Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.19 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1679 4521981 4442525 2026-09-14T00:39:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521981 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Kongo Demokrātisko Republiku|Kongo|Kongo}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = '''''République démocratique du Kongo'' <small>{{fr ikona}}</small>''' | pilnais_valsts_nosaukums = Kongo Demokrātiskā Republika | karoga_nosaukums = Kongo Demokrātiskās Republikas karogs | karoga_attēls = Flag of the Democratic Republic of the Congo.svg | ģerboņa_nosaukums = Kongo Demokrātiskās Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = | ģerboņa_attēls = Coat of arms of the Democratic Republic of the Congo (grey spear).svg |symbol_type = Ģerbonis | kartes_attēls = Democratic Republic of the Congo (orthographic projection).svg | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Debout Congolais]]'' <small>(franču)</small> | valsts_valodas = [[Franču valoda]] | etniskās_grupas = Luba 18%<br />BaKongo 16%<br />Mongo 14%<br />Ruanda 10%<br />Azandi 6%<br />Bandi+Ngali 6% | galvaspilsēta = [[Kinšasa]] |latd=4 |latm=19 |latNS=S |longd=15 |longm=19 |longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_iekārta = {{nowrap|[[pusprezidentālisms|Pusprezidentāla]] [[republika]]}} | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = [[Felikss Čisekedi]] | valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs | valsts_galva2 = [[Žans-Mišels Sama Lukonde]] |legislature = Parlaments |upper_house = Senāts |lower_house = Nacionālā asambleja | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_notikums = no [[Beļģija]]s | neatkarības_datums = {{dat|1960|6|30||bez}}<ref name="cia.gov"/> | platība_km2 = 2 345 409 | platība_rangs = 11 | procenti_ūdens = 4,3 | iedzīvotāju_skaits = 77 433 744<ref name="cia.gov">{{Tīmekļa atsauce |author=Central Intelligence Agency |title=Kongo, Democratic Republika of the |work=The World Factbook |publisher=Central Intelligence Agency |location=Langley, Virginia |year=2014 |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/cg.html |accessdate=29 April 2014 |archive-date={{dat|2016|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160810035132/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/cg.html }}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2014 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 19. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 33,01 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 182. | IKP_PPP_gads = 2014 | IKP_PPP = {{US$|55 miljardi}}<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2014/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=89&pr.y=10&sy=2012&ey=2014&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=614%2C668%2C638%2C674%2C616%2C676%2C748%2C678%2C618%2C684%2C624%2C688%2C622%2C728%2C626%2C692%2C628%2C694%2C632%2C714%2C636%2C716%2C634%2C722%2C662%2C718%2C642%2C724%2C643%2C199%2C644%2C733%2C646%2C734%2C648%2C738%2C652%2C742%2C656%2C746%2C654%2C754%2C664%2C698%2C666&s=NGDP_R%2CNGDP_RPCH%2CNGDP%2CNGDPD%2CNGDP_D%2CNGDPRPC%2CNGDPPC%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CPPPSH%2CPPPEX%2CNID_NGDP%2CNGSD_NGDP%2CPCPI%2CPCPIPCH%2CPCPIE%2CPCPIEPCH%2CTM_RPCH%2CTMG_RPCH%2CTX_RPCH%2CTXG_RPCH%2CLUR%2CLP%2CGGR%2CGGR_NGDP%2CGGX%2CGGX_NGDP%2CGGXCNL%2CGGXCNL_NGDP%2CGGSB%2CGGSB_NPGDP%2CGGXONLB%2CGGXONLB_NGDP%2CGGXWDN%2CGGXWDN_NGDP%2CGGXWDG%2CGGXWDG_NGDP%2CNGDP_FY%2CBCA%2CBCA_NGDPD&grp=0&a= |title=Democratic Republika of the Kongo |publisher=International Monetary Fund |accessdate=17 April 2013}}</ref> | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = {{US$|694}}<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = |GDP_nominal_year = 2014 |GDP_nominal = {{US$|30,8 miljardi}}<ref name=imf2/> |GDP_nominal_rank = |GDP_nominal_per_capita = {{US$|416}}<ref name=imf2/> |GDP_nominal_per_capita_rank = | Gini_gads = 2006 |Gini_change = <!--increase/decrease/steady--> | Gini = 44.4 |Gini_ref = <ref name=gini>{{Tīmekļa atsauce|title=GINI index|url=http://data.worldbank.org/indicator/SI.POV.GINI?page=1|publisher=World Bank|accessdate=30 July 2013}}</ref> | Gini_rangs = | HDI_gads = 2013<!-- Please use the year to which the data refers, not the publication year--> |HDI_change = increase <!--increase/decrease/steady--> | HDI = 0.338 <!--number only--> |HDI_ref = <ref name="HDI">{{Tīmekļa atsauce |url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/hdr14-summary-en.pdf |title=2014 Human Development Report Summary |date=2014 |accessdate=27 July 2014 |publisher=United Nations Development Programme | pages=21–25}}</ref> | HDI_rangs = 186. | valūta = [[Kongo franks]] | valūtas_kods = CDF | laika_zona = [[West Africa Time|WAT]] un [[Central Africa Time|CAT]] | utc_offset = {{nowrap|+1 līdz +2}} | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | tālsarunu_kods = 243 |iso3166code = CD | domēns = [[.cd]] }} '''Kongo Demokrātiskā Republika''' ({{val|fr|République démocratique du Congo}}), agrāk — '''Zaira''', ir valsts [[Centrālā Āfrika|Centrālajā Āfrikā]]. Tā ziemeļos robežojas ar [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republiku]] un [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānu]], austrumos ar [[Uganda|Ugandu]], [[Ruanda|Ruandu]], [[Burundija|Burundiju]] un [[Tanzānija|Tanzāniju]], dienvidaustrumos ar [[Zambija|Zambiju]], ziemeļrietumos ar [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un dienvidrietumos ar [[Angola|Angolu]]. Pēc platības tā ir otrā lielākā valsts Āfrikā un 11. lielākā pasaulē. Tā ir lielākā valsts [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] pēc platības. Ar 84 miljoniem iedzīvotāju šī ir valsts ar ceturto lielāko iedzīvotāju skaitu Āfrikā un 16. lielāko pasaulē, tāpat šī ir valsts ar lielāko iedzīvotāju skaitu starp tām valstīm, kur oficiālā valsts valoda ir [[franču valoda|franču]]. Bez franču valodas par valsts valodām ir atzītas arī četras bantu valodas (kongo valoda, lingala valoda, luba, [[svahili]]). Valsti apdzīvo vairāki simti dažādu etnisko grupu. No 1908. līdz 1960. gadam Kongo Demokrātiskā Republika bija [[Beļģija]]s kolonija un tās nosaukums bija [[Beļģu Kongo]]. No 1971. līdz 1997. gadam tā bija oficiāli pazīstama ar nosaukumu Zaira. Valsts ekonomiku veido galvenokārt primārais sektors ([[lauksaimniecība]] un [[kalnrūpniecība]]). Valsts ir bagāta ar dabas resursiem. Valsts lielākās pilsētas ir tās galvaspilsēta [[Kinšasa]], [[Lubumbaši]] un [[Mbužimaji]]. Kongo Demokrātiskā Republika ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] un [[Āfrikas Savienība]]s dalībvalsts. Saskaņā ar 2018. gada datiem Kongo Demokrātiskā Republika ierindojas 176. vietā pēc [[Tautas attīstības indekss|Tautas attīstības indeksa]] no 189 valstīm. Tā ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. == Vēsture == 19. gs beigās [[Beļģijas karaļu uzskaitījums|Beļģijas karalis]] [[Leopolds II (Beļģija)|Leopolds II]], kuru neapmierināja [[Beļģija]]s starptautiskās ietekmes un prestiža trūkums, mēģināja pārliecināt Beļģijas valdību atbalstīt tajā laikā lielākoties neizpētīto Kongo baseina [[Koloniālisms|kolonizāciju]]. Beļģijas valdībai bija atšķirīgas domas. Tāpēc Leopolds nolēma padarīt teritoriju par savu privāto īpašumu. Ar atbalstu no vairākām rietumu valstīm, kas Leopoldu uzskatīja par noderīgu buferi starp konkurējošajiem koloniālajiem spēkiem ([[Francija|Franciju]] un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]]), Leopolds 1885. gadā panāca savas personiskās kolonijas - [[Kongo Brīvvalsts]] starptautisku atzīšanu. Lai gan teritoriju pārvaldīja no [[Brisele]]s, administratīvā galvaspilsēta bija ostas pilsēta [[Boma]], kuru izmantoja eksporta vajadzībām. Bomā atradās arī ģenerālgubernatora rezidence, kurš bija pakļauts tieši Beļģijas karalim. Valsts tika sadalīta 14 rajonos, kurus pārvaldīja komisāri. Komisāri ziņoja tieši ģenerālgubernatoram un tos iecēla pats karalis. Šo amatu veicēji arī bija atbildīgi par to, lai pēc iespējas īsākā laikā tiktu savākts liels daudzums [[Ziloņkauls|ziloņkaula]] un [[gumija]]s jeb kaučuka. Koloniālā administrācija ieviesa [[Terors (politika)|terora]] režīmu, notika masveida [[slepkavība]]s un [[kropļošana]]. Ap 19 000 āfrikāņu algotņu beļģu virsnieku vadībā izmantoja privātā armijā ''Force Publique'', kas pildīja policijas funkcijas un uzturēja kārtību okupētajā teritorijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=The Free State of the Congo, a hidden history of genocide|url=http://ajuntament.barcelona.cat/gabinetpostal/lestat-lliure-del-congo-un-genocidi-a-lombra/?lang=en|accessdate={{dat|2018|10|31||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181114232332/http://ajuntament.barcelona.cat/gabinetpostal/lestat-lliure-del-congo-un-genocidi-a-lombra/?lang=en}}</ref> Kongo Brīvvalsts pastāvēja līdz 1908. gadam, kad to anektēja Beļģija un pārdēvēja par [[Beļģu Kongo]]. Kolonijā likumdošanas vara bija Beļģijas karalim un parlamentam, bet izpildvara bija piešķirta ģenerālgubernatoram, kuru pārraudzīja Beļģijas Kongo lietu ministrs. Kongo iesaistījās abos pasaules karos [[Antante]]s un [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] pusē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā ''Force Publique'' bija mobilizējuši vietējos iedzīvotājus, kuri kopā ar [[Lielbritānija]]s un [[Portugāle]]s koloniju karaspēku piedalījās cīņās pret [[Vācijas Impērija|Vācijas Impēriju]] [[Vācu Austrumāfrika|Vācu Austrumāfrikā]]. Kara laikā Beļģija okupēja mūsdienu [[Ruanda]]s un [[Burundi]] teritoriju, kuras apvienoja vienā [[Tautu Savienība]]s mandātteritorijā ar nosaukumu [[Ruanda-Urundi]]. [[Attēls:Kongo 1961 map en.png|thumb|270px|left|Kongo Republikas sadalīšanās [[Kongo krīze]]s laikā (1960-1963).]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā kolonija bija vērtīgs ienākumu avots okupētās Belģijas valdībai, kura atradās trimdā, kā arī pārējiem sabiedrotajiem. Tā eksportēja gumiju, palmu eļļu, [[Varš|varu]] un [[Dimants|dimantus]]. Beļģu Kongo kļuva par vienu no galvenajām [[Urāns (elements)|urāna]] eksportētājvalstīm uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kuru izmantoja [[Manhatanas projekts|Manhatanas projektā]]. ''Force Publique'' izveidoja vairākas brigādes, lai palīdzētu sabiedrotajiem cīnīties pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itāliju]] [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]]. Pēc neatkarības pasludināšanas 1960. gadā valsts ekonomisko attīstību iedragāja nestabilitātes un vardarbības periods [[Kongo krīze]]s laikā (1960–1963). Kongo armijas štāba vadītājs [[Mobutu Sese Seko|Mobutu]] gāza demokrātiski ievēlēto premjerministra [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] valdību.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.delfi.lv/news/arzemes/10-reiz-arkartigi-slepenas-un-divdomigas-cip-operacijas.d?id=46967957&page=5 | title= 10 reiz ārkārtīgi slepenas un divdomīgas CIP operācijas: Gāza Kongo cerību | publisher= delfi.lv | date= 2016. gada 22. janvāris}}</ref> Mobutu turpināja vadīt bruņotos spēkus un 1965. gadā [[valsts apvērsums|militāra apvērsuma]] laikā gāza valdību un pārņēma varu valstī savās rokās. 1971. gadā Kongo DR pārdēvēja par Zairu, bet 1972. gadā Žozefs Mobutu mainīja savu vārdu uz Mobutu Sese Seko. 1990. gadu sākumā valsts piedzīvoja [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]] un [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]] katru gadu bija negatīva. [[Pirmais Kongo karš|Pirmā Kongo kara]] (1996–1997) laikā Ruandas un Ugandas atbalstītie nemiernieki [[Lorēns Kabila|Lorēna Kabilas]] vadībā gāza Mobutu valdību. Kļuvis par valsts prezidentu, Kabila atjaunoja Kongo Demokrātiskās Republikas nosaukumu. [[Otrais Kongo karš|Otrā Kongo kara]] (1998–2002) laikā Lorēnu Kabilu nogalināja un par prezidentu kļuva viņa dēls [[Žozefs Kabila]]. 2004. gadā sākās [[Kivu konflikts]], kad vairākas nemiernieku grupas sāka uzbrukt KDR armijai. Lielākās kaujas notika Ziemeļkivu galvaspilsētā [[Goma|Gomā]], kurā ir izvietoti [[ANO]] miera uzturētāji. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Cg-map.png|thumb|300px|Kongo Demokrātiskās Republikas karte]] {{skatīt arī|Kongo Demokrātiskās Republikas administratīvais iedalījums}} Kongo Demokrātiskā Republika atrodas uz [[Ekvators|ekvatora]], un tās kopējā platība ir 2&nbsp;345&nbsp;409 kvadrātkilometri, no kuriem 3,3 procentus aizņem [[ūdens]]. Tā ir otra lielākā valsts Āfrikā pēc platības aiz [[Alžīrija]]s. Valsts atrodas [[Āfrika|Āfrikā]], [[Kongo]] upes baseina teritorijā. Augstākā virsotne valstī ir [[Stenlija kalns]] (5109 m). Garākā upe valstī ir [[Lualaba]]. Lielākais ezers valstī ir [[Tangaņikas ezers]]. Valsts ziemeļos robežojas ar [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republiku]] un [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānu]], austrumos ar [[Uganda|Ugandu]], [[Ruanda|Ruandu]], [[Burundija|Burundiju]] un [[Tanzānija|Tanzāniju]], dienvidaustrumos ar [[Zambija|Zambiju]], ziemeļrietumos ar [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un dienvidrietumos ar [[Angola|Angolu]]. Valsts rietumos to mazliet apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta ir [[Kinšasa]], kura ir arī lielākā pilsēta valstī. Tajā dzīvo 11 miljoni iedzīvotāju un tā ir visapdzīvotākā pilsēta valstī. Kinšasa ir arī viena no valsts 26 provincēm. Kongo Demokrātiskās Republikas krasta līnija ir tikai 37 kilometrus gara. Caur valsti plūst [[Kongo|Kongo upe]], kas ir otra garākā upe Āfrikā. Rietumos atrodas tropu meži un ganību lauki. Ziemeļos stiepjas [[Kongo lietus mežs]], kas sākas valsts ziemeļrietumos un stiepjas līdz pat ziemeļaustrumiem. Kongo lietus mežs ir pazīstams ar savu lielo [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]]. Tajā ir sastopams vairāk nekā 600 koku sugu un 10 000 dzīvnieku sugu. Sastopami tādi dzīvnieki kā meža ziloņi, [[gorillas]], [[šimpanze]]s ([[bonobo]]), [[okapi]], [[Leopards|leopardi]], [[Nīlzirgs|nīlzirgi]] un [[lauva]]s.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=The Congo Rainforest|url=https://rainforests.mongabay.com/congo/|accessdate={{dat|2018|10|27||bez}}}}</ref> Kasai reģionā ([[Rietumkasai]] un [[Austrumkasai]] provinces), kas atrodas valsts centrālajā daļā, tiek iegūti [[Dimants|dimanti]]. Kivu reģions ([[Dienvidkivu]] un [[Ziemeļkivu]] provinces), kurš atrodas pie robežas ar Ruandu un Burundi, kā arī mazliet pie robežas ar Ugandu, ir pazīstams ar [[vulkāni]]em un [[Kalnu gorilla|kalnu gorillām]]. Valsts dienvidaustrumos atrodas bijusī [[Katangas province]], kura ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem un auglīgu zemi lauksaimniecībai. Provinces galvaspilsēta bija [[Lubumbaši]], kura ir otra lielākā pilsēta valstī, kā arī nozīmīga kalnrūpniecības pilsēta. 2015. gadā provinci sadalīja 4 mazākās provincēs. Tajās tiek iegūts [[kobalts]], [[varš]], [[zīds]], [[rādijs]], [[urāns (elements)|urāns]] un [[dimanti]]. Kongo atrodas septiņi nacionālie parki, no kuriem pieci ir iekļauti UNESCO Pasaules kultūras mantojumu sarakstā: [[Garambas nacionālais parks]], Kahuzi-Biéga nacionālais parks, [[Okapi]] savvaļas rezervāts, [[Salongas nacionālais parks]] un [[Virungas nacionālais parks]]. Virungas nacionālajā parkā sastopamas [[Kalnu gorilla]]s. KDR ir viena no trim valstīm pasaulē, kur tās sastopamas (pārējās ir Ruanda un Uganda). Valsts nacionālais dzīvnieks ir okapi, tas tiek aizsargāts ar likumu.<ref name=save>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wcs.org/saving-wildlife/hoofed-mammals/okapi.aspx |title=Saving Wildlife: Okapi |access-date={{dat|2015|02|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150119031229/http://www.wcs.org/saving-wildlife/hoofed-mammals/okapi.aspx |archivedate={{dat|2015|01|19||bez}} }}</ref> Garambas nacionālajā parkā dzīvo pēdējais savvaļas [[Baltais degunradzis|Baltais ziemeļdegunradzis]]. Salongas nacionālais parks ir tikpat liels kā Āfrikas lielākais lietus mežs.<ref>[http://whc.unesco.org/en/list/280 Salonga National Park] Unesco</ref> == Klimats == Kongo lietus meža klimats ir ekvatoriāls - karsts un mitrs visu gadu bez sausās sezonas. Gadā nolīst no 1700 līdz 2000 mm. Pašos valsts ziemeļos pie robežām ar Centrālāfrikas Republiku un Dienvidsudānu un valsts centrālajā daļā valda tropu klimats - karsts visu gadu ar mazāk nokrišņiem nekā lietus mežā, bet ar sauso sezonu, kura parasti ir īsa. Šajā zonā nolīst no 1000 līdz 1700 mm gadā. Valsts galvaspilsētā, Kinšasā, ir tropu klimats. Pie Atlantijas okeāna krasta un pašos valsts dienvidos (zem Čikapas un Kalemie) valda tropu klimats ar garu sauso sezonu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Climate - Democratic Republic Congo|url=https://www.climatestotravel.com/climate/democratic-republic-congo|accessdate={{dat|2018|10|27||bez}}}}</ref> == Ekonomika == Slikta ekonomiskā pārvaldība, ko pastiprina atkārtotas politiskās krīzes, ir ierobežojusi ekonomisko attīstību un lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo pastāvīgā [[Nabadzība|nabadzībā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Democratic Republic of Congo|url=https://www.heritage.org/index/country/democraticrepubliccongo|accessdate={{dat|2018|10|27||bez}}|archive-date={{dat|2018|08|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180802120237/https://www.heritage.org/index/country/democraticrepubliccongo}}</ref> == Demogrāfija == Kongo Demokrātiskajā Republikā dzīvo 250 etniskās grupas. Lielākās etniskās grupas ir [[luba]], [[mongo]] un [[bakongo]]. Galvenā reliģija ir [[kristietība]] (95,1% no iedzīvotāju skaita), tai skaitā 46,5% ir [[protestanti]] un 41,5% ir [[Romas katoļi]]. [[Musulmaņi|Musulmaņu]] ir mazāk par 1% no iedzīvotāju skaita. Kongo ir viena no pasaules valstīm, kurai ir augsts zīdaiņu mirstības rādītājs. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.bbc.com/news/world-africa-13283212 BBC valsts profils] {{en ikona}} * [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/cg.html ''The World Factbook'' informācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160810035132/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/cg.html |date={{dat|2016|08|10||bez}} }} {{en ikona}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kongo Demokrātiskā Republika| ]] [[Kategorija:Āfrikas valstis]] s79gy9ydmnh60annloiao7j6o68w9jz 0 2294 4521776 4521158 2026-09-13T17:30:35Z Egilus 27634 Es tā saprotu, ka MI speciāli ieliek valodas kļūdas, lai viņu nepārkopētu. 4521776 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Poļu valoda | nativename = ''język polski, polszczyzna'' | pronunciation = {{IPA|/ˈpɔlskʲi/}} | states = {{flag|Polija}}<ref name="britannica"/> | region = [[Centrāleiropa]] | latd= | latm= | latNS = <!-- latitude degree/min/dir--> | longd= |longm= |longEW = <!-- longitude deg/min/dir--> | speakers = 38,6 miljoni (2012. gadā)<ref name="ethnologue"/> | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] | fam2 = [[Baltu-slāvu valodas|Baltu-slāvu]] | fam3 = [[Slāvu valodas|Slāvu]] | fam4 = [[Rietumslāvu valodas|Rietumslāvu]] | fam5 = [[Lehu valodas|Lehu]] | script = [[latīņu raksts]] ([[poļu alfabēts]]) | rank = 27 | nation = {{POL}}<br />{{EUR}} ---- Minoritātes valoda:<br />{{CZE}}<br />{{SVK}}<br />{{ROM}}<br />{{UKR}} | agency = [[Poļu valodas padome]] | iso1 = pl | iso2 = pol | iso3 = pol | map = [[Attēls:Polish language map.PNG|center|235px|alt=Alt text|Poļu valodas izplatība]]<small>Poļu valodas izplatība</small> }} '''Poļu valoda''' (''język polski, polszczyzna'') ir viena no [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu valodām]]. Tā ir [[Polija]]s valsts valoda un viena no [[Eiropas Savienība]]s oficiālajām valodām. Poļu valoda ir no [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupas [[slāvu valodas|slāvu valodu]] apakšgrupas. Tā ir pēc pratēju skaita trešā izplatītākā [[slāvu valodas|slāvu valoda]] aiz [[krievu valoda|krievu]] un [[ukraiņu valoda]]s. Poļu valodai vislīdzīgākās ir [[čehu valoda|čehu]] un [[slovāku valoda]]s. == Vēsture == Poļu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes, slāvu valodu grupas, rietumslāvu valodu apakšgrupas. Tās saknes meklējamas [[Slāvu pirmvaloda|slāvu pirmvalodā]], ko līdz 6. gadsimtam p.m.ē. runāja visas slāvu ciltis. 6.—9. gadsimtā vienotā slāvu pirmvaloda sāk sadalīties. Slāvi apdzīvo milzīgu teritoriju no [[Adrijas jūra]]s līdz [[Baltijas jūra]]i un no [[Elba|Labas]] līdz [[Dņepra|Dņeprai]]m. Veidojas trīs lielas atzari: * rietumu slāvu (nākamie [[poļi]], [[čehi]], [[slovāki]]), * austrumu slāvu (nākamie [[krievi]], [[ukraiņi]], [[baltkrievi]]), * dienvidu slāvu ([[bulgāri]], [[serbi]], [[horvāti]] u. c.). Nākotnes poļu valoda sāk veidoties tieši rietumu slāvu atzarā. Mūsdienu Polijas teritorijā dzīvoja daudzas rietumu slāvu ciltis: [[polāņi]], [[mazovieši]] u. c. Katrai no tām bija savi dialekti, bet tie bija savstarpēji tuvi. Pakāpeniski šie dialekti sāk tuvināties, veidojot poļu valodas pamatu. 966. gadā kņazs [[Meško I Pjasts|Meško I]] pieņēma [[Katoļticība|Romas]] [[Katoļticība|kristietību]]. Šis lēmums noteica valsts kultūras un valodas likteni — Polija iekļāvās latīņu kultūras tradīcijā, valodas pierakstam tika pieņemts latīņu alfabēts, pirmie fiksētie poļu vārdi sastopami latīņu hronikās un dokumentos 9.—12. gadsimtā. 10.—16. gadsimtā poļu valodai vēl nebija stingru normu, un tā pastāvēja dialektu formā. Galvenās īpatnības: * spēcīga [[latīņu valoda]]s ietekme (baznīca, izglītība, oficiālā dokumentācija), * pirmie rakstītie pieminekļi poļu valodā parādās 16. gadsimtā (piemēram, “Dievmāte” — ''Bogurodzica'', senākā poļu reliģiskā dziesma), * galveno poļu dialektu grupu veidošanās: Lielpolijas, Mazpolijas, Mazovijas un Silēzijas. 16. gadsimtu sauc par poļu kultūras „zelta laikmetu”. Šajā periodā veidojas literārā poļu valoda, kas balstās uz Mazpolijas dialektiem, parādās pirmās gramatikas un vārdnīcas, un poļu valoda kļūst par literatūras, zinātnes, politikas un diplomātijas valodu [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Lielu lomu tās attīstībā spēlēja renesanses laikmeta rakstnieku un dzejnieku, jo īpaši [[Jans Kohanovskis|Jana Kochaņovska]], darbība. 18.—19. gadsimtā sākās jaunpoļu periods. Poļu valoda piedzīvoja izmaiņas fonētikā un leksikā, pastiprinājās franču valodas ietekme, kas bija saistīta ar Apgaismības laikmetu un aristokrātisko kultūru. Pēc Polijas sadalīšanas (1772—1795) valoda kļūst par svarīgāko nacionālās identitātes simbolu, bet poļu intelektuāļi un rakstnieki — [[Ādams Mickēvičs]], [[Juliušs Slovackis]], [[Henriks Senkevičs]] — nostiprina mūsdienu literāro standartu. Pēc Polijas neatkarības atjaunošanas 1918. gadā poļu valoda kļuva par [[Valsts valoda|valsts valodu]]. Mūsdienu posms (20.—21. gadsimts) raksturīgs ar relatīvu ortogrāfijas un gramatikas stabilitāti, literārā standarta attīstību, pamatojoties uz mazpolijas dialektu, aktīvu anglicismu aizgūšanu tehnoloģiju, biznesa un jauniešu slengā. Kopš 2004. gada poļu valoda ir oficiāla valoda [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. == Ģeogrāfiskā izplatība == [[Attēls:Polish in Europe.png|left|thumb|Poļu valodā runājošo iedzīvotāju izplatība Eiropā. Sarkanā krāsā — Polija, kur poļu valoda ir valsts valoda; tumši rozā — reģioni, kuros ir ievērojama poļu valodā runājoša minoritāte; gaiši rozā — Eiropas Savienība, kur poļu valoda ir viena no oficiālajām valodām; zilie punkti norāda lielākas poļu valodā runājošo iedzīvotāju koncentrācijas.]] Poļu valoda lielākoties tiek lietota [[Polija|Polijā]]. Gandrīz 97% no Polijas iedzīvotājiem ir norādījuši, ka viņu [[dzimtā valoda]] ir poļu valoda. Citās valstīs poļu valodu galvenokārt lieto attiecīgajās valstīs dzīvojošie [[poļi]]. Vislielākās poļu mazākumtautības ir [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Salīdzinoši daudz poļu dzīvo un līdz ar to lieto poļu valodu arī [[Latvija|Latvijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Īrija|Īrijā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]. == Ortogrāfija == [[Attēls:Polish-alphabet.png|left|thumb|Poļu alfabēts (pelēkie burti sastopami tikai svešas cilmes vārdos)]] Poļu valodā tiek lietots [[latīņu alfabēts]], kas papildināts ar vairākām poļu valodai raksturīgām diakritiskajām zīmēm. Mūsdienu poļu alfabētā ir 32 burti: ''a, ą, b, c, ć, d, e, ę, f, g, h, i, j, k, l, ł, m, n, ń, o, ó, p, r, s, ś, t, u, w, y, z, ź, ż''. Burti ''q'', ''v'' un ''x'' parasti sastopami tikai svešvārdos, īpašvārdos un citvalodu citātos. Poļu rakstībā skaņu apzīmēšanai tiek izmantotas gan diakritiskās zīmes, gan burtu savienojumi. Burti ''ą'' un ''ę'' vēsturiski apzīmē deguniskos patskaņus, ''ć'', ''ń'', ''ś'' un ''ź'' — mīkstinātus līdzskaņus, savukārt ''ł'' mūsdienu literārajā valodā parasti tiek izrunāts līdzīgi angļu ''w''. Burti ''ó'' un ''u'' apzīmē vienu un to pašu fonēmu, taču to rakstījums atkarīgs galvenokārt no vārda vēstures un morfoloģiskajām mijām. Līdzīgi ''rz'' un ''ż'', kā arī dažās pozīcijās ''ch'' un ''h'', mūsdienu izrunā var apzīmēt vienādas skaņas, lai gan ortogrāfijā tie tiek šķirti etimoloģisku un morfoloģisku iemeslu dēļ. Raksturīgi poļu ortogrāfijas burtu savienojumi ir ''cz'', ''sz'', ''rz'', ''ch'', ''dz'', ''dź'' un ''dż''. Mīkstos līdzskaņus pirms patskaņiem bieži apzīmē ar burtu ''i'', piemēram, ''si'', ''ci'', ''zi'', ''ni'', savukārt pirms līdzskaņa vai vārda beigās parasti lieto diakritiskos burtus ''ś'', ''ć'', ''ź'' un ''ń''. Poļu ortogrāfijas veidošanās sākās viduslaikos, kad poļu valodas skaņas vajadzēja atveidot ar latīņu alfabēta burtiem. Tā kā latīņu rakstība nebija piemērota visu poļu valodas fonēmu precīzai atveidošanai, dažādos tekstos ilgu laiku pastāvēja atšķirīgas rakstības sistēmas. Viens no pirmajiem mēģinājumiem sistemātiski reformēt poļu rakstību saistīts ar 15. gadsimta garīdznieku un valodnieku [[Jakubs Parkošovics|Jakubu Parkošovicu]] (''Jakub Parkoszowic''). Ap 1440. gadu viņš sarakstīja traktātu par poļu ortogrāfiju, kas pazīstams kā ''Traktat o ortografii polskiej''. Parkošovics centās izveidot konsekventu sistēmu poļu valodas skaņu atveidošanai un ierosināja ar īpašām burtu formām un burtu dubultošanu nošķirt dažādus līdzskaņus. Lai gan viņa sistēma plaši neieviesās, traktāts tiek uzskatīts par vienu no senākajiem poļu valodniecības un ortogrāfijas aprakstiem. 16. gadsimtā, attīstoties grāmatu iespiešanai un pieaugot tekstu skaitam poļu valodā, rakstība pakāpeniski standartizējās. Liela nozīme bija Krakovas iespiedējiem un renesanses laika rakstniekiem, kuru darbos nostiprinājās daudzas mūsdienu poļu ortogrāfijas pazīmes, tostarp diakritisko zīmju izmantošana. Vēlāk poļu ortogrāfija vairākkārt tika kodificēta un reformēta. Īpaši nozīmīgas bija 19. un 20. gadsimta reformas. Mūsdienu Polijā ortogrāfijas normas tradicionāli regulē poļu valodas normatīvās institūcijas, un rakstības principi lielā mērā balstās uz fonētiskiem, morfoloģiskiem, vēsturiskiem un tradicionāliem kritērijiem. == Fonētika == Poļu valodas fonētisko sistēmu raksturo samērā bagātīgs līdzskaņu kopums un vairāku šņāceņu un mīkstinātu līdzskaņu opozīcija. Literārās poļu valodas izruna galvenokārt balstās uz centrālās Polijas izrunas tradīciju, lai gan atsevišķos reģionos sastopamas fonētiskas atšķirības. Poļu valodā ir seši galvenie mutvārdu patskaņi: ''a, e, i, o, u, y''. Burti ''ó'' un ''u'' mūsdienu literārajā valodā apzīmē vienu un to pašu skaņu. Savukārt ''ą'' un ''ę'' tradicionāli tiek raksturoti kā deguniskie patskaņi, tomēr to faktiskā izruna ir atkarīga no pozīcijas vārdā un blakus esošajiem līdzskaņiem. Dažās pozīcijās deguniskums saglabājas, bet citās tie tiek izrunāti kā patskaņa un deguniska līdzskaņa savienojums. Īpaši raksturīga poļu valodas iezīme ir vairāku šņāceņu un mīkstinātu līdzskaņu rindu pastāvēšana. Piemēram, tiek šķirtas skaņas, ko rakstībā apzīmē ar ''s, z, c, dz'', ''sz, ż/rz, cz, dż'' un ''ś, ź, ć, dź''. Šīs skaņas atšķiras pēc artikulācijas vietas un mīkstinājuma pakāpes. Burti ''ś, ź, ć, dź, ń'' apzīmē mīkstinātus līdzskaņus. Pirms patskaņiem to mīkstinājumu bieži apzīmē ar burtu ''i'', piemēram, ''si'', ''zi'', ''ci'', ''dzi'', ''ni''. Burts ''i'' šādos gadījumos var kalpot gan kā patskanis, gan kā iepriekšējā līdzskaņa mīkstinājuma rādītājs. Poļu valodā sastopami arī līdzskaņu savienojumi, kas citu valodu runātājiem var būt grūti izrunājami, piemēram, ''szcz'', ''strz'', ''wstrz'' un citi. Šādi savienojumi ir raksturīgi gan vārdu saknēs, gan morfēmu sadurēs. Mūsdienu poļu valodā burts ''ł'' parasti tiek izrunāts kā labiāls aproksimants, līdzīgs angļu valodas ''w''. Vēsturiski tas tika izrunāts kā velarizēts ''l''. Parastais ''l'' savukārt ir priekšējāks un mīkstāks. Poļu valodā darbojas balsīgo līdzskaņu asimilācija. Blakus esoši līdzskaņi var kļūt balsīgi vai nebalsīgi atkarībā no nākamās skaņas. Turklāt vārda beigās balsīgie līdzskaņi parasti tiek atbalsoti, piemēram, rakstītais ''b'', ''d'', ''g'', ''z'' vai ''ż'' vārda beigās tiek izrunāts kā attiecīgais nebalsīgais līdzskanis. Uzsvars poļu valodā parasti krīt uz priekšpēdējo zilbi. Tomēr ir vairāki izņēmumi, tostarp daži grieķu un latīņu cilmes vārdi, noteiktas darbības vārdu formas un atsevišķi tradicionāli izņēmumi. Sarunvalodā daļai šādu vārdu vērojama tendence pielāgoties vispārīgajam priekšpēdējās zilbes uzsvara modelim. Poļu valodas izrunā svarīga ir arī līdzskaņu palatalizācija jeb mīkstinājums. Tā vēsturiski būtiski ietekmējusi poļu valodas skaņu sistēmas attīstību un ir viens no galvenajiem iemesliem mūsdienu līdzskaņu sistēmas sarežģītībai. == Variācijas == [[Attēls:Polska-dialekty wg Urbańczyka.PNG|thumb|upright=1.5|Poļu valodas dialekti pēc S. Urbaņčika klasifikācijas (modificēta)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gwarypolskie.uw.edu.pl/index.php?option=com_wrapper&Itemid=53 |title=Gwary polskie |archiveurl=https://www.webcitation.org/65cwixtxk?url=http://www.gwarypolskie.uw.edu.pl/index.php?option=com_wrapper |description=Multimediju ceļvedis H. Karašas redakcijā |accessdate=2013-12-18 |archivedate=2012-02-21}}</ref>]] [[Attēls:Polska-dialekty.png|thumb|upright=1.5|Poļu valodas dialekti pēc Karola Dejnas klasifikācijas]] [[Attēls:Jezyki i dialekty Europa Srodkowo Wsch..jpg|thumb|upright=1.5|[[Centrāleiropa|Centrālās un Austrumeiropas]] valodas un dialekti]]Izšķir šādus poļu valodas [[Valodas paveids|paveidus]]: * [[standartvaloda]] (kopvaloda / [[literārā valoda]] plašākā nozīmē<ref name="Walczak">{{Publikācijas atsauce |author=[[Bogdans Valčaks]] |title=Geneza polskiego języka literackiego |journal=Teksty Drugie: teoria literatury, krytyka, interpretacja |volume=3 |issue=27 |pages=35–47 |date=1994}}</ref>), kas izveidojusies uz vairāku dialektu pamata; * [[dialekts|dialekti]] (nestandarta paveidi): [[izloksne|tautas]] jeb lauku izloksnes un pilsētu izloksnes (piemēram, Ļvivas izloksne, Poznaņas izloksne, Varšavas izloksne). Poļu standartvaloda pilda visas valsts kopvalodas funkciju un ir reprezentatīvs poļu valodas paveids, kas ir kopīgs visiem tās lietotājiem. To māca un popularizē izglītības sistēmā, un vienlaikus tā tiek izmantota literatūrā, plašsaziņas līdzekļos un valsts pārvaldē<ref name="mw">{{Publikācijas atsauce |author=Marcin Wągiel |title=Fonematyka języka polskiego w ujęciu funkcjonalizmu aksjomatycznego |date=2016 |isbn=9788024449302 |oclc=995625885 |location=Olomouca |publisher=Palacka Universitāte Olomoucā |url=https://books.google.pl/books?id=O7FEDAAAQBAJ&pg=PA32 |pages=32}}</ref>. Parasti to neapzīmē kā „dialektu”; tā ir prestiža valodas forma, kas tiek uzskatīta par visvairāk „pareizo” poļu valodas paveidu<ref name="wtad" />. Vietējiem dialektiem ir ierobežota sociālā izplatība, un tie izteikti izzūd; praksē runātās poļu valodas teritoriālās atšķirības lielākoties aprobežojas ar nelielu reģionālo īpatnību kopumu, īpaši leksikā. Jaunākās un vidējās paaudzes vidū plaši izplatījušies poļu valodas paveidi, kas ir tuvi standartvalodai, savukārt tradicionālās izloksnes saglabājas galvenokārt vecāko lauku iedzīvotāju vidū. Teritoriālās daudzveidības mazināšanās gaitā vienlaikus pastiprinājusies poļu valodas sociālo un profesionālo paveidu attīstība<ref name="wtad" />. Poļu standartvaloda arī pati par sevi nav viendabīga. Tā pastāv [[rakstu valoda|rakstītā]] formā (literārā valoda šaurākā nozīmē<ref name="Walczak" />) un runātā formā. Standartvalodā izšķir arī tā dēvētos funkcionālos stilus (retoriskais stils, oficiāli lietišķais stils, [[publicistikas stils]] u. c.). Par vispārpieņemto poļu standartvalodas izrunas paraugu uzskata Varšavas izrunu. Cita normatīva izrunas forma, kuras izplatība ir teritoriāli ierobežota, ir Krakovas-Poznaņas izruna. Galvenie poļu valodas teritoriālie [[dialekts|dialekti]] pēc radniecības pakāpes ir: * galvenie dialekti (rietumu un dienvidu): ** Lielpolijas dialekts (skatīt arī: Poznaņas izloksne); ** Mazpolijas dialekts (skatīt arī: Krakovas izloksne, Sončas izloksne, goraļu izloksnes, tostarp pazīstamākās — Podhales izloksne un Živecas izloksnes); ** silēziešu etnolekts; * ziemeļu dialekti: ** Mazovijas dialekts (skatīt arī: Bjalistokas izloksne, Lovičas izloksne); ** Helmņas-Kocevas-Varmijas dialekts<ref>''Polski język'', [w:] Encyklopedia Popularna PWN, t. 9, Warszawa 1967, s. 60.</ref>; * Kresu dialekti: ** Ziemeļkresu dialekts; ** Dienvidkresu dialekts. Papildus šiem pamatdialektiem pastāv arī jaunie jauktie dialekti, īpaši Polijas rietumos. Izšķir arī leksiski atšķirīgus [[sociolekts|sociālo grupu valodas paveidus]] (piemēram, jauniešu slengu), kas pamatā izmanto kopvalodas resursus, lai gan dažkārt satur arī dialektismus. ''Encyklopedia Popularna PWN''<ref>''Polski język'', [w:] Encyklopedia Popularna PWN, Warszawa 1982, {{ISBN|83-01-01750-3}}, s. 610.</ref> un citi avoti<ref>Piemēram, Anna Dąbrowska, ''Język polski'', Wydawnictwo Dolnośląskie, Wrocław 2004, s. 222, {{ISBN|83-7384-063-X}}.</ref> min piecus galvenos dialektus: Lielpolijas, Mazpolijas, silēziešu, Mazovijas un [[kašūbu valoda|kašūbu]]<ref>Kašūbu valoda bieži tiek klasificēta kā atsevišķa rietumslāvu valoda.</ref>. == Poļu īpašvārdu atveidošana == {{pamatraksts|poļu īpašvārdu atveidošana}} Poļu valodas īpašvārdu atveidošana [[latviešu valoda]]s vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas poļu īpašvārdu atveidošanā. Poļu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus [[gramatizācija]]i. Pēc šiem noteikumiem atveido poļu [[personvārds|personvārdus]], kā arī [[toponīmija|ģeogrāfiskos nosaukumus]] [[Polija|Polijā]]. Poļu izcelsmes personvārdi sastopami arī [[Lietuva|Lietuvā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī citur pasaulē. Atveidojot citu pasaules reģionu poļu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse. == Skatīt arī == * [[Jakubs Parkošovics]] == Atsauces == {{InterWiki|code=pl}} {{Commons category|Polish language|poļu valoda}} {{atsauces|refs= <ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/467443/Polish-language | title= Polish language | publisher= Britannica Online Encyclopedia | date= | accessdate= 2009. gada 6. maijā | language= angliski}}</ref> <ref name="ethnologue">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=pol | title= Polish | publisher= Ethnologue | language= angliski | accessdate= 2015. gada 6. novembrī}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.surfacelanguages.com/language/Polish.html | title= Learn Polish for free (Mācies poļu valoda par velti) | language= angliski | access-date= {{dat|2015|11|06||bez}} | archive-date= {{dat|2020|08|20||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20200820213320/https://surfacelanguages.com/language/Polish.html }} {{valoda-aizmetnis}} {{Slāvu valodas}} {{ES oficiālās valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Poļu valoda| ]] hcks9lsvwcwstwqd2cubfygqvo3sedm 4521892 4521776 2026-09-13T20:05:07Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4521892 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Poļu valoda | nativename = ''język polski, polszczyzna'' | pronunciation = {{IPA|/ˈpɔlskʲi/}} | states = {{karogs|Polija}}<ref name="britannica"/> | region = [[Centrāleiropa]] | latd= | latm= | latNS = <!-- latitude degree/min/dir--> | longd= |longm= |longEW = <!-- longitude deg/min/dir--> | speakers = 38,6 miljoni (2012. gadā)<ref name="ethnologue"/> | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] | fam2 = [[Baltu-slāvu valodas|Baltu-slāvu]] | fam3 = [[Slāvu valodas|Slāvu]] | fam4 = [[Rietumslāvu valodas|Rietumslāvu]] | fam5 = [[Lehu valodas|Lehu]] | script = [[latīņu raksts]] ([[poļu alfabēts]]) | rank = 27 | nation = {{POL}}<br />{{EUR}} ---- Minoritātes valoda:<br />{{CZE}}<br />{{SVK}}<br />{{ROU}}<br />{{UKR}} | agency = [[Poļu valodas padome]] | iso1 = pl | iso2 = pol | iso3 = pol | map = [[Attēls:Polish language map.PNG|center|235px|alt=Alt text|Poļu valodas izplatība]]<small>Poļu valodas izplatība</small> }} '''Poļu valoda''' (''język polski, polszczyzna'') ir viena no [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu valodām]]. Tā ir [[Polija]]s valsts valoda un viena no [[Eiropas Savienība]]s oficiālajām valodām. Poļu valoda ir no [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupas [[slāvu valodas|slāvu valodu]] apakšgrupas. Tā ir pēc pratēju skaita trešā izplatītākā [[slāvu valodas|slāvu valoda]] aiz [[krievu valoda|krievu]] un [[ukraiņu valoda]]s. Poļu valodai vislīdzīgākās ir [[čehu valoda|čehu]] un [[slovāku valoda]]s. == Vēsture == Poļu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes, slāvu valodu grupas, rietumslāvu valodu apakšgrupas. Tās saknes meklējamas [[Slāvu pirmvaloda|slāvu pirmvalodā]], ko līdz 6. gadsimtam p.m.ē. runāja visas slāvu ciltis. 6.—9. gadsimtā vienotā slāvu pirmvaloda sāk sadalīties. Slāvi apdzīvo milzīgu teritoriju no [[Adrijas jūra]]s līdz [[Baltijas jūra]]i un no [[Elba]]s līdz [[Dņepra]]i. Veidojas trīs lielas atzari: * rietumu slāvu (nākamie [[poļi]], [[čehi]], [[slovāki]]), * austrumu slāvu (nākamie [[krievi]], [[ukraiņi]], [[baltkrievi]]), * dienvidu slāvu ([[bulgāri]], [[serbi]], [[horvāti]] u. c.). Nākotnes poļu valoda sāk veidoties tieši rietumu slāvu atzarā. Mūsdienu Polijas teritorijā dzīvoja daudzas rietumu slāvu ciltis: [[polāņi]], [[mazovieši]] u. c. Katrai no tām bija savi dialekti, bet tie bija savstarpēji tuvi. Pakāpeniski šie dialekti sāk tuvināties, veidojot poļu valodas pamatu. 966. gadā kņazs [[Meško I Pjasts|Meško I]] pieņēma [[Katoļticība|Romas]] [[Katoļticība|kristietību]]. Šis lēmums noteica valsts kultūras un valodas likteni — Polija iekļāvās latīņu kultūras tradīcijā, valodas pierakstam tika pieņemts latīņu alfabēts, pirmie fiksētie poļu vārdi sastopami latīņu hronikās un dokumentos 9.—12. gadsimtā. 10.—16. gadsimtā poļu valodai vēl nebija stingru normu, un tā pastāvēja dialektu formā. Galvenās īpatnības: * spēcīga [[latīņu valoda]]s ietekme (baznīca, izglītība, oficiālā dokumentācija), * pirmie rakstītie pieminekļi poļu valodā parādās 16. gadsimtā (piemēram, “Dievmāte” — ''Bogurodzica'', senākā poļu reliģiskā dziesma), * galveno poļu dialektu grupu veidošanās: Lielpolijas, Mazpolijas, Mazovijas un Silēzijas. 16. gadsimtu sauc par poļu kultūras „zelta laikmetu”. Šajā periodā veidojas literārā poļu valoda, kas balstās uz Mazpolijas dialektiem, parādās pirmās gramatikas un vārdnīcas, un poļu valoda kļūst par literatūras, zinātnes, politikas un diplomātijas valodu [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Lielu lomu tās attīstībā spēlēja renesanses laikmeta rakstnieku un dzejnieku, jo īpaši [[Jans Kohanovskis|Jana Kochaņovska]], darbība. 18.—19. gadsimtā sākās jaunpoļu periods. Poļu valoda piedzīvoja izmaiņas fonētikā un leksikā, pastiprinājās franču valodas ietekme, kas bija saistīta ar Apgaismības laikmetu un aristokrātisko kultūru. Pēc Polijas sadalīšanas (1772—1795) valoda kļūst par svarīgāko nacionālās identitātes simbolu, bet poļu intelektuāļi un rakstnieki — [[Ādams Mickēvičs]], [[Juliušs Slovackis]], [[Henriks Senkevičs]] — nostiprina mūsdienu literāro standartu. Pēc Polijas neatkarības atjaunošanas 1918. gadā poļu valoda kļuva par [[Valsts valoda|valsts valodu]]. Mūsdienu posms (20.—21. gadsimts) raksturīgs ar relatīvu ortogrāfijas un gramatikas stabilitāti, literārā standarta attīstību, pamatojoties uz mazpolijas dialektu, aktīvu anglicismu aizgūšanu tehnoloģiju, biznesa un jauniešu slengā. Kopš 2004. gada poļu valoda ir oficiāla valoda [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. == Ģeogrāfiskā izplatība == [[Attēls:Polish in Europe.png|left|thumb|Poļu valodā runājošo iedzīvotāju izplatība Eiropā. Sarkanā krāsā — Polija, kur poļu valoda ir valsts valoda; tumši rozā — reģioni, kuros ir ievērojama poļu valodā runājoša minoritāte; gaiši rozā — Eiropas Savienība, kur poļu valoda ir viena no oficiālajām valodām; zilie punkti norāda lielākas poļu valodā runājošo iedzīvotāju koncentrācijas.]] Poļu valoda lielākoties tiek lietota [[Polija|Polijā]]. Gandrīz 97% no Polijas iedzīvotājiem ir norādījuši, ka viņu [[dzimtā valoda]] ir poļu valoda. Citās valstīs poļu valodu galvenokārt lieto attiecīgajās valstīs dzīvojošie [[poļi]]. Vislielākās poļu mazākumtautības ir [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Salīdzinoši daudz poļu dzīvo un līdz ar to lieto poļu valodu arī [[Latvija|Latvijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Īrija|Īrijā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]. == Ortogrāfija == [[Attēls:Polish-alphabet.png|left|thumb|Poļu alfabēts (pelēkie burti sastopami tikai svešas cilmes vārdos)]] Poļu valodā tiek lietots [[latīņu alfabēts]], kas papildināts ar vairākām poļu valodai raksturīgām diakritiskajām zīmēm. Mūsdienu poļu alfabētā ir 32 burti: ''a, ą, b, c, ć, d, e, ę, f, g, h, i, j, k, l, ł, m, n, ń, o, ó, p, r, s, ś, t, u, w, y, z, ź, ż''. Burti ''q'', ''v'' un ''x'' parasti sastopami tikai svešvārdos, īpašvārdos un citvalodu citātos. Poļu rakstībā skaņu apzīmēšanai tiek izmantotas gan diakritiskās zīmes, gan burtu savienojumi. Burti ''ą'' un ''ę'' vēsturiski apzīmē deguniskos patskaņus, ''ć'', ''ń'', ''ś'' un ''ź'' — mīkstinātus līdzskaņus, savukārt ''ł'' mūsdienu literārajā valodā parasti tiek izrunāts līdzīgi angļu ''w''. Burti ''ó'' un ''u'' apzīmē vienu un to pašu fonēmu, taču to rakstījums atkarīgs galvenokārt no vārda vēstures un morfoloģiskajām mijām. Līdzīgi ''rz'' un ''ż'', kā arī dažās pozīcijās ''ch'' un ''h'', mūsdienu izrunā var apzīmēt vienādas skaņas, lai gan ortogrāfijā tie tiek šķirti etimoloģisku un morfoloģisku iemeslu dēļ. Raksturīgi poļu ortogrāfijas burtu savienojumi ir ''cz'', ''sz'', ''rz'', ''ch'', ''dz'', ''dź'' un ''dż''. Mīkstos līdzskaņus pirms patskaņiem bieži apzīmē ar burtu ''i'', piemēram, ''si'', ''ci'', ''zi'', ''ni'', savukārt pirms līdzskaņa vai vārda beigās parasti lieto diakritiskos burtus ''ś'', ''ć'', ''ź'' un ''ń''. Poļu ortogrāfijas veidošanās sākās viduslaikos, kad poļu valodas skaņas vajadzēja atveidot ar latīņu alfabēta burtiem. Tā kā latīņu rakstība nebija piemērota visu poļu valodas fonēmu precīzai atveidošanai, dažādos tekstos ilgu laiku pastāvēja atšķirīgas rakstības sistēmas. Viens no pirmajiem mēģinājumiem sistemātiski reformēt poļu rakstību saistīts ar 15. gadsimta garīdznieku un valodnieku [[Jakubs Parkošovics|Jakubu Parkošovicu]] (''Jakub Parkoszowic''). Ap 1440. gadu viņš sarakstīja traktātu par poļu ortogrāfiju, kas pazīstams kā ''Traktat o ortografii polskiej''. Parkošovics centās izveidot konsekventu sistēmu poļu valodas skaņu atveidošanai un ierosināja ar īpašām burtu formām un burtu dubultošanu nošķirt dažādus līdzskaņus. Lai gan viņa sistēma plaši neieviesās, traktāts tiek uzskatīts par vienu no senākajiem poļu valodniecības un ortogrāfijas aprakstiem. 16. gadsimtā, attīstoties grāmatu iespiešanai un pieaugot tekstu skaitam poļu valodā, rakstība pakāpeniski standartizējās. Liela nozīme bija Krakovas iespiedējiem un renesanses laika rakstniekiem, kuru darbos nostiprinājās daudzas mūsdienu poļu ortogrāfijas pazīmes, tostarp diakritisko zīmju izmantošana. Vēlāk poļu ortogrāfija vairākkārt tika kodificēta un reformēta. Īpaši nozīmīgas bija 19. un 20. gadsimta reformas. Mūsdienu Polijā ortogrāfijas normas tradicionāli regulē poļu valodas normatīvās institūcijas, un rakstības principi lielā mērā balstās uz fonētiskiem, morfoloģiskiem, vēsturiskiem un tradicionāliem kritērijiem. == Fonētika == Poļu valodas fonētisko sistēmu raksturo samērā bagātīgs līdzskaņu kopums un vairāku šņāceņu un mīkstinātu līdzskaņu opozīcija. Literārās poļu valodas izruna galvenokārt balstās uz centrālās Polijas izrunas tradīciju, lai gan atsevišķos reģionos sastopamas fonētiskas atšķirības. Poļu valodā ir seši galvenie mutvārdu patskaņi: ''a, e, i, o, u, y''. Burti ''ó'' un ''u'' mūsdienu literārajā valodā apzīmē vienu un to pašu skaņu. Savukārt ''ą'' un ''ę'' tradicionāli tiek raksturoti kā deguniskie patskaņi, tomēr to faktiskā izruna ir atkarīga no pozīcijas vārdā un blakus esošajiem līdzskaņiem. Dažās pozīcijās deguniskums saglabājas, bet citās tie tiek izrunāti kā patskaņa un deguniska līdzskaņa savienojums. Īpaši raksturīga poļu valodas iezīme ir vairāku šņāceņu un mīkstinātu līdzskaņu rindu pastāvēšana. Piemēram, tiek šķirtas skaņas, ko rakstībā apzīmē ar ''s, z, c, dz'', ''sz, ż/rz, cz, dż'' un ''ś, ź, ć, dź''. Šīs skaņas atšķiras pēc artikulācijas vietas un mīkstinājuma pakāpes. Burti ''ś, ź, ć, dź, ń'' apzīmē mīkstinātus līdzskaņus. Pirms patskaņiem to mīkstinājumu bieži apzīmē ar burtu ''i'', piemēram, ''si'', ''zi'', ''ci'', ''dzi'', ''ni''. Burts ''i'' šādos gadījumos var kalpot gan kā patskanis, gan kā iepriekšējā līdzskaņa mīkstinājuma rādītājs. Poļu valodā sastopami arī līdzskaņu savienojumi, kas citu valodu runātājiem var būt grūti izrunājami, piemēram, ''szcz'', ''strz'', ''wstrz'' un citi. Šādi savienojumi ir raksturīgi gan vārdu saknēs, gan morfēmu sadurēs. Mūsdienu poļu valodā burts ''ł'' parasti tiek izrunāts kā labiāls aproksimants, līdzīgs angļu valodas ''w''. Vēsturiski tas tika izrunāts kā velarizēts ''l''. Parastais ''l'' savukārt ir priekšējāks un mīkstāks. Poļu valodā darbojas balsīgo līdzskaņu asimilācija. Blakus esoši līdzskaņi var kļūt balsīgi vai nebalsīgi atkarībā no nākamās skaņas. Turklāt vārda beigās balsīgie līdzskaņi parasti tiek atbalsoti, piemēram, rakstītais ''b'', ''d'', ''g'', ''z'' vai ''ż'' vārda beigās tiek izrunāts kā attiecīgais nebalsīgais līdzskanis. Uzsvars poļu valodā parasti krīt uz priekšpēdējo zilbi. Tomēr ir vairāki izņēmumi, tostarp daži grieķu un latīņu cilmes vārdi, noteiktas darbības vārdu formas un atsevišķi tradicionāli izņēmumi. Sarunvalodā daļai šādu vārdu vērojama tendence pielāgoties vispārīgajam priekšpēdējās zilbes uzsvara modelim. Poļu valodas izrunā svarīga ir arī līdzskaņu palatalizācija jeb mīkstinājums. Tā vēsturiski būtiski ietekmējusi poļu valodas skaņu sistēmas attīstību un ir viens no galvenajiem iemesliem mūsdienu līdzskaņu sistēmas sarežģītībai. == Variācijas == [[Attēls:Polska-dialekty wg Urbańczyka.PNG|thumb|upright=1.5|Poļu valodas dialekti pēc S. Urbaņčika klasifikācijas (modificēta)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gwarypolskie.uw.edu.pl/index.php?option=com_wrapper&Itemid=53 |title=Gwary polskie |archiveurl=https://www.webcitation.org/65cwixtxk?url=http://www.gwarypolskie.uw.edu.pl/index.php?option=com_wrapper |accessdate=2013-12-18 |archivedate=2012-02-21}}</ref>]] [[Attēls:Polska-dialekty.png|thumb|upright=1.5|Poļu valodas dialekti pēc Karola Dejnas klasifikācijas]] [[Attēls:Jezyki i dialekty Europa Srodkowo Wsch..jpg|thumb|upright=1.5|[[Centrāleiropa|Centrālās un Austrumeiropas]] valodas un dialekti]] Izšķir šādus poļu valodas [[dialekts|paveidus]]: * [[standartvaloda]] (kopvaloda / [[literārā valoda]] plašākā nozīmē,<ref name="Walczak">{{Publikācijas atsauce |author=[[Bogdans Valčaks]] |title=Geneza polskiego języka literackiego |journal=Teksty Drugie: teoria literatury, krytyka, interpretacja |volume=3 |issue=27 |pages=35–47 |date=1994}}</ref>) kas izveidojusies uz vairāku dialektu pamata; * [[dialekts|dialekti]] (nestandarta paveidi): [[izloksne|tautas]] jeb lauku izloksnes un pilsētu izloksnes (piemēram, Ļvivas izloksne, Poznaņas izloksne, Varšavas izloksne). Poļu standartvaloda pilda visas valsts kopvalodas funkciju un ir reprezentatīvs poļu valodas paveids, kas ir kopīgs visiem tās lietotājiem. To māca un popularizē izglītības sistēmā, un vienlaikus tā tiek izmantota literatūrā, plašsaziņas līdzekļos un valsts pārvaldē.<ref name="mw">{{Publikācijas atsauce |author=Marcin Wągiel |title=Fonematyka języka polskiego w ujęciu funkcjonalizmu aksjomatycznego |date=2016 |isbn=9788024449302 |oclc=995625885 |location=Olomouca |publisher=Palacka Universitāte Olomoucā |url=https://books.google.pl/books?id=O7FEDAAAQBAJ&pg=PA32 |pages=32}}</ref> Parasti to neapzīmē kā „dialektu”; tā ir prestiža valodas forma, kas tiek uzskatīta par visvairāk „pareizo” poļu valodas paveidu. Vietējiem dialektiem ir ierobežota sociālā izplatība, un tie izteikti izzūd; praksē runātās poļu valodas teritoriālās atšķirības lielākoties aprobežojas ar nelielu reģionālo īpatnību kopumu, īpaši leksikā. Jaunākās un vidējās paaudzes vidū plaši izplatījušies poļu valodas paveidi, kas ir tuvi standartvalodai, savukārt tradicionālās izloksnes saglabājas galvenokārt vecāko lauku iedzīvotāju vidū. Teritoriālās daudzveidības mazināšanās gaitā vienlaikus pastiprinājusies poļu valodas sociālo un profesionālo paveidu attīstība. Poļu standartvaloda arī pati par sevi nav viendabīga. Tā pastāv [[rakstu valoda|rakstītā]] formā (literārā valoda šaurākā nozīmē<ref name="Walczak" />) un runātā formā. Standartvalodā izšķir arī tā dēvētos funkcionālos stilus (retoriskais stils, oficiāli lietišķais stils, [[publicistikas stils]] u. c.). Par vispārpieņemto poļu standartvalodas izrunas paraugu uzskata Varšavas izrunu. Cita normatīva izrunas forma, kuras izplatība ir teritoriāli ierobežota, ir Krakovas-Poznaņas izruna. Galvenie poļu valodas teritoriālie [[dialekts|dialekti]] pēc radniecības pakāpes ir: * galvenie dialekti (rietumu un dienvidu): ** Lielpolijas dialekts (skatīt arī: Poznaņas izloksne); ** Mazpolijas dialekts (skatīt arī: Krakovas izloksne, Sončas izloksne, goraļu izloksnes, tostarp pazīstamākās — Podhales izloksne un Živecas izloksnes); ** silēziešu etnolekts; * ziemeļu dialekti: ** Mazovijas dialekts (skatīt arī: Bjalistokas izloksne, Lovičas izloksne); ** Helmņas-Kocevas-Varmijas dialekts;<ref>''Polski język'', [w:] Encyklopedia Popularna PWN, t. 9, Warszawa 1967, s. 60.</ref> * Kresu dialekti: ** Ziemeļkresu dialekts; ** Dienvidkresu dialekts. Papildus šiem pamatdialektiem pastāv arī jaunie jauktie dialekti, īpaši Polijas rietumos. Izšķir arī leksiski atšķirīgus [[sociolekts|sociālo grupu valodas paveidus]] (piemēram, jauniešu slengu), kas pamatā izmanto kopvalodas resursus, lai gan dažkārt satur arī dialektismus. ''Encyklopedia Popularna PWN''<ref>''Polski język'', [w:] Encyklopedia Popularna PWN, Warszawa 1982, {{ISBN|83-01-01750-3}}, s. 610.</ref> un citi avoti<ref>Piemēram, Anna Dąbrowska, ''Język polski'', Wydawnictwo Dolnośląskie, Wrocław 2004, s. 222, {{ISBN|83-7384-063-X}}.</ref> min piecus galvenos dialektus: Lielpolijas, Mazpolijas, silēziešu, Mazovijas un [[kašūbu valoda|kašūbu]].<ref>Kašūbu valoda bieži tiek klasificēta kā atsevišķa rietumslāvu valoda.</ref> == Poļu īpašvārdu atveidošana == {{pamatraksts|poļu īpašvārdu atveidošana}} Poļu valodas īpašvārdu atveidošana [[latviešu valoda]]s vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas poļu īpašvārdu atveidošanā. Poļu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus [[gramatizācija]]i. Pēc šiem noteikumiem atveido poļu [[personvārds|personvārdus]], kā arī [[toponīmija|ģeogrāfiskos nosaukumus]] [[Polija|Polijā]]. Poļu izcelsmes personvārdi sastopami arī [[Lietuva|Lietuvā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī citur pasaulē. Atveidojot citu pasaules reģionu poļu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/467443/Polish-language | title= Polish language | publisher= Britannica Online Encyclopedia | date= | accessdate= 2009. gada 6. maijā | language= angliski}}</ref> <ref name="ethnologue">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=pol | title= Polish | publisher= Ethnologue | language= angliski | accessdate= 2015. gada 6. novembrī}}</ref> }} == Ārējās saites == {{InterWiki|code=pl}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.surfacelanguages.com/language/Polish.html | title= Learn Polish for free (Mācies poļu valoda par velti) | language= angliski | access-date= {{dat|2015|11|06||bez}} | archive-date= {{dat|2020|08|20||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20200820213320/https://surfacelanguages.com/language/Polish.html }} {{Slāvu valodas}} {{ES oficiālās valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Poļu valoda| ]] 6c3506omtlc0661zkahc45bwz4ea74k 0 4989 4521730 4351622 2026-09-13T16:01:08Z ~2026-49568-50 150296 /* Dzīvesgājums */ 4521730 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Ādams Mickēvičs | vārds_orig = Adam Mickiewicz | attēls = Adam Mickiewicz by Julian Mackiewicz.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1798 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 24 | dz_vieta = Zavose <!-- (poļu-''Zaosie'', baltkrievu - ''Завоссе'') --><br />vai [[Navahrudaka]]<br />{{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad {{BLR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1855 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Stambula]], {{flag|Osmaņu impērija}}<br />(tagad {{TUR}}) | dzīves_vieta = [[Viļņa]], [[Kauņa]], [[Pēterburga]], [[Roma]], [[Parīze]] | pilsonība = | tautība = [[poļi|polis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Autograph-AdamMickiewicz.png | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks, esejists |rakstīšanas valoda = [[poļu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = [[romantisms]] |slavenākie darbi = "[[Veļi]]"<br />"[[Pans Tadeušs]]" | ietekmējies = [[Homērs]], [[Nikolo Makjavelli]], [[Jans Kohanovskis]], [[Petrarka]], [[Aleksandrs Poups]], [[Džordžs Gordons Bairons|Bairons]], [[Johans Volfgangs fon Gēte]] | ietekmējis = [[Grāfs Lotreamons]], [[Žorža Sanda]], [[Ralfs Voldo Emersons]], [[Teofils Gotjē]], [[Georgs Brandess]] | alma_mater = [[Viļņas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ādams Bernards Mickēvičs''' ({{val|pl|Adam Bernard Mickiewicz}}, {{val|lt|Adomas Bernardas Mickevičius}}, {{val|be|Адам–Бернард Міцкевіч}}; dzimis {{dat|1798|12|24}} [[Navahrudaka]]s apkaimē, [[Krievija|Krievijas Impērijā]] (tagad [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]), miris {{dat|1855|11|26}} [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]]) bija [[poļi|poļu]] dzejnieks un rakstnieks, [[romantisms|romantisma]] pārstāvis. Ietekmējis arī [[baltkrievi|baltkrievu]] un [[lietuvieši|lietuviešu]] literatūras attīstību. == Dzīvesgājums == Dzimis 1798. gadā [[šļahta|šļahtiča]] Mikolaja Mickēviča (1765—1812) ģimenē, kurš neatzina [[Krievijas impērija]]s virskundzību pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sadalīšanas. Mikolajs Mickēvičs cēlies no Mickēviču „Rimvīdu“ dzimtas<ref>https://mickevicius.amb.lt/biografija/</ref>, kas izmantoja Polijas dižciltīgo ģerboni ''Poraj''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mickiewicz.smd.org.pl/index.php?id=rodowod |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2025|04|14||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240302214156/http://mickiewicz.smd.org.pl/index.php?id=rodowod }}</ref>. Ģimenes iesauka „Rimvīds“ („Rymwid“) bija lietuviešu izcelsmes<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mickiewicz.smd.org.pl/index.php?id=rodowod |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2025|04|14||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240302214156/http://mickiewicz.smd.org.pl/index.php?id=rodowod }}</ref>. 1811. gadā ģimene pārcēlās uz [[Navahrudaka]]s pilsētu. Ģimenē runāja poliski, bet prata arī baltkrievu un [[lietuviešu valoda]]s. Pēc [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām viņš Viļņas Universitātē studēja dabaszinātnes un literatūru skolotāju seminārā (1815—1819), kur iesaistījās nelegālajā [[filomāti|filomātu]] biedrībā un publicēja savus pirmos dzejoļus. No 1819. gada līdz 1823. gadam strādāja par skolotāju [[Kauņa|Kauņā]]. 1823. gadā Mickēviču apcietināja un pēc pusgada ieslodzījumā izsūtīja uz [[Pēterburga|Pēterburgu]]. 1825. gadā dzīvoja Odesā un apceļoja Krimu, vēlāk dzīvoja Maskavā un Pēterburgā. 1829. gadā Mickēvičam atļāva doties uz ārzemēm, un viņš pieņēma lēmumu nekad neatgriezties dzimtenē, kamēr vien tā būs Krievijas impērijas sastāvā. Vispirms viņš devās uz [[Veimāra|Veimāru]], kur tikās ar [[Gēte|Gēti]], pēc tam ceļoja pa [[Vācija|Vāciju]], [[Itālija|Itāliju]] un apmetās uz dzīvi [[Roma|Romā]], kur tapa viņa poēma "[[Pans Tadeušs]]" (''Pan Tadeusz''). Pēc Polijas [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas Mickēvičs 1832. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Parīze|Parīzē]], kas bija kļuvusi par poļu emigrācijas centru. Sākumā Mickēvičs dzīvoja diezgan lielā trūkumā, tomēr 1840. gadā atrada [[slāvi|slāvu]] literatūras pasniedzēja darbu [[Parīze|Parīzē]] un [[Lozanna|Lozannā]]. Šajā dzīves periodā Mickēvičs sāka pievērsties [[misticisms|misticismam]]. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā 1853. gadā Mickēvičs devās uz [[Stambula|Stambulu]], lai organizētu poļu karaspēka daļas, kas cīnītos pret krievu karaspēku, tomēr 1855. gadā viņš saslima ar [[holēra|holēru]] un 26. novembrī mira. Mickēviču apglabāja Francijā, bet 1900. gadā pārapbedīja poļu karaļu kapenēs [[Krakova]]s [[Vāvela katedrāle|Vāvela katedrālē]]. <gallery> Zaosie home of Mickiwiecz.jpg|Ādama Mickēviča tēvamājas Zaosjē Dom A.Mickiewicza w Nowogródku.jpg|Māja Navahrudakā, kurā 1938. gadā iekārtoja muzeju Adam Mickiewicz Museum in Vilnius 02.jpg|Mickēviča muzejs Viļņā Lenta, A. Mickevičius.JPG|Piemiņas plāksne pie Mickēviča mājas Kauņā Adam Mickiewicz with Sadik Pasha in Turkey.JPG|Mickēvičs Turcijā </gallery> == Būtiskākie darbi == * Dzejas 1.sēj./''Poezje t. 1'' (1822) (ietver ciklu "Balādes un romances" (''Ballady i Romanse'')) * Dzejas 2.sēj./''Poezje t. 2'' (1823) (ietver balādi no Lietuvas senatnes "Gražina" (''Grażynę''), kā arī poēmas "Veļi" (''Dziady'') II un IV daļu) * Krimas soneti/''Sonety krymskie'' (1826) * Veļi, III daļa/ ''Dziady, III część'' (1828) * Konrāds Valenrods/''Konrad Wallenrod'' (1828) * Pans Tadeušs/''Pan Tadeusz'' (1834) == Atsauces == {{atsauces}} {{Commons category|Adam Mickiewicz|Ādams Mickevičs}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mickēvičs, Ādams}} [[Kategorija:Grodņas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Baltkrievijas poļi]] [[Kategorija:Poļu rakstnieki]] [[Kategorija:Poļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Romantisms]] [[Kategorija:Dzejnieki]] [[Kategorija:Dramaturgi]] 3zo9ggxh5byx7p1db87km0byr2eux6c 0 5334 4521836 4518844 2026-09-13T18:50:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521836 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jēkabpils | settlement_type = Valstspilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2 |caption_align = center |image1 = Sv. Gara pareizticīgo klostera apbūve (2).jpg |caption1 = Skats uz pilsētu |image2 = Krustpils pils priekšdārzs.jpg |caption2 = [[Krustpils pils]] |image3 = Jēkabpils lynx - panoramio.jpg |caption3 = Vecpilsētas laukums |image4 = Monastery of the Holy Spirit in Jekabpils, Latvia.jpg |caption4 = [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]] |image5 = Krustpils luter baznica.JPG |caption5 = [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]] }} | image_caption = | image_flag = Jēkabpils flag.svg | flag_link = Jēkabpils karogs | flag_size = 150px | image_shield = Coat of Arms of Jēkabpils.svg | shield_link = Jēkabpils ģerbonis | shield_size = 75px | image_blank_emblem = Logo of Jēkabpils.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Latvija}} | subdivision_type2 = Novads | subdivision_name2 = [[Jēkabpils novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = no [[1670. gads|1670]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | established_title3 = | established_date3 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|lv|Jēkabmiests}}<br />{{val|de|Jakobstadt}}<br />{{val|pl|Jakubów}} | government_type = | leader_title = [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Raivis Ragainis]]<br /><small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small> | area_footnotes = <ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2012-gada-publiskais-parskats.pdf|title=Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|7|2||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919113925/https://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2012-gada-publiskais-parskats.pdf}}</ref> | area_total_km2 = 25.53 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Jēkabpils}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 10 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = EEST | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 29 | lats = 58 | latNS = N | longd = 25 | longm = 52 | longs = 42 | longEW = E | elevation_m = 74 — 110 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-52(01-06) | area_code = <small>(+371)</small> 652 | website = {{URL|http://www.jekabpils.lv}} | footnotes = | official_name = Jēkabpils valstspilsēta }} '''Jēkabpils''' ({{IPA2|jæːkabpils}}) ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], ietilpst [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] un ir tā administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies [[Daugava]]s abos krastos gan [[Sēlija|Sēlijā]], gan [[Latgale|Latgalē]]. Pieder [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales plānošanas reģionam]]. Iedzīvotāju skaita ziņā [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|10. lielākā pilsēta Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> Jēkabpils ir nozīmīgs satiksmes mezgls: autoceļu un dzelzceļu krustpunkts. Kā apdzīvota vieta izveidojusies līdzās Daugavas labajā krastā 1237. gadā uzceltajai [[Krustpils pils|Krustpils pilij]]. Savukārt apbūve Daugavas kreisajā pusē attīstījusies, pateicoties plostnieku un strūdzinieku darbībai. 1670. gadā [[hercogs Jēkabs]] šai apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu '''Jēkabmiests''' ({{val|de|Jakobstadt}}). Šo vārdu pilsēta saglabāja līdz 1924. gadam, kad tā ieguva pašreizējo nosaukumu.<ref>https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P|issue:816426|article:DIVL98 Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 44, 1929</ref> Jēkabpilī atrodas viens no [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punktiem, kas 2005. gadā iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Par pilsētas simboliem tiek uzskatīta arī Krustpils pils un [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]], kas attēloti Jēkabpils pilsētas logotipā. Kopš 2013. gada novembra Jēkabpils pilsēta ir [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zoodārzā]] mītošo lūšu aizbildne.<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. X, "Jēkabpils 100 gados. 2008-2018. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> == Ģeogrāfija == Jēkabpils pilsēta tās administratīvajās robežās aizņem 25,53 km² lielu teritoriju. Tā atrodas 136 km attālumā no [[Rīga]]s, 101 km attālumā no [[Rēzekne]]s, 89 km attālumā no [[Daugavpils]] un 49 km attālumā no [[Lietuva]]s robežas. Jēkabpils robežojas ar [[Krustpils pagasts|Krustpils]] un [[Variešu pagasts|Variešu pagastu]] ziemeļos, [[Kūku pagasts|Kūku pagastu]] austrumos, [[Ābeļu pagasts|Ābeļu pagastu]] dienvidos un [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastu]] rietumos. Jēkabpili aptuveni 2 vienādās daļās — [[Krustpils vēsturiskais centrs|Krustpilī]] un Jēkabpilī — sadala [[Daugava]]. Daugavas ieleja Jēkabpilī ir plaša — platums sasniedz 4 km, un katrā tās krastā ir nedaudz atšķirīga ģeomorfoloģiskā uzbūve un reljefs. Upe un tās ieleja veido izteiksmīgāko pilsētas reljefa daļu. Pilsētas teritorijā Daugavai ir 3 salas, tostarp [[Daugavsala]] un [[Krustpils saliņa|Krustpils (Ādamsona) saliņa]], ko no labā krasta atdala tās sānteka — [[Mazā Daugava (Jēkabpils)|Mazā Daugava]]. Daugavai ir 3 nelielas pietekas Jēkabpilī — [[Lagzde]], [[Donaviņa]] un [[Pelīte]]. Augšpus Jēkabpils atrodas [[Ābeļu salas]], bet lejpus Jēkabpils atrodas 3. lielākā upes sala Latvijā — [[Sakas sala]], ko no kreisā krasta atdala [[Saka (atteka)|Saka]]. Daugavas krastos un gultnē daudzviet atsedzas [[dolomīts|dolomīti]], kas veido krāces. Pie Zvanītājiem Daugava plūst pār Pilāta [[krāce|krāci]], bet starp Daugavsalu un Sakas salu atrodas Baltā krāce, Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā, ko veido dolomīta slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.jekabpils.lv/lv/objekti/daugavas-kraces-/|title=Daugavas krāces|access-date=2023-1-27|language=lv|archive-date=2023-12-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20231207030634/https://visit.jekabpils.lv/lv/objekti/daugavas-kraces-/}}</ref> Hidroloģiskie apstākļi [[pali|palu]] laikā ir īpaši nelabvēlīgi, jo nereti Daugavas upes līkumā pie [[Zeļķu tilts|Zeļķu tilta]] novērojami [[vižņi|vižņu]] sastrēgumi, kas, jo sevišķi kopš [[Pļaviņu ūdenskrātuve]]s uzpludināšanas, var sastāties līdz pat 25 km garumā un izraisīt plūdus. Ievērojami plūdi Jēkabpilī novēroti [[1931. gada plūdi Jēkabpilī|1931]]., 1937., 1981., 1983., 1998. un [[2023. gada plūdi Jēkabpilī|2023. gadā]]. Saplaisājušie dolomīta slāņi hidroloģiskos apstākļus sarežģī vēl vairāk. To dēļ pie augsta upes ūdenslīmeņa [[pazemes ūdeņi|gruntsūdeņos]] ieplūst Daugavas ūdeņi, kas izlīdzina ūdens līmeni un tādējādi var appludināt teritorijas upes kreisajā krastā. Ezeru Jēkabpilī nav, taču pilsētā atrodas divas mākslīgas ūdenstilpes: [[Pils dīķis (Jēkabpils)|Pils dzirnezers]] un [[Radžu ūdenskrātuve]], kā arī vairāki dīķi, kas iezīmē seno Daugavas gultni upes kreisajā krastā. [[Madonas — Trepes valnis|Madonas — Trepes vaļņa]] rietumu nogāzē atrodas vairāki ezeri, t.sk. [[Gardaunis]] un [[Baļotes ezers]], kā arī [[Laukezera dabas parks]], kas atrodas deviņu kilometru attālumā no pilsētas un kura teritorijā iekļauti [[Baltiņu ezers (Kūku pagasts)|Baltiņu]], [[Ildzenieku ezers|Ildzenieku]] un par vienu no Latvijas tīrākajiem ezeriem uzskatītais [[Laukezers]].<ref name="Laukezera dabas parks">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.krustpils.lv/old/lv/turisms-un-atputa/dabas_objekti/laukezera_dabas_parks|title=Laukezera dabas parks|work=http://www.krustpils.lv/|publisher=Krustpils novada pašvaldība|accessdate={{dat|2015|2|7||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Daugava]]s labajā krastā pilsētas teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenumā]], kur pamatiežu virsmu veido [[augšdevons|augšdevona]] [[Daugavas svīta]]s dolomīti, kas pārklāti ar zemes virsmas reljefu veidojošajiem [[morēna]]s un limnoglaciālajiem [[kvartārs|kvartāra]] perioda nogulumiem — [[māls|mālu]]. Kvartāra segas biezums svārstās no 10 m līdz 30 m [[paugurs|pauguros]]. Pamatiežu virsma veido lēzenu slīpumu [[Daugava]]s virzienā, kas veido arī reljefa nolaidenumu. Pilsētas teritorijā nav izteiktu pauguru un pauguru grēdu. Daugavas kreisajā krastā pilsēta izvietota Austrumlatvijas zemienes [[Aknīstes nolaidenums|Aknīstes nolaidenumā]], kur pamatiežus sedz 10 — 30 m bieza kvartāra nogulumu sega, ko pārsvarā veido limnoglaciālajiem nogulumiem pārklāti morēnas nogulumi. Pamatieži ir augšdevona [[Pļaviņu svīta|Pļaviņu]] un Daugavas svītas dolomīti. Teritorijas dienvidu daļā, it īpaši Radžu ūdenskrātuves apkārtnē, iespējama [[Karsta process|karsta]] [[karsta kritene|kriteņu]] veidošanās.<ref name="Teritorijas plānojuma vides pārskats">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grupa93.lv/wp-content/uploads/projekti/Teritorijas_planojumi/Jekabpils/Vides_parskata_projekts_2018.pdf|title=Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojums 2019. – 2030. gadam Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums VIDES PĀRSKATA PROJEKTS|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Jēkabpils pilsēta sastāv no vairākām vēsturiskām ([[Jēkabpils vēsturiskais centrs]], [[Krustpils]] ar [[Krustpils vēsturiskais centrs|vēsturisko centru]], Madonas ielas rajons, [[Veseļi]], [[Zīlāni (Jēkabpils)|Zīlāni]] un [[Zvanītāji]] jeb Dzintarzeme) un padomju laikā izveidotām apkaimēm (Auseklīši, [[Bebru rajons|Bebri]], Brodi, Celtnieki, [[Ķieģeļu ielas mikrorajons|Ķieģeļu ielas rajons]], Ķieģeļnieks, Lauktehnika, Nameji un Pils rajons). === Klimats === Meteoroloģiskie novērojumi tiek veikti Zīlānu novērojumu stacijā, kas darbojas kopš 1943. gada 1. augusta. Visā novērojumu periodā visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra ir +34,7 ºC, kas novērota 2006. gada 9. jūlijā. Turpretim viszemākā gaisa temperatūra -36,7 ºC reģistrēta 1956. gada 1. februārī. Gada vidējais vēja ātrums ir 2,6 m/s. Vislielāko vēja ātrumu novēro janvārī, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 3,2 m/s. Maksimālais novērotais vēja ātrums Jēkabpils novadā ir 28 m/s. Veģetācijas perioda ilgums ir 195 dienas. Gada vidējais sniega segas biezums ir 5,4 cm. Kopumā Jēkabpils klimats ir salīdzinoši vēsāks, sausāks un ar mazāku vēja ātrumu nekā vidēji Latvijā. Salīdzinot klimatisko standarta normu (1991.—2020. gads) ar klimatiskās references periodu (1961.—1990. gads), gada vidējā gaisa temperatūra Jēkabpils novadā paaugstinājusies par 1,2 ºC, bet nokrišņu daudzums palielinājies par 17 mm. Paredzams, ka [[globālā sasilšana|klimata pārmaiņu]] rezultātā šīs tendences saglabāsies nemainīgas. Tāpat pieaugs dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://klimats.meteo.lv/pasvaldibu_apskati/novads/jekabpils_novads/|title=Jēkabpils novada klimata profils|access-date=2023-11-4|language=lv}}</ref> {{JekabpilsMeteoData}} == Vēsture == {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = Jēkabpils vēsturiskos attēlos | image1 = Krustpils 1792.JPG | caption1 = Krustpils pils 1792. gadā | image2 = Jēkabpils plāns 1797.jpg | caption2 = 1797. gada pilsētas plāns | image3 = Lielā iela Jēkabmiests.jpg | caption3 = Jēkabmiesta Lielā iela 20. gadsimta sākumā }} {{pamatraksts|Jēkabpils vēsture}} Krustpils ir Jēkabpils senākā daļa, kas rakstos pirmoreiz minēta jau 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no [[Asotes pilskalns|Asotes]] uzcēla [[Krustpils pils|pili]] (''Kreutzburg''). Jau tās nosaukums norāda, ka tā atradusies svarīgu ceļu krustpunktā. Vēlākos laikos Daugavas kreisajā krastā, ierodoties lielam skaitam [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] bēgļu un krievu [[vecticībnieki|vecticībnieku]], izveidojusies apdzīvota vieta, kurai 1670. gada 12. februārī, piešķirot [[Magdeburgas tiesības]], dots Jēkabmiesta (''Jakobstadt'') vārds. Garām Jēkabpilij veda hercogistes pasta ceļš — no [[Jelgava]]s caur Frīdrihštati (tag. [[Jaunjelgava]]) uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. 1764. gadā tika ierīkota pastāvīga pārceltuve uz Krustpili. [[Polijas dalīšanas]] laikā 1772. gadā [[Inflantijas vaivadija]]i piederošo Krustpili, bet 1795. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i piederošo Jēkabpili iekļāva Krievijas Impērijā. 1861. gadā atklāja [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas-Daugavpils dzelzceļu]], tāpēc preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Jēkabpilī darbojās [[banka]], apdrošināšanas biedrība, 4 mūzikas instrumentu fabrikas, [[Sērkociņš|sērkociņu]] [[fabrika]], tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, [[tipogrāfija]] u. c. rūpnieciskie uzņēmumi. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Jēkabpils vairākus gadus atradās [[Kara fronte|piefrontes]] zonā un tika sagrauta liela daļa no pilsētas apbūves. 1919. gadā Jēkabpils kļuva par [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] administratīvo centru, pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. 1924. gadā izveidoja jaunu [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķi]] ar centru Jēkabpilī. 1932. gadā tika uzcelta [[Jēkabpils cukurfabrika]], bet 1936. gadā tika uzcelts [[Jēkabpils Aizsargu nams]] un [[Krustpils—Jēkabpils tilts|tilts pār Daugavu]], ko uzspridzināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un vairs neatjaunoja (saglabājies vien zemtilta tunelis). Padomju okupācijas laikā, 1949. gadā, pēc Jēkabpils apriņķa likvidācijas Jēkabpili iekļāva [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonā]]. Mūsdienu Jēkabpils kā vienota pilsēta izveidojusies tikai 1962. gada 17. aprīlī pēc jauna tilta pār Daugavu izbūves, administratīvi apvienojot [[Krustpils|Krustpili]] Daugavas labajā krastā (1949.—1962. g. atradās [[Krustpils rajons|Krustpils rajonā]], starpkaru Latvijā — [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķī]]) un Jēkabpili kreisajā krastā. 2009. gada 1. jūlijā Jēkabpils rajonu likvidēja, Jēkabpilij kļūstot par republikas nozīmes valstspilsētu ar savu pašvaldību. Jēkabpils kalpoja arī kā blakus esošā, pirmā [[Jēkabpils novads (2009—2021)|Jēkabpils novada]] centrs. 2021. gada 1. jūlijā tika izveidots jauns, paplašināts [[Jēkabpils novads]], par kura centru kļuva Jēkabpils [[valstspilsēta]], kura vairs nebija atsevišķa pirmā līmeņa administratīvā vienība. === Piederība vēsturiskajām zemēm === Kaut arī Krustpils atrodas Daugavas labajā krastā un vēsturiski tā līdz ar pārējo [[Latgale|Latgali]] ir atradusies [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā, Krustpils iemītnieki 19. gadsimtā sevi uzskatīja par piederīgākiem [[Vidzeme]]i. Tā [[1856]]. gada 16. augustā un atkārtoti [[1857]]. gada oktobrī [[Krustpils pils|Krustpils muižas]] īpašnieks Nikolajs Korfs adresēja lūgumu [[Vidzemes guberņa]]s vadībai ar prasību muižas zemes kopā ar tās iedzīvotājiem (6337 vīrieši un 6757 sievietes) pievienot Vidzemes guberņai. 1857. gada decembrī sekoja atteikums, kas pamatots ar ievērojamo [[ebreji|ebreju]] skaitu Krustpils muižā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/7171|title=Krustpils muižas īpašnieka lūgums pievienot Krustpili Vidzemes guberņai|access-date=2023-1-27|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šai pašidentifikācijai par pamatu bija [[konfesija|konfesionālā piederība]] — vietējie iedzīvotāji, tāpat kā Vidzemē un [[Kurzeme|Kurzemē]], bija pamatā [[luterāņi]], kamēr citviet Latgalē dominēja [[Romas katoļi]]. Mazāk būtiskas, taču vērā ņemamas atšķirības ir arī izloksne (krustpilieši runāja [[augšzemnieku dialekts|augšzemnieku dialekta]] sēliskajās nedziļajās izloksnēs, bet citviet Latgalē — nesēliskajās jeb latgaliskajās izloksnēs), augstāks ekonomiskās attīstības un izglītības līmenis, ko veicināja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un Vidzemes guberņu tuvums un apstāklis, ka Krustpilī 40 gadus ātrāk nekā vidēji Latgalē veidojās pirmās izglītības iestādes.<ref name="Krustpils draudzes vēsture">{{Tīmekļa atsauce|url=http://krustpilsbaznica.lv/?page_id=61|title=Krustpils draudzes vēsture|access-date=2023-1-27|language=lv|archive-date=2023-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20230127194707/http://krustpilsbaznica.lv/?page_id=61}}</ref><ref name = "Jēkabpils – reģionu krustcelēs">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=Lj4K4nzskbc&ab_channel=VDTVsizeti|title=Jēkabpils – reģionu krustcelēs|language=lv}}</ref> Savukārt Jēkabpils ilgstoši bija vairāk saistīta ar Daugavas ūdensceļu un [[Jēkabpils#Etniskais sastāvs|slāvu migrācijas procesiem]] nekā ar apkārtējo reģionu kopumā. Par to liecina, piemēram, Sēlijas izcelsmes kultūras darbinieku iesaistes Jēkabpils vēsturē trūkums. Tas apgrūtina Jēkabpils piesaisti jebkurai vienai vēsturiskajai zemei.<ref name = "Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/8984|title=Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei|language=lv}}</ref> Apvienojoties trim Latvijas daļām — Kurzemei, Vidzemei un Latgalei, Jēkabpils atradās Kurzemē. Kad pēc Latvijas valsts nodibināšanas izveidojās spēcīga [[Zemgale]]s identitāte, tā pirmoreiz tika izdalīta jau kā [[Latvijas vēsturiskās zemes|kultūrvēsturiskais novads]], kuram piederēja arī [[Jēkabpils apriņķis]]. Vēl aizvien Jēkabpils un tai piegulošā teritorija pieder [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales plānošanas reģionam]] un Zemgales vēlēšanu apgabalam. Tomēr ģeogrāfiski visprecīzāk gan Jēkabpili, gan Krustpili būtu pieskaitīt [[Sēlija]]i, kas pārējām latviešu vēsturiskajām zemēm līdzvērtīgu statusu ieguva vien pēc [[Latviešu vēsturisko zemju likums|latviešu vēsturisko zemju likuma]] pieņemšanas 2021. gada 16. jūnijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-pienem-latviesu-vesturisko-zemju-likumu.a409308/ Saeima pieņem Latviešu vēsturisko zemju likumu] lsm.lv 2021. gada 16. jūnijā</ref> == Demogrāfija == Jēkabpils ir pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] mazākā [[Latvijas administratīvais iedalījums#Valstspilsētas|valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Iedzīvotāju skaits Jēkabpilī samazinās gan negatīva [[dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]], gan [[cilvēku migrācija|migrācijas]] rezultātā. [[Demogrāfiskā slodze]] Jēkabpilī 2014. gada sākumā bija 580, kas ir zemākais rādītājs valstspilsētu vidū, lai gan vērojams neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2012. un 2013. gadu, kad Jēkabpilī uz katriem 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā bija attiecīgi 557 un 563 iedzīvotāji līdz un pēc darbspējas vecuma. Tai skaitā bērnu skaits uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem — 229, kamēr iedzīvotāju skaits pēc darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem — viens no zemākajiem — 311. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamā informācija liecināja, ka 2014. gadā Jēkabpilī dzīvoja 23 269 iedzīvotāji, savukārt pēc [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]s ziņām {{iedzsk|dat|dat_f=L}} pilsētā bija {{iedzsk|dati|Jēkabpils|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |percentages = pagr |break = jā |cols = 3 |graph-pos = bottom |footnote = Līdz 1962. gadam norādīts Krustpils un Jēkabpils kopējais iedz. sk.<br />Avoti:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/ |title=pmlp.gov.lv |access-date={{dat|2013|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130809131846/http://www.pmlp.gov.lv/ |archivedate={{dat|2013|08|09||bez}} }}</ref><ref>Jēkabpils. Latvijas pilsētas. Rīga: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2004</ref> |1852|9450 |1863|5469 |1881|8069 |1897|9979 |1914|13500 |1925|9182 |1935|9484 |1939|9700 |1943|7744 |1947|7490 |1959|16695 |1970|22440 |1979|26829 |1989|30865 |1991|31315 |1994|29137 |1997|28473 |1999|28384 |2001|27721 |2004|26849 |2007|26811 |2008|26734 |2009|26578 |2010|26468 |2011|26284 |2012|25883 |2013|25221 |2014|24839 |2015|24553 |2016|24146 |2017|23750 |2018|23600 |2019|23500 |2021|23138 }} === Etniskais sastāvs un valstiskā piederība === Kad [[hercogs Jēkabs]] 1670. gadā [[slāvi|slāvu]] izcelsmes [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] bēgļu [[sloboda|brīvciemam]] − Jēkabmiestam − piešķīra [[Magdeburgas tiesības]], ar mērķi veicināt tirdzniecību pa [[Daugava]]s ūdensceļu, pilsētā bija liegts apmesties [[latvieši]]em, [[vācbaltieši]]em un [[ebreji]]em. Tomēr ir zināms, ka jau 18. gadsimta sākumā Jēkabpilī bija apmetusies ebreju kopiena, jo 1739. gadā izdeva īpašu rīkojumu par ebreju izraidīšanu no pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radio1.lv/lv/Lasamgabals/1/47207/Janis-Amats:-Jekabpils---Krustpils-HRONIKA|title=Jānis Amats: Jēkabpils - Krustpils HRONIKA|access-date={{dat|2024|4|20||bez}}}}</ref> Pēc izraidīšanas viņi apmetās Krustpilī, kur izveidojās viena no vecākajām ebreju kopienām Latgalē.<ref name="ebreji"/> Kaut arī jau 1766. gadā pilsētā atļāva ieceļot vācbaltiešiem, etniskais sastāvs krasi izmainījās tikai 19. gadsimtā, jo ebrejiem un latviešiem no apkārtējiem pagastiem un [[Latgale]]s atļāva apmesties tikai 1796. gadā,<ref name="vestnesis.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9356|title=Nacionālās minoritātes - visi vienā pilsētā|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> taču latviešu īpatsvars ievērojami pieauga tikai pēc [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē]] 1817. gadā. Līdzīgi citām [[Sēlija]]s un [[Latgale]]s pilsētām līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] būtisku iedzīvotāju daļu veidoja ebreji. 1935. gadā [[Latvijas ebreji|ebreju kopiena]] sastāvēja no 793 cilvēkiem Jēkabpilī un 1043 cilvēkiem Krustpilī, veidojot attiecīgi 13,6% un 28,5% pilsētu iedzīvotāju. Turpretim [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm]] neatstāja paliekošu iespaidu uz Jēkabpili, jo 1935. gadā to īpatsvars veidoja nepilnu procentu no abu pilsētu kopējā iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/sites/default/files/publication/Vecas%20statistikas%20gramatas/1935%20Tautas%20skaitisana/1935_TSK-4dala.pdf|title=Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935. gadā|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> [[Latvijas PSR]] periodā masveida imigrācijas rezultātā [[krievi|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]] un [[ukraiņi|ukraiņu]] īpatsvars Jēkabpilī un Krustpilī pieauga no 11,9% 1935. gadā līdz 45,5% 1989. gadā. Tajā pašā laikā latviešu īpatsvars saruka no 64,0% līdz 48,4%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2017-08/1989_tautas_skaitisana.pdf|title=1989. gada Vissavienības tautas skaitīšanas rezultāti, Latvijas PSR (demogrāfiskie rādītāji)|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Kopš [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s latviešu īpatsvars pieauga lielāko mazākumtautību straujākas izceļošanas, augstākas mirstības un zemākas dzimstības dēļ. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jēkabpilī 2024. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START/IRE031/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Tautība, Teritoriālā vienība, Mērvienība un Laika periods. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2024. gada 3. jūnijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 13443 : Latvieši : green | slice 2 = 4995 : Krievi : red | slice 3 = 600 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 522 : Ukraiņi : orange | slice 5 = 517 : Poļi : aqua | slice 6 = 180 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 168 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 23 : Ebreji : white | slice 9 = 9 : Igauņi : brown | slice 10 = 693 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 21 150 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 63,6% | style="text-align:center;" | 13 443 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 23,6% | style="text-align:center;" | 4 995 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 600 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 2,5% | style="text-align:center;" | 522 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 2,4% | style="text-align:center;" | 517 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,9% | style="text-align:center;" | 180 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,8% | style="text-align:center;" | 168 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 23 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,0% | style="text-align:center;" | 9 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 3,3% | style="text-align:center;" | 693 |} Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Jēkabpilī bija piereģistrēti 20 817 Latvijas pilsoņi (86,4% no kopējā skaita), 2904 [[Latvijas nepilsoņi]] (12,1%) un 281 Krievijas Federācijas pilsoņi (1,2%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 18 929 Latvijas pilsoņi (90,1%), 1661 Latvijas nepilsoņi (7,9%) un 225 Krievijas pilsoņi (1,1%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>20 817</small><br />(86,4%) | <small>20 505</small><br /> | <small>20 041</small><br /> | <small>19 966</small><br /> | <small>19 742</small><br /> | <small>19 469</small><br /> | <small>19 524</small><br /> | <small>19 527</small><br /> | <small>19 447</small><br /> | <small>19 329</small><br /> | <small>19 208</small><br /> | <small>19 274</small><br /> | <small>19 099</small><br /> | <small>18 929</small><br />(90,1%) | | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>2904</small><br />(12,1%) | <small>2786</small><br /> | <small>2598</small><br /> | <small>2482</small><br /> | <small>2352</small><br /> | <small>2256</small><br /> | <small>2160</small><br /> | <small>2060</small><br /> | <small>1982</small><br /> | <small>1917</small><br /> | <small>1823</small><br /> | <small>1746</small><br /> | <small>1696</small><br /> | <small>1661</small><br />(7,9%) | | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>281</small><br />(1,2%) | <small>268</small><br /> | <small>292</small><br /> | <small>302</small><br /> | <small>299</small><br /> | <small>304</small><br /> | <small>301</small><br /> | <small>295</small><br /> | <small>290</small><br /> | <small>285</small><br /> | <small>280</small><br /> | <small>250</small><br /> | <small>243</small><br /> | <small>225</small><br />(1,1%) | | | |} == Izglītība == {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = Jēkabpils skolas | image1 = Jēkabpils apriņķa skola1.jpg | caption1 = [[1820]]. gadā pēc arhitekta O. Hūna projekta [[klasicisms|klasicisma]] stilā celtā apriņķa skolas ēka | image2 = Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola.jpg | caption2 = Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, 1910. gadi | image3 = Jēkabpils ģimnāzija1.jpg | caption3 = Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzijas nams (pašlaik — Jēkabpils Valsts ģimnāzija) }} === Jēkabpils skolu vēsture === Senākā skola Jēkabpilī tika izveidota jau ap 1715. gadu, kad [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes muižnieks]] un [[Ludzas trakts|Ludzas stārasts]] Jans Dominiks Borhs ziedoja līdzekļus citstarp arī draudzes skolas izveidei pie baziliāņu klostera mūku paspārnē esošās [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|uniātu baznīcas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fsspx-fsipd.lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/322-uniati-latvija-17-19|title=Uniāti (grieķu katoļi) Latvijas teritorijā 17.–19. gs.|access-date=2023-2-1|language=lv}}</ref> [[Jēkabmiesta apriņķa skola]] tika atvērta 1805. gadā,<ref>Red. Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga: Gandrs, 2002. 26.lpp. {{ISBN|9984-593-13-4}}</ref> taču tajā mācīties drīkstēja tikai zēni, savukārt 1834. gadā tika dibināta arī [[Jēkabmiesta Marijas skola|skola meitenēm]]. 1861. gadā tika dibināta atsevišķa [[Jēkabpils pilsētas ebreju pamatskola|pamatskola ebrejiem]]. Tad 1869. gadā Jēkabpilī tika izveidota vienīgā iekšzemes jūrskola Latvijā, kas savu darbību nespēja attaisnot, jo jēkabpiliešiem nebija jūrā iešanas tradīciju, un 1880. gadā jūrskola tika slēgta audzēkņu trūkuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/veesturesgr/docs/gr__mata._v__l_tap__anas_proces__.s|title=Ķugniecības vēsture|access-date=2023-1-29|language=lv|archive-date=2023-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230129231701/https://issuu.com/veesturesgr/docs/gr__mata._v__l_tap__anas_proces__.s}}</ref> Kad 1904. gadā Jēkabpilī ieradās [[Ludis Bērziņš]], viņa vadībā tika dibināta [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola]]. Savā 11 gadus īsajā pastāvēšanas laikā tajā skolojās vairāki ievērojami cilvēki, t.sk. mediķis [[Pauls Stradiņš]], rakstnieks [[Aleksandrs Grīns]], gleznotājs [[Uga Skulme]] u.c.<ref name="Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei"/> Tad 1906. gadā tika dibināta [[Luda Bērziņa sieviešu tirdzniecības skola|tirdzniecības skola sievietēm]], kuras darbību 1912. gadā pārņēma Less kundzes [[Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija]].<ref name="Par senajām skolām Jēkabpilī">"Brīvā Daugava", 1990. 5 VI, Lonija Zobene. "Par senajām skolām Jēkabpilī"</ref><ref name="Tirdzniecības skola Jēkabpilī">"Brīvā Daugava", 2004. 19 X, Sēnala E. "Tirdzniecības skola Jēkabpilī".</ref> [[Pirmais pasaules karš]] pilnībā pārtrauca visu Jēkabpils skolu darbību, jo frontes līnija no 1915. gada septembra līdz 1918. gada martam atradās tiešā pilsētas tuvumā, un visas skolas tika evakuētas. Kā vienīgais izņēmums minama ebreju pamatskola, kas ar pārtraukumu turpināja darboties līdz 1940. gadam.<ref name="Ebreju skolas">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/vidzeme/izglitiba1920/ |title=Ebreju izglītība Latvijā parlamentārās republikas 20. gados - Latvijas Universitāte<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2011|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130706095226/http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/vidzeme/izglitiba1920/ |archivedate={{dat|2013|07|06||bez}} }}</ref> Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] visas mācību iestādes bija jāveido no jauna. Kā pirmā 1919. gadā tika izveidota [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabmiesta Valsts vidusskola]], kurā 1922. gadā izveidoja komercnodaļu, kas 1927. gadā tika izveidota kā patstāvīga [[Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums|Jēkabpils komercskola]]. Vēl 1920. gadā tika atvērta [[Jēkabpils 2. vidusskola|Jēkabpils krievu pamatskola]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.2vsk.edu.lv/skolas-v%C4%93sture|title=Jēkabpils 2. vidusskola. Skolas vēsture|access-date=2023-1-30|language=lv|archive-date=2023-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230130223331/https://www.2vsk.edu.lv/skolas-v%C4%93sture}}</ref> un Jēkabmiesta 1. latvju pamatskola, bet 1921. gadā — Jēkabmiesta 2. latvju pamatskola jeb t.s. "Krasta skola". 1940. gadā Jēkabpils Valsts ģimnāzijā skolotāja Osvalda Pūpola vadībā izveidojās jauniešu nacionālās pretošanās kustība “Viesturieši”,<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. III, "Jēkabpils 100 gados. 1938-1948. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> kas darbojās līdz 1941. gada 19. martam. Okupācijas laikā nolūkā padarīt izglītību pieejamu tiem, kam tas nebija iespējams kara laikā un darba dēļ nevar atļauties mācīties pa dienu, 1946. gadā tika atvērta [[Jēkabpils vakara vidusskola]]. Turpretim abas latviešu pamatskolas tika likvidētas. Piemēram, "Krasta skola" 1950. gadā tika pievienota [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabpils 1. vidusskolai]] (agrākajai ģimnāzijai).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jvg.edu.lv/info-par-skolu/skolas-v%C4%93sture.aspx|title=Jēkabpils Valsts ģimnāzija. Skolas vēsture|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> 1951. gada 24. novembrī tajā tika atklāta vēl viena pretpadomju grupa.<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. IV, "Jēkabpils 100 gados. 1948-1958. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> 1962. gadā Jēkabpils 2. vidusskolas (agrākās krievu pamatskolas) vajadzībām tika uzcelta jauna ēka [[Jaunā iela (Jēkabpils)|Jaunajā ielā]] 44, kur tā atrodas joprojām. === Krustpils skolu vēsture === {{Vairāki attēli | align = left | direction = vertical | width = 250 | footer = Krustpils skolas | image1 = Krustpils pamatskola1.jpg | caption1 = Krustpils lielās tautas skolas ēka Madonas ielā 21, 2011. gads. | image2 = Jēkabpils pamatskola.jpg | caption2 = 1933. gadā uzbūvētā Krustpils 6-klasīgās pamatskolas ēka Rīgas ielā 192, 2010. gads }} Pēc [[dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtzemnieku brīvlaišanas]] 1828. gadā mācītājs Alberts Tīlings [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca|Krustpils luterāņu draudzē]] dibināja Bībeles biedrību. Uz šī veidojuma pamata 1836. gadā atklāja pirmo draudzes skolu, kurā mācījās 20 audzēkņi.<ref name="Krustpils draudzes vēsture"/> 1868. gadā atklāja [[Krustpils pamatskola|Krustpils lielo tautas skolu]],<ref>"Brīvā Daugava", 1991. 19 II, D. Kalniņa "Skolas Krustpils apkārtnē".</ref> bet 1904. gadā līdz ar [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu stacijas]] darbības uzsākšanu izveidoja Zīlānu dzelzceļa skolu (vēlāk — pamatskolu).<ref>Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 32.lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4347|title=Atklāta satiksme pa dzelzsceļa līniju Zīlāni - Ventspils|access-date=2023-1-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Abas skolas atradās ārpus Krustpils miesta tālaika robežām. 1909. gadā atvēra [[Jēkabpils 3. vidusskola|Krustpils četrklasīgo pilsētas skolu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpils-3vidusskola.lv/skolas-vestures-pirmsakumi/|title=Skolas vēstures pirmsākumi|access-date=2023-1-28|language=lv}}</ref> kurai 1933. gadā uzcēla jaunu ēku Rīgas ielā 192, kas zināma arī kā "Baltā skola". Krustpilī pastāvēja arī [[Krustpils pilsētas ebreju pamatskola|ebreju pamatskola]],<ref name="Ebreju skolas"/> bet 1940. gada 4. martā aerokluba Krustpils nodaļā atklāja Krustpils aviācijas skolu ar 16 audzēkņiem.<ref>"Daugavas Vēstnesis", 1940. 7 III, "Aviācijas skola Krustpilī"</ref> Par aviācijas skolas turpmāko darbību ziņu trūkst — visticamāk [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gaitā tā savu darbību pārtrauca. Okupācijas perioda [[pārkrievošana]]s politikas ietvaros 1948. gadā izveidoja Krustpils 2. septiņgadīgo (krievu) skolu. Tai piešķīra 1933. gadā būvēto skolas ēku, bet latviešu skolai bija jāatgriežas vecajās telpās. 1953. gadā tās abas tika pārveidotas par vidusskolām — latviešu skola kļuva par Krustpils 1. vidusskolu, bet krievu skola — par Krustpils 2. vidusskolu. 1960. gada 23. janvārī Krustpils 1. vidusskolu pārcēla uz tās vajadzībām īpaši būvētu ēku [[Slimnīcas iela (Jēkabpils)|Slimnīcas ielā]] 5, kur tā atrodas līdz mūsdienām. === Apvienotās pilsētas skolas === Apvienojot pilsētas 1962. gadā, pēc vienotas sistēmas tika pārdēvētas abas Krustpils vidusskolas: Krustpils 1. vidusskola tika pārdēvēta par Jēkabpils 3. vidusskolu, bet Krustpils 2. vidusskola — par Jēkabpils 4. vidusskolu. Vispārējās izglītības skolu sistēma saglabājās nemainīga visu atlikušo okupācijas periodu. Pēc neatkarības atjaunošanas 1994. gadā no Jēkabpils ģimnāzijas tika atdalīta [[Jēkabpils pamatskola|Jēkabpils (latviešu) sākumskola]], kas 2001. gadā tika pārcelta uz Jēkabpils 4. vidusskolas telpām, kura savukārt tika pievienota Jēkabpils 2. vidusskolai, tādējādi apvienojot abas krievu plūsmas skolas. Vēl 1994. gada 10. augustā tika dibināta [[Jēkabpils Poļu pamatskola]]. [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Finanšu krīzes]] iespaidā tā no 2009. gada atradās bērnudārza telpās, pēc tam Jēkabpils Valsts ģimnāzijas telpās, tad 2011. gadā tā kļuva par Jēkabpils pamatskolas filiāli,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/5460844/likvide-jekabpils-polu-pamatskolu|title=Likvidē Jēkabpils poļu pamatskolu|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> līdz beidzot 2015. gadā skolēnu skaita samazinājuma dēļ tā tika likvidēta pavisam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bdaugava.lv/zinas/ka-saglabat-dzimto-valodu-un-tautas-tradicijas|title=Kā saglabāt dzimto valodu un tautas tradīcijas|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> Pašvaldības skolu tīkla optimizācijas nolūkā 2019. gadā [[Jēkabpils 2. vidusskola]]i tika pievienota Jēkabpils vakara vidusskola,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.e-klase.lv/aktualitates/zinas/jekabpils-vakara-vidusskolu-pievienos-jekabpils-2-vidusskolai?id=17267|title=Jēkabpils vakara vidusskolu pievienos Jēkabpils 2.vidusskolai|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> bet 2020. gadā — arī Jēkabpils pamatskola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bdaugava.lv/zinas/pienem-lemumu-par-jekabpils-pamatskolas-pievienosanu-2-vidusskolai|title=Pieņem lēmumu par Jēkabpils pamatskolas pievienošanu 2. vidusskolai|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> Pašlaik Jēkabpilī darbojas 4 vispārējās izglītības skolas: * [[Krustpils pamatskola]] * [[Jēkabpils 2. vidusskola]] * [[Jēkabpils 3. vidusskola]] * [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]] === Vidējā profesionālā un augstākā izglītība Jēkabpilī === Jēkabpils ir otra lielākā valstspilsēta Latvijā, kurai nav savas augstskolas. Pilsētā darbojas tikai [[Latvijas Universitāte]]s Jēkabpils filiāle un [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Jēkabpils filiāle, kurās iespējams apgūt atsevišķas koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmas pedagoģijā, sociālajā darbā, tiesību zinātnē un uzņēmējdarbībā. Šo nišu daļēji aizņem [[Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums]] ar struktūrvienību [[Barkava|Barkavā]]. Koledža ir [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] tiešā pakļautībā un tajā tiek realizētas piecas profesionālās vidējās izglītības programmas un piecas 1. līmeņa augstākās izglītības studiju programmas: grāmatvedība un finanses, komercdarbība, datorsistēmu un datortīklu administrēšana, namu pārvaldīšana, mārketings un inovācijas. Pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem 2014./2015.m.g. koledža atzīta par labāko izglītības iestādi tehnikumu grupā Latvijā. === Interešu izglītība Jēkabpilī === Jēkabpilī darbojas šādas interešu izglītības iestādes: * [[Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrs]] — darbojas kopš 1950. gada * Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centrs — darbojas kopš 2002. gada * [[Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola]] — darbojas kopš 1958. gada * [[Jēkabpils Mākslas skola]] — darbojas kopš 1946. gada * [[Jēkabpils Sporta skola]] — darbojas kopš 1956. gada === Pirmsskolas izglītība Jēkabpilī === Jēkabpilī darbojas šādas pirmsskolas izglītības iestādes: * Pirmsskolas izglītības iestāde "Auseklītis" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Bērziņš" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Kāpēcītis" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaigznīte" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaniņš" === Bibliotēkas === Pirmo [[bibliotēka|bibliotēku]] Jēkabpilī dibināja 19. gadsimta otrajā ceturksnī. 1878. gada 18. jūnija ugunsgrēkā bibliotēka līdz ar divām trešdaļām pilsētas ēku nodega. No 1901. gada darbojās atsevišķa ebreju bibliotēka ar lasītavu.<ref name="ebreji"/> Bibliotēku darbība atjaunojās tikai pirmās brīvvalsts laikā. Tā laika posmā no 1920. līdz 1921. gadam Jēkabpilī izveidojās 2 ebreju, 2 latviešu un 1 krievu biedrība, kas saviem biedriem piedāvāja citstarp izsniegt grāmatas no biedrību grāmatu krājumiem. Pēc vairākkārtējiem Jēkabpils latviešu biedrību iesniegumiem Latvijas Kultūras fonda padomei, tā 1924. gadā Jēkabmiesta Izglītības biedrībai piešķīra 547 grāmatas publiskas bibliotēkas ierīkošanai. Vēl 1924. gadā publiskai pieejamībai tika atvērtas divas privātas bibliotēkas, kur grāmatas bija pieejamas par maksu, bet 1924. gada 15. jūlijā sāka darboties Krustpils pilsētas valdes bibliotēka, kurā 1930. gadā atvēra [[Ebreju valoda|ebreju valodā]] izdoto grāmatu nodaļu, jo 60% lasītāju bija [[ebreji]].<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. II, "Jēkabpils 100 gados. 1928-1938. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> Kopā pirmās brīvvalsts laikā pastāvēja 8 bibliotēkas Jēkabpilī un 1 Krustpilī. 1940. gadā visas biedrību un Jēkabpils aizsargu pulka bibliotēka tika likvidēta, un to fondi apvienoti, izveidojot vienotu Jēkabpils apriņķa izglītības daļas bibliotēku. Bibliotēkas darbība kļuva haotiska un vēl 1948. gadā tās darbība nebija pilnīgi atjaunota, jo no 8602 grāmatu lielā fonda tikai 3325 grāmatas bija inventarizētas. 1947. gadā tika izveidota bibliotēkas bērnu nodaļa. Šī bibliotēka nepārtraukti turpina darboties līdz mūsdienām kā Jēkabpils pilsētas bibliotēka, kas pašlaik atrodas 1931. gadā celtajā Valsts bankas ēkā [[Andreja Pormaļa iela|Andreja Pormaļa ielā]] 11.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpb.lv/lv/par-mums/bibliotekas-vesture/|title=Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vēsture|access-date=2023-1-30|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1953. gadā Krustpils bibliotēkā tika izveidota bērnu bibliotēkas nodaļa. Kopš 1959. gada tā darbojas [[Krustpils kultūras centrs|Krustpils kultūras centra]] telpās [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielā]] 212, un kopš 1999. gada tās nosaukums ir Jēkabpils Galvenā bibliotēka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jgb.lv/lv/par-mums/bibliotekas-vesture/|title=Jēkabpils Galvenās bibliotēkas vēsture|access-date=2023-1-30|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Statistika === Kopā Jēkabpilī 2021./2022. mācību gadā bija: * 1344 bērni pirmsskolas izglītības iestādēs; * 2497 bērni vispārizglītojošajās skolās; * 467 izglītojamie Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikumā. == Pilsētvide == === Daugavas ūdenstelpa === [[Attēls:Daugavas krastmala Jēkabpilī.jpg|thumb|250px|Krasta (mūsdienās — Pļaviņu) iela Jēkabpilī 20. gadsimta sākumā]] Jēkabpils urbāno ainavu noteic pilsētas izvietojums gar Daugavas ūdenstelpu. Namu fasāžu tuvums upei rada vizuālu pretnostatījumu starp pilsētu un upi, kā arī starp Jēkabpili un Krustpili tās pretējos krastos. Ap 270 metrus platā ūdenstelpa to starpā atver pilsētbūvnieciski nozīmīgus perspektīvos skatus ar Daugavas kreisā krasta panorāmu posmā no Ostas ielas līdz Strūgu ielai ar panorāmas dominantēm — Svētā Gara klosteri un Uniātu baznīcu — un Daugavas labā krasta panorāmu posmā, kas aptuveni atbilst Krasta ielas trasei.<ref name="Teritorijas plānojuma vides pārskats" /> Vēsturiski tas allaž visskaidrāk ir bijis uztverams Pļaviņu ielā. Tā bija ne tikai pilsētas vizītkarte un rosīgs sabiedriskās un saimnieciskās dzīves centrs, bet arī kalpoja kā rekreācijas vieta peldēm un promenāde pastaigām gar Daugavu. Šī pilsētas un upes mijiedarbība ir apspēlēta arī literāros darbos, piemēram, [[Gunars Janovskis|Gunara Janovska]] romānos "Bez ceļa", "Purvā" un "Pilsēta pie upes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpb.lv/lv/gunars-janovskis/|title=''Gunars Janovskis''. Jēkabpils pilsētas bibliotēka.|access-date={{dat|2024|9|19|L|bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpb.lv/lv/gunars-janovskis/rakstnieks-gunars-janovskis/|title=''Rakstnieks Gunars Janovskis''. Jēkabpils pilsētas bibliotēka.|access-date={{dat|2024|9|19|L|bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tomēr pilsētas ciešā piekļaušanās Daugavai ne vien uzlabo tās ainavu, bet arī rada palu apdraudējumu. Lai pilsētu no tiem pasargātu, pēc 1981. un 1983. gada plūdiem gar abiem Daugavas krastiem tika uzbūvēts aizsargvalnis (dambis). Nelabvēlīgs vaļņa būvniecības blakusefekts bija ielaušanās Daugavas ainavas telpā, kā rezultātā krastmalas namu pirmā stāva līmenis ir aizsegts skatam no pretējā krasta un līdz ar to tēls par pilsētu pie upes ir daļēji zudis. Lai mīkstinātu šo apstākli, pašvaldība, īstenojot pilsētvides projektus, pārveido hidrotehniskās būves par rekreācijas teritoriju ar prioritāti gājējiem un mikromobilitātei, liekot uzsvaru uz apstādījumiem un teritorijas multifunkcionālu pielietojumu, tai skaitā pielāgojot to pasākumu norisei. === Vēsturiskā apbūve === {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = Jēkabpils arhitektūra | image1 = Krustpils_pils.JPG | caption1 = [[Krustpils pils]] | image2 = Jēkabpils Dome.jpg | caption2 = [[Jēkabpils novada dome]]s ēka }} [[Jēkabpils vēsturiskais centrs|Jēkabpils]] un [[Krustpils vēsturiskais centrs]] ar Krustpils pili un tai piegulošo teritoriju kopā veido Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritoriju. Tajā iekļautas ēkas no vairākiem 18., 19. un 20. gadsimta būvperiodiem, tostarp [[baroks|baroka]], [[klasicisms|klasicisma]], [[eklektisms|eklektisma]] un [[modernisma arhitektūra|modernisma]]. Slāvu vernakulāro būvniecības tradīciju pārstāv atsevišķas saglabājušās koka ēkas ar smalkiem būvgaldniecības elementiem: greznām aplodām un sandrikiem, tomēr kopumā Jēkabpilī šī tipoloģija nav izkopta tik meistarīgā līmenī, kādu tā sasniedz Latgalē. Plaši pārstāvēts, sevišķi Krustpilī, ir Latgales neobaroks jeb Latgales sarkano ķieģeļu arhitektūra. Kā Jēkabpils, tā arī Krustpils vēsturiskā centra apbūve Latvijas kontekstā izceļas ar savu salīdzinoši zemo apbūvi — lielākā daļa ēku ir vienstāvīgas, un tikai dažām ēkām ir 2 stāvi. Saimniecības ēku būvniecībā tradicionāli pielietots dolomīts, kas ir Daugavas palienē viegli atrodams materiāls. Jēkabpils un Krustpils nedaudz atšķirīgais vēsturiskā centra ielu tīkls atspoguļo dažādos laikmetus, kuros pilsētas veidojušās. Nedaudz senākais Jēkabpils ielu tīkls ir caurmērā regulārs. Tajā izceļas Pļaviņu iela, kas seko Daugavas krasta līnijai, Brīvības iela, kas iezīmē Daugavas applūstošās palienes robežu un seko Kurzemes hercogistes pasta ceļam, kā arī Jēkaba iela, kas seko vēsturiskajam Jēkabpils — Biržu ceļam. Trešdienas jeb Siena tirgus laukums veido 17. un 18. gadsimta Jēkabpils pilsētbūvniecisko kodolu, taču pēc 19. gadsimta beigu ugunsgrēkiem par pilsētas centru kļuva [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukums]]. Ugunsgrēku un karu rezultātā Jēkabpils apbūves struktūrā ir izveidojušies vairāki neapbūvēti tukšumi, kur mūsdienās atrodas labiekārtoti skvēri. Pilsētbūvnieciski nozīmīga ir dziļā Brīvības ielas skatu perspektīva ar Svētā Gara klostera vārtu torni ielas ass galā. Turpretim Krustpils vēsturiskā centra ielu tīkls ir gandrīz perfekti ortogonāls. Pilsētas identitātes veidošanā nozīmīgu lomu ieņem arī pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā neiekļautie vēsturiskās pilsētvides fragmenti Zvanītājos, Jēkaba, Madonas, Miera, Pļaviņu, Rīgas, Stacijas un Zīlānu ielā. Pilsētbūvnieciski izteiksmīgāko laicīgo ēku vidū ir šādas celtnes: * [[Krustpils pils]] komplekss * Bijusī apriņķa renteja (1820) * [[Jēkabmiesta apriņķa skola|Jēkabpils apriņķa skolas ēka]] (1820., O. Hūns, klasicisms) * [[Jēkabpils novada dome|Miertiesas ēka]] (1880) (eklektisms) * Valsts bankas ēka (1931, neoeklektisms) * 19. gadsimta koka dzīvojamo ēku komplekss Pasta ielā 81 — 87 * Dzīvojamo ēku ansamblis Brīvības ielā 178 — 184 * [[Kena muiža|Kena muižas komplekss]] (19. gadsimta beigas, neogotika, eklektisms) * [[Mīlestības tiltiņš (Jēkabpils)|Mīlestības tiltiņš]] (Akmens tilts) pāri Donaviņai (tehnikas piemineklis) === Dievnami === {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = | image1 = Krustpils luter baznica.JPG | caption1 = [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | image2 = Jēkabpils Orthodox church.jpg | caption2 = [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]] | image3 = Jekkb.jpg | caption3 = [[Jēkabpils katoļu baznīca]] }} Daugavas labajā krastā, '''Krustpilī''', atrodas 3 baznīcas. Senākā no tām ir [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]], kas dokumentos pirmoreiz minēta pirmsreformācijas laikā, 1457. gadā, kā katoļu baznīca. Mūsdienu baznīcas ēka celta 1820. gadā [[ampīrs|ampīra]] stilā. Tā atrodas pie Donaviņas ietekas Daugavā, netālu no Krustpils pils, ar ko kopā tā veido vienotu kompleksu. Sevišķi vērtīgs ir baznīcas interjers. Savukārt [[Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca]] celta 1910. gadā bizantiešu stilā. Krievijas Impērijas pārkrievošanas politikas ietvaros tā izvietota zīmīgā vietā — lielceļu krustojuma un dzelzceļa malā, ļaujot to pamanīt ikvienam garāmbraucējam. Visjaunākā baznīcas celtne Jēkabpilī un viena no jaunākajām katoļu draudzēm [[Latvija|Latvijā]] ir 2004. gadā celtā [[Krustpils Romas katoļu baznīca|Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]], kas atrodas Daugavas ielejas malā un kopā ar savu 25 metrus augsto torni kalpo kā Krustpils silueta dominante. Senākie dievnami Daugavas kreisajā krastā, '''Jēkabpilī''', saistās ar austrumu kristietību. [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]] izveidojās reizē ar pašu pilsētu, un tajā iekļaujas 1774. gadā celtā Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja klostera baznīca un 1887. gadā celtā Svētā Gara pareizticīgo baznīca. Klosterī atrodas Jakobštates Dievmātes svētbilde, kas saskaņā ar leģendu [[poļu-zviedru karš|Poļu-zviedru kara]] laikā tika izcelta no Daugavas. Tiek uzskatīts, ka svētbildei piemīt brīnumdarošas spējas, tāpēc ik gadu 25. jūlijā ap to pulcējas svētceļnieki. Aptuveni vienlaikus Jēkabpilī izveidojās arī vecticīgo draudze, taču par tās vēsturi saglabājies maz ziņu, jo Krievijas Impērijas represiju rezultātā 1849. gadā vecticībnieku lūgšanu namu nācās slēgt un nojaukt. Pašreizējā [[Jēkabpils vecticībnieku baznīca]] celta pilsētas nomalē 1862. gadā. Nolūkā pievērst pareizticīgo un vecticīgo kopienu vienotībai ar Romas apustulisko sēdekli, 17. gadsimtā Latgalē un Augšzemē sludināja baziliāņu ordeņa misionāri. Ap 1728. gadu baziliāņu ordeņa mūku paspārnē Jēkabpilī sāka darboties Dievmātes Patvēruma jeb Pokrova Uniātu klosteris. 1783. gadā klostera zemē tika uzcelta Uniātu baznīca, kuras telpās mūsdienās darbojas [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo draudze]]. Tā ir okupācijas periodā vissmagāk cietusī Jēkabpils baznīca, un tās interjeri ir vāji saglabājušies. Jēkabpils teritorijā Salas muižas luterāņu baznīca atradās jau pirms [[Livonijas karš|Livonijas kara]], tas ir krietni pirms pilsētas dibināšanas. Taču tā kā ierobežojumi pilsētā apmesties vācbaltiešiem tika atcelti 1766. gadā, un latviešiem — 1796. gadā (skat. [[Jēkabpils#Etniskais sastāvs|etnisko sastāvu]]), domājams, ka patstāvīga draudze izveidojās tikai līdz ar [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca]]s celtniecības laiku. Tās pamatakmeni lika 1769. gadā — trīs gadus pēc vācbaltiešu ieceļošanas aizlieguma atcelšanas. Uzsākot būvniecību, tā bija iecerēta kā baroka stila ēka, bet 1807. gadā, noslēdzot būvdarbus, tā realizēta ampīra stilā. [[Jēkabpils katoļu baznīca|Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas Katoļu baznīcas]] dievnams tapa 1866. gadā neoromānikas stilā 1835. gadā celtās koka kapelas vietā. Pēc 1880. gada ugunsgrēka Jēkabpilī ieradās [[baptisti|baptistu]] namdari no [[Jaunjelgava]]s, kas ap sevi sapulcināja aizvien lielāku skaitu ticības piekritēju. 1930. gadā baptistu draudzes vajadzībām uzbūvēja [[Jēkabpils baptistu draudzes baznīca|Jēkabpils baptistu baznīcu]]. Laika gaitā baptisti ir kļuvuši par vienu no straujāk augošajām konfesijām Jēkabpilī, tāpēc 2003. gadā tika uzbūvēts lūgšanu nams baptistu krievu draudzei. Līdz 20. gadsimta vidum pastāvēja piecas [[sinagoga]]s un lūgšanu nami Krustpilī un trīs — Jēkabpilī.<ref name="ebreji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebrejumuzejs.lv/vesture/pilsetas-un-vietas/|title=Pilsētas un vietas - Muzejs "Ebreji Latvijā"|access-date={{dat|2024|4|20||bez}}}}</ref> Viena no Krustpils sinagogām bija būvēta 1890. gadā neogotikas stilā. Tā bija apmesta, divstāvu mūra celtne ar smailloka formas logiem. Visgreznākā no Jēkabpils sinagogām bija 1881. gadā eklektisma stilā celtā Jēkabpils Vecā sinagoga Akmeņu ielā 18. 1843. gadā uzbūvēja Jēkabpils Jauno sinagogu Vadoņa (tagad — Pasta) ielā 49. Savukārt 1874. gadā celtā Jēkabpils Amatnieku sinagoga Akmeņu ielā 23 bija Austrumlatvijai raksturīgi arhitektoniski askētiska koka celtne. Papildus sinagogām Jēkabpilī atradās arī [[beitmidrašs]] un [[ješiva]].<ref name="ebreji"/> [[Attēls:Jēkabpils_sinagogas.jpg|thumb|center|600px|No kreisās: Jēkabpils Amatnieku sinagoga (1874), Jēkabpils Vecā sinagoga (1881) un Jēkabpils Jaunā sinagoga (1843)]] === Memoriālās mājas === Pilsētā ir dzīvojuši daudzi ievērojami Jēkabpils un [[Latvija]]s cilvēki. Četriem no viņiem pilsētā atrodas memoriālās mājas: gleznotāju [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme|Ugas Skulmju]] māja Brīvības ielā 26; ērģelnieka [[Pēteris Sīpolnieks|Pētera Sīpolnieka]] memoriālā māja Brīvības ielā 141, keramiķa [[Andrejs Pormalis|Andreja Pormaļa]] māja A.Pormaļa ielā 119. === Pieminekļi === [[Attēls:Jēkabpils, Brīvības piemineklis 1999-10-30.jpg|thumb|250px|Piemineklis [[Brīvības piemineklis (Jēkabpils)|Kritušiem par Tēviju]] (1925)]] * [[Brīvības piemineklis (Jēkabpils)|Brīvības piemineklis]]; * Piemineklis [[Latvijas Neatkarības karš|Atbrīvošanas cīņās]] 1919. gadā pie [[Dubna (upe)|Dubnas]] upes kritušajiem [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] karavīriem [[Kapeles kapi|Kapeles kapos]]; * [[Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas|Pirmā pasaules kara piemineklis 1915. gadā kritušajiem 3. Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem]]; * Piemiņas krusts karavīriem — vecticībniekiem, kas krituši par Latvijas atbrīvošanu 1918-1920; * Piemiņas akmens skolēnu pretošanās kustības “Viesturieši” dalībniekiem un tās vadītājam Osvaldam Pūpolam; * Piemineklis represiju upuriem; * Piemiņas akmens 1941. gadā izsūtītajiem; * Piemiņas akmens [[Strūves parks|Strūves parkā]] ([[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves astronomiskais punkts]]); * [[Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens]]; * Skulptūra [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] piemiņai "Mazais vijolnieks"; * Piemineklis [[Ita Kozakeviča|Itai Marijai Kozakevičai]]. === Parki === [[Attēls:Radžu ūdenskrātuves pludmale.JPG|thumb|250px|[[Radžu ūdenskrātuve]]s pludmale]] Jēkabpils pilsētā kā aktīvās atpūtas objekti ir astoņi parki. [[Krustpils]] pusē ir aplūkojami: [[Krustpils pilsētas parks]], kas atrodas pretī Krustpils kultūras namam; [[Mācītāju dārzs]] — parks, kas atrodas blakus [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]]i; [[Krustpils muižas parks]]- pils teritorijā; 14. jūnija parks, kas atrodas blakus Krustpils Trīsvienības Romas katoļu baznīcai. Jēkabpils jeb [[Daugava]]s kreisajā pusē atrodas: [[Strūves parks]] (bijušais Kroņa dārzs), kurā atrodas [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punkts, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā; [[Kena parks]], kas atrodas pie Vienības ielas, pretī [[Jēkabpils autoosta]]i; [[Hikšteina parks]], kas atrodas aiz Kena parka, tuvāk Daugavai; [[Mežaparks (Jēkabpils)|Mežaparks]], kurā atrodas [[Radžu akmens]]. Parks atrodas pie [[Radžu ūdenskrātuve]]s, kas ir pilsētas peldvieta un ir ieguvusi Zilo karogu. === Muzeji un mākslas galerijas === Pilsētā apskatāms Jēkabpils vēstures muzejs, kas atrodas [[Krustpils pils|Krustpils pilī]], kā arī muzeja brīvdabas nodaļa — [[Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"|"Sēļu sēta"]], kas atrodas starp [[Hikšteina parks|Hikšteina]] un [[Kena parks|Kena parku]] un kurā aplūkojamas 19. gadsimta [[Sēlija]]s lauku celtnes. Jēkabpilī atrodas keramiķa [[Andrejs Pormalis|Andreja Pormaļa]] memoriālais muzejs, kas atrodas viņa vārdā nosauktās ielas 119. namā. Muzejā apskatāma darbnīca, [[keramika]]s izstrādājumu ekspozīcija un kamīns. Pilsētā atrodas arī divas mākslas galerijas — "Pie Sīplonieka", kas atrodas ērģelnieka [[Pēteris Sīpolnieks|Pētera Sīpolnieka]] memoriālajā mājā Brīvības ielā 141. Jēkabpils vēsturiskā centra neapdzīvoto [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Brīvības]] un [[Pasta iela (Jēkabpils)|Pasta ielas]] namu logos apskatāma lielākā brīvdabas gleznu galerija Latvijā, kas sastāv no 33 akrila krāsas gleznām. Gleznu autori ir Jēkabpils apkaimes mākslinieki, kuru vidū minami [[Ruta Štelmahere]], Ziedonis Bārbals, Mētra Štelmahere, Vēsma Lukstiņa u. c., kā arī Viesītes Mūzikas un Mākslas skolas un Jēkabpils Mākslas skolas skolotāja un audzēkņi.<ref name="ATVERAM LOGUS PASTA IELĀ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2013-04-23/atveram-logus-pasta-iela|title=„ATVERAM LOGUS” PASTA IELĀ|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|02|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305112103/http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2013-04-23/atveram-logus-pasta-iela|archivedate=2016-03-05}}</ref><ref name="Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2014-09-29/brivibas-iela-atklaj-lielako-brivdabas-gleznu-galeriju-jekabpili|title=Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|02|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170923065609/http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2014-09-29/brivibas-iela-atklaj-lielako-brivdabas-gleznu-galeriju-jekabpili|archivedate=2017-09-23}}</ref> == Pašvaldība == {{pamatraksts|Jēkabpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jēkabpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} Jēkabpils pašvaldība, arī [[Jēkabpils novada dome]] (agrāk Jēkabpils dome), ir Jēkabpils novada pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāts|deputātiem]], ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. No 1997. līdz 2017. gadam Jēkabpils pilsētas domi vadīja [[Leonīds Salcevičs]]. Pašreizējais Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs ir [[Raivis Ragainis]]. Jēkabpils novada pašvaldībā ir nodarbināti 115 darbinieki.{{nepieciešama atsauce}} == Saimniecība == Jēkabpilī saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība 2021. gadā bija 288,65 miljoni eiro, savukārt kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija 13 357 eiro, ierindojot Jēkabpili virs [[Daugavpils]] un [[Jūrmala]]s un aptuveni vienlīdzīgā līmenī ar tādām pilsētām kā [[Rēzekne]], [[Jelgava]] un [[Ventspils]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-gada/2352-regionu-un-pilsetu-pievienota-vertiba|title=Reģionu un pilsētu pievienotā vērtība|access-date={{dat|2024|4|20||bez}}|language=lv}}</ref> Lielāko apgrozījumu pilsētā nodrošina uzņēmumi, kas nodarbojas ar [[kokapstrāde]]s preču ražošanu un [[būvniecība]]s pakalpojumu sniegšanu, attīstīta ir arī mazumtirdzniecība un vieglā rūpniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Jēkabpils uzņēmējdarbības vides raksturojums|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jekabpils-uznemejdarbibas-vides-raksturojums|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Rūpniecības teritorija galvenokārt ir koncentrēta [[Krustpils|Krustpilī]] un pieguļ dzelzceļam, tostarp graudu kaltes SIA "Linas agro" un SIA "Elagro Trade", agrākās [[Krustpils cukurfabrika]]s teritorija un 2005. gadā atklātais Kokapstrādes uzņēmējdarbības parks, kur 2023. gadā citstarp darbojās SIA "Gaujas koks" Krustpils ražotne un SIA "NDB timber". Vērienīgas investīcijas ir paredzētas [[Jēkabpils lidlauks|Jēkabpils lidlauka]] teritorijā, kas atrodas 4 km uz ziemeļiem no pilsētas. Tur paredzēta skaidu plātņu,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jēkabpils lidlaukā Lietuvas uzņēmums VMG plāno būvēt ražotni, ieguldot 190 miljonus eiro | publisher = radio1.lv | date = {{dat|2021|10|11||bez}} | url = https://www.radio1.lv/lv/Ekonomika/1/50973/Jekabpils-lidlauka-Lietuvas-uznemums-VMG-plano-buvet-razotni-ieguldot-190-miljonus-eiro}}</ref> olu un olu pārstrādes produktu ražotnes,<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Gallusman» olu ražotni plāno būvēt bijušajā Jēkabpils lidlaukā | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2021|4|10||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/gallusman-olu-razotni-plano-buvet-bijusaja-jekabpils-lidlauka.a399844/}}</ref> kā arī 100 megavatu (MW) saules elektrostacijas izbūve, kas ar elektrību spēs nodrošināt vismaz 40 000 mājsaimniecību.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Investēs 90 miljonus eiro saules elektrostaciju parkā Jēkabpilī | publisher = db.lv | date = {{dat|2023|1|12||bez}} | url = https://www.db.lv/zinas/investes-90-miljonus-eiro-saules-elektrostaciju-parka-jekabpili-510307}}</ref> Šajos investīciju projektos paredzēts kopā piesaistīt 380 miljonus eiro un izveidot vairāk nekā 350 jaunas darba vietas. {| class="wikitable sortable mw-collapsible" align="center" width=900px |+ Jēkabpilī reģistrētie uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://statistika.lursoft.lv/lv/statistika/gada-parskati/ar-lielako-gada-apgrozijumu/novads/jekabpils/2022/|title=Uzņēmējdarbības statistika|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> ! Nr. !! Uzņēmums !! Darbības veids !! Apgrozījums, mlj. € |- | 1 || SIA "OŠUKALNS" || Kokapstrāde || 83,740 |- | 2 || SIA "PATA JĒKABPILS" || Ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana || 37,092 |- | 3 || SIA "DEVONA" || Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība || 34,658 |- | 4 || SIA "JĒKABPILS PMK" || Būvniecība || 21,877 |- | 5 || SIA "[[Jēkabpils reģionālā slimnīca]]" || Veselības aprūpe || 20,623 |- | 6 || SIA "GEFA LATVIJA" || Vieglā rūpniecība || 10,571 |- | 7 || SIA "Sedumi" || Mazumtirdzniecība || 9,174 |- | 8 || SIA "Ošukalns celtniecība" || Būvniecība || 8,918 |- | 9 || SIA "LC būve" || Būvniecība || 8,232 |- | 10 || SIA "Viadukts" || Būvniecība || 7,131 |- | 11 || SIA "Jēkabpils siltums" || Siltumapgāde || 6,589 |- | 12 || SIA "SILPEC" || Kokapstrāde|| 6,133 |- | 13 || SIA "AM Paletes" || Kokapstrāde || 3,809 |- | 14 || SIA "BIO LOGISTICS" || Loģistika || 3,629 |- | 15 || SIA "NDB timber" || Kokapstrāde || 2,909 |- | 16 || SIA "TOLMETS" || Metāllūžņu vairumtirdzniecība || 2,875 |- | 17 || LPKS "Ezerkrasti-1" || Pārtikas vairumtirdzniecība || 2,798 |- | 18 || SIA "JĒKABPILS PAKALPOJUMI" || Atkritumu savākšana || 2,708 |- | 19 || SIA "Linas Agro" || Graudu uzglabāšana || 2,659 |- | 20 || SIA "FLOWER MARKET" || Ziedu vairumtirdzniecība || 2,480 |} === Satiksme === Jēkabpilī krustojas valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kurām ir starptautiska nozīme. Latvijas ietvaros šīs līnijas savieno Jēkabpili ar [[Rīga|Rīgu]], [[Jelgava|Jelgavu]], [[Rēzekne|Rēzekni]] un [[Daugavpils|Daugavpili]]. [[Krustpils (stacija)|Krustpils stacija]] uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas apstrādā kravas un sadala transporta plūsmas pirms galamērķiem. Jēkabpili šķērsojošās [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils]] un [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils-Rēzekne-Zilupe]] ir iekļautas Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā. Jēkabpili šķērso arī valsts nozīmes autoceļš Rīga-Daugavpils ({{A ceļš|6}}), kas ved līdz [[Baltkrievija]]s robežai. Pie Jēkabpils tam sākas atzars Rēzekne-Zilupe ({{A ceļš|12}}), kas ved līdz [[Krievija]]s robežai. Šie autoceļi ietilpst Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā.<ref name="Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|title=Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160816050505/http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|archivedate={{dat|2016|08|16||bez}}}}</ref> No Daugavas kreisā krasta pilsētā noslēdzas arī reģionālās nozīmes autoceļš [[Lietuva]]s [[Latvijas—Lietuvas robeža|robeža]] ([[Nereta]])-Jēkabpils ({{P ceļš|75}}) un [[Aizkraukle]]-Jēkabpils ({{P ceļš|76}}). Daugavas šķērsojumu Jēkabpilī nodrošina 1962. gadā uzbūvētais [[Jēkabpils tilts]]. Lai nodrošinātu kravas transporta pārvirzīšanu prom no pilsētas centra, samazinātu satiksmes intensitāti un palielinātu nestspēju, kopš 1980. gadiem pastāv iecere būvēt otru tiltu pār Daugavu, taču politisku un ekonomisku satricinājumu dēļ līdz šim iecere nav īstenojusies. Jēkabpils pašvaldība tilta būvniecības ideju virza kopš 2007. gada, kad tika veikta Daugavas šķērsojuma iespējamības izpēte.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/31301-drizuma-planots-pabeigt-izstradat-buvprojektu-planotajam-tiltam-par-daugavu-jekabpili|title=Drīzumā plānots pabeigt izstrādāt būvprojektu plānotajam tiltam pār Daugavu Jēkabpilī|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> 2012. gadā tika veikta sabiedriskā apspriešana, upes gultnes ģeotehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=wPotfTygctY|title=Iedzīvotāji pauž satraukumu par jaunā tilta būvniecību|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=yAp1N7eqrq|title=Pirms jaunā tilta skiču projekta izstrādes pēta Daugavas gultni|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=lempihwzELw|title=Jēkabpiliešus uztrauc jaunā tilta ietekme uz trokšņa līmeni un drošību|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> Izstrādājot skiču projektu, 2013. gadā kā vizuāli izteiksmīgākais un ekonomiski izdevīgākais variants tika atbalstīts vanšu tilts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=mEm-FV6sjTI|title=Jēkabpils pilsētas domes deputāti par jauno tiltu izvēlas Vanšu tiltu|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> Otrā tilta pār Daugavu būvniecība bija iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014. — 2020. gadam,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=KK7El0nUnKQ|title=Līdz jaunā tilta pār Daugavu būvniecībai jēkabpiliešiem vēl jāpaciešas|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> taču plāna ietvaros realizēta tika vien būvprojekta izstrāde, ko pabeidza 2019. gadā. 2020. gadā paredzamās projekta izmaksas bija ap 37 miljoniem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=8QtdpBVbNMA|title=Tilta būvniecību Jēkabpilī kavē finansējuma trūkums|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> 2020. gadu vidū parādījās bažas par jau esošā tilta bojājumiem un sākās līdzekļu meklēšana tā remontam.<ref>{{Atsauce|title=Jēkabpils dome: Ja tuvāko gadu laikā neveiks tilta remontu, būs jāievieš satiksmes ierobežojumi|url=https://www.youtube.com/watch?v=fPZORxFLvDM|date=2025-11-06|accessdate=2025-11-06|last=LTV Ziņu dienests}}</ref> Pavisam Jēkabpilī ir [[Jēkabpils ielu uzskaitījums|241 iela]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003776?type=city|title=Valsts adrešu reģistra dati: Jēkabpils, Jēkabpils nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2023|1|28||bez}}}}</ref> Garākā no tām ir Rīgas iela Krustpilī, kas 5,68 km garumā ved gar Daugavas labo krastu. === Sabiedriskais transports === {{pamatraksts|Sabiedriskais transports Jēkabpilī}} Pirmā pārceltuve pār Daugavu pie Krustpils pils sāka darboties [[1297]]. gadā. Pārceltuve starp Jēkabpili un Krustpili sāka darboties [[1764]]. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/29138/|title=Jēkabpils - Krustpils līnijas kuģis "Gulbis"|access-date=2023-1-31|language=lv}}</ref> bet no 1930. līdz 1936. un no 1944. līdz 1962. gadam satiksmi nodrošināja kuģis "Gulbis", ko tautā dēvēja par "Gulbīti". [[Krustpils (stacija)|Krustpils dzelzceļa stacijā]] notiek regulāri pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas]], Daugavpils un [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rēzeknes]] virzienā. [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgavas]] virzienā pasažieru pārvadājumi nenotiek. No 1901. gada līdz Pirmajam pasaules karam pastāvēja arī [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu dzelzceļa stacija]], bet no 1920. līdz 1961. gadam — Jēkabpils dzelzceļa stacija, kas savienoja pilsētu ar [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļiem]]. Starppilsētu autobusu pārvadājumi tiek veikti [[Jēkabpils autoosta|Jēkabpils autoostā]]. Pasažieru pārvadājumus Jēkabpils pilsētā veic pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Jēkabpils autobusu parks”, kas darbojas kopš 1949. gada 19. jūlija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilsap.lv/lv/uznemuma-vesture/|title=Jēkabpils autobusu parka vēsture|access-date=2023-1-31|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Jēkabpilī ir 9 pilsētas autobusu maršruti,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilsap.lv/lv/|title=Jēkabpils autobusu parks|access-date=2023-1-31|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> kuros 2019. gadā tika pārvadāti 1 621 622 pasažieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/sites/default/files/jaunumi/ATDInfo_06082021_parvadatie%20pasazieri_v2.pdf|title=Autotransporta direkcija. Informācija par pārvadāto pasažieru skaita izmaiņām iekšzemes sabiedriskajā transportā|access-date=2023-1-31|language=lv|archive-date=2022-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221006045943/https://www.atd.lv/sites/default/files/jaunumi/ATDInfo_06082021_parvadatie%20pasazieri_v2.pdf}}</ref> 2019. gadā tika uzsākta autoparka nomaiņa uz ar saspiesto dabasgāzi darbināmiem ''[[SOR Libchavy|SOR]]'' BNG10.5 autobusiem, kas iegādāti programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs” specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)" ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/jekabpils-ielas-kurses-ar-saspiesto-dabasgazi-darbinami-satiksmes-autobusi-487686|title=Jēkabpils ielās kursēs ar saspiesto dabasgāzi darbināmi satiksmes autobusi|access-date=2023-1-31|language=lv}}</ref> == Sports == Lielākais sporta infrastruktūras komplekss ir 2020. gadā atklātā [[Jēkabpils Sporta halle]] ar tai piegulošo [[Jēkabpils stadions|Jēkabpils stadionu]], Jēkabpils Sporta centra viesnīcu "Vārpa" un citiem sporta laukumiem. Pirms tam gada darbojas [[Jēkabpils Sporta nams]]. Krustpilī atrodas ūdens relaksācijas centrs "Citrus SPA" un sporta peldbaseins. Savs sporta komplekss un stadions ir arī katrai no pilsētas skolām. [[Mežaparks (Jēkabpils)|Mežaparkā]] atrodas vairāki brīvdabas sporta laukumi, trases, takas, āra trenažieri un citi sporta infrastruktūras objekti. Tam piegulošajā [[Radžu ūdenskrātuve|Radžu ūdenskrātuvē]] atrodas Zilā karoga pludmale un veikparks. Savukārt pilsētas centrā, Filozofu ielā, atrodas "pumptrack" velotrase. Sporta izglītību nodrošina [[Jēkabpils Sporta skola]], kas nodrošina sešas akreditētas profesionālās ievirzes programmas basketbolā, futbolā, handbolā, šahā, vieglatlētikā un volejbolā. Jēkabpilī darbojas vairāk kā 20 sporta biedrības un klubi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilssc.lv/lv/sports-novada/sporta-biedribas-un-klubi/#J%C4%93kabpils%20pils%C4%93t%C4%81|title=SPORTA BIEDRĪBAS UN KLUBI|access-date=2023-11-4|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Plašsaziņas līdzekļi == Pilsētā darbojas trīs [[laikraksts|laikrakstu]] redakcijas — "[[Brīvā Daugava]]", kas ir [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] laikraksts un viens no vecākajiem izdotajiem laikrakstiem [[Latvija|Latvijā]] un "[[Jaunais Vēstnesis]]", kas ir [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]] neatkarīgais laikraksts. Jēkabpils pilsētas pašvaldība izdod savu avīzi "[[Jēkabpils Vēstis]]". No 2005. gada iznāk arī bezmaksas avīze "Ceturtdiena". Savukārt no 2013. gada iznāk bezmaksas ikmēneša žurnāls "Vērtīgs", ko katru mēnesi ikviens uzņēmums un iedzīvotājs saņem savā pastkastītē un arī [[Aizkraukle]]s, [[Madona]]s, [[Līvāni|Līvānu]], [[Preiļi|Preiļu]] pilsētās žurnāls tiek izplatīts pa visām pastkastītēm. Jēkabpilī atrodas [[Vidusdaugavas televīzija]]s studija, kā arī [[radio]] studijas "[[Radio1]]", kas raida 107.0 FM diapazonā 24 stundas diennaktī Jēkabpils, [[Preiļu rajons|Preiļu]], [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles]], [[Madonas rajons|Madonas]], daļēji [[Daugavpils rajons|Daugavpils]] un [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonos]] un "[[Divu Krastu radio]]", kas raida Jēkabpils, [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Preiļu novads|Preiļu novados]]. [[Internets|Internetā]] informācija par Jēkabpili un tās novadu ir iegūstama informatīvajā portālā "Jēkabpils laiks". == Starptautiskie sakari == === Sadraudzības pilsētas === Jēkabpils sadraudzības pilsētas:<ref name="Jēkabpils novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpils.lv/lv/media/16262/download?attachment|title=Jēkabpils novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats|access-date=2023-1-26|language=lv}}</ref> * {{vieta|Polija|Sokolova Podlaska}} (kopš 1992. g.) * {{vieta|Vācija|Melle}} (kopš 1998. g.) * {{vieta|Igaunija|Mārdu}} (kopš 2003. g.) * {{vieta|Polija|Červjonka-Leščini}} (kopš 2004. g.) * {{vieta|Lietuva|Rokišķi}} (kopš 2010. g.) * {{vieta|Azerbaidžāna|Garačuhura}} (kopš 2012. g.) * {{vieta|Ukraina|Mirhoroda}} (kopš 2014. g.) === Sadarbības partneri === Jēkabpils ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] pilsētu savienības (UBC) locekle. Līdz šim Jēkabpils ir sadarbojusies ar [[Narofominska|Narofominsku]] [[Krievija|Krievijā]] un [[Ļida|Ļidu]], [[Šarkavščina|Šarkavščinu]], [[Mjori]]em un [[Postavi]]em [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], taču [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ 2014. gadā sadarbība tika pārtraukta ar Narofominsku, savukārt 2022. gadā — ar Baltkrievijas pilsētām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bdaugava.lv/zinas/pasvaldibas-dome-nolemj-partraukt-sadarbibu-ar-sadraudzibas-pilsetam-baltkrievija|title=Pašvaldības dome nolemj pārtraukt sadarbību ar sadraudzības pilsētām Baltkrievijā|access-date=2023-1-26|language=lv}}</ref> Pilsētas sadarbības partneri:<ref name="Jēkabpils novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats"/> * {{vieta|Polija|Bidgošča}} — sadarbība ar Jēkabpils Poļu skolu, bērnu delegāciju apmaiņa * {{vieta|Dānija|Skive}} — sadarbība ūdenssaimniecības uzlabošanas jomā * {{vieta|Norvēģija|Mossa}} — sadarbība atkritumu saimniecības sakārtošanas jomā == Personības == {| role="presentation" class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" width=900px | '''Jēkabpilī dzimuši''' |- | {{div col}} * Krievijas Impērijas ķeizariene [[Katrīna I]] (1684—1727), dzimusi kā Marta Skavronska (pēc vienas no versijām<ref>{{LKV|VIII.|16 211}}</ref>), * uzņēmējs [[Ābrams Leibovics]] (1869—1941), * gleznotāja [[Emma Baltmane]] (1882—1969), * lidotājs [[Kārlis Skaubītis]] (1889—1929), * mākslinieks [[Oto Skulme]] (1889—1967), * mākslinieks [[Uga Skulme]] (1895—1963), * keramiķis [[Andrejs Pormalis]] (1898—1977), * arhitekts [[Alfrēds Laukirbe]] (1901—1993), * ērģelnieks [[Pēteris Sīpolnieks]] (1913—1984), * tēlnieks [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014), * rakstniece [[Saulcerīte Viese]] (1932—2004), * politiķis [[Aivars Lembergs]] (1953), * mūziķis [[Aigars Grāvers]] (1961), * aktrise [[Elita Kļaviņa]] (1966), * futbolists [[Andrejs Piedels]] (1970), * aktieris [[Artis Robežnieks]] (1971), * dzejnieks [[Arvis Viguls]] (1987), * aktrise [[Dārta Daneviča]] (1988), * hokejists [[Mārtiņš Jakovļevs]] (1991), * futbolists [[Deniss Rakels]] (1992), * kamaniņu braucējs [[Artūrs Dārznieks]] (1993), * autosportists [[Reinis Nitišs]] (1995). {{div col end}} |} {| role="presentation" class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" width=900px | '''Jēkabpilī dzīvojuši''' |- | {{div col}} * rakstnieks [[Konrāds Bullāns]] (1877—1915), * selekcionārs [[Viktors Orehovs]] (1909—1998), * novadpētniece [[Lūcija Ķuzāne]] (1927), * dzejniece [[Ārija Elksne]] (1928—1984), * māksliniece [[Aina Karlsone]] (1935—2012), * filoloģe [[Ruta Šenberga]] (1940—2023), * dzejnieks [[Guntars Godiņš]] (1958), * dzejniece [[Ruta Štelmahere]] (1965), * režisors [[Dž. Dž. Džilindžers]] (1966), * iekšlietu ministrs [[Sandis Ģirģens]] (1980), * dzejnieks [[Ronalds Briedis]] (1980), * dzejnieks [[Artis Ostups]] (1988). {{div col end}} |} == Skatīt arī == * [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|Jēkabpils pilsētas vadītāji]] * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jēkabpilī]] * [[Jēkabpils ielu uzskaitījums]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Stacija.jpg|[[Krustpils (stacija)|Krustpils dzelzceļa stacija]] Attēls:Rigas iela.jpg|Rīgas iela Attēls:Krustpils kult nams.jpg|[[Krustpils kultūras nams]] Attēls:Brivibas iela.jpg|Brīvības iela Attēls:Klostera baznīca.jpg|[[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|Svētā Gara klostera baznīca]] Attēls:Kanāls Kena parkā.jpg|Kena parka dīķis Milestibas tiltins Krustpili.jpg|Mīlestības tiltiņš Attēls:Tautas nams.jpg|Jēkabpils tautas nams (bijušais Aizsargu nams) Attēls:Svari.jpg|Svari [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukumā]] Jēkabpilī simbolizē agrāko tirgus laukumu Attēls:Jēkabpilieši.jpg|Instalācija — vēsturiski informatīvi stendi par pilsētu un tās iedzīvotājiem </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.jekabpils.lv Jēkabpils mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130103061223/http://www.jekabpils.lv/ |date={{dat|2013|01|03||bez}} }} * [http://www.jekabpilslaiks.lv Jēkabpils ziņas internetā] * [http://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpils-ielu-remonta-laika-uzietie-atradumi-maina-arheologu-prieksstatus.d?id=41037999/ Jaunākie arheoloģiskie atradumi Jēkabpilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924085821/https://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpils-ielu-remonta-laika-uzietie-atradumi-maina-arheologu-prieksstatus.d?id=41037999%2F |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} {{Latvijas pilsētas}} {{Jēkabpils novads}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Jēkabpils rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Jēkabpils| ]] j5tqu2av5zbmm7h1guwpeauh8pqk5ce 0 9229 4522084 4336432 2026-09-14T08:03:24Z ~2026-49661-46 150328 /* Bibliogrāfija */ 4522084 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Māris Čaklais | vārds_orig = | attēls = Mcakleis 1973.jpg | att_izmērs = 210px | att_nosaukums = Māris Čaklais 1973. gadā | dz_gads = 1940 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Saldus]], {{LAT}} | m_gads = 2003 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 13 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | vecāki = | brāļi = | māsas = Raita Vilcāne | dzīvesbiedrs = Inta (Zariņa), Valda (Freimute), Sandra Volšteine, Ieva Čaklā | bērni = Elīna Čaklā<br />[[Ingmārs Čaklais]]<br />Imants Čaklais | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = [[1965]].—[[2003. gads|2003]]. | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]] | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2000) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Māris Čaklais''' (dzimis {{Dat|1940|6|16}} [[Saldus|Saldū]], miris {{Dat|2029|12|13}} [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu dzejnieks un publicists. Ir izdoti 16 viņa dzejoļu krājumi, 5 [[dzeja]]s izlases, 5 bērnu dzejas izlases, 4 [[eseja|eseju]] un 4 [[proza]]s grāmatas. == Biogrāfija == Dzimis 1940. gadā [[Saldus|Saldū]] Friča Alberta Čaklā un viņa sievas Veras ģimenē. Mācījās [[Jaunmuiža]]s, [[Pampāļi|Pampāļu]] un [[Ķimāles muiža|Padures pamatskolās]].<ref>[http://vesture.lu.lv/1959-1969/1959-1969-lu-stasti/raksts/maris/ Māris]{{Novecojusi saite}} Latvijas Universitātes stāsti</ref> [[1954. gads|1954]]. gadā beidza [[Lutriņi|Lutriņu]] septiņgadīgo skolu, [[1958]]. gadā [[Saldus vidusskola|Saldus vidusskolu]], [[1964]]. gadā absolvēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] Vēstures un Filoloģijas fakultāti. No [[1960]]. līdz [[1966]]. gadam bija laikraksta "[[Literatūra un Māksla]]" literārais līdzstrādnieks, no [[1962]]. līdz [[1963]]. gadam arī laikraksta "[[Padomju Jaunatne]]" līdzstrādnieks, no [[1966]]. līdz [[1969]]. gadam izdevniecības "Liesma" līdzstrādnieks. Pēc tam no [[1969]]. gada līdz [[1973]]. gadam strādāja par laikraksta "Literatūra un Māksla" dzejas nodaļas vadītāju, līdz [[1981]]. gadam par literāro līdzstrādnieku. No [[1987]]. līdz [[1991]]. gadam bija laikraksta "Literatūra un Māksla" galvenais redaktors. No [[1990]]. gada Māris Čaklais piedalījās "[[Radio Brīvā Eiropa]]" programmas veidošanā, no [[1996]]. līdz [[1997]]. gadam bija Starptautiskā P.E.N. kluba Latvijas centra prezidents, no [[1998]]. līdz [[1999]]. gadam laikraksta "[[Rīgas Balss]]" kultūras nodaļas redaktors un no [[1999]]. līdz [[2000. gads|2000]]. gadam — laikraksta "Literatūra un Māksla Latvijā" literatūras nodaļas redaktors. [[2000. gads|2000]]. gadā Māris Čaklais Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās Eiropas rakstnieku akcijā "Literatūras ekspresis Eiropa 2000". No [[2000. gads|2000]]. līdz [[2003. gads|2003]]. gadam viņš bija žurnāla "Karogs" galvenais redaktors.<ref name="autogenerated1">[http://www.mariscaklais.lv/ Māris Čaklais<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Miris {{Dat|2003|12|13}} un apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]] Mākslinieku kalniņā. == Personīgā dzīve == No 1963. gada līdz 1966. gadam M. Čaklais bija laulībā ar kritiķi [[Inta Čaklā|Intu Čaklo]] (1941-2016).<ref name="autogenerated1" /> Nākamā laulība no 1967. gada viņam bija ar aktrisi Valdu Čaklo (1938-1973). 1968. gada 11. decembrī viņš kļuva par tēvu meitai Elīnai un 1971. gada 27. aprīlī dēlam [[Ingmārs Čaklais|Ingmāram]].<ref name="autogenerated1" /> Trešā laulība no 1974. līdz 1980. gadam bija ar aktrisi Sandru Volšteini (dzim. 1943), 1974. gada 23. jūlijā viņiem piedzima dēls Imants.<ref name="autogenerated1" /> Pēdējās divas laulības M. Čaklajam bija ar Ievu Čaklo laikā no 1980. līdz 1995. gadam un no 1998. līdz 2003. gadam.<ref name="autogenerated1" /> == Apbalvojumi == * [[1976]]. gadā — Andreja Upīša prēmija * [[1980]]. gadā — Latvijas Komjaunatnes prēmija * [[1985]]. gadā — [[Latvijas PSR|LPSR]] Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums * [[1994]]. gadā — F. Nansena starptautiskā prēmija * [[2000. gads|2000]]. gadā — [[Literatūras gada balva]] * [[2000. gads|2000]]. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks * [[2002]]. gadā — Herdera balva (Vīnes universitātē)<ref name="autogenerated1" /> == Bibliogrāfija == === Dzeja === * ''Pirmdiena.'' Rīga: LVI, 1965. * ''Kājāmgājējs un mūžība.'' Rīga: Liesma, 1967. * ''Lapas balss.'' Rīga: Liesma, 1969. * ''Zāļu diena.'' Rīga: Liesma, 1972. * ''Sastrēgumstunda.'' Rīga: Liesma, 1974. * ''Cilvēks, uzarta zeme.'' Rīga: Liesma, 1976. * ''Strautuguns.'' Rīga: Liesma, 1978. * ''Pulksteņu ezers.'' Rīga: Liesma, 1979. * ''Kurzemes klade.'' Rīga: Liesma, 1982. * ''Cilvēksauciena attālumā.'' Rīga: Liesma, 1984. * ''Labrīt, Heraklīt!'' Rīga: Liesma, 1989. * ''Mīlnieks atgriežas noziegumvietā.'' Rīga: Zinātne, 1989. * ''Slepeni ugunskuri.'' Rīga: Teātra anekdotes, 1992. * ''Izgāja bulvārī brīvība.'' Itaka (ASV): Mežābele, 1994. * ''Viņi dejoja vienu vasaru.'' Rīga: Likteņstāsti, 1996. * ''Vientuļš riteņbraucējs.'' Rīga: Preses nams, 1997. * ''Mana mājas lapa tavai mājas lapai.'' Rīga: Jānis Roze, 2000. * ''Desmit mīlas dziesmas Rīgai.'' Rīga: Pētergailis, 2000. * ''Pagaidu latvietis.'' Rīga: Elpa, 2002. === Dzejas izlases === * ''Uz manām trepēm.'' Rīga: Liesma, 1979. * ''Četri balti krekli.'' Rīga: Liesma, 1991. * ''Spīdola un putnusuņi'' [50 mīlas dzejoļi]. Rīga; Likteņstāsti, 1997. * ''Dzeguzes balss''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. === Bērnu dzeja === * ''Bimm-bamm.'' Rīga: Liesma, 1973. * ''Minkuparks.'' Rīga: Liesma, 1978. * ''Ķocis.'' Rīga: Liesma, 1984. * ''Aprīļa pilieni.'' Rīga: Liesma, 1990. * ''Uzraksti uz sētas.'' Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. === Esejas un proza === * ''Dzer avotu, ceļiniek'' [ceļa piezīmes]. Rīga: Liesma, 1969. * ''Saule rakstāmgaldā.'' [esejas]. Rīga: Liesma, 1975. * ''Nozagtā gliemežnīca'' [esejas]. Rīga: Liesma, 1980. * ''Profesionālis un ziedlapiņas'' [esejas]. Rīga: Liesma, 1985. * ''Divi dzīvi zaldātiņi un citas pasakas'' [pasakas]. Rīga: Likteņstāsti, 1996. * ''Impērijas pēdējās kapeikas'' [lūzumlaika dienasgrāmata]. Rīga: Likteņstāsti, 1997. * ''Im Ka. Imants Kalniņš laikā un telpā'' [par Imantu Kalniņu]. Rīga: Jumava, 1998. * ''Laiks iegravē sejas'' [uzmetumi memuāriem] Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2000. * ''Gaismas kungs jeb Sāga par Gunaru Birkertu.'' [par Gunaru Birkertu] Rīga: Pētergailis, 2002. * Jautrā govs, skumjā govs. [pasakas] Rīga: Madris, 2002. * ''Izaicinājums. Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga'' [par V.Vīķi-Freibergu] Rīga: Pētergailis, 2003. * ''Raksti. 1. sējums [1960-1973].'' Rīga: Mansards, 2017. * ''Raksti. 2. sējums [1974-1978].'' Rīga: Mansards, 2020. == Literatūra par Māri Čaklo == * ''Māra Čaklā dārzā''. Rīga: Nordik, 2000. * ''Māris Čaklais laikabiedru redzējumā''. Rīga: Aplis, 2004. * Ieva Čaklā. ''bet - debesīs iesiets mezgls''. Rīga: Latvijas Avīze, 2008. * [[Rolfs Ekmanis]]. ''Harmonizer of disharmony. Latvian poet and editor Māris Čaklais''. Journal of Baltic Studies. Vol 40. No. 2. June 2009. pp. 215–243 (angliski), latviskā versija [http://jaunagaita.net/jg276/JG276_Ekmanis.htm#sthash.MpgYjPbw.dpbs jaunagaita.net] * ''Ceļojums dzejnieku pasaulē: Māris Čaklais. Egils Plaudis''. Rīga: LU [[Literatūras, folkloras un mākslas institūts]], 2013. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mariscaklais.lv Oficiālā mājaslapa] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čaklais, Māris}} [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Kuldīgas Goda pilsoņi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki]] [[Kategorija:Saldū dzimušie]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] 3od2uivmq9qccwc27by597oc0xwtlye 4522094 4522084 2026-09-14T08:34:17Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-49661-46|~2026-49661-46]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda 3544086 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Māris Čaklais | vārds_orig = | attēls = Mcakleis 1973.jpg | att_izmērs = 210px | att_nosaukums = Māris Čaklais 1973. gadā | dz_gads = 1940 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Saldus]], {{LAT}} | m_gads = 2003 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 13 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | vecāki = | brāļi = | māsas = Raita Vilcāne | dzīvesbiedrs = Inta (Zariņa), Valda (Freimute), Sandra Volšteine, Ieva Čaklā | bērni = Elīna Čaklā<br />[[Ingmārs Čaklais]]<br />Imants Čaklais | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = [[1965]].—[[2003. gads|2003]]. | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]] | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2000) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Māris Čaklais''' (dzimis {{Dat|1940|6|16}} [[Saldus|Saldū]], miris {{Dat|2003|12|13}} [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu dzejnieks un publicists. Ir izdoti 16 viņa dzejoļu krājumi, 5 [[dzeja]]s izlases, 5 bērnu dzejas izlases, 4 [[eseja|eseju]] un 4 [[proza]]s grāmatas. == Biogrāfija == Dzimis 1940. gadā [[Saldus|Saldū]] Friča Alberta Čaklā un viņa sievas Veras ģimenē. Mācījās [[Jaunmuiža]]s, [[Pampāļi|Pampāļu]] un [[Ķimāles muiža|Padures pamatskolās]].<ref>[http://vesture.lu.lv/1959-1969/1959-1969-lu-stasti/raksts/maris/ Māris]{{Novecojusi saite}} Latvijas Universitātes stāsti</ref> [[1954. gads|1954]]. gadā beidza [[Lutriņi|Lutriņu]] septiņgadīgo skolu, [[1958]]. gadā [[Saldus vidusskola|Saldus vidusskolu]], [[1964]]. gadā absolvēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] Vēstures un Filoloģijas fakultāti. No [[1960]]. līdz [[1966]]. gadam bija laikraksta "[[Literatūra un Māksla]]" literārais līdzstrādnieks, no [[1962]]. līdz [[1963]]. gadam arī laikraksta "[[Padomju Jaunatne]]" līdzstrādnieks, no [[1966]]. līdz [[1969]]. gadam izdevniecības "Liesma" līdzstrādnieks. Pēc tam no [[1969]]. gada līdz [[1973]]. gadam strādāja par laikraksta "Literatūra un Māksla" dzejas nodaļas vadītāju, līdz [[1981]]. gadam par literāro līdzstrādnieku. No [[1987]]. līdz [[1991]]. gadam bija laikraksta "Literatūra un Māksla" galvenais redaktors. No [[1990]]. gada Māris Čaklais piedalījās "[[Radio Brīvā Eiropa]]" programmas veidošanā, no [[1996]]. līdz [[1997]]. gadam bija Starptautiskā P.E.N. kluba Latvijas centra prezidents, no [[1998]]. līdz [[1999]]. gadam laikraksta "[[Rīgas Balss]]" kultūras nodaļas redaktors un no [[1999]]. līdz [[2000. gads|2000]]. gadam — laikraksta "Literatūra un Māksla Latvijā" literatūras nodaļas redaktors. [[2000. gads|2000]]. gadā Māris Čaklais Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās Eiropas rakstnieku akcijā "Literatūras ekspresis Eiropa 2000". No [[2000. gads|2000]]. līdz [[2003. gads|2003]]. gadam viņš bija žurnāla "Karogs" galvenais redaktors.<ref name="autogenerated1">[http://www.mariscaklais.lv/ Māris Čaklais<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Miris {{Dat|2003|12|13}} un apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]] Mākslinieku kalniņā. == Personīgā dzīve == No 1963. gada līdz 1966. gadam M. Čaklais bija laulībā ar kritiķi [[Inta Čaklā|Intu Čaklo]] (1941-2016).<ref name="autogenerated1" /> Nākamā laulība no 1967. gada viņam bija ar aktrisi Valdu Čaklo (1938-1973). 1968. gada 11. decembrī viņš kļuva par tēvu meitai Elīnai un 1971. gada 27. aprīlī dēlam [[Ingmārs Čaklais|Ingmāram]].<ref name="autogenerated1" /> Trešā laulība no 1974. līdz 1980. gadam bija ar aktrisi Sandru Volšteini (dzim. 1943), 1974. gada 23. jūlijā viņiem piedzima dēls Imants.<ref name="autogenerated1" /> Pēdējās divas laulības M. Čaklajam bija ar Ievu Čaklo laikā no 1980. līdz 1995. gadam un no 1998. līdz 2003. gadam.<ref name="autogenerated1" /> == Apbalvojumi == * [[1976]]. gadā — Andreja Upīša prēmija * [[1980]]. gadā — Latvijas Komjaunatnes prēmija * [[1985]]. gadā — [[Latvijas PSR|LPSR]] Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums * [[1994]]. gadā — F. Nansena starptautiskā prēmija * [[2000. gads|2000]]. gadā — [[Literatūras gada balva]] * [[2000. gads|2000]]. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks * [[2002]]. gadā — Herdera balva (Vīnes universitātē)<ref name="autogenerated1" /> == Bibliogrāfija == === Dzeja === * ''Pirmdiena.'' Rīga: LVI, 1965. * ''Kājāmgājējs un mūžība.'' Rīga: Liesma, 1967. * ''Lapas balss.'' Rīga: Liesma, 1969. * ''Zāļu diena.'' Rīga: Liesma, 1972. * ''Sastrēgumstunda.'' Rīga: Liesma, 1974. * ''Cilvēks, uzarta zeme.'' Rīga: Liesma, 1976. * ''Strautuguns.'' Rīga: Liesma, 1978. * ''Pulksteņu ezers.'' Rīga: Liesma, 1979. * ''Kurzemes klade.'' Rīga: Liesma, 1982. * ''Cilvēksauciena attālumā.'' Rīga: Liesma, 1984. * ''Labrīt, Heraklīt!'' Rīga: Liesma, 1989. * ''Mīlnieks atgriežas noziegumvietā.'' Rīga: Zinātne, 1989. * ''Slepeni ugunskuri.'' Rīga: Teātra anekdotes, 1992. * ''Izgāja bulvārī brīvība.'' Itaka (ASV): Mežābele, 1994. * ''Viņi dejoja vienu vasaru.'' Rīga: Likteņstāsti, 1996. * ''Vientuļš riteņbraucējs.'' Rīga: Preses nams, 1997. * ''Mana mājas lapa tavai mājas lapai.'' Rīga: Jānis Roze, 2000. * ''Desmit mīlas dziesmas Rīgai.'' Rīga: Pētergailis, 2000. * ''Pagaidu latvietis.'' Rīga: Elpa, 2002. === Dzejas izlases === * ''Uz manām trepēm.'' Rīga: Liesma, 1979. * ''Četri balti krekli.'' Rīga: Liesma, 1991. * ''Spīdola un putnusuņi'' [50 mīlas dzejoļi]. Rīga; Likteņstāsti, 1997. * ''Dzeguzes balss''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. === Bērnu dzeja === * ''Bimm-bamm.'' Rīga: Liesma, 1973. * ''Minkuparks.'' Rīga: Liesma, 1978. * ''Ķocis.'' Rīga: Liesma, 1984. * ''Aprīļa pilieni.'' Rīga: Liesma, 1990. * ''Uzraksti uz sētas.'' Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. === Esejas un proza === * ''Dzer avotu, ceļiniek'' [ceļa piezīmes]. Rīga: Liesma, 1969. * ''Saule rakstāmgaldā.'' [esejas]. Rīga: Liesma, 1975. * ''Nozagtā gliemežnīca'' [esejas]. Rīga: Liesma, 1980. * ''Profesionālis un ziedlapiņas'' [esejas]. Rīga: Liesma, 1985. * ''Divi dzīvi zaldātiņi un citas pasakas'' [pasakas]. Rīga: Likteņstāsti, 1996. * ''Impērijas pēdējās kapeikas'' [lūzumlaika dienasgrāmata]. Rīga: Likteņstāsti, 1997. * ''Im Ka. Imants Kalniņš laikā un telpā'' [par Imantu Kalniņu]. Rīga: Jumava, 1998. * ''Laiks iegravē sejas'' [uzmetumi memuāriem] Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2000. * ''Gaismas kungs jeb Sāga par Gunaru Birkertu.'' [par Gunaru Birkertu] Rīga: Pētergailis, 2002. * Jautrā govs, skumjā govs. [pasakas] Rīga: Madris, 2002. * ''Izaicinājums. Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga'' [par V.Vīķi-Freibergu] Rīga: Pētergailis, 2003. * ''Raksti. 1. sējums [1960-1973].'' Rīga: Mansards, 2017. * ''Raksti. 2. sējums [1974-1978].'' Rīga: Mansards, 2020. == Literatūra par Māri Čaklo == * ''Māra Čaklā dārzā''. Rīga: Nordik, 2000. * ''Māris Čaklais laikabiedru redzējumā''. Rīga: Aplis, 2004. * Ieva Čaklā. ''bet - debesīs iesiets mezgls''. Rīga: Latvijas Avīze, 2008. * [[Rolfs Ekmanis]]. ''Harmonizer of disharmony. Latvian poet and editor Māris Čaklais''. Journal of Baltic Studies. Vol 40. No. 2. June 2009. pp. 215–243 (angliski), latviskā versija [http://jaunagaita.net/jg276/JG276_Ekmanis.htm#sthash.MpgYjPbw.dpbs jaunagaita.net] * ''Ceļojums dzejnieku pasaulē: Māris Čaklais. Egils Plaudis''. Rīga: LU [[Literatūras, folkloras un mākslas institūts]], 2013. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mariscaklais.lv Oficiālā mājaslapa] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čaklais, Māris}} [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Kuldīgas Goda pilsoņi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki]] [[Kategorija:Saldū dzimušie]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] e2hfozdyt74pgqk5p8mh02n290fy539 0 10650 4522085 3914789 2026-09-14T08:05:28Z ~2026-49690-32 150329 ed 4522085 wikitext text/x-wiki '''Saules sistēmas planētas''' ir [[Merkurs (planēta)|Merkurs]], [[Venēra (planēta)|Venēra]], [[Zeme]], [[Marss (planēta)|Marss]], [[Jupiters (planēta)|Jupiters]], [[Saturns (planēta)|Saturns]], [[Urāns (planēta)|Urāns]], [[Neptūns (planēta)|Neptūns]]. {|width="100%" border="2" cellspacing="0" cellpadding="4" rules="all" style="float:right; clear:right; margin:5px 0 1em 1em; border-style: solid; border-width: 1px; border-collapse:collapse; font-size:95%; empty-cells:show" |+ ''Pārskats par [[Saules sistēma]]s [[planēta|planētām]]'' ! | ! [[Merkurs (planēta)|Merkurs]] ! [[Venēra (planēta)|Venēra]] ! [[Zeme]] ! [[Marss (planēta)|Marss]] ! [[Jupiters (planēta)|Jupiters]] ! [[Saturns (planēta)|Saturns]] ! [[Urāns (planēta)|Urāns]] ! [[Neptūns (planēta)|Neptūns]] |----- | Vidējais attālums no [[Saule]]s<br />&nbsp;[[Kilometrs|km]]<br />&nbsp;[[Astronomiskā vienība|AU]] | align="center" | <br />57 909 175<br />0,38709893 | align="center" | 1<br />0,72333199 | align="center" | <br />149 597 870<br />1 | align="center" | <br />227 936 640<br />1,52366231 | align="center" | <br />778 412 010<br />5,20336301 | align="center" | <br />1 426 725 400<br />9,53707032 | align="center" | <br />2 870 972 200<br />19,19126393 | align="center" | <br />4 498 252 900<br />30,06896348 |----- | Vidējais [[rādiuss]] (&nbsp;[[Kilometrs|km]])<br />Attiecībā pret Zemi | align="center" | 2 439,64<br />0,3825 | align="center" | 6 051,59<br />0,9488 | align="center" | 6 378,15<br />1,0000 | align="center" | 3 397,00<br />0,53226 | align="center" | 71 492,68<br />11,209 | align="center" | 60 267,14<br />9,449 | align="center" | 25 557,25<br />4,007 | align="center" | 24 766,36<br />3,883 |----- | Tilpums (&nbsp;[[Kubikkilometrs|km³]])<br />Attiecībā pret Zemi | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10¹⁰<br />0,054 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10¹¹<br />0,88 | align="center" | 1,0832&nbsp;·&nbsp;10¹²<br />1,0000 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10¹⁰<br />0,149 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10¹⁴<br />1 316 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10¹⁴<br />755 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10¹³<br />52 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10¹³<br />44 |----- | Masa (&nbsp;[[Kilograms|kg]]) | align="center" | 3,302&nbsp;·&nbsp;10²³ | align="center" | 4,8690&nbsp;·&nbsp;10²⁴ | align="center" | 5,9742&nbsp;·&nbsp;10²⁴ | align="center" | 6,4191&nbsp;·&nbsp;10²³ | align="center" | 1,8987&nbsp;·&nbsp;10²⁷ | align="center" | 5,6851&nbsp;·&nbsp;10²⁶ | align="center" | 8,6849&nbsp;·&nbsp;10²⁵ | align="center" | 1,0244&nbsp;·&nbsp;10²⁶ |----- | [[Blīvums]] (&nbsp;[[Grams|g]]/[[Centimetrs|cm]]³) | align="center" | 5,43 | align="center" | 5,24 | align="center" | 5,515 | align="center" | 3,940 | align="center" | 1,33 | align="center" | 0,70 | align="center" | 1,30 | align="center" | 1,76 |----- | [[Gravitācija]] uz ekvatora (&nbsp;[[Paātrinājums|m/s²]]) | align="center" | 3,70 | align="center" | 8,87 | align="center" | 9,81 | align="center" | 3,71 | align="center" | 23,12 | align="center" | 8,96 | align="center" | 8,69 | align="center" | 11,00 |----- | [[Otrais kosmiskais ātrums]] (&nbsp;[[Ātrums|km/s]]) | align="center" | 4,25 | align="center" | 10,36 | align="center" | 11,18 | align="center" | 5,02 | align="center" | 59,54 | align="center" | 35,49 | align="center" | 21,29 | align="center" | 23,71 |----- | Rotācijas periods<br />(&nbsp;[[Apriņķojuma periods|Sideriskās]] dienas) | align="center" | 58,646225 | align="center" | -243,0187<br />(rotē pretējā virzienā) | align="center" | 0,99726968 | align="center" | 1,02595675 | align="center" | 0,41354 | align="center" | 0,44401 | align="center" | -0,71833<br />(rotē pretējā virzienā) | align="center" | 0,67125 |----- | Apriņķošanas periods<br />(&nbsp;[[Apriņķošanas periods|Sideriskie]] gadi) | align="center" | 0,2408467 | align="center" | 0,61519726 | align="center" | 1,0000174 | align="center" | 1,8808476 | align="center" | 11,862615 | align="center" | 29,447498 | align="center" | 84,016846 | align="center" | 164,79132 |----- | Vidējas orbitālais ātrums<br />(&nbsp;[[Ātrums|km/s]]) | align="center" | 47,8725 | align="center" | 35,0214 | align="center" | 29,7859 | align="center" | 24,1309 | align="center" | 13,0697 | align="center" | 9,6724 | align="center" | 6,8352 | align="center" | 5,4778 |----- | [[Orbītas ekscentritāte]] | align="center" | 0,20563069 | align="center" | 0,00677323 | align="center" | 0,01671022 | align="center" | 0,09341233 | align="center" | 0,04839266 | align="center" | 0,05415060 | align="center" | 0,04716771 | align="center" | 0,00858587 |----- | [[Orbītas inklinācija]] | align="center" | 7,00487° | align="center" | 3,39471° | align="center" | 0,00005° | align="center" | 1,85061° | align="center" | 1,30530° | align="center" | 2,48446° | align="center" | 0,76986° | align="center" | 1,76917° |----- | Ekvators slīpums pret orbītu <br /> | align="center" | 0,0° | align="center" | 177,3° | align="center" | 23,45° | align="center" | 25,19° | align="center" | 3,12° | align="center" | 26,73° | align="center" | 97,86° | align="center" | 29,58° |----- | Virsmas vidējā temperatūra (&nbsp;[[Kelvins (mērvienība)|K]]) | align="center" | 440 | align="center" | 730 | align="center" | 288 - 293 | align="center" | 186 - 268 | align="center" | 152 | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | - |----- | Vidējā atmosfēras temperatūra jūras līmenī (&nbsp;[[Kelvins (mērvienība)|K]]) | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 288 | align="center" | - | align="center" | 165 | align="center" | 135 | align="center" | 76 | align="center" | 73 |----- | [[Atmosfēra]]s sastāvs | align="center" | - | align="center" | CO₂, N₂ | align="center" | N₂, O₂ | align="center" | CO₂, N₂, Ar | align="center" | H₂, He | align="center" | H₂, He | align="center" | H₂, He, CH₄ | align="center" | H₂, He, CH₄ |----- | Dabiskie pavadoņi | align="center" | 0 | align="center" | 0 | align="center" | 1 | align="center" | 2 | align="center" | 63 | align="center" | 49 | align="center" | 27 | align="center" | 13 |----- | [[Planētu gredzeni|Gredzeni]] | align="center" | Nav | align="center" | Nav | align="center" | Nav | align="center" | Nav | align="center" | Ir | align="center" | Ir | align="center" | Ir | align="center" | Ir |} {{Saules sistēma}} [[Kategorija:Saules sistēmas planētas| ]] 2rbrboqhx5ygghmolltzqzqh3ez6m8a 4522092 4522085 2026-09-14T08:33:20Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-49690-32|~2026-49690-32]], atjaunoju versiju, ko saglabāja AramilFeraxa 3914789 wikitext text/x-wiki '''Saules sistēmas planētas''' ir [[Merkurs (planēta)|Merkurs]], [[Venēra (planēta)|Venēra]], [[Zeme]], [[Marss (planēta)|Marss]], [[Jupiters (planēta)|Jupiters]], [[Saturns (planēta)|Saturns]], [[Urāns (planēta)|Urāns]], [[Neptūns (planēta)|Neptūns]]. {|width="100%" border="2" cellspacing="0" cellpadding="4" rules="all" style="float:right; clear:right; margin:5px 0 1em 1em; border-style: solid; border-width: 1px; border-collapse:collapse; font-size:95%; empty-cells:show" |+ ''Pārskats par [[Saules sistēma]]s [[planēta|planētām]]'' ! | ! [[Merkurs (planēta)|Merkurs]] ! [[Venēra (planēta)|Venēra]] ! [[Zeme]] ! [[Marss (planēta)|Marss]] ! [[Jupiters (planēta)|Jupiters]] ! [[Saturns (planēta)|Saturns]] ! [[Urāns (planēta)|Urāns]] ! [[Neptūns (planēta)|Neptūns]] |----- | Vidējais attālums no [[Saule]]s<br />&nbsp;[[Kilometrs|km]]<br />&nbsp;[[Astronomiskā vienība|AU]] | align="center" | <br />57 909 175<br />0,38709893 | align="center" | <br />108 208 930<br />0,72333199 | align="center" | <br />149 597 870<br />1 | align="center" | <br />227 936 640<br />1,52366231 | align="center" | <br />778 412 010<br />5,20336301 | align="center" | <br />1 426 725 400<br />9,53707032 | align="center" | <br />2 870 972 200<br />19,19126393 | align="center" | <br />4 498 252 900<br />30,06896348 |----- | Vidējais [[rādiuss]] (&nbsp;[[Kilometrs|km]])<br />Attiecībā pret Zemi | align="center" | 2 439,64<br />0,3825 | align="center" | 6 051,59<br />0,9488 | align="center" | 6 378,15<br />1,0000 | align="center" | 3 397,00<br />0,53226 | align="center" | 71 492,68<br />11,209 | align="center" | 60 267,14<br />9,449 | align="center" | 25 557,25<br />4,007 | align="center" | 24 766,36<br />3,883 |----- | Tilpums (&nbsp;[[Kubikkilometrs|km³]])<br />Attiecībā pret Zemi | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10¹⁰<br />0,054 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10¹¹<br />0,88 | align="center" | 1,0832&nbsp;·&nbsp;10¹²<br />1,0000 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10¹⁰<br />0,149 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10¹⁴<br />1 316 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10¹⁴<br />755 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10¹³<br />52 | align="center" | x&nbsp;·&nbsp;10¹³<br />44 |----- | Masa (&nbsp;[[Kilograms|kg]]) | align="center" | 3,302&nbsp;·&nbsp;10²³ | align="center" | 4,8690&nbsp;·&nbsp;10²⁴ | align="center" | 5,9742&nbsp;·&nbsp;10²⁴ | align="center" | 6,4191&nbsp;·&nbsp;10²³ | align="center" | 1,8987&nbsp;·&nbsp;10²⁷ | align="center" | 5,6851&nbsp;·&nbsp;10²⁶ | align="center" | 8,6849&nbsp;·&nbsp;10²⁵ | align="center" | 1,0244&nbsp;·&nbsp;10²⁶ |----- | [[Blīvums]] (&nbsp;[[Grams|g]]/[[Centimetrs|cm]]³) | align="center" | 5,43 | align="center" | 5,24 | align="center" | 5,515 | align="center" | 3,940 | align="center" | 1,33 | align="center" | 0,70 | align="center" | 1,30 | align="center" | 1,76 |----- | [[Gravitācija]] uz ekvatora (&nbsp;[[Paātrinājums|m/s²]]) | align="center" | 3,70 | align="center" | 8,87 | align="center" | 9,81 | align="center" | 3,71 | align="center" | 23,12 | align="center" | 8,96 | align="center" | 8,69 | align="center" | 11,00 |----- | [[Otrais kosmiskais ātrums]] (&nbsp;[[Ātrums|km/s]]) | align="center" | 4,25 | align="center" | 10,36 | align="center" | 11,18 | align="center" | 5,02 | align="center" | 59,54 | align="center" | 35,49 | align="center" | 21,29 | align="center" | 23,71 |----- | Rotācijas periods<br />(&nbsp;[[Apriņķojuma periods|Sideriskās]] dienas) | align="center" | 58,646225 | align="center" | -243,0187<br />(rotē pretējā virzienā) | align="center" | 0,99726968 | align="center" | 1,02595675 | align="center" | 0,41354 | align="center" | 0,44401 | align="center" | -0,71833<br />(rotē pretējā virzienā) | align="center" | 0,67125 |----- | Apriņķošanas periods<br />(&nbsp;[[Apriņķošanas periods|Sideriskie]] gadi) | align="center" | 0,2408467 | align="center" | 0,61519726 | align="center" | 1,0000174 | align="center" | 1,8808476 | align="center" | 11,862615 | align="center" | 29,447498 | align="center" | 84,016846 | align="center" | 164,79132 |----- | Vidējas orbitālais ātrums<br />(&nbsp;[[Ātrums|km/s]]) | align="center" | 47,8725 | align="center" | 35,0214 | align="center" | 29,7859 | align="center" | 24,1309 | align="center" | 13,0697 | align="center" | 9,6724 | align="center" | 6,8352 | align="center" | 5,4778 |----- | [[Orbītas ekscentritāte]] | align="center" | 0,20563069 | align="center" | 0,00677323 | align="center" | 0,01671022 | align="center" | 0,09341233 | align="center" | 0,04839266 | align="center" | 0,05415060 | align="center" | 0,04716771 | align="center" | 0,00858587 |----- | [[Orbītas inklinācija]] | align="center" | 7,00487° | align="center" | 3,39471° | align="center" | 0,00005° | align="center" | 1,85061° | align="center" | 1,30530° | align="center" | 2,48446° | align="center" | 0,76986° | align="center" | 1,76917° |----- | Ekvators slīpums pret orbītu <br /> | align="center" | 0,0° | align="center" | 177,3° | align="center" | 23,45° | align="center" | 25,19° | align="center" | 3,12° | align="center" | 26,73° | align="center" | 97,86° | align="center" | 29,58° |----- | Virsmas vidējā temperatūra (&nbsp;[[Kelvins (mērvienība)|K]]) | align="center" | 440 | align="center" | 730 | align="center" | 288 - 293 | align="center" | 186 - 268 | align="center" | 152 | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | - |----- | Vidējā atmosfēras temperatūra jūras līmenī (&nbsp;[[Kelvins (mērvienība)|K]]) | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 288 | align="center" | - | align="center" | 165 | align="center" | 135 | align="center" | 76 | align="center" | 73 |----- | [[Atmosfēra]]s sastāvs | align="center" | - | align="center" | CO₂, N₂ | align="center" | N₂, O₂ | align="center" | CO₂, N₂, Ar | align="center" | H₂, He | align="center" | H₂, He | align="center" | H₂, He, CH₄ | align="center" | H₂, He, CH₄ |----- | Dabiskie pavadoņi | align="center" | 0 | align="center" | 0 | align="center" | 1 | align="center" | 2 | align="center" | 63 | align="center" | 49 | align="center" | 27 | align="center" | 13 |----- | [[Planētu gredzeni|Gredzeni]] | align="center" | Nav | align="center" | Nav | align="center" | Nav | align="center" | Nav | align="center" | Ir | align="center" | Ir | align="center" | Ir | align="center" | Ir |} {{Saules sistēma}} [[Kategorija:Saules sistēmas planētas| ]] nr6fnu311fxdcjn9qzbg0jhnbrlavce 0 14132 4522064 4476039 2026-09-14T07:43:30Z ~2026-49714-49 150324 /* Studenta gadi */ 78 4522064 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzejnieku Juri Alunānu|Alunāns|Alunāns}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Juris Alunāns | vārds_orig = | attēls = Alunāns Juris.jpeg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_gads = 1832 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Jaunkalsnava]]s muiža, {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Kalsnavas pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1864 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 18 | m_vieta = [[Sesavas pagasts|Jostenes pagasta]] Kauļi, [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Jelgava]], [[Tērbata]], [[Pēterburga]] | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | vecāki = Andrievs Alunāns<br />Ede (Hedviga) | brāļi = [[Indriķis Alunāns]],<br />Pēteris<ref>[[Ādolfs Alunāns|Ādolfa Alunāna]] tēvs</ref>, Jūlijs, Edvards | māsas = Minna, Jūlija | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]"<br />"Sēta, daba, pasaule" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Juris Alunāns''', īstajā vārdā '''Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns''' (vecajā ortogrāfijā ''Juris Allunan''; dzimis {{dat|1832|5|13}} [[Jaunkalsnava|Jaunkalsnavā]], miris {{dat|1864|4|18}} [[Sesavas pagasts|Jostenes pagastā]]) bija [[Latvieši|latviešu]] dzejnieks, publicists, valodnieks. Viens no [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās [[valodniecība]]s pamatlicējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559 |title=Latviešu valodas aģentūra |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559 |archivedate={{dat|2013|01|11||bez}} }}</ref> Jurim Alunānam ir liela nozīme latviešu laicīgās [[dzeja]]s un literārās valodas attīstībā. Pirmais sacerējis latviešu literatūrā sabiedriski nozīmīgu, mākslinieciski augstvērtīgu dzeju. Pirmais nozīmīgais latviešu literārās valodas veidotājs — skaudis [[Ģermānisms|ģermānismus]], darinājis [[Jaunvārds|jaunvārdus]] ([[pētnieks]], drēbnieks, [[veikals]]). == Dzīvesgājums == Dzimis 1832. gada 13. maijā kā sestais bērns bijušā skrīvera un [[Jaunkalsnava]]s muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes (dzimušas Hedvigas Sniedzes-Brunovskas) ģimenē. Viņa vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, tādēļ jau no bērnības Juri audzināja ar pašcieņu un brīviem uzskatiem. 1839. gadā Andrievs Alunāns ugunsgrēkā zaudēja visu mantu. Arī neraža piespieda viņu aiziet no Kalsnavas. Blakus Jelgavai jau dzīvoja daži Andrieva vecākie dēli. Andrievs Jelgavas tuvumā nomāja [[Valdekas pils|Valdeķu (Zorgenfreijas) pusmuižu]] līdz ar viesnīcu<ref name=":2" />. No [[1847. gads|1847]]. gada Juris Alunāns kopā ar jaunāko brāli [[Indriķis Alunāns|Indriķi]] mācījās [[Jelgava]]s apriņķa skolā, no [[1848]]. gada līdz [[1854]]. gada decembrim ieguva klasisko izglītību [[Kurzemes guberņa]]s "[[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Cildenajā ģimnāzijā]]" (''Gymanasium illustre'') Jelgavā. Jau skolas laikā apguva [[Krievu valoda|krievu]], [[Vācu valoda|vācu]], [[Grieķu valoda|grieķu]], [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Franču valoda|franču]], [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]], senebreju valodas un nopietni pievērsies latviešu valodas pētniecībai. Skolas gados viņš brīvi lasījis oriģinālā [[Homērs|Homēra]], [[Tukidīds|Tukidīda]], [[Platons|Platona]], [[Sofokls|Sofokla]] un [[Eiripīds|Eiripīda]] darbus un arī pats sacerējis dzejoļus klasiskajos pantmēros grieķu valodā. Tajā laikā viņš atdzejoja lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://letonika.lv/literatura/Section.aspx?f=1&id=2190856|title=Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Alunāns Juris|website=letonika.lv|access-date=2018-01-22}}</ref>. "Alunāns nav nācis tuvākos sakaros ne ar kādiem biedriem, ɡan tanī laikā mācījās Jelgavas ģimnāzijā arī [[Krišjānis Barons]], bet kādu klasi zemāk. Reiz tomēr Barons nogājis Alunāna dzīvokli, bet atradis to piepīpotu un nesastapis tanī savu skolas biedru. Ģimnāzijas apmeklēšanas laikā radās ar maz izņēmumiem Alunāna Dziesmiņas: Pie tām viņš strādāja neapnicis, savu brāļu un kādas radinieces cik necik pabalstīts. Turpretī no sava tēva, kas bija praktisks cilvēks, viņam vajadzēja nodarbošanos ar dzeju un latviešu valodu rūpīgi slēpt." [[Teodors Zeiferts|T. Zeiferts]] === Studenta gadi === [[1855. gads|1855]]. gadā jūlija beigās Juris Alunāns devās uz [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitāti]] studēt medicīnu, bet izkrita matemātikā un netika uzņemts par studentu. Vkojnjniņš tomēr palika Tērbatā, lai sagatavotos iestāšanās eksāmenam un lai apmeklētu lekcijas kā brīvklausītājs. Tikai 1856. gada sākumā Alunāns nolika prasīto eksāmenu, iestājās filoloģijas fakultātē, otrā semestrī sāka studēt valsts zinātnes (''cameralia''). Viņš iepazinās ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]], iestājās korporācijā ''[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]'' un rīkoja “latviešu vakarus”, kuros runāja par latviešu nacionālo kultūru. Savus uzskatus pulciņa dalībnieki pauda laikrakstā “[[Mājas Viesis|Mājas Viesi]]<nowiki/>s”. Alunāns bija viens no aktīvākajiem redakcijas darbiniekiem. "Daži (Gaiduļu Paula, Balss, 1878, 24. nr.) Alunānu apzīmē par pulciņa kroni, «ne ārējā izskatā, bet dedzībā, drošībā, cerībā un nepiekūstošā darbībā... Dzirkstele, kas aizdedzināja atdzisušo tautas mīlestību, ir dzirkstījusi iz J. Alunāna dedzīgās sirds; rasas piliens, kas atdzīvināja neskaitāmās sirdīs tautības jušanu, mātes valodas cienīšanu, ir rasinājis iz viņa svabadās krūts.» — rakstīja T. Zeiferts. [[1856]]. gadā Alunāns izdeva Tērbatā dzejoļu krājumu "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (gandrīz visi dzejoļi atdzejoti un lokalizēti no vācu, krievu u.c. valodām). Alunāns gribēja parādīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Tas bija pirmais mākslinieciski nozīmīgais dzejas apkopojums latviešu valodā. [[1856]]. gada otrajā pusē sāka publicēties [[Mājas Viesis|Mājas Viesī]], turpināja to līdz [[1859]]. gadam. [[1860]]. gadā iznāca viņa enciklopēdisko rakstu apkopojums: "Sēta, Daba, Pasaule" trijās grāmatās (1—3, 1859—1860). Tērbatā sarakstīja lielāko daļu grāmatas “Tautas saimniecība” (izdota 1867). Studenta gados J. Alunāns sacerējis un publicējis ap 150 lielāku vai mazāku rakstu. Alunānam šķita, ka savu rakstu izdošana materiālā ziņā atmaksāsies. Viņš cītīgi gādāja, lai tas iznāktu, iespiedumiem un papīram mēģinādams sadabūt līdzekļus, naudu aizņemoties pa daļai no saviem studiju biedriem. Bet 1860. gadā rakstu sakopojums "Sēta, Daba, Pasaule" trijās burtnīcās cerētās peļņas vietā viņam ienesa zaudējumus un jaunas materiālas rūpes. Līdzekļus pa lielākai daļai gādā viņa brālis Edvards Sesavas Kauļu mājās<ref name=":2" />. [[1861]]. gadā Alunāns beidza studijas ̩Tērbatas Universitātē un tā paša gada 15. augustā viņu uzņēma Sanktpēterburgas Meža akadēmijā par kroņa stipendiātu. "Arī šeit viņam daži tautības un centienu biedri, starp tiem vēlākais Pēterburgas Avīžu līdzstrādnieks Frīdmanis, kas latviešu valodā saraksta dažus populāri zinātniskus darbus (par jūru, Ēģipti), Alunāns aizraujas ar botāniku, sāk krāt stādus herbārijam, kas lai noderētu nākamajai latviešu zemkopju akadēmijai. Stipri viņš interesējas par Baltijas jautājumu, seko attiecīgajiem rakstiem avīzēs un brošūrās un arī pats par to raksta. Ar krievu, vācu un poļu studentiem viņam nav nekādas saskaņas. Krievu studentus viņš uzskata par eksaltētiem konstitucionālistiem un atrod, ka viņu idejas pāragras, ka tikai pēc 25 gadiem ar viņiem varētu būt vienis prātis. Šai laikā nomirst viņa tēvs; joprojām viņš paliek sakaros ar saviem brāļiem." (T. Zeiferts). Ādolfs Alunāns tā raksturo savu radinieku: «Juris Alunāns bija mazāks kā viduvēja auguma, bet plecīgs, tumši dzelteniem matiem un iesarkanu bārzdu, kuru viņš bija izaudzinājis tā saucamā ciķeļa formā. Pārlieku tuvredzīgs būdams, viņš nēsāja brilles, un, vispārīgi ņemot, nevarēja viņa seju pieskaitīt pie daiļām. Alunāna seja atradās pie visa nedaiļuma kas sevišķi pievilcīgs, un tas pastāvēja viņa smaidos, kas bija pilni ironijas un satīras. Šinīs smaidos bija lasāma gan lepna pašapziņa, gan glupības apsmiešana un nievāšana, un, kad Alunāns tā pavisam savādi pasmīnēja, tad viņa fizionomijai bija it kā sevišķa vara.»<ref name=":2" /> [[1862. gads|1862.]] gada sākumā Alunāns izstājās no Meža akadēmijas. === Pēdējie gadi === [[File:Jura Alunāna kaps Lielvircavas kapos - panoramio.jpg|thumb|left| ]] [[1862]]. gadā Juris Alunāns piedalījās [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] izveidotā laikraksta "[[Pēterburgas Avīzes]]" tapšanā, tika izvirzīts par tās vadītāju, bet veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ bija spiests atteikties. [[1863]]. gada sākumā Alunāns aizbrauca uz brāļa mājām Jostenes pagasta Kauļos. "1864. gada agrā pavasarī svešzemju kokus un krūmus kopdams, viņš saaukstējas un iegulst, nojauzdams nāves tuvumu, viņš liek aizdedzināt cigāru, pa dūmam vilkdams, sarunājas par dzīves niecību, atvadās pa kārtai no visiem un mierīgi izdziest {{dat|1864|04|18}}. " T. Zeiferts Apglabāts [[Lielvircava]]s kapos, kur [[1902]]. gadā viņam uzcelts piemineklis.<ref>{{LKV|I.|342}}</ref> === Dzimta === Andrievam Alunānam bija septiņi bērni — Pēteris, Minna, Jūlijs, Edvards, Jūlija, Juris un Indriķis<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecības vēsture|last=Zeiferts|first=Teodors|publisher=Zvaigzne|year=1993|isbn=5405010499|url=|location=Rīga|pages=Alunāns.}}</ref>. Andrievu Alunānu (1797-1861) viņa mazdēls Ādolfs Alunāns raksturoja kā nopietnu vīru, kura vaibstos viņš neatceras redzējis smaidus un jautrību. Nepiekusis viņš rūpējās par savu bērnu izglītību un labklājību. Lai bērniem būtu vieglāk no Kalsnavas Rīgā skolas apmeklēt, viņš uzcēla Rīgā pats savu namu. Jura māte Ede bija čakla saimniece. Lai pēc vīra nāves sagādātu līdzekļus jaunāko bērnu izglītošanai, viņa rentēja dažus krogus. Pēteris Alunāns (1821-1903) bija [[Mazsesava]]s muižas nomnieks, rosīgs [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s un Lauksaimniecības biedrības darbinieks, viņa bērni bija teātra režisors [[Ādolfs Alunāns]], mūzikas mākslinieks Nikolajs Alunāns, Teodors Alunāns tulkojis dažus romānus un lugas (Kāds brīdis kantorī, Neaicināti viesi). Viņa meitu Luīzi apprecēja dzejnieks [[Vensku Edvarts]] (Skujenieks); pēdējo bērni bija dzejniece Biruta Skujeniece un rakstnieks Marģers Skujenieks. Jaunākais Andrieva dēls [[Indriķis Alunāns]] studēja Maskavā, Tērbatā, Pēterburgā filozofiju, zemkopību, dabas zinātnes. Viņš no 1864. gada strādāja Pēterburgas Avīžes redakcijā, 1873. gada viņš dzīvoja Jelgavā un bija grāmattirgotājs un apgādnieks, izdeva ̩sava brāļa "Dziesmiņu" pirmās daļas otru papildinātu izdevumu un "Dziesmiņu" otru daļu. == Darbi == J.Alunāns bija pirmais, kas savā dzejā latviešu tautu pacēla uz kultūrtautu līmeņa<ref name=":1" />. Tā kā "bez valodas nav nekādi augstāki gara spēki domājami", tad J.Alunāna valodnieka darbībai [[1860. gadi|1860. gados]] piešķirama liela sabiedriska nozīme, sevišķi tai izšķirošajā stadijā, kad radās jautājums par latviešu tautas nacionālās attīstības iespēju. Iedvesmojot mācīt dzimto valodu, viņš rakstīja arī: "Turklāt nesmādējiet vis citas svešas valodas, sevišķi vāciešu valodu iemācīties, bet tās iemācijušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. Tad latvietis savu tautas brāli, kas pie gaismas nācis, vairs ar greizām acīm neuzlūkos, bet ar to leposies, ka no viņu starpas arī mācīti, slavējami vīri ceļas; tad mācīti latvieši vairs savus tautas brāļus nesmādēs, bet tos lūkos arī pie gaismas vest, tad gaisma latviešu ātri pieņemsies<ref name=":1" />."<blockquote>“Mūsu padoms ir šāds: turiet savu tēvu valodu godā un cieņā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās... Iemācījušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. ” '''''Juris Alunāns'''''<ref name=":0" />. </blockquote> [[Attēls:Dziesmusvetku plakats 1873.jpg|thumb|280px|[[Indriķis Alunāns|Indriķa Alunāna]] izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.).]] Juris Alunāns bija pirmais nozīmīgais latviešu filologs un literārās valodas veidotājs, viņš izveidoja aptuveni piecsimt jaunvārdu, no kuriem vairums ātri [[Jura Alunāna darināto latviešu valodas vārdu uzskaitījums|ieviesās ikdienas valodā]]. Pēc rūpīgas iepazīšanās ar visu, kas rakstīts latviski, J. Alunāns secina, ka "lielākā grāmatu daļā, kas līdz šim ļaudīs izgājušas, valoda ļoti pārgrozīta un sajaukta. Tikai vecais Stenders savos dažādos rakstos, Heselberģis savos sprediķos un vēl citi reti rāda, ka latviešu valodu labi pratuši... Rakstītāji, kas latviešus grib pamācīt un tiem par jaunām lietām ko stāstīt, latviešu valodu īsti neizprot un tāpēc visu pēc vāciešu vīzes groza. Tomēr latviešu valoda jo spēcīga, tā ka viņa var apzīmēšanas priekš liela pulka svešu lietu no sevis pašas radīt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|title=Juris Alunāns|website=valoda.ailab.lv|access-date=2018-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130204184904/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|archivedate=2013-02-04}}</ref>" Alunāns ir bagātinājis latviešu leksiku ar ap 600 vārdiem. Viņa doti vārdi (dažkārt ar citu nozīmi) ir: ''attālināt, apvalks, austuve, ceļot, ceļinieks, ceptuve, daiļot, dalāmība, dziesminieks, drēbnieks, dzimte, eja, ēstuve, galdnieks, izraksts, iestāties, jautrība, jokdaris, kokvilna, krava, kareivis, maiznieks, mazgātava, namdaris, pārdotava, pētnieks, saraksts, siltumnīca, saeima, uzvalks, veikals, vienība''. Tā kā J. Alunāns prata vairākas valodas un bija daudz domājis par latviešu valodas problēmām, viņš zināja, kā latviešu vārdu krājums bagātināms un kas no tā skaužams. === Jauni vārdi pēc citu valodu parauga === Tādus vārdus sauc par kalkiem. Šo vārdu krājumā J. Alunāns ieviesis vārdu ''kokvilna'' (vācu ''Baumwolle''). No leišu valodas viņš pārņēma vārdu ''kareivis'', no angļu valodas - ''ferma, drenas'' u.c., no krievu valodas - ''arbūzs'', ''akmeņogles, apakšnams, augstskola, ūdeņradis'', no vācu valodas tikai vienu vārdu - ''vekselis'', pārējie vācu termini tiek skausti, piem., ''ģeldīgs - derīgs, ķirspēle - draudze, presēts - slogots, štrāpe - sods, slaka -- šķirne (runājot par augiem un dzīvniekiem) un šķira, Geschäft, Verrichtung - veikals, Geschenk zum Bestechen - balva, Geschlecht, Geschlechtsunterschied - dzimtene.'' === Internacionālie vārdi === ''Ideja, demokrātija, barometrs, budžets, republika''. === Vārdu nozīmes maiņa un izlokšņu izmantošana === XIX gadsimtā vārdi ''valsts'' (Vidzemē) un ''pagasts'' (Kurzemē) bija sinonīmi ar nozīmi ‘pagasts’. Alunāns ieteica lielās teritorijas apzīmēšanai lietot vārdu ''valsts'' (kā to darīja Stenders), bet ''pagasts'' - mazākam apgabalam. Tajā paša laika posmā vēstules tika sauktas par grāmatām, Alunāns piedāvāja vārdu ''breve''; dzejoļus sauca par rīmēm un ziņģēm, Alunāns piedāvāja - ''dziesma, dziesmiņa''; vēsturi apzīmēja vārds ''stāsts'', Alunāns piedāvāja - ''istorija''. === Atvasinājumi === ''Virtuve, klausītava, zvērnīce, virsvaldnieks, rakstniecība, zemkopība, skābeklis.'' Tiek izmantoti J. Alunāna ieteiktie mēnešu nosaukumi - ''janvāris, februāris, marts, aprīlis, maijs'' utt. senāko ''janvar, vevrar, merc, april, mei'' utt. vietā, tautu nosaukumi - ''angļi, armēnieši, austrieši, beļģieši, francūži, grieķi, holandieši, spānieši'', senāko ''nosaukumu eņlenderi, armenjeri, eistreiķeri, belgeri, spranči, grieķeri, ollenderi'' un ''spānjeri'' vietā, valstu nosaukumi - ''Francija, Zviedrija, Anglija'' u.c. senāko nosaukumu ''Zviedru zeme, Englender zeme'' vai ''Eņģlande'' vietā<ref name=":1" />. == Raksti un grāmatas == * "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (dzejoļu krājums, 1856), * "Īsa pamācīšana, kā tautu vārdi pa latviski jāraksta" ("Mājas Viesis", 1857), * "Par jauniem latviešu valodā taisāmiem vārdiem" ("Mājas Viesis", 1857), * "Latviešu valoda" ("Mājas Viesis", 1858), * Izglītojošo rakstu krājums 3 grāmatās "[[Sēta, daba, pasaule]]" (Lākmaņa izdevniecība Tērbatā, 1860), * "Par latviešu valodu" ("Pēterburgas Avīzes", 1862), * "Iztulkošana no kādiem svešiem vārdiem, kas "Pēterburgas Avīzēs" no 1862. gada atronami" ("Pēterburgas Avīzes", 1862/63). * Alunāns, Juris. - Tautas saimniecība: ar G. Allunāna dzīvošanas izstāstīšanu /sarakst. no G. Allunāna. - Jelgava : J.F. Stefenhāgens un dēls, 1867. * Alunāns, Juris. - Mazais bodnieks jeb izstāstīšana par daźādiem stādiem, kas andelē atronas. Jelgava: Stefenhāgens, 1873. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/2.Alun.htm Par Juri Alunānu] Teodora Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsturē" portālā ailab.lv * [http://www.letonika.lv/klasiki/section.aspx?g=6&f=1&id=2190856&q= Jura Alunāna "Dziesmiņas, latviešu valodai iztulkotas"] portālā letonika.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Alunans, Juris}} [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Tērbatas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] igkbmkc9mgw493qv2wy3rh3ia2rnriv 4522066 4522064 2026-09-14T07:45:04Z ~2026-49714-49 150324 /* Studenta gadi */ 90 4522066 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzejnieku Juri Alunānu|Alunāns|Alunāns}} ricards eiduks, īstajā vārdā '''Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns''' (vecajā ortogrāfijā ''Juris Allunan''; dzimis {{dat|1832|5|13}} [[Jaunkalsnava|Jaunkalsnavā]], miris {{dat|1864|4|18}} [[Sesavas pagasts|Jostenes pagastā]]) bija [[Latvieši|latviešu]] dzejnieks, publicists, valodnieks. Viens no [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās [[valodniecība]]s pamatlicējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559 |title=Latviešu valodas aģentūra |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559 |archivedate={{dat|2013|01|11||bez}} }}</ref> Jurim Alunānam ir liela nozīme latviešu laicīgās [[dzeja]]s un literārās valodas attīstībā. Pirmais sacerējis latviešu literatūrā sabiedriski nozīmīgu, mākslinieciski augstvērtīgu dzeju. Pirmais nozīmīgais latviešu literārās valodas veidotājs — skaudis [[Ģermānisms|ģermānismus]], darinājis [[Jaunvārds|jaunvārdus]] ([[pētnieks]], drēbnieks, [[veikals]]). == Dzīvesgājums == Dzimis 1832. gada 13. maijā kā sestais bērns bijušā skrīvera un [[Jaunkalsnava]]s muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes (dzimušas Hedvigas Sniedzes-Brunovskas) ģimenē. Viņa vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, tādēļ jau no bērnības Juri audzināja ar pašcieņu un brīviem uzskatiem. 1839. gadā Andrievs Alunāns ugunsgrēkā zaudēja visu mantu. Arī neraža piespieda viņu aiziet no Kalsnavas. Blakus Jelgavai jau dzīvoja daži Andrieva vecākie dēli. Andrievs Jelgavas tuvumā nomāja [[Valdekas pils|Valdeķu (Zorgenfreijas) pusmuižu]] līdz ar viesnīcu<ref name=":2" />. No [[1847. gads|1847]]. gada Juris Alunāns kopā ar jaunāko brāli [[Indriķis Alunāns|Indriķi]] mācījās [[Jelgava]]s apriņķa skolā, no [[1848]]. gada līdz [[1854]]. gada decembrim ieguva klasisko izglītību [[Kurzemes guberņa]]s "[[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Cildenajā ģimnāzijā]]" (''Gymanasium illustre'') Jelgavā. Jau skolas laikā apguva [[Krievu valoda|krievu]], [[Vācu valoda|vācu]], [[Grieķu valoda|grieķu]], [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Franču valoda|franču]], [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]], senebreju valodas un nopietni pievērsies latviešu valodas pētniecībai. Skolas gados viņš brīvi lasījis oriģinālā [[Homērs|Homēra]], [[Tukidīds|Tukidīda]], [[Platons|Platona]], [[Sofokls|Sofokla]] un [[Eiripīds|Eiripīda]] darbus un arī pats sacerējis dzejoļus klasiskajos pantmēros grieķu valodā. Tajā laikā viņš atdzejoja lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://letonika.lv/literatura/Section.aspx?f=1&id=2190856|title=Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Alunāns Juris|website=letonika.lv|access-date=2018-01-22}}</ref>. "Alunāns nav nācis tuvākos sakaros ne ar kādiem biedriem, ɡan tanī laikā mācījās Jelgavas ģimnāzijā arī [[Krišjānis Barons]], bet kādu klasi zemāk. Reiz tomēr Barons nogājis Alunāna dzīvokli, bet atradis to piepīpotu un nesastapis tanī savu skolas biedru. Ģimnāzijas apmeklēšanas laikā radās ar maz izņēmumiem Alunāna Dziesmiņas: Pie tām viņš strādāja neapnicis, savu brāļu un kādas radinieces cik necik pabalstīts. Turpretī no sava tēva, kas bija praktisks cilvēks, viņam vajadzēja nodarbošanos ar dzeju un latviešu valodu rūpīgi slēpt." [[Teodors Zeiferts|T. Zeiferts]] === Studenta gadi === [[1855. gads|1855]]. gadā jūlija beigās Juris Alunāns devās uz [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitāti]] studēt medicīnu, bet izkrita matemātikā un netika uzņemts par studentu. Vkojnjniņš tomēr palika Tērbatā, lai sagatavotos iestāšanās eksāmenam un lai apmeklētu lekcijas kā brīvklausītājs. Tikai 1856. gada sākumā Alunāns nolika prasīto eksāmenu, iestājās filoloģijas fakultātē, otrā semestrī sāka studēt valsts zinātnes (''cameralia''). Viņš iepazinās ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]], iestājās korporācijā ''[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]'' un rīkoja “latviešu vakarus”, kuros runāja par latviešu nacionālo kultūru. Savus uzskatus pulciņa dalībnieki pauda laikrakstā “[[Mājas Viesis|Mājas Viesi]]<nowiki/>s”. Alunāns bija viens no aktīvākajiem redakcijas darbiniekiem. "Daži (Gaiduļu Paula, Balss, 1878, 24. nr.) apzīmē par pulciņa kroni, «ne ārējā izskatā, bet dedzībā, drošībā, cerībā un nepiekūstošā darbībā... Dzirkstele, kas aizdedzināja atdzisušo tautas mīlestību, ir dzirkstījusi iz J. Alunāna dedzīgās sirds; rasas piliens, kas atdzīvināja neskaitāmās sirdīs tautības jušanu, mātes valodas cienīšanu, ir rasinājis iz viņa svabadās krūts.» — rakstīja T. Zeiferts. [[1856]]. gadā Alunāns izdeva Tērbatā dzejoļu krājumu "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (gandrīz visi dzejoļi atdzejoti un lokalizēti no vācu, krievu u.c. valodām). Alunāns gribēja parādīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Tas bija pirmais mākslinieciski nozīmīgais dzejas apkopojums latviešu valodā. [[1856]]. gada otrajā pusē sāka publicēties [[Mājas Viesis|Mājas Viesī]], turpināja to līdz [[1859]]. gadam. [[1860]]. gadā iznāca viņa enciklopēdisko rakstu apkopojums: "Sēta, Daba, Pasaule" trijās grāmatās (1—3, 1859—1860). Tērbatā sarakstīja lielāko daļu grāmatas “Tautas saimniecība” (izdota 1867). Studenta gados J. Alunāns sacerējis un publicējis ap 150 lielāku vai mazāku rakstu. Alunānam šķita, ka savu rakstu izdošana materiālā ziņā atmaksāsies. Viņš cītīgi gādāja, lai tas iznāktu, iespiedumiem un papīram mēģinādams sadabūt līdzekļus, naudu aizņemoties pa daļai no saviem studiju biedriem. Bet 1860. gadā rakstu sakopojums "Sēta, Daba, Pasaule" trijās burtnīcās cerētās peļņas vietā viņam ienesa zaudējumus un jaunas materiālas rūpes. Līdzekļus pa lielākai daļai gādā viņa brālis Edvards Sesavas Kauļu mājās<ref name=":2" />. [[1861]]. gadā Alunāns beidza studijas ̩Tērbatas Universitātē un tā paša gada 15. augustā viņu uzņēma Sanktpēterburgas Meža akadēmijā par kroņa stipendiātu. "Arī šeit viņam daži tautības un centienu biedri, starp tiem vēlākais Pēterburgas Avīžu līdzstrādnieks Frīdmanis, kas latviešu valodā saraksta dažus populāri zinātniskus darbus (par jūru, Ēģipti), Alunāns aizraujas ar botāniku, sāk krāt stādus herbārijam, kas lai noderētu nākamajai latviešu zemkopju akadēmijai. Stipri viņš interesējas par Baltijas jautājumu, seko attiecīgajiem rakstiem avīzēs un brošūrās un arī pats par to raksta. Ar krievu, vācu un poļu studentiem viņam nav nekādas saskaņas. Krievu studentus viņš uzskata par eksaltētiem konstitucionālistiem un atrod, ka viņu idejas pāragras, ka tikai pēc 25 gadiem ar viņiem varētu būt vienis prātis. Šai laikā nomirst viņa tēvs; joprojām viņš paliek sakaros ar saviem brāļiem." (T. Zeiferts). Ādolfs Alunāns tā raksturo savu radinieku: «Juris Alunāns bija mazāks kā viduvēja auguma, bet plecīgs, tumši dzelteniem matiem un iesarkanu bārzdu, kuru viņš bija izaudzinājis tā saucamā ciķeļa formā. Pārlieku tuvredzīgs būdams, viņš nēsāja brilles, un, vispārīgi ņemot, nevarēja viņa seju pieskaitīt pie daiļām. Alunāna seja atradās pie visa nedaiļuma kas sevišķi pievilcīgs, un tas pastāvēja viņa smaidos, kas bija pilni ironijas un satīras. Šinīs smaidos bija lasāma gan lepna pašapziņa, gan glupības apsmiešana un nievāšana, un, kad Alunāns tā pavisam savādi pasmīnēja, tad viņa fizionomijai bija it kā sevišķa vara.»<ref name=":2" /> [[1862. gads|1862.]] gada sākumā Alunāns izstājās no Meža akadēmijas. === Pēdējie gadi === [[File:Jura Alunāna kaps Lielvircavas kapos - panoramio.jpg|thumb|left| ]] [[1862]]. gadā Juris Alunāns piedalījās [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] izveidotā laikraksta "[[Pēterburgas Avīzes]]" tapšanā, tika izvirzīts par tās vadītāju, bet veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ bija spiests atteikties. [[1863]]. gada sākumā Alunāns aizbrauca uz brāļa mājām Jostenes pagasta Kauļos. "1864. gada agrā pavasarī svešzemju kokus un krūmus kopdams, viņš saaukstējas un iegulst, nojauzdams nāves tuvumu, viņš liek aizdedzināt cigāru, pa dūmam vilkdams, sarunājas par dzīves niecību, atvadās pa kārtai no visiem un mierīgi izdziest {{dat|1864|04|18}}. " T. Zeiferts Apglabāts [[Lielvircava]]s kapos, kur [[1902]]. gadā viņam uzcelts piemineklis.<ref>{{LKV|I.|342}}</ref> === Dzimta === Andrievam Alunānam bija septiņi bērni — Pēteris, Minna, Jūlijs, Edvards, Jūlija, Juris un Indriķis<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecības vēsture|last=Zeiferts|first=Teodors|publisher=Zvaigzne|year=1993|isbn=5405010499|url=|location=Rīga|pages=Alunāns.}}</ref>. Andrievu Alunānu (1797-1861) viņa mazdēls Ādolfs Alunāns raksturoja kā nopietnu vīru, kura vaibstos viņš neatceras redzējis smaidus un jautrību. Nepiekusis viņš rūpējās par savu bērnu izglītību un labklājību. Lai bērniem būtu vieglāk no Kalsnavas Rīgā skolas apmeklēt, viņš uzcēla Rīgā pats savu namu. Jura māte Ede bija čakla saimniece. Lai pēc vīra nāves sagādātu līdzekļus jaunāko bērnu izglītošanai, viņa rentēja dažus krogus. Pēteris Alunāns (1821-1903) bija [[Mazsesava]]s muižas nomnieks, rosīgs [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s un Lauksaimniecības biedrības darbinieks, viņa bērni bija teātra režisors [[Ādolfs Alunāns]], mūzikas mākslinieks Nikolajs Alunāns, Teodors Alunāns tulkojis dažus romānus un lugas (Kāds brīdis kantorī, Neaicināti viesi). Viņa meitu Luīzi apprecēja dzejnieks [[Vensku Edvarts]] (Skujenieks); pēdējo bērni bija dzejniece Biruta Skujeniece un rakstnieks Marģers Skujenieks. Jaunākais Andrieva dēls [[Indriķis Alunāns]] studēja Maskavā, Tērbatā, Pēterburgā filozofiju, zemkopību, dabas zinātnes. Viņš no 1864. gada strādāja Pēterburgas Avīžes redakcijā, 1873. gada viņš dzīvoja Jelgavā un bija grāmattirgotājs un apgādnieks, izdeva ̩sava brāļa "Dziesmiņu" pirmās daļas otru papildinātu izdevumu un "Dziesmiņu" otru daļu. == Darbi == J.Alunāns bija pirmais, kas savā dzejā latviešu tautu pacēla uz kultūrtautu līmeņa<ref name=":1" />. Tā kā "bez valodas nav nekādi augstāki gara spēki domājami", tad J.Alunāna valodnieka darbībai [[1860. gadi|1860. gados]] piešķirama liela sabiedriska nozīme, sevišķi tai izšķirošajā stadijā, kad radās jautājums par latviešu tautas nacionālās attīstības iespēju. Iedvesmojot mācīt dzimto valodu, viņš rakstīja arī: "Turklāt nesmādējiet vis citas svešas valodas, sevišķi vāciešu valodu iemācīties, bet tās iemācijušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. Tad latvietis savu tautas brāli, kas pie gaismas nācis, vairs ar greizām acīm neuzlūkos, bet ar to leposies, ka no viņu starpas arī mācīti, slavējami vīri ceļas; tad mācīti latvieši vairs savus tautas brāļus nesmādēs, bet tos lūkos arī pie gaismas vest, tad gaisma latviešu ātri pieņemsies<ref name=":1" />."<blockquote>“Mūsu padoms ir šāds: turiet savu tēvu valodu godā un cieņā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās... Iemācījušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. ” '''''Juris Alunāns'''''<ref name=":0" />. </blockquote> [[Attēls:Dziesmusvetku plakats 1873.jpg|thumb|280px|[[Indriķis Alunāns|Indriķa Alunāna]] izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.).]] Juris Alunāns bija pirmais nozīmīgais latviešu filologs un literārās valodas veidotājs, viņš izveidoja aptuveni piecsimt jaunvārdu, no kuriem vairums ātri [[Jura Alunāna darināto latviešu valodas vārdu uzskaitījums|ieviesās ikdienas valodā]]. Pēc rūpīgas iepazīšanās ar visu, kas rakstīts latviski, J. Alunāns secina, ka "lielākā grāmatu daļā, kas līdz šim ļaudīs izgājušas, valoda ļoti pārgrozīta un sajaukta. Tikai vecais Stenders savos dažādos rakstos, Heselberģis savos sprediķos un vēl citi reti rāda, ka latviešu valodu labi pratuši... Rakstītāji, kas latviešus grib pamācīt un tiem par jaunām lietām ko stāstīt, latviešu valodu īsti neizprot un tāpēc visu pēc vāciešu vīzes groza. Tomēr latviešu valoda jo spēcīga, tā ka viņa var apzīmēšanas priekš liela pulka svešu lietu no sevis pašas radīt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|title=Juris Alunāns|website=valoda.ailab.lv|access-date=2018-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130204184904/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|archivedate=2013-02-04}}</ref>" Alunāns ir bagātinājis latviešu leksiku ar ap 600 vārdiem. Viņa doti vārdi (dažkārt ar citu nozīmi) ir: ''attālināt, apvalks, austuve, ceļot, ceļinieks, ceptuve, daiļot, dalāmība, dziesminieks, drēbnieks, dzimte, eja, ēstuve, galdnieks, izraksts, iestāties, jautrība, jokdaris, kokvilna, krava, kareivis, maiznieks, mazgātava, namdaris, pārdotava, pētnieks, saraksts, siltumnīca, saeima, uzvalks, veikals, vienība''. Tā kā J. Alunāns prata vairākas valodas un bija daudz domājis par latviešu valodas problēmām, viņš zināja, kā latviešu vārdu krājums bagātināms un kas no tā skaužams. === Jauni vārdi pēc citu valodu parauga === Tādus vārdus sauc par kalkiem. Šo vārdu krājumā J. Alunāns ieviesis vārdu ''kokvilna'' (vācu ''Baumwolle''). No leišu valodas viņš pārņēma vārdu ''kareivis'', no angļu valodas - ''ferma, drenas'' u.c., no krievu valodas - ''arbūzs'', ''akmeņogles, apakšnams, augstskola, ūdeņradis'', no vācu valodas tikai vienu vārdu - ''vekselis'', pārējie vācu termini tiek skausti, piem., ''ģeldīgs - derīgs, ķirspēle - draudze, presēts - slogots, štrāpe - sods, slaka -- šķirne (runājot par augiem un dzīvniekiem) un šķira, Geschäft, Verrichtung - veikals, Geschenk zum Bestechen - balva, Geschlecht, Geschlechtsunterschied - dzimtene.'' === Internacionālie vārdi === ''Ideja, demokrātija, barometrs, budžets, republika''. === Vārdu nozīmes maiņa un izlokšņu izmantošana === XIX gadsimtā vārdi ''valsts'' (Vidzemē) un ''pagasts'' (Kurzemē) bija sinonīmi ar nozīmi ‘pagasts’. Alunāns ieteica lielās teritorijas apzīmēšanai lietot vārdu ''valsts'' (kā to darīja Stenders), bet ''pagasts'' - mazākam apgabalam. Tajā paša laika posmā vēstules tika sauktas par grāmatām, Alunāns piedāvāja vārdu ''breve''; dzejoļus sauca par rīmēm un ziņģēm, Alunāns piedāvāja - ''dziesma, dziesmiņa''; vēsturi apzīmēja vārds ''stāsts'', Alunāns piedāvāja - ''istorija''. === Atvasinājumi === ''Virtuve, klausītava, zvērnīce, virsvaldnieks, rakstniecība, zemkopība, skābeklis.'' Tiek izmantoti J. Alunāna ieteiktie mēnešu nosaukumi - ''janvāris, februāris, marts, aprīlis, maijs'' utt. senāko ''janvar, vevrar, merc, april, mei'' utt. vietā, tautu nosaukumi - ''angļi, armēnieši, austrieši, beļģieši, francūži, grieķi, holandieši, spānieši'', senāko ''nosaukumu eņlenderi, armenjeri, eistreiķeri, belgeri, spranči, grieķeri, ollenderi'' un ''spānjeri'' vietā, valstu nosaukumi - ''Francija, Zviedrija, Anglija'' u.c. senāko nosaukumu ''Zviedru zeme, Englender zeme'' vai ''Eņģlande'' vietā<ref name=":1" />. == Raksti un grāmatas == * "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (dzejoļu krājums, 1856), * "Īsa pamācīšana, kā tautu vārdi pa latviski jāraksta" ("Mājas Viesis", 1857), * "Par jauniem latviešu valodā taisāmiem vārdiem" ("Mājas Viesis", 1857), * "Latviešu valoda" ("Mājas Viesis", 1858), * Izglītojošo rakstu krājums 3 grāmatās "[[Sēta, daba, pasaule]]" (Lākmaņa izdevniecība Tērbatā, 1860), * "Par latviešu valodu" ("Pēterburgas Avīzes", 1862), * "Iztulkošana no kādiem svešiem vārdiem, kas "Pēterburgas Avīzēs" no 1862. gada atronami" ("Pēterburgas Avīzes", 1862/63). * Alunāns, Juris. - Tautas saimniecība: ar G. Allunāna dzīvošanas izstāstīšanu /sarakst. no G. Allunāna. - Jelgava : J.F. Stefenhāgens un dēls, 1867. * Alunāns, Juris. - Mazais bodnieks jeb izstāstīšana par daźādiem stādiem, kas andelē atronas. Jelgava: Stefenhāgens, 1873. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/2.Alun.htm Par Juri Alunānu] Teodora Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsturē" portālā ailab.lv * [http://www.letonika.lv/klasiki/section.aspx?g=6&f=1&id=2190856&q= Jura Alunāna "Dziesmiņas, latviešu valodai iztulkotas"] portālā letonika.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Alunans, Juris}} [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Tērbatas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] rkmh8fmzh157xmrjlxfedkkkh6j8acx 4522069 4522066 2026-09-14T07:48:45Z ~2026-49714-49 150324 /* Dzīvesgājums */ varda izmaina 4522069 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzejnieku Juri Alunānu|Alunāns|Alunāns}} Juris Alunāns, īstajā vārdā '''Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns''' (vecajā ortogrāfijā ''Juris Allunan''; dzimis {{dat|1832|5|13}} [[Jaunkalsnava|Jaunkalsnavā]], miris {{dat|1864|4|18}} [[Sesavas pagasts|Jostenes pagastā]]) bija [[Latvieši|latviešu]] dzejnieks, publicists, valodnieks. Viens no [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās [[valodniecība]]s pamatlicējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559 |title=Latviešu valodas aģentūra |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559 |archivedate={{dat|2013|01|11||bez}} }}</ref> Jurim Alunānam ir liela nozīme latviešu laicīgās [[dzeja]]s un literārās valodas attīstībā. Pirmais sacerējis latviešu literatūrā sabiedriski nozīmīgu, mākslinieciski augstvērtīgu dzeju. Pirmais nozīmīgais latviešu literārās valodas veidotājs — skaudis [[Ģermānisms|ģermānismus]], darinājis [[Jaunvārds|jaunvārdus]] ([[pētnieks]], drēbnieks, [[veikals]]). == Dzīvesgājums == Dzimis 1832. gada 13. maijā kā sestais bērns bijušā skrīvera un [[Jaunkalsnava]]s muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes (dzimušas Hedvigas Sniedzes-Brunovskas) ģimenē. Viņa vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, tādēļ jau no bērnības Juri audzināja ar pašcieņu un brīviem uzskatiem. 1839. gadā Andrievs Alunāns ugunsgrēkā zaudēja visu mantu. Arī neraža piespieda viņu aiziet no Kalsnavas. Blakus Jelgavai jau dzīvoja daži Andrieva vecākie dēli. Andrievs Jelgavas tuvumā nomāja [[Valdekas pils|Valdeķu (Zorgenfreijas) pusmuižu]] līdz ar viesnīcu<ref name=":2" />. No [[1847. gads|1847]]. gada Juris Alunāns kopā ar jaunāko brāli [[Indriķis Alunāns|Indriķi]] mācījās [[Jelgava]]s apriņķa skolā, no [[1848]]. gada līdz [[1854]]. gada decembrim ieguva klasisko izglītību [[Kurzemes guberņa]]s "[[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Cildenajā ģimnāzijā]]" (''Gymanasium illustre'') Jelgavā. Jau skolas laikā apguva [[Krievu valoda|krievu]], [[Vācu valoda|vācu]], [[Grieķu valoda|grieķu]], [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Franču valoda|franču]], [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]], senebreju valodas un nopietni pievērsies latviešu valodas pētniecībai. Skolas gados viņš brīvi lasījis oriģinālā [[Homērs|Homēra]], [[Tukidīds|Tukidīda]], [[Platons|Platona]], [[Sofokls|Sofokla]] un [[Eiripīds|Eiripīda]] darbus un arī pats sacerējis dzejoļus klasiskajos pantmēros grieķu valodā. Tajā laikā viņš atdzejoja lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://letonika.lv/literatura/Section.aspx?f=1&id=2190856|title=Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Alunāns Juris|website=letonika.lv|access-date=2018-01-22}}</ref>. "Alunāns nav nācis tuvākos sakaros ne ar kādiem biedriem, ɡan tanī laikā mācījās Jelgavas ģimnāzijā arī [[Krišjānis Barons]], bet kādu klasi zemāk. Reiz tomēr Barons nogājis Alunāna dzīvokli, bet atradis to piepīpotu un nesastapis tanī savu skolas biedru. Ģimnāzijas apmeklēšanas laikā radās ar maz izņēmumiem Alunāna Dziesmiņas: Pie tām viņš strādāja neapnicis, savu brāļu un kādas radinieces cik necik pabalstīts. Turpretī no sava tēva, kas bija praktisks cilvēks, viņam vajadzēja nodarbošanos ar dzeju un latviešu valodu rūpīgi slēpt." [[Teodors Zeiferts|T. Zeiferts]] === Studenta gadi === [[1855. gads|1855]]. gadā jūlija beigās Juris Alunāns devās uz [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitāti]] studēt medicīnu, bet izkrita matemātikā un netika uzņemts par studentu. Vkojnjniņš tomēr palika Tērbatā, lai sagatavotos iestāšanās eksāmenam un lai apmeklētu lekcijas kā brīvklausītājs. Tikai 1856. gada sākumā Alunāns nolika prasīto eksāmenu, iestājās filoloģijas fakultātē, otrā semestrī sāka studēt valsts zinātnes (''cameralia''). Viņš iepazinās ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]], iestājās korporācijā ''[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]'' un rīkoja “latviešu vakarus”, kuros runāja par latviešu nacionālo kultūru. Savus uzskatus pulciņa dalībnieki pauda laikrakstā “[[Mājas Viesis|Mājas Viesi]]<nowiki/>s”. Alunāns bija viens no aktīvākajiem redakcijas darbiniekiem. "Daži (Gaiduļu Paula, Balss, 1878, 24. nr.) apzīmē par pulciņa kroni, «ne ārējā izskatā, bet dedzībā, drošībā, cerībā un nepiekūstošā darbībā... Dzirkstele, kas aizdedzināja atdzisušo tautas mīlestību, ir dzirkstījusi iz J. Alunāna dedzīgās sirds; rasas piliens, kas atdzīvināja neskaitāmās sirdīs tautības jušanu, mātes valodas cienīšanu, ir rasinājis iz viņa svabadās krūts.» — rakstīja T. Zeiferts. [[1856]]. gadā Alunāns izdeva Tērbatā dzejoļu krājumu "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (gandrīz visi dzejoļi atdzejoti un lokalizēti no vācu, krievu u.c. valodām). Alunāns gribēja parādīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Tas bija pirmais mākslinieciski nozīmīgais dzejas apkopojums latviešu valodā. [[1856]]. gada otrajā pusē sāka publicēties [[Mājas Viesis|Mājas Viesī]], turpināja to līdz [[1859]]. gadam. [[1860]]. gadā iznāca viņa enciklopēdisko rakstu apkopojums: "Sēta, Daba, Pasaule" trijās grāmatās (1—3, 1859—1860). Tērbatā sarakstīja lielāko daļu grāmatas “Tautas saimniecība” (izdota 1867). Studenta gados J. Alunāns sacerējis un publicējis ap 150 lielāku vai mazāku rakstu. Alunānam šķita, ka savu rakstu izdošana materiālā ziņā atmaksāsies. Viņš cītīgi gādāja, lai tas iznāktu, iespiedumiem un papīram mēģinādams sadabūt līdzekļus, naudu aizņemoties pa daļai no saviem studiju biedriem. Bet 1860. gadā rakstu sakopojums "Sēta, Daba, Pasaule" trijās burtnīcās cerētās peļņas vietā viņam ienesa zaudējumus un jaunas materiālas rūpes. Līdzekļus pa lielākai daļai gādā viņa brālis Edvards Sesavas Kauļu mājās<ref name=":2" />. [[1861]]. gadā Alunāns beidza studijas ̩Tērbatas Universitātē un tā paša gada 15. augustā viņu uzņēma Sanktpēterburgas Meža akadēmijā par kroņa stipendiātu. "Arī šeit viņam daži tautības un centienu biedri, starp tiem vēlākais Pēterburgas Avīžu līdzstrādnieks Frīdmanis, kas latviešu valodā saraksta dažus populāri zinātniskus darbus (par jūru, Ēģipti), Alunāns aizraujas ar botāniku, sāk krāt stādus herbārijam, kas lai noderētu nākamajai latviešu zemkopju akadēmijai. Stipri viņš interesējas par Baltijas jautājumu, seko attiecīgajiem rakstiem avīzēs un brošūrās un arī pats par to raksta. Ar krievu, vācu un poļu studentiem viņam nav nekādas saskaņas. Krievu studentus viņš uzskata par eksaltētiem konstitucionālistiem un atrod, ka viņu idejas pāragras, ka tikai pēc 25 gadiem ar viņiem varētu būt vienis prātis. Šai laikā nomirst viņa tēvs; joprojām viņš paliek sakaros ar saviem brāļiem." (T. Zeiferts). Ādolfs Alunāns tā raksturo savu radinieku: «Juris Alunāns bija mazāks kā viduvēja auguma, bet plecīgs, tumši dzelteniem matiem un iesarkanu bārzdu, kuru viņš bija izaudzinājis tā saucamā ciķeļa formā. Pārlieku tuvredzīgs būdams, viņš nēsāja brilles, un, vispārīgi ņemot, nevarēja viņa seju pieskaitīt pie daiļām. Alunāna seja atradās pie visa nedaiļuma kas sevišķi pievilcīgs, un tas pastāvēja viņa smaidos, kas bija pilni ironijas un satīras. Šinīs smaidos bija lasāma gan lepna pašapziņa, gan glupības apsmiešana un nievāšana, un, kad Alunāns tā pavisam savādi pasmīnēja, tad viņa fizionomijai bija it kā sevišķa vara.»<ref name=":2" /> [[1862. gads|1862.]] gada sākumā Alunāns izstājās no Meža akadēmijas. === Pēdējie gadi === [[File:Jura Alunāna kaps Lielvircavas kapos - panoramio.jpg|thumb|left| ]] [[1862]]. gadā Juris Alunāns piedalījās [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] izveidotā laikraksta "[[Pēterburgas Avīzes]]" tapšanā, tika izvirzīts par tās vadītāju, bet veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ bija spiests atteikties. [[1863]]. gada sākumā Alunāns aizbrauca uz brāļa mājām Jostenes pagasta Kauļos. "1864. gada agrā pavasarī svešzemju kokus un krūmus kopdams, viņš saaukstējas un iegulst, nojauzdams nāves tuvumu, viņš liek aizdedzināt cigāru, pa dūmam vilkdams, sarunājas par dzīves niecību, atvadās pa kārtai no visiem un mierīgi izdziest {{dat|1864|04|18}}. " T. Zeiferts Apglabāts [[Lielvircava]]s kapos, kur [[1902]]. gadā viņam uzcelts piemineklis.<ref>{{LKV|I.|342}}</ref> === Dzimta === Andrievam Alunānam bija septiņi bērni — Pēteris, Minna, Jūlijs, Edvards, Jūlija, Juris un Indriķis<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecības vēsture|last=Zeiferts|first=Teodors|publisher=Zvaigzne|year=1993|isbn=5405010499|url=|location=Rīga|pages=Alunāns.}}</ref>. Andrievu Alunānu (1797-1861) viņa mazdēls Ādolfs Alunāns raksturoja kā nopietnu vīru, kura vaibstos viņš neatceras redzējis smaidus un jautrību. Nepiekusis viņš rūpējās par savu bērnu izglītību un labklājību. Lai bērniem būtu vieglāk no Kalsnavas Rīgā skolas apmeklēt, viņš uzcēla Rīgā pats savu namu. Jura māte Ede bija čakla saimniece. Lai pēc vīra nāves sagādātu līdzekļus jaunāko bērnu izglītošanai, viņa rentēja dažus krogus. Pēteris Alunāns (1821-1903) bija [[Mazsesava]]s muižas nomnieks, rosīgs [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s un Lauksaimniecības biedrības darbinieks, viņa bērni bija teātra režisors [[Ādolfs Alunāns]], mūzikas mākslinieks Nikolajs Alunāns, Teodors Alunāns tulkojis dažus romānus un lugas (Kāds brīdis kantorī, Neaicināti viesi). Viņa meitu Luīzi apprecēja dzejnieks [[Vensku Edvarts]] (Skujenieks); pēdējo bērni bija dzejniece Biruta Skujeniece un rakstnieks Marģers Skujenieks. Jaunākais Andrieva dēls [[Indriķis Alunāns]] studēja Maskavā, Tērbatā, Pēterburgā filozofiju, zemkopību, dabas zinātnes. Viņš no 1864. gada strādāja Pēterburgas Avīžes redakcijā, 1873. gada viņš dzīvoja Jelgavā un bija grāmattirgotājs un apgādnieks, izdeva ̩sava brāļa "Dziesmiņu" pirmās daļas otru papildinātu izdevumu un "Dziesmiņu" otru daļu. == Darbi == J.Alunāns bija pirmais, kas savā dzejā latviešu tautu pacēla uz kultūrtautu līmeņa<ref name=":1" />. Tā kā "bez valodas nav nekādi augstāki gara spēki domājami", tad J.Alunāna valodnieka darbībai [[1860. gadi|1860. gados]] piešķirama liela sabiedriska nozīme, sevišķi tai izšķirošajā stadijā, kad radās jautājums par latviešu tautas nacionālās attīstības iespēju. Iedvesmojot mācīt dzimto valodu, viņš rakstīja arī: "Turklāt nesmādējiet vis citas svešas valodas, sevišķi vāciešu valodu iemācīties, bet tās iemācijušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. Tad latvietis savu tautas brāli, kas pie gaismas nācis, vairs ar greizām acīm neuzlūkos, bet ar to leposies, ka no viņu starpas arī mācīti, slavējami vīri ceļas; tad mācīti latvieši vairs savus tautas brāļus nesmādēs, bet tos lūkos arī pie gaismas vest, tad gaisma latviešu ātri pieņemsies<ref name=":1" />."<blockquote>“Mūsu padoms ir šāds: turiet savu tēvu valodu godā un cieņā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās... Iemācījušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. ” '''''Juris Alunāns'''''<ref name=":0" />. </blockquote> [[Attēls:Dziesmusvetku plakats 1873.jpg|thumb|280px|[[Indriķis Alunāns|Indriķa Alunāna]] izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.).]] Juris Alunāns bija pirmais nozīmīgais latviešu filologs un literārās valodas veidotājs, viņš izveidoja aptuveni piecsimt jaunvārdu, no kuriem vairums ātri [[Jura Alunāna darināto latviešu valodas vārdu uzskaitījums|ieviesās ikdienas valodā]]. Pēc rūpīgas iepazīšanās ar visu, kas rakstīts latviski, J. Alunāns secina, ka "lielākā grāmatu daļā, kas līdz šim ļaudīs izgājušas, valoda ļoti pārgrozīta un sajaukta. Tikai vecais Stenders savos dažādos rakstos, Heselberģis savos sprediķos un vēl citi reti rāda, ka latviešu valodu labi pratuši... Rakstītāji, kas latviešus grib pamācīt un tiem par jaunām lietām ko stāstīt, latviešu valodu īsti neizprot un tāpēc visu pēc vāciešu vīzes groza. Tomēr latviešu valoda jo spēcīga, tā ka viņa var apzīmēšanas priekš liela pulka svešu lietu no sevis pašas radīt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|title=Juris Alunāns|website=valoda.ailab.lv|access-date=2018-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130204184904/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|archivedate=2013-02-04}}</ref>" Alunāns ir bagātinājis latviešu leksiku ar ap 600 vārdiem. Viņa doti vārdi (dažkārt ar citu nozīmi) ir: ''attālināt, apvalks, austuve, ceļot, ceļinieks, ceptuve, daiļot, dalāmība, dziesminieks, drēbnieks, dzimte, eja, ēstuve, galdnieks, izraksts, iestāties, jautrība, jokdaris, kokvilna, krava, kareivis, maiznieks, mazgātava, namdaris, pārdotava, pētnieks, saraksts, siltumnīca, saeima, uzvalks, veikals, vienība''. Tā kā J. Alunāns prata vairākas valodas un bija daudz domājis par latviešu valodas problēmām, viņš zināja, kā latviešu vārdu krājums bagātināms un kas no tā skaužams. === Jauni vārdi pēc citu valodu parauga === Tādus vārdus sauc par kalkiem. Šo vārdu krājumā J. Alunāns ieviesis vārdu ''kokvilna'' (vācu ''Baumwolle''). No leišu valodas viņš pārņēma vārdu ''kareivis'', no angļu valodas - ''ferma, drenas'' u.c., no krievu valodas - ''arbūzs'', ''akmeņogles, apakšnams, augstskola, ūdeņradis'', no vācu valodas tikai vienu vārdu - ''vekselis'', pārējie vācu termini tiek skausti, piem., ''ģeldīgs - derīgs, ķirspēle - draudze, presēts - slogots, štrāpe - sods, slaka -- šķirne (runājot par augiem un dzīvniekiem) un šķira, Geschäft, Verrichtung - veikals, Geschenk zum Bestechen - balva, Geschlecht, Geschlechtsunterschied - dzimtene.'' === Internacionālie vārdi === ''Ideja, demokrātija, barometrs, budžets, republika''. === Vārdu nozīmes maiņa un izlokšņu izmantošana === XIX gadsimtā vārdi ''valsts'' (Vidzemē) un ''pagasts'' (Kurzemē) bija sinonīmi ar nozīmi ‘pagasts’. Alunāns ieteica lielās teritorijas apzīmēšanai lietot vārdu ''valsts'' (kā to darīja Stenders), bet ''pagasts'' - mazākam apgabalam. Tajā paša laika posmā vēstules tika sauktas par grāmatām, Alunāns piedāvāja vārdu ''breve''; dzejoļus sauca par rīmēm un ziņģēm, Alunāns piedāvāja - ''dziesma, dziesmiņa''; vēsturi apzīmēja vārds ''stāsts'', Alunāns piedāvāja - ''istorija''. === Atvasinājumi === ''Virtuve, klausītava, zvērnīce, virsvaldnieks, rakstniecība, zemkopība, skābeklis.'' Tiek izmantoti J. Alunāna ieteiktie mēnešu nosaukumi - ''janvāris, februāris, marts, aprīlis, maijs'' utt. senāko ''janvar, vevrar, merc, april, mei'' utt. vietā, tautu nosaukumi - ''angļi, armēnieši, austrieši, beļģieši, francūži, grieķi, holandieši, spānieši'', senāko ''nosaukumu eņlenderi, armenjeri, eistreiķeri, belgeri, spranči, grieķeri, ollenderi'' un ''spānjeri'' vietā, valstu nosaukumi - ''Francija, Zviedrija, Anglija'' u.c. senāko nosaukumu ''Zviedru zeme, Englender zeme'' vai ''Eņģlande'' vietā<ref name=":1" />. == Raksti un grāmatas == * "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (dzejoļu krājums, 1856), * "Īsa pamācīšana, kā tautu vārdi pa latviski jāraksta" ("Mājas Viesis", 1857), * "Par jauniem latviešu valodā taisāmiem vārdiem" ("Mājas Viesis", 1857), * "Latviešu valoda" ("Mājas Viesis", 1858), * Izglītojošo rakstu krājums 3 grāmatās "[[Sēta, daba, pasaule]]" (Lākmaņa izdevniecība Tērbatā, 1860), * "Par latviešu valodu" ("Pēterburgas Avīzes", 1862), * "Iztulkošana no kādiem svešiem vārdiem, kas "Pēterburgas Avīzēs" no 1862. gada atronami" ("Pēterburgas Avīzes", 1862/63). * Alunāns, Juris. - Tautas saimniecība: ar G. Allunāna dzīvošanas izstāstīšanu /sarakst. no G. Allunāna. - Jelgava : J.F. Stefenhāgens un dēls, 1867. * Alunāns, Juris. - Mazais bodnieks jeb izstāstīšana par daźādiem stādiem, kas andelē atronas. Jelgava: Stefenhāgens, 1873. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/2.Alun.htm Par Juri Alunānu] Teodora Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsturē" portālā ailab.lv * [http://www.letonika.lv/klasiki/section.aspx?g=6&f=1&id=2190856&q= Jura Alunāna "Dziesmiņas, latviešu valodai iztulkotas"] portālā letonika.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Alunans, Juris}} [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Tērbatas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] jx81au5jc28s4rx1h3o68whjatt19dd 4522071 4522069 2026-09-14T07:51:02Z NDG 132532 Undid 3 revisions from [[Special:Diff/4522064|4522064]] until [[Special:Diff/4522069|4522069]] 4522071 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzejnieku Juri Alunānu|Alunāns|Alunāns}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Juris Alunāns | vārds_orig = | attēls = Alunāns Juris.jpeg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_gads = 1832 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Jaunkalsnava]]s muiža, {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Kalsnavas pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1864 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 18 | m_vieta = [[Sesavas pagasts|Jostenes pagasta]] Kauļi, [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Jelgava]], [[Tērbata]], [[Pēterburga]] | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | vecāki = Andrievs Alunāns<br />Ede (Hedviga) | brāļi = [[Indriķis Alunāns]],<br />Pēteris<ref>[[Ādolfs Alunāns|Ādolfa Alunāna]] tēvs</ref>, Jūlijs, Edvards | māsas = Minna, Jūlija | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]"<br />"Sēta, daba, pasaule" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Juris Alunāns''', īstajā vārdā '''Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns''' (vecajā ortogrāfijā ''Juris Allunan''; dzimis {{dat|1832|5|13}} [[Jaunkalsnava|Jaunkalsnavā]], miris {{dat|1864|4|18}} [[Sesavas pagasts|Jostenes pagastā]]) bija [[Latvieši|latviešu]] dzejnieks, publicists, valodnieks. Viens no [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās [[valodniecība]]s pamatlicējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559 |title=Latviešu valodas aģentūra |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559 |archivedate={{dat|2013|01|11||bez}} }}</ref> Jurim Alunānam ir liela nozīme latviešu laicīgās [[dzeja]]s un literārās valodas attīstībā. Pirmais sacerējis latviešu literatūrā sabiedriski nozīmīgu, mākslinieciski augstvērtīgu dzeju. Pirmais nozīmīgais latviešu literārās valodas veidotājs — skaudis [[Ģermānisms|ģermānismus]], darinājis [[Jaunvārds|jaunvārdus]] ([[pētnieks]], drēbnieks, [[veikals]]). == Dzīvesgājums == Dzimis 1832. gada 13. maijā kā sestais bērns bijušā skrīvera un [[Jaunkalsnava]]s muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes (dzimušas Hedvigas Sniedzes-Brunovskas) ģimenē. Viņa vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, tādēļ jau no bērnības Juri audzināja ar pašcieņu un brīviem uzskatiem. 1839. gadā Andrievs Alunāns ugunsgrēkā zaudēja visu mantu. Arī neraža piespieda viņu aiziet no Kalsnavas. Blakus Jelgavai jau dzīvoja daži Andrieva vecākie dēli. Andrievs Jelgavas tuvumā nomāja [[Valdekas pils|Valdeķu (Zorgenfreijas) pusmuižu]] līdz ar viesnīcu<ref name=":2" />. No [[1847. gads|1847]]. gada Juris Alunāns kopā ar jaunāko brāli [[Indriķis Alunāns|Indriķi]] mācījās [[Jelgava]]s apriņķa skolā, no [[1848]]. gada līdz [[1854]]. gada decembrim ieguva klasisko izglītību [[Kurzemes guberņa]]s "[[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Cildenajā ģimnāzijā]]" (''Gymanasium illustre'') Jelgavā. Jau skolas laikā apguva [[Krievu valoda|krievu]], [[Vācu valoda|vācu]], [[Grieķu valoda|grieķu]], [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Franču valoda|franču]], [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]], senebreju valodas un nopietni pievērsies latviešu valodas pētniecībai. Skolas gados viņš brīvi lasījis oriģinālā [[Homērs|Homēra]], [[Tukidīds|Tukidīda]], [[Platons|Platona]], [[Sofokls|Sofokla]] un [[Eiripīds|Eiripīda]] darbus un arī pats sacerējis dzejoļus klasiskajos pantmēros grieķu valodā. Tajā laikā viņš atdzejoja lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://letonika.lv/literatura/Section.aspx?f=1&id=2190856|title=Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Alunāns Juris|website=letonika.lv|access-date=2018-01-22}}</ref>. "Alunāns nav nācis tuvākos sakaros ne ar kādiem biedriem, ɡan tanī laikā mācījās Jelgavas ģimnāzijā arī [[Krišjānis Barons]], bet kādu klasi zemāk. Reiz tomēr Barons nogājis Alunāna dzīvokli, bet atradis to piepīpotu un nesastapis tanī savu skolas biedru. Ģimnāzijas apmeklēšanas laikā radās ar maz izņēmumiem Alunāna Dziesmiņas: Pie tām viņš strādāja neapnicis, savu brāļu un kādas radinieces cik necik pabalstīts. Turpretī no sava tēva, kas bija praktisks cilvēks, viņam vajadzēja nodarbošanos ar dzeju un latviešu valodu rūpīgi slēpt." [[Teodors Zeiferts|T. Zeiferts]] === Studenta gadi === [[1855. gads|1855]]. gadā jūlija beigās Juris Alunāns devās uz [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitāti]] studēt medicīnu, bet izkrita matemātikā un netika uzņemts par studentu. Viņš tomēr palika Tērbatā, lai sagatavotos iestāšanās eksāmenam un lai apmeklētu lekcijas kā brīvklausītājs. Tikai 1856. gada sākumā Alunāns nolika prasīto eksāmenu, iestājās filoloģijas fakultātē, otrā semestrī sāka studēt valsts zinātnes (''cameralia''). Viņš iepazinās ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]], iestājās korporācijā ''[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]'' un rīkoja “latviešu vakarus”, kuros runāja par latviešu nacionālo kultūru. Savus uzskatus pulciņa dalībnieki pauda laikrakstā “[[Mājas Viesis|Mājas Viesi]]<nowiki/>s”. Alunāns bija viens no aktīvākajiem redakcijas darbiniekiem. "Daži (Gaiduļu Paula, Balss, 1878, 24. nr.) Alunānu apzīmē par pulciņa kroni, «ne ārējā izskatā, bet dedzībā, drošībā, cerībā un nepiekūstošā darbībā... Dzirkstele, kas aizdedzināja atdzisušo tautas mīlestību, ir dzirkstījusi iz J. Alunāna dedzīgās sirds; rasas piliens, kas atdzīvināja neskaitāmās sirdīs tautības jušanu, mātes valodas cienīšanu, ir rasinājis iz viņa svabadās krūts.» — rakstīja T. Zeiferts. [[1856]]. gadā Alunāns izdeva Tērbatā dzejoļu krājumu "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (gandrīz visi dzejoļi atdzejoti un lokalizēti no vācu, krievu u.c. valodām). Alunāns gribēja parādīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Tas bija pirmais mākslinieciski nozīmīgais dzejas apkopojums latviešu valodā. [[1856]]. gada otrajā pusē sāka publicēties [[Mājas Viesis|Mājas Viesī]], turpināja to līdz [[1859]]. gadam. [[1860]]. gadā iznāca viņa enciklopēdisko rakstu apkopojums: "Sēta, Daba, Pasaule" trijās grāmatās (1—3, 1859—1860). Tērbatā sarakstīja lielāko daļu grāmatas “Tautas saimniecība” (izdota 1867). Studenta gados J. Alunāns sacerējis un publicējis ap 150 lielāku vai mazāku rakstu. Alunānam šķita, ka savu rakstu izdošana materiālā ziņā atmaksāsies. Viņš cītīgi gādāja, lai tas iznāktu, iespiedumiem un papīram mēģinādams sadabūt līdzekļus, naudu aizņemoties pa daļai no saviem studiju biedriem. Bet 1860. gadā rakstu sakopojums "Sēta, Daba, Pasaule" trijās burtnīcās cerētās peļņas vietā viņam ienesa zaudējumus un jaunas materiālas rūpes. Līdzekļus pa lielākai daļai gādā viņa brālis Edvards Sesavas Kauļu mājās<ref name=":2" />. [[1861]]. gadā Alunāns beidza studijas ̩Tērbatas Universitātē un tā paša gada 15. augustā viņu uzņēma Sanktpēterburgas Meža akadēmijā par kroņa stipendiātu. "Arī šeit viņam daži tautības un centienu biedri, starp tiem vēlākais Pēterburgas Avīžu līdzstrādnieks Frīdmanis, kas latviešu valodā saraksta dažus populāri zinātniskus darbus (par jūru, Ēģipti), Alunāns aizraujas ar botāniku, sāk krāt stādus herbārijam, kas lai noderētu nākamajai latviešu zemkopju akadēmijai. Stipri viņš interesējas par Baltijas jautājumu, seko attiecīgajiem rakstiem avīzēs un brošūrās un arī pats par to raksta. Ar krievu, vācu un poļu studentiem viņam nav nekādas saskaņas. Krievu studentus viņš uzskata par eksaltētiem konstitucionālistiem un atrod, ka viņu idejas pāragras, ka tikai pēc 25 gadiem ar viņiem varētu būt vienis prātis. Šai laikā nomirst viņa tēvs; joprojām viņš paliek sakaros ar saviem brāļiem." (T. Zeiferts). Ādolfs Alunāns tā raksturo savu radinieku: «Juris Alunāns bija mazāks kā viduvēja auguma, bet plecīgs, tumši dzelteniem matiem un iesarkanu bārzdu, kuru viņš bija izaudzinājis tā saucamā ciķeļa formā. Pārlieku tuvredzīgs būdams, viņš nēsāja brilles, un, vispārīgi ņemot, nevarēja viņa seju pieskaitīt pie daiļām. Alunāna seja atradās pie visa nedaiļuma kas sevišķi pievilcīgs, un tas pastāvēja viņa smaidos, kas bija pilni ironijas un satīras. Šinīs smaidos bija lasāma gan lepna pašapziņa, gan glupības apsmiešana un nievāšana, un, kad Alunāns tā pavisam savādi pasmīnēja, tad viņa fizionomijai bija it kā sevišķa vara.»<ref name=":2" /> [[1862. gads|1862.]] gada sākumā Alunāns izstājās no Meža akadēmijas. === Pēdējie gadi === [[File:Jura Alunāna kaps Lielvircavas kapos - panoramio.jpg|thumb|left| ]] [[1862]]. gadā Juris Alunāns piedalījās [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] izveidotā laikraksta "[[Pēterburgas Avīzes]]" tapšanā, tika izvirzīts par tās vadītāju, bet veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ bija spiests atteikties. [[1863]]. gada sākumā Alunāns aizbrauca uz brāļa mājām Jostenes pagasta Kauļos. "1864. gada agrā pavasarī svešzemju kokus un krūmus kopdams, viņš saaukstējas un iegulst, nojauzdams nāves tuvumu, viņš liek aizdedzināt cigāru, pa dūmam vilkdams, sarunājas par dzīves niecību, atvadās pa kārtai no visiem un mierīgi izdziest {{dat|1864|04|18}}. " T. Zeiferts Apglabāts [[Lielvircava]]s kapos, kur [[1902]]. gadā viņam uzcelts piemineklis.<ref>{{LKV|I.|342}}</ref> === Dzimta === Andrievam Alunānam bija septiņi bērni — Pēteris, Minna, Jūlijs, Edvards, Jūlija, Juris un Indriķis<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecības vēsture|last=Zeiferts|first=Teodors|publisher=Zvaigzne|year=1993|isbn=5405010499|url=|location=Rīga|pages=Alunāns.}}</ref>. Andrievu Alunānu (1797-1861) viņa mazdēls Ādolfs Alunāns raksturoja kā nopietnu vīru, kura vaibstos viņš neatceras redzējis smaidus un jautrību. Nepiekusis viņš rūpējās par savu bērnu izglītību un labklājību. Lai bērniem būtu vieglāk no Kalsnavas Rīgā skolas apmeklēt, viņš uzcēla Rīgā pats savu namu. Jura māte Ede bija čakla saimniece. Lai pēc vīra nāves sagādātu līdzekļus jaunāko bērnu izglītošanai, viņa rentēja dažus krogus. Pēteris Alunāns (1821-1903) bija [[Mazsesava]]s muižas nomnieks, rosīgs [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s un Lauksaimniecības biedrības darbinieks, viņa bērni bija teātra režisors [[Ādolfs Alunāns]], mūzikas mākslinieks Nikolajs Alunāns, Teodors Alunāns tulkojis dažus romānus un lugas (Kāds brīdis kantorī, Neaicināti viesi). Viņa meitu Luīzi apprecēja dzejnieks [[Vensku Edvarts]] (Skujenieks); pēdējo bērni bija dzejniece Biruta Skujeniece un rakstnieks Marģers Skujenieks. Jaunākais Andrieva dēls [[Indriķis Alunāns]] studēja Maskavā, Tērbatā, Pēterburgā filozofiju, zemkopību, dabas zinātnes. Viņš no 1864. gada strādāja Pēterburgas Avīžes redakcijā, 1873. gada viņš dzīvoja Jelgavā un bija grāmattirgotājs un apgādnieks, izdeva ̩sava brāļa "Dziesmiņu" pirmās daļas otru papildinātu izdevumu un "Dziesmiņu" otru daļu. == Darbi == J.Alunāns bija pirmais, kas savā dzejā latviešu tautu pacēla uz kultūrtautu līmeņa<ref name=":1" />. Tā kā "bez valodas nav nekādi augstāki gara spēki domājami", tad J.Alunāna valodnieka darbībai [[1860. gadi|1860. gados]] piešķirama liela sabiedriska nozīme, sevišķi tai izšķirošajā stadijā, kad radās jautājums par latviešu tautas nacionālās attīstības iespēju. Iedvesmojot mācīt dzimto valodu, viņš rakstīja arī: "Turklāt nesmādējiet vis citas svešas valodas, sevišķi vāciešu valodu iemācīties, bet tās iemācijušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. Tad latvietis savu tautas brāli, kas pie gaismas nācis, vairs ar greizām acīm neuzlūkos, bet ar to leposies, ka no viņu starpas arī mācīti, slavējami vīri ceļas; tad mācīti latvieši vairs savus tautas brāļus nesmādēs, bet tos lūkos arī pie gaismas vest, tad gaisma latviešu ātri pieņemsies<ref name=":1" />."<blockquote>“Mūsu padoms ir šāds: turiet savu tēvu valodu godā un cieņā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās... Iemācījušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. ” '''''Juris Alunāns'''''<ref name=":0" />. </blockquote> [[Attēls:Dziesmusvetku plakats 1873.jpg|thumb|280px|[[Indriķis Alunāns|Indriķa Alunāna]] izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.).]] Juris Alunāns bija pirmais nozīmīgais latviešu filologs un literārās valodas veidotājs, viņš izveidoja aptuveni piecsimt jaunvārdu, no kuriem vairums ātri [[Jura Alunāna darināto latviešu valodas vārdu uzskaitījums|ieviesās ikdienas valodā]]. Pēc rūpīgas iepazīšanās ar visu, kas rakstīts latviski, J. Alunāns secina, ka "lielākā grāmatu daļā, kas līdz šim ļaudīs izgājušas, valoda ļoti pārgrozīta un sajaukta. Tikai vecais Stenders savos dažādos rakstos, Heselberģis savos sprediķos un vēl citi reti rāda, ka latviešu valodu labi pratuši... Rakstītāji, kas latviešus grib pamācīt un tiem par jaunām lietām ko stāstīt, latviešu valodu īsti neizprot un tāpēc visu pēc vāciešu vīzes groza. Tomēr latviešu valoda jo spēcīga, tā ka viņa var apzīmēšanas priekš liela pulka svešu lietu no sevis pašas radīt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|title=Juris Alunāns|website=valoda.ailab.lv|access-date=2018-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130204184904/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|archivedate=2013-02-04}}</ref>" Alunāns ir bagātinājis latviešu leksiku ar ap 600 vārdiem. Viņa doti vārdi (dažkārt ar citu nozīmi) ir: ''attālināt, apvalks, austuve, ceļot, ceļinieks, ceptuve, daiļot, dalāmība, dziesminieks, drēbnieks, dzimte, eja, ēstuve, galdnieks, izraksts, iestāties, jautrība, jokdaris, kokvilna, krava, kareivis, maiznieks, mazgātava, namdaris, pārdotava, pētnieks, saraksts, siltumnīca, saeima, uzvalks, veikals, vienība''. Tā kā J. Alunāns prata vairākas valodas un bija daudz domājis par latviešu valodas problēmām, viņš zināja, kā latviešu vārdu krājums bagātināms un kas no tā skaužams. === Jauni vārdi pēc citu valodu parauga === Tādus vārdus sauc par kalkiem. Šo vārdu krājumā J. Alunāns ieviesis vārdu ''kokvilna'' (vācu ''Baumwolle''). No leišu valodas viņš pārņēma vārdu ''kareivis'', no angļu valodas - ''ferma, drenas'' u.c., no krievu valodas - ''arbūzs'', ''akmeņogles, apakšnams, augstskola, ūdeņradis'', no vācu valodas tikai vienu vārdu - ''vekselis'', pārējie vācu termini tiek skausti, piem., ''ģeldīgs - derīgs, ķirspēle - draudze, presēts - slogots, štrāpe - sods, slaka -- šķirne (runājot par augiem un dzīvniekiem) un šķira, Geschäft, Verrichtung - veikals, Geschenk zum Bestechen - balva, Geschlecht, Geschlechtsunterschied - dzimtene.'' === Internacionālie vārdi === ''Ideja, demokrātija, barometrs, budžets, republika''. === Vārdu nozīmes maiņa un izlokšņu izmantošana === XIX gadsimtā vārdi ''valsts'' (Vidzemē) un ''pagasts'' (Kurzemē) bija sinonīmi ar nozīmi ‘pagasts’. Alunāns ieteica lielās teritorijas apzīmēšanai lietot vārdu ''valsts'' (kā to darīja Stenders), bet ''pagasts'' - mazākam apgabalam. Tajā paša laika posmā vēstules tika sauktas par grāmatām, Alunāns piedāvāja vārdu ''breve''; dzejoļus sauca par rīmēm un ziņģēm, Alunāns piedāvāja - ''dziesma, dziesmiņa''; vēsturi apzīmēja vārds ''stāsts'', Alunāns piedāvāja - ''istorija''. === Atvasinājumi === ''Virtuve, klausītava, zvērnīce, virsvaldnieks, rakstniecība, zemkopība, skābeklis.'' Tiek izmantoti J. Alunāna ieteiktie mēnešu nosaukumi - ''janvāris, februāris, marts, aprīlis, maijs'' utt. senāko ''janvar, vevrar, merc, april, mei'' utt. vietā, tautu nosaukumi - ''angļi, armēnieši, austrieši, beļģieši, francūži, grieķi, holandieši, spānieši'', senāko ''nosaukumu eņlenderi, armenjeri, eistreiķeri, belgeri, spranči, grieķeri, ollenderi'' un ''spānjeri'' vietā, valstu nosaukumi - ''Francija, Zviedrija, Anglija'' u.c. senāko nosaukumu ''Zviedru zeme, Englender zeme'' vai ''Eņģlande'' vietā<ref name=":1" />. == Raksti un grāmatas == * "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (dzejoļu krājums, 1856), * "Īsa pamācīšana, kā tautu vārdi pa latviski jāraksta" ("Mājas Viesis", 1857), * "Par jauniem latviešu valodā taisāmiem vārdiem" ("Mājas Viesis", 1857), * "Latviešu valoda" ("Mājas Viesis", 1858), * Izglītojošo rakstu krājums 3 grāmatās "[[Sēta, daba, pasaule]]" (Lākmaņa izdevniecība Tērbatā, 1860), * "Par latviešu valodu" ("Pēterburgas Avīzes", 1862), * "Iztulkošana no kādiem svešiem vārdiem, kas "Pēterburgas Avīzēs" no 1862. gada atronami" ("Pēterburgas Avīzes", 1862/63). * Alunāns, Juris. - Tautas saimniecība: ar G. Allunāna dzīvošanas izstāstīšanu /sarakst. no G. Allunāna. - Jelgava : J.F. Stefenhāgens un dēls, 1867. * Alunāns, Juris. - Mazais bodnieks jeb izstāstīšana par daźādiem stādiem, kas andelē atronas. Jelgava: Stefenhāgens, 1873. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/2.Alun.htm Par Juri Alunānu] Teodora Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsturē" portālā ailab.lv * [http://www.letonika.lv/klasiki/section.aspx?g=6&f=1&id=2190856&q= Jura Alunāna "Dziesmiņas, latviešu valodai iztulkotas"] portālā letonika.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Alunans, Juris}} [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Tērbatas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] 8dla3dtuts4tythf7wyscmrec9i0ejp 4522072 4522071 2026-09-14T07:51:31Z ~2026-49714-49 150324 /* Dzīvesgājums */ varda maina 4522072 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzejnieku Juri Alunānu|Alunāns|Alunāns}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Juris Alunāns | vārds_orig = | attēls = Alunāns Juris.jpeg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_gads = 1832 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Jaunkalsnava]]s muiža, {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Kalsnavas pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1864 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 18 | m_vieta = [[Sesavas pagasts|Jostenes pagasta]] Kauļi, [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Jelgava]], [[Tērbata]], [[Pēterburga]] | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | vecāki = Andrievs Alunāns<br />Ede (Hedviga) | brāļi = [[Indriķis Alunāns]],<br />Pēteris<ref>[[Ādolfs Alunāns|Ādolfa Alunāna]] tēvs</ref>, Jūlijs, Edvards | māsas = Minna, Jūlija | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]"<br />"Sēta, daba, pasaule" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Rūta licīte''', īstajā vārdā '''Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns''' (vecajā ortogrāfijā ''Juris Allunan''; dzimis {{dat|1832|5|13}} [[Jaunkalsnava|Jaunkalsnavā]], miris {{dat|1864|4|18}} [[Sesavas pagasts|Jostenes pagastā]]) bija [[Latvieši|latviešu]] dzejnieks, publicists, valodnieks. Viens no [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās [[valodniecība]]s pamatlicējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559 |title=Latviešu valodas aģentūra |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559 |archivedate={{dat|2013|01|11||bez}} }}</ref> Jurim Alunānam ir liela nozīme latviešu laicīgās [[dzeja]]s un literārās valodas attīstībā. Pirmais sacerējis latviešu literatūrā sabiedriski nozīmīgu, mākslinieciski augstvērtīgu dzeju. Pirmais nozīmīgais latviešu literārās valodas veidotājs — skaudis [[Ģermānisms|ģermānismus]], darinājis [[Jaunvārds|jaunvārdus]] ([[pētnieks]], drēbnieks, [[veikals]]). == Dzīvesgājums == Dzimis 1832. gada 13. maijā kā sestais bērns bijušā skrīvera un [[Jaunkalsnava]]s muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes (dzimušas Hedvigas Sniedzes-Brunovskas) ģimenē. Viņa vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, tādēļ jau no bērnības Juri audzināja ar pašcieņu un brīviem uzskatiem. 1839. gadā Andrievs Alunāns ugunsgrēkā zaudēja visu mantu. Arī neraža piespieda viņu aiziet no Kalsnavas. Blakus Jelgavai jau dzīvoja daži Andrieva vecākie dēli. Andrievs Jelgavas tuvumā nomāja [[Valdekas pils|Valdeķu (Zorgenfreijas) pusmuižu]] līdz ar viesnīcu<ref name=":2" />. No [[1847. gads|1847]]. gada Juris Alunāns kopā ar jaunāko brāli [[Indriķis Alunāns|Indriķi]] mācījās [[Jelgava]]s apriņķa skolā, no [[1848]]. gada līdz [[1854]]. gada decembrim ieguva klasisko izglītību [[Kurzemes guberņa]]s "[[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Cildenajā ģimnāzijā]]" (''Gymanasium illustre'') Jelgavā. Jau skolas laikā apguva [[Krievu valoda|krievu]], [[Vācu valoda|vācu]], [[Grieķu valoda|grieķu]], [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Franču valoda|franču]], [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]], senebreju valodas un nopietni pievērsies latviešu valodas pētniecībai. Skolas gados viņš brīvi lasījis oriģinālā [[Homērs|Homēra]], [[Tukidīds|Tukidīda]], [[Platons|Platona]], [[Sofokls|Sofokla]] un [[Eiripīds|Eiripīda]] darbus un arī pats sacerējis dzejoļus klasiskajos pantmēros grieķu valodā. Tajā laikā viņš atdzejoja lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://letonika.lv/literatura/Section.aspx?f=1&id=2190856|title=Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Alunāns Juris|website=letonika.lv|access-date=2018-01-22}}</ref>. "Alunāns nav nācis tuvākos sakaros ne ar kādiem biedriem, ɡan tanī laikā mācījās Jelgavas ģimnāzijā arī [[Krišjānis Barons]], bet kādu klasi zemāk. Reiz tomēr Barons nogājis Alunāna dzīvokli, bet atradis to piepīpotu un nesastapis tanī savu skolas biedru. Ģimnāzijas apmeklēšanas laikā radās ar maz izņēmumiem Alunāna Dziesmiņas: Pie tām viņš strādāja neapnicis, savu brāļu un kādas radinieces cik necik pabalstīts. Turpretī no sava tēva, kas bija praktisks cilvēks, viņam vajadzēja nodarbošanos ar dzeju un latviešu valodu rūpīgi slēpt." [[Teodors Zeiferts|T. Zeiferts]] === Studenta gadi === [[1855. gads|1855]]. gadā jūlija beigās Juris Alunāns devās uz [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitāti]] studēt medicīnu, bet izkrita matemātikā un netika uzņemts par studentu. Viņš tomēr palika Tērbatā, lai sagatavotos iestāšanās eksāmenam un lai apmeklētu lekcijas kā brīvklausītājs. Tikai 1856. gada sākumā Alunāns nolika prasīto eksāmenu, iestājās filoloģijas fakultātē, otrā semestrī sāka studēt valsts zinātnes (''cameralia''). Viņš iepazinās ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]], iestājās korporācijā ''[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]'' un rīkoja “latviešu vakarus”, kuros runāja par latviešu nacionālo kultūru. Savus uzskatus pulciņa dalībnieki pauda laikrakstā “[[Mājas Viesis|Mājas Viesi]]<nowiki/>s”. Alunāns bija viens no aktīvākajiem redakcijas darbiniekiem. "Daži (Gaiduļu Paula, Balss, 1878, 24. nr.) Alunānu apzīmē par pulciņa kroni, «ne ārējā izskatā, bet dedzībā, drošībā, cerībā un nepiekūstošā darbībā... Dzirkstele, kas aizdedzināja atdzisušo tautas mīlestību, ir dzirkstījusi iz J. Alunāna dedzīgās sirds; rasas piliens, kas atdzīvināja neskaitāmās sirdīs tautības jušanu, mātes valodas cienīšanu, ir rasinājis iz viņa svabadās krūts.» — rakstīja T. Zeiferts. [[1856]]. gadā Alunāns izdeva Tērbatā dzejoļu krājumu "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (gandrīz visi dzejoļi atdzejoti un lokalizēti no vācu, krievu u.c. valodām). Alunāns gribēja parādīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Tas bija pirmais mākslinieciski nozīmīgais dzejas apkopojums latviešu valodā. [[1856]]. gada otrajā pusē sāka publicēties [[Mājas Viesis|Mājas Viesī]], turpināja to līdz [[1859]]. gadam. [[1860]]. gadā iznāca viņa enciklopēdisko rakstu apkopojums: "Sēta, Daba, Pasaule" trijās grāmatās (1—3, 1859—1860). Tērbatā sarakstīja lielāko daļu grāmatas “Tautas saimniecība” (izdota 1867). Studenta gados J. Alunāns sacerējis un publicējis ap 150 lielāku vai mazāku rakstu. Alunānam šķita, ka savu rakstu izdošana materiālā ziņā atmaksāsies. Viņš cītīgi gādāja, lai tas iznāktu, iespiedumiem un papīram mēģinādams sadabūt līdzekļus, naudu aizņemoties pa daļai no saviem studiju biedriem. Bet 1860. gadā rakstu sakopojums "Sēta, Daba, Pasaule" trijās burtnīcās cerētās peļņas vietā viņam ienesa zaudējumus un jaunas materiālas rūpes. Līdzekļus pa lielākai daļai gādā viņa brālis Edvards Sesavas Kauļu mājās<ref name=":2" />. [[1861]]. gadā Alunāns beidza studijas ̩Tērbatas Universitātē un tā paša gada 15. augustā viņu uzņēma Sanktpēterburgas Meža akadēmijā par kroņa stipendiātu. "Arī šeit viņam daži tautības un centienu biedri, starp tiem vēlākais Pēterburgas Avīžu līdzstrādnieks Frīdmanis, kas latviešu valodā saraksta dažus populāri zinātniskus darbus (par jūru, Ēģipti), Alunāns aizraujas ar botāniku, sāk krāt stādus herbārijam, kas lai noderētu nākamajai latviešu zemkopju akadēmijai. Stipri viņš interesējas par Baltijas jautājumu, seko attiecīgajiem rakstiem avīzēs un brošūrās un arī pats par to raksta. Ar krievu, vācu un poļu studentiem viņam nav nekādas saskaņas. Krievu studentus viņš uzskata par eksaltētiem konstitucionālistiem un atrod, ka viņu idejas pāragras, ka tikai pēc 25 gadiem ar viņiem varētu būt vienis prātis. Šai laikā nomirst viņa tēvs; joprojām viņš paliek sakaros ar saviem brāļiem." (T. Zeiferts). Ādolfs Alunāns tā raksturo savu radinieku: «Juris Alunāns bija mazāks kā viduvēja auguma, bet plecīgs, tumši dzelteniem matiem un iesarkanu bārzdu, kuru viņš bija izaudzinājis tā saucamā ciķeļa formā. Pārlieku tuvredzīgs būdams, viņš nēsāja brilles, un, vispārīgi ņemot, nevarēja viņa seju pieskaitīt pie daiļām. Alunāna seja atradās pie visa nedaiļuma kas sevišķi pievilcīgs, un tas pastāvēja viņa smaidos, kas bija pilni ironijas un satīras. Šinīs smaidos bija lasāma gan lepna pašapziņa, gan glupības apsmiešana un nievāšana, un, kad Alunāns tā pavisam savādi pasmīnēja, tad viņa fizionomijai bija it kā sevišķa vara.»<ref name=":2" /> [[1862. gads|1862.]] gada sākumā Alunāns izstājās no Meža akadēmijas. === Pēdējie gadi === [[File:Jura Alunāna kaps Lielvircavas kapos - panoramio.jpg|thumb|left| ]] [[1862]]. gadā Juris Alunāns piedalījās [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] izveidotā laikraksta "[[Pēterburgas Avīzes]]" tapšanā, tika izvirzīts par tās vadītāju, bet veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ bija spiests atteikties. [[1863]]. gada sākumā Alunāns aizbrauca uz brāļa mājām Jostenes pagasta Kauļos. "1864. gada agrā pavasarī svešzemju kokus un krūmus kopdams, viņš saaukstējas un iegulst, nojauzdams nāves tuvumu, viņš liek aizdedzināt cigāru, pa dūmam vilkdams, sarunājas par dzīves niecību, atvadās pa kārtai no visiem un mierīgi izdziest {{dat|1864|04|18}}. " T. Zeiferts Apglabāts [[Lielvircava]]s kapos, kur [[1902]]. gadā viņam uzcelts piemineklis.<ref>{{LKV|I.|342}}</ref> === Dzimta === Andrievam Alunānam bija septiņi bērni — Pēteris, Minna, Jūlijs, Edvards, Jūlija, Juris un Indriķis<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecības vēsture|last=Zeiferts|first=Teodors|publisher=Zvaigzne|year=1993|isbn=5405010499|url=|location=Rīga|pages=Alunāns.}}</ref>. Andrievu Alunānu (1797-1861) viņa mazdēls Ādolfs Alunāns raksturoja kā nopietnu vīru, kura vaibstos viņš neatceras redzējis smaidus un jautrību. Nepiekusis viņš rūpējās par savu bērnu izglītību un labklājību. Lai bērniem būtu vieglāk no Kalsnavas Rīgā skolas apmeklēt, viņš uzcēla Rīgā pats savu namu. Jura māte Ede bija čakla saimniece. Lai pēc vīra nāves sagādātu līdzekļus jaunāko bērnu izglītošanai, viņa rentēja dažus krogus. Pēteris Alunāns (1821-1903) bija [[Mazsesava]]s muižas nomnieks, rosīgs [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s un Lauksaimniecības biedrības darbinieks, viņa bērni bija teātra režisors [[Ādolfs Alunāns]], mūzikas mākslinieks Nikolajs Alunāns, Teodors Alunāns tulkojis dažus romānus un lugas (Kāds brīdis kantorī, Neaicināti viesi). Viņa meitu Luīzi apprecēja dzejnieks [[Vensku Edvarts]] (Skujenieks); pēdējo bērni bija dzejniece Biruta Skujeniece un rakstnieks Marģers Skujenieks. Jaunākais Andrieva dēls [[Indriķis Alunāns]] studēja Maskavā, Tērbatā, Pēterburgā filozofiju, zemkopību, dabas zinātnes. Viņš no 1864. gada strādāja Pēterburgas Avīžes redakcijā, 1873. gada viņš dzīvoja Jelgavā un bija grāmattirgotājs un apgādnieks, izdeva ̩sava brāļa "Dziesmiņu" pirmās daļas otru papildinātu izdevumu un "Dziesmiņu" otru daļu. == Darbi == J.Alunāns bija pirmais, kas savā dzejā latviešu tautu pacēla uz kultūrtautu līmeņa<ref name=":1" />. Tā kā "bez valodas nav nekādi augstāki gara spēki domājami", tad J.Alunāna valodnieka darbībai [[1860. gadi|1860. gados]] piešķirama liela sabiedriska nozīme, sevišķi tai izšķirošajā stadijā, kad radās jautājums par latviešu tautas nacionālās attīstības iespēju. Iedvesmojot mācīt dzimto valodu, viņš rakstīja arī: "Turklāt nesmādējiet vis citas svešas valodas, sevišķi vāciešu valodu iemācīties, bet tās iemācijušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. Tad latvietis savu tautas brāli, kas pie gaismas nācis, vairs ar greizām acīm neuzlūkos, bet ar to leposies, ka no viņu starpas arī mācīti, slavējami vīri ceļas; tad mācīti latvieši vairs savus tautas brāļus nesmādēs, bet tos lūkos arī pie gaismas vest, tad gaisma latviešu ātri pieņemsies<ref name=":1" />."<blockquote>“Mūsu padoms ir šāds: turiet savu tēvu valodu godā un cieņā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās... Iemācījušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. ” '''''Juris Alunāns'''''<ref name=":0" />. </blockquote> [[Attēls:Dziesmusvetku plakats 1873.jpg|thumb|280px|[[Indriķis Alunāns|Indriķa Alunāna]] izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.).]] Juris Alunāns bija pirmais nozīmīgais latviešu filologs un literārās valodas veidotājs, viņš izveidoja aptuveni piecsimt jaunvārdu, no kuriem vairums ātri [[Jura Alunāna darināto latviešu valodas vārdu uzskaitījums|ieviesās ikdienas valodā]]. Pēc rūpīgas iepazīšanās ar visu, kas rakstīts latviski, J. Alunāns secina, ka "lielākā grāmatu daļā, kas līdz šim ļaudīs izgājušas, valoda ļoti pārgrozīta un sajaukta. Tikai vecais Stenders savos dažādos rakstos, Heselberģis savos sprediķos un vēl citi reti rāda, ka latviešu valodu labi pratuši... Rakstītāji, kas latviešus grib pamācīt un tiem par jaunām lietām ko stāstīt, latviešu valodu īsti neizprot un tāpēc visu pēc vāciešu vīzes groza. Tomēr latviešu valoda jo spēcīga, tā ka viņa var apzīmēšanas priekš liela pulka svešu lietu no sevis pašas radīt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|title=Juris Alunāns|website=valoda.ailab.lv|access-date=2018-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130204184904/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|archivedate=2013-02-04}}</ref>" Alunāns ir bagātinājis latviešu leksiku ar ap 600 vārdiem. Viņa doti vārdi (dažkārt ar citu nozīmi) ir: ''attālināt, apvalks, austuve, ceļot, ceļinieks, ceptuve, daiļot, dalāmība, dziesminieks, drēbnieks, dzimte, eja, ēstuve, galdnieks, izraksts, iestāties, jautrība, jokdaris, kokvilna, krava, kareivis, maiznieks, mazgātava, namdaris, pārdotava, pētnieks, saraksts, siltumnīca, saeima, uzvalks, veikals, vienība''. Tā kā J. Alunāns prata vairākas valodas un bija daudz domājis par latviešu valodas problēmām, viņš zināja, kā latviešu vārdu krājums bagātināms un kas no tā skaužams. === Jauni vārdi pēc citu valodu parauga === Tādus vārdus sauc par kalkiem. Šo vārdu krājumā J. Alunāns ieviesis vārdu ''kokvilna'' (vācu ''Baumwolle''). No leišu valodas viņš pārņēma vārdu ''kareivis'', no angļu valodas - ''ferma, drenas'' u.c., no krievu valodas - ''arbūzs'', ''akmeņogles, apakšnams, augstskola, ūdeņradis'', no vācu valodas tikai vienu vārdu - ''vekselis'', pārējie vācu termini tiek skausti, piem., ''ģeldīgs - derīgs, ķirspēle - draudze, presēts - slogots, štrāpe - sods, slaka -- šķirne (runājot par augiem un dzīvniekiem) un šķira, Geschäft, Verrichtung - veikals, Geschenk zum Bestechen - balva, Geschlecht, Geschlechtsunterschied - dzimtene.'' === Internacionālie vārdi === ''Ideja, demokrātija, barometrs, budžets, republika''. === Vārdu nozīmes maiņa un izlokšņu izmantošana === XIX gadsimtā vārdi ''valsts'' (Vidzemē) un ''pagasts'' (Kurzemē) bija sinonīmi ar nozīmi ‘pagasts’. Alunāns ieteica lielās teritorijas apzīmēšanai lietot vārdu ''valsts'' (kā to darīja Stenders), bet ''pagasts'' - mazākam apgabalam. Tajā paša laika posmā vēstules tika sauktas par grāmatām, Alunāns piedāvāja vārdu ''breve''; dzejoļus sauca par rīmēm un ziņģēm, Alunāns piedāvāja - ''dziesma, dziesmiņa''; vēsturi apzīmēja vārds ''stāsts'', Alunāns piedāvāja - ''istorija''. === Atvasinājumi === ''Virtuve, klausītava, zvērnīce, virsvaldnieks, rakstniecība, zemkopība, skābeklis.'' Tiek izmantoti J. Alunāna ieteiktie mēnešu nosaukumi - ''janvāris, februāris, marts, aprīlis, maijs'' utt. senāko ''janvar, vevrar, merc, april, mei'' utt. vietā, tautu nosaukumi - ''angļi, armēnieši, austrieši, beļģieši, francūži, grieķi, holandieši, spānieši'', senāko ''nosaukumu eņlenderi, armenjeri, eistreiķeri, belgeri, spranči, grieķeri, ollenderi'' un ''spānjeri'' vietā, valstu nosaukumi - ''Francija, Zviedrija, Anglija'' u.c. senāko nosaukumu ''Zviedru zeme, Englender zeme'' vai ''Eņģlande'' vietā<ref name=":1" />. == Raksti un grāmatas == * "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (dzejoļu krājums, 1856), * "Īsa pamācīšana, kā tautu vārdi pa latviski jāraksta" ("Mājas Viesis", 1857), * "Par jauniem latviešu valodā taisāmiem vārdiem" ("Mājas Viesis", 1857), * "Latviešu valoda" ("Mājas Viesis", 1858), * Izglītojošo rakstu krājums 3 grāmatās "[[Sēta, daba, pasaule]]" (Lākmaņa izdevniecība Tērbatā, 1860), * "Par latviešu valodu" ("Pēterburgas Avīzes", 1862), * "Iztulkošana no kādiem svešiem vārdiem, kas "Pēterburgas Avīzēs" no 1862. gada atronami" ("Pēterburgas Avīzes", 1862/63). * Alunāns, Juris. - Tautas saimniecība: ar G. Allunāna dzīvošanas izstāstīšanu /sarakst. no G. Allunāna. - Jelgava : J.F. Stefenhāgens un dēls, 1867. * Alunāns, Juris. - Mazais bodnieks jeb izstāstīšana par daźādiem stādiem, kas andelē atronas. Jelgava: Stefenhāgens, 1873. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/2.Alun.htm Par Juri Alunānu] Teodora Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsturē" portālā ailab.lv * [http://www.letonika.lv/klasiki/section.aspx?g=6&f=1&id=2190856&q= Jura Alunāna "Dziesmiņas, latviešu valodai iztulkotas"] portālā letonika.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Alunans, Juris}} [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Tērbatas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] p37hni50bio2w8v73pzexhph346e97d 4522074 4522072 2026-09-14T07:52:37Z ~2026-49714-49 150324 /* Dzīvesgājums */ varda maina 4522074 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzejnieku Juri Alunānu|Alunāns|Alunāns}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Juris Alunāns | vārds_orig = | attēls = Alunāns Juris.jpeg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_gads = 1832 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Jaunkalsnava]]s muiža, {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Kalsnavas pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1864 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 18 | m_vieta = [[Sesavas pagasts|Jostenes pagasta]] Kauļi, [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Jelgava]], [[Tērbata]], [[Pēterburga]] | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | vecāki = Andrievs Alunāns<br />Ede (Hedviga) | brāļi = [[Indriķis Alunāns]],<br />Pēteris<ref>[[Ādolfs Alunāns|Ādolfa Alunāna]] tēvs</ref>, Jūlijs, Edvards | māsas = Minna, Jūlija | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]"<br />"Sēta, daba, pasaule" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Juris Alunāns''', īstajā vārdā '''Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns''' (vecajā ortogrāfijā ''Juris Allunan''; dzimis {{dat|1832|5|13}} [[Jaunkalsnava|Jaunkalsnavā]], miris {{dat|1864|4|18}} [[Sesavas pagasts|Jostenes pagastā]]) bija [[Latvieši|latviešu]] dzejnieks, publicists, valodnieks. Viens no [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās [[valodniecība]]s pamatlicējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559 |title=Latviešu valodas aģentūra |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559 |archivedate={{dat|2013|01|11||bez}} }}</ref> Jurim Alunānam ir liela nozīme latviešu laicīgās [[dzeja]]s un literārās valodas attīstībā. Pirmais sacerējis latviešu literatūrā sabiedriski nozīmīgu, mākslinieciski augstvērtīgu dzeju. Pirmais nozīmīgais latviešu literārās valodas veidotājs — skaudis [[Ģermānisms|ģermānismus]], darinājis [[Jaunvārds|jaunvārdus]] ([[pētnieks]], drēbnieks, [[veikals]]). == Dzīvesgājums == Dzimis 1832. gada 13. maijā kā sestais bērns bijušā skrīvera un [[Jaunkalsnava]]s muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes (dzimušas Hedvigas Sniedzes-Brunovskas) ģimenē. Viņa vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, tādēļ jau no bērnības Juri audzināja ar pašcieņu un brīviem uzskatiem. 1839. gadā Andrievs Alunāns ugunsgrēkā zaudēja visu mantu. Arī neraža piespieda viņu aiziet no Kalsnavas. Blakus Jelgavai jau dzīvoja daži Andrieva vecākie dēli. Andrievs Jelgavas tuvumā nomāja [[Valdekas pils|Valdeķu (Zorgenfreijas) pusmuižu]] līdz ar viesnīcu<ref name=":2" />. No [[1847. gads|1847]]. gada Juris Alunāns kopā ar jaunāko brāli [[Indriķis Alunāns|Indriķi]] mācījās [[Jelgava]]s apriņķa skolā, no [[1848]]. gada līdz [[1854]]. gada decembrim ieguva klasisko izglītību [[Kurzemes guberņa]]s "[[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Cildenajā ģimnāzijā]]" (''Gymanasium illustre'') Jelgavā. Jau skolas laikā apguva [[Krievu valoda|krievu]], [[Vācu valoda|vācu]], [[Grieķu valoda|grieķu]], [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Franču valoda|franču]], [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]], senebreju valodas un nopietni pievērsies latviešu valodas pētniecībai. Skolas gados viņš brīvi lasījis oriģinālā [[Homērs|Homēra]], [[Tukidīds|Tukidīda]], [[Platons|Platona]], [[Sofokls|Sofokla]] un [[Eiripīds|Eiripīda]] darbus un arī pats sacerējis dzejoļus klasiskajos pantmēros grieķu valodā. Tajā laikā viņš atdzejoja lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://letonika.lv/literatura/Section.aspx?f=1&id=2190856|title=Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Alunāns Juris|website=letonika.lv|access-date=2018-01-22}}</ref>. "Alunāns nav nācis tuvākos sakaros ne ar kādiem biedriem, ɡan tanī laikā mācījās Jelgavas ģimnāzijā arī [[Krišjānis Barons]], bet kādu klasi zemāk. Reiz tomēr Barons nogājis Alunāna dzīvokli, bet atradis to piepīpotu un nesastapis tanī savu skolas biedru. Ģimnāzijas apmeklēšanas laikā radās ar maz izņēmumiem Alunāna Dziesmiņas: Pie tām viņš strādāja neapnicis, savu brāļu un kādas radinieces cik necik pabalstīts. Turpretī no sava tēva, kas bija praktisks cilvēks, viņam vajadzēja nodarbošanos ar dzeju un latviešu valodu rūpīgi slēpt." [[Teodors Zeiferts|T. Zeiferts]] === Studenta gadi === [[1855. gads|1855]]. gadā jūlija beigās Juris Alunāns devās uz [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitāti]] studēt medicīnu, bet izkrita matemātikā un netika uzņemts par studentu. Viņš tomēr palika Tērbatā, lai sagatavotos iestāšanās eksāmenam un lai apmeklētu lekcijas kā brīvklausītājs. Tikai 1856. gada sākumā Alunāns nolika prasīto eksāmenu, iestājās filoloģijas fakultātē, otrā semestrī sāka studēt valsts zinātnes (''cameralia''). Viņš iepazinās ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]], iestājās korporācijā ''[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]'' un rīkoja “latviešu vakarus”, kuros runāja par latviešu nacionālo kultūru. Savus uzskatus pulciņa dalībnieki pauda laikrakstā “[[Mājas Viesis|Mājas Viesi]]<nowiki/>s”. Alunāns bija viens no aktīvākajiem redakcijas darbiniekiem. "Daži (Gaiduļu Paula, Balss, 1878, 24. nr.) Alunānu apzīmē par pulciņa kroni, «ne ārējā izskatā, bet dedzībā, drošībā, cerībā un nepiekūstošā darbībā... Dzirkstele, kas aizdedzināja atdzisušo tautas mīlestību, ir dzirkstījusi iz J. Alunāna dedzīgās sirds; rasas piliens, kas atdzīvināja neskaitāmās sirdīs tautības jušanu, mātes valodas cienīšanu, ir rasinājis iz viņa svabadās krūts.» — rakstīja T. Zeiferts. [[1856]]. gadā Alunāns izdeva Tērbatā dzejoļu krājumu "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (gandrīz visi dzejoļi atdzejoti un lokalizēti no vācu, krievu u.c. valodām). Alunāns gribēja parādīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Tas bija pirmais mākslinieciski nozīmīgais dzejas apkopojums latviešu valodā. [[1856]]. gada otrajā pusē sāka publicēties [[Mājas Viesis|Mājas Viesī]], turpināja to līdz [[1859]]. gadam. [[1860]]. gadā iznāca viņa enciklopēdisko rakstu apkopojums: "Sēta, Daba, Pasaule" trijās grāmatās (1—3, 1859—1860). Tērbatā sarakstīja lielāko daļu grāmatas “Tautas saimniecība” (izdota 1867). Studenta gados J. Alunāns sacerējis un publicējis ap 150 lielāku vai mazāku rakstu. Alunānam šķita, ka savu rakstu izdošana materiālā ziņā atmaksāsies. Viņš cītīgi gādāja, lai tas iznāktu, iespiedumiem un papīram mēģinādams sadabūt līdzekļus, naudu aizņemoties pa daļai no saviem studiju biedriem. Bet 1860. gadā rakstu sakopojums "Sēta, Daba, Pasaule" trijās burtnīcās cerētās peļņas vietā viņam ienesa zaudējumus un jaunas materiālas rūpes. Līdzekļus pa lielākai daļai gādā viņa brālis Edvards Sesavas Kauļu mājās<ref name=":2" />. [[1861]]. gadā Alunāns beidza studijas ̩Tērbatas Universitātē un tā paša gada 15. augustā viņu uzņēma Sanktpēterburgas Meža akadēmijā par kroņa stipendiātu. "Arī šeit viņam daži tautības un centienu biedri, starp tiem vēlākais Pēterburgas Avīžu līdzstrādnieks Frīdmanis, kas latviešu valodā saraksta dažus populāri zinātniskus darbus (par jūru, Ēģipti), Alunāns aizraujas ar botāniku, sāk krāt stādus herbārijam, kas lai noderētu nākamajai latviešu zemkopju akadēmijai. Stipri viņš interesējas par Baltijas jautājumu, seko attiecīgajiem rakstiem avīzēs un brošūrās un arī pats par to raksta. Ar krievu, vācu un poļu studentiem viņam nav nekādas saskaņas. Krievu studentus viņš uzskata par eksaltētiem konstitucionālistiem un atrod, ka viņu idejas pāragras, ka tikai pēc 25 gadiem ar viņiem varētu būt vienis prātis. Šai laikā nomirst viņa tēvs; joprojām viņš paliek sakaros ar saviem brāļiem." (T. Zeiferts). Ādolfs Alunāns tā raksturo savu radinieku: «Juris Alunāns bija mazāks kā viduvēja auguma, bet plecīgs, tumši dzelteniem matiem un iesarkanu bārzdu, kuru viņš bija izaudzinājis tā saucamā ciķeļa formā. Pārlieku tuvredzīgs būdams, viņš nēsāja brilles, un, vispārīgi ņemot, nevarēja viņa seju pieskaitīt pie daiļām. Alunāna seja atradās pie visa nedaiļuma kas sevišķi pievilcīgs, un tas pastāvēja viņa smaidos, kas bija pilni ironijas un satīras. Šinīs smaidos bija lasāma gan lepna pašapziņa, gan glupības apsmiešana un nievāšana, un, kad Alunāns tā pavisam savādi pasmīnēja, tad viņa fizionomijai bija it kā sevišķa vara.»<ref name=":2" /> [[1862. gads|1862.]] gada sākumā Alunāns izstājās no Meža akadēmijas. === Pēdējie gadi === [[File:Jura Alunāna kaps Lielvircavas kapos - panoramio.jpg|thumb|left| ]] [[1862]]. gadā Juris Alunāns piedalījās [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] izveidotā laikraksta "[[Pēterburgas Avīzes]]" tapšanā, tika izvirzīts par tās vadītāju, bet veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ bija spiests atteikties. [[1863]]. gada sākumā Alunāns aizbrauca uz brāļa mājām Jostenes pagasta Kauļos. "1864. gada agrā pavasarī svešzemju kokus un krūmus kopdams, viņš saaukstējas un iegulst, nojauzdams nāves tuvumu, viņš liek aizdedzināt cigāru, pa dūmam vilkdams, sarunājas par dzīves niecību, atvadās pa kārtai no visiem un mierīgi izdziest {{dat|1864|04|18}}. " T. Zeiferts Apglabāts [[Lielvircava]]s kapos, kur [[1902]]. gadā viņam uzcelts piemineklis.<ref>{{LKV|I.|342}}</ref> === Dzimta === Andrievam Alunānam bija septiņi bērni — Pēteris, Minna, Jūlijs, Edvards, Jūlija, Juris un Indriķis<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecības vēsture|last=Zeiferts|first=Teodors|publisher=Zvaigzne|year=1993|isbn=5405010499|url=|location=Rīga|pages=Alunāns.}}</ref>. Andrievu Alunānu (1797-1861) viņa mazdēls Ādolfs Alunāns raksturoja kā nopietnu vīru, kura vaibstos viņš neatceras redzējis smaidus un jautrību. Nepiekusis viņš rūpējās par savu bērnu izglītību un labklājību. Lai bērniem būtu vieglāk no Kalsnavas Rīgā skolas apmeklēt, viņš uzcēla Rīgā pats savu namu. Jura māte Ede bija čakla saimniece. Lai pēc vīra nāves sagādātu līdzekļus jaunāko bērnu izglītošanai, viņa rentēja dažus krogus. Pēteris Alunāns (1821-1903) bija [[Mazsesava]]s muižas nomnieks, rosīgs [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s un Lauksaimniecības biedrības darbinieks, viņa bērni bija teātra režisors [[Ādolfs Alunāns]], mūzikas mākslinieks Nikolajs Alunāns, Teodors Alunāns tulkojis dažus romānus un lugas (Kāds brīdis kantorī, Neaicināti viesi). Viņa meitu Luīzi apprecēja dzejnieks [[Vensku Edvarts]] (Skujenieks); pēdējo bērni bija dzejniece Biruta Skujeniece un rakstnieks Marģers Skujenieks. Jaunākais Andrieva dēls [[Indriķis Alunāns]] studēja Maskavā, Tērbatā, Pēterburgā filozofiju, zemkopību, dabas zinātnes. Viņš no 1864. gada strādāja Pēterburgas Avīžes redakcijā, 1873. gada viņš dzīvoja Jelgavā un bija grāmattirgotājs un apgādnieks, izdeva ̩sava brāļa "Dziesmiņu" pirmās daļas otru papildinātu izdevumu un "Dziesmiņu" otru daļu. == Darbi == J.Alunāns bija pirmais, kas savā dzejā latviešu tautu pacēla uz kultūrtautu līmeņa<ref name=":1" />. Tā kā "bez valodas nav nekādi augstāki gara spēki domājami", tad J.Alunāna valodnieka darbībai [[1860. gadi|1860. gados]] piešķirama liela sabiedriska nozīme, sevišķi tai izšķirošajā stadijā, kad radās jautājums par latviešu tautas nacionālās attīstības iespēju. Iedvesmojot mācīt dzimto valodu, viņš rakstīja arī: "Turklāt nesmādējiet vis citas svešas valodas, sevišķi vāciešu valodu iemācīties, bet tās iemācijušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. Tad latvietis savu tautas brāli, kas pie gaismas nācis, vairs ar greizām acīm neuzlūkos, bet ar to leposies, ka no viņu starpas arī mācīti, slavējami vīri ceļas; tad mācīti latvieši vairs savus tautas brāļus nesmādēs, bet tos lūkos arī pie gaismas vest, tad gaisma latviešu ātri pieņemsies<ref name=":1" />."<blockquote>“Mūsu padoms ir šāds: turiet savu tēvu valodu godā un cieņā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās... Iemācījušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. ” '''''Juris Alunāns'''''<ref name=":0" />. </blockquote> [[Attēls:Dziesmusvetku plakats 1873.jpg|thumb|280px|[[Indriķis Alunāns|Indriķa Alunāna]] izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.).]] Juris Alunāns bija pirmais nozīmīgais latviešu filologs un literārās valodas veidotājs, viņš izveidoja aptuveni piecsimt jaunvārdu, no kuriem vairums ātri [[Jura Alunāna darināto latviešu valodas vārdu uzskaitījums|ieviesās ikdienas valodā]]. Pēc rūpīgas iepazīšanās ar visu, kas rakstīts latviski, J. Alunāns secina, ka "lielākā grāmatu daļā, kas līdz šim ļaudīs izgājušas, valoda ļoti pārgrozīta un sajaukta. Tikai vecais Stenders savos dažādos rakstos, Heselberģis savos sprediķos un vēl citi reti rāda, ka latviešu valodu labi pratuši... Rakstītāji, kas latviešus grib pamācīt un tiem par jaunām lietām ko stāstīt, latviešu valodu īsti neizprot un tāpēc visu pēc vāciešu vīzes groza. Tomēr latviešu valoda jo spēcīga, tā ka viņa var apzīmēšanas priekš liela pulka svešu lietu no sevis pašas radīt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|title=Juris Alunāns|website=valoda.ailab.lv|access-date=2018-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130204184904/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|archivedate=2013-02-04}}</ref>" Alunāns ir bagātinājis latviešu leksiku ar ap 600 vārdiem. Viņa doti vārdi (dažkārt ar citu nozīmi) ir: ''attālināt, apvalks, austuve, ceļot, ceļinieks, ceptuve, daiļot, dalāmība, dziesminieks, drēbnieks, dzimte, eja, ēstuve, galdnieks, izraksts, iestāties, jautrība, jokdaris, kokvilna, krava, kareivis, maiznieks, mazgātava, namdaris, pārdotava, pētnieks, saraksts, siltumnīca, saeima, uzvalks, veikals, vienība''. Tā kā J. Alunāns prata vairākas valodas un bija daudz domājis par latviešu valodas problēmām, viņš zināja, kā latviešu vārdu krājums bagātināms un kas no tā skaužams. === Jauni vārdi pēc citu valodu parauga === Tādus vārdus sauc par kalkiem. Šo vārdu krājumā J. Alunāns ieviesis vārdu ''kokvilna'' (vācu ''Baumwolle''). No leišu valodas viņš pārņēma vārdu ''kareivis'', no angļu valodas - ''ferma, drenas'' u.c., no krievu valodas - ''arbūzs'', ''akmeņogles, apakšnams, augstskola, ūdeņradis'', no vācu valodas tikai vienu vārdu - ''vekselis'', pārējie vācu termini tiek skausti, piem., ''ģeldīgs - derīgs, ķirspēle - draudze, presēts - slogots, štrāpe - sods, slaka -- šķirne (runājot par augiem un dzīvniekiem) un šķira, Geschäft, Verrichtung - veikals, Geschenk zum Bestechen - balva, Geschlecht, Geschlechtsunterschied - dzimtene.'' === Internacionālie vārdi === ''Ideja, demokrātija, barometrs, budžets, republika''. === Vārdu nozīmes maiņa un izlokšņu izmantošana === XIX gadsimtā vārdi ''valsts'' (Vidzemē) un ''pagasts'' (Kurzemē) bija sinonīmi ar nozīmi ‘pagasts’. Alunāns ieteica lielās teritorijas apzīmēšanai lietot vārdu ''valsts'' (kā to darīja Stenders), bet ''pagasts'' - mazākam apgabalam. Tajā paša laika posmā vēstules tika sauktas par grāmatām, Alunāns piedāvāja vārdu ''breve''; dzejoļus sauca par rīmēm un ziņģēm, Alunāns piedāvāja - ''dziesma, dziesmiņa''; vēsturi apzīmēja vārds ''stāsts'', Alunāns piedāvāja - ''istorija''. === Atvasinājumi === ''Virtuve, klausītava, zvērnīce, virsvaldnieks, rakstniecība, zemkopība, skābeklis.'' Tiek izmantoti J. Alunāna ieteiktie mēnešu nosaukumi - ''janvāris, februāris, marts, aprīlis, maijs'' utt. senāko ''janvar, vevrar, merc, april, mei'' utt. vietā, tautu nosaukumi - ''angļi, armēnieši, austrieši, beļģieši, francūži, grieķi, holandieši, spānieši'', senāko ''nosaukumu eņlenderi, armenjeri, eistreiķeri, belgeri, spranči, grieķeri, ollenderi'' un ''spānjeri'' vietā, valstu nosaukumi - ''Francija, Zviedrija, Anglija'' u.c. senāko nosaukumu ''Zviedru zeme, Englender zeme'' vai ''Eņģlande'' vietā<ref name=":1" />. == Raksti un grāmatas == * "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (dzejoļu krājums, 1856), * "Īsa pamācīšana, kā tautu vārdi pa latviski jāraksta" ("Mājas Viesis", 1857), * "Par jauniem latviešu valodā taisāmiem vārdiem" ("Mājas Viesis", 1857), * "Latviešu valoda" ("Mājas Viesis", 1858), * Izglītojošo rakstu krājums 3 grāmatās "[[Sēta, daba, pasaule]]" (Lākmaņa izdevniecība Tērbatā, 1860), * "Par latviešu valodu" ("Pēterburgas Avīzes", 1862), * "Iztulkošana no kādiem svešiem vārdiem, kas "Pēterburgas Avīzēs" no 1862. gada atronami" ("Pēterburgas Avīzes", 1862/63). * Alunāns, Juris. - Tautas saimniecība: ar G. Allunāna dzīvošanas izstāstīšanu /sarakst. no G. Allunāna. - Jelgava : J.F. Stefenhāgens un dēls, 1867. * Alunāns, Juris. - Mazais bodnieks jeb izstāstīšana par daźādiem stādiem, kas andelē atronas. Jelgava: Stefenhāgens, 1873. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/2.Alun.htm Par Juri Alunānu] Teodora Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsturē" portālā ailab.lv * [http://www.letonika.lv/klasiki/section.aspx?g=6&f=1&id=2190856&q= Jura Alunāna "Dziesmiņas, latviešu valodai iztulkotas"] portālā letonika.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Alunans, Juris}} [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Tērbatas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] 8dla3dtuts4tythf7wyscmrec9i0ejp 4522076 4522074 2026-09-14T07:53:56Z ~2026-49679-79 150326 vajag 4522076 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzejnieku Juri Alunānu|Alunāns|Alunāns}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Juris Alunāns | vārds_orig = | attēls = Alunāns Juris.jpeg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_gads = 1832 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Jaunkalsnava]]s muiža, {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Kalsnavas pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1864 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 18 | m_vieta = [[Sesavas pagasts|Jostenes pagasta]] Kauļi, [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Jelgava]], [[Tērbata]], [[Pēterburga]] | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | vecāki = Andrievs Alunāns<br />Ede (Hedviga) | brāļi = [[Indriķis Alunāns]],<br />Pēteris<ref>[[Ādolfs Alunāns|Ādolfa Alunāna]] tēvs</ref>, Jūlijs, Edvards | māsas = Minna, Jūlija | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]"<br />"Sēta, daba, pasaule" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} Ralfs Jaunpujiens pujiens bija nozimigs cilveks latvijas vesture == Dzīvesgājums == Dzimis 1832. gada 13. maijā kā sestais bērns bijušā skrīvera un [[Jaunkalsnava]]s muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes (dzimušas Hedvigas Sniedzes-Brunovskas) ģimenē. Viņa vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, tādēļ jau no bērnības Juri audzināja ar pašcieņu un brīviem uzskatiem. 1839. gadā Andrievs Alunāns ugunsgrēkā zaudēja visu mantu. Arī neraža piespieda viņu aiziet no Kalsnavas. Blakus Jelgavai jau dzīvoja daži Andrieva vecākie dēli. Andrievs Jelgavas tuvumā nomāja [[Valdekas pils|Valdeķu (Zorgenfreijas) pusmuižu]] līdz ar viesnīcu<ref name=":2" />. No [[1847. gads|1847]]. gada Juris Alunāns kopā ar jaunāko brāli [[Indriķis Alunāns|Indriķi]] mācījās [[Jelgava]]s apriņķa skolā, no [[1848]]. gada līdz [[1854]]. gada decembrim ieguva klasisko izglītību [[Kurzemes guberņa]]s "[[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Cildenajā ģimnāzijā]]" (''Gymanasium illustre'') Jelgavā. Jau skolas laikā apguva [[Krievu valoda|krievu]], [[Vācu valoda|vācu]], [[Grieķu valoda|grieķu]], [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Franču valoda|franču]], [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]], senebreju valodas un nopietni pievērsies latviešu valodas pētniecībai. Skolas gados viņš brīvi lasījis oriģinālā [[Homērs|Homēra]], [[Tukidīds|Tukidīda]], [[Platons|Platona]], [[Sofokls|Sofokla]] un [[Eiripīds|Eiripīda]] darbus un arī pats sacerējis dzejoļus klasiskajos pantmēros grieķu valodā. Tajā laikā viņš atdzejoja lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://letonika.lv/literatura/Section.aspx?f=1&id=2190856|title=Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Alunāns Juris|website=letonika.lv|access-date=2018-01-22}}</ref>. "Alunāns nav nācis tuvākos sakaros ne ar kādiem biedriem, ɡan tanī laikā mācījās Jelgavas ģimnāzijā arī [[Krišjānis Barons]], bet kādu klasi zemāk. Reiz tomēr Barons nogājis Alunāna dzīvokli, bet atradis to piepīpotu un nesastapis tanī savu skolas biedru. Ģimnāzijas apmeklēšanas laikā radās ar maz izņēmumiem Alunāna Dziesmiņas: Pie tām viņš strādāja neapnicis, savu brāļu un kādas radinieces cik necik pabalstīts. Turpretī no sava tēva, kas bija praktisks cilvēks, viņam vajadzēja nodarbošanos ar dzeju un latviešu valodu rūpīgi slēpt." [[Teodors Zeiferts|T. Zeiferts]] === Studenta gadi === [[1855. gads|1855]]. gadā jūlija beigās Juris Alunāns devās uz [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitāti]] studēt medicīnu, bet izkrita matemātikā un netika uzņemts par studentu. Viņš tomēr palika Tērbatā, lai sagatavotos iestāšanās eksāmenam un lai apmeklētu lekcijas kā brīvklausītājs. Tikai 1856. gada sākumā Alunāns nolika prasīto eksāmenu, iestājās filoloģijas fakultātē, otrā semestrī sāka studēt valsts zinātnes (''cameralia''). Viņš iepazinās ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]], iestājās korporācijā ''[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]'' un rīkoja “latviešu vakarus”, kuros runāja par latviešu nacionālo kultūru. Savus uzskatus pulciņa dalībnieki pauda laikrakstā “[[Mājas Viesis|Mājas Viesi]]<nowiki/>s”. Alunāns bija viens no aktīvākajiem redakcijas darbiniekiem. "Daži (Gaiduļu Paula, Balss, 1878, 24. nr.) Alunānu apzīmē par pulciņa kroni, «ne ārējā izskatā, bet dedzībā, drošībā, cerībā un nepiekūstošā darbībā... Dzirkstele, kas aizdedzināja atdzisušo tautas mīlestību, ir dzirkstījusi iz J. Alunāna dedzīgās sirds; rasas piliens, kas atdzīvināja neskaitāmās sirdīs tautības jušanu, mātes valodas cienīšanu, ir rasinājis iz viņa svabadās krūts.» — rakstīja T. Zeiferts. [[1856]]. gadā Alunāns izdeva Tērbatā dzejoļu krājumu "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (gandrīz visi dzejoļi atdzejoti un lokalizēti no vācu, krievu u.c. valodām). Alunāns gribēja parādīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Tas bija pirmais mākslinieciski nozīmīgais dzejas apkopojums latviešu valodā. [[1856]]. gada otrajā pusē sāka publicēties [[Mājas Viesis|Mājas Viesī]], turpināja to līdz [[1859]]. gadam. [[1860]]. gadā iznāca viņa enciklopēdisko rakstu apkopojums: "Sēta, Daba, Pasaule" trijās grāmatās (1—3, 1859—1860). Tērbatā sarakstīja lielāko daļu grāmatas “Tautas saimniecība” (izdota 1867). Studenta gados J. Alunāns sacerējis un publicējis ap 150 lielāku vai mazāku rakstu. Alunānam šķita, ka savu rakstu izdošana materiālā ziņā atmaksāsies. Viņš cītīgi gādāja, lai tas iznāktu, iespiedumiem un papīram mēģinādams sadabūt līdzekļus, naudu aizņemoties pa daļai no saviem studiju biedriem. Bet 1860. gadā rakstu sakopojums "Sēta, Daba, Pasaule" trijās burtnīcās cerētās peļņas vietā viņam ienesa zaudējumus un jaunas materiālas rūpes. Līdzekļus pa lielākai daļai gādā viņa brālis Edvards Sesavas Kauļu mājās<ref name=":2" />. [[1861]]. gadā Alunāns beidza studijas ̩Tērbatas Universitātē un tā paša gada 15. augustā viņu uzņēma Sanktpēterburgas Meža akadēmijā par kroņa stipendiātu. "Arī šeit viņam daži tautības un centienu biedri, starp tiem vēlākais Pēterburgas Avīžu līdzstrādnieks Frīdmanis, kas latviešu valodā saraksta dažus populāri zinātniskus darbus (par jūru, Ēģipti), Alunāns aizraujas ar botāniku, sāk krāt stādus herbārijam, kas lai noderētu nākamajai latviešu zemkopju akadēmijai. Stipri viņš interesējas par Baltijas jautājumu, seko attiecīgajiem rakstiem avīzēs un brošūrās un arī pats par to raksta. Ar krievu, vācu un poļu studentiem viņam nav nekādas saskaņas. Krievu studentus viņš uzskata par eksaltētiem konstitucionālistiem un atrod, ka viņu idejas pāragras, ka tikai pēc 25 gadiem ar viņiem varētu būt vienis prātis. Šai laikā nomirst viņa tēvs; joprojām viņš paliek sakaros ar saviem brāļiem." (T. Zeiferts). Ādolfs Alunāns tā raksturo savu radinieku: «Juris Alunāns bija mazāks kā viduvēja auguma, bet plecīgs, tumši dzelteniem matiem un iesarkanu bārzdu, kuru viņš bija izaudzinājis tā saucamā ciķeļa formā. Pārlieku tuvredzīgs būdams, viņš nēsāja brilles, un, vispārīgi ņemot, nevarēja viņa seju pieskaitīt pie daiļām. Alunāna seja atradās pie visa nedaiļuma kas sevišķi pievilcīgs, un tas pastāvēja viņa smaidos, kas bija pilni ironijas un satīras. Šinīs smaidos bija lasāma gan lepna pašapziņa, gan glupības apsmiešana un nievāšana, un, kad Alunāns tā pavisam savādi pasmīnēja, tad viņa fizionomijai bija it kā sevišķa vara.»<ref name=":2" /> [[1862. gads|1862.]] gada sākumā Alunāns izstājās no Meža akadēmijas. === Pēdējie gadi === [[File:Jura Alunāna kaps Lielvircavas kapos - panoramio.jpg|thumb|left| ]] [[1862]]. gadā Juris Alunāns piedalījās [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] izveidotā laikraksta "[[Pēterburgas Avīzes]]" tapšanā, tika izvirzīts par tās vadītāju, bet veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ bija spiests atteikties. [[1863]]. gada sākumā Alunāns aizbrauca uz brāļa mājām Jostenes pagasta Kauļos. "1864. gada agrā pavasarī svešzemju kokus un krūmus kopdams, viņš saaukstējas un iegulst, nojauzdams nāves tuvumu, viņš liek aizdedzināt cigāru, pa dūmam vilkdams, sarunājas par dzīves niecību, atvadās pa kārtai no visiem un mierīgi izdziest {{dat|1864|04|18}}. " T. Zeiferts Apglabāts [[Lielvircava]]s kapos, kur [[1902]]. gadā viņam uzcelts piemineklis.<ref>{{LKV|I.|342}}</ref> === Dzimta === Andrievam Alunānam bija septiņi bērni — Pēteris, Minna, Jūlijs, Edvards, Jūlija, Juris un Indriķis<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecības vēsture|last=Zeiferts|first=Teodors|publisher=Zvaigzne|year=1993|isbn=5405010499|url=|location=Rīga|pages=Alunāns.}}</ref>. Andrievu Alunānu (1797-1861) viņa mazdēls Ādolfs Alunāns raksturoja kā nopietnu vīru, kura vaibstos viņš neatceras redzējis smaidus un jautrību. Nepiekusis viņš rūpējās par savu bērnu izglītību un labklājību. Lai bērniem būtu vieglāk no Kalsnavas Rīgā skolas apmeklēt, viņš uzcēla Rīgā pats savu namu. Jura māte Ede bija čakla saimniece. Lai pēc vīra nāves sagādātu līdzekļus jaunāko bērnu izglītošanai, viņa rentēja dažus krogus. Pēteris Alunāns (1821-1903) bija [[Mazsesava]]s muižas nomnieks, rosīgs [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s un Lauksaimniecības biedrības darbinieks, viņa bērni bija teātra režisors [[Ādolfs Alunāns]], mūzikas mākslinieks Nikolajs Alunāns, Teodors Alunāns tulkojis dažus romānus un lugas (Kāds brīdis kantorī, Neaicināti viesi). Viņa meitu Luīzi apprecēja dzejnieks [[Vensku Edvarts]] (Skujenieks); pēdējo bērni bija dzejniece Biruta Skujeniece un rakstnieks Marģers Skujenieks. Jaunākais Andrieva dēls [[Indriķis Alunāns]] studēja Maskavā, Tērbatā, Pēterburgā filozofiju, zemkopību, dabas zinātnes. Viņš no 1864. gada strādāja Pēterburgas Avīžes redakcijā, 1873. gada viņš dzīvoja Jelgavā un bija grāmattirgotājs un apgādnieks, izdeva ̩sava brāļa "Dziesmiņu" pirmās daļas otru papildinātu izdevumu un "Dziesmiņu" otru daļu. == Darbi == J.Alunāns bija pirmais, kas savā dzejā latviešu tautu pacēla uz kultūrtautu līmeņa<ref name=":1" />. Tā kā "bez valodas nav nekādi augstāki gara spēki domājami", tad J.Alunāna valodnieka darbībai [[1860. gadi|1860. gados]] piešķirama liela sabiedriska nozīme, sevišķi tai izšķirošajā stadijā, kad radās jautājums par latviešu tautas nacionālās attīstības iespēju. Iedvesmojot mācīt dzimto valodu, viņš rakstīja arī: "Turklāt nesmādējiet vis citas svešas valodas, sevišķi vāciešu valodu iemācīties, bet tās iemācijušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. Tad latvietis savu tautas brāli, kas pie gaismas nācis, vairs ar greizām acīm neuzlūkos, bet ar to leposies, ka no viņu starpas arī mācīti, slavējami vīri ceļas; tad mācīti latvieši vairs savus tautas brāļus nesmādēs, bet tos lūkos arī pie gaismas vest, tad gaisma latviešu ātri pieņemsies<ref name=":1" />."<blockquote>“Mūsu padoms ir šāds: turiet savu tēvu valodu godā un cieņā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās... Iemācījušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. ” '''''Juris Alunāns'''''<ref name=":0" />. </blockquote> [[Attēls:Dziesmusvetku plakats 1873.jpg|thumb|280px|[[Indriķis Alunāns|Indriķa Alunāna]] izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.).]] Juris Alunāns bija pirmais nozīmīgais latviešu filologs un literārās valodas veidotājs, viņš izveidoja aptuveni piecsimt jaunvārdu, no kuriem vairums ātri [[Jura Alunāna darināto latviešu valodas vārdu uzskaitījums|ieviesās ikdienas valodā]]. Pēc rūpīgas iepazīšanās ar visu, kas rakstīts latviski, J. Alunāns secina, ka "lielākā grāmatu daļā, kas līdz šim ļaudīs izgājušas, valoda ļoti pārgrozīta un sajaukta. Tikai vecais Stenders savos dažādos rakstos, Heselberģis savos sprediķos un vēl citi reti rāda, ka latviešu valodu labi pratuši... Rakstītāji, kas latviešus grib pamācīt un tiem par jaunām lietām ko stāstīt, latviešu valodu īsti neizprot un tāpēc visu pēc vāciešu vīzes groza. Tomēr latviešu valoda jo spēcīga, tā ka viņa var apzīmēšanas priekš liela pulka svešu lietu no sevis pašas radīt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|title=Juris Alunāns|website=valoda.ailab.lv|access-date=2018-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130204184904/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|archivedate=2013-02-04}}</ref>" Alunāns ir bagātinājis latviešu leksiku ar ap 600 vārdiem. Viņa doti vārdi (dažkārt ar citu nozīmi) ir: ''attālināt, apvalks, austuve, ceļot, ceļinieks, ceptuve, daiļot, dalāmība, dziesminieks, drēbnieks, dzimte, eja, ēstuve, galdnieks, izraksts, iestāties, jautrība, jokdaris, kokvilna, krava, kareivis, maiznieks, mazgātava, namdaris, pārdotava, pētnieks, saraksts, siltumnīca, saeima, uzvalks, veikals, vienība''. Tā kā J. Alunāns prata vairākas valodas un bija daudz domājis par latviešu valodas problēmām, viņš zināja, kā latviešu vārdu krājums bagātināms un kas no tā skaužams. === Jauni vārdi pēc citu valodu parauga === Tādus vārdus sauc par kalkiem. Šo vārdu krājumā J. Alunāns ieviesis vārdu ''kokvilna'' (vācu ''Baumwolle''). No leišu valodas viņš pārņēma vārdu ''kareivis'', no angļu valodas - ''ferma, drenas'' u.c., no krievu valodas - ''arbūzs'', ''akmeņogles, apakšnams, augstskola, ūdeņradis'', no vācu valodas tikai vienu vārdu - ''vekselis'', pārējie vācu termini tiek skausti, piem., ''ģeldīgs - derīgs, ķirspēle - draudze, presēts - slogots, štrāpe - sods, slaka -- šķirne (runājot par augiem un dzīvniekiem) un šķira, Geschäft, Verrichtung - veikals, Geschenk zum Bestechen - balva, Geschlecht, Geschlechtsunterschied - dzimtene.'' === Internacionālie vārdi === ''Ideja, demokrātija, barometrs, budžets, republika''. === Vārdu nozīmes maiņa un izlokšņu izmantošana === XIX gadsimtā vārdi ''valsts'' (Vidzemē) un ''pagasts'' (Kurzemē) bija sinonīmi ar nozīmi ‘pagasts’. Alunāns ieteica lielās teritorijas apzīmēšanai lietot vārdu ''valsts'' (kā to darīja Stenders), bet ''pagasts'' - mazākam apgabalam. Tajā paša laika posmā vēstules tika sauktas par grāmatām, Alunāns piedāvāja vārdu ''breve''; dzejoļus sauca par rīmēm un ziņģēm, Alunāns piedāvāja - ''dziesma, dziesmiņa''; vēsturi apzīmēja vārds ''stāsts'', Alunāns piedāvāja - ''istorija''. === Atvasinājumi === ''Virtuve, klausītava, zvērnīce, virsvaldnieks, rakstniecība, zemkopība, skābeklis.'' Tiek izmantoti J. Alunāna ieteiktie mēnešu nosaukumi - ''janvāris, februāris, marts, aprīlis, maijs'' utt. senāko ''janvar, vevrar, merc, april, mei'' utt. vietā, tautu nosaukumi - ''angļi, armēnieši, austrieši, beļģieši, francūži, grieķi, holandieši, spānieši'', senāko ''nosaukumu eņlenderi, armenjeri, eistreiķeri, belgeri, spranči, grieķeri, ollenderi'' un ''spānjeri'' vietā, valstu nosaukumi - ''Francija, Zviedrija, Anglija'' u.c. senāko nosaukumu ''Zviedru zeme, Englender zeme'' vai ''Eņģlande'' vietā<ref name=":1" />. == Raksti un grāmatas == * "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (dzejoļu krājums, 1856), * "Īsa pamācīšana, kā tautu vārdi pa latviski jāraksta" ("Mājas Viesis", 1857), * "Par jauniem latviešu valodā taisāmiem vārdiem" ("Mājas Viesis", 1857), * "Latviešu valoda" ("Mājas Viesis", 1858), * Izglītojošo rakstu krājums 3 grāmatās "[[Sēta, daba, pasaule]]" (Lākmaņa izdevniecība Tērbatā, 1860), * "Par latviešu valodu" ("Pēterburgas Avīzes", 1862), * "Iztulkošana no kādiem svešiem vārdiem, kas "Pēterburgas Avīzēs" no 1862. gada atronami" ("Pēterburgas Avīzes", 1862/63). * Alunāns, Juris. - Tautas saimniecība: ar G. Allunāna dzīvošanas izstāstīšanu /sarakst. no G. Allunāna. - Jelgava : J.F. Stefenhāgens un dēls, 1867. * Alunāns, Juris. - Mazais bodnieks jeb izstāstīšana par daźādiem stādiem, kas andelē atronas. Jelgava: Stefenhāgens, 1873. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/2.Alun.htm Par Juri Alunānu] Teodora Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsturē" portālā ailab.lv * [http://www.letonika.lv/klasiki/section.aspx?g=6&f=1&id=2190856&q= Jura Alunāna "Dziesmiņas, latviešu valodai iztulkotas"] portālā letonika.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Alunans, Juris}} [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Tērbatas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] 8mywn8xm16kstr0azagi5eghou61zdp 4522077 4522076 2026-09-14T07:54:05Z PieWriter 139347 Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-49679-79|~2026-49679-79]] ([[User talk:~2026-49679-79|talk]]) to last version by ~2026-49714-49: unexplained content removal 4522077 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzejnieku Juri Alunānu|Alunāns|Alunāns}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Juris Alunāns | vārds_orig = | attēls = Alunāns Juris.jpeg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_gads = 1832 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Jaunkalsnava]]s muiža, {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Kalsnavas pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1864 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 18 | m_vieta = [[Sesavas pagasts|Jostenes pagasta]] Kauļi, [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Jelgava]], [[Tērbata]], [[Pēterburga]] | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | vecāki = Andrievs Alunāns<br />Ede (Hedviga) | brāļi = [[Indriķis Alunāns]],<br />Pēteris<ref>[[Ādolfs Alunāns|Ādolfa Alunāna]] tēvs</ref>, Jūlijs, Edvards | māsas = Minna, Jūlija | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]"<br />"Sēta, daba, pasaule" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Juris Alunāns''', īstajā vārdā '''Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns''' (vecajā ortogrāfijā ''Juris Allunan''; dzimis {{dat|1832|5|13}} [[Jaunkalsnava|Jaunkalsnavā]], miris {{dat|1864|4|18}} [[Sesavas pagasts|Jostenes pagastā]]) bija [[Latvieši|latviešu]] dzejnieks, publicists, valodnieks. Viens no [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās [[valodniecība]]s pamatlicējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559 |title=Latviešu valodas aģentūra |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559 |archivedate={{dat|2013|01|11||bez}} }}</ref> Jurim Alunānam ir liela nozīme latviešu laicīgās [[dzeja]]s un literārās valodas attīstībā. Pirmais sacerējis latviešu literatūrā sabiedriski nozīmīgu, mākslinieciski augstvērtīgu dzeju. Pirmais nozīmīgais latviešu literārās valodas veidotājs — skaudis [[Ģermānisms|ģermānismus]], darinājis [[Jaunvārds|jaunvārdus]] ([[pētnieks]], drēbnieks, [[veikals]]). == Dzīvesgājums == Dzimis 1832. gada 13. maijā kā sestais bērns bijušā skrīvera un [[Jaunkalsnava]]s muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes (dzimušas Hedvigas Sniedzes-Brunovskas) ģimenē. Viņa vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, tādēļ jau no bērnības Juri audzināja ar pašcieņu un brīviem uzskatiem. 1839. gadā Andrievs Alunāns ugunsgrēkā zaudēja visu mantu. Arī neraža piespieda viņu aiziet no Kalsnavas. Blakus Jelgavai jau dzīvoja daži Andrieva vecākie dēli. Andrievs Jelgavas tuvumā nomāja [[Valdekas pils|Valdeķu (Zorgenfreijas) pusmuižu]] līdz ar viesnīcu<ref name=":2" />. No [[1847. gads|1847]]. gada Juris Alunāns kopā ar jaunāko brāli [[Indriķis Alunāns|Indriķi]] mācījās [[Jelgava]]s apriņķa skolā, no [[1848]]. gada līdz [[1854]]. gada decembrim ieguva klasisko izglītību [[Kurzemes guberņa]]s "[[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Cildenajā ģimnāzijā]]" (''Gymanasium illustre'') Jelgavā. Jau skolas laikā apguva [[Krievu valoda|krievu]], [[Vācu valoda|vācu]], [[Grieķu valoda|grieķu]], [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Franču valoda|franču]], [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]], senebreju valodas un nopietni pievērsies latviešu valodas pētniecībai. Skolas gados viņš brīvi lasījis oriģinālā [[Homērs|Homēra]], [[Tukidīds|Tukidīda]], [[Platons|Platona]], [[Sofokls|Sofokla]] un [[Eiripīds|Eiripīda]] darbus un arī pats sacerējis dzejoļus klasiskajos pantmēros grieķu valodā. Tajā laikā viņš atdzejoja lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://letonika.lv/literatura/Section.aspx?f=1&id=2190856|title=Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Alunāns Juris|website=letonika.lv|access-date=2018-01-22}}</ref>. "Alunāns nav nācis tuvākos sakaros ne ar kādiem biedriem, ɡan tanī laikā mācījās Jelgavas ģimnāzijā arī [[Krišjānis Barons]], bet kādu klasi zemāk. Reiz tomēr Barons nogājis Alunāna dzīvokli, bet atradis to piepīpotu un nesastapis tanī savu skolas biedru. Ģimnāzijas apmeklēšanas laikā radās ar maz izņēmumiem Alunāna Dziesmiņas: Pie tām viņš strādāja neapnicis, savu brāļu un kādas radinieces cik necik pabalstīts. Turpretī no sava tēva, kas bija praktisks cilvēks, viņam vajadzēja nodarbošanos ar dzeju un latviešu valodu rūpīgi slēpt." [[Teodors Zeiferts|T. Zeiferts]] === Studenta gadi === [[1855. gads|1855]]. gadā jūlija beigās Juris Alunāns devās uz [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitāti]] studēt medicīnu, bet izkrita matemātikā un netika uzņemts par studentu. Viņš tomēr palika Tērbatā, lai sagatavotos iestāšanās eksāmenam un lai apmeklētu lekcijas kā brīvklausītājs. Tikai 1856. gada sākumā Alunāns nolika prasīto eksāmenu, iestājās filoloģijas fakultātē, otrā semestrī sāka studēt valsts zinātnes (''cameralia''). Viņš iepazinās ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]], iestājās korporācijā ''[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]'' un rīkoja “latviešu vakarus”, kuros runāja par latviešu nacionālo kultūru. Savus uzskatus pulciņa dalībnieki pauda laikrakstā “[[Mājas Viesis|Mājas Viesi]]<nowiki/>s”. Alunāns bija viens no aktīvākajiem redakcijas darbiniekiem. "Daži (Gaiduļu Paula, Balss, 1878, 24. nr.) Alunānu apzīmē par pulciņa kroni, «ne ārējā izskatā, bet dedzībā, drošībā, cerībā un nepiekūstošā darbībā... Dzirkstele, kas aizdedzināja atdzisušo tautas mīlestību, ir dzirkstījusi iz J. Alunāna dedzīgās sirds; rasas piliens, kas atdzīvināja neskaitāmās sirdīs tautības jušanu, mātes valodas cienīšanu, ir rasinājis iz viņa svabadās krūts.» — rakstīja T. Zeiferts. [[1856]]. gadā Alunāns izdeva Tērbatā dzejoļu krājumu "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (gandrīz visi dzejoļi atdzejoti un lokalizēti no vācu, krievu u.c. valodām). Alunāns gribēja parādīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Tas bija pirmais mākslinieciski nozīmīgais dzejas apkopojums latviešu valodā. [[1856]]. gada otrajā pusē sāka publicēties [[Mājas Viesis|Mājas Viesī]], turpināja to līdz [[1859]]. gadam. [[1860]]. gadā iznāca viņa enciklopēdisko rakstu apkopojums: "Sēta, Daba, Pasaule" trijās grāmatās (1—3, 1859—1860). Tērbatā sarakstīja lielāko daļu grāmatas “Tautas saimniecība” (izdota 1867). Studenta gados J. Alunāns sacerējis un publicējis ap 150 lielāku vai mazāku rakstu. Alunānam šķita, ka savu rakstu izdošana materiālā ziņā atmaksāsies. Viņš cītīgi gādāja, lai tas iznāktu, iespiedumiem un papīram mēģinādams sadabūt līdzekļus, naudu aizņemoties pa daļai no saviem studiju biedriem. Bet 1860. gadā rakstu sakopojums "Sēta, Daba, Pasaule" trijās burtnīcās cerētās peļņas vietā viņam ienesa zaudējumus un jaunas materiālas rūpes. Līdzekļus pa lielākai daļai gādā viņa brālis Edvards Sesavas Kauļu mājās<ref name=":2" />. [[1861]]. gadā Alunāns beidza studijas ̩Tērbatas Universitātē un tā paša gada 15. augustā viņu uzņēma Sanktpēterburgas Meža akadēmijā par kroņa stipendiātu. "Arī šeit viņam daži tautības un centienu biedri, starp tiem vēlākais Pēterburgas Avīžu līdzstrādnieks Frīdmanis, kas latviešu valodā saraksta dažus populāri zinātniskus darbus (par jūru, Ēģipti), Alunāns aizraujas ar botāniku, sāk krāt stādus herbārijam, kas lai noderētu nākamajai latviešu zemkopju akadēmijai. Stipri viņš interesējas par Baltijas jautājumu, seko attiecīgajiem rakstiem avīzēs un brošūrās un arī pats par to raksta. Ar krievu, vācu un poļu studentiem viņam nav nekādas saskaņas. Krievu studentus viņš uzskata par eksaltētiem konstitucionālistiem un atrod, ka viņu idejas pāragras, ka tikai pēc 25 gadiem ar viņiem varētu būt vienis prātis. Šai laikā nomirst viņa tēvs; joprojām viņš paliek sakaros ar saviem brāļiem." (T. Zeiferts). Ādolfs Alunāns tā raksturo savu radinieku: «Juris Alunāns bija mazāks kā viduvēja auguma, bet plecīgs, tumši dzelteniem matiem un iesarkanu bārzdu, kuru viņš bija izaudzinājis tā saucamā ciķeļa formā. Pārlieku tuvredzīgs būdams, viņš nēsāja brilles, un, vispārīgi ņemot, nevarēja viņa seju pieskaitīt pie daiļām. Alunāna seja atradās pie visa nedaiļuma kas sevišķi pievilcīgs, un tas pastāvēja viņa smaidos, kas bija pilni ironijas un satīras. Šinīs smaidos bija lasāma gan lepna pašapziņa, gan glupības apsmiešana un nievāšana, un, kad Alunāns tā pavisam savādi pasmīnēja, tad viņa fizionomijai bija it kā sevišķa vara.»<ref name=":2" /> [[1862. gads|1862.]] gada sākumā Alunāns izstājās no Meža akadēmijas. === Pēdējie gadi === [[File:Jura Alunāna kaps Lielvircavas kapos - panoramio.jpg|thumb|left| ]] [[1862]]. gadā Juris Alunāns piedalījās [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] izveidotā laikraksta "[[Pēterburgas Avīzes]]" tapšanā, tika izvirzīts par tās vadītāju, bet veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ bija spiests atteikties. [[1863]]. gada sākumā Alunāns aizbrauca uz brāļa mājām Jostenes pagasta Kauļos. "1864. gada agrā pavasarī svešzemju kokus un krūmus kopdams, viņš saaukstējas un iegulst, nojauzdams nāves tuvumu, viņš liek aizdedzināt cigāru, pa dūmam vilkdams, sarunājas par dzīves niecību, atvadās pa kārtai no visiem un mierīgi izdziest {{dat|1864|04|18}}. " T. Zeiferts Apglabāts [[Lielvircava]]s kapos, kur [[1902]]. gadā viņam uzcelts piemineklis.<ref>{{LKV|I.|342}}</ref> === Dzimta === Andrievam Alunānam bija septiņi bērni — Pēteris, Minna, Jūlijs, Edvards, Jūlija, Juris un Indriķis<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecības vēsture|last=Zeiferts|first=Teodors|publisher=Zvaigzne|year=1993|isbn=5405010499|url=|location=Rīga|pages=Alunāns.}}</ref>. Andrievu Alunānu (1797-1861) viņa mazdēls Ādolfs Alunāns raksturoja kā nopietnu vīru, kura vaibstos viņš neatceras redzējis smaidus un jautrību. Nepiekusis viņš rūpējās par savu bērnu izglītību un labklājību. Lai bērniem būtu vieglāk no Kalsnavas Rīgā skolas apmeklēt, viņš uzcēla Rīgā pats savu namu. Jura māte Ede bija čakla saimniece. Lai pēc vīra nāves sagādātu līdzekļus jaunāko bērnu izglītošanai, viņa rentēja dažus krogus. Pēteris Alunāns (1821-1903) bija [[Mazsesava]]s muižas nomnieks, rosīgs [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s un Lauksaimniecības biedrības darbinieks, viņa bērni bija teātra režisors [[Ādolfs Alunāns]], mūzikas mākslinieks Nikolajs Alunāns, Teodors Alunāns tulkojis dažus romānus un lugas (Kāds brīdis kantorī, Neaicināti viesi). Viņa meitu Luīzi apprecēja dzejnieks [[Vensku Edvarts]] (Skujenieks); pēdējo bērni bija dzejniece Biruta Skujeniece un rakstnieks Marģers Skujenieks. Jaunākais Andrieva dēls [[Indriķis Alunāns]] studēja Maskavā, Tērbatā, Pēterburgā filozofiju, zemkopību, dabas zinātnes. Viņš no 1864. gada strādāja Pēterburgas Avīžes redakcijā, 1873. gada viņš dzīvoja Jelgavā un bija grāmattirgotājs un apgādnieks, izdeva ̩sava brāļa "Dziesmiņu" pirmās daļas otru papildinātu izdevumu un "Dziesmiņu" otru daļu. == Darbi == J.Alunāns bija pirmais, kas savā dzejā latviešu tautu pacēla uz kultūrtautu līmeņa<ref name=":1" />. Tā kā "bez valodas nav nekādi augstāki gara spēki domājami", tad J.Alunāna valodnieka darbībai [[1860. gadi|1860. gados]] piešķirama liela sabiedriska nozīme, sevišķi tai izšķirošajā stadijā, kad radās jautājums par latviešu tautas nacionālās attīstības iespēju. Iedvesmojot mācīt dzimto valodu, viņš rakstīja arī: "Turklāt nesmādējiet vis citas svešas valodas, sevišķi vāciešu valodu iemācīties, bet tās iemācijušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. Tad latvietis savu tautas brāli, kas pie gaismas nācis, vairs ar greizām acīm neuzlūkos, bet ar to leposies, ka no viņu starpas arī mācīti, slavējami vīri ceļas; tad mācīti latvieši vairs savus tautas brāļus nesmādēs, bet tos lūkos arī pie gaismas vest, tad gaisma latviešu ātri pieņemsies<ref name=":1" />."<blockquote>“Mūsu padoms ir šāds: turiet savu tēvu valodu godā un cieņā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās... Iemācījušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. ” '''''Juris Alunāns'''''<ref name=":0" />. </blockquote> [[Attēls:Dziesmusvetku plakats 1873.jpg|thumb|280px|[[Indriķis Alunāns|Indriķa Alunāna]] izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.).]] Juris Alunāns bija pirmais nozīmīgais latviešu filologs un literārās valodas veidotājs, viņš izveidoja aptuveni piecsimt jaunvārdu, no kuriem vairums ātri [[Jura Alunāna darināto latviešu valodas vārdu uzskaitījums|ieviesās ikdienas valodā]]. Pēc rūpīgas iepazīšanās ar visu, kas rakstīts latviski, J. Alunāns secina, ka "lielākā grāmatu daļā, kas līdz šim ļaudīs izgājušas, valoda ļoti pārgrozīta un sajaukta. Tikai vecais Stenders savos dažādos rakstos, Heselberģis savos sprediķos un vēl citi reti rāda, ka latviešu valodu labi pratuši... Rakstītāji, kas latviešus grib pamācīt un tiem par jaunām lietām ko stāstīt, latviešu valodu īsti neizprot un tāpēc visu pēc vāciešu vīzes groza. Tomēr latviešu valoda jo spēcīga, tā ka viņa var apzīmēšanas priekš liela pulka svešu lietu no sevis pašas radīt.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|title=Juris Alunāns|website=valoda.ailab.lv|access-date=2018-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130204184904/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm|archivedate=2013-02-04}}</ref>" Alunāns ir bagātinājis latviešu leksiku ar ap 600 vārdiem. Viņa doti vārdi (dažkārt ar citu nozīmi) ir: ''attālināt, apvalks, austuve, ceļot, ceļinieks, ceptuve, daiļot, dalāmība, dziesminieks, drēbnieks, dzimte, eja, ēstuve, galdnieks, izraksts, iestāties, jautrība, jokdaris, kokvilna, krava, kareivis, maiznieks, mazgātava, namdaris, pārdotava, pētnieks, saraksts, siltumnīca, saeima, uzvalks, veikals, vienība''. Tā kā J. Alunāns prata vairākas valodas un bija daudz domājis par latviešu valodas problēmām, viņš zināja, kā latviešu vārdu krājums bagātināms un kas no tā skaužams. === Jauni vārdi pēc citu valodu parauga === Tādus vārdus sauc par kalkiem. Šo vārdu krājumā J. Alunāns ieviesis vārdu ''kokvilna'' (vācu ''Baumwolle''). No leišu valodas viņš pārņēma vārdu ''kareivis'', no angļu valodas - ''ferma, drenas'' u.c., no krievu valodas - ''arbūzs'', ''akmeņogles, apakšnams, augstskola, ūdeņradis'', no vācu valodas tikai vienu vārdu - ''vekselis'', pārējie vācu termini tiek skausti, piem., ''ģeldīgs - derīgs, ķirspēle - draudze, presēts - slogots, štrāpe - sods, slaka -- šķirne (runājot par augiem un dzīvniekiem) un šķira, Geschäft, Verrichtung - veikals, Geschenk zum Bestechen - balva, Geschlecht, Geschlechtsunterschied - dzimtene.'' === Internacionālie vārdi === ''Ideja, demokrātija, barometrs, budžets, republika''. === Vārdu nozīmes maiņa un izlokšņu izmantošana === XIX gadsimtā vārdi ''valsts'' (Vidzemē) un ''pagasts'' (Kurzemē) bija sinonīmi ar nozīmi ‘pagasts’. Alunāns ieteica lielās teritorijas apzīmēšanai lietot vārdu ''valsts'' (kā to darīja Stenders), bet ''pagasts'' - mazākam apgabalam. Tajā paša laika posmā vēstules tika sauktas par grāmatām, Alunāns piedāvāja vārdu ''breve''; dzejoļus sauca par rīmēm un ziņģēm, Alunāns piedāvāja - ''dziesma, dziesmiņa''; vēsturi apzīmēja vārds ''stāsts'', Alunāns piedāvāja - ''istorija''. === Atvasinājumi === ''Virtuve, klausītava, zvērnīce, virsvaldnieks, rakstniecība, zemkopība, skābeklis.'' Tiek izmantoti J. Alunāna ieteiktie mēnešu nosaukumi - ''janvāris, februāris, marts, aprīlis, maijs'' utt. senāko ''janvar, vevrar, merc, april, mei'' utt. vietā, tautu nosaukumi - ''angļi, armēnieši, austrieši, beļģieši, francūži, grieķi, holandieši, spānieši'', senāko ''nosaukumu eņlenderi, armenjeri, eistreiķeri, belgeri, spranči, grieķeri, ollenderi'' un ''spānjeri'' vietā, valstu nosaukumi - ''Francija, Zviedrija, Anglija'' u.c. senāko nosaukumu ''Zviedru zeme, Englender zeme'' vai ''Eņģlande'' vietā<ref name=":1" />. == Raksti un grāmatas == * "[[Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas]]" (dzejoļu krājums, 1856), * "Īsa pamācīšana, kā tautu vārdi pa latviski jāraksta" ("Mājas Viesis", 1857), * "Par jauniem latviešu valodā taisāmiem vārdiem" ("Mājas Viesis", 1857), * "Latviešu valoda" ("Mājas Viesis", 1858), * Izglītojošo rakstu krājums 3 grāmatās "[[Sēta, daba, pasaule]]" (Lākmaņa izdevniecība Tērbatā, 1860), * "Par latviešu valodu" ("Pēterburgas Avīzes", 1862), * "Iztulkošana no kādiem svešiem vārdiem, kas "Pēterburgas Avīzēs" no 1862. gada atronami" ("Pēterburgas Avīzes", 1862/63). * Alunāns, Juris. - Tautas saimniecība: ar G. Allunāna dzīvošanas izstāstīšanu /sarakst. no G. Allunāna. - Jelgava : J.F. Stefenhāgens un dēls, 1867. * Alunāns, Juris. - Mazais bodnieks jeb izstāstīšana par daźādiem stādiem, kas andelē atronas. Jelgava: Stefenhāgens, 1873. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/2.Alun.htm Par Juri Alunānu] Teodora Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsturē" portālā ailab.lv * [http://www.letonika.lv/klasiki/section.aspx?g=6&f=1&id=2190856&q= Jura Alunāna "Dziesmiņas, latviešu valodai iztulkotas"] portālā letonika.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Alunans, Juris}} [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Tērbatas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] 8dla3dtuts4tythf7wyscmrec9i0ejp 0 14226 4522122 4420801 2026-09-14T11:38:47Z ~2026-49597-81 150337 Esmu izlabojis mājas halles nosaukumu un pierakstījis klāt faktu, ka izcīnīts arī vienreiz LAT-EST tituls. 4522122 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #0000FF | bg_color = #FFDD0C | klubs = Ventspils | logo = BK Ventspils logo.svg | logo_izm = 200px | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Ventspils}} | līga = [[OlyBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] | konference = | divīzija = | dibināts = 1994 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = [[Ventspils Olimpiskais centrs]] | ietilpība = 3085 | krāsas = Dzeltena, zila<br />{{color box|#FFDD0C}} {{color box|blue}} | īpašnieks = | prezidents = [[Ģirts Štekerhofs]] | menedžeris = [[Ralfs Pleinics]] | galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Gints Fogels]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.bkventspils.lv}} | sadarbojas = [[BK Ventspils Augstskola]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) <!------ čempiontituli -------> | Izaicinājums = | Eirokauss = | Eirolīga = | LBL = 10 | BBL = 1 |. LAT-EST = 1 (2018) }} '''BK "Ventspils"''' ir [[Latvija]]s [[basketbols|basketbola]] klubs no [[Ventspils]], kas spēlē [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un un [[LBL|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL) kopš tās dibināšanas 1994. gadā. Pastāvēšanas vēsturē BK "Ventspils" ir 10 reizes uzvarējis LBL čempionātā. Mājas spēles komanda aizvada [[Olimpiskais centrs Ventspils |Ventspils Olimpiskā centra]] arēnā. == Kluba vēsture == Basketbola klubs "Ventspils" tika dibināts 1994. gadā, taču jau kopš 1992. gada [[LBL]] sezonas startēja komanda ar šādu pašu nosaukumu. Iesākumā BK "Ventspils" bija vidusmēra Latvijas komanda, bet par pagrieziena punktu komandas attīstībā var uzskatīt 1997./1998. gada sezonu, kad komandu sāka trenēt [[Armands Krauliņš]] un tika uzcelts [[Ventspils Olimpiskais centrs]]. Šajā sezonā Ventspils debitēja [[Eiropa]]s kausu turnīros, iekļūstot [[Korāča kauss|Korāča kausa]] astotdaļfinālā. 1998./1999. gada sezonā Ventspils jau startēja [[Saportas kauss|Saportas kausa izcīņā]]. Šajā sezonā Ventspils pēdējo reizi LBL finālā piekāpās [[Brocēni/LMT]] komandai. 1999./2000. gada sezonā BK Ventspils pirmoreiz kļuva par Latvijas čempioniem un uzvarēja arī nākamajās sešās sezonās. No 2001./2002. gada sezonas līdz 2006./2007. gada sezonas beigām ventspilnieku treneris bija bijušais kluba basketbolists [[Kārlis Muižnieks]]. Pēc viņa atlaišanas par treneri kļuva [[Gašpers Okorns]]. Lielākais sasniegums Eirokausos ir 2002./2003. gada [[FIBA Čempionu kauss|FIBA Čempionu kausā]] izcīnītā 3. vieta. BK "Ventspils" piedalījās [[BBL|Baltijas Basketbola līgā]] no tās izveidošanas 2004. gadā līdz pat pēdējai 2017./2018. gada sezonai. Augstākais kluba sasniegums BBL bija 3. vieta 2006./2007. sezonā, šo pašu panākumu BK "Ventspils" atkārtoja 2010. gadā. Spēlē par 3. vietu 2010. gadā [[BC Šiauliai]] uzvarēja BK Ventspils klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/328272-ventspils_nenotur_parsvaru_un_izlaiz_no_rokam_bbl_bronzu |title=''Ventspils'' nenotur pārsvaru un izlaiž no rokām BBL bronzu |access-date={{dat|2010|10|25||bez}} |archive-date={{dat|2010|04|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100430215818/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/328272-ventspils_nenotur_parsvaru_un_izlaiz_no_rokam_bbl_bronzu }}</ref> {{dat||5|5|}} bronzas medaļas tika piešķirtas gan BK Ventspils, gan [[BC Šiauliai]] klubam.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/05052010-bronza_tiek_gan_ventspilij_gan_siauliai Bronza tiek gan "Ventspilij", gan "Šiauliai"]</ref> 2007. gadā BK Ventspils septiņu gadu dominanci LBL pārtrauca [[ASK Rīga]]. 2008. gadā Ventspils neiekļuva finālā, taču ieguva bronzas medaļas. 2009. gadā tas atguva Latvijas čempionu titulu<ref>[http://www.eurobasket.com/Latvia/basketball-League-LBL_2008-2009.asp LBL: Season 2008-2009]</ref> un 2010. gadā atkal ieņēma 3. vietu. Savukārt 2011. gadā BK Ventspils izcīnīja 2. vietu LBL un 4. vietu BBL. <!-- == Komandas sastāvs == Atjaunots 2017. gada 25. decembrī {{BK Ventspils sastāvs}} {{Bss start|clr=blue|bg=#FFDD0C}} {{Bs player|no=0|nat=USA|pos=A|name=[[Bleiks Hamiltons]]}} {{Bs player|no=3|nat=LAT|pos=A|name=[[Artūrs Grīnbergs]]}} {{Bs player|no=7|nat=LAT|pos=A|name=[[Ingus Jakovičs]]}} {{Bs player|no=8|nat=LAT|pos=U|name=[[Dāvis Gūtmanis]]}} {{Bs player|no=9|nat=LAT|pos=A|name=[[Rihards Lomažs]]}} {{Bs player|no=13|nat=USA|pos=U|name=[[Emanuēls Ubilla]]}} {{Bs player|no=14|nat=LAT|pos=U|name=[[Artūrs Bērziņš (basketbolists)|Artūrs Bērziņš]]}} {{Bs player|no=15|nat=BLR|pos=U|name=[[Vlads Mikulskis]]}} {{Bs player|no=21|nat=LAT|pos=A|name=[[Aigars Šķēle]]}} {{Bs player|no=22|nat=LAT|pos=U|name=[[Māris Gulbis]]}} {{Bs player|no=27|nat=LTU|pos=C|name=[[Julius Jucikas]]}} {{Bs player|no=30|nat=LAT|pos=C|name=[[Ronalds Zaķis]]}} {{Bs player|no=31|nat=USA|pos=U|name=[[Maiks Brusevics]]}} {{Bs player|no=35|nat=LAT|pos=U|name=[[Kristaps Ķīlis]]}} {{Bss end}} --> == Komandas galvenie treneri == * 1994—1995: [[Raitis Silarājs]] * 1995—1997: [[Nikolajs Balvačovs]] * 1997—2001: [[Armands Krauliņš]] * 2001—2007: [[Kārlis Muižnieks]] * 2007—2008: [[Gašpers Okorns]] * 2008—2010: [[Agris Galvanovskis]] * 2010: [[Silvano Poropats]] * 2010: [[Guntis Endzels]] (p.i.) * 2010—2011: [[Aļģirds Brazis]] * 2011: [[Guntis Endzels]] * 2011—2012: [[Gundars Vētra]] * 2012—2015: [[Roberts Štelmahers]] * 2015—2017: [[Kārlis Muižnieks]] * 2017—2019: [[Roberts Štelmahers]] * 2019—2020: [[Artūrs Visockis-Rubenis]] * kopš 2020: [[Gints Fogels]] == Izcīnītās vietas == {| cellpadding="3" style="font-size:95%; background-color:#F9F9F9; border:solid 1px #AAAAAA; border-collapse: collapse; margin-top:12px; margin-bottom:12px;" cellspacing="1" border="1" width=90% |- | width="33%" style="color:blue; background:#FFDD0C;" align=center | '''Latvijas Basketbola līga''' | width="33%" style="color:blue; background:#FFDD0C;" align=center | '''Baltijas Basketbola līga''' | width="33%" style="color:blue; background:#FFDD0C;" align=center | '''Citi turnīri''' |- |valign="top"| {{div col}} * 1994 — 7 * 1995 — 6 * 1996 — 3 * 1997 — 4 * 1998 — 2 * 1999 — 2 * 2000 — '''1''' * 2001 — '''1''' * 2002 — '''1''' * 2003 — '''1''' * 2004 — '''1''' * 2005 — '''1''' * 2006 — '''1''' * [[LBL 2006/2007|2007]] — 2 * [[LBL 2007/2008|2008]] — 3 * [[LBL 2008/2009|2009]] — '''1''' * [[LBL 2009/2010|2010]] — 3 * [[LBL 2010/2011|2011]] — 2 * [[LBL 2011/2012|2012]] — 2 * [[LBL 2012/2013|2013]] — 2 * [[LBL 2013/2014|2014]] — '''1''' * [[LBL 2014/2015|2015]] — 2 * [[LBL 2015/2016|2016]] — 3 * [[LBL 2016/2017|2017]] — 2 * [[LBL 2017/2018|2018]] — '''1''' * [[LBL 2018/2019|2019]] — 2 * [[LBL 2020/2021|2021]] — 2 * [[LBL 2021/2022|2022]] — 2 * [[LBL 2022/2023|2023]] — 2 {{div col end}} |valign="top"| * [[2004.—2005. gada BBL sezona|2005]] — 4 * [[2005.—2006. gada BBL sezona|2006]] — 5 * [[2006.—2007. gada BBL sezona|2007]] — 3 * [[2007.—2008. gada BBL sezona|2008]] — 6 * [[2008.—2009. gada BBL sezona|2009]] — 7 * [[2009.—2010. gada BBL sezona|2010]] — 3/4 * [[2010.—2011. gada BBL sezona|2011]] — 4 * [[2011.—2012. gada BBL sezona|2012]] — Ceturtdaļfināli * [[2012.—2013. gada BBL sezona|2013]] — 1<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/basketball/news/ventspils-basketbolisti-triumfe-bbl-turnira.d?id=43207368|title='Ventspils' basketbolisti triumfē BBL turnīrā|date={{dat|2013|4|6||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|4|7||bez}}}}</ref> * [[2013.—2014. gada BBL sezona|2014]] — Ceturtdaļfināli * [[2014.—2015. gada BBL sezona|2015]] — 2 |valign="top"| {{div col}} * 1997.—1998.: [[Korača kauss]] (astotdaļfināli) * 1998.—1999.: [[Saportas kauss]] * 1999.—2000.: [[Saportas kauss]] * 2000.—2001.: ''nepiedalījās'' * 2001.—2002.: ''nepiedalījās'' * 2002.—2003.: FIBA Čempionu kauss (3.vieta) * 2003.—2004.: [[ULEB Eirokauss|ULEB kauss]] * 2004.—2005.: [[ULEB Eirokauss|ULEB kauss]] (ceturtdaļfināli) * 2005.—2006.: [[ULEB Eirokauss|ULEB kauss]] * 2006.—2007.: [[ULEB Eirokauss|ULEB kauss]] * 2007.—2008.: [[ULEB Eirokauss|ULEB kauss]] * 2008.—2009.: [[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss|Eiropas izaicinājuma kauss]] * 2009.—2010.: [[2009.—2010. gada ULEB Eirokausa sezona|Eirokauss]] * 2010.—2011.: [[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss|Eiropas izaicinājuma kauss]] (ceturtdaļfināli) * 2011.—2012.: [[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss|Eiropas izaicinājuma kauss]] (ceturtdaļfināli) * 2012.—2013.: [[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss|Eiropas izaicinājuma kauss]] * 2013.—2014.: [[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss|Eiropas izaicinājuma kauss]] * 2014.—2015.: [[ULEB Eirokauss|ULEB kauss]] * 2015.—2016.: [[FIBA Eiropas Kauss]] * 2018.—2019.: [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] — '''1. vieta''' {{div col end}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bkventspils.lv Oficiālā mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20090130110337/http://www.asektors.lv/ Oficiālais fanu klubs] * [http://www.eurobasket.com/team.asp?Cntry=LAT&Team=1433 Eurobasket profils] {{en ikona}} * [http://www.eurocupbasketball.com/ulebcup/competition/teams/showteam?gamenumber=2&gamecode=31&clubcode=VEN&phasetypecode=rs&pcode=jku&seasoncode=u2007 Eiropas kausu profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090714073940/http://www.eurocupbasketball.com/ulebcup/competition/teams/showteam?gamenumber=2&gamecode=31&clubcode=VEN&phasetypecode=rs&pcode=jku&seasoncode=u2007 |date={{dat|2009|07|14||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_BYg5Rb55Jw-G5I3MZ6JB01.roundID_6491.season_2009.teamID_4045.html FIBA Europe profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090323064514/http://www.bbl.net/index.php/b19sYW5nPWVuJm9fc2Vhcz0yMSZvX2xlYWc9OCZmdXNlYWN0aW9uPXRlYW1zLm1haW4mdD01OA== BBL profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090605022212/http://www.basket.lv/lbl/komandas/ventspils-1 LBL profils] {{LBL}} {{LBL čempioni}} {{BK Ventspils spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Ventspils}} [[Kategorija:BBL klubi]] [[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]] [[Kategorija:LBL klubi]] [[Kategorija:Sports Ventspilī|Basketbola klubs]] 0fkppsufeuoe4885at4urvcipeeqeq5 10 15425 4521986 4521308 2026-09-14T02:10:09Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4521986 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeniņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko saka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? gjdvfysey6fup22qti2ugwi307hqj05 4522008 4521986 2026-09-14T03:32:53Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4522008 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeniņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko saka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ld5rrntrzodldw6pwv2r60jsnyjtx3w 0 16477 4521978 4121651 2026-09-13T23:06:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521978 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Kima Gevārta | vārds_orig = ''Kim Gevaert'' | attēls = Kim Gevaert.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1978|8|5}} | dz_viet = {{vieta|Beļģija|Lēvena}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{BEL}} | dzīvesvieta = | garums = 170 [[centimetrs|cm]] | svars = 60 [[kilograms|kg]] | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = Sprints | kar_sāk = | kar_beig = 2008 | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|VOS}} {{MedalGold|[[2008. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|4x100 m]]}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|[[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Osaka 2007]]|4x100 m}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Gēteborga 2006]]|100 m}} {{Medal|Gold|[[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Gēteborga 2006]]|200 m}} {{Medal|Silver|[[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2002]]|100 m}} {{Medal|Silver|[[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2002]]|200 m}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|[[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Vīne 2002]]|60 m}} {{Medal|Gold|[[2005. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Madride 2005]]|60 m}} {{Medal|Gold|[[2007. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Birmingema 2007]]|60 m}} }} '''Kima Gevārta''' (dzimusi {{dat|1978|8|5}} [[Lēvena|Lēvenā]]) ir bijusī [[Beļģija|beļģu]] sprintere. Startēja 60, 100 un 200 metru distancēs. Izcīnījusi zelta medaļu [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] 4x100 m stafetē. K. Gevārta karjeru noslēdza 2008. gada 5. septembrī. == Personīgie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta !! Piezīmes |- | [[60 m]] ||align="center"| 7,10 s || {{dat|2007|3|3|N|bez}} || {{vieta|Vācija|Birmingema}} || Beļģijas rekords |- | [[100 m]] ||align="center"| 11,04 s || {{dat|2006|7|9|N|bez}} || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || Beļģijas rekords |- | [[200 m]] ||align="center"| 22,20 s || {{dat|2006|7|9|N|bez}} || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || Beļģijas rekords |- | [[400 m]] ||align="center"| 51,45 s || {{dat|2005|5|8|N|bez}} || {{vieta|Beļģija|Gente}} || |} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://rapidas.webcindario.com/kimgevaert.htm Kimas Gevārtas bildes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060523202607/http://rapidas.webcindario.com/kimgevaert.htm |date={{dat|2006|05|23||bez}} }} {{Olimpisko spēļu medaļnieks-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gevarta, Kima}} [[Kategorija:Beļģijas vieglatlētes]] [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Flāmu Brabantē dzimušie]] [[Kategorija:Sprinteri]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Beļģijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 5md4tb0z8oklg8g4p9k3rgn4lh41ni2 0 16691 4521885 4441403 2026-09-13T19:49:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521885 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Kajsa Berjkvista | vārds_orig = ''Kajsa Bergqvist'' | attēls = Bergqvist-Stuttgart2006.jpeg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1976|10|12}} | dz_viet = {{vieta|Zviedrija|Solentuna}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{SWE}} | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[Augstlēkšana]] | kar_sāk = 1997 | kar_beig = 2007 | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ([[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]], [[2000. gada Vasaras Olimpiskās spēles|2000]]) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 2,06 [[metrs|m]] | PR1_d = [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] | PR2 = 2,08 [[metrs|m]] | PR2_d = [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] telpās (pasaules rekords) | PR3 = 4952 | PR3_d = [[septiņcīņa|septiņcīņā]] | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kajsa Margareta Berjkvista''' ({{val|sv|Kajsa Margareta Bergqvist}}; dzimusi {{dat|1976|10|12}} [[Solentuna|Solentunā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]) ir bijusī zviedru augstlēcēja, savu profesionāles karjeru beigusi [[2007. gads|2007]]. gadā. Viņai pieder pasaules rekords augstlēkšanā telpās - tas ir 2,08 metrus augsts. [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] viņa izcīnīja bronzas medaļu, vēl vienu zelta un divas bronzas medaļas Pasaules čempionātos un zelta medaļu 2002., bronzas medaļu [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006.]] gada Eiropas čempionātos. 2008.gada janvārī paziņojusi par profesionālās sporta karjeras noslēgumu. 2021.gadā kļuvusi par vienu no Zviedrijas nacionālās vieglatlētikas izlases treneriem. == Personiskie rekordi == {|class="wikitable" |- !Disciplīna !Rezultāts !Vieta !Piezīmes |- |[[Augstlēkšana]] (stadionā) |2,06 [[metrs|m]] |{{flag|Vācija}} |Nacionālais rekords |- |[[Augstlēkšana]] (telpās) |2,08 [[metrs|m]] |{{flag|Vācija}} |Pasaules rekords |- |[[Septiņcīņa]] |4952 punkti | | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.kajsabergqvist.nu/ Kajsas Bergkvistas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090831042559/http://kajsabergqvist.nu/ |date={{dat|2009|08|31||bez}} }} {{se ikona}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://ivetlalova.webcindario.com/kajsabergqvist.htm Kajsas Bergkvistas fotogalerija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090309085216/http://ivetlalova.webcindario.com/kajsabergqvist.htm |date={{dat|2009|03|09||bez}} }} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}{{autoritatīvā vadība}}{{DEFAULTSORT:Bergkvista, Kajsa}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Stokholmas lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas vieglatlētes]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] [[Kategorija:Augstlēcēji]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] jev7dktossdr9kbag5ywwx1vm42qkp9 0 21541 4521983 4398763 2026-09-14T01:52:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521983 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|tautu|Krievs (nozīmju atdalīšana)|Krievs}} {{Tautas infokaste | attēls = {{image array|perrow=5|width=60|height=70 | image1 = Alexander_Newski.jpg| caption1 = [[Aleksandrs Ņevskis]] | image2 = Ivan_III_of_Russia.jpg| caption2 = [[Ivans III]] | image3 = Peter der-Grosse 1838.jpg| caption3 = [[Pēteris I]] | image4 = M.V. Lomonosov by L.Miropolskiy after G.C.Prenner (1787, RAN).jpg| caption4 = [[Mihails Lomonosovs]] | image5 = Suvorov Alex V.jpg| caption5 = [[Aleksandrs Suvorovs]] | image6 = Lobachevsky 03 crop.jpg| caption6 = [[Nikolajs Lobačevskis]] | image7 = Portrait of Alexander Pushkin (Orest Kiprensky, 1827).PNG| caption7 = [[Aleksandrs Puškins]] | image8 = Mikhail lermontov.jpg| caption8 = [[Mihails Ļermontovs]] | image9 = Turgenev by Repin.jpg| caption9 = [[Ivans Turgeņevs]] | image100 = Vasily Perov - Портрет Ф.М.Достоевского - Google Art Project.jpg| caption100 = [[Fjodors Dostojevskis]] | image110 = L.N.Tolstoy Prokudin-Gorsky.jpg| caption110 = [[Ļevs Tolstojs]] | image120 = Porträt des Komponisten Pjotr I. Tschaikowski (1840-1893).jpg| caption120 = [[Pēteris Čaikovskis]] | image130 = REPIN_portret_REPIN.jpg| caption130 = [[Iļja Repins]] | image140 = Ivan Pavlov nobel.jpg| caption140 = [[Ivans Pavlovs]] | image150 = DIMendeleevCab.jpg| caption150 = [[Dmitrijs Mendeļejevs]] | image160 = Anton Chekhov with bow-tie sepia image.jpg| caption160 = [[Antons Čehovs]] | image170 = Tsar Nicholas II -1898.jpg| caption170 = [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] | image175 = RasputinPhoto.jpg| caption175 = [[Grigorijs Rasputins]] | image180 = Bundesarchiv Bild 183-18073-0003, Konstantin Sergejewitsch Stanislawski.jpg| caption180 = [[Konstantīns Staņislavskis]] | image190 = Feodor Chaliapin signed.jpg| caption190 = [[Fjodors Šaļapins]] | image200 = Zhukov1916.jpg| caption200 = [[Georgijs Žukovs]] | image230 = Gagarin in Sweden.jpg | caption230 = [[Jurijs Gagarins]] | image240 = Vladimir Vysotsky.jpg| caption240 = [[Vladimirs Visockis]] | image245 = RIAN archive 850809 General Secretary of the CPSU CC M. Gorbachev (crop).jpg| caption245 = [[Mihails Gorbačovs]] | image250 = Mikhail Nikolayevich Zadornov.jpg| caption250 = [[Mihails Zadornovs]] }} | tauta = Krievi | skaits = ~120 milj. | vieta = {{RUS}} (105 milj.)<br>{{UKR}} (8,3 milj.)<br>{{USA}} (3,1 milj.)<br>{{KAZ}} (2,9 milj.)<br>{{ISR}} (1,1 milj.)<br>{{BLR}} (0,7 milj.)<br>{{UZB}} (0,6 milj.)<br>{{LVA}} (0,46 milj.)<br>{{KGZ}} (0,3 milj.)<br>{{EST}} (0,3 milj.)<br>{{TKM}} (0,3 milj.)<br>{{MDA}} (0,2 milj.)<br>{{LTU}} (0,14 milj.)<br>{{ARG}} (0,2 milj.)<br>{{ITA}} (0,2 milj.)<br>{{DEU}} (0,2 milj.)<br>{{AZE}} (0,14 milj.)<br>{{BRA}} (0,11 milj.) | valoda = [[krievu valoda|krievu]] | reliģija = [[pareizticība]], [[vecticība]] (mazākums) | grupas = | radi = [[baltkrievi]], [[ukraiņi]], [[rusīni]], kā arī citas [[slāvi|slāvu]] tautas }} '''Krievi''' (pašnosaukums — ''русские''), agrāk arī '''lielkrievi''' (''великороссы'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/lielkrievi|title=lielkrievi {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2024-02-19}}</ref> un '''moskoviti''' (''московиты'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/moskoviti:1|title=Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2024-02-19}}</ref> ir [[austrumslāvi|austrumslāvu]] tauta [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], skaitliski lielākā [[Slāvi|slāvu]] tauta. Krievi runā [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupas [[krievu valoda|krievu valodā]], kurā ir 3 pamatdialekti — ziemeļu, Maskavas, dienvidu, — un virkne vietējo izlokšņu. Izplatītākā reliģija ir [[pareizticība]], izplatīta ir arī [[vecticība]]. Kopskaits pasaulē ir ap 120 miljoniem, no kuriem [[Krievija|Krievijas Federācijā]] dzīvo aptuveni 105 miljonu krievu. Lielākās [[krievu diaspora]]s kopienas dzīvo [[Ukraina|Ukrainā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]. Pēc valodas, sadzīves kultūras un vēstures īpatnībām iedalās mazākās [[Subetniskā grupa|subetniskās grupās]], piemēram, [[gorjuni]] (''горюны''), [[kazaki]] (''казаки''), [[kamčadali]] (''камчадалы''), [[pomori]] (''поморы'') u.c. [[Latvijas krievi]] kopā ar [[Igaunijas krievi|Igaunijas]] un [[Lietuvas krievi]]em veido [[Baltija]]s [[Krievu diaspora|krievu diasporu]] ar savdabīgu identitāti un valodas īpatnībām, Latvijā turklāt papildus izdalāma [[vecticībnieki|vecticībnieku]] kopiena. == Nosaukums latviešu valodā == [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] nosaukums "krievi" cēlies no senslāvu cilts [[kriviči]]em, kuri apdzīvoja apvidu uz austrumiem — dienvidaustrumiem no mūsdienu Latvijas (mūsdienu [[Polocka]]s apvidus). == Etnoģenēze == [[Attēls:Великороссияне разных губерний 1862 01.jpg|thumb|250px|left|Lielkrievu tautastērpi no dažādām Krievijas guberņām (1862. gada zīmējums)]] No [[Senslāvi|senslāvu]] [[Cilts|ciltīm]] vislielākā loma krievu sākotnējā [[etnoģenēze|etnoģenēzē]] bija [[kriviči]]em, [[Ilmeņa slovēņi]]em un [[vjatiči]]em, mazākā mērā — [[severjani]]em un [[radimiči]]em (migrācija un starpetniskie sakari viduslaikos bija ļoti lēni un niecīgi). Kā tauta sāka veidoties 17. gadsimtā līdz ar centralizētas [[valsts]] — [[Krievijas cariste]]s, — nostiprināšanos un izplešanos, pakļaujot pārējās senkrievu zemes un apvienojot tajās dzīvojošo slāvu un [[Somugri|somugru]] elementu vienā valsts varai pakļautā sociālā veselumā, vieniem likumiem un valsts paražām, nivelējot etniskās un etnogrāfiskās atšķirības. Pēc [[Zelta Orda]]s sabrukuma, sākās pastāvīga migrācija uz austrumiem, apmetoties vispirms [[Volga]]s upes baseina melnzemes [[Stepe|stepē]], [[Urāli|Pieurālos]], pēc tam migrējot tālāk uz [[Sibīrija|Sibīriju]] (19. gadsimta sākumā krievu migrācijas vilnis sasniedza [[Aļaskas pussala|Aļaskas pussalu]]). 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] krievu skaits mehāniski palielinājās, [[pārkrievošana|pārkrievojot]] daudzās impērijā dzīvojošajās [[mazākumtautība]]s un etniskās grupas. == Skaits == Vēsturiski krievi bija lielākā etniskā grupa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Gadsimtiem ilgi krievi, kā arī citas caram pakļautas tautas dzīvoja zem [[dzimtbūšana]]s, kas tika atcelta 1861. gadā. Viņi kļuva par vienu no [[Oktobra revolūcija|boļševiku revolūcijas]] virzītājspēkiem un palīdzēja izveidot [[Komunisms|komunistisko režīmu]] valstī. Pašlaik kopējais krievu skaits pasaulē ir aptuveni 120 miljoni (pēc dažādām aplēsēm līdz 150 miljoniem), no kuriem 111 miljoni (2010. gadā) jeb aptuveni 77,8 % iedzīvotāju dzīvoja [[Krievija|Krievijā]] (2002. gadā — 116 miljoni jeb 79,8 %). Krievi veido lielāko daļu Krievijas Federācijas iedzīvotāju, kā arī ievērojamu iedzīvotāju daļu [[Pēcpadomju valstis|bijušās PSRS valstīs]]: [[Ukraina|Ukrainā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Kazahstānas krievi|Kazahstānā]], [[Uzbekistānas krievi|Uzbekistānā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Moldova|Moldovā]] (ieskaitot [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras Moldāvu Republiku]]) un [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]]. Lielas diasporas ir [[Krievi ASV|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Brazīlijas krievi|Brazīlijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. == Krievi Latvijā == {{Pamatraksts|Latvijas krievi}} Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās [[Latvija]]s teritorijā ir kopš 15. gadsimta, kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa [[Daugava|Daugavu]] lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no [[Polocka]]s un [[Vitebska]]s, lai rudenī dotos atpakaļ. Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc [[1667]]. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās [[Nikona reforma]]s, kad, glābjoties no vajāšanām, [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un Rīgā apmetās lielāks skaits [[vecticībnieki|vecticībnieku]] bēgļu no [[Krievijas cariste]]s. Pēc Baltijas zemju pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie krievu zemnieki un katoļticīgie baltkrievi. Krievu skaita īpatsvars ievērojami mainījās pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad pēc [[vācbaltieši|Latvijas vāciešu]] izceļošanas un [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] iznīcināšanas krievi kļuva par izteikti lielāko [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautību]]. Pēc [[Latvijas Republika]]s valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir Latvijā skaitliski lielākā mazākumtautība: pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no iedzīvotāju kopskaita).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā |access-date={{dat|2012|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> Pēc 2018. gada 1. janvāra Centrālās statistikas pārvaldes datiem 312 057 (64,0%) bija [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņi]], bet 141 232 (29,0%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]]; krievu kopskaitu lēsa kā 487 250.<ref>http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG110.px/table/tableViewLayout1/?rxid=d8284c56-0641-451c-8b70-b6297b58f464{{Novecojusi saite}}</ref> Lielākā daļa krievu Latvijā dzīvo pilsētās, izņemot [[Latgale|Latgali]], kur daudzi krievi dzīvo arī laukos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.bestreferat.ru/referat-74002.html Е.И. Кэмпбелл (Воробьева) «Единая и неделимая Россия» и «Инородческий вопрос» в имперской идеологии самодержавия] * [https://web.archive.org/web/20140414094533/http://works.tarefer.ru/33/101770/index.html Доклад: Национальная политика в имперской России] {{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas tautas]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] [[Kategorija:Krievi| ]] [[Kategorija:Krievijas cilvēki| ]] [[Kategorija:Slāvu tautas]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] [[Kategorija:Igaunijas tautas]] 3sowlqj1i7u3osg041a3j79isdf3d21 0 21600 4521906 4172640 2026-09-13T20:32:54Z Gaujmalnieks 7589 /* Novadnieki */ 4521906 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Jaunsvirlaukas pagasts | karte = Jaunsvirlaukas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Jelgavas novads | centrs = Staļģene | platība = 123,4 | iedzīvotāji = 3261<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 3261 / 123.4 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.jaunsvirlauka.lv }} '''Jaunsvirlaukas pagasts''' ir viena no [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] administratīvajām teritorijām, [[Lielupe]]s kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada [[Vircavas pagasts|Vircavas]] un [[Platones pagasts|Platones]] pagastiem, kā arī, pa [[Lielupe|Lielupi]] ar [[Cenu pagasts|Cenu]] un [[Sidrabenes pagasts|Sidrabenes]] pagastiem, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Viesturu pagasts|Viesturu pagastu]], kā arī [[Jelgava]]s pilsētu. == Daba == === Hidrogrāfija === Upes: [[Īslīce]], [[Lielupe]], [[Liepars]], [[Rēda]], [[Sesava]], [[Svitene]], [[Vircava]]. == Vēsture == Mūsdienu Jaunsvirlaukas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Biles muiža (''Billenhof''), Ciemaldu muiža (''Zeemalden''), Dandāles muiža (''Dannental''), Jaunāmuiža (''Peterweide''), Jaunsvirlaukas muiža (''Neu-Bergfried'', [[Jaunsvirlauka]]), Prankas muiža (''Frank-Sessau''), Salgales muiža (''Sallgalen''), Staļģenes muiža (''Stalgen'', [[Staļģene]]), Supardantu muiža (''Superintendentenhof''), Vecsvirlaukas muiža (''Alt-Bergfried'', [[Bajāri (Jaunsvirlaukas pagasts)|Bajāri]]). 1935. gadā [[Jelgavas apriņķis|Jelgavas apriņķa]] Jaunsvirlaukas pagasta platība bija 93 km² un tajā dzīvoja 2139 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Jaunsvirlaukas un [[Staļģenes ciems|Staļģenes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Jaunsvirlaukas ciems''' ietilpis [[Jelgavas rajons|Jelgavas]] (1949-1962, pēc 1967. gada) un [[Bauskas rajons|Bauskas]] (1962-1967) rajonos. Jaunsvirlaukas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā Staļģenes ciema un [[Sesavas ciems|Sesavas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Līgo» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja [[Vircavas ciems|Vircavas ciemam]]. 1966. gadā pievienoja Vircavas ciema [[padomju saimniecība]]s «Dzirnieki» teritoriju, 1974. gadā daļu teritorijas pievienoja Vircavas ciemam, 1977. gadā pievienoja daļu [[Vecsvirlaukas ciems|Vecsvirlaukas ciema]] teritorijas, 1979. gadā — daļu likvidētā Vecsvirlaukas ciema, 1987. gadā — daļu Vircavas ciema teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Jaunsvirlaukas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2700 |1959|2800 |1967|3546 |1979|3190 |1989|3376 |2000|3385 |2011|3011 |2021|2467 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Staļģene]]''' (pagasta centrs), [[Mežciems (Jaunsvirlaukas pagasts)|Mežciems]], [[Dzirnieki]], [[Vecsvirlauka]], [[Bajāri (Jaunsvirlaukas pagasts)|Bajāri]], [[Bitēni (Jaunsvirlaukas pagasts)|Bitēni]], [[Blukas]], [[Īslīcas]], [[Jaunsvirlauka]], [[Kārniņi]], [[Pakuļi]], [[Smedēni]], [[Šalkas (Jaunsvirlaukas pagasts)|Šalkas]]. === Novadnieki === * [[Antons Birkerts]] (1876—1971), literatūrzinātnieks un rakstnieks * [[Pēteris Birkerts]] (1881—1956), literatūrzinātnieks un folklorists * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) , latviešu aktieris, režisors == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Jelgavas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Jelgavas rajons}} {{Jelgavas apriņķis}} }} [[Kategorija:Dobeles apriņķis]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Jelgavas novada pagasti]] [[Kategorija:Jaunsvirlaukas pagasts| ]] jz0dbrebskqds65fqjwu9w5cocjwq0a 0 30778 4521936 4185969 2026-09-13T20:56:13Z Votre Provocateur 111653 4521936 wikitext text/x-wiki {{Japānas prefektūras infokaste | nosaukums = 大阪府<br />Ōsaka-fu | karte = [[Attēls:Japan Osaka large.png|200px]] | sala = [[Honsju]] | reģions = [[Kansai reģions|Kansai]] | galvaspilsēta = [[Osaka]] | platība = 1 892,86 | platībaV = 46 | iedzgads = 2006 | iedzīvotāji = 8 822 241 | iedzīvotājiV = 2 | iedzblīvums = 4657 | pašvaldības = 43 | mājaslapa = http://www.pref.osaka.jp/ | simbols = [[Attēls:Emblem of Osaka Prefecture.svg|100px|Prefektūras simbols]] }} '''Osakas prefektūra''' ir viena no [[Japāna]]s prefektūrām. Tās centrs ir Japānas otrā lielākā pilsēta [[Osaka]]. Tā atrodas pie Japāņu iekšējās jūras. == Vēsture == [[Attēls:Kannzakigawa.JPG|Osakas prefektūras ainava|200px|thumb|left]]Mūsdienu Osakas prefektūras teritorija vēsturiski ietvēra lielāko daļu [[Secu province|Secu provinces]], kā arī [[Kavači province|Kavači]] un [[Izumi province|Izumi provinces]]. Reģions jau senatnē bija viens no nozīmīgākajiem Japānas politiskajiem un saimnieciskajiem centriem, jo atradās starp valsts centrālajiem rajoniem un [[Seto iekšējā jūra|Seto iekšējo jūru]]. Senatnē īpaša nozīme bija ''Naniwai'', kas atradās mūsdienu [[Osaka|Osakas]] teritorijā. Tās izdevīgais novietojums pie jūras ļāva tai kļūt par nozīmīgu ostu, caur kuru Japāna uzturēja sakarus ar [[Korejas pussala|Korejas pussalu]] un [[Ķīna|Ķīnu]]. 7. gadsimtā Naniwa vairākkārt kalpoja arī par Japānas imperatora rezidenci un faktisko valsts politisko centru.<ref name="OsakaHistory">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pref.osaka.lg.jp/en/introduction/history.html|title=History of Osaka|publisher=Osaka Prefectural Government|access-date=2026-09-13}}</ref> Viduslaikos reģions turpināja attīstīties kā tirdzniecības un reliģiskais centrs. 15. gadsimta beigās tagadējās Osakas teritorijā tika uzcelts [[Išijama Hongandži]] — nocietināts budistu tempļu komplekss, kas kļuva par nozīmīgu politisko un militāro centru. Pēc ilgstoša aplenkuma 1580. gadā tas nonāca [[Oda Nobunaga|Oda Nobunagas]] kontrolē. 1583. gadā [[Tojotomi Hidejosi]] bijušā Išijama Hongandži vietā sāka būvēt Osakas pili. Ap pili strauji attīstījās pilsēta, un Osaka kļuva par vienu no galvenajiem Japānas politiskajiem un ekonomiskajiem centriem. Pēc Tojotomi dzimtas sakāves [[Osakas aplenkums|Osakas aplenkumā]] 1614.—1615. gadā reģions nonāca [[Tokugavas sjogunāts|Tokugavas sjogunāta]] kontrolē. [[Edo periods|Edo periodā]] (1603—1868) Osaka kļuva par vienu no svarīgākajiem Japānas tirdzniecības centriem. Pilsētā koncentrējās rīsu un citu preču tirdzniecība, un tā ieguva iesauku „valsts virtuve” (天下の台所, ''tenka no daidokoro''). Osakas tirgotājiem bija ievērojama nozīme Japānas finanšu un tirdzniecības sistēmas attīstībā.<ref name="OsakaHistory" /> Mūsdienu Osakas prefektūra izveidojās [[Meidzi restaurācija|Meidzi restaurācijas]] laikā. 1868. gadā tika nodibināta Osakas prefektūra, bet turpmākajos gados tās robežas vairākkārt mainījās. 1881. gadā tai tika pievienota [[Sakai prefektūra]], kurā tolaik ietilpa bijušās Kavači un Izumi provinces teritorijas. Tādējādi lielā mērā izveidojās mūsdienu prefektūras teritorija.<ref name="OsakaHistory" /> 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Osaka kļuva par vienu no galvenajiem Japānas industrializācijas centriem. Strauji attīstījās tekstilrūpniecība, metālapstrāde, mašīnbūve, ķīmiskā rūpniecība un ostas infrastruktūra. Osaka un tās apkārtējās pilsētas izveidojās par vienu no lielākajiem rūpniecības rajoniem valstī. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās Osakas prefektūra, īpaši Osaka un tās rūpnieciskie rajoni, vairākkārt cieta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviācijas uzlidojumos. Pēc kara sākās strauja atjaunošana, un Japānas ekonomiskā uzplaukuma laikā prefektūra atkal kļuva par vienu no valsts nozīmīgākajiem rūpniecības, finanšu un tirdzniecības centriem. 1970. gadā [[Suita|Suitā]] notika pasaules izstāde ''Expo '70'', kas bija pirmā pasaules izstāde Āzijā un simbolizēja Japānas pēckara ekonomisko un tehnoloģisko izaugsmi. 20. gadsimta beigās Osakas prefektūras ekonomikā pakāpeniski pieauga pakalpojumu, finanšu, tirdzniecības un augsto tehnoloģiju nozaru nozīme. 1994. gadā Osakas līcī uz mākslīgas salas tika atklāta [[Kansai starptautiskā lidosta]], kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem starptautiskās satiksmes centriem Japānas rietumos. 21. gadsimtā Osakas prefektūra kopā ar [[Kioto prefektūra|Kioto]] un [[Hjogo prefektūra|Hjogo prefektūru]] veido [[Keihanšina|Keihanšinas]] aglomerācijas kodolu — vienu no lielākajām pilsētu un ekonomiskajām teritorijām Japānā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Japāna-aizmetnis}} {{Japānas prefektūras}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japānas prefektūras]] b3fm8bhfvvivwe47cosk32xz97mo3j8 0 38512 4522103 4333525 2026-09-14T09:17:04Z GregorBungensheim 102569 /* Uzvarētāji */ vienspēles 2026 4522103 wikitext text/x-wiki {{GrandSlamTurnīri | Nosaukums = ASV atklātais čempionāts | Logo = US_Open.jpg | Logo size = 100px | Bar Color = #B2C8FF | Pilsēta = [[Ņujorka]] | Valsts = {{Karogs|ASV}} | Segums = Cietā seguma / āra korts | Vīriešu tabula = 128S / 128Q / 64D | Sieviešu tabula = 128S / 96Q / 64D | Balvu fonds = [[ASV dolārs|USD]] 50,400,000 (2017) | Mājaslapa = http://www.usopen.org | Piezīmes = | Current = }} '''ASV atklātais čempionāts tenisā''' ir gada ceturtais un noslēdzošais [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]] turnīrs. Tas norisinās uz cietā seguma kortiem ārpus telpām. Turnīrs norisinās katru gadu, tas sākas pēdējā augusta pirmdienā un ilgst 2 nedēļas. == Vēsture == Pirmoreiz turnīrs ar nosaukumu "ASV Nacionālais vīriešu vienspēļu čempionāts" (''U.S. National Men’s Singles Championship'') notika 1881. gada augustā [[Ņūporta (Rodailenda)|Ņūportā]] ([[Rodailenda]]). Par pirmā turnīra uzvarētāju kļuva [[Ričards Sīrss]]. 1900. gadā pirmoreiz notika "ASV Nacionālais vīriešu dubultspēļu čempionāts" (''U.S. National Men’s Doubles Championship''). Sākumā turnīrs notika atsevišķi valsts austrumu un rietumu daļā, kur noskaidroja katras zonas labāko pāri, pēc tam tie sacentās savā starpā, un uzvarētājs ieguva tiesības cīnīties par čempiona titulu ar iepriekšējā gada uzvarētāju. Šī prakse tika pārtraukta vīriešu turnīros 1911. gadā, bet sieviešu 1918. gadā. "ASV Nacionālais sieviešu vienspēļu čempionāts" (''U.S. Women’s National Singles Championship'') pirmoreiz notika 1887. gadā [[Filadelfija]]s kriketa klubā. Divus gadus vēlāk, 1889. gadā, notika pirmais "ASV Nacionālais sieviešu dubultspēļu čempionāts" (''U.S. Women’s National Doubles Championship'') un arī "ASV Nacionālais jauktais dubultspēļu čempionāts" (''U.S. Mixed Doubles Championship''). Ar atklātās ēras sākumu 1968. gadā visi pieci čempionāti tika apvienoti vienā turnīrā ar nosaukumu "ASV atklātais čempionāts tenisā" (U.S. Open). Bez tam šajā turnīrā pirmoreiz tika pielaisti profesionālie tenisisti, kuriem bija liegts piedalīties iepriekšējos čempionātos. ==Ranga punkti== Par dalību čempionātā un ieņemtu attiecīgo vietu, vīrieši [[ATP rangs|ATP rangā]] un sievietes [[WTA rangs|WTA rangā]] saņem šādu punktu skaitu: {|class=wikitable style=font-size:90%;text-align:center |- |width=200 colspan=2 bgcolor=#dfe2e9|'''Notikums''' |width=80 bgcolor=lime|'''W''' |width=85 bgcolor=#D8BFD8|F |width=85 bgcolor=#FFFF00|SF |width=85 bgcolor=#ffebcd|QF |width=85 bgcolor=#afeeee|4R |width=85 bgcolor=#afeeee|3R |width=85 bgcolor=#afeeee|2R |width=85 bgcolor=#afeeee|1R |- |rowspan=2 bgcolor=#dfe2e9|'''Vienspēles''' |bgcolor=#EDEDED|Vīrieši |2000 |1200 |720 |360 |180 |90 |45 |10 |- |bgcolor=#EDEDED|Sievietes |2000 |1300 |780 |430 |240 |130 |70 |10 |- |rowspan=2 bgcolor=#dfe2e9|'''Dubultspēles''' |bgcolor=#EDEDED|Vīrieši |2000 |1200 |720 |360 |180 |90 |0 | – |- |bgcolor=#EDEDED|Sievietes |2000 |1300 |780 |430 |240 |130 |10 | – |- |} == Uzvarētāji == {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- | [[2026. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2026]] | {{flaga|Vācija}} [[Aleksandrs Zverevs]] | {{flaga|Kazahstāna}} [[Jeļena Ribakina]] |- |[[2025. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2025]]||{{flaga|Spānija}} [[Karloss Alkarass]] ||{{flaga|tukšs}} [[Arina Sabaļenka]] ||{{flaga|Spānija}} [[Marsels Granolers]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Orasio Sevaljoss]] ||{{flaga|Kanāda}} [[Gabriela Dabrovska]] <br /> {{flaga|Jaunzēlande}} [[Erīna Rūtlifa]] ||{{flaga|Itālija}} [[Sāra Errāni]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Andrea Vavasori]] |- |[[2024. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2024]]||{{flaga|Itālija}} [[Janniks Sinners]] ||[[Attēls:Flag placeholder.svg|22x20px|frameless|2022. gada 1. martā [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] paziņoja, ka spēlētājas no [[Baltkrievija]]s nedrīkstēs piedalīties sacensībās ar Baltkrievijas vārdu vai karogu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] dēļ.]] [[Arina Sabaļenka]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Makss Pērsels]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džordans Tomsons]] ||{{flaga|Latvija}} [[Aļona Ostapenko]]<br />{{flaga|Ukraina}} [[Ludmila Kičenoka]]||{{flaga|Itālija}} [[Sāra Errāni]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Andrea Vavasori]] |- |[[2023. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2023]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]] ||{{flaga|ASV}} [[Koko Gofa]]||{{flaga|ASV}} [[Radžīvs Rams]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Džo Solsberijs]] ||{{flaga|Kanāda}} [[Gabriela Dabrovska]] <br /> {{flaga|Jaunzēlande}} [[Erīna Rūtlifa]] ||{{flaga|Kazahstāna}} [[Anna Daņiļina]] <br /> {{flaga|Somija}} [[Harri Helijovāra]] |- |[[2022. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2022]]||{{flaga|Spānija}} [[Karloss Alkarass]] ||{{flaga|Polija}} [[Iga Švjonteka]] ||{{flaga|ASV}} [[Radžīvs Rams]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Džo Solsberijs]] ||{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Storma Sāndersa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džons Pīrss]] |- |[[2021. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2021]]||{{flaga|Krievija}} [[Daniils Medvedevs]]||{{flaga|Lielbritānija}} [[Emma Radukanu]]||{{flaga|ASV}} [[Radžīvs Rams]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Džo Solsberijs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stosura]]<br />{{flaga|Ķīna}} [[Džana Šuai]]||{{flaga|ASV}} [[Desaira Kravčika]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Džo Solsberijs]] |- |[[2020. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2020]]||{{flaga|Austrija}} [[Dominiks Tīms]]||{{flaga|Japāna}} [[Naomi Osaka]]||{{flaga|Horvātija}} [[Mate Pavičs]]<br />{{flaga|Brazīlija}} [[Brunu Soarišs]]||{{flaga|Vācija}} [[Laura Zīgemunde]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Vera Zvonarjova]]||{{center|nenotika}} |- |[[2019. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2019]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Kanāda}} [[Bjanka Andrejesku]]||{{flaga|Kolumbija}} [[Huans Sebastjans Kabals]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Roberts Fara]]||{{flaga|Beļģija}} [[Elīze Mertensa]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Arina Sabaļenka]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Džeimijs Marejs]] |- |[[2018. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2018]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Japāna}} [[Naomi Osaka]]||{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džeks Soks]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ešlija Bārtija]]<br />{{flaga|ASV}} [[Koko Vandevege]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Džeimijs Marejs]] |- |[[2017. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2017]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|ASV}} [[Slouna Stīvensa]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Žans Žiljēns Rojers]]<br />{{flaga|Rumānija}} [[Horija Tekeu]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Taivāna|OS}} [[Džaņa Junžaņa]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Džeimijs Marejs]] |- |2016||{{flaga|Šveice}} [[Stens Vavrinka]]||{{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]]||{{flaga|Lielbritānija}} [[Džeimijs Marejs]]<br />{{flaga|Brazīlija}} [[Brunu Soarišs]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Lucije Šafāržova]]||{{flaga|Vācija}} [[Laura Zigemunda]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Mate Pavičs]] |- |2015||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Itālija}} [[Flāvija Peneta]]||{{flaga|Francija}} [[Pjērs-Igs Erbērs]]<br />{{flaga|Francija}} [[Nikolā Maī]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Indija}} [[Sanja Mirza]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] |- |2014||{{flaga|Horvātija}} [[Marins Čiličs]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Krievija}} [[Jekaterina Makarova]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Jeļena Vesņina]]||{{flaga|Indija}} [[Sanja Mirza]]<br />{{flaga|Brazīlija}} [[Brunu Soarišs]] |- |2013||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Čehija}} [[Radeks Štepāneks]]<br />{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]]||{{flaga|Čehija}} [[Andrea Hlavāčkova]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Lucije Hradecka]]||{{flaga|Čehija}} [[Andrea Hlavāčkova]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Maksims Mirnijs]] |- |2012||{{flaga|Lielbritānija}} [[Endijs Marijs]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Itālija}} [[Sāra Errāni]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Roberta Vinči]]||{{flaga|Krievija}} [[Jekaterina Makarova]]<br />{{flaga|Brazīlija}} [[Brunu Soarišs]] |- |[[2011. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2011]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stosura]]||{{flaga|Austrija}} [[Jirgens Melcers]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Filips Pecšners]]||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]<br />{{flaga|ASV}} [[Lizele Hūbere]]||{{flaga|ASV}} [[Melānija Udēna]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džeks Soks]] |- |2010||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Beļģija}} [[Kima Kleistersa]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|ASV}} [[Vanja Kinga]]<br />{{flaga|Kazahstāna}} [[Jaroslava Švedova]]||{{flaga|ASV}} [[Lizele Hūbere]]<br />{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] |- |2009||{{flaga|Argentīna}} [[Huans Martins del Potro]]||{{flaga|Beļģija}} [[Kima Kleistersa]]||{{flaga|Čehija}} [[Lūkašs Dluhijs]]<br />{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Kērlija Galiksone]]<br />{{flaga|ASV}} [[Treviss Pero]] |- |[[2008. gada ASV Atklātais čempionāts tenisā|2008]]||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]<br />{{flaga|ASV}} [[Lizele Hūbere]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]<br />{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] |- |2007||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enāna]]||{{flaga|Austrija}} [[Julians Nols]]<br />{{flaga|Zviedrija}} [[Simons Aspelins]]||{{flaga|Francija}} [[Natālija Dešē]]<!--Nathalie Dechy--><br />{{flaga|Krievija}} [[Dinara Safina]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Maksims Mirnijs]] |- |2006||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]||{{flaga|Čehija}} [[Martins Dams]]<br />{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]]||{{flaga|Francija}} [[Natālija Dešē]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Vera Zvonarjova]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] |- |2005||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Beļģija}} [[Kima Kleistersa]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]<!--Lisa Raymond--><br />{{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stosura]]||{{flaga|Slovākija}} [[Daniela Hantuhova]]<br />{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]] |- |2004||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Krievija}} [[Svetlana Kuzņecova]]||{{flaga|Bahamas}} [[Marks Nols]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]<!--Paola Suárez-->||{{flaga|Krievija}} [[Vera Zvonarjova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] |- |2003||{{flaga|ASV}} [[Endijs Rodiks]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enāna]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<!--Todd Woodbridge-->||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]]<br />{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] |- |2002||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Maksims Mirnijs]]<br />{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |2001||{{flaga|Austrālija}} [[Leitons Hjūits]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Veins Bleks]]<br />{{flaga|Zimbabve}} [[Kevins Uljets]]||{{flaga|Austrālija}} [[Renē Stabsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]||{{flaga|Austrālija}} [[Renē Stabsa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] |- |2000||{{flaga|Krievija}} [[Marats Safins]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Leitons Hjūits]] <br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Maksims Mirnijs]]||{{flaga|Francija}} [[Žilī Alāra-Dekižī]]<br />{{flaga|Japāna}} [[Ai Sudžijama]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džereds Palmers]] |- |1999||{{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|CAN}} [[Sebastjēns Laro]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Alekss O'Braiens]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Japan}} [[Ai Sudžijama]]<br />{{flaga|India}} [[Mahešs Bupati]] |- |1998||{{flaga|Austrālija}} [[Patriks Refters]]||{{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]]||{{flaga|Austrālija}} [[Sendons Stols]] <br /> {{flaga|CZE}} [[Cirils Suks]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Maksims Mirnijs]] |- |1997||{{flaga|Austrālija}} [[Patriks Refters]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]||{{flaga|RUS}} [[Jevgeņijs Kafeļņikovs]] <br /> {{flaga|CZE}} [[Daniels Vaceks]]||{{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]||{{flaga|NED}} [[Manona Bolegrafa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Riks Līčs]] |- |1996||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] <br /> {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]<br />{{flaga|ASV}} [[Patriks Gelbreits]] |- |1995||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] <br /> {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|ASV}} [[Meredita Makgreita]]<br />{{flaga|ASV}} [[Mets Lucena]] |- |1994||{{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|NED}} [[Jako Eltings]] <br /> {{flaga|NED}} [[Pauls Hārhoiss]]||{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|South Africa}} [[Elna Reinaha]]<br />{{flaga|ASV}} [[Patriks Gelbreits]] |- |1993||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ASV}} [[Kens Fleks]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Riks Līčs]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Helena Sukova]]||{{flaga|Czech Republic}} [[Helena Sukova]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] |- |1992||{{flaga|Zviedrija}} [[Stēfans Ēdbergs]]||{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|ASV}} [[Džims Grabs]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Ričijs Renebergs]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nikola Provisa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] |- |1991||{{flaga|Zviedrija}} [[Stēfans Ēdbergs]]||{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]] <br /> {{flaga|SWE}} [[Anders Jērids]]||{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|NED}} [[Manona Bolegrafa]]<br />{{flaga|NED}} [[Toms Neisens]] |- |1990||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Argentīna}} [[Gabriela Sabatini]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Pīters Oldričs]] <br /> {{flaga|RSA|1928}} [[Denijs Visers]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Austrālija}} [[Elizabete Seijersa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] |- |1989||{{flaga|Vācija}} [[Boriss Bekers]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]] <br /> {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Hana Mandlīkova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Robina Vaita]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šelbi Kenons]] |- |1988||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ESP}} [[Serhio Kasaļs]] <br /> {{flaga|ESP}} [[Emilio Sančess]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Robina Vaita]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džims Pjū]] |- |1987||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|SWE}} [[Stēfans Ēdbergs]] <br /> {{flaga|SWE}} [[Anders Jērids]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ESP}} [[Emilio Sančess Vikario]] |- |1986||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Ekvadora}} [[Andress Gomess]]<br />{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Slobodans Živojinovičs]] ||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|Itālija}} [[Rafaela Redži]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Serhio Kasaļs]] |- |1985||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Hana Mandlīkova]]||{{flaga|ASV}} [[Kens Fleks]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Roberts Seguso]]||{{flaga|FRG}} [[Klaudija Kohde-Kilša]]<br />{{flaga|TCH}} [[Helena Sukova]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Switzerland}} [[Heincs Gintharts]] |- |1984||{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]] <br /> {{flaga|TCH}} [[Tomāšs Šmīds]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|Bulgaria|1971}} [[Manuela Malejeva]]<br />{{flaga|ASV}} [[Toms Galiksons]] |- |1983||{{flaga|ASV}} [[Džimijs Konorss]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Pīters Flemings]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|Austrālija}} [[Elizabete Seijersa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]] |- |1982||{{flaga|ASV}} [[Džimijs Konorss]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Kevins Karens]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Stīvs Dentons]]||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]] <br /> {{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]||{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]<br />{{flaga|South Africa|1928}} [[Kevins Karens]] |- |1981||{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Treisija Ostina]]||{{flaga|ASV}} [[Pīters Flemings]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Ketija Džordana]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]||{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]<br />{{flaga|South Africa|1928}} [[Kevins Karens]] |- |1980||{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Lucs]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Stens Smits]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]<br />{{flaga|ASV}} [[Mārtijs Rīsens]] |- |1979||{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Treisija Ostina]]||{{flaga|ASV}} [[Pīters Flemings]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|NED}} [[Betija Stove]] <br /> {{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]||{{flaga|South Africa|1928}} [[Grīra Stīvensa]]<br />{{flaga|South Africa|1928}} [[Bobs Hjūits]] |- |1978||{{flaga|ASV}} [[Džimijs Konorss]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Lucs]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Stens Smits]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|NED}} [[Betija Stove]]<br />{{flaga|South Africa|1928}} [[Frū Makmilans]] |- |1977||{{flaga|Argentīna}} [[Giljermo Vilass]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Bobs Hjūits]] <br /> {{flaga|RSA|1928}} [[Frū Makmilans]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]] <br /> {{flaga|NED}} [[Betija Stove]]||{{flaga|NED}} [[Betija Stove]]<br />{{flaga|South Africa|1928}} [[Frū Makmilans]] |- |1976||{{flaga|ASV}} [[Džimijs Konorss]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|NED}} [[Toms Okers]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Mārtijs Rīsens]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Delīna Bošofa]] <br /> {{flaga|RSA|1928}} [[Ilana Klosa]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Fils Dents]] |- |1975||{{flaga|Spānija}} [[Manuels Orantess]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|ASV}} [[Džimijs Konorss]] <br /> {{flaga|ROU|1965}} [[Ilie Nestase]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] <br /> {{flaga|GBR}} [[Virdžīnija Veida]] ||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Diks Stoktons]] |- |1974||{{flaga|ASV}} [[Džimijs Konorss]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Lucs]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Stens Smits]]||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|ASV}} [[Pema Tīgārdena]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džefs Māsterss]] |- |1973||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ouens Deividsons]] <br /> {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] <br /> {{flaga|GBR}} [[Virdžīnija Veida]] ||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Ouens Deividsons]] |- |1972||{{flaga|Rumānija}} [[Ilie Nestase]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Klifs Drisdeils]] <br /> {{flaga|GBR}} [[Rodžers Teilors]]||{{flaga|FRA}} [[Fransuāza Dira]] <br /> {{flaga|NED}} [[Betija Stove]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Mārtijs Rīsens]] |- |1971||{{flaga|ASV}} [[Stens Smits]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]] <br /> {{flaga|GBR}} [[Rodžers Teilors]]||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]] <br /> {{flaga|Austrālija}} [[Džūdija Tegarta-Daltone]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Ouens Deividsons]] |- |1970||{{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]||{{flaga|FRA}} [[Pjērs Bartess]] <br /> {{flaga|YUG}} [[Nikola Piličs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] <br /> {{flaga|Austrālija}} [[Džūdija Tegarta-Daltone]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Mārtijs Rīsens]] |- |1969||{{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]||{{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]] <br /> {{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]]||{{flaga|FRA}} [[Fransuāza Dira]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Darlina Harda]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Mārtijs Rīsens]] |- |1968||{{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]||{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Lucs]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Stens Smits]]||{{flaga|BRA|1968}} [[Marija Bueno]] <br /> {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]||{{flaga|ASV}} [[Mērija-Ena Aizela]]<br />{{flaga|GBR}} [[Pīters Kērtiss]] |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{Teniss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tenisa turnīri]] [[Kategorija:ASV atklātais čempionāts tenisā| ]] 43ovi8xv2mgu2ufmrvbp6m1t2am8iby 14 43319 4521808 2098901 2026-09-13T18:12:36Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Acs]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4521808 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Diseases and disorders of the eye and adnexa|Acu slimības}} [[Kategorija:Slimības]] [[Kategorija:Oftalmoloģija]] [[Kategorija:Acs]] 82x52t6i8udw1j61fwic9kswcbmv6ew 0 47713 4521654 4503739 2026-09-13T13:56:08Z Votre Provocateur 111653 /* Hronikas liecības */ 4521654 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maurycy Gottlieb - Livonian Brothers of the Sword do homage to Polish king - 1557.png|400px|thumb|1557. gada [[Pasvales līgums|Pasvales līguma]] noslēgšana [[Pasvale|Pasvalē]] starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaiti un Polijas karali [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums]] [[Attēls:Viļņas ūnijas nosacījumu kopsavilkums 1561.jpg|200px|thumb|1561. gada Viļņas ūnijas nosacījumu kopsavilkums latīniski par Kurzemes un Zemgales hercogistes dibināšanu (kopija no [[Radvili|Radvilu]] arhīva)]] [[Attēls:Pacta subiectionis vāciskais tulkojums.jpg|200px|thumb|1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen ...'']] '''Viļņas ūnija''' jeb '''Lietuvas un Livonijas personālūnija''' bija [[1561]]. gada [[28. novembris|28. novembrī]] [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā [[Viļņa|Viļņā]] noslēgta vienošanās starp [[Lietuvas lielkņaziste]]s un [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karalistes]] valdnieku [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pēdējo [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestru [[Gothards Ketlers|Gothardu Ketleru]] par [[personālūnija]]s izveidi, kas pēc 1566. gada [[Grodņas ūnija]]s noslēgšanas kļuva par [[Livonijas un Lietuvas reālūnija|Livonijas un Lietuvas reālūniju]]. Ar Viļņas ūniju, kas uztverams par padošanās paktu, Sigismunds II Augusts kļuva par Livonijas senioru, bet Gothards Ketlers par [[Livonijas vietvaldis|Livonijas vietvaldi un gubernatoru]]. Pakta pamatā bija senais ''[[Pax Romana]]'' princips, ko romieši bija ieviesuši, padarot pakļautās valstis par impērijas provincēm. Ūnijas līgums ietvēra '''Padošanās līgumu''' ({{val|la|Pacta subjectionis}}) par Ordeņa padošanās noteikumiem un '''Sigismunda Augusta privilēģiju''' ({{val|la|Privilegium Sigismundi Augusti}}), kas garantēja pakļautajai [[Livonijas hercogiste]]i [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|evaņģēliski-luteriskās baznīcas]], [[vācu valoda]]s un pašpārvaldes tiesības. == Vēstures hronoloģija == [[Livonijas Konfederācija]]s sekularizācija un pāriešana Polijas-Lietuvas aizsardzībā (kā to 1525. gadā izdarīja [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] Prūsijas atzars, izveidojot [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]]) ilga apmēram četrus gadus: * 1557. gada septembrī [[Livonijas ordenis]] Livonijas Konfederācijas vārdā noslēdza [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu par savstarpēju palīdzību iespējamā karā pret [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]]. * 1558. gadā Krievijas cariste pieteica ultimātu Livonijai un iekaroja [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapiju]]. * 1559. gada augustā Livonijas ordenis noslēdza [[Viļņas līgums (1559)|Viļņas līgumu]] - protekcijas līgumu ar Poliju un Lietuvu. * 1559. gada septembrī līdzīgu protekcijas līgumu noslēdza arī [[Rīgas arhibīskapija]]. * 1559.—1560. gadā [[Dānija]]s karalis savam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]] atpirka [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas bīskapiju]]. * 1560. gadā Livonijas ordenis ieķīlāja [[Grobiņa]]s apgabalu Prūsijas hercogistei. * 1560. gada 5. aprīlī Livonijas ordeņa apspriedē Rīgā tika pieņemts lēmums ordeni likvidēt un pārvērst tā teritoriju par mantojamu hercogisti. * 1560. gada 2. augustā krievi sakāva ordeņa karaspēku [[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]] un ieņēma [[Cēsis]] un [[Pērnava|Pērnavu]]. * 1561. gadā Livonijas zemes Ziemeļigaunijā padevās [[Zviedrija]]s karalim, izveidojas [[Zviedru Igaunija]]. * 1561. gada 28. novembrī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa padošanās paktu (Viļņas ūniju). * 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa mestrs un pavēlnieki ratificēja Viļņas ūniju. == Ūnijas noteikumi == [[Attēls:Sigismund II Augustus.PNG|thumbnail|right|200px|[[Sigismunds II Augusts]] (1520-1572) pēc pakta nosacījumiem kļuva par Livonijas valdnieku]] * Livonijas ordenis tika sekularizēts. * Karalis un dižkungs Sigismunds II Augusts apņēmās aizbildināt Livonijas kārtas Vācu Nācijas [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizaram par to, ka tās ir padevušās viņam. * Tika garantēta [[Augsburgas konfesija]], kas nozīmēja neiejaukšanos katoļu un protestantu baznīcu lietās. * Tika garantētas līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas un jurisdikcija, kārtojot apelācijas jautājumu. * Vadošos amatus rezervēja livoniešiem, tomēr kara dēļ tiesības iecelt piļu virsniekus palika karalim, vadoties no lietderības, nevis no viņu tautības. * [[Kurzeme]] un [[Zemgale]] tiesību ziņā tika pielīdzinātas 1525. gadā dibinātajai [[Prūsijas hercogiste]]i, izveidojot autonomu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]] un piešķirot to mantojuma lēnī pēdējam ordeņa meistaram [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]]. * Pārējā Livonijas ordeņa teritorijā nodibināja [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]], kas atradās [[personālūnija|personālūnijā]] ar Lietuvas lielkņazu un viņa mantiniekiem. * Pārdaugavas hercogistē esošās pilis karalis pēc savas labpatikas apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā". === Sigismunda Augusta papildinātais tituls === Pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas Sigismunda II Augusta tituls latīniski tika rakstīts šādi: <blockquote>"Sigismundus Augustus Dei gratia rex ''Poloniae'', magnus dux ''Lithuaniae'', nec non terrarum ''Cracoviae, Sandomiriae, Siradiae, Lanciciae, Cuiaviae, Kijoviae, Russiae, Woliniae, Prussiae, Masoviae, Podlachiae, Culmensis, Elbingensis, Pomeraniae, Samogitiae'', '''Livoniae''' etc. dominus et haeres".</blockquote> == Sekas == * Pakta tiešās sekas bija karš starp Dāniju un Zviedriju par Igaunijas ziemeļdaļas mantojumu ("Ziemeļu septiņgadu karš"). * Attālas sekas bija [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru karš (1600–1629)]] starp Polijas-Lietuvas un Zviedrijas [[Vāsas dinastija]]s valdniekiem, kā rezultātā Zviedrija anektēja Pārdaugavas hercogisti, izņemot tās dienvidaustrumu daļu ([[Poļu Livonija]], tagadējā [[Latgale]]). * [[Livonijas bruņniecība]] tika atzīta par Livonijas zemju pārstāvi starptautiskajās attiecībās. * Livonijas bruņniecība ar tās landtāga izvirzīto priekšstāvi [[Johans Reinholds fon Patkuls|Johanu Reinholdu fon Patkulu]] priekšgalā vēlējās attiecināt Viļņas ūnijas noteikumus uz pakļaušanās noteikumiem Zviedrijai, kas izraisīja asu interešu sadursmi ar Zviedrijas karali un bija viens no iemesliem, kāpēc sākās [[Lielais Ziemeļu karš]] (1700–1721). * Tikai pēc [[Polijas troņa mantošanas karš|Polijas troņa mantošanas kara]] (1733–1738) Krievijas atbalstītais Polijas karaļa troņa kandidāts [[Augusts III]] (''August III Wettin'') (1733—1763) galīgi atteicās no tiesībām uz Livonijas (Pārdaugavas) hercogisti par labu [[Krievijas Impērija]]i. == Hronikas liecības == {{citāts|[[Rusova hronika]] par Livonijas padošanos Polijas-Lietuvas aizsardzībā:<br><br> [[Attēls:RussowChronicle.jpg|150px|left]] <blockquote> "Tajā pašā laikā, kad apstākļi Livonijā tā sarežģījās un daudzas zemes, pilsētas un pilis bija atņemtas, visādi krājumi aizvesti, valdnieku un priekšnieku skaits bija pavisam niecīgs tapis, un pie mestŗa bija palikusi tikai neliela padome, un mestris viens pats arī bija par vāju cīnīties pret tādu tik stipru ienaidnieku, kuŗam kaujās laime pati nāca pretīm, - mestris ieskatīja par labāko ar visām atlikušām zemēm un pilsētām padoties Polijas ķēniņa apsardzībā, lai šīs pilsētas un zemes nenāktu Krievijas rokās. [[Polija]]s ķēniņš Sigimunds Augusts, paklausīdams mestŗa priekšlikumam, pārņēma visas no krieviem neieņemtās pilis un zemes Livonijā. Mestris dabūja dažas Kurzemes zemes un pilis un [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas biskapiju]], kā lēni ar mantošanas tiesībām, un [[Kurzeme]]s hercoga un [[Zemgale]]s grāfa tituli. Tā izbeidzās Vācu ordenis Livonijā un nodibinājās 2 laicīgas valstis: viena [[Kurzeme|Kurzemē]] zem hercoga valdības un otra [[Vidzeme|latviešu zemē]] un [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas biskapijā]], kuŗu ķēniņš paturēja sev, un kuŗa līdz šai dienai saucas par [[Pārdaugavas hercogiste|Aizdaugavas valstiņu]]".<ref>[[Rusova hronika]]</ref> </blockquote>}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160530214534/http://polonika.lv/wp-content/uploads/2012/09/Zapomniana-Unia_1569r.pdf Aizmirstā ūnija] == Atsauces == {{atsauces}} {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Starptautiskie līgumi]] [[Kategorija:Līgumi ar Lietuvu]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Livonijas karš]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:1561. gads]] [[Kategorija:Personālūnijas]] 68uvjufm1l25xl2hk91suib698xwolq 0 47898 4521896 4521066 2026-09-13T20:11:39Z Pirags 3757 /* 1797. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4521896 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === 1797. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 * Andreass fon [[Belovs]] (Below), nr.242 * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leskens (Lesken), nr. 267 * Ivans Malama, nr. 268 * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 * Gothards Johans Millers (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 * Christine Louise Müller a. d. H. Immofer (Imukvere), nr. 271 * Heinrich Johann von Ruckteschel, nr. 271 * von Müller a. d. H. Catharinenhof, nr. 272 * Jakob Johann von Reichard, nr. 272 * Jakob Bernhard von Müller a. d. H. Rüssel, nr. 273 * Philipp Johann Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen, nr. 273 * Reinhold Christian un Karl von Staden, nr. 274 * Wilhelm Theodor Schultz, nr. 275 * Johann Georg von Schröder a. d. H. Aahaken, nr. 276 * Reinhold Johann von Stauden, nr. 277 * Hermann David un Karl Friedrich Wilhelm (1768–1828) Scheinvogel, nr. 278 * Johann Christopher von Schilling a. d. H. Kalliküll, nr. 279 * Aleksandr, Stepan un Aleksei Kurakin, nr. 297 * Georg Christian von Scheumann, nr. 280 * Kaspar Wilhelm un Georg Anton von Schroeders, nr. 281 * Jakob von Trompowski, nr. 283 * Johann Ulrich a. d. H. Wahhenorm, nr. 284 * Jakob Reinhold von Ulrich a. d. H. Bremenhof, nr. 285 * Wilhelm Melchior von Wiedau, nr. 286 * Johann Heinrich von Weiss a. d. H. Johannenhof, nr. 287 * Reinhold Jakob von Wenden, nr. 288 * Karl Reinhold un Christian Nikolaus Wilcken a. d. H. Bewershof, nr. 289 * Gotthard Heinrich von Wagner, nr. 291 * Christian von Wessel a. d. H. Kulsdorf, nr. 292 * Gotthard Wilhelm von Wassermann, nr. 293 * Semjon Zoritš, nr. 294 * Pjotr Valujev, nr. 296 * Konrad Wilhelm von Wulf a. d. H. Parzimois, nr. 290 * Aleksandr Bezborodko, nr. 307 Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 6sm16ab3hqxu1b5a697dbmon3qp0ys2 4521901 4521896 2026-09-13T20:16:42Z Pirags 3757 /* 1797. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4521901 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === 1797. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 * Andreass fon [[Belovs]] (Below), nr.242 * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leskens (Lesken), nr. 267 * Ivans Malama, nr. 268 * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 * Gothards Johans Millers (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 * Kristīne Luīze Millere (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 * Jakob Johann von Reichard, nr. 272 * Jakob Bernhard von Müller a. d. H. Rüssel, nr. 273 * Philipp Johann Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen, nr. 273 * Reinhold Christian un Karl von Staden, nr. 274 * Wilhelm Theodor Schultz, nr. 275 * Johann Georg von Schröder a. d. H. Aahaken, nr. 276 * Reinhold Johann von Stauden, nr. 277 * Hermann David un Karl Friedrich Wilhelm (1768–1828) Scheinvogel, nr. 278 * Johann Christopher von Schilling a. d. H. Kalliküll, nr. 279 * Aleksandr, Stepan un Aleksei Kurakin, nr. 297 * Georg Christian von Scheumann, nr. 280 * Kaspar Wilhelm un Georg Anton von Schroeders, nr. 281 * Jakob von Trompowski, nr. 283 * Johann Ulrich a. d. H. Wahhenorm, nr. 284 * Jakob Reinhold von Ulrich a. d. H. Bremenhof, nr. 285 * Wilhelm Melchior von Wiedau, nr. 286 * Johann Heinrich von Weiss a. d. H. Johannenhof, nr. 287 * Reinhold Jakob von Wenden, nr. 288 * Karl Reinhold un Christian Nikolaus Wilcken a. d. H. Bewershof, nr. 289 * Gotthard Heinrich von Wagner, nr. 291 * Christian von Wessel a. d. H. Kulsdorf, nr. 292 * Gotthard Wilhelm von Wassermann, nr. 293 * Semjon Zoritš, nr. 294 * Pjotr Valujev, nr. 296 * Konrad Wilhelm von Wulf a. d. H. Parzimois, nr. 290 * Aleksandr Bezborodko, nr. 307 Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] okuod9mel51dwon4c6cq80phbjicmm2 4522049 4521901 2026-09-14T06:25:25Z Pirags 3757 /* 1797. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4522049 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === 1797. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 * Andreass fon [[Belovs]] (Below), nr.242 * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leskens (Lesken), nr. 267 * Ivans Malama, nr. 268 * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * Aleksandrs, Stepans un Aleksejs Kurakini, nr. 297 * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 * [[Semjons Zoričs]], nr. 294 * Pjotrs Valujevs, nr. 296 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 * [[Aleksandrs Bezborodko]], nr. 307 Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 1zfctw41ueldp247n3z2hmbzx8d5xkw 4522050 4522049 2026-09-14T06:26:30Z Pirags 3757 /* 1797. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4522050 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === 1797. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 * Andreass fon [[Belovs]] (Below), nr.242 * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leskens (Lesken), nr. 267 * Ivans Malama, nr. 268 * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * Aleksandrs, Stepans un Aleksejs Kurakini, nr. 297 * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 * [[Semjons Zoričs]], nr. 294 * [[Pjotrs Valujevs]], nr. 296 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 * [[Aleksandrs Bezborodko]], nr. 307 Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] adea2z3nojurkinrtho9m7yg4907wtd 0 49803 4521904 4519854 2026-09-13T20:26:16Z Baisulis 11523 /* Nosaukums */ sakārtota atsauce..... 4521904 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title1 = Pirmoreiz minēta | established_date1 = {{dat|1211}} | established_title2 = Pilsētas statuss | established_date2 = {{dat|2026}} | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = novada pilsēta }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) ir [[pilsēta]] [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs (atrodas ārpus pagasta teritorijas). Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī. == Nosaukums == "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā Carnikavas pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute'', taču šie vārdi neguva plašu lietojumu.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Avotos minēts arī ar [[Lībiešu valoda|lībiešu valodu]] saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv}}</ref> Mūsdienu lībiešu valodā 'osis' rakstāms kā ''särn'' (datīvā ''särni'') vai ''sǟrna.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://livonian.tech/datubazes/lv/api2/tech/formas?vards_id=19927&vardskira=s|title=Vārda ''särn'' vienskaitļa un daudzskaitļā locījumi|website=livonian.tech|access-date=2026-09-04}}</ref> Vārds ''Koivemund'' veidojies kā saliktenis "Gaujas mute (ieteka)" no Gaujas nosaukuma somugru valodās — ''Koiv'' jeb ''Koiva'' — un vācu vārda ''mund'', kas tulkojams gan kā 'mute', gan 'ieteka'. == Vēsture == {{galvenais|Carnikavas vēsture}} [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā minēta [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta pie Gaujas ɡrīvas (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169|url=https://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/016_latv.htm}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Chronicle of Henry of Livonia. Translated by James A. Brundage.|url=http://archive.org/details/chronicleofhenry0000unse|date=1961|pages=121., 201|location=[[Medisona]], [[Viskonsīna]], ASV|publisher=Wisconsin Press|year=1961}}</ref> [[Livonija|Livonijas valsts]] laikā Carnikavas teritorija bija daļa no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] piederošo zemju [[Daugavgrīvas komtureja]]s Daugavgrīvas pflegeramtes.<ref>{{Atsauce|title=English: Map of The State of The Teutonic Order after the Treaty of Lake Melno, 1422|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:TeutonicOrder1422.png|date=2021-02-03|accessdate=2026-07-31|last=Ratkus}}</ref> Pēc Livonijas sabrukuma no vismaz 1549. gada līdz 19. gadsimta vidum Carnikavas muiža bija daļa no [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novada]]. 1728. gadā celtā [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikava kā apdzīvota vieta mūsdienu izpratnē sāka veidoties no Meņģeļu (Carnikavas) muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta viena no, pēc laikabiedru vērtējuma, greznākajām muižu pilīm Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> [[Carnikavas muiža]] 18. un 19. gadsimtos saukta arī par Meņģeļu muižu<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> jeb Sānkauli.<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> [[Pirmais pasaules karš Latvijā|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1917. gads|1917. gada]] rudenī pēc [[Rīgas operācija|Rīgas operācijas]] Carnikavu ieņēma [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijas]] armija, kura to kontrolēja līdz [[1919. gads|1919. gada]] sākumam, kad tā atkāpās kopā ar [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] vienībām [[Padomju Latvijas armija|Latvijas SPR armijas]] uzbrukuma rezultātā. Rīgas operācijas laikā nodega Carnikavas muižas pils, kuras drupas saglabājās vismaz līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]]. 1919. gada pavasarī Carnikavas muižas apkārtni ieņēma latviešu un [[Baltijas landesvērs|Baltijas Landesvēra]] vienības. Tā paša gada vasarā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavas apkārtni no Landesvēra spēkiem atbrīvoja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] un [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijas]] vienības, kuras ar uguni atbalstīja [[Igaunijas Jūras spēki|Igaunijas Kara flote]]. No 19. gadsimta beigām līdz 1949. gadam Carnikava bija Rīgas apriņķa Ādažu pagasta ciems. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģu dzimta|nēģu]] zveju, ciemā darbojās 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā līdz Carnikavai pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] līniju, un 1934. gadā atklāja dzelzs tiltu pār Gauju, kas ļāva pagarināt līniju tālāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1941. gada jūlija līdz 1944. gada vasarai, kad atgriezās padomju okupācijas varasiestādes, Carnikavu bija okupējis [[Vērmahts]], kurš, atkāpjoties, uzspridzināja dzelzceļa tiltu pāri Gaujai. 1945. gadā [[Latvijas PSR|padomju okupācijas iestādes]] Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas [[Ciems (administratīva vienība)|ciema padomi (ciemu)]], kurš 1949. gadā kļuva par [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvdaļu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku [[kolhozs]] "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> 1990. gada administratīvās reformas ietvaros tika likvidēts Ādažu ciems un atjaunots Ādažu pagasts Rīgas rajona sastāvā, bet 1992. gada martā ar Latvijas valdības lēmumu no tā atdalīja [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastu]] ar centru Carnikavā. 2006. gadā pagastu pārveidoja par [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]], kurš no 2009. gada kļuva par pirmā līmeņa pasvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā Carnikavas novadu iekļāva jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā [[Ādažu novada dome|Ādažu novada pašvaldība]] uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādaži|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 15. jūlijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības, atdalot to no Carnikavas pagasta. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stājas spēkā 2026. gada 22. augustā, ikgadējo Carnikavas Nēģu svētku dienā. Saeima likumprojektu sekojoši atbalstīja, piešķirot Carnikavai pilsētas tiesības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Ģeogrāfija == Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes dzelzceļam]], un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo [[Gauja]]. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga—Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē, Sautiņos atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas — tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē — vairākas citas Carnikavas daļas: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz autoceļu [[Autoceļš A1 (Latvija)|''Via Baltica'' (A1)]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&regionaID=0&rajonaID=0&veidi=&nosaukDala=Carnikava&nosExact=false&citataDala=false&nosOficial=false&nosNonAccent=false&nosLGIAApproved=false&sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}</ref> Carnikavas rietumu pusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā — Sala 2 un Atpūta 3.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 |2026|5317 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā ir vidusskola, pirmsskolas izglītības iestāde "Riekstiņš", bērnudārzs "Nēģītis", jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[kultūras nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2026-07-23|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavas muižas pilī dzīvoja embriologs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja Saeimas deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā apɡlabāti dzejnieki [[Ojārs Vācietis]] un [[Ludmila Azarova|Ludmila Vāciete (Azarova)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvoja riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> un metālmākslinieks, viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzdzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" — Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Ādažu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] 64jbllzcamrq7oznlreehzc8x1pos2f 0 51479 4522079 4409775 2026-09-14T07:58:48Z ~2026-49649-08 150321 4522079 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|homoseksuālu personu|Gejs (nozīmju atdalīšana)|Gejs}} [[Attēls:Marcha-buenos-aires-gay2.jpg|thumb|220px|Geju kopiena Argentīnā]] {{wiktionary}} Ēriks Zvaigznītis ir publiski paziņojis, ka ir gejs un atklāti atbalsta LGBTQ+ kopienu Latvijā. Viņš uzsver, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības mīlēt to, ko viņš vēlas, un brīvi būt pašam. Vienlaikus Ēriks pauž atbalstu arī kvadroberu kopienai, aicinot sabiedrību izturēties saprotoši un ar cieņu pret dažādām identitātēm un dzīvesveidiem. == Atsauces == {{Atsauces}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Seksuālā orientācija]] [[Kategorija:Dzimtes studijas]] 2uc8xr3odgv7x7rcu542l8y1e0j76ru 4522080 4522079 2026-09-14T07:59:32Z PieWriter 139347 Undid edits by [[Special:Contribs/~2026-49649-08|~2026-49649-08]] ([[User talk:~2026-49649-08|talk]]) to last version by Treisijs: unexplained content removal 4522080 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|homoseksuālu personu|Gejs (nozīmju atdalīšana)|Gejs}} [[Attēls:Marcha-buenos-aires-gay2.jpg|thumb|220px|Geju kopiena Argentīnā]] {{wiktionary}} '''Gejs''' (no [[angļu valoda]]s ''gay'') ir [[vīrietis|vīriešu]] kārtas [[homoseksualitāte|homoseksuāla]] [[persona]]. Šī apzīmējuma izcelsme nav viennozīmīga. Sākotnēji tas nāk no angļu ([[Amerikāņu angļu valoda|amerikāņu]]) valodas un kā īpašības vārdam tam bija vairākas nozīmes: ''jautrs'', ''bezrūpīgs'', ''amorāls'',<ref>Apzīmējums "gejs" tika īpaši tad pielietots, kad runa bija par prostitūtām. Arī "prieka mājas" agrāk nereti tika sauktas par "geju mājām" ("gay house" angļu val.). Salīdz. WHITE, Die brennende Bibliothek, München: Verlag bei Kindler, 1996, 112. - 114. lpp.</ref> ''bezkaunīgs''. Lai gan šis apzīmējums sākotnēji tika lietots, lai apzīmētu cilvēkus, kuri ar savu dzīvesveidu neiekļāvās sabiedrības veselumā, šodien tas ir izplatīts visā pasaulē kā samērā neitrāls homoseksuālu vīriešu apzīmējums. Īpaši anglosakšu zemēs apzīmējums “gejs” (''gay'') tiek lietots arī zinātniskajā literatūrā.<ref>WHITE, Die brennende Bibliothek, München: Verlag bei Kindler, 1996, 112. - 114. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Seksuālā orientācija]] [[Kategorija:Dzimtes studijas]] 2mkl708wd2yndhxmq48p0eupfkvix7w 4522082 4522080 2026-09-14T08:01:33Z ~2026-49649-08 150321 4522082 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|homoseksuālu personu|Gejs (nozīmju atdalīšana)|Gejs}} [[Attēls:Marcha-buenos-aires-gay2.jpg|thumb|220px|Geju kopiena Argentīnā]] {{wiktionary}} '''Gejs''' (no [[angļu valoda]]s ''gay'') ir [[vīrietis|vīriešu]] kārtas [[homoseksualitāte|homoseksuāla]] [[persona]]. Šī apzīmējuma izcelsme nav viennozīmīga. Sākotnēji tas nāk no angļu ([[Amerikāņu angļu valoda|amerikāņu]]) valodas un kā īpašības vārdam tam bija vairākas nozīmes: ''jautrs'', ''bezrūpīgs'', ''amorāls'',<ref>Apzīmējums "gejs" tika īpaši tad pielietots, kad runa bija par prostitūtām. Arī "prieka mājas" agrāk nereti tika sauktas par "geju mājām" ("gay house" angļu val.). Salīdz. WHITE, Die brennende Bibliothek, München: Verlag bei Kindler, 1996, 112. - 114. lpp.</ref> ''bezkaunīgs''. Lai gan šis apzīmējums sākotnēji tika lietots, lai apzīmētu cilvēkus, kuri ar savu dzīvesveidu neiekļāvās sabiedrības veselumā, šodien tas ir izplatīts visā pasaulē kā samērā neitrāls homoseksuālu vīriešu apzīmējums. Īpaši anglosakšu zemēs apzīmējums “gejs” (''gay'') tiek lietots arī zinātniskajā literatūrā.<ref>WHITE, Die brennende Bibliothek, München: Verlag bei Kindler, 1996, 112. - 114. lpp.</ref> Latvija: Ēriks Zvaigznītis ir publiski paziņojis, ka ir gejs un atklāti atbalsta LGBTQ+ kopienu Latvijā. Viņš uzsver, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības mīlēt to, ko viņš vēlas, un brīvi būt pašam. Vienlaikus Ēriks pauž atbalstu arī kvadroberu kopienai, aicinot sabiedrību izturēties saprotoši un ar cieņu pret dažādām identitātēm un dzīvesveidiem. == Atsauces == {{Atsauces}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Seksuālā orientācija]] [[Kategorija:Dzimtes studijas]] hcsgel64i2zrnl24ir3g8kv1mqeq5tl 4522087 4522082 2026-09-14T08:09:11Z An empty bliss beyond 147189 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-49649-08|~2026-49649-08]] ([[User talk:~2026-49649-08|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4522082 4522087 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|homoseksuālu personu|Gejs (nozīmju atdalīšana)|Gejs}} [[Attēls:Marcha-buenos-aires-gay2.jpg|thumb|220px|Geju kopiena Argentīnā]] {{wiktionary}} '''Gejs''' (no [[angļu valoda]]s ''gay'') ir [[vīrietis|vīriešu]] kārtas [[homoseksualitāte|homoseksuāla]] [[persona]]. Šī apzīmējuma izcelsme nav viennozīmīga. Sākotnēji tas nāk no angļu ([[Amerikāņu angļu valoda|amerikāņu]]) valodas un kā īpašības vārdam tam bija vairākas nozīmes: ''jautrs'', ''bezrūpīgs'', ''amorāls'',<ref>Apzīmējums "gejs" tika īpaši tad pielietots, kad runa bija par prostitūtām. Arī "prieka mājas" agrāk nereti tika sauktas par "geju mājām" ("gay house" angļu val.). Salīdz. WHITE, Die brennende Bibliothek, München: Verlag bei Kindler, 1996, 112. - 114. lpp.</ref> ''bezkaunīgs''. Lai gan šis apzīmējums sākotnēji tika lietots, lai apzīmētu cilvēkus, kuri ar savu dzīvesveidu neiekļāvās sabiedrības veselumā, šodien tas ir izplatīts visā pasaulē kā samērā neitrāls homoseksuālu vīriešu apzīmējums. Īpaši anglosakšu zemēs apzīmējums “gejs” (''gay'') tiek lietots arī zinātniskajā literatūrā.<ref>WHITE, Die brennende Bibliothek, München: Verlag bei Kindler, 1996, 112. - 114. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Seksuālā orientācija]] [[Kategorija:Dzimtes studijas]] 2mkl708wd2yndhxmq48p0eupfkvix7w 4522097 4522087 2026-09-14T08:36:32Z Meistars Joda 781 Aizsargāja "[[Gejs]]": Pārmērīgs vandalisms ([Labot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (līdz 2026. gada 14. oktobris, plkst. 08.36 (UTC)) [Pārvietot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (līdz 2026. gada 14. oktobris, plkst. 08.36 (UTC))) 4522087 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|homoseksuālu personu|Gejs (nozīmju atdalīšana)|Gejs}} [[Attēls:Marcha-buenos-aires-gay2.jpg|thumb|220px|Geju kopiena Argentīnā]] {{wiktionary}} '''Gejs''' (no [[angļu valoda]]s ''gay'') ir [[vīrietis|vīriešu]] kārtas [[homoseksualitāte|homoseksuāla]] [[persona]]. Šī apzīmējuma izcelsme nav viennozīmīga. Sākotnēji tas nāk no angļu ([[Amerikāņu angļu valoda|amerikāņu]]) valodas un kā īpašības vārdam tam bija vairākas nozīmes: ''jautrs'', ''bezrūpīgs'', ''amorāls'',<ref>Apzīmējums "gejs" tika īpaši tad pielietots, kad runa bija par prostitūtām. Arī "prieka mājas" agrāk nereti tika sauktas par "geju mājām" ("gay house" angļu val.). Salīdz. WHITE, Die brennende Bibliothek, München: Verlag bei Kindler, 1996, 112. - 114. lpp.</ref> ''bezkaunīgs''. Lai gan šis apzīmējums sākotnēji tika lietots, lai apzīmētu cilvēkus, kuri ar savu dzīvesveidu neiekļāvās sabiedrības veselumā, šodien tas ir izplatīts visā pasaulē kā samērā neitrāls homoseksuālu vīriešu apzīmējums. Īpaši anglosakšu zemēs apzīmējums “gejs” (''gay'') tiek lietots arī zinātniskajā literatūrā.<ref>WHITE, Die brennende Bibliothek, München: Verlag bei Kindler, 1996, 112. - 114. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Seksuālā orientācija]] [[Kategorija:Dzimtes studijas]] 2mkl708wd2yndhxmq48p0eupfkvix7w 0 55216 4521719 4021741 2026-09-13T15:52:58Z Meistars Joda 781 4521719 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kuģis |vārds = ''M/S Petersburg'' |attēls = |attēla paraksts = |kuģa tips = ro-pax |līnija = [[Ustjluga]]—[[Karaļauči]] |īpašnieks = |pieraksta osta = 1986—2000 : [[Rostoka]] [[Attēls:Flag of East Germany.svg|25px]] <br> 2000—2011: [[Monrovija]] {{flagicon|Liberia}} <br>2011—2015: [[Sanktpēterburga]] {{flagicon|Russia}} |mezgli = 16,4 [[Mezgls (ātruma mērvienība)|kn]] |Kilowati = 10 600 kv |tonnāža = 25 353 GRT |statuss = darbībā |pirmais brauciens = [[1986]]. gads |garums = 198,8 m |platums = 28 m |iegrime = 7,5 m |pasažieri = 140 |gultas vietas = 140 |kajītes = 256 |līnijmetri = 1 570 m }} '''''Petersburg''''' bija kravas un pasažieru [[prāmis]], kas 2008. gadā kursēja līnijā [[Ventspils]]—[[Nīneshamna]] (Zviedrija). 2009. gada sākumā prāmis ''Petersburg'' tika novietots [[Ščecina|Ščecinā]]. 2010. gada beigās prāmis tika izīrēts kādam Krievijas uzņēmumam, un tas kursē maršrutā [[Ustjluga]]—[[Karaļauči]]. {{Transports-aizmetnis}} [[Kategorija:Prāmji]] mwsrx3s7np6k4o4aoxyyasexipyc1y8 0 56562 4521879 3050898 2026-09-13T19:25:21Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4521879 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Horass Pernels Tatls | vārds_orig = ''Horace Parnell Tuttle'' | attēls = HPtuttle-old.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1839 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 24 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1923 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 1 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = Čārlzs Veslijs Tatls | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = [[astronomija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = daudzu [[komēta|komētu]], t.sk. [[Tempela—Tatla komēta|Tempela—Tatla]], [[Svifta—Tatla komēta|Svifta—Tatla]] atklāšana | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Horass Pernels Tatls''' (''Horace Parnell Tuttle''; dzimis {{dat|1839|3|24}}, miris {{dat|1923|8|1}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[astronoms]]. Viņš pats un kopā ar citiem atklāja lielu daudzumu [[komēta|komētu]], tai skaitā [[Tempela—Tatla komēta|Tempela—Tatla komētu]] (izraisa [[Leonīdas]]) un [[Svifta—Tatla komēta|Svifta—Tatla komētu]] (izraisa [[Perseīdas]]). Viņš atklājis arī periodiskās komētas: [[Tatla komēta|Tatla komētu]] un 41P/Tuttle-Giacobini-Kresak. Tatlam par godu nosaukts arī [[asteroīds]] [[5036 Tuttle]]. Viņš pats atklājis asteroīdus [[66 Maja]] un [[73 Klytia]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tatls, Horass Pernels}} [[Kategorija:ASV astronomi]] rpxhjtx20kynn3wxvn8m982sc1egyuy 0 58421 4521866 344644 2026-09-13T19:14:24Z Kleivas 2704 Noņēma pāradresāciju uz [[Horass Pernels Tatls]] 4521866 wikitext text/x-wiki '''Tatls''' var būt: * [[Bills Tatls]] (''Bill Tuttle''; 1882—1930) — amerikāņu peldētājs un ūdenspolo peldētājs; * [[Horass Pernels Tatls]] (''Horace Parnell Tuttle''; 1839—1923) — amerikāņu astronoms. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 61sr8ru0lukbpw52th2salb0waqe6z4 4521878 4521866 2026-09-13T19:21:49Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Uzvārdi]]; pievienoju [[Kategorija:Angļu uzvārdi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4521878 wikitext text/x-wiki '''Tatls''' var būt: * [[Bills Tatls]] (''Bill Tuttle''; 1882—1930) — amerikāņu peldētājs un ūdenspolo peldētājs; * [[Horass Pernels Tatls]] (''Horace Parnell Tuttle''; 1839—1923) — amerikāņu astronoms. {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] mjnqunah5t5phqstaiuh8bph255nh87 0 58422 4521876 344645 2026-09-13T19:20:10Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Horass Pernels Tatls]] uz [[Tatls]] 4521876 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tatls]] kdfc8oc9v6dpjss0tc9h7v0d71wkcux 0 60657 4522044 2653868 2026-09-14T05:56:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4522044 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Kārlis Vilhelms Kupfers | vārds_orig = Karl Wilhelm von Kupffer | attēls = Cwkupffer01.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1829 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Lestene|Lestenē]], [[Kurzemes guberņa]] | m_dat_alt = | m_gads = 1902 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Minhene|Minhenē]], [[Vācijas impērija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Vācbaltietis]] | paraksts = | darba_vietas = Tērbatas, [[Ķīle]]s un [[Kēnigsberga]]s universitātes | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | zinātne = [[medicīna]], [[bioloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = atklājis aknu "zvaigžņveida šūnas", kas vēlāk tika sauktas par [[Kupfera šūnas|Kupfera šūnām]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Kārlis Vilhelms Kupfers''' ({{val-de|Karl Wilhelm von Kupffer}}, dzimis {{dat|1829|11|14}} [[Lestene|Lestenē]]; miris {{dat|1902|12|16}} [[Minhene|Minhenē]]) bija Latvijā dzimis slavens anatoms, histologs un embriologs. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Album von Dorpat, TKM 0031H 15, crop.jpg|thumb|270px|Tērbatas Universitātes Anatomikums (''Theatrum Anatomicum'') un Farmakoloģijas institūts (1860).]] Dzimis 1829. gada 14. novembrī Lestenē luterāņu mācītāja Kārļa Hermaņa Kupfera (1797–1860) un Henrietes Andrea ģimenē. 1848.-1854. gadā studēja medicīnu [[Tartu universitāte|Tērbatas universitātē]]. 1854.-1855. gadā strādāja par ārstu Kurzemē. 1855.-1858. gadā bija prorektora palīgs Tērbatas universitātes Anatomijas institūtā, papildinājās Vīnē, Berlīnē un Getingenē. 1858.-1865. gadā pirmais prozektors un ārkārtas profesors Tērbatas universitātes Anatomijas institūtā. 1866.-1867. gadā atklāja aknu "zvaigžņveida šūnas" (vēlāk tika sauktas par [[Kupfera šūnas|Kupfera šūnām]]) sava habilititācijas darba ietvaros [[Ķīle]]s universitātē. 1867.-1872. gadā bija histoloģijas un anatomijas profesors Ķīles universitātē. 1872.-1874. gadā pildīja Tērbatas universitātes rektora amata pienākumus. 1875.-1880. gadā anatomijas, embrioloģijas un salīdzinošās anatomijas katedras vadītājs [[Kēnigsberga]]s universitātē Austrumprūsijā. Pētījis filozofa Imanuela Kanta galvaskausu. 1880.-1901. gadā histoloģijas un embrioloģijas profesors Minhenes universitātē. Bavārijas Zinātņu akadēmijas loceklis (1881), ieguvis bruņinieka titulu ''Karl Wilhelm Ritter von Kupffer'' (1889). == Atklājumi == Aprakstījis kuņģa dziedzeru šūnu inervāciju ar nervu fibrillām. Atklājis aknu "zvaigžņveida šūnas", kas viņa vārdā tiek sauktas par "Kupfera zvaigžņveida šūnām". Ar īpašas krāsošanas metodes palīdzību parādījis žults kapilāru eksistenci aknās. Viens no modernās embrioloģijas pamatlicējiem, veicis salīdzinošus pētījumus par zivju un putnu embriju attīstību. == Darbi == * ''De medulla spinalis textura in ranis ratione imprimis habita indolis substantiae cinereae'', medicīnas doktora disertācija Tērbatas universitātē (1854) * ''Untersuchungen über die Textur des Rückenmarks und die Entwicklung seiner Formelemente'', Leipciga (1857) * ''De embryogenesi apud chironomos observationes'', Diss. pro venia legendi, Ķīles universitāte (1866) * ''Beobachtungen über die Entwicklung der Knochenfische'', Arch Mikroskop Anat 4 (1868) 209–272 * ''Das Verhältnis der Drüsennerven zu Drüsenzellen'', Arch Mikroskop Anat 9 (1873) 387–395 * ''Über Differenzierung des Protoplasmas an den Zellen tierischer Gewebe'', Schr. d. naturwiss. Ver. f. Schleswig-Holstein (1875) 229–242 * ''Über Sternzellen der Leber'', Arch Mikroskop Anat 12 (1876) 353–358 * ''Immanuel Kants Schädel'' (kopā ar F. Bessel-Hagen), Kēnigsberga (1880) * ''Über den Nachweis der Gallenkapillaren und spezifischen Fasern in den Leberläppchen durch Färbung'', Sitzungsber. d. Ges. f. Morphol. u. Physiol. 5 (1889) 82–86 * ''Über Sternzellen der Leber'', Anat Anz 14 (1898) (Ergänzungsh.) 80–86 * ''Über die sog. Sternzellen der Säugetierleber'', Arch Mikroskop Anat Entwicklungsgeschichte 54 (1899) 254–288 == Literatūra == * Erhart Kahle: Kupffer, Karl von. In: Histor. Komm. b. d. Bayer. Akad. d. Wiss. (Hrsg.), Neue Deutsche Biographie, 13. Bd., Berlin 1982, S. 319 * Julius Pagel (Hrsg.): Biographisches Lexikon hervorragender Ärzte des 19. Jahrhunderts. Berlin 1901, S. 930–931 * August Hirsch (Hrsg.): Biographisches Lexikon der hervorragenden Ärzte aller Zeiten und Völker. Berlin 1929–1934, Bd. 3, S. 634–635 * Rückert: Zum 70. Geburtstage Karl v. Kupffers. Münchn Med Wschr 46 (1899) 1539 * Karl v. Bardeleben: Carl Wilhelm v. Kupffer. Dtsch Med Wschr 29 (1903) 58 * Carl Voit, In: Sitzungsber. d. math.-physikal. Klasse d. Kgl. Bayer. Akad d. Wiss. 33 (1903) 492–512 * Chronik d. Ludwig-Maximilians-Universität München. München 1903, S. 9–12 * Gottfried Egerer: Personalbibliographie von Professoren und Dozenten der Anatomie an der Medizinischen Fakultät der Universität München im ungefähren Zeitraum von 1879–1945. Diss. Erlangen-Nürnberg 1970 == Ārējās saites == * [http://www.comparative-hepatology.com/content/3/S1/S2 Kenjiro Wake. Karl Wilhelm Kupffer And His Contributions To Modern Hepatology. Comp Hepatol 3 (Suppl 1) (2004) S2]{{Novecojusi saite}} Kupfera ieguldījums modernajā hepatoloģijā {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kupfers, Karlis Vilhelms}} [[Kategorija:1829. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1902. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas zinātnieki]] [[Kategorija:Igaunijas zinātnieki]] [[Kategorija:Vācijas zinātnieki]] [[Kategorija:Bioķīmiķi]] [[Kategorija:Vācijas bioķīmiķi]] [[Kategorija:Biologi]] [[Kategorija:Histoloģija]] [[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Tartu Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] lxd3iecuxx1czthwzmts2s6gnsj1uf4 0 62503 4521673 4442452 2026-09-13T14:29:00Z Bendžamins 76862 4521673 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Davids Trezegē | image = David Trezeguet became Save the Dream Ambassador, 2017.jpg | image_size = 250 | caption = Davids Trezegē 2017. gadā | fullname = Davids Seržio Trezegē | height = 190 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1977|10|15}} | birth_place = {{vieta|Francija|Ruāna}} | position = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | youthyears1 = 1985—1994 | youthclubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Platense|Platense]] | years1 = 1994—1995 | clubs1= {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Platense|Platense]] | caps1 = 5 | goals1 = 0 | years2 = 1995—2000 | clubs2= {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC|Monaco]] | caps2 = 93 | goals2 = 52 | years3 = 2000—2010 | clubs3= {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | caps3 = 245 | goals3 = 138 | years4 = 2010—2011 | clubs4= {{flaga|Spānija}} [[Hércules CF|Hércules]] | caps4 = 31 | goals4 = 12 | years5 = 2011 | clubs5= {{flaga|AAE}} [[Baniyas SC|Baniyas]] | caps5 = 3 | goals5 = 0 | years6 = 2012—2013 | clubs6= {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]| caps6 = 35 | goals6 = 16 | years7 = 2013—2014 | clubs7= {{flaga|Argentīna}} [[Newell's Old Boys]] | caps7 = 24 | goals7 = 7 | years8 = 2014 | clubs8= {{flaga|Indija}} [[FC Pune City|Pune City]] | caps8 = 9 | goals8 = 2 | totalcaps = 445 |totalgoals = 227 | nationalyears1 = 1998—2008 | nationalteam1 = {{fb|FRA}} | nationalcaps1 = 71 | nationalgoals1 = 34 | pcupdate = | ntupdate = }} '''Davids Seržio Trezegē''' ({{val-fr|David Sergio Trézéguet}}; dzimis {{dat|1977|10|15}}, [[Ruāna|Ruānā]], [[Francija|Francijā]]) ir [[franči|franču]] bijušais [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], kurš lielāko daļu savas karjeras pavadīja [[Turīnas "Juventus"]]. Trezegē pārstāvēja arī [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]], tās sastāvā aizvadot 71 spēli un gūstot 34 vārtus. 2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē. == Sasniegumi == '''Monaco''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. divīzija]]: 1996–97, 1999–2000 * [[Trophée des Champions]]: 1997 '''Juventus''' * [[Itālijas Serie A]]: 2001–02, 2002–03 * [[Supercoppa Italiana]]: 2003 * [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas Serie B]]: 2006–07 '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] * [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[Itālijas Serie A]] gada labākais futbolists: 2001–02 * Itālijas Serie A labākais vārtu guvējs: 2001–02 * [[FIFA 100]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{FIFA 100}} {{DEFAULTSORT:Trezegē, Davids}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Piejūras Sēnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Buenosairesas "River Plate" spēlētāji]] [[Kategorija:Newell's Old Boys spēlētāji]] [[Kategorija:Club Atlético Platense spēlētāji]] [[Kategorija:Hércules CF spēlētāji]] dt6li1enb9kdaw9bg9tnlbp0d4eyrrm 0 66676 4522012 4521231 2026-09-14T04:05:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4522012 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Krī valoda |nativename=Nēhiyawēwin, Nīhithawīwin, Nēhinawēwin, ᓀᐦᐃᔭᐍᐏᐣ |familycolor=Amerikas |states= [[Kanāda]] |speakers= 117 410<ref name="census">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www12.statcan.ca/english/census06/data/topics/RetrieveProductTable.cfm?ALEVEL=3&APATH=3&CATNO=&DETAIL=0&DIM=&DS=99&FL=0&FREE=0&GAL=0&GC=99&GK=NA&GRP=1&IPS=&METH=0&ORDER=1&PID=89189&PTYPE=88971&RL=0&S=1&ShowAll=No&StartRow=1&SUB=705&Temporal=2006&Theme=70&VID=0&VNAMEE=&VNAMEF= |title=Statistics Canada: 2006 Census |access-date={{dat|2013|10|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131016163022/http://www12.statcan.ca/english/census06/data/topics/RetrieveProductTable.cfm?ALEVEL=3&APATH=3&CATNO=&DETAIL=0&DIM=&DS=99&FL=0&FREE=0&GAL=0&GC=99&GK=NA&GRP=1&IPS=&METH=0&ORDER=1&PID=89189&PTYPE=88971&RL=0&S=1&ShowAll=No&StartRow=1&SUB=705&Temporal=2006&Theme=70&VID=0&VNAMEE=&VNAMEF= |archivedate={{dat|2013|10|16||bez}} }}</ref> |fam1=[[Algiskās valodas|Algiskās]] |fam2=[[Algonkinu valodas|Algonkinu]] |fam3=[[Centrālās algonkinu valodas|Centrālās algonkinu]] |script=[[Latīņu alfabēts]], [[Krī silabārijs]] |nation=[[Ziemeļrietumu Teritorijas]] ([[Kanāda]]) |iso1=cr|iso2=cre |lc1=cre|ld1=Krī (kopējais)|ll1=none |lc2=nsk|ld2=Naskapi|ll2=Naskapi valoda |lc3=moe|ld3=Innuaimunu<!-- Montagnais -->|ll3=Innuaimunu valoda |lc4=atj|ld4=Atikameku|ll4=Atikameku valoda |lc5=crm|ld5=Aļņu krī|ll5=Aļņu krī valoda |lc6=crl|ld6=Ziemeļu austrumkrī|ll6=Ziemeļu austrumkrī valoda |lc7=crj|ld7=Dienvidu austrumkrī|ll7=Dienvidu austrumkrī valoda |lc8=crw|ld8=Purvu krī|ll8=Purvu krī valoda |lc9=cwd|ld9=Mežu krī|ll9=Mežu krī valoda |lc10=crk|ld10=Līdzenumu krī|ll10=Līdzenumu krī valoda |map=<br><div style="text-align: center;"><small>Krī dialektu areāli</small></div> }} '''Krī valodas''' ir tuvi radniecīgu [[Algonkinu valodas|algonkinu]] [[valoda|valodu]] grupa, kurā runā ap 117 000 [[Kanāda]]s [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] joslā no [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]] līdz [[Labradoras pussala|Labradorai]]. Tā ir visplašāk lietotā [[indiāņu valodas|indiāņu valoda]] Kanādā.<ref name="census"/> Lingvistiski krī valodas pieder pie algonkinu valodu saimes austrumu atzara, un tās veido [[Dialektu kontinuums|dialektu kontinuumu]] ar vairākiem savstarpēji saprotamiem, bet fonētiski un morfosintaktiski atšķirīgiem paveidiem, tostarp Plaines krī, Vudlendas krī, ''Moosonee'' krī un ''Atikamekw''. Šīm valodām raksturīga polisintētiska gramatiskā struktūra, kurā vārdi tiek veidoti, apvienojot vairākas morfēmas vienā kompleksā vienībā, ļaujot izteikt sarežģītas nozīmes vienā vārdā. Fonoloģiski krī valodām ir raksturīga vārda sākuma un galotņu redukcija, kā arī degunizācija noteiktos dialektos. Daļai dialektu, piemēram, austrumu krī, piemīt arī raksturīga [[intonācija]] un prozodiskā struktūra, kas ietekmē vārdu nozīmi un uzsvaru. Sociolingvistiski krī valodas saglabā ievērojamu vitalitāti salīdzinājumā ar citām Ziemeļamerikas indiāņu valodām, pateicoties plašai kopienas lietojamībai, mācībām skolās un [[Valodas revitalizācija|valodas revitalizācijas]] programmām, īpaši [[Kvebeka|Kvebekā]], [[Manitoba|Manitobā]] un [[Saskačevana|Saskačevanā]]. Tajā pašā laikā valodu apdraud paaudžu pārrāvums un pāreja uz angļu vai franču valodu, jo īpaši urbānajās teritorijās. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{InterWiki|code=cr}} * [http://www.atlas-ling.ca/ Krī-inuitu lingvistiskais atlants] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201112202636/http://www.atlas-ling.ca/ |date={{dat|2020|11|12||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20180804012235/http://giftoflanguageandculture.ca/ ''The Gift of Language and Culture''] * [http://www.nisto.com/cree/ ''Nehinawe: Speak Cree''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20000816223055/http://www.nisto.com/cree/ |date={{dat|2000|08|16||bez}} }} * [http://www.eastcree.org/ Austrumkrī valodas mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20050921042321/http://www.sicc.sk.ca/heritage/sils/ourlanguages/cree.html ''Our Languages: Cree''] * [https://web.archive.org/web/20120204041554/http://www.languagegeek.com/algon/cree/nehiyawewin.html ''Languagegeek: Cree''] ''OpenType'' fonti {{valoda aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas indiāņu valodas]] [[Kategorija:Algonkinu valodas]] [[Kategorija:Algonkini]] [[Kategorija:Kanādas valodas]] dnq1dohvrg836t5ks9z10szm7v07l4d 0 85451 4521968 4284223 2026-09-13T21:24:39Z Votre Provocateur 111653 4521968 wikitext text/x-wiki '''Velēnu podzolētā augsne''' ir viens no [[augsne|augšņu]] apakštipiem. Podzolēšanās procesā izveidojies īpatnējs augsnes profils ar izskalošanās (podzola) un ieskalošanās (iluviālo) horizontu. Velēnu vidēji un stipri podzolētās augsnēs zem neliela trūdvielu akumulācijas horizonta izveidots gaiši pelēks, barības vielām nabadzīgs podzola horizonts, kam seko brūni sarkanīgs iluviālais horizonts. Smilts augšņu profili ir biezāki nekā augsnēm uz pārējiem cilmiežiem, ar labāk izteiktiem horizontiem. Nereti iluviālajā horizontā sastopams ortšteins un iluviālais humuss. Mālainu augšņu profili ir īsāki un vājāk diferencēti nekā smilts augšņu profili. Tā kā liela daļa [[Latvija]]s augšņu cilmiežu ir karbonātiski, tad arī podzolēto augšņu profilos dažādos dziļumos (dziļāk par 60 cm) atkarībā no izskalošanās pakāpes atrodas karbonāti. Latvijā velēnu podzolētās augsnes aizņem 45,8% no valsts teritorijas. Sevišķi daudz podzolēto augšņu Latvijā ir [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]], [[Saldus novads|Saldus]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (vairāk par 80% no attiecīgo novadu teritorijas). Podzolēto augšņu agronomiskās īpašības ir sliktas: skāba reakcija, nedaudz humusa, trūdvielu akumulācijas horizonts plāns, pa lielākai daļai bezstruktūras, tajā ir maz augiem uzņemamo barības vielu. == Velēnu vāji podzolētā augsne == '''Velēnu vāji podzolētajās augsnēs''' dominē velēnu veidošanās process. Šīs augsnes aizņem 14,4% no Latvijas teritorijas. Tās ir labi vai vidēji iekultivētas. Augšņu reakcija ir vāji skāba, samērā labi izveidots trūdvielu horizonts, zem kura manāmas podzola horizonta pazīmes, tām seko vāji izteikts iluviālais horizonts. Virsējā horizontā ir 2 - 4% trūdvielu. Šo augšņu agronomiskās īpašības lielā mērā nosaka cilmieža mehāniskais sastāvs, trūdvielu horizonta biezums un trūdvielu daudzums tajā. Pie labākajām Latvijas augsnēm pieder vāji podzolētās smilšmāla un mālsmilts augsnes, kas labos agrotehniskos apstākļos var dot augstas lauksaimniecības kultūraugu ražas. Visvairāk šādu augšņu ir Valmieras, Cēsu, Madonas un Tukuma rajonā (23 - 30% attiecīgo rajonu kopplatības). == Velēnu vidēji podzolētā augsne == '''Velēnu vidēji podzolētās augsnes''' aizņem samērā lielas platības, kas nesenā pagātnē apgūtas lauksaimniecībā, bet vairāk raksturīgas mežiem. Augsnes skābas, apmaiņas bāzēm nepiesātinātas, trūdvielu akumulācijas un podzola horizonti apmēram vienādā biezumā, trūdvielu maz (1,5 - 3%), maz arī augiem uzņemamo barības vielu. Dabiskā stāvoklī velēnu vidēji podzolētās augsnes neapmierina lauksaimniecības kultūraugu prasības. Skābās reakcijas ietekmē augsnē parādās kustīgais alumīnijs, fosforskābe saistās grūti šķīstošos savienojumos, augsnē maz baktēriju. Nelielais trūdvielu daudzums negatīvi ietekmē arī augsnes siltuma un mitruma režīmu. Radikālākais šo augšņu ražības celšanas līdzeklis ir kaļķošana. == Velēnu stipri podzolētā augsne == '''Velēnu stipri podzolētās augsnēs''' izskalošanās process noris vēl intensīvāk nekā velēnu vidēji podzolētajās augsnēs. Augsnes ļoti skābas, podzola horizonts dziļām mēlēm iestiepjas blīvā iluviālajā horizontā, kurā ir daudz ortšteina un iluviālā humusa. Šīs augsnes ir grūti iekultivējamas, lauksaimniecībā izmantotas maz, vairāk sastopamas mežos. [[Kategorija:Augsnes]] ijshovfvu6a4ewr97ifdr8xzhlxrjyk 0 89040 4521925 4496368 2026-09-13T20:49:24Z Teatrālis 82063 /* Miruši */ 4521925 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1947|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1947. gads|1947. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]''', kas tolaik bija inkorporēta [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[7. janvāris|7.]]—[[16. janvāris]] — [[Latvijas PSR]] Iekšlietu Tautas komisariāta [[Kara tribunāls]] iztiesāja nelegālo [[Latvija (laikraksts)|laikrakstu "Latvija"]] un "Mazais Latvis" izdevēju un izplatītāju lietu. [[Kārlis Drava|K. Dravam]] un [[Jānis Liezeris|J. Liezerim]] piesprieda nāvessodu, pārējos sodīja ar ieslodzījumu no 5 līdz 10 gadiem un nometinājumu no 3 līdz 5 gadiem.<ref name="autogenerated1">[http://www.historia.lv/ Hronoloģija / Latvijas vēsture internetā], historia.lv</ref> === Marts === * [[8. marts]] — izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] nelegālo laikrakstu "Latvija" un "Mazais Latvis" izdevējiem K. Dravam un J. Liezerim.<ref name="autogenerated1" /> *[[27. marts]]—[[30. aprīlis]] — notika [[1947. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas PSR 4. šaha čempionāts vīriešie]]<nowiki/>m, kuru uzvarēja trīskārtējais Latvijas PSR čempions [[Aleksandrs Koblencs|Aleksandrs Koblencs.]] === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Smiltene|Smiltenē]] notika pasažieru autobusu katastrofa. Rīgas 1. autobusu parkam piederošais autobuss ''Mercedes-Benz'' atradās ceļā no Alūksnes uz Rīgu, un atļauto 35 pasažieru vietā autobusā atradās 51 cilvēks. Braucot caur Smilteni, pārslogotais autobuss veica stāvu nobraucienu pa Dārza ielu, kuras galā bija ass pagrieziens, bremžu defekta dēļ tas ietriecās izdegušās Lauksaimniecības biedrības nama sienā. No spēcīgā trieciena 16 tonnas smagā siena uzgāzās virsū autobusam, bojā gāja 27 cilvēki un 19 tika ievainoti. Autobusa šoferis izdzīvoja un tika notiesāts uz 10 gadiem, jo pie stūres bija atradies alkohola reibumā.<ref>[http://www.spoki.lv/vesture/Gadsimta-katastrofas-Latvija/327118 Gadsimta katastrofas Latvijā.], spoki.lv, {{dat|2011|4|10|SK}}</ref> === Novembris === * [[4. novembris]] (pēc citas informācijas [[6. novembris|6. novembrī]]) — [[Rīga|Rīgā]] atklāja [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu satiksmi]]. Pirmais [[Trolejbuss|trolejbusu]] maršruts Rīgā veda no [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils ielas]] līdz [[Viestura dārzs|Viestura dārzam]]. === Bez datuma === * Uzcēla [[Radiotehnika (zīmols)|Radiotehnikas]] eksperimentālās un mehāniskās rūpnīcas trīsstāvu ēku [[Mūkusalas iela|Mūkusalas ielā]] Rīgā. * [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|Rīgas Valsts mūzikas vidusskolai]] piešķīra [[Jāzeps Mediņš|Jāzepa Mediņa]] vārdu. * Atklāja kūdras fabriku ''Baloži'' ap kuru sāka veidoties strādnieku ciemats ar [[Baloži (pilsēta)|tādu pašu nosaukumu]]. == Kultūra == === Mākslas filmas === * "[[Mājup ar uzvaru]]" (režisors [[Aleksandrs Ivanovs (režisors)|Aleksandrs Ivanovs]]) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/filmu-katalogs/?tab=movies&sub_tab=movies-year&mp20=112&my=1947|title=Filmu katalogs|work=filmas.lv|publisher=Nacionālais Kino centrs}}</ref><ref group="P">Pirmā Padomju Latvijā uzņemtā spēlfilma.</ref> == Dzimuši == * [[16. janvāris]] — [[Viktors Lapčenoks]], dziedātājs * [[21. janvāris]] — [[Vitālijs Gavrilovs]], uzņēmējs * [[29. janvāris]] — [[Joahims Zīgerists]], politiķis (miris 2023. gadā) * [[11. februāris]] — [[Viktors Jaksons]], ārsts un politiķis * [[13. marts]] — [[Nora Bumbiere]], dziedātāja (mirusi 1994. gadā) * [[22. marts]] — [[Afanasijs Kuzmins]], sporta šāvējs * [[2. aprīlis]] — [[Tamāra Kārkliņa-Hendele]], basketboliste * [[29. aprīlis]] — [[Ilma Čepāne]], juriste, politiķe * [[3. maijs]] — [[Boriss Rezņiks]], komponists (miris 2025. gadā) * [[30. maijs]] — [[Atis Kramiņš]], politiķis, CVK priekšsēdētājs (miris 1997. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Ivars Kalviņš]], ķīmiķis * [[13. jūnijs]] — [[Andrejs Vasks]], vēsturnieks, arheologs * [[18. jūnijs]] — [[Georgs Pelēcis]], komponists, muzikologs * [[22. jūnijs]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (mirusi 2022. gadā) * [[18. augusts]] — [[Imants Robežnieks]], koncertkokļu būves meistars * [[26. augusts]] — [[Olafs Brūvers]], teologs, politiķis * [[9. septembris]] — [[Mārtiņš Bariss]], viens no kustības Helsinki-86 dibinātājiem (miris 2021. gadā) * [[23. septembris]] — [[Jānis Mūrnieks]], kinooperators (miris 1984. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Juris Dimiters]], mākslinieks * [[19. novembris]] — [[Lilita Ozoliņa]], aktrise (mirusi 2023. gadā) * [[8. decembris]] — [[Māris Purgailis]], politiķis, Rīgas domes priekšsēdētājs (miris 2022. gadā) * [[12. decembris]] — [[Viktors Avotiņš]], dzejnieks un publicists (miris 2023. gadā) == Miruši == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — [[Augusts Apsītis-Apse]], strēlnieks, virsnieks (dzimis 1895. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Teodors Lejas-Krūmiņš]], teātra darbinieks, rakstnieks, tulkotājs (dzimis 1871. gadā) * [[12. janvāris]] — [[Kārlis Stalte]], lībiešu dzejnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1870. gadā) * [[14. janvāris]]: ** [[Eduards Andersons (jūrnieks)|Eduards Andersons]], jūrnieks, nacionālās pretestības kustības dalībnieks (dzimis 1919. gadā) ** [[Jēkabs Jurevics]], rakstnieks, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1895. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Arveds Smilga]], rakstnieks, žurnālists, publicists, pedagogs (dzimis 1879. gadā) === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Konstance Kempa]], rakstniece (dzimusi 1891. gadā) * [[2. februāris]] — [[Jānis Kalacis]], jurists, tiesnesis (dzimis 1868. gadā) * [[14. februāris]] — [[Antons Juhņevičs]], katoļu priesteris, [[nacionālie partizāni|nacionālās pretošanās kustības]] dalībnieks (dzimis 1905. gadā) === Marts === * [[16. marts]] — [[Osvalds Glāznieks]], aktieris, režisors (dzimis 1891. gadā) === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — [[Augusts Līts]], šahists, fabrikants (dzimis 1872. gadā) * [[27. aprīlis]] — [[Ignats Gigels]], politiķis (dzimis 1866. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Aleksandrs Vidiņš]], jurists, žurnālists (dzimis 1900. gadā) === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Ksenija Rudzīte]], rakstniece (dzimusi 1898. gadā) === Jūnijs === * [[12. jūnijs]] — [[Jāzeps Mediņš]], pedagogs, komponists, diriģents (dzimis 1877. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Kārlis Puriņš]], jurists, politiķis, pirmais Latvijas Republikas finanšu ministrs (dzimis 1883. gadā) === Jūlijs === * [[7. jūlijs]] — [[Antons Circāns]], [[nacionālie partizāni|nacionālās pretošanās kustības]] dalībnieks (dzimis 1918. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Kārlis Students]], rakstnieks (dzimis 1892. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Pēteris Barisons]], komponists, diriģents, pedagogs (dzimis 1904. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Eduards Zariņš]], farmaceits, uzturzinātnieks, pedagogs, profesors (dzimis 1876. gadā) * Nezināms datums — [[Arvīds Immermanis]], riteņbraucējs (dzimis 1912. gadā) === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Marija Gubene]], mūziķe, komponiste, pedagoģe, publiciste, kritiķe (dzimusi 1871. gadā) * [[3. augusts]] — [[Jānis Plēpis]], grafiķis (dzimis 1909. gadā) * [[8. augusts]] — [[Francis Balodis]], arheologs un ēģiptologs (dzimis 1882. gadā) === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Otomārs Oškalns]], padomju partizāns (dzimis 1904. gadā) * [[6. septembris]] — [[Emīlija Viesture]], aktrise un režisore (dzimusi 1891. gadā) * [[20. septembris]]: ** [[Ludmila Špīlberga]], aktrise (dzimusi 1886. gadā) ** [[Teodors Vankins]], ārsts, politiķis, šahists, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1873. gadā) * [[28. septembris]] — [[Edvīns Bārda]], futbolists (dzimis 1900. gadā) * [[30. septembris]] — [[Roberts Lapainis]], hokejists (dzimis 1913. gadā) === Oktobris === * [[7. oktobris]]: ** [[Ernsts Fērmanis]], higiēnists, profesors (dzimis 1872. gadā) ** [[Aleksandrs Štrāls]], gleznotājs, ilustrators (dzimis 1879. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Pāvils Dāvis]], skolotājs, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1874. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Jānis Ozols (virsnieks)|Jānis Ozols]], [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks (dzimis 1904. gadā) * [[18. oktobris]] — [[Pēteris Keirāns]], šahists (dzimis 1886. gadā) === Novembris === * [[3. novembris]] — [[Embriks Strands]], entomologs, profesors, Latvijas zooloģijas pamatlicējs (dzimis 1876. gadā) * [[4. novembris]] — [[Ernests Feldmanis]], aktieris, režisors, pedagogs (dzimis 1889. gadā) * [[19. novembris]] — [[Ivans Bulatovs]], aktieris (dzimis 1869. gadā) * [[22. novembris]] — [[Jānis Ziediņš]], jurists, tiesnesis (dzimis 1890. gadā) * [[28. novembris]] — [[Georgs Šnēfogts]], čellists, diriģents, Rīgas Simfoniskā orķestra dibinātājs (dzimis 1872. gadā) === Decembris === * [[3. decembris]] — [[Vinca Barkāns]], ārsts, politiķis (dzimis 1889. gadā) * [[10. decembris]] — [[Benedikts Skrinda]], katoļu priesteris, rakstnieks, Latgales Atmodas kustības darbinieks (dzimis 1868. gadā) * [[17. decembris]] — [[Rūdolfs Egle]], literatūrzinātnieks, tulkotājs (dzimis 1889. gadā) * [[31. decembris]] — [[Otomārs Nemme]], gleznotājs, karikatūrists, pedagogs (dzimis 1891. gadā) === Nezināms datums=== * [[Eduards Cālītis]], rakstnieks, žurnālists (dzimis 1881. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1947. gads|Latvija]] [[Kategorija:1947. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 190965g90vsqxnh6sagdxy3jkag349g 0 93047 4522037 2389331 2026-09-14T05:08:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4522037 wikitext text/x-wiki {{Vielas infokaste | attēls = [[Attēls:Squaric acid.svg|150px]]<br />Kvadrātskābes struktūrformula<br />[[Attēls:Squaric-acid-3D-balls.png|160px]]<br />Kvadrātskābes molekulas modelis | citi nosaukumi = 3,4-dioksiciklobutēn-3-dions-1,2<br /> 1,2-dihidroksiciklobutēndions | CAS numurs = 2892-51-5 | ķīmiskā formula = C₄H₂O₄ | molmasa = 114,06 | blīvums = | kušanas temperatūra = 293&nbsp;°C | viršanas temperatūra = | šķīdība ūdenī = | citi = }} '''Kvadrātskābe''' jeb '''dihidroksiciklobutēndions''' (C₄H₂O₄) pieder pie cikliskajiem [[ketospirti]]em. Tā ir balta kristāliska viela. Kvadrātskābe ir [[ciklobutēns|ciklobutēna]] atvasinājums un tās [[molekula|molekulā]] [[ogleklis|oglekļa]] [[atoms|atomi]] izvietojušies [[kvadrāts|kvadrāta]] veidā — no tā cēlies vielas triviālais nosaukums (īstenībā kvadrātskābes molekula nav precīzs kvadrāts, jo saišu garumi starp oglekļa atomiem nav pilnīgi vienādi). Kvadrātskābe pieder pie stiprām skābēm (pK₂=2,2<ref>Л. Физер. М. Физер. Реагенты для органического синтеза. Том VII. Москва: "Мир", 1978. 177. lpp. {{ru ikona}}</ref>) un tās sāļus sauc par '''skvarātiem'''. Kvadrātskābe ir viena no retajām stabilajām vielām, kuras molekulā [[hidroksilgrupa]]s pievienojušās [[dubultsaite]]i (parasti šādi savienojumi nekavējoties pārgrupējas; sk. arī [[enoli]]). == Vēsture == Kvadrātskābi pirmais sintezējis Dž. Parks kopā ar līdzstrādniekiem [[1959]]. gadā.<ref>[http://www.xumuk.ru/spravochnik/2879.html 3,4-дигидроксициклобутен-3-дион-1,2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071018061612/http://xumuk.ru/spravochnik/2879.html |date={{dat|2007|10|18||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> == Iegūšana == Lai iegūtu kvadrātskābi, vispirms iegūst perfluorciklobutēnu, 1-hlor-1,2,2-trifluor[[etilēns|etilēnam]] reaģējot ar [[cinks|cinku]]. Šo savienojumu ar [[etanols|etanola]] palīdzību pārvērš par 1,2-dietoksi-3,3,4,4-tetrafluorciklobutēnu-1. Tam [[hidrolīze|hidrolizējoties]], rodas kvadrātskābe.<ref>{{Laikraksta atsauce | title = Hydrolysis Reactions of Halogenated Cyclobutene Ethers: Synthesis of Diketocyclobutenediol | author = J. D. Park, S. Cohen, and J. R. Lacher | journal = [[J. Am. Chem. Soc.]] |year = 1962 | volume = 84 | issue = 15 | pages = 2919–2922 | doi = 10.1021/ja00874a015}} {{en ikona}}</ref> [[Attēls:Quadratsäure Darstellung.svg|650px|left]] {{clear|left}} == Īpašības == Kvadrātskābes divvērtīgajā [[anjons|anjonā]] visi [[skābeklis|skābekļa]] atomi ir pilnīgi vienādi, jo negatīvie [[elektriskais lādiņš|lādiņi]] vienmērīgi sadalījušies molekulā. Šādam anjonam ir pilnīgi simetriska kvadrātveida forma un tas sastāv tikai no oglekļa un skābekļa (pieder pie tā saucamajiem oksokarbona joniem). [[Attēls:Squaric acid dianion.png|550px|thumb|left|Kvadrātskābes dianjona četras rezonanses struktūras]] {{clear|left}} == Izmantošana == Izmanto gaismjutīgu [[krāsvielas|krāsvielu]] un [[proteīntirozīnfosfatāze]]s [[inhibitors|inhibitoru]] sintēzēm. [[Medicīna|Medicīnā]] lieto [[kārpa|kārpu]] un [[matu izkrišana]]s ārstēšanai. == Skatīt arī == * [[Semikvadrātskābe]] == Atsauces == {{commonscat|Squaric acid|Kvadrātskābe}} {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Organiskās skābes]] [[Kategorija:Ketoni]] [[Kategorija:Spirti]] f5qno4i4w6abjhmyrq11gf21awejyb6 0 94022 4521982 4375830 2026-09-14T01:30:47Z Teatrālis 82063 /* Miruši */ 4521982 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1910|Latvijā|Latvija}} [[Attēls:Latvijas - latviešu zemes karte 1911.jpg|thumb|315px|Latvijas - latviešu zemes karte (1911).]] Šajā lapā ir apkopoti '''[[1910]]. gada notikumi [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]]'''. [[Vidzeme]]s, [[Latgale]]s, [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes tolaik atradās [[Krievijas Impērija]]s sastāvā ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]). == Notikumi == === Jūnijs === * [[18. jūnijs|18.]]—[[21. jūnijs]] — Rīgā notiek [[V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. === Jūlijs === * [[3. jūlijs|3.]]—[[5. jūlijs]] — [[Rīga|Rīgu]] apmeklēja [[Krievija]]s [[cars]] [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]].[http://www.russkije.lv/ru/journalism/read/eihenbaum_torzestva_pub/] * [[4. jūlijs]] — Rīgā atklāts piemineklis [[Pēteris I|Pēterim I]]. == Dzimuši == * [[13. janvāris]] — [[Viktors Arājs]], kara noziedznieks (miris 1988. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Adalberts Bubenko]], vieglatlēts (miris 1983. gadā) * [[24. maijs]] — [[Marģeris Zariņš]], komponists, rakstnieks, ērģelnieks (miris 1993. gadā) * [[4. augusts]] — [[Roberts Emīls Feldmanis]], luterāņu mācītājs (miris 2002. gadā) * [[7. augusts]] — [[Aleksejs Auziņš]], futbolists, hokejists (miris 1997. gadā) * [[25. augusts]] — [[Auseklis Baušķenieks]], gleznotājs (miris 2007. gadā) * [[23. oktobris]] — [[Mirdza Bendrupe]], rakstniece (mirusi 1995. gadā) * [[10. decembris]] — [[Heinis Lāma]], latviešu disidents (pazudis 1998. gadā) == Miruši == * [[27. marts]] — [[Viļums Vēveris]], aktieris, režisors (dzimis 1881. gadā) * [[3. aprīlis]] — [[Aleksandrs Vēbers]], žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1848. gadā) * [[9. jūnijs]] — [[Jānis Čoke]], sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs (dzimis 1878. gadā) * [[31. augusts]] — [[Emīls Dārziņš]], komponists (dzimis 1875. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="250px" heights="200px" perrow="3"> Attēls:Peter the Great Statue Riga.jpg|<center>Piemineklis Pēterim I.</center> Attēls:Czar nikolai II visit riga 1910.jpg|<center>Krievijas cara Nikolaja II vizīte Rīgā.</center> </gallery></center> <!-- ==Piezīmes un atsauces== {{atsauces}} --> {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1910. gads|Latvija]] [[Kategorija:1910. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] j6k9tjraearr0qrmr7mab3214efd4n1 0 96191 4522014 4510391 2026-09-14T04:27:04Z Biafra 13794 nav vairs aktuāla šī veidne. 4522014 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga | aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026 | logo = | pikseļi = 200 | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = [[1994. gads|1994]] | moto = | komandas = 10 | valsts = {{LAT}}<br />{{LTU}}<br />{{EST}} | čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]] | mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com] }} '''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm. == Vēsture == Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s, bet arī [[Somija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Krievija]]s, [[Ukraina]]s un citu valstu klubiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}</ref> Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā — 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, [[Kazahstāna]]s un citu valstu klubi. 2015. gadā [[FIBA Europe]] pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās [[Baltijas Basketbola līga]]i un [[Centrāleiropas Sieviešu līga]]i. Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm — Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija]]s, Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “[[Inventa]]”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas "Dinamo" svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}</ref> === Vēsture — pārvaldības izmaiņas === 2023. gada janvārī Baltijas Sieviešu basketbola līgas vadību pārņēma Lietuvas Basketbola federācija, kas turpmāk koordinēja sacensību organizēšanu un attīstību. 2024. gada janvārī par līgas prezidentu tika iecelts [[Arvīds Klovs]] (Arvydas Klovas), bet par direktoru — [[Alvīds Jocis]] (Alvydas Jocys).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-200680-new-president-and-director-for-the-womens-baltic-basketball-league.html|title=New President and Director for the Women's Baltic Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref> Tā paša gada februārī līgas vadības struktūra tika paplašināta, par attīstības direktori kļūstot Latvijas Basketbola savienības sieviešu basketbola koordinatorei Līgai Goldmanai, tādējādi palielinot Latvijas pārstāvniecību līgas pārvaldībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-201167-new-position-and-increased-latvian-involvement-in-the-baltic-league.html|title=New Position and Increased Latvian Involvement in the Baltic League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref> === Vēsture — sponsorēšanas un nosaukuma izmaiņas === 2023. gada janvārī, [[Lietuvas Basketbola federācija]]i pārņemot Baltijas Sieviešu basketbola līgas vadību, par sacensību titulsponsoru kļuva “[[Betsafe Latvija|Betsafe]]”. Tika paziņots par trīs gadu sadarbības līgumu, un sacensības tika rīkotas ar nosaukumu “Betsafe-WBBL”. 2024. gada februārī par līgas ģenerālsponsoru kļuva “[[BioSil]]”, un turnīrs ieguva nosaukumu “BioSil-WBBL”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-201437-biosil-becomes-the-general-sponsor-of-the-baltic-womens-basketball-league.html|title=BioSil Becomes the General Sponsor of the Baltic Women's Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref> Savukārt 2025./2026. gada sezonā Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensību pamatturnīrs tika integrēts Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā “Open Smart Way MLKL”, pēc kura labākās komandas turpināja cīņu Baltijas līgas izslēgšanas turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-183562-betsafe-becomes-the-title-sponsor-of-the-womens-baltic-basketball-league.html|title=Betsafe becomes the title sponsor of the Women's Baltic Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref> == Izspēles kārtība == 2024./2025. gada sezonā Baltijas Sieviešu basketbola līgas komandas tika sadalītas A un B divīzijā. A divīzijā piedalījās astoņas komandas — četras no Lietuvas, trīs no Latvijas un viena no Igaunijas. B divīzijā spēlēja astoņas komandas — piecas no Lietuvas un trīs no Latvijas. Sadalījums divās divīzijās tika ieviests, lai komandām ar atšķirīgu sportisko līmeni nodrošinātu līdzvērtīgāku sacensību vidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-211992-biosil-wbbl-season-tips-off-with-new-divisions-and-estonian-comeback.html|title=Biosil-WBBL Season Tips Off with New Divisions and Estonian Comeback|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://womenbbl.com/teams/3331-ttt-riga-juniors.html|title=TTT Riga Juniors: roster, news, schedule and stats - Women BBL|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref> 2025./2026. gada sezonā sacensību formāts tika mainīts. Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensības tika integrētas Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā [[Open Smart Way MLKL]]. Pamatturnīrā piedalījās desmit komandas — septiņas no Lietuvas, Latvijas klubi “TTT Rīga” un [[Rīgas Stradiņa universitāte|RSU]], kā arī Igaunijas [[TSA/CITYTEED]] [[Tallina|Tallinn]]. Komandas aizvadīja divu apļu pamatturnīru, pēc kura astoņas labākās kvalificējās Baltijas līgas ceturtdaļfinālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-232319-baltic-womens-basketball-league-enters-new-era-with-revamped-format.html|title=Baltic Women's Basketball League Enters New Era with Revamped Format|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/04082026-trispadsmit_ieksa_cetrpadsmit_prata_latvi|title=Trīspadsmit iekšā, četrpadsmit prātā: Latvijas Sieviešu basketbola līgas aprises|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2026-08-04|language=lv}}</ref> Ceturtdaļfinālos uzvarētājas tika noteiktas divu spēļu summā, bet četras labākās komandas kvalificējās “Final Four” turnīram. Paralēli turpinājās Baltijas līgas B divīzijas sacensības, kurās piedalījās astoņas komandas — četras no Latvijas un pa divām no Lietuvas un Igaunijas. == Uzvarētāji == === 1994.—2018. gada sacensības === * 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]] * 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]] * 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]] * 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]] * 1998—1999 : [[Horizont Minsk]] * 1999—2000 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2000—2001 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2001—2002 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2002—2003 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2003—2004 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2004—2005 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2005—2006 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2006—2007 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Viļņas "TEO"]] * 2007—2008 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Viļņas "TEO"]] * 2008—2009 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Viļņas "TEO"]] * 2009—2010 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Viļņas "TEO"]] * 2010—2011 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"]] * 2011—2012 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"]] * 2012—2013 : [[Grodņas "Olimpija"]] * 2013—2014 : [[Viļņas "Kibirkstis-Tiche"]] * 2014—2015 : [[Minskas "Tsmoki-Minsk"]] * 2015—2016 : Marijampolė Sūduva * 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk * 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk === Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada === {| class="wikitable" |'''Sezona''' |'''Čempions''' |- |2018/19 |'''[[TTT Rīga]]''' |- |2019/20 |'''TTT Rīga''' |- |2020/21 |kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika |- |2021/22 |'''TTT Rīga''' |- |2022/23 |'''TTT Rīga''' |- |2023/24 |'''TTT Rīga''' |- |2024/25 |'''Kibirkštis''' |- |2025/26 |'''Kibirkštis-TOKS''' |} == Ārējās saites == * [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }} == Atsauces == [[Kategorija:Basketbola līgas]] [[Kategorija:Basketbols Igaunijā]] [[Kategorija:Basketbols Latvijā]] [[Kategorija:Basketbols Lietuvā]] [[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]] q692a6fpw2tqkuild0gx80sm3pntbej 4522015 4522014 2026-09-14T04:29:06Z Biafra 13794 šī laikam ir mājaslapa. 4522015 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga | aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026 | logo = | pikseļi = 200 | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = [[1994. gads|1994]] | moto = | komandas = 10 | valsts = {{LAT}}<br />{{LTU}}<br />{{EST}} | čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]] | mlapa = [https://womenbbl.com/ womenbbl.com] }} '''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm. == Vēsture == Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s, bet arī [[Somija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Krievija]]s, [[Ukraina]]s un citu valstu klubiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}</ref> Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā — 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, [[Kazahstāna]]s un citu valstu klubi. 2015. gadā [[FIBA Europe]] pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās [[Baltijas Basketbola līga]]i un [[Centrāleiropas Sieviešu līga]]i. Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm — Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija]]s, Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “[[Inventa]]”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas "Dinamo" svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}</ref> === Vēsture — pārvaldības izmaiņas === 2023. gada janvārī Baltijas Sieviešu basketbola līgas vadību pārņēma Lietuvas Basketbola federācija, kas turpmāk koordinēja sacensību organizēšanu un attīstību. 2024. gada janvārī par līgas prezidentu tika iecelts [[Arvīds Klovs]] (Arvydas Klovas), bet par direktoru — [[Alvīds Jocis]] (Alvydas Jocys).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-200680-new-president-and-director-for-the-womens-baltic-basketball-league.html|title=New President and Director for the Women's Baltic Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref> Tā paša gada februārī līgas vadības struktūra tika paplašināta, par attīstības direktori kļūstot Latvijas Basketbola savienības sieviešu basketbola koordinatorei Līgai Goldmanai, tādējādi palielinot Latvijas pārstāvniecību līgas pārvaldībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-201167-new-position-and-increased-latvian-involvement-in-the-baltic-league.html|title=New Position and Increased Latvian Involvement in the Baltic League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref> === Vēsture — sponsorēšanas un nosaukuma izmaiņas === 2023. gada janvārī, [[Lietuvas Basketbola federācija]]i pārņemot Baltijas Sieviešu basketbola līgas vadību, par sacensību titulsponsoru kļuva “[[Betsafe Latvija|Betsafe]]”. Tika paziņots par trīs gadu sadarbības līgumu, un sacensības tika rīkotas ar nosaukumu “Betsafe-WBBL”. 2024. gada februārī par līgas ģenerālsponsoru kļuva “[[BioSil]]”, un turnīrs ieguva nosaukumu “BioSil-WBBL”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-201437-biosil-becomes-the-general-sponsor-of-the-baltic-womens-basketball-league.html|title=BioSil Becomes the General Sponsor of the Baltic Women's Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref> Savukārt 2025./2026. gada sezonā Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensību pamatturnīrs tika integrēts Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā “Open Smart Way MLKL”, pēc kura labākās komandas turpināja cīņu Baltijas līgas izslēgšanas turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-183562-betsafe-becomes-the-title-sponsor-of-the-womens-baltic-basketball-league.html|title=Betsafe becomes the title sponsor of the Women's Baltic Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref> == Izspēles kārtība == 2024./2025. gada sezonā Baltijas Sieviešu basketbola līgas komandas tika sadalītas A un B divīzijā. A divīzijā piedalījās astoņas komandas — četras no Lietuvas, trīs no Latvijas un viena no Igaunijas. B divīzijā spēlēja astoņas komandas — piecas no Lietuvas un trīs no Latvijas. Sadalījums divās divīzijās tika ieviests, lai komandām ar atšķirīgu sportisko līmeni nodrošinātu līdzvērtīgāku sacensību vidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-211992-biosil-wbbl-season-tips-off-with-new-divisions-and-estonian-comeback.html|title=Biosil-WBBL Season Tips Off with New Divisions and Estonian Comeback|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://womenbbl.com/teams/3331-ttt-riga-juniors.html|title=TTT Riga Juniors: roster, news, schedule and stats - Women BBL|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref> 2025./2026. gada sezonā sacensību formāts tika mainīts. Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensības tika integrētas Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā [[Open Smart Way MLKL]]. Pamatturnīrā piedalījās desmit komandas — septiņas no Lietuvas, Latvijas klubi “TTT Rīga” un [[Rīgas Stradiņa universitāte|RSU]], kā arī Igaunijas [[TSA/CITYTEED]] [[Tallina|Tallinn]]. Komandas aizvadīja divu apļu pamatturnīru, pēc kura astoņas labākās kvalificējās Baltijas līgas ceturtdaļfinālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-232319-baltic-womens-basketball-league-enters-new-era-with-revamped-format.html|title=Baltic Women's Basketball League Enters New Era with Revamped Format|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/04082026-trispadsmit_ieksa_cetrpadsmit_prata_latvi|title=Trīspadsmit iekšā, četrpadsmit prātā: Latvijas Sieviešu basketbola līgas aprises|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2026-08-04|language=lv}}</ref> Ceturtdaļfinālos uzvarētājas tika noteiktas divu spēļu summā, bet četras labākās komandas kvalificējās “Final Four” turnīram. Paralēli turpinājās Baltijas līgas B divīzijas sacensības, kurās piedalījās astoņas komandas — četras no Latvijas un pa divām no Lietuvas un Igaunijas. == Uzvarētāji == === 1994.—2018. gada sacensības === * 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]] * 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]] * 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]] * 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]] * 1998—1999 : [[Horizont Minsk]] * 1999—2000 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2000—2001 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2001—2002 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2002—2003 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2003—2004 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2004—2005 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2005—2006 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2006—2007 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Viļņas "TEO"]] * 2007—2008 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Viļņas "TEO"]] * 2008—2009 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Viļņas "TEO"]] * 2009—2010 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Viļņas "TEO"]] * 2010—2011 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"]] * 2011—2012 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"]] * 2012—2013 : [[Grodņas "Olimpija"]] * 2013—2014 : [[Viļņas "Kibirkstis-Tiche"]] * 2014—2015 : [[Minskas "Tsmoki-Minsk"]] * 2015—2016 : Marijampolė Sūduva * 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk * 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk === Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada === {| class="wikitable" |'''Sezona''' |'''Čempions''' |- |2018/19 |'''[[TTT Rīga]]''' |- |2019/20 |'''TTT Rīga''' |- |2020/21 |kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika |- |2021/22 |'''TTT Rīga''' |- |2022/23 |'''TTT Rīga''' |- |2023/24 |'''TTT Rīga''' |- |2024/25 |'''Kibirkštis''' |- |2025/26 |'''Kibirkštis-TOKS''' |} == Ārējās saites == * [https://womenbbl.com/ Oficiālā mājaslapa] == Atsauces == [[Kategorija:Basketbola līgas]] [[Kategorija:Basketbols Igaunijā]] [[Kategorija:Basketbols Latvijā]] [[Kategorija:Basketbols Lietuvā]] [[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]] dwpbbk16137w6efxfrr5z03adyl47ug 0 98649 4521809 4508729 2026-09-13T18:14:43Z Maiō T. 50087 Logo un mlapa 4521809 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Eiropas U-18 čempionāts basketbolā'' | aktuāla_sezona = 2026. gada U-18 Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem | logo = FIBA U18 EuroBasket logo.svg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = [[1964. gads|1964]]. gadā | izj = | motto = | pirmā sez = | komandas = 16 (A Divīzija) | valsts = {{flag|Eiropa}} [[FIBA Europe]] | čempions_km = {{Bk|Slovēnija}}<br />(1. tituls) | čempions_visv = {{Bk|PSRS}} <br> (8 tituli) | mlapa = https://www.fiba.basketball/en/history/263-fiba-u18-eurobasket }} '''Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm''' ir [[Basketbols|basketbola]] turnīrs Eiropas vīriešu basketbola izlasēm, kuru sastāvā basketbolisti ir jaunāki par 18 gadiem. Čempionāts notiek kopš [[1964]]. gada. Turnīrs līdz [[2004]]. gadam tika organizēts ik pēc 2 gadiem, taču kopš [[2004]]. gada tas tiek organizēts katru gadu. Turnīru organizē [[FIBA Europe]]. == A divīzija == {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Rīkotāji !colspan=3|Spēle par zeltu !colspan=3|Spēle par bronzu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- |1964<br />{{detailslink|1964. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}}'' |{{flag|Itālija}} |'''{{bk-big|Soviet Union}}''' |'''62—41''' |{{bk-big|France}} |{{bk-big|ITA}} |'''73—72''' |{{bk-big|BUL}} |- style="background:#D0E6FF;" |1966<br />{{detailslink|1966. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Itālija}} |'''{{bk-big|URS}}''' |'''71—50''' |{{bk-big|YUG}} |{{bk-big|ITA}} |'''47—42''' |{{bk-big|Czechoslovakia}} |- |1968<br />{{detailslink|1968. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Spānija}} |'''{{bk-big|URS}}''' |'''82—73''' |{{bk-big|YUG}} |{{bk-big|ITA}} |'''53—44''' |{{bk-big|TUR}} |- style="background:#D0E6FF;" |1970<br />{{detailslink|1970. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Grieķija}} |'''{{bk-big|URS}}''' |'''80—48''' |{{bk-big|GRE}} |{{bk-big|ITA}} |'''62—57''' |{{bk-big|YUG}} |- |1972<br />{{detailslink|1972. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Dienvidslāvija}} |'''{{bk-big|YUG}}''' |'''89—65''' |{{bk-big|ITA}} |{{bk-big|URS}} |'''73—60''' |{{bk-big|ISR}} |- style="background:#D0E6FF;" |1974<br />{{detailslink|1974. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Francija}} |'''{{bk-big|YUG}}''' |'''80—79''' |{{bk-big|ESP}} |{{bk-big|ITA}} |'''77—69''' |{{bk-big|SWE}} |- |1976<br />{{detailslink|1976. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Spānija}} |'''{{bk-big|YUG}}''' |'''92—83''' |{{bk-big|URS}} |{{bk-big|ESP|1945}} |'''89—72''' |{{bk-big|BUL}} |- style="background:#D0E6FF;" |1978<br />{{detailslink|1978. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Itālija}} |'''{{bk-big|URS}}''' |'''104—100''' |{{bk-big|ESP|1945}} |{{bk-big|YUG}} |'''95—72''' |{{bk-big|BUL}} |- |1980<br />{{detailslink|1980. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Dienvidslāvija}} |'''{{bk-big|URS}}''' |'''83—81''' |{{bk-big|YUG}} |{{bk-big|BUL}} |'''96—90''' |{{bk-big|ESP}} |- style="background:#D0E6FF;" |1982<br />{{detailslink|1982. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Bulgārija}} |'''{{bk-big|URS}}''' |'''97—87''' |{{bk-big|YUG}} |{{bk-big|BUL}} |'''84—73''' |{{bk-big|ITA}} |- |1984<br />{{detailslink|1984. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Zviedrija}} |'''{{bk-big|URS}}''' |'''75—74''' |{{bk-big|ITA}} |{{bk-big|YUG}} |'''92—89''' |{{bk-big|ESP}} |- style="background:#D0E6FF;" |1986<br />{{detailslink|1986. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Austrija}} |'''{{bk-big|YUG}}''' |'''111—87''' |{{bk-big|URS}} |{{bk-big|ITA}} |'''83—53''' |{{bk-big|GER}} |- |1988<br />{{detailslink|1988. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Dienvidslāvija}} |'''{{bk-big|YUG}}''' |'''84—75''' |{{bk-big|ITA}} |{{bk-big|TCH}} |'''88—70''' |{{bk-big|GRE}} |- style="background:#D0E6FF;" |1990<br />{{detailslink|1990. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Nīderlande}} |'''{{bk-big|ITA}}''' |'''92—79''' |{{bk-big|URS}} |{{bk-big|ESP}} |'''105—73''' |{{bk-big|ROU}} |- |1992<br />{{detailslink|1992. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Ungārija}} |'''{{bk-big|FRA}}''' |'''94—83''' |{{bk-big|ITA}} |{{bk-big|CIS}} |'''113—108''' |{{bk-big|GRE}} |- style="background:#D0E6FF;" |1994<br />{{detailslink|1994. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Izraēla}} |'''{{bk-big|LTU|1989}}''' |'''73—71''' |{{bk-big|CRO}} |{{bk-big|ESP}} |'''87—76''' |{{bk-big|ITA}} |- |1996<br />{{detailslink|1996. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Francija}} |'''{{bk-big|CRO}}''' |'''64—51''' |{{bk-big|FRA}} |{{bk-big|YUG|1992}} |'''77—61''' |{{bk-big|BEL}} |- style="background:#D0E6FF;" |1998<br />{{detailslink|1998. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Bulgārija}} |'''{{bk-big|ESP}}''' |'''81—70''' |{{bk-big|CRO}} |{{bk-big|GRE}} |'''97—91''' |{{bk-big|LAT}} |- |2000<br />{{detailslink|2000. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Horvātija}} |'''{{bk-big|FRA}}''' |'''65—64''' |{{bk-big|CRO}} |{{bk-big|GRE}} |'''71—65''' |{{bk-big|ITA}} |- style="background:#D0E6FF;" |2002<br />{{detailslink|2002. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Vācija}} |'''{{bk-big|CRO}}''' |'''74—72''' |{{bk-big|SLO}} |{{bk-big|GRE}} |'''82—67''' |{{bk-big|LTU|1989}} |- |2004<br />{{detailslink|2004. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Spānija}} |'''{{bk-big|ESP}}''' |'''89—71''' |{{bk-big|TUR}} |{{bk-big|FRA}} |'''74—68''' |{{bk-big|ITA}} |- style="background:#D0E6FF;" |2005<br />{{detailslink|2005. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Serbija}} |'''{{bk-big|SCG}}''' |'''78—61''' |{{bk-big|TUR}} |{{bk-big|ITA}} |'''88—83''' |{{bk-big|ESP}} |- |2006<br />{{detailslink|2006. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Grieķija}} |'''{{bk-big|FRA}}''' |'''77—72''' |{{bk-big|LTU}} |{{bk-big|ESP}} |'''92—83''' |{{bk-big|TUR}} |- style="background:#D0E6FF;" |2007<br />{{detailslink|2007. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Spānija}} |'''{{bk-big|SRB}}''' |'''92—89''' |{{bk-big|GRE}} |{{bk-big|LAT}} |'''74—72''' |{{bk-big|LTU}} |- |2008<br />{{detailslink|2008. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Grieķija}} |'''{{bk-big|GRE}}''' |'''57—50''' |{{bk-big|LTU}} |{{bk-big|CRO}} |'''73—68''' |{{bk-big|FRA}} |- style="background:#D0E6FF;" |2009<br />{{detailslink|2009. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Francija}} |'''{{bk-big|SRB}}''' |'''78—72''' |{{bk-big|FRA}} |{{bk-big|TUR}} |'''95—74''' |{{bk-big|LTU}} |- |2010<br />{{detailslink|2010. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Lietuva}} |'''{{bk-big|LTU}}''' |'''90—61''' |{{bk-big|RUS}} |{{bk-big|LAT}} |'''75—49''' |{{bk-big|SRB}} |- style="background:#D0E6FF;" |2011<br />{{detailslink|2011. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Polija}} |'''{{bk-big|ESP}}''' |'''71—65''' |{{bk-big|SRB}} |{{bk-big|TUR}} |'''69—65''' |{{bk-big|ITA}} |- |2012<br />{{detailslink|2012. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Lietuva}}<br />{{flag|Latvija}} |{{bk-big|CRO}} |'''88—76''' |{{bk-big|LTU}} |{{bk-big|SRB}} |'''66—56''' |{{bk-big|RUS}} |- style="background:#D0E6FF;" |2013<br />{{detailslink|2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Latvija}} |{{bk-big|TUR}} |'''81-74''' |{{bk-big|CRO}} |{{bk-big|ESP}} |'''57—56''' |{{bk-big|LAT}} |- |2014<br />{{detailslink|2014. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag|Turcija}} |'''{{bk-big|TUR}}''' |'''85—68''' |{{bk-big|SRB}} |{{bk-big|CRO}} |'''75—71''' |{{bk-big|GRE}} |- style="background:#D0E6FF;" |2015<br />{{detailslink|2015. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Greece}} |'''{{bk-big|GRE}}''' |'''64—61''' |{{bk-big|TUR}} |{{bk-big|LTU}} |'''74—49''' |{{bk-big|BIH}} |- |2016<br />{{detailslink|2016. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Turkey}} |'''{{bk-big|FRA}}''' |'''75—68''' |{{bk-big|LTU}} |{{bk-big|ITA}} |'''74—68''' |{{bk-big|GER}} |- style="background:#D0E6FF;" |2017<br />{{detailslink|2017. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Slovakia}} |'''{{bk-big|SRB}}''' |'''74—62''' |{{bk-big|ESP}} |{{bk-big|LTU}} |'''97—88''' |{{bk-big|TUR}} |- |2018<br />{{detailslink|2018. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Latvia}} |'''{{bk-big|SRB}}''' |'''99—90''' |{{bk-big|LAT}} |{{bk-big|FRA}} |'''79—70''' |{{bk-big|RUS}} |- |- style="background:#D0E6FF;" |2019<br />{{detailslink|2019. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Grieķija}} |'''{{bk-big|ESP}}''' |'''57—53''' |{{bk-big|TUR}} |{{bk-big|SLO}} |'''81—57''' |{{bk-big|GRE}} |- |2020<br />{{detailslink|2020. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Turcija}} |colspan="6" | Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Turcijā. |- style="background:#D0E6FF;" |2021<br />{{detailslink|2021. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Turcija}} |colspan="6" | Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Eiropā. |- |2022<br />{{detailslink|2022. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Turcija}} |'''{{bk-big|ESP}}''' |'''68—61''' |{{bk-big|TUR}} |{{bk-big|SRB}} |'''70—67''' |{{bk-big|SLO}} |- style="background:#D0E6FF;" |2023<br />{{detailslink|2023. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Serbija}} |'''{{bk-big|SRB}}''' |'''81—71''' |{{bk-big|ESP}} |{{bk-big|GER}} |'''67—59''' |{{bk-big|FRA}} |- |2024<br />{{detailslink|2024. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Somija}} |'''{{bk-big|GER}}''' |'''93—83''' |{{bk-big|SRB}} |{{bk-big|SLO}} |'''84—70''' |{{bk-big|ISR}} |- style="background:#D0E6FF;" |2025<br />{{detailslink|2025. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Serbija}} |'''{{bk-big|ESP}}''' |'''82—81''' |{{bk-big|FRA}} |{{bk-big|ITA}} |'''86—68''' |{{bk-big|LAT}} |- |2026<br />{{detailslink|2026. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā}} |{{flag2|Itālija}} |'''{{bk-big|SLO}}''' |'''88—71''' |{{bk-big|ITA}} |{{bk-big|FRA}} |'''74—69''' |{{bk-big|ESP}} |} === Medaļas === {{Medals table | caption = | host = | show_limit = | remaining_text = | flag_template = bk | event = | source = | gold_URS = 8 | silver_URS = 3 | bronze_URS = 1 | gold_ESP = 6 | silver_ESP = 4 | bronze_ESP = 5 | gold_YUG = 5 | silver_YUG = 4 | bronze_YUG = 2 | gold_SRB = 5 | silver_SRB = 3 | bronze_SRB = 2 | gold_FRA = 4 | silver_FRA = 4 | bronze_FRA = 3 | gold_CRO = 3 | silver_CRO = 4 | bronze_CRO = 2 | gold_TUR = 2 | silver_TUR = 5 | bronze_TUR = 2 | gold_LTU = 2 | silver_LTU = 4 | bronze_LTU = 2 | gold_GRE = 2 | silver_GRE = 2 | bronze_GRE = 3 | gold_ITA = 1 | silver_ITA = 5 | bronze_ITA = 9 | gold_SCG = 1 | silver_SCG = 0 | bronze_SCG = 1 | gold_LAT = 0 | silver_LAT = 1 | bronze_LAT = 2 | gold_SLO = 1 | silver_SLO = 1 | bronze_SLO = 2 | gold_GER = 1 | silver_GER = 0 | bronze_GER = 1 | gold_RUS = 0 | silver_RUS = 1 | bronze_RUS = 0 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 0 | bronze_BUL = 2 | gold_CIS = 0 | silver_CIS = 0 | bronze_CIS = 1 | gold_TCH = 0 | silver_TCH = 0 | bronze_TCH = 1 }} == B divīzija == {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Rīkotāji !colspan=3|Paaugstināti uz A divīziju !colspan=3|Spēle par bronzu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza^a !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- style="background:#D0E6FF;" |2005 |{{flag|Slovākija}} |'''{{Bk-big|UKR}}''' |'''82–56''' |{{Bk-big|ISL}} |{{Bk-big|HUN}} |'''97–76''' |{{Bk-big|FIN}} |- |2006 |{{flag|Rumānija}} |'''{{Bk-big|ROU}}''' |'''67–54''' |{{Bk-big|EST}} |{{Bk-big|POR}} |'''76–74''' |{{Bk-big|ENG}} |- style="background:#D0E6FF;" |2007 |{{flag|Bulgārija}} |'''{{Bk-big|BEL}}''' |'''86–58''' |{{Bk-big|UKR}} |{{Bk-big|POL}} |'''80–68''' |{{Bk-big|MNE}} |- |2008 |{{flag|Ungārija}} |'''{{Bk-big|SLO}}''' |'''68–60''' |{{Bk-big|CZE}} |{{Bk-big|POL}} |'''70–60''' |{{Bk-big|SVK}} |- style="background:#D0E6FF;" |2009 |{{flag|Bosnija un Hercegovina}} |'''{{Bk-big|SWE}}''' |'''87–71''' |{{Bk-big|POL}} |{{Bk-big|MNE}} |'''73–71''' |{{Bk-big|ENG}} |- |2010 |{{flag|Izraēla}} |'''{{Bk-big|CZE}}''' |'''78–46''' |{{Bk-big|FIN}} |{{Bk-big|MNE}} |'''75–60''' |{{Bk-big|ISR}} |- style="background:#D0E6FF;" |2011 |{{flag|Bulgārija}} |'''{{Bk-big|BUL}}''' |'''70–68''' |{{Bk-big|DEN}} |{{Bk-big|SWE}} |'''71–65''' |{{Bk-big|MNE}} |- |2012 |{{flag|Bosnija un Hercegovina}} |{{Bk-big|BIH}} |'''76–64''' |{{Bk-big|CZE}} |{{Bk-big|ENG}} |'''73–59''' |{{Bk-big|FIN}} |- style="background:#D0E6FF;" |2013 |{{flag|Bosnija un Hercegovina}} |'''{{Bk-big|MNE}}''' |'''64–63''' |{{Bk-big|POL}} |{{Bk-big|BEL}} |'''70–45''' |{{Bk-big|MKD}} |- |2014 |{{flag|Bulgārija}} |'''{{Bk-big|GER}}''' |'''64–40''' |{{Bk-big|UKR}} |{{Bk-big|FIN}} |'''70–50''' |{{Bk-big|SWE}} |- style="background:#D0E6FF;" |2015 |{{flag|Austrija}} |'''{{Bk-big|SWE}}''' |'''73–72''' |{{Bk-big|ISR}} |{{Bk-big|SLO}} |'''78–60''' |{{Bk-big|POL}} |- |2016 |{{flag|Ziemeļmaķedonija}} |'''{{Bk-big|MNE}}''' |'''83–72''' |{{Bk-big|UKR}} |{{Bk-big|SVK}} |'''63–62''' |{{Bk-big|HUN}} |- style="background:#D0E6FF;" |2017 |{{flag|Igaunija}} |'''{{Bk-big|CRO}}''' |'''90–84''' |{{Bk-big|GBR}} |{{Bk-big|EST}}{{efn|name=note1|Igaunija netika paaugstināta uz A divīziju, sakarā ar to, ka A divīziju rīkoja Latvija.}} |'''90–71''' |{{Bk-big|ISR}} |- |2018 |{{flag|Ziemeļmaķedonija}} |'''{{Bk-big|NED}}''' |'''86–57''' |{{Bk-big|SLO}} |{{Bk-big|BEL}}{{efn|name=note2|Beļģija netika paaugstināta uz A divīziju, sakarā ar to, ka A divīziju rīkoja Grieķija.}} |'''73–67''' |{{Bk-big|EST}} |- style="background:#D0E6FF;" |2019 |{{flag|Rumānija}} |'''{{Bk-big|ISR}}''' |'''81–79''' |{{Bk-big|POL}} |{{Bk-big|CZE}} |'''89–90''' |{{Bk-big|MKD}} |- |2020 |{{flag2|Rumānija}} |colspan="6" | Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Rumānijā. |- style="background:#D0E6FF;" |2021 |{{flag2|Rumānija}} |colspan="6" | Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Eiropā. |- |2022 |{{flag|Rumānija}} |'''{{Bk-big|SWE}}''' |'''79–66''' |{{Bk-big|DEN}} |{{Bk-big|FIN}} |'''72–66''' |{{Bk-big|ISL}} |- style="background:#D0E6FF;" |2023 |{{flag|Portugāle}} |'''{{Bk-big|LAT}}''' |'''75–69''' |{{Bk-big|BEL}} |{{Bk-big|MNE}} |'''85–80''' |{{Bk-big|AUT}} |- |2024 |{{flag|Ziemeļmaķedonija}} |'''{{Bk-big|MKD}}''' |'''98–88''' |{{Bk-big|AUT}} |{{Bk-big|BUL}} |'''85–64''' |{{Bk-big|POL}} |- style="background:#D0E6FF;" |2025 |{{flag|Rumānija}} |'''{{Bk-big|DEN}}''' |'''83–77''' |{{Bk-big|EST}} |{{Bk-big|SVK}} |'''85–52''' |{{Bk-big|ROU}} |- |2026 |{{flag|Horvātija}} |'''{{Bk-big|NED}}''' |'''71–57''' |{{Bk-big|POL}} |{{Bk-big|BEL}} |'''81–64''' |{{Bk-big|CZE}} |} * ^a — kopš 2012. gada uz A divīziju tiek paaugstināta arī 3. vieta {{reflist|group=note}} === Medaļas === {{Medals table | caption = | host = | show_limit = | remaining_text = | flag_template = bk | event = | source = | gold_MNE = 2 | silver_MNE = 0 | bronze_MNE = 3 | gold_SWE = 3 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 1 | gold_UKR = 1 | silver_UKR = 3 | bronze_UKR = 0 | gold_CZE = 1 | silver_CZE = 2 | bronze_CZE = 1 | gold_SLO = 1 | silver_SLO = 1 | bronze_SLO = 1 | gold_BEL = 1 | silver_BEL = 1 | bronze_BEL = 3 | gold_BIH = 1 | silver_BIH = 0 | bronze_BIH = 0 | gold_BUL = 1 | silver_BUL = 0 | bronze_BUL = 1 | gold_CRO = 1 | silver_CRO = 0 | bronze_CRO = 0 | gold_GER = 1 | silver_GER = 0 | bronze_GER = 0 | gold_NED = 2 | silver_NED = 0 | bronze_NED = 0 | gold_ROM = 1 | silver_ROM = 0 | bronze_ROM = 0 | gold_LAT = 1 | silver_LAT = 0 | bronze_LAT = 0 | gold_POL = 0 | silver_POL = 4 | bronze_POL = 2 | gold_FIN = 0 | silver_FIN = 1 | bronze_FIN = 2 | gold_ENG = 0 | silver_ENG = 1 | bronze_ENG = 1 | gold_EST = 0 | silver_EST = 2 | bronze_EST = 1 | gold_DEN = 1 | silver_DEN = 2 | bronze_DEN = 0 | gold_ISL = 0 | silver_ISL = 1 | bronze_ISL = 0 | gold_ISR = 1 | silver_ISR = 1 | bronze_ISR = 0 | gold_HUN = 0 | silver_HUN = 0 | bronze_HUN = 1 | gold_POR = 0 | silver_POR = 0 | bronze_POR = 1 | gold_SVK = 0 | silver_SVK = 0 | bronze_SVK = 3 | gold_MKD = 1 | silver_MKD = 0 | bronze_MKD = 0 | gold_AUT = 0 | silver_AUT = 1 | bronze_AUT = 0 }} == C divīzija == {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" |- ! width="100" | Gads ! width="200" | Mājinieki ! width="200" | Zelts ! width=6.5% | Rezultāts ! width="200" | Sudrabs ! width="200" | Bronza ! width=6.5% | Rezultāts ! width="200" | 4. vieta |- style="background:#D0E6FF;" |1997 |{{flag|Andora}} |'''{{Bk-big|MDA}}''' |'''85–78''' |{{Bk-big|AND}} |{{Bk-big|CYP}} |'''114–81''' |{{Bk-big|SMR}} |- |1999 |{{flag|Luksemburga}} |'''{{Bk-big|ISL}}''' |'''93–65''' |{{Bk-big|Īrija}} |{{Bk-big|LUX}} |'''93–90''' |{{Bk-big|AND}} |- style="background:#D0E6FF;" |2001 |{{flag|Malta}} |'''{{Bk-big|CYP}}''' |'''76–74''' |{{Bk-big|SCO}} |{{Bk-big|LUX}} |'''74–69''' |{{Bk-big|ALB}} |- |2003 |{{flag|Malta}} |'''{{Bk-big|ALB}}''' |'''Grupu turnīrs''' |{{Bk-big|SCO}} |{{Bk-big|AND}} |'''Grupu turnīrs''' |{{Bk-big|MLT}} |- style="background:#D0E6FF;" |2005 |{{flag|Malta}} |'''{{Bk-big|AND}}''' |'''97–85''' |{{Bk-big|SCO}} |{{Bk-big|LUX}} |'''81–39''' |{{Bk-big|WAL}} |- |2007 |{{flag|Velsa}} |'''{{Bk-big|SCO}}''' |'''Grupu turnīrs''' |{{Bk-big|WAL}} |{{Bk-big|MDA}} |'''—''' |{{Bk-big|AND}} |- style="background:#D0E6FF;" |2009 |{{flag|Malta}} |'''{{Bk-big|MLT}}''' |'''75–38''' |{{Bk-big|GIB}} |{{Bk-big|AND}} |'''76–71''' |{{Bk-big|MDA}} |- |2011 |{{flag2|SMR}} |'''{{Bk-big|WAL}}''' |'''Grupu turnīrs''' |{{Bk-big|SMR}} |{{Bk-big|MDA}} |'''Grupu turnīrs''' |{{Bk-big|AND}} |- style="background:#D0E6FF;" |2013 |{{flag2|Andorra}} |'''{{Bk-big|SMR}}''' |'''103–100 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})''' |{{Bk-big|MDA}} |{{Bk-big|AND}} |'''70–50''' |{{Bk-big|MON}} |- |2014 |{{flag2|Andorra}} |'''{{Bk-big|MON}}''' |'''66–38''' |{{Bk-big|GIB}} |{{Bk-big|AND}} |'''51–46''' |{{Bk-big|SMR}} |- style="background:#D0E6FF;" |2015 |{{flag|Gibraltārs}} |'''{{Bk-big|AND}}''' |'''80–66''' |{{Bk-big|AZE}} |{{Bk-big|WAL}} |'''82–64''' |{{Bk-big|MLT}} |- |2016 |{{flag|Sanmarīno}} |'''{{Bk-big|AZE}}''' |'''74–57''' |{{Bk-big|AND}} |{{Bk-big|KOS}} |'''100–57''' |{{Bk-big|SMR}} |- style="background:#D0E6FF;" |2017 |{{flag|Kipra}} |'''{{Bk-big|NOR}}''' |'''84–53''' |{{Bk-big|CYP}} |{{Bk-big|MLT}} |'''68–61''' |{{Bk-big|MDA}} |- |2018 |{{flag|Kosova}} |'''{{Bk-big|KOS}}''' |'''73–64''' |{{Bk-big|CYP}} |{{Bk-big|IRE}} |'''93–91''' |{{Bk-big|MON}} |- style="background:#D0E6FF;" |2019 |{{flag|Andora}} |'''{{Bk-big|CYP}}''' |'''67–59''' |{{Bk-big|MON}} |{{Bk-big|ALB}} |'''66–58''' |{{Bk-big|SMR}} |- |2020 |{{flag2|Sanmarīno}} |colspan="6" | Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Sanmarīno. |- style="background:#D0E6FF;" |2021 |{{flag2|Sanmarīno}} |colspan="6" | Turnīrs atcelts saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izplatību Eiropā. |- |2022 |{{flag|Sanmarīno}} |'''{{Bk-big|ALB}}''' |'''93–78''' |{{Bk-big|MON}} |{{Bk-big|AZE}} |'''78–73 ({{piezīme|OT|Uzvara gūta spēles pagarinājumā}})''' |{{Bk-big|LUX}} |- style="background:#D0E6FF;" |2023 |{{flag|Azerbaidžāna}} |'''{{Bk-big|CYP}}''' |'''68–48''' |{{Bk-big|MON}} |{{Bk-big|MDA}} |'''76–68''' |{{Bk-big|LUX}} |- |2024 |{{flag|Albānija}} |'''{{Bk-big|AZE}}''' |'''77–71''' |{{Bk-big|LUX}} |{{Bk-big|ALB}} |'''79–53''' |{{Bk-big|ARM}} |- style="background:#D0E6FF;" |2025 |{{flag|Albānija}} |'''{{Bk-big|CYP}}''' |'''70–60''' |{{Bk-big|LUX}} |{{Bk-big|ARM}} |'''81–77''' |{{Bk-big|AND}} |- |2026 |{{flag|Albānija}} |'''{{Bk-big|KOS}}''' |'''91–49''' |{{Bk-big|AND}} |{{Bk-big|ALB}} |'''101–61''' |{{Bk-big|MLT}} |} === Medaļas === {{Medals table | caption = | host = | show_limit = | remaining_text = | flag_template = bk | event = | source = | gold_AND = 2 | silver_AND = 3 | bronze_AND = 4 | gold_CYP = 4 | silver_CYP = 2 | bronze_CYP = 1 | gold_SCO = 1 | silver_SCO = 3 | bronze_SCO = 0 | gold_MDA = 1 | silver_MDA = 1 | bronze_MDA = 3 | gold_WAL = 1 | silver_WAL = 1 | bronze_WAL = 1 | gold_AZE = 2 | silver_AZE = 1 | bronze_AZE = 1 | gold_SMR = 1 | silver_SMR = 1 | bronze_SMR = 0 | gold_KOS = 2 | silver_KOS = 0 | bronze_KOS = 1 | gold_MLT = 1 | silver_MLT = 0 | bronze_MLT = 1 | gold_ALB = 2 | silver_ALB = 0 | bronze_ALB = 3 | gold_ISL = 1 | silver_ISL = 0 | bronze_ISL = 0 | gold_MON = 1 | silver_MON = 3 | bronze_MON = 0 | gold_NOR = 1 | silver_NOR = 0 | bronze_NOR = 0 | gold_GIB = 0 | silver_GIB = 2 | bronze_GIB = 0 | gold_IRL = 0 | silver_IRL = 1 | bronze_IRL = 1 | gold_LUX = 0 | silver_LUX = 2 | bronze_LUX = 3 | gold_ARM = 0 | silver_ARM = 0 | bronze_ARM = 1 }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20121023084933/http://u18men.fibaeurope.com/en/Default.asp Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} == Atsauces un piezīmes == === Atsauces === {{atsauces}} === Piezīmes === {{piezīmes}} {{notelist}} {{Basketbols Eiropā}} [[Kategorija:Eiropas čempionāts basketbolā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāti]] lsbmj669umjqjsvmid1jf4a38yywvuw 0 100108 4521764 4520936 2026-09-13T17:04:29Z Pirags 3757 /* Rezultāti */ pap 4521764 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm | aktuāla_sezona = 2026. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm | logo = FIBA Women's Basketball World Cup logo.svg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = 1953 | moto = | komandas = 16 | valsts = FIBA Dalībvalstis | čempions_km = {{bkw|ASV}} (11 Tituls) | mlapa = [https://www.fiba.basketball/en/history/306-fiba-womens-basketball-world-cup www.fiba.basketball] }} '''FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm''' ({{val-en|FIBA Women's Basketball World Cup}}) ir basketbola turnīrs sieviešu basketbola izlasēm. Pasaules kauss notiek kopš 1953. gada un tiek organizēts ik pēc četriem gadiem. Turnīru organizē [[Starptautiskā basketbola federācija]]. Visvairāk turnīrā ir uzvarējusi [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]]. Pašreizējā pasaules čempione ir [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]]. Līdz 2014. gada čempionātam (ieskaitot) turnīrs bija pazīstams kā '''Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm''' ({{val-en|FIBA World Championship for Women}}). 2026. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm 4.—13. septembrī notiek [[Berlīne|Berlīnē]]. == Rezultāti == {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Mājinieki !colspan=3|Spēle par 1. vietu !colspan=3|Spēle par 3. vietu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- bgcolor=#F5FAFF |1953 <br />{{DetailsLink|1953. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Čīle}} |'''{{bkw-big|USA|1912}}''' |'''49–36''' |{{bkw-big|Chile}} |{{bkw-big|France}} |'''49–37''' |{{bkw-big|Brazil|1889}} |- bgcolor=#D0E7FF |1957 <br />{{DetailsLink|1957. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija|1889}} |'''{{bkw-big|USA|1912}}''' |'''51–48''' |{{bkw-big|Soviet Union|1955}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''83–70''' |{{bkw-big|Brazil|1889}} |- bgcolor=#F5FAFF |1959 <br />{{DetailsLink|1959. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|PSRS|1955}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''51–38''' |{{bkw-big|Bulgaria|1946}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''79–43''' |{{bkw-big|SFR Yugoslavia}} |- bgcolor=#D0E7FF |1964 <br />{{DetailsLink|1964. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Peru}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''70–35''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |{{bkw-big|Bulgaria|1946}} |'''46–42''' |{{bkw-big|USA}} |- bgcolor=#F5FAFF |1967 <br />{{DetailsLink|1967. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Čehoslovākija}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''83–50''' |{{bkw-big|South Korea}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''60–54''' |{{bkw-big|East Germany}} |- bgcolor=#D0E7FF |1971 <br />{{DetailsLink|1971. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija|1968}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''88–69''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |{{bkw-big|Brazil|1968}} |'''70–63''' |{{bkw-big|South Korea}} |- bgcolor=#F5FAFF |1975 <br />{{DetailsLink|1975. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Kolumbija}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''106–75''' |{{bkw-big|Japan}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''55–45''' |{{bkw-big|Italy}} |- bgcolor=#D0E7FF |1979 <br />{{DetailsLink|1979. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Dienvidkoreja}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''94–82''' |{{bkw-big|South Korea}} |{{bkw-big|Canada}} |'''66–57''' |{{bkw-big|Australia}} |- bgcolor=#F5FAFF |1983 <br />{{DetailsLink|1983. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija|1968}} |'''{{bkw-big|Soviet Union}}''' |'''84–82''' |{{bkw-big|USA}} |{{bkw-big|China}} |'''71–63''' |{{bkw-big|South Korea}} |- bgcolor=#D0E7FF |1986 <br />{{DetailsLink|1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|PSRS}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''108–88''' |{{bkw-big|Soviet Union}} |{{bkw-big|Canada}} |'''64–59''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |- bgcolor=#F5FAFF |1990 <br />{{DetailsLink|1990. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Malaizija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''88–78''' |{{bkw-big|SFR Yugoslavia}} |{{bkw-big|Cuba}} |'''83–61''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |- bgcolor=#D0E7FF |1994 <br />{{DetailsLink|1994. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Austrālija}} |'''{{bkw-big|Brazil}}''' |'''96–87''' |{{bkw-big|China}} |{{bkw-big|USA}} |'''100–95''' |{{bkw-big|Australia}} |- bgcolor=#F5FAFF |1998 <br />{{DetailsLink|1998. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Vācija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''71–65''' |{{bkw-big|Russia}} |{{bkw-big|Australia}} |'''72–67''' |{{bkw-big|Brazil}} |- bgcolor=#D0E7FF |2002 <br />{{DetailsLink|2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Ķīna}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''79–74''' |{{bkw-big|Russia}} |{{bkw-big|Australia}} |'''91–63''' |{{bkw-big|South Korea}} |- bgcolor=#F5FAFF |2006 <br />{{DetailsLink|2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija}} |'''{{bkw-big|Australia}}''' |'''91–74''' |{{bkw-big|Russia}} |{{bkw-big|USA}} |'''99–59''' |{{bkw-big|Brazil}} |- bgcolor=#D0E7FF |2010 <br />{{DetailsLink|2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Čehija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''89–69''' |{{bkw-big|Czech Republic}} |{{bkw-big|Spain}} |'''77–68''' |{{bkw-big|Belarus}} |- bgcolor=#F5FAFF |2014 <br/>{{DetailsLink|2014. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Turcija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''77–64''' |{{bkw-big|Spain}} |{{bkw-big|Australia}} |'''74–44''' |{{bkw-big|Turkey}} |- |- bgcolor=#D0E7FF |2018 <br />{{DetailsLink|2018. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm}} |{{flag|Spānija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''73–56''' |{{bkw-big|Australia}} |{{bkw-big|Spain}} |'''67–60''' |{{bkw-big|Belgium}} |- |2022 <br/>{{DetailsLink|2022. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Austrālija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''83–61''' |{{bkw-big|China}} |{{bkw-big|Australia}} |'''95–65''' |{{bkw-big|Canada}} |- bgcolor=#D0E7FF ||2026 <br/>{{DetailsLink|2026. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{GER}} | | | |{{bkw-big|Spain}} |'''81–58''' |{{bkw-big|Germany}} |- ||2030 <br/>{{DetailsLink|2030. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |align=left|{{Japāna}} | | | | | |} == Medaļu tabula == {{Medals table | caption = | host = | flag_template = bkw | event = | team = | gold_USA = 11| silver_USA = 1 | bronze_USA = 2 | gold_URS = 6 | silver_URS = 2 | bronze_URS = 0 | gold_AUS = 1 | silver_AUS = 1 | bronze_AUS = 4 | gold_BRA = 1 | silver_BRA = 0 | bronze_BRA = 1 | gold_CHN = 0 | silver_CHN = 2 | bronze_CHN = 1 | gold_RUS = 0 | silver_RUS = 3 | bronze_RUS = 0 | gold_TCH = 0 | silver_TCH = 2 | bronze_TCH = 4 | gold_KOR = 0 | silver_KOR = 2 | bronze_KOR = 0 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 1 | bronze_ESP = 2 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 1 | bronze_BUL = 1 | gold_CHI = 0 | silver_CHI = 1 | bronze_CHI = 0 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 1 | bronze_CZE = 0 | gold_JPN = 0 | silver_JPN = 1 | bronze_JPN = 0 | gold_YUG = 0 | silver_YUG = 1 | bronze_YUG = 0 | gold_CAN = 0 | silver_CAN = 0 | bronze_CAN = 2 | gold_CUB = 0 | silver_CUB = 0 | bronze_CUB = 1 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 0 | bronze_FRA = 1 }} == Skatīt arī == * [[Pasaules čempionāts basketbolā]] == Ārējās saites == * [http://www.fiba.com FIBA oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19961104154421/http://www.fiba.com/ |date={{dat|1996|11|04||bez}} }} == Atsauces == {{basketbols-aizmetnis}} {{Starptautiskais sieviešu basketbols}} {{Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm| ]] 4dlpjim121c0xq6bttzg50zboshzzak 4522019 4521764 2026-09-14T04:42:18Z Pirags 3757 /* Rezultāti */ pap 4522019 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm | aktuāla_sezona = 2026. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm | logo = FIBA Women's Basketball World Cup logo.svg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = 1953 | moto = | komandas = 16 | valsts = FIBA Dalībvalstis | čempions_km = {{bkw|ASV}} (11 Tituls) | mlapa = [https://www.fiba.basketball/en/history/306-fiba-womens-basketball-world-cup www.fiba.basketball] }} '''FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm''' ({{val-en|FIBA Women's Basketball World Cup}}) ir basketbola turnīrs sieviešu basketbola izlasēm. Pasaules kauss notiek kopš 1953. gada un tiek organizēts ik pēc četriem gadiem. Turnīru organizē [[Starptautiskā basketbola federācija]]. Visvairāk turnīrā ir uzvarējusi [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]]. Pašreizējā pasaules čempione ir [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]]. Līdz 2014. gada čempionātam (ieskaitot) turnīrs bija pazīstams kā '''Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm''' ({{val-en|FIBA World Championship for Women}}). 2026. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm 4.—13. septembrī notiek [[Berlīne|Berlīnē]]. == Rezultāti == {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Mājinieki !colspan=3|Spēle par 1. vietu !colspan=3|Spēle par 3. vietu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- bgcolor=#F5FAFF |1953 <br />{{DetailsLink|1953. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Čīle}} |'''{{bkw-big|USA|1912}}''' |'''49–36''' |{{bkw-big|Chile}} |{{bkw-big|France}} |'''49–37''' |{{bkw-big|Brazil|1889}} |- bgcolor=#D0E7FF |1957 <br />{{DetailsLink|1957. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija|1889}} |'''{{bkw-big|USA|1912}}''' |'''51–48''' |{{bkw-big|Soviet Union|1955}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''83–70''' |{{bkw-big|Brazil|1889}} |- bgcolor=#F5FAFF |1959 <br />{{DetailsLink|1959. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|PSRS|1955}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''51–38''' |{{bkw-big|Bulgaria|1946}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''79–43''' |{{bkw-big|SFR Yugoslavia}} |- bgcolor=#D0E7FF |1964 <br />{{DetailsLink|1964. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Peru}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''70–35''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |{{bkw-big|Bulgaria|1946}} |'''46–42''' |{{bkw-big|USA}} |- bgcolor=#F5FAFF |1967 <br />{{DetailsLink|1967. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Čehoslovākija}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''83–50''' |{{bkw-big|South Korea}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''60–54''' |{{bkw-big|East Germany}} |- bgcolor=#D0E7FF |1971 <br />{{DetailsLink|1971. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija|1968}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''88–69''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |{{bkw-big|Brazil|1968}} |'''70–63''' |{{bkw-big|South Korea}} |- bgcolor=#F5FAFF |1975 <br />{{DetailsLink|1975. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Kolumbija}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''106–75''' |{{bkw-big|Japan}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''55–45''' |{{bkw-big|Italy}} |- bgcolor=#D0E7FF |1979 <br />{{DetailsLink|1979. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Dienvidkoreja}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''94–82''' |{{bkw-big|South Korea}} |{{bkw-big|Canada}} |'''66–57''' |{{bkw-big|Australia}} |- bgcolor=#F5FAFF |1983 <br />{{DetailsLink|1983. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija|1968}} |'''{{bkw-big|Soviet Union}}''' |'''84–82''' |{{bkw-big|USA}} |{{bkw-big|China}} |'''71–63''' |{{bkw-big|South Korea}} |- bgcolor=#D0E7FF |1986 <br />{{DetailsLink|1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|PSRS}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''108–88''' |{{bkw-big|Soviet Union}} |{{bkw-big|Canada}} |'''64–59''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |- bgcolor=#F5FAFF |1990 <br />{{DetailsLink|1990. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Malaizija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''88–78''' |{{bkw-big|SFR Yugoslavia}} |{{bkw-big|Cuba}} |'''83–61''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |- bgcolor=#D0E7FF |1994 <br />{{DetailsLink|1994. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Austrālija}} |'''{{bkw-big|Brazil}}''' |'''96–87''' |{{bkw-big|China}} |{{bkw-big|USA}} |'''100–95''' |{{bkw-big|Australia}} |- bgcolor=#F5FAFF |1998 <br />{{DetailsLink|1998. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Vācija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''71–65''' |{{bkw-big|Russia}} |{{bkw-big|Australia}} |'''72–67''' |{{bkw-big|Brazil}} |- bgcolor=#D0E7FF |2002 <br />{{DetailsLink|2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Ķīna}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''79–74''' |{{bkw-big|Russia}} |{{bkw-big|Australia}} |'''91–63''' |{{bkw-big|South Korea}} |- bgcolor=#F5FAFF |2006 <br />{{DetailsLink|2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija}} |'''{{bkw-big|Australia}}''' |'''91–74''' |{{bkw-big|Russia}} |{{bkw-big|USA}} |'''99–59''' |{{bkw-big|Brazil}} |- bgcolor=#D0E7FF |2010 <br />{{DetailsLink|2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Čehija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''89–69''' |{{bkw-big|Czech Republic}} |{{bkw-big|Spain}} |'''77–68''' |{{bkw-big|Belarus}} |- bgcolor=#F5FAFF |2014 <br/>{{DetailsLink|2014. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Turcija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''77–64''' |{{bkw-big|Spain}} |{{bkw-big|Australia}} |'''74–44''' |{{bkw-big|Turkey}} |- |- bgcolor=#D0E7FF |2018 <br />{{DetailsLink|2018. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm}} |{{flag|Spānija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''73–56''' |{{bkw-big|Australia}} |{{bkw-big|Spain}} |'''67–60''' |{{bkw-big|Belgium}} |- |2022 <br/>{{DetailsLink|2022. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Austrālija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''83–61''' |{{bkw-big|China}} |{{bkw-big|Australia}} |'''95–65''' |{{bkw-big|Canada}} |- bgcolor=#D0E7FF ||2026 <br/>{{DetailsLink|2026. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{GER}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''97–79''' |{{bkw-big|France}} |{{bkw-big|Spain}} |'''81–58''' |{{bkw-big|Germany}} |- ||2030 <br/>{{DetailsLink|2030. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |align=left|{{Japāna}} | | | | | |} == Medaļu tabula == {{Medals table | caption = | host = | flag_template = bkw | event = | team = | gold_USA = 11| silver_USA = 1 | bronze_USA = 2 | gold_URS = 6 | silver_URS = 2 | bronze_URS = 0 | gold_AUS = 1 | silver_AUS = 1 | bronze_AUS = 4 | gold_BRA = 1 | silver_BRA = 0 | bronze_BRA = 1 | gold_CHN = 0 | silver_CHN = 2 | bronze_CHN = 1 | gold_RUS = 0 | silver_RUS = 3 | bronze_RUS = 0 | gold_TCH = 0 | silver_TCH = 2 | bronze_TCH = 4 | gold_KOR = 0 | silver_KOR = 2 | bronze_KOR = 0 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 1 | bronze_ESP = 2 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 1 | bronze_BUL = 1 | gold_CHI = 0 | silver_CHI = 1 | bronze_CHI = 0 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 1 | bronze_CZE = 0 | gold_JPN = 0 | silver_JPN = 1 | bronze_JPN = 0 | gold_YUG = 0 | silver_YUG = 1 | bronze_YUG = 0 | gold_CAN = 0 | silver_CAN = 0 | bronze_CAN = 2 | gold_CUB = 0 | silver_CUB = 0 | bronze_CUB = 1 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 0 | bronze_FRA = 1 }} == Skatīt arī == * [[Pasaules čempionāts basketbolā]] == Ārējās saites == * [http://www.fiba.com FIBA oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19961104154421/http://www.fiba.com/ |date={{dat|1996|11|04||bez}} }} == Atsauces == {{basketbols-aizmetnis}} {{Starptautiskais sieviešu basketbols}} {{Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm| ]] r2qg6l0p7t0bwifl6oe149ctros75ip 4522020 4522019 2026-09-14T04:45:01Z Pirags 3757 /* Medaļu tabula */ atj 4522020 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm | aktuāla_sezona = 2026. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm | logo = FIBA Women's Basketball World Cup logo.svg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = 1953 | moto = | komandas = 16 | valsts = FIBA Dalībvalstis | čempions_km = {{bkw|ASV}} (11 Tituls) | mlapa = [https://www.fiba.basketball/en/history/306-fiba-womens-basketball-world-cup www.fiba.basketball] }} '''FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm''' ({{val-en|FIBA Women's Basketball World Cup}}) ir basketbola turnīrs sieviešu basketbola izlasēm. Pasaules kauss notiek kopš 1953. gada un tiek organizēts ik pēc četriem gadiem. Turnīru organizē [[Starptautiskā basketbola federācija]]. Visvairāk turnīrā ir uzvarējusi [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]]. Pašreizējā pasaules čempione ir [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]]. Līdz 2014. gada čempionātam (ieskaitot) turnīrs bija pazīstams kā '''Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm''' ({{val-en|FIBA World Championship for Women}}). 2026. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm 4.—13. septembrī notiek [[Berlīne|Berlīnē]]. == Rezultāti == {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Mājinieki !colspan=3|Spēle par 1. vietu !colspan=3|Spēle par 3. vietu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- bgcolor=#F5FAFF |1953 <br />{{DetailsLink|1953. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Čīle}} |'''{{bkw-big|USA|1912}}''' |'''49–36''' |{{bkw-big|Chile}} |{{bkw-big|France}} |'''49–37''' |{{bkw-big|Brazil|1889}} |- bgcolor=#D0E7FF |1957 <br />{{DetailsLink|1957. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija|1889}} |'''{{bkw-big|USA|1912}}''' |'''51–48''' |{{bkw-big|Soviet Union|1955}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''83–70''' |{{bkw-big|Brazil|1889}} |- bgcolor=#F5FAFF |1959 <br />{{DetailsLink|1959. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|PSRS|1955}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''51–38''' |{{bkw-big|Bulgaria|1946}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''79–43''' |{{bkw-big|SFR Yugoslavia}} |- bgcolor=#D0E7FF |1964 <br />{{DetailsLink|1964. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Peru}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''70–35''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |{{bkw-big|Bulgaria|1946}} |'''46–42''' |{{bkw-big|USA}} |- bgcolor=#F5FAFF |1967 <br />{{DetailsLink|1967. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Čehoslovākija}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''83–50''' |{{bkw-big|South Korea}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''60–54''' |{{bkw-big|East Germany}} |- bgcolor=#D0E7FF |1971 <br />{{DetailsLink|1971. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija|1968}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''88–69''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |{{bkw-big|Brazil|1968}} |'''70–63''' |{{bkw-big|South Korea}} |- bgcolor=#F5FAFF |1975 <br />{{DetailsLink|1975. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Kolumbija}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''106–75''' |{{bkw-big|Japan}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''55–45''' |{{bkw-big|Italy}} |- bgcolor=#D0E7FF |1979 <br />{{DetailsLink|1979. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Dienvidkoreja}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''94–82''' |{{bkw-big|South Korea}} |{{bkw-big|Canada}} |'''66–57''' |{{bkw-big|Australia}} |- bgcolor=#F5FAFF |1983 <br />{{DetailsLink|1983. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija|1968}} |'''{{bkw-big|Soviet Union}}''' |'''84–82''' |{{bkw-big|USA}} |{{bkw-big|China}} |'''71–63''' |{{bkw-big|South Korea}} |- bgcolor=#D0E7FF |1986 <br />{{DetailsLink|1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|PSRS}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''108–88''' |{{bkw-big|Soviet Union}} |{{bkw-big|Canada}} |'''64–59''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |- bgcolor=#F5FAFF |1990 <br />{{DetailsLink|1990. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Malaizija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''88–78''' |{{bkw-big|SFR Yugoslavia}} |{{bkw-big|Cuba}} |'''83–61''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |- bgcolor=#D0E7FF |1994 <br />{{DetailsLink|1994. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Austrālija}} |'''{{bkw-big|Brazil}}''' |'''96–87''' |{{bkw-big|China}} |{{bkw-big|USA}} |'''100–95''' |{{bkw-big|Australia}} |- bgcolor=#F5FAFF |1998 <br />{{DetailsLink|1998. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Vācija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''71–65''' |{{bkw-big|Russia}} |{{bkw-big|Australia}} |'''72–67''' |{{bkw-big|Brazil}} |- bgcolor=#D0E7FF |2002 <br />{{DetailsLink|2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Ķīna}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''79–74''' |{{bkw-big|Russia}} |{{bkw-big|Australia}} |'''91–63''' |{{bkw-big|South Korea}} |- bgcolor=#F5FAFF |2006 <br />{{DetailsLink|2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija}} |'''{{bkw-big|Australia}}''' |'''91–74''' |{{bkw-big|Russia}} |{{bkw-big|USA}} |'''99–59''' |{{bkw-big|Brazil}} |- bgcolor=#D0E7FF |2010 <br />{{DetailsLink|2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Čehija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''89–69''' |{{bkw-big|Czech Republic}} |{{bkw-big|Spain}} |'''77–68''' |{{bkw-big|Belarus}} |- bgcolor=#F5FAFF |2014 <br/>{{DetailsLink|2014. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Turcija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''77–64''' |{{bkw-big|Spain}} |{{bkw-big|Australia}} |'''74–44''' |{{bkw-big|Turkey}} |- |- bgcolor=#D0E7FF |2018 <br />{{DetailsLink|2018. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm}} |{{flag|Spānija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''73–56''' |{{bkw-big|Australia}} |{{bkw-big|Spain}} |'''67–60''' |{{bkw-big|Belgium}} |- |2022 <br/>{{DetailsLink|2022. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Austrālija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''83–61''' |{{bkw-big|China}} |{{bkw-big|Australia}} |'''95–65''' |{{bkw-big|Canada}} |- bgcolor=#D0E7FF ||2026 <br/>{{DetailsLink|2026. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{GER}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''97–79''' |{{bkw-big|France}} |{{bkw-big|Spain}} |'''81–58''' |{{bkw-big|Germany}} |- ||2030 <br/>{{DetailsLink|2030. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |align=left|{{Japāna}} | | | | | |} == Medaļu tabula == {{Medals table | caption = | host = | flag_template = bkw | event = | team = | gold_USA = 12| silver_USA = 1 | bronze_USA = 2 | gold_URS = 6 | silver_URS = 2 | bronze_URS = 0 | gold_AUS = 1 | silver_AUS = 1 | bronze_AUS = 4 | gold_BRA = 1 | silver_BRA = 0 | bronze_BRA = 1 | gold_CHN = 0 | silver_CHN = 2 | bronze_CHN = 1 | gold_RUS = 0 | silver_RUS = 3 | bronze_RUS = 0 | gold_TCH = 0 | silver_TCH = 2 | bronze_TCH = 4 | gold_KOR = 0 | silver_KOR = 2 | bronze_KOR = 0 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 1 | bronze_ESP = 3 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 1 | bronze_BUL = 1 | gold_CHI = 0 | silver_CHI = 1 | bronze_CHI = 0 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 1 | bronze_CZE = 0 | gold_JPN = 0 | silver_JPN = 1 | bronze_JPN = 0 | gold_YUG = 0 | silver_YUG = 1 | bronze_YUG = 0 | gold_CAN = 0 | silver_CAN = 0 | bronze_CAN = 2 | gold_CUB = 0 | silver_CUB = 0 | bronze_CUB = 1 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 1 | bronze_FRA = 1 }} == Skatīt arī == * [[Pasaules čempionāts basketbolā]] == Ārējās saites == * [http://www.fiba.com FIBA oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19961104154421/http://www.fiba.com/ |date={{dat|1996|11|04||bez}} }} == Atsauces == {{basketbols-aizmetnis}} {{Starptautiskais sieviešu basketbols}} {{Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm| ]] 2vcmyfnvngcf44dhnbu4x0ui6291132 4522036 4522020 2026-09-14T05:00:27Z Pirags 3757 4522036 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm | aktuāla_sezona = 2026. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm | logo = FIBA Women's Basketball World Cup logo.svg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = 1953 | moto = | komandas = 16 | valsts = FIBA Dalībvalstis | čempions_km = {{bkw|ASV}} (11 Tituls) | mlapa = [https://www.fiba.basketball/en/history/306-fiba-womens-basketball-world-cup www.fiba.basketball] }} '''FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm''' ({{val-en|FIBA Women's Basketball World Cup}}) ir basketbola turnīrs sieviešu basketbola izlasēm. Pasaules kauss notiek kopš 1953. gada un tiek organizēts ik pēc četriem gadiem. Turnīru organizē [[Starptautiskā basketbola federācija]]. Visvairāk turnīrā ir uzvarējusi [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]]. Pašreizējā pasaules čempione ir [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]]. Līdz 2014. gada čempionātam (ieskaitot) turnīrs bija pazīstams kā '''Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm''' ({{val-en|FIBA World Championship for Women}}). 2026. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm 4.—13. septembrī notika [[Berlīne|Berlīnē]]. == Rezultāti == {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Mājinieki !colspan=3|Spēle par 1. vietu !colspan=3|Spēle par 3. vietu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- bgcolor=#F5FAFF |1953 <br />{{DetailsLink|1953. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Čīle}} |'''{{bkw-big|USA|1912}}''' |'''49–36''' |{{bkw-big|Chile}} |{{bkw-big|France}} |'''49–37''' |{{bkw-big|Brazil|1889}} |- bgcolor=#D0E7FF |1957 <br />{{DetailsLink|1957. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija|1889}} |'''{{bkw-big|USA|1912}}''' |'''51–48''' |{{bkw-big|Soviet Union|1955}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''83–70''' |{{bkw-big|Brazil|1889}} |- bgcolor=#F5FAFF |1959 <br />{{DetailsLink|1959. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|PSRS|1955}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''51–38''' |{{bkw-big|Bulgaria|1946}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''79–43''' |{{bkw-big|SFR Yugoslavia}} |- bgcolor=#D0E7FF |1964 <br />{{DetailsLink|1964. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Peru}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''70–35''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |{{bkw-big|Bulgaria|1946}} |'''46–42''' |{{bkw-big|USA}} |- bgcolor=#F5FAFF |1967 <br />{{DetailsLink|1967. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Čehoslovākija}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''83–50''' |{{bkw-big|South Korea}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''60–54''' |{{bkw-big|East Germany}} |- bgcolor=#D0E7FF |1971 <br />{{DetailsLink|1971. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija|1968}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''88–69''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |{{bkw-big|Brazil|1968}} |'''70–63''' |{{bkw-big|South Korea}} |- bgcolor=#F5FAFF |1975 <br />{{DetailsLink|1975. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Kolumbija}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''106–75''' |{{bkw-big|Japan}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''55–45''' |{{bkw-big|Italy}} |- bgcolor=#D0E7FF |1979 <br />{{DetailsLink|1979. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Dienvidkoreja}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''94–82''' |{{bkw-big|South Korea}} |{{bkw-big|Canada}} |'''66–57''' |{{bkw-big|Australia}} |- bgcolor=#F5FAFF |1983 <br />{{DetailsLink|1983. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija|1968}} |'''{{bkw-big|Soviet Union}}''' |'''84–82''' |{{bkw-big|USA}} |{{bkw-big|China}} |'''71–63''' |{{bkw-big|South Korea}} |- bgcolor=#D0E7FF |1986 <br />{{DetailsLink|1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|PSRS}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''108–88''' |{{bkw-big|Soviet Union}} |{{bkw-big|Canada}} |'''64–59''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |- bgcolor=#F5FAFF |1990 <br />{{DetailsLink|1990. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Malaizija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''88–78''' |{{bkw-big|SFR Yugoslavia}} |{{bkw-big|Cuba}} |'''83–61''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |- bgcolor=#D0E7FF |1994 <br />{{DetailsLink|1994. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Austrālija}} |'''{{bkw-big|Brazil}}''' |'''96–87''' |{{bkw-big|China}} |{{bkw-big|USA}} |'''100–95''' |{{bkw-big|Australia}} |- bgcolor=#F5FAFF |1998 <br />{{DetailsLink|1998. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Vācija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''71–65''' |{{bkw-big|Russia}} |{{bkw-big|Australia}} |'''72–67''' |{{bkw-big|Brazil}} |- bgcolor=#D0E7FF |2002 <br />{{DetailsLink|2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Ķīna}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''79–74''' |{{bkw-big|Russia}} |{{bkw-big|Australia}} |'''91–63''' |{{bkw-big|South Korea}} |- bgcolor=#F5FAFF |2006 <br />{{DetailsLink|2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija}} |'''{{bkw-big|Australia}}''' |'''91–74''' |{{bkw-big|Russia}} |{{bkw-big|USA}} |'''99–59''' |{{bkw-big|Brazil}} |- bgcolor=#D0E7FF |2010 <br />{{DetailsLink|2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Čehija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''89–69''' |{{bkw-big|Czech Republic}} |{{bkw-big|Spain}} |'''77–68''' |{{bkw-big|Belarus}} |- bgcolor=#F5FAFF |2014 <br/>{{DetailsLink|2014. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Turcija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''77–64''' |{{bkw-big|Spain}} |{{bkw-big|Australia}} |'''74–44''' |{{bkw-big|Turkey}} |- |- bgcolor=#D0E7FF |2018 <br />{{DetailsLink|2018. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm}} |{{flag|Spānija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''73–56''' |{{bkw-big|Australia}} |{{bkw-big|Spain}} |'''67–60''' |{{bkw-big|Belgium}} |- |2022 <br/>{{DetailsLink|2022. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Austrālija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''83–61''' |{{bkw-big|China}} |{{bkw-big|Australia}} |'''95–65''' |{{bkw-big|Canada}} |- bgcolor=#D0E7FF ||2026 <br/>{{DetailsLink|2026. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{GER}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''97–79''' |{{bkw-big|France}} |{{bkw-big|Spain}} |'''81–58''' |{{bkw-big|Germany}} |- ||2030 <br/>{{DetailsLink|2030. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |align=left|{{Japāna}} | | | | | |} == Medaļu tabula == {{Medals table | caption = | host = | flag_template = bkw | event = | team = | gold_USA = 12| silver_USA = 1 | bronze_USA = 2 | gold_URS = 6 | silver_URS = 2 | bronze_URS = 0 | gold_AUS = 1 | silver_AUS = 1 | bronze_AUS = 4 | gold_BRA = 1 | silver_BRA = 0 | bronze_BRA = 1 | gold_CHN = 0 | silver_CHN = 2 | bronze_CHN = 1 | gold_RUS = 0 | silver_RUS = 3 | bronze_RUS = 0 | gold_TCH = 0 | silver_TCH = 2 | bronze_TCH = 4 | gold_KOR = 0 | silver_KOR = 2 | bronze_KOR = 0 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 1 | bronze_ESP = 3 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 1 | bronze_BUL = 1 | gold_CHI = 0 | silver_CHI = 1 | bronze_CHI = 0 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 1 | bronze_CZE = 0 | gold_JPN = 0 | silver_JPN = 1 | bronze_JPN = 0 | gold_YUG = 0 | silver_YUG = 1 | bronze_YUG = 0 | gold_CAN = 0 | silver_CAN = 0 | bronze_CAN = 2 | gold_CUB = 0 | silver_CUB = 0 | bronze_CUB = 1 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 1 | bronze_FRA = 1 }} == Skatīt arī == * [[Pasaules čempionāts basketbolā]] == Ārējās saites == * [http://www.fiba.com FIBA oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19961104154421/http://www.fiba.com/ |date={{dat|1996|11|04||bez}} }} == Atsauces == {{basketbols-aizmetnis}} {{Starptautiskais sieviešu basketbols}} {{Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm| ]] ijtwktnvnmmrx5o2j6ym5odfochmut4 4522062 4522036 2026-09-14T07:27:01Z Vylks 50297 4522062 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm | aktuāla_sezona = 2026. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm | logo = FIBA Women's Basketball World Cup logo.svg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = 1953 | moto = | komandas = 16 | valsts = FIBA Dalībvalstis | čempions_km = {{bkw|ASV}} (12. tituls) | mlapa = [https://www.fiba.basketball/en/history/306-fiba-womens-basketball-world-cup www.fiba.basketball] }} '''FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm''' ({{val-en|FIBA Women's Basketball World Cup}}) ir basketbola turnīrs sieviešu basketbola izlasēm. Pasaules kauss notiek kopš 1953. gada un tiek organizēts ik pēc četriem gadiem. Turnīru organizē [[Starptautiskā basketbola federācija]]. Visvairāk turnīrā ir uzvarējusi [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]]. Pašreizējā pasaules čempione ir [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]]. Līdz 2014. gada čempionātam (ieskaitot) turnīrs bija pazīstams kā '''Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm''' ({{val-en|FIBA World Championship for Women}}). 2026. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm 4.—13. septembrī notika [[Berlīne|Berlīnē]]. == Rezultāti == {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Mājinieki !colspan=3|Spēle par 1. vietu !colspan=3|Spēle par 3. vietu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- bgcolor=#F5FAFF |1953 <br />{{DetailsLink|1953. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Čīle}} |'''{{bkw-big|USA|1912}}''' |'''49–36''' |{{bkw-big|Chile}} |{{bkw-big|France}} |'''49–37''' |{{bkw-big|Brazil|1889}} |- bgcolor=#D0E7FF |1957 <br />{{DetailsLink|1957. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija|1889}} |'''{{bkw-big|USA|1912}}''' |'''51–48''' |{{bkw-big|Soviet Union|1955}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''83–70''' |{{bkw-big|Brazil|1889}} |- bgcolor=#F5FAFF |1959 <br />{{DetailsLink|1959. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|PSRS|1955}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''51–38''' |{{bkw-big|Bulgaria|1946}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''79–43''' |{{bkw-big|SFR Yugoslavia}} |- bgcolor=#D0E7FF |1964 <br />{{DetailsLink|1964. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Peru}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''70–35''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |{{bkw-big|Bulgaria|1946}} |'''46–42''' |{{bkw-big|USA}} |- bgcolor=#F5FAFF |1967 <br />{{DetailsLink|1967. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Čehoslovākija}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''83–50''' |{{bkw-big|South Korea}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''60–54''' |{{bkw-big|East Germany}} |- bgcolor=#D0E7FF |1971 <br />{{DetailsLink|1971. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija|1968}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''88–69''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |{{bkw-big|Brazil|1968}} |'''70–63''' |{{bkw-big|South Korea}} |- bgcolor=#F5FAFF |1975 <br />{{DetailsLink|1975. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Kolumbija}} |'''{{bkw-big|Soviet Union|1955}}''' |'''106–75''' |{{bkw-big|Japan}} |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |'''55–45''' |{{bkw-big|Italy}} |- bgcolor=#D0E7FF |1979 <br />{{DetailsLink|1979. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Dienvidkoreja}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''94–82''' |{{bkw-big|South Korea}} |{{bkw-big|Canada}} |'''66–57''' |{{bkw-big|Australia}} |- bgcolor=#F5FAFF |1983 <br />{{DetailsLink|1983. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija|1968}} |'''{{bkw-big|Soviet Union}}''' |'''84–82''' |{{bkw-big|USA}} |{{bkw-big|China}} |'''71–63''' |{{bkw-big|South Korea}} |- bgcolor=#D0E7FF |1986 <br />{{DetailsLink|1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|PSRS}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''108–88''' |{{bkw-big|Soviet Union}} |{{bkw-big|Canada}} |'''64–59''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |- bgcolor=#F5FAFF |1990 <br />{{DetailsLink|1990. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Malaizija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''88–78''' |{{bkw-big|SFR Yugoslavia}} |{{bkw-big|Cuba}} |'''83–61''' |{{bkw-big|Czechoslovakia}} |- bgcolor=#D0E7FF |1994 <br />{{DetailsLink|1994. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Austrālija}} |'''{{bkw-big|Brazil}}''' |'''96–87''' |{{bkw-big|China}} |{{bkw-big|USA}} |'''100–95''' |{{bkw-big|Australia}} |- bgcolor=#F5FAFF |1998 <br />{{DetailsLink|1998. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Vācija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''71–65''' |{{bkw-big|Russia}} |{{bkw-big|Australia}} |'''72–67''' |{{bkw-big|Brazil}} |- bgcolor=#D0E7FF |2002 <br />{{DetailsLink|2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Ķīna}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''79–74''' |{{bkw-big|Russia}} |{{bkw-big|Australia}} |'''91–63''' |{{bkw-big|South Korea}} |- bgcolor=#F5FAFF |2006 <br />{{DetailsLink|2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Brazīlija}} |'''{{bkw-big|Australia}}''' |'''91–74''' |{{bkw-big|Russia}} |{{bkw-big|USA}} |'''99–59''' |{{bkw-big|Brazil}} |- bgcolor=#D0E7FF |2010 <br />{{DetailsLink|2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Čehija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''89–69''' |{{bkw-big|Czech Republic}} |{{bkw-big|Spain}} |'''77–68''' |{{bkw-big|Belarus}} |- bgcolor=#F5FAFF |2014 <br/>{{DetailsLink|2014. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Turcija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''77–64''' |{{bkw-big|Spain}} |{{bkw-big|Australia}} |'''74–44''' |{{bkw-big|Turkey}} |- |- bgcolor=#D0E7FF |2018 <br />{{DetailsLink|2018. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm}} |{{flag|Spānija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''73–56''' |{{bkw-big|Australia}} |{{bkw-big|Spain}} |'''67–60''' |{{bkw-big|Belgium}} |- |2022 <br/>{{DetailsLink|2022. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{flag|Austrālija}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''83–61''' |{{bkw-big|China}} |{{bkw-big|Australia}} |'''95–65''' |{{bkw-big|Canada}} |- bgcolor=#D0E7FF ||2026 <br/>{{DetailsLink|2026. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{GER}} |'''{{bkw-big|USA}}''' |'''97–79''' |{{bkw-big|France}} |{{bkw-big|Spain}} |'''81–58''' |{{bkw-big|Germany}} |- ||2030 <br/>{{DetailsLink|2030. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} |align=left|{{Japāna}} | | | | | |} == Medaļu tabula == {{Medals table | caption = | host = | flag_template = bkw | event = | team = | gold_USA = 12| silver_USA = 1 | bronze_USA = 2 | gold_URS = 6 | silver_URS = 2 | bronze_URS = 0 | gold_AUS = 1 | silver_AUS = 1 | bronze_AUS = 4 | gold_BRA = 1 | silver_BRA = 0 | bronze_BRA = 1 | gold_CHN = 0 | silver_CHN = 2 | bronze_CHN = 1 | gold_RUS = 0 | silver_RUS = 3 | bronze_RUS = 0 | gold_TCH = 0 | silver_TCH = 2 | bronze_TCH = 4 | gold_KOR = 0 | silver_KOR = 2 | bronze_KOR = 0 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 1 | bronze_ESP = 3 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 1 | bronze_BUL = 1 | gold_CHI = 0 | silver_CHI = 1 | bronze_CHI = 0 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 1 | bronze_CZE = 0 | gold_JPN = 0 | silver_JPN = 1 | bronze_JPN = 0 | gold_YUG = 0 | silver_YUG = 1 | bronze_YUG = 0 | gold_CAN = 0 | silver_CAN = 0 | bronze_CAN = 2 | gold_CUB = 0 | silver_CUB = 0 | bronze_CUB = 1 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 1 | bronze_FRA = 1 }} == Skatīt arī == * [[Pasaules čempionāts basketbolā]] == Ārējās saites == * [http://www.fiba.com FIBA oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19961104154421/http://www.fiba.com/ |date={{dat|1996|11|04||bez}} }} == Atsauces == {{basketbols-aizmetnis}} {{Starptautiskais sieviešu basketbols}} {{Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm| ]] 9tcu1nscz4qx2rutdw294mpv8pi4y16 0 103079 4521947 4508113 2026-09-13T21:07:43Z Votre Provocateur 111653 4521947 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Diamond Jubilee Parade and Muster Royal Navy and Royal Marines pass in review.jpg|thumbnail|upright=1.2|[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] parāde Vindzorā 2012. gadā. Mūsdienu bruņotajos spēkos parasti ietilpst vairāki spēku veidi, tostarp [[sauszemes bruņotie spēki|sauszemes]], [[kara flote|jūras]] un [[gaisa spēki]]]] '''Bruņotie spēki''' ir valsts izveidota un organizēta militāra institūcija, kuras galvenais uzdevums ir valsts aizsardzība, tās [[suverenitāte]]s un teritoriālās integritātes aizsardzība pret militāru apdraudējumu, kā arī citu valsts tiesību aktos noteiktu militāru uzdevumu veikšana. Bruņotajiem spēkiem raksturīga noteikta vadības un [[pakļautība]]s sistēma, [[militārpersona|militārais personāls]], [[militārā vienība|militārās vienības]] un [[militārais formējums|formējumi]], kā arī to darbībai nepieciešamās vadības, [[militārā apgāde|apgādes]] un [[militārais atbalsts|atbalsta]] struktūras. [[Starptautiskās humanitārās tiesības|Starptautiskajās humanitārajās tiesībās]] bruņotos spēkus raksturo kā organizētu spēku, grupu un vienību kopumu, kas atrodas attiecīgajai pusei atbildīgas [[pavēlniecība]]s pakļautībā. Piemēram, Latvijas [[Nacionālo bruņoto spēku likums]] [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālos bruņotos spēkus]] definē kā militāro formējumu kopumu un par to mērķi nosaka Latvijas suverenitātes, teritoriālās nedalāmības un iedzīvotāju aizsardzību no [[agresija|agresijas]]. Bruņotie spēki atkarībā no valsts lieluma, [[ģeogrāfiskais stāvoklis|ģeogrāfiskā stāvokļa]] un aizsardzības vajadzībām var būt sadalīti vairākos spēku veidos, no kuriem tradicionālākie ir [[sauszemes bruņotie spēki|sauszemes]], [[kara flote|jūras]] un [[gaisa spēki]], atsevišķās valstīs pastāv arī citi spēku veidi. Bruņoto spēku struktūrā parasti ietilpst arī kopīgas [[vadība un kontrole|vadības un kontroles]], [[militārā izlūkošana|izlūkošanas]], [[militārie sakari|sakaru]], [[militārā loģistika|loģistikas]], [[militārā medicīna|medicīniskā nodrošinājuma]], [[militārā policija|militārās policijas]], [[speciālās operācijas|speciālo operāciju]], [[militārā apmācība|apmācības]] un citas vienības. Arī [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] struktūrā līdzās [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes]], [[Latvijas Jūras spēki|Jūras]] un [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēkiem]] darbojas [[Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs|Apvienotais štābs]], [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]], [[Speciālo operāciju pavēlniecība]], [[Nodrošinājuma pavēlniecība]], [[Militārā policija (Latvija)|Militārā policija]] un citas vienības. Jēdziens bruņotie spēki ir nošķirams no vairākiem tuviem [[militārā terminoloģija|militāriem terminiem]]. [[Karaspēks]] jeb militārie spēki ir plašāks un elastīgāks apzīmējums militārpersonu, vienību un formējumu kopumam; tas var attiekties gan uz valsts militārajiem spēkiem kopumā, gan, piemēram, uz konkrētā [[reģions|reģionā]] vai [[militāra operācija|operācijā]] izvietotiem spēkiem. Karaspēks parasti apzīmē militārpersonas, vienības un formējumus kā kopumu, nevis pašu valsts militāro institūciju. Turpretī bruņotie spēki parasti apzīmē institucionāli un tiesiski izveidotu valsts [[militārā aizsardzība|militārās aizsardzības]] sistēmas kodolu. Terminam “[[armija (bruņotie spēki)|armija]]” ir vairākas nozīmes: vispārīgā un vēsturiskā lietojumā tas var apzīmēt valsts bruņotos spēkus kopumā, bet šaurākā militārajā terminoloģijā — sauszemes spēkus vai noteikta līmeņa sauszemes karaspēka formējumu. Tādēļ precīzā terminoloģijā “armija” ne vienmēr ir [[sinonīms]] “bruņotajiem spēkiem”. Savukārt [[militārā organizācija]] ir vēl plašāks jēdziens, kas raksturo militāriem mērķiem izveidotu organizētu struktūru; valsts bruņotie spēki ir militāra organizācija, taču ne katra militārā organizācija ir valsts bruņotie spēki. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karaspēks]] ers9wlbh5vr4z8fboecgno7xga561wi 0 105491 4521905 4517664 2026-09-13T20:29:49Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4521905 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Deivisa kauss | aktuāla_sezona = 2026. gada Deivisa kauss | logo = Davis Cup Praha ČRo 2012-11-28 cropped 1.jpg | pikseļi = | apraksts = Deivisa kauss | sports = [[teniss]] | kategorija = | dibin = {{dat|1900}} | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = | pirmā_sez_bez = (ierakstīt "jā", ja nevēlas veidot saiti "pirmā_sez" ierakstītajam parametram) | komandas = 155 (2026. gadā kopā) | konstruktori = | braucēji = | klases = | riepas = | dzinēji = | valsts = [[ITF]] dalībvalstis | reģions = [[pasaule]] | kvalif = | izkr = | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = | čempions_br = | čempions_km = {{flaga|Itālija}} [[Itālijas Deivisa kausa izlase|Itālija]]<br />(4. tituls) | čempions_valsts = | čempions_visv = {{flaga|ASV}} [[ASV Deivisa kausa izlase|ASV]] (32 tituli) | TV = | mlapa = {{URL|https://www.daviscup.com/}} | līdzīgi = | atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}} }} '''Deivisa kauss''' ({{val|en|Davis Cup}}) ir nozīmīgākais starptautiskais komandu pasākums vīriešu [[Teniss|tenisā]]. To organizē Pasaules tenisa federācija, un tajā katru gadu piedalās komandas no vairāk nekā 150 valstīm, padarot to par pasaulē lielākajām ikgadējām komandu sporta sacensībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daviscup.com/en/organisation/davis-cup-history.aspx|title=davis-cup-history|access-date={{dat|2026|08|29||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124224849/https://www.daviscup.com/en/organisation/davis-cup-history.aspx}}</ref> Organizatori to raksturo kā "Pasaules kausu tenisā", un uzvarētāji tiek dēvēti par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/live/tennis/34402185|title=Andy Murray wins Davis Cup for Great Britain|work=BBC Sport|access-date=2026-08-29|language=en}}</ref> Sacensības aizsākās 1900. gadā kā izaicinājums starp [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. Sākotnēji nosauktas par Starptautisko zāliena tenisa izaicinājumu, tās drīz vien kļuva pazīstamas metonīmiski pēc Dvaita F. Deivisa ziedotās trofejas; nosaukums oficiāli tika mainīts pēc Deivisa nāves 1945. gadā. Līdz 2023. gadam sacensībās bija pieteikušās 155 valstu komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daviscup.com/en/organisation/davis-cup-format.aspx|title=Davis Cup Format|access-date={{dat|2026|08|29||bez}}|archive-date={{dat|2016|01|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160105101125/http://www.daviscup.com/en/organisation/davis-cup-format.aspx}}</ref> Visā sacensību vēsturē veiksmīgākā valsts ir Amerikas Savienotās Valstis (32 reizes ieguvušas titulus un 29 reizes finišējušas otrajā vietā). Jaunākie čempioni ir Itālija, kas 2025. gadā pārspēja Spāniju un ieguva savu ceturto titulu (un trešo pēc kārtas). Sieviešu Deivisa kausa ekvivalents ir Billija Žana Kinga kauss, kas agrāk bija pazīstams kā Federācijas kauss (1963—1995) un Fed kauss (1995—2020). Austrālija, Itālija, Krievija, Čehija un Amerikas Savienotās Valstis ir vienīgās valstis, kas vienā gadā ir ieguvušas gan Deivisa kausu, gan Federācijas/Fed/Billija Žana Kinga kausa titulus. Deivisa kausa izcīņā līdz 1973. gadam, piecus gadus pēc Atklātās ēras sākuma, varēja sacensties tikai amatieri un valsts mērogā reģistrēti profesionāli spēlētāji (no 1968. gada).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tennis.com/pro-game/2013/12/40-years-ago-lookout-cleveland/49914|title=40-years-ago-lookout-cleveland}}</ref> == Skatīt arī == * [[Billijas Džīnas Kingas kauss]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.daviscup.com/ Deivisa kausa oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101018182625/http://www.daviscup.com/ |date={{dat|2010|10|18||bez}} }} {{en ikona}} {{Teniss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tenisa turnīri]] jwg8q7hrrxmynrn28o6iwlkj4m54dxq 0 113909 4521627 4451339 2026-09-13T13:13:06Z Bendžamins 76862 4521627 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Franks Riberī | fullname = | image = Franck Ribery 2019 (cropped).jpg | caption = Riberī 2019. gadā | birth_date = {{birth date and age|1983|4|7|df=y}} | birth_place = {{vieta|Francija|Boloņsurmēra}} | height = 170<ref name="profile_fcbayern">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.fcbayern.de/en/teams/first-team/franck-ribery/index.php | title = Franck Ribéry | accessdate = 11 March 2009 | publisher = fcbayern.de | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140224204146/http://www.fcbayern.de/en/teams/first-team/franck-ribery/index.php | archivedate = {{dat|2014|02|24||bez}} }}</ref> | currentclub = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 1989—1996 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} Conti Boulogne | youthyears2 = 1996—1999 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | youthyears3 = 1999—2000 | youthclubs3 = {{flaga|Francija}} [[US Boulogne|Boulogne]] | years1 = 2000—2002 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[US Boulogne|Boulogne]] | caps1 = 28 | goals1 = 6 | years2 = 2002—2003 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Alès|Alès]] | caps2 = 19 | goals2 = 1 | years3 = 2003—2004 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Stade Brest 29|Stade Brestois]] | caps3 = 35 | goals3 = 3 | years4 = 2004—2005 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | caps4 = 20 | goals4 = 1 | years5 = 2005 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | caps5 = 14 | goals5 = 0 | years6 = 2005—2007 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"|Marseille]] | caps6 = 60 | goals6 = 11 | years7 = 2007—2019 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | caps7 = 273 | goals7 = 86 | nationalyears1 = 2004—2006 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps1 = 13 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2006—2014 | nationalteam2 = {{fb|France}} | nationalcaps2 = 81 | nationalgoals2 = 16 | caps8 = 50 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | goals8 = 5 | years8 = 2019—2021 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]] | years9 = 2021—2022 | caps9 = 24 | goals9 = 0 | totalcaps = 523 | totalgoals = 114 }} '''Franks Anrī Pjērs Riberī''' ({{val|fr|Franck Henry Pierre Ribéry}};<ref name="FIFA Club World Cup Morocco 2013: List of Players">{{ziņu atsauce| title = FIFA Club World Cup Morocco 2013: List of Players| url = http://www.fifadata.com/document/FCWC/2013/pdf/FCWC_2013_SquadLists.pdf| publisher = FIFA| format = PDF| page = 5| date = 7 December 2013| accessdate = 7 December 2013| archive-date = {{dat|2018|12|24||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20181224185413/http://www.fifadata.com/document/FCWC/2013/pdf/FCWC_2013_SquadLists.pdf}}</ref> dzimis {{dat|1983|4|7}} [[Boloņsurmēra|Boloņsurmērā]], [[Francija|Francijā]]) ir bijušais franču [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijušais [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Profesionāļa karjeru sāka 1999. gadā [[Boloņas "US"]] klubā, kur pavadīja 2 sezonas. Divas reizes atzīts par Francijas gada futbolistu. [[Minhenes "Bayern"]] klubu pārstāv kopš 2007. gada. Kopš karjeras sākuma "Bayern" F. Riberī ir viens no slavenākajiem un visatpazīstamākajiem Francijas futbolistiem. 2019. gada vasarā Riberī beidzās līgums ar ''Bayern'' un viņš pievienojās [[ACF Fiorentina]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/aug/21/franck-ribery-joins-fiorentina-on-free-transfer-after-leaving-bayern-munich|title=Franck Ribéry joins Fiorentina on free transfer after leaving Bayern Munich|work=The Guardian|access-date=2019-08-21|date=2019-08-21|last=sport|first=Guardian|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 2021. gadā viņš pievienojās Itālijas A sērijas komandai [[US Salernitana 1919|''Salernitana'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ussalernitana1919.it/franck-ribery-e-un-giocatore-della-salernitana/|title=Franck Ribery è un giocatore della Salernitana — US Salernitana 1919 {{!}} Sito ufficiale della U.S. Salernitana 1919|last=Salernitana 1919|first=U. S.|access-date=2022-01-09|language=it-IT}}</ref> Francijas futbola izlasi pārstāv kopš 2006. gada. Ir piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausā]] (izcīnīta 2. vieta), [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausā]], [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. Pašlaik viņš ir Itālijas C sērijas kluba Salernitana tehniskais līdzstrādnieks, kas bija arī viņa pēdējais klubs kā spēlētājam. == Sasniegumi == '''Galatasaray''' * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2004—05 '''Marseille''' * [[UEFA Intertoto kauss]]: 2005 '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2007—08, 2009—10, 2012—13, 2013—14, [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018—19]] * [[DFB Pokal]]: 2007—08, 2009—10, 2012—13, 2013—14, 2015—16, 2018—19 * [[DFB Ligapokal]]: 2007 * [[DFL Supercup]]: 2012, 2016, 2017, 2018 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012—13]] * [[UEFA Superkauss]]: 2013 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2013 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2006 * Francijas gada futbolists: 2007, 2008, 2013 * [[Vācijas Bundeslīga]]s gada labākais spēlētājs: 2012—13 * ''[[ACF Fiorentina]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2019—20<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiorentina.it/ribery-player-of-the-season-viola-grazie-per-il-supporto-significa-molto-per-me/|title=Ribery 'Player of the Season' viola: "Grazie per il supporto, significa molto per me"|last=Fiorentina.it|first=Redazione|website=Fiorentina.it|access-date=2021-03-02|date=2020-08-10|language=it-IT}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{de ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Riberi, Franks}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Padekalē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Brestois 29 spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Musulmaņi]] 5caznha90grcds84nc8doso9f10rojf 0 115379 4522063 4130581 2026-09-14T07:42:56Z Semigall 8687 4522063 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Juris Kunnoss | vārds_orig = | attēls = Juris_kunnoss.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Juris Kunnoss 1979. gadā etnogrāfiskās ekspedīcijas laikā. | dz_dat_alt = | dz_gads = 1948 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|border|22px]] [[Latvijas PSR]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1999 | m_mēnesis = 07 | m_diena = 18 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = Mikus Kunnoss | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[dzejnieks]], etnogrāfs |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Juris Kunnoss''' ([[1948]]—[[1999]]) bija latviešu [[Etnogrāfija|etnogrāfs]] un dzejnieks. == Biogrāfija == Juris Kunnoss dzimis 1948. gada 4. decembrī [[Rīga|Rīgā]] inženiera [[Georgs Kunnoss|Georga Kunnosa]] ģimenē. Beidzis Rīgas 2. vidusskolu. Uzsācis studijas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras fakultātē. Vēlāk studējis [[Latvijas Universitāte|LVU]] [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātes]] vēstures nodaļā. Dienesta laikā padomju armijā piedalījies [[Prāga]]s pavasara apspiešanā. Epizodiski strādājis par krāvēju un skatuves strādnieku. No [[1975]]. gada līdz pat mūža beigām Juris Kunnoss strādāja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]. [[1986]]. gadā uzņemts Latvijas Rakstnieku savienībā. Miris [[1999]]. gada 18. jūlijā Rīgā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapos]]. == Literārā darbība == Pirmie Jura Kunnosa dzejoļi datējami ap [[1973]]. gadu. Pirmajos Kunnosa dzejoļu krājumos dominē etnogrāfijas tēma, jo tiešs rakstīšanas pamudinājums ir darbs brīvdabas muzejā un saskare ar taustāmo vēsturi un seno tautas dzīvesziņu. Šā laika perioda dzejas valoda piesātināta ar vietvārdiem un arhaismiem. Vēlāk pievērsies arī pilsētas tēmai. Pilsētai veltītajos darbos vērojama J. Kunnosam raksturīgā tagadnes un tās reāliju caurredzēšana, aiz kurām tiek atklātas vēsturiskās vērtības. Jura Kunnosa dzejā nozīmīgs ir dzejnieka un mākslinieka tēls, kas atklāj gan literārā jaunrades procesa īpatnības, gan dzejnieka pasaules uztveri — viņš sevi pieskaita alternatīvo vērtību radītājiem, "bāreņiem pasaules ģimenē", kas atteikušies no drošas vietas sociālajā hierarhijā par labu personīgai brīvībai un ar to saistītajām problēmām. Pēdējos dzīves gados Kunnosa dzejai raksturīgas filozofiskas un eksistenciālas pārdomas un vēsturiski, etnogrāfisko reāliju vietā sāk dominēt sadzīviski motīvi. Publicējies arī ar pseidonīmiem Alexandrs Krems, Juris Benedikts Lox, Džonijs Ikss. Publicējis arī vairākus etnogrāfiska satura rakstus. Pēc Kunnosa nāves izdotas viņa darbu izlases latviešu valodā un krievu atdzejojumā. 2024. gada Dzejas dienās pirmā jaundibinātā Trešdaļgadsimta balva tiek piešķira Kunnosa dzejoļu krājumam "Slengs pilsētas ielās". == Bibliogrāfija == == Dzeja == === Dzejoļu krājumi === * ''Drellis''. Rīga: Liesma, 1981. * ''Pieci septiņi''. Rīga: Liesma, 1987. * ''Slengs pilsētas ielās''. Rīga: Liesma, 1991. * ''Ar jaunu mirdzumu acīs''. Rīga: Daugava, 1999. === Izlases un kopojumi === * ''Contrabanda'' [dzejas izlase Sergeja Moreino atdzejojumā krievu valodā ar dzejas kopu latviešu valodā]. Rīga: Nordik, 2000. * ''Dzejoļi 1995—1999 un par Juri Kunnosu''. Sast. Austra Gaigala. Rīga: Jaunā Daugava, 2007. * ''Jura Kunnosa X'' [dzejas izlase latviešu valodā un Sergeja Moreino un Olgas Pētersones atdzejojumā krievu valodā]. Sast. [[Sergejs Moreino]] un [[Amanda Aizpuriete]]. Rīga: Neputns, 2008. === Publicistika === * Kunnoss J., Bārene M. Gavēnis sādžā // Rīgas Laiks. Nr. 2. (1999) * Krems A. Survival // Rīgas Laiks. Nr. 4., 64.—65. lpp. (1999) * Latgale Brīvdabas muzejā. R.: Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (1993) * 1968 // Avots. Nr. 12, 18.—19. lpp. (1988) {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kunnoss, Juris}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latviešu etnogrāfi]] 5q0unh4y2cwnllsrs1mag5dpwz8ozbe 0 129907 4521695 4256200 2026-09-13T15:00:49Z Bendžamins 76862 4521695 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Arsēns Vengers | image = 25th Laureus World Sports Awards - Red Carpet - Arsène Wenger - 240422 192850 (cropped).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1949|10|22}} | cityofbirth = [[Strasbūra]] | countryofbirth = [[Francija]] | height = 191 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Libero]] | youthyears1 = 1963—1969 | youthyears2 = 1969—1973 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} FC Duttlenheim | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} AS Mutzig | years1 = 1973—1975 | years2 = 1975—1978 | years3 = 1978—1981 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Mulhouse|Mulhouse]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[ASPV Strasbourg]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg]] | caps1 = 56 | goals1 = 4 | caps2 = 80 | goals2 = 20 | caps3 = 11 | goals3 = 0<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.racingstub.com/page.php?page=joueur&id=101| title=Arsène Wenger profile| work=Racingstub, unofficial RC Strasbourg site| access-date={{dat|2010|10|20||bez}}| archive-date={{dat|2009|08|22||bez}}| archive-url=https://web.archive.org/web/20090822193825/http://www.racingstub.com/page.php?page=joueur&id=101}}</ref> | totalcaps = 147 | totalgoals = 24 | manageryears1 = 1984—1987 | manageryears2 = 1987—1994 | manageryears3 = 1995—1996 | manageryears4 = 1996—2018 | managerclubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Nancy-Lorraine|Nancy]] | managerclubs2 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco FC|Monaco]] | managerclubs3 = {{flaga|Japāna}} [[Nagoya Grampus|Nagoya Grampus Eight]] | managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | caption = Arsēns Vengers 2024. gadā }} '''Arsēns Vengers''', [[Britu Impērijas ordenis|OBE]]<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/2988090.stm |title=2003 Queen's birthday honours announced | work=BBC News | date=14 June 2003 | accessdate=1 January 2010}}</ref> ({{val|fr|Arsène Wenger}}; {{IPA|aʁsɛn vɛnɡɛʁ}}; dzimis {{dat|1949|10|22}} [[Strasbūra|Strasbūrā]]) ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] treneris. Viņš ir panākumiem bagātākais ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' treneris pēc izcīnīto trofeju skaita, kā arī visilgāk strādājušais kluba treneris.<ref name="arsenal_profile">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.arsenal.com/first-team/coaching-staff/ars-ne-wenger | title = Arsène Wenger | publisher = Arsenal.com | accessdate = 5 March 2009 | archive-date = {{dat|2015|03|18||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20150318100708/http://www.arsenal.com/first-team/coaching-staff/ars-ne-wenger }}</ref> Vengers kļuva par pirmo menedžeri, kurš nav [[briti|brits]], kurš izcīnījis divus titulus vienā sezonā, kas viņam izdevās 1998. un 2002. gadā. 2004. gadā viņš kļuva par vienīgo treneri, kam visas [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīgas]] sezonas laikā nenācās zaudēt ne spēli. Vengers ir plaši pazīstams kā viens no pasaules labākajiem futbola treneriem pēc panākumiem ar ''[[AS Monaco FC|AS Monaco]]'' un ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. Bijušais ''Arsenal'' viceprezidents [[Deivids Deins]] viņu nosauca par "brīnumdari" par viņa tālredzīgajām vadības prasmēm un sasniegumiem futbolā.<ref>{{Ziņu atsauce | url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/arsenal/3018234/Arsenal-sign-Wenger-with-expert-timing.html | title=Wenger, an expert of timing | work=telegraph.co.uk | location=London | first=Henry | last=Winter | date=6 December 2001 | access-date={{dat|2010|10|20||bez}} | archive-date={{dat|2009|01|26||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20090126204146/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/arsenal/3018234/Arsenal-sign-Wenger-with-expert-timing.html }}</ref> Vengeram ir grāds [[elektrotehnika|elektrotehnikā]] un [[maģistra grāds]] [[ekonomika|ekonomikā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.football365.com/story/0,17033,8750_1547289,00.html| title=A few things you may not know about Arsène Wenger| work=Football365.com| access-date={{dat|2007|02|27||bez}}| archiveurl=https://web.archive.org/web/20090209011822/http://www.football365.com/story/0%2C17033%2C8750_1547289%2C00.html| archivedate={{dat|2009|02|09||bez}}}}</ref> kas iegūts [[Strasbūras Universitāte|Strasbūras Universitātē]]. Viņš brīvi pārvalda [[franču valoda|franču]], [[vācu valoda|vācu]] un [[angļu valoda|angļu valodu]], kā arī daļēji [[itāļu valoda|itāļu]], [[spāņu valoda|spāņu]] un [[japāņu valoda|japāņu valodu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.bbc.co.uk/bbcfour/documentaries/profile/amy-lawrence.shtml| title=Amy Lawrence Q&A on Arsène Wenger| work=bbc.co.uk| access-date={{dat|2010|10|20||bez}}| archive-date={{dat|2011|02|19||bez}}| archive-url=https://web.archive.org/web/20110219055708/http://www.bbc.co.uk/bbcfour/documentaries/profile/amy-lawrence.shtml}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Strasbourg''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. divīzija]]: 1978—79 === Trenera karjera === '''Monaco''' * Francijas 1. divīzija: 1987—88 * [[Coupe de France]]: 1990—91 '''Nagoya Grampus''' * [[Imperatora kauss]]: 1995 * [[Japānas Superkauss]]: 1996 '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 1997—98, 2001—01, 2003—04 * [[FA kauss]]: 1997—98, 2001—02, 2002—03, 2004—05, 2013—14, 2014—15, 2016—17 * [[FA Community Shield]]: 1998, 1999, 2002, 2004, 2014, 2015, 2017 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Japānas futbola J līga|Japānas J līgas]] gada labākais treneris: 1995 * [[Anglijas Premjerlīga]]s sezonas labākais treneris: 1997—98, 2001—02, 2003—04 * Pasaules labākais treneris: 1998 * Francijas gada treneris: 2008 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Arsène Wenger|Arsēns Vengers}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.arsenal.com/first-team/coaching-staff/ars-ne-wenger Arsēna Vengera profils Arsenal.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150318100708/http://www.arsenal.com/first-team/coaching-staff/ars-ne-wenger |date={{dat|2015|03|18||bez}} }} * [http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/a/arsenal/5380998.stm Arsēna Vengera profils BBC Sport] {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vengers, Arsens}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lejasreinā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbola treneri]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] 8az0cmngw6evgn6pg5ujeulfnu65lh4 0 142537 4521728 4512123 2026-09-13T15:59:59Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "President_Mohamed_Morsi.jpg", jo [[c:User:Infrogmation|Infrogmation]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Mohamed Morsi|]]). 4521728 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Ēģipte]]s prezidenti''' kopš [[1953]]. gada, kada tika deklarēta republika. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Egypt (1952-1958).svg|30px]] [[Ēģiptes Republika]] (1953—1958) [[Attēls:Coat of arms of Egypt (1953–1958).svg|30px]] === {{colbegin|2}} {{legend| #CD7F32 | [[Atbrīvošanas sanāksme]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DC143C | [[Nacionālā apvienība (Apvienotā Arābu Republika)|Nacionālā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C3B091 | [[Ēģiptes Bruņotie spēki|Militārais]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Prezidents (1953—1958)''' |- | style="background: #CD7F32| || '''1.''' || [[Attēls:Muhammad Naguib.jpg|80px]] || '''[[Muhameds Naguibs]]''' <br /> محمد نجيب <br /><small>(1901—1984)</small> || [[1953]]. gada [[18. jūnijs]] — [[1954]]. gada [[14. novembris]] <small>(atbrīvots no amata)</small> || [[Atbrīvošanas sanāksme]] / [[Ēģiptes Bruņotie spēki|Militārais]] || |- | style="background: #C3B091| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Ēģiptes Revolucionārās pavēlniecības padomes|Revolucionārā pavēlniecības padome]] <br /><small>(Priekšsēdētājs: Pulkvedis [[Gamāls Abdels Nāsers]])</small> || [[1954]]. gada [[14. novembris]] — [[1956]]. gada [[23. jūnijs]] || [[Ēģiptes Bruņotie spēki|Militārais]] || |- | style="background: #DC143C| || '''2.''' || [[Attēls:Nasser portrait2.jpg|80px]] || '''[[Gamāls Abdels Nāsers]]''' <br /> جمال عبد الناصر <br /><small>(1918—1970)</small> || [[1956]]. gada [[23. jūnijs]] — [[1958]]. gada [[22. februāris]] || [[Nacionālā apvienība (Apvienotā Arābu Republika)|Nacionālā apvienība]] || |} === [[Attēls:Flag of the United Arab Republic.svg|30px]] [[Apvienotā Arābu Republika]] (1958—1971) [[Attēls:Coat of arms of the United Arab Republic (1958–1971).svg|30px]] === {{legend| #DC143C | [[Nacionālā apvienība (Apvienotā Arābu Republika)|Nacionālā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F0001C | [[Arābu Sociālistu savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Prezidents (1958—1971)''' |- | style="background: #DC143C| || rowspan="2"| '(''2.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Nasser portrait2.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Gamāls Abdels Nāsers]]''' <br /> جمال عبد الناصر <br /><small>(1918—1970)</small> || rowspan="2"| [[1958]]. gada [[22. februāris]] — [[1970]]. gada [[28. septembris]] <small>(miris esot amatā)</small> || [[Nacionālā apvienība (Apvienotā Arābu Republika)|Nacionālā apvienība]] <small>(Līdz [[1962]]. gadam)</small> || rowspan="2"| |- | style="background: #F0001C| || [[Arābu Sociālistu savienība]] <small>(No [[1962]]. gada)</small> |- | rowspan="2" style="background: #F0001C| || rowspan="2"| '''3.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Anwar Sadat cropped.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Anvars Sādāts]]''' <br /> أنور السادات <br /><small>(1918—1981)</small> || [[1970]]. gada [[28. septembris]] — [[15. oktobris]] || rowspan="2"| [[Arābu Sociālistu savienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | [[1970]]. gada [[15. oktobris]] — [[1971]]. gada [[2. septembris]] |} === [[Attēls:Flag of Egypt.svg|30px]] [[Ēģiptes Arābu Republika]] (1971—mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Egypt (Official).svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend| #F0001C | [[Arābu Sociālistu savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #1464BE | [[Nacionālā Demokrātiskā partija (Ēģipte)|Nacionālā Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #A7CF40 | [[Brīvības un taisnīguma partija (Ēģipte)|Brīvības un taisnīguma partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C3B091 | [[Ēģiptes Bruņotie spēki|Militārais]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Prezidents (1971—pašlaik)''' |- | style="background: #F0001C| || rowspan="2"| '(''3.'')' || rowspan="2"| [[Attēls:Anwar Sadat cropped.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Anvars Sādāts]]''' <br /> أنور السادات <br /><small>(1918—1981)</small> || rowspan="2"| [[1971]]. gada [[2. septembris]] — [[1981]]. gada [[6. oktobris]] <small>(noslepkavots)</small> || [[Arābu Sociālistu savienība]] <small>(Līdz [[1978]]. gadam)</small> || rowspan="2"| |- | style="background: #1464BE| || [[Nacionālā Demokrātiskā partija (Ēģipte)|Nacionālā Demokrātiskā partija]] <small>(No [[1978]]. gada)</small> |- | style="background: #1464BE| || — || [[Attēls:Sufi Abu Taleb.gif|80px]] || [[Sufi Abu Talebs]] <br /> صوفى أبو طالب <br /><small>(1925—2008)</small> || [[1981]]. gada [[6. oktobris]] — [[14. oktobris]] || [[Nacionālā Demokrātiskā partija (Ēģipte)|Nacionālā Demokrātiskā partija]] || ''Pagaidu prezidents'' |- | style="background: #1464BE| || '''4.''' || [[Attēls:Hosni Mubarak - Official Photo.JPG|80px]] || '''[[Hosnī Mubāraks]]''' <br /> حسنى مبارك <br /><small>(1928—2020)</small> || [[1981]]. gada [[14. oktobris]] — [[2011]]. gada [[11. februāris]] <small>(atbrīvots no amata)</small> || [[Nacionālā Demokrātiskā partija (Ēģipte)|Nacionālā Demokrātiskā partija]] |- | style="background: #C3B091| || — || [[Attēls:Field Marshal Mohamed Hussein Tantawi 2002.jpg|80px]] || [[Augstākā Padomes bruņotie spēki]] <br /><small>(Priekšsēdētājs: Feldmaršals [[Muhameds Huseins Tantavi]]) (1935—2021)</small> || [[2011]]. gada [[11. februāris]] — [[2012]]. gada [[30. jūnijs]] || [[Ēģiptes Bruņotie spēki|Militārais]] || |- | style="background: #A7CF40| || '''5.''' || || '''[[Muhammads Mursī]]''' <br /> محمد مرسى <br /><small>(1951—2019)</small> || [[2012]]. gada [[30. jūnijs]] — [[2013]]. gada [[3. jūlijs]] <small>(gāzts no amata)</small> || [[Brīvības un taisnīguma partija (Ēģipte)|Brīvības un taisnīguma partija]] || |- | style="background: #DDDDDD| || — || || [[Adli Mansurs]] <br /> عدلي منصور <br /><small>(1945)</small> || [[2013]]. gada [[4. jūlijs]] — [[2014]]. gada [[8. jūnijs]] || Neatkarīgais || ''Pagaidu prezidents'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''6.''' || [[Attēls:AbdelFattah Elsisi (cropped).jpg|80px]] || '''[[Abdelfatāhs es Sīsī]]''' <br /> عبد الفتاح السيسى <br /><small>(1954)</small> || [[2014]]. gada [[8. jūnijs]] — ''pašlaik'' || Neatkarīgais || |} [[Kategorija:Ēģiptes prezidenti| ]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] mk8g3vzicw4m24cibk928273efjnk5b 0 144462 4521727 4496088 2026-09-13T15:59:56Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "President_Mohamed_Morsi.jpg", jo [[c:User:Infrogmation|Infrogmation]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Mohamed Morsi|]]). 4521727 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|2019. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2019. gads Latvijā}} {{Gads|2019}} {{Gada citi notikumi|2019}} {{Gads citos kalendāros|2019}} '''2019. gads''' ({{Rom sk gadam|2019}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. Tas ir 19. gads mūsu ēras [[3. tūkstošgade|3. tūkstošgadē]], kā arī 19. gads [[21. gadsimts|21. gadsimtā]]. Tāpat tas ir 10. un pēdējais gads [[2010. gadi|2010. gadu]] desmitgadē. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** visi autordarbi, kas radīti [[1923. gads|1923. gadā]], ASV kļuva brīvi izmantojami. ** [[Starptautiskā Vingrošanas federācija]] piešķīra [[parkūrs|parkūram]] oficiālu sporta disciplīnas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/parkurs-iegust-oficialas-vingrosanas-sporta-veida-disciplinas-statusu.d?id=50643867|title=Parkūrs iegūst oficiālas vingrošanas sporta veida disciplīnas statusu}}</ref> ** [[Katara]] izstājās no [[OPEC]]. ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Izraēla]] izstājās no [[UNESCO]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/izraela-un-asv-oficiali-izstajusas-no-unesco.d?id=50707217|title=Izraēla un ASV oficiāli izstājušās no UNESCO}}</ref> ** par [[Brazīlija]]s [[Brazīlijas prezidenti|prezidentu]] kļuva [[Žairs Bolsonaru]]. ** [[Austrija|Austrijā]] oficiāli tika legalizētas [[viendzimuma laulība]]s. ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Rumānija]]. ** par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]] kļuva [[Matēra]] (Itālija) un [[Plovdiva]] (Bulgārija). * [[2. janvāris]] — [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksmes incidentā uz [[Lielā Belta tilts|Lielā Belta tilta]] gājuši bojā 8 cilvēki un vēl 16 ievainoti. * [[3. janvāris]]: ** pirmo reizi uz [[Mēness]] Zemei pretējās puses veiksmīgi nosēdās [[Ķīna]]s bezpilota aparāts "[[Chang'e 4]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/change-4-pirmo-reizi-uz-meness-tumsas-puses-nosedinats-pasgajejs.d?id=50710727|title='Chang'e-4': pirmo reizi uz Mēness tumšās puses nosēdināts pašgājējs}}</ref> ** par [[ASV Kongresa Pārstāvju palāta]] spīkeri ievēlēta [[Nensija Pelosi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/jauna-trampa-pretinieku-lidere-kapitolija-nensija-pelosi.d?id=50713077|title=Jaunā Trampa pretinieku līdere Kapitolijā – Nensija Pelosi}}</ref> * [[4. janvāris]] — [[Polija]]s pilsētā [[Košalina|Košalinā]] "izlaušanās istabu" (''escape room'') spēles laikā ugunsgrēkā gāja bojā piecas 15 gadu vecas meitenes. * [[5. janvāris]]: ** Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs [[Bartolomejs I]] parakstīja dekrētu, kas oficiāli atzina un nodibināja jaunizveidoto [[Ukrainas Pareizticīgā baznīca|Ukrainas Pareizticīgo baznīcu]] un piešķīra tai pašpārvaldi (autokefāli).<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-46768270 |title=Ukraine Orthodox Church granted independence from Russian Church |date=5 January 2019| work= BBC |accessdate=8 January 2019}}</ref> ** [[Huans Guaido]] tika ievēlēts par [[Venecuēlas Nacionālā asambleja|Venecuēlas Nacionālās asamblejas]] prezidentu. ** [[Kevins Svīnijs]] paziņoja par atkāpšanos no [[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības departamenta]] administrācijas vadītāja amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/pentagona-administracijas-vaditajs-atkapjas-no-amata.d?id=50716771|title=Pentagona administrācijas vadītājs atkāpjas no amata}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Afganistāna|Afganistānā]] sabrūkot [[zelts|zelta]] raktuvēm, bojā gāja vismaz 30 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/afganistana-iebrukot-zelta-ieguves-sahtai-35-bojagajusie.d?id=50717051|title=GAfganistānā iebrūkot zelta ieguves šahtai, 35 bojāgājušie }}</ref> ** [[Malaizija]]s karalis [[Muhammads]] paziņoja par atkāpšanos no troņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/malaizijas-karalis-atsakas-no-trona.d?id=50716971|title=Malaizijas karalis atsakās no troņa}}</ref> * [[7. janvāris]] — [[Gabona|Gabonā]] notika neveiksmīgs [[2019. gada Gabonas valsts apvērsums|valsts apvērsums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/gabona-izgazies-apversuma-meginajums-sazvernieki-aresteti.d?id=50717951|title=Gabonā izgāzies apvērsuma mēģinājums: sazvērnieki arestēti}}</ref> * [[11. janvāris]] — [[Huans Gvaido]] ievēlēts par pagaidu [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]]. * [[13. janvāris]] — labdarības pasākuma laikā tika nodurts [[Gdaņska]]s mērs [[Pavels Adamovičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/labdaribas-pasakuma-nogalinats-gdanskas-mers.d?id=50737135|title=Labdarības pasākumā nogalināts Gdaņskas mērs}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** netālu no [[Fatha]]s gaisa bāzes avarēja ''[[Saha Airlines]]'' lidmašīna. Bojā gāja 16 cilvēki. ** par [[Ķīnas Republika]]s premjerministru ievēlēts [[Su Cenčans]]. * [[24. janvāris]] — par [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] prezidentu kļuva [[Fēlikss Cisekedi]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Francisks|pāvests Francisks]] ieradās vizītē [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]], kas bija pirmā reize, kad [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] baznīcas galva apmeklēja [[Arābijas pussala|Arābijas pussalu]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Pāvests pirmo reizi apmeklēs Arābijas pussalu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pavests-pirmo-reizi-apmekles-arabijas-pussalu.a308208/ |accessdate={{dat|2019|2|12||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|2|3||bez}}}}</ref> * [[12. februāris]] — Maķedonijas Republikas nosaukums oficiāli tika mainīts uz [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijas Republika]]. === Marts === * [[15. marts]] — [[Jaunzēlande]]s pilsētā [[Kraistčērča|Kraistčērčā]] [[Kraistčērčas mošeju apšaude|apšaudēs]] divās mošejās tika nogalināti vismaz 50 cilvēki, vēl 40 guva savainojumus. * [[19. marts]] — Dibināta ASV masu mediju korporācija ''[[Fox Corporation]]''. === Aprīlis === [[Attēls:Black hole - Messier 87.jpg|thumb|Pirmais melnā cauruma (M87*) attēls, uzņemts ar ''Event Horizon'' teleskopu]] [[Attēls:Incendie Notre Dame de Paris.jpg|thumb|Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē]] * [[10. aprīlis]] — ''[[Event Horizon Telescope]]'' projekta zinātnieki paziņoja, ka uzņēmuši pirmo [[melnais caurums|melnā cauruma]], kas atrodas [[Messier 87|M87]] galaktikas centrā, attēlu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.eurekalert.org/pub_releases/2019-04/nsf-acf040919.php|title=Astronomers capture first image of a black hole|date=10 April 2019|accessdate=10 April 2019|publisher=EurekAlert!|archive-date={{dat|2020|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201130171247/https://www.eurekalert.org/pub_releases/2019-04/nsf-acf040919.php}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/science-environment-47873592|title=First ever black hole image released|date=10 April 2019|accessdate=10 April 2019|publisher=BBC News}}</ref> * [[11. aprīlis]]: ** pēc septiņiem Ekvadoras vēstniecībā Londonā pavadītiem gadiem tika arestēts ''[[WikiLeaks]]'' līdzdibinātājs [[Džūljans Asānžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/uk-47891737|title=Julian Assange: Wikileaks co-founder arrested in London|date=11 April 2019|publisher=BBC News|access-date=11 April 2019}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/uk-news/2019/apr/11/julian-assange-arrested-at-ecuadorian-embassy-wikileaks|title=Julian Assange arrested at Ecuadorian embassy|date=11 April 2019|publisher=The Guardian|access-date=11 April 2019}}</ref> ** [[Sudāna|Sudānā]] notika valsts apvērsums, armijai pārņemot kontroli un gāžot 30 gadus valdījušo prezidentu [[Omārs el Bešīrs|Omāru el Bešīru]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-africa-47891470|title=Sudan military says it has seized power|date=11 April 2019|publisher=BBC News|access-date=11 April 2019}}</ref> * [[15. aprīlis]] — [[Parīzes Dievmātes katedrāle|Parīzes Dievmātes katedrālē]] izcēlās [[Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē|ugunsgrēks]], kas radīja ievērojamus postījumus. * [[21. aprīlis]] — [[Volodimirs Zelenskis]] tika ievēlēts par [[Ukraina]]s prezidentu [[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|vēlēšanu]] otrajā kārtā. === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Ziemeļmaķedonija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Stevo Pendarovskis]], amatā oficāli stājās 12. maijā. * [[14. maijs|14.]]—[[18. maijs]] — [[Izraēla]]s galvaspilsētā [[Telaviva|Telavivā]] notika [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|64. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]]s pārstāvis [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]''. * [[23. maijs|23.]] — [[26. maijs]] — notika [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Moldova]]s premjerministra amatā tika ievēlēta [[Maija Sandu]], nomainot [[Pavels Filips|Pavelu Filipu]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** [[Panama]]s prezidenta amatā stājās [[Laurentino Kortiso]], nomainot [[Huans Karloss Varela|Huanu Karlosu Varelu]]. ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Somija]]. * [[8. jūlijs]] — [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] amatā stājās [[Egils Levits]], nomainot [[Raimonds Vējonis|Raimondu Vējoni]]. === Augusts === * [[23. augusts]] — par [[Ukraina]]s premjerministru kļuva [[Oleksijs Hončaruks]], nomainot [[Volodimirs Groismans|Volodimiru Groismanu]]. * [[29. augusts]] — izveidota [[ASV Kosmosa pavēlniecība]]. === Septembris === * [[14. septembris]] — Saūda Arābijas naftas ieguves uzņēmuma ''[[Saudi Aramco]]'' diviem objektiem uzbruka bezpilota lidaparāti; atbildību par uzbrukumu uzņēmās [[hutieši|hutiešu]] nemiernieki. === Oktobris === * [[3. oktobris]]: ** uzbrucējs [[Parīze]]s policijas galvenajā mītnē nogalināja četrus policistus. ** viesuļvētrā [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] gājuši bojā vismaz deviņi cilvēki. ** [[Ķīnas Republika|Taivānā]] pēc tilta sabrukšanas atrada sešus bojāgājušos. ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] plānoja noteikt [[muitas tarifs|muitas tarifus]] [[Eiropas Savienība]]s ražojumiem pēc [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s lēmuma par ''[[Airbus]]''. * [[4. oktobris]]: ** [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministrs [[Boriss Džonsons]] akceptēja, ka viņam var nākties lūgt atlikt [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības]]. ** tika ziņots, ka nekas neliecina, ka [[Parīze]]s policijas mītnē uzbrukumu sarīkojošais darbinieks būtu bijis [[ekstrēmisms|ekstrēmists]]. ** par sadarbību ar [[Krievija]]s specdienestiem bijušajam [[Igaunijas Drošības policija]]s darbiniekam piesprieda piecu gadu cietumsodu. ** jaunie [[vides aktīvisti]] sāka plānot vēl vienu vispasaules streiku 29. novembrī. ** [[Honkonga|Honkongā]] aizliedza protestētājiem aizsegt sejas. ** [[Spānija]] paziņoja, ka ar 300 miljoniem [[eiro]] grib palīdzēt tūrisma nozarei pārvarēt ''[[Thomas Cook]]'' bankrota sekas. * [[5. oktobris]]: ** [[Irāka]]s protestos bojāgājušo skaits pieauga līdz 100 cilvēkiem. ** [[ASV Pārstāvju palāta]] pieprasīja [[Baltais nams|Baltā nama]] dokumentus [[impīčments|impīčmenta]] izmeklēšanai. ** [[Honkonga|Honkongā]] apturēja [[dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksmi pēc vardarbīgām sadursmēm starp protestētājiem un policistiem. ** ''[[Taliban]]'' pārstāvji [[Pakistāna|Pakistānā]] tikās ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] miera sūtni. ** ''[[PayPal]]'' atsauca savu dalību ''[[Facebook]]'' kriptovalūtas veidošanā. ** [[Vācija]] paziņoja, ka cīņai ar [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]] plāno celt nodokli lidojumiem. ** ''[[The Beatles]]'' albums ''[[Abbey Road]]'' 50 gadu pēc debijas atgriezās britu albumu topa pirmajā vietā. * [[6. oktobris]]: ** [[Kijiva|Kijivā]] tūkstošiem cilvēku protestēja pret plānu noteikt īpašu statusu [[Donbass|Donbasam]]. ** [[Honkonga]]s ielās izgāja desmitiem tūkstoši protestētāju maskās. ** [[Portugāle|Portugālē]] notika [[Portugāles parlaments|parlamenta]] vēlēšanas. === Novembris === * [[12. novembris]] — [[Moldova]]s premjerministra amatā tika ievēlēts [[Jons Kiku]], nomainot [[Maija Sandu|Maiju Sandu]]. === Decembris === * [[20. decembris]] — izveidoti [[ASV Kosmiskie spēki]]. == Dzimuši == * [[6. maijs]] — [[Ārčijs Mauntbatens-Vindzors]] (''Archie Mountbatten-Windsor''), Saseksas hercogu pāra prinča Harija un viņa sievas Meganas pirmais bērns == Miruši == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — [[Bobs Einšteins]] (''Bob Einstein''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Dragoslavs Šekularacs]] (''Драгослав Шекуларац''), serbu futbolists un treneris (dzimis 1937. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Maikls Etīe]] (''Michael Atiyah''), britu matemātiķis (dzimis 1929. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Pavels Adamovičs]] (''Paweł Adamowicz''), poļu politiķis (dzimis 1965. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Kerola Čenninga]] (''Carol Channing''), ASV aktrise (dzimusi 1921. gadā) * [[26. janvāris]] — [[Mišels Legrāns]] (''Michel Legrand''), franču komponists (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Emiliano Sala]] (''Emiliano Sala''), Argentīnas futbolists (dzimis 1990. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Džeimss Ingrams]] (''James Ingram''), ASV mūziķis (dzimis 1952. gadā) <gallery> Dragoslav Sekularac Serbian White Eagles banquet 2007.jpg|[[Dragoslavs Šekularacs]] Paweł Adamowicz.JPG|[[Pavels Adamovičs]] Michel Legrand Cabourg 2015.jpg|[[Mišels Legrāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Klaivs Sfits]] (''Clive Swift''), angļu aktieris (dzimis 1936. gadā) * [[4. februāris]] — [[Mati Nikenens]] (''Matti Nykänen''), somu tramplīnlēcējs (dzimis 1963. gadā) * [[6. februāris]] — [[Manfrēds Eigens]] (''Manfred Eigen''), vācu ķīmiķis (dzimis 1927. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Alberts Finijs]] (''Albert Finney''), angļu aktieris (dzimis 1936. gadā) ** [[Jans Olševskis]] (''Jan Olszewski''), poļu politiķis (dzimis 1930. gadā) * [[12. februāris]] — [[Gordons Benkss]] (''Gordon Banks''), angļu futbolists (dzimis 1937. gadā) * [[15. februāris]] — [[Bruno Gancs]] (''Bruno Ganz''), Šveices aktieris (dzimis 1941. gadā) * [[19. februāris]] — [[Kārlis Lāgerfelds]] (''Karl Lagerfeld''), vācu modes dizaineris (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Stenlijs Donens]] (''Stanley Donen''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1924. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ketrīna Helmonda]] (''Katherine Helmond''), ASV aktrise un režisore (dzimusi 1929. gadā) <gallery> Matti Nykänen 2014-01-30 001.jpg|[[Mati Nikenens]] Albert Finney 1966.jpg|[[Alberts Finijs]] Gordon Banks 2007.jpg|[[Gordons Benkss]] Bruno Ganz DFF Tokyo 2005.jpg|[[Bruno Gancs]] Fendi store opening - Karl Lagerfeld (14091153382) crop.jpg|[[Kārlis Lāgerfelds]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Žoress Alfjorovs]] (''Жорес Алфёров''), PSRS fiziķis (dzimis 1930. gadā) * [[4. marts]]: ** [[Kīts Flints]] (''Keith Flint''), angļu mūziķis (dzimis 1969. gadā) ** [[Klauss Kinkels]] (''Klaus Kinkel''), vācu politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Lūks Perijs]] (''Luke Perry''), ASV aktieris (dzimis 1966. gadā) * [[9. marts]] — [[Vladimirs Etušs]] (''Владимир Этуш''), ebreju izcelsmes PSRS aktieris (dzimis 1922. gadā) * [[14. marts]] — [[Čārlijs Vaitings]] (''Charlie Whiting''), angļu autosporta funkcionārs, F1 sacīkšu direktors (dzimis 1952. gadā) * [[27. marts]] — [[Valērijs Bikovskis]] (''Валерий Быковский''), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā) * [[29. marts]] — [[Anjēze Varda]] (''Agnès Varda''), franču kinorežisore, scenāriste, producente un fotogrāfe (dzimusi 1928. gadā) * [[30. marts]] — [[Taņa Malleta]] (''Tania Mallet''), angļu modele un aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[31. marts]] — [[Nipsijs Hasls]] (''Nipsey Hussle''), ASV reperis (dzimis 1985. gadā) <gallery> Zhores Alferov.jpg|[[Žoress Alfjorovs]] Keith Flint in 2009.jpg|[[Kīts Flints]] Agnès Varda (Berlinale 2019) (cropped).jpg|[[Anjēze Varda]] </gallery> === Aprīlis === * [[4. aprīlis]] — [[Georgijs Danelija]] (''Георгий Данелия''), gruzīnu PSRS, Krievijas kinorežisors un scenārists (dzimis 1930. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Sidnijs Breners]] (''Sydney Brenner''), Dienvidāfrikas biologs (dzimis 1927. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Deivids Tauless]] (''David Thouless''), britu fiziķis (dzimis 1934. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Maija Līsija Neilore]] (''Mya-Lecia Naylor''), britu aktrise, dziedātāja un fotomodele (dzimusi 2001. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Bibi Andešone]] (''Bibi Andersson''), zviedru aktrise (dzimusi 1935. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Ouens Geriots]] (''Owen Garriott''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Hannelore Elsnere]] (''Hannelore Elsner''), vācu aktrise (dzimusi 1942. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Žans (Luksemburgas lielhercogs)|Žans]], Luksemburgas lielhercogs (dzimis 1921. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Džons Havličeks]] (''John Havlicek''), ASV basketbolists (dzimis 1940. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Ričards Lugars]] (''Richard Lugar''), ASV politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Džons Singltons]] (''John Singleton''), ASV kinorežisors (dzimis 1968. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Pīters Mejhevs]] (''Peter Mayhew''), angļu ASV aktieris (dzimis 1944. gadā) <gallery> Danelia.jpg|[[Georgijs Danelija]] Sydney Brenner OIST 2008 (33208371153) (cropped).jpg|[[Sidnijs Breners]] Bibi Andersson (1961).jpg|[[Bibi Andešone]] Owen K. Garriott portrait.jpg|[[Ouens Geriots]] John Havliceck, Boston Celtics, 1960s.jpg|[[Džons Havličeks]] </gallery> === Maijs === * [[8. maijs]] — [[Sprents Dabvido]] (''Sprent Dabwido''), Nauru prezidents (dzimis 1972. gadā) * [[11. maijs]] — [[Pegija Liptone]] (''Peggy Lipton''), ASV aktrise, modele un dziedātāja (dzimusi 1946. gadā) * [[13. maijs]] — [[Dorisa Deja]] (''Doris Day''), ASV aktrise, dziedātāja un dzīvnieku tiesību aizstāve (dzimusi 1922. gadā) * [[14. maijs]] — [[Tims Konvejs]] (''Thomas Conway''), ASV komiķis un aktieris (dzimis 1933. gadā) * [[15. maijs]] — [[Bei Juimins]] (''I. M. Pei'', 貝聿銘), ķīniešu izcelsmes ASV arhitekts (dzimis 1917. gadā) * [[16. maijs]]: ** [[Bobs Hoks]] (''Bob Hawke''), Austrālijas premjerministrs (dzimis 1929. gadā) ** [[Ešlija Masaro]] (''Ashley Massaro''), ASV cīkstone un modele (dzimusi 1979. gadā) * [[20. maijs]] — [[Nikijs Lauda]] (''Niki Lauda''), Austrijas autosportists un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā) * [[24. maijs]] — [[Marijs Gells-Manns]] (''Murray Gell-Mann''), ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā) * [[28. maijs]] — [[Apolo Nsibambi]] (''Apolo Nsibambi''), Ugandas politiķis, premjerministrs (dzimis 1940. gadā) <gallery> DorisDay-midnightlace-full.jpg|[[Dorisa Deja]] Tim Conway cropped.jpg|[[Tims Konvejs]] I.M. Pei.JPG|[[Bei Juimins]] Lauda at 1982 Dutch Grand Prix.jpg|[[Nikijs Lauda]] Murray Gell-Mann - World Economic Forum Annual Meeting 2012.jpg|[[Marijs Gells-Manns]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Hosē Antonio Rejess]] (''José Antonio Reyes''), spāņu futbolists (dzimis 1983. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Valters Lībke]] (''Walter Lübcke''), vācu politiķis (dzimis 1953. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Lennarts Jūhansons]] (''Lennart Johansson''), zviedru sporta funkcionārs, UEFA prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Franko Dzefirelli]] (''Franco Zeffirelli''), Itālijas režisors un kinoproducents (dzimis 1923. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Muhammads Mursī]] (محمد محمد مرسى عيسى العياط), Ēģiptes prezidents (dzimis 1951. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Seare Mekonens]] (ሰዐረ መኮንን), Etiopijas virsnieks (dzimis 1954. gadā) <gallery> Sevillia-Zenit (2) (cropped).jpg|[[Hosē Antonio Rejess]] Franco Zeffirelli, director, 1972.jpg|[[Franko Dzefirelli]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Kamerons Boiss]] (''Cameron Boyce''), ASV aktieris (dzimis 1999. gadā) ** [[Žuans Žilbertu]] (''João Gilberto''), Brazīlijas mūziķis (dzimis 1931. gadā) * [[9. jūlijs]]: ** [[Fernando de la Rua]] (''Fernando de la Rúa''), Argentīnas prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Rips Torns]] (''Rip Torn''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) ** [[Ross Pero]] (''Ross Perot''), ASV uzņēmējs, politiķis, filantrops (dzimis 1930. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Valentīna Kortēze]] (''Valentina Cortese''), itāļu aktrise (dzimusi 1923. gadā) * [[18. jūlijs]]: ** [[Jukija Amano]] (天野 之弥), japāņu diplomāts, ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors (dzimis 1947. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Ritgers Hauers]] (''Rutger Hauer''), nīderlandiešu aktieris (dzimis 1944. gadā) ** [[Sezars Pelli]] (''César Pelli''), Argentīnas izcelsmes ASV arhitekts (dzimis 1926. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Bādžī Kāids es Sibsī]] (محمد الباجي قائد السبسي), Tunisijas prezidents (dzimis 1926. gadā) <gallery> Rip Torn at the 46th Emmy Awards headcrop.jpg|[[Rips Torns]] Valentina Cortese1941.png|[[Valentīna Kortēze]] Yukiya Amano 01610112 (3384818778).jpg|[[Jukija Amano]] Rutger Hauer (2018).jpg|[[Ritgers Hauers]] </gallery> === Augusts === * [[4. augusts]] — [[Nuons Čea]] (នួន ជា), Kambodžas politiķis, Sarkano khmeru ideologs (dzimis 1926. gadā) * [[5. augusts]] — [[Tonija Morisone]] (''Toni Morrison''), ASV rakstniece (dzimusi 1931. gadā) * [[10. augusts]] — [[Džefrijs Epstīns]] (''Jeffrey Epstein''), ASV uzņēmējs un dzimumnoziedznieks (dzimis 1953. gadā) * [[16. augusts]]: ** [[Feliče Džimondi]] (''Felice Gimondi''), itāļu riteņbraucējs (dzimis 1942. gadā) ** [[Kristīna, Nīderlandes princese]] (''Christina der Nederlanden''), Nīderlandes karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1947. gadā) ** [[Pīters Fonda]] (''Peter Fonda''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[23. augusts]]: ** [[Deivids Kohs]] (''David Koch''), ASV uzņēmējs un filantrops (dzimis 1940. gadā) ** [[Zelimhans Hangošvili]] (''Хангин Зелимхан'', ზელიმხან ხანგოშვილი), čečenu izcelsmes Gruzijas karavīrs un čečenu nemiernieku komandieris (dzimis 1979. gadā) * [[31. augusts]] — [[Antuāns Ibērs]] (''Anthoine Hubert''), franču autosportists (dzimis 1996. gadā) <gallery> Toni Morrison.jpg|[[Tonija Morisone]] Epstein 2013 mugshot.jpg|[[Džefrijs Epstīns]] Peter Fonda 2009.jpg|[[Pīters Fonda]] </gallery> === Septembris === * [[3. septembris]] ** [[Halvars Hanevolls]] (''Halvard Hanevold''), norvēģu biatlonists (dzimis 1969. gadā) ** [[Peters Lindbergs]] (''Peter Lindbergh''), vācu modes fotogrāfs un režisors (dzimis 1944. gadā) * [[6. septembris]] — [[Roberts Mugabe]] (''Robert Mugabe''), Zimbabves prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[10. septembris]] — [[Alberts Razins]] (''Альберт Разин''), udmurtu valodas un kultūras aktīvists (dzimis 1940. gadā) * [[11. septembris]] — [[Baharudins Jusufs Habibi]] (''Bacharuddin Jusuf Habibie''), Indonēzijas prezidents (dzimis 1936. gadā) * [[15. septembris]] — [[Riks Okaseks]] (''Ric Ocasek''), ASV mūziķis (dzimis 1944. gadā) * [[17. septembris]] — [[Džesika Džeimsa]] (''Jessica Jaymes''), ASV pornoaktrise (dzimusi 1979. gadā) * [[18. septembris]] — [[Imata Kabua]] (''Imata Kabua''), Māršalu salu prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[19. septembris]] — [[Zīna el Abidīns Ben Alī]] (زين العابدين بن علي), Tunisijas prezidents (dzimis 1936. gadā) * [[21. septembris]] ** [[Zigmunds Jēns]] (''Sigmund Jähn''), VDR kosmonauts (dzimis 1937. gadā) ** [[Sids Heigs]] (''Sid Haig''), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[26. septembris]]: ** [[Žaks Širaks]] (''Jacques Chirac''), Francijas prezidents (dzimis 1932. gadā) ** [[Genādijs Manakovs]] (''Геннадий Манаков''), Krievijas kosmonauts (dzimis 1950. gadā) * [[28. septembris]] — [[Marks Zaharovs]] (''Марк Захаров''), PSRS, Krievijas teātra un kino režisors, scenārists (dzimis 1933. gadā) <gallery> Robert Mugabe May 2015 (cropped).jpg|[[Roberts Mugabe]] Zine El Abidine Ben Ali.jpg|[[Zīna el Abidīns Ben Alī]] Sigmund Jahn cropped.jpg|[[Zigmunds Jēns]] Jacques Chirac, 1999.jpg|[[Žaks Širaks]] Mark Zakharov, April 1992.jpg|[[Marks Zaharovs]] </gallery> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Karels Gots]] (''Karel Gott''), čehu mūziķis (dzimis 1939. gadā) * [[2. oktobris]] — [[Gija Kančeli]] (გია ყანჩელი), gruzīnu komoponists (dzimis 1935. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Daiena Kerola]] (''Diahann Carroll''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1935. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Džindžers Beikers]] (''Ginger Baker''), angļu mūziķis (dzimis 1939. gadā) * [[11. oktobris]]: ** [[Roberts Forsters]] (''Robert Forster''), ASV aktieris (dzimis 1941. gadā) ** [[Aleksejs Ļeonovs]] (''Алексей Леонов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā) * [[22. oktobris]] — [[Marieke Vervorta]] (''Marieke Vervoort''), Beļģijas paraolimpiskā sportiste (dzimusi 1979. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Abū Bakri al Bagdādi]] (أبو بكر البغدادي), Irākas un Sīrijas terorists, Islāma valsts līderis (dzimis 1971. gadā) * [[27. oktobris]] — [[Vladimirs Bukovskis (1942—2019)|Vladimirs Bukovskis]] (''Владимир Буковский''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1942. gadā) <gallery> Gia Kancheli.jpg|[[Gija Kančeli]] Alexei Leonov.jpg|[[Aleksejs Ļeonovs]] Mugshot of Abu Bakr al-Baghdadi, 2004.jpg|[[Abū Bakri al Bagdādi]] </gallery> === Novembris === * [[29. oktobris]] — [[Jasuhiro Nakasone]] (''Yasuhiro Nakasone''), Japānas premjerministrs (dzimis 1918. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Mariss Jansons]], latviešu diriģents (dzimis 1943. gadā) <gallery> Maestro Mariss Jansons, wahrscheinlich bester lebender Dirigent (19289914459).jpg|[[Mariss Jansons]] </gallery> === Decembris === * [[2. decembris]] — [[Mutaibs bin Abdulazizs Al Saūds]] (متعب بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1928. vai 1931. gadā) * [[8. decembris]] — ''[[Juice Wrld]]'', ASV reperis (dzimis 1998. gadā) * [[9. decembris]] — [[Maria Frēdriksone]] (''Marie Fredriksson''), zviedru mūziķe (dzimusi 1958. gadā) * [[10. decembris]] — [[Jurijs Lužkovs]] (''Юрий Лужков''), krievu politiķis (dzimis 1936. gadā) * [[12. decembris]] — [[Denijs Aielo]] (''Danny Aiello''), amerikāņu aktieris (dzimis 1933. gadā) * [[14. decembris]] — [[Anna Karina]] (''Anna Karina''), dāņu aktrise (dzimusi 1940. gadā) * [[17. decembris]] — ''[[Mops djadja Pjos]]'' (''Мопс дядя Пёс''), ukraiņu blogeris un noziedznieks (dzimis 1973. gadā) * [[21. decembris]] — [[Mārtins Pīterss]] (''Martin Peters''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1943. gadā) * [[26. decembris]] — [[Sjū Laiona]] (''Sue Lyon''), ASV aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Juice WRLD - Les Ardentes 2019 (cropped).jpg|''[[Juice Wrld|Juice WRLD]]'' Danny Aiello.jpg|[[Denijs Aielo]] Aankomst Franse filmster Anna Karina op Schiphol, Anna Karina tijdens persconfer, Bestanddeelnr 921-0593.jpg|[[Anna Karina]] Martin Peters.jpg|[[Mārtins Pīterss]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Lliteratūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — == Atsauces == {{atsauces}} --> {{Pg2}} {{Commons|2019}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2019. gads| ]] 4xeq72lr8bmvp0mhcsr3zgorehxm4te 4521838 4521727 2026-09-13T18:56:15Z Biafra 13794 /* Jūnijs */ 4521838 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|2019. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2019. gads Latvijā}} {{Gads|2019}} {{Gada citi notikumi|2019}} {{Gads citos kalendāros|2019}} '''2019. gads''' ({{Rom sk gadam|2019}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. Tas ir 19. gads mūsu ēras [[3. tūkstošgade|3. tūkstošgadē]], kā arī 19. gads [[21. gadsimts|21. gadsimtā]]. Tāpat tas ir 10. un pēdējais gads [[2010. gadi|2010. gadu]] desmitgadē. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** visi autordarbi, kas radīti [[1923. gads|1923. gadā]], ASV kļuva brīvi izmantojami. ** [[Starptautiskā Vingrošanas federācija]] piešķīra [[parkūrs|parkūram]] oficiālu sporta disciplīnas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/parkurs-iegust-oficialas-vingrosanas-sporta-veida-disciplinas-statusu.d?id=50643867|title=Parkūrs iegūst oficiālas vingrošanas sporta veida disciplīnas statusu}}</ref> ** [[Katara]] izstājās no [[OPEC]]. ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Izraēla]] izstājās no [[UNESCO]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/izraela-un-asv-oficiali-izstajusas-no-unesco.d?id=50707217|title=Izraēla un ASV oficiāli izstājušās no UNESCO}}</ref> ** par [[Brazīlija]]s [[Brazīlijas prezidenti|prezidentu]] kļuva [[Žairs Bolsonaru]]. ** [[Austrija|Austrijā]] oficiāli tika legalizētas [[viendzimuma laulība]]s. ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Rumānija]]. ** par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]] kļuva [[Matēra]] (Itālija) un [[Plovdiva]] (Bulgārija). * [[2. janvāris]] — [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksmes incidentā uz [[Lielā Belta tilts|Lielā Belta tilta]] gājuši bojā 8 cilvēki un vēl 16 ievainoti. * [[3. janvāris]]: ** pirmo reizi uz [[Mēness]] Zemei pretējās puses veiksmīgi nosēdās [[Ķīna]]s bezpilota aparāts "[[Chang'e 4]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/change-4-pirmo-reizi-uz-meness-tumsas-puses-nosedinats-pasgajejs.d?id=50710727|title='Chang'e-4': pirmo reizi uz Mēness tumšās puses nosēdināts pašgājējs}}</ref> ** par [[ASV Kongresa Pārstāvju palāta]] spīkeri ievēlēta [[Nensija Pelosi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/jauna-trampa-pretinieku-lidere-kapitolija-nensija-pelosi.d?id=50713077|title=Jaunā Trampa pretinieku līdere Kapitolijā – Nensija Pelosi}}</ref> * [[4. janvāris]] — [[Polija]]s pilsētā [[Košalina|Košalinā]] "izlaušanās istabu" (''escape room'') spēles laikā ugunsgrēkā gāja bojā piecas 15 gadu vecas meitenes. * [[5. janvāris]]: ** Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs [[Bartolomejs I]] parakstīja dekrētu, kas oficiāli atzina un nodibināja jaunizveidoto [[Ukrainas Pareizticīgā baznīca|Ukrainas Pareizticīgo baznīcu]] un piešķīra tai pašpārvaldi (autokefāli).<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-46768270 |title=Ukraine Orthodox Church granted independence from Russian Church |date=5 January 2019| work= BBC |accessdate=8 January 2019}}</ref> ** [[Huans Guaido]] tika ievēlēts par [[Venecuēlas Nacionālā asambleja|Venecuēlas Nacionālās asamblejas]] prezidentu. ** [[Kevins Svīnijs]] paziņoja par atkāpšanos no [[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības departamenta]] administrācijas vadītāja amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/pentagona-administracijas-vaditajs-atkapjas-no-amata.d?id=50716771|title=Pentagona administrācijas vadītājs atkāpjas no amata}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Afganistāna|Afganistānā]] sabrūkot [[zelts|zelta]] raktuvēm, bojā gāja vismaz 30 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/afganistana-iebrukot-zelta-ieguves-sahtai-35-bojagajusie.d?id=50717051|title=GAfganistānā iebrūkot zelta ieguves šahtai, 35 bojāgājušie }}</ref> ** [[Malaizija]]s karalis [[Muhammads]] paziņoja par atkāpšanos no troņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/malaizijas-karalis-atsakas-no-trona.d?id=50716971|title=Malaizijas karalis atsakās no troņa}}</ref> * [[7. janvāris]] — [[Gabona|Gabonā]] notika neveiksmīgs [[2019. gada Gabonas valsts apvērsums|valsts apvērsums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/gabona-izgazies-apversuma-meginajums-sazvernieki-aresteti.d?id=50717951|title=Gabonā izgāzies apvērsuma mēģinājums: sazvērnieki arestēti}}</ref> * [[11. janvāris]] — [[Huans Gvaido]] ievēlēts par pagaidu [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]]. * [[13. janvāris]] — labdarības pasākuma laikā tika nodurts [[Gdaņska]]s mērs [[Pavels Adamovičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/labdaribas-pasakuma-nogalinats-gdanskas-mers.d?id=50737135|title=Labdarības pasākumā nogalināts Gdaņskas mērs}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** netālu no [[Fatha]]s gaisa bāzes avarēja ''[[Saha Airlines]]'' lidmašīna. Bojā gāja 16 cilvēki. ** par [[Ķīnas Republika]]s premjerministru ievēlēts [[Su Cenčans]]. * [[24. janvāris]] — par [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] prezidentu kļuva [[Fēlikss Cisekedi]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Francisks|pāvests Francisks]] ieradās vizītē [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]], kas bija pirmā reize, kad [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] baznīcas galva apmeklēja [[Arābijas pussala|Arābijas pussalu]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Pāvests pirmo reizi apmeklēs Arābijas pussalu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pavests-pirmo-reizi-apmekles-arabijas-pussalu.a308208/ |accessdate={{dat|2019|2|12||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|2|3||bez}}}}</ref> * [[12. februāris]] — Maķedonijas Republikas nosaukums oficiāli tika mainīts uz [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijas Republika]]. === Marts === * [[15. marts]] — [[Jaunzēlande]]s pilsētā [[Kraistčērča|Kraistčērčā]] [[Kraistčērčas mošeju apšaude|apšaudēs]] divās mošejās tika nogalināti vismaz 50 cilvēki, vēl 40 guva savainojumus. * [[19. marts]] — Dibināta ASV masu mediju korporācija ''[[Fox Corporation]]''. === Aprīlis === [[Attēls:Black hole - Messier 87.jpg|thumb|Pirmais melnā cauruma (M87*) attēls, uzņemts ar ''Event Horizon'' teleskopu]] [[Attēls:Incendie Notre Dame de Paris.jpg|thumb|Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē]] * [[10. aprīlis]] — ''[[Event Horizon Telescope]]'' projekta zinātnieki paziņoja, ka uzņēmuši pirmo [[melnais caurums|melnā cauruma]], kas atrodas [[Messier 87|M87]] galaktikas centrā, attēlu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.eurekalert.org/pub_releases/2019-04/nsf-acf040919.php|title=Astronomers capture first image of a black hole|date=10 April 2019|accessdate=10 April 2019|publisher=EurekAlert!|archive-date={{dat|2020|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201130171247/https://www.eurekalert.org/pub_releases/2019-04/nsf-acf040919.php}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/science-environment-47873592|title=First ever black hole image released|date=10 April 2019|accessdate=10 April 2019|publisher=BBC News}}</ref> * [[11. aprīlis]]: ** pēc septiņiem Ekvadoras vēstniecībā Londonā pavadītiem gadiem tika arestēts ''[[WikiLeaks]]'' līdzdibinātājs [[Džūljans Asānžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/uk-47891737|title=Julian Assange: Wikileaks co-founder arrested in London|date=11 April 2019|publisher=BBC News|access-date=11 April 2019}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/uk-news/2019/apr/11/julian-assange-arrested-at-ecuadorian-embassy-wikileaks|title=Julian Assange arrested at Ecuadorian embassy|date=11 April 2019|publisher=The Guardian|access-date=11 April 2019}}</ref> ** [[Sudāna|Sudānā]] notika valsts apvērsums, armijai pārņemot kontroli un gāžot 30 gadus valdījušo prezidentu [[Omārs el Bešīrs|Omāru el Bešīru]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-africa-47891470|title=Sudan military says it has seized power|date=11 April 2019|publisher=BBC News|access-date=11 April 2019}}</ref> * [[15. aprīlis]] — [[Parīzes Dievmātes katedrāle|Parīzes Dievmātes katedrālē]] izcēlās [[Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē|ugunsgrēks]], kas radīja ievērojamus postījumus. * [[21. aprīlis]] — [[Volodimirs Zelenskis]] tika ievēlēts par [[Ukraina]]s prezidentu [[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|vēlēšanu]] otrajā kārtā. === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Ziemeļmaķedonija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Stevo Pendarovskis]], amatā oficāli stājās 12. maijā. * [[14. maijs|14.]]—[[18. maijs]] — [[Izraēla]]s galvaspilsētā [[Telaviva|Telavivā]] notika [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|64. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]]s pārstāvis [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]''. * [[23. maijs|23.]] — [[26. maijs]] — notika [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Moldova]]s premjerministra amatā tika ievēlēta [[Maija Sandu]], nomainot [[Pavels Filips|Pavelu Filipu]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** [[Panama]]s prezidenta amatā stājās [[Laurentino Kortiso]], nomainot [[Huans Karloss Varela|Huanu Karlosu Varelu]]. ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Somija]]. * [[8. jūlijs]] — [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] amatā stājās [[Egils Levits]], nomainot [[Raimonds Vējonis|Raimondu Vējoni]]. === Augusts === * [[23. augusts]] — par [[Ukraina]]s premjerministru kļuva [[Oleksijs Hončaruks]], nomainot [[Volodimirs Groismans|Volodimiru Groismanu]]. * [[29. augusts]] — izveidota [[ASV Kosmosa pavēlniecība]]. === Septembris === * [[14. septembris]] — Saūda Arābijas naftas ieguves uzņēmuma ''[[Saudi Aramco]]'' diviem objektiem uzbruka bezpilota lidaparāti; atbildību par uzbrukumu uzņēmās [[hutieši|hutiešu]] nemiernieki. === Oktobris === * [[3. oktobris]]: ** uzbrucējs [[Parīze]]s policijas galvenajā mītnē nogalināja četrus policistus. ** viesuļvētrā [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] gājuši bojā vismaz deviņi cilvēki. ** [[Ķīnas Republika|Taivānā]] pēc tilta sabrukšanas atrada sešus bojāgājušos. ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] plānoja noteikt [[muitas tarifs|muitas tarifus]] [[Eiropas Savienība]]s ražojumiem pēc [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s lēmuma par ''[[Airbus]]''. * [[4. oktobris]]: ** [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministrs [[Boriss Džonsons]] akceptēja, ka viņam var nākties lūgt atlikt [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības]]. ** tika ziņots, ka nekas neliecina, ka [[Parīze]]s policijas mītnē uzbrukumu sarīkojošais darbinieks būtu bijis [[ekstrēmisms|ekstrēmists]]. ** par sadarbību ar [[Krievija]]s specdienestiem bijušajam [[Igaunijas Drošības policija]]s darbiniekam piesprieda piecu gadu cietumsodu. ** jaunie [[vides aktīvisti]] sāka plānot vēl vienu vispasaules streiku 29. novembrī. ** [[Honkonga|Honkongā]] aizliedza protestētājiem aizsegt sejas. ** [[Spānija]] paziņoja, ka ar 300 miljoniem [[eiro]] grib palīdzēt tūrisma nozarei pārvarēt ''[[Thomas Cook]]'' bankrota sekas. * [[5. oktobris]]: ** [[Irāka]]s protestos bojāgājušo skaits pieauga līdz 100 cilvēkiem. ** [[ASV Pārstāvju palāta]] pieprasīja [[Baltais nams|Baltā nama]] dokumentus [[impīčments|impīčmenta]] izmeklēšanai. ** [[Honkonga|Honkongā]] apturēja [[dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksmi pēc vardarbīgām sadursmēm starp protestētājiem un policistiem. ** ''[[Taliban]]'' pārstāvji [[Pakistāna|Pakistānā]] tikās ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] miera sūtni. ** ''[[PayPal]]'' atsauca savu dalību ''[[Facebook]]'' kriptovalūtas veidošanā. ** [[Vācija]] paziņoja, ka cīņai ar [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]] plāno celt nodokli lidojumiem. ** ''[[The Beatles]]'' albums ''[[Abbey Road]]'' 50 gadu pēc debijas atgriezās britu albumu topa pirmajā vietā. * [[6. oktobris]]: ** [[Kijiva|Kijivā]] tūkstošiem cilvēku protestēja pret plānu noteikt īpašu statusu [[Donbass|Donbasam]]. ** [[Honkonga]]s ielās izgāja desmitiem tūkstoši protestētāju maskās. ** [[Portugāle|Portugālē]] notika [[Portugāles parlaments|parlamenta]] vēlēšanas. === Novembris === * [[12. novembris]] — [[Moldova]]s premjerministra amatā tika ievēlēts [[Jons Kiku]], nomainot [[Maija Sandu|Maiju Sandu]]. === Decembris === * [[20. decembris]] — izveidoti [[ASV Kosmiskie spēki]]. == Dzimuši == * [[6. maijs]] — [[Ārčijs Mauntbatens-Vindzors]] (''Archie Mountbatten-Windsor''), Saseksas hercogu pāra prinča Harija un viņa sievas Meganas pirmais bērns == Miruši == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — [[Bobs Einšteins]] (''Bob Einstein''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Dragoslavs Šekularacs]] (''Драгослав Шекуларац''), serbu futbolists un treneris (dzimis 1937. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Maikls Etīe]] (''Michael Atiyah''), britu matemātiķis (dzimis 1929. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Pavels Adamovičs]] (''Paweł Adamowicz''), poļu politiķis (dzimis 1965. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Kerola Čenninga]] (''Carol Channing''), ASV aktrise (dzimusi 1921. gadā) * [[26. janvāris]] — [[Mišels Legrāns]] (''Michel Legrand''), franču komponists (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Emiliano Sala]] (''Emiliano Sala''), Argentīnas futbolists (dzimis 1990. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Džeimss Ingrams]] (''James Ingram''), ASV mūziķis (dzimis 1952. gadā) <gallery> Dragoslav Sekularac Serbian White Eagles banquet 2007.jpg|[[Dragoslavs Šekularacs]] Paweł Adamowicz.JPG|[[Pavels Adamovičs]] Michel Legrand Cabourg 2015.jpg|[[Mišels Legrāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Klaivs Sfits]] (''Clive Swift''), angļu aktieris (dzimis 1936. gadā) * [[4. februāris]] — [[Mati Nikenens]] (''Matti Nykänen''), somu tramplīnlēcējs (dzimis 1963. gadā) * [[6. februāris]] — [[Manfrēds Eigens]] (''Manfred Eigen''), vācu ķīmiķis (dzimis 1927. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Alberts Finijs]] (''Albert Finney''), angļu aktieris (dzimis 1936. gadā) ** [[Jans Olševskis]] (''Jan Olszewski''), poļu politiķis (dzimis 1930. gadā) * [[12. februāris]] — [[Gordons Benkss]] (''Gordon Banks''), angļu futbolists (dzimis 1937. gadā) * [[15. februāris]] — [[Bruno Gancs]] (''Bruno Ganz''), Šveices aktieris (dzimis 1941. gadā) * [[19. februāris]] — [[Kārlis Lāgerfelds]] (''Karl Lagerfeld''), vācu modes dizaineris (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Stenlijs Donens]] (''Stanley Donen''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1924. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ketrīna Helmonda]] (''Katherine Helmond''), ASV aktrise un režisore (dzimusi 1929. gadā) <gallery> Matti Nykänen 2014-01-30 001.jpg|[[Mati Nikenens]] Albert Finney 1966.jpg|[[Alberts Finijs]] Gordon Banks 2007.jpg|[[Gordons Benkss]] Bruno Ganz DFF Tokyo 2005.jpg|[[Bruno Gancs]] Fendi store opening - Karl Lagerfeld (14091153382) crop.jpg|[[Kārlis Lāgerfelds]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Žoress Alfjorovs]] (''Жорес Алфёров''), PSRS fiziķis (dzimis 1930. gadā) * [[4. marts]]: ** [[Kīts Flints]] (''Keith Flint''), angļu mūziķis (dzimis 1969. gadā) ** [[Klauss Kinkels]] (''Klaus Kinkel''), vācu politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Lūks Perijs]] (''Luke Perry''), ASV aktieris (dzimis 1966. gadā) * [[9. marts]] — [[Vladimirs Etušs]] (''Владимир Этуш''), ebreju izcelsmes PSRS aktieris (dzimis 1922. gadā) * [[14. marts]] — [[Čārlijs Vaitings]] (''Charlie Whiting''), angļu autosporta funkcionārs, F1 sacīkšu direktors (dzimis 1952. gadā) * [[27. marts]] — [[Valērijs Bikovskis]] (''Валерий Быковский''), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā) * [[29. marts]] — [[Anjēze Varda]] (''Agnès Varda''), franču kinorežisore, scenāriste, producente un fotogrāfe (dzimusi 1928. gadā) * [[30. marts]] — [[Taņa Malleta]] (''Tania Mallet''), angļu modele un aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[31. marts]] — [[Nipsijs Hasls]] (''Nipsey Hussle''), ASV reperis (dzimis 1985. gadā) <gallery> Zhores Alferov.jpg|[[Žoress Alfjorovs]] Keith Flint in 2009.jpg|[[Kīts Flints]] Agnès Varda (Berlinale 2019) (cropped).jpg|[[Anjēze Varda]] </gallery> === Aprīlis === * [[4. aprīlis]] — [[Georgijs Danelija]] (''Георгий Данелия''), gruzīnu PSRS, Krievijas kinorežisors un scenārists (dzimis 1930. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Sidnijs Breners]] (''Sydney Brenner''), Dienvidāfrikas biologs (dzimis 1927. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Deivids Tauless]] (''David Thouless''), britu fiziķis (dzimis 1934. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Maija Līsija Neilore]] (''Mya-Lecia Naylor''), britu aktrise, dziedātāja un fotomodele (dzimusi 2001. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Bibi Andešone]] (''Bibi Andersson''), zviedru aktrise (dzimusi 1935. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Ouens Geriots]] (''Owen Garriott''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Hannelore Elsnere]] (''Hannelore Elsner''), vācu aktrise (dzimusi 1942. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Žans (Luksemburgas lielhercogs)|Žans]], Luksemburgas lielhercogs (dzimis 1921. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Džons Havličeks]] (''John Havlicek''), ASV basketbolists (dzimis 1940. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Ričards Lugars]] (''Richard Lugar''), ASV politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Džons Singltons]] (''John Singleton''), ASV kinorežisors (dzimis 1968. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Pīters Mejhevs]] (''Peter Mayhew''), angļu ASV aktieris (dzimis 1944. gadā) <gallery> Danelia.jpg|[[Georgijs Danelija]] Sydney Brenner OIST 2008 (33208371153) (cropped).jpg|[[Sidnijs Breners]] Bibi Andersson (1961).jpg|[[Bibi Andešone]] Owen K. Garriott portrait.jpg|[[Ouens Geriots]] John Havliceck, Boston Celtics, 1960s.jpg|[[Džons Havličeks]] </gallery> === Maijs === * [[8. maijs]] — [[Sprents Dabvido]] (''Sprent Dabwido''), Nauru prezidents (dzimis 1972. gadā) * [[11. maijs]] — [[Pegija Liptone]] (''Peggy Lipton''), ASV aktrise, modele un dziedātāja (dzimusi 1946. gadā) * [[13. maijs]] — [[Dorisa Deja]] (''Doris Day''), ASV aktrise, dziedātāja un dzīvnieku tiesību aizstāve (dzimusi 1922. gadā) * [[14. maijs]] — [[Tims Konvejs]] (''Thomas Conway''), ASV komiķis un aktieris (dzimis 1933. gadā) * [[15. maijs]] — [[Bei Juimins]] (''I. M. Pei'', 貝聿銘), ķīniešu izcelsmes ASV arhitekts (dzimis 1917. gadā) * [[16. maijs]]: ** [[Bobs Hoks]] (''Bob Hawke''), Austrālijas premjerministrs (dzimis 1929. gadā) ** [[Ešlija Masaro]] (''Ashley Massaro''), ASV cīkstone un modele (dzimusi 1979. gadā) * [[20. maijs]] — [[Nikijs Lauda]] (''Niki Lauda''), Austrijas autosportists un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā) * [[24. maijs]] — [[Marijs Gells-Manns]] (''Murray Gell-Mann''), ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā) * [[28. maijs]] — [[Apolo Nsibambi]] (''Apolo Nsibambi''), Ugandas politiķis, premjerministrs (dzimis 1940. gadā) <gallery> DorisDay-midnightlace-full.jpg|[[Dorisa Deja]] Tim Conway cropped.jpg|[[Tims Konvejs]] I.M. Pei.JPG|[[Bei Juimins]] Lauda at 1982 Dutch Grand Prix.jpg|[[Nikijs Lauda]] Murray Gell-Mann - World Economic Forum Annual Meeting 2012.jpg|[[Marijs Gells-Manns]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Hosē Antonio Rejess]] (''José Antonio Reyes''), spāņu futbolists (dzimis 1983. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Valters Lībke]] (''Walter Lübcke''), vācu politiķis (dzimis 1953. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Lennarts Jūhansons]] (''Lennart Johansson''), zviedru sporta funkcionārs, UEFA prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Franko Dzefirelli]] (''Franco Zeffirelli''), Itālijas režisors un kinoproducents (dzimis 1923. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Muhammads Mursī]] (محمد محمد مرسى عيسى العياط), Ēģiptes prezidents (dzimis 1951. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Seare Mekonens]] (ሰዐረ መኮንን), Etiopijas virsnieks (dzimis 1954. gadā) <gallery> Sevillia-Zenit (2) (cropped).jpg|[[Hosē Antonio Rejess]] Franco Zeffirelli, director, 1972.jpg|[[Franko Dzefirelli]] Mohamed Morsi-05-2013.jpg|[[Muhammads Mursī]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Kamerons Boiss]] (''Cameron Boyce''), ASV aktieris (dzimis 1999. gadā) ** [[Žuans Žilbertu]] (''João Gilberto''), Brazīlijas mūziķis (dzimis 1931. gadā) * [[9. jūlijs]]: ** [[Fernando de la Rua]] (''Fernando de la Rúa''), Argentīnas prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Rips Torns]] (''Rip Torn''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) ** [[Ross Pero]] (''Ross Perot''), ASV uzņēmējs, politiķis, filantrops (dzimis 1930. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Valentīna Kortēze]] (''Valentina Cortese''), itāļu aktrise (dzimusi 1923. gadā) * [[18. jūlijs]]: ** [[Jukija Amano]] (天野 之弥), japāņu diplomāts, ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors (dzimis 1947. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Ritgers Hauers]] (''Rutger Hauer''), nīderlandiešu aktieris (dzimis 1944. gadā) ** [[Sezars Pelli]] (''César Pelli''), Argentīnas izcelsmes ASV arhitekts (dzimis 1926. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Bādžī Kāids es Sibsī]] (محمد الباجي قائد السبسي), Tunisijas prezidents (dzimis 1926. gadā) <gallery> Rip Torn at the 46th Emmy Awards headcrop.jpg|[[Rips Torns]] Valentina Cortese1941.png|[[Valentīna Kortēze]] Yukiya Amano 01610112 (3384818778).jpg|[[Jukija Amano]] Rutger Hauer (2018).jpg|[[Ritgers Hauers]] </gallery> === Augusts === * [[4. augusts]] — [[Nuons Čea]] (នួន ជា), Kambodžas politiķis, Sarkano khmeru ideologs (dzimis 1926. gadā) * [[5. augusts]] — [[Tonija Morisone]] (''Toni Morrison''), ASV rakstniece (dzimusi 1931. gadā) * [[10. augusts]] — [[Džefrijs Epstīns]] (''Jeffrey Epstein''), ASV uzņēmējs un dzimumnoziedznieks (dzimis 1953. gadā) * [[16. augusts]]: ** [[Feliče Džimondi]] (''Felice Gimondi''), itāļu riteņbraucējs (dzimis 1942. gadā) ** [[Kristīna, Nīderlandes princese]] (''Christina der Nederlanden''), Nīderlandes karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1947. gadā) ** [[Pīters Fonda]] (''Peter Fonda''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[23. augusts]]: ** [[Deivids Kohs]] (''David Koch''), ASV uzņēmējs un filantrops (dzimis 1940. gadā) ** [[Zelimhans Hangošvili]] (''Хангин Зелимхан'', ზელიმხან ხანგოშვილი), čečenu izcelsmes Gruzijas karavīrs un čečenu nemiernieku komandieris (dzimis 1979. gadā) * [[31. augusts]] — [[Antuāns Ibērs]] (''Anthoine Hubert''), franču autosportists (dzimis 1996. gadā) <gallery> Toni Morrison.jpg|[[Tonija Morisone]] Epstein 2013 mugshot.jpg|[[Džefrijs Epstīns]] Peter Fonda 2009.jpg|[[Pīters Fonda]] </gallery> === Septembris === * [[3. septembris]] ** [[Halvars Hanevolls]] (''Halvard Hanevold''), norvēģu biatlonists (dzimis 1969. gadā) ** [[Peters Lindbergs]] (''Peter Lindbergh''), vācu modes fotogrāfs un režisors (dzimis 1944. gadā) * [[6. septembris]] — [[Roberts Mugabe]] (''Robert Mugabe''), Zimbabves prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[10. septembris]] — [[Alberts Razins]] (''Альберт Разин''), udmurtu valodas un kultūras aktīvists (dzimis 1940. gadā) * [[11. septembris]] — [[Baharudins Jusufs Habibi]] (''Bacharuddin Jusuf Habibie''), Indonēzijas prezidents (dzimis 1936. gadā) * [[15. septembris]] — [[Riks Okaseks]] (''Ric Ocasek''), ASV mūziķis (dzimis 1944. gadā) * [[17. septembris]] — [[Džesika Džeimsa]] (''Jessica Jaymes''), ASV pornoaktrise (dzimusi 1979. gadā) * [[18. septembris]] — [[Imata Kabua]] (''Imata Kabua''), Māršalu salu prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[19. septembris]] — [[Zīna el Abidīns Ben Alī]] (زين العابدين بن علي), Tunisijas prezidents (dzimis 1936. gadā) * [[21. septembris]] ** [[Zigmunds Jēns]] (''Sigmund Jähn''), VDR kosmonauts (dzimis 1937. gadā) ** [[Sids Heigs]] (''Sid Haig''), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[26. septembris]]: ** [[Žaks Širaks]] (''Jacques Chirac''), Francijas prezidents (dzimis 1932. gadā) ** [[Genādijs Manakovs]] (''Геннадий Манаков''), Krievijas kosmonauts (dzimis 1950. gadā) * [[28. septembris]] — [[Marks Zaharovs]] (''Марк Захаров''), PSRS, Krievijas teātra un kino režisors, scenārists (dzimis 1933. gadā) <gallery> Robert Mugabe May 2015 (cropped).jpg|[[Roberts Mugabe]] Zine El Abidine Ben Ali.jpg|[[Zīna el Abidīns Ben Alī]] Sigmund Jahn cropped.jpg|[[Zigmunds Jēns]] Jacques Chirac, 1999.jpg|[[Žaks Širaks]] Mark Zakharov, April 1992.jpg|[[Marks Zaharovs]] </gallery> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Karels Gots]] (''Karel Gott''), čehu mūziķis (dzimis 1939. gadā) * [[2. oktobris]] — [[Gija Kančeli]] (გია ყანჩელი), gruzīnu komoponists (dzimis 1935. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Daiena Kerola]] (''Diahann Carroll''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1935. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Džindžers Beikers]] (''Ginger Baker''), angļu mūziķis (dzimis 1939. gadā) * [[11. oktobris]]: ** [[Roberts Forsters]] (''Robert Forster''), ASV aktieris (dzimis 1941. gadā) ** [[Aleksejs Ļeonovs]] (''Алексей Леонов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā) * [[22. oktobris]] — [[Marieke Vervorta]] (''Marieke Vervoort''), Beļģijas paraolimpiskā sportiste (dzimusi 1979. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Abū Bakri al Bagdādi]] (أبو بكر البغدادي), Irākas un Sīrijas terorists, Islāma valsts līderis (dzimis 1971. gadā) * [[27. oktobris]] — [[Vladimirs Bukovskis (1942—2019)|Vladimirs Bukovskis]] (''Владимир Буковский''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1942. gadā) <gallery> Gia Kancheli.jpg|[[Gija Kančeli]] Alexei Leonov.jpg|[[Aleksejs Ļeonovs]] Mugshot of Abu Bakr al-Baghdadi, 2004.jpg|[[Abū Bakri al Bagdādi]] </gallery> === Novembris === * [[29. oktobris]] — [[Jasuhiro Nakasone]] (''Yasuhiro Nakasone''), Japānas premjerministrs (dzimis 1918. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Mariss Jansons]], latviešu diriģents (dzimis 1943. gadā) <gallery> Maestro Mariss Jansons, wahrscheinlich bester lebender Dirigent (19289914459).jpg|[[Mariss Jansons]] </gallery> === Decembris === * [[2. decembris]] — [[Mutaibs bin Abdulazizs Al Saūds]] (متعب بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1928. vai 1931. gadā) * [[8. decembris]] — ''[[Juice Wrld]]'', ASV reperis (dzimis 1998. gadā) * [[9. decembris]] — [[Maria Frēdriksone]] (''Marie Fredriksson''), zviedru mūziķe (dzimusi 1958. gadā) * [[10. decembris]] — [[Jurijs Lužkovs]] (''Юрий Лужков''), krievu politiķis (dzimis 1936. gadā) * [[12. decembris]] — [[Denijs Aielo]] (''Danny Aiello''), amerikāņu aktieris (dzimis 1933. gadā) * [[14. decembris]] — [[Anna Karina]] (''Anna Karina''), dāņu aktrise (dzimusi 1940. gadā) * [[17. decembris]] — ''[[Mops djadja Pjos]]'' (''Мопс дядя Пёс''), ukraiņu blogeris un noziedznieks (dzimis 1973. gadā) * [[21. decembris]] — [[Mārtins Pīterss]] (''Martin Peters''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1943. gadā) * [[26. decembris]] — [[Sjū Laiona]] (''Sue Lyon''), ASV aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Juice WRLD - Les Ardentes 2019 (cropped).jpg|''[[Juice Wrld|Juice WRLD]]'' Danny Aiello.jpg|[[Denijs Aielo]] Aankomst Franse filmster Anna Karina op Schiphol, Anna Karina tijdens persconfer, Bestanddeelnr 921-0593.jpg|[[Anna Karina]] Martin Peters.jpg|[[Mārtins Pīterss]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Lliteratūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — == Atsauces == {{atsauces}} --> {{Pg2}} {{Commons|2019}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2019. gads| ]] 2nrn8tguygudiw5717pbkpxmv6phj6y 0 146631 4521608 4521358 2026-09-13T12:52:42Z MC2013 40125 4521608 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notiek 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiek [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. == Paredzētie notikumi == * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]]: ** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā) ** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā) * [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā) * [[31. augusts]]: ** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā) ** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā) ** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā) <gallery> Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]] King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]] </gallery> === Septembris=== * [[2. septembris]]: ** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā) ** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā) * [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā) <gallery> Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] t05ssw12g73kqpe3ns83ix0l7p1h8j2 4522022 4521608 2026-09-14T04:50:41Z Pirags 3757 /* Septembris */ 4522022 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. == Paredzētie notikumi == * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]]: ** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā) ** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā) * [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā) * [[31. augusts]]: ** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā) ** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā) ** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā) <gallery> Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]] King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]] </gallery> === Septembris=== * [[2. septembris]]: ** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā) ** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā) * [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā) <gallery> Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] jdtewvf01h3upy6wb5iv4myzubd0k2e 0 154238 4521926 4396970 2026-09-13T20:49:44Z Votre Provocateur 111653 4521926 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ričmonda | official_name = ''Richmond'' | settlement_type = štata administratīvais centrs | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | perrow = 1/2/2/2 | caption_align = center | image1 = A downtown view of Richmond, VA.jpg | image2 = St. John's Church in Richmond, VA (2011) IMG 4046.JPG | image3 = Street Scene along Monument Avenue - Richmond - Virginia - USA - 02 (32839955447).jpg | image4 = Main Street Station.jpg | image5 = State Capitol of the Commonwealth of Virginia (7358972234).jpg | image6 = Egyptian Building.JPG | image7 = E201001 0049 02.tif }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = Seal of Richmond, Virginia.svg | image_shield = | map_caption = | mapsize = | pushpin_map = ASV#Virdžīnija | pushpin_label_position = | latd = 37 | latm = 32 | lats = 27.5 | latNS = N | longd = 77 | longm = 25 | longs = 58.4 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|ASV}}''' | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{karogs|Virdžīnija}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | leader_name = | area_total_km2 = 162.0 | area_total_sq_mi = | area_land_km2 = 155.6 | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = 6.4 | elevation_m = 45.7 | population_footnotes = | population_total = 204214 | population_as_of = {{dat|2010|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = 1231675 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Eastern Time Zone|EST]] | utc_offset = -5 | timezone_DST = [[Eastern Daylight Time|EDT]] | utc_offset_DST = -4 | area_code = 804 | website = [http://www.richmondgov.com/ www.richmondgov.com] | footnotes = }} '''Ričmonda''' ({{val|en|Richmond}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Virdžīnija]]s štata administratīvais centrs. Tāpat kā pārējās štata pilsētas, arī Ričmonda ir neatkarīga pilsēta, un tā neietilpst neviena apgabala sastāvā. Pilsētā ir 204 214 iedzīvotāji,<ref>[http://2010.census.gov/2010census/data] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121230113955/http://2010.census.gov/2010census/data/|date={{dat|2012|12|30||bez}}}}. 2010 U.S. Census Data: Virginia. Retrieved February 16, 2011</ref> savukārt Ričmondas metropoles areālā dzīvo 1 231 675 iedzīvotāji.<ref name="coopercenter.org">[http://www.coopercenter.org/demographics] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071101114328/http://www.coopercenter.org/demographics|date={{dat|2007|11|01||bez}}}}. Weldon Cooper Official Population Estimates Retrieved January 28, 2011</ref> Pilsētas ekonomika balstās uz jurisprudences, finanšu un valdības iestādēm. Pilsētā atrodas viena no 13 ASV apelācijas tiesām un viena no 12 [[Federālā rezervju sistēma|federālajām rezervju fondu]] bankām. Pilsētā ir arī attīstīts tūrisms, pilsētas apkārtnē atrodas vairāki vēsturiskie objekti. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā Ričmonda bija [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s galvaspilsēta. == Vēsture == Ričmondas apkārtni pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pouhatanu konfederācijas indiāņu tautas. 1607. gadā angļu kolonisti izveidoja [[Džeimstauna|Džeimstaunu]], un 17. gadsimtā sāka apgūt arī teritorijas gar [[Džeimsa (upe)|Džeimsa upi]], kur vēlāk izveidojās Ričmonda. Pilsētu 1737. gadā nodibināja Viljams Bērds II. Tās nosaukums dots par godu [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondai]] Anglijā, jo skats uz Džeimsa upi Bērdam atgādināja Temzas ainavu pie Ričmondas. 1742. gadā apdzīvotā vieta ieguva pilsētas statusu. [[Amerikas revolūcija|Amerikas revolūcijas]] laikā Ričmonda kļuva par nozīmīgu politisko centru. 1775. gadā pilsētas Svētā Jāņa baznīcā [[Patriks Henrijs]] teica savu slaveno runu, kurā izskanēja vārdi „Dodiet man brīvību vai dodiet man nāvi!”. 1780. gadā Virdžīnijas galvaspilsētu pārcēla no [[Viljamsbērga|Viljamsbērgas]] uz Ričmondu. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā Ričmondai bija īpaši liela nozīme. 1861. gadā tā kļuva par [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Valstu Konfederācijas]] galvaspilsētu. Pilsētā atradās Konfederācijas valdības iestādes, ieroču rūpnīcas, dzelzs lietuves un citi kara rūpniecības uzņēmumi. Ričmondas aizsardzība kļuva par vienu no galvenajiem Konfederācijas militārajiem uzdevumiem. 1862. gada Pussalas kampaņas laikā Savienības Potomakas armija ģenerāļa [[Džordžs Maklelans|Džordža Maklelana]] vadībā pietuvojās pilsētai, taču pēc [[Septiņu dienu kauja|Septiņu dienu kaujām]] bija spiesta atkāpties. Turpmākajos kara gados Ričmonda saglabājās Konfederācijas kontrolē. 1865. gada aprīlī, pēc Konfederācijas pozīciju sabrukuma pie Pītersbērgas, tās valdība evakuējās no Ričmondas. Atkāpjoties Konfederācijas spēki aizdedzināja militārās noliktavas un citus stratēģiskus objektus, izraisot plašus ugunsgrēkus pilsētā. 3. aprīlī Ričmondu ieņēma Savienības karaspēks. Pēc pilsoņu kara Ričmonda pakāpeniski tika atjaunota un atkal kļuva par nozīmīgu Virdžīnijas ekonomisko un rūpniecisko centru. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pilsētā strauji attīstījās dzelzceļš, tabakas rūpniecība, banku un finanšu nozare. 20. gadsimtā Ričmonda bija arī viens no [[Afroamerikāņu pilsoņu tiesību kustība|ASV pilsoņu tiesību kustības]] centriem. Pilsētā notika protesti pret rasu segregāciju un diskrimināciju. 21. gadsimtā īpaša uzmanība pievērsta pilsētas vēsturiskajai atmiņai, tostarp pieminekļiem, kas bija veltīti Konfederācijas vadītājiem. Pēc plašām sabiedriskām diskusijām vairāki no tiem 2020. un 2021. gadā tika demontēti. == Audiovizuālās norādes == *[https://www.youtube.com/watch?v=LDzEfhTNrH8 The Graves of Jefferson Davis & His Generals | History Traveler Episode 159] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.richmondgov.com/ Ričmondas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120103103032/http://www.richmondgov.com/ |date={{dat|2012|01|03||bez}} }} {{en ikona}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štatu administratīvie centri}} {{Virdžīnijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Virdžīnijas pilsētas]] [[Kategorija:ASV štatu administratīvie centri]] tp0bvuoqgfnbdeluyx2c2t7vtw1157h 0 156631 4522038 4500702 2026-09-14T05:10:15Z Meistars Joda 781 4522038 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Mehāniskais apelsīns | attēls = Clockwork orangeA.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''A Clockwork Orange'' | žanrs = [[krimināldrāma]]<br />[[zinātniskā fantastika]] | režisors = [[Stenlijs Kubriks]] | producents = Stenlijs Kubriks | scenārija autors = Stenlijs Kubriks | galvenajās lomās = * [[Malkolms Makdauels]] * [[Godfreijs Kviglijs]] * [[Entonijs Šarps]] * [[Entonijs Šarps]] * [[Patriks Magī]] * [[Vorens Klarks]] | mūzika = [[Vendija Karlosa]] | operators = [[Džons Alkots]] | montāža = [[Bils Batlers]] | studija = | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1971|12|19}} | ilgums = 137 minūtes | valsts = {{GBR}}<br />{{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|2,2 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|26,5 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} "'''Mehāniskais apelsīns'''" ({{val|en|A Clockwork Orange}}) ir 1971. gada [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[krimināldrāmas filma]]. Tās režisors, scenārists un producents ir [[Stenlijs Kubriks]]. Filma uzņemta pēc [[Entonijs Bērdžess|Entonija Bērdžesa]] [[Mehāniskais apelsīns|tāda paša nosaukuma]] romāna motīviem.<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/skatuve/59569-nacionalaja_teatri_pirmizrade_mehaniskajam_apelsinam Nacionālajā teātrī pirmizrāde "Mehāniskajam apelsīnam"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121113105016/http://www.tvnet.lv/izklaide/skatuve/59569-nacionalaja_teatri_pirmizrade_mehaniskajam_apelsinam |date={{dat|2012|11|13||bez}} }}, 2006. gada 19. janvāris. Tvnet.lv. Atjaunots: {{dat|2011|7|15}}.</ref> Filmas sižeta pamatā ir galvenā varoņa Aleksa un viņas bandas ikdienas darbības nākotnes [[Anglija|Anglijā]]. Alekss ir harismātisks un psihopātisks bandas vadonis, kura dzīves galvenās baudas un izpriecas ir [[klasiskā mūzika]] (it īpaši [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]] un [[Džoakīno Rosīni|Rosīni]] mūzika), [[izvarošana]] un [[vardarbība]], ko dēvē par ''ultra-violence''. Kad vienu vakaru Aleksu noķer un apcietina, viņam piedāvā piedalīties medicīniskā eksperimentā, kura mērķis ir radīt Aleksā riebumu pret visām tām lietām, ko sabiedrībā uzskata par grēcīgām un ļaunām un kas pašam Aleksam sagādājušas baudu. Filma pēc tās iznākšanas saņēma ļoti divdomīgu attieksmi, it īpaši [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], kur to pat aizliedza, jo uzskatīja, ka filma propagandē vardarbību, slepkavības un antisociālu uzvedību.<ref name="School">"Serious pockets of violence at London school, QC says", 1972. gada 21. marts. {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.diena.lv/arhivs/dieva-un-nelaba-mehanisms-12976307 Dieva un Nelabā mehānisms], 2006. gada 25. novembris. Diena.lv. Atjaunots: {{dat|2011|7|15}}.</ref> == Sižets == [[Attēls:Stanley_Kubrick_The_Exhibition_-_LACMA_-_A_Clockwork_Orange_-_Korova_Milk_Bar_(8998526527).jpg|alt=Stanley Kubrick The Exhibition — LACMA — A Clockwork Orange — Korova Milk Bar (8998526527)|thumb|240x240px|Bārā, kurā pasniedz ''milk-plus'', izmantotās dekorācijas]] Futūristiskā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] Alekss ir jauniešu bandas līderis, kurā ietilpst vēl Džordžijs, Dims un Pīts. Kādu nakti pēc narkotiska ''milk-plus'' dzēriena lietošanas viņi iesaistās cīņā ar konkurējošu bandu. Tad viņi brauc uz rakstnieka Frenka Aleksandra mājām, piemāna viņus un iekļūst ēkā. Viņi piekauj Aleksandru, un Alekss vardarbīgi izvaro Aleksandra sievu, dziedot dziesmu ''[[Singin' in the Rain (dziesma)|Singin' in the Rain]]''. Nākamajā dienā sakarā ar skolas kavēšanu pie Aleksa ierodas probācijas darbinieks Deltoids, kurš zina par Aleksa darbībām un brīdina viņu. Aleksa draugi pauž neapmierinātību ar sīkajiem noziegumiem un vēlas lielāku vienlīdzību un lielākas zādzības, taču Alekss apliecina savu varu, uzbrūkot viņiem. Vēlāk Alekss, kamēr draugi paliek ārpusē, iebrūk turīgas "kaķu dāmas" mājās un iesit viņai ar lielu fallisku skulptūru. Izdzirdot sirēnas, Alekss mēģina bēgt, bet Dims ar pudeli iesit viņam pa seju un atstāj viņu policijai. Deltoids paziņo, ka sieviete no gūtajām traumām ir mirusi, un Aleksu notiesā par slepkavību un iesloga uz 14 gadiem cietumā. Divus gadus pavadījis cietumā, Alekss piekrīt piedalīties iekšlietu ministra jaunajā Ludoviko tehnikas eksperimentā, kas divu nedēļu laikā rada nepatiku pret noziegumiem. Aleksu piesprādzē pie krēsla, viņa acis atver, un viņam injicē narkotikas. Pēc tam viņš ir spiests skatīties filmas par seksu un vardarbību, no kurām dažās skan viņa mīļākā komponista [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]] mūzika. Aleksam no filmām kļūst slikti, un, baidoties, ka terapijas dēļ viņam radīsies riebums pret Bēthovena mūziku, viņš lūdz eksperimentu pārtraukt. Pēc divām nedēļām ministrs amatpersonu sapulcē demonstrē Aleksa rehabilitāciju. Alekss nespēj cīnīties pret cilvēku, kas par viņu ņirgājas un viņam uzbrūk, kā arī viņam kļūst slikti, vēloties seksu ar kailu sievieti. Cietuma kapelāns sūdzas, ka Aleksam ir laupīta brīvā griba, savukārt ministrs apgalvo, ka Ludoviko tehnika samazinās noziedzību un ieslodzīto skaitu. Aleksu atbrīvo no cietuma, bet atklāj, ka policija ir pārdevusi viņa mantas, lai sniegtu kompensāciju viņa upuriem, un viņa vecāki ir izīrējuši viņa istabu. Alekss sastopas ar vecu klaidoni, kuram viņš uzbruka pirms vairākiem gadiem, un klaidonis ar draugiem uzbrūk viņam. Aleksu izglābj divi policisti, bet viņš ir pārsteigts, redzot, ka tie ir Dims un Džordžijs. Abi ved Aleksu ārpus pilsētas, kur viņu piekauj un gandrīz noslīcina. Alekss ar pēdējiem spēkiem tiek līdz tuvējās mājas slieksnim, kur sabrūk. Alekss pamostas un atrod sevi Aleksandra kunga mājās, kurš tagad pārvietojas ratiņkrēslā. Aleksandrs neatpazīst Aleksu no iepriekšējā uzbrukuma, bet zina par viņu un Ludoviko tehniku no laikrakstiem. Viņš Aleksu uzskata par politisko ieroci un gatavojas iepazīstināt viņu ar saviem kolēģiem. Aleksandrs saprot, ka Alekss bija tas, tas uzbruka viņam un viņa sievai. Ar kolēģu palīdzību Aleksandrs apreibina Aleksu un ieslēdz viņu augšstāva guļamistabā. Pēc tam viņš no apakšas skaļi atskaņo [[Bēthovena 9. simfonija|Bēthovena 9. simfoniju]]. Nespēdams izturēt nežēlīgās sāpes, Alekss mēģina izdarīt pašnāvību, izlecot pa logu. Alekss izdzīvo un pamostas slimnīcā ar vairākiem savainojumiem. Kamēr viņam veic virkni psiholoģisko testu, viņš atklāj, ka viņam vairs nav nepatikas pret vardarbību un seksu. Ierodas ministrs un atvainojas Aleksam. Viņam piedāvā arī parūpēties par viņu apmaiņā pret sadarbošanos ar valsts iestādēm. Ministrs atskaņo 9. simfoniju un Alekss sapņo par seksu ar sievieti, pie sevis domājot: "Es esmu izārstēts." == Tēmas == === Morāle === Filmā tiek apspriesta "labā" definīcija un tas, vai ir jēga izmantot terapiju, lai apturētu amorālu uzvedību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reason.com/2005/06/01/should-we-cure-bad-behavior/|title=Should We Cure Bad Behavior?|last=Bailey|first=Ronald|website=Reason.com|access-date=2022-12-30|date=2005-06-01|language=en}}</ref> Stenlijs Kubriks, rakstot ''Saturday Review'', aprakstīja filmu kā sociālu satīru, kas risina jautājumu, vai uzvedības psiholoģija un [[Nosacījuma refleksi|nosacījuma refleksu]] ievingrināšana ir jauni bīstami ieroči totalitārai valdībai, ko izmantot, lai uzspiestu pilsoņiem kontroli un padarītu tos nedaudz līdzīgus robotiem.<ref>''Saturday Review'', 1971. gada 25. decembris</ref> Tāpat Kubriks teica, ka tas ir stāsts par pusaudža likumpārkāpēja apšaubāmu labošanu ar terapijas palīdzību, kā arī stāsts par brīvo gribu. Pēc terapijas Alekss uzvedas kā labs sabiedrības loceklis, lai gan ne pēc savas izvēles. Viņa labestība ir piespiesta; viņš ir kļuvis par mehānisku apelsīnu — organisks no ārpuses, mehānisks no iekšpuses. Kad Aleksam ir veikta Ludoviko tehnika, kapelāns viņa jauno attieksmi kritizē kā nepatiesu, apgalvojot, ka patiesai labestībai jānāk no iekšpuses. Tas noved pie tēmas par Aleksa ļaunprātīgu izmantošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.nytimes.com/www.nytimes.com/books/97/11/30/home/burgess-orange.html|title=Home|website=archive.nytimes.com|access-date=2022-12-30}}</ref> [[Attēls:LudovicoMalcolmMcDowellAClockworkOrangetrailer.png|thumb|240x240px|Ludoviko tehnika]] === Psiholoģija === Filma kritizē psihologu [[Džons Votsons (psihologs)|Džona Votsona]] un [[Beress Frederiks Skiners|Beresa Frederika Skinera]] ierosināto [[Biheiviorisms|biheiviorismu]] jeb "uzvedības psiholoģiju". Bērdžess noraidīja biheiviorismu, nosaucot Skinera grāmatu ''Beyond Freedom and Dignity'' (1971) par "vienu no visbīstamākajām grāmatām, kas jebkad sarakstītas". Filmā attēlotā Ludoviko tehnika ir parodija par nepatiku terapiju, kas ir veids, kā vingrināt nosacījuma refleksus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city-journal.org/html/prophetic-and-violent-masterpiece-12926.html|title=A Prophetic and Violent Masterpiece|website=City Journal|access-date=2022-12-30|date=2015-12-23|language=en}}</ref> === Sabiedrība === Filmā attēloto sabiedrību daži uztvēra kā komunistisku, saskatīja saistību ar krievu kultūru. Filmā, tāpat kā grāmatā, pusaudžu slengam ir spēcīga krievu ietekme. Bērdžess skaidro, ka slengs ir daļēji paredzēts, lai lasītāju ievilktu grāmatas varoņu pasaulē un novērstu grāmatas novecošanos. Ir daži pierādījumi, kas liecina, ka sabiedrība ir sociālistiska vai varbūt no neveiksmīga sociālisma attīstās par autoritāru sabiedrību. Romānā uz ielām ir gleznojumi ar strādniekiem krievu sociālistiskās mākslas stilā, un filmā redzams neķītrs sociālistisks murālis. Kā DVD komentāros norāda Malkolms Makdauels, Aleksa mājas atrodas sociālisma stila daudzdzīvokļu ēkās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visual-memory.co.uk/amk/doc/interview.aco.html|title=The Kubrick Site: Kubrick's comments regarding 'A Clockwork Orange'|website=www.visual-memory.co.uk|access-date=2022-12-30}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sprachcaffe.com/english/magazine-article/in-the-presence-of-stars-famous-filming-locations-near-sprachcaffe-schools-2017-03-31.htm|title=Famous filming locations near Sprachcaffe schools|last=Plus|first=Sprachcaffe Languages|website=www.sprachcaffe.com|access-date=2022-12-30|language=en}}</ref> Kubriks nesniedza skaidru atbildi par to, kāda ir sabiedrība filmā, sakot "ministrs, kuru atveido Entonijs Šārps, nepārprotami ir labējā spārna pārstāvis. Rakstnieks Patriks Magī ir vājprātīgs kreisais. Viņi atšķiras tikai ar savu dogmu. Viņu līdzekļi un mērķi neatšķiras."<ref name=":0" /> == Darbs pie filmas == Entonijs Bērdžess sava romāna filmas tiesības pārdeva par 500 [[ASV dolārs|ASV dolāriem]] (atbilst 4500 dolāriem 2021. gadā) neilgi pēc tā publicēšanas 1962. gadā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalog.afi.com/Catalog/moviedetails/54041|title=AFI{{!}}Catalog|website=catalog.afi.com|access-date=2022-12-30}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka filmā galvenās lomas atveido rokgrupas ''[[The Rolling Stones]]'' dalībnieki. Grupas solists [[Miks Džegers]] izrādīja interesi par Aleksa galvenās lomas atveidošanu, bet britu režisors [[Kens Rasels]] bija piesaistīts režijai.<ref name=":1" /> Tomēr tas neizdevās, jo radās problēmas ar [[Britu filmu klasifikācijas padome|Britu filmu klasifikācijas padomi]] (BBFC), un galu galā tiesības uz filmu nokļuva pie Kubrika.<ref name=":1" /> [[Malkolms Makdauels]] izvēlēts Aleksa lomai pēc tam, kad Kubriks viņu redzēja filmā "[[Ja....]]" (1968).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/features/film-interviews/a-clockwork-orange-at-50-malcolm-mcdowell-3058239|title=Malcolm McDowell talks 'A Clockwork Orange' at 50: "It was torture"|last=Beaumont|first=Mark|website=NME|access-date=2022-12-30|date=2021-09-30|language=en}}</ref> Ludoviko tehnikas ainas filmēšanas laikā Makdauels saskrāpēja radzeni un uz laiku kļuva akls.<ref>"Art Adams interview". "The Mutant Report." Volume 3. ''Marvel Age'' #71 (February 1989). Marvel Comics. pp. 12—15.</ref> Ārsts, kurš stāvēja viņam blakus ainā un pilināja Aleksa piespiedu kārtā atvērtajās acīs sāls šķīdumu, bija īsts ārsts, lai novērstu aktiera acu izžūšanu. Makdauels filmēšanas laikā salauza arī dažas ribas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://worldtv.com/blog/misc/|title=Misc|website=Worldtv.com|access-date=2022-12-30|date=2011-04-12|archive-date=2011-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20110412145120/http://worldtv.com/blog/misc/}}</ref> [[Attēls:Thamesmead Housing Estate 01.jpg|thumb|240x240px|Filmēšanai izmantotā vietā [[Londona|Londonā]]]] === Adaptācija === Romāna adaptācija sākotnēji nemaz netika plānota. Scenārists [[Terijs Sauterns]] iedeva Kubrikam romāna kopiju, taču viņš to nolika malā, jo tobrīd izstrādāja ar [[Napoleons Bonaparts|Napoleonu Bonapartu]] saistītu projektu. Kubrika sieva intervijā sacīja, ka iedevusi Kubrikam romānu pēc tā izlasīšanas. Kubriks sacīja: "Mani tajā sajūsmināja viss — sižets, idejas, varoņi un, protams, valoda. Stāsts darbojas vairākos līmeņos — politiskā, socioloģiskā, filozofiskā un, pats galvenais, sapņainā psiholoģiski simboliskā līmenī." Kubriks uzrakstīja romānam tuvu scenāriju. Viņš saka: "Es domāju, ka viss, kas Bērdžesam bija sakāms par stāstu, tika ielikts grāmatā, taču es iekļāvu dažas noderīgas stāstījuma idejas un pārveidoju dažas ainas."<ref name=":0" /> Scenārijs balstīts uz ASV izdotās grāmatas versiju, kurā ir izlaista pēdējā nodaļa. === Mūzika === Par galveno mūziku tika izvēlēts [[Henrijs Pērsels|Henrija Pērsela]] skaņdarbs ''[[Music for the Funeral of Queen Mary]]''. Filmā arī iekļauta [[Edvards Elgars|Edvarda Elgara]] un [[Džoakīno Rosīni]] mūzika, kā arī [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]] mūzika, īpaši Aleksa iecienītā [[Bēthovena 9. simfonija|9. simfonija]]. Tomēr skaņu celiņā ir vairāk Rosīnī nekā Bēthovena mūzikas. == Vērtējums == === Kritiķu vērtējums === Izdošanas brīdī filma saņēma dalītas kritiķu atsauksmes.<ref name=":1" /> Pēc tam, kad filma saņēma [[Ņujorkas kinokritiķu balva|Ņujorkas kinokritiķu balvu]], Vinsens Kenbijs no ''[[The New York Times]]'' par filmu teica, ka "tas ir spožs un bīstams darbs, taču bīstams tādā veidā, kā dažkārt izcilas lietas ir."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.nytimes.com/www.nytimes.com/library/film/010972kubrick-orange.html|title='A Clockwork Orange': Disorienting But Human Comedy|website=archive.nytimes.com|access-date=2022-12-30}}</ref> Viņš slavēja arī filmas tehniskos sasniegumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1971/12/20/archives/a-clockwork-orange-dazzles-the-senses-and-mind.html|title=' A Clockwork Orange' Dazzles the Senses and Mind|work=The New York Times|access-date=2022-12-30|date=1971-12-20|last=Canby|first=Vincent|issn=0362-4331|language=en}}</ref> [[Rodžers Īberts]] filmai deva divas no četrām zvaigznēm, saucot to par "ideoloģisku bardaku."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/a-clockwork-orange-1972|title=A Clockwork Orange movie review (1972) {{!}} Roger Ebert|last=Ebert|first=Roger|website=https://www.rogerebert.com/|access-date=2022-12-30|language=en}}</ref> Savā ''[[New Yorker]]'' recenzijā ar nosaukumu "Stenlijs Streindžlavs" Polīna Kēla filmu nodēvēja par pornogrāfisku un Kubriku par "sliktu pornogrāfistu", jo tā dehumanizēja Aleksa upurus, vienlaikus izceļot galvenā varoņa ciešanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visual-memory.co.uk/amk/doc/0051.html|title=The Kubrick Site: Pauline Kael on 'A Clockwork Orange'|website=www.visual-memory.co.uk|access-date=2022-12-30}}</ref> Gadu laikā "Mehāniskais apelsīns" kļuvis par [[Kulta filma|kulta klasiku]]. Laikrakstam ''[[The Guardian]]'' Pīters Frenčš norādīja, ka filmas pretrunīgo reputāciju, iespējams, izraisīja fakts, ka tā izlaista laikā, kad bija lielas bailes no pusaudžu likumpārkāpumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2000/feb/27/6|title=You looking at me?|last=Staff|first=Guardian|website=the Guardian|access-date=2022-12-30|date=2000-02-27|language=en}}</ref> Ādams Neimans no ''[[The Ringer]]'' rakstīja, ka filmas tēmas par noziedzību, korumpētām varas struktūrām un dehumanizāciju ir aktuālas mūsdienu sabiedrībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theringer.com/movies/2019/3/13/18262905/revisiting-a-clockwork-orange-stanley-kubrick|title=‘A Clockwork Orange’ in the Age of Cancellation|last=Nayman|first=Adam|website=The Ringer|access-date=2022-12-30|date=2019-03-13|language=en}}</ref> Saimons Braunds no [[Empire (žurnāls)|''Empire'']] uzteica "žilbinošo vizuālo stilu" un Makdauela "vienkārši pārsteidzošo" Aleksa attēlojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.empireonline.com/movies/reviews/empire-essay-clockwork-orange-review/|title=EMPIRE ESSAY: A Clockwork Orange|website=Empire|access-date=2022-12-30}}</ref> Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 88% vērtējums, rakstot "satraucošs un pārdomu rosinošs, "Mehāniskais apelsīns" ir auksts un antiutopisks murgs ar ļoti tumšu humora izjūtu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/clockwork_orange|title=A Clockwork Orange (1971)|website=[[Rotten Tomatoes]]|access-date=30.12.2022}}</ref> ''[[Metacritic]]'' filmas vērtējums ir 77 no 100.<ref>{{Atsauce|title=A Clockwork Orange|url=https://www.metacritic.com/movie/a-clockwork-orange|accessdate=2022-12-30}}</ref> Filma nominēta četrām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] kategorijās "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", "[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]" un "[[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]]". Tā nominēta arī septiņām [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvām]], tomēr nevienu nesaņēma. === Kases ieņēmumi === Filma guva finansiālus panākumus, nopelnot 41 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ASV un aptuveni 73 miljonus ārzemēs, kopējiem ieņēmumiem sasniedzot 114 miljonus pie 1,3 miljonu budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1998-sep-29-fi-27418-story.html|title=Kubrick Keeps 'em in Dark With 'Eyes Wide Shut'|last=Eller|first=Claudia|website=Los Angeles Times|access-date=2022-12-30|date=1998-09-29|language=en}}</ref> === Pretrunas === Amerikas Savienotajās Valstīs filmai "Mehāniskais apelsīns" sākotnēji 1972. gadā piešķīra "X vērtējumu". Kubriks no filmas izgrieza aptuveni 30 sekundes seksuāla rakstura kadru, lai iegūtu "R vērtējumu".<ref name=":1" /> Filmā attēloto seksuālo darbību un vardarbības dēļ, ASV katoļu filmu birojs aizliedza katoļiem filmu skatīties. 1982. gadā šo vērtējumu atcēla un deva tai "nosodīts" vērtējumu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Roman Catholicism in America|url=http://archive.org/details/romancatholicism00gill_0|publisher=Columbia University Press|date=1999-04-15|isbn=978-0-231-10870-6|last=Chester Gillis}}</ref> Lai gan Apvienotās Karalistes kinoteātros 1971. gada decembrī to demonstrēja bez cenzūras, Lielbritānijas varas iestādes uzskatīja, ka filmā redzamā seksuālā vardarbība ir ekstrēma. 1972. gada martā tiesas procesa laikā pret 14 gadus vecu zēnu, kuru apsūdzēja par klasesbiedra slepkavību, prokurors atsaucās uz filmu "Mehāniskais apelsīns", liekot domāt, ka filma viņu bija ietekmējusi.<ref>"Serious pockets of violence at London school, QC says", ''[[The Times]]'', 21.03.1972</ref> Filmu saistīja ar vecāka gadagājuma klaidoņa slepkavību, ko veica 16 gadus vecs zēns, [[Bakingemšīra|Bakingemšīrā]], kurš atzina savu vainu pēc tam, kad bija paziņojis policijai, ka draugi viņam stāstījuši par filmu un par veca klaidoņa piekaušanu.<ref>" 'Clockwork Orange' link with boy's crime", ''The Times'', 04.07.1973</ref> Prese vainoja arī filmu izvarošanā, kuras laikā uzbrucēji esot dziedājuši dziesmu ''Singin' in the Rain''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sparknotes.com/film/clockworkorange/context/|title=A Clockwork Orange: Context|website=SparkNotes|access-date=2022-12-30|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kubrika sieva sacīja, ka viņu ģimene esot saņēmuši draudus un ka pie viņu mājām esot bijuši protestētāji.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/video/2011/may/20/cannes-2011-clockwork-orange-malcolm-mcdowell-video|title=Cannes 2011: Re-winding A Clockwork Orange with Malcolm McDowell - video|work=The Guardian|access-date=2022-12-30|date=2011-05-20|last=Brooks|first=Xan|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 1973. gadā ''[[Warner Bros. Pictures]]'' pēc Kubrika lūguma filmu pārtrauca izrādīt Lielbritānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2000/mar/03/fiction|title=The old ultra-violence|website=the Guardian|access-date=2022-12-30|date=2000-03-03|language=en}}</ref> Tikai pēc Kubrika nāves 1999. gadā filmu atkārtoti izlaida kinoteātros, [[VHS]] un [[DVD]] formātos. Filmu 1973. gadā aizliedza [[Īrija|Īrijā]] un to izlaida tikai {{Dat|2000|3|17|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://comeheretome.com/2013/07/21/banned-like-clockwork/|title=Banned like Clockwork.|website=Come Here To Me!|access-date=2022-12-30|date=2013-07-21|language=en}}</ref> [[Singapūra|Singapūrā]] filma bija aizliegta 30 gadus, līdz 2006. gadā tā centās iegūt izlaišanas atļauju. To noraidīja un aizliegumu atcēla tikai 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sg.style.yahoo.com/blogs/advanced-screening/controversial-films-premiere-pore-student-film-fest-025008083.html|title=‘A Clockwork Orange’ to premiere at S’pore film fest|website=sg.style.yahoo.com|access-date=2022-12-30|language=en-SG|archive-date=2022-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20221230203005/https://sg.style.yahoo.com/blogs/advanced-screening/controversial-films-premiere-pore-student-film-fest-025008083.html}}</ref> Filma uz laiku bija aizliegta arī citās valstīs, kā [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Malta|Maltā]]. == Ietekme == Kopā ar filmām, kā "[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]" (''Bonnie and Clyde'', 1967), "[[Dzīvo miroņu nakts]]" (1968), "[[Mežonīgais bars]]" (''The Wild Bunch'', 1969), ''[[Soldier Blue]]'' (1970), "[[Netīrais Harijs]]" (1971) un "[[Salmu suņi]]" (1971), "Mehāniskais apelsīns" tiek uzskatīta par vienu no pirmajām uzskatāmajām kinoteātros izrādītām filmām ar samazinātu vardarbības kontroli.<ref>MacDonald, Ian. ''Revolution in the Head''. Pimlico. p. 235.</ref> [[AFI 100 gadi... 100 filmas]] sarakstā "Mehāniskais apelsīns" ierindojās 46. vietā 1998. gada sarakstā un 70. vietā 2007. gada sarakstā. Alekss ir ierindots 12. vietā AFI 100 ļaundaru sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.afi.com/afis-100-years-100-heroes-villians/|title=AFI’s 100 YEARS…100 HEROES & VILLAINS|website=American Film Institute|access-date=2022-12-30|language=en}}</ref> 2008. gadā [[AFI 10 Top 10]] sarakstā "Mehāniskais apelsīns" nosaukts par ceturto labāko zinātniskās fantastikas filmu. Filma ierindota arī AFI 100 labāko trilleru saraksta 21. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.afi.com/afis-100-years-100-thrills/|title=AFI’s 100 YEARS…100 THRILLS|website=American Film Institute|access-date=2022-12-30|language=en}}</ref> 2010. gadā ''[[Time]]'' žurnāls filmu iekļāva savā 10 vardarbīgāko filmu saraksta 9. vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://entertainment.time.com/2010/09/03/top-10-ridiculously-violent-movies/slide/a-clockwork-orange/|title=A Clockwork Orange {{!}} Top 10 Ridiculously Violent Movies|work=Time|access-date=2022-12-30|date=2010-09-02|last=Tharoor|first=Ishaan|issn=0040-781X|language=en|archive-date=2013-02-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20130217004917/http://entertainment.time.com/2010/09/03/top-10-ridiculously-violent-movies/slide/a-clockwork-orange/}}</ref> 2008. gadā žurnāls [[Empire (žurnāls)|''Empire'']] to ierindoja 500. visu laiku labāko filmu saraksta 75. vietā, bet 2013. gada 100 labāko britu saraksta 11. vietā. 2010. gadā ''[[The Guardian]]'' to nosauca par 6. labāko mākslas filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2010/oct/20/clockwork-orange-kubrick-arthouse|title=A Clockwork Orange: No 6 best arthouse film of all time|website=the Guardian|access-date=2022-12-30|date=2010-10-20|language=en}}</ref> 2020. gadā filma iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2020/film/news/dark-knight-shrek-grease-blues-brothers-national-film-registry-1234852610/|title=‘Dark Knight,’ ‘Shrek,’ ‘Grease,’ ‘Blues Brothers’ Added to National Film Registry|last=McNary|first=Dave|website=Variety|access-date=2022-12-30|date=2020-12-14|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120121085421/http://kubrickfilms.warnerbros.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Filmu ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100406010511/http://ifdb.lv/f172 IFDB.lv profils] {{Stenlijs Kubriks}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1971. gada filmas]] [[Kategorija:Stenlija Kubrika filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Krimināldrāmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]] [[Kategorija:Antiutopiskas filmas]] 2szkcei8lljy0o9t24ccu57dts8f4ya 0 158777 4521691 4256192 2026-09-13T14:58:02Z Bendžamins 76862 4521691 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Rafaels Varāns | fullname = Rafaels Varāns | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|25}} | cityofbirth = [[Lille]] | countryofbirth = [[Francija]] | height = 191 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 2000—2002 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} [[Hellemmes]] | youthyears2 = 2002—2010 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens]] | years1 = 2010—2011 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens]] | caps1 = 23 | goals1 = 2 | years2 = 2010—2021 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | caps2 = 236 | goals2 = 8 | nationalyears1 = 2010 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 3 | nationalcaps3 = 93 | nationalgoals3 = 5 | nationalteam3 = {{fb|Francija}} | nationalyears3 = 2013—2022 | image = Liver-RM (8) (Varane).jpg | name = | caption = Rafaels Varāns 2018. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | years3 = 2021—2024 | caps3 = 68 | goals3 = 2 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]] | years4 = 2024 | caps4 = 0 | goals4 = 0 | totalcaps = 336 | totalgoals = 12 }} '''Rafaels Varāns''' ({{val|fr|Raphaël Varane}}; dzimis {{dat|1993|4|25}}) ir [[Francija]]s bijušais futbolists, aizsargs, [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Varāns ir spēlējis Francijas komandā [[RC Lens|''Lens'']], Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']] un [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: 2011—12, [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]] * [[Copa del Rey]]: 2013—14 * [[Spānijas Superkauss]]: 2012, 2017, 2019—20 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013—14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2014, 2016, 2017 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2014, 2016, 2017, 2018 '''Manchester United''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2022—23<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/live/football/64691864|title=Carabao Cup final: Man Utd win first trophy since 2017 - reaction|date=2023. gada 25. febr.|via=www.bbc.com}}</ref> * [[FA kauss]]: 2023—24<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25052024-iesit_devinpadsmitgadnieki_united_revanse|title=Iesit deviņpadsmitgadnieki, ''United'' revanšējas ''City'' un triumfē FA kausā|date=2024. gada 25. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref>; finālists: 2022—23 '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{Cite web|url=https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live|title=2022 World Cup final: Argentina 3-3 France (aet, 4-2 on pens) — as it happened|first=Scott|last=Murray|date=2022. gada 18. dec.|via=www.theguardian.com}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]]: 2020—21 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110815062342/http://www.realmadrid.com/cs/Satellite/en/1193041476158/1330062214606/jugador/Jugador/Varane.htm Real Madrid profils] {{en ikona}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Varāns, Rafaels}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Como 1907 spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] o13vhs7nxsa7oqwxwltf9rb4zyfdd49 0 161580 4521874 1415012 2026-09-13T19:18:32Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Ričards Hamonds]] uz [[Hamonds]] 4521874 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hamonds]] cxhs61rhxlyeiqlzmpsbngx8esemj2k 0 168342 4522090 4492910 2026-09-14T08:30:00Z Dukts 38889 /* Dzeja */ 4522090 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | attēls = Anna Auziņa 2025. gadā "Kāpostu zupas" atvēršanā.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Anna Auziņa 2025. gadā krājuma "Kāpostu zupa" atvēršanā | platums = | vārds = Anna Auziņa | dz_gads = 1975 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | nodarbošanās = dzejniece, gleznotāja |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = kopš 1990 | žanri = dzeja }} '''Anna Auziņa''' (dzimusi 1975. gada 18. aprīlī Rīgā) ir latviešu dzejniece un gleznotāja. == Biogrāfija == A. Auziņa dzimusi dzejnieka [[Imants Auziņš|Imanta Auziņa]] un prozaiķes, tulkotājas [[Irina Cigaļska|Irinas Cigaļskas]] ģimenē. Viņas māsa ir tulkotāja [[Irēna Auziņa]]. Viņa mācījusies J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1987—1994). Beigusi [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s glezniecības nodaļu (1998) un [[Juris Jurjāns (gleznotājs)|Jura Jurjāna]], [[Normunds Brasliņš|Normunda Brasliņa]] un [[Kristaps Zariņš (gleznotājs)|Kristapa Zariņa]] zīmēšanas un gleznošanas meistardarbnīcu (2001). No 1994. gada piedalījusies tēlotājas mākslas izstādēs. Nozīmīgākās personālizstādes: izstāde salonā "Telpa" Daugavpilī (1996), "Par godu vasarai" Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā (2001), "Bābu vasara" Reiterna namā (2001), "Vižņi un mākoņi" Mākslas salonā 11. novembra krastmalā 35 (2002), "Dzīve Purvciemā" salonā "Māksla" (2006) un "Viņš" galerijā "AG7" (2006). Strādājusi reklāmas aģentūrās par tekstu autori. [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvusi maģistra grādu, absolvējot Kultūras un starpkultūru studiju programmu (2013). Kopš 2014. gada LKA vieslektore. 2013. gadā uzsākusi studijas [[Latvijas Universitāte]]s Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas doktorantūrā, 2019. gadā ieguvusi doktores grādu. Pētījumi par sievišķo valodu latviešu dzejā.<ref>Anna Auziņa: vieslektore. http://www.lka.edu.lv/lv/par-akademiju/docetaji/anna-auzina/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201201200820/https://lka.edu.lv/lv/par-akademiju/docetaji/anna-auzina/ |date={{dat|2020|12|01||bez}} }}</ref> Publicē recenzijas par dzejas grāmatām. Dzīvo [[Carnikava|Carnikavā]]. === Dzeja === Pirmais dzejolis publicēts 1991. gadā. Saņēmusi Klāva Elsberga prēmiju par krājuma "Atšķirtie dārzi" manuskriptu (1994), tas izdots grāmatā 1995. gadā un tiek uzskatīts par novatorisku sievišķās rakstības pieteikumu 90. gadu dzejā. Auziņas aizsākto tradīciju [[Jānis Elsbergs]] raksturojis: "Emocionāla atraisītība un tiešums blīvā gleznainu, konkrētu tēlu plūdumā, asi reālistisku, raupju ikdienas detaļu sadzīvošana ar jaudīgu jutekliskumu un vissmalkākajiem, trauslākajiem tēliem un noskaņām."<ref>Jānis Elsbergs. Sievietes, sievietes, sievietes. Satori, 2008, 23. sept. http://www.satori.lv/article/sievietes-sievietes-sievietes {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170918171255/http://www.satori.lv/article/sievietes-sievietes-sievietes |date={{dat|2017|09|18||bez}} }}</ref> [[Anda Kubuliņa]] rakstījusi, ka Auziņa jaunas meitenes pieredzi izsaka ar iniciācijas rituālu simboliem, nosaucot viņas stilu par "mītisko simbolismu".<ref>Anda Kubuliņa. Jaunienestais un eksperimenti 1995. gada dzejas grāmatās. ''Latviešu literatūra: 1995. gads.'' Rīga: Zinātne, 1996, 22.-26. lpp.</ref> 2001. gadā Auziņa pabeidza darbu pie otrā dzejoļu krājuma, tā manuskripts ieguva a/s "Preses nams" latviešu oriģinālliteratūras konkursa balvu dzejā un gada nogalē tika izdots ar nosaukumu "Slēpotāji bučojas sniegā". Kritiķe [[Inta Čaklā]] par krājumu rakstīja: "Annas Auziņas otrais dzejoļu krājums piesaista vispirms ar pamatnoskaņu, kāda mūsu dzejā ir reta. Tā ir kāpināta dzīvesprieka prasība, dzīves kā baudas un Dieva dāvanas izjūta. Turklāt dzīves garšas avots nav kādi īpaši, ikdienai pāri pacelti stāvokļi, bet pati pasaulīgā dzīve savā raibajā un vitālajā plūdumā."<ref>Inta Čaklā. Paradīzes vārtos. Literatūra un Māksla Latvijā, 2002, 10. maijs.</ref> Kārlis Vērdiņš raksturojis krājumu kā "samierināšanos ar pasaules sāpju un skaistuma ilglaicību."<ref>Kārlis Vērdiņš. Bučas Annai. ''Luna'', Nr. 8 [2002], 87.-88. lpp.</ref> Trešais krājums "Es izskatījos laimīga" tapa astoņus gadus. Šī krājuma ievaddzejolis "Man iekšā ir grāmata" 2008. gadā uzvarēja viena dzejoļa konkursā un saņēma Olivereto balvu. Krājums iznāca 2010. gada nogalē un tika nominēts [[Literatūras gada balva]]i kā viena no labākajām gada oriģinālliteratūras grāmatām. 2011. gadā krājums saņēma žurnāla "[[Latvju Teksti]]" balvu, kā arī [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] prēmiju. [[Edvīns Raups]] par krājumu rakstījis: "Katrā ziņā Annas Auziņas grāmatas efīrais ķermenis, kurā ir jāienirst, un skaistā dvēsele, kas ir aptaustāma kā sievietes miesa, atgādina laimes pamestu idilli, un latviešu literatūrā tiešām būs maz tik poētiski trāpīgi un pat skarbi attēlotu jaunu, "sevi īstenojušu" sieviešu pasauļu.<ref>Edvīns Raups. Čik čik čik. ''Diena''. 2011, 21. janv.</ref> [[Eduards Aivars|Aivars Eipurs]] uzsver autores emocionalitāti: "Konfliktu tā kā nemana, taču ir kaut kas cits — mīļums. Kas tā par dzejas kategoriju? Mīļums kā putna spalva vai vīģes lapa literatūrzinātnes grāmatā, kas piepeši jānodefinē kā šīs zinātnes sastāvdaļa, runājot par dzeju."<ref>Aivars Eipurs. Lūk, mums dzejniece impresioniste! ''Satori'', 2010, 29. dec.</ref> 2017. gadā iznāca ceturtais krājums "Annas pūra govs"<ref>Annas pūra govs. http://neputns.lv/book/annas-pura-govs/#.WNVRg_krLIU {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170519141158/http://neputns.lv/book/annas-pura-govs/#.WNVRg_krLIU |date={{dat|2017|05|19||bez}} }}</ref>, kurā iekļauta arī poēma "Identitāte", kas 2014. gadā kļuva par vienu no žurnāla "Latvju Teksti" poēmu konkursa laureātēm. Krājumā iekļauta arī konceptuālā poēma "Apziņa", kas veidota kā citātu un personisku piezīmju sakārtojums 12 daļās.<ref>[https://www.punctummagazine.lv/2026/09/09/2016-gada-kalendars-un-poema-apzina/ — 2016. gada kalendārs un poēma “Apziņa”. Punctum, 2026, 9. sept.</ref> Autore par poēmas tapšanu stāstīja: "Un tur ir apziņas lauskas — gan privātas, individuālas, gan kolektīvas. Tur ir interneta meklētājā atrodami citāti un tādi, ko esmu ņēmusi no savu draugu ierakstiem sociālajos tīklos. Ne tikai vēstules vai mani personiskie izdomājumi. Man tagad grūti pateikt proporciju, cik tur ir mana teksta, cik citātu. Arī no latviešu literatūras vēstures, tostarp. Bet tā struktūra ir rāmis. Tas episkais stāsts ir nevis par notikumiem, bet par to, kas notiek valodā vai apziņā."<ref>Juta Ance Romberga un Raimonds Ķirķis. Noklausītā apziņa [intervija ar A. Auziņu]. Punctum, 2017, 3. aprīlis. http://www.punctummagazine.lv/2017/04/03/noklausita-apzina/{{Novecojusi saite}}</ref> Kritiķe Zita Kārkla rakstīja: "Vārdi, teikumi, citāti no literatūras vēstures, sociālajiem tīkliem, sarunas, piezīmes, kaut kur pamanīti uzraksti kopā ar Auziņas pašas tekstiem rakstīti gan datorā, gan ar roku, aizpilda gada plānotāja 12 mēnešus. Šāds pieraksts rada ne tikai melnraksta un domu plūsmas efektu, bet arī klātbūtnes sajūtu. Uzsverot personisko, autobiogrāfisko, tas kaut kādā ziņā atgādina darbu no izstādes "Es pieskaros sev" — Andas Magones darba "Vidus" daļu — apskatei izlikto Piezīmju burtnīcu (2008—2010), kurā privātais kļūst publisks, it kā nenozīmīgais un ikdienišķais — nozīmīgs."<ref>Zita Kārkla. Mīlestības paralēlās straumes. Ubi Sunt, 2017, 13. maijs. http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46528/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170707084641/http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46528/ |date={{dat|2017|07|07||bez}} }}</ref> Arī Raimonds Ķirķis atzinīgi vērtēja abas poēmas: "Auziņas apņēmība paplašināt poēmas žanra robežas ar diviem tipoloģiski līdzīgiem darbiem, turklāt darīt to ar eksperimentālu vērienu, vieš cerības par dzejas vitalitātes atjaunošanos laikā, kad par dvēseli runāt ir banāli, vēsture ir kino un prozas aizgādībā, bet lietderībai ir diktatoriski vaibsti."<ref>Raimonds Ķirķis. Auziņas konstelācijas. ''Punctum'', 2017, 2. maijs. http://www.punctummagazine.lv/2017/05/02/auzinas-konstelacijas/{{Novecojusi saite}}</ref> [[Artis Ostups]] raksta: ""Annas pūra govs" ir personisks krājums. Auziņas kā meitas, mātes un dzīvi mīlošas sievietes klātbūtne šeit ir tik uzkrītoša, ka būtu neērti uz apkopotajos dzejoļos saklausāmo balsi attiecināt kritiķu iecienīto terminu "liriskais "es"".<ref>Artis Ostups. Susļikziedi un trūdaina zeme. Delfi, 2017, 30. marts. http://www.delfi.lv/kultura/news/books/suslikziedi-un-trudaina-zeme-ostups-par-auzinas-krajumu-annas-pura-govs.d{{Novecojusi saite}}? id=48678255</ref> 2017. gada oktobrī krājums saņēma Ojāra Vācieša prēmiju.<ref>[http://www.delfi.lv/kultura/news/books/ojara-vaciesa-literara-premija-dzeja-pieskirta-annai-auzinai.d?id=49343519 Ojāra Vācieša literārā prēmija dzejā piešķirta Annai Auziņai]</ref> 2018. gada janvāra sākumā tas tika nominēts laikraksta "Diena" gada balvai kultūrā,<ref>[https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/pazinoti-_dienas_-gada-balvas-kultura-2017-nominanti-14188163 Paziņoti Dienas gada balvas kultūrā 2017 nominanti]. Diena, 2018, 4. janv.</ref> un 8. februārī kļuva par vienu no balvas laureātiem.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/zinas/pazinoti-_dienas_-gada-balvas-kultura-2017-laureati-14190661 Paziņoti Dienas gada balvas kultūrā 2017 laureāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180208181418/https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/pazinoti-_dienas_-gada-balvas-kultura-2017-laureati-14190661 |date={{dat|2018|02|08||bez}} }} Diena, 2018, 8. janv.</ref> 2018. gada aprīlī tika izplatīta ziņa, ka krājums saņēmis arī AKKA/LAA Autora balvu.<ref>[http://www.satori.lv/article/autora-balvu-2018-pieskir-auzinai-heinrihsonei-klavai-un-ulbergai Autora balvu 2018 piešķir Auziņai, Heinrihsonei, Kļavai un Ulbergai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201127164220/https://satori.lv/article/autora-balvu-2018-pieskir-auzinai-heinrihsonei-klavai-un-ulbergai |date={{dat|2020|11|27||bez}} }}. Satori, 2018, 20. aprīlis.</ref> Krājums nominēts Literatūras gada balvai. 2025. gadā izdots dzejoļu krājums "Kāpostu zupa", kurā līdzās personiskiem dzejoļiem par autores ģimeni iekļauti arī konceptuāli teksti, tai skaitā apjomīga "Poēma par personības traucējumiem". Krājums 2025. gadā nominēts Dzejas dienu balvai. Kritiķe Zita Kārkla par krājumu rakstījusi: "Auziņas dzejā intimitāte veido smalku, nepārtrauktu tuvības un atmiņu tīklojumu, kurā liriskais “es” nepastāv atsevišķi no pasaules, bet gan ciešā vienotībā ar to. Šajā telpā sievietes dzīve atklājas ķermeniskā un emocionālā intensitātē, mātes rūpes savijas ar radošumu, ēst gatavošana pārtop rituālā, bet paaudžu attiecības iegūst gan sāpīgu, gan dziedinošu nozīmi."<ref>[https://www.punctummagazine.lv/2025/10/16/kapostu-zupa-ar-mates-energiju-par-intimitati-annas-auzinas-dzeja/ Zita Kārkla. Kāpostu zupa ar mātes enerģiju. Punctum, 2025, 16, okt.]{{Novecojusi saite}}</ref> Savukārt Ieva Melgalve laikrakstā "Diena" atzina: "Anna Auziņa, saplūdinot dzejoļu krājumā gan sirsnīgumu un atklātību, gan konceptuālisma intelektuālās spēles, ir spējusi radīt pārsteidzoši ietilpīgu darbu. [...] Manā lasījumā šis krājums ir pirmām kārtām neparasta, empātiska un atklāta saruna par to, ko nozīmē būt "pusmūža sievietei", kuras prāts un sirds darbojas atšķirīgi – un vienlaikus ir savā vienīgajā, īstajā vietā. Citam lasītājam tas būs vērtīgs ieskats citādībā. Bet man – un, iespējams, daudzām citām sievietēm – tas ir arī krājums, kuru lasot es pati jūtos saredzēta."<ref>[https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/sirds-un-prats-sava-vieta.-annas-auzinas-dzejolu-krajuma-_kapostu-zupa_-recenzija-14339587 Ieva Melgalve. Sirds un prāts savā vietā. Diena, 2025, 5. aug.]</ref> A. Auziņas teksti vairākkārt komponēti. [[Intars Busulis|Intara Busuļa]] albumā "[[Nākamā pietura]]" (2017) iekļauta viņa komponēta dziesma "Reiz tu nāksi klusumā", Inetas Rudzītes albumā "Manā varā" (2018) iekļauta [[Jānis Lūsēns|Jāņa Lūsēna]] dziesma "Es vēroju", savukārt grupas "[[Sigma (grupa)|Sigma]]" albumā "[[Mitoloģijas (albums)|Mitoloģijas]]" (2018) iekļauta grupas dalībnieku dziesma "Mikēniete". A. Auziņa rakstījusi dziesmu tekstus I. Busuļa albumam "[[CitāC]]" (2013). === Proza === 2021. gadā izdota pirmā A. Auziņas prozas grāmata "Mājoklis: Terēzes dienasgrāmata", kas stāsta par sievietes izaugšanu no bērnības līdz briedumam un savas seksualitātes apzināšanos. 2022. gada februārī Latvijas PEN publiskoja savu aizvadītā gada nozīmīgāko latviešu grāmatu sarakstu, iekļaujot tajā arī "Mājokli".<ref>[https://satori.lv/article/latvijas-pen-gada-nozimigako-gramatu-saraksta-ieklauti-divi-ascendum-izdevumi Latvijas PEN gada nozīmīgāko grāmatu sarakstā iekļauti divi Ascendum izdevumi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220214170048/https://satori.lv/article/latvijas-pen-gada-nozimigako-gramatu-saraksta-ieklauti-divi-ascendum-izdevumi |date={{dat|2022|02|14||bez}} }}. Satori, 2022, 14. februārī.</ref> Grāmata nominēta [[Literatūras gada balva]]i kā viens no gada labākajiem prozas darbiem. 2025. gadā izdots grāmatas tulkojums lietuviešu valodā. == Bibliogrāfija == === Dzejoļu krājumi === * ''Atšķirtie dārzi''. Rīga: Uguns, 1995. * ''Slēpotāji bučojas sniegā''. Rīga: Preses nams, 2001. * ''Es izskatījos laimīga''. Rīga: Mansards, 2010. * ''Annas pūra govs''. Rīga: Neputns, 2017. * ''Kāpostu zupa.'' Rīga: Neputns, 2025. === Proza === * ''Mājoklis: Terēzes dienasgrāmata.'' Rīga: Ascendum, 2021. == Citās valodās == === Dzeja === * ''Älä juo vesijohtovettä''. Somu val. atdz. Helena Johansone, Jirki Kīskinens, Harijs Forsbloms. [Somija], Pohjoinen, 1997. * ''Nära röster över vatten''. Zviedru val. atdz. [[Juris Kronbergs]]. Stockholm: En bok för alla, 1997. * ''Sonnengeflecht: Literatur aus Lettland''. Vācu val. atdz. Heide Lydia Schmidt. Rīga: Nordik, 1997. * ''1000 и 1 отражение: стихи молодых латышских поэтов''. Krievu val. atdz. Milena Makarova. Rīga: Elpa, 2001. * ''Poetinis Druskininkų ruduo 2006''. Lietuviešu val. atdz. Ērika Druņģīte. Vilnius: Vaga, 2006. * ''Six Latvian Poets''. Angļu val. atdz. [[Ieva Lešinska]]. Lielbritānija: Arc Publications, 2011. * ''Pavasaris bus kaip visuomet''. Lietuviešu val. atdz. Ērika Druņģīte. Vilnius: Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla, 2012. * ''Contemporary Latvian Poetry (A Baltic Anthology Book 1)''. Dažādi atdzejotāji. University of New Orleans Press, 2013. * Ирина Цыгальская. ''Ритмы: стихотворения & переводы''. Krievu val. atdz. Irina Cigaļska. Rīga: ЛОРК, 2014. * ''Dzeja: antologija sodobne latvijske poezije''. Slovēņu val. atdz. Klemens Pisks. Ljubljana: Društvo slovenskih pisateljev, 2016. * ''Terra Mariana''. Gruzīnu valodā atdz. Rauls Čilačava. Autorizdevums, 2016. * ''La revue Boustro (numéro 4)''. Franču valodā atdz. Nicolas Auzanneau, 2018. * ''Jos unohdat oman nimesi / Ja aizmirsti savu vārdu''. Somu valodā atdz. Annika Suna. Nokia: Palladium Kirjat, 2020. * ''Introvertide ball: Läti uue luule antoloogia'' (Introvertu balle: latviešu mūsdienu dzejas antoloģija). Igauņu valodā atdz. Contra. Tallinn: Hea lugu, 2022. * ''Alfabeedi sünnimaa'' (Alfabēta dzimtene: latviešu konceptuālistu dzejas izlase). Igauņu valodā atdz. Contra. Paranoia, 2024. === Proza === * ''Buveinė. Terezės dienoraštis'' [Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata]. Lietuviešu valodā tulk. Audrius Musteikis. Vilnius: Slinktys, 2025. == Apbalvojumi == {| class="wikitable" |- ! style="background:#B0C4DE;" | Gads ! style="background:#B0C4DE;" | Nominētais darbs ! style="background:#B0C4DE;" | Balva ! style="background:#B0C4DE;" | Rezultāts |- |rowspan="1"|1995 |rowspan="1"|''Atšķirtie dārzi'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Klāvs Elsbergs|Klāva Elsberga prēmija]] |{{won}} |- |rowspan="1"|2001 |rowspan="1"|''Slēpotāji bučojas sniegā'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|A/s "Preses nams" oriģinālliteratūras konkursa balva |{{won}} |- |rowspan="1"|2008 |rowspan="1"|'Dzejolis "Man iekšā ir grāmata..." | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Olivereto balva |{{won}} |- |rowspan="1"|2010 |rowspan="3"|''Es izskatījos laimīga'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Literatūras gada balva]] — labākais oriģinālliteratūras darbs | {{nom}} |- |rowspan="2"|2011 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"[[Latvju Teksti|Latvju Tekstu]]" dzejas balva | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] prēmija | {{won}} |- |rowspan="1"|2014 |rowspan="1"|Poēma "Identitāte" | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"[[Latvju Teksti|Latvju Tekstu]]" poēmu konkurss | Laureāte |- |rowspan="3"|2017 |rowspan="4"|''Annas pūra govs'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] prēmija | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā | {{won}} |- |[[Literatūras gada balva]] — labākā dzejas grāmata | {{nom}} |- |rowspan="1"|2018 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|AKKA/LAA Autora balva | {{won}} |- |rowspan="1"|2022 |rowspan="1"|''Mājoklis'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva | {{nom}} |- |rowspan="1"|2025 |rowspan="1"|''Kāpostu zupa'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Dzejas dienu balva | {{nom}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Auziņa, Anna}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieces]] [[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]] 3xh822lgtnl909swdtnw42xfr85pi05 0 176345 4521610 4254008 2026-09-13T12:55:47Z Bendžamins 76862 4521610 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Žans Pjērs Papēns | image = Jean-Pierre Papin in Sofia 2016.jpg | image_size = 275px | caption = Papēns 2016. gadā | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1963|11|5}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Francija|Buloņa}} | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 1983—1984 | years2 = 1984—1985 | years3 = 1985—1986 | years4 = 1986—1992 | years5 = 1992—1994 | years6 = 1994—1996 | years7 = 1996—1998 | years8 = 1998—1999 | years9 = 1999—2001 | years10 = 2001—2004 | years11 = 2009 | clubs1 = {{flaga|Francija}} INF Vichy | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Valenciennes FC]] | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge]] | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"|Marseille]] | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern München]] | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Bordo "Girondins"|Bordeaux]] | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[En Avant Guingamp|Guingamp]] | clubs9 = {{flaga|Reinjona}} [[JS Saint-Pierroise]] | clubs10 = {{flaga|Francija}} US Cap-Ferret | clubs11 = {{flaga|Francija}} AS Facture-Biganos Boiens | caps1 = | caps2 = 33 | caps3 = 31 | caps4 = 215 | caps5 = 40 | caps6 = 27 | caps7 = 55 | caps8 = 10 | caps9 = 27 | caps10 = 50 | caps11 = 3 | caps12 = 494 | goals1 = | goals2 = 15 | goals3 = 20 | goals4 = 134 | goals5 = 18 | goals6 = 3 | goals7 = 22 | goals8 = 3 | goals9 = 13 | goals10 = 24 | goals11 = 3 | goals12 = 228 | nationalyears1 = 1986—1995 | nationalteam1 = {{fb|FRA}} | nationalcaps1 = 54 | nationalgoals1 = 30 | manageryears1 = 2004—2006 | manageryears2 = 2006—2007 | manageryears3 = 2007—2008 | manageryears4 = 2009—2010 | managerclubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Bassin d'Arcachon]] | managerclubs2 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg]] | managerclubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens]] | managerclubs4 = {{flaga|Francija}} [[LB Châteauroux|Châteauroux]] | managerclubs5 = {{flaga|Francija}} [[FC Bassin d'Arcachon|Bassin d'Arcachon]] | manageryears5 = 2014—2015 | managerclubs6 = {{flaga|Francija}} [[C'Chartres Football]] | manageryears6 = 2020—2022 | currentclub = | managerclubs7 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"|Marseille]] B | manageryears7 = 2023—2025 }} '''Žans Pjērs Papēns''' ({{val|fr|Jean-Pierre Papin}}; dzimis {{dat|1963|11|5}}) ir bijušais franču [[futbolists]], spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis Francijas izlases dalībnieks. Lielākos panākumus guvis, spēlējot [[Marseļas "Olympique"]] sastāvā. Vēlāk spēlējis tādos klubos kā ''[[AC Milan]], [[Minhenes "Bayern"|Bayern München]], [[Girondins de Bordeaux|Bordeaux]], [[En Avant Guingamp|Guingamp]], [[JS Saint-Pierroise]]''. 1994. gadā guva uzvaru [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]], 1996. gadā — [[UEFA kauss|UEFA kausā]], četras reizes kļuvis par Francijas čempionu (1989, 1990, 1991, 1992), divas reizes — Itālijas čempionu (1993, 1994). Francijas izlases sastāvā izcīnīja 3. vietu [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausā]]. Piecas reizes bijis Francijas čempionāta rezultatīvākais spēlētājs (1988, 1989, 1990, 1991, 1992), divas reizes atzīts par Francijas gada labāko futbolistu (1989, 1991), 1991. gadā saņēma [[Zelta bumba|Zelta bumbu]]. 2004. gadā bijušais Brazīlijas futbolists [[Pelē]] viņu iekļāva savā ''[[FIFA 100]]'' sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Club Brugge''' * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 1985—86 '''Marseille''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. divīzija]]: 1988—89, 1989—90, 1990—91, 1991—92 * [[Coupe de France]]: 1988—89 '''Milan''' * [[Itālijas Serie A]]: 1992—93, 1993—94 * [[Supercoppa Italiana]]: 1992, 1993 * [[UEFA Čempionu līga]]: 1993—94 '''Bayern Munich''' * [[UEFA kauss]]: 1995—96 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. divīzijas]] labākais vārtu guvējs: 1987—88, 1988—89, 1989—90, 1990—91, 1991—92 * [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] labākais vārtu guvējs: 1989—90, 1990—91, 1991—92 * [[Ballon d'Or]]: 1991 * [[FIFA 100]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.fff.fr/servfff/historique/historique.php?cherche_joueur=Papin Francijas Futbola federācijas profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061129194724/http://www.fff.fr/servfff/historique/historique.php?cherche_joueur=papin |date={{dat|2006|11|29||bez}} }} {{fr ikona}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{FIFA 100}} {{Zelta bumbas saņēmēji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Papens, Zzans Pjers}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1992. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1986. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:Francijas futbola treneri]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Bordo "Girondins" spēlētāji]] [[Kategorija:EA Guingamp spēlētāji]] [[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] qfpw623nufp7apyro9nx6runebt0z8d 0 178341 4521698 4218207 2026-09-13T15:03:25Z Meistars Joda 781 4521698 wikitext text/x-wiki '''Pensija''' ({{val|la|pension}} — ‘izmaksa’) ir finansiāls nodrošinājums situācijai, kad indivīda darba spējas zudušas (vecums, invaliditāte), saglabājot līdzšinējam dzīves līmenim tuvu komforta līmeni. Veidojas no indivīda iemaksām dzīves laikā, vai valsts piešķirtas pensijas par īpašiem nopelniem. Indivīda pensijas kapitāls tiek uzkrāts tā dzīves laikā, no veiktajām sociālā nodokļa iemaksām, t.i. valsts visa darba mūža garumā no [[persona]]s iekasē sociālo nodokli (šobrīd 35% no katras mēnešalgas: Darba ņēmējs šobrīd maksā 11% no savas algas, bet darba devējs no izmaksājamās algas — 24%, t.i. kopā — 35%), apdrošinoties, lai vecuma vai darba spēju zuduma dēļ personai būtu uzturlīdzekļi un nekristos tās līdzšinējā [[dzīves kvalitāte]]. No iemaksu lieluma atkarīgs ir pensijas lielums, t.i., personas sociālie maksājumi ir viņa īpašums, ko tas uztic valstij glabāšanā un izmaksāšanā, sasniedzot vecumu vai zaudējot darbaspējas ātrāk. Šādu skaidrojumu dod LR [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētājs [[Gunārs Kūtris]], ka pēc visiem, tajā skaitā Eiropas cilvēktiesību standartiem, "personas pensija ir tās darba mūžā radītais īpašums un uz to ir nelokāmas īpašumtiesības".<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/tiesibsargs-ierobezojumi-stradajosajiem-pensionariem-neatbilst-satversmei Kūtris: pensija ir personas īpašums, uz kuru tiesības jāsaglabā. // Diena. 2009. gada 16. jūnijs]</ref> == Pensiju sistēmas izveidošanās vēsture == Personai piešķirts finansiāls nodrošinājums vecumdienās vai sakropļojuma gadījumā, kad indivīda darba spējas zudušas, nav nekas jauns un ir zināms visās civilizācijās — vienalga, vai tas bija [[Senā Ķīna|senajā Ķīnā]], [[Senā Roma|Romas republikā]] vai [[Senā Ēģipte|faraonu Ēģiptē]], — pamatā tas bija kā [[benefīcijs]] personai par uzticīgu kalpošanu. Taču visumā indivīdu darbaspēju zuduma gadījumā uzturēja dzimta vai kopiena, pie kuras tas piederēja. Ar jēdzienu "pensija" vēl 16. gadsimtā Rietumeiropā saprata tikai naudas balvu (piemēram, kaimiņvalsts diplomātam par konfidenciālas informācijas izpaušanu, virsniekam par labi īstenotu militāru operāciju, ierēdnim par atrisinātu problēmu u.tml.). Masveidīgas šādas izmaksas kļuva [[Luijs XIV|Luija XIV]] galmā, kur muižnieka vēlme uzturēties savos īpašumos, nevis karaļa galmā Versaļā, raisīja nopietnas aizdomas par separātisku noskaņojumu, bet ja iemesls bija līdzekļu trūkums, tika piešķirta "pensija", lai nebūtu atrunu, ka naudas nav galma dzīvei. 17.—18. gadsimtā Eiropā regulāras pensijas kā sistēma pastāvēja praktiski tikai bruņotajos spēkos, kur virsniekiem, kas ievainojumu vai vecuma dēļ bija spiesti dienestu pamest, un savas darbaspējas zaudējuši dienestā, monarhs ar rīkojumu noteica līdz mūža galam par labu kalpošanu maksāt pensiju. Piemēram, [[Krievijas Impērija]]s ukazā "Par bijušo militārpersonu pensionēšanu“ bija pamatots: „Noteikt pienācīgu uzturnaudu uz mūžu, lai neapkaunotu [ar nabadzīgu izskatu] mundiera godu" (''Назначить достойное пожизненное содержание, дабы не позорили честь мундира''). Uz rekrūšiem tas neattiecās — par tiem bija jāgādā viņu dzimtkungam. Visur nemainīgs bija pamatprincips: pensija pienākas par kalpošanu valstij. Kaut kas līdzīgs mūsdienu [[Pensiju fonds|pensiju fondiem]], kur indivīds var uzkrāt sev uzturlīdzekļus darbaspēju zuduma gadījumam (slimība, vecums), gan daudz vienkāršotākā veidā parādījās jau viduslaikos Rietumeiropā, kad amatnieku [[cunfte]]s un tirgoņu biedrības sāka veidot pašpalīdzības „lādes“ (kases), kurās to locekļi ik gadu iemaksāja zināmu summu, savukārt no uzkrātā kapitāla tika apmaksātas locekļu bēres, ārstēšanās izdevumi un, ar laiku, uzturlīdzekļi darba spējas zaudējušajiem biedriem vai to bez apgādnieka palikušajiem bērniem un atraitnēm (cunftu statūtos vispārpieņemta bija prasība sniegt palīdzību grūtībās nonākušajiem amata biedriem un uzkrāt tam līdzekļus). Taču kopumā atbildību par nabadzīgajiem, invalīdiem un veciem cilvēkiem uzturēja ģimene, baznīca vai atsevišķi pagasti. Pakāpeniski šāda tipa savstarpējās apdrošināšanas un palīdzības biedrības kļuva aizvien izplatītākas, līdz 17.—18. gadsimtā, zemniecībai iegūstot personisko brīvību, pamazām izplatījās arī ārpus pilsētām. Daudzviet valsts vara šīs tendences uztvēra ar atvieglojuma sajūtu un ar likuma spēku veicināja iedzīvotāju pašpalīdzību, tādā veidā cerot mazināt ubagu u.c. deklasēto [[Lumpenproletariāts|lumpenu]] slogu, piemēram, lauku pagastos no iedzīvotājiem sāka iekasēt nodokli, lai ierīkotu un uzturētu t.s. nabagmājas, kurās bez apgādniekiem un uzturlīdzekļiem palikušajiem pagasta iedzīvotājiem (kādi bija liela daļa bezzemnieku) bija nodrošināta pajumte un iztikšanas minimums. Sevišķi rosīgi savstarpējās palīdzības biedrības sākušas dibināties 19. gadsimta pirmajā pusē rūpnīcu strādnieku vidē, izplatoties [[Marksisms|sociālās solidaritātes idejām]], šādā pašapdrošināšanā iesaistoties aizvien lielākam ļaužu skaitam un ievērojami pieaugot apgrozāmajām summām. Rūpniecības attīstība palielināja risku saslimt, gūt traumas, mazināja ģimenes locekļu skaitu (ja zemniekiem jo vairāk bērnu, jo vairāk darbaroku, tad pilsētniekam, kas tik tikko velk no algas līdz algai, bērns ir nevis palīgs, bet lieks ēdājs mājās). Tajā pašā laikā industrializācija nodrošināja ekonomisko pamatu sociālajām reformām. Sāka veidoties pašpalīdzības kases tieši šādam nolūkam, arī [[banka]]s ieinteresējās par jauno tirgu, iesaistoties pirmo "pensiju fondu" (kas pēc savas uzbūves un darbības visai atšķīrās no mūsdienu šāda veida institūcijām) veidošanā. Attīstība norisa divos virzienos, ko nosacīti varētu dēvēt par "anglosakšu" un "vācu" pensiju sistēmām (20. gadsimta otrajā pusē abas sistēmas pakāpeniski tuvinājās, tomēr saglabājot pamatatšķirības). T.s. vācu sistēma bija orientēta uz to, ka persona saglabā sociālo statusu un dzīves līmeni arī pēc darbaspēju zaudēšanas vecuma dēļ, savukārt anglosakšu sistēma — nabadzības ierobežošanu: * Iedzīvotāju pašpalīdzības institūcijas straujāk attīstījās uz liberālismu orientētajās anglosakšu zemēs, kur valsts iejaucās, tikai lai parūpētos par tiem, kas paši par sevi nespēj parūpēties, t.i. invalīdiem, vai izdzīvošanas pabalsts absolūti nabadzīgajiem. Līdz ar to Ziemeļamerikā valsts nosacīti kontrolēta pensiju sistēma parādījās salīdzinoši vēlu: [[Kanāda|Kanādā]] ko tādu uzsāka veidot tikai 1927. gadā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sociālās reformas šajā virzienā sākās 20. gadu beigās atsevišķu pavalstu (štatu) valdību līmenī (1934. gadā kaut kāda nebūt centralizēta un varas pārraudzībā esoša pensiju sistēma pastāvēja tikai 28 pavalstīs). Tikai 1935. gadā ASV pēc visai autoritārā prezidenta [[Franklins Rūzvelts|Fraklina Rūzvelta]] iniciatīvas uzsāka federālās pensiju apdrošināšanas sistēmas ieviešanu,<ref>[http://www.ng.ru/ideas/2004-07-13/10_histori.html История пенсий]</ref> savukārt izmaksāt pirmās pensijas no iemaksu budžeta sāka 1940. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.isramir.com/content/view/323/189/ |title=Пенсии за рубежом - правда и мифы |access-date={{dat|2012|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100323053234/http://www.isramir.com/content/view/323/189/ |archivedate={{dat|2010|03|23||bez}} }}</ref> * T.s. "vācu" pensiju sistēma veidojās savādāk. Centrāleiropas autoritārajās monarhijās process izraisīja mazliet citādu valsts aparāta interesi, kas pēc 1848. gada notikumiem visai jūtīgi reaģēja uz jebkuriem pavalstnieku biedrošanās mēģinājumiem un varas nekontrolētu naudas līdzekļu plūsmu. Pirmajam doma cilvēku vecumdienām krāto naudu pārņemt valsts kontrolē, pie reizes ierobežojot valsts varai bīstamu nekontrolētu biedrošanos un sadarbību, ienāca prātā [[Prūsijas Karaliste]]s un [[Vācijas Impērija]]s "dzelzs kancleram" [[Oto fon Bismarks|Oto Bismarkam]], ar kura rīkojumu 1883. gadā Vācijā ieviesa mūsdienu tipa nefondēto pensiju sistēmu darbaspēju zaudējuma gadījumā: cilvēks iemaksā daļu no saviem ienākumiem nevis bankā depozīta kontā vai pašpalīdzības kasē, bet kā nodokli valstij, pretī saņemot valsts garantijas, ka darba spēju zaudēšanas gadījumā viņš daļu saņems atpakaļ. T.i., tika pieņemts likums par strādājošo veselības apdrošināšanu. Pēc gada tam sekoja likums par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, bet 1889. gadā — invaliditātes un vecuma apdrošināšana. Pirms tam tā lielā mērā bija baznīcas un vietējas nozīmes korporatīvo institūciju ziņā. Sociālās apdrošināšanas pamatideja ir sociālās apdrošināšanas risku atbildības sadalīšana starp darba devējiem, darba ņēmējiem un valsti — veicot iemaksu valsts sociālās apdrošināšanas fondā no savas darba algas noteiktas daļas, maksātājam ienākuma zaudējuma gadījumā ir tiesības saņemt noteikta apmēra uzturlīdzekļus, — bet valstij uzņemoties šīs sistēmas garanta lomu. Būtiska sociālās apdrošināšanas īpatnība bija ienākumu pārdalīšana ar solidāras aprūpības starpniecību par labu mazāk nodrošinātajiem dalībniekiem. Šajā gadījumā sociālā aizsardzība un izlīdzināšana tika sasniegta, pateicoties tam, ka cilvēki ar lielāku sociālā riska pakāpi netika izslēgti, bet, tieši pretēji, tika apdrošināti, neatkarīgi no viņu ienākuma līmeņa: valsts uzņēmās maksāt, vēl pirms persona uzkrājusi nepieciešamo kapitālu, ja rodas vajadzība, taču nevis no budžeta, bet no šī brīža iemaksām, t.i. pašreizējie strādājošie maksā pensijas pensionāriem, bet nākamā paaudze – šodienas maksātājiem. Līdz ar to neizmaksātās pensijas ieplūda valsts budžetā, bet izmaksātās nāca no strādājošo kabatas. Finansiāli valsts ieguva, bet arī pensiju saņēmēji, kuru skaits bija visai niecīgs, jutās apmierināti. Jaunā sistēma valstij bija daudz izdevīgāka, jo indivīdi visu mūžu maksā nodokli, šo naudu var laist apgrozībā, pensionēšanās vecumu nemaz tik daudzi nesasniedz (attiecīgi, visu mūžu papildus maksātais paliek valstij, nevis mantiniekiem), un arī sasniegušie pārāk ilgi nedzīvo. Vienīgais netīkamais traucēklis bija kreisie (sociāldemokrāti u.tml.), kas laika gaitā pieņēmās spēkā un pamazām panāca, ka sistēmā tiek iekļauti ne tikai valsts ierēdņi, bet arī privātajā sektorā strādājošie, no kuriem liela daļa nav maksāt spējīgi, nemaz nerunājot par vecuma pabalstu tiem, kas nekādus nodokļus nav maksājuši. Taču šādas pārmērības ieviesās salīdzinoši vēlu, 20. gadsimta otrās puses straujā ekonomiskā uzplaukuma laikā, kad visiem šķita — tas nebeigsies. 20.—21. gadsimtu mijā attīstītajās Rietumu valstīs pensija ir vidēji 65—75% no vidējās algas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.npf-stroycomplex.ru/page.aspx?cid=1cbff97b-77d7-4f0a-b5c2-7f0d55d9232d |title=Немного истории. |access-date={{dat|2012|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120108202459/http://www.npf-stroycomplex.ru/page.aspx?cid=1cbff97b-77d7-4f0a-b5c2-7f0d55d9232d |archivedate={{dat|2012|01|08||bez}} }}</ref> Mūsdienās sociālās apdrošināšanas pakalpojumi ir ieguvuši tādu attīstības pakāpi, ka tie jau ir pieskaitāmi pie pilsoņu pamattiesībām. == Pensiju likumdošana == Pensiju likumdošana aizsākās [[Franču revolūcija|Lielās Franču revolūcijas]] laikā, kad [[Francijas Nacionālā sapulce]] 1790. gada 22. augustā izsludināja pensiju likumu, kas paredzēja, ka nācijas pienākums ir atlīdzināt pilsoņa darbu sabiedrības labā, ievērojot pakalpojumu svarīgumu un ilgumu un, ka pensijas tiesības bauda visu sabiedrisko nozaru darbinieki, ja vien veiktajam darbam bijusi vispārēja sabiedriska nozīme. Likuma realizācija prasīja pārāk lielus naudas līdzekļus, tāpēc pēc laika pensiju izmaksas tika pārtrauktas. No XIX gs. gandrīz visas industriāli attīstītās Eiropas valstis sāka nodrošināt valsts ierēdņu vecumdienas, uzskatot pensiju par algas turpinājumu. XIX gs. beigās pakāpeniski sāka ieviest likumus par obligāto valsts apdrošināšanu invaliditātes, nāves, darbaspēju zuduma un vecuma (t.i. pensiju) apdrošināšanu privātajā sektorā. === Pensiju likumdošana Latvijā === {{pamatraksts|Pensiju sistēma Latvijā}} [[Latvija|Latvijas Republikā]] 1920. gada 26. janvārī pieņēma likumu "Par pensiju izsniegšanu karavīru ģimenēm", kas attiecās uz [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] kritušo vai mirušo karavīru ģimenēm. 1922. gada 13. janvārī Ministru kabinets izdeva noteikumus "Par karavīru un valsts ierēdņu un kalpotāju pensijām", kas paredzēja pensiju piešķiršanas ārtību valsts civilā un militārā dienesta kalpotājiem, kā arī ministriem, sūtņiem un tiesnešiem. Pensijas piešķīra, ja kopējais darba stāžs sasniedza 20 gadus. 1931. gada augustā pieņēma likumu "Par pensijām", kas papildus paredzēja pensijas valsts iestāžu darbiniekiem un privātskolotājiem, kuri bija nostrādājuši 25 gadus amatos, kas deva tiesības uz pensiju un bija sasnieguši 55 gadu vecumu. T.i. līdz 1940. gadam valsts garantētās vecuma pensijas attiecās tikai uz valsts ierēdņiem un tiem pielīdzināmām personām (tātad visai mazu iedzīvotāju daļu). [[Latvijas PSR|LPSR]] laikā 1956. gada 14. jūlijā ar likumu "Par valsts pensijām" tika ieviesti vienoti kritēriji pensiju piešķiršanā un aprēķināšanā. Tika ieviesta vispārēja valsts garantētu pensiju sistēma (pensiju uzkrājumu veidoja no iedzīvotāju obligātajām iemaksām sociālās apdrošināšanas fonā), kā arī vecuma pensija<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://bestpravo.ru/ussr/data04/tex16184.htm |title=PSRS likums par valsts pensijām (14.07.1956.) |access-date=05.02.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110830235831/http://bestpravo.ru/ussr/data04/tex16184.htm |archivedate=30.08.2011 }}</ref> (uz kolhozniekiem, kas skaitījās privātā sektorā strādājošie, pensiju likumu attiecināja ar 1964. gadā PSRS AP pieņemto likumu "Par pensijām un pabalstiem", kas stājās spēkā 01.01.1965.), un pensijas lielums atbilda pusei no pēdējo divu vai vienalga kuru piecu darba gadu vidējās mēneša algas (pensiju „griesti“ bija 120 rubļi, t.i. 3/4 no vidējās algas). Pensionēšanās vecums vīriešiem bija 60, bet sievietēm – 55 gadi (ar, attiecīgi, 25 un 20 darba gadu stāžu).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pensionary.ru/istoriya-pensii |title=Пенсия: от монаршей милости к естественному праву. |access-date={{dat|2012|02|05||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120220085817/http://www.pensionary.ru/istoriya-pensii }}</ref> Ieviešot šo sistēmu, pensiju sāka saņemt visi attiecīgo vecumu sasniegušie, kas, protams, sava darba mūža laikā nekādus sociālos maksājumus šim nolūkam netika veikuši, nekādu līdzekļu uzkrāts nebija un pensijas sāka maksāt no valsts budžeta. Demogrāfiskā situācija [[Padomju Savienība|PSRS]] bija ļoti laba, gados jaunās Vidusāzijas republikas ļoti labi deva ienākumus, un „vecajās” republikās kā [[Igaunijas PSR]], [[Lietuvas PSR]] un Latvijas PSR no tiem varēja maksāt pensijas. 1991. gadā atjaunotās Latvijas Republikas pirmais pensiju likums tapa 1991. gada novembrī [[Ivars Godmanis|I.Godmaņa]] valdības kabinetos — neraugoties uz mainījušos situāciju, vēl tika saglabāta padomju sistēma, kas tika vēl pastiprināta ar priekšrocībām, taču viens kāzuss: nauda no PSRS kases pensiju maksāšanai tā vairs neienāca. PSRS laikā sagatavoto pensiju likumu modificēja, padarīja divas reizes dārgāku un, iespējams, divas reizes taisnīgāku pret cilvēkiem, bet nemainīja principus. Likums nekādi nemotivēja cilvēkus ilgtermiņā piedalīties savas pensijas uzkrājumu veidošanā, bet faktiski cilvēkus motivēja 4-5 gadus pirms pensijas kaut kur strādāt vai ielikt darba grāmatiņu, lai kaut kur strādā ar lielu algu, lai beigās sanāk liela pensija. Sistēma bija ļoti dārga un tad sabruka, — viss tika finansēts no budžeta, bet budžeta kā tāda nebija. 1993. gadā labklājības ministrs [[Jānis Ritenis]] mēģināja pavērst bijušās padomju republikas labklājības funkcionāru un jauno politiķu domas no sociālās nodrošināšanas, kas tikai ņem un ņem naudu no valsts budžeta, uz sociālās apdrošināšanas sistēmas izveidi, taču neveiksmīgi. Jauna pensiju likuma izstrādē mehāniski tika paņemts šis tas no Vācijas pensiju sistēmas, šis tas nokopēts no Zviedrijas, no vēl kāda — uz papīra, tabulās izskatījās lieliski, — un 1994. gada sākumā Labklājības ministrija publiskoja tās izstrādāto sociālās reformas modeli, kuras būtība bija – dažādos fondos iemaksas (gan obligātas, gan brīvprātīgas) veiks gan darba devēji, gan ņēmēji, un uzkrājumus vajadzēs veikt arī strādājošajam, rezultātā radot trīspakāpju sociālā nodrošinājuma sistēmu.<ref name="nosaukums-1">[http://ww.pietiek.com/raksti/pensiju_drama L.Lapsa, S.Metuzāls. Pensiju drāma.]{{Novecojusi saite}}</ref> 1995. gada sākumā valdība paziņoja par plānu paaugstināt pensijas vecumu. 2. novembrī beidzot tika pieņemts likums ''Par valsts pensijām'', skaidri nosakot, ka valsts vecuma pensijas apmērs būs tieši atkarīgs no mūža laikā iemaksātā sociālā nodokļa kopsummas un arī darba stāža. Šai gadījumā valsts pildīja tikai pilda bankas funkcijas, uzkrājot personas iemaksas depozītā, un garantēja, ka persona saņems atpakaļ, zaudējot darbaspējas. Tikai, atšķirībā no bankas, valsts nemaksā noguldītājam procentus par iespēju apgrozīt un izmantot šos līdzekļus daudzus gadu desmitus, pie tam sociālā nodokļa maksātājs mūža nogalē pensijas veidā saņem atpakaļ ievērojami mazāku summu, nekā savas dzīves laikā uzticējis valstij, tās garantētās vecuma pensijas nodrošināšanai. Ja 1995. gadā sociālās apdrošināšanas budžetam bija līdzekļu pārpalikums un 1997. gada beigās uzkrātā budžeta rezerve sasniedza 28 milj. latu, tad 1998. gadā veiktie grozījumi likumā „Par valsts pensijām” (kas nodrošināja vidējās pensijas pieaugumu) un vienlaikus Krievijas banku krīzes radītās sekas Latvijas tautsaimniecībā atstāja būtisku ietekmi uz sociālās apdrošināšanas budžetu — budžeta ieņēmumi un uzkrātā rezerve bija nepietiekama izdevumu segšanai. Laika periodā no 1998.-2001. gadam sociālās apdrošināšanas budžets bija ar kārtējā gada deficītu un, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmaksu normatīvajos aktos paredzētajā apmērā un termiņos, 1999.-2002. gadā tika veikts aizņēmums no valsts pamatbudžeta (par aizdevuma izmantošanu laikā no 1999.-2007. gadam procentu maksājumos valsts budžetā tika nomaksāti 28,7 milj. latu). Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību Valsts kase katru gadu 31. decembrī slēdza visus valsts sociālā budžeta līdzekļu kontus, kurus atvēra nākamajā saimnieciskajā gadā, ieskaitot tajos visus atlikumus no iepriekšējā gada. Līdz ar to sociālās apdrošināšanas budžetā ieskaitīto iemaksu pārpalikums, kas veidojas demogrāfiski labvēlīgos gados, tiek uzkrāts sociālās apdrošināšanas budžeta kontā. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību gan valsts pamatbudžeta, gan speciālā budžeta līdzekļi glabājas kontos tikai Valsts kasē.<ref name="nosaukums-2">[http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file46383.doc LR Labklājības ministrijas 2008. gada koncepcija „Par valsts sociālās apdrošināšanas finanšu resursu pārvaldīšanu līdz 2012. gadam”]{{Novecojusi saite}}</ref> 2001. gadā Latvijā tika ieviesta trīs līmeņu pensiju sistēma,<ref>[http://ww.pietiek.com/raksti/pensiju_drama M.Poršņova: „Es teiktu, ka vēlākais trīs līmeņu modelis vairāk ir Andra Bērziņa modelis. Lai gan viņš tagad no sociālās aizsardzības sistēmas nodalās, viņam tur ir diezgan lieli nopelni.“]{{Novecojusi saite}}</ref> kas sevī ietver valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu (1. līmenis), valsts fondēto pensiju shēmu (2. līmenis) un privāto brīvprātīgo pensiju shēmu (3. līmenis). 1. līmenī ir iesaistīti visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji: strādājošie, kas veic sociālā nodokļa iemaksu, tādējādi uzkrājot kapitālu, no kā daļa veidos pensiju, sasniedzot vecumu, kad indivīda darba spējas ievērojami samazinājušās. Lai atvieglotu slogu valsts budžetam, nākamo pensionāru nākotnes vārdā tika ieviesta valsts fondēto pensiju shēma (t.s. 2. līmenis), kur daļa iesaistīto dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek nodotas nevis valsts rīcībā, bet indivīda izvēlētā līdzekļu pārvaldītāja rīcībā, kas tās iegulda finanšu tirgū, gūstot peļņu un uzkrājot konkrētā iemaksu veicēja pensijas papildināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.compensalife.eu/lv/show.asp?docID=public.products.future.ULpension |title=Kā darbojas Latvijas pensiju sistēma? |access-date={{dat|2012|02|05||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200923061555/https://www.compensalife.eu/lv/show.asp?docID=public.products.future.ULpension }}</ref> Pilnībā atteikties piedalīties valsts pensiju sistēmā, lai veidotu individuālu brīvprātīgu uzkrājumu privātā pensiju fondā nav iespējams. 2003. gadā [[Einārs Repše|Eināra Repšes]] valdības valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta koncepcija, kurā zem "trūkumu novēršanas valsts pensiju politikā" bija paslēpts plāns atcelt ieplānoto fondēto pensiju sistēmai novirzāmo līdzekļu palielināšanu,<ref name="nosaukums-1" /> kas nozīmē vēl lielāku sociālo iemaksu novirzīšanu citiem mērķiem. Pirms tam sociālais budžets bija nodalīts kā atsevišķs, kuram bija jābūt pilnīgi neatkarīgam, kurš stāvēja Valsts kasē un bija garantēts no valsts, bet no šī budžeta valsts nevarēja pagrābt — valsts varēja nākt pie sociālā budžeta un lūgt aizdevumu, ko sociālais budžets varēja aizdot uz procentiem. U.Osis min: "Starp Valsts kasi un VSAA 01.08.2008.g. tika noslēgta vienošanās par Valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu brīvo līdzekļu izvietošanu noguldījumos. It kā jau viss pareizi — naudai nav jāguļ kā zem matrača, bet jāapgrozās. Ir tikai viens bet, — ja valsts 2007.—2009. g. laikā par "noguldījumiem", kas īstenībā bija aizdevumi, jo tika izmantoti konkrētam mērķim — valsts pamatbudžeta deficīta segšanai, maksāja 6—7%, tad inflācija līguma darbības periodā svārstījās 9—17% robežās. Taču, tā kā tie pēc būtības bija nevis noguldījumi, bet aizdevumi, tad attiecīgajām procentu likmēm šajā periodā būtu bijis jābūt vismaz inflācijas tempa līmenī, kas aptuveni atbilda faktiskajām tā perioda vidējām svērtajām naudas tirgus likmēm. Pēc maniem provizoriskiem aprēķiniem, pensiju kapitāls, dēļ šīm neatbilstībām, ir zaudējis par labu valsts pamatbudžetam minētajā laika posmā vismaz ap 62 miljoniem latu."<ref>[http://www.delfi.lv/news/comment/comment/uldis-osis-pensiju-kapitals-ir-vai-nav.d?id=37519073 Uldis Osis: Pensiju kapitāls – ir vai nav?]</ref> Valsts iedzīvotāju veiktās sociālās iemaksas savu pensiju veidošanai iekļāva budžetā, izlietojot citiem mērķiem. 2007. gadā tika pieņemts lēmums slēgt vienošanos ar Valsts kasi par daļas no speciālā budžeta līdzekļu uzkrājuma ieguldīšanu termiņnoguldījumā. Kopējā termiņnoguldījumu pamatsumma uz 2008. gada 1. augustu bija 820,6 milj. latu, un 2008. – 2009. gada laikā par dažādiem noguldījumu veidiem saņemtie procenti papildināja sociālās apdrošināšanas budžetu par aptuveni 80 milj. latu. Sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājums uz 2008. gada 1. augustu sasniedza 914,2 miljonu latu, kur valsts pensiju speciālā budžeta uzkrājums bija 679,5 miljoni latu.<ref name="nosaukums-2" /> === Solidaritātes princips === 2008. gadā sākoties [[Ekonomiskā krīze|ekonomiskajai krīzei]] un sabrūkot Latvijas ekonomikai, zuda līdzekļi esošo pensiju izmaksām (uz 10 strādājošiem bija 3 pensionāri). Un nu iestājies apburtais loks: jo lielāks bezdarbs (un mazāki sociālā budžeta ienākumi), jo grūtāk nodrošināt valsts pensijas un savilkt bilanci 1. līmeņa pensiju fondā, jo vairāk valsts piesavinās naudu no ilgtermiņa uzkrājumam paredzētajām 2. līmeņa iemaksām. Arī iespējas pašiem veidot uzkrājumus kļūst aizvien niecīgākas: jo mazāki iedzīvotāju ikmēneša ienākumi, jo mazāk iemaksu brīvprātīgajā 3. līmeņa pensiju fondā (kam valsts netiek klāt, lai atņemtu budžeta vajadzībām). Lai leģitimētu šo situāciju, kad līdzšinējās iemaksas iztērētas citām vajadzībām, un nu strādājošiem to jākompensē, tiek popularizēts viedoklis par "solidaritātes principu", ko ekonomists [[Uldis Meļķisis]] formulē šādi: "solidaritātes princips paredz visu sociāli aizsargāto personu savstarpēju palīdzību, kas saistīta ar līdzekļu pārdali starp dažādām sociālekonomiskām un demogrāfiskām iedzīvotāju grupām, izdalot trīs šī principa sastāvdaļas: 1) pirmā paredz sociālo solidaritāti apskatīt kā dažādu risku apvienošanu, veicot viena veida apdrošināšanas iemaksas; 2) otrais ir saistīts ar tā saucamo paaudžu līgumu jeb nepieciešamību pārdalīt ienākumus no darbspējīgiem jauniem cilvēkiem uz darbnespējīgiem veciem cilvēkiem; 3) treškārt, ienākumu pārdali starp bagātajām iedzīvotāju grupām uz salīdzinoši nabadzīgām iedzīvotāju grupām."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1258030765&fu=e&id=1278928941&ln=lv |title=Uldis Meļķisis. Sociālā budžeta uzkrājums — kāpēc tas ir atlicis vienīgi uz papīra? |access-date={{dat|2012|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120224105148/http://pilsoniska-savieniba.lv/ |archivedate={{dat|2012|02|24||bez}} }}</ref> T.i. pašreizējai strādātāju paaudzei jāmaksā pensijas pensionāriem, taču ne tāpēc, ka ļaudis būtu par to solidāri vienojušies, bet gan tāpēc, ka pašreizējo pensionāru savulaik maksāto un pensiju fondā uzkrāto valsts ir iztērējusi citiem mērķiem. Bez tam indivīda priekšlaicīgas nāves gadījumā (pensionēšanās vecums ir mazliet lielāks par vidējo dzīves ilgumu, t.i. 50% maksātāju to nesasniedz) personas iemaksātais nepaliek pensiju fondā, (mantiniekiem uz tiem nav tiesību) un arī šos līdzekļus valsts izlieto citām vajadzībām, kaut tieši ar tiem varētu lieliski paust "solidaritāti". == Pensionēšanās vecums ES valstīs (2018) == {{pamatraksts|Valstu uzskaitījums pēc pensionēšanās vecuma}} * [[Apvienotā Karaliste]] 65 gadi, līdz 2020. gadam pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 66 gadiem, vēlāk līdz 67 gadiem (2028) un 68 gadiem (2037) * [[Austrija]] 65 gadi vīriešiem, 60 gadi sievietēm, līdz 2033. gadam sieviešu pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 65 gadiem * [[Beļģija]] 65 gadi, līdz 2030. gadam pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 67 gadiem * [[Bulgārija]] 64 gadi vīriešiem, 61 gads sievietēm, līdz 2029. gadam vīriešu, līdz 2037. gadam sieviešu pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 65 gadiem * [[Čehija]] 63 gadi vīriešiem 58-62 gadi sievietēm (atkarā no bērnu skaita), pensionēšanās vecumu pakāpeniski paaugstinās līdz 67 gadiem * [[Dānija]] 65 gadi, līdz 2022. gadam pensionēšanās vecumu pakāpeniski paaugstinās līdz 67 gadiem, no 2030. gada pensionēšanās vecumu paaugstinās par vienu gadu reizi piecos gados, atkarā no vidējā dzīves ilguma * [[Francija]] 62-67 gadi, līdz 2023. gadam pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 67 gadiem * [[Grieķija]] 67 gadi * [[Horvātija]] 65 gadi vīriešiem, 61 gads sievietēm, līdz 2038. gadam vīriešu un sieviešu pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 67 gadiem * [[Igaunija]] 63 gadi, līdz 2026. gadam pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 65 gadiem, pēc tam tas būs atkarīgs no vidējā dzīves ilguma * [[Itālija]] 66 gadi * [[Īrija]] 66 gadi, līdz 2028. gadam pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 68 gadiem * [[Kipra]] 65 gadi * [[Latvija]] 63 gadi, līdz 2025. gadam pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 65 gadiem ([[Pensiju sistēma Latvijā]]) * [[Lietuva]] 63 gadi vīriešiem, 61 gads sievietēm, līdz 2026. gadam pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 65 gadiem * [[Luksemburga]] 65 gadi * [[Malta]] 62 gadi, līdz 2027. gadam pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 65 gadiem * [[Nīderlande]] 68 gadi * [[Polija]] 65 gadi vīriešiem, 60 gadi sievietēm * [[Portugāle]] 66 gadi * [[Rumānija]] 65 gadi vīriešiem, 61 gads sievietēm, līdz 2030. gadam sieviešu pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 63 gadiem * [[Slovākija]] 62 gadi * [[Slovēnija]] 64 gadi * [[Spānija]] 65 gadi, līdz 2027. gadam pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 67 gadiem * [[Somija]] 62–68 gadi * [[Vācija]] 66 gadi, līdz 2029. gadam pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 67 gadiem * [[Ungārija]] 63 gadi, līdz 2022. gadam pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 65 gadiem * [[Zviedrija]] 65 gadi == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Kļaviņa Elga. Vecuma pensiju jautājums Latvijas Republikas sociālajā politikā. 1918—1940. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1991. Nr.1., 58.—77. lpp. * Bleiere Daina. Pensiju likumdošana un prakse Latvijā 40. gadu otrajā pusē — 50. gadu sākumā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.1., 119.—135. lpp. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ekonomika]] nt0b9wmwealocmp17v6vuk1ibtfqzch 0 184654 4522115 4496834 2026-09-14T10:43:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4522115 wikitext text/x-wiki {{Saimniecības infokaste |name = Latvijas saimniecība |image = Latvias Banka.JPG |width = 250px |caption = [[Latvijas Banka]]s centrālā ēka |currency = 1 [[Eiro]] (EUR) = 100 centi |fixed exchange = |year = Kalendārais gads |organs = |gdp = 40,3 miljardi eiro (2023. gads)<ref name="CSP_IKP_2023"/> |growth = −0,3 % (2023. gads)<ref name="CSP_IKP_2023"/> |per capita = 27 100 eiro (IKP uz iedzīvotāju, 2023. gads)<ref name="EU_GDP_PC_2023"/> |sectors = Lauksaimniecība: 5%; rūpniecība: 25,7%; pakalpojumi: 69,3% (2012. gada aprēķins) |components = |inflation = 1,3 % (vidējā gada inflācija, 2024. gads)<ref name="CSP_INFL_2024"/> |poverty = |gini = 35,2 (2010) |labor = 905,5 tūkstoši (2018. gads) |occupations = Lauksaimniecība: 8,8%; rūpniecība: 24,0%; pakalpojumi: 67,2% (2010. gada aprēķins) |unemployment = 6,6 % (2024. gada septembris)<ref name="CSP_BEZD_2024"/> |average gross salary = 1 685 eiro mēnesī (2024. gads)<ref name="CSP_ALGA_2024"/> |average net salary = 1 221 eiro mēnesī (2024. gads)<ref name="CSP_ALGA_2024"/> |industries = |exports = 18,68 miljardi eiro (preču eksports, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |export-goods = Koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; [[Nafta|minerālais kurināmais, nafta]] un tās pārstrādes produkti<ref name="CSP_AT_2024"/> |export-partners = [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Zviedrija]], [[Krievija]] (kopā 47,5 %, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |imports = 21,68 miljardi eiro (preču imports, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |import-goods = Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti; elektroierīces un elektroiekārtas; sauszemes transporta līdzekļi, to daļas<ref name="CSP_AT_2024"/> |import-partners = [[Lietuva]], [[Vācija]], [[Polija]], [[Igaunija]], [[Somija]] (kopā 57,5 %, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |debt = 18,8 miljardi eiro (46,6 % no IKP, 2024. gads)<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> |gross external debt = 43 858 milj. eiro (bruto ārējais parāds, 2025. gada III cet.)<ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3"/> |revenue = 17,7 mljrd. eiro (vispārējās valdības sektora ieņēmumi, 2024. gads)<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> |credit = |reserves = 5 178 milj. eiro (rezerves aktīvi, 2025. gada decembris)<ref name="LB_RES_2025_12"/> }} '''Latvijas tautsaimniecība''' ir [[Eiropas Savienība]]s ekonomiskajā telpā integrēta atvērta [[saimniecība]], tai ir nozīmīgi sakari arī ar [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] reģiona valstīm. Lai gan [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008.—2010. gada finanšu krīze]] radīja būtisku negatīvu ietekmi uz Latviju, atklājot tās ārējo neaizsargātību, valstij ir izdevies īstenot vienu no pēdējā laika veiksmīgākajām [[makroekonomika]]s korekcijas programmām, parādot ātru un saskaņotu saimniecības atveseļošanos ar apbrīnojamu apņēmību attiecībā uz [[fiskālā politika|fiskālo politiku]]. Pēc būtiskā samazinājuma [[IKP]] vidējais pieaugums 2011.—2018. gadā bija vairāk nekā 4 procenti gadā, ievērojami pārsniedzot ES vidējo rādītāju. Latvijas iestāšanās eirozonā 2014. gadā un tās atgūtā pieeja valsts finansējuma tirgiem ir apliecinājums, ka makroekonomikas korekciju uzdevums tiek risināts veiksmīgi.<ref>[http://www.ebrd.com/documents/strategy-and-policy-coordination/strategy-in-latvia-in-latvian.pdf Eiropas un Rekonstrukcijas un attīstības Bankas Dokuments — Stratēģija Latvijai]</ref> 2023. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,3 miljardi eiro, savukārt salīdzināmajās cenās IKP apjoms, salīdzinot ar 2022. gadu, samazinājās par 0,3 %.<ref name="CSP_IKP_2023"/> 2024. gadā vidējā gada inflācija Latvijā bija 1,3 %.<ref name="CSP_INFL_2024"/> [[Pasaules Banka]]s ''Doing Business'' 2016. gada pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindojās 22. vietā jeb 10. vietā ES dalībvalstu vidū. Pasaules Banka atzina Latviju par vienu no 30 vadošajām valstīm, kas veikušas nozīmīgas reformas [[uzņēmējdarbība]]s uzlabošanā.<ref>http://www.doingbusiness.org/~/media/GIAWB/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB16-Full-Report.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151116055300/http://www.doingbusiness.org/~/media/GIAWB/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB16-Full-Report.pdf |date={{dat|2015|11|16||bez}} }} Doing Business 2016 Measuring Regulatory Quality and Efficiency</ref> Latvija kopš 1999. gada ir [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s, kopš 2004. gada [[Eiropas Savienība]]s (ES), kopš 2014. gada [[Eirozona]]s dalībvalsts un kopš 2016. gada [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|ESAO]] dalībvalsts. == Latvijas ekonomika == === Aktuālie rādītāji === * 2023. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās bija 40,3 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar 2022. gadu, IKP samazinājās par 0,3%.<ref name="CSP_IKP_2023"/> * 2024. gadā vidējā gada inflācija bija 1,3%.<ref name="CSP_INFL_2024"/> * 2024. gada septembrī bezdarba līmenis bija 6,6%.<ref name="CSP_BEZD_2024"/> * 2024. gadā vidējā bruto darba samaksa bija 1 685 eiro mēnesī, vidējā neto darba samaksa bija 1 221 eiro mēnesī.<ref name="CSP_ALGA_2024"/> * 2024. gadā vispārējās valdības sektora parāds bija 18,8 miljardi eiro (46,6% no IKP), bet budžeta deficīts bija 1,8% no IKP.<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> * 2025. gada III ceturksnī bruto ārējais parāds bija 43 858 milj. eiro.<ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3"/> * 2025. gada decembrī rezerves aktīvi bija 5 178 milj. eiro.<ref name="LB_RES_2025_12"/> === Institūcijas === Latvijas ekonomikas monetāro politiku eirozonas ietvarā īsteno [[Latvijas Banka]].<ref name="LB_institucijas"/> Oficiālo statistiku Latvijā apkopo un publicē [[Centrālā statistikas pārvalde]].<ref name="CSP_institucijas"/> Valsts fiskālās politikas un valsts budžeta izstrādi koordinē [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]].<ref name="FM_institucijas"/> === Iekšzemes kopprodukts === [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze]] izraisīja nesabalansētās Latvijas tautsaimniecības krīzi un IKP kritumu 2009. gadā par apmēram 18%, kas bija viens no lielākajiem IKP kritumiem pasaulē gada laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.reitingi.lv/lv/news/ekonomika/39531.html|title=Komentārs par IKP izmaiņām 2009. gada 4. ceturksnī|publisher=Reitingi.lv|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2010-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20100829054025/http://www.reitingi.lv/lv/news/ekonomika/39531.html}}</ref> Toties no 2010. gada vidus Latvijas IKP atkal sāka augt, 2011. gadā pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem tas pieauga par 5,5%. Lielākais pieaugums bija būvniecības nozarē (+12,4%), apstrādes rūpniecībā (+11,7%), tirdzniecībā (+8,7%), transporta un uzglabāšanas nozarē (+8,0%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/267487?ref=news-btn-b4|title=Latvijas IKP 2011. gadā audzis par 5,5%. LETA ziņa 2012. gada 9. martā|publisher=apollo.lv|date=|accessdate=2012-03-23|archive-date=2012-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20120310071702/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/267487?ref=news-btn-b4}}</ref> Galvenajā eksporta nozarē — apstrādes rūpniecībā 2013. gadā ražošanas apjomi par 22% pārsniedza 2009. gada līmeni. Tirgojamo nozaru izaugsme un ienākumu pieaugums no eksporta veicināja uz iekšējo tirgu orientēto nozaru — komercpakalpojumu, tirdzniecības un būvniecības izaugsmi. Šo nozaru devums izaugsmē kļuva arvien lielāks, bet vājais pieprasījums eksporta tirgos 2013. un 2014. gadā bremzēja apstrādes rūpniecības izaugsmi. 2015. gadā tautsaimniecības pamatnozaru attīstības tendences ir atšķirīgas. Nozīmīgs devums izaugsmē ir apstrādes rūpniecībai, kur ražošanas apjomi 2015. gadā pieauga par 4,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Saskaņā ES statistikas pārvaldes "[[Eurostat]]" datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts [[pirktspējas paritāte]]s standartos (PPS), 2010. gadā veidoja 55%, 2011. gadā 60%, bet 2015. gadā 64% no ES vidējā līmeņa. Salīdzinājumam, viszemākais IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes reģistrēts Bulgārijā (46%), Rumānijā (57%) un Horvātijā (58% no vidējā ES līmeņa). Lietuvas un Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2015. gadā veidoja 74% no ES vidējā līmeņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Eurostat»: Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bijis ceturtais zemākais ES literatūras balvu |date= 2016. gada 15. jūnijs |website= [[tvnet.lv]] |agency= [[LETA]] |url= http://financenet.tvnet.lv/zinas/613034-eurostat_latvijas_ikp_uz_vienu_iedzivotaju_pern_bijis_ceturtais_zemakais_es |accessdate= 2016. gada 15. jūnijā |archive-date= 2016. gada 16. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20160616214925/http://financenet.tvnet.lv/zinas/613034-eurostat_latvijas_ikp_uz_vienu_iedzivotaju_pern_bijis_ceturtais_zemakais_es }}</ref> Savukārt salīdzinot ar kaimiņvalstīm saskaņā ar [http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2016/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=32&pr.y=8&sy=2015&ey=2015&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C668%2C914%2C672%2C612%2C946%2C614%2C137%2C311%2C962%2C213%2C674%2C911%2C676%2C193%2C548%2C122%2C556%2C912%2C678%2C313%2C181%2C419%2C867%2C513%2C682%2C316%2C684%2C913%2C273%2C124%2C868%2C339%2C921%2C638%2C948%2C514%2C943%2C218%2C686%2C963%2C688%2C616%2C518%2C223%2C728%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C142%2C156%2C449%2C626%2C564%2C628%2C565%2C228%2C283%2C924%2C853%2C233%2C288%2C632%2C293%2C636%2C566%2C634%2C964%2C238%2C182%2C662%2C453%2C960%2C968%2C423%2C922%2C935%2C714%2C128%2C862%2C611%2C135%2C321%2C716%2C243%2C456%2C248%2C722%2C469%2C942%2C253%2C718%2C642%2C724%2C643%2C576%2C939%2C936%2C644%2C961%2C819%2C813%2C172%2C199%2C132%2C733%2C646%2C184%2C648%2C524%2C915%2C361%2C134%2C362%2C652%2C364%2C174%2C732%2C328%2C366%2C258%2C734%2C656%2C144%2C654%2C146%2C336%2C463%2C263%2C528%2C268%2C923%2C532%2C738%2C944%2C578%2C176%2C537%2C534%2C742%2C536%2C866%2C429%2C369%2C433%2C744%2C178%2C186%2C436%2C925%2C136%2C869%2C343%2C746%2C158%2C926%2C439%2C466%2C916%2C112%2C664%2C111%2C826%2C298%2C542%2C927%2C967%2C846%2C443%2C299%2C917%2C582%2C544%2C474%2C941%2C754%2C446%2C698%2C666&s=NGDPDPC&grp=0&a= SVF datiem 2015 gadā] Latvijā IKP faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju bija 13 619 ASV dolāru (USD), Lietuvā — 14 210 [[USD]], Igaunijā — 17 288 USD, Zviedrijā 49 866 USD, turpretī Krievijā — 9 055 USD, Baltkrievijā 5 749 USD. {| class="wikitable" |+ !Gads !2005 !2010 !2015 !2017 !2019 |- |Iekšzemes kopprodukts mlj. eiro<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/ikp/meklet-tema/285-latvijas-statistikas-gadagramata-2018|title=Latvijas statistikas gadagrāmata, 2018|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> |13 597,2 |17 937,9 |24 320,3 |27 033,1 |30 476 |} {| class="wikitable" |- !Gads ! 2000{{smallsup|1}} ! 2001{{smallsup|1}} ! 2002{{smallsup|1}} ! 2003{{smallsup|1}} ! 2004{{smallsup|2}} ! 2005{{smallsup|2}} ! 2006{{smallsup|2}} ! 2007{{smallsup|2}} ! 2008{{smallsup|2}} ! 2009{{smallsup|2}} ! 2010{{smallsup|2}} ! 2011{{smallsup|2}} ! 2012{{smallsup|2}} ! 2013{{smallsup|2}} ! 2014{{smallsup|2}} ! 2015{{smallsup|2}} ! 2016{{smallsup|2}} ! 2017{{smallsup|2}} ! 2018{{smallsup|2}} ! 2019{{smallsup|2}} |- |Latvijas <br>IKP izmaiņas | 6,9% | 8,0% | 6,5% | 7,2% | 8,9% | 10,2% | 11,6% | 9,8% | −3,2% | −14,2% | −2,9% | 5,0% | 4,8% | 4,2% | 2,4% | 2,7% | 2,0% |4,5% |4,8̥% |2,2% |- |ES IKP izmaiņas | | | | | | 2,1% | 3,3% | 3,1% | 0,4% | −4,4% | 2,1% | 1,7% | −0,5% | 0,2% | 1,6% | 2,2% | 1,9% |2,2 % | | |- | colspan="18" style="text-align:center;" | {{smallsup|1}}[http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2009/01/weodata/weorept.aspx?sy=2000&ey=2010&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=941%2C946%2C939&s=NGDP_RPCH&grp=0&a=&pr1.x=64&pr1.y=15 Starptautiskā Valūtas Fonda dati]<br /> {{smallsup|2}} [http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=tec00115 EUROSTAT dati]<br /> | | | |} 2019. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās sastādīja 30 476 milj eiro. IKP struktūra 2015. gadā<ref name="ReferenceA">http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_02_menesabiletens_monthlybulletin_16_04m_lv_en.pdf{{Novecojusi saite}} Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 2016/4</ref> {| class="wikitable" !IKP faktiskajās cenās kopā, 2015. gads, tūkstoši eiro |24 377 712 |% |- |Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība |705 611 |2,89 |- |Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu |919 916 |3,77 |- |Apstrādes rūpniecība |2 625 146 |10,77 |- |Būvniecība |1 409 167 |5,78 |- |Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts |2 989 117 |12,26 |- |Transports un uzglabāšana |2 043 815 |8,38 |- |Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |402 844 |1,65 |- |Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |1 031 693 |4,23 |- |Finanšu un apdrošināšanas darbības |1 001 682 |4,11 |- |Operācijas ar nekustamo īpašumu |2 702 594 |11,09 |- |Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība; |1 886 234 |7,74 |- |Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana |1 607 533 |6,59 |- |Izglītība |1 065 148 |4,37 |- |Veselība un sociālā aprūpe |702 631 |2,88 |- |Māksla, izklaide un atpūta |472 246 |1,94 |- |Produktu nodokļi (mīnus subsīdijas) |2 812 335 |11,54 |} === Valsts budžets === Latvijas valsts budžeta ieņēmumi veidojas no nodokļiem, nodevām, citiem maksājumiem (piemēram, maksājumi par valsts kapitāla daļu izmantošanu) un ārvalstu finanšu palīdzības maksājumiem (pamatā ES fondu līdzekļi). 2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts bija 732 miljoni eiro jeb 1,8 % no IKP. Vispārējās valdības sektora ieņēmumi bija 17,7 miljardi eiro, bet izdevumi – 18,4 miljardi eiro. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 18,8 miljardi eiro jeb 46,6 % no IKP.<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> Latvijas konsolidētais budžets eiro<ref>[http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/valsts_budzets/ Valsts budžets, LFM mājaslapa]</ref> {| class="wikitable" !Gads !2010 !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 |- |Ieņēmumi |5 389 870 241 |5 997 502 797 |6 835 941 796 |6 940 932 646 |7 049 465 047 |7 292 362 812 |- |Izdevumi |6 630 665 950 |6 578 915 728 |6 720 775 896 |6 949 197 813 |7 361 723 417 |7 639 162 021 |- |Finansiālā bilance % no IKP |<nowiki>-6,8</nowiki> | -2,9 |0,5 | -0,04 | -1,3 | -1,4 |} ==== Nodokļu sistēma ==== {{pamatraksts|Latvijas Republikas nodokļu sistēma}} Latvijā ir noteikti 16 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu: # Iedzīvotāju ienākuma nodoklis — tiek aplikti ienākumi no darba, kapitāla pieauguma, meža atsavināšanas, metāllūžņu pārdošanas, utml. Likme no 2 — 23 % # Uzņēmuma ienākuma nodoklis — tiek aplikta uzņēmumu peļņa, 15 % likme # Nekustamā īpašuma nodoklis — izmantot divu veidu nodokļu bāzes — nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (vispārīgā gadījumā) un speciālo vērtību. Likme 0,2—3% # Pievienotās vērtības nodoklis — tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un to samaksā preces vai pakalpojuma gala patērētājs. PVN standartlikme Latvijā ir 21 %. # Akcīzes nodoklis — '''specifisks patēriņa nodoklis''', ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī. nodokļa objekti — alkoholiskie dzērieni; tabakas izstrādājumi; naftas produkti; dabasgāze; bezalkoholiskie dzērieni un kafija; elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums. # Muitas nodoklis; # Dabas resursu nodoklis — '''mērķis''' ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. # Izložu un azartspēļu nodoklis — apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs — kapitālsabiedrība, azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas. Nodokļa likme 10.%. # Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — likme ir '''34,09%''', no kuriem darba devējs maksā '''23,59%,''' bet darba ņēmējs -'''10,50%'''. # Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis — piemēro Latvijas Republikā iepriekš nereģistrētiem vieglajiem automobiļiem un vieglajiem automobiļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti ārvalstīs pēc 2009. gada 1. janvāra, nodokli aprēķina, piemērojot likmi atkarībā no automobiļa radīto oglekļa dioksīda CO₂ izmešu daudzuma uz vienu kilometru. # Elektroenerģijas nodoklis — maksātāji ir juridiskās personas, kuras var nodarboties ar elektroenerģijas tirdzniecību. Likme 1,01 EUR / 1 megavatstundu. # Mikrouzņēmumu nodoklis — nodoklis nelieliem uzņēmumiem, piemērojot 9% nodokļa likmi visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000,00 eiro. # Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis — maksā atbilstoši motora tilpumam kubikcentimetros (cm³). # Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis — nodokļa maksātāji ir komersanti, kuru īpašumā ir vieglais vai kravas transportlīdzeklis, kas ir uzņēmumu vieglā transportlīdzekļa objekts. Nodoklis ir noteikts kā fiksēts ikmēneša maksājums, atkarībā no transportlīdzekļa reģistrācijas datuma un motora tilpuma. # Subsidētās elektronerģijas nodoklis # Solidaritātes nodoklis.<ref>[http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/nodoklu_politika/nodoklu_un_nodevu_sistema_latvija/ Nodokļu un nodevu sistēma Latvijā] FM mājaslapa </ref> Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksa izvērtējumā, kas veikts starp visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīm, Latvija kopā ar Igauniju un Jaunzēlandi 2016. gadā ierindojas pirmajā trijniekā. Izvērtējumā ņemti vērā vairāk kā 40 dažādi rādītāji, kas mēra ne tikai nodokļu slogu, bet arī nodokļu struktūru, tajā skaitā valsts uzņēmumu nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokļus, īpašuma nodokļus, patēriņa nodokļus, kā arī peļņas, kas gūta ārzemēs, aplikšanu ar nodokļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://taxfoundation.org/article/2016-international-tax-competitiveness-index |title=2016 International Tax Competitiveness Index |access-date={{dat|2016|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161119171247/http://taxfoundation.org/article/2016-international-tax-competitiveness-index }}</ref> ==== Valsts budžeta izlietojums ==== [[Attēls:Valsts budžeta izdevumi 2017.png|thumb|408x408px|Apstiprinātie valsts budžeta izdevumi 2017. gadam, procentuāls sadalījums]] {| class="wikitable" !Apstiprinātie budžeta izdevumi 2017. gadam<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fm.gov.lv/images/images/Portfelis-1.jpg |title=Lavijas Finanšu Ministrija 2017. gada Valsts Budžeta izlietojums |access-date={{dat|2016|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191219072618/https://www.fm.gov.lv/images/images/Portfelis-1.jpg }}</ref> !% !EUR |- |Sociālā aizsardzība |34 |2 845 205 756 |- |Tautsaimniecība |9,5 |792 264 535 |- |Lauksaimniecība |7,5 |625 099 515 |- |Transports |4,4 |369 458 016 |- |Atpūta, kultūra un reliģija |1,8 |154 188 521 |- |Aizsardzība |5,4 |449 721 768 |- |Veselība |9,7 |813 694 925 |- |Vides aizsardzība |0,5 |41 059 072 |- |Teritoriju un mājokļu apsaimniekošana |0,1 |8 249 012 |- |Sabiedriskā kārtība un drošība |6,9 |575 106 635 |- |Izglītība |8,1 |678 239 480 |- |Valsts pārvalde |0,4 |32 295 246 |- |Citi valsts izdevumi |5 |421 672 467 |- |Valsts parāda vadība un iemaksas EK budžetā |6,7 |561 189 893 |} === Ārvalstu ieguldījumi un valsts parāds === Kopējais ārvalstu kredītu apjoms, kas tika iesaistīts valsts ekonomikā no 2000. gada sākuma līdz 2007. gada novembrim, veidoja 8 145,4 miljonus latu. Lielākā daļa [[Kapitālieguldījums|kapitālieguldījumu]] bija saimniecības nozarēs, kur varēja ar mazāko risku gūt ātrāko [[peļņa|peļņu]] — nekustamajā īpašumā un patēriņā (nekustamais īpašums ir lielisks nodrošinājums [[banka]]i. Savukārt no patēriņa kredītiem var ātri iegūt lielus procentus).<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce|author=2010. gada 3. jūnijs 15:17|url=http://db.lv/r/354-blogi-viedokli/356-ekspertu-viedokli/224054-divas-labi-nosleptas-sensacijas|title=Sergejs Ancupovs. Divas labi noslēptas sensācijas. // Dienas bizness. 2010. gada 3. jūnijs|publisher=Db.lv|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2010. gada 25. Jūlijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20100725165630/http://db.lv/r/354-blogi-viedokli/356-ekspertu-viedokli/224054-divas-labi-nosleptas-sensacijas}}</ref> Ja 2001. gada bilances deficīts bija 394,1 miljons latu, tad 2006. gadā tas bija jau 2 376 miljoni latu (21,1%).<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/areja-tirdznieciba-galvenie-raditaji-30323.html|title=Ārējā tirdzniecība&nbsp;— Galvenie rādītāji &#124; Latvijas statistika|publisher=Csb.gov.lv|date=2010-06-21|accessdate=2011-09-22}}</ref> [[Valsts parāds]] 2010. gada pavasarī bija 40% no IKP (Centrālā statistikas biroja dati), un no tā 75% bija ārējais parāds.<ref name="autogenerated2" /> Vairāk nekā 90 dienas kavētu privāto kredītu apjoms 2010. gada pavasarī bija 18% no kredītu kopapjoma — 2 740 000 000 latu (20% no IKP). Martā ārējās tirdzniecības saldo bija mīnus 85 miljoni latu.<ref name="autogenerated2" /> Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem bruto ārējais parāds 2025. gada III ceturksnī bija 43 858 milj. eiro.<ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3"/> Latvijas Bankas rezerves aktīvi 2025. gada decembrī bija 5 178 milj. eiro.<ref name="LB_RES_2025_12"/> 2013. gadā Latvijā vairākkārt audzis piesaistīto ārvalstu ieguldījumu projektu skaits, liecina EY Eiropas investīciju vides pētījums [http://www.ey.com/Publication/vwLUAssets/EY-2014-european-attractiveness-survey/$FILE/EY-2014-european-attractiveness-survey.pdf "European Attractivness Survey 2014] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160607180348/http://www.ey.com/Publication/vwLUAssets/EY-2014-european-attractiveness-survey/$FILE/EY-2014-european-attractiveness-survey.pdf |date={{dat|2016|06|07||bez}} }}". 2013. gadā Latvijā īstenoti 29 ārvalstu ieguldījumu projekti. Salīdzinājumam — 2012. gadā tika īstenoti septiņi, 2011. gadā — 14, 2010. gadā — astoņi, 2009. gadā — desmit investīciju projekti. Iepriekšējo reizi salīdzinoši daudz — 24 — investīciju projekti Latvijā tika veikti 2008. gadā. No Latvijā pagājušajā gadā īstenotajiem ieguldījumu projektiem visvairāk — 15 — bija ražošanā, septiņi — tirdzniecības un mārketinga jomā, četri — pētniecības un attīstības jomā. No nozarēm visvairāk investīciju projektu — seši — tika īstenoti pārtikas nozarē, un šie projekti radījuši 270 darba vietas. Pieci investīciju projekti ir programmatūras jomā. Kopumā investīciju projekti 2014. Latvijā radījuši 1614 darba vietas. Lielākais no 2013. gada investīciju projektiem radīja 600 darba vietas, vēl seši projekti radīja vairāk nekā 100 darba vietas. Salīdzinājumam — 2012. gadā visi investīciju projekti kopumā Latvijā radīja 290 darba vietas. Vērtējot investīciju izcelsmi, visvairāk projektu — sešus — 2013. gadā īstenoja Zviedrijas investori. Trīs projektus īstenoja Norvēģijas investori, trīs — Krievijas, trīs — Vācijas investori. Gan Austrijas, gan Lielbritānijas investori īstenoja divus investīciju projektus, bet pa vienam — Nīderlandes, Igaunijas, Dānijas un Somijas investori, vēl sešus projektus īstenoja investori no citām valstīm. Daļa no Krievijas investīcijām Latvijā varētu būt saistīta ar kapitāla "bēgšanu" no Krievijas, daļai šīs naudas "nosēžoties" Latvijā un Baltijā.<ref>[http://www.nozare.lv/nozares/allsearch/item/20140527080033020C20CCA390CCDDF5/ Pērn Latvijā vairākkārt audzis piesaistīto ārvalstu investīciju projektu skaits] LETA biznesa portāls 27.05.2014.</ref> 2015. gadā pieauga ĀTI (ārvalstu tiešo ieguldījumu) plūsmu intensitāte. Piesaistītās ĀTI plūsmas 2014. gadā bija 1,4% no IKP. Savukārt 2015. gadā tās bija par gandrīz 30% lielākā apjomā nekā pirms gada un veidoja 2,4% no IKP. Saskaņā ar starptautisko investīciju bilanci 2015. gada beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza 13,4 miljardus eiro (54,8% līmenī no IKP).<ref name=":6" /> Ekonomikai pārvarot recesiju un konsolidējot budžeta tēriņus, valdības parāds kopš 2010. gada samazinājās četrus gadus pēc kārtas.<ref>https://www.bank.lv/par-mums/struktura/prezidents/runas/9139-introductory-remarks-by-governor-of-latvijas-banka-ilmrs-rimvis {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072530/https://www.bank.lv/par-mums/struktura/prezidents/runas/9139-introductory-remarks-by-governor-of-latvijas-banka-ilmrs-rimvis |date={{dat|2019|12|19||bez}} }} Ilmārs Rimvis Latvijas Bankas konferencē "Vai esam ko mācījušies no krīzes?" 2014. gada 17. oktobrī</ref> {| class="wikitable" !Gads !2007 !2008 !2009 !2010 !2011 !2012 !2014 !2015 |- |Valsts parāds % no IKP |9,0 |19,8 |36,9 |44,5 |42,0 |40,8 |38,5 |33,5 |} Latvijai 2015. gadā ir ceturtais mazākais valdības parāds pret IKP no Eiropas Savienības 28 valstīm. Mazāks ir tikai Bulgārijai (26,7,%) Luksemburgai (21,4 %) un Igaunijai (9,7)% Salīdzinājumam atsevišķas ES valstis — Grieķijai 176%, Itālijai 132,%, Francijai 95%, Vācijai 71,2%. Starptautisko aģentūru ilgtermiņa investīciju reitingi Latvijai, 2016. gada marts<ref>[http://www.liaa.gov.lv/en/trade/latvia-facts-0 Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras mājaslapa]</ref> {| class="wikitable" |Fitch Ratings Moody’s Standard & Poor’s R&I |A- (Perspektīva: Stabils) A3 (Perspektīva: Stabils) A- (Perspektīva: Stabils) BBB+ (Perspektīva: Stabils) |} === Eksports un imports === 2010.—2012. gados Latvijas preču un pakalpojumu eksports pieauga ļoti strauji un bija galvenais tautsaimniecības attīstības dzinulis. Eksporta apjomi 2012. gadā par gandrīz 22% pārsniedza pirmskrīzes līmeni. No 2009.—2012. gadam, vidēji ik gadu eksports pieauga par 25%, bet imports — par 23%. Šajā periodā lielāko ieguldījumu preču eksporta pieaugumā deva lauksaimniecības un pārtikas preces, kā arī metālapstrādes produkti. Ievērojami pieauga arī kokapstrādes, mehānismu, ierīču un elektroiekārtu, kā arī minerālo produktu eksports.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makro/makro_66_lv.pdf |title=Latvijas tautsaimniecības makroekonomikas apskats #66 2016 -1 |access-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191219072527/https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makro/makro_66_lv.pdf }}</ref> Lielāko eksportētāju sarakstā ir spēcīgi savas nozares uzņēmumi — "Latvijas finieris", "Mikrotīkls", "Valmieras stikla šķiedra", "Grindeks", "Olainfarm" u.c<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/ekonomika_skaitlos/infografika-latvijas-lielakie-precu-eksportetaji-latvijas-finieris-mikrotikls-un-citi.d?id=50037083|title=Infografika: Latvijas lielākie preču eksportētāji – 'Latvijas finieris', 'Mikrotīkls' un citi". Delfi|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>[[Attēls:Precu-eksports-dinamika.jpg|thumb|467x467px|Preču eksports, dinamika pa valstīm]] [[Attēls:Pakalpojumu-eksports.png|thumb|467x467px|Pakalpojumu eksporta dinamika, CSP]] 2024. gadā Latvija eksportēja preces 18,68 miljardu eiro vērtībā un importēja preces 21,68 miljardu eiro vērtībā; tirdzniecības bilance bija negatīva, imports par aptuveni 3,0 miljardiem eiro pārsniedza eksportu.<ref name="CSP_AT_2024"/> 2017. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,42 miljardus eiro — par 2,81 miljardu eiro jeb 12,4 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Eksporta vērtība veidoja 11,39 miljardus eiro (palielinājums par 1,03 miljardiem eiro jeb 10,0 %), bet importa — 14,03 miljardus eiro (pieaugums par 1,78 miljardiem eiro jeb 14,5 %). 2017. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,14 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,8 % vairāk nekā 2016. gada decembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība — par 7,3 % un importa vērtība — par 6,4 % lielāka. Decembrī Latvija eksportēja preces 951,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gada decembri ārējās [[tirdzniecības bilance]] nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,2 % līdz 44,4 %. 2017. gada decembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,6 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5 %), Vācija (7,2 %) un Zviedrija (5,6 %), bet nozīmīgākie importa partneri — Lietuva (17,4 % no importa kopapjoma), Vācija (11,4 %), Polija (8,7 %) un Igaunija (8,3 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā decembrī veidoja 10,7 %, bet importā — 8,3 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html|title=2017. gadā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 12,4 %|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180324092051/http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html}}</ref> Krīzes laikā pakalpojumu eksports samazinājās mazākā apmērā nekā preču eksports, bet pēc krīzes pārvarēšanas 2011.-2012. gadā pakalpojumu eksports stabili pieauga. Pozitīvais pakalpojumu saldo 2012. gadā nosedza 64% negatīvās preču tirdzniecības bilances, bet 2013. gadā, ievērojami uzlabojoties preču tirdzniecības bilancei, — jau 70%. Arī 2014. gadā šī tendence turpinājās, kad pozitīvais pakalpojumu saldo nosedza 77% no negatīvās preču tirdzniecības bilances, bet 2015. gada trīs ceturkšņos — 76%.<ref name=":5">https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200321155114/https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf |date={{dat|2020|03|21||bez}} }} LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBU 2015 Decembris</ref> {| class="wikitable" !Nosaukums !miljoni eiro !% |- |Koks, koksnes izstrādājumi |140 695 |14,8 |- |Elektroierīces un elektroiekārtas |104 074 |10,9 |- |Minerālprodukti |50 272 |5,3 |- |Mehānismi un mehāniskās ierīces |71 154 |7,5 |- |Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas |54 273 |5,7 |- |Graudaugu produkti |45 589 |4,8 |- |Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis |58 351 |6,1 |- |Dzelzs un tērauds |23 598 |2,5 |- |Dzelzs vai tērauda izstrādājumi |26 329 |2,8 |- |Farmācijas produkti |42 947 |4,5 |} Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri: * augu valsts produktu eksports lielāks par 40,2 milj. eiro jeb 2,0 reizes, * pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 13,6 milj. eiro jeb 15,1 %, * ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,8 milj. eiro jeb 15,0 %, * minerālproduktu eksports lielāks par 9,1 milj. eiro jeb 19,9 %, Svarīgākās preces Latvijas importā 2017. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html|title=2017. gadā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 12,4 % CSP mājaslapa|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180324092051/http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html}}</ref> {| class="wikitable" !Nosaukums !miljoni eiro !% |- |Elektroierīces un elektroiekārtas |140 827 |11,8 |- |Minerālprodukti |87 307 |7,3 |- |Mehānismi un mehāniskās ierīces |153 197 |12,9 |- |Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas |113 932 |9,6 |- |Farmācijas produkti |51 349 |4,3 |- |Plastmasas un to izstrādājumi |45 633 |3,8 |- |Dzelzs un tērauds |29 357 |2,5 |- |Koks un koka izstrādājumi; kokogle |38 119 |3,2 |- |Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis |44 005 |3,7 |- |Dzelzs vai tērauda izstrādājumi |29 357 |2,5 |} === Nodarbinātība un bezdarbs === 2024. gada septembrī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6 %.<ref name="CSP_BEZD_2024"/> [[Attēls:Latvija nodarbinātie-bezdarbnieki 15-74.svg|thumb|433x433px|Nodarbināto un bezdarbnieku skaita un IKP izmaiņas (1996—2017) 2010. gada salīdzināmajās cenās (miljardos EUR) [http://data.csb.gov.lv/pxweb/en/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/NB0010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=a79839fe-11ba-4ecd-8cc3-4035692c5fc8 Latvijas Statistika]]] [[Attēls:Bezdarbnieku-skaits-lv-regionos.png|thumb|433x433px|Bezdarba dinamika Latvijas reģionos, CSP]] Pēc straujā nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājuma ekonomiskās lejupslīdes laikā, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, pozitīva tendence vērojama arī nodarbināto iedzīvotāju skaita dinamikā. Ja 2010. gadā nodarbināti bija tikai 850,7 tūkstoši jeb 52 % iedzīvotāju 15—74 gadu vecumā, tad 2015. gadā nodarbināti bija 896,1 tūkstotis jeb 60,8 %, bet 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902,2 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 62,9 % iedzīvotāju. Kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2017. gada 3. ceturksnī ES — 60,2 %). 2017. gada 4. ceturksnī tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedza nodarbinātības līmeni Lietuvā (63,5 %), bet bija zemāks nekā Igaunijā (68,4 %).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-latvija-bija-nodarbinati-629-iedzivotaju-47617.html|title=2017. gadā Latvijā bija nodarbināti 62,9 % iedzīvotāju|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|03|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180328232907/http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-latvija-bija-nodarbinati-629-iedzivotaju-47617.html}}</ref> Latvijā, tāpat kā vidēji ES, visvairāk nodarbināto strādā pakalpojumu sektorā. 2015. gadā Latvijā šajā sektorā strādāja nedaudz vairāk kā divas trešdaļas jeb 68,4 % nodarbināto. No visiem pakalpojumu sektorā nodarbinātajiem trīs piektdaļas jeb 60,8 % strādāja tirdzniecības pakalpojumu sektorā (tirdzniecība, transports, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, finanšu darbības un operācijas ar nekustamo īpašumu), bet gandrīz divas piektdaļas jeb 39,2 % — tādās pakalpojumu jomās kā valsts pārvalde, izglītība, veselība un sociālā aprūpe, māksla, izklaide, atpūta u.c. Ražošanas sektorā nodarbināti bija gandrīz ceturtā daļa jeb 23,6 % nodarbināto, bet lauksaimniecības sektorā — 7,9 %, kas pārsniedz vidējo ES rādītāju (2015. gadā — 4,4 %). 2015. gadā nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (41,3 %) nodarbināto strādāja vadītāju un speciālistu profesiju grupā, nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (26 %) bija kvalificēti darbinieki, piektdaļa (20,4 %) — kalpotāji un pakalpojumu darbinieki, bet vismazāk — 12,3 % — strādāja vienkāršajās profesijās.<ref>[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_17_darbaspeka_apsekojuma_galvenie_raditaji_2015_gada_16_00_lv_en.pdf Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2015. gadā].</ref> {| class="wikitable" !Gads !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 |- |Bezdarba līmenis % |16,2 |15,0 |11,9 |10,8 |9,9 |9,5 |8,5 |7,7 |6,9 |} ==== Nodarbinātība sabiedriskajā sektorā ==== 2016. gada III ceturksnī no visiem 894 288 nodarbinātiem privātā sektorā nodarbināti 608 151 darbinieki, sabiedriskajā 286 137 darbinieki, no tiem valsts budžeta iestādēs 59 968 darbinieki, bet 63 tūkstoši — dažādos nodibinājumos, biedrībās un fondos, kā arī komercsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu vismaz 50%. To vidū, piemēram, "Latvijas Dzelzceļš", "Latvijas Pasts", "Latvenergo", "Latvijas Valsts meži", "[[Rīgas satiksme]]", "[[Rīgas namu pārvaldnieks]]" u.c. 48 tūkstoši darbinieku strādā valsts un pašvaldību kontrolētajās un finansētajās kapitālsabiedrībās. Tām pieskaitāmas, piemēram, [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca]], "[[Latvijas autoceļu uzturētājs]]", [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]], Latvijas Nacionālā opera un balets, "Valsts nekustamie īpašumi", Latvijas Televīzija u.c. uzņēmumi. 175 tūkstoši darbinieku nodarbināti valsts un pašvaldību budžeta iestādēs. No tiem 115 tūkstoši strādā pašvaldību iestāžu labā, piemēram, pašvaldību administrācijās, izglītības iestādēs, pansionātos, pašvaldības policijā, kultūras un sporta iestādēs. Rēķinot pret kopējo nodarbināto skaitu Latvijā, valsts budžeta iestādēs strādā 6,60%.Vidēji ES dalībvalstīs 6,90%.<ref>[http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/286164-infografika-cik-liela-ir-valsts-parvalde/ Cik liela ir valsts pārvalde]</ref> === Iedzīvotāju ienākumi === Krīzes laikā atalgojuma korekcija bija salīdzinoši mērena. Ekonomisko aktivitāšu samazinājums tika kompensēts ar strādājošo skaita samazinājumu. Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai kopš 2010. gada beigām atsākās atalgojuma pieaugums, lai arī bezdarba līmenis saglabājās samērā augstā līmenī. Augot pieprasījumam pēc darbaspēka, vidējā bruto darba samaksa pakāpeniski palielinās. 2012. un 2013. gadā tā pieauga attiecīgi par 3,7% un 4,6%, bet 2014. gadā — par 6,8% un sasniedza 765 eiro. Straujš atalgojuma pieaugums bija vērojams arī 2015. gadā — vidējā bruto mēnešalga palielinājās par 6,9% un sasniedza 818 eiro, 2016. gadā par 5 % 859 eiro un 2017. gadā palielinājās līdz 925 eiro un 2018. gadā sasniedza 1004 EUR. Saskaņā ar CSP datiem 2024. gadā vidējā bruto darba samaksa bija 1 685 eiro mēnesī, bet vidējā neto darba samaksa bija 1 221 eiro mēnesī.<ref name="CSP_ALGA_2024"/> Salīdzinājumam vidējās bruto algas atsevišķām kaimiņvalstīm Igaunijā — 1321 eiro, Lietuvā 927 eiro<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/darba-samaksa/meklet-tema/2385-darba-samaksas-parmainas-2018-gada-2|title=Darba samaksas pārmaiņas 2018. gada 2. ceturksnī|website=Centrālā statistikas pārvalde|access-date=2019-01-23|language=lv}}</ref> Krievijā — 565 eiro,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://regnum.ru/news/2459352.html|title=Росстат: средняя зарплата в России за I полугодие 2018 года выросла на 11%|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|09|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180927025914/https://regnum.ru/news/2459352.html}}</ref> Baltkrievijā — 357 eiro<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/solialnaya-sfera/trud/operativnaya-informatsiya_8/o-nachislennoi-srednei-zarabotnoi-plate-rabotnikov/o-nachislennoy-sredney-zarabotnoy-plate-rabotnikov-respubliki-belarus-za-iyul-2016-g/ |title=О начисленной средней заработной плате работников Республики Беларусь за июль 2016 г. |access-date={{dat|2016|11|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161030064231/http://www.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/solialnaya-sfera/trud/operativnaya-informatsiya_8/o-nachislennoi-srednei-zarabotnoi-plate-rabotnikov/o-nachislennoy-sredney-zarabotnoy-plate-rabotnikov-respubliki-belarus-za-iyul-2016-g/ |archivedate={{dat|2016|10|30||bez}} }}</ref> Augstākais atalgojums saglabājās Rīgā (1128 eiro), bet zemākais atalgojuma līmenis bija Latgales reģionā (702 eiro).<ref name=":8" /> Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa republikas pilsētās un novados, 2009—2017 (eiro) bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu <50 <ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__dsamaksa/DS0070_euro.px/table/tableViewLayout2/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 Latvijas Statistika]{{Novecojusi saite}}</ref> <br /> {| class="wikitable" !Gads !2000 !2005 !2010 !2015 !2016 !2017 !2018 |- |Vidējā bruto mēnešalga valstī EUR<ref name=":9" /> |213 |350 |633 |818 |859 |925 |1004 |- |Vidējā pensija |82 |115 |250 |273 |280 |289 |320 |} Vidējā bruto darba samaksa pa atsevišķām nozarēm 2018. gadā<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/darba-samaksa/meklet-tema/2385-darba-samaksas-parmainas-2018-gada-2|title=CSP preses relīzeː Vidējā darba samaksa pārsniegusi 1000 eiro robežu|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> {| class="wikitable" |1. | |Finanšu un apdrošināšanas darbības |2020 |- |2. | |Informācijas un komunikāciju pakalpojumi |1549 |- |3. | |Elektroeneŗgija un gāzes apgāde |1373 |- |4. | |Valsts pārvalde un aizsardzība |1226 |- |5. | |Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |1163 |- |6. | |Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi |1114 |- |7. | |Ūdens apgāde |1108 |- |8. | |Transports un uzglabāšana |1008 |- |9. | |'''''Vidēji valstī''''' |'''''1004''''' |- |10. | |Veselība un sociālā aprūpe |978 |- |11. | |Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība |968 |- |12. | |Apstrādes rūpniecība |960 |- |13. | |Būvniecība |941 |- |14. | |Tirdzniecība, automobiļu remonts |912 |- |15. | |Administratīvo dienestu darbība |869 |- |16. | |Māksla, izklaide, atpūta |857 |- |17. | |Operācijas ar nekustamo īpašumu |856 |- |18. | |Izglītība |829 |- |19. | |Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |708 |} 2018. gada 1. janvārī normāla darba laika ietvaros minimālā alga bija 430 EUR. === Finanšu sektors === [[Attēls:Algu-struktura.png|thumb|376x376px]] Latvijā ir attīstīts finanšu sektors ar visaptverošu finanšu starpnieku klāstu, kas apkalpo lielāko daļu tirgus segmentu. Latvijas finanšu sektorā dominē komercbankas un ir vērojama spēcīga ārvalstu kredītiestāžu klātbūtne. Saskaņā ar FKTK publicēto statistiku, uz 2013. gada 30. novembri banku aktīvi sasniedza 19,936 miljardus [[lats|latu]], Latvijā darbojās 19 bankas un 9 ārvalstu banku filiāles. Kopējais apmaksātais banku [[pamatkapitāls]] 2013. gada novembrī bija 1 698,7 milj. latu, t.sk. ārvalstu kapitāla īpatsvars sasniedza 71,5%, kurā dominēja Skandināvijas investoru veiktie ieguldījumi, kas sastādīja 52,9% no kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla.<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=265361 Par Finanšu sektora attīstības plānu 2014.—2016. gadam]</ref> Latvijas banku sektors 2017. gada desmit mēnešos strādāja ar peļņu 255 miljonu eiro apmērā. Oktobra beigās kopējais banku sektorā piesaistīto noguldījumu apmērs sasniedza 20,1 miljardu eiro. Savukārt kopējais kredītportfeļa atlikums oktobra beigās veidoja 14,7 miljardus eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/bankas-desmit-menesos-nopelna-255-miljonus-eiro.d?id=49499579|title=Bankas desmit mēnešos nopelna 255 miljonus eiro|work=DELFI|access-date=2017-11-30|date=2017-11-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> Pēc aktīvu vērtības lielākās Latvijas bankas 2018. gadā ir: # [[Swedbank|Swedbank Latvija]], kas izveidojusies no 1995. gadā dibinātās [[Hansabanka]]s. Tās akciju kontrolpaketi 1998. gadā iegādājās Zviedrijas ''FöreningsSparbanken'', kas 2005. gadā pārpirka visas Hansabankas akcijas, padarot to par savu meitas uzņēmumu. 2006. gadā banku pārdēvēja par ''Swedbank Latvija''. # [[Rietumu Banka]], ko 1992. gadā nodibināja [[Leonīds Esterkins]]. Bankas specializācija ir lielie uzņēmumi un turīgas privātpersonas, kuras šajā bankā var gan noguldīt savus līdzekļus, gan aizņemties kredītu vai, piemēram, izmantot Rietumu Bankas brokeru pakalpojumus. # [[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB banka]], kas izveidojusies no 1993. gada septembrī dibinātās [[Unibanka|Latvijas Universālās bankas]] (Latvijas Unibankas), kad 21 neprivatizētā Latvijas Bankas nodaļa apvienojās vienā kopējā uzņēmumā. Kad to pārņēma Zviedrijā dibinātā ''Skandinaviska Enskilda Banken'' (SEB) banka, 2005. gadā banku pārdēvēja par SEB Unibanku, 2008. gadā par SEB banku. # [[Nordea|Nordea Bank AB Latvijas filiāle]], kas kā Dānijas ''Nordea Bank'' filiāle Latvijā darbu uzsāka 1992. gada aprīlī.<ref>Latvijas Lielākās Bankas</ref> === Inflācija === Pēc krīzes izraisītās deflācijas, kad 12-mēnešu patēriņa cenu inflācija 2010. gada februārī pazeminājās līdz -4,2%, cenas atkal sāka pieaugt. 2011. gadā 12-mēnešu patēriņa cenu inflācija bija 4%, savukārt 2012. gadā — 1,6%. 2013. gadā patēriņa cenas samazinājās par 0,4%, bet 2014. gadā bija vērojams ļoti mērens cenu pieaugums — par 0,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenām pēdējos gados bija naftas un pārtikas cenu kritumam pasaulē. 2015. gadā turpinājās ļoti mērens cenu pieaugums — gada vidējā inflācija bija 0,2%. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kritumam degvielai un pārtikai.<ref name=":6" /> Savukārt 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, kopumā cenas palielinājās par 2,2 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.em.gov.lv/lv/jaunumi/17580-2017gada-videja-inflacija-straujaka-pedejos-gados|title=2017. gada vidējā inflācija straujākā pēdējos gados|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> == Mežsaimniecība == [[Attēls:Mežs.jpg|thumb|250px|Mežs Baldones apkārtnē.]] No Latvijas kopējās teritorijas 52% aizņem [[mežs|meži]]. Salīdzinot ar 1923. gadu, kad mežainums Latvijā bija 27%, laika gaitā līdz mūsdienām tas ir dubultojies un sasniedzis 52% (ieskaitot purvus un lauces). Meža platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, jo turpinās lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, kā arī to mākslīga apmežošana. Mežus pārsvarā veido skuju koki, tomēr ievērojamu daļu aizņem arī pārējās sugas. Lielākajai daļai mežaudžu valdošā koku sugas ir skuju koki — priede un egle. Skuju koku audzes aizņem 55% no visu audžu platībām, bērzu — 30%, baltalkšņu — 7% un apšu — 4%. Mežu vecuma struktūra ir neviendabīga. Līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] daudz tika stādīti priežu meži, un [[Latvijas PSR]] laikos daudz stādīja egļu mežus — egles tika stādītas arī priedēm piemērotās platībās. Tādēļ pašlaik ir ļoti daudz 50—90 gadu vecu priežu audžu un 30—50 gadu vecu egļu audžu. Priedei un ozolam pašlaik jaunaudžu platība ir mazāka par 10% no to kopējās platības. Kokiem augot, katru gadu veidojas koksnes pieaugums, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem ir 16,5 milj. m³ gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf |title=Mežu resursi un to nozīme Latvijas tautsaimniecībā // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 121. lpp. (.pdf) |format=PDF |date= |accessdate=2011-09-22 |archive-date=2020-09-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf }}</ref> {| class="wikitable" !Gads !1923 !1935 !1949 !1961 !1973 !1983 !1990 !2000 !2005 !2010 |- |Latvijas mežainums % no kopējās platības |27 |27 |30 |38 |40 |43 |49 |50 |51 |52 |} Latvijā vidēji tiek izcirsti tikai 69% no ikgadējā pieauguma, tādēļ saimnieciski pieejamā meža resursi Latvijā pieaug. Meža izplešanās notiek gan dabiskā ceļā, gan apmežojot neauglīgās un lauksaimniecībā neizmantojamās zemes. Taču svarīgāks ir cits rādītājs — trīs reizes straujāk nekā mežu platības katru gadu pieaug mežā uzkrātās koksnes apjoms jeb koksnes krāja. Tas ir uzskatāms apliecinājums tam, ka Latvijas mežainums nepalielinās uz krūmu rēķina, kuri nemaz netiek ieskaitīti meža platībās, bet gluži otrādi — valstī tiek veikta mērķtiecīga mežsaimnieciskā darbība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/skaitlifakti_LV_2018web.pdf|title=Meža nozare, skaitļos un faktos. 2018.|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919183054/https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/skaitlifakti_LV_2018web.pdf}}</ref> Tā, piemēram, 2018. gadā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) atjaunojusi valsts mežus 8800 hektāru platībā, iestādot 24,5 miljonus jaunu koku jeb vairāk nekā 12 kokus uz katru Latvijas iedzīvotāju. Kopumā gadā valsts meži atjaunoti 15 200 hektāru platībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvm.lv/jaunumi/4262-pern-lvm-mezos-iestaditi-24-5-miljoni-jaunu-koku|title=PĒRN LVM MEŽOS IESTĀDĪTI 24,5 MILJONI JAUNU KOKU|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Papildus īpaši aizsargājamām teritorijām Latvijā arī jebkurā citā mežā normatīvi jāievēro virkne aprobežojumu, piemēram, galvenajā un kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, jāsaglabā vismaz piecus dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos, saglabājamo koku skaitā neieskaita sēklu kokus. Tas nozīmē, ka kopš 2000. gada valsts un privātie meža īpašnieki ir cirsmās atstājuši vairāk kā 2 miljonus kubikmetrus koksnes, aptuveni 64 miljonu eiro vērtībā, šo summu ieguldot dabas aizsardzībā no saviem līdzekļiem.<ref>http://www.vmd.gov.lv/public/ck/files/ZM/Mezhi%20konf%20materiali/MIB.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180912204746/http://www.vmd.gov.lv/public/ck/files/ZM/Mezhi%20konf%20materiali/MIB.pdf |date={{dat|2018|09|12||bez}} }} Latvijas meža nozare šodien un rīt. Mežsaimniecība. Arnis Muižnieks Latvijas Meža īpašnieku biedrības Valdes priekšsēdētājs</ref> Lielākais Latvijas mežu apsaimniekotājs ir valsts uzņēmums [[AS Latvijas Valsts Meži]] (LVM), kas pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,41 miljoni hektāru ir mežs. LVM realizē valsts intereses meža apsaimniekošanā.<ref>http://www.lvm.lv/par-mums Latvijas Valsts Meži mājaslapa</ref> == Lauksaimniecība == 2015. gada beigās Latvijā bija 83,6 tūkst. lauku saimniecību, kuru vidējais lielums bija 34,8 hektāri, kas ir par 5,3 hektāriem jeb 18 % vairāk nekā 2010. gadā. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā ir pieaugusi no 19,6 hektāriem 2010. gadā līdz 23,6 hektāriem 2015. gadā. Šajā periodā kopējā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 79,3 tūkt. hektāru jeb 4,4 %, 2015. gadā sasniedzot 1 884,8 tūkt. hektārus. 2015. gadā kopējais lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās pieauga par 17,2 %. To ietekmēja augkopības produkcijas pieaugums par 27,9 %, īpaši graudaugu kopražas palielinājums par 35,7 %, pērn sasniedzot rekordlīmeni. Lopkopības nozarēs pēdējos piecos gados novērots neliels, bet stabils pieaugums — 2015. gadā lopkopības produkcijas apjoms palielinājās par 4,9 %.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_16_00_lv_en.pdf |title=LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBA Statistisko datu krājums 2016. gads Rīga |access-date={{dat|2016|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110214138/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_16_00_lv_en.pdf }}</ref> === Augkopības produkcija === Augkopības produkcija dod 64 % no Latvijas lauksaimniecībā saražotās produkcijas vērtības. ==== Graudkopība ==== [[Graudaugi|Graudaugu]] galveno kultūru — [[kvieši|kviešu]] — sējumi koncentrējas lielajos komerciālos lauksaimniecības uzņēmumos, un tajos dominē ziemāju forma. [[Mieži|Miežu]] sējumi izvietojas samērā vienādi mazajās, vidējās un lielajās saimniecībās, kas izskaidrojams ar šo graudu iekšsaimniecisko izlietojumu. Saimnieciski vērā ņemamie graudaugu sējumi konsekventi koncentrējas lielajos lauksaimniecības uzņēmumos, bet sīksaimniecībās un mazās saimniecībās ir ļoti zemas ražas un to devums tautsaimniecībā minimāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf|title=Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 128.—129. lpp. (.pdf)|format=PDF|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2020-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf}}</ref> [[Attēls:Graudu-kopraza.png|thumb|334x334px|Graudu kopraža Latvijā pa atsevišķiem gadiem miljonos tonnu]] Graudkopībā ir attīstīta nozares kooperācija. Kooperatīvi veiksmīgi piesaistījuši kapitālieguldījumus, kas nodrošina būtiskus pakalpojumus visiem kooperatīva biedriem. Tas ir viens no iemesliem graudkopības straujai attīstībai. 2004. gadā graudu sējplatība bija 436 tūkst. ha, bet 2015. gadā — 672 tūkst. 2019. gadā 724,3 tūkstoši hektāru.<ref>[http://graudi.lv/graudi/news?page=2016-03-31-03&lang=LV Graudi.lv portāls]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://forbes.lv/lv/zinas/raksts/2019.-gads-ieiet-latvijas-vesture-ar-lielako-graudu-koprazu?fbclid=IwAR0plui3SeHALQNDMcrY5V__WUI9QZBj_p-bo3yEuZzUka3LR5BxBFeamV0|title=2019. gads ieiet Latvijas vēsturē ar lielāko graudu kopražu, Forbes|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|09|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929134228/https://forbes.lv/lv/zinas/raksts/2019.-gads-ieiet-latvijas-vesture-ar-lielako-graudu-koprazu?fbclid=IwAR0plui3SeHALQNDMcrY5V__WUI9QZBj_p-bo3yEuZzUka3LR5BxBFeamV0}}</ref> Salīdzinot ar padomju laikiem ražība no viena hektāra graudaugiem ir kāpusi līdz divām — trijām reizēm no viena hektāra. Tā 1985. gadā ražība no 1 ha bija 16,90 cnt/ ha, 2015. gadā 44,9 cnt / ha..<ref name=":7" />[[Attēls:Graudu kulšana netālu no Dobeles .jpg|alt=|thumb|324x324px|Graudu kulšana Zemgalē]]2019. gadā ar graudaugiem apsēti 724,3 tūkstoši hektāru un iegūta lielākā graudu kopraža Latvijas vēsturē 3,2 miljonu tonnu. Sasniegts arī rekordliels graudaugu produktu eksports uz ārvalstīm — 2,8 miljoni tonnu 518 milj. eiro vērtībā. Lielākais graudaugu produktu eksports ir uz Saūda Arābiju, Nigēriju un Turciju. No visiem graudaugu produktiem 82% tika eksportēti kvieši un kviešu un rudzu maisījums — 2,3 miljoni tonnu 417 miljonu eiro vērtībā.<ref name=":10" /> Lielākā kooperatīvā saimniecība Latvijā [[Latraps]] — apgrozījums 2018. gadā 222,65 miljoni EUR. ==== Rapša audzēšana ==== [[Attēls:Flowering raps field near Abolini - Igors Jefimovs - Panoramio.jpg|324x324px|thumb|right|Ziedošu [[rapsis|rapšu]] lauks netālu no [[Jēkabnieki]]em]] 2019. gadā rapša sējumu platība bija 140,1 tūkst. hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 16,5 tūkst. hektāru jeb 13,4% vairāk un ir Latvijas lauksaimniecībā lielākā rapša sējumu platība. Vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 18,6 centneriem 2018. gadā līdz 29,0 centneriem 2019. gadā, kopējā rapša sēklu raža palielinājās par 176,0 tūkst. tonnu jeb 76,7%. Rapša sēklu kopievākuma ievērojamu pieaugumu noteica ziemas rapša sējumu platību īpatsvara pieaugums līdz 83,1%, to vidējai ražībai no viena hektāra sasniedzot 31,1 centneru.<ref name=":10" /> ==== Kartupeļu, dārzeņu, augļu-ogu audzēšana ==== 2015. gadā kartupeļu stādījumu platības un kopraža samazinājās attiecīgi par 7,3 % un 1,6 %, bet to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 6,1 %. 2015. gadā izaudzēja 194,9 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 3,5 tūkst. tonnu jeb 1,9 % vairāk nekā 2014. gadā. Atklātā lauka dārzeņu platības samazinājās par 1,8 %, bet, pieaugot to vidējai ražībai no 217 centneriem 2014. gadā līdz 225 centneriem 2015. gadā, dārzeņus novāca par 3,2 tūkst. tonnu jeb 1,8 % vairāk. Lielākās saimniecības — uzņēmumi (apgrozījums milj, eiro 2015. gadā). [http://www.darzeni.lv/lat/aktuali/ BALTIJAS DĀRZEŅI] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161208191201/http://www.darzeni.lv/lat/aktuali |date={{dat|2016|12|08||bez}} }}, Kooperatīvā sabiedrība 21 mlj eiro [http://www.marupessiltumnicas.lv/en/ Mārupes siltumnīcas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180912221637/http://www.marupessiltumnicas.lv/en/ |date={{dat|2018|09|12||bez}} }} 8,5 milj eiro ==== Lopkopības produkcija ==== Lopkopības produkcija dod 36 % no Latvijas lauksaimniecībā saražotās produkcijas vērtības. ==== Piena lopkopība ==== [[Attēls:Agrofirma-tervete.jpg|thumb|325x325px|Agrofirma Tērvete liellopu komplekss]] [[Piena lopkopība Latvijā]] ir viena no nozīmīgākajām [[lauksaimniecība]]s apakšnozarēm. Piena īpatsvars lauksaimniecības preču produkcijas vērtībā Latvijā veido ap 25%. Taču, ieskaitot pavadošās nozares, piena lopkopības loma ir vēl lielāka. Piena lopkopībā Latvijā tiek izmantoti ap 840 tūkst. hektāru jeb ap 50% no faktiski izmantotās lauksaimniecības zemes, un tā (kopā ar piena govīm paredzētās lopbarības audzēšanu un govju izaudzēšanu), saskaņā ar aprēķiniem veido ap 50% no lauksaimniecībā radītās pievienotās vērtības Latvijā. Savukārt piensaimniecības (ieskaitot piena produktu ražošanu) īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā ir stabilizējies aptuveni 2% līmenī. Liela nozīme piensaimniecībai ir nodarbinātībā — pēdējos gados nozarē ieguldītā darba apjoms stabilizējies, un sasniedz 40 tūkst. pilna laika nodarbināto lauksaimniecībā un 4 tūkst. nodarbināto pārstrādē. Tas kopā veido vairāk kā 5% no kopējā nodarbinātības līmeņa valstī.<ref>Vēveris A. Piena ražošanas saimniecību rentabilitāte un to noteicošie faktori Latvijā. ''Economic Science for Rural development. Proceedings of the International Scientific Conference'' No. 21. Jelgava: 2010. 123.—129 pp.</ref> 2015. gadā iegūts 971,8 tūkst. tonnu piena (ieskaitot kazu pienu), kas ir par 56,7 tūkst. tonnu jeb 6,2% vairāk nekā 2013. gadā. Gada vidējais izslaukums no vienas slaucamās govs sasniedza 5 812 kg gadā — par 304 kg jeb 5,5% vairāk nekā pirms gada. 2014. gadā piena piegādes kvotas ietvaros iepirktas 804,4 tūkst. t piena — par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Iepirktā piena īpatsvars kopējā saražotā piena apjomā pieauga par 2,3% (no 80,7% 2013. gadā līdz 83,0% 2014. gadā).<ref>http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_2015_15_00_lv_en.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160328031118/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_2015_15_00_lv_en.pdf |date={{dat|2016|03|28||bez}} }} Latvjas Lauksaimniecība Latvijas Republikas Centrālā Statistikas Pārvalde, Statistisko datu krājums</ref> 2008. gadā 21% piena tika eksportēts. Salīdzinot ar 2005. gadu, piena eksports 2006. un 2007. gadā pieauga apmēram 3,2 reizes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf |title=Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 130. lpp. (.pdf) |format=PDF |date= |accessdate=2011-09-22 |archive-date=2020-09-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf }}</ref> ==== Olu ražošana ==== 2015. gadā saražoti 698,2 milj. olu — par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Olu ražošanas apjomu kāpumu ietekmēja vidējā dējējvistu skaita pieaugums par 0,2 milj. jeb 6,7 %, lai gan vidēji no vienas dējējvistas ieguva tikpat daudz olu kā pirms gada — 272 olas. Lielākie uzņēmumi (apgrozījums milj. eiro 2015. gadā)ː * [http://www.balticovo.lv/lv/ Balticovo, AS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160609012159/http://www.balticovo.lv/lv/ |date={{dat|2016|06|09||bez}} }} — 45,9 milj * [http://www.vistas.lv/ Putnu fabrika Ķekava], AS — 40,8 milj * [http://lielzeltini.lv/en/ LIELZELTIŅI] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160412023730/http://lielzeltini.lv/en/ |date={{dat|2016|04|12||bez}} }}, SIA — 34,6 milj. ==== Gaļas ražošana ==== 2015. gadā Latvijā saražoti 85,4 tūkst. tonnu gaļas jeb par 1,3 % vairāk nekā 2014. gadā. Nelielo kāpumu ietekmēja liellopu un putnu gaļas ražošanas apjoma pieaugums attiecīgi par 6,3 % un 3,4 %. Saražotais aitu gaļas apjoms 2015. gadā pieaudzis par 19,1 %, savukārt cūkgaļas apjoms sarucis par 3,0 %.<ref name=":7" /> === Lauku saimniecību modernizācijai domātais valsts un ES atbalsts === No ES lauksaimnieki Latvijā saņem divu veidu subsīdijas: ''ar ražošanu saistītie maksājumi'' ir atbalsts, kas ir saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm pašreizējā brīdī (piemēram, atbalsts par apsētajām platībām vai par saražotajām vienībām), bet ''no ražošanas atdalītie maksājumi'' ir atbalsts, kas netiek saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm — noteiktu produktu vai liellopu ražošanu vai arī noteiktu ražošanas faktoru izmantošanu pašreizējā brīdī. Sākot ar 1997. gadu, saskaņā ar valsts subsīdiju nolikumu Latvijas lauku saimniecībām tika piešķirts atbalsts ražošanas modernizācijai, kas iekļāva līdzfinansējumu tehnikas iegādei un ražošanas ēku celtniecībai. Lauku saimniecības 2002.—2008. gadā ar ES līdzfinansēto atbalsta programmu palīdzību ir saņēmušas atbalstu ieguldījumiem darbības efektivitātes un konkurētspējas palielināšanai gandrīz 95 miljonus latu. 2007. un 2008. gadā subsīdijas lauksaimniecībai palielinājās vidēji gandrīz septiņas reizes (no 3,26 uz 22,24 milj. LVL), salīdzinot ar laikposmu pirms Latvijas iestāšanās ES. Tomēr ES finansējuma apguve notika lēni un neefektīvi. Latvijā tiešos maksājumus īstenoja pēc [[vienotas platības maksājuma shēma]]s (VPM): lauksaimniekiem pieejams VPM un [[papildu valsts tiešie maksājumi]] (PVTM), no kuriem daļa ir maksājumi par platībām. Tieši platību maksājumi Latvijā ir būtisks finanšu avots lauku saimniecībām: Latvijā lauksaimnieki laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam dažādos platību maksājumos saņēma 430 miljonus latu, kas veidoja 58,5% no kopējā atbalsta apjoma (platību maksājumus Latvijā ik gadus saņēma 76 566 lauksaimnieki). ES tiesību normas paredzēja pakāpenisku tiešo maksājumu apjoma pieaugumu jaunajās dalībvalstīs, nosakot, ka ES veco dalībvalstu līmeni jaunās dalībvalstis sasniegs 2013. gadā. Izvērtējot ES finansējumu vidēji gadā, tas 2007.—2013. gadā 2,1 reizi pārsniedza 2004.—2006. gadā un 8,3 reizes pirmsiestāšanās laikā pieejamo ES finansējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf|title=Lauku saimniecību darbības ekonomiskās analīzes metodikas iespējamie pilnveidošanas virzieni // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 107. lpp. (.pdf)|format=PDF|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2020-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf}}</ref> == Zivsaimniecības nozare == 2014. gadā zivsaimniecības nozares īpatsvars bija 0,7 % no IKP un tās īpatsvars ekonomikā konsekventi samazinās. Augstākais rādītājs — 1,8% no IKP — bijis 2001. gadā. Zivju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā pērn bija 1,8%. 2013. gadā tika eksportētas 129 600 tonnas dažādas zivju produkcijas ar kopējo vērtību 75 miljoni eiro, bet 2014. gadā apjoms palielinājās par 5,4% un bija 136 600 tonnas 79 miljonu eiro vērtībā. Tikmēr importa apjomi divu gadu laikā nav ievērojami mainījušies. 2013. gadā Latvijā tika ievestas 67 200 tonnas zivju un to konservu 49 miljonu eiro vērtībā, bet pērn — 71 300 tonnas 51 miljona eiro vērtībā. Galvenie eksporta tirgi Latvijas zivju produkcijai pērn bija Eiropas Savienības valstis, kur nosūtīti 42,5% kopējā apjoma, galvenokārt uz Lietuvu, Igauniju un Dāniju, kam seko NVS valstis ar 19,6%, kur savukārt lielākais izvedums bijis uz Baltkrieviju un Ukrainu. Uz trešajām valstīm eksportēti 37,9% produkcijas, lielākoties uz Mauritāniju un Maroku. Tāpat dati liecina, ka augstākā produktivitāte nozarē patlaban ir zvejniecībai, kam seko zivju apstrāde ar attiecīgi 30 800 eiro un 27 000 eiro uz vienu nozarē strādājošo. Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aplēsēm šā gada pirmajā ceturksnī Latvija eksportējusi zivju produkciju uz 44 pasaules valstīm. Lielākie eksporta partneri bija Krievija — 18,6% no kopējā eksporta apjoma, kam seko Zviedrija — 13,1%, Dānija — 10,8%, Vācija — 8,1%, Lietuva — 7,2% un Igaunija — 5,2%. 2015. gada pirmajā ceturksnī visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes — par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju — 37,2%, Vāciju — 6,0%, Ukrainu — 5,6%, makreles eksportētas par 5,4 miljoniem eiro, no tiem uz Zviedriju — 43,0%, Dāniju — 26,9%, Vāciju — 9,4%, savukārt siļķes par 1,3 miljoniem eiro, no tām uz Dāniju — 25,7%, Igauniju — 15,8%, Vāciju — 10,4%. Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica Eiropas Savienības pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://balticexport.com/?article=zm-samazinajies-zivsaimniecibas-nozares-ieguldijums-gan-ikp-gan-eksporta&lang=lv |title=ZM: Samazinājies zivsaimniecības nozares ieguldījums gan IKP, gan eksportā |access-date={{dat|2016|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2018|04|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180411025825/http://balticexport.com/?article=zm-samazinajies-zivsaimniecibas-nozares-ieguldijums-gan-ikp-gan-eksporta&lang=lv }}</ref> Zivrūpniecības nozare 2016. gadā kopumā ir sākusi veiksmīgu jaunu eksporta tirgu apguvi ASV, Japānā, Ķīnā, kas pagaidām gan nevar vēl kompensēt zaudētos apjomus Krievijas tirgū, tomēr šiem tirgiem ir potenciāls līdzsvarot zaudēto tuvākajos divos, trīs gados.<ref>[https://www.firmas.lv/lbgpp/2016/article/post/57d27c6a851d1 Jānis Endeleː Nākamgad plāno izaugsmi] </ref> Zivju nozveja un citu jūras produktu ieguve 2016. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, Latvijā pieaugusi par 69,5%. Kopumā 2016. gada deviņos mēnešos nozvejoti 83,9 tūkstoši tonnu zivju, tostarp Baltijas jūrā un Rīgas līcī nozvejoti 44,3 tūkstoši tonnu zivju, kas ir 52,8% no kopējā nozvejas apmēra un par 6,2% jeb 2,6 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2015. gada deviņos mēnešos.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/zivju-nozveja-devinos-menesos-pieaugusi-par-69-5.d?id=48316571 Zivju nozveja deviņos mēnešos pieaugusi par 69,5%] LETA Delfi</ref> Ievērojamākie nozares uzņēmumi — [http://www.baltreids.lv/en/about-company/ Baltreids] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161207072451/http://www.baltreids.lv/en/about-company |date={{dat|2016|12|07||bez}} }} [http://www.irbefish.lv/lv/par_mums.php Zvejnieku saimniecība IRBE] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161109125219/http://www.irbefish.lv/lv/par_mums.php |date={{dat|2016|11|09||bez}} }} [http://www.bradava.lv/en/ Bradava] [http://kaija.lv/en/ Karavela] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161015002121/http://kaija.lv/en/ |date={{dat|2016|10|15||bez}} }} [http://vergi.lv/ Verģi] [http://www.brivaisvilnis.lv/ Brīvais vilnis] == Apstrādes rūpniecība == Latvijas rūpniecība 2015. gadā saražoja produkciju 2 625,146 miljonu eiro vērtībā.<ref name="ReferenceA" /> 64% (2015) no Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides ražo eksportam. [[Attēls:Apstrades rupniecibas struktura.jpg|thumb|353x353px|Apstrādes rūpniecības struktūra 2017. gads]] 2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide, pieauga par 11,5%. Rūpniecības produkcijas apjoms 2017. gadā palielinājās par 8,5%. Apstrādes rūpniecības apjoms pērn audzis par 8,2%, tikpat straujš pieaugums fiksēts elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, bet ieguves rūpniecības apjoms ir palielinājies par 18,5%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/tautsaimniecibas_analize/tautsaimniecibas_analize/rupnieciba/57498-fm-decembri-saglabajas-strauja-apstrades-rupniecibas-izaugsme-un-2017-gads-kopuma-loti-veiksmigs-visam-rupniecibas-nozarem|title=Decembrī saglabājas strauja apstrādes rūpniecības izaugsme un 2017. gads kopumā ļoti veiksmīgs visām rūpniecības nozarēm. Finanšu Ministrijas mājaslapa.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Apstrādes rūpniecības straujo izaugsmi ir veicinājusi labvēlīgā attīstība ārējos tirgos, kur eirozonas ekonomika pērn auga straujākajā tempā kopš 2007. gada. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu sniegtā informācija liecina, ka ražošanas apmēra pieaugumu būtiski ietekmēja produkcijas eksporta kāpums — par 10,8%, no tā uz eiro zonu — par 26,1%. Ārējos tirgos pārdots divas trešdaļas no kopējās saražotās apstrādes rūpniecības produkcijas.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/ekonomika_skaitlos/rupniecibas-produkcijas-izlaide-pern-latvija-pieaug-par-4-9.d?id=48478051 Rūpniecības produkcijas izlaide pērn Latvijā pieaug par 4,9%] Delfi 2017. gada 3. februāris</ref> Apstrādes rūpniecības struktūra 2015. gadā nodarbinātības un eksporta īpastvars nozares realizācijā<ref name=":0">https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200321155114/https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf |date={{dat|2020|03|21||bez}} }} LR Ekonomikas Ministrija ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS 2015 ATTĪSTĪBU</ref> === Kokapstrāde === [[Attēls:Granulu rūpnīca pie Gulbenes.jpg|thumb|250px|Koksnes granulu rūpnīca netālu no [[Gulbene]]s]] '''Kokapstrāde''' ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, 2015. gadā tā veidoja 27,1% no kopējās nozares izlaides. 64% no nozares produkcijas tiek eksportēta, nodrošinot lielāko pienesumu Latvijas eksportā. Latvijas kokrūpniecības nozare tiešā veidā nodarbina ap 52 000 cilvēku, taču netieši tiek nodrošināts darbs vēl apmēram 30 000 darbinieku tādās nozarēs kā transporta pakalpojumi, metālapstrāde, izglītība, zinātne, būvniecība, enerģētika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kokrupnieciba-mezsaimnieciba-kokapstrade/nozares-apraksts |title=Nozaru ekspertu padomes mājsalapa |access-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2015|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151128190953/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kokrupnieciba-mezsaimnieciba-kokapstrade/nozares-apraksts }}</ref> Latvijā praktiski pilnībā nodrošināts bezatlikumu kokapstrādes process, koksnes atlikumi — skaidas un šķelda tiek pārstrādāti kurināmās kokskaidas granulās un briketēs. Latvija ir trešais lielākais koksnes granulu ražotājs Eiropā (aiz Vācijas un Zviedrijas) un lielākais kokskaidu granulu eksportētājs Eiropā. Nozīmīgākais koksnes granulu ražotājs Latvijā ir [http://www.latgran.com/ ''Latgran''], kam pieder 4 rūpnīcas Latvijā. 2015. gadā tas apvienojās ar Igaunijas ''Grannul'' un grupa ir lielākais koksnes granulu ražotājs Eiropā<ref>[http://www.pellet.org/images/2015/ArnoldDaleEkman.pdf Production and Consumption of Wood Pellets in the European Union] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180413125115/https://www.pellet.org/images/2015/ArnoldDaleEkman.pdf |date={{dat|2018|04|13||bez}} }} Arnold Dale Ekman & Co AB</ref> 2016. gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība bija 1,053 miljardi eiro, kas ir 3,2 % kāpums salīdzinājumā ar 1,020 miljardiem attiecīgajā laikā pērn. Koksne un tās izstrādājumi kopš gada sākuma eksportēti 904,44 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4 % vairāk nekā 869,33 miljoni 2015. gada pirmajos sešos mēnešos. Lielākie uzņēmumi * [[Latvijas Finieris]] (Viens no lielākajiem saplākšņa ražotājiem pasaulē. Latvijā ražotnes Rīgā, Rēzeknē, 2016. gadā top jauna rūpnīca Kuldīgā, pieder rūpīcas Somijā, Igaunijā un Lietuvā, apgrozījums 2015. gadā 196 miljoni eiro) * ''[[Kronospan|Kronospan Riga]]'' (Kokskaidu plātņu, orientēto skaidu plātņu un laminēto koksnes skaidu plātņu ražotājs, apgrozījums 178 mlj gadā) * [http://www.kurekss.lv/en Kurekss] * [http://www.storaenso.com/products-and-services/wood-supply/wood-supply-latvia Stora Enso Latvija] * [[Verems]] * [http://gk.lv/home/ Gaujas Koks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201127030717/https://gk.lv/home/ |date={{dat|2020|11|27||bez}} }} * [http://pata.lv/ Pata AB] * [http://www.bsw.co.uk/locations/latvia BSW] * [http://www.akz.lv AKZ] * [http://www.kronus.lv/lv/company/par-mums Kronus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170807012004/http://www.kronus.lv/lv/company/par-mums |date={{dat|2017|08|07||bez}} }} (lielākais koka palešu ražotājs Latvijā) * [https://newfuels.eu/?page_id=174&lang=lv NewFuels] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201024213827/https://newfuels.eu/?page_id=174&lang=lv |date={{dat|2020|10|24||bez}} }} — (lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, atrodas Rēzeknē, saražo 240 000 tonnu granulu gadā) * [http://www.kokapstradesgrupa.lv/brusas.php Kokasptrādes grupa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160823094822/http://www.kokapstradesgrupa.lv/brusas.php |date={{dat|2016|08|23||bez}} }} — (viens no lielākajiem koka logu brusu un logu ražotājiem Latvijā, Madonas nov., Bērzaunes pag.) * [http://www.latgran.com/ ''Latgran''], (koksnes granulu ražošana, 4 rūpnīcas Latvijā, apvienojies ar Igaunijas Granuul un grupa ir lielākais kokskaidas granulu ražotājs Eiropā). * [https://www.jeld-wen.lv/jeld-wen_lv_lv/ Jeld-Wen Latvija] (dāņu JELD-WEN Europe ietilpstošs uzņēmums, kas ir vadošais piegādātājs Eiropas durvju tirgū) * [https://www.stali.lv Staļi] (viens no lielākajiem Latvijas koka logu un durvju ražotājiem, kā arī kokapstrādes blakus produktu izmantotājs granulu ražošanai) === Pārtikas un dzērienu ražošana === [[Attēls:Cēsu alus.JPG|thumb|200px|Cēsu alus produkcija]] '''Pārtikas un dzērienu ražošana''' ir otrās lielākā apstrādes rūpniecības nozare — tā veido 23,5% daļu no kopējās apstrādes rūpniecības nozares izlaides, nodarbināti vairāk nekā 20% no ražošanas jomā strādājošajiem, turklāt veido 5.5% no kopējā Latvijas ekporta apjoma, un īpatsvars ar katru gadu turpina palielināties. Nozari būtiski ietekmē pasaules tendences — pēdējos gados notikusī ikdienas pārtikas patēriņa paradumu maiņa, akcents uz veselīgu dzīvesveidu un pārtikas kvalitāti. Līdz 2008. gadam nozare piedzīvoja strauju investīciju pieaugumu, tad, krīzes ietekmē, 2009. gadā tās samazinājās par 55.2% un 2010. gadā — vēl par 8.8%. Nākamajos divos gados nozare jau bija attapusies no lejupslīdes un nefinanšu investīciju apjoms atkal auga (2011. gadā par 40%, 2012. gadā — jau par 55%).<ref>[https://businessnetwork.lv/uznemejdarbibas-kompetences-centrs/jaunumi/lauksaimnieciba-partikas-un-dzerienu-razosana-2015-draudi-un-iespejas-24192 Lauksaimniecība — pārtikas un dzērienu ražošana 2015 — draudi un iespējas. Swedbank, 26.01.2015]{{Novecojusi saite}}</ref> Lielāki uzņēmumi: * [[Latvijas Balzams]], [http://www.jaunalko.lv/?ckattempt=1 Jaunalko,] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160706105732/http://www.jaunalko.lv/?ckattempt=1 |date={{dat|2016|07|06||bez}} }} [[Cēsu alus]], [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] (alkohola ražotāji, alus ražotāji) * [http://www.vistas.lv/en/ Putnu fabrika Ķekava], [http://lielzeltini.lv/en/ Lielzeltiņi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160412023730/http://lielzeltini.lv/en/ |date={{dat|2016|04|12||bez}} }} [http://www.balticovo.lv/lv/ Balticovo] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160609012159/http://www.balticovo.lv/lv/ |date={{dat|2016|06|09||bez}} }} (vistu produkcija un olu ražotāji) * [[Laima (zīmols)|Laima]], [[Staburadze (zīmols)|Staburadze]] (saldumu ražotāji) * ''[[Food Union]]'' (grupa kurā ietilpst [[Rīgas piena kombināts]] un [http://www.foodunion.lv/lv/lv/valmieras-piens Valmieras Piens], grupa nodarbina aptuveni 800 darbiniekus, apgrozījums 2015. gadā 125 miljoni eiro. — piena produktu ražotāji) * [[Rīgas Miesnieks]], [[Rēzeknes Gaļas kombināts]], [[Kurzemes gaļsaimnieks]] (gaļas pārstrādes uzņēmumi) * [http://kaija.lv/lv/ Karavela], [http://www.gamma-a.lv/lv Gamma-A] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160520193149/http://www.gamma-a.lv/lv/ |date={{dat|2016|05|20||bez}} }}, Brīvais vilnis (zivju pārstrādes uzņēmumi) * [[Dobeles dzirnavnieks]], Antaris, [http://www.rigas-dzirnavnieks.lv/en Rīgas Dzirnavnieks] (miltu izstrādājumu ražotāji) * [http://alojas.eu/en/ Aloja-Starkelsen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160529011618/http://alojas.eu/en |date={{dat|2016|05|29||bez}} }} (cietes ražotājs) * [http://www.cido.lv/baudijums/?ok Cido grupa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161203005318/http://www.cido.lv/baudijums/?ok |date={{dat|2016|12|03||bez}} }} (bezalhokolisko dzērienu ražotājs) * ''[[Puratos]]'', * [http://www.spilva.lv/plaukts/abba-plaukts/konservi-zivis/ Spilva] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181031070547/http://www.spilva.lv/plaukts/abba-plaukts/konservi-zivis/ |date={{dat|2018|10|31||bez}} }} (augļu-dārzeņu konservu ražošana) * [http://www.preilusiers.lv/ Preiļu Siers] (piena produktu ražošana) === Metālu un to izstrādājumu ražošana === '''Metālapstrāde''' ir trešā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare Latvijā. 2015. gadā tā veidoja 9,1% no apstrādes rūpniecības izlaides. Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir izteikti eksporta orientēta, vidēji ap 75 — 80% no saražotās produkcijas tiek eksportēts. Atbilstoši Latvijas ārējās tirdzniecības statistikai, nozares produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 100 Pasaules valstīm, līdz ar to eksporta tirgu ģeogrāfija ir ļoti plaša. Kopumā ap 73% no produkcijas tiek realizēta Eiropas Savienības valstīs.<ref>[http://www.masoc.lv/nozare/par-nozari Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija — Par nozari]</ref> Lielāki uzņēmumi: * [http://www.jensenmetal.lv/ Jensen Metal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161017133738/http://www.jensenmetal.lv/ |date={{dat|2016|10|17||bez}} }} (iekārtas un komponenti dažāda veida industrijām, Liepājā nodarbina 300 darbinieku) * [[KVV Liepājas Metalurgs|AS KVV Liepājas Metalurgs]] * [http://www.dinex.dk/lv-lv Dinex Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160618131313/http://www.dinex.dk/lv-lv |date={{dat|2016|06|18||bez}} }} (izpūtēju ražošana kravas automobiļiem) * [https://career-lv.akg-group.com/working-at-akg/ AKG Thermotechnik Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200929210224/https://career-lv.akg-group.com/working-at-akg/ |date={{dat|2020|09|29||bez}} }} (ražo radiatorus un dzesētājus automobiļiem) * [http://www.leax.com/en/locations/leax-baltix-leax-rezekne.html Leax Baltix] (detaļu ražošana autobūvei un elektromehāniskajai rūpniecībai) * [http://www.portofventspils.lv/en/malmar-sheet-metal Malmar sheet metal] (detaļas Volvo un Renault) * [[Attēls:Peruza.png|thumb|262x262px|Peruza - ražo automatizētās līnijas zivju pārstrādei]][http://distribution.severstal.com/lat/ Severstaļlat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161126185149/http://distribution.severstal.com/lat/ |date={{dat|2016|11|26||bez}} }} * [http://www.vikom.lv/ Vikom] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160426023109/http://www.vikom.lv/ |date={{dat|2016|04|26||bez}} }} (dažādas metāla konstrukcijas) * [https://www.ipt.lv/ IPT] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171028173311/https://www.ipt.lv/ |date={{dat|2017|10|28||bez}} }} (plazmas griešanas iekārtas) * [http://www.sbc.lv/en/ S.B.C] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160409014804/http://www.sbc.lv/en/ |date={{dat|2016|04|09||bez}} }} (dažādas metāla konstrukcijas) * [http://www.eastmetal.dk/en_GB/about/sia-east-metal--latvia.aspx East Metal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160531101748/http://www.eastmetal.dk/en_GB/about/sia-east-metal--latvia.aspx |date={{dat|2016|05|31||bez}} }} (komplektējošas detaļas dažādām iekārtām — vēja ģeneratoriem, autoceltņiem, kokapstrādes iekārtām, bērnu rotaļu laukumiem, virvju vērpjamajām mašīnām u.c.) * [http://www.izoterms.lv/ Izoterms] (cauruļvadi, metālkonstrukcijas) * [[Grandeg]] (granulu apkures katli) * [http://www.bzt.lv/lv Baltic Zinc Technics] (tērauda konstrukciju apstrāde ar karstās cinkošanas metodi) * [http://www.baltrotors.lv/ Baltrotors] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170522170703/http://www.baltrotors.lv/ |date={{dat|2017|05|22||bez}} }} (ražo hidrauliskos rotatorus, 98% produkcijas eksportē uz vairāk nekā 45 valstīm) * [http://www.valpro.lv/en/ Valpro] (metāla kannas, tvertnes, ugunsdzēšamie aparāti u.c. produkcija) * [http://www.belmast.lv/lv Belmast] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160627040335/http://www.belmast.lv/lv |date={{dat|2016|06|27||bez}} }} (dažāda veida metāla konstrukcijas, metāla torņi) * Lyngson (Norvēģijas uzņēmuma [http://lyngson.no/ Lyngson] ražotne Latvijā — ūdens apkures radiatori) * Ardagh metal packaging (metāla iepakojuma ražošana) * [http://www.kmmmetals.com/lat KMM metāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160415181032/http://www.kmmmetals.com/lat |date={{dat|2016|04|15||bez}} }} * [http://caljan.com/ Caljan Rite-Hite Latvia] — Dānijas konveijeru uzņēmuma ražotne Liepājā * [http://www.kl.lv/ Krāsainie lējumi] (dažāda veida sakausējumi un metāla formas) * Fonekss metāls (krāsaino metālizstrādājumu pārstrāde) * [http://www.tolmets.lv/ Tolmets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160611170205/http://www.tolmets.lv/ |date={{dat|2016|06|11||bez}} }} (metāllūžņu pārstrāde) * Dīlers (metāla sakausējumi) * [http://www.arta-f.lv/page/show/home Arta-F] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160620041300/http://www.arta-f.lv/page/show/home |date={{dat|2016|06|20||bez}} }} (rāvējslēdzēji, sprādzes) * [http://peruza.com/ Peruza] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190602074524/http://peruza.com/ |date={{dat|2019|06|02||bez}} }} (iekārtas zivju pārstrādei) * [https://www.lesjofors.lv/ Lesjofors Springs LV] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200918200744/https://www.lesjofors.lv/ |date={{dat|2020|09|18||bez}} }} (atsperu ražošana) * Brabantia Latvia (veļas žāvētāju un gludināmo dēļu ražošana) === Ķīmiskā rūpniecība === '''Ķīmiskā rūpniecība''' veido 7,5% no nozares kopējās izlaides. Latvijā tiek ražota kā sadzīves ķīmija, tā dažāda veida rūpniecisko ķīmiju un gāzes. Liela nozīme ķīmiskās rūpniecības darbībā ir biodegvielas ražotāju sniegumam. Lielāki uzņēmumi: * [[Attēls:Img 6026 debesis-1-.jpg|thumb|250px|Valmieras stikla šķiedras rūpnīca]][[Valmieras stikla šķiedra]] (stikla šķiedra, diegi, tehniskie audumi, filci, [[Siets|sieti]]). 2016. gada 124 miljoni eiro apgrozījums. Produkcija eksportēta uz 41 pasaules valsti, eksporta īpatsvaram veidojot 97%, pieder uzņēmumi Lielbritānijā un ražotne ASV) * [http://tenaglass.lv/ Tenachem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161208174349/http://tenaglass.lv/ |date={{dat|2016|12|08||bez}} }} (ietilpst ''Soudal'' koncernā, kas ierindojas piecu pasaules vadošo uzņēmumu sarakstā stikla pakešu hermētiķu ražošanā, kā arī ir lielākais celtniecības hermētiķu ražotājs Baltijā) * [http://www.z-light.lv/en/ Light Guide Optics International] (viens no Eiropā vadošajiiem uzņēmumiem medicīnā pielietojamas stikla šķiedras izstrādājumu ražošanā) * [http://www.biolar.lv/ Biolar] (organiskās sintēzes ķīmiskie produkti, krāsas, lakas, sadzīves ķīmija) *[https://www.groglass.com/about/ Groglss] (apstrādāts stikls, ko izmanto mākslas darbu ierāmēšanai, elektronisko displeju ekrāniem un arhitektūras risinājumiem) * [http://spodriba.lv/en/ Spodrība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160410010700/http://spodriba.lv/en/ |date={{dat|2016|04|10||bez}} }} (mazgāšanas līdzekļi, kopšanas un tīrīšanas līdzekļi) * [http://www.balticcandles.com/ Baltic Candles] (gadā saražo aptuveni 5000 tonnas sveču) * [http://www.crosschem.lv/lv/ Cross Chem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170709213823/http://crosschem.lv/lv/ |date={{dat|2017|07|09||bez}} }} (autoķīmija) * [http://www.rilak.lv/lv/ Rīgas krāsu un laku fabrika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160502133744/http://www.rilak.lv/lv/ |date={{dat|2016|05|02||bez}} }} (krāsas un lakas) * [http://www.jpplus.lv/en/ Jaunpagasts Plus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160817160409/http://jpplus.lv/en/ |date={{dat|2016|08|17||bez}} }} (bioetanols, pārtikas etanols, alkohols) * [http://www.aga.lv/lv/index.html Aga] (plašs dažādu plaša patēriņa un rūpniecisko gāzu klāsts) * [http://www.vktranzits.lv/lv/bioventa/ Bio-Venta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160711155048/http://www.vktranzits.lv/lv/bioventa |date={{dat|2016|07|11||bez}} }} (biodīzeļdegvielas ražošana) * [http://www.stenders-cosmetics.com/ Stenders] (kosmētika, ziepes) * [http://www.elmemesser.lv/ Elme Messer] (rūpnieciskās gāzes) * [[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]] (parfimērijas un kosmētika) * [http://www.ppeserviss.lv/ PPE Serviss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160110191556/http://ppeserviss.lv/ |date={{dat|2016|01|10||bez}} }} (dažādu veidu līmju ražošana) * [https://www.madaracosmetics.com/ Madara Cosmetics] (kosmētika — galvenie noieta tirgi Somija, Holande un Šveice, turīgāko Āzijas valstu tirgi) * [http://www.petbaltija.lv/lv/par-uznemumu/pet-baltija/ PET Baltija] — Lielākā PET pārstrādes rūpnīca Baltijas valstīs. === Elektrotehnikas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare === Latvijā tiek ražota augsti tehnoloģiska produkcija — elektrotehnika, datoru komponentes, [[bezvadu tehnoloģiju ierīces]], būvniecības iekārtas, elektrodzinēji, bezpilota lidmašīnas — droni, 3D printeri utt. Nozares produkcija 90,9% apjomā tiek eksportēta.(2015) Šo apakšnozaru īpatsvars apstrādes rūpniecībā ir 7,1% (2015). Nozere ir strauji augoša. 2010. gadā pieauga par vairāk kā 34 % salīdzinājumā ar 2009. gadu. 2011. gadā [[Informācijas tehnoloģijas|Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] (IKT) eksports pieauga par 16 % salīdzinājumā ar 2010. gadu. Datorpakalpojumu jomā pieaugums ir bijis vēl straujāks un sasniedz 28 %. IKT veido 6 % no visiem Latvijas eksportētajiem pakalpojumiem, kuru kopējā vērtība 2011. gadā bija 2246 miljoni latu. Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas sektorā 2011. gadā eksporta īpatsvars sastādīja 85,3 % no kopējās sektora realizācijas. 2012. gadā IKT eksports sasniedzis 166,2 miljonus latu, kas ir par 27% vairāk nekā 2011. gadā. Tādējādi IKT nozares īpatsvars kopējā eksporta apjomā sasniedza 7%.<ref>http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/elektronisko-un-optisko-iekartu-razosanas-informacijas-un-komunikacijas-tehnologijas {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160610075147/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/elektronisko-un-optisko-iekartu-razosanas-informacijas-un-komunikacijas-tehnologijas |date={{dat|2016|06|10||bez}} }} Nozaru ekspertu padome</ref> Lielāki uzņēmumi: * [[SAF Tehnika]] (mikroviļņu datu pārraides aparatūras izstrādāšana un ražošana) * [[Mikrotīkls]] (dažāda veida bezvadu tehnoloģiju iekārtas — rūteri utt., apgrozījums 2015. gadā 202 miljoni eiro, peļņa 61 miljons) * [http://bsi.lv/en/products/ Baltic Scientific Instruments] (laboratorijas instrumenti, ko izmanto atomenerģētikā, kosmiskajā izpētē, ģeoloģijā, vides monitoringā) * [http://www.rebir.lv/lv Rebir] (elektroinstrumentu ražošana) * [http://www.jauda.com/lv Jauda] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160531203849/http://www.jauda.com/lv |date={{dat|2016|05|31||bez}} }} (transformatoru apakšstacijas, zemsprieguma un vidējā sprieguma iekārtas, metāla konstrukcijas) * [[Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca]] (elektrodzinēji, ģeneratori, u.c.) * [[HansaMatrix|Hansa Matrix]] (Elektronisko komponenšu izgatavošana) * [http://www.rikon.lv/ Rikon] (izgatavo dažādu ostu tehniku) * [http://www.dpr.lv/ Ditton pievadķēžu rūpnīca] (pievadķēdes automobiļiem, specializētajiem transporta līdzekļiem, rūpnieciskajā tehnikai utt.) * [http://www.sidrabe.com/ Sidrabe] (dažāda veida augsti tehnoloģiskās iekārtas) * [http://www.volburg.lv/index.php?lang=en Volburg] (elektroniskās ierīces un moduļi) * [https://web.archive.org/web/20200511150146/https://www.uavfactory.com/ UAV Factory] (bezpilota lidmašīnas — droni. Mārupē ražotais Penguin ir uzstādījis pasaules rekordu vieglo (līdz 25&nbsp;kg svars) bezpilotu lidojumam. Viens no 3 pasaules ražotājiem, kas ražo mazos bezpilota lidaparātus ar vairāk kā 20 stundu lidojuma laiku, kas ir ASV militārā kompleksa līmenis. Klienti 47 valstīs un pasaules līderis vieglo bezpilota lidmašīnu komponenšu tirgū) * [http://massportal.com/ Mass Portal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161124162144/http://massportal.com/ |date={{dat|2016|11|24||bez}} }} (3D printeri) * [https://web.archive.org/web/20171025000013/http://www.vizulo.com/en/vizulo/about-vizulo Vizulo] — (LED apgaismojuma ražotājs) * [https://catchbox.com/ Catchbox] — mikrofonu ražotājs, eksportē produkciju uz 45 valstīm *[[JZ Microphones]] - mikrofonu ražošana === Būvmateriālu ražošana === Pateicoties gumijas un plastmasas izstrādājumu nozarei, metālapstrādes nozarei un mēbeļu ražošanas nozarei var uzskatīt, ka būvniecības ciklu ir iespējams nodrošināt no LV produktiem no A līdz Z. Šī ir salīdzinoši liela nozare arī kopējās apstrādes rūpniecības nozares kontekstā — 5,9% no kopējās nozares izlaides. Lielāki uzņēmumi: * [https://www.upb.lv/lv UPB Group] (būvkonstrukciju ražošana) * [http://www.aeroc.lv/ Aeroc] — (lielākais jaunās paaudzes autoklavētā gāzbetona ražotājs Latvijā, kas ietilpst Aeroc International AS sastāvā) * [http://bgfrubber.lv/en/ Baltijas Gumijas fabrika] (gumijas masas, gumijas izstrādājumi) * [http://tenapors.lv/ Tenapors] (siltumizolācijas materiāli, metāla izstrādājumi, paneļi) * [http://www.axon-cable.com/en/07_contacts/01_worldwide/sia/index.aspx Axon Cable]{{Novecojusi saite}} (kabeļi, to savienotājelementi) * [http://www.glaskek.lv/en Glaskek] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160707201346/http://www.glaskek.lv/en |date={{dat|2016|07|07||bez}} }} (logu sistēmas) * [http://www.cemex.lv/ Cemex] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160618115127/http://www.cemex.lv/ |date={{dat|2016|06|18||bez}} }} (betons, cements, otrā lielākā pasaules betona ražotāja Cemex grupas uzņēmums Brocēnos, ražotnē investēti 300 miljoni eiro) * [http://www.knauf.lv/www/lv/index.php Knauf] (gruntis, špakteles, apmetumi) * [http://www.sakret.lv/ Sakret] (būvniecības maisījumi, līmes, krāsas — Latvijas kapitālam piederošs lielākais būvniecības maisījumu ražotājs Baltijā ar rūpnīcām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā) * [http://www.lode.lv/lv/ Lode] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160601205731/http://www.lode.lv/lv |date={{dat|2016|06|01||bez}} }} (ķieģeļi, celtniecības bloki) * [http://moba.lv/ Mobil asfalts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161007042753/http://moba.lv/ |date={{dat|2016|10|07||bez}} }} (asfaltbetons, ceļu emulsija) * [http://www.mbbetons.lv/ Dzelzbetons MB] (dzelzsbetons) * [http://www.nexisfibers.com/ Nexis Fibers] (stikla šķiedra) * [http://www.val-and.lv/ Valmiera-Andren] (rezervuāri, cauruļvadi) === Papīra un papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija === '''Papīra un papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija''' veido 4,3 % no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. Pēc Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas datiem kopumā iespiedindustrijā par regulāri ražojošiem var uzskatīt 350 uzņēmumus, kas nodarbina aptuveni 4300 darbiniekus. Nozare ir ļoti investīciju ietilpīga. Pateicoties lieliem finansiāliem ieguldījumiem un ievērojamai strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanai 20 gadu laikā tā ir sasniegusi Eiropas vidējo līmeni, kas ļauj industrijai sekmīgi konkurēt gan Rietumu, gan Austrumu tirgos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/poligrafija-un-izdevejdarbiba-papira-un-papira-izstradajumu-razosana-un-datordizains/nozares-apraksts |title=Nozaru Ekspertu Padome mājaslapa |access-date={{dat|2016|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|07|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160703043151/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/poligrafija-un-izdevejdarbiba-papira-un-papira-izstradajumu-razosana-un-datordizains/nozares-apraksts }}</ref> Lielākie uzņēmumi * [http://www.tetrapak.com/lv Tetra Pak] — (Nīderlandes ''Tetra Laval Holdings BV'' piederošais SIA ''Tetra Pak'' eksportē kartona iepakojumu uz Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Brazīliju un Itāliju.<ref>http://www.db.lv/razosana/tetra-pak-pelna-augusi-par-5-proc-392121 Dienas Bizness — Tetra Pak peļņa augusi par 5% Žanete Hāka, 2013. gada 18. aprīlis 11:36</ref>) * [http://www.storaensopack.lv/ Stora Enso Packaging] * [http://www.smurfitkappa.com/vHome/lv/Jelgava Smurfit Kappa Baltic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170423175623/http://www.smurfitkappa.com/vHome/lv/Jelgava |date={{dat|2017|04|23||bez}} }} (Īrijas uzņēmuma Smurfitt Kappa ražotne Jelgavā ražo gofrētā kartona izstrādājumus) * [https://www.livoniaprint.lv/ Livonia Print] * [http://www.pgm.lv/en/ Poligrāfijas grupa Mūkusala] * [http://www.jt.lv/?lang=en Jelgavas tipogrāfija] * [http://www.unitedpress.lv/ Unitedpress tipogrāfija] * [http://www.dardedze.lv/en/ Dardedze hologrāfija] * Izdevēji ([[Zvaigzne ABC|Zvaigzne]], [[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]) * [[Printful]] (apdrukāšanas ārpakalpojumu uzņēmums, ar ražotnēm Latvijā, ASV, Kanādā, Meksikā, grupa kopā nodarbina 1800 cilvēku tai skaitā trešā daļa Latvijā) * [http://www.pnbaltic.eu/ SIA PNB Print] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161022024159/http://www.pnbaltic.eu/ |date={{dat|2016|10|22||bez}} }} * [http://dpn.eu/ SIA Dizaina un poligrāfijas nams] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161127224023/http://dpn.eu/ |date={{dat|2016|11|27||bez}} }} * [http://www.liepajaspapirs.lv/ AS Liepājas papīrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161010110034/http://liepajaspapirs.lv/ |date={{dat|2016|10|10||bez}} }} * [http://www.vangenechten.com/lv AS VG Kvadra Pak] * [http://www.immer-digital.com/en/ AS Immer Digital] * [http://zemgus.lv/ Zemgus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170529071150/http://zemgus.lv/ |date={{dat|2017|05|29||bez}} }} === Apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana === Nozare kopumā veido 3,9% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides. Lielāki uzņēmumi: * [[Ogres trikotāža]] * [[Attēls:Lauma Fabric 2013 - panoramio.jpg|thumb|322x322px|Lauma Fabric rūpnīca]][http://www.kwintet-latvia.com/lv/page/3 Kwintet Production] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151113020329/http://www.kwintet-latvia.com/lv/page/3 |date={{dat|2015|11|13||bez}} }} (profesionālie apģērbi) * [http://www.baltic-leads.com/en/company/dinaburga-teks-sia-20018397.html Dinaburga Teks] * [https://www.66north.com/?gclid=COz_5tSHpc0CFWQNcwod-5YPRw 66 North Baltic] * Rita * [http://www.laumafabrics.com/ Lauma Fabrics] (ražo sieviešu veļu, apgrozījums 2016. gadā 32 miljoni eiro.) * [http://www.mezroze.lv/ Mežroze] ([[gultas veļa]]) * [http://www.rosme.lv/en/ New Rosme] * [http://lauma.lv/en/home/ Lauma Lingerie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160612070849/http://lauma.lv/en/home/ |date={{dat|2016|06|12||bez}} }} (sieviešu veļa) * [http://www.orhideja.net/ Orhideja] (sieviešu veļa) * [http://www.vova.lv/index.php?lang=en V.O.V.A] * [http://www.tonus.lv/en/ Tonus Elast]{{Novecojusi saite}} (medicīnas trikotāža) * [https://lindstromgroup.com/lv/ Lindstrom] (industriālie tekstila izstrādājumi: [https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/darba-apgerbu-serviss-un-noma/darba-apgerbi-kolekcijas/ darba apģērbs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072532/https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/darba-apgerbu-serviss-un-noma/darba-apgerbi-kolekcijas/ |date={{dat|2019|12|19||bez}} }}, [https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/mainamo-paklaju-serviss/paklaji-kolekcija/ paklāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072529/https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/mainamo-paklaju-serviss/paklaji-kolekcija/ |date={{dat|2019|12|19||bez}} }}, [https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/industrialie-dvieli/industrialie-dvieli-kolekcija/ industriālie dvieļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072542/https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/industrialie-dvieli/industrialie-dvieli-kolekcija/ |date={{dat|2019|12|19||bez}} }}) * Kuldīgas Tekstils (dažādi apģērbi Skandināvijas tirgum) === Transportlīdzekļu ražošana === Latvijā ražo kuģus, vilcienus, ielu tīrāmās mašīnas, pasaulē ātrākās ultravieglās klases lidmašīnas, kā arī ekskluzīvas SUV bruņumašīnas. Nozare aizņem 3,6%. Lielāki uzņēmumi: * [http://www.riga-shipyard.com/ Rīgas Kuģu būvētava] (kuģu remonti un būvniecība, peldošo platformu izgatavošana) * [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]] (tiek remontētas un faktiski arī būvētas lokomotīves) * [http://www.bucherindustries.com/ Bucher Schoerling Baltic] (ielu tīrāmās mašīnas) * Zieglera mašīnbūve (Lauksaimniecības tehnika, kabeļu savienojumi drošības spilveniem, parkošanās sensori). * [http://www.tarragonaircraft.com/en/overview/ Pelegrin] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200912041917/http://www.tarragonaircraft.com/en/overview/ |date={{dat|2020|09|12||bez}} }} (pasaulē ātrākās ultravieglās klases lidmašīnas) * [http://dartz.us/ Dartz Motors] — (ekskluzīvas SUV bruņumašīnas) * [https://www.anytec.eu/ Anytec Productions] (atpūtas un sporta laivu razošana) === Farmaceitisko vielu ražošana === Farmācijas nozares izlaide veidoja 2,5% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. [[Attēls:Grindex - panoramio.jpg|thumb|283x283px|Grindex farmaceitiskā rūpnīca Rīgā]] Lielāki uzņēmumi: * [[Grindeks|Grindex]] ([http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kimiskas-rupniecibas-nozare-un-tas-saskarnozares-kimija-farmacija-biotehnika-vide Vadošais farmācijas uzņēmums Baltijas valstīs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160612015117/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kimiskas-rupniecibas-nozare-un-tas-saskarnozares-kimija-farmacija-biotehnika-vide |date={{dat|2016|06|12||bez}} }} Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, [[Patentbrīvais medikaments|patentbrīvo]] un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. «Grindeks» specializējas sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo un pretvēža medikamentu terapeitiskajās grupās.) * [[Olainfarm]] (medikamenti un ķīmiski farmaceitiskie produkti) * [http://www.silvanols.com/europe/lv/lv/ Silvanols]{{Novecojusi saite}} (bezrecepšu medikamenti, [[uztura bagātinātāji]]) * [https://web.archive.org/web/20150402053541/http://www.rff.lv/ Rīgas farmaceitiskā fabrika] (recepšu, bezrecepšu medikamenti, uztura bagātinātāji) * [http://www.pharmidea.lv/lv/ Pharmidea] (nodarbojas ar sterilo zāļu formu izstrādi, ražošanu un pārdošanu vairāk kā 50 starptautiskajos eksporta tirgos.) === Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana === '''Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana''' veido 2,3% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. Lielāki uzņēmumi: * [http://www.evopipes.com/ Evopipes] (caurules kabeļiem, ūdensapgādei) * [http://www.rotons.lv/ Rotons] (poliuretāna izstrādājumi, plastmasas caurules, akas, tvertnes, grodi, paletes utt.) * [http://www.poliurs.lv/en/ Poliurs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160417191753/http://www.poliurs.lv/en/ |date={{dat|2016|04|17||bez}} }} (plastmasas caurules u.c.) * [http://www.sdaletech.com/en/global_presence.php Sunningdale Tech] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160621002313/http://www.sdaletech.com/en/global_presence.php |date={{dat|2016|06|21||bez}} }} (plastmasas detaļas) * [http://www.fedak-films.com/ Fedak-Films] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160829190357/http://www.fedak-films.com/ |date={{dat|2016|08|29||bez}} }} (polimēra filmas) * [http://www.scc.lv/en/membership/membership-directory/hgf-riga-sia HGF Rīga] (gumijas auto paklājiņi, lielākie klienti — Volvo, Opel, Land Rover, Porsche, Mercedes Benz, Daimler Chrysler, Scania, SAAB, Vauxhall.) * [http://www.paa.lv/lv/PAA-par-mums PAA] (PAA ir viens no pirmajiem un vadošajiem santehnikas ražotājiem Baltijā ar eksporta tīklu Rietumeiropas, Austrumeiropas valstīs, Skandināvijā un Krievijā) * [http://www.rubrig.com/ Rubrig] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170628074654/http://rubrig.com/ |date={{dat|2017|06|28||bez}} }} (gumijas segumu ražotne, pārstrādā lietotas autoriepas) * [http://www.vispool.com/en/about-us/ Vispool] (vannas) * [http://bgfrubber.lv/en/ Baltijas gumijas fabrika] (gumijas izstrādājumi) === Mēbeļu ražošana === Nozare ar salīdzinoši labām tradīcijām. Latvijas mēbeļu ražotāji eksportē gan gatavās mēbeles, gan detaļas mēbeļu ražošanai. Nozares īpatsvars apstrādes rūpniecības struktūrā — 2,1%. Lielākie uzņēmumi * [http://www.avoti.lv/lv/ Avoti SWF] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160607011754/http://www.avoti.lv/lv/ |date={{dat|2016|06|07||bez}} }} (darbojas Gulbenes novada Lizumā, 340 strādājošie, globālā mēbeļu mazumtirdzniecības tīkla IKEA piegādātājs) * [http://www.dailrade.lv/en Daiļrade Koks] (mēbeles) * [http://www.eliza-k.lv/ Elīza-K] (lielākais mīksto mēbeļu ražotājs Latvijā) * [http://www.pinus.lv/ Pinus GB] (mēbeles) * [http://www.wenden.lv/en/ Wenden Furniture] * [http://dizozols.lv/lv/kontakti/ Dižozols plus] (ražo dizaina mēbeles vadošajiem skandināvu uzņēmumiem) <ref>https://www.makroekonomika.lv/latvija-rupnieciba-ir Latvijā rūpniecība IR! — Igors Kasjanovs, [[Latvijas Banka]]s ekonomists 15.01.2013.</ref> == Kūdras ieguves un pārstrādes nozare == Kūdra ir viena no Latvijas nacionālajām dabas bagātībām; pašlaik atradnēs ir uzkrājies pusotrs miljards tonnu kūdras. Latvijā atrodas 0,4% no visas pasaules kūdras krājumiem. Latvija 8. vietā pasaulē pēc kūdras krājuma daudzuma uz vienu iedzīvotāju — aptuveni 750 t uz vienu iedzīvotāju. Latvijā dabīgajos purvos uzkrājas aptuveni 800 000 tonnu kūdras gadā, un tas ir tikpat, cik pēdējos 10 gados caurmērā ticis iegūts. Latvijā galvenokārt iegūst kūdru dārzkopības vajadzībām, pavisam nedaudz — aktivētās ogles ražošanai un vēl mazāk — kurināšanai. Lielākoties kūdra tiek izmantota kā substrāts. Baltijas valstu kūdra ir pieprasīta visā pasaulē: tajā audzē dārzeņus, garšaugus, puķes, to izmanto apzaļumošanai. 95% no Latvijā iegūtās kūdras eksportē. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014. gadā tika eksportēti 1,3 milj. t kūdras uz 98 valstīm. Latvijā kūdras iegūšanas procesā vidēji ir nodarbināti 2200 darbinieki, sezonas laikā darbinieku skaits pieaug aptuveni līdz 4000. Tas skaidrojams ar lielo roku darba apjomu gabalkūdras ieguvē — kūdras kluči sezonā tiek pārkrauti ar rokām. Kūdras ieguves uzņēmumi darbojas galvenokārt Latvijas reģionos, līdz ar to sniedzot nozīmīgu ieguldījumu reģionālajā nodarbinātībā un sociāli ekonomiskajā jomā. Patlaban Latvijā nozarē strādā ap 50 uzņēmumi 75 kūdras purvos.<ref>[http://www.latvijaskudra.lv/lv/aktualitates/1184-ieskats_kudras_ieguves_nozare_latvija.html Latvijas kūdras asociācija, mājaslapa]</ref> Lielākie uzņēmumi - [http://www.laflora.lv/lv/ Laflora] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170622140131/http://www.laflora.lv/lv/ |date={{dat|2017|06|22||bez}} }} - [http://www.silukudra.lv/ Silukūdra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170714085732/http://www.silukudra.lv/ |date={{dat|2017|07|14||bez}} }} - [http://klasmann-deilmann.com/en/company/further-companies/production/ Klasmann-Deilmann Latvia] - [http://www.pindstrup.com/professional Pindstrup Latvia] == Tranzīta nozare == [[Attēls:Ventspils osta.jpg|thumb|250px|Ventspils osta]] Ar tranzīta kravu apkalpošanu saistīto pakalpojumu eksporta ieņēmumi 2013. gadā bija 895 miljoni eiro — nedaudz mazāk par pusi no visas transporta un sakaru nozares. Kopējie ieņēmumi no tranzīta kravām ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).<ref>[http://bnn.lv/valdiba-kartejo-reizi-atliek-iepazisanos-ar-situaciju-latvijas-tranzita-nozare-156357 Valdība turpina atlikt Latvijas tranzīta nozares izvērtējumu; Eksperti nesaredz krīzi ar Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160409060144/http://bnn.lv/valdiba-kartejo-reizi-atliek-iepazisanos-ar-situaciju-latvijas-tranzita-nozare-156357 |date={{dat|2016|04|09||bez}} }} ''Baltic News Network'', 2015. gada 12. maijs</ref> Latvija ir piemērota vieta tranzīta un loģistikas organizēšanai starp — Eiropas Savienības, [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] un Āzijas tirgiem. Ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, loģistikas centru, kā arī kuģu aģentu, ekspeditoru un naftas un naftas produktu cauruļvadu operatori sniedz efektīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus. Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā — ostās, dzelzceļā un autoceļos — vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos. Latvijas ostās 2015. gadā apstrādāja gandrīz 70 milj. tonnu kravu. Regulāra [[prāmis|prāmju satiksme]] savieno Latviju ar Zviedrijas un Vācijas ostām. Konteinerlīnijas sniedz iespējas veikt [[konteinerpārvadājumi|konteinerpārvadājumus]] uz daudzām citām [[Baltijas jūra]]s ostām un tālākām ostām Eiropas Savienībā. Dzelzceļa sistēma ar sliežu platumu 1520 mm dzelzceļu kravu pārvadājumu organizēšanas sistēma nodrošina NVS un Āzijas valstīm tiešu izeju uz Latvijas ostām Eiropas Savienībā. 2015. gadā pa Latvijas dzelzceļu tika pārvadātas gandrīz 56 miljoni tonnas kravu. 87% no dzelzceļa pārvadājumiem tiek vests tranzītā caur ostām, 3% pa sauszemi. Tikai 10% ir Latvijas importa, eksporta kravu pārvadājumi. Nozīmīgākie autoceļu, dzelzceļu maršruti, ostas un lidostas ir iekļautas [[Eiropas Savienības TEN-T tīkls|Eiropas Savienības TEN-T tīklā]]. Latvijas tranzīta koridori ir iekļauti arī citos starptautiskos transporta tīklos: [[ANO]] autoceļu tīklā AGR, dzelzceļu tīklā AGC, kombinēto pārvadājumu tīklā AGTC, [[Eirāzijas transporta koridori|Eirāzijas transporta koridoros]] EATL un [[Dzelzceļu sadraudzības organizācija]]s tīklos OSZD. Latvijas tranzīta koridoru veido trīs ostas, kuras savienotas ar TEN-T tīkla autoceļiem un dzelzceļu, kā arī divi [[nafta]]s un viens naftas produktu [[maģistrālais cauruļvads]] uz Ventspili. Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē [[Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome]]. Lielās ostas nodrošina galvenokārt tranzīta kravu apstrādi. Rīgas un Ventspils ostas darbojas [[brīvosta]]s statusā, Liepājas osta ir [[Liepājas speciālā ekonomiskā zona|Liepājas speciālās ekonomiskās zonas]] (SEZ) sastāvdaļa. Uzņēmumi, kas darbojas brīvostās un SEZ var saņemt ne tikai muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu 0% likmi, bet arī līdz pat 80% atlaidi no uzņēmuma ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļiem. Ostas aktīvi realizē dažādus investīciju projektus, kas saistīti ar industriālo un distribūcijas parku celtniecību un attīstību, piesaistot investīcijas, radot augstāku pievienoto vērtību, attīstot ražošanu, palielinot sniegto pakalpojumu spektru un radot jaunas darba vietas. Mazās ostas — [[Skultes osta|Skulte]], [[Mērsraga osta|Mērsrags]], [[Salacgrīvas osta|Salacgrīva]], [[Pāvilostas osta|Pāvilosta]], [[Rojas osta|Roja]], [[Jūrmalas osta|Jūrmala]] un [[Engures osta|Engure]] galvenokārt nodarbojas ar kokmateriālu nosūtīšanu un zvejas produktu pieņemšanu, vasaras sezonā tās darbojas arī kā [[jahta|jahtu]] ostas. Mazās ostas šobrīd ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem.<ref>http://www.sam.gov.lv/satmin/preview/?cat=112&action=print& {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170322175852/http://www.sam.gov.lv/satmin/preview/?cat=112&action=print& |date={{dat|2017|03|22||bez}} }} Latvijas Republikas Satiksmes Ministrija</ref> === Kuģniecība === [[Latvijas kuģniecība|Lielākais]] kravu pārvadājumu kuģu īpašnieks Latvijā ir [[Latvijas kuģniecība|A/S Latvijas kuģniecība]]. Kopš 2002. gada 26. jūnija a/s „Latvijas kuģniecība” lielākais akciju turētājs ir AS „[[Ventspils nafta]]” ar 49,94% akciju kapitāla. A/s „Latvijas kuģniecība” pieder viena no pasaulē lielākajām flotēm vidēja izmēra un ''handy'' tankkuģu segmentā — tajā ietilpst 16 tankkuģi ar kravnesību no 37 211 līdz 52 684 tonnām. LK flotes vidējais vecums ir 8 gadi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lk.lv/lv/par-latvijas-kugnieciba/par-uznemumu/ |title=A/S Latvijas kuģniecība mājsalapa |access-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304114735/http://www.lk.lv/lv/par-latvijas-kugnieciba/par-uznemumu/ }}</ref> == Aviācijas nozare == [[Attēls:Lidostas Rīga pasažieru skaits.jpg|thumb|466x466px|Lidosta Rīga apkalpoto pasažieru skaits pa mēnešiem un gadiem]] Saskaņā ar pētījumu, kas veikts pēc [[Starptautiskā gaisa transporta asociācija|Starptautiskās gaisa transporta asociācijas]] (IATA) pasūtījuma, aviācijas nozarei ir būtiska loma Latvijas ekonomikā. ''Oxford Economics'' veiktais pētījums liecina, ka aviācijas nozare tiešā veidā veido 0,8% no Latvijas IKP, bet pateicoties "katalītiskajam efektam" — iesaistītajām blakusnozarēm līdz 2,0% no Latvijas IKP un nodrošina ar darbu 2,0% valsts darbaspēka (2011).<ref>https://dl.dropboxusercontent.com/u/29605804/Benefits-of-Aviation-Latvia-2011.pdf{{Novecojusi saite}} EOxford Economics — Economic Benefits from Air Transport in Latvia, 2011</ref> Nozares struktūras galvenie elementi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu veikšanu, ir VAS „[[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]” (turpmāk — lidosta „Rīga”), VAS “[[Latvijas gaisa satiksme]]” (turpmāk — LGS) un gaisa pārvadātāji, no kuriem vislielākā ietekme ir nacionālajam pārvadātājam AS „[[Air Baltic Corporation]]” (turpmāk — ''airBaltic''). Kopš 2005. gada lidostas „Rīga” apkalpoto pasažieru skaits ir pieaudzis gandrīz četras reizes un tā ir kļuvusi par pārliecinošu līderi starp Baltijas valstu lidostām, kā arī par vienu no straujāk augošām lidostām Eiropas Savienībā. [[Attēls:AirBaltic Boeing 757-200 at RIX.jpg|thumb|250px|Air Baltic lidmašīna Boeing 757-200 paceļas Rīgas lidostā]] airBaltic veic lidojumus no Rīgas, Viļņas un Tallinas lidostām. 2015. gadā valsts bija galvenais airBaltic akcionārs ar 99,8% akciju. 2016. gadā noslēgts akcionāru līgums ar Vācijas uzņēmēju [[Ralfs Dītrihs Montāgs-Girmess|Ralfu Dītrihu Montāgu-Girmesu]], kas 2016. gadā aviokompānijā ieguldīja 52 miljonus eiro un kļuva par 20% aviokompānijas akciju īpašnieku.<ref>http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=425 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160701204943/http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=425 |date={{dat|2016|07|01||bez}} }} Latvijas Satiksmes Ministrija ''20.04.2016''</ref> Air Baltic apgrozījums 2016. gadā sasniedza 286 miljonus eiro.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-apsver-lidmasinu-iegadi-no-brazilijas-embraer-vesta-reuters.d?id=48925175 'airBaltic' apsver lidmašīnu iegādi Delfi 2017-06-06]</ref> Starptautiskā lidosta „Rīga” ir Latvijas Republikas [[valsts akciju sabiedrība]] (VAS). Visu akciju īpašnieks ir Latvijas Republika. Kapitāla daļas turētājs valsts akciju sabiedrībai ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija. Starptautiskā lidosta „Rīga” ir lielākais starptautiskās aviācijas uzņēmums Baltijā un ir šī reģiona galvenais gaisa satiksmes centrs, kas nodrošina regulāru pasažieru satiksmi, kravas un pasta pārvadāšanu ar civilās aviācijas gaisa kuģiem uz Eiropas un citām pasaules valstu pilsētām. Starptautiskā lidosta „Rīga” sniedz gan aviācijas (lidmašīnu, pasažieru un kravu apkalpošana), gan neaviācijas pakalpojumus (telpu un teritorijas noma, autostāvvietas, VIP centra pakalpojumi u.c.). Tā apkalpo gan vietējās, gan starptautiskās aviolīnijas un ir kļuvusi par vienu no nedaudzajām Eiropas lidostām, kas apkalpo gan pilna servisa, gan zemo izmaksu lidsabiedrības. No starptautiskās lidostas „Rīga” ir iespējams doties uz 79 galamērķiem.<ref name=":1">http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160618215055/http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu |date={{dat|2016|06|18||bez}} }} Starptautiskā Lidosta Rīga</ref> == IT un komunikāciju tehnoloģiju nozare == Informācijas Tehnoloģiju un komunikācijas nozare Latvijā 2013. gadā radīja 3,7 % no IKP un valsts budžetam nodokļos ienesa 5,9 % (2015). Tā ir augoša Latvijas ekonomikas nozare. Laika periodā no 2010. līdz 2013. gadam nozarē notika uzņēmumu skaita pieaugums 60% apmērā, kas trijos gados devis nodarbinātības pieaugumu nozarē par 36%. [[Attēls:Ikt-nozare-apgrozijums.png|thumb|249x249px|Latvijas IKT nozares apgrozījums pa gadiem.]] IKT nozarē strādājošie uzņēmumi 2019. gadā apgrozīja 2,02 miljardus eiro, nopelnīja 271,81 miljonu eiro un ar darba vietām nodrošināja gandrīz 31 tūkstoti cilvēku. Nozarē 2019. gadā bija reģistrēti 7129 uzņēmumi, no kuriem vairākums jeb 64,13% bija saistīti ar datorprogrammēšanu, 28,05% – ar informācijas pakalpojumiem, bet atlikušie 7,82% strādāja telekomunikāciju sektorā. IKT produktu eksports veidoja 1,1 miljardu eiro, savukārt vēl 779 miljonus eiro nodrošināja IKT pakalpojumu eksports. IKT ierindojas trešajā vietā starp eksportētājnozarēm.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/petijums-ikt-nozares-uznemumu-apgrozijums-pern-parsniedzis-divus-miljardus-eiro.d?id=52455939 Delfi - Pētījums: IKT nozares uzņēmumu apgrozījums pērn pārsniedzis divus miljardus eiro]</ref> === IT nozare === IT nozarei ir svarīgs pienesums Latvijas pakalpojumu eksportā. Tā 2015. gada 1. ceturksnī eksportēts pakalpojumu vērtība sasniedza 70 miljonus eiro 3. pirmajos gada mēnešos, kas ir par 10̥% vairāk pret iepriekšējo ceturksni. Latvijā 2015. gadā darbojas 3 960 IT risinājumu un lietotņu uzņēmumi. Lielākie IT uzņēmumi Latvijā: * [https://www.tieto.lv/ Tieto Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160501065519/https://www.tieto.lv/ |date={{dat|2016|05|01||bez}} }} (Somijas kapitāla uzņēmums, kas sasniedzis 44,4 milj eiro apgrozījumu un Latvijā nodarbina 770 darbiniekus izstrādājot risinājumus BI, DMS lietotnes maksājumu karšu datu apstrādei, citus IT risinājumus) * [https://www.accenture.com/lv-en/ Accenture Latvia branch] * [http://squalio.com/en DPA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160629130329/http://squalio.com/en |date={{dat|2016|06|29||bez}} }} * [http://www.exigenservices.lv/ Exigen Services] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160528210730/http://www.exigenservices.lv/ |date={{dat|2016|05|28||bez}} }} * [https://www.tilde.lv/ Tilde] * [http://www.ideaportriga.com/ Idea Port Riga] * [http://ctco.lv/ CTCO] * [https://www.evolutiongaming.com/who-we-are Evolution Latvia, SIA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150316175458/https://www.evolutiongaming.com/who-we-are |date={{dat|2015|03|16||bez}} }} (89,94 milj. eiro 2019. gads) * [http://www.x-infotech.com/en/ X Infotech] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161121083426/http://www.x-infotech.com/en/ |date={{dat|2016|11|21||bez}} }} === Telesakari un sakari === [[Telesakaru|Telesakari]] nozarē Latvijā 2016. gadā apgrozījums bija 1 084 milj. EUR, bet ieņēmumi no balss telesakaru un interneta sastādīja 848 milj. EUR.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lbgpp/2017/raksti/1000000440613|title=Latvijas biznesa gada pārskats. www.firmas.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Fiksēto telesakaru līderis ir ''[https://www.lattelecom.lv/ Lattelecom]'', kas aizņem 80% kopējā tirgus. ''Lattelecom'' ir arī optiskās šķiedras kabeļa galvenais nodrošinātājs, piedāvājot ātrgaitas internetu līdz pat 500 Mb/s. 2010. gadā pilnībā tika pabeigta pāreja no analogās uz ciparu televīziju, tādējādi atbrīvojot 800 MHz frekvenču joslas spektru mobilajiem pakalpojumiem. Mobilo telesakaru jomā darbojas trīs mobilie operatori — ''[[Latvijas Mobilais Telefons|LMT]]'', ''[[Tele2]]'' un ''[[Bite (sakaru operators)|Bite Latvija]]'', kur ''LMT'' un ''Tele2'' katrs aizņem aptuveni 37% no kopējā tirgus abonentu skaita ziņā. 2013. gada beigās valstī ar nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju bija 2,558 milj. mobilo abonentu.<ref>http://certusdomnica.lv/agenda/informacijas-un-komunikaciju-tehnologijas/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180916050326/http://certusdomnica.lv/agenda/informacijas-un-komunikaciju-tehnologijas/ |date={{dat|2018|09|16||bez}} }} 21 Oktobris, 2015 Kārlis Krēsliņš & Sanita Meijere CERTUS</ref> 2015. gadā fiksētā vai mobilā platjoslas interneta pieslēgums Latvijā kopumā bijis 74 % mājsaimniecību. Rīgas un Pierīgas reģionā gandrīz 80 % mājsaimniecību ir platjoslas interneta pieslēgums, bet pārējos Latvijas reģionos — vidēji 70 % mājsaimniecību. Latvijā ir augsti attīstīta interneta pārraides struktūra, kas tai nodrošina auɡstu vietu pasaulē interneta vidējā pārraides ātruma ziņā, 2015. gadā tas sasniedza 16,7 Mb / sekundē (vidēji pasaulē tolaik 5,6 Mb sekundē).<ref>https://www.stateoftheinternet.com/downloads/pdfs/Q4-2015-SOTI-Connectivity-Executive-Summary.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406181924/https://www.stateoftheinternet.com/downloads/pdfs/Q4-2015-SOTI-Connectivity-Executive-Summary.pdf |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} akamai’s [state of the internet] Q4 2015 executive review</ref> == Enerģētikas nozare == 2014. gadā enerģētikas nozare veidoja 3,1% no Latvijas IKP, nodarbinot 1,1 %no tautsaimniecības nodarbināto kopskaita. Enerģētikas nozare lielu lomu spēlē arī ārējā tirdzniecībā — dabasgāzes, naftas produktu, kurināmās koksnes un elektroenerģijas eksporta un importa plūsmas veido ievērojamu daļu no Latvijas ārējās tirdzniecības kopapjoma. No visām 2014. gadā tautsaimniecībā veiktajām nefinanšu investīcijām enerģētikas nozarē tās veidoja 10.6% (pēdējo piecu gadu vidējais rādītājs — 12,5%), kas ir būtiski vairāk nekā nozares īpatsvars ekonomikā. Nozarē pēdējos gados pastāvīgi tiek veiktas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā — Rīgas 2.termoelektrocentrāles būvniecība, "Kurzemes loka" izbūve, mazāku koģenerācijas staciju būvniecība utt. Latvija pieder pie tām valstīm, kuras lielā mērā ir atkarīgas no importētiem energoresursiem, taču aptuveni pusi no patērētās enerģijas apjoma, Latvija no primārajiem energoresursiem saražo pati. Tie galvenokārt (81—84% no kopējās ražošanas) ir dažādi kurināmās koksnes paveidi (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, briketes, granulas). Šī energoresursa veida ražošana pieaug gadu no gada, un kopš 2008. gada apjomi ir gandrīz dubultojušies. Enerģijas imports pēdējos gados ir veidojis 74—91% no kopējā patēriņa. Aptuveni puse no energoresursu importa veido naftas produkti. No tiem aptuveni 50—65% veido dīzeļdegvielas imports, — pārējais ir auto un aviācijas benzīns, sašķidrinātā naftas gāze (propāns, butāns), reaktīvā degviela (aviācijas vajadzībām) u.c. mazāk nozīmīgi energonesēji. Aptuveni 30—35% veido dabasgāzes imports, kas tiek intensīvi izmantots pārveidošanas sektora koģenerācijas stacijās. Savukārt aptuveni 10% ir elektroenerģijas imports. Enerģijas eksports ir 15-38% no pašas Latvijas enerģijas patēriņa.Lielākā Latvijas energoresursu eksporta daļa saistīta ar kurināmo koksni — tā veido ap 40-50% no kopējo energoresursu eksporta. Pārējo veido elektroenerģijas eksports. Gandrīz trešdaļu, 26-31% no enerģijas, galapatēriņā veido transporta nozare, no kuras aptuveni 4/5 patēriņa veido tieši autotransporta enerģijas patēriņš, mazāk dzelzceļā un gaisa transportā. Aptuveni 15—19% no Latvijas enerģijas galapatēriņa veido rūpniecības galapatēriņš, no kā lielākā daļa sadalās starp metālu, būvmateriālu, pārtikas un, protams, kokmateriālu ražošanu, kas izmanto gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā energopatēriņa. Tikmēr komerciālais (veikali, pakalpojumi) un sabiedriskais sektors (valsts iestādes, medicīna, izglītība utt.) patērē aptuveni 14—15% no enerģijas galapatēriņa, bet mājsaimniecības — 32—37%. Pakāpeniski pieaug enerģijas izmantošanas efektivitāte. Enerģijas patēriņš vidēji pēdējos četros gados katru gadu ir mazinājies par 0,8%, tajā paša laikā reālais IKP ir audzis par vidēji 4,1%. Arī 2014. gadā, pēc operatīvās statistikas, enerģijas patēriņš ir audzis lēnāk par IKP — par 0,5% (IKP audzis par 2,5%). Ja 2002. gadā Latvijas energointensitātes rādītājs bija 410,6 (kg naftas ekvivalenta uz 1000 EUR pievienotās vērtības), tad 2013. gadā šis rādītājs ir būtiski zemāks — 310,6. Pēdējos gados lielāka uzmanība ir pievērsta elektroenerģijas tirgus liberalizācijai un no tā izrietošajam cenu efektam. Proti, no 2015. gada 1. janvāra arī mājsaimniecības pērk elektroenerģiju brīvā tirgū. === Elektroenerģijas tirgus === Elektroenerģijas patēriņš veido 8—10% no kopējā tautsaimniecības energoresursu patēriņa, ir nozīmīgs komerciālā un sabiedriskā sektora energopatēriņā (35-39% no enerģijas galapatēriņa veido elektrība), kā arī atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs — metālu ražošanā (10—50%; īpaši kopš "KVV Liepājas metalurgs" darbojas ar elektrisko krāšņu palīdzību), automobiļu un piekabju ražošanā (48—52%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (47—52%), tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā (20—40%), kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (28—36%). Latvijā no vietējiem dabas resursiem (galvenokārt [[hidroelektrostacija|hidroelektrostacijām]] (HES)) tiek saražota elektroenerģija, kas līdzvērtīga 56—80% no kopējā elektroenerģijas patēriņa (2012. un 2013. gados — ap 69%). Lielais svārstīgums saistīts galvenokārt ar hidroloģisko apstākļu variāciju jeb, vienkāršāk sakot, faktoriem, kas nosaka ūdens pieteci upēs un tādējādi nodrošina elektroenerģijas ražošanas potenciālu. Neto imports veido 20—40% no elektroenerģijas kopējā patēriņa (pēdējos gados 31%).<ref name=":2" /> === Elektroenerģijas ražošana === 92% no elektroenerģijas ģenerācijas jaudām jeb 2022 MW Latvijā pieder [[Latvenergo|A/S Latvenergo]]. No šīm jaudām 60,12% daļā veido Daugavas HES kaskādes, 39,33% Rīgas termoelektrostacijas (TEC-1 un TEC-2), 0,47% Liepājas TEC un 0,08% kopā Ainažu vēja elektrostacija un [[Aiviekstes HES]]. A/S Latvenergo saražo aptuveni 54% no kopējā patērētā elektroenerģijas apjoma Latvijā. [[Attēls:Rīgas HES (11).jpg|thumb|250px|Rīgas HES]] Daugavas kaskādes HES izstrādā vidēji 2,7TWh elektroenerģijas gadā, kas ir aptuveni 45% no gada kopējā patēriņa. Kopējā uzstādītā Daugavas HES kaskādes jauda ir 1463 MW. Pļaviņu HES jauda ir 870 MW, Ķeguma HES — 263 MW un Rīgas HES — 402 MW. Šāda uzstādītā jauda ļauj saražot 2668GWh elektroenerģijas, kas veido ap 65% no A/S Latvenergo saražotā elektroenerģijas apjoma. Termoelektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 474 MW. Kopējā uzstādītā jauda: 4829 MW. Latvijas enerģētikā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas aktīvi savas intereses aizstāvēja elektroenerģijas ražotāji no atjaunojamajiem energoresursiem un it īpaši mazo HES kā elektroenerģijas ražošanas avota aizstāvji. Elektrības ražošanai mazajos HES tika izveidota labvēlīga normatīvā vide, kas paredzēja īpašu atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma par dubultu tarifu veidā. Jāatzīmē, ka visu mazo HES pastāvēšanas un darbības laiku šis elektroenerģijas ražošanas veids guvis pretrunīgu vērtējumu, kas galvenokārt saistīts ar ieguvumu samērojamību ar iespējamo kaitējumu videi un papildu slogu elektroenerģijas gala lietotājiem augstākas elektroenerģijas cenas veidā, kas iestrādāta elektroenerģijas gala tarifā un ko AS "Latvenergo" jāiepērk obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros. Visu Latvijā iespējamo AER operētāji (vējš, mazas jaudas hidroenerģija, saule, biomasa, biogāze, mazas jaudas koģenerācija) ir guvuši atbalstu saražotās elektroenerģijas iepirkšanai par paaugstinātu iepirkuma tarifu (jeb t.s. ''feed-in'' tarifu). Mazas jaudas (līdz 4 MW) elektrostaciju kopējā izstrāde 2009. gadā bija 479GWh jeb 9,9% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma. Mazie HES Latvijā 2009. gadā saražo aptuveni 57GWh elektroenerģijas jeb 1,1% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma.<ref name=":3">[http://energetika-lv.wikidot.com/industrija Enerģētika Latvijā]</ref> === Starpsavienojumu izveide === Lietuva un Latvija šobrīd atrodas zināmā elektropārvades izolācijā. Tādējādi nākas paļauties uz vietējām elektroenerģijas ražošanas jaudām un importu. Tomēr šobrīd notiek aktīvs darbs pie vairāku starpsavienojumu izveides, kam teorētiski jau vidējā termiņā vajadzētu nozīmēt, pirmkārt, augstāku elektroenerģijas apgādes drošību (lasi — mazāku atkarību no vienas valsts); otrkārt, iespējams, arī nedaudz zemāku elektroenerģijas tarifu Tuvākajā laikā tiks pabeigti divi reģionam svarīgi starpsavienojumi. * Lietuvas — Polijas starpsavienojums, ko plānots pabeigt līdz 2015. gada nogalei. * Lietuvas — Zviedrijas starpsavienojums. 2016. gada sākumā tiks pabeigts arī Lietuvas — Zviedrijas starpsavienojums (800 MW). Šī starpsavienojuma ieviešana būtiski uzlabos Baltijas valstu elektroapgādes potenciālu un iespējamu cenu kritumu. Kā likums, cena Skandināvijas valstu elektrosistēmā ir krietni zemāka, ko nosaka būtiska ūdens pietece Skandināvijas upēs. * Nedaudz tālākā nākotnē ir plāns uzsākt darbu pie trešā Latvijas — Igaunijas starpsavienojuma, kas pēc būtības darīs to pašu, ko iepriekšēji divi — vēl vairāk integrēs Baltijas valstis vienotā reģiona elektropārvades tīklā. Šā brīža pārvada jauda nav pietiekama, lai pilnībā izslēgtu cenu atšķirības starp Latvijas — Lietuvas un Igaunijas apgabalu. Tomēr jāmin, ka šis projekts, atšķirībā no iepriekšējiem diviem, lielā mēra tiks īstenots Latvijas teritorijā, nesot arī būtiskas investīcijas — ap 100 milj. EUR (lielākoties — ES finansējums). Starpsavienojumu plānots pabeigt līdz 2020. gadam.<ref name=":2" /> === Dabas gāzes tirgus === No energobilances viedokļa dabasgāze veido aptuveni trešo daļu no kopējā enerģijas importa un 27—31% apmērā no kopējā energoresursu patēriņa. Aptuveni 62-68% no dabasgāzes importa tiek izmantots pārveidošanas sektorā (galvenokārt kā kurināmais koģenerācijas stacijās, bet ne tikai — arī lietošanai katlumājās). Savukārt atlikusī aptuveni trešdaļa tiek patērēta galapatēriņā. Lielāko daļu (42—48%) no galapatēriņa veido rūpniecība, kur savukārt dominē divas apakšnozares — pārtikas rūpniecība un nemetālisko minerālu (būvmateriālu) ražošana. Atlikušo galapatēriņu veido komerciālais un sabiedriskais sektors (23—26%), kā arī mājsaimniecības (25—30%). Ja raugās uz dabasgāzes importa — patēriņa datiem, tad redzams, ka importa plūsma ir izteikta galvenokārt vasaras mēnešos, mazāk rudenī un pavasarī. Tas saistīts galvenokārt ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildīšanas ciklu — vasaras mēnešos tā tiek piepildīta, lai ziemas mēnešos no tās varētu izsūknēt gāzi un ar to apgādāt Latvijas un Krievijas patērētājus.<ref name=":2" /> Būtiska loma Latvijas apgādē ar primārajiem energoresursiem ir uzņēmuma [[Latvijas Gāze|AS "Latvijas gāze"]], kurš līdz ar uzņēmumu "Itera Latvija" veido ''de facto'' dabas gāzes piegādes Baltijas valstīs monopolu dabasgāzes importā, pārvadē, uzglabāšanā un tirdzniecībā. Uzņēmums "Latvijas gāze" pieder Krievijas uzņēmumam "[[Gazprom]]" (25%), Vācijas "E.On Ruhrgas International AG" (47.15%), SIA "Itera-Latvija" (25%).<ref name=":3" /> === Atjaunojamo resursu īpatsvars enerģētikā === Eiropas Savienībā Latvija ieņem 2. vietu uzreiz aiz Zviedrijas atjaunojamo resursu īpatsvara ziņā enerģētikā. Šā saraksta galvgalī esošās valstis — Zviedrija, Latvija un Somija — dominē galvenokārt divu iemeslu dēļ — bagāto ūdens un meža resursu dēļ, kas energobilancē veido lielu īpatsvaru. Ja raugās uz Latvijas rādītāju dinamikā, tad atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir arī pakāpeniski audzis — no 32.8% 2004. līdz 37.1% 2013. gadā. Dekādes laikā ir būtiski augusi biomasas izmantošana (veiktas investīcijas biomasas koģenerāciju staciju izbūvē), ir veikta hidroagregātu nomaiņa HES. Atjaunojamie resursi Latvijā galvenokārt tiek izmantoti elektrības, mazāk siltumenerģijas ražošanai. Pēdējo gadu laikā aptuveni 60% no elektroenerģijas Latvijā tiek saražots no atjaunojamajiem energoresursiem, tomēr izteikti lielākā daļa no tā tiek saražota HES-os. Vien pēdējos gados strauji pieaug pārējo atjaunojamo energoresursu nozīme (vējš, biomasa, biogāze).<ref name=":2">https://www.makroekonomika.lv/energetika-izaicinajumu-pilna-nozare Igors Kasjanovs Latvijas Bankas ekonomists 30.07.2015.</ref> == Tūrisma nozare == [[Attēls:Riga_(47720870611).jpg|thumb|250px|Rīga ir populārākais tūrisma mērķis Latvijā]] Tūrisma nozarē 2014. gadā kopumā nodarbināti vairāk nekā 74,8 tūkst. iedzīvotāju, kas sastāda 8,4% no kopējās nodarbinātības dažādos pakalpojumu sektoros Latvijā — transporta sektorā (20 tūkst.), restorānu nozarē (23,6 tūkst.), viesnīcu sektorā (10,3 tūkst.), kultūras, sporta un rekreācijas sektorā (22,3 tūkst.), kā arī tūrisma aģentūrās (2,8 tūkst.)<ref name=":5" /> Saskaņā ar CSP datiem 2014. gadā Latvijā darbojās 544 viesnīcas un viesnīcām pielīdzinātās mītnes kas apkalpoja 2 098 381 viesi.<ref>[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_30_turisms_latvija_2015_15_00__lv_en.pdf TŪRISMS LATVIJĀ 2015 Statistisko datu krājums]</ref> Tūrisma eksports 2015. gadā pieauga par 9,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sasniedza 1 023,4 milj. eiro, kas sastāda 4,1% no IKP Par 12,2% palielinājās ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā gan atpūtas un citiem personiskajiem braucieniem, gan darījumu braucieniem. 2015. gadā ārvalstu un Latvijas ceļotāju bilance saglabājās pozitīva, kas nozīmē, ka tūrisma eksports ir lielāks par importu, bilances saldo bija 253,1 milj. eiro. Ceļotāju bilance Latvijā ir pozitīva kopš 2011. gada. Robežšķērsotāju apsekojuma dati liecina, ka 2015. gadā vairākdienu ārvalstu ceļotāju braucienu skaits (2 milj.), salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās par 9,8%. Kā liecina pārskata dati par viesnīcu un citu tūristu mītņu darbību, naktsmītņu pakalpojumus Latvijā 2015. gadā izmantoja 1,5 milj. ārvalstu ceļotāju, kas ir par 3,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā.. 2015. gadā par aptuveni 30% samazinājās gan pavadīto nakšu skaits, gan apkalpoto ceļotāju skaits no Krievijas, ko noteica ceļotāju mītnes zemes ekonomiskā situācija. Strauju pieaugumu, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, uzrāda apkalpoto ceļotāju skaits no Japānas un Indijas. Lai piesaistītu ceļotājus no Japānas un popularizētu Latviju un Baltiju kā galamērķi, TAVA pēdējos gados ir organizējusi vairākas Japānas tūrisma profesionāļu un žurnālistu vizītes Latvijā. 2016. gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 862,3 tūkst. viesu, kas ir par 10,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,9%. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis. 3. ceturksnī apkalpoti 584,9 tūkst. ārvalstu viesu. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 7,6%, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3 %. Visvairāk ārvalstu viesu 3. ceturksnī uzņemts no Vācijas (82,8 tūkst.) un kaimiņvalstīm — Krievijas (68,6 tūkst.), Lietuvas (61,8 tūkst.) un Igaunijas (47,6 tūkst.) Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Apvienotās Karalistes (par 28,6%), ASV (par 24%), Somijas (par 22,2%), Dānijas (par 21,6%), kā arī no Polijas (par 19,6%),Spānijas (par 18,1%) un Itālijas (par 16,4%).<ref>[http://www.csb.gov.lv/notikumi/3-ceturksni-turistu-mitnes-uznemto-viesu-skaits-audzis-par-103-42988.html 3. ceturksnī tūristu mītnēs uzņemto viesu skaits audzis par 10,3 % — CSP] </ref> Lidostā apkalpoto pasažieru skaitu veido gan ārvalstu, gan Latvijas ceļotāji, kas 2015. gadā bija 5 160,8 tūkst, kas ir par 7,2 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 37,9 % no visiem apkalpotajiem pasažieriem tiek apkalpoti, lidojot uz Vāciju vai no tās, Apvienotās Karalistes un Krievijas. Apkalpoto pasažieru skaita pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija Zviedrijai (par 19,9 %), Apvienotajai Karalistei (par 18,6 %), Vācijai (par 15,8 %) un Norvēģijai (par 11,2 %). Apkalpoto pasažieru skaits no Krievijas vai uz to samazinājās par 13,2 %. Ievērojams apkalpoto pasažieru skaita pieaugums bija uz galamērķiem Horvātijā (par 115,1 %), Šveicē (par 74 %), Grieķijā (par 44,2 %) un Ukrainā (par 43,2 %), ko noteica lidojumu uzsākšana uz jauniem galamērķiem vai arī jaunas lidsabiedrības ienākšana tirgū.<ref name=":4">[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_31_turisma_statistikas_aktualitates_16_00_lv.pdf Tūrisma Statistikas aktualitātes 2016, CSP]</ref> No kopējā ārvalstu viesu skaita Rīgā tika uzņemti 83,5% viesu, Jūrmalā — 7,0% un Liepājā — 1,2%, Siguldas novadā, Daugavpilī un Bauskas novadā — katrā 0,8% viesu. Arī Latvijas iedzīvotāji visvairāk bija apmetušies Rīgā (30,9% viesu), Jūrmalā (11,8%) un Liepājā (7,4%), kā arī Ventspilī (5,9%), Daugavpilī (4,0%) un Siguldas novadā (3,9%) Visaugstākais noslogojums bija Rīgas četrzvaigžņu viesnīcās — 51,0%, pieczvaigžņu viesnīcās — 49,4%, bet trīszvaigžņu viesnīcās — 32,8%. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums 2015. gada 1. ceturksnī bija 2 naktis.<ref>[http://www.csb.gov.lv/notikumi/pieaudzis-turistu-mitnes-apkalpoto-viesu-skaits-41858.html Pieaudzis tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits] CSP 25.05.2015 </ref> No visiem ārvalstu viesiem Rīgā uzņemti 71,9%, Jūrmalā — 9,4%, Ventspilī — 2,8%, Liepājā — 2,4%, Siguldas novadā — 1,9%, un Daugavpilī — 1,1% viesu. == Būvniecības nozare == Būvniecības nozare Latvijas ekonomikas struktūrā 2015. gadā sastādīja 5,78%. Pēdējo gadu laikā būvniecības nozare Latvijā piedzīvojusi gan spēcīgu kritumu finanšu krīzes ietekmē, gan nelielu kāpumu, kam 2015. — 2016. gadā atkal seko lejupslīde. Vislielākā aktivitāte vērojama gada siltajos mēnešos, savukārt ziemā būvniecības apjomi samazinās vairāk nekā uz pusi. Cikliskums norāda uz to, ka produkcijas apjomi būtiski mainās līdz ar valsts ekonomikas cikliem. Ekonomiskas krīzes laikā — 2009. un 2010. gadā būvniecības apjomi nozarē samazinājās attiecīgi par 35% un 37%. 16% no kopējā būvdarbu apjoma Latvijā veic 9 lielākās būvkompānijas. Pārējo tirgus daļu sadala daudz mazāki uzņēmumi. Būvniecībā dominē uzņēmumi ar vietējo kapitālu. Igauņu Merko Ehitus meitas uzņēmums Merks ir vienīgais no lielajiem būvuzņēmumiem ar ārzemju kapitālu. Saskaņā ar vairākiem pētījumiem, ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā ir viens no augstākajiem valstī un var sasniegt līdz pat 50%. Būvniecības apjomi 2015. gadā samazinājās par 1.2%. Tas bija pirmais samazinājums gada griezumā kopš 2010. gada. Par galveno iemeslu šim samazinājumam tiek uzskatīts pārrāvums Eiropas finansējumā. Iepriekšējais plānošanas periods beidzās 2013. gadā, un jaunā 2014.—2020. gada plānošanas perioda budžeta apstiprināšana ieilga līdz 2013. gada novembrim.<ref>[http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala SEB Būvniecības nozare — sadrumstalota un sezonāla,] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161114122426/http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala |date={{dat|2016|11|14||bez}} }} [http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala Deniss Podļeskis, Rīga 22.06.2016] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161114122426/http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala |date=14.11.2016 }}</ref> Lielākās būvniecības firmas Latvijā (pēc apgrozījuma miljonos eiro 2014. gadā) * [http://www.bmgs.lv/en BMGS, AS] — 100,5 milj * [http://www.skontobuve.lv/en/ SKONTO BŪVE], SIA — 91,0 milj * [http://www.upb.lv/pages/index.php?l=lv UPB] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161202150517/http://www.upb.lv/pages/index.php?l=lv |date={{dat|2016|12|02||bez}} }}, AS — 86,9 milj * [http://binders.lv/en/ BINDERS], Ceļu būves firma SIA — 70,13 milj * [http://merks.lv/en/ MERKS] — 67,9 milj * [http://www.lau.lv/pub/ LATVIJAS AUTOCEĻU UZTURĒTĀJS, VALSTS AS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161107042158/http://www.lau.lv/pub/ |date={{dat|2016|11|07||bez}} }} — 63,8 milj == Tirdzniecības nozare == 2010.‑2015. gadā aptuveni 15% no visiem nodarbinātajiem strādājuši tirdzniecības nozarē, tā vidēji veidojusi vairāk nekā 14% no kopējās pievienotās vērtības. Ienākumu līmenim pakāpeniski augot, bet patēriņa cenu līmenim saglabājoties praktiski nemainīgam, mazumtirdzniecības kāpums 2015. gadā bija viens no Latvijas tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēkiem. Nozares apgrozījums reālā izteiksmē auga par 5.5%, kamēr tirdzniecības nozares pievienotā vērtība kopumā, ieskaitot vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un automobiļu un motociklu remontu, auga lēnāk — par 3.7% (2016. gada 1. ceturksnī par 3.9%, taču vairs ne tik ļoti uz mazumtirdzniecības rēķina, jo tās izaugsmes temps ievērojami palēninājies). Lielākie tirdzniecības uzņēmumi Latvijā (pēc apgrozījuma miljonos eiro 2015. gadā<ref>[https://www.firmas.lv/lbgpp/2016/raksti/1000000440616#/ Firmas.lv datu bāze — lielākie tirdzniecības uzņēmumi Latvijā]</ref>) [https://www.rimi.lv/ RIMI LATVIA], SIA — pārtikas tirdzniecība — 785,2 mlj [https://www.e-maxima.lv/Pages/ MAXIMA Latvija], SIA — pārtikas tirdzniecība — 688,8 milj Samsung Electronics Baltics — sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība — 291,5 milj [http://sanitex.lv/ Sanitex], SIA — saimniecības preču vairumtirdzniecība — 253,4 milj [http://elagrotrade.lv/ Elagro Trade], SIA — Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika — 148,9 milj == Biznesa pakalpojumu centru nozare == Salīdzinoši jauna nozare Latvijā, kas sākās “SEB Global Services” atverot SEB biznesa pakalpojumu centru 2006. gadā, Rīgā, kura funkcijas — maksājumu apstrāde un daļa no SEB globālo finanšu instrumentu darījumu apkalpošanas. Latvijas biznesa pakalpojumu centru nozares asociācija nodibināta 2019 gada 18. aprīlī — ABSL Latvia (Association of Business Services Leaders). Šobrīd asociācijā ir 11 biedri. Pašlaik kopumā Latvijā ir reģistrēti ap 50 starptautisko biznesu pakalpojumu centru. Nodarbināto skaits > 9000 darbinieki (Finanšu nozares asociācijas dati). Nozares apgrozījums > 400 milj. EUR gadā (aplēse). Nozares īpatsvars kopējā Latvijas eksportā — 7,75% (ABSL Latvia dati). Pienesums IKP — 1,9 %, apmērām vienāds ar tūrisma nozares pienesumu (ABSL Latvija dati). Vidējā bruto alga 2019. gadā sektorā — 1657 EUR. == Latvijas saimniecības vēsture == === 20. gadsimta sākums === 20. gadsimta sākumā Latvijas rūpniecības galvenās nozares bija metālapstrāde, mašīnbūve, elektrotehnika, ķīmiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība un kokapstrāde. ~30% uzņēmumu (ar >100 strādniekiem katrā) strādāja ~80% strādnieku un tur ražoja ~79% rūpniecības produkcijas. Rūpniecības uzņēmumi atradās gk. Rīgā (>70%) un Liepājā (~12%). 1900.-1903. gada pasaules ekonomiskā krīze ietekmēja arī Latvijas rūpniecību. Ražošana strauji sašaurinājās, pasliktinājās strādnieku dzīves apstākļi. Rīgā vien krīzes laikā bija >10 tūkst. bezdarbnieku (katrs sestais strādnieks). Taču no 1909 rūpnieciskā ražošana Latvijā uzplauka. 1913 (salīdzinājumā ar 1900) rūpniecības uzņēmumu skaits palielinājās 1,6 reizes. 20. gadsimta sākumā Latvijā bija > 60 tūkst. strādnieku, bet 1913 ~110 tūkst. strādnieku. Rūpniecības attīstību veicināja arī bankas. No 1909. gada Latvijas pilsētās, īpaši Rīgā, atsākās rūpniecības ēku celtniecība un plaša dzīvojamo namu celtniecība. [[Krievu-Baltijas vagonu fabrika]], kuras ražošanas apjoms 1908.-1914. gadā palielinājās 2,9 reizes, kļuva par universālu mašīnbūves uzņēmumu. Tur sāka ražot arī automobiļus (1908. gadā izgatavoja 170 vieglos un smagos automobiļus), lauksaimniecības mašīnas un lidmašīnas (1915. gadā šajā fabrikā pirmoreiz pasaulē tika uzbūvēta un izmēģināta kāpurķēžu kaujas mašīna). Tika modernizēts arī vagonbūves uzņēmums "[[Rīgas vagonbūves rūpnīca|Fēnikss]]". Kuģubūves un mašīnbūves rūpnīca "Lange un dēls" ražoja upju kuģus un liellaivas. Vispārējās elektrības kompānijas rūpnīcas (lielākā no tām elektrotehniskā fabrika "[[Unions]]") būtiski palielināja dažādu elektroiekārtu ražošanu. Tā laika lielākajā Latvijas uzņēmumā — gumijas, gutaperčas un linoleja izstrādājumu rūpnīcā "[[Provodņiks]]" — strādāja 14 tūkst. cilvēku. Tā bija viena no četrām lielākām gumijas rūpnīcām pasaulē un ieņēma 2.vietu pasaulē lidmašīnu, automobiļu un velosipēdu riepu ražošanā. 20. gadsimta sākumā Rīgas rūpnīcas un fabrikas ražoja ~5% no Krievijas Impērijas rūpniecības kopprodukcijas, kaut gan Latvijas iedzīvotāju skaits nepārsniedza 1,5% no impērijas iedzīvotāju kopskaita. Latvijas rūpniecībā izmantoja no Rietumeiropas ievestās izejvielas un pusfabrikātus (~65%), bet saražoto produkciju realizēja Krievijas tirgū (tikai 7% gatavās produkcijas pārdeva ārzemēs). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915.-1916. gadā rūpniecības uzņēmumi un iekārtas, kā arī liela daļa kvalificēto strādnieku no Latvijas tika evakuēti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/?title=R%C5%ABpniec%C4%ABba/32569|title=Letonika, Rūpniecība|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> === Latvijas Republikas laiks (1918—1940) === [[Attēls:Rīgas rūpnīcā “Fēnikss” 1925. gadā ražotais pasažieru vagons.jpg|thumb|250px|Rīgas rūpnīcā “Fēnikss” ražotais pasažieru vagons. No 1925. līdz 1931. gadam divās Latvijas rūpnīcās kopā saražoja 175 šāda tipa II un III klases vagonus, kas paredzēti gan vietējai, gan starptautiskajai satiksmei.]] [[Attēls:Liepājā 1933. gadā būvētā lokomotīve Tk-243.jpg|thumb|250px|Liepājā būvētā lokomotīve Tk-243 (1933). Pēc Latvijas Valsts dzelzceļu pasūtījuma tika izgatavotas 20 šādas lokomotīves.]] [[Attēls:1930. gada Rīgas III autoizstāde Centrāltirgus paviljonā.jpg|thumb|250px|1930. gada Rīgas III autoizstāde Centrāltirgus paviljonā.]] Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] noslēguma saimnieciskais stāvoklis bija ārkārtīgi smags. Latvijas teritorijā bija norisinājusies intensīva karadarbība, kā rezultātā Latvija bija zaudējusi 1 miljonu jeb 40% savus iedzīvotājus, galvenokārt jaunus vīriešus. Tika sagrauta ceturtā daļa no visām ēkām, izpostīti dzelzceļi. Rūpniecība un tirdzniecības flote pilnībā evakuētas uz Krieviju un nekad netika atgriezta atpakaļ. Pirmā pasaules kara rezultātā Latvija bija visvairāk cietusī Eiropas teritorija. Turpretī brīvvalsts divdesmit gadu laikposmā Latvija paspēja nostādīt lauksaimniecisko ražošanu tā, ka īsā laikā no labību importējošas valsts pārvērtās par labības eksportētāju, un jau 1934.—1937. gados eksportēja 1/3 milj. tonnas graudu. Latvijas eksporta lauvas tiesu sastādīja arī piena un gaļas produkti. Ar 23,5 miljoniem kilogramu sviesta eksporta gadā Latvija 1938. gadā ieņēma 4. vietu Eiropā un 6. vietu pasaulē. Latvija atradās 1. vietā pasaulē pēc gaļas patēriņa uz vienu iedzīvotāju, apsteidzot ASV un Lielbritāniju. Rūpnieciskās ražošanas ziņā tā praktiski pilnībā atjaunoja savu pirmskara potenciālu. Svarīgākās bija metāla un mašīnu, tekstila, koka, pārtikas rūpniecības nozares. Īpaši svarīga loma bija jaunajiem uzņēmumiem, piemēram, [[VEF|Valsts elektrotehniskai fabrikai (VEF)]], kas ražoja radio aparātus, lidmašīnas un pasaules vismazāko fotoaparātu „[[Minox]]”. 1925. gadā R. Hiršs dibināja «Rīgas audumu». Tam sekoja AS «Ķuze» un «[[Laima (zīmols)|Laima]]», Jelgavas, Krustpils un Liepājas cukurfabrikas, [[VEF]], Ērenpreiss, Imanta, Stars, Fēnikss un [[Vairogs (fabrika)|Vairogs]]. Trīsdesmitajos gados Vairogs sāka ražot Ford 10 modeli. Padomju okupācijas priekšvakarā savu darbu bija uzsākusi [[Ķeguma HES|Ķeguma spēkstacija]] — modernākā hidroelektrostacija Baltijā Milzīgs progress bija izglītības sfērā. Brīvvalsts 20 gados Latvijā tika uzceltas 373 jaunas un pārbūvētas 587 skolu ēkas. Rezultātā lasītpratēju procents Latvijā bija augstāks nekā, piemēram, Itālijā, Spānijā, Polijā, Grieķijā, Portugālē. Iespiesto grāmatu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija atradās 2. vietā Eiropā (aiz Dānijas), atstājot aiz sevis tādas valstis kā Zviedrija, Vācija, Francija, Šveice u.c. Studentu īpatsvara ziņā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Latvija ieņēma 1. vietu Eiropā. ^{[[Latvijas ekonomika#cite note-:7-53|[53]]]}<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/635218-nakotne_bus_pats_interesantakais_laiks_mums_visiem_kopa_ar_latviju Nākotne būs pats interesantākais laiks mums visiem — kopā ar Latviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161120140533/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/635218-nakotne_bus_pats_interesantakais_laiks_mums_visiem_kopa_ar_latviju |date={{dat|2016|11|20||bez}} }} Sandra Veinberga, Komunikācijas zinātņu eksperte, asociētā profesore, Speciāli TVNET</ref> Latvijas IKP izmaiņas uz vienu iedzīvotāju no 1922. līdz 1938. gadam, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.<ref>[http://imgur.com/Z8l5nWY The Cambridge Economic History of Modern Europe: Volume 2, 1870 to the Present.]</ref> {| class="wikitable" !Valsts !IKP uz iedz. 1922. gads !Valsts !IKP uz iedz. 1929. gads !Valsts !IKP uz iedz. 1938. gads |- |Lielbritānija |4637 |Šveice |6332 |Šveice |6390 |- |Šveice |4618 |Nīderlande |5689 |Lielbritānija |6266 |- |Nīderlande |4599 |Lielbritānija |5503 |Dānija |5762 |- |Beļģija |4413 |Dānija |5075 |Nīderlande |5250 |- |Dānija |4166 |Beļģija |5054 |Vācija |4994 |- |Francija |3610 |Francija |4710 |Beļģija |4832 |- |Vācija |3331 |Vācija |4051 |Zviedrija |4725 |- |Zviedrija |2906 |Zviedrija |3869 |Francija |4466 |- |Austrija |2877 |Austrija |3699 |Norvēģija |4337 |- |Norvēģija |2784 |Norvēģija |3472 |'''Latvija''' |'''4048''' |- |Itālija |2631 |Itālija |3093 |Igaunija |3771 |- |Īrija |2598 |Čehija |3042 |Somija |3589 |- |Igaunija |2311 |Īrija |2824 |Austrija |3559 |- |Spānija |2284 |Igaunija |2802 |Itālija |3316 |- |Somija |2058 |'''Latvija''' |'''2798''' |Īrija |3052 |- |Čehija |2006 |Spānija |2739 |Grieķija |2677 |- |Grieķija |1963 |Somija |2717 |Ungārija |2655 |- |'''Latvija''' |'''1929''' |Ungārija |2476 |Polija |2396 |- |Portugāle |1430 |Grieķija |2342 |Spānija |1790 |- |Polija |1382 |Polija |1994 |Portugāle |1747 |- |Dienvidslāvija |1057 |Portugāle |1610 |Dienvidslāvija |1356 |} [[Attēls:2016 Minox C 8.jpg|thumb|226x226px|VEF Minox kamera - mazākā pasaulē fotokamera 30-os gados.]] Tā kā PSRS, kas Otrā pasaules kara laikā okupēja un anektēja Latviju, tautsaimniecību IKP aprēķināšanas metodoloģijas atšķīrās no Eiropas, tad ar PSRS līmeni var salīdzināt konkrētus Latvijas un PSRS ražošanas produkcijas veidus 1940. gadā uz 1 iedzīvotāju, kur PSRS = 1 (reizes)<ref>Latvijas un PSRS ekonomiskās attiecības un to rezultāti 2010. — 1990. gadam. LSI (M. Šmulders), Rīga 1991</ref> {| class="wikitable" !Produkcijas veids !Latvija / PSRS reižu vairāk uz 1 iedz. |- |Sviests |10 reizes |- |Šīferis |6 reizes |- |Kokvilnas audumi |5 reizes |- |Zīda audumi |5 reizes |- |Rūpn. pārstrādāta gaļa |4 reizes |- |Papīrs |3 reizes |- |Minerālmēsli |3 reizes |- |Cements |2,2 reizes |- |Veļas trikotāža |2 reizes |- |Smalkais cukurs |2 reizes |- |Elektroenerģija |2 reizes |- |Koksne |1,8 reizes |- |Vilnas audumi |1,8 reizes |- |Logu stikls |1,8 reizes |- |Linu audumi |1,7 reizes |} === Latvijas ekonomika PSRS sastāvā (1940—1990) === {{Pamatraksts|Latvijas PSR}} [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados tautsaimniecība bija ievērojami cietusi: bija sagrautas 3/4 rūpniecības uzņēmumu, visa enerģētika, uzspridzināti tilti, aptuveni 300 km [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] līniju, [[lauksaimniecība]]s sējumu platības samazinājušās par 35%, mājlopu skaits — par 50%. 1945. gadā rūpniecība deva tikai 50% no produkcijas apjoma, kāds bija 1941. gadā. Privātīpašums uz ražošanas līdzekļiem tika likvidēts, lauksaimniecībā īstenota plaša piespiedu lauku saimniecību kooperācija, veidojot t.s. [[Kolhozs|kolhozus]] un [[Padomju saimniecība|sovhozus]]. Neskatoties uz ekstensīvo ražošanas kāpināšanu, Latvija pēc padomju [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]], salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kuras turpināja attīstīties brīvā tirgus apstākļos, relatīvā ziņā strauji atpalika. 1985. gadā Latvijas IKP rādītāji uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar Eiropas valstīm, jau bija vairākas reizes zemāki. IKP uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās ASV dolāros<ref>J. Kalniņš "Latvijas pagātnes iespējamie attīstības scenāriji kuri pamatoti ar tādu attīstīto kaimiņvalstu, kuras bija Latvijai līdzīgā situācijā pirms Latvijas okupācijas, bet nebija pakļautas totalitāram komunistiskam režīmam, izaugsmes raksturojumu"; Rīga, 2006</ref> {| class="wikitable" !Valsts !1938 !1990 |- |Somija |3589 |25500 |- |Dānija |5762 |25100 |- |Austrija |3559 |21000 |- |Latvija |4048 |7500 |} Arī salīdzinoši ar pārējām PSRS republikām, Latvijas attīstības tempi bija lēnāki, jo PSRS investīcijas Latvijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija mazākas nekā vidēji PSRS. Sevišķi mazi investīciju tempi Latvijā bija pirmajos pēckara gados — vismaz divas reizes mazākas investīcijas nekā vidēji uz vienu iedzīvotāju PSRS. Laika posmā no 1946. līdz 1950. gadam kapitālieguldījumu īpatsvars Latvijas rūpniecībā sastādīja 0,49% no visiem kapitālieguldījumiem PSRS rūpniecībā, kaut arī 1950. gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 1% no visiem PSRS iedzīvotājiem. Salīdzinot ar Krievijas federāciju, kapitālieguldījumi pēckara periodā bija 2,4 reizes mazāki, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.<ref>Starptautiska zinātniska konference „Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā. 1987.—2003. gads”. R., LU u.c., 2004, 55. lpp</ref> Padomju industriālās attīstības politiku Latvijā sāka īstenot no 60. gadu sākuma, kad trieciena tempā projektēja un cēla lielas rūpnīcas Ogrē, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā, Jelgavā un Rīgā. Industrializācijas būtisks aspekts bija aukstā kara saasināšanās un no tās izrietošā ekonomikas militarizācija. Latvijā militārās produkcijas ražošanai uzcēla vairākas jaunas rūpnīcas un to ražošanas cehus: [[Ražošanas apvienība “Komutators”|ražošanas apvienību “Komutators”]] (p/k-211), Olaines rūpnīcu apvienību “Biolar” (p/k G-4740), Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu (p/k- 8298), Aparātbūves rūpnīcu “Alfa” (p/k-233), Daugavpils rūpnīcu “Elektroinstruments” un stikla šķiedras ražošanas rūpnīcu “Himvolokno.” Militāros pasūtījumus izvietoja arī citās tautsaimniecības rūpnīcās. Tā kopumā 176 Latvijas PSR rūpnīcās tika veikta militārās vai divējādas nozīmes produkcijas ražošana. Lielākās no tām — VEF, Komutators, Kompresors, Reaģents, Garkalnes asfaltbetona rūpnīca u.c.<ref>LNA LVA 270. f., 1a apr. 206. lietas 4. lp. atrodamas ziņas par 30 militāro rūpnīcu atjaunošanu vai celtniecību LPSR 45./46. gadā.</ref> 80 — 90% gadījumu Latvijā izvietotās rūpnīcas bija padomju militārā kompleksa daļa. Ārpus tie nespēja ne attīstīties, ne pastāvēt. Latvijas brīvvalsts lepnums VEF līdz 80% apjomam pildīja militāros pasūtījumus. Pat uzņēmumi, kas nodarbojās ar šķietami absolūti civilām lietām, kā, piemēram, maizes ceptuves vai veļas mazgātavas, pildīja savu daļu okupācijas karaspēka apkalpošanā un uzturēšanā.<ref>[http://www.la.lv/padomju-latvijas-ekonomika-bija-nolemta%E2%80%A9/ Konference ”Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atjaunošanas”. Kongresu nams 2013. gada 13. decembris.]</ref> Saskaņā ar Baltijas kara apgabala sniegtajām ziņām Latvijas teritorijā tika dislocētas 3009 karaspēka daļas kas visas bija jāuztur Latvijas iedzīvotājiem.<ref>[http://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/okupacijas_biedribas_gramata.pdf Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā. Starptautiskās konferences materiāli Rīgā 2011. gada 17-18. jūnijs]</ref> Forsējot smagās un militārās rūpniecības nozares, novārtā palika patēriņa preču ražošana radās patēriņa preču deficīts. Vārdi "deficīts" un "blats" (iespēja iegūt kāroto preci vai pakalpojumu caur pazīšanos) tika aizgūti no kaimiņzemes iedzīvotājiem un kļuva par ikdienas vārdiem arī Latvijā. Plauka ēnu ekonomika. Kritās darba produktivitāte. Astoņdesmito gadu beigās līdzīgi kara laikam tika ieviesta talonu sistēma uz pirmās nepieciešamības precēm — cukuru, ziepēm, cigaretēm utt.. Ekstensīvās, militarizētās rūpniecības attīstībai nepieciešamo darbaspēku un celtniekus Latvijā ieveda no PSRS. Viņu vajadzībām cēla jaunus dzīvojamos rajonus. Veselu nozaru (rūpniecības, celtniecības, dzelzceļa, flotes) un lielo uzņēmumu vadību nodeva iebraucējiem no “brālīgajām padomju republikām”. Latviešu īpatsvars republikā samazinājās līdz pat 52% (1989. gada tautas skaitīšanas dati), bet tautsaimniecībā un pārvaldē arvien vairāk dominēja krievu valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/otra-padomju-okupacija-latvijas-kolonizacija-1953-1985/ |title=Otrā padomju okupācija: Latvijas kolonizācija 1953—1985 |access-date={{dat|2016|09|06||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160918135859/http://omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/otra-padomju-okupacija-latvijas-kolonizacija-1953-1985/ }}</ref> Iebraucēju proporcijas bija apmēram 1:2. Praksē tas nozīmēja ka vienam strādājošam Latvijas iedzīvotājam bija jānodrošina visa nepieciešamā infrastruktūra vienam iebraucējam: dzīvojamā platība, skolas, slimnīcas, bērnudārzi, ceļi, siltumtīkli utt. Uz vienu iebraucēju (migrantu) vidēji no Latvijas PSR budžeta tika iztērēti ~ 11,7 tūkst. rbļ., rēķinot 1988. gada cenās. Lai gan kopējie ražošanas apjomi visās nozarēs turpināja augt, iedzīvotāju dzīves kvalitāte nepieauga. Turpinājās jau 40. gados nostiprinātā sistēma, kad visa no Latvijas tautsaimniecības gūtā peļņa neatgriezeniski tika novirzīta PSRS budžetā. Dr. hist. G. Krūmiņš, veicot MK Komisijas uzdevumā pētījumu par Latvijas PSR un PSRS budžetu attiecībām, raksta: „Visi ieņēmumi no Latvijas teritorijas stingri noteiktā kārtībā tika sadalīti starp Latvijas PSR un PSRS budžetiem. Kopējie ieņēmumi no Latvijas teritorijas 1946.—1990. gados bija 84,9 miljardi rubļu, no kuriem 44,3 miljardi tika novirzīti uz Latvijas PSR budžetu, bet 40,6 miljardi uz PSRS budžetu (1961. gada rubļa ekvivalentā). Kopējie izdevumi Latvijas teritorijā 1946.—1990. gados bija 70,4 miljardi rubļu. Tātad kopumā ieņēmumi no Latvijas teritorijas pārsniedza izdevumus par 14,5 miljardiem rubļu, kas sastāda 18,4%. Taču arī no 44,3 miljardiem rubļu novirzītajiem Latvijas teritorijā vēl 13,3, miljardi, jeb 15,7% tika izlietoti PSRS militārām vajadzībām. Kopumā 1/3 daļa no Latvijas budžeta tika izlietota PSRS vajadzībām. Tā PSRS ekspluatēja savu koloniju, Latvija bija PSRS donors."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/Rupnieciba.pdf |title=Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas |access-date={{dat|2016|11|21||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170113012157/http://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/Rupnieciba.pdf }}</ref> Ilgstošā līdzekļu neieguldīšana sociālajā infrastruktūrā deva savus rezultātus. To, ka Latvijā ir labāki dzīves apstākļi kā cituviet PSRS, daudzās jomās realitāte vairs neapliecināja. Dzīvojamā fonda nolietojums 1987. gadā Latvijā bija 34%, bet PSRS vidēji 17%. Avārijas stāvoklī bija 11% ēku (PSRS vidēji 4%). Īpaši sarežģīta situācija bija laukos, kur avārijas stāvoklī bija 23—40% dzīvojamo ēku.<ref>[http://www.delfi.lv/autori/?id=45567134][http://www.delfi.lv/bizness/viedokli/latvijas-tautsaimniecibas-vesture-ka-velesanam-rezerveja-virsplana-desas.d?id=48730139 Jānis Bagātais]</ref> === Pārejas ekonomika pēc neatkarības atgūšanas (1991—2004) === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijas ekonomika piedzīvoja ļoti grūtus laikus, jo PSRS ekonomika (kuras sastāvdaļa ilgu laiku bija arī Latvija) bija faktiski sabrukusi — IKP strauji krita, valsts budžeta deficīts sasniedza ievērojamus apmērus, visa bijusī PSRS piedzīvoja hiperinflāciju. Sarežģītā stāvoklī nonāca rūpniecība, kas līdz Latvijas Republikas neatkarības atgūšanai bija iekļauta vienotā PSRS tautsaimniecības kompleksā un bija lielā mērā pakārtota PSRS militārajam kompleksam. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] militārā produkcija vairs nebija vajadzīga, savukārt atlikusī cita produkcija nebija realizējama ne Austrumos (ņemot vērā ārkārtīgi lielo rubļa inflāciju un reālās pirkspējas kritumu), ne Rietumos, kur tirgus jau bija piesātināts ar kvalitātes ziņā labāku produkciju. Šādos apstākļos pirmajos atgūtās neatkarības gados apstājās un bankrotēja vairums no lielajiem Vissavienības nozīmes uzņēmumiem. Straujās ekonomikas lejupslīdes dēļ pieauga bezdarbs. Visi šie apstākļi nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko stāvokli Latvijā. Saimnieciskās grūtības ietekmēja arī izglītību (skolas, augstskolas). Sevišķi sāpīgi tās skāra zinātni. Naudas trūkuma dēļ tika slēgtas vairākas zinātniskās iestādes, > 1/2 samazinājās zinātnieku skaits valstī. Stāvokli lauksaimniecībā sarežģīja ļoti sasteigtā kolhozu likvidācija, šaurais iekšējais tirgus, ko pārpludināja lētā ārvalstu produkcija, finansu krīze, ko izraisīja lielo banku bankrots, kā arī nesamērīgi augstās banku kredītu likmes. Pāreja no plānveida uz tirgus ekonomiku nozīmēja to, ka bija nepieciešams veikt ļoti daudz sistēmisku pārmaiņu: cenu un tirdzniecības liberalizāciju, makroekonomisko stabilizāciju un privatizāciju. Bija jāizveido daudzas jaunas institūcijas un jāpieņem likumi. 1990. gada novembrī Latvijā sāka īstenot agrāro reformu. Reformas gaitā zemi varēja atgūt tās bijušie īpašnieki un viņu mantinieki. 1992. gadā lauku apvidos sākās arī zemes privatizācija, ar 1991. novembrī sākās zemes reforma pilsētās. 1993. gadā atjaunoja 1937. gada Zemesgrāmatu likumu (pirmais atgūtais zemes īpašums Latvijā reģistrēts 1993. gada 1. jūnijā).<ref>[http://www.letonika.lv/groups/?title=Latvijas%20Republika%20II/32629 www.letonika.lv — Latvijas Republika II]</ref> Lai iegūtu monetāro stabilitāti un neatkarību, kā arī lai pārrautu ciešās finanšu saites ar Maskavu, Latvija 1992. gadā ieviesa savu nacionālo valūtu — sākumā tas bija [[Latvijas rublis]], bet no 1993. gada — [[Latvijas lats]] (LVL). No 1993. gada pakāpeniski samazinājās inflācija. Konsekventas ekonomiskās politikas rezultātā, valdībai un Latvijas Bankai realizējot stingru fiskālo un monetāro politiku, inflācija samazinājās līdz 109% 1993. gadā un 36% 1994. gadā un 1999. gadā tā jau bija tikai 1,9%. Pārejot no plānveida saimniecības uz tirgus ekonomiku, kļuva nepieciešams sakārtot valstī īpašuma tiesības. 1991. gada 30. oktobrī tika pieņemts likums "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem". Tika uzsākta arī visa veida īpašumu privatizācija, kas bija viens no vispretrunīgākajiem procesiem Latvijas vēsturē pēc neatkarības atgūšanas. No vienas puses, tas bija vērtējams pozitīvi, jo daudziem Latvijas pilsoņiem tā bija iespēja atgūt savus vai savu senču privātīpašumus. No otras puses, liela daļa sabiedrības īpašumu privatizāciju vērtēja kā netaisnīgu un piesātinātu ar korupciju, jo daudzus valsts īpašumus, tai skaitā arī dažāda veida uzņēmumus, varēja iegūt savā īpašumā par smieklīgi zemu cenu. 1994. gadā Latvijas ekonomika un tās IKP atkal sāka augt, taču ne uz ilgu laiku, jo Latvijas ekonomiku skāra [[1995. gada Latvijas banku krīze]]. Par galveno iemeslu šai krīzei kļuva lielākā tā laika komercbanka „Banka Baltija”, kuras krāpnieciskie darījumi un maksātnespēja izraisīja arī vairāku citu komercbanku bankrotu, kopumā skarot ap 40% no visiem komercbanku aktīviem un 50% no visu privātpersonu noguldījumiem. Krīzes rezultātā Latvijas IKP samazinājās par 2,1%. [[1998. gada Latvijas banku krīze|1998. gada Latvijas banku krīzi]] izraisīja Krievijas finanšu krīze, kas tikai nobremzēja tā brīža pozitīvo izaugsmi. Taču neskatoties uz Krievijas finanšu problēmām, lielākā daļa uzņēmumu spēja ātri pārstrukturēties, pārorientēt savu darbību uz citiem tirgiem, un Latvijas IKP izaugsme turpinājās. Sākot ar 1998. gadu Latvija vairākus gadus pēc kārtas piedzīvoju strauju un stabilu IKP izaugsmi, izvirzot to Eiropas Savienības kandidātvalstu IKP pieauguma līderos. === Izmaiņas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (sākot ar 2004. gadu) === Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija, tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis (Igaunija un Lietuva), piedzīvoja strauju iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu, nopelnot sev tiesības saukties par vienu no [["Baltijas tīģeri"|"Baltijas tīģeriem"]]. Latvijas IKP no 2004. līdz 2007. gadam pieauga par 33%, 2006. gadā sasniedzot pat 12% IKP kāpumu. Latvija piedzīvoja kreditēšanas bumu — komercbanku izsniegto kredītu apjoms 2005.-2006. gadā vairāk kā divas reizes pārsniedza pirms tam izsniegto kredītu apjomu. Viegli pieejamie kredīti veicināja arī nekustamo īpašumu vērtības strauju celšanos — no 2003. līdz 2007. gadam nekustamā īpašuma cenas pieauga vidēji par 240%. Kreditēšanas bums un strauji augošais nekustamā īpašuma tirgus veicināja līdz šim nebijušu pieprasījumu pēc dažāda veida importa precēm. Tā rezultātā imports ievērojami apsteidza eksportu un lielais tekošā konta deficīts kļuva par vienu no galvenajiem gaidāmās krīzes priekšvēstnešiem. Valdības un Latvijas Bankas veiktie pasākumi samazināja kreditēšanas apjomus, taču tie nespēja novērst gaidāmo krīzi. Lielās komercbankas arī pamazām kļuva piesardzīgākas un ieviesa stingrākus kreditēšanas nosacījumus. Kreditēšana samazinājās vēl straujāk, nekustamo īpašumu cenas sāka kristies, izraisot ķēdes reakciju visā valsts ekonomikā — strauji samazinājās patēriņš, tirdzniecība un valsts ekonomiskā attīstība. Lielākā Latvijas komercbanka ar vietējo kapitālu Parex banka piedzīvoja smagu finansiālu stāvokli un Latvijas valdība izlēma to glābt, investējot 1,2 miljardus latu. No 2008. gada 2.ceturkšņa līdz 2010. gada 2.ceturksnim Latvijas IKP bija kopumā samazinājies par 25%, vislielāko kritumu piedzīvojot 2009. gadā par 18%. Bezdarbs bija viena no lielākajām krīzes radītajām problēmām Latvijā — salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni, tas pieauga apmēram trīs reizes, savu rekordlīmeni sasniedzot 2010. gada 1.ceturksnī (20,5%). No tautsaimniecības nozarēm visvairāk cieta būvniecība, tirdzniecība, transports un sabiedrisko pakalpojumu sektors. Visstraujāk no krīzes atkopās eksportējošie uzņēmumi, kas nebija atkarīgi no iekšzemes pieprasījuma, un kuri saņēma pastiprinātu valdības atbalstu. No 2010. gada sākuma sāka uzlaboties visi galvenie Latvijas tautsaimniecības rādītāji. IKP kritums gada sākumā ievērojami samazinājās un 3.ceturksnī jau tika reģistrēts pirmais IKP pieaugums (+2,9%) pēc deviņu ceturkšņu krituma. Nodokļu ieņēmumi sāka pārsniegt plānotos apjomus. Izaugsmes dzinējspēks bija eksports, kas 2010. gadā pieauga par 30% un ražošana, kas, pateicoties tam pašam eksportam un nelielam iekšzemes pieprasījuma kāpumam, pieauga par 14%. Galvenās eksporta preces bija koksne, koka un metāla izstrādājumi, tekstils. 2012. gada 1.ceturksnī Latvija turpināja uzrādīt teicamu IKP izaugsmi (+6,9%), kas bija vislabākais rādītājs ES valstu vidū, un kurš balstījās uz eksportu un pamazām augošu iekšējo patēriņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/qe-30-12-151-lv-c.pdf |title=PĒTĪJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCIĀLO SITUĀCIJU BALTIJAS VALSTĪS: LATVIJA |access-date={{dat|2016|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170604040503/http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/qe-30-12-151-lv-c.pdf }}</ref> Neskatoties uz [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] radītajām sekām Latvijas ekonomikā, pievienošanās ES ļāva Latvijas uzņēmējiem daudz aktīvāk un plašāk apgūt ne tikai Eiropas, bet arī pasaules tirgus, vienlaicīgi arī integrējot Latviju globālajos tirdzniecības ceļos. Pieauga gan importa, gan eksporta apjomi. Eksports uz Eiropas valstīm kopš iestāšanās ES pieauga vairāk nekā 3 reizes, kamēr importa apjoms dubultojās. Vairāk nekā desmitkārtīgi auga Latvijas eksports uz [[Āfrika]]s un [[Āzija]]s valstīm. Tā 2004. gadā Latvijas kopējais eksports bija 3 059 213 tūkstoši eiro, 2014. gadā 9 871 057 tūkstoši eiro. Latvijas dalība ES būtiski palielināja Latvijas lauksaimniekiem pieejamo atbalstu. Ja 2003. gadā tie bija aptuveni 11 miljoni [[lats|latu]], tad piecus gadus vēlāk — jau 173 miljoni. Desmit gadu laikā lauksaimniecībā ir ieguldīti 3,6 miljardi eiro no ES finansējuma (gan platību maksājumi, gan projektu finansējums). Lielākajā Latvijas lauksaimniecības nozarē — graudkopībā notikusi straujākā izaugsme, par ko liecina divas reizes lielāka ražība. 2012. gadā platības palielinājās par 9% un kopraža palielinājās par 50%, savukārt ražība palielinājās par 38%.<ref>http://www.europarl.lv/resource/static/files/publikacijas/latvija-es-10-gadi_petijums.pdf LATVIJA PĒC 10 GADIEM EIROPAS SAVIENĪBĀ — CITA LATVIJA? Rīgā, 2014. gada maijā</ref> 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā Latvijas attīstībā plānoja investēt 4,4 miljardus eiro. 2016. gadā turpinājās vai sākās tādas ES fondu aktivitātes kā ''Jaunu produktu ieviešana ražošanā'' (atbalsts iekārtu iegādei), ''Starptautiskās konkurētspējas veicināšana'' (nacionālie stendi, t. sk., ārējo tirgu apgūšana (dalība izstādēs)), ''Nodarbināto apmācības'', ''Kompetences centri'', ''Biznesa inkubatori'' un ''Daudzdzīvokļu māju siltināšana''.<ref name=":0" /> Salīdzinot ar pirmsiestāšanās periodu, būtiski saruka starpība starp Latviju un Eiropas Savienību, rēķinot IKP uz vienu iedzīvotāju. Ja 2004. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 46,5% no ES vidējā līmeņa, tad 2015. gadā 64%. Nozīmīgi pieauga algas, ja 2004. gadā vidējā neto alga bija 214 eiro, tad 2015. gadā 606 eiro. Toties 2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā par pilnas slodzes darbu sasniedza 1373 eiro, samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga no 8,54 eiro 2021. gadā līdz 9,10 eiro 2022. gadā. Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1006 eiro jeb 73,3% no bruto algas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/videja-menesalga-uz-papira-latvija-pern-pieauga-par-75-lidz-1373-eiro.a498767/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Vidējā mēnešalga «uz papīra» Latvijā pērn pieauga par 7,5% – līdz 1373 eiro] lsm.lv 2023. gada 1. martā</ref> {| class="wikitable" !Gads !2004 !2015 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 |- |vidējā neto alga, eiro |214 |606 |742 |793 |841 |939 |1006 |- |vidējā bruto alga, eiro | | |1004 |1076 |1143 |1277 |1373 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas ekonomika]] * [[Latvijas Banka]] * [[Centrālā statistikas pārvalde]] * [[Latvijas Republikas nodokļu sistēma]] * [[Valsts budžets]] == Atsauces == {{Atsauces|30em|refs= <ref name="CSP_IKP_2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-istermina/preses-relizes/20753-iekszemes-kopprodukts-2023 |title=Iekšzemes kopprodukts 2023. gadā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2024-02-29 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="EU_GDP_PC_2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/eu-countries/latvia_lv |title=Latvija — ekonomika (IKP uz vienu iedzīvotāju) |publisher=Eiropas Savienība |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_INFL_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/paterina-cenas/preses-relizes/22396-paterina-cenu-parmainas-2024-gada |title=Patēriņa cenu pārmaiņas 2024. gadā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2025-01-10 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_BEZD_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/bezdarbs/preses-relizes/20963-bezdarbs-2024-gada-septembri |title=Bezdarbs 2024. gada septembrī |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2024-10-21 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_ALGA_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga/preses-relizes/22343-darba-samaksas-parmainas-2024-gada-4-ceturksni-un |title=2024. gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas – 1 685 eiro mēnesī |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2025-02-27 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_AT_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/tirdznieciba-pakalpojumi/areja-tirdznieciba/preses-relizes/22401-latvijas-areja |title=2024. gadā Latvija eksportēja preces 18,68 miljardu eiro vērtībā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date={{dat|2025|2|19||bez}} |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="CSP_BUDZ_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/valdibas-finanses/preses-relizes/24759-valsts-budzeta-deficita |title=2024. gadā vispārējās valdības budžetā deficīts bija 1,8 % no IKP |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date={{dat|2025|10|21||bez}} |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3">{{Tīmekļa atsauce |url=https://statdb.bank.lv/LB/Data/126 |title=Ārējais parāds, bruto ārējais parāds (kopā), atlikums perioda beigās |publisher=Latvijas Banka |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="LB_RES_2025_12">{{Tīmekļa atsauce |url=https://statdb.bank.lv/LB/Data/121 |title=Starptautisko rezervju matrica, rezerves aktīvi (I.A), Latvijas Banka |publisher=Latvijas Banka |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="LB_institucijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bank.lv/par-mums |title=Par Latvijas Banku |publisher=Latvijas Banka |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_institucijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv |title=Centrālā statistikas pārvalde |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="FM_institucijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fm.gov.lv/lv |title=Finanšu ministrija |publisher=Latvijas Republikas Finanšu ministrija |access-date=2026-01-10 }}</ref> }} [[Kategorija:Latvijas saimniecība| ]] 5sjw0fuyp0d6q8l5mgtt8ujmjkl16cn 0 189841 4522126 4437047 2026-09-14T11:58:02Z Meistars Joda 781 4522126 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Fēsa | official_name = {{ara|فاس}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Photomontage | photo1a = University karaouiyine of fes.jpg | photo2a = Dar el-Makhzen (King's Palace), Fes (8958091984).jpg | photo3a = Fès et sa médina.jpg | color = white | size = 275 | spacing = 2}} | image_caption = | image_flag = Flag of Fes province.svg | image_seal = Commune de Fés.png | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Morocco | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{MAR}} | subdivision_name1 = [[Fēsa-Būlmāna]] | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 320.0 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2012 | population_footnotes = | population_total = 1072468 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+0]] | utc_offset = | timezone_DST = [[UTC+1]] | utc_offset_DST = | latd = 34 | latm = 02 | lats = | latNS = N | longd = 5 | longm = 00 | longs = | longEW = W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 410 | website = | footnotes = {{Designation list | embed = jā | designation1 = WHS | designation1_offname = Fēsas medīna | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, v | designation1_date = 1981 | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/107 107] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{vieta|Maroka}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 280 ha }} }} '''Fēsa''' ({{val-ar|فاس}} / ''Fās'', {{val-ber|ⴼⵉⵣⴰⵣ}} / ''Fizaz'') ir trešā lielākā pilsēta [[Maroka|Marokā]] (pēc [[Kasablanka]]s un [[Rabāta]]s), [[Fēsa-Būlmāna|Fēsas-Būlmānas]] reģiona administratīvais centrs. 2012. gadā pilsētā dzīvoja aptuveni 1,07 miljoni iedzīvotāju. Fēsas vecpilsēta ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojumu]] sarakstā. Pilsēta tiek dēvēta par "Rietumu [[Meka|Meku]]" un "Āfrikas [[Atēnas|Atēnām]]". Pilsēta dibināta 8./9. gadsimtā, [[Idrisīdi|Idrisīdu]] valdīšanas laikā. 11. gadsimtā, [[Almoravīdi|Almoravīdu]] valdīšanas laikā, pilsēta kļuva par reliģiskās izglītības un tirdzniecības centru. No 13. līdz 15. gadsimtam tā bija [[Marinīdi|Marinīdu]] dinastijas politiskais centrs. Tika uzceltas daudzas [[medrese]]s un [[mošeja]]s, daudzas no kurām saglabājušās līdz mūsdienām. Kaut arī 1912. gadā Marokas galvaspilsēta tika pārcelta uz [[Rabāta|Rabātu]], Fēsa vēl aizvien tiek uzskatīta par valsts garīgo un kulturālo centru. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Maroka-aizmetnis}} {{Maroka UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Marokas pilsētas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Marokā]] a6gq4c5xgdawtpcweslxlq6ykxi06bz 0 190985 4521883 4490988 2026-09-13T19:41:20Z ~2026-49635-92 150304 Informācija ir novecojusi un neprecīza. 4521883 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Madars Lasmanis | attēls = MadarsLasmanis-19.jpg | apraksts = Madars Lasmanis 2023. gadā | amats2 = [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = {{dat|2022|1|20|N}} | term_beigas2 = {{dat|2024|4|3|N}} | vietnieks2 = [[Ilze Vītola]] <small>(2022—2024)</small> | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = [[Ziedonis Caune]] | pēctecis2 = [[Uldis Ainārs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|04|12}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgavas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(2011—2015)</small> * [[Latvijas attīstībai]] <small>(kopš 2017)</small> | dzīvesb = Agnese Lasmane | profesija = [[uzņēmējs]], [[politika|politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]<br />[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Madars Lasmanis''' (dzimis {{dat|1979|04|12}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]]. Viņš ir bijis triju [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, ilgstoši bijis [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes deputāts. Bijis [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada domes priekšsēdētājs]]. == Izglītība == Pamata un vidējo izglītību ieguvis [[Vilces pamatskola|Vilces pamatskolā]] un [[Bulduru dārzkopības tehnikums|Valsts Bulduru dārzkopības tehnikumā]]. 2002. gadā M. Lasmanis pabeidza [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]], iegūstot bakalaura grādu dārzkopībā. 2005. gadā, absolvējot [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], M. Lasmanis ieguva maģistra grādu dabas zinātnēs (specializējoties [[entomoloģija|entomoloģijā]]). == Karjera == Līdztekus studijām LLU M. Lasmanis no 2000. gada līdz 2002. gadam bija arī LLU Studentu pašpārvaldes vadītājs. No 2003. gada līdz 2004. gadam pildīja VAS Lauku attīstības fonda padomes locekļa pienākumus. No 2026. gada viņš ieņem [[Ogres novads|Ogres novada]] pašvaldības Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja amatu (tajā iepriekš atradās [[Jānis Eglīts]], kurš apstiprināts par [[14. Saeima|14. Saeimas]] deputārtu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/lasmanis-amata-ogres-novada-iecelts-jo-pats-izradijis-iniciativu-un-atbildis-prasibam/|title=Lasmanis amatā Ogres novadā iecelts, jo pats izrādījis iniciatīvu un atbildis prasībām|last=aģentūra "Leta"|first=Ziņu|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-07-06|date=2026-07-04|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == Politikā iesaistījies 2002. gadā, kandidējot [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Jaunais laiks]]" saraksta. Ievēlēts viņš netika, taču kļuva par [[8. Saeima]]s deputātu uz laiku ministra amatu ieņēmušā [[Jānis Reirs|Jāņa Reira]] vietā. 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], atkal sākotnēji netika ievēlēts, taču kļuva par 9. Saeimas deputātu uz laiku [[Artis Kampars|Arta Kampara]] vietā. [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā M. Lasmanis pārstāvēja partiju "[[Vienotība]]", kurā iekļāvās "Jaunais laiks". Atkal netika sākotnēji ievēlēts, taču 2011. gadā kļuva par [[10. Saeima]]s deputātu [[Klāvs Olšteins|Klāva Olšteina]] vietā. Bija arī Ekonomikas ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. Šajā pašā gadā nesekmīgi kandidēja [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]]. 2013. gadā M. Lasmanis tika [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domē. 2014. gadā nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]]. 2015. gadā pameta partiju "[[Vienotība]]", bet 2017. gadā pievienojies partijai "[[Latvijas attīstībai]]". 2019. gadā M. Lasmanis kļuva par [[Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] [[Juris Pūce|Jura Pūces]] padomnieku pašvaldību jautājumos. Pēc ministru maiņas 2020. gadā turpināja darboties kā jaunā ministra [[Artūrs Toms Plešs|Artūra Toma Pleša]] padomnieks. 2021. gadā no "[[Latvijas attīstībai]]" saraksta M. Lasmanis tika [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domē, kur sākotnēji atradās opozīcijā [[Latvijas Zemnieku savienība]]s pārstāvim domes priekšsēdētājam [[Ziedonis Caune|Ziedonim Caunem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://m.zz.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada-dome-priekssedetaja-amatu-saglaba-lzs-parstavis-caune-papildinata-258863 |title=ZZ.lv. Jelgavas novada domē priekšsēdētāja amatu saglabā LZS pārstāvis Caune |access-date={{dat|2021|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210709182809/https://m.zz.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada-dome-priekssedetaja-amatu-saglaba-lzs-parstavis-caune-papildinata-258863 }}</ref> 2022. gada 19. janvārī ievēlēts par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju-ievele-madaru-lasmani.d?id=53969695|title=Par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlē Madaru Lasmani|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-07-26|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> 2024. gada martā, pēc divdomīga video izplatīšanās, daļa deputātu pieprasīja M. Lasmaņa demisiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7985103/video-jelgavas-novada-domnieki-pieprasa-sasaukt-sedi-par-lasmana-atstadinasanu|title=VIDEO &#10217; Jelgavas novada domnieki pieprasa sasaukt sēdi par Lasmaņa atstādināšanu|website=Sabiedrība un politika|access-date=2024-03-22|date=2024-03-22|language=lv}}</ref> Ārkārtas sēdes laikā 3. aprīlī M. Lasmanis pats paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.04.2024-divdomiga-video-skandala-iekluvusais-jelgavas-novada-mers-lasmanis-pazino-par-atkapsanos.a549046/|title=Divdomīga video skandālā iekļuvušais Jelgavas novada mērs Lasmanis paziņo par atkāpšanos|website=lsm.lv|access-date=2024-04-03|date=2024-04-03|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņš kandidēja no partijas "Latvijas attīstībai" Jelgavas novada domē, bet netika ievēlēts. == Dalība sabiedriskajās organizācijās == No 2000. gada Latvijas biškopības biedrības biedrs. No 2005. gada Antīko automobiļu kluba biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=36143730072 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101007134002/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=36143730072 |date={{dat|2010|10|07||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ziedonis Caune]] [[Andris Ozoliņš]] (''p.i'') | virsraksts = [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2022|1|20|N}} — {{dat|2024|4|3|N}}| pēc = [[Uldis Ainārs]] [[Ilze Vītola]] (''p.i'') }} {{kastes beigas}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Lasmanis, Madars}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:"Latvijas attīstībai" politiķi]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Jelgavas novada pašvaldības vadītāji]] 25j4xi27eh8bs9uv637911upsyamo2h 4521884 4521883 2026-09-13T19:46:33Z ~2026-49635-92 150304 Novecojusi informācija 4521884 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Madars Lasmanis | attēls = MadarsLasmanis-19.jpg | apraksts = Madars Lasmanis 2023. gadā | amats2 = [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = {{dat|2022|1|20|N}} | term_beigas2 = {{dat|2024|4|3|N}} | vietnieks2 = [[Ilze Vītola]] <small>(2022—2024)</small> | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = [[Ziedonis Caune]] | pēctecis2 = [[Uldis Ainārs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|04|12}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgavas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(2011—2015)</small> * [[Latvijas attīstībai]] <small>(kopš 2017-2025)</small> | dzīvesb = Agnese Lasmane | profesija = [[uzņēmējs]], [[politika|politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]<br />[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Madars Lasmanis''' (dzimis {{dat|1979|04|12}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]]. Viņš ir bijis triju [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, ilgstoši bijis [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes deputāts. Bijis [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada domes priekšsēdētājs]]. == Izglītība == Pamata un vidējo izglītību ieguvis [[Vilces pamatskola|Vilces pamatskolā]] un [[Bulduru dārzkopības tehnikums|Valsts Bulduru dārzkopības tehnikumā]]. 2002. gadā M. Lasmanis pabeidza [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]], iegūstot bakalaura grādu dārzkopībā. 2005. gadā, absolvējot [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], M. Lasmanis ieguva maģistra grādu dabas zinātnēs (specializējoties [[entomoloģija|entomoloģijā]]). == Karjera == Līdztekus studijām LLU M. Lasmanis no 2000. gada līdz 2002. gadam bija arī LLU Studentu pašpārvaldes vadītājs. No 2003. gada līdz 2004. gadam pildīja VAS Lauku attīstības fonda padomes locekļa pienākumus. No 2026. gada viņš ieņem [[Ogres novads|Ogres novada]] pašvaldības Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja amatu (tajā iepriekš atradās [[Jānis Eglīts]], kurš apstiprināts par [[14. Saeima|14. Saeimas]] deputārtu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/lasmanis-amata-ogres-novada-iecelts-jo-pats-izradijis-iniciativu-un-atbildis-prasibam/|title=Lasmanis amatā Ogres novadā iecelts, jo pats izrādījis iniciatīvu un atbildis prasībām|last=aģentūra "Leta"|first=Ziņu|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-07-06|date=2026-07-04|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == Politikā iesaistījies 2002. gadā, kandidējot [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Jaunais laiks]]" saraksta. Ievēlēts viņš netika, taču kļuva par [[8. Saeima]]s deputātu uz laiku ministra amatu ieņēmušā [[Jānis Reirs|Jāņa Reira]] vietā. 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], atkal sākotnēji netika ievēlēts, taču kļuva par 9. Saeimas deputātu uz laiku [[Artis Kampars|Arta Kampara]] vietā. [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā M. Lasmanis pārstāvēja partiju "[[Vienotība]]", kurā iekļāvās "Jaunais laiks". Atkal netika sākotnēji ievēlēts, taču 2011. gadā kļuva par [[10. Saeima]]s deputātu [[Klāvs Olšteins|Klāva Olšteina]] vietā. Bija arī Ekonomikas ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. Šajā pašā gadā nesekmīgi kandidēja [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]]. 2013. gadā M. Lasmanis tika [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domē. 2014. gadā nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]]. 2015. gadā pameta partiju "[[Vienotība]]", bet 2017. gadā pievienojies partijai "[[Latvijas attīstībai]]". 2019. gadā M. Lasmanis kļuva par [[Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] [[Juris Pūce|Jura Pūces]] padomnieku pašvaldību jautājumos. Pēc ministru maiņas 2020. gadā turpināja darboties kā jaunā ministra [[Artūrs Toms Plešs|Artūra Toma Pleša]] padomnieks. 2021. gadā no "[[Latvijas attīstībai]]" saraksta M. Lasmanis tika [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domē, kur sākotnēji atradās opozīcijā [[Latvijas Zemnieku savienība]]s pārstāvim domes priekšsēdētājam [[Ziedonis Caune|Ziedonim Caunem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://m.zz.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada-dome-priekssedetaja-amatu-saglaba-lzs-parstavis-caune-papildinata-258863 |title=ZZ.lv. Jelgavas novada domē priekšsēdētāja amatu saglabā LZS pārstāvis Caune |access-date={{dat|2021|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210709182809/https://m.zz.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada-dome-priekssedetaja-amatu-saglaba-lzs-parstavis-caune-papildinata-258863 }}</ref> 2022. gada 19. janvārī ievēlēts par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju-ievele-madaru-lasmani.d?id=53969695|title=Par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlē Madaru Lasmani|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-07-26|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> 2024. gada martā, pēc divdomīga video izplatīšanās, daļa deputātu pieprasīja M. Lasmaņa demisiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7985103/video-jelgavas-novada-domnieki-pieprasa-sasaukt-sedi-par-lasmana-atstadinasanu|title=VIDEO &#10217; Jelgavas novada domnieki pieprasa sasaukt sēdi par Lasmaņa atstādināšanu|website=Sabiedrība un politika|access-date=2024-03-22|date=2024-03-22|language=lv}}</ref> Ārkārtas sēdes laikā 3. aprīlī M. Lasmanis pats paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.04.2024-divdomiga-video-skandala-iekluvusais-jelgavas-novada-mers-lasmanis-pazino-par-atkapsanos.a549046/|title=Divdomīga video skandālā iekļuvušais Jelgavas novada mērs Lasmanis paziņo par atkāpšanos|website=lsm.lv|access-date=2024-04-03|date=2024-04-03|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņš kandidēja no partijas "Latvijas attīstībai" Jelgavas novada domē, bet netika ievēlēts. == Dalība sabiedriskajās organizācijās == No 2000. gada Latvijas biškopības biedrības biedrs. No 2005. gada Antīko automobiļu kluba biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=36143730072 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101007134002/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=36143730072 |date={{dat|2010|10|07||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ziedonis Caune]] [[Andris Ozoliņš]] (''p.i'') | virsraksts = [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2022|1|20|N}} — {{dat|2024|4|3|N}}| pēc = [[Uldis Ainārs]] [[Ilze Vītola]] (''p.i'') }} {{kastes beigas}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Lasmanis, Madars}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:"Latvijas attīstībai" politiķi]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Jelgavas novada pašvaldības vadītāji]] 42ro1so9t3as885df3vxk2kfrh9yyit 4521888 4521884 2026-09-13T19:53:22Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-49635-92|~2026-49635-92]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra 4490988 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Madars Lasmanis | attēls = MadarsLasmanis-19.jpg | apraksts = Madars Lasmanis 2023. gadā | amats2 = [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = {{dat|2022|1|20|N}} | term_beigas2 = {{dat|2024|4|3|N}} | vietnieks2 = [[Ilze Vītola]] <small>(2022—2024)</small> | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = [[Ziedonis Caune]] | pēctecis2 = [[Uldis Ainārs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|04|12}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgavas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(2011—2015)</small> * [[Latvijas attīstībai]] <small>(kopš 2017)</small> | dzīvesb = Agnese Lasmane | profesija = [[uzņēmējs]], [[politika|politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]<br />[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Madars Lasmanis''' (dzimis {{dat|1979|04|12}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pārstāvēja [[Politiskā partija|partiju]] "[[Latvijas attīstībai]]". Viņš ir bijis triju [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, ilgstoši bijis [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes deputāts. Bijis [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada domes priekšsēdētājs]]. == Izglītība == Pamata un vidējo izglītību ieguvis [[Vilces pamatskola|Vilces pamatskolā]] un [[Bulduru dārzkopības tehnikums|Valsts Bulduru dārzkopības tehnikumā]]. 2002. gadā M. Lasmanis pabeidza [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]], iegūstot bakalaura grādu dārzkopībā. 2005. gadā, absolvējot [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], M. Lasmanis ieguva maģistra grādu dabas zinātnēs (specializējoties [[entomoloģija|entomoloģijā]]). == Karjera == Līdztekus studijām LLU M. Lasmanis no 2000. gada līdz 2002. gadam bija arī LLU Studentu pašpārvaldes vadītājs. No 2003. gada līdz 2004. gadam pildīja VAS Lauku attīstības fonda padomes locekļa pienākumus. No 2026. gada viņš ieņem [[Ogres novads|Ogres novada]] pašvaldības Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja amatu (tajā iepriekš atradās [[Jānis Eglīts]], kurš apstiprināts par [[14. Saeima|14. Saeimas]] deputārtu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/lasmanis-amata-ogres-novada-iecelts-jo-pats-izradijis-iniciativu-un-atbildis-prasibam/|title=Lasmanis amatā Ogres novadā iecelts, jo pats izrādījis iniciatīvu un atbildis prasībām|last=aģentūra "Leta"|first=Ziņu|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-07-06|date=2026-07-04|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == Politikā iesaistījies 2002. gadā, kandidējot [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Jaunais laiks]]" saraksta. Ievēlēts viņš netika, taču kļuva par [[8. Saeima]]s deputātu uz laiku ministra amatu ieņēmušā [[Jānis Reirs|Jāņa Reira]] vietā. 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], atkal sākotnēji netika ievēlēts, taču kļuva par 9. Saeimas deputātu uz laiku [[Artis Kampars|Arta Kampara]] vietā. [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā M. Lasmanis pārstāvēja partiju "[[Vienotība]]", kurā iekļāvās "Jaunais laiks". Atkal netika sākotnēji ievēlēts, taču 2011. gadā kļuva par [[10. Saeima]]s deputātu [[Klāvs Olšteins|Klāva Olšteina]] vietā. Bija arī Ekonomikas ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. Šajā pašā gadā nesekmīgi kandidēja [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]]. 2013. gadā M. Lasmanis tika [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domē. 2014. gadā nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]]. 2015. gadā pameta partiju "[[Vienotība]]", bet 2017. gadā pievienojies partijai "[[Latvijas attīstībai]]". 2019. gadā M. Lasmanis kļuva par [[Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] [[Juris Pūce|Jura Pūces]] padomnieku pašvaldību jautājumos. Pēc ministru maiņas 2020. gadā turpināja darboties kā jaunā ministra [[Artūrs Toms Plešs|Artūra Toma Pleša]] padomnieks. 2021. gadā no "[[Latvijas attīstībai]]" saraksta M. Lasmanis tika [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domē, kur sākotnēji atradās opozīcijā [[Latvijas Zemnieku savienība]]s pārstāvim domes priekšsēdētājam [[Ziedonis Caune|Ziedonim Caunem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://m.zz.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada-dome-priekssedetaja-amatu-saglaba-lzs-parstavis-caune-papildinata-258863 |title=ZZ.lv. Jelgavas novada domē priekšsēdētāja amatu saglabā LZS pārstāvis Caune |access-date={{dat|2021|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210709182809/https://m.zz.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada-dome-priekssedetaja-amatu-saglaba-lzs-parstavis-caune-papildinata-258863 }}</ref> 2022. gada 19. janvārī ievēlēts par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju-ievele-madaru-lasmani.d?id=53969695|title=Par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlē Madaru Lasmani|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-07-26|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> 2024. gada martā, pēc divdomīga video izplatīšanās, kurā tiešsaites Budžeta komisijas sēdes laikā politiķis pievērsās kādas sievietes kājām, daļa deputātu pieprasīja M. Lasmaņa demisiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7985103/video-jelgavas-novada-domnieki-pieprasa-sasaukt-sedi-par-lasmana-atstadinasanu|title=VIDEO &#10217; Jelgavas novada domnieki pieprasa sasaukt sēdi par Lasmaņa atstādināšanu|website=Sabiedrība un politika|access-date=2024-03-22|date=2024-03-22|language=lv}}</ref> Ārkārtas sēdes laikā 3. aprīlī M. Lasmanis pats paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.04.2024-divdomiga-video-skandala-iekluvusais-jelgavas-novada-mers-lasmanis-pazino-par-atkapsanos.a549046/|title=Divdomīga video skandālā iekļuvušais Jelgavas novada mērs Lasmanis paziņo par atkāpšanos|website=lsm.lv|access-date=2024-04-03|date=2024-04-03|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņš kandidēja kā partijas "Latvijas attīstībai" saraksta līderis uz vietu Jelgavas novada domē, bet netika ievēlēts. == Dalība sabiedriskajās organizācijās == No 2000. gada Latvijas biškopības biedrības biedrs. No 2005. gada Antīko automobiļu kluba biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=36143730072 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101007134002/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=36143730072 |date={{dat|2010|10|07||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ziedonis Caune]] [[Andris Ozoliņš]] (''p.i'') | virsraksts = [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2022|1|20|N}} — {{dat|2024|4|3|N}}| pēc = [[Uldis Ainārs]] [[Ilze Vītola]] (''p.i'') }} {{kastes beigas}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Lasmanis, Madars}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:"Latvijas attīstībai" politiķi]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Jelgavas novada pašvaldības vadītāji]] 6h6ghwonc720liat60rix915gk23xcu 0 194996 4521890 4499636 2026-09-13T20:00:51Z Dukts 38889 /* EP un singli */ 4521890 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Eolika |Attēls = Grupa Eolika.jpg |Att_izm =250 |Apraksts =Grupa Eolika |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Latvia}} [[Rīga]], [[Latvija]] |Žanrs = [[popmūzika]],<br />[[rokmūzika]] <small>(līdz 1977. gadam)</small> |Gadi = 1967–1989; kopš 1996 |Izdevējkompānija =[[Mikrofona Ieraksti]] |Mlapa = |Dalībnieki =*[[Olga Rajecka]] *[[Ilona Stepanova]] *[[Dainis Dobelnieks]] *[[Viktors Zemgals]] |Bij_dalībnieki = }} '''Eolika''' ir latviešu popgrupa, kas dažādos sastāvos pastāv no 1966. gada. Populārākais tās sastāvs ir 1980. gadu pirmajā pusē koncertējušais ansamblis ar vokālo [[Kvartets|kvartetu]]. No 1972. līdz 1992. gadam tās vadītājs bija [[Boriss Rezņiks]]. == Vēsture == === 1966. - 1970. === Grupa "Eolika" dibināta 1966. gada martā [[Rīga|Rīgā]]. Grupas nosaukums atvasināts no [[Eols|Eola]] - vēju valdnieka sengrieķu mitoloģijā, tādēļ kādā avīžrakstā grupas dalībnieki nosaukti par "vēju dieva bērniem".<ref name="Gammers, J 1968">Gammers, J. Ģitāras dzied par draudzību. Rīgas Balss, 1968, 13. marts.</ref> To veidoja [[Emīls Dārziņš|E. Dārziņa]] mūzikas vidusskolas audzēkņi, kas sākotnēji spēlēja ārzemju dziesmas angļu valodā, piemēram, "[[The Beach Boys]]" daudzbalsīgās dziesmas. Grupas pirmajā sastāvā bija [[Boriss Rezņiks]] (balss, [[taustiņinstrumenti]]), [[Zigismunds Lorencs]] (balss, ģitāra), Juris Griņevs (balss, [[ģitāra]]), Jurijs Kuzminovs (balss, [[basģitāra]]) un Eduards Novikovs (balss, [[bungas]]). Vēlāk bungas spēlēja Einārs Raibais (kurš 1969. gada sākumā gan pārgāja uz grupu [[Katedrāle (grupa)|"Katedrāle"]]) un Vladimirs Plotkins. 1967. gada sākumā [[Raimonds Pauls]] uzaicināja grupu piedalīties Rīgas estrādes orķestra koncertos,<ref>Pečerskis, Pēteris. Jauna REO programma. Literatūra un Māksla, 1967, 17. jūn.</ref> grupa kopā ar orķestri devās tūrēs pa Padomju Savienību. Radās grupas dalībnieku oriģināldziesmas, repertuārā bija arī nedaudzas R. Paula dziesmas. 1968. gada februārī grupa ieguva pirmo vietu Vissavienības vokāli instrumentālo ansambļu konkursā "Big-bit-’68" Kijivā.<ref name="Gammers, J 1968"/> 1968. gadā grupa sadarbojās ar Rīgas Modeļu namu, pavadot tērpu demonstrāciju skates. Par šo sadarbību žurnāls "Zvaigzne" rakstīja: "Rīgas Modeļu namam īsts atradums ir Vissavienības džeza konkursa «Big-bit-68» laureāts — vokāli instrumentālais ansamblis «Eolika». Tā sastāvā spēlē apdāvinātais mūziķis, Starptautiskā Tallinas un Vissavienības Maskavas džeza festivālu laureāts, sitamo instrumentu virtuozs Einars Raibais. Ansambļa puiši izpildīja veselu virkni veiksmīgu improvizāciju par Baha tēmām, atskaņojot pavadījumu modeļiem, kas veidoti pēc svinīgajiem viduslaiku motīviem. Afrikāņu džungļu melodiju ritmi tika veltīti modeļu demonstrējumiem karstām vasaras dienām, raiti priecīgie piesitieni bērnu modeļu demonstrējumiem un džeza improvizācijas par 17. un 18. gadsimta komponistu tēmām, kad tika demonstrēti romantiskā stila tērpi, kuru veidošanā mākslinieki vadījušies pēc Rembranta motīviem." <ref>Dubovskaja, R. Modeļi + mūzika. Zvaigzne, 1968, Nr. 10, 32. lpp.</ref> Tālaika prese rakstīja: ""Eolikas" repertuārs ir daudzveidīgs — gan senas krievu tautas dziesmas un krievu klasiķu skaņdarbi, gan politiski pamfleti, padomju un demokrātisko zemju komponistu skaņdarbi."<ref>Bērziņš, J. Skan jauns "Spīdolas" vilnis. Rīgas Balss, 1968, 5. jūnijā.</ref> Repertuārā ir arī Z. Lorenca pret Vjetnamas karu vērsta dziesma ar N. Matvejevas vārdiem "Скоро начнут прибывать домой гробы". Grupa ierakstījusi Ģ. Ramana dziesmu pavadījumus H. Gulbja lugas "Aijā, žūžū, bērns kā lācis" izrādei Nacionālajā teātrī (1968),<ref>Muške, Vija. Mūzika teātra izrādēm. Māksla, 1968, Nr. 3, 32. lpp.</ref> kā arī mūziku Valda Kroģa dokumentālajai filmai "Re, kur Ro!" (1969). Kad mūziķi sāka studēt [[Latvijas Valsts konservatorija|Latvijas Valsts konservatorijā]], viņi bija spiesti pārtraukt sadarbību ar REO un atkal kļūt par ballīšu mūziķiem. Šajā laikā tika ierakstītas divas EP (mazās skaņuplates) - vienā no tām bija komponista [[Aleksandrs Kublinskis|Aleksandra Kublinska]] dziesmas, bet otrā pašu grupas dalībnieku dziesmas, kā arī viena R. Paula dziesma, ko grupa ierakstīja kopā ar [[Nora Bumbiere|Noru Bumbieri]]. "Eolikas" iespēlētais instrumentālais R. Paula skaņdarbs "Melodija no kinofilmas 235 miljoni seju" iekļauts R. Paula pirmajā popdziesmu albumā "[[Tev, mana labā]]" (1969). 1970. gadā [[Mikrofona aptauja|"Mikrofona" aptaujā]] ceturto vietu ieņēma Z. Lorenca "Vecāmāte un runcis". Deviņpadsmitgadīgā autora izpildījumā šī dziesma uz ilgu laiku ieguva lielu popularitāti.<ref>Romance uz bruģa. Liesma, 1979, Nr. 7.</ref> Z. Lorenca sacerētā kompozīcija "Varam sintezēt visu bez riska" 1968. gadā tika iekļauta koncertfilmā "[[Muzikālais kokteilis]]". Pēc kādas no grupas parādīšanās reizēm TV, spēlējot atbrīvotu [[Bigbīts|bigbītu]], sekoja feļetons laikrakstā "[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]", kas izsmēja grupas stilu.<ref>...ka tik ģitāra. Cīņa, 1970, 29. janv.</ref> Šī sastāva darbībai beigas pienāca 1970. gadā, kad "Eolikas" dalībniekiem bija jādodas dienēt [[Padomju armija|Padomju armijā]]. === 1972. - 1977. === Pēc atgriešanās no armijas B. Rezņiks, Z. Lorencs un V. Plotkins spēlēja padomju dziesmu izpildītāja, filharmonijas solista Aleksandra Sotikova pavadošajā ansamblī. Viņi piedalījās arī A. Sotikova mazās [[skaņuplate]]s ierakstā, tā izdota 1974. gadā. Sotikovs savu muzikālo darbību beidza 1977. gadā. === 1977. - 1980. === 1977. gadā B. Rezņiks dibināja patstāvīgu grupu, kurai atkal tika dots "Eolikas" vārds. Tajā dziedāja pazīstamā 60.-70. gadu dziedātāja [[Ilona Dreģe|Ilona Bāliņa]] un Ilona Stepanova, kas agrāk darbojusies Rīgas pašdarbības kolektīvos. 1979. gadā grupa uzvarēja Vissavienības estrādes ansambļu konkursā, sekoja koncerti Krievijā un dažādās sociālistiskajās valstīs. Tika ierakstīts pirmais grupas albums "Rīgas sapņi" ar dziesmām krievu valodā. === 1980. - 1985. === 1980. gadā notika lūzums grupas darbībā - tika pieņemti dziedātāji Viktors Burakovs-Zemgals un Dainis Dobelnieks, bet Bāliņu nomainīja jaunā [[Olga Rajecka]]. Turpmākos piecus gadus "Eolika" bija viena no populārākajām Latvijas grupām, labi pazīstama arī [[Padomju Savienība|PSRS]]. Šajā laikā tapa grupas lielākie hiti - "[[Pasaule, pasaulīt]]", "Zemeņu lauks", "Lielā zive", "[[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmu popūrijs" un citas. Iznāca otrā lielā skaņuplate "Pasaule, pasaulīt", kurā apkopotas vairākas populāras grupas dziesmas. === 1986. - 1989. === 1986. gadā O. Rajecka pieņēma [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] piedāvājumu un kļuva par grupas "[[Turaidas Roze (grupa)|Turaidas roze]]" solisti. Viņas vietā tika pieņemta dziedātāja Ruta Saleniece, taču ansambļa popularitāte kritās. Tika izdota trešā skaņuplate "Robinsons Krūzo" ar dziesmām krievu valodā. Savukārt latviešu auditorijai domāta 1987. gada dziesma "Daugava", kas iekļuva "Mikrofona" aptaujas populārāko dziesmu vidū. Pēdējais grupas hits bija Borisa Rezņika un [[Valdis Pavlovskis|Valda Pavlovska]] 1989. gada dziesma "[[Atmostas Baltija]]", kuru dziedāja trīs solisti no visām Baltijas valstīm - Viktors Burakovs-Zemgals, Žilvins Bubēlis un Tarmo Pihlaps. Taču drīz pēc tam grupas darbība apsīka. === kopš 1996. === Deviņdesmitajos gados "Eolika" atsāka koncertēt populārākajā sastāvā un izdeva vairākas dziesmu izlases. 1996. gadā izlasē "Kolekcija" iekļauta Borisa Rezņika jaunā dziesma "Eņģelis", taču vēlāk jaunas dziesmas vairs nesekoja. 2017. gada 3. maijā, B. Rezņika jubilejas koncertā uzstājās pirmais "Eolikas" sastāvs (B. Rezņiks, Z. Lorencs un J. Griņevs) ar dziesmām "Vecāmāte un runcis" un "Saule un jūra", kā arī 1980. gadu "Eolikas" sastāvs. == Diskogrāfija == === Albumi === * ''[[Сны Риги]]'' (1980) * ''[[Pasaule, pasaulīt]]'' (1985) * ''Robinsons Kruzo'' (1987) === Dalītie albumi === * Eolika un solisti - ''Mežrozīte: deju virkne'' (1969, Latvian Music, Vācijā) <small>(dziesmas "Lielais lācis", "Minikleitiņa", "Naktīs" ("Noktirne"), "Kokteilis", "Ābeles zied")</small> * Eolika un [[Vjačeslavs Mitrohins|V. Mitrohina]] ansamblis - ''Mūzika diskoklubos'' (1983, Melodija) <small>(dziesmas "Es atgriezīšos", "Āgenskalna tirgus rīts", "Pie melnas maizes, pie baltas raizes", "Aicinājums" un "Eolika")</small> * [[Melodiju stafete]] 3 (1985, Melodija) <small>(dziesmas "Eolika", "Pienenīte", "Visbīstamākais kukainis", "Aicinājums" un "Tava atnākšana")</small> === EP un singli === * ''[[Aleksandrs Kublinskis. Estrādes dziesmas]]'' (1969) * ''[[Saule un jūra]]'' (1970) * ''[[Рыбакaм Атлантики]]. Поет Александр Сотиков'' (kā VIA B. Rezņika vadībā, 1974) * ''Сны Риги EP'' (1980) * ''Noktirne'' / ''Rokenrols'' (1982) * ''Palīdziet nosargāt'' / ''Atmiņu ēna'' (1986) === Izlases === * ''Kolekcija'' (1996) * ''Mēs tev dāvinām'' (2005) * ''Jubilejas izlase'' (2010) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] mo1iqeshdooyb0o495w1513en3yt90b 0 195012 4521886 3171251 2026-09-13T19:51:20Z Dukts 38889 4521886 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | | Background = #FFA07A | Nosaukums = Aleksandrs Kublinskis. Estrādes dziesmas | Vāks = Kublinskis.jpg | Izpildītājs = [[Eolika]] | Izdots = [[1969]] | Žanrs = [[Rokmūzika]]<br />[[Popmūzika]] | Ierakstu kompānija = [[Melodija (ierakstu kompānija)|Melodija]] | Izpildītājsģen = Eolikas | Iepriekšējais albums = | Šis albums = <br />"[[Aleksandrs Kublinskis. Estrādes dziesmas]]"<br />([[1969]]) | Nākamais albums = <br />"[[Saule un jūra]]" <br />([[1970]])}} '''Aleksandrs Kublinskis. Estrādes dziesmas''' ir grupas "[[Eolika]]" pirmā mazā skaņuplate (EP), izdota 1969. gadā firmā "Melodija".<ref>[https://www.discogs.com/Aleksandrs-Kublinskis-Eolika-Estr%C4%81des-Dziesmas/release/7737921 Aleksandrs Kublinskis, Eolika ‎– Estrādes Dziesmas]. Discogs.com.</ref> Skaņuplatē apkopotas komponista [[Aleksandrs Kublinskis|Aleksandra Kublinska]] dziesmas. A. Kublinskis sāka komponista karjeru 60. gados. Šajā platē iekļautas divas dziesmas, kas pieder viņa populārākajiem darbiem. 1966. gadā sacerēto dziesmu "Noktirne" (krievu valodā pazīstama ar nosaukumu "В узких улочках Риги", teksta krievu versiju sarakstījis Grigorijs Gorskis) vēlāk "Eolikas" 80. gadu sastāvs ierakstīja disko versijā un 1981. gadā izdeva singlā, tā piedzīvojusi vēl vairākas versijas, piemēram, [[Linda Leen|Lindas Leen]] un [[Arnis Mednis|Arņa Medņa]] duetu), kā arī projekta "Iedo' rociņ'" versiju. Dziesma "Minikleitiņa", kas radīta sadarbībā ar Rīgas Modeļu namu, guva popularitāti arī Igaunijā. Tā iekļauta dažādās mūzikas izlasēs, tās tehno versiju iedziedājis [[Roberts Gobziņš]] albumā "Sienāži" (1994). Skaņuplate izgatavota Rīgas skaņuplašu fabrikā. Visas četras dziesmas no šīs skaņuplates iekļautas trimdas latviešu skaņu ierakstu kompānijā "Latvian Music" izdotajā izlasē "Mežrozīte: deju virkne" (1969, Vācijā).<ref>[https://www.discogs.com/Various-Me%C5%BEroz%C4%ABte-Deju-Virkne/release/7387794 Various ‎– Mežrozīte (Deju Virkne)]. Discogs.com.</ref> == Dziesmas == === A puse === # Noktirne (J. Brežģa vārdi) - 3:25 # Minikleitiņa (J. Brežģa vārdi) - 2:22 === B puse === # Lielais lācis (J. Brežģa vārdi) - 2:45 # Ābeles zied (Z. Purva vārdi) - 3:10 == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1969. gada albumi]] 7tr7u25m5199c670x2xm0y8ayl2zbp7 0 195033 4521887 2988362 2026-09-13T19:51:53Z Dukts 38889 4521887 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | | Background = #FFA07A | Nosaukums = ''Rybakam Atlantiki'' | Izpildītājs = Aleksandrs Sotikovs un [[Eolika]] | Izdots = [[1974]] | Žanrs = [[Popmūzika]] | Ierakstu kompānija = [[Melodija (ierakstu kompānija)|Melodija]] | Izpildītājsģen = Eolikas | Iepriekšējais albums = <br />"[[Saule un jūra]]" <br />([[1970]]) | Šis albums = <br />"Рыбакaм Атлантики"<br />([[1974]]) | Nākamais albums = <br />"[[Сны Риги]]"<br />([[1980]]) }} '''Рыбакaм Атлантики''' ("Atlantijas zvejniekiem") ir dziedātāja Aleksandra Sotikova 1974. gadā izdotā mazā skaņuplate (EP), kurā apkopotas trīs dziesmas. No 1972. līdz 1977. gadam Latvijas valsts filharmonijas solista A. Sotikova pavadošajā grupā spēlēja mūziķi, kas iepriekš darbojās grupā "[[Eolika]]". Viņi ierakstījuši arī šīs plates pavadījumu ar nosaukumu "Vokāli instrumentālais ansamblis [[Boriss Rezņiks|Borisa Rezņika]] vadībā". == Dziesmas == === A puse === # Морская Баллада ([[Raimonds Pauls|R. Pauls]], A. Krūklis, L. Maļinskis) # Первая Любовь (B. Rezņiks, L. Maļinskis) === B puse === # Как Служил Солдат (M. Blanters, K. Simonovs) [[Kategorija:1974. gada albumi]] 9nte6d2wapj59vibmana74ql5k92g4q 0 201571 4521967 4499600 2026-09-13T21:23:56Z Votre Provocateur 111653 4521967 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Latvijas Vēstnesis" | image_file = Latvijas Vestnesis logo 2025.svg | image_size = 225px | image_caption = | editor = | staff_writer = | frequency = Pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena | category = | company = VSIA "Latvijas Vēstnesis" | founded = 1993. gada 2. februāris | firstdate = {{dat|1993|02|25|N}} | country = [[Latvija]] | language = [[Latviešu valoda|Latviešu]] | website = {{URL|http://www.vestnesis.lv}} | issn = |headquarters=Raiņa bulvāris 15, Riga}} [[Attēls:LV_Nr.1.JPG|thumb|Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks]] '''"Latvijas Vēstnesis"''' ir [[Latvijas Republika]]s oficiālais izdevums. Tas ir periodisks elektroniskais izdevums.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ Latvijas Republikas oficiālais izdevums]</ref> Iepriekš tika izdots kā drukātais laikraksts, pirmais tā laidiens iznāca 1993. gada 25. februārī. Oficiālā izdevuma un tā satura tiesiskie aspekti noteikti Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas [[likums|likumā]]<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=249322/ Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums (OPTIL)]</ref>. Tā izdošana ir saistīta ar [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 90. panta<ref>[http://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme#p-7062/ Latvijas Republikas Satversmes 90. pants]</ref> īstenošanu. Oficiālais izdevums iznāk darba dienās un nepieciešamības gadījumā arī [[brīvdiena|brīvdienās]]. == Vēsture == Mūsdienu oficiālās publikācijas sistēma Latvijā tika izveidota pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]]. [[1993]]. gada [[2. februāris|2. februārī]] ar Ministru Padomes lēmumu Nr. 47 tika nodibināts valsts uzņēmums „Latvijas Vēstnesis”. Tā uzdevums bija izdot Latvijas Republikas oficiālo laikrakstu un nodrošināt likumu, valdības lēmumu, citu normatīvo aktu un oficiālās informācijas publicēšanu.<ref name="vesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lv.lv/lv/par-mums/vesture|title=Vēsture|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date=2026-09-14}}</ref> 1993. gada [[25. februāris|25. februārī]] iznāca pirmais laikraksta „Latvijas Vēstnesis” numurs. Sākotnēji tas tika izdots tikai drukātā formātā.<ref name="oficialaVest">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/oficialais-izdevums/vesture|title=Oficiālā publikācija Latvijā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date=2026-09-14}}</ref> 1993. gada 30. novembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 138 valsts uzņēmums „Latvijas Vēstnesis” tika nodots [[Latvijas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] pārziņā.<ref name="oficialaVest" /> Būtiska nozīme oficiālā laikraksta statusa nostiprināšanā bija 1994. gada [[8. jūnijs|8. jūnijā]] pieņemtajam likumam „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”. Likums stājās spēkā 1994. gada [[3. jūlijs|3. jūlijā]] un noteica, ka publikācija „Latvijas Vēstnesī” ir oficiāla, kā arī regulēja tiesību aktu publicēšanas un spēkā stāšanās kārtību.<ref name="oficialaVest" /> Attīstoties internetam, tika izveidota arī laikraksta elektroniskā versija. Līdz 2012. gadam juridiski saistoša tomēr bija drukātajā laikrakstā publicētā informācija, bet tīmekļvietnē pieejamajai versijai bija informatīvs raksturs.<ref name="oficialaVest" /> Būtiska oficiālās publikācijas sistēmas reforma notika [[2012]]. gadā, kad tika pieņemts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums. Tas noteica „Latvijas Vēstnesi” par Latvijas Republikas oficiālo elektronisko izdevumu un paredzēja, ka tajā publicētā informācija ir publiski ticama un saistoša.<ref name="OPTIL">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/249322-oficialo-publikaciju-un-tiesiskas-informacijas-likums|title=Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date=2026-09-14}}</ref> 2012. gada [[3. jūlijs|3. jūlijā]] tīmekļvietnē ''vestnesis.lv'' tika publicēts pirmais „Latvijas Vēstneša” elektroniskais laidiens ar oficiālās publikācijas juridisko statusu.<ref name="izdevejs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.lv/lv/par-mums/oficialais-izdevejs|title=Oficiālais izdevējs|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date=2026-09-14}}</ref> Pārejas periodā līdz 2012. gada beigām turpinājās arī drukātā laikraksta izdošana. Pēdējais drukātais „Latvijas Vēstneša” numurs iznāca [[2012]]. gada [[31. decembris|31. decembrī]]. Kopš [[2013]]. gada [[1. janvāris|1. janvāra]] Latvijas oficiālā publikācija tiek nodrošināta tikai elektroniskā formātā un ir bez maksas pieejama internetā.<ref name="oficialaVest" /><ref name="izdevejs" /> Elektroniskās publikācijas ieviešana mainīja ne tikai izdevuma formu, bet arī tiesību aktu pieejamību sabiedrībai. Oficiālos tiesību aktus un paziņojumus iespējams publicēt nekavējoties, savukārt iepriekš izdoto laikrakstu publikācijas ir apkopotas elektroniskajā arhīvā.<ref name="parmums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/parmums|title=Par oficiālo izdevumu „Latvijas Vēstnesis”|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date=2026-09-14}}</ref> Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. pants noteic, ka „Latvijas Vēstnesī” publicētā informācija ir oficiāla publikācija, kas ir publiski ticama un saistoša. Persona nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēta tiesību akta vai oficiālā paziņojuma nezināšanu.<ref name="OPTIL" /> Līdztekus oficiālajam izdevumam tā izdevējs VSIA „Latvijas Vēstnesis” ir attīstījis arī citus valsts tiesiskās informācijas resursus, tostarp normatīvo aktu datubāzi ''[[Likumi.lv]]'' un tiesiskās informācijas portālu ''[[LV portāls]]''. Tādējādi „Latvijas Vēstnesis” no drukāta oficiālā laikraksta ir attīstījies par daļu no plašākas Latvijas valsts un tiesiskās informācijas elektroniskās infrastruktūras.<ref name="vesture" /> 2026. gada 25. februārī „Latvijas Vēstnesis” atzīmēja 33 gadus kopš pirmā numura iznākšanas. Līdz tam laikam bija izdoti vairāk nekā 8700 laidieni, kuros publicēti vairāk nekā 126 000 tiesību aktu un vairāk nekā viens miljons oficiālo paziņojumu.<ref name="33gadi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lv.lv/lv/aktualitates/latvijas-vestnesis-33-gadi-nepartrauktas-oficialas-publikacijas|title=„Latvijas Vēstnesis” — 33 gadi nepārtrauktas oficiālās publikācijas|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date=2026-09-14|date=2026-02-25}}</ref> == Izdevuma saturs == “Latvijas Vēstnesī” publicē<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=249322/ OPTIL 3. un 10. pants]</ref>: * ārējos normatīvos aktus un citus tiesību aktus; * [[pašvaldība|pašvaldību]] saistošos noteikumus likumā “Par pašvaldībām”<ref>[http://likumi.lv/ta/id/57255-par-pasvaldibam#p-566288/ Likums "Par pašvaldībām"]</ref> noteiktajā apjomā; * [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]], [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] vispārējas nozīmes informāciju; * oficiālos paziņojumus (publisko reģistru ierakstus, publisko tiesību subjektu, to amatpersonu un privātpersonu sludinājumus, paziņojumus vai informāciju), ja to oficiālu publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti<ref>[http://lv.lv/?menu=oficiala_publikacija&sid=81/ Tiesību normas par obligātajām publikācijām "Latvijas Vēstnesī"]{{Novecojusi saite}}</ref>. Piemēram, amatu konkursus, izsoles, mantojuma ziņas, Komercreģista ziņas u.c. == Izdevējs == [[Latvija|Latvijas Republikas]] oficiālo izdevumu izdod VSIA “[[Latvijas Republikas oficiālais izdevējs|Latvijas Vēstnesis]]”<ref>[http://lv.lv// Latvijas Republikas oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis”]</ref>, kas vienlaikus ir arī [[Jurista Vārds|žurnāla "Jurista Vārds"]] izdevējs un tiesību aktu vietnes [[Likumi.lv]] un [[LV portāls|LV portāla]] uzturētājs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#periodicalItems;periodicalId=23528680715801443154623780321643590545 Visi ''LV'' numuri (1993.g. 25. II – 2008.g. 30. XII)] vietnē ''periodika.lv'' * [http://likumi.lv// likumi.lv: Latvijas Republikas tiesību akti] * [http://www.lvportals.lv// lvportals.lv: informatīvs palīgs tiesību aktu normās] * [https://web.archive.org/web/20160619103252/http://www.juristavards.lv/ juristavards.lv: žurnāls/portāls juristiem] [[Kategorija:Valsts pārvalde]] [[Kategorija:Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Laikraksti latviešu valodā]] [[Kategorija:Tīmekļa vietnes]] ddw5hvau812ntypgysv2j7t58x77ujz 0 202862 4522047 3274314 2026-09-14T06:12:24Z Meistars Joda 781 4522047 wikitext text/x-wiki '''Programmatūru resursu vadība''' ({{val|en|Software asset management}} (SAM)) ir labākā prakse, kas palīdz kontrolēt uzņēmuma izmaksas un optimizēt uzņēmuma ieguldījumus [[programmatūra|programmatūrās]] visos to dzīves ciklos. SAM ir svarīga lielajiem uzņēmumiem attiecība uz licenču sadali un legālo [[risks|risku]] vadību, kas saistīta ar programmatūru [[īpašumtiesības|īpašumtiesībām]] un šo tiesību beigšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.microsoft.com/sam/en/us/overview.aspx# |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|10|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121022080426/http://www.microsoft.com/sam/en/us/overview.aspx# |archivedate={{dat|2012|10|22||bez}} }}</ref> SAM tehnoloģijas seko līdzi licenču beigu datumiem, vienlaicīgi ļaujot uzņēmumam darboties ētiski un programmatūru atbilstības noteikumu ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kace.com/solutions/software-license-compliance |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|10|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121015133736/http://www.kace.com/solutions/software-license-compliance |archivedate={{dat|2012|10|15||bez}} }}</ref> Programmatūru resursu vadība palīdz identificēt: * uzņēmumā esošos resursus - programmatūras; * kur šie resursi darbojas; * vai ir iespējama šo resursu samazināšana. Pilnīga programmatūru resursu pārvaldības (SAM) sistēmas ieviešana var uzņēmumā palīdzēt plānot izmaksas, uzlabot aizsardzību un saderību, kā arī paredzēt potenciālo programmatūru nepieciešamību. Programmatūru resursu vadība (SAM) visvairāk ir nepieciešama un kļūst neaizstājama šādos gadījumos: * Uzņēmumu iegāde un apvienošanās; * Sarežģīta [[Informācijas tehnoloģijas|IT]] infrastruktūra; * IT infrastruktūras standartizācija; * Strauja izaugsme. Programmatūru resursu vadības ieviešana: # [[datorsistēma|Datorsistēmu]] [[audits]]; # Licenču audits; # Darba kārtības un procedūru izstrādāšana; # SAM plāna izstrāde. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Tehnoloģija]] 5qa20qu3bqn37s02xnefjwjygcf7pwf 0 205267 4522059 4210866 2026-09-14T07:04:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4522059 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | team = ''SCL Tigers'' | bg_color = background:#FFFFFF; border-top:#ED1C24 5px solid; border-bottom:#FFD600 5px solid; | text_color = #000000 | logo = SCL_Tigers_Logo.png | logosize = | city = {{vieta|Šveice|Langnava Emmentālē}} | league = [[NLA]] | conference = | division = | founded = 1946 | arena = ''Ilfis Stadium'' | colors = {{color box|red}} {{color box|gold}} {{color box|white}} | owner = Peters Džeikobs | coach = {{flaga|SUI}} [[Tjerī Paterlini]] | coach2 = | GM = Simons Lāgers | media = https://www.scltigers.ch/ | affiliates = }} '''Langnavas "Tigers"''' ir profesionāla [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Langnava Emmentālē|Langnavā Emmentālē]], [[Šveice|Šveicē]], un spēlē [[NLA]] līgā. Komanda dibināta [[1946]]. gadā. Vienīgo reizi [[Šveice]]s čempiones titulu komanda izcīnījusi [[1976]]. gadā. 2014.—15. gada sezonā komanda spēlēja [[NLB]]. Pašlaik (2022) tās sastāvā spēlē latviešu vārtsargs [[Ivars Punnenovs]] un uzbrucēji [[Oskars Lapinskis]] un [[Rihards Melnalksnis]]. 2004.—05. gada sezonā vienu spēli komandas sastāvā aizvadīja latviešu uzbrucējs [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]. == Ārējās saites == * [http://www.scl-tigers.ch/ Komandas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111002190937/http://scl-tigers.ch/ |date={{dat|2011|10|02||bez}} }} * [http://eliteprospects.com/team.php?team=608 Eliteprospects.com komandas lapa] {{NLA}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Šveice-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices hokeja klubi]] [[Kategorija:Šveices hokeja līgas klubi]] 8txhje7zvegoxcaxhb34vwc6bcdbvcc 0 210684 4521725 4388483 2026-09-13T15:59:52Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "President_Mohamed_Morsi.jpg", jo [[c:User:Infrogmation|Infrogmation]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Mohamed Morsi|]]). 4521725 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Muhammads Mursī | vārds_orģ = محمد محمد مرسى | attēls = | mazs_att = | apraksts = Muhammads Mursī 2012. gadā<!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ēģiptes prezidents]] | term_sākums = {{dat|2012|6|30|N}} | term_beigas = {{dat|2013|7|3|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Hosnī Mubāraks]]<ref name=pred1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2012/jun/30/mohamed-morsi-sworn-in-egyptian-president?newsfeed=true|title=Mohamed Morsi sworn in as Egyptian president|author=Conal Urquhart and agencies|date=30 June 2012|work=[[The Guardian]]|accessdate=1 July 2012}}</ref><ref name=pred2>{{Ziņu atsauce |url=http://www.google.com/hostednews/ap/article/ALeqM5jpszTfIX0wjb-v5EuCrxubiahGWw?docId=ab4ee00f25a84113a306a80baeb947ce |title=Egypt votes for president to succeed Mubarak|author=Hamza Hendawi|date=16 June 2012|agency=Associated Press |publisher=[[Google]]|accessdate=1 July 2012}}</ref> | pēctecis = [[Adlijs Mansurs]] (pagaidu) <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dat|1951|8|20}} | dzim_vieta = {{vieta|Ēģipte|Šarkija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2019|6|17|1951|8|20}} | mir_vieta = {{vieta|Ēģipte|Kaira}} | apglabāts = | tautība = | partija = [[Musulmaņu brālība]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kairas Universitāte]]<br />[[Dienvidkalifornijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Muhammed Morsi Signature.png | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Muhammads Mursī Īsa el Ajjāts''' ({{val|ar|محمد محمد مرسى عيسى العياط}}; dzimis {{dat|1951|8|20}}, miris {{Dat|2019|6|17}}) bija ēģiptiešu politiķis, [[Ēģiptes prezidents]] (2012—2013). Izglītību ieguvis [[Kairas Universitāte|Kairas Universitātē]] un [[Dienvidkalifornijas Universitāte|Dienvidkalifornijas Universitātē]] ASV. Laikā no 2000. līdz 2005. gadam bijis Ēģiptes parlamenta apakšpalātas loceklis, kā arī vadošais [[Musulmaņu brālība]]s biedrs. 2011. gadā kļuva par jaundibinātās Brīvības un taisnības partijas vadītāju. Morsī bija partijas kandidāts 2012. gada maijā—jūnijā notikušajās prezidenta vēlēšanās. 2012. gada 24. jūnijā viņš tika paziņots par vēlēšanu uzvarētāju ar 51,7% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Muslim Brotherhood candidate Morsi wins Egyptian presidential election|url=http://www.foxnews.com/world/2012/06/24/egypt-braces-for-announcement-president/|publisher=[[Fox News]]|date=24 June 2012|accessdate=24 June 2012}}</ref> Viņš kļuva par pirmo demokrātiski ievēlēto Ēģiptes prezidentu valsts vēsturē. Amatā stājās {{dat|2012|6|30||bez}}.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hcaoxxsaWchmy5h1hM-2lW5Ti4tw?docId=CNG.d5fb1a0d998bd400326ce03309e1b890.781|title=مرشح الاخوان المسلمين محمد مرسي اول رئيس لمصر بعد مبارك|language=Arabic|date=24 June 2012|agency=Agence France-Presse|publisher=Google News|archivedate={{dat|2012|08|13||bez}}|archiveurl=https://www.webcitation.org/69sJoIhX0?url=http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hcaoxxsaWchmy5h1hM-2lW5Ti4tw?docId=CNG.d5fb1a0d998bd400326ce03309e1b890.781|accessdate=12 August 2012}}</ref> 2013. gada valsts apvērsuma rezultātā viņš tika gāzts no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/mursi-gasana-augstakas-tiesas-priekssedetajs-stajies-pagaidu-prezidenta-amata.d?id=43456943|title=Mursi gāšana: Augstākās tiesas priekšsēdētājs stājies pagaidu prezidenta amatā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|7|4||bez}}}}</ref> 2015. gadā piespriests [[nāvessods]] par viņa lomu masveida cietumnieku bēgšanā 2011. gadā. Mira tiesas sēdes laikā 2019. gada 17. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2019/06/egypt-president-mohamed-morsi-dies-state-media-190617155322012.html|title=Egypt's ex-President Mohamed Morsi dies after court appearance|website=www.aljazeera.com|access-date=2019-06-18}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Morsī, Mohameds}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ēģiptes prezidenti]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] 6wby95juj9p5ps0heknb03zuvz02qum 4521837 4521725 2026-09-13T18:55:50Z Biafra 13794 +attēls 4521837 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Muhammads Mursī | vārds_orģ = محمد محمد مرسى | attēls = Mohamed Morsi-05-2013.jpg | mazs_att = | apraksts = Muhammads Mursī 2013. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ēģiptes prezidents]] | term_sākums = {{dat|2012|6|30|N}} | term_beigas = {{dat|2013|7|3|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Hosnī Mubāraks]]<ref name=pred1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2012/jun/30/mohamed-morsi-sworn-in-egyptian-president?newsfeed=true|title=Mohamed Morsi sworn in as Egyptian president|author=Conal Urquhart and agencies|date=30 June 2012|work=[[The Guardian]]|accessdate=1 July 2012}}</ref><ref name=pred2>{{Ziņu atsauce |url=http://www.google.com/hostednews/ap/article/ALeqM5jpszTfIX0wjb-v5EuCrxubiahGWw?docId=ab4ee00f25a84113a306a80baeb947ce |title=Egypt votes for president to succeed Mubarak|author=Hamza Hendawi|date=16 June 2012|agency=Associated Press |publisher=[[Google]]|accessdate=1 July 2012}}</ref> | pēctecis = [[Adlijs Mansurs]] (pagaidu) <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dat|1951|8|20}} | dzim_vieta = {{vieta|Ēģipte|Šarkija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2019|6|17|1951|8|20}} | mir_vieta = {{vieta|Ēģipte|Kaira}} | apglabāts = | tautība = | partija = [[Musulmaņu brālība]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kairas Universitāte]]<br />[[Dienvidkalifornijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Muhammed Morsi Signature.png | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Muhammads Mursī Īsa el Ajjāts''' ({{val|ar|محمد محمد مرسى عيسى العياط}}; dzimis {{dat|1951|8|20}}, miris {{Dat|2019|6|17}}) bija ēģiptiešu politiķis, [[Ēģiptes prezidents]] (2012—2013). Izglītību ieguvis [[Kairas Universitāte|Kairas Universitātē]] un [[Dienvidkalifornijas Universitāte|Dienvidkalifornijas Universitātē]] ASV. Laikā no 2000. līdz 2005. gadam bijis Ēģiptes parlamenta apakšpalātas loceklis, kā arī vadošais [[Musulmaņu brālība]]s biedrs. 2011. gadā kļuva par jaundibinātās Brīvības un taisnības partijas vadītāju. Morsī bija partijas kandidāts 2012. gada maijā—jūnijā notikušajās prezidenta vēlēšanās. 2012. gada 24. jūnijā viņš tika paziņots par vēlēšanu uzvarētāju ar 51,7% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Muslim Brotherhood candidate Morsi wins Egyptian presidential election|url=http://www.foxnews.com/world/2012/06/24/egypt-braces-for-announcement-president/|publisher=[[Fox News]]|date=24 June 2012|accessdate=24 June 2012}}</ref> Viņš kļuva par pirmo demokrātiski ievēlēto Ēģiptes prezidentu valsts vēsturē. Amatā stājās {{dat|2012|6|30||bez}}.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hcaoxxsaWchmy5h1hM-2lW5Ti4tw?docId=CNG.d5fb1a0d998bd400326ce03309e1b890.781|title=مرشح الاخوان المسلمين محمد مرسي اول رئيس لمصر بعد مبارك|language=Arabic|date=24 June 2012|agency=Agence France-Presse|publisher=Google News|archivedate={{dat|2012|08|13||bez}}|archiveurl=https://www.webcitation.org/69sJoIhX0?url=http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hcaoxxsaWchmy5h1hM-2lW5Ti4tw?docId=CNG.d5fb1a0d998bd400326ce03309e1b890.781|accessdate=12 August 2012}}</ref> 2013. gada valsts apvērsuma rezultātā viņš tika gāzts no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/mursi-gasana-augstakas-tiesas-priekssedetajs-stajies-pagaidu-prezidenta-amata.d?id=43456943|title=Mursi gāšana: Augstākās tiesas priekšsēdētājs stājies pagaidu prezidenta amatā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|7|4||bez}}}}</ref> 2015. gadā piespriests [[nāvessods]] par viņa lomu masveida cietumnieku bēgšanā 2011. gadā. Mira tiesas sēdes laikā 2019. gada 17. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2019/06/egypt-president-mohamed-morsi-dies-state-media-190617155322012.html|title=Egypt's ex-President Mohamed Morsi dies after court appearance|website=www.aljazeera.com|access-date=2019-06-18}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Morsī, Mohameds}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ēģiptes prezidenti]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] 8xngnpcer01n7cvlm4pahtrbj0bwpvd 10 212126 4521813 3297462 2026-09-13T18:18:17Z Treisijs 347 4521813 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2013 | pavadoņi = [[Kosmos-2482]]{{,}} [[Kosmos-2483]]{{,}} [[Kosmos-2484]] {{!}} [[JSE Reda-4]]{{,}} [[Jissho eisei]] {{!}} [[STSAT-2C]] {{!}} [[TDRS-11|TDRS-K]] {{!}} <s>[[Intelsat 27]]</s> {{!}} [[Globalstar M078]]{{,}} [[Globalstar M087]]{{,}} [[Globalstar M093]]{{,}} [[Globalstar M094]]{{,}} [[Globalstar M095]]{{,}} [[Globalstar M096]] {{!}} [[Amazonas 3]]{{,}} [[Azerspace-1/AFRICASAT-1a]] {{!}} [[Progress M-18M]] {{!}} [[Landsat 8]] {{!}} [[SARAL]]{{,}} [[Sapphire (pavadonis)|Sapphire]]{{,}} [[AAUSAT3]]{{,}} [[NEOSSat]]{{,}} [[TUGSAT-1]]{{,}} [[UniBRITE]]{{,}} [[STRaND-1]] {{!}} [[SpaceX CRS-2]] {{!}} [[USA-241]] {{!}} [[EUTELSAT 117 West A|Satmex 8]] {{!}} '''[[Sojuz TMA-08M]]''' {{!}} [[Anik G1]] {{!}} [[Bion-M № 1]] ([[OSSI-1]]{{,}} [[BeeSat-2]]{{,}} [[BeeSat-3]]{{,}} [[SOMP]]{{,}} [[Dove 2]]{{,}} [[AIST № 2]]) {{!}} [[Cygnus Mass Simulator]]{{,}} [[Alexander (pavadonis)|Alexander]]{{,}} [[Graham (pavadonis)|Graham]]{{,}} [[Bell (pavadonis)|Bell]]{{,}} [[Dove 1]] {{!}} [[Progress M-19M]] {{!}} [[Gaofen 1]]{{,}} [[NEE-01 Pegaso]]{{,}} [[TurkSat-3USat]]{{,}} [[CubeBug-1]] {{!}} [[Kosmos-2485]] {{!}} [[Zhongxing 11]] {{!}} [[Proba-V]]{{,}} [[VNREDSat-1]]{{,}} [[ESTCube-1]] {{!}} [[EUTELSAT 3D]] {{!}} [[USA-242]] {{!}} [[USA-243]] {{!}} '''[[Sojuz TMA-09M]]''' {{!}} [[SES-6]] {{!}} [[Albert Einstein ATV]] {{!}} [[Kosmos-2486]] {{!}} '''[[Shenzhou 10]]''' {{!}} [[Resurs-P № 1]] {{!}} [[O3b PFM]]{{,}} [[O3b FM02]]{{,}} [[O3b FM04]]{{,}} [[O3b FM05]] {{!}} [[IRIS]] {{!}} [[Kosmos-2487]] {{!}} [[IRNSS-1A]] {{!}} <s>[[2013. gada Proton-M avārija|GLONASS-M №48]]{{,}}[[2013. gada Proton-M avārija|GLONASS-M №49]]{{,}} [[2013. gada Proton-M avārija|GLONASS-M №50]]</s> {{!}} [[Shijian 11-05]] {{!}} [[MUOS 2]] {{!}} [[Shijian 15]]{{,}} [[Shiyan 7]]{{,}} [[Chuang Xin 3]] {{!}} [[GX1|Inmarsat-4A F4]]{{,}} [[INSAT-3D]] {{!}} [[Progress M-20M]] {{!}} [[Kounotori 4]] ([[Pico Dragon]]{{,}} [[Ardusat-1]]{{,}} [[Ardusat-X]]{{,}} [[TechEdSat-3p]]) {{!}} [[USA-244]] {{!}} [[KOMPSAT-5]] {{!}} [[USA-245]] {{!}} [[EUTELSAT 25B/Es'hail 1]]{{,}} [[GSAT-7]] {{!}} [[AMOS-4]] {{!}} [[Yaogan 17A]]{{,}} [[Yaogan 17B]]{{,}} [[Yaogan 17C]] {{!}} [[LADEE]] {{!}} [[Gonec-M № 14]] {{!}} [[Gonec-M № 16]] {{!}} [[Gonec-M № 17]] {{!}} [[Hisaki]] {{!}} [[USA-246]] {{!}} [[Orb-D1|Cygnus Orb-D1]] {{!}} [[Fengyun 3C]] {{!}} [[Kuaizhou 1]] {{!}} '''[[Sojuz TMA-10M]]''' {{!}} [[CASSIOPE]]{{,}} [[CUSat-1]]{{,}} [[POPACS-1]]{{,}} [[POPACS-2]]{{,}} [[POPACS-3]]{{,}} [[DANDE]] {{!}} [[Astra 2E]] {{!}} [[Shijian 16]] {{!}} [[SIRIUS FM-6]] {{!}} [[Yaogan 18]] {{!}} [[Mars Orbiter Mission]] {{!}} '''[[Sojuz TMA-11M]]''' {{!}} [[Raduga-1M №3]] {{!}} [[MAVEN]] {{!}} <!--[[ORS-3]]{{,}} -->[[STPSat-3]]{{,}} [[Black Knight 1]]{{,}} [[CAPE-2]]{{,}} [[ChargerSat-1]]{{,}} [[COPPER]]{{,}} [[DragonSat-1]]{{,}} [[Firefly (pavadonis)|Firefly]]{{,}} [[Ho'oponopono-2]]{{,}} [[Horus (pavadonis)|Horus]]{{,}} [[KySat-2]]{{,}} [[NPS-SCAT]]{{,}} [[ORSES]]{{,}} [[ORS Tech 1]]{{,}} [[ORS Tech 2]]{{,}} [[PhoneSat-2.4]]{{,}} [[Prometheus 1A]]{{,}} [[Prometheus 1B]]{{,}} [[Prometheus 2A]]{{,}} [[Prometheus 2B]]{{,}} [[Prometheus 3A]]{{,}} [[Prometheus 3B]]{{,}} [[Prometheus 4A]]{{,}} [[Prometheus 4B]]{{,}} [[SENSE-A]]{{,}} [[SENSE-B]]{{,}} [[SwampSat]]{{,}} [[TJ3Sat|TJ³Sat]]{{,}} [[Trailblazer-1]]{{,}} [[Vermont Lunar CubeSat]] {{!}} [[Yaogan 19]] {{!}} [[DubaiSat-2]]{{,}} [[STSAT-3]]{{,}} [[SkySat-1]]{{,}} [[UniSat-5]] ([[Dove 4]]{{,}} [[ICube-1]]{{,}} [[HumSat-D]]{{,}} [[PUCP-Sat-1]] ([[Pocket-PUCP]]){{,}} [[BeakerSat-1]]{{,}} [[$50SAT]]{{,}} [[QBScout-1]]{{,}} [[WREN (pavadonis)|WREN]]){{,}} [[AprizeSat-7]]{{,}} [[AprizeSat-8]]{{,}} [[Lem (pavadonis)|Lem]]{{,}} [[WNISat-1]]{{,}} [[GOMX-1]]{{,}} [[CubeBug-2]]{{,}} [[Delfi-n3Xt]]{{,}} [[Dove 3]]{{,}} [[First-MOVE]]{{,}} [[FUNCube-1]]{{,}} [[HINCube-1]]{{,}} [[KHUSat-1]]{{,}} [[KHUSat-2]]{{,}} [[NEE-02 Krysaor]]{{,}} [[OPTOS]]{{,}} [[Triton 1]]{{,}} [[UWE-3]]{{,}} [[VELOX-P2]]{{,}} [[ZACube-1]]{{,}} [[BPA-3]] {{!}} [[SWARM A]]{{,}} [[SWARM B]]{{,}} [[SWARM C]] {{!}} [[Shiyan 5]] {{!}} [[Progress M-21M]] {{!}} [[Chang'e 3]] {{!}} [[SES-8]] {{!}} [[USA-247]]{{,}} [[ALICE (PAVADONIS)|ALICE]]{{,}} [[AeroCube 5A]]{{,}} [[AeroCube 5B]]{{,}} [[CUNYSAT-1]]{{,}} [[FIREBIRD-A]]{{,}} [[FIREBIRD-B]]{{,}} [[IPEX]]{{,}} [[M-Cubed-2]]{{,}} [[SMDC-ONE 2.3]]{{,}} [[SMDC-ONE 2.4]]{{,}} [[SNaP]]{{,}} [[TacSat-6]] {{!}} [[Inmarsat-5 F1]] {{!}} <s>[[CBERS-3]]</s> {{!}} [[Gaia]] {{!}} [[TKSAT-1]] {{!}} [[Kosmos-2488]]{{,}} [[Kosmos-2489]]{{,}} [[Kosmos-2490]]{{,}} [[Kosmos-2491]] {{!}} [[Ekspress-AM5]] {{!}} [[AIST № 1]]{{,}} [[Kosmos-2492]]{{,}} [[Kosmos-2493]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> 4d5mhoj2c304mz4kqdtnncznmldtus6 0 212587 4522073 4520860 2026-09-14T07:51:36Z ~2026-49494-18 150327 /* */ 4522073 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dzejas dienu logo.jpg|thumb|250px|Dzejas dienu logo]] '''Dzejas dienas''' ir publisku [[dzeja]]s lasījumu tradīcija, kas ik gadu notiek [[Septembris|septembra]] pirmajā pusē. Pirmās Dzejas dienas tika rīkotas {{dat|1965|9|11||bez}} Komunāru parkā [[Rīga|Rīgā]] (pašreizējā [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]]), tādējādi atzīmējot latviešu [[dzejnieks|dzejnieka]] [[Rainis|Raiņa]] 100. dzimšanas dienu.<ref name="lat">{{LAT e|2|315.—316}}</ref> To laikā atklāja [[Raiņa piemineklis|Raiņa pieminekli]]. Nākamā gada 30. martā [[Latvijas Rakstnieku savienība]] nolēma dzejas dienas rīkot katru gadu, tā iedibinot jaunu tradīciju.<ref name="lat" /> Dzejas dienu pasākumi notiek ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=360044:dzejas-dienas-savjie-savjiem&catid=87:aktuli&Itemid=202|title=Dzejas dienas – savējie savējiem|publisher=La.lv|accessdate={{dat|2013|1|21||bez}}}}</ref> Parasti pasākumi ilgst apmēram trīs nedēļas, gan dzejas lasījumi, gan tikšanās ar dzejniekiem. Kopš 1996. gada tiek pasniegta [[Dzejas dienu balva]] par gada labāko dzejas grāmatu.<ref name="lat" /> == Dzejas dienu moto == * 2025. — "Dzeja svin" * 2024. — "Dzeja dejo" * 2023. — "Dzeja elpo"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7838526/dzeja-elpo-pirmajas-divas-septembra-nedelas-notiks-dzejas-dienas|title=Dzeja elpo! Pirmajās divās septembra nedēļās notiks Dzejas dienas|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2023-09-07|date=2023-08-21|language=lv}}</ref> * 2022. — "Dzeja vieno"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/dzeja-vieno-septembri-norisinasies-ikgadejas-dzejas-dienas.a468904/|title=Dzeja vieno. Septembrī norisināsies ikgadējās Dzejas dienas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-07|language=lv}}</ref> * 2021. — "Dzeja dzīvo"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7329580/ar-devizi-dzeja-dzivo-sakusas-dzejas-dienas-2021|title=Ar devīzi "Dzeja dzīvo" sākušās "Dzejas dienas 2021"|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2023-09-07|date=2021-09-03|language=lv}}</ref> * 2020. — "Dzeja dziedē"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/dzeja-dziede-ingmara-balode-un-dzejas-speja-cilveka-audzet-empatiju.a373463/|title=Dzeja dziedē? Ingmāra Balode un dzejas spēja cilvēkā audzēt empātiju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-07|language=lv}}</ref> * 2019. — "Dzejnieka kurpēs"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ar-dzejnieka-kurpem-kajas-jelgava-iesolo-dzejas-dienas-2019-09-06/|title=Ar Dzejnieka kurpēm kājās Jelgavā iesoļo Dzejas dienas|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2023-09-07|date=2019-09-06|language=lv}}</ref> * 2016. — "Dzeja pavedina"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4645004/dzejas-dienu-moto-dzeja-pavedina|title=Dzejas dienu moto - «Dzeja pavedina»|website=Grāmatas|access-date=2023-09-07|date=2016-09-05|language=lv}}</ref> * 2015. — "Dzeja nemelo"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5150847/sakusas-dzejas-dienas|title=Sākušās Dzejas dienas|website=Grāmatas|access-date=2023-09-07|date=2015-09-03|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Literatūra-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latviešu literatūra]] sivgkjerkrwoyn1in5y620mshxapzbw 4522099 4522073 2026-09-14T08:50:19Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-49494-18|~2026-49494-18]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Votre Provocateur 4520860 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dzejas dienu logo.jpg|thumb|250px|Dzejas dienu logo]] '''Dzejas dienas''' ir publisku [[dzeja]]s lasījumu tradīcija, kas ik gadu notiek [[Septembris|septembra]] pirmajā pusē. Pirmās Dzejas dienas tika rīkotas {{dat|1965|9|11||bez}} Komunāru parkā [[Rīga|Rīgā]] (pašreizējā [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]]), tādējādi atzīmējot latviešu [[dzejnieks|dzejnieka]] [[Rainis|Raiņa]] 100. dzimšanas dienu.<ref name="lat">{{LAT e|2|315.—316}}</ref> To laikā atklāja [[Raiņa piemineklis|Raiņa pieminekli]]. Nākamā gada 30. martā [[Latvijas Rakstnieku savienība]] nolēma dzejas dienas rīkot katru gadu, tā iedibinot jaunu tradīciju.<ref name="lat" /> Dzejas dienu pasākumi notiek ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=360044:dzejas-dienas-savjie-savjiem&catid=87:aktuli&Itemid=202|title=Dzejas dienas – savējie savējiem|publisher=La.lv|accessdate={{dat|2013|1|21||bez}}}}</ref> Parasti pasākumi ilgst apmēram trīs nedēļas, notiek gan dzejas lasījumi, gan tikšanās ar dzejniekiem. Kopš 1996. gada tiek pasniegta [[Dzejas dienu balva]] par gada labāko dzejas grāmatu.<ref name="lat" /> == Dzejas dienu moto == * 2025. — "Dzeja svin" * 2024. — "Dzeja dejo" * 2023. — "Dzeja elpo"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7838526/dzeja-elpo-pirmajas-divas-septembra-nedelas-notiks-dzejas-dienas|title=Dzeja elpo! Pirmajās divās septembra nedēļās notiks Dzejas dienas|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2023-09-07|date=2023-08-21|language=lv}}</ref> * 2022. — "Dzeja vieno"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/dzeja-vieno-septembri-norisinasies-ikgadejas-dzejas-dienas.a468904/|title=Dzeja vieno. Septembrī norisināsies ikgadējās Dzejas dienas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-07|language=lv}}</ref> * 2021. — "Dzeja dzīvo"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7329580/ar-devizi-dzeja-dzivo-sakusas-dzejas-dienas-2021|title=Ar devīzi "Dzeja dzīvo" sākušās "Dzejas dienas 2021"|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2023-09-07|date=2021-09-03|language=lv}}</ref> * 2020. — "Dzeja dziedē"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/dzeja-dziede-ingmara-balode-un-dzejas-speja-cilveka-audzet-empatiju.a373463/|title=Dzeja dziedē? Ingmāra Balode un dzejas spēja cilvēkā audzēt empātiju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-07|language=lv}}</ref> * 2019. — "Dzejnieka kurpēs"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ar-dzejnieka-kurpem-kajas-jelgava-iesolo-dzejas-dienas-2019-09-06/|title=Ar Dzejnieka kurpēm kājās Jelgavā iesoļo Dzejas dienas|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2023-09-07|date=2019-09-06|language=lv}}</ref> * 2016. — "Dzeja pavedina"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4645004/dzejas-dienu-moto-dzeja-pavedina|title=Dzejas dienu moto - «Dzeja pavedina»|website=Grāmatas|access-date=2023-09-07|date=2016-09-05|language=lv}}</ref> * 2015. — "Dzeja nemelo"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5150847/sakusas-dzejas-dienas|title=Sākušās Dzejas dienas|website=Grāmatas|access-date=2023-09-07|date=2015-09-03|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Literatūra-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latviešu literatūra]] ib0pe9uvd4nzb6mwd66ufe1255ardqs 0 215667 4522021 4489470 2026-09-14T04:47:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4522021 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Kaujas Kurzemes cietoksnī | image = Kurzemes cietoksnis.jpg | caption = Frontes līnija 1944. gada oktobrī (sarkanā krāsā) un 1945. gada 10. maijā (melnā punktētā) | partof = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas iebrukuma Latvijā]] | coordinates = 57°0′0″N 22°0′0″E | place = [[Kurzemes pussala]], [[Latvija]] | date = 1944. gada 31. jūlijs — 1945. gada 22. maijs | result = Padomju uzvara * Vācu spēku Kurzemē kapitulācija pēc [[Vācijas kapitulācijas akts|Galvenās Vācu armijas kapitulācija]]s | combatant1 = {{flaga|Nazi Germany}} [[Trešais reihs]] | combatant2 = {{flaga|Padomju Savienība}} [[Padomju Savienība]] | commander1 = [[Ferdinands Šerners]]<br />[[Lotārs Renduličs]]<br />[[Heinrihs fon Fītinghofs]]<br />[[Karls Hilperts]]<br />[[Valters Krīgers]] | commander2 = [[Ovaness Bagramjans]]<br />[[Andrejs Jerjomenko]]<br />[[Leonīds Govorovs]] | units1 = {{flaga|Nazi Germany}} [[karaspēka grupa "Kurzeme"]] | units2 = {{flaga|Padomju Savienība}} [[Pirmā Baltijas fronte]]<br />[[Otrā Baltijas fronte]] | strength1 = | strength2 = | casualties1 = {{flaga|Nazi Germany}} 1944. gada oktobris-1945. gada 8. maijs<br />117 871 nogalināti, ievainoti un pazuduši<br>(39 537 1945. gada februāris-marts){{sfn|Frieser|2007|p=661}}<br />189 112 sagūstīti 1945. gada 9. maijā {{sfn|Frieser|2007|p=661}} | casualties2 = {{flaga|Padomju Savienība}} Tikai Otrā Baltijas fronte:<br>1945. gada 16. februāris–8. maijs,<br>160 948 vīru (30 000 nogalināti, 130 000 ievainoti) | notes = {{Atsauces|group="nb"}} }} [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-1985-0531-500, Kurland, Evakuierung aus Windau.jpg|thumb|Militārpersonas un civiliedzīvotāji atstāj [[Ventspils|Ventspili]]]] Par '''Kurzemes cietoksni''' jeb '''Kurzemes katlu''' ({{val|de|Kurland-Kessel}}, {{val|ru|Курляндский котёл}}) dēvē [[Vērmahts|vācu karaspēka]] ielenkumu [[Kurzemes pussala|Kurzemes pussalā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas izveidojās 1944. gada 9.—10. oktobrī, [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] sasniedzot Baltijas jūru pie [[Klaipēda|Mēmeles]] un nogriežot [[Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)|vācu karaspēka grupai ”Ziemeļi”]] atkāpšanās ceļu pa sauszemi. 1945. gada 15. janvārī karaspēka grupa ”Ziemeļi” tika pārdēvēta par [[Karaspēka grupa "Kurzeme"|karaspēka grupu ”Kurzeme”]]. Tā beidza karadarbību tikai pēc [[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas]] 1945. gada 8. maijā. == Priekšvēsture == Kurzemi, tāpat kā pārējo Latvijas teritoriju, [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|1941. gada jūnijā okupēja Vācijas karaspēka grupa ”Ziemeļi”]]. 1944. gada jūlijā sākās [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas iebrukums Latvijā]]. Oktobra sākumā Sarkanā armija sasniedza Baltijas jūras krastu pie Klaipēdas, nošķirot karaspēka grupu ”Ziemeļi” no pārējiem vācu spēkiem, tādēļ vācu karaspēks atstāja Rīgu un novietojās Kurzemē. Tas izveidoja fronti uz līnijas: [[Jūrmalciems]], [[Bārta]], [[Vaiņode]], [[Auce]], [[Zebrus ezers]], [[Jaunbērzes pagasts|Maisakrogs]], [[Vīksele]], [[Klapkalnciems]].<ref>Silgailis, Arturs. Latviešu leģions. Rīga. Junda. 2001. {{ISBN|9984-01-035-X}} 131. lpp.</ref> 1945. gada 15. janvārī karaspēka grupu ”Ziemeļi” pārdēvēja par [[Armiju grupa Kurzeme|karaspēka grupu ”Kurzeme”]]. Kurzemes ielenkumā atradās 32 Vērmahta [[16. armija (Vērmahts)|16.]] un [[18. armija (Vērmahts)|18. armijas]] divīzijas (tai skaitā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzija]]) un apmēram 230 000 vietējo iedzīvotāju, tai skaitā 150 000 bēgļu.<ref>Latvija Otrajā pasaules karā. Jumava. Rīga. 2008. {{ISBN|978-9984-38-436-8}} 365.lpp</ref> == Kaujas == === Pirmā un otrā lielkauja (1944. gada 15. oktobrī—25. novembrī) === Pirmais uzbrukums Kurzemes cietoksnim iesākās 1944. gada 15. oktobrī. Padomju karaspēka trieciena pamatvirziens bija no [[Dobele]]s uz [[Džūkste|Džūksti]]. Sasniegtie panākumi bija niecīgi, vācu karaspēku izdevās atspiest tikai par 2 km. Tikpat nenozīmīgus rezultātus Sarkanā armija sasniedza arī otrajā lielkaujā, kura ar 10 dienu pārtraukumu ilga no 27. oktobra līdz 25. novembrim, un risinājās [[Priekule]]s—[[Vaiņode]]s sektorā un pie [[Auce]]s. Ciešot milzīgus zaudējumus, sarkanarmieši ieņēma Auci un ieguva 4 km dziļu un 12 km platu telpu Priekules—Vaiņodes sektorā. Pēc vācu virspavēlniecības ziņām sarkanarmieši zaudēja 602 tankus un 239 lidmašīnas.<ref>Freivalds, Osvalds. Kurzemes cietoksnis. Biedrība “Avots”. Rīga. 2007. {{ISBN|978-9-98-497585-6}} 145. lpp.</ref> Arī vācu puse cieta smagus zaudējumus. No 1. līdz 7. novembrim vācu kritušo un ievainoto skaits sasniedza 19 000.<ref>Lācis, Visvaldis. Kurzeme (1944—1945). Jumava. Rīga. 2010. {{ISBN|9789984387987}} 56. lpp.</ref> 14.—15. decembrī padomju aviācija veica spēcīgus gaisa uzbrukumus Liepājai. Vācu zenītartilērijai un [[iznīcinātājs|iznīcinātājiem]] izdevās notriekt 76 pretinieku lidmašīnas.<ref>Freivalds, Osvalds. Kurzemes cietoksnis. Biedrība “Avots”. Rīga. 2007. {{ISBN|978-9-98-497585-6}} 155. lpp.</ref> [[Attēls:1945-05-01GerWW2BattlefrontAtlas.jpg|thumb|200px|Karadarbības apvidi (sarkanā krāsā) un Sabiedroto neieņemtās teritorijas (baltā krāsā) 1945. gada 1. maijā (ASV militārā karte, 1945)]] === Trešā lielkauja jeb Ziemassvētku kaujas (1944. gada 21.—31. decembrī) === Trešā aizstāvēšanās kauja (saukta arī par Ziemassvētku kaujām) ilga no 1944. gada 21. decembra līdz 31. decembrim. Tā sākās Saldus apvidū, kur nepilnu 35 km garā frontē ofensīvu ievadīja 20 Sarkanās armijas divīzijas. Vēlāk sarkanarmieši pārgāja uzbrukumā visā Kurzemes frontē, ar smaguma punktiem [[Saldus]], Vaiņodes un Dobeles sektoros. Par vienu no tās degpunktiem izvērtās 19. divīzijas un 21. vācu divīzijas (tās sastāvā atradās 106. latviešu pulks) aizstāvētais frontes iecirknis (starp Dobeli un Džūksti). Šajā kaujā Sarkanās armijas sastāvā piedalījās [[130. Latviešu strēlnieku korpuss]] ar divām divīzijām. Sarkanās armijas ieguvums šajās kaujā bija daži kvadrātkilometri, bet tā zaudēja 513 tankus un 257 lidmašīnas.<ref>Freivalds, Osvalds. Kurzemes cietoksnis. Biedrība “Avots”. Rīga. 2007. {{ISBN|978-9-98-497585-6}} 159. lpp.</ref> === Ceturtā lielkauja (1945. gada 23. janvārī—3. februārī) === 1945. gada 15. janvārī vācu sauszemes karaspēka ģenerālštāba komandierim [[Heincs Guderians|Heincam Guderianam]] izdevās panākt atļauju izvākt no Kurzemes septiņas divīzijas, starp tām arī abas tanku divīzijas. Tādējādi 170 km garās frontes aizstāvēšanai bija palikušas 25 divīzijas. 23. janvārī sākās ceturtā kauja, padomju spēkiem mēģinot izlauzties uz Liepāju un Saldu. Liepājas virzienā uzbrūkošajiem padomju spēkiem izdevās izveidot priekštilta nocietinājumus [[Bārta (upe)|Bārtas]] un [[Vārtāja]]s krastos, bet jau februāra sākumā vācu pretuzbrukums tos likvidēja, un 3. februārī kauja pierima. Pēc Kurzemes virspavēlniecības ziņām sarkanarmieši zaudēja 541 tanku, ap 100 lidmašīnu un 45 000 kritušo.<ref>Freivalds, Osvalds. Kurzemes cietoksnis. Biedrība “Avots”. Rīga. 2007. {{ISBN|978-9-98-497585-6}} 172. lpp.</ref> === Piektā lielkauja (1945. gada 12. februārī—14. martā) === Piektais Sarkanās armijas uzbrukums sākās 12. februārī Džūkstes—[[Irlava]]s virzienā. Pirmais uzbrukums tika atvairīts, bet pēc jaunu kājnieku un tanku vienību ievadīšanas kaujā sarkanarmiešiem izdevās ieņemt Džūksti un vēlāk arī Lesteni. 18. februārī 19. divīzijas 43. pulks pretuzbrukumā atguva Lesteni. 20. februārī Sarkanā armija sāka uzbrukumu Liepājas virzienā ap 30 km platā iecirknī abpus Priekulei. Sīvās cīņās, kas ilga līdz 1. martam, sarkanarmiešiem izdevās atspiest vācu līnijas 1—2 km atpakaļ un ieņemt Priekuli. 5. martā sākās uzbrukums uz DA no Saldus, kurā iesaistījās 8 Sarkanās armijas kājnieku divīzijas un 2 tanku vienības. Šeit sarkanarmiešiem izdevās dziļāks iebrukums vācu pozīcijās austrumos no Saldus un vietām sasniegt Saldus—Liepājas lielceļu. 14. martā padomju uzbrukums atslāba. Sarkanās armijas zaudējumi bija 70 000 kritušie un ievainotie karavīri, 608 tanki un 178 lidmašīnas, bet ieguvums — neliela apvidus josla, ieskaitot Džūksti un Priekuli.<ref>Freivalds, Osvalds. Kurzemes cietoksnis. Biedrība “Avots”. Rīga. 2007. {{ISBN|978-9-98-497585-6}} 177. lpp.</ref> === Sestā lielkauja (1945. gada 17. martā—3. aprīlī) === Pēdējais Sarkanās armijas uzbrukums risinājās no 17. marta līdz 3. aprīlim abpus Saldum. Uzbrukums rietumos no Saldus tika atvairīts, taču austrumos — [[Pilsblīdene]]s virzienā sarkanarmiešiem izdevās sasniegt [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Liepājas dzelzceļu]] rietumos no [[Blīdene (stacija)|Blīdenes stacijas]]. 21. martā sarkanarmieši sāka uzbrukumu uz ziemeļiem no Dobeles, Saldus virzienā un 24. martā arī Liepājas telpā abpus Vārtājas upei. Šo uzbrukumu vācu vienības atvairīja. Turpmākajās dienās zem Sarkanās armijas spiediena Kurzemes frontes vidus daļa tika pakāpeniski atvilkta un 4. aprīlī nostabilizējās uz līnijas: [[Jūrmalciems]], [[Priekule]] (padomju rokās), [[Pampāļi]], [[Saldus]], [[Grenči]], [[Radziņciems]], [[Klapkalnciems]] (vācu rokās). Sarkanarmieši šajā kaujā zaudēja vismaz 21 000 kritušo.<ref>Freivalds, Osvalds. Kurzemes cietoksnis. Biedrība “Avots”. Rīga. 2007. {{ISBN|978-9-98-497585-6}} 191. lpp.</ref> Pēc šīs kaujas aktīva karadarbība Kurzemē vairs neatsākās. == Kapitulācija == [[Attēls:Kurzemes kapitulācijas vieta Ezeres muitas mājā 1945. gada 8. maijā.jpg|thumbnail|200px|Kapitulācijas parakstīšanas vieta [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s muitas mājā]] [[Attēls:Leonid Govorov Ultimatum DE.jpg|thumb|200px|L. Govorova ultimāts karaspēka grupas "Kurzeme" ģenerāļiem, virsniekiem un karavīriem, solot nogādāšanu dzimtenē pēc padošanās]] 1945. gada 7. maija agrā rītā PSRS Sarkanās armijas Ļeņingradas frontes komandieris maršals Leonīds Govorovs parakstīja ultimātu ar prasību 24 stundu laikā nodot ieročus, ko nosūtīja vācu armiju grupas «Kurzeme» vadībai. Nākamajā rītā vācu puse atbildēja, ka pieņem kapitulāciju, jo jau zināja par Vācijas Bruņoto spēku [[Vācijas kapitulācijas akts|kapitulācijas aktu]] [[Reimsa|Reimsā]] un 1945. gada 8. maijā Vācijas vadītājs un prezidents [[Kārlis Dēnics]] pavēlēja pēdējam armiju grupas komandierim — ģenerālpulkvedim [[Kārlis Hilperts|Kārlim Hilpertam]], kapitulēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://dunika.lv/laudis-un-notikumi/2-pasaules-kars/kurzemes-cietoksnis/ |title=Kurzemes cietoksnis — kara beigas |access-date={{dat|2021|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210203190844/https://dunika.lv/laudis-un-notikumi/2-pasaules-kars/kurzemes-cietoksnis/ }}</ref> Pretinieku radiosarunu laikā abas puses vienojās no tās pašas dienas plkst. 14.00 ievērot pamieru. 8. maija pēcpusdienā Saldus novada Ezeres pagasta Ezermaļos armiju grupas «Kurzeme» pārstāvis ģenerālmajors Oto Rauzers parakstīja kapitulācijas noteikumus. Tie noteica miera iestāšanos plkst. 24.00 pēc vietējā laika.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/vesturiski-jutigie-jautajumi/2017-06-05/otra-pasaules-kara-beigas-un-piemina-latvija-un-eiropa|title=Otrā pasaules kara beigas un piemiņa Latvijā un Eiropā|last=Neiburgs, Uldis|first=|website=[[sargs.lv]]|access-date=2020-05-14|date=|language=lv}}</ref> 9. maijā Hilperts, viņa personīgais štābs un 3 vācu armiju štābi padevās maršalam Leonīdam Govorovam. Padomju komisija Peilē sāka pratināt armiju grupas Kurzeme kareivjus un sākās apcietināšanas. 1945. gada 10. maijā [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] vārdā notika pārrunas ar vācu virspavēlniecību par pretošanās turpināšanu un neatkarības atjaunošanu. Tās beidzās nesekmīgi, bet vācieši atļāva latviešu karavīriem nekapitulēt. Pirmais raksts padomju presē, kurā pieminēta Kurzeme, parādījās tikai 12. maijā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_cina1945n111|article:DIVL253|issueType:P Trešā māsa atgriežas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_cina1945n111{{!}}article:DIVL253{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }} Cīņa 12.05.1945.</ref> Pēdējā vācu karaspēka daļa, kura mēģināja izlauzties uz Austrumprūsiju (''VI Waffen-Armeekorps der SS''), tika ielenkta un iznīcināta 22. maijā,<ref>[http://www.aif.ru/society/history/boy_posle_pobedy_9_maya_1945_goda_voyna_zakonchilas_ne_dlya_vseh «Бой после Победы»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150802015005/http://www.aif.ru/society/history/boy_posle_pobedy_9_maya_1945_goda_voyna_zakonchilas_ne_dlya_vseh |date={{dat|2015|08|02||bez}} }} aif.ru</ref> bet sadursmes ar atsevišķām karaspēka vienībām turpinājās arī vēlāk.<ref>[http://lejup.lv/f/55c9ddca7b2bfjxmpvwh1439292874.jpg Именной список безвозвратных потерь 423 стрелкового полка 166 стрелковой дивизии за период с 18 по 28 мая 1945 года]</ref> Pēc solījuma „atlaist mājās” Sarkanajai armijai gūstā padevās 137 000 [[Vērmahts|Vērmahta]] karavīru un 9000 latviešu leģionāru. 4000 leģionāru izlēma turpināt cīņu pret padomju okupantiem, iesaistoties [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] vienībās. == Pretinieki == === [[Sarkanā armija]] === Līdz 1945. gada 24. februārim [[1. Baltijas fronte]] (''1-й Прибалтийский фронт'', komandieris armijas ģenerālis [[Ovaness Bagramjans]]), līdz 1. aprīlim [[2. Baltijas fronte]] (''2-й Прибалтийский фронт'', komandieris maršals [[Leonīds Govorovs]]). 1945. gada 1. aprīlī izformēto 2. Baltijas fronti pievienoja [[Ļeņingradas fronte]]i, izveidojot [[Kurzemes karaspēka grupa|Kurzemes karaspēka grupu]] (''Курляндская группа войск'') maršala Leonīda Govorova vadībā. <gallery> Командующий 1-м Прибалтийским фронтом генерал армии И.Х. Баграмян.jpg|Armijas ģenerālis [[Ovaness Bagramjans]] Leonid Govorov 1.jpg|Maršals [[Leonīds Govorovs]] </gallery> ** 1. triecienarmija (''1-я ударная армия'', komandieris ģenerālleitnants Vladimirs Razuvajevs). ** 4. triecienarmija (''4-я ударная армия'', komandieris armijas ģenerālis Pjotrs Mališevs). Piedalījās kaujās pie Auces un Saldus, 1945. gada 2. februārī iekļauta 2. Baltijas frontes sastāvā, bet 1. aprīlī Ļeņingradas frontes sastāvā. ** 6. gvardes armija (''6-я гвардейская армия'', komandieris ģenerālpulkvedis Ivans Čistjakovs). Piedalījās kaujās pie [[Vaiņode]]s, 1945. gada 2. februārī iekļauta 2. Baltijas frontes sastāvā, bet 1. aprīlī Ļeņingradas frontes sastāvā. ** 10. gvardes armija (''10-я гвардейская армия'', komandieris ģenerālleitnants Mihails Kazakovs). Piedalījās kaujās pie Auces un Saldus, 1945. gada aprīlī iekļauta Ļeņingradas frontes sastāvā. ** 22. armija (''22-я армия'', komandieris G. Korotkovs). Piedalījās kaujās pie Džūkstes. *** [[130. latviešu strēlnieku korpuss]], komandieris ģenerālleitnants [[Detlavs Brantkalns]] ([[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija]] un [[308. latviešu strēlnieku divīzija]]) piedalījās kaujās pie [[Lestene]]s (23.—28. decembrī) un pie [[Saldus]] (4.—13. martā un 17.—29. martā). ** 42. armija (''42-я армия'', komandieris ģenerālleitnants Vladimirs Sviridovs). ** 51. armija (''51-я армия'', komandieris armijas ģenerālis Jakovs Kreizers) 1944. gada jūlijā cieta sakāvi kaujās pret Vērmahta 3. tanku armiju pie [[Auce]]s. === [[Vērmahts]] === [[Attēls:Stamp Kurland.jpg|thumbnail|right|200px|Kurzemē lietota pastmarka 1945. gads]] [[Armijas grupējums „Ziemeļi” (Vērmahts)|Karaspēka grupa „Ziemeļi”]] (''Heeresgruppe Nord''), 1945. gada janvārī pārdēvēta par [[Karaspēka grupa "Kurzeme"|Karaspēka grupu "Kurzeme"]], tās komandieris no 1945. gada 30. janvāra bija ģenerālpulkvedis [[Fītinghofi|Heinrihs fon Fītinghofs]], no 13. marta ģenerālpulkvedis [[Lotārs Renduličs]], no 25. marta ģenerālpulkvedis Kārlis Hilperts. <gallery> Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-313-1019-14, Italien, Heinrich von Vietinghoff.jpg|Ģenerālpulkvedis [[Fītinghofi|Heinrihs fon Fītinghofs]] Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|Ģenerālpulkvedis [[Lotārs Renduličs]] Attēls:Ehrenfried Oskar Boege.jpg|18. armijas komandieris ģenerālis Ērenfrīds Bēge (kritis gūstā, līdz 1955. gadam gūstekņu nometnēs) Attēls:Portrait Carl Hilpert.jpg|16. armijas komandieris ģenerālpulkvedis Kārlis Hilperts (kritis gūstā, 1947. gadā izpildīts nāvessods Maskavā) </gallery> ** '''[[16. armija (Vērmahts)|16. armija]]''' (''16. Armee'') [[Attēls:Logo-armee-16.jpg|20px]]. Komandieri: ģenerālpulkvedis Kārlis Hilperts (3. septembris — 10. marts), kājnieku ģenerālis [[Ernsts Antons fon Krozigs]] (''Ernst-Anton von Krosigk'', 10.—16. marts†), ģenerālis [[Frīdrihs Jobsts Folkamers fon Kirhenzitenbahs]] (''Volckamer von Kirchensittenbach'', 16. marts—8. maijs) *** 6. SS korpuss (''VI. SS-Freiwilligen-Armeekorps (lettisches)'', komandieris [[obergrupenfīrers]] Valters Krīgers) **** [[19. latviešu SS-grenadieru divīzija]] (''19. SS-Grenadier-Division (lett.)'', komandieris [[grupenfīrers]] Bruno Štrekenbahs) **** 24. kājnieku divīzija (''24. Infanterie-Division'', komandieris ģenerālmajors Haralds Šulcs) **** 12. tanku divīzija (''12. Panzer-Division'', komandieris ģenerālleitnants Erpo fon Bodenhauzens, ab 14. aprīļa ģenerālmajors Horsts fon Uzedoms) *** 16. armijas korpuss (''XVI. Armeekorps'') **** 81. kājnieku divīzija (''81. Infanterie-Division'') **** 300. kājnieku divīzija (''300. Infanterie-Division z.b.V.'') **** 21. gaisa desanta divīzija (''21. Luftwaffen-Feld-Division'') *** [[Attēls:XXXVIII Armeekorps emblem.svg|20px]] 38. armijas korpuss (''XXXVIII. Armeekorps'', komandieris artilērijas ģenerālis Kurts Hercogs) **** 122. kājnieku divīzija (''122. Infanterie-Division'') **** 290. kājnieku divīzija (''290. Infanterie-Division'') **** 329. kājnieku divīzija (''329. Infanterie-Division'') *** [[Attēls:XXXXIII Armeekorps emblem.svg|20px]] 43. armijas korpuss (''XXXXIII. Armeekorps'', komandieris ģenerālis Kurts Ferzoks) **** Ventspils cietokšņa komendants (''Festung-Kommandant Windau'') **** 121. kājnieku divīzija (''121. Infanterie-Division'') ** '''[[18. Vācu armija|18. armija]]''' (''18. Armee'', komandieris kājnieku ģenerālis [[Ērenfrīds Bēge]]). *** [[Attēls:1 Armeekorps emblem.svg|20px]] [[1. armijas korpuss (Vācija)|1. armijas korpuss]] (''I. Armeekorps'', komandieris ģenerālis Frīdrihs Fangors, no 21. aprīļa ģenerālleitnants Kristiāns Uzingers) **** 218. kājnieku divīzija (''218. Infanterie-Division'') **** 132. kājnieku divīzija (''132. Infanterie-Division'') *** 2. armijas korpuss (''II. Armeekorps'', komandieris ģenerālis Johaness Maijers, no 1. aprīļa generālleitnants Alfreds Gauze) **** 263. kājnieku divīzija (''263. Infanterie-Division'') **** 563. kājnieku divīzija (''563. Infanterie-Division'') *** 10. armijas korpuss (''X. Armeekorps'', komandieris ģenerālis Zigfrīds Tomaški) **** 30. kājnieku divīzija (''30. Infanterie-Division'') **** 87. kājnieku divīzija (''87. Infanterie-Division'') **** 126. kājnieku divīzija (''126. Infanterie-Division'') *** 50. armijas korpuss (''L. Armeekorps'', komandieris Frīdrihs Jobsts Folkamers fon Kirhenzitenbahs) **** 11. kājnieku divīzija (''11. Infanterie-Division'') **** 205. kājnieku divīzija (''205. Infanterie-Division'') **** 225. kājnieku divīzija (''225. Infanterie-Division'') **** 14. tanku divīzija (''14. Panzer-Division'') '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' * 54. iznīcinātāju eskadriļa (''Jagdgeschwader 54'') '''Kara flote''' [[Attēls:Schnellbootbegleitschiff Tsingtau.jpg|thumb|200px|Ievainoto transportkuģis "Tsingtau" ([[Cjindao]])]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1972-093-39, Schnellboote transportieren Truppen aus Libau.jpg|thumb|200px|ātrlaiva (''Schnellboot'')]] * 9. Marine-Sicherungsdivision * 1. Minensuchflottille, 3. Minensuchflottille, 25. Minensuchflottille, 31. Minensuchflottille * 1. Räumbootsflottille, 17. Räumbootsflottille * 3. Vorpostenflottille, 9. Vorpostenflottille, 17. Vorpostenflottille * 3. Sicherungsflottille, 14. Sicherungsflottille * 13. Landungsflottille, 21. Landungsflottille, 24. Landungsflottille * 3. U-Bootsjagdflottille, 11. U-Bootsjagdflottille * 2. Schnellboot-Schulflottille ar kuģi ''Tsingtau'' == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * Artūrs Silgailis „Latviešu leg̓ions: dibināšana, formēšana un kauju gaitas Otrā pasaules karā”. — Junda, Rīga 2001. {{ISBN|998401035X}} * Osvalds Freivalds [https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0306037650|article:DIVL541|issueType:B „Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā. Dokumentu un atmiņu krājums. 5.sējums — Kaujas Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē”]. Västerȧs 1977 * Osvalds Freivalds „Kurzemes cietoksnis: dokumenti, liecības un atmiņas par latviešu tautas likteņiem 1944/1945. gadā”. — Avots, Jelgava 2007. {{ISBN|9984975851}} * Visvaldis Lācis „Kurzeme (1944—1945): latviešu gara un patvēruma cietoksnis”. — Jumava, Rīga 2010. {{ISBN|9984387984}} * Arnolds Šiņķis [http://www.mediafire.com/view/6bxpxoccb19d0ip/Kurzemes_cietoksnis_A_%C5%A0%C4%B7i%C5%86%C4%B7is_.pdf „Kurzemes cietoksnis”]{{Novecojusi saite}}. — Junda, Rīga 1998. {{ISBN|9984010260}} * Daina Bleiere „Latvija Otrajā pasaules karā: (1939—1945)”. — Jumava, Rīga 2008. {{ISBN|9984384365}} * Franz Kursowski "Todeskessel Kurland: Kampf und Untergang der Heeresgruppe Nord, 1944/45". — Podzun-Pallas, Friedberg 2000. {{ISBN|3790907162}} == Saites == * [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/111994/sodien-pieminam-latviesu-karavirus-izlasi-kadas-bija-legionaru-pedejas-kaujas-kurzeme Trešā māsa atgriežas] * [https://web.archive.org/web/20150802015005/http://www.aif.ru/society/history/boy_posle_pobedy_9_maya_1945_goda_voyna_zakonchilas_ne_dlya_vseh Бой после Победы.] * Именной список безвозвратных потерь 423 стрелкового полка 166 стрелковой дивизии за период с 18 по 28 мая 1945 года. [http://lejup.lv/f/55c9ddca7b2bfjxmpvwh1439292874.jpg стр1], [http://lejup.lv/f/55c9df04255aaswymwyg1439293188.jpg стр2] * Боевой путь 166-й Краснознаменной стрелковой дивизии [http://elib.tomsk.ru/elib/data/2010/2010-0062/3702.jpg (2-го формирования)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250905135152/https://elib.tomsk.ru/elib/data/2010/2010-0062/3702.jpg |date={{dat|2025|09|05||bez}} }} [[Kategorija:Latvija Otrajā pasaules karā]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:1944. gads Latvijā]] [[Kategorija:1945. gads Latvijā]] l8kwjfrytb8r1pfhik4dvryitzuvr8d 0 217891 4522096 4335692 2026-09-14T08:36:24Z Dukts 38889 /* Dzejas dienu balva: kopš 2018. gada */ 4522096 wikitext text/x-wiki '''Dzejas dienu balva''' ir apbalvojums, ko ikgadējās [[Dzejas dienas|Dzejas dienās]] septembrī piešķir labākajiem gada dzejas un atdzejas krājumiem. ==Vēsture== Dzejas dienu balvas vēsture sākās 1979. gadā, kad katru septembri tika piešķirtas Rakstnieku savienības piemiņas medaļas labākajiem dzejas un atdzejas krājumiem, dažkārt arī kritikas grāmatām. Pēc neatkarības atgūšanas balva par labāko dzejoļu krājumu tiek piešķirta kopš 1996. gada, par labāko atdzejas krājumu - kopš 2003. gada (ar izņēmumu 2011. gadā). No 1996. līdz 2009. gadam balvu piešķīra Latvijas Rakstnieku savienības organizēta žūrija, kurā darbojās literatūras kritiķi, dzejnieki un iepriekšējo gadu balvas laureāti. No 2010. līdz 2015. gadam literatūras žurnāla "[[Latvju Teksti]]" redakcija piešķīra balvu labākajiem dzejas un atdzejas krājumiem. 2018. gadā Rakstnieku savienība atjauno Dzejas dienu balvu, vērtējot dzejas un atdzejas krājumus. == Laureāti == === Dzejas dienu balva: 1979.-1988. === * 1979: [[Knuts Skujenieks]], "Lirika un balsis" (dzeja), [[Uldis Bērziņš]], poļu dzejas atdzejojumi (atdzeja), Osvalds Kravalis (kritika), [[Leonīds Čerevičņiks]], latviešu dzeja krievu valodā (atdzeja). * 1980: [[Monta Kroma]], "Refrēni" (dzeja), [[Māra Misiņa]] — Vesna Paruna, "Nolādētais lietus" (atdzeja), [[Līvija Volkova]], "Eduards Veidenbaums" (kritika), Liviu Damians — latviešu dzeja moldāvu valodā (atdzeja). * 1981: [[Mirdza Bendrupe]], "Viss ir tagad. Tepat" (dzeja), [[Olga Lisovska]] — Jevgeņija Jevtušenko dzeja un Vilema Zāvadas "Sauc atbalss septiņkārt" (atdzeja), [[Ludmila Azarova]] — Imants Ziedonis, "Poēma par pienu", fragments (atdzeja), [[Roalds Dobrovenskis]] (kritika). * 1982: Arvīds Skalbe, "Mūžam saule debesīs" un [[Jānis Rokpelnis]], "Rīgas iedzimtais" (dzeja), Irina Čerevičņika — Mirdzas Bendrupes dzeja krievu valodā (atdzeja), [[Anda Kubuliņa]], "Kontūras" (kritika). * 1983: Māra Misiņa, "Pērc lietusmēteli, taurenīt" (dzeja), [[Uldis Bērziņš]] — Saadī "Rožudārzs" (atdzeja), [[Aleksejs Apīnis]] — Ķikuļa Jēkaba "Dziesmas" (kritika), Ludmila Kopilova — [[Andrejs Pumpurs]], "Lāčplēsis" krievu valodā (atdzeja). * 1984: [[Egils Plaudis]], "Lietuvēna spēle", Knuts Skujenieks — poļu tautasdziesmu krājums "Ābelīte" (atdzeja), [[Leons Briedis]] — dzejoļu krājums "Pēcjāņi", Fernando Pesoas atdzejojumi un esejas (dzeja, atdzeja, kritika). * 1985: [[Olafs Gūtmanis]], "Saulgrieži" (dzeja), [[Mirdza Bendrupe]] — Mihaila Ļermontova poēmas (atdzeja), Rigors Baraduļins — latviešu dzeja baltkrievu valodā (atdzeja), Osvalds Kravalis, "Jābūt" (kritika). * 1986: Valija Brutāne, "Plauksta uz pieres" un Knuts Skujenieks, "lesien baltā lakatiņā" (dzeja), [[Klāvs Elsbergs]] — Gijoma Apolinēra "Gājiens" (atdzeja), Leonīds Čerevičņiks, "Uguns ceļi" — latviešu dzeja krievu valodā (atdzeja). * 1987: [[Juris Kunnoss]], "Pieci septiņi" (dzeja), Jānis Sirmbārdis, Rigors Baraduļins "Valoda" (dzeja un atdzeja), Nora Kalna — turkmēņu folkloras krājums "Vārda māte — auss" (atdzeja), Larisa Romaņenko — latviešu dzeja krievu valodā (atdzeja). * 1988: [[Vizma Belševica]], "Dzeltu laiks" (dzeja), Leons Briedis, "Gāju dvēselīte" (dzeja), Uldis Bērziņš un [[Pēters Brūveris]], turku dzejas izlase "Baložu pilni pagalmi" (atdzeja), Vasilis Sjomuha — Raiņa "Uguns un nakts" baltkrievu valodā (atdzeja). === Dzejas dienu balva: 1996.-2009. === * 1996: [[Maira Asare]], "Kas ar dzeguzi spēlējas" * 1997: [[Juris Kronbergs]], "Vilks Vienacis", [[Arvīds Skalbe]], "Mans grēks ir nemirstīgs" * 1998: [[Liāna Langa]], "Te debesis, te ciparnīca" * 1999: [[Broņislava Martuževa]], "Nopūtas" * 2000: [[Amanda Aizpuriete]], "Bābeles nomalē" * 2001: [[Pēters Brūveris]], "Mīl mani Dievs" * 2002: [[Eduards Aivars]], "Es pagāju" * 2003: [[Edvīns Raups]], "Uzvāri man kaut ko pārejošu" (dzeja), [[Guntars Godiņš]] — I. Lābana "Putnu mistiskais mugurkauls" (atdzeja) * 2004: [[Ronalds Briedis]], "Asaru gāze" (dzeja), [[Leons Briedis]] — E. de Andrade "Ūdens lakstīgalas" (atdzeja) * 2005: [[Pēters Brūveris]], "Valodas ainava" (dzeja), [[Guntars Godiņš]] — M. Trāts "Haralas dzīvesstāsti" (atdzeja) * 2006: [[Liāna Langa]], "Antenu burtnīca" (dzeja), [[Gita Grīnberga]] — A. Rembo "Sezona ellē. Iluminācijas" (atdzeja) * 2007: [[Inga Gaile]], "Kūku Marija" (dzeja), [[Leons Briedis]] — F. Pesoa "Metafiziskais inženieris", E. Montāle "Cilvēki ar murdiem" (atdzeja) * 2008: [[Kārlis Vērdiņš]], "Es" (dzeja), [[Leons Briedis]] — 5 Brazīlijas dzejnieku izlases (atdzeja) * 2009: [[Arvis Viguls]], "Istaba" (dzeja), [[Uldis Bērziņš]] — F. Demirāgs "Gaisos tālu medību balsis" (atdzeja) ==="Latvju Tekstu" dzejas balva: 2010.-2015.=== * 2010: [[Jānis Rokpelnis]], "Nosaukums" (dzeja), [[Ingmāra Balode]] - Ā. Zagajevska "Svešā skaistumā" (atdzeja) * 2011: [[Anna Auziņa]], "Es izskatījos laimīga" (dzeja) * 2012: [[Inga Gaile]], "Migla" (dzeja), [[Maima Grīnberga]] - P. Sārikoski "Tiarnia" (atdzeja) * 2013: [[Edvīns Raups]], "Mirklis šis", [[Marts Pujāts]], "Nāk gaismā pati lampa" (dzeja) * 2014: [[Inese Zandere]], "Putna miegā" (dzeja) * 2015: [[Daina Sirmā]], "Iekšpagalms" (dzeja), [[Uldis Bērziņš]] - J. Seiferta "Mēra stabs / Skūpstu grāmata" (atdzeja) === Dzejas dienu balva: kopš 2018. gada === * 2018: [[Gunta Šnipke]], "Ceļi" * 2019: Arvis Viguls, "Grāmata"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satori.lv/index.php/article/dzejas-dienu-balvu-sanem-arvis-viguls|title=Dzejas dienu balvu saņem Arvis Viguls|website=www.satori.lv|access-date=2019-11-11|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191112010836/https://www.satori.lv/index.php/article/dzejas-dienu-balvu-sanem-arvis-viguls|archivedate=2019-11-12}}</ref> * 2020: [[Raimonds Ķirķis]], "Kartes", [[Jānis Hvoinskis]], "Mūza no pilsētas N." * 2021: [[Ivars Šteinbergs]], "Strops" * 2022: [[Artis Ostups]], "Variācijas par mēness tēmu" * 2023: [[Marts Pujāts]], "Dāma baltos džinsos" (dzeja), Raimonds Ķirķis, Iļjas Kaminska "Kurlā republika" (atdzeja) * 2024: [[Roberts Vilsons (dzejnieks)|Roberts Vilsons]], "Muļķu ķērājs" (dzeja), Ieva Lapiņa, senās Ķīnas dzejas izlase "Upes sniegs" (atdzeja) * 2025: Artis Ostups, "Patiesība" * 2026: Aleksandrs Barons, "Vientulības labirints" (dzeja), [[Ieva Lešinska]], Šeimusa Hīnija "100 dzejoļi" (atdzeja) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Apbalvojumi literatūrā]] [[Kategorija:Latviešu literatūra]] nykmfsyap35cc80lz17nc4qa8dzpxwm 0 219340 4521790 2008280 2026-09-13T17:38:10Z Baisulis 11523 uzvārds...... 4521790 wikitext text/x-wiki '''Višņoveckis''' ({{val|pl|Wiśniowiecki}}) ir [[poļu valoda|poļu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Jeremijs Višņoveckis]] (''Jeremi Wiśniowiecki''; 1612—1651) — Polijas-Lietuvas kopvalsts magnāts, karavadonis un Krievzemes vojevodistes vojevoda; * [[Mihals Koributs Višņoveckis]] (''Michał Korybut Wiśniowiecki''; 1640—1673) — Polijas karalis. {{uzvārds}} [[Kategorija:Poļu uzvārdi]] l1zo16xmc6ks1nh6ws3cbrno1k2480x 3 221075 4522102 4288452 2026-09-14T09:00:36Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4522102 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dukts}} -- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 23:10, 16 aprīlī, 2013 (EEST) {{pirmskats1}} == DEFAULTSORT == {{Info-defaultsort}} --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 18:43, 15 septembrī, 2013 (EEST) :Vēlreiz lūgums izlasīt šo paziņojumu. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 21:45, 9 decembrī, 2013 (EET) == Mikrofona aptauja == Es tur [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mikrofona_aptauja_1987&diff=2095075&oldid=2094874 pieliku] infokasti (ko gan vēl var papildināt ar datiem — kad notika noslēguma koncerts utt.; paraugu skatīt [[Special:WhatLinksHere/Veidne:Apbalvojuma_infokaste|kādā no šiem rakstiem]]) un kategorijas. Būtu jauki, ja turpmāk tas tiktu izdarīts arī pārējos rakstos, tos papildinot. Veiksmi vikidarbā! --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 08:16, 8 novembrī, 2013 (EET) == [[:Attēls:Selga.jpg]] == Foto varētu iet kā ''fair use'', bet vajag vismaz izcelsmes avotu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 17:43, 12 novembrī, 2013 (EET) :Ideāli būtu, ja varētu dabūt laikraksta numuru (vai saiti uz to, ja tas pieejams internetā) un fotogrāfa vārdu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 19:58, 12 novembrī, 2013 (EET) == [[:Attēls:Tautmilis.jpg]] == Korekti būtu attēla lapā ierakstīt grāmatas nosaukumu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 16:33, 31 decembrī, 2013 (EET) == DEFAULTSORT == {{Info-defaultsort}} --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 09:48, 4 janvārī, 2014 (EET) == Par atsaucēm == Sveiki! Turpmāk lūgums būtu neatstāt rakstu bez {{tl|atsauces}}. Tas, ka atsauces parādās pašās raksta beigās, nenozīmē, ka nav jāliek veidne, jo parasti atsauces būtu "jānoliek" pareizajā nodaļā. Apmēram [[Special:Diff/2265704|šādi]]. Un vēl lūgums, veidojot atsauces, nelikt vienkārši pliku saiti, bet padomāt nedaudz arī par noformējumu, pieliekot arī nosaukumu, piemēram, raksta nosaukumu vai kaut ko tamlīdzīgu. Izskatīsies daudz profesionālāk un arī skaistāk. Tāpat, ja, piemēram, mājaslapā nomainās linku sistēma, tad pēc plikas saites gandrīz nav iespējams vēlak uzzināt, kas tā bija par lapu, bet, pieliekot nosaukumu, ir daudz vieglāk atrast. Palīdzību skatīt [[Palīdzība:Atsauces un ārējās saites#Atsauces|šeit]]. Paldies un veiksmi vikidarbā! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:07, 27 janvārī, 2015 (EET) == Dukt, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.02 (EEST) == Maznozīmīgs labojums == Jauna satura pievienošana rakstā ([[Dzintars Sodums]]) nav [[Vikipēdija:Maznozīmīgs labojums|maznozīmīgs labojums]]! Lūdzu izlasi un ievēro. [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2017. gada 3. maijs, plkst. 19.29 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) == [[:Attēls:Prieksnojauta.jpg|Prieksnojauta.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Prieksnojauta.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 23. maijs, plkst. 20.58 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.56 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST) == [[:Attēls:Caps.jpg|Caps.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Caps.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 13. augusts, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Bille1.jpg|Bille1.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Bille1.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) == [[:Attēls:Trīs runči.jpg|Trīs runči.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Trīs runči.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.01 (EET) == [[:Attēls:Māsa Kerija.jpg|Māsa Kerija.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Māsa Kerija.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.01 (EET) == [[:Attēls:Šerloks Holmss.jpg|Šerloks Holmss.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Šerloks Holmss.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) == [[:Attēls:Sapņu pīpe albums.jpg|Sapņu pīpe albums.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Sapņu pīpe albums.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 16. marts, plkst. 20.00 (EET) == Iekavas (15.04.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3204500 šis labojums] lapā [[Gunars Saliņš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Gunars Saliņš|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Miglas krogā pie Melnās saules'' [izlase]. Rīga: Preses nams, 1993, sast. [[Māris Čaklais]]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 20.02 (EEST) == Iekavas (24.06.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3242823 šis labojums] lapā [[Edvarts Virza]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Edvarts Virza|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;Kultūras fonda godalga&#93;&#93;s <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>par darbiem "Poēmas" (1925), "Straumēni" (1934), "Kārlis Ulmanis" (1936) un "Jaunā junda" (1937) |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 24. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST) == [[:Attēls:Muzikalais kokteilis.jpg|Muzikalais kokteilis.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Muzikalais kokteilis.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == Iekavas (19.01.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3540457 šis labojums] lapā [[Straumēni (poēma)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Straumēni (poēma)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * Straumēni <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>angļu val. Tulk. Andrejs Veisbergs. ''Bear’s ears: an anthology of Latvian literature. 2nd edition.' |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 04.02 (EET) == Iekavas (20.08.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3672883 šis labojums] lapā [[Artis Ostups]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Artis Ostups|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>&#91;&#91;Einārs Pelšs&#93;&#93; paziņo, ka dibina "T balvu", kuru piešķir Ostupam par krājumu "Žesti".,ref<span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>&#91;https://www.punctummagazine.lv/2017/05/02/pirmo-t-balvu-sanemis-dzejnieks-artis-ostups/ Pirmo T<p>05/02/pirmo-t-balvu-sanemis-dzejnieks-artis-ostups/ Pirmo T balvu saņēmis dzejnieks Artis Ostups&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>. Punctum, 2017, 2. maijs.&lt;/ref&gt; |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, -1) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 12.02 (EEST) == [[:Attēls:Mazais ganiņš dziesmuspēle.jpg|Mazais ganiņš dziesmuspēle.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Mazais ganiņš dziesmuspēle.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 21.00 (EEST) == Iekavas (15.05.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3848255 šis labojums] lapā [[Uldis Stabulnieks]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Uldis Stabulnieks|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * "Joku dziesmas: Četras variācijas par retro tēmu", Melodija, 1983<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 15. maijs, plkst. 03.02 (EEST) == Iekavas (24.07.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3889235 šis labojums] lapā [[Monta Kroma]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Monta Kroma|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>un salīdzina viņas lomu ar Eduarda Mieželaiša nozīmi Lietuvas padomju laika dzejā.&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://www.15min.lt/kultura/naujiena/literatura/karo-lauko-sesele-kuri-modernizavo-latviu-poezija- |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 15.04 (EEST) == Man nepieciešama palīdzība, lai labotu ierakstu Vikipēdijā == Sveiki, ļaujiet man iepazīstināt sevi: mani sauc Inese, un esmu itāļu valodas studente. Man vajag kādu, kurš pārvalda latviešu valodu un ir gatavs man palīdzēt uzlabot Vikipēdijas ieraksta "Andrea Benetti" https://lv.wikipedia.org/wiki/Andrea_Beneti, slavenas itāļu mākslinieces, tulkojumu. Man ir nepieciešama jūsu palīdzība, lai uzlabotu lapu "Andrea Benetti", ievērojot lapas sākumā esošos pieprasījumus. Vai jūs varat man palīdzēt? Ja nevarat man palīdzēt, vai varat pateikt, ar ko es varu sazināties par šo problēmu? Tūkstoš paldies. [[Dalībnieks:InesVerlicchi|InesVerlicchi]] ([[Dalībnieka diskusija:InesVerlicchi|diskusija]]) 2025. gada 8. maijs, plkst. 02.03 (EEST) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. jūnijs, plkst. 06.49 (EEST) == Iekavas (14.09.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4522090 šis labojums] lapā [[Anna Auziņa]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Anna Auziņa|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: arī konceptuālā poēma &quot;Apziņa&quot;, kas veidota kā citātu un personisku piezīmju sakārtojums 12 daļās.&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://www.punctummagazine.lv/2026/09/09/2016-gada-kalendars-un-poema-apzina/ — 2016. gada |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 12.00 (EEST) m5lriks0j8uanh1l2c5mpp7d4122yiv 0 221242 4521977 4391476 2026-09-13T23:06:27Z Dukts 38889 /* Dzejoļu krājumi */ 4521977 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ingmāra Balode | vārds_orig = | attēls = Ingmāra Balode.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1981 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 29 | dz_vieta = [[Auce]], {{flag|Latvijas PSR}}<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ingmāra Balode''' (dzimusi 1981. gada 29. janvārī [[Auce|Aucē]]) ir latviešu dzejniece un tulkotāja. == Biogrāfija == Beigusi [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas koledžu]] un [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s bakalaura un maģistra studijas, studē tās doktorantūrā. No 2006. līdz 2011. gadam literārā redaktore portālā [[Satori (interneta žurnāls)|"Satori"]], kopš 2012. gada redaktore apgādā "[[Mansards]]". Publicē dzejoļus kopš 90. gadu beigām, agrīnā dzeja apkopota kopkrājumā "21 no 21. gadsimta" (1999), pēc tam iznākuši trīs dzejoļu krājumi. I. Balodes dzejoļi tulkoti angļu, lietuviešu, ukraiņu, poļu un čehu valodā, neliela dzejas izlase itāļu valodā iznākusi 2016. gadā Venēcijā.<ref>Solo il mare può far rumore. https://www.amazon.it/Solo-mare-pu%C3%B2-far-rumore/dp/8896590892</ref> Tulko daiļliteratūru pārsvarā no poļu un angļu valodas, atdzejo arī čehu, slovāku un krievu autorus. Tulkojusi savas paaudzes poļu rakstnieku darbus ([[Dorota Maslovska]], [[Mikolajs Ložiņskis]], kā arī [[Ādams Zagajevskis|Ādama Zagajevska]] dzejas izlasi. Publicējusi arī [[E. E. Kamingss|E. E. Kamingsa]], [[Tadeušs Dobrovskis|Tadeuša Dobrovska]], [[Jaceks Denels|Jaceka Denela]] un citu autoru darbu atdzejojumus, kā arī [[Slavomirs Mrožeks|Slavomira Mrožeka]] īsprozas tulkojumus. Veidojusi [[radio NABA]] iknedēļas dzejas raidījumu "Bronhīts". [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s biedre (2006). Divreiz saņēmusi [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] — nominācijā "Labākā debija" par pirmo dzejoļu krājumu un nominācijā "Labākā dzejas grāmata" par otro. Par Ā. Zagajevska izlasi saņēmusi žurnāla "[[Latvju Teksti]]" [[Dzejas dienu balva|balvu atdzejā]] (2010), bet par [[Mikolajs Ložiņskis|M. Ložiņska]] grāmatas tulkojumu — [[Jāņa Baltvilka balva|Jāņa Baltvilka balvu]] (2012). Par nopelniem poļu literatūras tulkošanā saņēmusi [[Polija]]s Republikas Nopelnu ordeņa sudraba krustu (2018).<ref>[http://www.la.lv/latvijas-kulturas-nozares-parstavjiem-pieskirs-polijas-apbalvojumus Latvijas kultūras nozares pārstāvjiem piešķirs Polijas apbalvojumus]. Latvijas Avīze, 2018, 5. novembris.</ref> == Bibliogrāfija == === Dzejoļu krājumi === * ''Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli''. Rīga: 1/4 Satori, 2007. * ''Alba''. Rīga: Mansards, 2012. * ''Dzejoļi pēc mūsu ēras''. Rīga: Neputns, 2020. * ''Atrodi makšķernieku''. Carnikava: Punctum, 2026. === Grāmatas citās valodās === * ''Trokšņot drīkst tikai jūra / Solo il mare può far rumore''. Itāļu valodā atdz. Paolo Pantaleo. Venezia: Damocle, 2016. * ''Альба'' (Alba). Ukraiņu valodā atdz. Māris Salējs un Jurijs Zavadskis. Тернопіль: Крок, 2019. === Dzeja antoloģijās un kopkrājumos === * ''Ord och steg'' (zviedru valodā atdz. J. Kronbergs). Stockholm: Tranan, 2008. * ''Six Latvian Poets'' ("Seši latviešu dzejnieki", angļu valodā, atdz. I. Lešinska): <small>[[Anna Auziņa|A. Auziņa]], Ingmāra Balode, [[Agnese Krivade|A. Krivade]], [[Marts Pujāts|M. Pujāts]], [[Māris Salējs|M. Salējs]], [[Kārlis Vērdiņš|K. Vērdiņš]].</small> Todmorden: Arc Publications, 2011. * ''Junge Dichtung aus Lettland'' (vācu valodā atdz. K. Grasis). Berlin: hochroth, 2013. * ''Девичий виноград: Женская поэзия Латвии'' (krievu valodā atdz. [[Sergejs Moreino|S. Moreino]]). Русский Гулливер, 2014. * ''Dzeja: antologija sodobne latvijske poezije'' (slovēņu valodā). Sast. Klemen Pisk un Artis Ostups. Ljubljana: Društvo slovenskih pisateljev, 2016. === Tulkojumi === * Nīls Geimens. ''Nekadiene''. Rīga: AGB, 2005. * Hanna Krāla. ''Paspēt brīdi pirms Dieva''. Rīga: Dienas grāmata, 2005. * Dorota Maslovska. ''Poļu-krievu karš zem sarkani baltā karoga''. Rīga: Dienas grāmata, 2007. * Mikolajs Ložiņskis. ''Reisefieber''. Rīga: 1/4 Satori, 2008. * Ādams Zagajevskis. ''Svešā skaistumā''. Rīga: 1/4 Satori, 2009. * Mikolajs Ložiņskis. ''Būtnes bēg''. Rīga: Liels un mazs, 2011. * Mikolajs Ložiņskis. ''Grāmata''. Rīga: Mansards, 2014. * E. E. Kamingss. ''Pavasara virpulis'' [līdzautore, sastādītāja kopā ar K. Vecgrāvi]. Rīga: Neputns, 2017. * Jaroslavs Ivaškevičs. ''Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja''. Rīga: Neputns, 2019. * Česlavs Milošs. ''Dāvana''. Rīga: Neputns, 2021. * Serhijs Žadans. ''Harkivas dinamo'' [līdzautore]. Rīga: Orbīta, 2023. * Mikolajs Ložiņskis. ''Dāvana diviem''. Rīga: Liels un mazs, 2023. * Romans Honets. ''Ziema, maldi''. Carnikava: Punctum, 2025. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balode, Ingmara}} [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Aucē dzimušie]] biz1oavcx374yowj453fc2xh7zwt3mi 4521979 4521977 2026-09-13T23:12:18Z Dukts 38889 /* Dzeja antoloģijās un kopkrājumos */ 4521979 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ingmāra Balode | vārds_orig = | attēls = Ingmāra Balode.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1981 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 29 | dz_vieta = [[Auce]], {{flag|Latvijas PSR}}<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ingmāra Balode''' (dzimusi 1981. gada 29. janvārī [[Auce|Aucē]]) ir latviešu dzejniece un tulkotāja. == Biogrāfija == Beigusi [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas koledžu]] un [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s bakalaura un maģistra studijas, studē tās doktorantūrā. No 2006. līdz 2011. gadam literārā redaktore portālā [[Satori (interneta žurnāls)|"Satori"]], kopš 2012. gada redaktore apgādā "[[Mansards]]". Publicē dzejoļus kopš 90. gadu beigām, agrīnā dzeja apkopota kopkrājumā "21 no 21. gadsimta" (1999), pēc tam iznākuši trīs dzejoļu krājumi. I. Balodes dzejoļi tulkoti angļu, lietuviešu, ukraiņu, poļu un čehu valodā, neliela dzejas izlase itāļu valodā iznākusi 2016. gadā Venēcijā.<ref>Solo il mare può far rumore. https://www.amazon.it/Solo-mare-pu%C3%B2-far-rumore/dp/8896590892</ref> Tulko daiļliteratūru pārsvarā no poļu un angļu valodas, atdzejo arī čehu, slovāku un krievu autorus. Tulkojusi savas paaudzes poļu rakstnieku darbus ([[Dorota Maslovska]], [[Mikolajs Ložiņskis]], kā arī [[Ādams Zagajevskis|Ādama Zagajevska]] dzejas izlasi. Publicējusi arī [[E. E. Kamingss|E. E. Kamingsa]], [[Tadeušs Dobrovskis|Tadeuša Dobrovska]], [[Jaceks Denels|Jaceka Denela]] un citu autoru darbu atdzejojumus, kā arī [[Slavomirs Mrožeks|Slavomira Mrožeka]] īsprozas tulkojumus. Veidojusi [[radio NABA]] iknedēļas dzejas raidījumu "Bronhīts". [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s biedre (2006). Divreiz saņēmusi [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] — nominācijā "Labākā debija" par pirmo dzejoļu krājumu un nominācijā "Labākā dzejas grāmata" par otro. Par Ā. Zagajevska izlasi saņēmusi žurnāla "[[Latvju Teksti]]" [[Dzejas dienu balva|balvu atdzejā]] (2010), bet par [[Mikolajs Ložiņskis|M. Ložiņska]] grāmatas tulkojumu — [[Jāņa Baltvilka balva|Jāņa Baltvilka balvu]] (2012). Par nopelniem poļu literatūras tulkošanā saņēmusi [[Polija]]s Republikas Nopelnu ordeņa sudraba krustu (2018).<ref>[http://www.la.lv/latvijas-kulturas-nozares-parstavjiem-pieskirs-polijas-apbalvojumus Latvijas kultūras nozares pārstāvjiem piešķirs Polijas apbalvojumus]. Latvijas Avīze, 2018, 5. novembris.</ref> == Bibliogrāfija == === Dzejoļu krājumi === * ''Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli''. Rīga: 1/4 Satori, 2007. * ''Alba''. Rīga: Mansards, 2012. * ''Dzejoļi pēc mūsu ēras''. Rīga: Neputns, 2020. * ''Atrodi makšķernieku''. Carnikava: Punctum, 2026. === Grāmatas citās valodās === * ''Trokšņot drīkst tikai jūra / Solo il mare può far rumore''. Itāļu valodā atdz. Paolo Pantaleo. Venezia: Damocle, 2016. * ''Альба'' (Alba). Ukraiņu valodā atdz. Māris Salējs un Jurijs Zavadskis. Тернопіль: Крок, 2019. === Dzeja antoloģijās un kopkrājumos === * ''Ord och steg'' (zviedru valodā atdz. J. Kronbergs). Stockholm: Tranan, 2008. * ''Six Latvian Poets'' ("Seši latviešu dzejnieki", angļu valodā, atdz. I. Lešinska): <small>[[Anna Auziņa|A. Auziņa]], Ingmāra Balode, [[Agnese Krivade|A. Krivade]], [[Marts Pujāts|M. Pujāts]], [[Māris Salējs|M. Salējs]], [[Kārlis Vērdiņš|K. Vērdiņš]].</small> Todmorden: Arc Publications, 2011. * ''Junge Dichtung aus Lettland'' (vācu valodā atdz. K. Grasis). Berlin: hochroth, 2013. * ''Девичий виноград: Женская поэзия Латвии'' (krievu valodā atdz. [[Sergejs Moreino|S. Moreino]]). Русский Гулливер, 2014. * ''Dzeja: antologija sodobne latvijske poezije'' (slovēņu valodā). Sast. Klemen Pisk un Artis Ostups. Ljubljana: Društvo slovenskih pisateljev, 2016. * ''Introvertide ball: Läti uue luule antoloogia'' (Introvertu balle: latviešu mūsdienu dzejas antoloģija). Igauņu valodā atdz. Contra. Tallinn: Hea lugu, 2022. === Tulkojumi === * Nīls Geimens. ''Nekadiene''. Rīga: AGB, 2005. * Hanna Krāla. ''Paspēt brīdi pirms Dieva''. Rīga: Dienas grāmata, 2005. * Dorota Maslovska. ''Poļu-krievu karš zem sarkani baltā karoga''. Rīga: Dienas grāmata, 2007. * Mikolajs Ložiņskis. ''Reisefieber''. Rīga: 1/4 Satori, 2008. * Ādams Zagajevskis. ''Svešā skaistumā''. Rīga: 1/4 Satori, 2009. * Mikolajs Ložiņskis. ''Būtnes bēg''. Rīga: Liels un mazs, 2011. * Mikolajs Ložiņskis. ''Grāmata''. Rīga: Mansards, 2014. * E. E. Kamingss. ''Pavasara virpulis'' [līdzautore, sastādītāja kopā ar K. Vecgrāvi]. Rīga: Neputns, 2017. * Jaroslavs Ivaškevičs. ''Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja''. Rīga: Neputns, 2019. * Česlavs Milošs. ''Dāvana''. Rīga: Neputns, 2021. * Serhijs Žadans. ''Harkivas dinamo'' [līdzautore]. Rīga: Orbīta, 2023. * Mikolajs Ložiņskis. ''Dāvana diviem''. Rīga: Liels un mazs, 2023. * Romans Honets. ''Ziema, maldi''. Carnikava: Punctum, 2025. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balode, Ingmara}} [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Aucē dzimušie]] tf4hl5zy8njgp3tmbor2keoq1zx4krr 3 227111 4521625 4431957 2026-09-13T13:12:57Z SHB2000 98004 SHB2000 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Stratos 449]] uz [[Dalībnieka diskusija:Risantana]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Stratos 449|Stratos 449]]" to "[[Special:CentralAuth/Risantana|Risantana]]" 2050868 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Cheposo}} -- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 16:30, 21 jūnijā, 2013 (EEST) i9sdbo6evnoy43j8mpcrk8ummyisdlg 0 228339 4521811 3934537 2026-09-13T18:17:48Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[IRIS (Saules observatorija)]] uz [[IRIS]]: Nav citu IRIS (vismaz pagaidām) 3934537 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = IRIS | Nosaukums_orig = Interface Region Imaging Spectrograph | Attēls = IRIS satellite.jpg | Attēla_izmērs = 280px | Att_virsraksts = ''IRIS'' mākslinieka skatījumā | Programma = [[Small Explorer program|SMEX]] | KA_veids = Saules observatorija | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = [[Lockheed Martin]], [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]], {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = [[Lockheed Martin]], [[Smitsona astrofizikas observatorija]] {{USA}} | Starta_gads = 2013 | Starts = {{dat|2013|6|27|SK}} 02:27:46 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] | Nesējs = [[Pegasus-XL]] | Starta_valsts = | Starta_vieta = [[Klusais okeāns|okeānā]] netālu no [[Vandenberga Gaisa spēku stacija]]s | Starta_laukums = [[Lockheed L-1011 TriStar|L-1011 Stargazer]] | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = 2 gadi (plānots) | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = 2013-033A | Tīmekļa_vietne = [http://iris.lmsal.com/ iris.lmsal.com] | Masa = 183 kg | Enerģija = [[saules baterija]]s | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Orbītas_piezīmes = <ref name="zarya 2013" /> | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = LEO | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 97,91° | Periods = 97,56 min | Apoapsīda = 664 km | Periapsīda = 620 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = }} '''IRIS''' jeb '''Interface Region Imaging Spectrograph''' (no [[angļu valoda]]s — Saskarnes reģiona attēlu spektrometrs) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kosmiskais aparāts]] [[Saule]]s izpētei. Tā ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] programmas [[Small Explorer program]] divpadsmitā misija ('''''SMEX-12'''''). Palaists 2013. gada jūnijā. Tas novēros Saules koronu un hromosfēru, lai labāk izprastu enerģijas pārvienošanos caur Sules atmosfēru. Kosmisko aparātu izgatavoja [[Lockheed Martin]] ''Solar and Astrophysics Laboratory'' (''LMSAL''). Teeleskops uzbūvēts [[Smitsona astrofizikas observatorija|Smitsona astrofizikas observatorijā]] (''Smithsonian Astrophysical Observatory'') ''IRIS'' instruments ir [[Ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] [[spektrometrs]] ar attēlu uzņemšanas biežumu viens kadrs sekundē. Tā izšķirtspēja ir 0,3 leņķa sekundes ar spektrālo izšķirtspēju [[angstrēms|angstrēma]] daļas. ''IRIS'' palaists {{dat|2013|6|27||bez}} 02:27:46 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] ar nesējraķeti [[Pegasus-XL]] no [[Lockheed L-1011 TriStar|L-1011]] lidmašīnas ''Stargazer'' virs [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] aptuveni 160 km uz ziemeļrietumiem no [[Vandenberga Gaisa spēku stacija]]s.<ref name="zarya 2013" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="zarya 2013">[http://www.zarya.info/Diaries/Launches/Launches.php?year=2013 2013 - Launches to Orbit and Beyond]</ref> }} == Ārējās saites == * [http://iris.lmsal.com/ IRIS] ''CalteLockheed Martin Solar and Astrophysics Laboratorych'' vietnē {{en ikona}} * [http://www.nasa.gov/mission_pages/iris/index.html IRIS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230904203041/https://www.nasa.gov/mission_pages/iris/index.html |date={{dat|2023|09|04||bez}} }} NASA vietnē {{en ikona}} * [http://iris.gsfc.nasa.gov/ IRIS] NASA Goddard Space Flight Center vietnē {{en ikona}} * [http://space.skyrocket.de/doc_sdat/explorer_galex.htm Explorer: GALEX (SMEX 7)] Gunter Dirk Krebs {{en ikona}} {{2013. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Saules izpētes kosmiskie aparāti]] lt9zgeojfam7glpaooaidzdpvyuahgi 0 228966 4521591 4324726 2026-09-13T12:22:27Z SalSapiente 147427 Papildināta biogrāfija. 4521591 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ilze Jaunalksne-Rēdere | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1976 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = {{flag|Latvija}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = [[žurnālistika|žurnāliste]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Gundars Rēders]] <small>(2019 —''pašlaik'')</small> | bērni = divas meitas | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ilze Jaunalksne-Rēdere''' (dzimusi '''Ilze Jaunalksne''' {{dat|1976|11|19}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[Latvija]]s [[žurnālistika|žurnāliste]]. Kopš 2008. gada — viena no [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma "[[Nekā personīga]]" veidotājām un vadītājām. == Biogrāfija == Absolvējusi [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāziju]]. Kļuvusi par žurnālisti. 1999. gadā ieguva balvu "Žurnālistikas cerības" televīzijas kategorijā. 2003. gadā atzīta par [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) labāko žurnālisti-redaktori un viņas gatavotā [[Digitalizācijas lieta]]s atspoguļošana — par labāko ziņu sižetu. 2004. gadā nominēta [[Cicerona balva]]i par mērķtiecīgu ieguldījumu žurnālistikā un sabiedrību interesējošu tematu atspoguļojumu.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Sieviete ar krampi | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2006. gada 23. martā | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/sieviete-ar-krampi-12738988 }}</ref> 2005. gadā kļuva par vienu no LTV analītiskā raidījuma "[[De facto (raidījums)|De facto]]" vadītājām un veidotājām.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Svētdienās Panorāmu vadīs žurnālisti | first = Anda | last = Burve | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2005. gada 1. septembrī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/svetdienas-panoramu-vadis-zurnalisti-125202898 }}</ref> 2005. gada beigās un 2006. gada sākumā [[Finanšu policija]] noklausījās Jaunalksnes telefonsarunas, par ko tika ierosināts kriminālprocess. 2013. gadā apsūdzētajiem tika piespriesti naudassodi.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunalksnes sarunu noklausīšanās lietā apsūdzētajiem Finanšu policijas darbiniekiem - naudas sodi | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 17. aprīlī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunalksnes-sarunu-noklausisanas-lieta-apsudzetajiem-finansu-policijas-darbiniekiem-naudas-sodi.d?id=43239424 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20130421054830/http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunalksnes-sarunu-noklausisanas-lieta-apsudzetajiem-finansu-policijas-darbiniekiem-naudas-sodi.d?id=43239424 | archivedate = 2013. gada 21. Aprīlis }}</ref> 2008. gada sākumā viņa kļuva par vienu no [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma "[[Nekā personīga]]" veidotājiem un vadītājiem.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Nekā personīga vadīšanu no Strautmanes pārņems Jaunalksne | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2008. gada 9. janvārī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/neka-personiga-vadisanu-no-strautmanes-parnems-jaunalksne-31722 }}</ref> No 2011. gada septembra līdz 2012. gada septembrim bija bērna kopšanas atvaļinājumā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = "Nekā personīga" vadītāju Jaunalksni nomainīs Spriņģe | publisher = [[Kas jauns?]] | date = 2011. gada 28. septembrī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140111025529/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archivedate = 2014. gada 11. Janvāris }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunā māmiņa Jaunalksne atgriežas „Nekā personīga” | publisher = [[Kas jauns?]] | date = 2012. gada 22. augustā | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/91717/jauna-mamina-jaunalksne-atgriezas-neka-personiga | archiveurl = https://web.archive.org/web/20120823203335/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/91717/jauna-mamina-jaunalksne-atgriezas-neka-personiga | archivedate = 2012. gada 23. Augustsss }}</ref> 2019. gadā apprecējusies ar televīzijas žurnālistu [[Gundars Rēders|Gundaru Rēderu]].<ref>[https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/apprecejusies-tv-zurnalisti-ilze-jaunalksne-un-gundars-reders.d?id=51334617 Apprecējušies TV žurnālisti Ilze Jaunalksne un Gundars Rēders] Delfi</ref> 2021. gadā apbalvota ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] IV (virsnieka) šķiru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/domburs-iecelts-par-triju-zvaigznu-ordena-komandieri|title=Žurnālists Domburs iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri. Apbalvojums piešķirts kopumā 12 žurnālistikas profesionāļiem|website=LA.LV|access-date=2021-05-05|date=2021-04-30|language=lv}}</ref> 2026. gada septembrī Ilze Jaunalksne-Rēdere saņēma Latvijas Žurnālistu asociācijas “Izcilības balvu” kategorijā “Pētniecība un analītika” par raidījuma “Nekā personīga” sižetu sēriju “Kokrūpnieku lieta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/latvijas-zurnalistu-asociacijas-izcilibas-balvas-sanem-ieva-varna-un-ilze-jaunalksne-redere/|title=Latvijas Žurnālistu asociācijas "Izcilības balvas" saņem Ieva Vārna un Ilze Jaunalksne‑Rēdere|website=tv3.lv|access-date=2026-09-13|date=2026-09-04|language=lv}}</ref> Sižetu sērija un tās profesionālais novērtējums vienlaikus izraisīja arī kritisku diskusiju publiskajā telpā. “Puaro”, pārpublicējot izdevuma “Jēkabpils Laiks” rakstu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/vai-izcilibas-balvai-nav-par-agru-/|title=Vai Izcilības balvai nav par agru?|website=Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas|access-date=2026-09-13|date=2026-08-31|language=lv}}</ref>, aktualizēja jautājumu par sižetos paustās informācijas izvērtēšanu, norādot uz dezinformācijas, viltus ziņu un manipulācijas ar sabiedrības viedokli iespējamību, kā arī uz to, ka publiskajā telpā var tikt priekšlaicīgi nostiprināta tikai viena notikumu versija laikā, kad ar lietu saistītie tiesiskie procesi vēl nav noslēgušies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/tiesiskums/vai-par-viltus-zinam-un-dezinformaciju-tagad-dos-balvas/|title=Vai par viltus ziņām un dezinformāciju tagad dos balvas?|website=Puaro|access-date=2026-09-13|date=2026-09-01|language=lv-LV}}</ref> Savukārt Jauns.lv aktualizēja jautājumu par balvas piešķiršanas ētiskumu pirms lietas juridiska noslēguma, uzsverot nepieciešamību nošķirt žurnālistikas darba profesionālo novērtējumu no juridiski pierādītiem secinājumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/726965-kokrupnieku-lietas-sizeti-nomineti-izcilibas-balvai-cik-etiski-tas-ir-ja-vel-nav-tiesas-sprieduma|title=“Kokrūpnieku lietas” sižeti nominēti Izcilības balvai - cik ētiski tas ir, ja vēl nav tiesas sprieduma?|website=https://jauns.lv|access-date=2026-09-13|date=2026-09-03|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jaunalksne, Ilze}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālistes]] [[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]] [[Kategorija:TV3 darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] l1jde1i7mrv51k74nnrbr6ebcxzyel9 4521657 4521591 2026-09-13T13:58:09Z Egilus 27634 4521657 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ilze Jaunalksne-Rēdere | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1976 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = {{flag|Latvija}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = [[žurnālistika|žurnāliste]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Gundars Rēders]] <small>(2019 —''pašlaik'')</small> | bērni = divas meitas | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ilze Jaunalksne-Rēdere''' (dzimusi '''Ilze Jaunalksne''' {{dat|1976|11|19}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[Latvija]]s [[žurnālistika|žurnāliste]]. Kopš 2008. gada — viena no [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma "[[Nekā personīga]]" veidotājām un vadītājām. == Biogrāfija == Absolvējusi [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāziju]]. Kļuvusi par žurnālisti. 1999. gadā ieguva balvu "Žurnālistikas cerības" televīzijas kategorijā. 2003. gadā atzīta par [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) labāko žurnālisti-redaktori un viņas gatavotā [[Digitalizācijas lieta]]s atspoguļošana — par labāko ziņu sižetu. 2004. gadā nominēta [[Cicerona balva]]i par mērķtiecīgu ieguldījumu žurnālistikā un sabiedrību interesējošu tematu atspoguļojumu.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Sieviete ar krampi | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2006. gada 23. martā | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/sieviete-ar-krampi-12738988 }}</ref> 2005. gadā kļuva par vienu no LTV analītiskā raidījuma "[[De facto (raidījums)|De facto]]" vadītājām un veidotājām.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Svētdienās Panorāmu vadīs žurnālisti | first = Anda | last = Burve | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2005. gada 1. septembrī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/svetdienas-panoramu-vadis-zurnalisti-125202898 }}</ref> 2005. gada beigās un 2006. gada sākumā [[Finanšu policija]] noklausījās Jaunalksnes telefonsarunas, par ko tika ierosināts kriminālprocess. 2013. gadā apsūdzētajiem tika piespriesti naudassodi.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunalksnes sarunu noklausīšanās lietā apsūdzētajiem Finanšu policijas darbiniekiem - naudas sodi | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 17. aprīlī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunalksnes-sarunu-noklausisanas-lieta-apsudzetajiem-finansu-policijas-darbiniekiem-naudas-sodi.d?id=43239424 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20130421054830/http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunalksnes-sarunu-noklausisanas-lieta-apsudzetajiem-finansu-policijas-darbiniekiem-naudas-sodi.d?id=43239424 | archivedate = 2013. gada 21. Aprīlis }}</ref> 2008. gada sākumā viņa kļuva par vienu no [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma "[[Nekā personīga]]" veidotājiem un vadītājiem.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Nekā personīga vadīšanu no Strautmanes pārņems Jaunalksne | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2008. gada 9. janvārī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/neka-personiga-vadisanu-no-strautmanes-parnems-jaunalksne-31722 }}</ref> No 2011. gada septembra līdz 2012. gada septembrim bija bērna kopšanas atvaļinājumā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = "Nekā personīga" vadītāju Jaunalksni nomainīs Spriņģe | publisher = [[Kas jauns?]] | date = 2011. gada 28. septembrī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140111025529/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archivedate = 2014. gada 11. Janvāris }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunā māmiņa Jaunalksne atgriežas „Nekā personīga” | publisher = [[Kas jauns?]] | date = 2012. gada 22. augustā | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/91717/jauna-mamina-jaunalksne-atgriezas-neka-personiga | archiveurl = https://web.archive.org/web/20120823203335/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/91717/jauna-mamina-jaunalksne-atgriezas-neka-personiga | archivedate = 2012. gada 23. Augustsss }}</ref> 2019. gadā apprecējusies ar televīzijas žurnālistu [[Gundars Rēders|Gundaru Rēderu]].<ref>[https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/apprecejusies-tv-zurnalisti-ilze-jaunalksne-un-gundars-reders.d?id=51334617 Apprecējušies TV žurnālisti Ilze Jaunalksne un Gundars Rēders] Delfi</ref> 2021. gadā apbalvota ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] IV (virsnieka) šķiru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/domburs-iecelts-par-triju-zvaigznu-ordena-komandieri|title=Žurnālists Domburs iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri. Apbalvojums piešķirts kopumā 12 žurnālistikas profesionāļiem|website=LA.LV|access-date=2021-05-05|date=2021-04-30|language=lv}}</ref> 2026. gada septembrī Ilze Jaunalksne-Rēdere saņēma Latvijas Žurnālistu asociācijas “Izcilības balvu” kategorijā “Pētniecība un analītika” par raidījuma “Nekā personīga” sižetu sēriju “Kokrūpnieku lieta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/latvijas-zurnalistu-asociacijas-izcilibas-balvas-sanem-ieva-varna-un-ilze-jaunalksne-redere/|title=Latvijas Žurnālistu asociācijas "Izcilības balvas" saņem Ieva Vārna un Ilze Jaunalksne‑Rēdere|website=tv3.lv|access-date=2026-09-13|date=2026-09-04|language=lv}}</ref> Sižetu sērija un tās profesionālais novērtējums vienlaikus izraisīja arī kritisku diskusiju publiskajā telpā, jo lieta vēl nav noslēgta un šī versija varētu ietekmēt galīgo lēmumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/tiesiskums/vai-par-viltus-zinam-un-dezinformaciju-tagad-dos-balvas/|title=Vai par viltus ziņām un dezinformāciju tagad dos balvas?|website=Puaro|access-date=2026-09-13|date=2026-09-01|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/726965-kokrupnieku-lietas-sizeti-nomineti-izcilibas-balvai-cik-etiski-tas-ir-ja-vel-nav-tiesas-sprieduma|title=“Kokrūpnieku lietas” sižeti nominēti Izcilības balvai - cik ētiski tas ir, ja vēl nav tiesas sprieduma?|website=https://jauns.lv|access-date=2026-09-13|date=2026-09-03|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jaunalksne, Ilze}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālistes]] [[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]] [[Kategorija:TV3 darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] rl6trwvynlm4ji6gvbwca11jwhh10ux 4521835 4521657 2026-09-13T18:43:57Z Biafra 13794 4521835 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ilze Jaunalksne-Rēdere | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1976 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = {{flag|Latvija}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = [[žurnālistika|žurnāliste]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Gundars Rēders]] <small>(2019 —''pašlaik'')</small> | bērni = divas meitas | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ilze Jaunalksne-Rēdere''' (dzimusi '''Ilze Jaunalksne''' {{dat|1976|11|19}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[Latvija]]s [[žurnālistika|žurnāliste]]. Kopš 2008. gada — viena no [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma "[[Nekā personīga]]" veidotājām un vadītājām. == Biogrāfija == Absolvējusi [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāziju]]. Kļuvusi par žurnālisti. 1999. gadā ieguva balvu "Žurnālistikas cerības" televīzijas kategorijā. 2003. gadā atzīta par [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) labāko žurnālisti-redaktori un viņas gatavotā [[Digitalizācijas lieta]]s atspoguļošana — par labāko ziņu sižetu. 2004. gadā nominēta [[Cicerona balva]]i par mērķtiecīgu ieguldījumu žurnālistikā un sabiedrību interesējošu tematu atspoguļojumu.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Sieviete ar krampi | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2006. gada 23. martā | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/sieviete-ar-krampi-12738988 }}</ref> 2005. gadā kļuva par vienu no LTV analītiskā raidījuma "[[De facto (raidījums)|De facto]]" vadītājām un veidotājām.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Svētdienās Panorāmu vadīs žurnālisti | first = Anda | last = Burve | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2005. gada 1. septembrī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/svetdienas-panoramu-vadis-zurnalisti-125202898 }}</ref> 2005. gada beigās un 2006. gada sākumā [[Finanšu policija]] noklausījās Jaunalksnes telefonsarunas, par ko tika ierosināts kriminālprocess. 2013. gadā apsūdzētajiem tika piespriesti naudassodi.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunalksnes sarunu noklausīšanās lietā apsūdzētajiem Finanšu policijas darbiniekiem - naudas sodi | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 17. aprīlī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunalksnes-sarunu-noklausisanas-lieta-apsudzetajiem-finansu-policijas-darbiniekiem-naudas-sodi.d?id=43239424 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20130421054830/http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunalksnes-sarunu-noklausisanas-lieta-apsudzetajiem-finansu-policijas-darbiniekiem-naudas-sodi.d?id=43239424 | archivedate = 2013. gada 21. Aprīlis }}</ref> 2008. gada sākumā viņa kļuva par vienu no [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma "[[Nekā personīga]]" veidotājiem un vadītājiem.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Nekā personīga vadīšanu no Strautmanes pārņems Jaunalksne | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2008. gada 9. janvārī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/neka-personiga-vadisanu-no-strautmanes-parnems-jaunalksne-31722 }}</ref> No 2011. gada septembra līdz 2012. gada septembrim bija bērna kopšanas atvaļinājumā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = "Nekā personīga" vadītāju Jaunalksni nomainīs Spriņģe | publisher = [[Kas jauns?]] | date = 2011. gada 28. septembrī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140111025529/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archivedate = 2014. gada 11. Janvāris }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Jaunā māmiņa Jaunalksne atgriežas „Nekā personīga” | publisher = [[Kas jauns?]] | date = 2012. gada 22. augustā | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/91717/jauna-mamina-jaunalksne-atgriezas-neka-personiga | archiveurl = https://web.archive.org/web/20120823203335/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/91717/jauna-mamina-jaunalksne-atgriezas-neka-personiga | archivedate = 2012. gada 23. Augustsss }}</ref> 2019. gadā apprecējusies ar televīzijas žurnālistu [[Gundars Rēders|Gundaru Rēderu]].<ref>[https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/apprecejusies-tv-zurnalisti-ilze-jaunalksne-un-gundars-reders.d?id=51334617 Apprecējušies TV žurnālisti Ilze Jaunalksne un Gundars Rēders] Delfi</ref> 2021. gadā apbalvota ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] IV (virsnieka) šķiru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/domburs-iecelts-par-triju-zvaigznu-ordena-komandieri|title=Žurnālists Domburs iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri. Apbalvojums piešķirts kopumā 12 žurnālistikas profesionāļiem|website=LA.LV|access-date=2021-05-05|date=2021-04-30|language=lv}}</ref> 2026. gada septembrī Ilze Jaunalksne-Rēdere saņēma Latvijas Žurnālistu asociācijas “Izcilības balvu” kategorijā “Pētniecība un analītika” par raidījuma “Nekā personīga” sižetu sēriju “Kokrūpnieku lieta”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/latvijas-zurnalistu-asociacijas-izcilibas-balvas-sanem-ieva-varna-un-ilze-jaunalksne-redere/|title=Latvijas Žurnālistu asociācijas "Izcilības balvas" saņem Ieva Vārna un Ilze Jaunalksne‑Rēdere|website=tv3.lv|access-date=2026-09-13|date=2026-09-04|language=lv}}</ref> Sižetu sērija un tās profesionālais novērtējums vienlaikus izraisīja arī kritisku diskusiju publiskajā telpā, jo lieta vēl nav noslēgta, un šī versija varētu ietekmēt galīgo lēmumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/tiesiskums/vai-par-viltus-zinam-un-dezinformaciju-tagad-dos-balvas/|title=Vai par viltus ziņām un dezinformāciju tagad dos balvas?|website=Puaro|access-date=2026-09-13|date=2026-09-01|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/726965-kokrupnieku-lietas-sizeti-nomineti-izcilibas-balvai-cik-etiski-tas-ir-ja-vel-nav-tiesas-sprieduma|title=“Kokrūpnieku lietas” sižeti nominēti Izcilības balvai - cik ētiski tas ir, ja vēl nav tiesas sprieduma?|website=https://jauns.lv|access-date=2026-09-13|date=2026-09-03|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jaunalksne, Ilze}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālistes]] [[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]] [[Kategorija:TV3 darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] loeqrlbv75btzzcrgac3vkc2pk4wazx 0 230387 4521661 3957396 2026-09-13T14:07:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521661 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|zodiaka zīmi|Jaunava (nozīmju atdalīšana)|Jaunava}} [[Attēls:Virgo.svg|thumbnail|200px|Jaunavas zodiaka zīmes simbols]] '''Jaunava''' ({{val|la|Virgo}}) ir sestā [[zodiaks|zodiaka]] zīme, kas reprezentē [[Jaunava (zvaigznājs)|Jaunavas zvaigznāju]]. Zodiaka aplī atrodas no 150 līdz 180 grādiem. Cilvēki, kas pēc horoskopa ir jaunavas, ir dzimuši laika posmā no [[23. augusts|23. augusta]] līdz [[22. septembris|22. septembrim]].<ref>[https://www.astrology.com/zodiac-signs Astrology.com Zodiac signs]</ref> Šīs zodiaka zīmes simbols ir šāds: ♍. Pēc astrologu uzskatiem, tā ir viena no trim [[zemes zīme|zemes zīmēm]]. Jaunavas zīmi pārvaldošā [[planēta]] ir [[Merkurs (planēta)|Merkurs]].<ref name="astrologija.lv"/><ref name="EB">{{Tīmekļa atsauce|title=Virgo|url=https://www.britannica.com/place/Virgo|access-date=2022-11-06|website=[[Britannica]]}}</ref><ref name="OP2">{{Tīmekļa atsauce|title=Astrological Signs|url=https://www.encyclopedia.com/science/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/astrological-signs|access-date=2022-11-07|website=Encyclopedia of Occultism and Parapsychology}}</ref> Jaunava vienmēr tiek attēlota ar spārniem un vārpām. Šī zvaigznāja galveno zvaigzni sauc par [[Spika|Spiku]], t.i. vārpu. Jaunava pieder pie četrām mainīgajām (mutabelajām) zīmēm kopā ar [[Dvīņi (zodiaka zīme)|Dvīņiem]], [[Strēlnieks (zodiaka zīme)|Strēlnieku]] un [[Zivis (zodiaka zīme)|Zivīm]]. Ar Jaunavu asociē pelēko ([[Merkurs (planēta)|Merkura]]) un violeto (nomierinošo) krāsu, no metāliem — dzīvsudrabu un zeltu (tāpat kā Dvīņiem, kopā ar kuriem tas ir vienīgais šāds sakrītošs metālu komplekts starp divām zīmēm). == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="astrologija.lv">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.astrologija.lv/lv/jaunava | title= Jaunava | publisher= astrologija.lv | accessdate= 2013. gada 6. augustā | language= latviski | archive-date= 2013. gada 27. Jūlijs | archive-url= https://web.archive.org/web/20130727072857/http://www.astrologija.lv/lv/jaunava }}</ref> }} {{aizmetnis}} {{horoskopa zīmes}} [[Kategorija:Zodiaka zīmes]] i5izfbrqqfzimxv6ek6w55wqx3ro7qe 0 234571 4521897 4354259 2026-09-13T20:12:49Z Gaujmalnieks 7589 preciz. 4521897 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilis Hāzners | vārds_orig = Vilis Arveds Hāzners | attēls = Vilis Hazners.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1905 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Kurzemes guberņa]], [[Jelgavas apriņķis]], [[Vircavas pagasts]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1989 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 12 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Leikvuda}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Sturmbannführer'' (majors)<br /> [[Attēls:SS-Sturmbannfuehrer_collar.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = [[15. ieroču SS fizilieru bataljons]] | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Viestura ordenis]] (V šķira)<br /> [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> [[Armijas goda sarakstu sprādze]]<br /> [[Kājnieku trieciena nozīme]]<br /> Daugavas Vanagu nozīme zeltā | cits_darbs = }} }}'''Vilis Hāzners''' (1905—1989) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Armijas goda sarakstu sprādze]]s saņēmējs.<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 149. lpp</ref> == Pirmskara dzīve == Vilis Hāzners piedzimis [[Vircavas pagasts|Vircavas pagasta]] Erslaku mājās meldera ģimenē. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], Hāznera ģimene 1915. gadā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu]] gaitās, rodot jaunu mājvietu [[Valka|Valkā]], taču Hāzneram nācās pārtraukt skolas gaitas. Mācības turpināja pēc bēgļu gaitām, 1923. gadā beidza [[Jelgava]]s lauksaimniecības vidusskolu, dažus gadus strādāja Vidsmuižas lopkopības izmēģinājumu stacijā. 1926. gadā tika iesaukts obligātajā militārajā dienestā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]], [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulkā]]. Obligātā dienesta laikā Hāzners izlēma par labu virsnieka karjerai, 1928. gadā iestājās un 1931. gadā beidza [[Latvijas Kara skola|Latvijas Kara skolu]] un tika nosūtīts uz [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulku]] [[Alūksne|Alūksnē]].<ref name="dv" /> 1934. gada 18. novembrī tika paaugstināts par [[Virsleitnants|virsleitnantu]].<ref>"Valdības vēstnesis" 1934. gada 17. nov. (Nr. 261), 2. lpp</ref> 1936. gada septembrī pēc paša vēlēšanās tika pārcelts uz [[6. Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulku]].<ref>"Brīvā Zeme" 1936. gada 1. sept. (Nr. 137), 3. lpp</ref> 1939. gadā nosūtīts uz [[Latvijas Augstākā kara skola|Augstāko kara skolu]], to beidza 1940. gadā [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] pakāpē.<ref name="dv" /> 1940. gada martā kļuva par militārās mācības skolotāju [[Rīgas Raiņa vidusskola|Rīgas Raiņa ģimnāzijā]]. 1940. gada 12. jūnijā apbalvots ar V šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]].<ref>"Brīvā Zeme" 1940. gada 12. jūn. (Nr. 130), 3. lpp</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] tika atvaļināts no dienesta.<ref name="dv" /> == Otrajā pasaules karā == Pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas iebrukuma PSRS]] Hāzneru 1941. gada 25. jūnijā aizveda [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|čekas]] pārstāvji, aicinot sākotnēji vien uz īsām pārrunām, taču, ierodoties iecirknī, Hāzners tika apcietināts un ievietots kamerā. Hāzneru pratināja, lika uzrādīt pretpadomju elementus, taču viņš atteicās — tad viņu ieslodzīja [[Centrālcietums|Centrālcietumā]]. Tur viņam lika parakstīt savu nāves spriedumu, fiziski iespaidoja un draudēja, taču 30. jūnijā Hāzneram izdodas izbēgt ar vairākiem citiem ieslodzītajiem.<ref>"Tēvija" 1941. gada 5. jūl. (Nr. 5), 6. lpp</ref> Pēc atbrīvošanās 1941. gada jūlijā pievienojies partizāniem Vidzemes jūrmalā, vēlāk pievienojās Rīgas Kārtības policijai, tostarp pildīja pulkvežleitnanta [[Voldemārs Veiss|Veisa]] [[Adjutants|adjutanta]] pienākumus.<ref name="dv" /> 1941. gada nogalē aktīvi darbojās pie latviešu brīvprātīgo vienību formēšanas vācu armijā, bet 1942. gada oktobrī tika iecelts par [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] priekšnieku.<ref>"Daugavas Vēstnesis" 1942. gada 24. okt. (Nr. 247), 2. lpp</ref> 1943. gada maijā Hāzners pameta apriņķa priekšnieka amatu un iestājas [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|15. divīzijas]] [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. pulkā]], ieņemdams pulka komandiera adjutanta amatu. No 1944. gada 6. marta — 32. pulka I bataljona komandieris, bet 13. aprīlī pārcelts par III bataljona komandieri. 1944. gada jūlija vidū 32. bataljona rindās piedzīvoja atkāpšanos no [[Opočka]]s pozīcijām [[Veļikaja]]s krastos, kad bataljons pārtapa [[Kārlis Aperāts|Aperāta]] kaujas grupā. 16. jūlijā kaujā pie Mozuļu sādžas nāvējoši ievainotais bataljona komandieris pulkvežleitnants Aperāts nodeva vadību Hāzneram, viņš vadīja ap 60 izdzīvojušos kareivjus un virsniekus un, šķērsojot purvu, tiem izdevās izlauzties no aplenkuma, par šo varoņdarbu Hāzners apbalvots ar [[Armijas goda sarakstu sprādze|Armijas goda sarakstu sprādzi]].<ref name="dv" /> 1944. gada 20. augustā līdz ar atlikušo 32. pulku pārcelts uz [[Trešais reihs|Vāciju]], tur paaugstināts par majoru un iecelts par 15. divīzijas [[15. ieroču SS fizilieru bataljons|15. fizilieru bataljona]] komandieri. 1945. gada 26. janvārī pie [[Mroča|Immenheimas]] tika ievainots un nosūtīts uz [[Dānija|Dāniju]] atveseļoties — tur arī sagaidīja kara beigas.<ref name="dv" /> == Pēckara dzīve == [[Attēls:Latvijas Nacionālās Padomes locekļi Eslingenē.jpg|thumb|280px|[[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latvijas Nacionālās padomes]] prezidija locekļi Eslingenē. No kreisās: [[Velta Vintera]], [[Vilis Janums]], [[Valdemārs Lambergs]], [[Jēkabs Ķulītis]], [[Pēteris Dardzāns]], [[Roberts Liepiņš]], [[Jānis Celms]] (prezidija priekšsēdis), [[Jānis Vinters (politiķis)|Jānis Vinters]], ?? daļēji redzams, [[Jānis Lavenieks]] (priekšsēža vietnieks), [[Roberts Osis]], [[Arnolds Endziņš]] un Vilis Hāzners.]] Pēc kara nonāca [[Cēdelgēma]]s kara gūstekņu nometnē, tur bija viens no [[Daugavas vanagi|Daugavas vanagu]] organizācijas idejiskajiem pamatlicējiem, vēlāk piedalījās latviešu kara invalīdu pārskološanā, palīdzot ap 500 invalīdiem apgūt miera laikam noderīgas prasmes. Vēlāk aktīvs [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] sabiedriskajā dzīvē, [[Latviešu nacionālā padome|Latviešu nacionālas padomes]] prezidija loceklis (1948—1951), no 1951. gada — Daugavas Vanagu mēnešraksta redaktors, bijis arī organizācijas ģenerālsekretārs. 1977. gadā, balstoties uz [[Valsts drošības komiteja|VDK]] lietas dokumentiem, Hāzneru apsūdzēja līdzdalībā [[Holokausts|holokausta]] īstenošanā, taču Īpašās Izmeklēšanas Birojs (''Office of Special Investigations'') nespēja uzrādīt konkrētas apsūdzības un lieta tiek izbeigta.<ref name="ae">Andrievs Ezergailis - Six versions of the Holocaust in Latvia - Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - Holokausts Latvijā, Rīga: 2006, 18.sējums, 79. lpp</ref> Majors Vilis Hāzners nomira [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1989. gada 12. maijā, 1991. gadā pārapbedīts [[Latvija|Latvijā]], [[Bērzkrogs|Bērzkroga]] kapos.<ref name="dv" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmēji}} {{DEFAULTSORT:Hāzners, Vilis}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmēji]] [[Kategorija:Viestura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] psw0gqubzpy66zw3a8splbok34fh2mj 4521919 4521897 2026-09-13T20:44:57Z Gaujmalnieks 7589 preciz. 4521919 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilis Hāzners | vārds_orig = Vilis Arveds Hāzners | attēls = Vilis Hazners.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1905 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Kurzemes guberņa]], [[Jelgavas apriņķis]], [[Vircavas pagasts]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1989 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 12 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Leikvuda}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Sturmbannführer'' (majors)<br /> [[Attēls:SS-Sturmbannfuehrer_collar.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = [[15. ieroču SS fizilieru bataljons]] | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Viestura ordenis]] (V šķira)<br /> [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> [[Armijas goda sarakstu sprādze]]<br /> [[Kājnieku trieciena nozīme]]<br /> Daugavas Vanagu nozīme zeltā | cits_darbs = }} }}'''Vilis Hāzners''' (1905—1989) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Armijas goda sarakstu sprādze]]s saņēmējs.<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 149. lpp</ref> == Pirmskara dzīve == Vilis Hāzners piedzimis [[Vircavas pagasts|Vircavas pagasta]] Erslaku mājās meldera ģimenē. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], Hāznera ģimene 1915. gadā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu]] gaitās, rodot jaunu mājvietu [[Valka|Valkā]], taču Hāzneram nācās pārtraukt skolas gaitas. Mācības turpināja pēc bēgļu gaitām, 1923. gadā beidza [[Jelgava]]s lauksaimniecības vidusskolu, dažus gadus strādāja Vidsmuižas lopkopības izmēģinājumu stacijā. 1926. gadā tika iesaukts obligātajā militārajā dienestā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]], [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulkā]]. Obligātā dienesta laikā Hāzners izlēma par labu virsnieka karjerai, 1928. gadā iestājās un 1931. gadā beidza [[Latvijas Kara skola|Latvijas Kara skolu]] un tika nosūtīts uz [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulku]] [[Alūksne|Alūksnē]].<ref name="dv" /> 1934. gada 18. novembrī tika paaugstināts par [[Virsleitnants|virsleitnantu]].<ref>"Valdības vēstnesis" 1934. gada 17. nov. (Nr. 261), 2. lpp</ref> 1936. gada septembrī pēc paša vēlēšanās tika pārcelts uz [[6. Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulku]].<ref>"Brīvā Zeme" 1936. gada 1. sept. (Nr. 137), 3. lpp</ref> 1939. gadā nosūtīts uz [[Latvijas Augstākā kara skola|Augstāko kara skolu]], to beidza 1940. gadā [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] pakāpē.<ref name="dv" /> 1940. gada martā kļuva par militārās mācības skolotāju [[Rīgas Raiņa vidusskola|Rīgas Raiņa ģimnāzijā]]. 1940. gada 12. jūnijā apbalvots ar V šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]].<ref>"Brīvā Zeme" 1940. gada 12. jūn. (Nr. 130), 3. lpp</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] tika atvaļināts no dienesta.<ref name="dv" /> == Otrajā pasaules karā == Pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas iebrukuma PSRS]] Hāzneru 1941. gada 25. jūnijā aizveda [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|čekas]] pārstāvji, aicinot sākotnēji vien uz īsām pārrunām, taču, ierodoties iecirknī, Hāzners tika apcietināts un ievietots kamerā. Hāzneru pratināja, lika uzrādīt pretpadomju elementus, taču viņš atteicās — tad viņu ieslodzīja [[Centrālcietums|Centrālcietumā]]. Tur viņam lika parakstīt savu nāves spriedumu, fiziski iespaidoja un draudēja, taču 30. jūnijā Hāzneram izdodas izbēgt ar vairākiem citiem ieslodzītajiem.<ref>"Tēvija" 1941. gada 5. jūl. (Nr. 5), 6. lpp</ref> Pēc atbrīvošanās 1941. gada jūlijā pievienojies partizāniem Vidzemes jūrmalā, vēlāk pievienojās Rīgas Kārtības policijai, tostarp pildīja pulkvežleitnanta [[Voldemārs Veiss|Veisa]] [[Adjutants|adjutanta]] pienākumus.<ref name="dv" /> 1941. gada nogalē aktīvi darbojās pie latviešu brīvprātīgo vienību formēšanas vācu armijā, bet 1942. gada oktobrī tika iecelts par [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] priekšnieku.<ref>"Daugavas Vēstnesis" 1942. gada 24. okt. (Nr. 247), 2. lpp</ref> 1943. gada maijā Hāzners pameta apriņķa priekšnieka amatu un iestājas [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|15. divīzijas]] [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. pulkā]], ieņemdams pulka komandiera adjutanta amatu. No 1944. gada 6. marta — 32. pulka I bataljona komandieris, bet 13. aprīlī pārcelts par III bataljona komandieri. 1944. gada jūlija vidū 32. bataljona rindās piedzīvoja atkāpšanos no [[Opočka]]s pozīcijām [[Veļikaja]]s krastos, kad bataljons pārtapa [[Kārlis Aperāts|Aperāta]] kaujas grupā. 16. jūlijā kaujā pie Mozuļu sādžas nāvējoši ievainotais bataljona komandieris pulkvežleitnants Aperāts nodeva vadību Hāzneram, viņš vadīja ap 60 izdzīvojušos kareivjus un virsniekus un, šķērsojot purvu, tiem izdevās izlauzties no aplenkuma, par šo varoņdarbu Hāzners apbalvots ar [[Armijas goda sarakstu sprādze|Armijas goda sarakstu sprādzi]].<ref name="dv" /> 1944. gada 20. augustā līdz ar atlikušo 32. pulku pārcelts uz [[Trešais reihs|Vāciju]], tur paaugstināts par majoru un iecelts par 15. divīzijas [[15. ieroču SS fizilieru bataljons|15. fizilieru bataljona]] komandieri. 1945. gada 26. janvārī pie [[Mroča|Immenheimas]] tika ievainots un nosūtīts uz [[Dānija|Dāniju]] atveseļoties — tur arī sagaidīja kara beigas.<ref name="dv" /> == Pēckara dzīve == [[Attēls:Latvijas Nacionālās Padomes locekļi Eslingenē.jpg|thumb|280px|[[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latvijas Nacionālās padomes]] prezidija locekļi Eslingenē. No kreisās: [[Velta Vintera]], [[Vilis Janums]], [[Valdemārs Lambergs]], [[Jēkabs Ķulītis]], [[Pēteris Dardzāns]], [[Roberts Liepiņš]], [[Jānis Celms]] (prezidija priekšsēdis), [[Jānis Vinters (politiķis)|Jānis Vinters]], ?? daļēji redzams, [[Jānis Lavenieks]] (priekšsēža vietnieks), [[Roberts Osis]], [[Arnolds Endziņš]] un Vilis Hāzners.]] Pēc kara nonāca [[Cēdelgēma]]s kara gūstekņu nometnē, tur bija viens no [[Daugavas vanagi|Daugavas vanagu]] organizācijas idejiskajiem pamatlicējiem, vēlāk piedalījās latviešu kara invalīdu pārskološanā, palīdzot ap 500 invalīdiem apgūt miera laikam noderīgas prasmes. Vēlāk aktīvs [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] sabiedriskajā dzīvē, [[Latviešu nacionālā padome|Latviešu nacionālas padomes]] prezidija loceklis (1948—1951), no 1951. gada — Daugavas Vanagu mēnešraksta redaktors, bijis arī organizācijas ģenerālsekretārs. 1977. gadā, balstoties uz [[Valsts drošības komiteja|VDK]] lietas dokumentiem, Hāzneru apsūdzēja līdzdalībā [[Holokausts|holokausta]] īstenošanā, taču Īpašās Izmeklēšanas Birojs (''Office of Special Investigations'') nespēja uzrādīt konkrētas apsūdzības un lieta tiek izbeigta.<ref name="ae">Andrievs Ezergailis - Six versions of the Holocaust in Latvia - Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - Holokausts Latvijā, Rīga: 2006, 18.sējums, 79. lpp</ref> Majors Vilis Hāzners nomira [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1989. gada 12. maijā, 1991. gadā pārapbedīts [[Latvija|Latvijā]], [[Bērzkroga kapi (Jelgava)|Bērzkroga kapos]].<ref name="dv" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmēji}} {{DEFAULTSORT:Hāzners, Vilis}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmēji]] [[Kategorija:Viestura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] pr8mrrmqhpdsqyvbjkkvwljm89kkjct 0 235437 4522110 4520254 2026-09-14T10:07:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4522110 wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste | group = '''Latvijas krievi''' | pop = 426 408 jeb 23,1 % no iedzīvotāju kopskaita (2026) | popplace = | image = [[Attēls:Rosjanie na Łotwie.png|214px]] | image_caption = Krievu īpatsvars Latvijas pašvaldībās 2024. gadā | native_name = <small>''Русские Латвии''</small><ref>[https://www.russkije.lv/ Проект сетевого справочника «Русские Латвии»]</ref> | regions = [[Rīga]], [[Pierīga]], [[Daugavpils]], [[Latgale]] }}'''Latvijas krievi''' ir skaitliski lielākā [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautība]]. Pēc oficiālās statistikas datiem 2026. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 426 408 krievi (23,1 % no kopējā iedzīvotāju skaita), no viņiem 297 343 (69,7 %) bija [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņi]], 105 243 (24,7 %) [[Latvijas nepilsoņi]], bet 23 822 (5,6 %) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/table/tableViewLayout1/|title=Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā - Valstiskā piederība, Tautība, Rādītāji un Laika periods|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2026-09-10|language=lv}}</ref> Kopš 1991. gada krievu skaits Latvijā ir pakāpeniski samazinājies, kas ir saistīts ar vairāku [[Demogrāfija|demogrāfisku]], sociālekonomisku un politisku faktoru mijiedarbību. Šo procesu ietekmējuši migrācijas plūsmas pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp daļas iedzīvotāju izceļošana uz Krieviju un citām valstīm, kā arī dabiskās kustības rādītāji. Papildu nozīme ir pilsonības un [[Valodu politika Latvijā|valodas politikas]] izmaiņām, kas ietekmēja iedzīvotāju ilgtermiņa [[Sociālā iekļaušana|integrācijas]] stratēģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.02.2019-krievijas-zinatnieks-krievu-latvija-bus-aizvien-mazak.a310734/|title=Krievijas zinātnieks: Krievu Latvijā būs aizvien mazāk|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/48793327/otto-ozols-pedejais-latvijas-krievs-piedzims-2067-gada|title=Otto Ozols: Pēdējais Latvijas krievs piedzims 2067. gadā|last=Ozols|first=Otto|website=Delfi|access-date=2025-12-24|date=2017-05-02|language=lv}}</ref> Rezultātā krievu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju struktūrā ilgstošā laika periodā uzrāda lejupejošu tendenci. <!--Pēc [[2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no valsts iedzīvotāju kopskaita).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā |access-date={{dat|2013|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> Pēc 2019. gada 1. janvāra Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijas krievu skaits bija 538 361, no viņiem 345 908 (64,3%) bija Latvijas pilsoņi, 147 220 (27,3%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]], bet 45 103 (8,4%) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190217201111/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |date={{dat|2019|02|17||bez}} }} (datums=01.01.2019)</ref> Pēc 2010. gada Iedzīvotāju reģistra datiem 366 489 (59,4%) bija Latvijas pilsoņi, bet 221 174 (35,9%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]].<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2010/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības]</ref>--> == Skaits pašvaldībās (2026) == Vairums Latvijas krievu dzīvo Rīgā, Pierīgā, Daugavpilī un citās valstspilsētās, bet [[Latgale|Latgalē]] liela daļa krievu dzīvo arī laukos:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=10.09.2026|archive-date=|archive-url=}}</ref> {{columns |width=200px |col1= * [[Rīga]] — 199 076 * [[Daugavpils]] — 35 995 * [[Liepāja]] — 17 199 * [[Jūrmala]] — 16 820 * [[Jelgava]] — 12 632 * [[Rēzekne]] — 10 420 * [[Ventspils]] — 7644 * [[Jēkabpils]] — 4845 |col2= * [[Rēzeknes novads]] — 9596 * [[Ropažu novads]] — 8368 * [[Augšdaugavas novads]] — 8077 * [[Salaspils novads]] — 7645 * [[Olaines novads]] — 7231 |col3= * [[Jēkabpils novads]] — 6952 * [[Mārupes novads]] — 6896 * [[Ogres novads]] — 6108 * [[Ludzas novads]] — 6102 }} == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas krievu vēsture}} Etnonīmam „krievi” latviešu valodā ir sena izcelsme. Tas radies no latgaļu sakariem ar [[Polocka]]s [[kriviči]]em, vēlāk tā lietojums tika paplašināts un ar to varēja apzīmēt gan [[Novgorodas zeme]]s slovēņus, gan tirgotājus no [[Vitebska]]s un [[Pleskava]]s. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās [[Latvija]]s teritorijā ir kopš 15. gadsimta. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes [[Daugava]]s krastos un [[Rīga|Rīgā]], kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats. Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās [[Nikona reforma]]s, kad, glābjoties no vajāšanām, [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un Rīgā apmetās lielāks skaits [[vecticībnieki|vecticībnieku]] bēgļu no [[Krievijas cariste]]s. Būdami norūdīti dzīves grūtībās, strādīgi un nelietodami alkoholu, vecticībnieki kļuva pazīstami kā labi un apzinīgi strādnieki un viņus labprāt pieņēma darbā gan laukos, gan pilsētā. [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un Kurzemes un Zemgales hercogistē ēku būvniecības monopols bija krievu namdaru arteļu jeb „plotnieku” ({{val|de|Plotincken}}), organizētu pēc [[cunfte|cunftu]] principa ziņā, kas veica lielāko daļu celtniecības darbu pilsētās un muižās. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 02.JPG|250px|thumb|right|19. gadsimta otrajā pusē [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Jekimāni|Jekimānu]] sādžā celta un 1920. gadā daļēji pārbūvēta Latgales krievu zemnieku māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] Pēc [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. 1861. gada [[dzimtbūšana]]s atcelšana Krievijā un Baltijas straujākā industrializācija ieceļošanu paātrināja: 1897. gadā krievu valodu par dzimto Latvijas teritorijā atzina 155 000 cilvēku, no tiem 65 000 bija vecticības piekritēji. No iedzīvotāju kopskaita krievi, [[ukraiņi]] un [[baltkrievi]] veidoja 12%,<ref>М. Тульский, У. Ушацкис [http://demoscope.ru/weekly/033/evro01.php Итоги переписи населения Латвии ''demoscope.ru'']</ref> 1920. gadā — 5,9% krievu un 4,3 % baltkrievu,<ref>[http://st.volny.edu/index.html?p%5B1%5D=14 Этнические процессы и ЭКЗ в Латвии]</ref> 1935. gadā — 8,8% krievu un 1,4% baltkrievu. Izveidojās plašas krievu apmetnes gar Daugavu pie Lielvārdes<ref>Iespējams, ka krievu ieceļotāju ietekmē Lielvārdes tautas tērpa [[Lielvārdes josta]]i ir līdzība ar tradicionālo Ziemeļkrievu ornamentu</ref> un Rīgas priekšpilsētās. 19. gadsimtā krievu namnieki paši savos uzņēmumos aicināja darbaspēku no [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas]], [[Rjazaņas guberņa|Rjazaņas]], [[Maskavas guberņa|Maskavas guberņām]]. Imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] reformu laikā tika īstenotas nozīmīgas pilsētu pašvaldības reformas, un krievi ieguva iespēju ievēlēt tajās savus pārstāvjus. Rūpniecības pacēluma gados, īpaši strauji 1907.—1909. gadā, Rīgā papildus ieplūda ap 30 000 krievu strādnieku. Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impēriskās politikas galvenie paudēji un atbalstītāji (ierēdniecības aparāts, militāro un garīdzniecības aprindu augšslānis u.c.) pameta Latviju. Krasi samazinājās rūpniecības strādnieku, un arī krievu strādnieku, skaits vispār. Evakuācijas un bēgu gaitu dēļ pēc kara Rīgas krievu iedzīvotāju skaits samazinājās par 70 000. Palika tie, kas dzīvoja šeit jau sen un ilgstoši — krievu zemnieki Latgalē, Rīgas un citu pilsētu krievu vidusslānis. [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] 50 krievi tika apbalvoti ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Pēc [[Latvijas Republikas nodibināšana]]s 1918. gada novembrī krievu kopiena sāka skaitliski pieaugt uz t.s. baltemigrācijas rēķina, vecā režīma piekritējiem bēgot no padomju varas un rodot politisko patvērumu Latvijā. [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 18.JPG|250px|thumb|right|1930. gados [[Rogovka|Rogovkā]], [[Latgale|Latgalē]] celta krievu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīca [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] 1920. gadā Latvijā dzīvoja 134 746 krievi, bet 1935. gadā 206 499 (10,59% no iedzīvotāju kopskaita). Krievu skaita strauju pieaugumu izskaidro bēgļu atgriešanās, emigrantu plūsma no [[Padomju Krievija]]s, [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] austrumu daļas pagastu pievienošana Latvijai (tajos krievi bija ievērojamā pārākumā) un daudzbērnu ģimeņu lielais īpatsvars. Absolūtais krievu vairums tolaik bija Latvijā dzimušie cilvēki, kopumā 89,44%, bet Latgalē — 95,21%. Lielākā krievu daļa dzīvoja [[Latgale|Latgalē]] (74,56%) un bija nodarbināti lauksaimniecībā. Gandrīz visi krievi bija Latvijas pilsoņi. Krievu valoda pēc izplatības ieņēma otro vietu aiz latviešu valodas. Visu parlamentārās republikas pastāvēšanas laiku Saeimā bija atļauts teikt runas ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valodā. Ar laiku izveidojās vairākas krievu politiskās partijas (pilnīgi strukturētas bija 5 krievu partijas). Visās četrās pirmskara Latvijas [[Saeima|Saeimās]] krievi veidoja savas frakcijas. Vecticībnieku un pareizticīgo vēlētājus pārstāvēja atsevišķas frakcijas. Krievu sabiedrības pārstāvju skaits Latvijas likumdošanas institūcijā svārstījās no 3 līdz 6 deputātiem. Izveidojās krievu valodā izdodams preses izdevumu tīkls — dažādos laika posmos neatkarīgajā Latvijā 20.—30. gados izdeva vairāk nekā 70 laikrakstu un 80 žurnālu krievu valodā. Bija izveidots skolu tīkls ar krievu mācību valodu: 124 pamatskolas 1919./20. mācību gadā un 236 pamatskolas 1933./34. mācību gadā, 12 krievu vidusskolas, vēlāk to skaits [[pārlatviskošana]]s politikas ietekmē tika samazināts līdz 10 vidusskolām (bērniem no krievu un latviešu jauktajām ģimenēm piespiedu kārtā bija jāmācās tikai latviešu skolās, un 1939./40. mācību gadā darbojās vairs tikai divas krievu vidusskolas). Krieviem līdz ar citām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] tika ierobežotas studiju iespējas augstskolās, amatu iegūšanā valsts pārvaldē, pašvaldībās vai armijā, bija ierobežojumi un pat aizliegumi nekustamā īpašuma iegūšanā. Krievu skaita īpatsvars ievērojami palielinājās pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Padomju totalitārisma laika represijās krievi zaudēja savu intelektuālo eliti, kas bija izveidojusies iepriekšējos gadu desmitos. [[1959. gada tautas skaitīšana]]s dati liecināja, ka krievu īpatsvars Latvijā bija audzis no 8,8% līdz 26,6%. [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvijas PSR]] valsts vara dažādos veidos stimulēja krievu imigrāciju, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot [[Skola|skolu]] tīklu, kur mācību valoda bija [[krievu valoda]] (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas), masveidā ceļot [[Bērnudārzs|bērnudārzus]], kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem u.tml.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Vēsture vidusskolai IV daļa |author=Valdis Klišāns |year=2005 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn=9984-37-066-6 |chapter=XXIV nodaļa Baltija komunisma varā, 5. Nacionālās attiecības. Rusifikācija}}</ref> Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 1950.—1960. gados, 1970. gados migrācijas saldo samazinās, bet 1980. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs. Katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku — no kuriem liela daļa bija krievi, — bet tūkstoši to arī atstāja. Tas negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas kultūru. Kopš [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un 21. gadsimtā krievu skaits Latvijā samazinās. == Krievu skaita izmaiņas Latvijā == === Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979) === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722065613/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__ID__IDS/IDS070/|title=IDS070. Dzīvi dzimušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMS010/|title=IMS010. Mirušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1979 | align="right" | 821 464 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: green"| |- | 1980 | align="right" | | align="right" | 11 839 | align="right" | 7978 | align="right" style="color: green"| 3861 |- | 1985 | align="right" | | align="right" | 12 840 | align="right" | 9 023 | align="right" style="color: green"| 3817 |- | 1986 | align="right" | | align="right" | 13 317 | align="right" | 8340 | align="right" style="color: green"| 4977 |- | 1987 | align="right" | | align="right" | 13 396 | align="right" | 8397 | align="right" style="color: green"| 4999 |- | 1988 | align="right" | | align="right" | 13 012 | align="right" | 9018 | align="right" style="color: green"| 3994 |- | 1989 | align="right" | 905 515 | align="right" | 11 698 | align="right" | 9239 | align="right" style="color: green"| 2459 |- | 1990 | align="right" | | align="right" | 10 910 | align="right" | 10 033 | align="right" style="color: green"| 877 |- | 1991 | align="right" | | align="right" | 9716 | align="right" | 10 261 | align="right" style="color: red" | -545 |- | 1992 | align="right" | | align="right" | 8292 | align="right" | 10 825 | align="right" style="color: red" | -2533 |- | 1993 | align="right" | | align="right" | 6495 | align="right" | 11 894 | align="right" style="color: red" | -5399 |- | 1994 | align="right" | | align="right" | 5832 | align="right" | 12 460 | align="right" style="color: red" | -6628 |- | 1995 | align="right" | | align="right" | 5370 | align="right" | 11 811 | align="right" style="color: red" | -6441 |- | 1996 | align="right" | | align="right" | 5096 | align="right" | 10 330 | align="right" style="color: red" | -5234 |- | 1997 | align="right" | | align="right" | 4726 | align="right" | 10 102 | align="right" style="color: red" | -5376 |- | 1998 | align="right" | | align="right" | 4785 | align="right" | 10 278 | align="right" style="color: red" | -5493 |- | 1999 | align="right" | | align="right" | 5109 | align="right" | 9869 | align="right" style="color: red" | -4760 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 2000 | align="right" | 703 243 | align="right" | 5350 | align="right" | 9856 | align="right" style="color: red" | -4506 |- | 2001 | align="right" | | align="right" | 5156 | align="right" | 10 164 | align="right" style="color: red" | -5008 |- | 2002 | align="right" | | align="right" | 5254 | align="right" | 9916 | align="right" style="color: red" | -4662 |- | 2003 | align="right" | | align="right" | 5404 | align="right" | 9868 | align="right" style="color: red" | -4464 |- | 2004 | align="right" | | align="right" | 5302 | align="right" | 9927 | align="right" style="color: red" | -4625 |- | 2005 | align="right" | | align="right" | 3649 | align="right" | 10 294 | align="right" style="color: red" | -6645 |- | 2006 | align="right" | | align="right" | 3182 | align="right" | 10 401 | align="right" style="color: red" | -7219 |- | 2007 | align="right" | | align="right" | 3079 | align="right" | 10 074 | align="right" style="color: red" | -6995 |- | 2008 | align="right" | | align="right" | 3111 | align="right" | 9466 | align="right" style="color: red" | -6355 |- | 2009 | align="right" | | align="right" | 2777 | align="right" | 9061 | align="right" style="color: red" | -6284 | align="right" style="color: red" | |- | 2010 | align="right" | | align="right" | 2194 | align="right" | 9309 | align="right" style="color: red" | -7115 | align="right" style="color: red" | |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" | colspan="8" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas (pēc CSB datiem)''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE020/|title=IRE020. Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1980 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Imigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE040/|title=IBE040. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs 2011 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Emigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Migrācijas saldo |- | 2011 | align="right" | 556 434 | align="right" | 2064 | align="right" | 8737 | align="right" style="color: red" | -6673 | align="right" | 3071 | align="right" | 11 087 | align="right" style="color: red" | -8016 |- | 2012 | align="right" | 541 840 | align="right" | 2341 | align="right" | 8956 | align="right" style="color: red" | -6615 | align="right" | 4059 | align="right" | 8879 | align="right" style="color: red" | -4820 |- | 2013 | align="right" | 530 419 | align="right" | 3454 | align="right" | 8917 | align="right" style="color: red" | -5463 | align="right" | 2469 | align="right" | 7068 | align="right" style="color: red" | -4599 |- | 2014 | align="right" | 520 136 | align="right" | 3554 | align="right" | 8755 | align="right" style="color: red" | -5201 | align="right" | 3191 | align="right" | 5722 | align="right" style="color: red" | -2531 |- | 2015 | align="right" | 512 400 | align="right" | 3632 | align="right" | 8689 | align="right" style="color: red" | -5057 | align="right" | 2632 | align="right" | 5567 | align="right" style="color: red" | -2935 |- | 2016 | align="right" | 504 370 | align="right" | 3347 | align="right" | 8657 | align="right" style="color: red"| -5310 | align="right" | 2199 | align="right" | 5753 | align="right" style="color: red" | -3554 |- | 2017 | align="right" | 495 528 | align="right" | 2893 | align="right" | 8713 | align="right" style="color: red" | -5820 | align="right" | 2311 | align="right" | 4775 | align="right" style="color: red" | -2464 |- | 2018 | align="right" | 487 250 | align="right" | 2633 | align="right" | 8840 | align="right" style="color: red" | -6207 | align="right" | 2006 | align="right" | 4411 | align="right" style="color: red" | -2405 |- | 2019 | align="right" | 478 667 | align="right" | 2293 | align="right" | 8185 | align="right" style="color: red" | -5892 | align="right" | 2057 | align="right" | 3648 | align="right" style="color: red" | -1591 |- | 2020 | align="right" | 471 206 | align="right" | 2080 | align="right" | 8746 | align="right" style="color: red" | -6666 | align="right" | 1729 | align="right" | 2707 | align="right" style="color: red" | -978 |- | 2021 | align="right" | 463 587 | align="right" | 1872 | align="right" | 10 767 | align="right" style="color: red" | -8895 | align="right" | 2775 | align="right" | 3194 | align="right" style="color: red" | -419 |- | 2022 | align="right" | 454 350 | align="right" | 1446 | align="right" | 9294 | align="right" style="color: red" | -7848 | align="right" | 3648 | align="right" | 4501 | align="right" style="color: red" | -853 |- | 2023 | align="right" | 445 612<br>(449 162)^§ | align="right" | 1091 | align="right" | 8369 | align="right" style="color: red" | -7278 | align="right" | 3839 | align="right" | 3437 | align="right" style="color: green" | 402 |- | 2024 | align="right" | 437 587<br>(442 314) ^§ | align="right" | 934 | align="right" | 7898 | align="right" style="color: red" | -6964 | align="right" | 3399 | align="right" | 4598 | align="right" style="color: red" | -1199 |- | 2025 | align="right" | 434 398 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | |} |} ^§ 2023. un 2024. gada sākumā aplēsto iedzīvotāju skaitu agrākā loģistiskās regresijas modeļa (izmantojot 2011. gada tautskaites rezultātus) vietā pārrēķināja pēc ''Sol-Logit'' modeļa, kam nav nepieciešami apmācības dati. Pēc tautas skaitīšanu datiem Latvijas krievu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir vairākkārt strauji mainījies:<ref name=":1" /> {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011 !! 2015 !! 2020 !! 2023''' !2024!!2025 |- | [[krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 556 434 || 512 400 || 471 206 || 445 612 |437 587 ||434 398 |- | no kopējā iedz. sk.|| 8%|| 6%|| 10%|| 11%|| 11%|| 27%|| 30%|| 33%|| 34%|| 30%|| 27% || 26% || 25% || 24% || 23% ||23% |} Pēc [[Centrālā statistikas pārvalde|Centrālās Statistikas pārvaldes]] datiem pēdējos gados strauji samazinās [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņu statusā]] esošo Latvijas krievu skaits un īpatsvars:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 |- ! Pavisam | 530 419 | 520 136 | 512 400 | 504 370 | 495 528 | 487 250 | 478 667 | 471 206 | 463 587 | 454 350 | 445 612 | 437 587 | 434 398 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | 324 048<br />(61,1%) | 321 165<br />(61,7%) | 318 557<br />(62,2%) | 316 920<br />(62,8%) | 314 428<br />(63,4%) | 312 057<br />(64,0%) | 309 620<br />(64,7%) | 307 627<br />(65,3%) | 305 448<br />(65,9%) | 302 230<br />(66,5%) | 298 684<br />(67,0%) | 296 045<br />(67,6%) | 300 089<br />(69,1%) |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | 176 382<br />(33,2%) | 167 222<br />(32,2%) | 159 804<br />(31,2%) | 153 098<br />(30,4%) | 146 962<br />(29,7%) | 141 232<br />(29,0%) | 135 460<br />(28,3%) | 130 399<br />(27,7%) | 125 560<br />(27,1%) | 120 205<br />(26,5%) | 115 719<br />(26,0%) | 111 593<br />(25,5%) | 109 235<br />(25,1%) |- ! citi (galvenokārt Krievijas pilsoņi)<br />(īpatsvars) | 29 989<br />(5,7%) | 31 749<br />(6,1%) | 34 039<br />(6,6%) | 34 352<br />(6,8%) | 34 138<br />(6,9%) | 33 961<br />(7,0%) | 33 587<br />(7,0%) | 33 180<br />(7,0%) | 32 579<br />(7,0%) | 31 915<br />(7,0%) | 31 209<br />(7,0%) | 29 949<br />(6,8%) | 25 074<br />(5,8%) |- |} Pēc [[Latvijas Republika]]s valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir lielākā Latvijas mazākumtautība<ref name=":1" />: {{bar box |width = 500px |float = left |title = Latvijas lielākās mazākumtautības 2025. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|'''Krievi (434 398)'''|red|23.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (53 228) |violet|2.9}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (52 569) |blue|2.8}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (35 146) |black|1.9}} {{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (19 818) |yellow|1.1}} {{bar percent|[[Čigāni|Romi (čigāni)]] (4 813)|orange|0.3}} {{bar percent|[[Ebreji]] (4 182)|brown|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (1 368)|pink|0.1}} {{bar percent|Cita tautība, ieskaitot neizvēlētu (73 004) |purple|3.9}} }} {{-}} == Ievērojami ar Latviju saistīti krievi == * [[Jurijs Abizovs]] — rakstnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks, dzīvoja Rīgā (1946—2006); * [[Anna I|Anna I Romanova]] — [[Kurzemes un Zemgales hercogi]]ene, vēlāk [[Krievijas imperatori|Krievijas ķeizariene]], dzīvoja Jelgavā (1711—1730); * [[Mihails Barišņikovs]] — baleta mākslinieks un baletmeistars, dzimis Rīgā; * [[Aleksandra Beļcova]] — gleznotāja, dzīvoja Rīgā (1919—1981); * [[Mihails Čehovs]] — aktieris un režisors, dzīvoja Rīgā (1931—1934); * [[Igors Činnovs]] — dzejnieks, dzimis Tukumā (1909—1996); * [[Ivans Gončarovs]] — rakstnieks, vasaras pavadīja [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]] (1879—1888); * [[Aleksandrs Kaleri]] — astronauts, dzimis Jūrmalā; * [[Meletijs Kaļistratovs]] — sabiedriskais darbinieks un politiķis (1896—1941); * [[Aleksandrs Kaverzņevs]] – žurnālists (1932–1983); * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] — embriologs, dzimis Latgalē (1840—1901); * [[Vladimirs Kovaļevskis]] — paleontologs, dzimis Latgalē (1842—1883); * [[Ivans Krilovs]] — fabulists, dzīvoja arī Rīgā (1769—1844); * [[Nikolajs Loskis]] — filozofs, dzimis Krāslavā (1870—1965); * [[Vera Muhina]] — tēlniece, dzimusi Rīgā (1889—1953); * [[Valentīns Pikulis]] — rakstnieks, dzīvoja Rīgā (1962—1990); * [[Vasilijs Sinaiskis]] — jurists, dzīvoja Rīgā (1922—1944); * [[Anatolijs Solovjovs]] — kosmonauts, dzimis Rīgā; * [[Oļegs Terentjevs]] — [[ģenerālmajors]], dzīvoja Daugavpilī (1950—2019). == Krievi latvju dainās == [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] „[[Dainas|Latvju dainās]]” apkopoti 496 tautasdziesmu varianti ar leksēmu „krievi”, bet [[Latvijas Universitāte]]s Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras fondu materiālos atrodamas 916 krievu tematikas tautasdziesmu varianti, pie kam visvairāk dziesmu nākušas no [[Latgale]]s (40%) un [[Vidzeme]]s (26%). Latviešu dainās nav nošķirti baltkrievi no krieviem, domājams, ka daļa dziesmu ir radušās tajā vēstures periodā, kad [[letgaļi|letgaļu]] kaimiņu tauta bija [[kriviči]]. Savukārt tautasdziesmu rašanās jaunākajā periodā par „krievos ņemšanu” dēvēta rekrutēšana [[Krievijas Impērija]]s karaspēkā, tādēļ ne vienmēr leksēma „krievi” nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē krievu karaspēkā iesauktu karavīru. Tas pats sakāms par apzīmējumu „krieva sieva”, proti, tā var būt arī krievu armijā iesaukta latviešu karavīra sieva.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās |author=Jānis Rozenbergs |year=2005 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=978-9984-76-732-1 |page=137}}</ref> Daļa latviešu tautasdziesmu saglabājušas kopīgo vēsturisko atmiņu par atkārtotajiem Krievijas karaspēka iebrukumiem [[Livonijas karš|Livonijas kara]], [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] un [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā:<ref>Piemēram, 1782. gadā A. V. Hupeļa grāmatā ievietotā tautas dziesma: "Ak tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina, Zaļa zaļa diena aug, Vēl sarkana saule lec. Vai tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina" {{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=102|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|accessdate={{dat|2017|08|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA92,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref> {| | Ai Dieviņ, ai Dieviņ,<br /> Kur man citi bāleliņi?<br /> Cits krievos, cits leišos,<br /> Cits dziļāi Vāczemē.<br /> 3839-379 | Lai nāk krievi, lai nāk leiši,<br /> Es to daudzi nebēdāju:<br /> Krievos man īsta māsa,<br /> Leišos īsti bāleliņi.<br /> 3847-68 | Gaidu, gaidu, ko es gaidu?<br /> Gaidu krieva atnākam;<br /> Atnāks krievs šai zemê,<br /> Būs man miežu arājiņš.<br /> 9899-0 | Dod, māmiņa, man meitiņu,<br /> Kur tu liksi, nedevusi?<br /> Atnāks krievi, aizvedìs,<br /> Nebūs tev, nebūs man.<br /> 14713-0 | Krievis krievis tautu dēls,<br /> Aizved mani krievmalā;<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraun manu vainadziņu.<br /> 22466-324 | Vediet mani kur vezdami,<br /> Caur Maskavu nevediet:<br /> Augsti zirgi, zemi vārti,<br /> Noraus manu vainadziņu.<br /> 22466-91 | Tā sacīja bāleliņi,<br /> Krievam māsas nedošot;<br /> Nu iedeva mūs' māsiņu<br /> Pašam krievu kaprāļam.<br /> 22475-2 | |} {| | Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,<br /> Krievi nāca šâi zemê;<br /> Daža laba mātes meita<br /> Paliks krieva līgaviņa.<br /> 31904-0 | Krievi, krievi, ko gaidat,<br /> Leiši (poļi) nāca šâi zemê!<br /> Trinat piešus, aunat kājas,<br /> Seglojat kumeliņus.<br /> 32067-0 | Krievi, krievi, [[Maskavija|Maskalīt]],<br /> Kam nokāvi bāleliņus!<br /> Kam pameti rudzu lauku<br /> Kà ūdeni līgojam!<br /> 32069-0 | Apkārt Rīgu riņķī gāju,<br /> Milnu nesu rociņā.<br /> Pretī nāca krievu meita,-<br /> Dosi malt, vaj nedosi?<br /> Krievu meita atbildēja:<br /> Sen jau krievi izmaluši.<br /> 34448-1 | Krīvūs devu sov' muosiņu,<br /> Leišūs jēmu līgaviņu;<br /> Krīvi znūti, leiši svaiņi,<br /> Kur bej celt īnaidiņu?<br /> 46167-326 | Vienu meitu leišos devu,<br /> Otru tālā krievu zemē;<br /> Tālajā krievu zemē<br /> Man saulīte norietēja.<br /> 46172-300 | |} == Skatīt arī == * [[Krievu valoda Latvijā]] * [[Krievu diaspora]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Uldis Krēsliņš. Krievu emigrācija un monarhistu kustība Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, Nr.2., 2004., 68.—97. lpp. * I. Apine, V. Volkovs. Latvijas krievu identitāte: vēsturisks un socioloģisks apcerējums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2007. {{ISBN|978-9984-624-55-6}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/lv/lib/historical-facts/-/ Latvijas krievi — Vēsturiskie fakti] * [http://www.bestreferat.ru/referat-74002.html Е.И. Кэмпбелл (Воробьева) «Единая и неделимая Россия» и «Инородческий вопрос» в имперской идеологии самодержавия] * [https://web.archive.org/web/20140414094533/http://works.tarefer.ru/33/101770/index.html Доклад: Национальная политика в имперской России] {{Latvijas mazākumtautības}} [[Kategorija:Latvijas krievi| ]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības|Krievi]] [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:Slāvi]] [[Kategorija:Latvijas tautas]] ej0svqnnmpeasov608kh8vffaeurqdu 0 235450 4522108 4472917 2026-09-14T09:52:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4522108 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg|thumb|400px|Latvijas miestu un pilsētu ebrejiskie vārdi. Ar sarkanu līniju iezīmēta aptuvenā ebreju apmešanās zonas robeža, ar zilu līniju — ļitvaku [[jidišs|jidiša]] valodas izplatības robeža]] [[Attēls:Ebreji Rīgas tirgū 1848.JPG|thumb|400px|Ebreji Rīgas Vecajā tirgū ([[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukumā]], 1848).]] '''Latvijas ebreji''' ({{val|he|יהדות לטביה}}), līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] līdztekus lietoja arī vārdu '''žīdi''',<ref name="Satori">[https://satori.lv/article/satori-diskusija-balto-cilveku-pasakas Satori diskusija: balto cilvēku pasakas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210809124151/https://satori.lv/article/satori-diskusija-balto-cilveku-pasakas |date={{dat|2021|08|09||bez}} }} vēsturnieka [[Iļja Ļenskis|Iļjas Ļenska]] argumenti diskusijā žurnālā "[[Satori (interneta žurnāls)|Satori]]" 21.07.2020</ref> ir viena no [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautībām]]. Pēc pēdējās [[Tautas skaitīšana]]s datiem Latvijā 2011. gadā dzīvoja 6437 [[ebreji]], galvenokārt [[Rīga]]s [[Vidzemes priekšpilsēta]]s, [[Latgales priekšpilsēta]]s un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajona]] [[apkaime|apkaimēs]], kā arī [[Jūrmala]]s pilsētā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2013. |access-date=20.10.2013 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140223174656/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf |archivedate=23.02.2014 }}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Ebreju vēsture Latvijā}} Pirmā Latvijas ebreju kopiena nodibināta 1570. gadā, desmit gadus pēc tam, kad [[Piltenes apgabals]] nokļuva [[Dānija]]s prinča [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pārvaldē. Kad 1585. gadā karalis [[Stefans Batorijs]] savā kontrolē pārņēma Piltenes apgabalu, tajā dzīvojošajiem ebrejiem piešķīra plašas tiesības, kas saglabājās līdz pat 1717. gadam. [[Lejaskurzeme]]s [[Grobiņas fogti]]jā, kas uz laiku bija nodota [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercoga]] pārvaldē, sāka ieceļot ebreji no netālās [[Prūsijas hercogiste]]s. Vēlāk viņi pārcēlās uz [[Aizpute|Aizputi]], kur izveidojās prāva ebreju kopiena. Savukārt [[Inflantijas vaivadija|poļu Livonijā]] 17. gadsimtā no tagadējās [[Ukraina]]s un [[Baltkrievija]]s kā kara bēgļi ieradās vairāki tūkstoši ebreju, kas atšķirībā no vāciskajiem un turīgajiem Kurzemes ebrejiem bija nabadzīgāki un vairāk nodarbojās ar sīkamatniecību. [[Krāslava|Krāslavā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidojās ebreju kopienas, kas runāja lietuviskā ("ļitvaku") [[jidišs|jidišā]]. Pēc ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] 1791. gada rīkojuma Latgales ebreji nedrīkstēja pamest t.s. "[[Nometinājuma josla|nometinājuma joslu]]" un ieceļot pārējā Latvijā. Kopš 18. gadsimta Latvijā starp ebreju sīktirgotājiem un latviešu zemniekiem izveidojās tieša sabiedriska saskarsme. Lauku sētās, pārdodot pirmās nepieciešamības priekšmetus vai mainot tos pret zemnieku ražojumiem, ebreji centās apgūt [[latviešu valoda|latviešu valodu]] un kaut lauzītā izrunā prata saprasties ar pircēju. No šiem ebrejiem zemnieki uzzināja par apkārtnes notikumiem un guva ne vienu vien vērtīgu padomu sadzīves un saimnieciskajos jautājumos. Ebreju nosaukums "žīds" Latvijā ieviesās no [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]], kur tam nebija tāda nicinoša pieskaņa kā Krievijas Impērijā. Kad 19. gadsimta beigās, bēgot no "žīdu [[pogroms|pogromiem]]", Latvijā ieradās ap 20 tūkstošiem ebreju bēgļu no Ukrainas un Baltkrievijas, sāka izplatīties arī reliģiski aizspriedumi un palielinājās saimnieciskā konkurence. Tomēr [[Krišjānis Valdemārs]] aicināja mācīties no ebrejiem, kā tikt pie turības, pārņemt viņu darbaspējas un prasmi atrast jauno, noderīgo. Avīze "[[Dienas Lapa]]" 1886. gada 14. oktobrī uzsvēra, ka ebreji "mums der par dzīvu pierādījumu, cik ļoti var stiprināties kāda maza, nicināta tautiņa, pie viņiem mēs skaidri redzam, ko panāk caur izmanību, pacietību un savstarpēju ciešu kopību". [[Attēls:Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie Latvijas ebreju karavīri Dāvids Bērs, Eliass Rihters, Hiršs Berkovičs un Zālamans Levinsons.jpg|thumb|400px|Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie Latvijas ebreju karavīri Dāvids Bērs, Eliass Rihters, Hiršs Berkovičs un Zālamans Levinsons]] 1918. gada 18. novembrī proklamētā [[Latvijas Republika]] bija latviešu nacionālā valsts, taču tā tiecās veidot vienotu visu pilsoņu valsts tautu. Latvijā dzīvojošie ebreji pirmoreiz kļuva līdztiesīgi ar citām tautībām, kas veicināja ebreju lojalitātes rašanos pret neatkarīgo Latviju. Par ieguldījumu [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]] [[Oto Goldfelds]], [[Josifs Hops]], [[Zāmuels Hops]], [[Roberts Maļeckis]], [[Maksis Grīnguts]] un [[Eliass Pinuss]] saņēma Lāčplēša Kara ordeni, bet četri ebreju karavīri saņēma Triju Zvaigžņu ordeni (Hiršs Berkovičs, Eliass Rihters, Zālamans Levinsons un Dāvids Bērs). Kaujās par Latvijas neatkarību krita vai no ievainojumiem mira vairāk nekā 50 ebreju.<ref name="am">{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana | first = Leo; Gūtmanis, Armands un Vestermanis, Marģers | last = Dribins | publisher = [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] | date = 2014. gada 15. decembrī | accessdate = 2021. gada 14. februārī | url = http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana | archive-date = 2015. gada 15. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20150215190248/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana }}</ref> No 1919. gada augusta [[Tautas padome|Tautas padomē]] darbojās 14 ebreju partiju un organizāciju pārstāvji, par Latvijas pilsoņiem kļuva ap 77% Latvijā dzīvojošo ebreju, kas varēja pierādīt, ka bija šeit dzīvojuši līdz Pirmā pasaules kara sākumam 1914. gada 1. augustā. 1923.—1936. gadā ap 4500 Latvijas ebreju pārcēlās uz dzīvi Palestīnā, 2207 ebreji emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], vairāki simti izceļoja uz [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1930. gadā 62,5% Latvijas ebreju prata runāt latviski (Jelgavā 90,5%, Liepājā 88,4%, Rīgā 68,9%, Daugavpilī 18,6%). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] padomju varas iestādes ([[Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm|PSRS tolaik bija Vācijas sabiedrotā]]) līdz 1941. gada pavasarim slēdza visas cionistu, konservatīvo un reliģisko ebreju biedrības, klubus un mācību iestādes, kā pēdējās slēdza Ebreju kultūras biedrību un [[Bikur Holim (slimnīca)|''Bikur Holim'' biedrību]]. 1941. gada 14. jūnijā uz Krieviju izsūtīja 1771 Latvijas ebreju. Savukārt vācu okupācijas iestāžu veiktā [[Holokausts Latvijā|ebreju holokausta]] laikā 1941.—1944. gada laikā bojā gāja vairāk nekā 70 tūkstoši Latvijas ebreju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2013|10|22||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 }}</ref> Laikā no 1968. līdz 1980. gadam no Latvijas uz Izraēlu un Rietumvalstīm izceļoja 13 153 ebreji jeb 35,8% Latvijas PSR teritorijā dzīvojošo ebreju. Līdz 1989. gadam no Latvijas izceļoja vairāk nekā 16 tūkstošu ebreju, no tiem 70% apmetās uz pastāvīgu dzīvi Izraēlā.<ref>[http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana#atdzimsana Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150215190248/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana#atdzimsana |date={{dat|2015|02|15||bez}} }} Leo Dribins, Armands Gūtmanis, Marģers Vestermanis</ref> == Termina "''žīds''" lietojums == [[Kristofors Fīrekers|Kristapa Fīrekera]] ap 1650. gadu sacerētajā [[latviešu valoda]]s skaidrojošajā vārdnīcā rakstīts, ka "žīds" ir nodokļu ievācējs vai arī "ebrejs", kas nodarbojas ar šo amatu.<ref name="Satori"/> 19. gadsimta latviešu avīzēs etniskās piederības apzīmēšanai līdztekus izmantoja gan vārdu "žīds", gan "ebrejs". [[Latvijas Augstskola]]s rektora pienākumu izpildītājs [[Ernests Felsbergs]] 1920. gadā piedāvāja vārdu "žīds" izslēgt no oficiālās aprites un šo jautājumu nodeva [[LU Filoloģijas un filozofijas fakultāte]]i izskatīšanai. Fakultātes dekāns un profesors [[Jānis Endzelīns]] savā slēdzienā minēja, ka tas ir politisks jautājums – ja atteiksimies no šī vārda izmantošanas, tā būs muguras locīšana svešinieku priekšā un nebūs tālu tā diena, kad [[leiši]] gribēs, lai mēs viņus sauktu par [[lietuvieši]]em.<ref name="Satori"/> Kad 1923. gadā [[Ebreju iela|Ebreju ielu Rīgā]] pārdēvēja par Žīdu ielu, [[Latvijas Republikas Izglītības ministrija]]s Ebreju pārvalde deva skaidrojumu, ka daudzi, lietojot vārdu "žīds", neko ļaunu nedomā un daudzi nemaz nepazīst citu vārdu. Tika lemts, ka vārds oficiālajā apritē var palikt, bet visā, kas saistās ar [[ivrits|senebreju valodu]], skolām un [[jūdaisms|reliģiju]], noteikti jālieto vārds "ebreji".<ref name="Satori"/> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā padomju vara vārda "žīds" lietošanu izslēdza no oficiālās aprites, bet pēc [[holokausts|holokausta]], kad [[nacisti|nacistu]] [[propaganda]] ļoti dzelžaini izmantoja tādas klišejas kā "žīds čekists", "žīds slepkava", "žīdu varaskāre", vārda "žīds" lietošana kļuva par [[tabu]].<ref name="Satori"/> Vēsturnieks un [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] vadītājs Iļja Ļenskis uzsver, ka priekšstats, ka vārds "ebrejs" latviešu valodā ienācis tikai ar padomju okupāciju, ir absolūti maldīgs: "''Vārds "ebrejs" kā vācu aizguvums latviešu valodā pastāvēja agrāk par vārdu "žīds". Mēs varam paskatīties 16., 17. gadsimta tekstus, kur formā "hebrejs" tas ir jau atrodams. 17. gadsimtā un 18. gadsimtā vārdnīcās parādās vārds "žīds", aizguvums, acīmredzot, no baltkrievu valodas. Un tad mēs redzam 19. gadsimtā, ka abi vārdi pastāv līdzās.''"<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/starp-politkorektumu-un-pieradumu--kadiem-vardiem-ir-vieta-musdienu-sazina.a444588/|title=Starp politkorektumu un pieradumu – kādiem vārdiem ir vieta mūsdienu saziņā?|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-02|language=lv}}</ref> Ebreju kopiena uzskata, ka pilnībā vārda semantiku izmainīja vācu okupācijas posms Otrā pasaules kara laikā. Iļja Ļenskis stāsta, ka tajā laikā katru dienu laikrakstos parādījās ziņas ar tādiem antisemītiskiem virsrakstiem, kā "Žīdi-čekisti", "Žīdi-slepkavas", "Žīdi-asinssūcēji", "Žīdu-čekistu briesmu darbi Cēsīs". Vēsturnieks Iļja Ļenskis secina: "''Mūsu izpratnē, protams, no šī brīža vārds "žīds" nav lietojams nekādā oficiālajā apritē. Tas ir vecvārds, kam ir sava vēsture, kam ir savs lietojums kādreiz. Tas nenozīmē, ka mums būtu jācenzē dokumenti, vēl kaut kas, bet mums ir jāapzinās, ka tas nav mūsdienu latviešu valodas vārds.''". Iļja Ļenksis uzsver, ka mūsdienās izmantot apzīmējumus "''žīdu kopiena''" un/vai "''žīdi''" ir ļoti aizskaroši.<ref name=":0" /> == Ebreju skaits Latvijā == Ebreju skaita izmaiņas Latvijā pēc tautas skaitīšanu (1897—2011) un Centrālā statistikas biroja datiem (2023):<ref name="ReferenceR">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722065613/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2024. gada 28. aprīlī</ref> {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1834!! 1881 !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011 !! 2023''' |- | [[ebreji]]|| <20 000|| ~80 000|| 122 700|| 79 368|| 95 675|| 94 388|| 93 479|| 36 584|| 36 671|| 28 318|| 22 897|| 10 385|| 6437|| 4076 |} 2025. gadā Latvijā ebreji bija septītā lielākā mazākumtautībaː {{bar box |width = 500px |float = left |title = Latvijas lielākās mazākumtautības 2025. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (434 398)|red|23.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (53 228) |violet|2.9}} {{bar percent|[[latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (52 569) |blue|2.8}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (35 146) |black|1.9}} {{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (19 818) |yellow|1.1}} {{bar percent|[[latvijas čigāni|Romi (čigāni)]] (4 813)|orange|0.3}} {{bar percent|'''Ebreji''' (4 182)|brown|0.2}} {{bar percent|[[Igauņi]] (1 368)|pink|0.1}} {{bar percent|Cita tautība, ieskaitot neizvēlētu (73 004) |purple|3.9}} }} {{-}} == Ievērojami Latvijas ebreji == * [[Jūlijs Anšeļevičs]] (1931—2004), ārsts * [[Naums Āronsons]] (1872—1943), tēlnieks * [[Lipmans Berss]] (1914—1993), matemātiķis * [[Hermanis Branovers]] (1931—2026), fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979), pianists un pedagogs * [[Izidors Brensons]] (1854—1928), ārsts ortopēds, antropologs un medicīnas vēsturnieks * [[Cecīlija Dinere]] (1919—1996), rakstniece, dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja * [[Mordehajs Dubins]] (1889—1956), politisks un sabiedrisks darbinieks, viens no Latvijas Republikas dibinātājiem, Satversmes sapulces un visu pirmskara Saeimu deputāts * [[Ābrams Feldhūns]] (1915—2009), valodnieks un tulkotājs * [[Hercs Franks]] (1926—2013), žurnālists, kinorežisors un scenārists * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018), teātra un kino zinātniece * [[Inese Galante]] (1954), operdziedātāja * [[Elhonons Goldbergs]] (1946), neirozinātnieks * [[Franks Gordons]] (1928), rakstnieks, žurnālists un tulkotājs * [[Romualds Grīnblats]] (1930—1995), komponists * [[Filips Halsmans]] (1906—1979), fotogrāfs * [[Solomons Hillers]] (1915—1975), ķīmiķis, Organiskās sintēzes institūta direktors * [[Ābrams Idelsons]] (1882—1938), komponists * [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), rabīns * [[Kirovs Lipmans]] (1940), uzņēmējs, Latvijas Hokeja federācijas prezidents * [[Pauls Mandelštams]] (1872—1941), arhitekts * [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis, Latvijas Republikas darba ministrs, profesors * [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks * [[Larisa Mondrusa]] (1943), populārās mūzikas dziedātāja * [[Ārons Nimcovičs]] (1886—1935), šaha lielmeistars, šaha spēles teorētiķis * [[Mordehajs Nuroks]] (1884—1962), rabīns, politiķis, Saeimas deputāts * [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987), aktieris, estrādes satīriķis * [[Iļja Ripss]] (1948), matemātiķis, padomju disidents * [[Ābrams Soboļevičs]] (1867-1947), uzņēmējs, filantrops * [[Brāļi Šamiri]], mākslinieki, [[Izraēlas Valsts]] ģerboņa autori * [[Līna Šterna]] (1878—1968), fizioloģe * [[Mihails Tāls]] (1936—1992), šahists, astotais pasaules čempions šahā * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004), žurnālists, profesors un politiķis * [[Otto Zeltiņš]] (Otto Goldfelds, 1889—1941), Latvijas armijas virsnieks, žurnālists, publicists == Ebreji latvju dainās<ref>[http://www.dainuskapis.lv/ www.dainuskapis.lv]</ref> == [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] "[[Latvju dainas|Latvju dainās]]" apkopoti 110 tautasdziesmu varianti ar leksēmu "žīdi".<ref>Jānis Rozenbergs. Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās. Rīga: Zinātne, 2005. — 58 lpp.</ref> {| | Tautu meita žīdam rada,<br /> Žīdi vien panākstôs.<br /> Tiem vajaga salda piena,<br /> Vajag ceptu rācentiņu.<br /> 19148-0 | Žīdi vien, žīdi vien<br /> Kačiņai panākšņôs,<br /> Strīpotàm biksitèm,<br /> Strupajiem pirkstiņiem<br /> 20634-1 | Žīdi vien, žīdi vien,<br /> Kur māmiņa man' aizdeva;<br /> Nedzirdēju skaistu dziesmu,<br /> Ne ar' labu valodiņu.<br /> 21042-0 | Nu nīkst, nu nīkst<br /> Piltenes žīdi!<br /> Mūs' brālis pārveda<br /> Piltenes vaisli;<br /> Nu mazi žīdiņi<br /> Vairosies.<br /> 22470-0 | Ak tu taidu vasariņu,<br /> Žīdi jāja pieguļâ!<br /> Mazâ vien gaismiņâ<br /> Atjāj žīdi murdedami,<br /> Atjāj žīdi murdedami,<br /> Melnas bārdas kratīdami.<br /> 30095-1 | Žīdam devu sav' māsiņu,<br /> Ne arāja dēliņam:<br /> Žīdam cimdi, žīdam zeķes,<br /> Žīdam grezni nezdaudziņi.<br /> 34182-1 | Žīda meita gauži raud,<br /> Ka žīdam liela bārzda.<br /> Neraud gauži žīdenite,<br /> Pucesim žīdam bārzdu.<br /> 34300-0 | |} {| | Divi žeidi sasakova<br /> Ap maizītes gabaliņu.<br /> Kai jīm beja nazakaut -<br /> Nivīns art namuocēja?<br /> 52862-50 | Gudrs, gudrs tis žideņš,<br /> Gudrus bārnus audzināja;<br /> Pats jis guļ gulteņā,<br /> Bārni visi muldeņā;<br /> Kad muldeņa pakustēja,<br /> Tad bērniņi paļustēja.<br /> 52870-465 | It nevienam tā negāja,<br /> Kā tam žīdu Maušķeļam:<br /> Divi bēri kumeliņi<br /> Ar klibām kājiņām;<br /> Vienu deva Iršam jāt,<br /> Otru vecam Maušķeļam.<br /> 52874-364 | Ka pīdzymtu židam bārni,<br /> Lai jī leli naizaugtu!<br /> Kam jis greiži pasavēres<br /> Uz tuo muna naudas moka.<br /> 52879-280 | Leibis pūta buka ragu,<br /> Lai tie visi žīdi nāk;<br /> Visi žīdi sanākuši<br /> Vecu Leibi nobadīja.<br /> 52885-282 | Žīdiņam rausi cepu,<br /> Vidū duru caurumiņ(u);<br /> Žīdiņš rausi neapēda,<br /> Caurumiņa taupīdams.<br /> 52921-104 | Žīds sāk spēlēt, žīds sāk dancot,<br /> Žīdam Dieviņš aizkrāsnē;<br /> Žīdam Dieviņš aizkrāsnē,<br /> Pelēkāmi austiņāmi;<br /> Pelēkāmi austiņāmi,<br /> Zilājiemi [[Kamzolis|kamzoļiem]].<br /> 52923-355 | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Ebreju vēsture Latvijā]] * [[Muzejs "Ebreji Latvijā"]] * [[Rēzeknes ebreji]] == Ārējās saites == * Eduards Liniņš (2017. gada 18. janvāris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/siis-dienas-aciim/ebreju-liktenis-neatkarigaja-latvija-un-otra-pasaules-kara-laika.a19783/ Ebreju liktenis neatkarīgajā Latvijā un Otrā pasaules kara laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170601064053/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/siis-dienas-aciim/ebreju-liktenis-neatkarigaja-latvija-un-otra-pasaules-kara-laika.a19783/ |date={{dat|2017|06|01||bez}} }}. ''Šīs dienas acīm''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 18. janvārī. {{Latvijas mazākumtautības}} [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības]] [[Kategorija:Latvijas ebreji| ]] 5z917f3cxmoffqy1nnfls4t99sqxbgg 0 237162 4521889 2988364 2026-09-13T19:54:44Z Dukts 38889 4521889 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | | Background = #83ADC0 | Nosaukums = Pasaule, pasaulīt | Izpildītājs = [[Eolika]]s albums | Izdots = 1985 | Žanrs = [[Popmūzika]] | Ierakstu kompānija = [[Melodija (ierakstu kompānija)|Melodija]] | Izpildītājsģen = Eolikas albumu | Iepriekšējais albums = "[[Сны Риги]]" <br />(1980) | Šis albums = "Pasaule, pasaulīt"<br />(1985) | Nākamais albums = "Robinsons Krūzo"<br />(1987) }} '''"Pasaule, pasaulīt"''' ir grupas "[[Eolika]]" otrais albums, ierakstīts 1985. gadā. == Vēsture == Šis albums ir ierakstīts "Eolikas" popularitātes zenīta laikā, kad grupā dzied četri vokālisti: [[Olga Rajecka]], Ilona Stepanova, Viktors Burakovs (Zemgals) un Dainis Dobelnieks. Tā gada [[Mikrofona aptauja 1985]] "Mikrofona" aptaujā "Zemeņu lauks" ieņem 2. vietu, bet "Pasaule, pasaulīt" - 4. vietu. == Dziesmu saraksts == ;1. puse # "Pasaule, pasaulīt" (B. Rezņiks, D. Dreika) 3:21 # "Tāla uguns" (B. Rezņiks, D. Dreika) 3:00 # "Zem saules vai mēness" (B. Rezņiks, D. Dreika) 3:27 # "Lielā zive" (Z. Žukovskis, J. Baltvilks) 2:57 # "Karavāna" (B. Rezņiks, D. Dreika) 5:07 ;2. puse #<li value=6> "Aizšautais gulbis" (B. Rezņiks, D. Dreika) 3:42 # "Atrast savu vietu" (V. Burakovs, D. Dreika) 4:32 # "Esiet tālredzīgi!" (H. Zariņš, V. Pavlovskis) 2:40 # "Skauģa dziesma" (H. Zariņš, V. Pavlovskis) 3:08 # "Zemeņu lauks" (A. Kublinskis, D. Dreika) 3:33 [[Kategorija:1985. gada albumi]] o1a2yun92xasqovrztybqwzcqu8p3uj 0 244179 4521972 4517423 2026-09-13T21:58:32Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4521972 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. {{monument-title-wikidata|209187}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565788 } . VALUES ?currNovads { wd:Q209187 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4900405 | label = ''[[:d:Q4900405|Beļavas muižas pils]]'' | name = Beļavas muižas pils | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289666 | long = 26.789732 | p625 = {{Coord|57.289666|26.789732|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4971 | year = ap 1750. 1912. 1925. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q21481179 | label = [[Kārtenes pilskalns]] | name = Kārtenes pilskalns | municipality = Gulbenes novads<br/>Beļavas pagasts | district = Gulbenes novads<br/>Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ilgupjiem | lat = 57.28611111 | long = 26.77527778 | p625 = {{Coord|57.286111|26.775278|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20K%C4%81rtenes%20pilskalnu.jpg<br/>T%C4%81lum%C4%81%20K%C4%81rtenes%20pilskalns.jpg | vaid = 801 | wikipediauri = K%C4%81rtenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbenes_novads<br/>Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q38191893 | label = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | name = Beļavas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā, Pilsskola | lat = 57.28972222 | long = 26.78916667 | p625 = {{Coord|57.289722|26.789167|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4970 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Beļavas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005790 | label = ''[[:d:Q47005790|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289701 | long = 26.78956 | p625 = {{Coord|57.289701|26.78956|display=inline}} | vaid = 3349 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005791 | label = ''[[:d:Q47005791|Flīzītes (28)]]'' | name = Flīzītes (28) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289712 | long = 26.789646 | p625 = {{Coord|57.289712|26.789646|display=inline}} | vaid = 3350 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005793 | label = ''[[:d:Q47005793|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789753 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789753|display=inline}} | vaid = 3351 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005795 | label = ''[[:d:Q47005795|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789668 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789668|display=inline}} | vaid = 3352 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005796 | label = ''[[:d:Q47005796|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 3353 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005797 | label = ''[[:d:Q47005797|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289596 | long = 26.789775 | p625 = {{Coord|57.289596|26.789775|display=inline}} | vaid = 3354 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005798 | label = ''[[:d:Q47005798|Sienas skapis]]'' | name = Sienas skapis | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289561 | long = 26.789861 | p625 = {{Coord|57.289561|26.789861|display=inline}} | vaid = 3355 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005799 | label = ''[[:d:Q47005799|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Puķeskalnos | lat = 57.280484256308 | long = 26.776541605101 | p625 = {{Coord|57.280484|26.776542|display=inline}} | vaid = 4963 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005802 | label = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | name = Augulienas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienā | vaid = 4964 | year = 18. gs. - 20. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005805 | label = ''[[:d:Q47005805|Augulienas muižas kungu māja]]'' | name = Augulienas muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.2752261584 | long = 26.68728863067 | p625 = {{Coord|57.275226|26.687289|display=inline}} | image = Augulienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 4965 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005808 | label = ''[[:d:Q47005808|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.274259432025 | long = 26.686682131899 | p625 = {{Coord|57.274259|26.686682|display=inline}} | vaid = 4967 | year = 18 . gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005810 | label = ''[[:d:Q47005810|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.275234922047 | long = 26.687526428791 | p625 = {{Coord|57.275235|26.687526|display=inline}} | vaid = 4969 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005814 | label = ''[[:d:Q47005814|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.288387327393 | long = 26.791038147606 | p625 = {{Coord|57.288387|26.791038|display=inline}} | vaid = 4972 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005816 | label = ''[[:d:Q47005816|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289016 | long = 26.788852 | p625 = {{Coord|57.289016|26.788852|display=inline}} | vaid = 4973 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005819 | label = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | name = Naglenes muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.242707952505 | long = 26.820687504289 | p625 = {{Coord|57.242708|26.820688|display=inline}} | vaid = 4977 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naglenes muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005821 | label = ''[[:d:Q47005821|Naglenes muižas kungu māja]]'' | name = Naglenes muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.24328698818 | long = 26.821072538049 | p625 = {{Coord|57.243287|26.821073|display=inline}} | vaid = 4978 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005822 | label = ''[[:d:Q47005822|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.243547327474 | long = 26.821591482232 | p625 = {{Coord|57.243547|26.821591|display=inline}} | vaid = 4979 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005823 | label = ''[[:d:Q47005823|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.238853413913 | long = 26.816211187954 | p625 = {{Coord|57.238853|26.816211|display=inline}} | vaid = 4980 | year = 1881. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005825 | label = ''[[:d:Q47005825|"Burtnieku" dzīvojamā rija]]'' | name = "Burtnieku" dzīvojamā rija | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Burtniekos | lat = 57.286761 | long = 26.778435 | p625 = {{Coord|57.286761|26.778435|display=inline}} | vaid = 6105 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005826 | label = ''[[:d:Q47005826|Lisas ezera mītne]]'' | name = Lisas ezera mītne | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lisas ezera Z galā | lat = 57.274241985095 | long = 26.736569838088 | p625 = {{Coord|57.274242|26.73657|display=inline}} | vaid = 796 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005827 | label = ''[[:d:Q47005827|Andzēnu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Andzēnu senkapi (Kara kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Andzēniem | lat = 57.199909786032 | long = 26.775340365726 | p625 = {{Coord|57.19991|26.77534|display=inline}} | vaid = 797 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005828 | label = [[Atvašu svētliepas|Atvašu svētliepas - kulta vieta]] | name = Atvašu svētliepas - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Atvasēm | lat = 57.270508737745 | long = 26.74662171792 | p625 = {{Coord|57.270509|26.746622|display=inline}} | vaid = 798 | wikipediauri = Atva%C5%A1u_sv%C4%93tliepas | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005829 | label = ''[[:d:Q47005829|Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)]]'' | name = Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceriņiem | lat = 57.280752715885 | long = 26.812755745324 | p625 = {{Coord|57.280753|26.812756|display=inline}} | vaid = 799 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005830 | label = ''[[:d:Q47005830|Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)]]'' | name = Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Beļavas pamatskolas | lat = 57.250423061809 | long = 26.769252328446 | p625 = {{Coord|57.250423|26.769252|display=inline}} | vaid = 800 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005831 | label = [[Juru upurozoli]] | name = Juru upurozoli | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Juriem | lat = 57.2475319088 | long = 26.757166551159 | p625 = {{Coord|57.247532|26.757167|display=inline}} | vaid = 802 | wikipediauri = Juru_upurozoli | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005832 | label = ''[[:d:Q47005832|Krimu senkapi]]'' | name = Krimu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Krimiem | lat = 57.258930346505 | long = 26.69601854186 | p625 = {{Coord|57.25893|26.696019|display=inline}} | vaid = 803 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005834 | label = ''[[:d:Q47005834|Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)]]'' | name = Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kubulniekiem | lat = 57.232546606892 | long = 26.766261405409 | p625 = {{Coord|57.232547|26.766261|display=inline}} | vaid = 804 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005835 | label = [[Lazdu kalns|Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)]] | name = Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.197639105477 | long = 26.696157429477 | p625 = {{Coord|57.197639|26.696157|display=inline}} | commonscat = Lazdukalna pilskalns | vaid = 805 | wikipediauri = Lazdu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005836 | label = [[Upurkalniņš|Upurkalniņš - kulta vieta]] | name = Upurkalniņš - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Līgotņiem | lat = 57.247418929332 | long = 26.787499182436 | p625 = {{Coord|57.247419|26.787499|display=inline}} | vaid = 806 | wikipediauri = Upurkalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005839 | label = ''[[:d:Q47005839|Pērļu kalns - senkapi]]'' | name = Pērļu kalns - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pērļukalniem | lat = 57.194496348708 | long = 26.683660182208 | p625 = {{Coord|57.194496|26.68366|display=inline}} | vaid = 807 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005840 | label = ''[[:d:Q47005840|Putniņu senkapi]]'' | name = Putniņu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Putniņiem | lat = 57.290700863791 | long = 26.744637599949 | p625 = {{Coord|57.290701|26.744638|display=inline}} | vaid = 808 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005841 | label = ''[[:d:Q47005841|Bērzu kalniņš - senkapi]]'' | name = Bērzu kalniņš - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.294161823248 | long = 26.744300325482 | p625 = {{Coord|57.294162|26.7443|display=inline}} | vaid = 809 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005843 | label = ''[[:d:Q47005843|Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta]]'' | name = Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.297016472297 | long = 26.742402217112 | p625 = {{Coord|57.297016|26.742402|display=inline}} | vaid = 810 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005847 | label = ''[[:d:Q47005847|Vecmeišu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecmeišu viduslaiku kapsēta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vecmeišiem | lat = 57.21878054077 | long = 26.800139803067 | p625 = {{Coord|57.218781|26.80014|display=inline}} | vaid = 811 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005851 | label = ''[[:d:Q47005851|Dumpurnieku senkapi]]'' | name = Dumpurnieku senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Dumpuriekiem un Dumpjiem | lat = 57.272449029085 | long = 26.715783645968 | p625 = {{Coord|57.272449|26.715784|display=inline}} | vaid = 812 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005852 | label = ''[[:d:Q47005852|Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunletu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunletēm un Velmaņiem | lat = 57.2841842469 | long = 26.859706153856 | p625 = {{Coord|57.284184|26.859706|display=inline}} | vaid = 813 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005853 | label = [[Rutkastes pilskalns|Rutkastes kalns - pilskalns]] | name = Rutkastes kalns - pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Līkanšiem, Rutkastēm un Vārpām | lat = 57.190158665007 | long = 26.724925845682 | p625 = {{Coord|57.190159|26.724926|display=inline}} | image = Rutkastes%20pilskalns.jpg | vaid = 814 | wikipediauri = Rutkastes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005854 | label = ''[[:d:Q47005854|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8341 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005856 | label = ''[[:d:Q47005856|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8342 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005861 | label = ''[[:d:Q47005861|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8343 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005864 | label = ''[[:d:Q47005864|Durvju komplekti (4)]]'' | name = Durvju komplekti (4) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8344 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005866 | label = [[Viculaiku pilskalns]] | name = Viculaiku pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Upeskalniem un Viculaikām | lat = 57.250062144686 | long = 26.771013895553 | p625 = {{Coord|57.250062|26.771014|display=inline}} | vaid = 8345 | wikipediauri = Viculaiku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005871 | label = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | name = Krapas muižas apbūve | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.129953169274 | long = 26.654379525171 | p625 = {{Coord|57.129953|26.65438|display=inline}} | vaid = 4981 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q42900821|Krapas muiža]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005872 | label = ''[[:d:Q47005872|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130929373278 | long = 26.653889380778 | p625 = {{Coord|57.130929|26.653889|display=inline}} | vaid = 4982 | year = 19. gs. IVc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005875 | label = ''[[:d:Q47005875|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.131028645205 | long = 26.655528414888 | p625 = {{Coord|57.131029|26.655528|display=inline}} | vaid = 4983 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005876 | label = ''[[:d:Q47005876|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130621226534 | long = 26.652805104312 | p625 = {{Coord|57.130621|26.652805|display=inline}} | vaid = 4984 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005877 | label = ''[[:d:Q47005877|Priedkalnu senkapi]]'' | name = Priedkalnu senkapi | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Priedkalniem | lat = 57.037640996232 | long = 26.715253699696 | p625 = {{Coord|57.037641|26.715254|display=inline}} | vaid = 816 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005879 | label = ''[[:d:Q47005879|Rāviju senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Rāviju senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rāvijām un Priedniekiem | lat = 57.049754098483 | long = 26.721999220603 | p625 = {{Coord|57.049754|26.721999|display=inline}} | vaid = 817 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005880 | label = ''[[:d:Q47005880|Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta]]'' | name = Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rožkalniem | lat = 57.13851008587 | long = 26.638446695365 | p625 = {{Coord|57.13851|26.638447|display=inline}} | image = Ro%C5%BEkalnu%20raganas%20akmens.jpg | vaid = 818 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005883 | label = ''[[:d:Q47005883|Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)]]'' | name = Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zaļumiem | lat = 57.13632677152 | long = 26.697467652005 | p625 = {{Coord|57.136327|26.697468|display=inline}} | vaid = 819 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005884 | label = ''[[:d:Q47005884|Krapas pilskalns]]'' | name = Krapas pilskalns | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liepiņām un Purmaļiem | lat = 57.132735630103 | long = 26.642433453405 | p625 = {{Coord|57.132736|26.642433|display=inline}} | vaid = 820 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005885 | label = ''[[:d:Q47005885|Druvienas pagastskola]]'' | name = Druvienas pagastskola | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Mazvasaraudžos | lat = 57.102894 | long = 26.249621 | p625 = {{Coord|57.102894|26.249621|display=inline}} | vaid = 22 | year = 19.gs.b.- 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005886 | label = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | name = Druvienas muižas apbūve | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115602829288 | long = 26.298008536721 | p625 = {{Coord|57.115603|26.298009|display=inline}} | vaid = 4985 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Druvienas muiža]] | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005887 | label = ''[[:d:Q47005887|Druvienas muižas kungu māja]]'' | name = Druvienas muižas kungu māja | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115366512491 | long = 26.296717205932 | p625 = {{Coord|57.115367|26.296717|display=inline}} | image = Druvienas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-09-21.jpg | vaid = 4986 | year = 19. gs. 2.p. 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005892 | label = ''[[:d:Q47005892|Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu]]'' | name = Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115570554882 | long = 26.29901028295 | p625 = {{Coord|57.115571|26.29901|display=inline}} | vaid = 4987 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005894 | label = ''[[:d:Q47005894|Pērļa ūdensdzirnavas]]'' | name = Pērļa ūdensdzirnavas | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Pērlē | lat = 57.092947371383 | long = 26.180759451931 | p625 = {{Coord|57.092947|26.180759|display=inline}} | vaid = 4988 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005901 | label = ''[[:d:Q47005901|Silmaču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Silmaču viduslaiku kapsēta | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Silmačiem | lat = 57.088975841996 | long = 26.165648337099 | p625 = {{Coord|57.088976|26.165648|display=inline}} | vaid = 821 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005902 | label = ''[[:d:Q47005902|Ziemeļu senkapi]]'' | name = Ziemeļu senkapi | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ziemeļiem | lat = 57.130281916868 | long = 26.218278957973 | p625 = {{Coord|57.130282|26.218279|display=inline}} | vaid = 822 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q113484107 | label = ''[[:d:Q113484107|Druvienas kultūras nams]]'' | name = Druvienas kultūras nams | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | vaid = 9290 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005909 | label = ''[[:d:Q47005909|Galgauskas dziedāšanas biedrības nams]]'' | name = Galgauskas dziedāšanas biedrības nams | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.165997961418 | long = 26.554255875721 | p625 = {{Coord|57.165998|26.554256|display=inline}} | image = Galgauskas%20dzied%C4%81%C5%A1anas%20biedr%C4%ABbas%20nams%20%281%29.jpg | commonscat = Choral society house in Galgauska | vaid = 4989 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005910 | label = ''[[:d:Q47005910|Galgauskas pamatskolas ēka]]'' | name = Galgauskas pamatskolas ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.167859984122 | long = 26.556165403101 | p625 = {{Coord|57.16786|26.556165|display=inline}} | image = Saules%20pulkstenis%20pie%20Galgauskas%20pamatskolas.jpg | commonscat = Building of Galgauska basic school | vaid = 4990 | year = 1937.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005911 | label = ''[[:d:Q47005911|Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca]]'' | name = Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.192728353316 | long = 26.555159523787 | p625 = {{Coord|57.192728|26.55516|display=inline}} | image = Galgauskas%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%202.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Galgauska | vaid = 4991 | year = ap 1850. -1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005913 | label = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | name = Galgauskas muižas apbūve | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190860000163 | long = 26.557915629389 | p625 = {{Coord|57.19086|26.557916|display=inline}} | vaid = 4992 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042408|Galgauskas muiža]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005916 | label = ''[[:d:Q47005916|Meldera māja]]'' | name = Meldera māja | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.191777192385 | long = 26.560270801712 | p625 = {{Coord|57.191777|26.560271|display=inline}} | vaid = 4993 | year = ap 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005918 | label = ''[[:d:Q47005918|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190927828435 | long = 26.55709765218 | p625 = {{Coord|57.190928|26.557098|display=inline}} | vaid = 4994 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005903 | label = ''[[:d:Q47005903|Narātu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Narātu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Narātiem | lat = 57.169912547915 | long = 26.511346683288 | p625 = {{Coord|57.169913|26.511347|display=inline}} | vaid = 823 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005904 | label = ''[[:d:Q47005904|Bļodas kalns - pilskalns]]'' | name = Bļodas kalns - pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kaijām | lat = 57.151643578823 | long = 26.553563050288 | p625 = {{Coord|57.151644|26.553563|display=inline}} | vaid = 825 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005905 | label = ''[[:d:Q47005905|Ausenes pilskalns]]'' | name = Ausenes pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.156722525992 | long = 26.66404485383 | p625 = {{Coord|57.156723|26.664045|display=inline}} | vaid = 826 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005906 | label = ''[[:d:Q47005906|Tīcānu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Tīcānu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Tīcāniem | lat = 57.187708796876 | long = 26.588179173464 | p625 = {{Coord|57.187709|26.588179|display=inline}} | vaid = 827 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q16411825 | label = [[Gulbenes viduslaiku pils]] | name = Gulbenes viduslaiku pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krustalīces upes krastā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}} | vaid = 828 | wikipediauri = Gulbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561293 | label = [[Gulbenes Baltā pils]] | name = Gulbenes Baltā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.76111111 | p625 = {{Coord|57.161667|26.761111|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Vecgulbene%20Manor%2C%20Balta%20pils%2016.JPG | commonscat = White Palace (Gulbene) | vaid = 4997 | wikipediauri = Gulbenes_Balt%C4%81_pils | year = 1763. 19. gs. v. -70.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561306 | label = [[Gulbenes Sarkanā pils]] | name = Gulbenes Sarkanā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 10 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16055556 | long = 26.76388889 | p625 = {{Coord|57.160556|26.763889|display=inline}} | image = Gulbenes%20sarkan%C4%81%20pils.jpg | commonscat = Red Palace (Gulbene) | vaid = 4998 | wikipediauri = Gulbenes_Sarkan%C4%81_pils | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q29450244 | label = [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}} | image = Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20Gulben%C4%93.jpg | commonscat = Gulbene Lutheran church | vaid = 5011 | wikipediauri = Gulbenes_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1838. -1843. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005920 | label = ''[[:d:Q47005920|Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs]]'' | name = Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = no Gulbenes stacijas līdz rajona robežai | lat = 57.181661870152 | long = 26.758368811043 | p625 = {{Coord|57.181662|26.758369|display=inline}} | image = %C5%A0aurslie%C5%BEu%20vilciens%20Gulbenes%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 8340 | year = 1903.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005921 | label = ''[[:d:Q47005921|Parks Vecgulbenes muižā]]'' | name = Parks Vecgulbenes muižā | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162179 | long = 26.762609 | p625 = {{Coord|57.162179|26.762609|display=inline}} | image = Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | commonscat = Park of Vecgulbene Manor | vaid = 5010 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecgulbenes muiža]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005924 | label = ''[[:d:Q47005924|Piemineklis kritušajiem karavīriem]]'' | name = Piemineklis kritušajiem karavīriem | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Spārītes parkā, Brāļu kapos | lat = 57.171641847176 | long = 26.771894241727 | p625 = {{Coord|57.171642|26.771894|display=inline}} | image = Piemineklis%20Gulbenes%20br%C4%81%C4%BCu%20kapos.jpg | vaid = 8347 | year = 1967. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005926 | label = ''[[:d:Q47005926|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižas Baltajā pilī | lat = 57.1619444 | long = 26.7604318 | p625 = {{Coord|57.161944|26.760432|display=inline}} | image = Balt%C4%81s%20pils%20fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20Gulbene.jpg | vaid = 8348 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Gulbenes Baltā pils]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005930 | label = ''[[:d:Q47005930|Mūra tilts]]'' | name = Mūra tilts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = pie luterāņu baznīcas, pār Krustalīces upi | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Krustal%C4%ABces%20tilts%20pie%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5012 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005933 | label = ''[[:d:Q47005933|Durvju komplekti (3)]]'' | name = Durvju komplekti (3) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | vaid = 8349 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005937 | label = ''[[:d:Q47005937|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8351 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005941 | label = ''[[:d:Q47005941|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Kancele%20un%20alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8352 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005944 | label = ''[[:d:Q47005944|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 16 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162341 | long = 26.760609 | p625 = {{Coord|57.162341|26.760609|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2016.jpg | vaid = 5002 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005953 | label = ''[[:d:Q47005953|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 18 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1622339 | long = 26.759995 | p625 = {{Coord|57.162234|26.759995|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2018.jpg | vaid = 5008 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005955 | label = ''[[:d:Q47005955|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 20 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1627312 | long = 26.7592916 | p625 = {{Coord|57.162731|26.759292|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2020.jpg | vaid = 5006 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005959 | label = ''[[:d:Q47005959|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}} | image = K%C5%ABts%2C%20Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5004 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005961 | label = ''[[:d:Q47005961|Lopu virtuve]]'' | name = Lopu virtuve | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5005 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005964 | label = ''[[:d:Q47005964|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 9 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1599417 | long = 26.7579716 | p625 = {{Coord|57.159942|26.757972|display=inline}} | vaid = 5003 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005968 | label = ''[[:d:Q47005968|Gulbenes pilsētas pamatskola]]'' | name = Gulbenes pilsētas pamatskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Līkā iela 21 | lat = 57.1750867 | long = 26.7550627 | p625 = {{Coord|57.175087|26.755063|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20L%C4%ABk%C4%81%20iela%2021.jpg | vaid = 5014 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005974 | label = ''[[:d:Q47005974|Gulbenes draudzes kapu kapliča]]'' | name = Gulbenes draudzes kapu kapliča | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Miera iela 12 | lat = 57.1826455 | long = 26.7494867 | p625 = {{Coord|57.182645|26.749487|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Miera%20iela%2012.jpg | commonscat = Cemetery chapel in Gulbene | vaid = 5015 | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005983 | label = ''[[:d:Q47005983|Mežsarga māja]]'' | name = Mežsarga māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Ozolu iela 4 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1736893 | long = 26.7646549 | p625 = {{Coord|57.173689|26.764655|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Ozolu%20iela%204.jpg | vaid = 5000 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005991 | label = ''[[:d:Q47005991|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 31 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1597336 | long = 26.7637453 | p625 = {{Coord|57.159734|26.763745|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Parka%20iela%2031.jpg | vaid = 5007 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005994 | label = ''[[:d:Q47005994|Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja]]'' | name = Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 2 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1606775 | long = 26.7588504 | p625 = {{Coord|57.160677|26.75885|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Pils%20iela%202.jpg | vaid = 5001 | year = 19. gs.70.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005996 | label = ''[[:d:Q47005996|Vecgulbenes muižas oranžērija]]'' | name = Vecgulbenes muižas oranžērija | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 5 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1609143 | long = 26.7619643 | p625 = {{Coord|57.160914|26.761964|display=inline}} | image = Oran%C5%BE%C4%93rija%20Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | vaid = 5009 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005998 | label = ''[[:d:Q47005998|Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa]]'' | name = Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 69 | lat = 57.178069 | long = 26.7551359 | p625 = {{Coord|57.178069|26.755136|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20R%C4%ABgas%20iela%2065.jpg | vaid = 5016 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005999 | label = ''[[:d:Q47005999|Gulbenes valsts komerc- un arodskola]]'' | name = Gulbenes valsts komerc- un arodskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Skolas iela 10 | lat = 57.1715255 | long = 26.7674053 | p625 = {{Coord|57.171526|26.767405|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Skolas%20iela%2010.jpg | vaid = 5017 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006001 | label = ''[[:d:Q47006001|Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 20; Viestura iela 22; Viestura iela 24; Viestura iela 29; Viestura iela 29a; Viestura iela 35 | lat = 57.186446159734 | long = 26.764148691223 | p625 = {{Coord|57.186446|26.764149|display=inline}} | image = Gulbenes%20dzelzce%C4%BCa%20ier%C4%93d%C5%86u%20kolonijas%20%C4%93kas%2002.jpg | vaid = 4995 | year = 1920. -1921. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006004 | label = ''[[:d:Q47006004|Gulbenes dzelzceļa Tējas nams]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa Tējas nams | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 21 | lat = 57.1827518 | long = 26.7604332 | p625 = {{Coord|57.182752|26.760433|display=inline}} | image = T%C4%93jas%20nams.JPG | vaid = 5018 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006113 | label = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | name = Litenes muižas apbūve | municipality = Gulbenes novads | district = Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.187489580818 | long = 27.029083004973 | p625 = {{Coord|57.18749|27.029083|display=inline}} | vaid = 5052 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q47006011 | label = ''[[:d:Q47006011|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05966 | long = 26.596913 | p625 = {{Coord|57.05966|26.596913|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor House | vaid = 5020 | year = 19. gs.30.g. 1900. -1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006014 | label = ''[[:d:Q47006014|"Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja"]]'' | name = "Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja" | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05975473714 | long = 26.598386076601 | p625 = {{Coord|57.059755|26.598386|display=inline}} | image = Le%C4%BC%C4%BCu%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Dollhouse in Jaungulbene Manor | vaid = 5021 | year = 19. gs. b. 1886.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006016 | label = ''[[:d:Q47006016|"Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas]]'' | name = "Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058063666672 | long = 26.600200245075 | p625 = {{Coord|57.058064|26.6002|display=inline}} | image = Velna%20v%C4%81rt%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20teritorij%C4%81.jpg | vaid = 5022 | year = 1889. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006019 | label = ''[[:d:Q47006019|Ceļa rādītājs]]'' | name = Ceļa rādītājs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.056894993824 | long = 26.598291315503 | p625 = {{Coord|57.056895|26.598291|display=inline}} | vaid = 5023 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006021 | label = ''[[:d:Q47006021|Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts]]'' | name = Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055203707212 | long = 26.599462160866 | p625 = {{Coord|57.055204|26.599462|display=inline}} | vaid = 5025 | year = 1886. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006022 | label = ''[[:d:Q47006022|Dzīvojamās ēkas (2)]]'' | name = Dzīvojamās ēkas (2) | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06062042517 | long = 26.598111664649 | p625 = {{Coord|57.06062|26.598112|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81s%20%C4%93kas%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Apartments in Jaungulbene Manor | vaid = 5026 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006023 | label = [[Jaungulbenes luterāņu baznīca|Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.052885898979 | long = 26.598098945144 | p625 = {{Coord|57.052886|26.598099|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaungulbene | vaid = 5027 | wikipediauri = Jaungulbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1904.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006024 | label = ''[[:d:Q47006024|Kalēja māja ar smēdi]]'' | name = Kalēja māja ar smēdi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06220742483 | long = 26.599762401829 | p625 = {{Coord|57.062207|26.599762|display=inline}} | image = Kal%C4%93ja%20m%C4%81ja%20ar%20sm%C4%93di%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Smith House in Jaungulbene Manor | vaid = 5028 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006025 | label = ''[[:d:Q47006025|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.054978641282 | long = 26.597704671007 | p625 = {{Coord|57.054979|26.597705|display=inline}} | image = Kapli%C4%8Da%20pie%20Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5029 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006026 | label = ''[[:d:Q47006026|Vešas māja]]'' | name = Vešas māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059847682955 | long = 26.59511499202 | p625 = {{Coord|57.059848|26.595115|display=inline}} | image = Ve%C5%A1as%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Bedding House in Jaungulbene Manor | vaid = 5030 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006029 | label = ''[[:d:Q47006029|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061760829022 | long = 26.594382816043 | p625 = {{Coord|57.061761|26.594383|display=inline}} | vaid = 5031 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006030 | label = ''[[:d:Q47006030|Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi]]'' | name = Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061982 | long = 26.59642 | p625 = {{Coord|57.061982|26.59642|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ku%20grupa%20ar%20caurbrauktuvi%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building Complex | vaid = 5032 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006031 | label = ''[[:d:Q47006031|Obelisks]]'' | name = Obelisks | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055891 | long = 26.595411 | p625 = {{Coord|57.055891|26.595411|display=inline}} | vaid = 5033 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006032 | label = ''[[:d:Q47006032|Parādes pagalma vārti]]'' | name = Parādes pagalma vārti | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06155 | long = 26.596055 | p625 = {{Coord|57.06155|26.596055|display=inline}} | image = Gate%20of%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Gate of Jaungulbene Manor | vaid = 5034 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006036 | label = ''[[:d:Q47006036|Parka žogs]]'' | name = Parka žogs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059621972335 | long = 26.598662342009 | p625 = {{Coord|57.059622|26.598662|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20parka%20%C5%BEogs.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park Walls | vaid = 5035 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006038 | label = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058197056844 | long = 26.597499742904 | p625 = {{Coord|57.058197|26.5975|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park | vaid = 5036 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006039 | label = ''[[:d:Q47006039|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061861514534 | long = 26.598700556564 | p625 = {{Coord|57.061862|26.598701|display=inline}} | image = P%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | commonscat = Administrator House in Jaungulbene Manor | vaid = 5037 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006041 | label = ''[[:d:Q47006041|Pagrabs un saimniecības ēka]]'' | name = Pagrabs un saimniecības ēka | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.062233157392 | long = 26.59659675634 | p625 = {{Coord|57.062233|26.596597|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Building%20and%20Cellar%20%283%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building and Cellar | vaid = 5038 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006042 | label = ''[[:d:Q47006042|Sarga mājiņa]]'' | name = Sarga mājiņa | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059750786854 | long = 26.59756810877 | p625 = {{Coord|57.059751|26.597568|display=inline}} | image = Guard%20House%20in%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Guard House in Jaungulbene Manor | vaid = 5039 | year = 20. gs. s. 1907.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006046 | label = ''[[:d:Q47006046|Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja]]'' | name = Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061049 | long = 26.594188 | p625 = {{Coord|57.061049|26.594188|display=inline}} | image = Stable%20in%20Jaungulbene%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Jaungulbene Manor | vaid = 5040 | year = 1894. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006051 | label = ''[[:d:Q47006051|Cilnis "Ģerbonis" fasādē]]'' | name = Cilnis "Ģerbonis" fasādē | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8355 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006055 | label = ''[[:d:Q47006055|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8356 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006057 | label = ''[[:d:Q47006057|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8357 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006005 | label = ''[[:d:Q47006005|Aizupju senkapi]]'' | name = Aizupju senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aizupjiem | lat = 57.077659464941 | long = 26.539134687645 | p625 = {{Coord|57.077659|26.539135|display=inline}} | vaid = 829 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006006 | label = [[Liedes kalni|Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta]] | name = Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta | municipality = Gulbenes novads<br/>Jaungulbenes pagasts | district = Gulbenes novads<br/>Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakalviešiem | lat = 57.054076424846 | long = 26.548678823822 | p625 = {{Coord|57.054076|26.548679|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20Liedes%20kalniem.jpg | commonscat = Liedes kalni | vaid = 830 | wikipediauri = Liedes_kalni | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbenes_novads<br/>Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006007 | label = ''[[:d:Q47006007|Struņķu senkapi (Akmens krasti)]]'' | name = Struņķu senkapi (Akmens krasti) | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Struņķiem | lat = 57.098351387515 | long = 26.591848117447 | p625 = {{Coord|57.098351|26.591848|display=inline}} | vaid = 831 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006008 | label = ''[[:d:Q47006008|Sēliešu senkapi]]'' | name = Sēliešu senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Aizupjiem un Sēliešiem | lat = 57.07813497339 | long = 26.542525547098 | p625 = {{Coord|57.078135|26.542526|display=inline}} | vaid = 832 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006010 | label = ''[[:d:Q47006010|Liednieku senkapi]]'' | name = Liednieku senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liedniekiem un Sauleskalniem | lat = 57.091226300785 | long = 26.603670419259 | p625 = {{Coord|57.091226|26.60367|display=inline}} | vaid = 833 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006228 | label = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | name = Kalnamuižas apbūve | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}} | vaid = 5083 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kalnamuiža (Stāmerienas pagasts)]] | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006230 | label = ''[[:d:Q47006230|Kalnienas muižas pils]]'' | name = Kalnienas muižas pils | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274001292742 | long = 26.929206076228 | p625 = {{Coord|57.274001|26.929206|display=inline}} | image = Kalnienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 5084 | year = ap 1765. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006231 | label = ''[[:d:Q47006231|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.27245756821 | long = 26.930479444647 | p625 = {{Coord|57.272458|26.930479|display=inline}} | vaid = 5085 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006233 | label = ''[[:d:Q47006233|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}} | vaid = 5086 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006234 | label = ''[[:d:Q47006234|Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli]]'' | name = Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274577651088 | long = 26.928315519447 | p625 = {{Coord|57.274578|26.928316|display=inline}} | vaid = 5087 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006235 | label = ''[[:d:Q47006235|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274731411203 | long = 26.92901748037 | p625 = {{Coord|57.274731|26.929017|display=inline}} | vaid = 5088 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006058 | label = ''[[:d:Q47006058|Aļļu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Aļļu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aļļiem | lat = 57.306965396855 | long = 26.566842717282 | p625 = {{Coord|57.306965|26.566843|display=inline}} | vaid = 834 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006059 | label = ''[[:d:Q47006059|Poļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Poļu viduslaiku kapsēta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Puidzuļiem | lat = 57.371169886446 | long = 26.506810369907 | p625 = {{Coord|57.37117|26.50681|display=inline}} | vaid = 835 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006061 | label = ''[[:d:Q47006061|Ceļmalnieku senkapi]]'' | name = Ceļmalnieku senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceļmalniekiem | lat = 57.271604895468 | long = 26.567929462285 | p625 = {{Coord|57.271605|26.567929|display=inline}} | vaid = 836 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006062 | label = ''[[:d:Q47006062|Ģindu senkapi]]'' | name = Ģindu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ģindiem | lat = 57.281381109934 | long = 26.415832305893 | p625 = {{Coord|57.281381|26.415832|display=inline}} | vaid = 837 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006064 | label = [[Krāču pilskalns]] | name = Krāču pilskalns | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejaskrācēm | lat = 57.241981624735 | long = 26.456608526894 | p625 = {{Coord|57.241982|26.456609|display=inline}} | vaid = 838 | wikipediauri = Kr%C4%81%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006065 | label = ''[[:d:Q47006065|Lināju senkapi]]'' | name = Lināju senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.295718180966 | long = 26.286297658874 | p625 = {{Coord|57.295718|26.286298|display=inline}} | vaid = 839 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006067 | label = ''[[:d:Q47006067|Zviedru ceļš]]'' | name = Zviedru ceļš | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.297012402145 | long = 26.286831098104 | p625 = {{Coord|57.297012|26.286831|display=inline}} | vaid = 840 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006070 | label = ''[[:d:Q47006070|Melderu senkapi]]'' | name = Melderu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Melderiem | lat = 57.294610488058 | long = 26.433686456216 | p625 = {{Coord|57.29461|26.433686|display=inline}} | vaid = 841 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006072 | label = ''[[:d:Q47006072|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie pienotavas | lat = 57.284209284398 | long = 26.574311182945 | p625 = {{Coord|57.284209|26.574311|display=inline}} | vaid = 842 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006074 | label = ''[[:d:Q47006074|Vigubu senkapi]]'' | name = Vigubu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vigubiem | lat = 57.249115702276 | long = 26.51687038617 | p625 = {{Coord|57.249116|26.51687|display=inline}} | vaid = 843 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006075 | label = ''[[:d:Q47006075|Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Krampāniem un Bozeniekiem | lat = 57.299210099305 | long = 26.675117022981 | p625 = {{Coord|57.29921|26.675117|display=inline}} | vaid = 844 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q113484110 | label = ''[[:d:Q113484110|Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta]]'' | name = Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | vaid = 9294 | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006077 | label = ''[[:d:Q47006077|Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciema pagasts<br/>Lejasciems | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 20 | lat = 57.2788052 | long = 26.5748268 | p625 = {{Coord|57.278805|26.574827|display=inline}} | vaid = 5050 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61392112|Lejas mācītājmuiža]]'' | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006086 | label = ''[[:d:Q47006086|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciema pagasts<br/>Lejasciems | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 3 | lat = 57.2824438 | long = 26.5787087 | p625 = {{Coord|57.282444|26.578709|display=inline}} | vaid = 5049 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006115 | label = ''[[:d:Q47006115|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190880712352 | long = 27.029175571517 | p625 = {{Coord|57.190881|27.029176|display=inline}} | image = Litenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.JPG<br/>%D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%D0%9B%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%81%20%28%D1%81%D0%B5%D0%B9%D1%87%D0%B0%D1%81%20%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%29.jpg | commonscat = Litene manor house | vaid = 5053 | year = 19. gs. 1.p. 1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006118 | label = ''[[:d:Q47006118|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190418910454 | long = 27.032768288792 | p625 = {{Coord|57.190419|27.032768|display=inline}} | vaid = 5054 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006120 | label = ''[[:d:Q47006120|Aptieka]]'' | name = Aptieka | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190270496181 | long = 27.025393834056 | p625 = {{Coord|57.19027|27.025394|display=inline}} | vaid = 5055 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006122 | label = ''[[:d:Q47006122|Šķūnis]]'' | name = Šķūnis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.192390292112 | long = 27.030583363031 | p625 = {{Coord|57.19239|27.030583|display=inline}} | vaid = 5056 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006123 | label = ''[[:d:Q47006123|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190854158353 | long = 27.027549877406 | p625 = {{Coord|57.190854|27.02755|display=inline}} | vaid = 5057 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006124 | label = ''[[:d:Q47006124|Magazīnas klēts]]'' | name = Magazīnas klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190434166229 | long = 27.024730949878 | p625 = {{Coord|57.190434|27.024731|display=inline}} | vaid = 5058 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006125 | label = ''[[:d:Q47006125|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.186920191058 | long = 27.029641448392 | p625 = {{Coord|57.18692|27.029641|display=inline}} | vaid = 5059 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006127 | label = ''[[:d:Q47006127|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.191704 | long = 27.029489 | p625 = {{Coord|57.191704|27.029489|display=inline}} | vaid = 5060 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006128 | label = ''[[:d:Q47006128|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190667437164 | long = 27.03105098816 | p625 = {{Coord|57.190667|27.031051|display=inline}} | vaid = 5061 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006132 | label = ''[[:d:Q47006132|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā Jaunlitenē 3 | lat = 57.190861078134 | long = 27.029038667679 | p625 = {{Coord|57.190861|27.029039|display=inline}} | vaid = 5062 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006102 | label = ''[[:d:Q47006102|Litenes kapu kapliča]]'' | name = Litenes kapu kapliča | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes kapos | lat = 57.189700955249 | long = 27.004556405784 | p625 = {{Coord|57.189701|27.004556|display=inline}} | vaid = 5051 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006103 | label = ''[[:d:Q47006103|Grīvu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Grīvu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Grīvām | lat = 57.136226932661 | long = 26.97428979164 | p625 = {{Coord|57.136227|26.97429|display=inline}} | vaid = 6144 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006104 | label = ''[[:d:Q47006104|Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Akmeņrūču strauta ietekas Sitas upē | lat = 57.213515532437 | long = 27.140858927588 | p625 = {{Coord|57.213516|27.140859|display=inline}} | vaid = 847 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006105 | label = ''[[:d:Q47006105|Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)]]'' | name = Podnieku senkapi (Kapu kalniņš) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Siliņiem | lat = 57.203890389463 | long = 27.049120784678 | p625 = {{Coord|57.20389|27.049121|display=inline}} | vaid = 848 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006106 | label = ''[[:d:Q47006106|Lešķu senkapi (Kapu tīrums)]]'' | name = Lešķu senkapi (Kapu tīrums) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Lešķiem un Jaunlešķiem | lat = 57.17231309309 | long = 26.997854557596 | p625 = {{Coord|57.172313|26.997855|display=inline}} | vaid = 849 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006109 | label = ''[[:d:Q47006109|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]'' | name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = pie Litenes kapsētas | lat = 57.189518 | long = 27.004223 | p625 = {{Coord|57.189518|27.004223|display=inline}} | vaid = 8563 | year = 1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006110 | label = ''[[:d:Q47006110|Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta]]'' | name = Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = "Valsts mežs 5068 007 0045", Sitas silā | lat = 57.165741734358 | long = 27.018318074233 | p625 = {{Coord|57.165742|27.018318|display=inline}} | image = Litene%203%2008.2015.jpg | commonscat = Litene military camp memorial place | vaid = 8711 | year = 1935.-1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006112 | label = ''[[:d:Q47006112|Kraukļu senkapi]]'' | name = Kraukļu senkapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kraukļiem | lat = 57.21466519247 | long = 27.125924796492 | p625 = {{Coord|57.214665|27.125925|display=inline}} | vaid = 8919 | year = 1.-4.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006134 | label = ''[[:d:Q47006134|Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Briciem | lat = 57.244995383337 | long = 26.321243908827 | p625 = {{Coord|57.244995|26.321244|display=inline}} | vaid = 850 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006136 | label = ''[[:d:Q47006136|Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Brīvzemniekiem un Lejiešiem | lat = 57.189471925514 | long = 26.415037740979 | p625 = {{Coord|57.189472|26.415038|display=inline}} | vaid = 851 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006138 | label = ''[[:d:Q47006138|Uriekstes pilskalns]]'' | name = Uriekstes pilskalns | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lāčukaktiem un Zemgaļiem | lat = 57.202673633785 | long = 26.325017885451 | p625 = {{Coord|57.202674|26.325018|display=inline}} | vaid = 852 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006140 | label = ''[[:d:Q47006140|Pietiņu senkapi]]'' | name = Pietiņu senkapi | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pietiņiem | lat = 57.248435613389 | long = 26.362841085767 | p625 = {{Coord|57.248436|26.362841|display=inline}} | vaid = 853 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006142 | label = ''[[:d:Q47006142|Lizuma muižas pils]]'' | name = Lizuma muižas pils | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192483 | long = 26.371458 | p625 = {{Coord|57.192483|26.371458|display=inline}} | image = Lizuma%20mui%C5%BEas%20pils.JPG | commonscat = Lizums Manor House | vaid = 5064 | year = 19. gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006146 | label = ''[[:d:Q47006146|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19197653405 | long = 26.370699650228 | p625 = {{Coord|57.191977|26.3707|display=inline}} | image = Gardener%20House%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Gardener House in Lizums Manor | vaid = 5065 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006148 | label = ''[[:d:Q47006148|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19260617791 | long = 26.368478494269 | p625 = {{Coord|57.192606|26.368478|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Servants House in Lizums Manor | vaid = 5066 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006151 | label = ''[[:d:Q47006151|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192067503444 | long = 26.369275558484 | p625 = {{Coord|57.192068|26.369276|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Lizums Manor | vaid = 5067 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006154 | label = ''[[:d:Q47006154|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.193194677185 | long = 26.369603355322 | p625 = {{Coord|57.193195|26.369603|display=inline}} | image = Stable%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Lizums Manor | vaid = 5068 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006156 | label = ''[[:d:Q47006156|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā, "Akācijas" | lat = 57.192540524502 | long = 26.371375020609 | p625 = {{Coord|57.192541|26.371375|display=inline}} | image = Lizums%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Lizums Manor Park | vaid = 5069 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006098 | label = ''[[:d:Q47006098|Ušuru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ušuru senkapi (Kara kapi) | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ezeriešiem | lat = 57.047752350692 | long = 26.640712271627 | p625 = {{Coord|57.047752|26.640712|display=inline}} | vaid = 845 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006101 | label = ''[[:d:Q47006101|Ušuru ezera mītne]]'' | name = Ušuru ezera mītne | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Ušuru ezera Līņsalā | lat = 57.040228087662 | long = 26.64888294308 | p625 = {{Coord|57.040228|26.648883|display=inline}} | vaid = 846 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006087 | label = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | name = Mālmuižas apbūve | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.30843438663 | long = 26.455084901782 | p625 = {{Coord|57.308434|26.455085|display=inline}} | vaid = 5043 | year = 19. gs. 1.p. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61389471|Mālmuiža]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006089 | label = ''[[:d:Q47006089|Mālmuižas kungu māja]]'' | name = Mālmuižas kungu māja | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.308622595478 | long = 26.454243986185 | p625 = {{Coord|57.308623|26.454244|display=inline}} | image = M%C4%81lmui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 5044 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006092 | label = ''[[:d:Q47006092|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.309727889218 | long = 26.453753253065 | p625 = {{Coord|57.309728|26.453753|display=inline}} | vaid = 5045 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47005867 | label = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | name = Blomes muižas apbūve | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198808015361 | long = 26.681613849251 | p625 = {{Coord|57.198808|26.681614|display=inline}} | vaid = 4974 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muiža]] | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005868 | label = ''[[:d:Q47005868|Blomes muižas kungu māja]]'' | name = Blomes muižas kungu māja | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198558032857 | long = 26.680004313592 | p625 = {{Coord|57.198558|26.680004|display=inline}} | vaid = 4975 | year = 19. gs. IIIc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005870 | label = ''[[:d:Q47005870|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198164718344 | long = 26.680059035365 | p625 = {{Coord|57.198165|26.680059|display=inline}} | vaid = 4976 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47006205 | label = ''[[:d:Q47006205|Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.191833118559 | long = 26.209514519325 | p625 = {{Coord|57.191833|26.209515|display=inline}} | vaid = 5074 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006206 | label = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | name = Rankas muižas apbūve | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209872 | long = 26.185141 | p625 = {{Coord|57.209872|26.185141|display=inline}} | vaid = 5076 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Rankas muiža]] | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006208 | label = ''[[:d:Q47006208|Rankas muižas pils]]'' | name = Rankas muižas pils | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.20893 | long = 26.184754 | p625 = {{Coord|57.20893|26.184754|display=inline}} | image = Rankas%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas.%202002-08-10.jpg | vaid = 5077 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006212 | label = ''[[:d:Q47006212|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.208999986728 | long = 26.187545573324 | p625 = {{Coord|57.209|26.187546|display=inline}} | vaid = 5078 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006213 | label = ''[[:d:Q47006213|Laidars]]'' | name = Laidars | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.21043189595 | long = 26.183901218282 | p625 = {{Coord|57.210432|26.183901|display=inline}} | vaid = 5079 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006214 | label = ''[[:d:Q47006214|Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209905930136 | long = 26.183527776464 | p625 = {{Coord|57.209906|26.183528|display=inline}} | vaid = 5081 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006173 | label = ''[[:d:Q47006173|Lācītes ūdensdzirnavas]]'' | name = Lācītes ūdensdzirnavas | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītē | lat = 57.242818722969 | long = 26.221856850878 | p625 = {{Coord|57.242819|26.221857|display=inline}} | vaid = 5072 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006181 | label = ''[[:d:Q47006181|Stadula]]'' | name = Stadula | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītes ūdensdzirnavās | lat = 57.243078933345 | long = 26.221178547711 | p625 = {{Coord|57.243079|26.221179|display=inline}} | vaid = 5073 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006183 | label = ''[[:d:Q47006183|Rankas kapu kapliča]]'' | name = Rankas kapu kapliča | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas kapos | lat = 57.21539800868 | long = 26.162274390996 | p625 = {{Coord|57.215398|26.162274|display=inline}} | vaid = 5075 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006188 | label = ''[[:d:Q47006188|Rankas viduslaiku baznīcas vieta]]'' | name = Rankas viduslaiku baznīcas vieta | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Bierņiem | lat = 57.239180163885 | long = 26.141171649478 | p625 = {{Coord|57.23918|26.141172|display=inline}} | vaid = 854 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006194 | label = ''[[:d:Q47006194|Brantu senkapi]]'' | name = Brantu senkapi | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Dārziņiem (Brantiem) | lat = 57.239098483447 | long = 26.218651200625 | p625 = {{Coord|57.239098|26.218651|display=inline}} | vaid = 855 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006197 | label = ''[[:d:Q47006197|Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)]]'' | name = Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakaudzēm | lat = 57.227577252194 | long = 26.106020088477 | p625 = {{Coord|57.227577|26.10602|display=inline}} | vaid = 856 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006198 | label = ''[[:d:Q47006198|Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pāpāniem | lat = 57.214068830505 | long = 26.153171515312 | p625 = {{Coord|57.214069|26.153172|display=inline}} | vaid = 857 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006200 | label = ''[[:d:Q47006200|Sejatu senkapi (Krakaliņš)]]'' | name = Sejatu senkapi (Krakaliņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rudeņiem | lat = 57.246683493336 | long = 26.141298817774 | p625 = {{Coord|57.246683|26.141299|display=inline}} | vaid = 858 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006201 | label = ''[[:d:Q47006201|Silaješku pilskalns (Velna kalns)]]'' | name = Silaješku pilskalns (Velna kalns) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.156922300147 | long = 26.265342771781 | p625 = {{Coord|57.156922|26.265343|display=inline}} | vaid = 859 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006202 | label = ''[[:d:Q47006202|Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veczīladžiem | lat = 57.240864922531 | long = 26.144740111775 | p625 = {{Coord|57.240865|26.14474|display=inline}} | vaid = 860 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006204 | label = ''[[:d:Q47006204|Kaudžu pilskalns]]'' | name = Kaudžu pilskalns | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Pilskalniem un Tīrumsiliešiem | lat = 57.227755179822 | long = 26.106630902507 | p625 = {{Coord|57.227755|26.106631|display=inline}} | vaid = 861 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483762 | label = ''[[:d:Q113483762|Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka"]]'' | name = Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka" | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Magnūžiem | vaid = 9219 | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006216 | label = ''[[:d:Q47006216|Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola | municipality = Rēveļi | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.227424373271 | long = 26.132249414253 | p625 = {{Coord|57.227424|26.132249|display=inline}} | vaid = 5082 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C4%93ve%C4%BCi }} {{monument | qid = Q47006093 | label = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | name = Sinoles muižas apbūve | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.251693539408 | long = 26.497686575006 | p625 = {{Coord|57.251694|26.497687|display=inline}} | vaid = 5046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Sinoles muiža]] | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006094 | label = ''[[:d:Q47006094|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.252297329661 | long = 26.495904169171 | p625 = {{Coord|57.252297|26.495904|display=inline}} | vaid = 5047 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006095 | label = ''[[:d:Q47006095|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.24972235119 | long = 26.495285017547 | p625 = {{Coord|57.249722|26.495285|display=inline}} | vaid = 5048 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006282 | label = ''[[:d:Q47006282|Zemnieku sēta "Dziesnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dziesnieki" | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecdziesniekos | lat = 57.053125 | long = 26.877944 | p625 = {{Coord|57.053125|26.877944|display=inline}} | vaid = 6107 | year = 19.gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006285 | label = ''[[:d:Q47006285|Antanu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Antanu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Antaniem | lat = 57.173616037809 | long = 26.87732693399 | p625 = {{Coord|57.173616|26.877327|display=inline}} | vaid = 864 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006286 | label = ''[[:d:Q47006286|Antanu senkapi II]]'' | name = Antanu senkapi II | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Antaniem un Jāņsētām | lat = 57.172808581837 | long = 26.880998506815 | p625 = {{Coord|57.172809|26.880999|display=inline}} | vaid = 9011 | year = 9.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006287 | label = ''[[:d:Q47006287|Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunpommeriem, Aizpuriem un Kapeniešiem | lat = 57.163243379739 | long = 26.852365354493 | p625 = {{Coord|57.163243|26.852365|display=inline}} | vaid = 865 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q7630160 | label = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | name = Stāmerienas muižas apbūve | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.2159 | long = 26.8994 | p625 = {{Coord|57.2159|26.8994|display=inline}} | image = Stameriena%20manor%20%281%29.jpg | vaid = 5091 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623933|Stāmerienas muiža]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q9187505 | label = [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca]] | name = Stāmerienas pareizticīgo baznīca | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215902 | long = 26.892257 | p625 = {{Coord|57.215902|26.892257|display=inline}} | image = St%C4%81merienas%20bazn%C4%ABca%202002-09-14.jpg | commonscat = Saint Alexander Nevsky Orthodox church in Stāmeriena | vaid = 5090 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = ap 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006236 | label = ''[[:d:Q47006236|Stāmerienas pamatskola]]'' | name = Stāmerienas pamatskola | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215788746961 | long = 26.883481391443 | p625 = {{Coord|57.215789|26.883481|display=inline}} | vaid = 5089 | year = 1923. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006247 | label = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]] | name = Stāmerienas muižas pils | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216472 | long = 26.899467 | p625 = {{Coord|57.216472|26.899467|display=inline}} | image = Palace%20of%20Giuseppe%20Tomasi%20di%20Lampeduza.jpg | commonscat = Stāmeriena Palace | vaid = 5092 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pils | year = 19. gs. 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006249 | label = ''[[:d:Q47006249|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.214698433474 | long = 26.897259873442 | p625 = {{Coord|57.214698|26.89726|display=inline}} | vaid = 5093 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006250 | label = ''[[:d:Q47006250|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.217331 | long = 26.900625 | p625 = {{Coord|57.217331|26.900625|display=inline}} | vaid = 5094 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006254 | label = ''[[:d:Q47006254|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216797 | long = 26.898308 | p625 = {{Coord|57.216797|26.898308|display=inline}} | vaid = 5095 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006255 | label = ''[[:d:Q47006255|Stāmerienas pagasta valdes ēka]]'' | name = Stāmerienas pagasta valdes ēka | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 29 | lat = 57.2376442 | long = 26.882282 | p625 = {{Coord|57.237644|26.882282|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2029.jpg | vaid = 5096 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006256 | label = ''[[:d:Q47006256|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 32 | lat = 57.2368684 | long = 26.8835807 | p625 = {{Coord|57.236868|26.883581|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2032.jpg | vaid = 5097 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006260 | label = ''[[:d:Q47006260|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 36 | lat = 57.2373634 | long = 26.8835531 | p625 = {{Coord|57.237363|26.883553|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2036.jpg | vaid = 5098 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006218 | label = ''[[:d:Q47006218|Skolu senkapi]]'' | name = Skolu senkapi | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Skolām | lat = 57.250649899118 | long = 26.892123459265 | p625 = {{Coord|57.25065|26.892123|display=inline}} | vaid = 862 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006222 | label = ''[[:d:Q47006222|Smoņu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Smoņu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Smiltniekiem (bij. Smoņiem) | lat = 57.230344076171 | long = 26.891248934619 | p625 = {{Coord|57.230344|26.891249|display=inline}} | vaid = 863 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006312 | label = ''[[:d:Q47006312|Tirzas muižas apbūve]]'' | name = Tirzas muižas apbūve | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145204324219 | long = 26.442942803899 | p625 = {{Coord|57.145204|26.442943|display=inline}} | vaid = 5099 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623501|Tirzas muiža]]'' | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006316 | label = ''[[:d:Q47006316|Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams]]'' | name = Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140049882974 | long = 26.413178978073 | p625 = {{Coord|57.14005|26.413179|display=inline}} | vaid = 5100 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006318 | label = ''[[:d:Q47006318|Tirzas Lejas krogs]]'' | name = Tirzas Lejas krogs | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140462547003 | long = 26.432189585825 | p625 = {{Coord|57.140463|26.43219|display=inline}} | vaid = 5101 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006320 | label = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | name = Tirzas luterāņu baznīca | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.143644 | long = 26.433138 | p625 = {{Coord|57.143644|26.433138|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Tirza%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Tirza | vaid = 5102 | wikipediauri = Tirzas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1826. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006323 | label = ''[[:d:Q47006323|Stallis ar dzīvokli]]'' | name = Stallis ar dzīvokli | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.14553378891 | long = 26.44377072483 | p625 = {{Coord|57.145534|26.443771|display=inline}} | image = Stable%20in%20Tirza%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Tirza Manor | vaid = 5104 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tirzas viduslaiku pils]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006327 | label = ''[[:d:Q47006327|Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis"]]'' | name = Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis" | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas kapu kapličā | lat = 57.143392497753 | long = 26.432712374511 | p625 = {{Coord|57.143392|26.432712|display=inline}} | image = Relief%20of%20the%20coat%20of%20arms%20of%20Ceimerns%20Family.jpg | commonscat = Relief of the coat of arms of Ceimerns Family | vaid = 8369 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006328 | label = ''[[:d:Q47006328|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8370 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006330 | label = ''[[:d:Q47006330|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8371 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006332 | label = ''[[:d:Q47006332|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Tirza | vaid = 8372 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006334 | label = ''[[:d:Q47006334|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | image = Portal%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Portal of Lutheran church in Tirza | vaid = 8373 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006336 | label = ''[[:d:Q47006336|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8374 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q18346645 | label = [[Tirzas viduslaiku pils]] | name = Tirzas viduslaiku pils | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145 | long = 26.4411 | p625 = {{Coord|57.145|26.4411|display=inline}} | vaid = 871 | wikipediauri = Tirzas_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006288 | label = ''[[:d:Q47006288|Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas]]'' | name = Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krācēs | lat = 57.155051 | long = 26.339808 | p625 = {{Coord|57.155051|26.339808|display=inline}} | vaid = 23 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006290 | label = ''[[:d:Q47006290|Ceimerna dzimtas kapliča]]'' | name = Ceimerna dzimtas kapliča | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.143393257702 | long = 26.432714058512 | p625 = {{Coord|57.143393|26.432714|display=inline}} | image = Ceimerns%20Family%20Chapel%20%281%29.jpg | commonscat = Ceimerns Family Chapel | vaid = 5103 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006292 | label = ''[[:d:Q47006292|Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta]]'' | name = Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Jāņukalniem | lat = 57.163988492728 | long = 26.35906854945 | p625 = {{Coord|57.163988|26.359069|display=inline}} | vaid = 866 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006295 | label = ''[[:d:Q47006295|Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejasvīndedžiem | lat = 57.129563445812 | long = 26.406801263285 | p625 = {{Coord|57.129563|26.406801|display=inline}} | vaid = 867 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006298 | label = ''[[:d:Q47006298|Tirzas svētavots - kulta vieta]]'' | name = Tirzas svētavots - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141335780131 | long = 26.435046462137 | p625 = {{Coord|57.141336|26.435046|display=inline}} | image = Sacred%20spring%20in%20Tirza%20%281%29.jpg | commonscat = Sacred spring in Tirza | vaid = 868 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006304 | label = ''[[:d:Q47006304|Zvanuleju senkapi]]'' | name = Zvanuleju senkapi | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141104048067 | long = 26.434496809161 | p625 = {{Coord|57.141104|26.434497|display=inline}} | vaid = 869 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006310 | label = ''[[:d:Q47006310|Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)]]'' | name = Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes) | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Niedrēm un Pumpuriem | lat = 57.141435630113 | long = 26.384644917113 | p625 = {{Coord|57.141436|26.384645|display=inline}} | vaid = 870 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006338 | label = ''[[:d:Q47006338|Dūnīša krogs]]'' | name = Dūnīša krogs | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.089213388739 | long = 26.408876365072 | p625 = {{Coord|57.089213|26.408876|display=inline}} | vaid = 5105 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006339 | label = ''[[:d:Q47006339|Vecadulienas muižas kapliča]]'' | name = Vecadulienas muižas kapliča | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.088088222337 | long = 26.418098905912 | p625 = {{Coord|57.088088|26.418099|display=inline}} | vaid = 5106 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006266 | label = ''[[:d:Q47006266|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216448 | long = 26.899445 | p625 = {{Coord|57.216448|26.899445|display=inline}} | vaid = 3365 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006269 | label = ''[[:d:Q47006269|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8364 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006276 | label = ''[[:d:Q47006276|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8365 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006279 | label = ''[[:d:Q47006279|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8366 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006159 | label = ''[[:d:Q47006159|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.239492 | long = 26.404073 | p625 = {{Coord|57.239492|26.404073|display=inline}} | vaid = 3357 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006161 | label = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | name = Velēnas luterāņu baznīca | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.239492 | long = 26.403987 | p625 = {{Coord|57.239492|26.403987|display=inline}} | image = Vel%C4%93na%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Lutheran church in Velēna | vaid = 5070 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006162 | label = ''[[:d:Q47006162|Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas]]'' | name = Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.242886799895 | long = 26.403792105682 | p625 = {{Coord|57.242887|26.403792|display=inline}} | vaid = 5071 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006163 | label = ''[[:d:Q47006163|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8359 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006164 | label = ''[[:d:Q47006164|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8360 | year = 19.gs | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006166 | label = ''[[:d:Q47006166|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8363 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Gulbene Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Gulbenes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Gulbenes novads]] c3hmszzgphvy9ishfv98saeulk8mp7f 0 244539 4521694 4519526 2026-09-13T14:59:40Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4521694 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Rīgas Ziemeļu rajonā]]. {{monument-title-wikidata|2563668}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566055 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2563668 } . # ?currNovads wdt:P300 ?region . BIND ("LV-RIX" as ?region) . BIND ("Rīga" as ?district ) . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . # BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") # ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q56011540 | label = ''[[:d:Q56011540|Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Airu iela 69 | lat = 57.0527373 | long = 24.1014474 | p625 = {{Coord|57.052737|24.101447|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20kalns%20-%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28R%C4%ABga%2C%20Airu%20iela%2069%20%29.jpg | vaid = 2074 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q11010764 | label = [[Daugavgrīvas viduslaiku pils]] | name = Daugavgrīvas viduslaiku pils | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Airu iela 79a | lat = 57.05475695291 | long = 24.092589081868 | p625 = {{Coord|57.054757|24.092589|display=inline}} | image = Daugavgriva1601.jpg | commonscat = Daugavgrīva castle | vaid = 2075 | wikipediauri = Daugavgr%C4%ABvas_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011547 | label = ''[[:d:Q56011547|Raiņa kapu ansamblis t. sk. vārti, administratīvā ēka, kapliča, krematorija]]'' | name = Raiņa kapu ansamblis t. sk. vārti, administratīvā ēka, kapliča, krematorija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizsaules iela 1a | lat = 56.987040621057 | long = 24.141514400433 | p625 = {{Coord|56.987041|24.141514|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20kapu%20ansamblis%2C%20piemineklis%2C%20R%C4%ABga%2C%20Aizsaules%20iela%201a.JPG | commonscat = Rainis cemetery in Riga | vaid = 6677 | year = 1929. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011551 | label = ''[[:d:Q56011551|Brāļu kapu ansamblis]]'' | name = Brāļu kapu ansamblis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizsaules iela 1b | lat = 56.985621381386 | long = 24.147198863742 | p625 = {{Coord|56.985621|24.147199|display=inline}} | image = RigaAizsaules1b.jpg | vaid = 6678 | year = 1924. - 1957. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011555 | label = ''[[:d:Q56011555|Brāļu kapi]]'' | name = Brāļu kapi | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizsaules iela 1b | lat = 56.9875565 | long = 24.1446721 | p625 = {{Coord|56.987556|24.144672|display=inline}} | image = RigaAizsaules1b-vaarti.jpg | vaid = 6971 | year = 1924. - 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011559 | label = ''[[:d:Q56011559|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 10/12 | lat = 56.9994815 | long = 24.1628512 | p625 = {{Coord|56.999482|24.162851|display=inline}} | vaid = 6027 | year = 1904., 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011564 | label = ''[[:d:Q56011564|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 14 | lat = 56.999921 | long = 24.1633799 | p625 = {{Coord|56.999921|24.16338|display=inline}} | vaid = 6028 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011569 | label = ''[[:d:Q56011569|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 16 | lat = 57.0001003 | long = 24.1636605 | p625 = {{Coord|57.0001|24.16366|display=inline}} | vaid = 6029 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011583 | label = ''[[:d:Q56011583|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 2 | lat = 56.9983334 | long = 24.1614635 | p625 = {{Coord|56.998333|24.161463|display=inline}} | vaid = 6023 | year = 1909., 1924. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011573 | label = ''[[:d:Q56011573|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 22 | lat = 57.0013623 | long = 24.1672218 | p625 = {{Coord|57.001362|24.167222|display=inline}} | image = Annas%20Sakses%20iela%2022.jpg | vaid = 6030 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011577 | label = ''[[:d:Q56011577|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 24 | lat = 57.0013253 | long = 24.1679954 | p625 = {{Coord|57.001325|24.167995|display=inline}} | vaid = 6031 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011586 | label = ''[[:d:Q56011586|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 32 | lat = 57.0021314 | long = 24.1698429 | p625 = {{Coord|57.002131|24.169843|display=inline}} | vaid = 6032 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011590 | label = ''[[:d:Q56011590|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 5 | lat = 56.998834 | long = 24.1633916 | p625 = {{Coord|56.998834|24.163392|display=inline}} | vaid = 6024 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011593 | label = ''[[:d:Q56011593|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 6 | lat = 56.9988089 | long = 24.1619758 | p625 = {{Coord|56.998809|24.161976|display=inline}} | vaid = 6025 | year = 1904., 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011598 | label = ''[[:d:Q56011598|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 7 | lat = 56.999121 | long = 24.163755 | p625 = {{Coord|56.999121|24.163755|display=inline}} | vaid = 6026 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011604 | label = ''[[:d:Q56011604|Koka savrupmāja]]'' | name = Koka savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aptiekas iela 7/9 | lat = 56.9972135 | long = 24.118596 | p625 = {{Coord|56.997214|24.118596|display=inline}} | image = RigaAptiekas7-9.jpg | vaid = 8571 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011610 | label = ''[[:d:Q56011610|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 11 | lat = 56.9617359 | long = 24.0998845 | p625 = {{Coord|56.961736|24.099885|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%2011%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 11 (Riga) | vaid = 6688 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011615 | label = ''[[:d:Q56011615|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 14 | lat = 56.9616007 | long = 24.1004597 | p625 = {{Coord|56.961601|24.10046|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%2014%202015-05-08%20%282%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 14 (Riga) | vaid = 8132 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011620 | label = ''[[:d:Q56011620|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 3 | lat = 56.9602627 | long = 24.0997819 | p625 = {{Coord|56.960263|24.099782|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%203%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 3 (Riga) | vaid = 6684 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011624 | label = ''[[:d:Q56011624|Skulptūra "Vecrīgas naktssargs"]]'' | name = Skulptūra "Vecrīgas naktssargs" | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 3 | lat = 56.9602627 | long = 24.0997819 | p625 = {{Coord|56.960263|24.099782|display=inline}} | commonscat = Night Watchman (Riga) | vaid = 7043 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011629 | label = ''[[:d:Q56011629|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 5 | lat = 56.9607389 | long = 24.0997996 | p625 = {{Coord|56.960739|24.0998|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%205%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 5 (Riga) | vaid = 6685 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011635 | label = ''[[:d:Q56011635|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 7 | lat = 56.9610532 | long = 24.0998334 | p625 = {{Coord|56.961053|24.099833|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%207%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 7 (Riga) | vaid = 6686 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011641 | label = ''[[:d:Q56011641|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 9 | lat = 56.9614484 | long = 24.0998673 | p625 = {{Coord|56.961448|24.099867|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%209%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 9 (Riga) | vaid = 6687 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q5227885 | label = [[Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca|Daugavgrīvas baznīca]] | name = Daugavgrīvas baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.baltabaznica.lv/ | address = Baltāsbaznīcas iela 50 | lat = 57.036664 | long = 24.087314 | p625 = {{Coord|57.036664|24.087314|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Daugavgr%C4%ABvas%20Balt%C4%81%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-11-03.jpg | commonscat = Daugavgrīva White Church | vaid = 8165 | wikipediauri = Daugavgr%C4%ABvas_Balt%C4%81_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1786. - 1788. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q98844723|Richtfeuer Baltā baznīca]]'' | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011644 | label = ''[[:d:Q56011644|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 1/3 | lat = 57.0012223 | long = 24.1573934 | p625 = {{Coord|57.001222|24.157393|display=inline}} | vaid = 5933 | year = 1929. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011646 | label = ''[[:d:Q56011646|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 2 | lat = 57.0018363 | long = 24.1548938 | p625 = {{Coord|57.001836|24.154894|display=inline}} | vaid = 5934 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011650 | label = ''[[:d:Q56011650|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 6 | lat = 57.0022415 | long = 24.1541053 | p625 = {{Coord|57.002241|24.154105|display=inline}} | vaid = 5935 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011654 | label = ''[[:d:Q56011654|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 8 | lat = 57.002341 | long = 24.1535623 | p625 = {{Coord|57.002341|24.153562|display=inline}} | vaid = 5936 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011660 | label = ''[[:d:Q56011660|Ūdenstornis]]'' | name = Ūdenstornis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bukultu iela 1b | lat = 56.978838824124 | long = 24.119799131206 | p625 = {{Coord|56.978839|24.119799|display=inline}} | image = Udenstornis%20bukultu%201b%201.jpg | vaid = 8133 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011671 | label = ''[[:d:Q56011671|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Cimzes iela 1 | lat = 57.0061417 | long = 24.1670787 | p625 = {{Coord|57.006142|24.167079|display=inline}} | image = Cimzes%20iela%201%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Cimzes iela 1 (Riga) | vaid = 5937 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011676 | label = ''[[:d:Q56011676|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Cimzes iela 2 | lat = 57.0057729 | long = 24.1674557 | p625 = {{Coord|57.005773|24.167456|display=inline}} | image = Cimzes%20iela%202%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Cimzes iela 2 (Riga) | vaid = 5938 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011680 | label = ''[[:d:Q56011680|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Cimzes iela 3 | lat = 57.0064195 | long = 24.1675409 | p625 = {{Coord|57.006419|24.167541|display=inline}} | image = Cimzes%20iela%203%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Cimzes iela 3 (Riga) | vaid = 5939 | year = 1934. - 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011666 | label = ''[[:d:Q56011666|Guberņas cietums]]'' | name = Guberņas cietums | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Citadeles iela 12 | lat = 56.9554853 | long = 24.1009378 | p625 = {{Coord|56.955485|24.100938|display=inline}} | image = Riga%2C%20Citadeles%2012%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Citadeles iela 12 (Riga) | vaid = 8329 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q3403080 | label = [[Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca]] | name = Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Citadeles iela 7 | locality = Citadelē | lat = 56.955052777778 | long = 24.101180555556 | p625 = {{Coord|56.955053|24.101181|display=inline}} | image = Citadel%20Church.JPG<br/>RigaPeteraPavila.jpg | commonscat = Church of Saints Peter and Paul in Riga | vaid = 6536 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_P%C4%93tera_un_P%C4%81vila_bazn%C4%ABca | year = 18. gs., 20. gs 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011694 | label = ''[[:d:Q56011694|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Duntes iela 48 | lat = 56.9919672 | long = 24.1277465 | p625 = {{Coord|56.991967|24.127747|display=inline}} | image = Duntes%20iela%2048%20%282%29.jpg | commonscat = Duntes iela, 48 | vaid = 8134 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011698 | label = ''[[:d:Q56011698|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 1 | lat = 56.9618379 | long = 24.1069066 | p625 = {{Coord|56.961838|24.106907|display=inline}} | image = RigaDzirnavu1.jpg | vaid = 8135 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011704 | label = ''[[:d:Q56011704|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 3a | lat = 56.9616759 | long = 24.1072844 | p625 = {{Coord|56.961676|24.107284|display=inline}} | image = RigaDzirnavu3a.jpg | vaid = 8136 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011708 | label = ''[[:d:Q56011708|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 3 | lat = 56.9607128 | long = 24.0987142 | p625 = {{Coord|56.960713|24.098714|display=inline}} | image = Eksporta%20iela%203%20%285%29.jpg | commonscat = Eksporta iela 3 (Riga) | vaid = 6689 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011713 | label = ''[[:d:Q56011713|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 4 | lat = 56.9610631 | long = 24.0986823 | p625 = {{Coord|56.961063|24.098682|display=inline}} | image = Eksporta%20iela%204%20%282%29.jpg | commonscat = Eksporta iela 4 (Riga) | vaid = 6690 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011717 | label = ''[[:d:Q56011717|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 5 | lat = 56.9614674 | long = 24.0986669 | p625 = {{Coord|56.961467|24.098667|display=inline}} | image = Eksporta%20iela%205%20%282%29.jpg | commonscat = Eksporta iela 5 (Riga) | vaid = 6691 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011723 | label = ''[[:d:Q56011723|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 6 | lat = 56.9617998 | long = 24.0986349 | p625 = {{Coord|56.9618|24.098635|display=inline}} | image = RigaEksporta6.jpg | commonscat = Eksporta iela 6 (Riga) | vaid = 6692 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011728 | label = ''[[:d:Q56011728|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 10a | lat = 56.9576571 | long = 24.1109232 | p625 = {{Coord|56.957657|24.110923|display=inline}} | image = Riga%2C%20Elizabetes%20iela%2010a%20M8139%202014-03-12.jpg | commonscat = Elizabetes iela 10a (Riga) | vaid = 8139 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011734 | label = ''[[:d:Q56011734|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 10b | lat = 56.9575311 | long = 24.1111201 | p625 = {{Coord|56.957531|24.11112|display=inline}} | image = Riga%2C%20Elizabetes%20iela%2010b%20%281%29%20M8140%202014-03-12.jpg | commonscat = Elizabetes iela 10b (Riga) | vaid = 8140 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011740 | label = ''[[:d:Q56011740|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 13 | lat = 56.9590022 | long = 24.1032152 | p625 = {{Coord|56.959002|24.103215|display=inline}} | image = Elizabetes%20iel%C4%81%2013%2020120728-1.JPG | commonscat = Elizabetes iela 13 (Riga) | vaid = 8141 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011742 | label = ''[[:d:Q56011742|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 14 | lat = 56.9570222 | long = 24.1123293 | p625 = {{Coord|56.957022|24.112329|display=inline}} | image = RigaElizabetes14.jpg | vaid = 8142 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011744 | label = ''[[:d:Q56011744|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 33 | lat = 56.9579171 | long = 24.1114666 | p625 = {{Coord|56.957917|24.111467|display=inline}} | image = Riga%20Elizabetes%20iela%2033.JPG | commonscat = Elizabetes iela 33 (Riga) | vaid = 6693 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011748 | label = ''[[:d:Q56011748|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 6 | lat = 56.9580184 | long = 24.1087374 | p625 = {{Coord|56.958018|24.108737|display=inline}} | image = Elizabetes%20iel%C4%81%206%2020120728-01.JPG | commonscat = Elizabetes iela 6 (Riga) | vaid = 8138 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011753 | label = ''[[:d:Q56011753|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Emīla Dārziņa iela 14 | lat = 57.0043204 | long = 24.1652925 | p625 = {{Coord|57.00432|24.165292|display=inline}} | vaid = 5941 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011756 | label = ''[[:d:Q56011756|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Emīla Dārziņa iela 6 | lat = 57.0035054 | long = 24.1634285 | p625 = {{Coord|57.003505|24.163428|display=inline}} | vaid = 5940 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011760 | label = ''[[:d:Q56011760|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ernsta Bergmaņa iela 7 | lat = 57.0014335 | long = 24.1537232 | p625 = {{Coord|57.001433|24.153723|display=inline}} | image = Ernsta%20Bergma%C5%86a%20iela%207.jpg | vaid = 5932 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011767 | label = ''[[:d:Q56011767|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 38 | lat = 57.0059717 | long = 24.1665511 | p625 = {{Coord|57.005972|24.166551|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2038%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Ezermalas iela 38 (Riga) | vaid = 5944 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011771 | label = ''[[:d:Q56011771|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 41 | lat = 57.0023739 | long = 24.169844 | p625 = {{Coord|57.002374|24.169844|display=inline}} | vaid = 5945 | year = 1903., 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011775 | label = ''[[:d:Q56011775|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 57 | lat = 57.0054784 | long = 24.1659562 | p625 = {{Coord|57.005478|24.165956|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2057%2C%20Riga%20%283%29.jpg | commonscat = Ezermalas iela 57 (Riga) | vaid = 5946 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011779 | label = ''[[:d:Q56011779|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 59 | lat = 57.0056048 | long = 24.1655451 | p625 = {{Coord|57.005605|24.165545|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2059%2C%20Riga.jpg | commonscat = Ezermalas iela 59 (Riga) | vaid = 5947 | year = 1932., 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011785 | label = ''[[:d:Q56011785|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 61 | lat = 57.0057404 | long = 24.1648707 | p625 = {{Coord|57.00574|24.164871|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2061%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Ezermalas iela 61 (Riga) | vaid = 5948 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011790 | label = ''[[:d:Q56011790|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 63 | lat = 57.006162 | long = 24.16535 | p625 = {{Coord|57.006162|24.16535|display=inline}} | image = Ezermalas%2063.jpg | vaid = 5949 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011804 | label = ''[[:d:Q56011804|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganu iela 2 | lat = 56.9612613 | long = 24.1088619 | p625 = {{Coord|56.961261|24.108862|display=inline}} | image = RigaGanu2.jpg | vaid = 8146 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011809 | label = ''[[:d:Q56011809|Īres nami (2)]]'' | name = Īres nami (2) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganu iela 4 | lat = 56.9614226 | long = 24.1093393 | p625 = {{Coord|56.961423|24.109339|display=inline}} | image = RigaGanu4.jpg | vaid = 8147 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011815 | label = ''[[:d:Q56011815|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganu iela 6 | lat = 56.9615932 | long = 24.1094877 | p625 = {{Coord|56.961593|24.109488|display=inline}} | image = RigaGanu6.jpg | vaid = 8148 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011795 | label = ''[[:d:Q56011795|Īres nama korpusi (2)]]'' | name = Īres nama korpusi (2) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganību dambis 3 | lat = 56.9689709 | long = 24.1068449 | p625 = {{Coord|56.968971|24.106845|display=inline}} | image = RigaGanibuDambis3.jpg | vaid = 8144 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011799 | label = ''[[:d:Q56011799|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganību dambis 5 | lat = 56.9695997 | long = 24.1069618 | p625 = {{Coord|56.9696|24.106962|display=inline}} | image = Embassy%20of%20China%20in%20Latvia.jpg | commonscat = Ganību dambis 5 | vaid = 8145 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011820 | label = ''[[:d:Q56011820|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gatartas iela 6 | lat = 57.0034153 | long = 24.156596 | p625 = {{Coord|57.003415|24.156596|display=inline}} | vaid = 5950 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011825 | label = ''[[:d:Q56011825|Tēlnieka J.Brieža kaps]]'' | name = Tēlnieka J.Brieža kaps | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gaujas iela 12 | locality = 2. Meža kapos | lat = 56.9853575 | long = 24.1573594 | p625 = {{Coord|56.985357|24.157359|display=inline}} | image = T%C4%93lnieka%20J.Brie%C5%BEa%20kaps.JPG | vaid = 88 | year = 1953. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011830 | label = ''[[:d:Q56011830|Ūdenstornis]]'' | name = Ūdenstornis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gaujas iela 21 | lat = 56.9838938 | long = 24.1567773 | p625 = {{Coord|56.983894|24.156777|display=inline}} | image = Gaujas%20iela%2021.JPG | vaid = 6694 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011835 | label = ''[[:d:Q56011835|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gaujas iela 23 | lat = 56.9838207 | long = 24.1577807 | p625 = {{Coord|56.983821|24.157781|display=inline}} | image = Gaujas%20iela%2023.JPG | vaid = 6695 | year = 1910., 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011844 | label = ''[[:d:Q56011844|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 1 | lat = 56.9978967 | long = 24.1587126 | p625 = {{Coord|56.997897|24.158713|display=inline}} | image = Gda%C5%86skas%20iela%201.jpg | vaid = 5951 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011836 | label = ''[[:d:Q56011836|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 14 | lat = 57.0008518 | long = 24.15191 | p625 = {{Coord|57.000852|24.15191|display=inline}} | vaid = 5955 | year = 1927., 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011839 | label = ''[[:d:Q56011839|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 15 | lat = 57.0000053 | long = 24.1535527 | p625 = {{Coord|57.000005|24.153553|display=inline}} | image = Gda%C5%86skas%20iela%2015%20%283%29.jpg | vaid = 5956 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011848 | label = ''[[:d:Q56011848|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 2 | lat = 56.9984544 | long = 24.1581554 | p625 = {{Coord|56.998454|24.158155|display=inline}} | vaid = 5952 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011854 | label = ''[[:d:Q56011854|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 7 | lat = 56.9979255 | long = 24.1572642 | p625 = {{Coord|56.997926|24.157264|display=inline}} | image = Gda%C5%86skas%20iela%207%20%281%29.jpg | commonscat = Gdaņskas iela 7 | vaid = 5954 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011859 | label = ''[[:d:Q56011859|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Glika iela 1 | lat = 56.9964028 | long = 24.153686 | p625 = {{Coord|56.996403|24.153686|display=inline}} | image = Glika%20iela%201.jpg | vaid = 5957 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011863 | label = ''[[:d:Q56011863|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Glika iela 8 | lat = 56.9962395 | long = 24.1549364 | p625 = {{Coord|56.99624|24.154936|display=inline}} | image = Glika%20iela%208%20%282%29.jpg | commonscat = Glika iela 8 (Riga) | vaid = 5958 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011867 | label = ''[[:d:Q56011867|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Glika iela 9 | lat = 56.9957537 | long = 24.1554939 | p625 = {{Coord|56.995754|24.155494|display=inline}} | image = Glika%20iela%209.jpg | vaid = 5959 | year = 1931., 1935. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011871 | label = ''[[:d:Q56011871|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 14 | lat = 57.0022156 | long = 24.1673409 | p625 = {{Coord|57.002216|24.167341|display=inline}} | image = Hamburgas%2014.jpg | vaid = 5967 | year = 1914., 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011876 | label = ''[[:d:Q56011876|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 19 | lat = 56.9990992 | long = 24.1666685 | p625 = {{Coord|56.999099|24.166669|display=inline}} | image = Hamburgas%2019.jpg | vaid = 5968 | year = 1910., 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011881 | label = ''[[:d:Q56011881|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 21 | lat = 56.999279 | long = 24.1665376 | p625 = {{Coord|56.999279|24.166538|display=inline}} | image = Hamburgas%2021.jpg | vaid = 5969 | year = 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011883 | label = ''[[:d:Q56011883|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 23 | lat = 56.9999535 | long = 24.1660304 | p625 = {{Coord|56.999953|24.16603|display=inline}} | vaid = 5970 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011884 | label = ''[[:d:Q56011884|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 25 | lat = 57.0015157 | long = 24.1666464 | p625 = {{Coord|57.001516|24.166646|display=inline}} | image = Hamburgas%2025.jpg | vaid = 5971 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011885 | label = ''[[:d:Q56011885|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 27 | lat = 57.00156 | long = 24.167124 | p625 = {{Coord|57.00156|24.167124|display=inline}} | vaid = 5972 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011889 | label = ''[[:d:Q56011889|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 3 | lat = 56.9974242 | long = 24.1629081 | p625 = {{Coord|56.997424|24.162908|display=inline}} | image = Hamburgas%203.jpg | vaid = 5960 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011887 | label = ''[[:d:Q56011887|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 31 | lat = 57.0019446 | long = 24.1684098 | p625 = {{Coord|57.001945|24.16841|display=inline}} | image = Hamburgas%2031.jpg | vaid = 5973 | year = 1911. - 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011894 | label = ''[[:d:Q56011894|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 4 | lat = 56.9987412 | long = 24.1656299 | p625 = {{Coord|56.998741|24.16563|display=inline}} | image = Hamburgas%204.jpg | vaid = 5961 | year = 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011898 | label = ''[[:d:Q56011898|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 5 | lat = 56.9975044 | long = 24.1633694 | p625 = {{Coord|56.997504|24.163369|display=inline}} | image = Hamburgas%205.jpg | vaid = 5962 | year = 1905., 1907. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011907 | label = ''[[:d:Q56011907|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 6 | lat = 56.9991819 | long = 24.1652861 | p625 = {{Coord|56.999182|24.165286|display=inline}} | image = Hamburgas%206.jpg | vaid = 5963 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011902 | label = ''[[:d:Q56011902|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 6a | lat = 56.9994698 | long = 24.1649582 | p625 = {{Coord|56.99947|24.164958|display=inline}} | image = Hamburgas%206a.jpg | vaid = 5964 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011911 | label = ''[[:d:Q56011911|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 7 | lat = 56.9976565 | long = 24.1638802 | p625 = {{Coord|56.997656|24.16388|display=inline}} | image = Hamburgas%207%20seta.jpg | vaid = 5965 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011916 | label = ''[[:d:Q56011916|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 9 | lat = 56.9979148 | long = 24.1655768 | p625 = {{Coord|56.997915|24.165577|display=inline}} | vaid = 5966 | year = 1908., 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011920 | label = ''[[:d:Q56011920|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hanzas iela 4 | lat = 56.961099 | long = 24.1193529 | p625 = {{Coord|56.961099|24.119353|display=inline}} | image = RigaHanzas4.jpg | commonscat = Hanzas iela 4 (Riga) | vaid = 8149 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011925 | label = ''[[:d:Q56011925|Ugunsdzēsēju depo]]'' | name = Ugunsdzēsēju depo | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hanzas iela 5 | lat = 56.9623007 | long = 24.1118414 | p625 = {{Coord|56.962301|24.111841|display=inline}} | image = Ugunsdz%C4%93s%C4%93ju%20depo%20tornis%20Hanzas%20iel%C4%81%2C%20R%C4%ABg%C4%81.jpg | commonscat = Fire station at Hanzas street (Riga) | vaid = 8150 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q6164824 | label = [[Jaunciema luterāņu baznīca|Jaunciema baznīca]] | name = Jaunciema baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jaunciema 5. šķērslīnija 6/8 | lat = 57.041883 | long = 24.179014 | p625 = {{Coord|57.041883|24.179014|display=inline}} | image = Jaunciema%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaunciems, Riga | vaid = 8151 | wikipediauri = Jaunciema_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1911. - 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011931 | label = ''[[:d:Q56011931|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 1 | lat = 56.956277 | long = 24.1092419 | p625 = {{Coord|56.956277|24.109242|display=inline}} | image = RigaAlunana1.jpg | vaid = 8126 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011942 | label = ''[[:d:Q56011942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 2 | lat = 56.9560582 | long = 24.1096265 | p625 = {{Coord|56.956058|24.109627|display=inline}} | image = RigaAlunana2.jpg | vaid = 8127 | year = 1876., 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011936 | label = ''[[:d:Q56011936|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 2a; Andreja Pumpura iela 5 | lat = 56.956262421803 | long = 24.110478060585 | p625 = {{Coord|56.956262|24.110478|display=inline}} | image = Riga%20Andreja%20Pumpura%205.jpg | commonscat = Andreja Pumpura iela 5 | vaid = 6676 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011946 | label = ''[[:d:Q56011946|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 3 | lat = 56.9564558 | long = 24.1096788 | p625 = {{Coord|56.956456|24.109679|display=inline}} | image = RigaAlunana3.jpg | vaid = 8128 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011950 | label = ''[[:d:Q56011950|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 5 | lat = 56.9566706 | long = 24.110278 | p625 = {{Coord|56.956671|24.110278|display=inline}} | image = RigaAlunana5.jpg | vaid = 8129 | year = 1876. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011956 | label = ''[[:d:Q56011956|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 7 | lat = 56.9569215 | long = 24.1108627 | p625 = {{Coord|56.956921|24.110863|display=inline}} | image = RigaAlunana7.jpg | commonscat = Jura Alunāna iela 7 | vaid = 8130 | year = 1876. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011970 | label = ''[[:d:Q56011970|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 1 | lat = 56.958065 | long = 24.1067479 | p625 = {{Coord|56.958065|24.106748|display=inline}} | image = RigaKalpakaBulvaris1.jpg | commonscat = Kalpaka bulvāris 1 | vaid = 8152 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011961 | label = ''[[:d:Q56011961|Epitāfija]]'' | name = Epitāfija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 11 | lat = 56.9572375 | long = 24.1078636 | p625 = {{Coord|56.957237|24.107864|display=inline}} | image = Nadvhodom.jpg | vaid = 7240 | year = 1805. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011969 | label = ''[[:d:Q56011969|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 11 | lat = 56.9572375 | long = 24.1078636 | p625 = {{Coord|56.957237|24.107864|display=inline}} | image = RigaKalpaka11.jpg | vaid = 8157 | year = 1878. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011973 | label = ''[[:d:Q56011973|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 3 | lat = 56.9579839 | long = 24.1069614 | p625 = {{Coord|56.957984|24.106961|display=inline}} | image = RigaKalpaka3.jpg | commonscat = Kalpaka bulvāris 3 | vaid = 8153 | year = 1873. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011978 | label = ''[[:d:Q56011978|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 5 | lat = 56.9577681 | long = 24.1072897 | p625 = {{Coord|56.957768|24.10729|display=inline}} | image = RigaKalpaka5.jpg | vaid = 8154 | year = 1878. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011982 | label = ''[[:d:Q56011982|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 7 | lat = 56.9575972 | long = 24.1074865 | p625 = {{Coord|56.957597|24.107487|display=inline}} | image = RigaKalpakaBulvaris7.jpg | vaid = 8155 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011965 | label = ''[[:d:Q56011965|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 9 | lat = 56.9572448 | long = 24.1072139 | p625 = {{Coord|56.957245|24.107214|display=inline}} | image = RigaKalpakaBulvaris9.jpg | vaid = 8156 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012004 | label = ''[[:d:Q56012004|Veikals ar dzīvokli]]'' | name = Veikals ar dzīvokli | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 1 | lat = 56.9976511 | long = 24.1610654 | p625 = {{Coord|56.997651|24.161065|display=inline}} | vaid = 5974 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011992 | label = ''[[:d:Q56011992|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 10 | lat = 56.99934 | long = 24.1611057 | p625 = {{Coord|56.99934|24.161106|display=inline}} | vaid = 5977 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011998 | label = ''[[:d:Q56011998|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 15 | lat = 57.0006827 | long = 24.1592133 | p625 = {{Coord|57.000683|24.159213|display=inline}} | vaid = 5978 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011996 | label = ''[[:d:Q56011996|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 15a | lat = 57.0008702 | long = 24.1588241 | p625 = {{Coord|57.00087|24.158824|display=inline}} | vaid = 5979 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012002 | label = ''[[:d:Q56012002|Dzīvojamā māja ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā māja ar veikalu | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 18 | lat = 57.000779 | long = 24.1598772 | p625 = {{Coord|57.000779|24.159877|display=inline}} | vaid = 5980 | year = 1934., 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012006 | label = ''[[:d:Q56012006|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 20 | lat = 57.0018033 | long = 24.1596841 | p625 = {{Coord|57.001803|24.159684|display=inline}} | vaid = 5981 | year = 1913., 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012009 | label = ''[[:d:Q56012009|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 25 | lat = 57.0031896 | long = 24.1574841 | p625 = {{Coord|57.00319|24.157484|display=inline}} | vaid = 5982 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012014 | label = ''[[:d:Q56012014|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 27 | lat = 57.0034681 | long = 24.1574523 | p625 = {{Coord|57.003468|24.157452|display=inline}} | vaid = 5983 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012017 | label = ''[[:d:Q56012017|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 5 | lat = 56.9979929 | long = 24.1607542 | p625 = {{Coord|56.997993|24.160754|display=inline}} | vaid = 5975 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012022 | label = ''[[:d:Q56012022|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 7 | lat = 56.9983168 | long = 24.1603934 | p625 = {{Coord|56.998317|24.160393|display=inline}} | vaid = 5976 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012030 | label = ''[[:d:Q56012030|Latvijas Republikas ārlietu un finanšu ministru rezidence]]'' | name = Latvijas Republikas ārlietu un finanšu ministru rezidence | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a | lat = 56.9558122 | long = 24.1110492 | p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}} | image = Ministry%20of%20culture%20Latvia.jpg | vaid = 9019 | year = 1923. – 1940. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012035 | label = ''[[:d:Q56012035|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a | lat = 56.9558122 | long = 24.1110492 | p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}} | vaid = 6697 | year = 19. gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012039 | label = ''[[:d:Q56012039|Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a | lat = 56.9558122 | long = 24.1110492 | p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}} | image = RigaValdemara11a.jpg | vaid = 8199 | year = 1873. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012044 | label = ''[[:d:Q56012044|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 15 | lat = 56.9561167 | long = 24.1120415 | p625 = {{Coord|56.956117|24.112042|display=inline}} | image = RigaValdemara15.jpg | vaid = 8200 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012050 | label = ''[[:d:Q56012050|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 17A | lat = 56.9562633 | long = 24.1124481 | p625 = {{Coord|56.956263|24.112448|display=inline}} | image = RigaValdemara17a.jpg | vaid = 8201 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012052 | label = ''[[:d:Q56012052|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 19 | lat = 56.9563842 | long = 24.1129 | p625 = {{Coord|56.956384|24.1129|display=inline}} | image = RigaValdemara19.jpg | vaid = 8202 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012026 | label = ''[[:d:Q56012026|Sienas panno ( 6 )]]'' | name = Sienas panno ( 6 ) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 1b | lat = 56.9526964 | long = 24.1023923 | p625 = {{Coord|56.952696|24.102392|display=inline}} | vaid = 7411 | year = 1937., 1993. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012056 | label = ''[[:d:Q56012056|Banka]]'' | name = Banka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 1b | lat = 56.9526964 | long = 24.1023923 | p625 = {{Coord|56.952696|24.102392|display=inline}} | image = RigaValdemara1b.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 1B (Riga) | vaid = 8194 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012060 | label = ''[[:d:Q56012060|Nikolaja ģimnāzija]]'' | name = Nikolaja ģimnāzija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 1c | lat = 56.9529826 | long = 24.1039877 | p625 = {{Coord|56.952983|24.103988|display=inline}} | image = RigaValdemara1c.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 1c | vaid = 8195 | year = 1891. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012065 | label = ''[[:d:Q56012065|Rīgas hipotēku banka]]'' | name = Rīgas hipotēku banka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 3 | lat = 56.9546778 | long = 24.1072315 | p625 = {{Coord|56.954678|24.107232|display=inline}} | image = RigaValdemara3.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 3 | vaid = 8196 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012070 | label = ''[[:d:Q56012070|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 7 | lat = 56.9554496 | long = 24.1099583 | p625 = {{Coord|56.95545|24.109958|display=inline}} | image = RigaValdemara7.jpg | vaid = 8197 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012074 | label = ''[[:d:Q56012074|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 9 | lat = 56.9555871 | long = 24.1103832 | p625 = {{Coord|56.955587|24.110383|display=inline}} | image = RigaValdemara9.jpg | vaid = 8198 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012078 | label = ''[[:d:Q56012078|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 10 | lat = 56.9586633 | long = 24.1002545 | p625 = {{Coord|56.958663|24.100254|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris10.jpg | vaid = 8163 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012085 | label = ''[[:d:Q56012085|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 2 | locality = Nacionālajā teātrī | lat = 56.9536377 | long = 24.1048774 | p625 = {{Coord|56.953638|24.104877|display=inline}} | vaid = 7266 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042466 | label = ''[[:d:Q56042466|Rīgas 2.pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris]]'' | name = Rīgas 2.pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 2 | lat = 56.9536377 | long = 24.1048774 | p625 = {{Coord|56.953638|24.104877|display=inline}} | image = Latvian%20National%20Theatre.jpg | vaid = 6523 | year = 1899.- 1902. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012091 | label = ''[[:d:Q56012091|RPI Dabaszinību fakultāte]]'' | name = RPI Dabaszinību fakultāte | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 4 | lat = 56.9552282 | long = 24.1043229 | p625 = {{Coord|56.955228|24.104323|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris4.jpg | commonscat = Kronvalda bulvāris 4 | vaid = 8159 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012096 | label = ''[[:d:Q56012096|Ķīmijas laboratorijas telpas ar iekārtām un kolekciju]]'' | name = Ķīmijas laboratorijas telpas ar iekārtām un kolekciju | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 4 | lat = 56.9552282 | long = 24.1043229 | p625 = {{Coord|56.955228|24.104323|display=inline}} | vaid = 9182 | year = 1901.–1983. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012100 | label = ''[[:d:Q56012100|Meiteņu ģimnāzija]]'' | name = Meiteņu ģimnāzija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 6 | lat = 56.958061 | long = 24.1007626 | p625 = {{Coord|56.958061|24.100763|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris6.jpg | vaid = 8160 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012102 | label = ''[[:d:Q56012102|Meiteņu ģimnāzija]]'' | name = Meiteņu ģimnāzija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 8 | lat = 56.9583756 | long = 24.1004017 | p625 = {{Coord|56.958376|24.100402|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris8.jpg | vaid = 8161 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012103 | label = ''[[:d:Q56012103|Pareizticīgo garīgais seminārs]]'' | name = Pareizticīgo garīgais seminārs | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 9 | lat = 56.9581611 | long = 24.0991679 | p625 = {{Coord|56.958161|24.099168|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris9.jpg | vaid = 8162 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011988 | label = ''[[:d:Q56011988|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kārļa Vatsona iela 2 | lat = 56.9971684 | long = 24.1592363 | p625 = {{Coord|56.997168|24.159236|display=inline}} | vaid = 6064 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012108 | label = ''[[:d:Q56012108|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lenču iela 1 | lat = 56.961552 | long = 24.1104368 | p625 = {{Coord|56.961552|24.110437|display=inline}} | image = RigaLencu1.jpg | vaid = 8166 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012113 | label = ''[[:d:Q56012113|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lībekas iela 27 | lat = 57.0030867 | long = 24.1675259 | p625 = {{Coord|57.003087|24.167526|display=inline}} | image = L%C4%ABbekas%20iela%2027%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg | vaid = 5986 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012117 | label = ''[[:d:Q56012117|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lībekas iela 3 | lat = 56.9986538 | long = 24.1638024 | p625 = {{Coord|56.998654|24.163802|display=inline}} | vaid = 5984 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012121 | label = ''[[:d:Q56012121|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lībekas iela 9/11 | lat = 57.0012231 | long = 24.1637642 | p625 = {{Coord|57.001223|24.163764|display=inline}} | vaid = 5985 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012126 | label = ''[[:d:Q56012126|Zaļā skola]]'' | name = Zaļā skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Martas Rinkas iela 13 | lat = 57.034724 | long = 24.103392 | p625 = {{Coord|57.034724|24.103392|display=inline}} | image = Za%C4%BC%C4%81%20skola%20%28R%C4%ABga%2C%20Martas%20Rinkas%20iela%2013%29%20003.jpg | commonscat = Zaļā skola (Vecmīlgrāvis) | vaid = 8164 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012146 | label = ''[[:d:Q56012146|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 6 | lat = 56.9602284 | long = 24.1082396 | p625 = {{Coord|56.960228|24.10824|display=inline}} | image = RigaMednieku6.jpg | vaid = 8167 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012139 | label = ''[[:d:Q56012139|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 6a | lat = 56.9602645 | long = 24.1078043 | p625 = {{Coord|56.960265|24.107804|display=inline}} | image = RigaMednieku6a.jpg | vaid = 8168 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012149 | label = ''[[:d:Q56012149|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 7 | lat = 56.9604532 | long = 24.1076761 | p625 = {{Coord|56.960453|24.107676|display=inline}} | image = RigaMednieku7.jpg | vaid = 8169 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012150 | label = ''[[:d:Q56012150|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 8 | lat = 56.9602373 | long = 24.1084653 | p625 = {{Coord|56.960237|24.108465|display=inline}} | image = RigaMednieku8.jpg | vaid = 8170 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012155 | label = ''[[:d:Q56012155|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 14 | lat = 57.0062762 | long = 24.1604277 | p625 = {{Coord|57.006276|24.160428|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2014.JPG | commonscat = Meža prospekts 14 (Riga) | vaid = 5992 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012160 | label = ''[[:d:Q56012160|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 16 | lat = 57.0061423 | long = 24.1597357 | p625 = {{Coord|57.006142|24.159736|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2016.JPG | commonscat = Meža prospekts 16 (Riga) | vaid = 5993 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012175 | label = ''[[:d:Q56012175|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 2 | lat = 57.0067484 | long = 24.1643426 | p625 = {{Coord|57.006748|24.164343|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%202.JPG | commonscat = Meža prospekts 2 (Riga) | vaid = 5989 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012164 | label = ''[[:d:Q56012164|Dzīvojamā māja ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā māja ar veikalu | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 26 | lat = 57.0050852 | long = 24.1573933 | p625 = {{Coord|57.005085|24.157393|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2026%20%283%29.jpg | commonscat = Meža prospekts 26 (Riga) | vaid = 5994 | year = 1935. - 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012170 | label = ''[[:d:Q56012170|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 28 | lat = 57.0043861 | long = 24.1561555 | p625 = {{Coord|57.004386|24.156156|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2028.JPG | vaid = 8818 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012180 | label = ''[[:d:Q56012180|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 30 | lat = 57.0040092 | long = 24.1557917 | p625 = {{Coord|57.004009|24.155792|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2030.jpg | vaid = 5995 | year = 1927., 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012184 | label = ''[[:d:Q56012184|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 32 | lat = 57.003785 | long = 24.1554122 | p625 = {{Coord|57.003785|24.155412|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2032.JPG | vaid = 5996 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012189 | label = ''[[:d:Q56012189|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 36 | lat = 57.0024587 | long = 24.1527726 | p625 = {{Coord|57.002459|24.152773|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2036.JPG | vaid = 5997 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012193 | label = ''[[:d:Q56012193|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 38a | lat = 57.002199656997 | long = 24.152400274188 | p625 = {{Coord|57.0022|24.1524|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2038a.JPG | vaid = 5998 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012196 | label = ''[[:d:Q56012196|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 4 | lat = 57.0066492 | long = 24.1637551 | p625 = {{Coord|57.006649|24.163755|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%204.JPG | commonscat = Meža prospekts 4 (Riga) | vaid = 5990 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012195 | label = ''[[:d:Q56012195|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 40 | lat = 57.0019924 | long = 24.1520957 | p625 = {{Coord|57.001992|24.152096|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2040.JPG | vaid = 5999 | year = 1930. - 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012200 | label = ''[[:d:Q56012200|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 50 | lat = 57.0008002 | long = 24.1499838 | p625 = {{Coord|57.0008|24.149984|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2050.JPG | vaid = 6001 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012205 | label = ''[[:d:Q56012205|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 52 | lat = 57.0005129 | long = 24.1498015 | p625 = {{Coord|57.000513|24.149801|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2052.JPG | vaid = 6002 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012209 | label = ''[[:d:Q56012209|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 58 | lat = 56.9999487 | long = 24.1483671 | p625 = {{Coord|56.999949|24.148367|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2058.JPG | vaid = 6004 | year = 1933. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012215 | label = ''[[:d:Q56012215|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 60 | lat = 56.9997245 | long = 24.148037 | p625 = {{Coord|56.999724|24.148037|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2060.JPG | vaid = 6005 | year = 1932. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012219 | label = ''[[:d:Q56012219|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 74 | lat = 56.9981466 | long = 24.1452983 | p625 = {{Coord|56.998147|24.145298|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2074.JPG | vaid = 6006 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012228 | label = ''[[:d:Q56012228|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 8 | lat = 57.0064889 | long = 24.1625855 | p625 = {{Coord|57.006489|24.162585|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%208.JPG | commonscat = Meža prospekts 8 (Riga) | vaid = 5991 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012223 | label = ''[[:d:Q56012223|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 80 | lat = 56.9972141 | long = 24.143698 | p625 = {{Coord|56.997214|24.143698|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2080.JPG | vaid = 6007 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012130 | label = ''[[:d:Q56012130|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mātera iela 13 | lat = 56.9991574 | long = 24.149006 | p625 = {{Coord|56.999157|24.149006|display=inline}} | vaid = 5988 | year = 1932., 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012134 | label = ''[[:d:Q56012134|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mātera iela 9 | lat = 56.999498 | long = 24.1496658 | p625 = {{Coord|56.999498|24.149666|display=inline}} | image = M%C4%81tera%20iela%209.jpg | vaid = 5987 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012233 | label = ''[[:d:Q56012233|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Noliktavas iela 3 | lat = 56.9530693 | long = 24.1028251 | p625 = {{Coord|56.953069|24.102825|display=inline}} | image = RigaNoliktavas3.jpg | vaid = 8171 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012239 | label = ''[[:d:Q56012239|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Noliktavas iela 5 | lat = 56.9533275 | long = 24.1026017 | p625 = {{Coord|56.953328|24.102602|display=inline}} | image = RigaNoliktavas5.jpg | vaid = 8172 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q12326868 | label = [[Mežaparka Lielā estrāde]] | name = Mežaparka Lielā estrāde | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Ostas prospekts 11 | lat = 57.01527778 | long = 24.15138889 | p625 = {{Coord|57.015278|24.151389|display=inline}} | image = Latvian%20Song%20festival%202008.jpg | commonscat = Mežaparks Great Bandstand | vaid = 9149 | wikipediauri = Me%C5%BEaparka_Liel%C4%81_estr%C4%81de | year = 1955. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012256 | label = ''[[:d:Q56012256|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 10 | lat = 57.0038046 | long = 24.1612238 | p625 = {{Coord|57.003805|24.161224|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2010%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Poruka iela 10 (Riga) | vaid = 6015 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012260 | label = ''[[:d:Q56012260|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 13 | lat = 57.0037493 | long = 24.1623594 | p625 = {{Coord|57.003749|24.162359|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2013%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 13 (Riga) | vaid = 6016 | year = 1932. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012265 | label = ''[[:d:Q56012265|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 14 | lat = 57.0043881 | long = 24.1616214 | p625 = {{Coord|57.004388|24.161621|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2014%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 14 (Riga) | vaid = 6017 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012269 | label = ''[[:d:Q56012269|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 15 | lat = 57.0040096 | long = 24.1625252 | p625 = {{Coord|57.00401|24.162525|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2015%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Poruka iela 15 (Riga) | vaid = 6018 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012274 | label = ''[[:d:Q56012274|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 16 | lat = 57.0047565 | long = 24.1615407 | p625 = {{Coord|57.004756|24.161541|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2016%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg | commonscat = Poruka iela 16 (Riga) | vaid = 6019 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012278 | label = ''[[:d:Q56012278|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 17 | lat = 57.0043148 | long = 24.1627241 | p625 = {{Coord|57.004315|24.162724|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2017%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Poruka iela 17 (Riga) | vaid = 6020 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012283 | label = ''[[:d:Q56012283|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 18 | lat = 57.0052146 | long = 24.1615921 | p625 = {{Coord|57.005215|24.161592|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2018%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 18 (Riga) | vaid = 6021 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012286 | label = ''[[:d:Q56012286|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 23 | lat = 57.005258 | long = 24.1627612 | p625 = {{Coord|57.005258|24.162761|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2023%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 23 (Riga) | vaid = 6022 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012290 | label = ''[[:d:Q56012290|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 9 | lat = 57.0031751 | long = 24.1617644 | p625 = {{Coord|57.003175|24.161764|display=inline}} | image = Poruka%20iela%209%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg | commonscat = Poruka iela 9 (Riga) | vaid = 6014 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012294 | label = ''[[:d:Q56012294|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Priežu iela 2 | lat = 56.9941697 | long = 24.1261247 | p625 = {{Coord|56.99417|24.126125|display=inline}} | image = RigaPriezu2.jpg | vaid = 8176 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012307 | label = ''[[:d:Q56012307|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 1 | lat = 56.9591825 | long = 24.1055447 | p625 = {{Coord|56.959182|24.105545|display=inline}} | image = RigaBrieza1.jpg | commonscat = Elizabetes iela 21 (Riga) | vaid = 8120 | year = 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012299 | label = ''[[:d:Q56012299|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 11 | lat = 56.960366 | long = 24.1053566 | p625 = {{Coord|56.960366|24.105357|display=inline}} | image = RigaBrieza11.jpg | vaid = 8124 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012304 | label = ''[[:d:Q56012304|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 13 | lat = 56.9605456 | long = 24.1053737 | p625 = {{Coord|56.960546|24.105374|display=inline}} | image = RigaBrieza13.jpg | vaid = 8125 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012312 | label = ''[[:d:Q56012312|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 2 | lat = 56.9590292 | long = 24.1058425 | p625 = {{Coord|56.959029|24.105843|display=inline}} | image = RigaBrieza2.jpg | vaid = 8121 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012317 | label = ''[[:d:Q56012317|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 8 | lat = 56.9597006 | long = 24.1059633 | p625 = {{Coord|56.959701|24.105963|display=inline}} | image = RigaBrieza8.jpg | vaid = 8122 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012323 | label = ''[[:d:Q56012323|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 9 | lat = 56.9602133 | long = 24.1052576 | p625 = {{Coord|56.960213|24.105258|display=inline}} | vaid = 8123 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012246 | label = ''[[:d:Q56012246|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pētersalas iela 14a | lat = 56.968092 | long = 24.1030172 | p625 = {{Coord|56.968092|24.103017|display=inline}} | image = RigaPetersalas14a.jpg | vaid = 8175 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012248 | label = ''[[:d:Q56012248|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pētersalas iela 5 | lat = 56.9677374 | long = 24.1040489 | p625 = {{Coord|56.967737|24.104049|display=inline}} | vaid = 8174 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012252 | label = ''[[:d:Q56012252|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēterupes iela 12 | lat = 57.000542 | long = 24.1619492 | p625 = {{Coord|57.000542|24.161949|display=inline}} | vaid = 6013 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q6826767 | label = [[Rīgas Mežaparka baznīca]] | name = Rīgas Mežaparka baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Roberta Feldmaņa ielā 1 | lat = 57.00237778 | long = 24.17318611 | p625 = {{Coord|57.002378|24.173186|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Me%C5%BEaparka%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-11-03.jpg | commonscat = Lutheran church in Mežapark, Riga | vaid = 8143 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Me%C5%BEaparka_bazn%C4%ABca | year = 19. gs. b., 1904.-1920., 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012339 | label = ''[[:d:Q56012339|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 1 | lat = 56.9593711 | long = 24.1026243 | p625 = {{Coord|56.959371|24.102624|display=inline}} | image = RigaRupniecibas1.jpg | commonscat = Rūpniecības iela 1 (Riga) | vaid = 8177 | year = 1903., 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012327 | label = ''[[:d:Q56012327|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 11 | lat = 56.9608441 | long = 24.1028914 | p625 = {{Coord|56.960844|24.102891|display=inline}} | image = RigaRupniecibas11.jpg | vaid = 8182 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012332 | label = ''[[:d:Q56012332|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 13 | lat = 56.9610596 | long = 24.1029579 | p625 = {{Coord|56.96106|24.102958|display=inline}} | image = RigaRupniecibas13.jpg | vaid = 8183 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012338 | label = ''[[:d:Q56012338|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 15 | lat = 56.9617578 | long = 24.1031353 | p625 = {{Coord|56.961758|24.103135|display=inline}} | image = RigaRupniecibas15.jpg | vaid = 8184 | year = 20. gs. 30. g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012346 | label = ''[[:d:Q56012346|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 3 | lat = 56.9596495 | long = 24.1026414 | p625 = {{Coord|56.959649|24.102641|display=inline}} | image = RigaRupniecibas3.jpg | vaid = 8178 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012341 | label = ''[[:d:Q56012341|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 32 | lat = 56.9639335 | long = 24.1040512 | p625 = {{Coord|56.963934|24.104051|display=inline}} | image = RigaRupniecibas32.jpg | vaid = 8185 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012351 | label = ''[[:d:Q56012351|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 5 | lat = 56.9599459 | long = 24.1027574 | p625 = {{Coord|56.959946|24.102757|display=inline}} | image = RigaRupniecibas5.jpg | vaid = 8179 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012355 | label = ''[[:d:Q56012355|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 7 | lat = 56.9603501 | long = 24.102775 | p625 = {{Coord|56.96035|24.102775|display=inline}} | image = RigaRupniecibas7.jpg | vaid = 8180 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012360 | label = ''[[:d:Q56012360|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 9 | lat = 56.9605836 | long = 24.1028578 | p625 = {{Coord|56.960584|24.102858|display=inline}} | image = RigaRupniecibas9.jpg | vaid = 8181 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012365 | label = ''[[:d:Q56012365|Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca]]'' | name = Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sarkandaugavas iela 10 | lat = 56.9977733 | long = 24.1249187 | p625 = {{Coord|56.997773|24.124919|display=inline}} | image = RigaSarkandaugavas10.jpg | vaid = 8186 | year = 1876. - 1878. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012372 | label = ''[[:d:Q56012372|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sarkandaugavas iela 10 | locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā | lat = 56.9977733 | long = 24.1249187 | p625 = {{Coord|56.997773|24.124919|display=inline}} | vaid = 7335 | year = 1882. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012388 | label = ''[[:d:Q56012388|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 1 | lat = 57.0058637 | long = 24.1598003 | p625 = {{Coord|57.005864|24.1598|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%201.JPG | commonscat = Siguldas prospekts 1 (Riga) | vaid = 6033 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012378 | label = ''[[:d:Q56012378|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 10 | lat = 57.0045775 | long = 24.1609967 | p625 = {{Coord|57.004578|24.160997|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%2010%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Siguldas prospekts 10 (Riga) | vaid = 6035 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012383 | label = ''[[:d:Q56012383|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 14 | lat = 57.003761 | long = 24.1602193 | p625 = {{Coord|57.003761|24.160219|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%2014%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Siguldas prospekts 14 (Riga) | vaid = 6036 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012387 | label = ''[[:d:Q56012387|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 19 | lat = 57.0022661 | long = 24.1559985 | p625 = {{Coord|57.002266|24.155998|display=inline}} | vaid = 6037 | year = 1926. - 1927., 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012389 | label = ''[[:d:Q56012389|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 27 | lat = 57.0010195 | long = 24.1542813 | p625 = {{Coord|57.001019|24.154281|display=inline}} | vaid = 6038 | year = 1929. - 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012393 | label = ''[[:d:Q56012393|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 30 | lat = 56.9995569 | long = 24.1529583 | p625 = {{Coord|56.999557|24.152958|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2030.jpg | vaid = 6039 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012397 | label = ''[[:d:Q56012397|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 34 | lat = 56.9990728 | long = 24.1521168 | p625 = {{Coord|56.999073|24.152117|display=inline}} | vaid = 6040 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012401 | label = ''[[:d:Q56012401|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 38 | lat = 56.9986156 | long = 24.1513577 | p625 = {{Coord|56.998616|24.151358|display=inline}} | vaid = 6041 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012404 | label = ''[[:d:Q56012404|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 43 | lat = 56.9972941 | long = 24.1444884 | p625 = {{Coord|56.997294|24.144488|display=inline}} | vaid = 6042 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012412 | label = ''[[:d:Q56012412|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 5 | lat = 57.0052441 | long = 24.1596 | p625 = {{Coord|57.005244|24.1596|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%205%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Siguldas prospekts 5 (Riga) | vaid = 6034 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012408 | label = ''[[:d:Q56012408|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 50 | lat = 56.9971824 | long = 24.1478294 | p625 = {{Coord|56.997182|24.147829|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%2050.JPG | vaid = 6043 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012417 | label = ''[[:d:Q56012417|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stendera iela 10 | lat = 56.9961994 | long = 24.1509694 | p625 = {{Coord|56.996199|24.150969|display=inline}} | image = Stendera%20iela%2010.JPG | vaid = 6045 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012423 | label = ''[[:d:Q56012423|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stendera iela 3 | lat = 56.9986377 | long = 24.1478352 | p625 = {{Coord|56.998638|24.147835|display=inline}} | vaid = 6044 | year = 1932., 1938. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012427 | label = ''[[:d:Q56012427|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 21 | lat = 57.0012903 | long = 24.1604392 | p625 = {{Coord|57.00129|24.160439|display=inline}} | vaid = 6047 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012431 | label = ''[[:d:Q56012431|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 25 | lat = 56.9998651 | long = 24.1578815 | p625 = {{Coord|56.999865|24.157881|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2025.JPG | vaid = 6048 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012436 | label = ''[[:d:Q56012436|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 29 | lat = 56.9993183 | long = 24.1569574 | p625 = {{Coord|56.999318|24.156957|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2029.JPG | vaid = 6049 | year = 1911., 1920. - 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012440 | label = ''[[:d:Q56012440|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 32 | lat = 56.9988775 | long = 24.1574823 | p625 = {{Coord|56.998877|24.157482|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2032.JPG | vaid = 6050 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012444 | label = ''[[:d:Q56012444|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 39 | lat = 56.9977846 | long = 24.1549922 | p625 = {{Coord|56.997785|24.154992|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2039.JPG | vaid = 6051 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012448 | label = ''[[:d:Q56012448|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 40/42 | lat = 56.997072331697 | long = 24.154807555716 | p625 = {{Coord|56.997072|24.154808|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2040-42.JPG | vaid = 6052 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012452 | label = ''[[:d:Q56012452|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 41/43 | lat = 56.997672684511 | long = 24.154401335931 | p625 = {{Coord|56.997673|24.154401|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2041-43.JPG | vaid = 6053 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012457 | label = ''[[:d:Q56012457|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 44/46 | lat = 56.996783149913 | long = 24.154587963562 | p625 = {{Coord|56.996783|24.154588|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2044-46.JPG | vaid = 6054 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012461 | label = ''[[:d:Q56012461|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 45/47 | lat = 56.997337429563 | long = 24.154357948205 | p625 = {{Coord|56.997337|24.154358|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2045-47.JPG | vaid = 6055 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012467 | label = ''[[:d:Q56012467|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 52/54 | lat = 56.99627180144 | long = 24.153177267771 | p625 = {{Coord|56.996272|24.153177|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2052-54.JPG | vaid = 6056 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012472 | label = ''[[:d:Q56012472|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 56/58 | lat = 56.99606084605 | long = 24.152854769466 | p625 = {{Coord|56.996061|24.152855|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2056-58.JPG | vaid = 6057 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012476 | label = ''[[:d:Q56012476|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 57/59 | lat = 56.996760396843 | long = 24.153291499754 | p625 = {{Coord|56.99676|24.153291|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2057-59.JPG | vaid = 6058 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012493 | label = ''[[:d:Q56012493|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 6 | lat = 57.0036716 | long = 24.1668206 | p625 = {{Coord|57.003672|24.166821|display=inline}} | vaid = 6046 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012480 | label = ''[[:d:Q56012480|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 60 | lat = 56.995748 | long = 24.1528109 | p625 = {{Coord|56.995748|24.152811|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2060.JPG | vaid = 6059 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012484 | label = ''[[:d:Q56012484|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 61/63 | lat = 56.996573613194 | long = 24.152900747499 | p625 = {{Coord|56.996574|24.152901|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2061-63.JPG | vaid = 6060 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012488 | label = ''[[:d:Q56012488|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 69; Stendes iela 9 | lat = 56.996177980426 | long = 24.152124803794 | p625 = {{Coord|56.996178|24.152125|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2069%20%282%29.JPG | vaid = 5931 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012497 | label = ''[[:d:Q56012497|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 1 | lat = 56.9587962 | long = 24.1061052 | p625 = {{Coord|56.958796|24.106105|display=inline}} | image = RigaStrelnieku1.jpg | vaid = 8187 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012504 | label = ''[[:d:Q56012504|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 13 | lat = 56.9608109 | long = 24.110209 | p625 = {{Coord|56.960811|24.110209|display=inline}} | image = RigaStrelnieku13.jpg | vaid = 8188 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012509 | label = ''[[:d:Q56012509|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 17 | lat = 56.9609722 | long = 24.11067 | p625 = {{Coord|56.960972|24.11067|display=inline}} | image = RigaStrelnieku17.jpg | vaid = 8189 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012517 | label = ''[[:d:Q56012517|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sudrabu Edžus iela 1 | lat = 56.9972269 | long = 24.1626932 | p625 = {{Coord|56.997227|24.162693|display=inline}} | vaid = 6061 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012514 | label = ''[[:d:Q56012514|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sudrabu Edžus iela 16 | lat = 56.9965124 | long = 24.1663278 | p625 = {{Coord|56.996512|24.166328|display=inline}} | image = Sudrabu%20Ed%C5%BEus%20iela%2016.jpg | vaid = 6063 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012522 | label = ''[[:d:Q56012522|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sudrabu Edžus iela 7 | lat = 56.996965 | long = 24.1637126 | p625 = {{Coord|56.996965|24.163713|display=inline}} | vaid = 6062 | year = 1902. - 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012540 | label = ''[[:d:Q56012540|"Pavasara" biedrības nams]]'' | name = "Pavasara" biedrības nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tilta iela 32 | lat = 56.9954698 | long = 24.1298795 | p625 = {{Coord|56.99547|24.12988|display=inline}} | image = RigaTilta32.jpg | vaid = 8844 | year = 1888. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012535 | label = ''[[:d:Q56012535|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tilta iela 5 | lat = 56.9951296 | long = 24.1274775 | p625 = {{Coord|56.99513|24.127478|display=inline}} | image = RigaTilta5.jpg | vaid = 8190 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012544 | label = ''[[:d:Q56012544|Slimnīcas apbūve]]'' | name = Slimnīcas apbūve | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | image = Riga%20Psychiatry%20and%20Narcology%20Centre%2002.jpg | vaid = 6679 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012548 | label = ''[[:d:Q56012548|Korpuss Nr.1]]'' | name = Korpuss Nr.1 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | image = Riga%20Psychiatry%20and%20Narcology%20Centre%2009.jpg | vaid = 6680 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012554 | label = ''[[:d:Q56012554|Korpuss Nr.2]]'' | name = Korpuss Nr.2 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | vaid = 6681 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012559 | label = ''[[:d:Q56012559|Korpuss Nr.3]]'' | name = Korpuss Nr.3 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | vaid = 6682 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012560 | label = ''[[:d:Q56012560|Korpuss Nr.4]]'' | name = Korpuss Nr.4 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | image = %D0%9F%D1%80%D0%B8%D0%B5%D0%BC%D0%BD%D0%BE%D0%B5%20%D0%BE%D1%82%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6683 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012563 | label = ''[[:d:Q56012563|"Valdšleshena" alus darītava]]'' | name = "Valdšleshena" alus darītava | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 44 | lat = 57.0059247 | long = 24.1215215 | p625 = {{Coord|57.005925|24.121522|display=inline}} | image = Aldaris%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 8191 | year = 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4404484 | label = [[Viestura dārzs]] | name = Viestura dārzs | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vašingtona laukums | locality = Eksporta iela, Rūpniecības iela, Ķeizara dārzs | lat = 56.96368 | long = 24.10087 | p625 = {{Coord|56.96368|24.10087|display=inline}} | image = Viesturdarzs%20dikis%20Riga.JPG | commonscat = Viesturdārzs | vaid = 6696 | wikipediauri = Viestura_d%C4%81rzs | year = 1721., 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012575 | label = ''[[:d:Q56012575|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Velmes iela 1 | lat = 57.0039222 | long = 24.1606975 | p625 = {{Coord|57.003922|24.160698|display=inline}} | vaid = 6065 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012579 | label = ''[[:d:Q56012579|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Veru iela 3 | lat = 56.9618518 | long = 24.1009866 | p625 = {{Coord|56.961852|24.100987|display=inline}} | image = Riga%2C%20Veru%203%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Veru iela 3 (Riga) | vaid = 8203 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012583 | label = ''[[:d:Q56012583|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vidus iela 11 | lat = 56.961455 | long = 24.102893 | p625 = {{Coord|56.961455|24.102893|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vidus%2011%20%283%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vidus iela 11 (Riga) | vaid = 8206 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012588 | label = ''[[:d:Q56012588|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vidus iela 3 | lat = 56.9615465 | long = 24.1009529 | p625 = {{Coord|56.961546|24.100953|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vidus%203%202015-09-07.jpg | commonscat = Vidus iela 3 (Riga) | vaid = 8204 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012592 | label = ''[[:d:Q56012592|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vidus iela 4 | lat = 56.961232 | long = 24.100952 | p625 = {{Coord|56.961232|24.100952|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vidus%204%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vidus iela 4 (Riga) | vaid = 8205 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012680 | label = ''[[:d:Q56012680|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 10 | lat = 56.9993194 | long = 24.1560684 | p625 = {{Coord|56.999319|24.156068|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2010.JPG | vaid = 6071 | year = 1912., 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012684 | label = ''[[:d:Q56012684|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 11 | lat = 56.9999316 | long = 24.155034 | p625 = {{Coord|56.999932|24.155034|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2011.JPG | vaid = 6072 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012688 | label = ''[[:d:Q56012688|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 12 | lat = 56.9990599 | long = 24.1552937 | p625 = {{Coord|56.99906|24.155294|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2012.JPG | vaid = 6073 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012694 | label = ''[[:d:Q56012694|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 15 | lat = 56.9990614 | long = 24.154125 | p625 = {{Coord|56.999061|24.154125|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2015.JPG | vaid = 6074 | year = 1930., 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012722 | label = ''[[:d:Q56012722|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 2 | lat = 57.0002367 | long = 24.1577463 | p625 = {{Coord|57.000237|24.157746|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%202.JPG | vaid = 6066 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012698 | label = ''[[:d:Q56012698|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 20 | lat = 56.9978316 | long = 24.1533298 | p625 = {{Coord|56.997832|24.15333|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2020.JPG | vaid = 6075 | year = 1911., 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012703 | label = ''[[:d:Q56012703|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 22 | lat = 56.9976344 | long = 24.152901 | p625 = {{Coord|56.997634|24.152901|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2022.JPG | vaid = 6076 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012707 | label = ''[[:d:Q56012707|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 23 | lat = 56.9981022 | long = 24.1523762 | p625 = {{Coord|56.998102|24.152376|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2023.JPG | vaid = 6077 | year = 1914., 1919. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012713 | label = ''[[:d:Q56012713|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 28 | lat = 56.9969173 | long = 24.1516635 | p625 = {{Coord|56.996917|24.151664|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2028.JPG | vaid = 6079 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012717 | label = ''[[:d:Q56012717|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 29 | lat = 56.9972864 | long = 24.1510232 | p625 = {{Coord|56.997286|24.151023|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2029.JPG | vaid = 6080 | year = 1915. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012731 | label = ''[[:d:Q56012731|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 30 | lat = 56.9966931 | long = 24.1513335 | p625 = {{Coord|56.996693|24.151333|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2030%20%28Stendera%20iela%29.jpg | vaid = 6081 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012732 | label = ''[[:d:Q56012732|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 32 | lat = 56.9964245 | long = 24.150641 | p625 = {{Coord|56.996425|24.150641|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2032.JPG | vaid = 6082 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012733 | label = ''[[:d:Q56012733|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 4 | lat = 57.0000276 | long = 24.1572897 | p625 = {{Coord|57.000028|24.15729|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%204.JPG | vaid = 6067 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012738 | label = ''[[:d:Q56012738|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 5 | lat = 57.0006662 | long = 24.1566339 | p625 = {{Coord|57.000666|24.156634|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%205.JPG | vaid = 6068 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012726 | label = ''[[:d:Q56012726|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 7 | lat = 57.0002805 | long = 24.1561549 | p625 = {{Coord|57.000281|24.156155|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%207.JPG | vaid = 6069 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012743 | label = ''[[:d:Q56012743|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 9 | lat = 57.0004255 | long = 24.1551842 | p625 = {{Coord|57.000425|24.155184|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%209.JPG | vaid = 6070 | year = 1913., 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012664 | label = ''[[:d:Q56012664|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 11 | lat = 57.0047878 | long = 24.1651299 | p625 = {{Coord|57.004788|24.16513|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%2011%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 11 (Riga) | vaid = 6011 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012668 | label = ''[[:d:Q56012668|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 12 | lat = 57.0061632 | long = 24.1644115 | p625 = {{Coord|57.006163|24.164411|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%2012%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 12 (Riga) | vaid = 6012 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012671 | label = ''[[:d:Q56012671|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 3 | lat = 57.005664 | long = 24.1635047 | p625 = {{Coord|57.005664|24.163505|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%203%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 3 (Riga) | vaid = 6009 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012675 | label = ''[[:d:Q56012675|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 6 | lat = 57.0060849 | long = 24.1625014 | p625 = {{Coord|57.006085|24.162501|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%206%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 6 (Riga) | vaid = 6010 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012632 | label = ''[[:d:Q56012632|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 1 | lat = 56.959291 | long = 24.1016045 | p625 = {{Coord|56.959291|24.101605|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%201%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 1 (Riga) | vaid = 8207 | year = 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012599 | label = ''[[:d:Q56012599|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 10 | lat = 56.9605482 | long = 24.1022164 | p625 = {{Coord|56.960548|24.102216|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2010%20%283%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 10 (Riga) | vaid = 8213 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012603 | label = ''[[:d:Q56012603|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 11 | lat = 56.9607912 | long = 24.1017073 | p625 = {{Coord|56.960791|24.101707|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2011%20%283%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 11 (Riga) | vaid = 8214 | year = 1899. - 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012608 | label = ''[[:d:Q56012608|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 12 | lat = 56.9608716 | long = 24.1022666 | p625 = {{Coord|56.960872|24.102267|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2012%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 12 (Riga) | vaid = 8215 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012615 | label = ''[[:d:Q56012615|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 13 | lat = 56.9614828 | long = 24.1018078 | p625 = {{Coord|56.961483|24.101808|display=inline}} | image = RigaVilandes13.jpg | vaid = 8216 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012621 | label = ''[[:d:Q56012621|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 14 | lat = 56.9610782 | long = 24.1022344 | p625 = {{Coord|56.961078|24.102234|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2014%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 14 (Riga) | vaid = 8217 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012626 | label = ''[[:d:Q56012626|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 16 | lat = 56.9614375 | long = 24.1023503 | p625 = {{Coord|56.961438|24.10235|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2016%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 16 (Riga) | vaid = 8218 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012630 | label = ''[[:d:Q56012630|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 17 | lat = 56.9620398 | long = 24.1018752 | p625 = {{Coord|56.96204|24.101875|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2017%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 17 (Riga) | vaid = 8219 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012640 | label = ''[[:d:Q56012640|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 2 | lat = 56.9594254 | long = 24.1021475 | p625 = {{Coord|56.959425|24.102148|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%202%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 2 (Riga) | vaid = 8208 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012635 | label = ''[[:d:Q56012635|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 20 | lat = 56.9620484 | long = 24.1023028 | p625 = {{Coord|56.962048|24.102303|display=inline}} | image = RigaVilandes20.jpg | vaid = 8220 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012646 | label = ''[[:d:Q56012646|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 4 | lat = 56.9596858 | long = 24.1021646 | p625 = {{Coord|56.959686|24.102165|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%204%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 4 (Riga) | vaid = 8209 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012651 | label = ''[[:d:Q56012651|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 5 | lat = 56.9600007 | long = 24.1016394 | p625 = {{Coord|56.960001|24.101639|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%205%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 5 (Riga) | vaid = 8210 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012654 | label = ''[[:d:Q56012654|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 6 | lat = 56.9599823 | long = 24.1021326 | p625 = {{Coord|56.959982|24.102133|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%206%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 6 (Riga) | vaid = 8211 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012659 | label = ''[[:d:Q56012659|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 8 | lat = 56.9602249 | long = 24.1021661 | p625 = {{Coord|56.960225|24.102166|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%208%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 8 (Riga) | vaid = 8212 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4191795 | label = [[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|Ziemeļblāzma]] | name = Ziemeļblāzma | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://ziemelblazma.riga.lv/ | address = Ziemeļblāzmas iela 36 | lat = 57.0368022 | long = 24.1012537 | p625 = {{Coord|57.036802|24.101254|display=inline}} | image = Zieme%C4%BCbl%C4%81zmas%20pils%2004.jpg | commonscat = Ziemeļblāzma (Culture Palace) | vaid = 8221 | wikipediauri = Zieme%C4%BCbl%C4%81zma_(kult%C5%ABras_pils) | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012750 | label = ''[[:d:Q56012750|Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku]]'' | name = Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ziemeļblāzmas iela 36 | lat = 57.036828 | long = 24.101124 | p625 = {{Coord|57.036828|24.101124|display=inline}} | image = Zieme%C4%BCbl%C4%81zmas%20KN%20ar%20parku%2C%20R%C4%ABga.jpg | vaid = 8749 | year = 20.gs.s. (no 1904., 1913.); 20.gs. 50., 80.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012756 | label = ''[[:d:Q56012756|Burtnieku nams]]'' | name = Burtnieku nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ziemeļblāzmas iela 38 | lat = 57.0375761 | long = 24.0979622 | p625 = {{Coord|57.037576|24.097962|display=inline}} | image = Burtnieku%20nams%20%2811%29.jpg | commonscat = Burtnieki House (Ziemeļblāzma) | vaid = 8222 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012761 | label = ''[[:d:Q56012761|Burtnieku nams]]'' | name = Burtnieku nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ziemeļblāzmas iela 38 | lat = 57.0375761 | long = 24.0979622 | p625 = {{Coord|57.037576|24.097962|display=inline}} | image = Burtnieku%20nams%20%2804%29.jpg | vaid = 89 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012570 | label = ''[[:d:Q56012570|Dauderu nams]]'' | name = Dauderu nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zāģeru iela 7 | locality = "Valdšleshena" alus darītava | lat = 57.003942735754 | long = 24.124020476556 | p625 = {{Coord|57.003943|24.12402|display=inline}} | image = Dauderu%20nams%204.jpg | commonscat = Dauderi Villa | vaid = 8193 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011683 | label = ''[[:d:Q56011683|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Čiekurkalna 1. līnija 53 | lat = 56.9828976 | long = 24.1763698 | p625 = {{Coord|56.982898|24.17637|display=inline}} | image = %C4%8Ciekurkalna%201.%20l%C4%ABnija%2053.jpg | commonscat = Čiekurkalna 1. līnija 53 | vaid = 8137 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011687 | label = ''[[:d:Q56011687|Dekoratīvās apdares ansamblis]]'' | name = Dekoratīvās apdares ansamblis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Čiekurkalna 1. līnija 78 | lat = 56.983418 | long = 24.178047 | p625 = {{Coord|56.983418|24.178047|display=inline}} | image = %C4%8Ciekurkalna%201.%20l%C4%ABnija%2078%20%28monuments%29.jpg | vaid = 9195 | year = 1983. – 1990. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012525 | label = ''[[:d:Q56012525|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ščecinas iela 4 | lat = 56.9974907 | long = 24.1600772 | p625 = {{Coord|56.997491|24.160077|display=inline}} | vaid = 5942 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012530 | label = ''[[:d:Q56012530|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ščecinas iela 5 | lat = 56.9988033 | long = 24.1593255 | p625 = {{Coord|56.998803|24.159326|display=inline}} | image = %C5%A0%C4%8Decinas%20iela%205.jpg | vaid = 5943 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q1926523 | label = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | name = Mežaparks | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.apkaimes.lv/sakums/mezaparks | lat = 57.001085538832 | long = 24.161900125751 | p625 = {{Coord|57.001086|24.1619|display=inline}} | image = Mezaparks.jpg | commonscat = Mežaparks | vaid = 7444 | wikipediauri = Me%C5%BEaparks_(R%C4%ABga) | year = 19.gs.b.–20.gs.s., 1949.–1973. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4061427 | label = [[Aleksandra vārti]] | name = Aleksandra vārti | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Viestura dārzā | lat = 56.9626 | long = 24.0994 | p625 = {{Coord|56.9626|24.0994|display=inline}} | image = Aleksandra%20v%C4%81rti%2C%20R%C4%ABga%202008.jpg | commonscat = Arch of Alexander I | vaid = 85 | wikipediauri = Aleksandra_v%C4%81rti | year = 1812. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4345233 | label = [[Kronvalda parks]] | name = Kronvalda parks | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = starp Elizabetes ielu un Kronvalda bulvāri | lat = 56.95694444 | long = 24.105 | p625 = {{Coord|56.956944|24.105|display=inline}} | image = Riga%20Kronvalda%20parks%20Rotonda%202.jpg | commonscat = Kronvalda parks | vaid = 6409 | wikipediauri = Kronvalda_parks | year = 19.gs.60.g., 20.gs.20.g.,1982.-1983. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kanālmalas apstādījumi|Pilsētas kanāla apstādījumi]] | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q55895302 | label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95679103731 | long = 24.127528828883 | p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}} | image = Narrow%20streets.jpg | commonscat = Historic Center of Riga | vaid = 7442 | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011512 | label = ''[[:d:Q56011512|Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss]]'' | name = Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Daugavgrīvā un Mangaļu pussalā | lat = 57.066034633839 | long = 24.054405028101 | p625 = {{Coord|57.066035|24.054405|display=inline}} | image = Daugavas%20gr%C4%ABvas%20krastu%20fortifik%C4%81cijas%20b%C5%ABvju%20komplekss%20Daugavgr%C4%ABv%C4%81%2005.jpg | commonscat = Mangaļsala fortifications | vaid = 8538 | year = 19.gs.II.p. - 1920.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011521 | label = ''[[:d:Q56011521|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]'' | name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | locality = Rīgas Meža kapi, "Baltie krusti" | lat = 56.989032132746 | long = 24.151263127914 | p625 = {{Coord|56.989032|24.151263|display=inline}} | vaid = 8564 | year = 1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011526 | label = ''[[:d:Q56011526|Autotanku pulka piemineklis]]'' | name = Autotanku pulka piemineklis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Kurzemes raj., Slokas ielas (Nr.58) un Pulka ielas (Nr.3) stūrī, bij. pulka novietnē | lat = 56.956625789779 | long = 24.063159655197 | p625 = {{Coord|56.956626|24.06316|display=inline}} | image = Autotanku%20pulka%20piemineklis%2C%20R%C4%ABga%203.jpg | commonscat = Monument to Latvian autotank regiment | vaid = 8584 | year = 1939. gada 14. jūlijs (pamatakmens likts 1934. gada 14. jūlijā) | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011532 | label = ''[[:d:Q56011532|Piemineklis parka izveidošanai]]'' | name = Piemineklis parka izveidošanai | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Viestura dārzā | lat = 56.963113152313 | long = 24.101353922078 | p625 = {{Coord|56.963113|24.101354|display=inline}} | image = Riga%20-%20elm%20planted%20by%20Peter%20I%20-%20stone.jpg | vaid = 86 | year = 1721. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011536 | label = ''[[:d:Q56011536|Piemineklis pirmajiem vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem]]'' | name = Piemineklis pirmajiem vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Viestura dārzā | lat = 56.963923245006 | long = 24.100114843386 | p625 = {{Coord|56.963923|24.100115|display=inline}} | image = RigaDziesmuSvetkuAkmens.jpg | vaid = 87 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q110868295 | label = ''[[:d:Q110868295|Latvijas Nacionālā teātra ēka]]'' | name = Latvijas Nacionālā teātra ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95361111 | long = 24.10486111 | p625 = {{Coord|56.953611|24.104861|display=inline}} | image = Latvian%20National%20Theater%2C%20August%202019.jpg | vaid = 8158 | year = 1899.-1902., 2001. -2004. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Northern District, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Ziemeļu rajons}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rīga]] 88uj5m37d05dsfneesjdzu7jatm96wk 0 248736 4521895 4106196 2026-09-13T20:10:30Z SpagettiJohn 150306 Gramatika/Typo Fix 4521895 wikitext text/x-wiki [[Attēls:NesjavellirPowerPlant edit2.jpg|thumb|Ģeotermālā elektrostacija [[Islande|Islandē]]]] '''Ģeotermālā enerģija''' ir [[Zeme]]s dzīļu [[siltums]]. [[Ieži]] zem Zemes virsas bieži ir karsti. Ģeotermālās [[elektrostacija]]s izmanto šo iežu siltumu, lai pārvērstu [[ūdens|ūdeni]] [[tvaiks|tvaikā]]. Tvaiku savukārt var izmantot [[elektrība]]s ražošanai vai apsildīšanai.<ref>http://www.uzdevumi.lv/p/dabaszinibas/6-klase/resursi-energijas-avoti-6108/re-0d24576e-7c58-4f75-9748-06b74ae307ef</ref> Ģeotermālo enerģiju visvairāk izmanto seismiski aktīvos rajonos, piemēram, [[Islande|Islandē]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Aptuveni 20 valstis izmanto ģeotermālo enerģiju apsildīšanai un elektrības ražošanai. Ģeotermālās stacijas karsto pazemes ūdeņu tvaiku var izmantot gan ģeneratoru, gan turbīnu darbināšanai, karsto ūdeni var izmantot arī kā siltuma avotu. Ģeotermālās enerģijas izmantošanas jomas ir dažādas: elektrības ražošana, pilsētas apkures tīkli vai siltuma sūkņi, siltumnīcu apkure, zivkopībā un aļģu ražošana, žāvēšana lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu ražošana, koksnes ražošana utt., ieskaitot jūras ūdeņu atsāļošanas projektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/science/geothermal-energy|title=Geothermal energy {{!}} Description, Uses, History, & Pros and Cons {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2023-02-27|language=en}}</ref> == Veidi == Ģeotermālo staciju darbību var balstīt uz trīs veidu tehnoloģiju izmantošanu: sausā tvaika cikls, iztvaikošanas cikls un binārais cikls. Tehnoloģiju izmantošanu nosaka šķidruma agregātstāvoklis un temperatūra.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eia.gov/energyexplained/geothermal/geothermal-power-plants.php|title=Geothermal power plants - U.S. Energy Information Administration (EIA)|website=www.eia.gov|access-date=2023-02-27}}</ref> === Sausā tvaika cikls === Pirmais ģeotermālās enerģijas izmantošanas veids bija sausā tvaika cikls. Pirmo reizi šīs tehnoloģijas stacija tika uzbūvēta 1904. gadā Lardarello, Itālijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.power-technology.com/features/oldest-geothermal-plant-larderello/|title=The oldest geothermal plant in the world|last=Unwin|first=Jack|website=Power Technology|access-date=2023-02-27|date=2019-10-08|language=en-US}}</ref> Šajā tehnoloģijā tiek izmantots geizoros radīts tvaiks. Tvaiks tiek laists caur turbīnu, kas darbina ģeneratoru un turpmāk ražo elektrību.<ref name=":0" /> === Iztvaikošanas cikls === Iztvaikošanas ciklā ({{Val-en|flash cycle}}) tiek izmantots ūdens, kura temperatūra ir augstāka par 182°C, kas tiek sūknēts no pazemes uz virszemes elektrības ieguves iekārtām. Ūdens tiek iesmidzināts tvertnē, kur ir zems spiediens, tādējādi daļa šķidruma iztvaiko. Tvaiks sāk darbināt turbīnu, kas savukārt darbina ģeneratoru.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Wolfson|first=R.|date=2012|title=The Geothermal Resource|journal=Energy, Environment, and Climate|volume=8|pages=204–218}}</ref> === Binārais cikls === Šī tehnoloģija ir piemērota teritorijās, kur ūdens temperatūra ir zemāka par 204°C. Karstais ģeotermālais šķidrums un sekundārais šķidrums ar zemāku vārīšanās punktu nekā ūdenim iet caur siltuma apmainītāju. Ģeotermālā šķidruma siltums rada sekundāro šķidrumu, kuru tvaika veidā iesmidzina turbīnās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.energy.gov/eere/geothermal/electricity-generation|title=Electricity Generation|website=Energy.gov|access-date=2023-02-27|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Enerģija]] [[Kategorija:Ģeoloģija]] e02x4ecehemnd4iwde8y94yddqlkvlm 0 250960 4521635 4011834 2026-09-13T13:44:35Z Bendžamins 76862 4521635 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Bakarijs Saņa | image = Bacary Sagna 2012.jpg | image_size = 200 | caption = Bakarijs Saņa 2012. gadā | birth_date = {{birth date and age|1983|2|14|df=yes}} | birth_place = {{vieta|Francija|Sensa}} | height = 176<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.premierleague.com/en-gb/players/profile.overview.html/bacary-sagna|title=Player Profile: Bacary Sagna|publisher=Premier League|accessdate=31 January 2012|archive-date={{dat|2016|05|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160525064625/http://www.premierleague.com/en-gb/players/profile.overview.html/bacary-sagna}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160525064625/http://www.premierleague.com/en-gb/players/profile.overview.html/bacary-sagna |date={{dat|2016|05|25||bez}} }}</ref> | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | currentclub = {{flaga|AAE}} [[Banaat FC]] (galvenais treneris) | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Sens|Sens]] | youthyears2 = 1998—2002 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} [[AJ Auxerre|Auxerre]] | years1 = 2002—2004 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AJ Auxerre|Auxerre B]] | caps1 = 37 | goals1 = 3 | years2 = 2004—2007 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AJ Auxerre|Auxerre]] | caps2 = 89 | goals2 = 0 | years3 = 2007—2014 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | caps3 = 213 | goals3 = 4 | nationalyears1 = 2004—2006 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U-21 | nationalcaps1 = 13 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2007—2016 | nationalteam2 = {{fb|France}} | nationalcaps2 = 65 | nationalgoals2 = 0 | caps4 = 54 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals4 = 0 | years4 = 2014—2017 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Benevento Calcio|Benevento]] | years5 = 2018 | caps5 = 13 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Monreālas "Impact"]] | years6 = 2018—2019 | caps6 = 35 | goals6 = 2 | totalcaps = 439 | totalgoals = 10 | managerclubs1 = {{flaga|AAE}} [[Banaat FC]] | manageryears1 = 2025— }} '''Bakarijs Saņa''' ({{val|fr|Bacary Sagna}}; dzimis {{dat|1983|2|14}}) ir bijušais franču [[futbolists]], spēlēja aizsarga pozīcijā, bijušais [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Saņa ir [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] sieviešu komandas ''[[Banaat FC]]'' galvenais treneris. Karjeru sācis dzimtajā Francijā, no 2004. līdz 2007. gadam spēlēja ''[[AJ Auxerre|Auxerre]]'' kluba galvenajā komandā, tā sastāvā ieguva Francijas kausu un [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausu]]. 2007. gadā pārgāja uz [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s klubu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. Spēlējot ''Arsenal'', divas reizes tika iekļauts Premjerlīgas sezonas simboliskajā izlasē. Kopš 2007. gada pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasi]]. Spēlējis [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Auxerre''' * [[Coupe de France]]: 2004—05 '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2013—14 '''Manchester City''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2015—16 '''Montreal Impact''' * [[Kanādas čempionāts futbolā|Kanādas čempionāts]]: 2019 '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[AJ Auxerre]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2006—07 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Saņa, Bakarijs}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jonā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbola treneri]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Benevento Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:AJ Auxerre spēlētāji]] [[Kategorija:CF Montréal spēlētāji]] dl3ae4s002177bkfrfeswwu3xmi3ruw 0 251645 4522048 4520596 2026-09-14T06:21:27Z Lasks 38532 /* Balsojums */ 4522048 wikitext text/x-wiki {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = ESC 2016 logo.svg.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2016|5|14|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2016|5|10|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2016|5|12|N}} |vadītājs (i) = [[Monss Selmerlēvs]]<br />[[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = ''[[Sveriges Television]]'' |vieta = {{karogs|Zviedrija}}, [[Stokholma]], ''[[Ericsson Globe]]'' |uzvarētājs = {{flaga|Ukraine}} [[Džamala]] - ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}<br />{{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Horvātija}}<br />{{ESC|Ukraina}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2016 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Konkursa dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Agrāk piedalījušās valstis, kas nepiedalījās 2016. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2015]] |nākamais = [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017 ►]] }} '''2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2016}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2016}}) bija 61. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Zviedrija|Zviedrijā]], kas konkursu rīko pēc [[Monss Selmerlēvs|Monsa Selmerlēva]] uzvaras [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gadā]] ar dziesmu ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''. Šī bija sestā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Zviedrijā (iepriekš {{escy|1975}}., {{escy|1985}}., {{escy|1992}}., {{escy|2000}}. un {{escy|2013}}. gadā). Pirmo reizi kopš 1975. gada tiks mainīti balsošanas noteikumi. Tagad katra valstij būs divas balsošanas kārtas: skatītāju un žūrijas balsojums. Pusfināli notika 10. un 12. maijā, savukārt fināls — 14. maijā. Konkursā uzvarēja [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. == Norises vieta == 2015. gada 24. maijā Zviedrijas raidorganizācija ''Sveriges Television'' (SVT) paziņoja, ka nākamā Eirovīzijas norises vieta būs [[Tele2 arēna]], bet vēlāk uz rīkošanu pieteicās vēl citas norises vietas. Zviedrijas raidorganizācija izvirzīja šādus nosacījumus: * Ir jābūt brīvām telpām 4-6 nedēļas pirms Eirovīzijas, lai varētu uzstādīt skatuvi un nepieciešamās tehnoloģijas; * Jābūt vietai preses konferencēm: * Jābūt pietiekami daudz vietām viesnīcās; * Rīkotājpilsētā jābūt lidostai. {{VietasKarte+|Zviedrija|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums |places = {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=57.7|long=11.966667|position =right|label=[[Gēteborga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=58.415833|long=15.625278|position =top|label=[[Linšēpinga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=55.605833|long=13.035833|position =right|label=[[Malme]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=63.290833|long=18.715556|position =top|label=[[Ērnšeldsvika]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=60.616667|long=16.783333|position =top|label=[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=59.329444|long=18.068611|position =bottom|label=<big>'''[[Stokholma]]'''</big>|mark=Blue pog.svg}} }}<noinclude> <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |- | rowspan=2|[[Gēteborga]] | [[Scandinavium]] | 14 000 | Rīkoja [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |- | [[Ullevi stadions]] | 75 000 | — |- | [[Linšēpinga]] | [[Saab arēna]] | 11 500 | — |- | [[Malme]]<ref name="MalmöWithdrawal">{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2015/06/11/esc16-malmo-withdraws-its-bid-to-host/|title=ESC’16: Malmö Withdraws Its Bid To Host|publisher=eurovoix.com|accessdate=11 June 2015|date=11 June 2015}}</ref> | [[Malmes arēna]] | 15 500 | Rīkojuši [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Izstājās no cīņas par rīkošanu 2015. gada 11. jūnijā. |- | [[Ērnšeldsvika]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Örnsköldsvik enters the race with Fjällräven Center|url=http://esctoday.com/104692/eurovision-2016-ornskoldsvik-enters-the-race-with-fjallraven-center/|accessdate=12 June 2015}}</ref> | [[Fjällräven Center]] | 9800 | — |- |[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title = Eurovision 2016: Sandviken enters the host city race with Göransson Arena!|url = http://esctoday.com/104533/eurovision-2016-sandviken-enters-the-host-city-race-with-goransson-arena/|accessdate = 2 June 2015}}</ref> |[[Göransson Arena]] |10 000 | — |- |rowspan=5|'''[[Stokholma]]''' | [[Annexet]] | 4000 | — |- style="background-color:#ccccff" | '''[[Ericsson Globe]]''' {{dagger}} | 16 000 | Rīkojusi [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un daudzas Zviedrijas nacionālās atlases Eirovīzijā. |- | [[Friends Arena]] | 65 000 | Rīkojusi 2013. gada Zviedrijas nacionālo atlasi Eirovīzijai. |- |[[Hovet]] |9000 |— |- | [[Tele2 Arena]] | 45 000 | Zviedrijas raidorganizācija šo arēnu bija nosaukuši par pirmo kandidātu Eirovīzijas rīkošanai. |} == Dalībvalstis == 2015. gada 26. novembrī EBU publicēja 43 valstu dalībnieku sarakstu. Dalībvalstu skaits šoreiz ir viens no lielākajiem Eirovīzijas dziesmu konkursā. Starp šīm 43 valstīm ir arī [[Austrālija]], kas Eirovīzijā piedalās kopš 2015. gada. Eirovīzijā piedalās arī [[Bosnija un Hercegovina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2012. gadā, [[Bulgārija]] un [[Horvātija]], kas pēdējo reizi piedalījās 2013. gadā un [[Ukraina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2014. gadā. 2016. gada 20. aprīlī EBU paziņoja, ka konkursā tomēr piedalīsies 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === Pusfinālu izloze notika {{dat|2016|1|21||bez}}. Pārējās valstis, izņemot lielo piecinieku un rīkotājvalsti, tika sadalītas sešās grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Norvēģija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Šveice}} * {{ESC|Izraēla}} |} == Konkurss == === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} [[Attēls:ESC 2016 Semi-Finals.svg|thumb|right|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās pirmajā pusfinālā}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās otrajā pusfinālā}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā}}]] ==== Pirmais pusfināls ==== Pirmais pusfināls notika 2016. gada 10. maijā. Pirmajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sandhja]] | ''Sing It Away'' | "Izdziedi to ārā" | 15. | 51 |- | 02 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu,<br />[[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Argo (grupa)|Argo]] | ''Utopian Land'' | "Utopijas zeme" | 16. | 44 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Lidija Īzaka]] | ''Falling Stars'' | "Krītošās zvaigznes" | 17. | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 4. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 10. | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 5. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 2. | 243 |- | 08 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Serhats]] | ''I Didn't Know'' | "Es nezināju" | 12. | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 1. | 342 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 9. | 161 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 8. | 164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Austrija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 7. | 170 |- | 13 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Juri Pootsmans]] | ''Play'' | "Spēlēt" | 18. | 24 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 6. | 185 |- | 15 | {{ESC|Melnkalne}} | Angļu | ''[[Highway (grupa)|Highway]]'' | ''Real Thing'' | "Īsta lieta" | 13. | 60 |- | 16 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] | ''Hear Them Calling'' | "Dzirdēt viņus saucam" | 14. | 51 |- | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Dalala Midhata-Talakiča|Dalala]]'' & ''[[Deen]]'' & [[Anna Rucnera]] & ''[[Jala]]'' | ''Ljubav je'' | "Mīlestība ir" | 11. | 104 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 3. | 209 |} ==== Otrais pusfināls ==== Otrais pusfināls notika 2016. gada 12. maijā. Otrajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Justs Sirmais|Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | "Sirdspuksti" | 8. | 132 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | "Tavas dzīves krāsa" | 6. | 151 |- | 03 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Rykka]]'' | ''The Last of Our Kind'' | "Pēdējie no mūsējiem" | 18. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Hovi Stars]] | ''Made of Stars'' | "Veidoti no zvaigznēm" | 7. | 147 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | ''[[Ivans (dziedātājs)|Ivans]]'' | ''Help You Fly'' | "Palīdzēt tev lidot" | 12. | 84 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | "Uz redzēšanos" | 10. | 105 |- | 07 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nikijs Bairns]] | ''Sunlight'' | "Saules gaisma" | 15. | 46 |- | 08 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | ''Dona <small>(Дона)</small>'' | — | 11. | 88 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[Donāts Montvīds|Donny Montell]]'' | ''I've Been Waiting for This Night'' | "Es gaidīju šo nakti" | 4. | 222 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Dami Im]] | ''Sound of Silence'' | "Klusuma skaņa" | 1. | 330 |- | 11 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[ManuElla]]'' | ''Blue and Red'' | "Zils un sarkans" | 14. | 57 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu,<br />[[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 5. | 220 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Lighthouse X]]'' | ''Soldiers of Love'' | "Mīlestības karavīri" | 17. | 34 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu,<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | ''1944'' | — | 2. | 287 |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Agnete Junsena|Agnete]] | ''Icebreaker'' | "Ledlauzis" | 13. | 63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Niko Kočarovs]] & ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | "Pusnakts zelts" | 9. | 123 |- | 17 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Eneda Tarifa]] | ''Fairytale Love'' | "Pasakas mīla" | 16. | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | "Kāds spiediens" | 3. | 274 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2016. gada 14. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | "Kāds spiediens" | 10. | 181 |- | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 25. | 41 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 11. | 153 |- | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 17. | 117 |- | 05 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 19. | 108 |- | 06 | {{ESC|Itālija}} | Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Frančeska Mikjelīna]] | ''Nessun grado di separazione'' | "Neviena atšķirtības pakāpe" | 16. | 124 |- | 07 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Hovi Stars]] | ''Made of Stars'' | "Veidoti no zvaigznēm" | 14. | 135 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu,<br />[[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 4. | 307 |- | 09 | {{ESC|Zviedrija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Frans Džepssons Valls|Frans]] | ''If I Were Sorry'' | "Ja es atvainotos" | 5. | 261 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | [[Džeimija-Lī Krievitca]] | ''Ghost'' | "Spoks" | 26. | 11 |- | 11 | {{ESC|Francija}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | ''[[Amir]]'' | ''J'ai cherché'' | "Es atradu" | 6. | 257 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | "Tavas dzīves krāsa" | 8. | 229 |- | 13 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Dami Im]] | ''Sound of Silence'' | "Klusuma skaņa" | 2. | 511 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 21. | 96 |- | 15 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | "Uz redzēšanos" | 18. | 115 |- | 16 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[Donāts Montvīds|Donny Montell]]'' | ''I've Been Waiting for This Night'' | "Es gaidīju šo nakti" | 9. | 200 |- | 17 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 23. | 73 |- | 18 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 3. | 491 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | Angļu,<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Barei]]'' | ''Say Yay!'' | "Saki Jē!" | 22. | 77 |- | 20 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | [[Justs Sirmais|Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | "Sirdspuksti" | 15. | 132 |-style="font-weight: bold; background: gold;" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu,<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | ''1944'' | — | 1. | 534 |- | 22 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 12. | 153 |- | 23 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Niko Kočarovs]] & ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | "Pusnakts zelts" | 20. | 104 |- | 24 | {{ESC|Austrija}} | Franču | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 13. | 151 |- | 25 | {{ESC|Lielbritānija}} | Angļu | ''[[Joe & Jake]]'' | ''You're Not Alone'' | "Tu neesi viens" | 24. | 62 |- | 26 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 7. | 249 |} === Izpildītāji, kas atgriežas === {| class="wikitable sortable" !Valsts !Izpildītājs |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Deen]] (2004) |- | {{ESC|Bulgārija}} | [[Poli Genova]] (2011) |- | {{ESC|Islande}} | [[Gréta Salóme]] (2012) |- | {{ESC|Lietuva}} | [[Donāts Montvīds|Donny Montell]] (2012) |- | {{ESC|Malta}} | [[Ira Losko]] (2002) |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Kaliopi]] (1996, 2012) |} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Žūrijas balsojuma tabula<ref name="semi1results">{{tīmekļa atsauce |title=Stockholm 2016 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508183500/https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/first-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2016 First Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2123#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=6 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160603130358/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2123#Scoreboard |archive-date=3 June 2016 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Žūrijas balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="background:#AAAAAA;" | || || || 4 || || 2 || 8 || || || 7 || || 2 || || || || || || 5 || || 3 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || 3 || || 7 || || 3 || || || 6 || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 6 || || 6 || || || || || 5 || || || || 4 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 78 | style="text-align:right;" | 119 | || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 3 || || || 4 || '''12''' || 6 || || 5 || 8 || 1 || 2 || 4 || || 5 || 10 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Horvātija | style="text-align:right;" | 133 | style="text-align:right;" | 80 | style="text-align:right;" | 53 | 5 || || 5 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || '''12''' || 2 || 1 || 1 || 6 || 7 || 7 || 3 || || 7 || 7 || 5 || || 6 || || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 102 | style="text-align:right;" | 95 | '''12''' || 1 || 4 || 6 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || '''12''' || || 10 || || 6 || '''12''' || || 2 || '''12''' || 1 || || 8 || 4 || 6 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 243 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 116 | 7 || 10 || 10 || 5 || 5 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || || '''12''' || || 10 || 5 || 2 || || '''12''' || 5 || 7 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 68 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 3 || || || 10 || 6 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 342 | style="text-align:right;" | 148 | style="text-align:right;" | 194 | 6 || '''12''' || '''12''' || 10 || 6 || 1 || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || || '''12''' || 8 || 1 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 10 || 2 || 8 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Čehija | style="text-align:right;" | 161 | style="text-align:right;" | 120 | style="text-align:right;" | 41 | 10 || || 8 || 8 || '''12''' || 4 || 5 || 4 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 10 || 6 || 2 || 4 || 8 || '''12''' || 3 || 1 || 6 || 7 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 164 | style="text-align:right;" | 71 | style="text-align:right;" | 93 | || 8 || 7 || 2 || 10 || 10 || || 8 || || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 10 || || || 1 || || 8 || 4 || 1 || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 170 | style="text-align:right;" | 37 | style="text-align:right;" | 133 | 3 || 2 || || || || 6 || || || || 5 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 4 || || 1 || '''12''' || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | 1 || || 2 || || || || || || 2 || || || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 185 | style="text-align:right;" | 92 | style="text-align:right;" | 93 | 2 || 5 || || 7 || 3 || 7 || || 6 || 10 || 3 || 4 || 4 || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 3 || 6 || || 7 || 5 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | || 6 || || || || || 10 || 10 || 3 || || || || || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || || 3 || 7 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | 4 || || || 1 || 1 || || || 7 || || 4 || 1 || 3 || 4 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 78 | || || 1 || || 4 || || 1 || 2 || || 2 || || || || 10 || 6 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 209 | style="text-align:right;" | 155 | style="text-align:right;" | 54 | 8 || 4 || 6 || '''12''' || 7 || 8 || '''12''' || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || 8 || 4 || 10 || 6 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 7 || 10 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Skatītāju balsojuma tabula<ref name="semi1results" /> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Skatītāju balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="background:#AAAAAA;" | || || || 1 || || || || || || || || || 7 || || || 2 || || || || || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || 7 || || 3 || || '''12''' || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 5 || || 2 || || || || || || || || 2 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 78 | style="text-align:right;" | 119 | 4 || 7 || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 6 || 8 || 5 || 7 || 6 || 6 || 1 || 8 || 7 || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Horvātija | style="text-align:right;" | 133 | style="text-align:right;" | 80 | style="text-align:right;" | 53 | 2 || 4 || 2 || || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 3 || || 4 || 2 || 1 || 6 || || || 8 || || '''12''' || || 1 || 2 || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 197 | style="text-align:right;" | 102 | style="text-align:right;" | 95 | 6 || 2 || || 6 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || 6 || || 3 || 4 || 10 || 8 || 4 || || 10 || || 7 || 4 || 6 || 10 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 243 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 116 | 1 || 8 || 8 || 2 || 3 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || '''12''' || '''12''' || 7 || 4 || 1 || || 3 || 3 || 3 || 4 || '''12''' || 10 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 68 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | 3 || 6 || 4 || 5 || || 4 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 5 || 4 || 10 || 2 || 1 || || 5 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 342 | style="text-align:right;" | 148 | style="text-align:right;" | 194 | 8 || 10 || 10 || 10 || 10 || 8 || '''12''' || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 8 || 8 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Čehija | style="text-align:right;" | 161 | style="text-align:right;" | 120 | style="text-align:right;" | 41 | || 3 || 3 || 3 || 4 || 2 || 2 || 2 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || || 3 || 1 || || 4 || 2 || 3 || 7 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 164 | style="text-align:right;" | 71 | style="text-align:right;" | 93 | 7 || '''12''' || || 7 || 2 || 3 || 8 || 5 || 8 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || 6 || 1 || 5 || 5 || 2 || 6 || 5 || 3 || 2 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 170 | style="text-align:right;" | 37 | style="text-align:right;" | 133 | 10 || 5 || 7 || 8 || 7 || 10 || 5 || 3 || 10 || 5 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 6 || || 8 || 6 || 1 || 10 || '''12''' || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | '''12''' || || 1 || || || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 185 | style="text-align:right;" | 92 | style="text-align:right;" | 93 | || || '''12''' || '''12''' || || || || 10 || 7 || 10 || 8 || || || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || 7 || 10 || 10 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | || || || || 6 || || || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | 5 || || || || || || || 1 || || || || 3 || 3 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 3 || || 4 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 78 | || || || || '''12''' || 7 || 1 || 4 || || 7 || || '''12''' || || 5 || '''12''' || || style="background:#AAAAAA;" | || || 6 || || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 209 | style="text-align:right;" | 155 | style="text-align:right;" | 54 | || 1 || 5 || 4 || 1 || 1 || 10 || || 2 || 1 || 5 || || 2 || 8 || 4 || 4 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Krievija}} || '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''', {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 4 | {{ESC|Armēnija}} || '''{{ESC|Krievija}}''', {{ESC|Malta}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Čehija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Horvātija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 1 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Francija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Čehija}} |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''', {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Sanmarīno}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 4 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Francija}}, '''{{ESC|Krievija}}''', {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Žūrijas balsojuma tabula<ref name="semi2results">{{tīmekļa atsauce |title=Stockholm 2016 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508183458/https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/second-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2016 Second Semi-Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2133#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=6 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160603130404/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2133#Scoreboard |archive-date=3 June 2016 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Žūrijas balsojums |- |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Latvija | style="text-align:right;" | 132 | style="text-align:right;" | 64 | style="text-align:right;" | 68 | style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 6 || 7 || || || 4 || 2 || 7 || || 10 || || 3 || 6 || 2 || 5 || 1 || || 5 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Polija | style="text-align:right;" | 151 | style="text-align:right;" | 20 | style="text-align:right;" | 131 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 1 || || || 3 || || 3 || || || 1 || 4 || 3 || 2 || || || 3 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 3 | || || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || 5 || || || 1 || 7 || || 2 || || || 7 || || 1 || 1 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 147 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 20 | 2 || 8 || 10 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || 7 || 7 || 6 || 6 || 10 || 4 || 5 || 5 || 7 || 5 || 6 || 4 || 10 || '''12''' || 8 || 4 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 32 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 | 1 || 4 || 1 || || style="background:#AAAAAA;" | || || 2 || || || 6 || 2 || 6 || || 5 || || || || || 2 || || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 105 | style="text-align:right;" | 55 | style="text-align:right;" | 50 | 5 || 1 || 3 || || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || || '''12''' || || 3 || || 8 || || 3 || || || 8 || 2 || || 5 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 | || || || 2 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 4 || 2 || 3 || || || || || 2 || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 54 | || || || 8 || || '''12''' || || style="background:#AAAAAA;" | || || 2 || || || || || || || '''12''' || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 222 | style="text-align:right;" | 104 | style="text-align:right;" | 118 | '''12''' || 3 || 8 || 4 || 10 || 5 || 3 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || 1 || 3 || 10 || 8 || 8 || 2 || || 3 || 3 || 1 || 8 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrālija | style="text-align:right;" | 330 | style="text-align:right;" | 188 | style="text-align:right;" | 142 | 8 || 10 || '''12''' || '''12''' || 8 || 4 || 6 || 4 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 10 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 | 3 || || || || || 6 || 8 || 7 || 1 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || || || 6 || 7 || || 6 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bulgārija | style="text-align:right;" | 220 | style="text-align:right;" | 98 | style="text-align:right;" | 122 | 7 || 5 || 4 || 3 || 4 || 2 || 10 || 8 || 2 || 8 || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || || 10 || || 7 || 6 || 4 || || 5 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | || || || || 3 || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || 4 || 3 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 287 | style="text-align:right;" | 135 | style="text-align:right;" | 152 | 10 || '''12''' || 5 || 10 || 7 || 10 || || 10 || 8 || || 8 || 4 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || '''12''' || 5 || 5 || 6 || 10 || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 63 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | || || 2 || || 6 || || || || 4 || 5 || || || 6 || || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || 4 || || || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 123 | style="text-align:right;" | 84 | style="text-align:right;" | 39 | 6 || 7 || || 5 || 2 || 3 || 1 || 1 || 10 || || || 7 || || 4 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || 10 || 7 || '''12''' |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | || || || || || 8 || || || || || || 2 || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Beļģija | style="text-align:right;" | 274 | style="text-align:right;" | 139 | style="text-align:right;" | 135 | 4 || 2 || 7 || 6 || '''12''' || || '''12''' || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 10 || 7 || 10 || || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || 4 || 7 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Skatītāju balsojuma tabula<ref name="semi2results" /> |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Skatītāju balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Latvija | style="text-align:right;" | 132 | style="text-align:right;" | 64 | style="text-align:right;" | 68 | style="background:#AAAAAA;" | || 5 || || || 5 || || 7 || 7 || '''12''' || 5 || || || 2 || 3 || 3 || 8 || || 3 || 3 || || 5 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Polija | style="text-align:right;" | 151 | style="text-align:right;" | 20 | style="text-align:right;" | 131 | 4 || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || 6 || 6 || 1 || 10 || 1 || 7 || || 4 || 6 || 6 || '''12''' || 10 || 7 || || '''12''' || '''12''' || 10 || 10 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 3 | || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || || || || || || 3 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 147 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 20 | || || || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || 2 || || || 6 || || 2 || || 2 || 1 || 1 || || 1 || 2 || || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 32 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 | 7 || 8 || || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 1 || || 6 || || || 4 || 1 || 10 || || 6 || || || || 1 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 105 | style="text-align:right;" | 55 | style="text-align:right;" | 50 | || || '''12''' || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 10 || || 2 || '''12''' || 5 || || || || 2 || || || 1 || 6 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 | 1 || 2 || 2 || 1 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || 7 || || || 4 || || 2 || || || 4 || || || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 88 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 54 | || || 4 || 2 || || '''12''' || || style="background:#AAAAAA;" | || || 4 || 10 || 8 || || || || || '''12''' || || || 2 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 222 | style="text-align:right;" | 104 | style="text-align:right;" | 118 | 10 || 3 || || 5 || 10 || || '''12''' || || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || || 3 || 7 || 6 || '''12''' || 10 || 4 || 8 || 4 || 4 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrālija | style="text-align:right;" | 330 | style="text-align:right;" | 188 | style="text-align:right;" | 142 | 8 || 10 || 6 || '''12''' || 7 || 7 || 8 || 4 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 7 || 8 || 7 || 8 || 4 || 6 || 10 || 10 || 3 || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 | || || || || || 4 || || 3 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || 1 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bulgārija | style="text-align:right;" | 220 | style="text-align:right;" | 98 | style="text-align:right;" | 122 | 3 || 4 || 3 || 10 || 8 || 8 || 5 || 8 || 3 || 10 || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 3 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7 || 7 || 7 || 8 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | 2 || 1 || 1 || 4 || || || 3 || || || 1 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 5 || || 2 || 5 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 287 | style="text-align:right;" | 135 | style="text-align:right;" | 152 | '''12''' || '''12''' || 5 || 7 || '''12''' || 6 || 4 || 6 || 10 || 3 || 8 || '''12''' || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || '''12''' || 5 || 6 || 8 || '''12''' || 3 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 63 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | || || || || 3 || 3 || || 2 || 2 || || 2 || 1 || 10 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 10 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 123 | style="text-align:right;" | 84 | style="text-align:right;" | 39 | 5 || 7 || || || 2 || 2 || || || 8 || || 1 || || || 8 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || 5 || || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | || || 10 || || || || || '''12''' || || || 3 || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || || 8 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Beļģija | style="text-align:right;" | 274 | style="text-align:right;" | 139 | style="text-align:right;" | 135 | 6 || 6 || 8 || 8 || 4 || 10 || 6 || 5 || 4 || '''12''' || 7 || 10 || '''12''' || 4 || 7 || 3 || 8 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 5 || 4 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Austrālija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Itālija}}, '''{{ESC|Izraēla}}''', {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Beļģija}} || '''{{ESC|Austrālija}}''', {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Maķedonija}} || '''{{ESC|Albānija}}''', '''{{ESC|Serbija}}''' |- | {{ESC|Ukraina}} || '''{{ESC|Gruzija}}''', '''{{ESC|Polija}}''' |- ! scope="row" rowspan="4" | 1 | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Vācija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Maķedonija}} |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Bulgārija}}, '''{{ESC|Gruzija}}''', {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Latvija}}, '''{{ESC|Polija}}''' |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Polija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Ukraine}}, {{ESC|Vācija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Norvēģija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Beļģija}} || '''{{ESC|Austrālija}}''', {{ESC|Dānija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || '''{{ESC|Albānija}}''', '''{{ESC|Serbija}}''' |- | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Austrālija}} || '''{{ESC|Izraēla}}''' |- | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Lietuva}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Žūrijas balsojuma tabula<ref name="finalresults">{{tīmekļa atsauce |title=Stockholm 2016 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508183505/https://eurovision.tv/event/stockholm-2016/grand-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2016 Grand Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2113#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=6 January 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160603130315/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=2113#Scoreboard |archive-date=3 June 2016 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="42" scope="col" | Žūrijas balsojums |- |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 181 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 130 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | 5 || 3 || || || 2 || '''12''' || 10 || || || || || 10 || 8 || || || 4 || || 10 || 4 || || 6 || 4 || 5 || || 5 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 5 || || 4 || || || 10 || || || 8 || || 3 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 | 4 || 5 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || 6 || || || 3 || || || || || 1 || || || || || || || || || || || 1 || || 10 || || || || || || || || || 4 || || 2 || || 3 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 153 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 114 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 | || '''12''' || || 4 || 7 || 8 || || || || 3 || 10 || 5 || 7 || 7 || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || || || 4 || || 6 || 3 || 4 || || || || || 5 || 2 || || 6 || || 4 || || 1 || 6 || ||5 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 117 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 73 | || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 1 || || 2 || || || || || || || 2 || || 1 || || || 2 || || 10 || || || || || || 1 || || || 1 || || || 7 || || || || 7 || || 10 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 108 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 | || || 4 || 2 || 10 || || || || || 10 || || || || || || || 4 || || || || || || || 1 || || || || || 5 || 3 || || || || 1 || || 2 || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 124 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 90 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | || || || 10 || || 6 || || || 8 || 5 || 2 || 2 || || '''12''' || || || 3 || || 6 || || || || 3 || || '''12''' || || 10 || || 3 || || || || || 8 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 135 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 124 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 | || || 3 || || || 4 || 3 || || 1 || 1 || 7 || 8 || 2 || || || || 5 || || 7 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || '''12''' || || 3 || 10 || 2 || 3 || 7 || || 6 || 7 || 5 || 3 || || 6 || 8 || 7 || 2 || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 307 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 127 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 180 | || || 8 || || || 10 || || 3 || 10 || || || 1 || 6 || 10 || || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || 7 || 1 || || || 8 || 8 || 6 || 5 || || || 2 || 4 || 10 || 4 || || 1 || || 3 || 10 || || 2 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 261 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 122 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 139 | 8 || 6 || || || '''12''' || 5 || 6 || || || || '''12''' || || 4 || 5 || 6 || || || || 10 || 8 || || 8 || 10 || || || || || || || || || || || || '''12''' || 4 || 2 || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 257 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 148 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 109 | 7 || 2 || || || 5 || 3 || 4 || 7 || 6 || 7 || 1 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || '''12''' || 7 || || 5 || || 8 || || || 7 || || 6 || 8 || 6 || 8 || 6 || 1 || || || 10 || 1 || || 7 || 1 || || || 5 || 8 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 229 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 222 | || || 2 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || 3 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 1 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 511 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 320 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 191 | '''12''' || 10 || 7 || || || || 8 || 10 || 3 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || 6 || 10 || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 5 || 10 || 6 || 6 || 2 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 8 || '''12''' || 7 || '''12''' || 6 || 8 || '''12''' || 10 || 5 || 6 || 10 || 6 || '''12''' || 4 || '''12''' |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 96 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 43 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 | || || || 5 || || || || || 5 || || || || || || 2 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || 4 || || || || 7 || 1 || 8 || || || || || 4 || || 1 || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 115 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 80 | || || || || || || || 8 || || || || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || 2 || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || || || || || || 5 || || 6 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 200 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 96 | 1 || || 5 || || 3 || || 5 || || || || 6 || 7 || 5 || || 4 || || || 1 || || 10 || 1 || 10 || 1 || || 2 || 7 || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || || || 5 || '''12''' || || 2 || || 3 || || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 73 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 | 6 || 7 || || || 8 || || 2 || 4 || || || || || || || 1 || || 1 || || || || 3 || || || || || 1 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 6 || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 491 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 130 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 361 | 3 || 8 || '''12''' || 7 || || || || 5 || 4 || 4 || || || || 1 || 7 || 2 || '''12''' || 6 || || 7 || || '''12''' || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 6 || '''12''' || || 1 || || 7 || || || || || || || 8 || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 77 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 67 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | || || 1 || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 1 || 3 || 8 || 3 || || 4 || || || 4 || || || || 7 || 5 || || || || || || || || 6 || || || '''12''' || 5 || || 5 || || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 132 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 63 | || || || || 1 || 1 || 7 || || || || || 3 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || 2 || 3 || || || || || || || 7 || || 3 || || 8 || 8 || || 6 || 7 || 8 || || |- style="background:gold;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Ukraina | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 534 | style="text-align:right;" | 211 | style="text-align:right;" | 323 | || || 10 || '''12''' || || || '''12''' || '''12''' || || || || 6 || '''12''' || || '''12''' || || || || 3 || '''12''' || '''12''' || 7 || 7 || || 4 || 2 || 3 || 10 || || 2 || 8 || '''12''' || '''12''' || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || '''12''' || '''12''' || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 153 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 137 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | 10 || 4 || 6 || 3 || 6 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 5 || || || 4 || 3 || 8 || 6 || 7 || || 4 || || 5 || || 8 || || || || || || 4 || || 10 || || 2 || 2 || || 5 || || || 10 || '''12''' || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 80 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | || || || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || 10 || || 3 || || || || || 8 || 5 || || || 7 || '''12''' || || 5 || 10 || || || || || 3 || 3 || 8 || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 151 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 | style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 1 || || || || || || || 4 || 4 || || 8 || || || || || 8 || || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{nowrap|Apvienotā Karaliste}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 54 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 | || || || 8 || 4 || 7 || || || '''12''' || || || || 3 || || || || || || || || || || || 6 || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 2 || || 5 || 3 || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 249 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 115 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 134 | 2 || || || || || || || 2 || 7 || '''12''' || || || || 2 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || '''12''' || 2 || 6 || 2 || 3 || || '''12''' || || || || || 4 || 10 || 4 || 3 || || || || || || || 4 || 1 || 10 || 4 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Skatītāju balsojuma tabula<ref name="finalresults" /> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! colspan="42" scope="col" | Skatītāju balsojums |- |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 181 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 130 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | || 3 || || || || || || || || || || || 8 || 4 || || || || || '''12''' || || 1 || || || || 2 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 5 || 4 || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 | || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 153 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 114 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 | 6 || 6 || || || || || || || 3 || || || || 7 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 3 || || || || 10 || || || || || || || || || || || || || 2 || ||2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 117 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 73 | || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || || 7 || 8 || 6 || || || || || || 8 || || || 1 || || 3 || 2 || 8 || || 6 || || || || || || || || || || || || 10 || || || || || 7 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 108 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 | || || 7 || 1 || 3 || || 2 || 1 || 5 || || || || || || || 3 || 4 || || || || || 3 || || || || || || || 3 || 2 || 2 || 10 || || 1 || || || || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 124 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 90 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 34 | || || || || || || || || 7 || 3 || || 7 || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || || 4 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 135 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 124 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 | || || 6 || || || || || || || || || || || 3 || || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 307 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 127 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 180 | 5 || || 8 || 3 || 5 || 5 || 3 || 2 || 8 || '''12''' || 4 || || || 5 || 2 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 1 || 7 || 4 || 4 || || 5 || 10 || 5 || 8 || 1 || 7 || || 8 || 10 || 8 || || 2 || 7 || 3 || 2 || 4 || 5 ||4 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 261 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 122 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 139 | 7 || '''12''' || || 4 || 2 || 2 || || || || 1 || 10 || || '''12''' || 2 || || 2 || 1 || 3 || 2 || 7 || || 2 || 8 || 2 || 7 || || 1 || 1 || 7 || || 7 || 1 || || 3 || 10 || 1 || || 10 || 5 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | 2 || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 257 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 148 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 109 | 1 || 5 || 4 || || || || || 4 || 2 || 10 || 3 || 3 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 7 || 6 || || 4 || || '''12''' || || || 3 || 1 || 7 || 8 || || 2 || 4 || 3 || || || || 2 || || 5 || || || 1 || 1 || 3 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 229 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 222 | '''12''' || 10 || 3 || 7 || 7 || 10 || 4 || || || 5 || 5 || 5 || 5 || 7 || || 1 || 2 || 6 || 10 || 5 || 4 || 6 || 10 || 5 || 10 || || '''12''' || 10 || 4 || 3 || 6 || || 2 || 5 || 1 || 8 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 8 || || 10 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 511 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 320 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 191 | 3 || 8 || 2 || 5 || 1 || 6 || 1 || 3 || '''12''' || 4 || 7 || 1 || 10 || || 5 || || 5 || 5 || 5 || 6 || 5 || 1 || 5 || 4 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 6 || 5 || 5 || 5 || 6 || 3 || '''12''' || 4 || 4 || || 7 || 3 || 3 || || '''12''' |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 96 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 43 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 | || || || || || || || || || || 1 || || || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || || || || || || 7 || || || || 2 || || '''12''' || || 3 || || || 3 || || 6 || 1 || || 5 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 115 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 80 | 4 || || || || || || || '''12''' || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || || || '''12''' || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || || || || 4 || || '''12''' || || '''12''' || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 200 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 96 | || 4 || || 8 || || '''12''' || 5 || || || || || || 6 || || 3 || || 3 || || || 8 || || || || || '''12''' || 1 || || '''12''' || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 4 || 5 || 3 || 2 || || || || 2 || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 73 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 | || || || || || || || 10 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 4 || 5 || || || || || || 8 || || 6 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 491 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 130 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 361 | 8 || 7 || '''12''' || 10 || 10 || 8 || 8 || 6 || 10 || 8 || 8 || 6 || 4 || 6 || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 3 || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 5 || 6 || 7 || 8 || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || '''12''' || '''12''' || 8 || 8 || 10 || 10 || 10 || 8 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 77 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 67 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 | || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || 1 || || || || || || || || || || || || 2 || || 4 || || || || || || || || || || || || || || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 132 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 63 | || || || 6 || || 7 || 6 || || || || 2 || || || || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 5 || || 1 || 3 || || || 3 || || || '''12''' || || || || 7 || 5 || || 5 || || || || |- style="background:gold;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Ukraina | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 534 | style="text-align:right;" | 211 | style="text-align:right;" | 323 | 10 || || 10 || '''12''' || '''12''' || 4 || 10 || 7 || 4 || 7 || '''12''' || 4 || 3 || 10 || 10 || 10 || 7 || 10 || 7 || 10 || 8 || 10 || 6 || 10 || 4 || 8 || 2 || 5 || 10 || 6 || 10 || 7 || 6 || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 ||7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 153 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 137 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | || || 5 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || 6 || || || || || || || || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 80 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | || || 1 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || 8 || || || || 2 || || || || || || || || || || || 4 || || || || || 6 || 3 || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 151 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 | style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || || 4 || 1 || || 5 || || 2 || 6 || 10 || 1 || 8 || 4 || 4 || || 4 || 6 || 4 || 3 || || 7 || 8 || || 3 || 3 || || 6 || 1 || 1 || || || || 6 || || || 4 || 6 || 6 || ||5 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{nowrap|Apvienotā Karaliste}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 54 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 | || || || || || 3 || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 249 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 115 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 134 | || || || 2 || 8 || || '''12''' || || || 6 || || || || '''12''' || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || 8 || 8 || || 6 || 7 || 2 || '''12''' || || || 7 || || || 8 || || 2 || 7 || 2 || || 7 || 1 || 2 || || || || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 11 | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Moldova}}, '''{{ESC|Polija}}''', '''{{ESC|Sanmarīno}}''', {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Austrālija}} || '''{{ESC|Albānija}}''', {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Ungārija}}, '''{{ESC|Zviedrija}}''' |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Krievija}} || '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''', '''{{ESC|Baltkrievija}}''', {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Kipra}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Bulgārija}}, '''{{ESC|Krievija}}''', {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Somija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Beļģija}} || '''{{ESC|Austrālija}}''', {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Itālija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Norvēģija}} |- ! scope="row" rowspan="8" | 1 | {{ESC|Francija}} || {{ESC|Armēnija}} |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Vācija}} |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Ukraine}} |- | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Melnkalne}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Islande}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Itālija}} |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 10 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''', '''{{ESC|Baltkrievija}}''', {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 6 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Herzcgovina}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Itālija}}, '''{{ESC|Polija}}''', '''{{ESC|Sanmarīno}}''', {{ESC|Somija}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 3 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Gruzija}}, '''{{ESC|Krievija}}''' |- | {{ESC|Austrālija}} || '''{{ESC|Albānija}}''', {{ESC|Malta}}, '''{{ESC|Zviedrija}}''' |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Norvēģija}} |-|- ! scope="row" rowspan="4" | 2 | {{ESC|Beļģija}} || '''{{ESC|Austrālija}}''', {{ESC|Nīderlande}} |- | {{ESC|Bulgārija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Polija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Islande}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 1 | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Francija}} || {{ESC|Izraēla}} |- | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Lietuva}} |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2016. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 17aw5gs9qns4sp9alsg55kakldie5fg 0 257150 4521617 4338540 2026-09-13T13:08:03Z Bendžamins 76862 4521617 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Pols Pogba | image = Paul Pogba at the 2025 Cannes Film Festival 02.jpg | image_size = | caption = Pols Pogba 2025. gadā | fullname = Pols Labils Pogba | birth_date = {{birth date and age|1993|3|15|df=y}} | birth_place = | height = 186<ref name="juventus">{{tīmekļa atsauce |title=06 Paul Pogba |url=http://www.juventus.com/juve/en/campo/giocatori-e-staff/prima/giocatori/centrocampisti/006pogba |work=Juventus.com |publisher=Juventus FC |accessdate=7 February 2014 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150512133407/http://www.juventus.com/juve/en/campo/giocatori-e-staff/prima/giocatori/centrocampisti/006pogba |archivedate={{dat|2015|05|12||bez}} }}</ref> | position = Pussargs | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = 1999—2006 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} Roissy-en-Brie | youthyears2 = 2006—2007 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} Torcy | youthyears3 = 2007—2009 | youthclubs3 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | youthyears4 = 2009—2011 | youthclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | years1 = 2011—2012 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | caps1 = 3 | goals1 = 0 | years2 = 2012—2016 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | caps2 = 124 | goals2 = 28<!-- LEAGUE ONLY --> | nationalyears1 = 2008—2009 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16 | nationalcaps1 = 17 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2010 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2010—2011 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2011—2012 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps4 = 12 | nationalgoals4 = 4 | nationalyears5 = 2012—2013 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalcaps5 = 13 | nationalgoals5 = 3 | nationalyears6 = 2013—2022 | nationalteam6 = {{fb|France}} | nationalcaps6 = 91 | nationalgoals6 = 11 | caps3 = 154 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | goals3 = 29 | years3 = 2016—2022 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | years4 = 2022—2024 | caps4 = 8 | goals4 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | clubs5 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | years5 = 2025—2026 | caps5 = 6 | goals5 = 0 }} '''Pols Pogba''' ({{val|fr|Paul Labile Pogba}};<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Premier League clubs submit squad lists |url=http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/squad-lists/squad-lists-february-2012.pdf |work=PremierLeague.com |publisher=Premier League |page=24 |format=PDF |date=2 February 2012 |accessdate=2 February 2012 |archive-date={{dat|2012|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120227041058/http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/squad-lists/squad-lists-february-2012.pdf }}</ref> dzimis {{dat|1993|3|15}}) ir [[Gvineja|gvinejiešu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]], kas spēlē pussarga pozīcijā, [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Profesionāļa karjeru uzsācis [[Anglija]]s klubā [[Manchester United FC|Mančestras "United"]], kura sistēmā aizvadīja jau jauniešu karjeras pēdējos gados. Pēc ''United'' viņš pārgāja uz [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērija]]s klubu ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]''. Tā sastāvā četras reizes ir kļuvis par Itālijas čempionu. 2016. gada 8. augustā par rekordlielu pārejas summu Pogba atgriezās "United". 2022. gadā, pēc vairākām nesekmīgām sezonām "United", Pogba atgriezās ''Juventus''. 2024. gadā ''Juventus'' lauza līgumu ar Pogbu pēc tam, kad viņam tika piespriesta 18 mēnešu diskvalifikācija [[Dopings|dopinga]] dēļ. 2025. gada vasarā pievienojies ''[[AS Monaco|Monaco]]''. Kopš 2013. gada pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas nacionālo izlasi]]. Pirms tam 2013. gada Pasaules U-20 kausā izcīnīja uzvaru attiecīgā vecuma izlases sastāvā, pats Pogba tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju. Ticis atzīts par 2013. gada labāko jauno futbolistu Eiropā. Nacionālās izlases sastāvā spēlējis {{futbPK|2014|l=l}}, kur tika atzīts par labāko jauno spēlētāju, kā arī {{futbEU|2016|l=l}}, kur kopā ar izlasi finālā piekāpās [[Portugāles futbola izlase|Portugālei]]. == Sasniegumi == '''Juventus''' * [[Itālijas Serie A]]: 2012—13, 2013—14, [[2014.—2015. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015—16]] * [[Coppa Italia]]: 2014—15, 2015—16 * [[Supercoppa Italiana]]: 2013, 2015 '''Manchester United''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2016—17 * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2016—17]] '''Francija''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2013 * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020—21]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[Zelta puisēns]]: 2013 * [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] labākais jaunais spēlētājs: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Pogba, Pols}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sēnā un Marnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Dopinga lietas futbolā]] 3hcht3p3egzy970vurnzm2r0z5awa3a 0 267412 4521891 4519299 2026-09-13T20:03:11Z ~2026-49418-28 150305 Es pievienoju bērnu un mazbērnu vārdus un uzvārdus 4521891 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Uldis Ofkants | vārds_orig = | attēls = Uldis Ofkants.jpg | att_izmērs = 140px | att_nosaukums = Uldis Ofkants ieslodzījuma laikā Mordvijas nometnē | dz_dat_alt = | dz_gads = 1941 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 27 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2008 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 26 | m_vieta = Rīga | dzīves_vieta = [[Rīga]], [[Mordvija]] | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = [[Rīgas Kinostudija]]s strādnieks | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | dzīvesbiedrs = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Uldis Ofkants''' (1941—2008) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, [[disidents]], [[politieslodzītais]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1941. gada 27. decembrī Rīgā strādnieka Viļa Ofkanta un Liesmas Ofkantes (dzimusi Grīnberga) ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas strādāja par apgaismotāju [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. Gatavojās kārtot eksāmenus Valsts Kinematogrāfijas institūtā, bet 1962. gada 18. maijā Rīgas Kinostudijā ieradās divi Latvijas PSR [[VDK]] darbinieki un paaicināja viņu uz nelielām pārrunām. Tika apsūdzēts par to, ka piedalījies [["Baltijas federācija" (pretestības grupa)|nacionālās pretestības grupas "Baltijas federācija"]] veidošanā.<ref>Biographical Dictionary of Dissidents in the Soviet Union: 1956 — 1975. Edited by S. P. De Boer, Evert J. Driessen, Hendrik L. Verhaar. The Hague: Nijhoff, 1982 — p. 401</ref> Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija [[Gunārs Rode]], [[Dailis Rijnieks]], [[Jānis Rijnieks]], [[Viktors Kalniņš (disidents)|Viktors Kalniņš]], [[Knuts Skujenieks]], [[Aina Zābaka]] un [[Ziedonis Rozenbergs]]. Lietu [[Latvijas PSR]] Augstākā tiesa izskatīja no 1962. gada 28. novembra līdz 28. decembrim. U. Ofkantu apsūdzēja, ka 1961. gada rudenī viņš pēc G. Rodes ieteikuma iegādājies sev grāmatu "Šaušana ar automātiskām pistolēm" nolūkā izmantot šo grāmatu kā mācību līdzekli, lai precīzāk varētu pielietot ieročus cīņā pret padomju varu. Par pretpadomju aģitāciju, grupas organizēšanu un [[dzimtenes nodevība]]s mēģinājumu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Gunar-Rode |title=ст.65 ч.1 УК ЛатССР, 59 ч.1, 67 УК ЛатССР. |access-date={{dat|2014|12|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191114232950/https://nekropole.info/lv/Gunar-Rode }}</ref> tiesnesis Raimonds Brīze G. Rodem un D. Rijniekam piesprieda 15 gadus, A. Zābakai — 12, U. Ofkantam un V. Kalniņam — 10 gadus, K. Skujeniekam — septiņus, Z. Rozenbergam — sešus, Jānim Rijniekam — piecus gadus ieslodzījumā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293413-parrunas_uz_desmit_gadiem Pārrunas uz desmit gadiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054901/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293413-parrunas_uz_desmit_gadiem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} Māris Puķītis, žurnāls "Nedēļa" 2005. gada 13. decembrī.</ref> Ieslodzījumu pavadīja stingra režīma nometnē [[Mordvija|Mordvijā]]. Pēc atgriešanās no ieslodzījuma 1971. gadā ilgu laiku strādāja kinostudijā, 1979. gadā kā viens no 45 baltiešiem parakstīja [[Baltijas harta|Baltijas hartu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=40# |title=Harta 77 — ierosme Baltijas hartai |access-date={{dat|2014|12|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305091604/http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=40# |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas strādājis gan kā fotogrāfs, gan bija dežurants dažādās privātfirmās. Uldis Ofkants ir autors [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] pazīstamajai fotogrāfijai, kas tika uzņemta "[[Stūra māja|Stūra mājā]]". Miris 2008. gada 26. novembrī. Apglabāts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]] Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Uldis-Ofkants-27.12.1941 |title=nekropole.info |access-date=14.12.2014 |archive-date=14.03.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160314093141/http://nekropole.info/lv/Uldis-Ofkants-27.12.1941 }}</ref> Brālis Māris Ofkants, māsa Gunta Vasiļevska. Precējies ar Ingrīdu Vītoliņu (1951—2010) 1974. gada 13. decembrī. Divi bērni — meita: Zane Sausverde un dēls: Ingmārs Ofkants, trīs mazbērni: Emīlija Sausverde, Harijs Sausverds un Vilis Sausverds. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ofkants, Uldis}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Latvijas politiskie aktīvisti]] [[Kategorija:Latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki]] b5xmmfu1iyp4iienfo2uf9ltejz8fy7 4521893 4521891 2026-09-13T20:05:32Z ~2026-49418-28 150305 Sagāja 4521893 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Uldis Ofkants | vārds_orig = | attēls = Uldis Ofkants.jpg | att_izmērs = 140px | att_nosaukums = Uldis Ofkants ieslodzījuma laikā Mordvijas nometnē | dz_dat_alt = | dz_gads = 1941 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 27 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2008 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 26 | m_vieta = Rīga | dzīves_vieta = [[Rīga]], [[Mordvija]] | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = [[Rīgas Kinostudija]]s strādnieks | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | dzīvesbiedrs = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Uldis Ofkants''' (1941—2008) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, [[disidents]], [[politieslodzītais]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1941. gada 27. decembrī Rīgā strādnieka Viļa Ofkanta un Liesmas Ofkantes (dzimusi Grīnberga) ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas strādāja par apgaismotāju [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. Gatavojās kārtot eksāmenus Valsts Kinematogrāfijas institūtā, bet 1962. gada 18. maijā Rīgas Kinostudijā ieradās divi Latvijas PSR [[VDK]] darbinieki un paaicināja viņu uz nelielām pārrunām. Tika apsūdzēts par to, ka piedalījies [["Baltijas federācija" (pretestības grupa)|nacionālās pretestības grupas "Baltijas federācija"]] veidošanā.<ref>Biographical Dictionary of Dissidents in the Soviet Union: 1956 — 1975. Edited by S. P. De Boer, Evert J. Driessen, Hendrik L. Verhaar. The Hague: Nijhoff, 1982 — p. 401</ref> Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija [[Gunārs Rode]], [[Dailis Rijnieks]], [[Jānis Rijnieks]], [[Viktors Kalniņš (disidents)|Viktors Kalniņš]], [[Knuts Skujenieks]], [[Aina Zābaka]] un [[Ziedonis Rozenbergs]]. Lietu [[Latvijas PSR]] Augstākā tiesa izskatīja no 1962. gada 28. novembra līdz 28. decembrim. U. Ofkantu apsūdzēja, ka 1961. gada rudenī viņš pēc G. Rodes ieteikuma iegādājies sev grāmatu "Šaušana ar automātiskām pistolēm" nolūkā izmantot šo grāmatu kā mācību līdzekli, lai precīzāk varētu pielietot ieročus cīņā pret padomju varu. Par pretpadomju aģitāciju, grupas organizēšanu un [[dzimtenes nodevība]]s mēģinājumu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Gunar-Rode |title=ст.65 ч.1 УК ЛатССР, 59 ч.1, 67 УК ЛатССР. |access-date={{dat|2014|12|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191114232950/https://nekropole.info/lv/Gunar-Rode }}</ref> tiesnesis Raimonds Brīze G. Rodem un D. Rijniekam piesprieda 15 gadus, A. Zābakai — 12, U. Ofkantam un V. Kalniņam — 10 gadus, K. Skujeniekam — septiņus, Z. Rozenbergam — sešus, Jānim Rijniekam — piecus gadus ieslodzījumā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293413-parrunas_uz_desmit_gadiem Pārrunas uz desmit gadiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054901/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293413-parrunas_uz_desmit_gadiem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} Māris Puķītis, žurnāls "Nedēļa" 2005. gada 13. decembrī.</ref> Ieslodzījumu pavadīja stingra režīma nometnē [[Mordvija|Mordvijā]]. Pēc atgriešanās no ieslodzījuma 1971. gadā ilgu laiku strādāja kinostudijā, 1979. gadā kā viens no 45 baltiešiem parakstīja [[Baltijas harta|Baltijas hartu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=40# |title=Harta 77 — ierosme Baltijas hartai |access-date={{dat|2014|12|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305091604/http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=40# |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas strādājis gan kā fotogrāfs, gan bija dežurants dažādās privātfirmās. Uldis Ofkants ir autors [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] pazīstamajai fotogrāfijai, kas tika uzņemta "[[Stūra māja|Stūra mājā]]". Miris 2008. gada 26. novembrī. Apglabāts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]] Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Uldis-Ofkants-27.12.1941 |title=nekropole.info |access-date=14.12.2014 |archive-date=14.03.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160314093141/http://nekropole.info/lv/Uldis-Ofkants-27.12.1941 }}</ref> Brālis Māris Ofkants, māsa Gunta Vasiļevska. Precējies ar Ingrīdu Vītoliņu (1951—2010) 1974. gada 13. decembrī. Divi bērni meita un dēls. Trīs mazbērni == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ofkants, Uldis}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Latvijas politiskie aktīvisti]] [[Kategorija:Latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki]] lw5lvihl79gmu5k63qu9p88grd35eq9 4521898 4521893 2026-09-13T20:13:30Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-49418-28|~2026-49418-28]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4519299 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Uldis Ofkants | vārds_orig = | attēls = Uldis Ofkants.jpg | att_izmērs = 140px | att_nosaukums = Uldis Ofkants ieslodzījuma laikā Mordvijas nometnē | dz_dat_alt = | dz_gads = 1941 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 27 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2008 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 26 | m_vieta = Rīga | dzīves_vieta = [[Rīga]], [[Mordvija]] | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = [[Rīgas Kinostudija]]s strādnieks | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | dzīvesbiedrs = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Uldis Ofkants''' (1941—2008) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, [[disidents]], [[politieslodzītais]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1941. gada 27. decembrī Rīgā strādnieka Viļa Ofkanta un Liesmas Ofkantes (dzimusi Grīnberga) ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas strādāja par apgaismotāju [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. Gatavojās kārtot eksāmenus Valsts Kinematogrāfijas institūtā, bet 1962. gada 18. maijā Rīgas Kinostudijā ieradās divi Latvijas PSR [[VDK]] darbinieki un paaicināja viņu uz nelielām pārrunām. Tika apsūdzēts par to, ka piedalījies [["Baltijas federācija" (pretestības grupa)|nacionālās pretestības grupas "Baltijas federācija"]] veidošanā.<ref>Biographical Dictionary of Dissidents in the Soviet Union: 1956 — 1975. Edited by S. P. De Boer, Evert J. Driessen, Hendrik L. Verhaar. The Hague: Nijhoff, 1982 — p. 401</ref> Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija [[Gunārs Rode]], [[Dailis Rijnieks]], [[Jānis Rijnieks]], [[Viktors Kalniņš (disidents)|Viktors Kalniņš]], [[Knuts Skujenieks]], [[Aina Zābaka]] un [[Ziedonis Rozenbergs]]. Lietu [[Latvijas PSR]] Augstākā tiesa izskatīja no 1962. gada 28. novembra līdz 28. decembrim. U. Ofkantu apsūdzēja, ka 1961. gada rudenī viņš pēc G. Rodes ieteikuma iegādājies sev grāmatu "Šaušana ar automātiskām pistolēm" nolūkā izmantot šo grāmatu kā mācību līdzekli, lai precīzāk varētu pielietot ieročus cīņā pret padomju varu. Par pretpadomju aģitāciju, grupas organizēšanu un [[dzimtenes nodevība]]s mēģinājumu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Gunar-Rode |title=ст.65 ч.1 УК ЛатССР, 59 ч.1, 67 УК ЛатССР. |access-date={{dat|2014|12|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191114232950/https://nekropole.info/lv/Gunar-Rode }}</ref> tiesnesis Raimonds Brīze G. Rodem un D. Rijniekam piesprieda 15 gadus, A. Zābakai — 12, U. Ofkantam un V. Kalniņam — 10 gadus, K. Skujeniekam — septiņus, Z. Rozenbergam — sešus, Jānim Rijniekam — piecus gadus ieslodzījumā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293413-parrunas_uz_desmit_gadiem Pārrunas uz desmit gadiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054901/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293413-parrunas_uz_desmit_gadiem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} Māris Puķītis, žurnāls "Nedēļa" 2005. gada 13. decembrī.</ref> Ieslodzījumu pavadīja stingra režīma nometnē [[Mordvija|Mordvijā]]. Pēc atgriešanās no ieslodzījuma 1971. gadā ilgu laiku strādāja kinostudijā, 1979. gadā kā viens no 45 baltiešiem parakstīja [[Baltijas harta|Baltijas hartu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=40# |title=Harta 77 — ierosme Baltijas hartai |access-date={{dat|2014|12|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305091604/http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=40# |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas strādājis gan kā fotogrāfs, gan bija dežurants dažādās privātfirmās. Uldis Ofkants ir autors [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] pazīstamajai fotogrāfijai, kas tika uzņemta "[[Stūra māja|Stūra mājā]]". Miris 2008. gada 26. novembrī. Apglabāts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]] Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Uldis-Ofkants-27.12.1941 |title=nekropole.info |access-date=14.12.2014 |archive-date=14.03.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160314093141/http://nekropole.info/lv/Uldis-Ofkants-27.12.1941 }}</ref> Brālis Māris Ofkants, māsa Gunta Vasiļevska. Precējies ar Ingrīdu Vītoliņu (1951—2010) 1974. gada 13. decembrī. Divi bērni — meita un dēls, trīs mazbērni. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ofkants, Uldis}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Latvijas politiskie aktīvisti]] [[Kategorija:Latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki]] 6ie3ayshb8lbdr6h74viyi7rw7fw2zz 0 275815 4521990 4485129 2026-09-14T02:27:11Z Stephan1000000 83884 401 4521990 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste |bgcolour = #00CED1 |country = {{USA}} |channel = * ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' (2005-2014) * [[TBS (TV kanāls)|TBS]] (2014-pašlaik) |show_name = Amerikāņu tētuks |show_name_2 = ''American Dad!'' |creator = * [[Sets Makfārlins]] * [[Mets Veicmans]] * [[Maiks Barkers]] |genre = * [[animācija]] * [[komēdija]] | num_seasons = 22 | num_episodes = 401 |image = American_Dad_Logo.svg |related = * "[[Mana trakā ģimene]]" * "[[Klīvlenda šovs]]" |caption = Tituluzraksts |channel_lv = {{ubl|''[[MTV Latvija]]''}} }} '''"Amerikāņu tētuks"''' ({{val|en|American Dad!}}) ir [[animācija]]s seriāls par Smitu ģimeni. Seriāla veidotāji ir [[Sets Makfārlins]], Mets Veicmans un Maiks Barkers. Pirmā sērija tika pāraidīta 2005. gada 6. februārī [[televīzija]]s kanālā ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]''. Stens Smits šajā seriālā ir ģimenes galva. Viņš strādā par [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] aģentu. Stenam ir sieva Fransīne Smita un 2 bērni — Heilija Smita un Stīvs Smits. Smitu ģimenei ir zivs Klauss un [[ārpuszemes dzīvība|citplanētietis]] Rodžers. Latvijā šo seriālu pārraidīja kanālā [[MTV Latvija]]. == Tēli == * Stens Smits ir ģimenes galva. Viņš strādā par CIP aģentu. Stenam ir sieva, divi bērni. Vēl viņam ar Fransīni un bērniem ir zivs Klauss un ciplanētietis Rodžers. * Fransīne Smita ir mājsaimniece. Viņai ir vīrs Stens. Vēl viņai ar Stenu ir divi bērni. * Stīvs Smits ir Stena un Fransīnes dēls. Viņam ļoti patīk spēlēt datorspēles ar saviem draugiem. Viņam ir māsa Heilija. * Heilija Smita ir Stena un Fransīnes meita. Viņai ir brālis Stīvs. * Klauss ir runājoša zivs oranžā krāsā. * Rodžers ir citplanētietis pelēkā krāsā. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{Sets Makfārlins}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Animācijas seriāli]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Sets Makfārlins]] o9kumif77z0tjk4yw1md0m0ur3noahz 3 279147 4521993 4518724 2026-09-14T03:00:17Z EdgarsBot 50781 New error 4521993 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) gcnr79780qmigb51bqsniwwux6rlvrd 4521995 4521993 2026-09-14T03:00:33Z EdgarsBot 50781 New error 4521995 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) hs51k1hhqi86gh371hzjsmhpevh9fgz 4521996 4521995 2026-09-14T03:00:36Z EdgarsBot 50781 New error 4521996 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) i13m0qt4dui7h2pvox309vy5pubkgce 4521997 4521996 2026-09-14T03:00:39Z EdgarsBot 50781 New error 4521997 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) c9i8qs7c3jwhljdc5vkt2gvh54p65aq 4521999 4521997 2026-09-14T03:01:06Z EdgarsBot 50781 New error 4521999 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST) 7fbvmt2egx1x3sldtdrxe7w4sihivnu 4522000 4521999 2026-09-14T03:01:14Z EdgarsBot 50781 New error 4522000 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST) h7qal8z3op5ge77fb0ag4ed18uxpwtu 0 284668 4522051 4521374 2026-09-14T06:27:18Z Lasks 38532 /* Žūrijas rezultātu paziņotāji */ 4522051 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''Celebrate Diversity'' ("Svinam dažādību") |attēls = Eurovision_Song_Contest_2017_logo.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2017|5|13|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2017|5|9|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2017|5|11|N}} |vadītājs (i) = [[Oleksandrs Skičķo]]<br />[[Volodomirs Ostapčuks]]<br />[[Timurs Mirošnučenko]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = [[Ola Melcigs]] |pārraidītājs = Ukrainas sabiedriskā televīzija (UA:PBC) |vieta = {{flag|Ukraina}} [[Kijiva]] ''[[Starptautiskais izstāžu centrs]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Portugāle}} [[Salvadors Sobrals]] — ''[[Amar pelos dois]]'' |balsošanas sistēma = 50%-Telebalsis<br />50%-Nacionālās žūrijas |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Bosnija}}<br />{{ESC|Krievija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = '''1. pusfināls'''<br />[[Monatik]];<br />[[Džamala]]<br />[[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]]<br />'''2. pusfināls'''<br />[[Apache CREW]]<br />Verka Serdjučka<br />'''Fināls'''<br />[[Ruslana]];<br />[[ONUKA]] un [[UNAFIO]];<br />Džamala kopā ar Annu Kuksu, Naili Ibraimovu un Kemi Oku |map = ESC 2017 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalijās 2017. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2016]] |nākamais = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018 ►]] |Direktors=[[Juns Ūla Sanns]]}} '''2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2017}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2017}}) bija 62. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Ukraina|Ukrainā]], kas konkursu rīkoja pēc [[Džamala]]s uzvaras [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gadā]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. Šī bija otrā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Ukrainā (iepriekš {{ESCg|2005}}. gadā). Pēc pārtraukuma 2017. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]] atgriezās [[Portugāle]] un [[Rumānija]], bet [[Bosnija un Hercegovina]] atteica savu dalību finansiālu grūtību dēļ. Sākotnēji arī [[Krievija]] apstiprināja savu dalību šī gada konkursā. Vēlāk, kad Krievijas pārstāvei [[Jūlija Samoilova|Jūlijai Samoilovai]] [[Ukraina]]s valdība aizliedza iebraukt valstī, tādēļ, ka Jūlija ieceļojusi nelegāli no Krievijas teritorijas [[2014. gads|2014. gadā]] Krievijas anektētajā [[Krima|Krimā]]. [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] Krievija paziņoja, ka nepiedalīsies 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā [[Kijiva|Kijivā]]. Pusfināli notika 9. un 11. maijā, savukārt fināls — 13. maijā. Konkursā uzvarēja [[Portugāle]]s pārstāvis [[Salvadors Sobrals]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]''. == Norises vieta == [[Odesa]]s mērs [[Genādijs Truhanovs]] paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta rīkot 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=ESC’17: Odessa wants to host the contest|url=http://eurovoix.com/2016/05/15/esc17-odessa-wants-host-contest/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate=15 May 2016|date=15 May 2016}}</ref> Vēlāk [[Kijiva]]s mērs [[Vitālijs Kličko]] nosauca [[Kijivas Olimpiskais stadions|Kijivas Olimpisko stadionu]] kā vienu no iespējamajām norises vietām. 2016. gada 16. maijā vēl trīs citas pilsētas tika nosauktas par nākamajām kandidāta pilsētām — [[Dņipro]], [[Hersona]], [[Ļviva]]. Vēlāk šīm pilsētām pievienojās vēl [[Čerkasi]], [[Irpiņa]], [[Užhoroda]] un [[Vinnica]]. Kandidāta pilsētām tika izvirzīti šādi nosacījumi: * Arēnas ietilpībai ir jābūt vismaz 7000 vietām, ideālajā gadījumā - vismaz 10000 vietu; * Pilsētās ir jābūt Eiropas standartu atzītām viesnīcām ar dažādām cenu grupām, kurām jābūt vismaz 2000 istabu: 1000 dalībniekiem un delegācijām, 1000 medijiem{{nepieciešama atsauce}} un faniem; * Pilsētai ir jānodrošina drošība dalībniekiem, delegācijas biedriem un pārējiem viesiem; * Pilsētās ir jābūt sakārtotai transporta infrastruktūrai; * Pilsētā jābūt vietai preses konferencei, kurā varētu uzņemt apmēram 1550 žurnālistu; * Pilsētai jābūt viesmīlīgai vietai, kur varētu rīkot atklāšanas un noslēguma pasākumus 3000 cilvēkiem; * Pilsētai jānodrošina arī izklaides programma, parādot viesmīlību, oriģinalitāti, kultūras vērtības un Ukrainas, kā arī pilsētas tēlu. Par oficiālajām kandidējošajām pilsētām tika nosauktas [[Dņipro]], [[Harkiva]], [[Hersona]], [[Kijiva]], [[Ļviva]] un [[Odesa]]. Pārējās pilsētas, kas vēlējās rīkot konkursu, nespēja izpildīt visus nosacījumus. 2016. gada 9. septembrī par norises vietu tika nosaukta [[Starptautiskais izstāžu centrs]], [[Kijiva]]. <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {{colorbox|#F2E0CE|‡&nbsp;}} Izvēlētās vietas {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |-style="background:#D8BFD8;" | [[Dņipro]] ‡&nbsp; | [[DniproEuroArena]] | 9 500 | |- | [[Harkiva]] | [["Metālista" apgabala sporta komplekss]] | 40 003 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- | [[Hersona]] | [[Koncerta halle "Yubileyniy"|Koncertzāle "Yubileyniy"]] | 1 600 | |-style="background:#ccccff;" | rowspan="3" | [[Kijiva]]{{dagger}}&nbsp; |-style="background:#F2E0CE;" | [[Sporta pils]] | 10 000 | Rīkojusi [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un [[2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |-style="background:#ccccff;" | [[Starptautiskais izstāžu centrs]]{{dagger}}&nbsp; | 13 000 | Lielākais izstāžu centrs Ukrainā. |- | rowspan="2" | [[Ļviva]] | [[Ļvivas arēna]] | 34 915 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- |Nepabeigta celtne. | - |Nepabeigta celtne, kas sākotnēji tika plānota Eiropas čempionātam basketbolā 2015. Ēka tika uzbūvēta tikai 25% apjomā, kad būvdarbi tika apturēti. |- style="background:#F2E0CE;" | [[Odesa]]‡&nbsp; | [[Čornomorecas stadions]] | 10 000- 12 000 | Ja šī ēka tiktu izvēlēta, tai būtu nepieciešama rekonstrukcija un būtu jāuzbūvē jumts. |} {{VietasKarte+|Ukraina|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums. Zaļā krāsā ir kandidatūrai izvēlētās pilsētas. Oranžā krāsā ir pilsētas, kas ir izkritušas no izvēlēto pilsētu saraksta. Zilā krāsā ir rīkotājpilsēta. |places = {{VietasKarte~|Ukraina|lat=48.45|long=34.983333|position =right|label=[[Dņipro]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.633333 |long=32.583333|position =right|label=[[Hersona]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.45 |long=30.523333|position =right|label=[[Kijiva]]|mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=49.85 |long=24.016667|position =top|label=[[Ļviva]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.485722 |long=30.743444|position =top|label=[[Odesa]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.004444|long=36.231389|position =top|label=[[Harkiva]]}} }} == Formāts == === Vizuālā koncepcija === 2017. gada 30. janvārī tika paziņots, ka 2017. gada konkursa tēma būs ''Svinēsim dažādību!''. Konkursa izpilddirektors [[Jans Ola Sands]] paskaidroja, ka "Dažādības svinēšanas jēdziens ir pašā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] sirdī". Logo un dizains sastāv no stilizētām [[Ukraiņi|ukraiņu]] tradicionālajām [[Krelles|krellēm]] no [[Ukrainas tautas tērps|Ukrainas tautas tērpa]] amuleta. === Vadītāji === 2017. gada 27. februārī tika paziņots, ka konkursa vadītāji būs [[Oleksandrs Skičko]] un [[Volodimirs Ostapčuks]], savukārt [[Timurs Mirošnučenko]] uzņems dalībniekus ''green-room.'' Pirmo reizi Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsturē, izņemot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursu]], kad to vadīja viens vīrietis, pasākumu nevadīs neviena sieviete. === Eirovīzijas smaidiņi === 2017. gada 30. aprīlī tika paziņots, ka [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] un sociālā tīkla ''[[Twitter]]'' komandas ir strādājušas kopā, lai izveidotu speciāli 2017. gada Eirovīzijai radītus trīs [[Emotikons|emotikonus]], kuras varētu lietot ''Twitter'' lietotāji, izmantojot Eirovīzijas atsauces tagus ''#ESC2017 un''  ''#Eurovision,'' ''#12Points'' un ''#douzepoints un #CelebrateDiversity.'' == Dalībvalstis == Dalību konkursā sākotnēji bija apstiprinājušas 43 valstis, līdz [[Krievija]] atteica dalību 2017. gada 13. aprīlī. Konkursā piedalījās 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === [[Attēls:ESC 2017 Semi-Finals.svg|thumb|right|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās pirmajā pusfinālā}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās otrajā pusfinālā}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā}}]] 2017. gada 25. janvārī visas dalībvalstis, izņemot lielo piecinieku, tika sadalītas 6 grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * <s>{{ESC|Krievija}}</s> | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Polija}} |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Pirmais pusfināls === Pirmais pusfināls notika 2017. gada 9. maijā. Šajā pusfinālā balsoja dalībvalstis, kas piedalijās šajā pusfinālā un "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |01 |{{ESC|Zviedrija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |3. |227 |- |02 |{{ESC|Gruzija}} |Angļu |[[Tako Gačečiladze]] |''Keep The Faith'' |"Saglabā ticību" |11. |99 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |[[Jesaja Fairbreiss|Jesaja]] |''Don't come easy'' |"Tas nenāk viegli" |6. |160 |- |04 |{{ESC|Albānija}} |Angļu |[[Lindita]] |''World'' |"Pasaule" |14. |76 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |165 |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Angļu |[[Slavko Kalezičs]] |''Space'' |"Visums" |16. |56 |- |07 |{{ESC|Somija}} |Angļu |''[[Norma John]]'' |''Blackbird'' |"Melnais strazds" |12. |92 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |[[Diāna Hadžijeva]] |''Skeletons'' |"Skeleti" |8. |150 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |370 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |10 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This Is Love'' |"Šī ir mīla" |10. |115 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |9. |119 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mama'' |"Hej, mamma" |2. |291 |- |13 |{{ESC|Islande}} |Angļu |[[Svala]] |''Paper'' |"Papīrs" |15. |60 |- |14 |{{ESC|Čehija}} |Angļu |[[Martina Bārta]] |''My Turn'' |"Mana kārta" |13. |83 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |5. |164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |16 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly with me'' |"Lido ar mani" |7. |152 |- |17 |{{ESC|Slovēnija}} |Angļu |[[Omars Nabers]] |''On My Way'' |"Uz manu pusi" |17. |36 |- |18 |{{ESC|Latvija}} |Angļu |''[[Triānas Parks|Triana Park]]'' |''Line'' |"Līnija" |18. |21 |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Otrais pusfināls === Otrais pusfināls notika 2017. gada 11. maijā. Šajā pusfinālā balsoja dalībvalstis, kas piedaljās šajā pusfinālā, "Lielais piecinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] un rīkotājvalsts [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]]. [[Krievija]] sākotnēji piekrita dalībai konkursā, bet [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] atteica savu dalību. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Serbija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Tijana Bogičeviča]] |''In Too Deep'' |"Pārāk dziļi" |11. |98 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |02 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running On Air'' |"Skrienot gaisā" |7. |148 |- |03 |{{ESC|Maķedonija}} |Angļu |[[Jana Burčeska]] |''Dance Alone'' |"Dejo viens pats" |15. |69 |- |04 |{{ESC|Malta}} |Angļu |[[Klaudija Faniello]] |''Breathlessly'' |"Bez elpas" |16. |55 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |6. |174 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and shadows'' |"Gaismas un ēnas" |4. |200 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Ungārija}} |[[Čigānu valoda|Čigānu]],<br />[[Ungāru valoda|Ungāru]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |2. |231 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |10. |101 |- |09 |{{ESC|Īrija}} |Angļu |[[Brendans Marijs]] |''Dying To Try'' |"Mirt mēģinot" |13. |86 |- |10 |{{ESC|Sanmarīno}} |Angļu |[[Valentīna Moneta]] & [[Džimijs Vilsons]] |''Spirit Of The Night'' |"Nakts gars" |18. |1 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |8. |141 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab The Moment'' |"Noķer mirkli" |5. |189 |- |13 |{{ESC|Šveice}} |Angļu |''[[Timebelle]]'' |''Apollo'' |— |12 |97 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |14 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |9. |110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |1. |403 |- |16 |{{ESC|Lietuva}} |Angļu |''[[Fusedmarc]]'' |''Rain of Revolution'' |"Revolūcijas lietus" |17. |42 |- |17 |{{ESC|Igaunija}} |Angļu |[[Koits Tome]] & [[Laura Peldvere]] |''Verona'' | — |14. |85 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Izraēla}} |Angļu |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I feel alive'' |"Es jūtos dzīvs" |3. |207 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls notika 2017. gada 13. maijā. Finālā balsoja visas 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa 42 dalībvalstis, bet tajā piedalījās tikai 26 valstis. [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] plūca laurus pirmo reizi konkursa vēsturē, pateicoties, [[Salvadors Sobrals|Salvadoram Sobralam]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'', kurš ieguva 758 punktus, kas bija par 143 punktiem vairāk nekā otrās vietas ieguvējam [[Kristiāns Kostovs|Kristiānam Kostovam]] no [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Izraēla}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I Feel Alive'' |"Es jūtos dzīvs" |23. |39 |- |02 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |22. |64 |- |03 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |17. |83 |- |04 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running on Air'' |"Skrienot gaisā" |16. |93 |- |05 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly With Me'' |"Lido ar mani" |18. |79 |- |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and Shadows'' |"Gaismas un ēnas" |11. |150 |- |07 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mamma'' |"Hej, mamma" |3. |374 |- |08 |{{ESC|Ungārija}} |[[Ungāru valoda|Ungāru]],<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |8. |200 |- |09 |{{ESC|Itālija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Burdon|first1=Norman|title=Spain and Italy confirm participation; Bosnians most likely out and Czech Republic decides this week|url=https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|website=oikotimes.com|publisher=ESCToday|accessdate=14 September 2016|date=14 September 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160915071216/https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|archivedate={{dat|2016|09|15||bez}}}}</ref> |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Frančesko Gabani]] |''Occidentali's Karma'' |"Rietumnieku karma" |6. |334 |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |20. |77 |-style="font-weight:bold; background:#FFCC33;" |11 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals|Salvadors Sobrāls]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |758 |- |12 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |''[[Diāna Hadžijeva|Dihaj]]'' |''Skeletons'' |"Skeleti" |14. |120 |- |13 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu,<br />Itāļu |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |13. |128 |- |14 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |''[[Jesaja Fairbreiss|Isaiah]]'' |''Don't Come Easy'' |"Tas nenāk viegli" |9. |173 |- |15 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This is Love'' |"Šī ir mīla" |19. |77 |- |16 |{{ESC|Spānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/|title=TVE admite su 'disgusto' por Barei y pide a Eurovisión 'un nuevo sistema'|work=vertele.com|accessdate=16 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ }}</ref> |Angļu<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]] |[[Manels Navarro]] |''Do it for Your Lover'' |"Dari to sava mīļotā dēļ" |26. |5 |- |17 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab the Moment'' |"Noķer mirkli" |10. |158 |- |18 |{{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jiandani|first1=Sanjay|title=United Kingdom BBC intends to participate in Eurovision 2017|url=http://esctoday.com/137185/united-kingdom-bbc-intends-participate-eurovision-2017|website=esctoday.com|publisher=ESCToday|accessdate=31 August 2016|date=31 August 2016}}</ref> |Angļu |[[Lūsija Džonsa]]<ref name="United Kingdom">{{Tīmekļa atsauce|last=Roxburgh|first=Gordon|date=27 January 2017|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=united_kingdom_sends_lucie_jones_to_kyiv|title=Lucie Jones: The 60th act to represent the United Kingdom|website=eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 January 2017}}</ref> |''Never Give Up on You'' |"Nekad nepadoties tev" |15. |111 |- |19 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |21. |68 |- |20 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |7. |282 |- |21 |{{ESC|Vācija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2016/05/13/germany-eurovision-2017-participation-confirmed/|title=Germany: Eurovision 2017 participationconfirmed|website=Eurovoix.com|accessdate=13 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/|title=Germany: ‘No internal selection next year’|date=7 May 2016|website=Escdaily.com|last1=Eersel|first1=Dennis Van|accessdate=11 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160508112150/http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/}}</ref> |Angļu |[[Izabella Luēna|''Levina'']] |''Perfect Life'' |"Brīnišķīga dzīve" |25. |6 |- |22 |{{ESC|Ukraina}} (rīkotāji)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=ukraine_wins_2016_eurovision_song_contest|title=Ukraine wins 2016 Eurovision Song Contest|work=eurovision.tv|accessdate=14 May 2016}}</ref> |Angļu |''[[O.Torvald|O.Trovald]]'' |''Time'' |"Laiks" |24. |36 |- |23 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |363 |- |24 |{{ESC|Zviedrija}} |Angļu |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |5. |344 |- |25 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |2. |615 |- |26 |{{ESC|Francija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=France: 2017 Eurovision participation confirmed|url=http://eurovoix.com/2016/05/16/france-2017-eurovision-participation-confirmed/|date=16 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Edoardo Grassi on Twitter|url=https://twitter.com/EdwardoGrassi/status/732154016306761729|website=Twitter|accessdate=2016-05-16}}</ref> |Angļu<br />[[Franču valoda|Franču]] |[[Aleksandra Makē|''Alma'']] |''Requiem'' |"Rekviēms" |12. |135 |} === Dalībnieki, kuri atgriezās === * {{ESC|Moldova}}: [[SunStroke Project]] ([[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] — {{ESC|Moldova}} kopā ar [[Oļa Tira|Oļu Tiru]]). * {{ESC|Igaunija}}: [[Koits Tome]] ([[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] — {{ESC|Igaunija}}). * {{ESC|Igaunija}}: [[Laura Peldvere]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Igaunija}} kā daļa no grupas ''Suntribe''). * {{ESC|Slovēnija}}: [[Omars Nabers]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Slovēnija}}). * {{ESC|Serbija}}: [[Tijana Bogičeviča]] ([[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] — {{ESC|Serbija}} ''kā bekvokāliste'') * {{ESC|Sanmarīno}}: [[Valentīna Moneta]] ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]], [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — {{ESC|Sanmarīno}}) * {{ESC|Izraēla}}: [[Imri Zivs]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] — {{ESC|Izraēla}} ''kā bekvokālists'') === Žūrijas rezultātu paziņotāji === {| class="wikitable" !Nr. !Dalībvalsts !Rezultātu paziņotājs |- |01 |{{ESC|Zviedrija}} |Viktorija Vendela Johansone |- |02 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Turāls Adasovs |- |03 |{{ESC|Sanmarīno}} |Lija Fjorio un Dždžī Restīvo |- |04 |{{ESC|Latvija}} |[[Aminata Savadogo]] |- |05 |{{ESC|Izraēla}} |Ofers Nahšons |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Tijāna Miškoviča |- |07 |{{ESC|Albānija}} |Andrī Džahū |- |08 |{{ESC|Malta}} |Marta Feneša |- |09 |{{ESC|Maķedonija}} |Iļja Grujoskijs |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Ulla Ēsendropa |- |11 |{{ESC|Austrija}} |Katarīna Beloviča |- |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Markuss un Martinovs Gunnarsens |- |13 |{{ESC|Spānija}} |Nievess Alvaress |- |14 |{{ESC|Somija}} |Džennija Vartainena |- |15 |{{ESC|Francija}} |Elodija Gozīna |- |16 |{{ESC|Grieķija}} |Konsantīnoss Kristoforū |- |17 |{{ESC|Lietuva}} |Egle Daugalaite |- |18 |{{ESC|Igaunija}} |Juri Pootsmans |- |19 |{{ESC|Moldova}} |Glorija Gorcjeaga |- |20 |{{ESC|Armēnija}} |[[Iveta Mukučjana]] |- |21 |{{ESC|Bulgārija}} |Borjāna Gramatīkova |- |22 |{{ESC|Islande}} |Bo Halldorsons |- |23 |{{ESC|Serbija}} |Saņa Vučiča |- |24 |{{ESC|Austrālija}} |Lī Lī Čina |- |25 |{{ESC|Itālija}} |Džūlija Valentīna Palermo |- |26 |{{ESC|Vācija}} |Barbara Šonenberga |- |27 |{{ESC|Portugāle}} |Filomēna Kautēla |- |28 |{{ESC|Šveice}} |Luka Hēnī |- |29 |{{ESC|Nīderlande}} |Douvs Bobs |- |30 |{{ESC|Īrija}} |Nikijs Bairns |- |31 |{{ESC|Gruzija}} |Niko Kočaro |- |32 |{{ESC|Kipra}} |Džons Karajansiss |- |33 |{{ESC|Baltkrievija}} |Aļona Lanska |- |34 |{{ESC|Rumānija}} |Sonja Arginta-Iuneskū |- |35 |{{ESC|Ungārija}} |Ksila Tatāra |- |36 |{{ESC|Slovēnija}} |Katarīna Čassa |- |37 |{{ESC|Beļģija}} |Fanija Gilarda |- |38 |{{ESC|Polija}} |Anna Popeka |- |39 |{{ESC|Lielbritānija}} |Katrīna Leskaniča |- |40 |{{ESC|Horvātija}} |Uršula Tolja |- |41 |{{ESC|Čehija}} |Radka Rozička |- |42 |{{ESC|Ukraina}} |[[Zlata Ogneviča]] |} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Žūrijas balsojuma tabula<ref name="semi1results">{{tīmekļa atsauce |title=Kyiv 2017 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/kyiv-2017/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508175244/https://eurovision.tv/event/kyiv-2017/first-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Žūrijas balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 227 | style="text-align:right;" | 124 | style="text-align:right;" | 103 | style="background:#aaa;" | || 8 || 8 || 4 || '''12''' || 6 || '''12''' || || 5 || 2 || 4 || 8 || 8 || 10 || 8 || 5 || 7 || 2 || 10 || 3 || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 99 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 | 6 || style="background:#aaa;" | || || 1 || 3 || || 3 || 6 || 3 || 4 || 10 || 5 || 7 || || || 6 || 5 || || 2 || || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Austrālija | style="text-align:right;" | 160 | style="text-align:right;" | 139 | style="text-align:right;" | 21 | '''12''' || 6 || style="background:#aaa;" | || 5 || 10 || 3 || 8 || 7 || 6 || || 8 || 6 || 10 || '''12''' || 7 || 1 || '''12''' || 10 || 1 || 8 || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | || || || style="background:#aaa;" | || || 10 || || 10 || || 10 || || || || || || || || || 8 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Beļģija | style="text-align:right;" | 165 | style="text-align:right;" | 40 | style="text-align:right;" | 125 | 3 || || || 3 || style="background:#aaa;" | || || || || || 1 || 7 || || 2 || 3 || 3 || || 2 || 5 || 5 || 2 || 4 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 | || || || || || style="background:#aaa;" | || || 8 || || 7 || || || || 2 || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | 7 || || 7 || || || || style="background:#aaa;" | || || 7 || || 1 || 3 || 3 || 1 || 6 || || 6 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 150 | style="text-align:right;" | 87 | style="text-align:right;" | 63 | || 10 || 3 || 7 || 5 || 7 || || style="background:#aaa;" | || 8 || 8 || || 4 || 6 || 4 || 4 || || 3 || 1 || '''12''' || 5 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Portugāle | style="text-align:right;" | 370 | style="text-align:right;" | 173 | style="text-align:right;" | 197 | 5 || '''12''' || 6 || 6 || 7 || 4 || 10 || '''12''' || style="background:#aaa;" | || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 4 || '''12''' || 10 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Grieķija | style="text-align:right;" | 115 | style="text-align:right;" | 61 | style="text-align:right;" | 54 | || || 1 || 8 || || '''12''' || || || 2 || style="background:#aaa;" | || 2 || 7 || 1 || || '''12''' || 10 || || || || 6 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Polija | style="text-align:right;" | 119 | style="text-align:right;" | 50 | style="text-align:right;" | 69 | || || '''12''' || 2 || 4 || || 2 || 3 || 1 || || style="background:#aaa;" | || 1 || || 8 || 2 || 2 || 4 || 3 || || || 6 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Moldova | style="text-align:right;" | 291 | style="text-align:right;" | 111 | style="text-align:right;" | 180 | 10 || 3 || 10 || '''12''' || 1 || 5 || 6 || 5 || 10 || 3 || || style="background:#aaa;" | || || 6 || || 8 || || 6 || 7 || 7 || '''12''' |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 | 2 || 2 || 2 || || 2 || || 5 || 2 || || || || 2 || style="background:#aaa;" | || || || 3 || || 8 || || 1 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 83 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 2 | 4 || 1 || 4 || || 6 || 2 || || 4 || '''12''' || || 3 || || 5 || style="background:#aaa;" | || 1 || 4 || 10 || 7 || || 10 || 8 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Kipra | style="text-align:right;" | 164 | style="text-align:right;" | 61 | style="text-align:right;" | 103 | 8 || 5 || || || 8 || || 7 || || || 6 || || || 4 || 5 || style="background:#aaa;" | || '''12''' || || || 3 || || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Armēnija | style="text-align:right;" | 152 | style="text-align:right;" | 87 | style="text-align:right;" | 65 | || 7 || 5 || 10 || || 8 || 4 || || 4 || '''12''' || 6 || 10 || || || 5 || style="background:#aaa;" | || 1 || 4 || 6 || || 5 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | 1 || 4 || || || || 1 || 1 || || || || 5 || || || || || || style="background:#aaa;" | || || || 4 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || style="background:#aaa;" | || || || |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Skatītāju balsojuma tabula<ref name="semi1results" /> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Skatītāju balsojums |- |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 227 | style="text-align:right;" | 124 | style="text-align:right;" | 103 | style="background:#aaa;" | || 4 || 8 || 10 || 5 || 3 || 7 || 6 || 10 || 3 || 5 || 1 || 10 || 2 || 5 || 4 || 5 || 7 || 1 || 6 || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 99 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 | || style="background:#aaa;" | || || || || || || '''12''' || 6 || 6 || || 2 || || || 1 || 8 || || || 2 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Austrālija | style="text-align:right;" | 160 | style="text-align:right;" | 139 | style="text-align:right;" | 21 | 2 || || style="background:#aaa;" | || 1 || 1 || 1 || || 2 || || || || || 6 || || 2 || 3 || 3 || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | || || || style="background:#aaa;" | || || '''12''' || || 3 || || 5 || || 10 || || || || || 1 || || 7 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Beļģija | style="text-align:right;" | 165 | style="text-align:right;" | 40 | style="text-align:right;" | 125 | 10 || 5 || 4 || 8 || style="background:#aaa;" | || 2 || 10 || 7 || 8 || 4 || 8 || || 7 || 6 || 4 || 6 || 8 || 10 || 6 || 8 || 4 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 | 1 || || 7 || || || style="background:#aaa;" | || 3 || 5 || || || || 8 || 2 || || || 1 || 6 || || 5 || 1 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | 8 || || 2 || 5 || 3 || || style="background:#aaa;" | || || 7 || 1 || 4 || || 3 || 3 || || || 2 || 5 || || 5 || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 150 | style="text-align:right;" | 87 | style="text-align:right;" | 63 | || '''12''' || 1 || || || 6 || || style="background:#aaa;" | || 1 || || || '''12''' || || '''12''' || 10 || || 7 || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Portugāle | style="text-align:right;" | 370 | style="text-align:right;" | 173 | style="text-align:right;" | 197 | '''12''' || 8 || 10 || '''12''' || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || style="background:#aaa;" | || 10 || '''12''' || 6 || '''12''' || 7 || 6 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Grieķija | style="text-align:right;" | 115 | style="text-align:right;" | 61 | style="text-align:right;" | 54 | || 2 || 3 || 6 || 6 || 4 || || || 5 || style="background:#aaa;" | || 2 || || || || '''12''' || 5 || || || 4 || || 5 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Polija | style="text-align:right;" | 119 | style="text-align:right;" | 50 | style="text-align:right;" | 69 | 6 || 3 || || 2 || 8 || || || 1 || || 2 || style="background:#aaa;" | || 3 || 5 || 8 || 3 || 2 || || 3 || 8 || 3 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Moldova | style="text-align:right;" | 291 | style="text-align:right;" | 111 | style="text-align:right;" | 180 | 5 || 6 || '''12''' || 7 || 10 || 10 || 8 || 10 || '''12''' || 7 || 10 || style="background:#aaa;" | || 8 || 10 || 7 || 10 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 8 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 | 7 || 1 || || 4 || || || 5 || || || || 1 || || style="background:#aaa;" | || || || || || 4 || || 7 || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 83 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 2 | || || || || || || || || 2 || || || || || style="background:#aaa;" | || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Kipra | style="text-align:right;" | 164 | style="text-align:right;" | 61 | style="text-align:right;" | 103 | 4 || 7 || 6 || 3 || 4 || 5 || 6 || || 3 || '''12''' || 7 || 7 || 4 || 4 || style="background:#aaa;" | || '''12''' || 4 || 6 || 3 || || 6 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Armēnija | style="text-align:right;" | 152 | style="text-align:right;" | 87 | style="text-align:right;" | 65 | 3 || 10 || 5 || || 7 || || 4 || || || 8 || 6 || 4 || || 5 || 8 || style="background:#aaa;" | || || 1 || || 4 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | || || || || 2 || 8 || 2 || || 4 || || 3 || || || 1 || || || style="background:#aaa;" | || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | || || || || || || 1 || 4 || || || || 5 || 1 || || || || || style="background:#aaa;" | || || 2 || 7 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Gruzija}}, '''{{ESC|Islande}}''', '''{{ESC|Latvija}}''', {{ESC|Moldova}}, '''{{ESC|Polija}}''', '''{{ESC|Spānija}}''' |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Austrālija}} || {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || '''{{ESC|Kipra}}''', {{ESC|Melnkalne}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Somija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Itālija}} |- | {{ESC|Čehija}} || {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Kipra}} || '''{{ESC|Armēnija}}''' |- | {{ESC|Polija}} || {{ESC|Austrālija}} |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Beļģija}}, '''{{ESC|Islande}}''', '''{{ESC|Latvija}}''', '''{{ESC|Polija}}''', {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, '''{{ESC|Spānija}}''', {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Portugāle}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Kipra}} || '''{{ESC|Armēnija}}''', {{ESC|Grieķija}} |- ! scope="row" rowspan="4" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Melnkalne}} |- | {{ESC|Grieķija}} || '''{{ESC|Kipra}}''' |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | {{ESC|Polija}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2017. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 9vefr0x0gvla20dvzyatdtrkmfnksss 4522052 4522051 2026-09-14T06:29:12Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4522052 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''Celebrate Diversity'' ("Svinam dažādību") |attēls = Eurovision_Song_Contest_2017_logo.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2017|5|13|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2017|5|9|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2017|5|11|N}} |vadītājs (i) = [[Oleksandrs Skičķo]]<br />[[Volodomirs Ostapčuks]]<br />[[Timurs Mirošnučenko]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = [[Ola Melcigs]] |pārraidītājs = Ukrainas sabiedriskā televīzija (UA:PBC) |vieta = {{flag|Ukraina}} [[Kijiva]] ''[[Starptautiskais izstāžu centrs]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Portugāle}} [[Salvadors Sobrals]] — ''[[Amar pelos dois]]'' |balsošanas sistēma = 50%-Telebalsis<br />50%-Nacionālās žūrijas |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Bosnija}}<br />{{ESC|Krievija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = '''1. pusfināls'''<br />[[Monatik]];<br />[[Džamala]]<br />[[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]]<br />'''2. pusfināls'''<br />[[Apache CREW]]<br />Verka Serdjučka<br />'''Fināls'''<br />[[Ruslana]];<br />[[ONUKA]] un [[UNAFIO]];<br />Džamala kopā ar Annu Kuksu, Naili Ibraimovu un Kemi Oku |map = ESC 2017 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalijās 2017. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2016]] |nākamais = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018 ►]] |Direktors=[[Juns Ūla Sanns]]}} '''2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2017}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2017}}) bija 62. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Ukraina|Ukrainā]], kas konkursu rīkoja pēc [[Džamala]]s uzvaras [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gadā]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. Šī bija otrā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Ukrainā (iepriekš {{ESCg|2005}}. gadā). Pēc pārtraukuma 2017. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]] atgriezās [[Portugāle]] un [[Rumānija]], bet [[Bosnija un Hercegovina]] atteica savu dalību finansiālu grūtību dēļ. Sākotnēji arī [[Krievija]] apstiprināja savu dalību šī gada konkursā. Vēlāk, kad Krievijas pārstāvei [[Jūlija Samoilova|Jūlijai Samoilovai]] [[Ukraina]]s valdība aizliedza iebraukt valstī, tādēļ, ka Jūlija ieceļojusi nelegāli no Krievijas teritorijas [[2014. gads|2014. gadā]] Krievijas anektētajā [[Krima|Krimā]]. [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] Krievija paziņoja, ka nepiedalīsies 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā [[Kijiva|Kijivā]]. Pusfināli notika 9. un 11. maijā, savukārt fināls — 13. maijā. Konkursā uzvarēja [[Portugāle]]s pārstāvis [[Salvadors Sobrals]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]''. == Norises vieta == [[Odesa]]s mērs [[Genādijs Truhanovs]] paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta rīkot 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=ESC’17: Odessa wants to host the contest|url=http://eurovoix.com/2016/05/15/esc17-odessa-wants-host-contest/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate=15 May 2016|date=15 May 2016}}</ref> Vēlāk [[Kijiva]]s mērs [[Vitālijs Kličko]] nosauca [[Kijivas Olimpiskais stadions|Kijivas Olimpisko stadionu]] kā vienu no iespējamajām norises vietām. 2016. gada 16. maijā vēl trīs citas pilsētas tika nosauktas par nākamajām kandidāta pilsētām — [[Dņipro]], [[Hersona]], [[Ļviva]]. Vēlāk šīm pilsētām pievienojās vēl [[Čerkasi]], [[Irpiņa]], [[Užhoroda]] un [[Vinnica]]. Kandidāta pilsētām tika izvirzīti šādi nosacījumi: * Arēnas ietilpībai ir jābūt vismaz 7000 vietām, ideālajā gadījumā - vismaz 10000 vietu; * Pilsētās ir jābūt Eiropas standartu atzītām viesnīcām ar dažādām cenu grupām, kurām jābūt vismaz 2000 istabu: 1000 dalībniekiem un delegācijām, 1000 medijiem{{nepieciešama atsauce}} un faniem; * Pilsētai ir jānodrošina drošība dalībniekiem, delegācijas biedriem un pārējiem viesiem; * Pilsētās ir jābūt sakārtotai transporta infrastruktūrai; * Pilsētā jābūt vietai preses konferencei, kurā varētu uzņemt apmēram 1550 žurnālistu; * Pilsētai jābūt viesmīlīgai vietai, kur varētu rīkot atklāšanas un noslēguma pasākumus 3000 cilvēkiem; * Pilsētai jānodrošina arī izklaides programma, parādot viesmīlību, oriģinalitāti, kultūras vērtības un Ukrainas, kā arī pilsētas tēlu. Par oficiālajām kandidējošajām pilsētām tika nosauktas [[Dņipro]], [[Harkiva]], [[Hersona]], [[Kijiva]], [[Ļviva]] un [[Odesa]]. Pārējās pilsētas, kas vēlējās rīkot konkursu, nespēja izpildīt visus nosacījumus. 2016. gada 9. septembrī par norises vietu tika nosaukta [[Starptautiskais izstāžu centrs]], [[Kijiva]]. <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {{colorbox|#F2E0CE|‡&nbsp;}} Izvēlētās vietas {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |-style="background:#D8BFD8;" | [[Dņipro]] ‡&nbsp; | [[DniproEuroArena]] | 9 500 | |- | [[Harkiva]] | [["Metālista" apgabala sporta komplekss]] | 40 003 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- | [[Hersona]] | [[Koncerta halle "Yubileyniy"|Koncertzāle "Yubileyniy"]] | 1 600 | |-style="background:#ccccff;" | rowspan="3" | [[Kijiva]]{{dagger}}&nbsp; |-style="background:#F2E0CE;" | [[Sporta pils]] | 10 000 | Rīkojusi [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un [[2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |-style="background:#ccccff;" | [[Starptautiskais izstāžu centrs]]{{dagger}}&nbsp; | 13 000 | Lielākais izstāžu centrs Ukrainā. |- | rowspan="2" | [[Ļviva]] | [[Ļvivas arēna]] | 34 915 | Rīkojusi [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. |- |Nepabeigta celtne. | - |Nepabeigta celtne, kas sākotnēji tika plānota Eiropas čempionātam basketbolā 2015. Ēka tika uzbūvēta tikai 25% apjomā, kad būvdarbi tika apturēti. |- style="background:#F2E0CE;" | [[Odesa]]‡&nbsp; | [[Čornomorecas stadions]] | 10 000- 12 000 | Ja šī ēka tiktu izvēlēta, tai būtu nepieciešama rekonstrukcija un būtu jāuzbūvē jumts. |} {{VietasKarte+|Ukraina|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums. Zaļā krāsā ir kandidatūrai izvēlētās pilsētas. Oranžā krāsā ir pilsētas, kas ir izkritušas no izvēlēto pilsētu saraksta. Zilā krāsā ir rīkotājpilsēta. |places = {{VietasKarte~|Ukraina|lat=48.45|long=34.983333|position =right|label=[[Dņipro]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.633333 |long=32.583333|position =right|label=[[Hersona]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.45 |long=30.523333|position =right|label=[[Kijiva]]|mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=49.85 |long=24.016667|position =top|label=[[Ļviva]]}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=46.485722 |long=30.743444|position =top|label=[[Odesa]]|mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~|Ukraina|lat=50.004444|long=36.231389|position =top|label=[[Harkiva]]}} }} == Formāts == === Vizuālā koncepcija === 2017. gada 30. janvārī tika paziņots, ka 2017. gada konkursa tēma būs ''Svinēsim dažādību!''. Konkursa izpilddirektors [[Jans Ola Sands]] paskaidroja, ka "Dažādības svinēšanas jēdziens ir pašā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] sirdī". Logo un dizains sastāv no stilizētām [[Ukraiņi|ukraiņu]] tradicionālajām [[Krelles|krellēm]] no [[Ukrainas tautas tērps|Ukrainas tautas tērpa]] amuleta. === Vadītāji === 2017. gada 27. februārī tika paziņots, ka konkursa vadītāji būs [[Oleksandrs Skičko]] un [[Volodimirs Ostapčuks]], savukārt [[Timurs Mirošnučenko]] uzņems dalībniekus ''green-room.'' Pirmo reizi Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsturē, izņemot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursu]], kad to vadīja viens vīrietis, pasākumu nevadīs neviena sieviete. === Eirovīzijas smaidiņi === 2017. gada 30. aprīlī tika paziņots, ka [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] un sociālā tīkla ''[[Twitter]]'' komandas ir strādājušas kopā, lai izveidotu speciāli 2017. gada Eirovīzijai radītus trīs [[Emotikons|emotikonus]], kuras varētu lietot ''Twitter'' lietotāji, izmantojot Eirovīzijas atsauces tagus ''#ESC2017 un''  ''#Eurovision,'' ''#12Points'' un ''#douzepoints un #CelebrateDiversity.'' == Dalībvalstis == Dalību konkursā sākotnēji bija apstiprinājušas 43 valstis, līdz [[Krievija]] atteica dalību 2017. gada 13. aprīlī. Konkursā piedalījās 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === [[Attēls:ESC 2017 Semi-Finals.svg|thumb|right|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās pirmajā pusfinālā}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās otrajā pusfinālā}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā}}]] 2017. gada 25. janvārī visas dalībvalstis, izņemot lielo piecinieku, tika sadalītas 6 grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Šveice}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * <s>{{ESC|Krievija}}</s> | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Polija}} |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Pirmais pusfināls === Pirmais pusfināls notika 2017. gada 9. maijā. Šajā pusfinālā balsoja dalībvalstis, kas piedalijās šajā pusfinālā un "Lielā piecinieka" valstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]]. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |01 |{{ESC|Zviedrija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |3. |227 |- |02 |{{ESC|Gruzija}} |Angļu |[[Tako Gačečiladze]] |''Keep The Faith'' |"Saglabā ticību" |11. |99 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |[[Jesaja Fairbreiss|Jesaja]] |''Don't come easy'' |"Tas nenāk viegli" |6. |160 |- |04 |{{ESC|Albānija}} |Angļu |[[Lindita]] |''World'' |"Pasaule" |14. |76 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |165 |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Angļu |[[Slavko Kalezičs]] |''Space'' |"Visums" |16. |56 |- |07 |{{ESC|Somija}} |Angļu |''[[Norma John]]'' |''Blackbird'' |"Melnais strazds" |12. |92 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |[[Diāna Hadžijeva]] |''Skeletons'' |"Skeleti" |8. |150 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |370 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |10 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This Is Love'' |"Šī ir mīla" |10. |115 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |9. |119 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mama'' |"Hej, mamma" |2. |291 |- |13 |{{ESC|Islande}} |Angļu |[[Svala]] |''Paper'' |"Papīrs" |15. |60 |- |14 |{{ESC|Čehija}} |Angļu |[[Martina Bārta]] |''My Turn'' |"Mana kārta" |13. |83 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |5. |164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |16 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly with me'' |"Lido ar mani" |7. |152 |- |17 |{{ESC|Slovēnija}} |Angļu |[[Omars Nabers]] |''On My Way'' |"Uz manu pusi" |17. |36 |- |18 |{{ESC|Latvija}} |Angļu |''[[Triānas Parks|Triana Park]]'' |''Line'' |"Līnija" |18. |21 |} {{Klasifikācijas krāsas | novietojums = yes | tabulas nosaukums = Krāsu atšifrējums | novietojumst = left | platumst = auto | krāsa_1 = navajowhite | teksts_1 = Kvalificējās finālam }} === Otrais pusfināls === Otrais pusfināls notika 2017. gada 11. maijā. Šajā pusfinālā balsoja dalībvalstis, kas piedaljās šajā pusfinālā, "Lielais piecinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]] un rīkotājvalsts [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukraina]]. [[Krievija]] sākotnēji piekrita dalībai konkursā, bet [[2017. gads|2017. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] atteica savu dalību. Pēc rezultātu apkopojuma šajā pusfinālā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Serbija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Tijana Bogičeviča]] |''In Too Deep'' |"Pārāk dziļi" |11. |98 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |02 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running On Air'' |"Skrienot gaisā" |7. |148 |- |03 |{{ESC|Maķedonija}} |Angļu |[[Jana Burčeska]] |''Dance Alone'' |"Dejo viens pats" |15. |69 |- |04 |{{ESC|Malta}} |Angļu |[[Klaudija Faniello]] |''Breathlessly'' |"Bez elpas" |16. |55 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |6. |174 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and shadows'' |"Gaismas un ēnas" |4. |200 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Ungārija}} |[[Čigānu valoda|Čigānu]],<br />[[Ungāru valoda|Ungāru]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |2. |231 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |10. |101 |- |09 |{{ESC|Īrija}} |Angļu |[[Brendans Marijs]] |''Dying To Try'' |"Mirt mēģinot" |13. |86 |- |10 |{{ESC|Sanmarīno}} |Angļu |[[Valentīna Moneta]] & [[Džimijs Vilsons]] |''Spirit Of The Night'' |"Nakts gars" |18. |1 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |11 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |8. |141 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab The Moment'' |"Noķer mirkli" |5. |189 |- |13 |{{ESC|Šveice}} |Angļu |''[[Timebelle]]'' |''Apollo'' |— |12 |97 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |14 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |9. |110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |1. |403 |- |16 |{{ESC|Lietuva}} |Angļu |''[[Fusedmarc]]'' |''Rain of Revolution'' |"Revolūcijas lietus" |17. |42 |- |17 |{{ESC|Igaunija}} |Angļu |[[Koits Tome]] & [[Laura Peldvere]] |''Verona'' | — |14. |85 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Izraēla}} |Angļu |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I feel alive'' |"Es jūtos dzīvs" |3. |207 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls notika 2017. gada 13. maijā. Finālā balsoja visas 2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa 42 dalībvalstis, bet tajā piedalījās tikai 26 valstis. [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]] plūca laurus pirmo reizi konkursa vēsturē, pateicoties, [[Salvadors Sobrals|Salvadoram Sobralam]] ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'', kurš ieguva 758 punktus, kas bija par 143 punktiem vairāk nekā otrās vietas ieguvējam [[Kristiāns Kostovs|Kristiānam Kostovam]] no [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]]. {| class="wikitable sortable" !Nr. !Dalībvalstis !Valoda !Izpildītājs !Dziesma !Tulkojums !Vieta !Punkti |- |01 |{{ESC|Izraēla}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I Feel Alive'' |"Es jūtos dzīvs" |23. |39 |- |02 |{{ESC|Polija}} |Angļu |[[Kasja Mosa]] |''Flashlight'' |"Lukturis" |22. |64 |- |03 |{{ESC|Baltkrievija}} |[[Baltkrievu valoda|Baltkrievu]] |''[[NAVI]]'' |''Story of My Life'' |"Mans dzīves stāsts" |17. |83 |- |04 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Natans Trents]] |''Running on Air'' |"Skrienot gaisā" |16. |93 |- |05 |{{ESC|Armēnija}} |Angļu |[[Arcvika]] |''Fly With Me'' |"Lido ar mani" |18. |79 |- |06 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[O'G3NE]]'' |''Lights and Shadows'' |"Gaismas un ēnas" |11. |150 |- |07 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[SunStroke Project]]'' |''Hey, mamma'' |"Hej, mamma" |3. |374 |- |08 |{{ESC|Ungārija}} |[[Ungāru valoda|Ungāru]],<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] |[[Joci Pāpai]] |''Origo'' |"Izcelsme" |8. |200 |- |09 |{{ESC|Itālija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Burdon|first1=Norman|title=Spain and Italy confirm participation; Bosnians most likely out and Czech Republic decides this week|url=https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|website=oikotimes.com|publisher=ESCToday|accessdate=14 September 2016|date=14 September 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160915071216/https://oikotimes.com/2016/09/14/spain-and-italy-confirm-participation-bosnians-most-likely-out-and-czech-republic-decides-this-week/|archivedate={{dat|2016|09|15||bez}}}}</ref> |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Frančesko Gabani]] |''Occidentali's Karma'' |"Rietumnieku karma" |6. |334 |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Angļu |[[Anja Nisena]] |''Where I Am'' |"Kur es esmu" |20. |77 |-style="font-weight:bold; background:#FFCC33;" |11 |{{ESC|Portugāle}} |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Salvadors Sobrals|Salvadors Sobrāls]] |''[[Amar pelos dois]]'' |"Mīla diviem" |1. |758 |- |12 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Angļu |''[[Diāna Hadžijeva|Dihaj]]'' |''Skeletons'' |"Skeleti" |14. |120 |- |13 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu,<br />Itāļu |[[Žaks Houdeks]] |''My Friend'' |"Mans draugs" |13. |128 |- |14 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |''[[Jesaja Fairbreiss|Isaiah]]'' |''Don't Come Easy'' |"Tas nenāk viegli" |9. |173 |- |15 |{{ESC|Grieķija}} |Angļu |''[[Demy]]'' |''This is Love'' |"Šī ir mīla" |19. |77 |- |16 |{{ESC|Spānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/|title=TVE admite su 'disgusto' por Barei y pide a Eurovisión 'un nuevo sistema'|work=vertele.com|accessdate=16 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516122223/http://www.vertele.com/noticias/tve-admite-su-disgusto-por-barei-y-pide-a-eurovision-nuevo-sistema/ }}</ref> |Angļu<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]] |[[Manels Navarro]] |''Do it for Your Lover'' |"Dari to sava mīļotā dēļ" |26. |5 |- |17 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[JOWST]] pied. [[Aleksandrs Valmans]] |''Grab the Moment'' |"Noķer mirkli" |10. |158 |- |18 |{{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jiandani|first1=Sanjay|title=United Kingdom BBC intends to participate in Eurovision 2017|url=http://esctoday.com/137185/united-kingdom-bbc-intends-participate-eurovision-2017|website=esctoday.com|publisher=ESCToday|accessdate=31 August 2016|date=31 August 2016}}</ref> |Angļu |[[Lūsija Džonsa]]<ref name="United Kingdom">{{Tīmekļa atsauce|last=Roxburgh|first=Gordon|date=27 January 2017|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=united_kingdom_sends_lucie_jones_to_kyiv|title=Lucie Jones: The 60th act to represent the United Kingdom|website=eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 January 2017}}</ref> |''Never Give Up on You'' |"Nekad nepadoties tev" |15. |111 |- |19 |{{ESC|Kipra}} |Angļu |[[Hovigs]] |''Gravity'' |"Gravitācija" |21. |68 |- |20 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |[[Ilinka]] pied. [[Alekss Florja]] |''Yodel It'' |"Jodelē" |7. |282 |- |21 |{{ESC|Vācija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2016/05/13/germany-eurovision-2017-participation-confirmed/|title=Germany: Eurovision 2017 participationconfirmed|website=Eurovoix.com|accessdate=13 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/|title=Germany: ‘No internal selection next year’|date=7 May 2016|website=Escdaily.com|last1=Eersel|first1=Dennis Van|accessdate=11 May 2016|archive-date={{dat|2016|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160508112150/http://www.escdaily.com/germany-no-internal-selection-next-year/}}</ref> |Angļu |[[Izabella Luēna|''Levina'']] |''Perfect Life'' |"Brīnišķīga dzīve" |25. |6 |- |22 |{{ESC|Ukraina}} (rīkotāji)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=ukraine_wins_2016_eurovision_song_contest|title=Ukraine wins 2016 Eurovision Song Contest|work=eurovision.tv|accessdate=14 May 2016}}</ref> |Angļu |''[[O.Torvald|O.Trovald]]'' |''Time'' |"Laiks" |24. |36 |- |23 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |''[[Blanche]]'' |''City Lights'' |"Pilsētas gaismas" |4. |363 |- |24 |{{ESC|Zviedrija}} |Angļu |[[Robins Bengtsons]] |''I Can't Go On'' |"Es nevaru turpināt" |5. |344 |- |25 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |[[Kristiāns Kostovs]] |''Beautiful Mess'' |"Skaists haoss" |2. |615 |- |26 |{{ESC|Francija}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=France: 2017 Eurovision participation confirmed|url=http://eurovoix.com/2016/05/16/france-2017-eurovision-participation-confirmed/|date=16 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Edoardo Grassi on Twitter|url=https://twitter.com/EdwardoGrassi/status/732154016306761729|website=Twitter|accessdate=2016-05-16}}</ref> |Angļu<br />[[Franču valoda|Franču]] |[[Aleksandra Makē|''Alma'']] |''Requiem'' |"Rekviēms" |12. |135 |} === Dalībnieki, kuri atgriezās === * {{ESC|Moldova}}: [[SunStroke Project]] ([[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] — {{ESC|Moldova}} kopā ar [[Oļa Tira|Oļu Tiru]]). * {{ESC|Igaunija}}: [[Koits Tome]] ([[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] — {{ESC|Igaunija}}). * {{ESC|Igaunija}}: [[Laura Peldvere]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Igaunija}} kā daļa no grupas ''Suntribe''). * {{ESC|Slovēnija}}: [[Omars Nabers]] ([[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] — {{ESC|Slovēnija}}). * {{ESC|Serbija}}: [[Tijana Bogičeviča]] ([[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] — {{ESC|Serbija}} ''kā bekvokāliste'') * {{ESC|Sanmarīno}}: [[Valentīna Moneta]] ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]], [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]], [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — {{ESC|Sanmarīno}}) * {{ESC|Izraēla}}: [[Imri Zivs]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] — {{ESC|Izraēla}} ''kā bekvokālists'') === Žūrijas rezultātu paziņotāji === {| class="wikitable" !Nr. !Dalībvalsts !Rezultātu paziņotājs |- |01 |{{ESC|Zviedrija}} |Viktorija Vendela Johansone |- |02 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |Turāls Adasovs |- |03 |{{ESC|Sanmarīno}} |Lija Fjorio un Dždžī Restīvo |- |04 |{{ESC|Latvija}} |[[Aminata Savadogo]] |- |05 |{{ESC|Izraēla}} |Ofers Nahšons |- |06 |{{ESC|Melnkalne}} |Tijāna Miškoviča |- |07 |{{ESC|Albānija}} |Andrī Džahū |- |08 |{{ESC|Malta}} |Marta Feneša |- |09 |{{ESC|Maķedonija}} |Iļja Grujoskijs |- |10 |{{ESC|Dānija}} |Ulla Ēsendropa |- |11 |{{ESC|Austrija}} |Katarīna Beloviča |- |12 |{{ESC|Norvēģija}} |Markuss un Martinovs Gunnarsens |- |13 |{{ESC|Spānija}} |Nievess Alvaress |- |14 |{{ESC|Somija}} |Džennija Vartainena |- |15 |{{ESC|Francija}} |Elodija Gozīna |- |16 |{{ESC|Grieķija}} |Konsantīnoss Kristoforū |- |17 |{{ESC|Lietuva}} |Egle Daugalaite |- |18 |{{ESC|Igaunija}} |Juri Pootsmans |- |19 |{{ESC|Moldova}} |Glorija Gorcjeaga |- |20 |{{ESC|Armēnija}} |[[Iveta Mukučjana]] |- |21 |{{ESC|Bulgārija}} |Borjāna Gramatīkova |- |22 |{{ESC|Islande}} |Bo Halldorsons |- |23 |{{ESC|Serbija}} |Saņa Vučiča |- |24 |{{ESC|Austrālija}} |Lī Lī Čina |- |25 |{{ESC|Itālija}} |Džūlija Valentīna Palermo |- |26 |{{ESC|Vācija}} |Barbara Šonenberga |- |27 |{{ESC|Portugāle}} |Filomēna Kautēla |- |28 |{{ESC|Šveice}} |Luka Hēnī |- |29 |{{ESC|Nīderlande}} |Douvs Bobs |- |30 |{{ESC|Īrija}} |Nikijs Bairns |- |31 |{{ESC|Gruzija}} |Niko Kočaro |- |32 |{{ESC|Kipra}} |Džons Karajansiss |- |33 |{{ESC|Baltkrievija}} |Aļona Lanska |- |34 |{{ESC|Rumānija}} |Sonja Arginta-Iuneskū |- |35 |{{ESC|Ungārija}} |Ksila Tatāra |- |36 |{{ESC|Slovēnija}} |Katarīna Čassa |- |37 |{{ESC|Beļģija}} |Fanija Gilarda |- |38 |{{ESC|Polija}} |Anna Popeka |- |39 |{{ESC|Lielbritānija}} |Katrīna Leskaniča |- |40 |{{ESC|Horvātija}} |Uršula Tolja |- |41 |{{ESC|Čehija}} |Radka Rozička |- |42 |{{ESC|Ukraina}} |[[Zlata Ogneviča]] |} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Žūrijas balsojuma tabula<ref name="semi1results">{{tīmekļa atsauce |title=Kyiv 2017 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/kyiv-2017/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508175244/https://eurovision.tv/event/kyiv-2017/first-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Žūrijas balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 227 | style="text-align:right;" | 124 | style="text-align:right;" | 103 | style="background:#aaa;" | || 8 || 8 || 4 || '''12''' || 6 || '''12''' || || 5 || 2 || 4 || 8 || 8 || 10 || 8 || 5 || 7 || 2 || 10 || 3 || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 99 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 | 6 || style="background:#aaa;" | || || 1 || 3 || || 3 || 6 || 3 || 4 || 10 || 5 || 7 || || || 6 || 5 || || 2 || || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Austrālija | style="text-align:right;" | 160 | style="text-align:right;" | 139 | style="text-align:right;" | 21 | '''12''' || 6 || style="background:#aaa;" | || 5 || 10 || 3 || 8 || 7 || 6 || || 8 || 6 || 10 || '''12''' || 7 || 1 || '''12''' || 10 || 1 || 8 || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | || || || style="background:#aaa;" | || || 10 || || 10 || || 10 || || || || || || || || || 8 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Beļģija | style="text-align:right;" | 165 | style="text-align:right;" | 40 | style="text-align:right;" | 125 | 3 || || || 3 || style="background:#aaa;" | || || || || || 1 || 7 || || 2 || 3 || 3 || || 2 || 5 || 5 || 2 || 4 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 | || || || || || style="background:#aaa;" | || || 8 || || 7 || || || || 2 || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | 7 || || 7 || || || || style="background:#aaa;" | || || 7 || || 1 || 3 || 3 || 1 || 6 || || 6 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 150 | style="text-align:right;" | 87 | style="text-align:right;" | 63 | || 10 || 3 || 7 || 5 || 7 || || style="background:#aaa;" | || 8 || 8 || || 4 || 6 || 4 || 4 || || 3 || 1 || '''12''' || 5 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Portugāle | style="text-align:right;" | 370 | style="text-align:right;" | 173 | style="text-align:right;" | 197 | 5 || '''12''' || 6 || 6 || 7 || 4 || 10 || '''12''' || style="background:#aaa;" | || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 4 || '''12''' || 10 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Grieķija | style="text-align:right;" | 115 | style="text-align:right;" | 61 | style="text-align:right;" | 54 | || || 1 || 8 || || '''12''' || || || 2 || style="background:#aaa;" | || 2 || 7 || 1 || || '''12''' || 10 || || || || 6 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Polija | style="text-align:right;" | 119 | style="text-align:right;" | 50 | style="text-align:right;" | 69 | || || '''12''' || 2 || 4 || || 2 || 3 || 1 || || style="background:#aaa;" | || 1 || || 8 || 2 || 2 || 4 || 3 || || || 6 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Moldova | style="text-align:right;" | 291 | style="text-align:right;" | 111 | style="text-align:right;" | 180 | 10 || 3 || 10 || '''12''' || 1 || 5 || 6 || 5 || 10 || 3 || || style="background:#aaa;" | || || 6 || || 8 || || 6 || 7 || 7 || '''12''' |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 | 2 || 2 || 2 || || 2 || || 5 || 2 || || || || 2 || style="background:#aaa;" | || || || 3 || || 8 || || 1 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 83 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 2 | 4 || 1 || 4 || || 6 || 2 || || 4 || '''12''' || || 3 || || 5 || style="background:#aaa;" | || 1 || 4 || 10 || 7 || || 10 || 8 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Kipra | style="text-align:right;" | 164 | style="text-align:right;" | 61 | style="text-align:right;" | 103 | 8 || 5 || || || 8 || || 7 || || || 6 || || || 4 || 5 || style="background:#aaa;" | || '''12''' || || || 3 || || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Armēnija | style="text-align:right;" | 152 | style="text-align:right;" | 87 | style="text-align:right;" | 65 | || 7 || 5 || 10 || || 8 || 4 || || 4 || '''12''' || 6 || 10 || || || 5 || style="background:#aaa;" | || 1 || 4 || 6 || || 5 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | 1 || 4 || || || || 1 || 1 || || || || 5 || || || || || || style="background:#aaa;" | || || || 4 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || style="background:#aaa;" | || || || |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Skatītāju balsojuma tabula<ref name="semi1results" /> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Skatītāju balsojums |- |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 227 | style="text-align:right;" | 124 | style="text-align:right;" | 103 | style="background:#aaa;" | || 4 || 8 || 10 || 5 || 3 || 7 || 6 || 10 || 3 || 5 || 1 || 10 || 2 || 5 || 4 || 5 || 7 || 1 || 6 || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 99 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 | || style="background:#aaa;" | || || || || || || '''12''' || 6 || 6 || || 2 || || || 1 || 8 || || || 2 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Austrālija | style="text-align:right;" | 160 | style="text-align:right;" | 139 | style="text-align:right;" | 21 | 2 || || style="background:#aaa;" | || 1 || 1 || 1 || || 2 || || || || || 6 || || 2 || 3 || 3 || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | || || || style="background:#aaa;" | || || '''12''' || || 3 || || 5 || || 10 || || || || || 1 || || 7 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Beļģija | style="text-align:right;" | 165 | style="text-align:right;" | 40 | style="text-align:right;" | 125 | 10 || 5 || 4 || 8 || style="background:#aaa;" | || 2 || 10 || 7 || 8 || 4 || 8 || || 7 || 6 || 4 || 6 || 8 || 10 || 6 || 8 || 4 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 | 1 || || 7 || || || style="background:#aaa;" | || 3 || 5 || || || || 8 || 2 || || || 1 || 6 || || 5 || 1 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | 8 || || 2 || 5 || 3 || || style="background:#aaa;" | || || 7 || 1 || 4 || || 3 || 3 || || || 2 || 5 || || 5 || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 150 | style="text-align:right;" | 87 | style="text-align:right;" | 63 | || '''12''' || 1 || || || 6 || || style="background:#aaa;" | || 1 || || || '''12''' || || '''12''' || 10 || || 7 || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Portugāle | style="text-align:right;" | 370 | style="text-align:right;" | 173 | style="text-align:right;" | 197 | '''12''' || 8 || 10 || '''12''' || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || style="background:#aaa;" | || 10 || '''12''' || 6 || '''12''' || 7 || 6 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Grieķija | style="text-align:right;" | 115 | style="text-align:right;" | 61 | style="text-align:right;" | 54 | || 2 || 3 || 6 || 6 || 4 || || || 5 || style="background:#aaa;" | || 2 || || || || '''12''' || 5 || || || 4 || || 5 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Polija | style="text-align:right;" | 119 | style="text-align:right;" | 50 | style="text-align:right;" | 69 | 6 || 3 || || 2 || 8 || || || 1 || || 2 || style="background:#aaa;" | || 3 || 5 || 8 || 3 || 2 || || 3 || 8 || 3 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Moldova | style="text-align:right;" | 291 | style="text-align:right;" | 111 | style="text-align:right;" | 180 | 5 || 6 || '''12''' || 7 || 10 || 10 || 8 || 10 || '''12''' || 7 || 10 || style="background:#aaa;" | || 8 || 10 || 7 || 10 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 8 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 | 7 || 1 || || 4 || || || 5 || || || || 1 || || style="background:#aaa;" | || || || || || 4 || || 7 || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 83 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 2 | || || || || || || || || 2 || || || || || style="background:#aaa;" | || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Kipra | style="text-align:right;" | 164 | style="text-align:right;" | 61 | style="text-align:right;" | 103 | 4 || 7 || 6 || 3 || 4 || 5 || 6 || || 3 || '''12''' || 7 || 7 || 4 || 4 || style="background:#aaa;" | || '''12''' || 4 || 6 || 3 || || 6 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; " | Armēnija | style="text-align:right;" | 152 | style="text-align:right;" | 87 | style="text-align:right;" | 65 | 3 || 10 || 5 || || 7 || || 4 || || || 8 || 6 || 4 || || 5 || 8 || style="background:#aaa;" | || || 1 || || 4 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | || || || || 2 || 8 || 2 || || 4 || || 3 || || || 1 || || || style="background:#aaa;" | || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | || || || || || || 1 || 4 || || || || 5 || 1 || || || || || style="background:#aaa;" | || || 2 || 7 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Gruzija}}, '''{{ESC|Islande}}''', '''{{ESC|Latvija}}''', {{ESC|Moldova}}, '''{{ESC|Polija}}''', '''{{ESC|Spānija}}''' |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Austrālija}} || {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || '''{{ESC|Kipra}}''', {{ESC|Melnkalne}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Somija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Itālija}} |- | {{ESC|Čehija}} || {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Kipra}} || '''{{ESC|Armēnija}}''' |- | {{ESC|Polija}} || {{ESC|Austrālija}} |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Beļģija}}, '''{{ESC|Islande}}''', '''{{ESC|Latvija}}''', '''{{ESC|Polija}}''', {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, '''{{ESC|Spānija}}''', {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Portugāle}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Kipra}} || '''{{ESC|Armēnija}}''', {{ESC|Grieķija}} |- ! scope="row" rowspan="4" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Melnkalne}} |- | {{ESC|Grieķija}} || '''{{ESC|Kipra}}''' |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | {{ESC|Polija}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2017. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] cvsxn5h6mvfebntbykmmqe8fl991ocv 10 286204 4521985 4521307 2026-09-14T02:10:08Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4521985 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? |2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? |2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>}}? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? |2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}} * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>}}? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? |2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? |2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? |2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? |2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? |2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? |2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? |2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? |2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}} * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? |2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>}}? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? |2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? |2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? |2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? |2026-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]}} * ... vēsturiski '''[[store]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? |2026-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs [[Amerikas Valstu Konfederācija|konfederātu]] atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekmi uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? |2026-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? |2026-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small>}} ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojās līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? |2026-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? |2026-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? |2026-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[strauta sniegoga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? |2026-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>}}? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? |2026-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]}} * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? |2026-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? |2026-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? |2026-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? |2026-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? |2026-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], un vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? |2026-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]}} * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]" [[1927. gads|1927. gadā]]? |2026-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]}} * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? |2026-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? |2026-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? |2026-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? |2026-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot arī par pirmo [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī Jaunjelgavas vidusskolu reorganizēja par '''[[Jaunjelgavas pamatskola|Jaunjelgavas pamatskolu]]'''? |2026-09-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? |2026-09-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s, gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? |2026-09-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>}}? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? |2026-09-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>}}? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? |2026-09-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[bidē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> nullevsd76o4ykdw76vjciktpn2pjcc 102 289537 4521994 4518718 2026-09-14T03:00:29Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts 4521994 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} Šajā lapā apkopotas tās nozīmju atdalīšanas lapas, uz kurām ir saites citos Vikipēdijas rakstos. [[Vikipēdija:Nozīmju atdalīšana/Lapas ar saitēm|Šeit]] ir apkopoti Vikipēdijas raksti, kuros ir saites '''no''' nozīmju atdalīšanas lapām. __TOC__ == Informācija == <!-- INFO START --> * Avots: [[quarry:query/2951]] * Atjaunināšanas brīdis: 2026. gada 14. septembris plkst. 03:00:24 * Kopējais skaits datu atjaunināšanas brīdī: 5711 <!-- INFO END --> == Saraksts == <!-- LIST START --> {| class="wikitable sortable" |- !Nozīmju atdalīšanas lapa !! Saites uz pašu lapu !! Pāradresāciju skaits !! Visas saites uz lapu |- | [[C (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27 |- | [[S (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27 |- | [[Aizsargs (basketbols)]] || 27 || 2 || 27 |- | [[A (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[B (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[D (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[E (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[F (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[G (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[H (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[L (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[T (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[X (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[I (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[J (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[K (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[M (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[N (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[O (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[P (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Q (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[R (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[U (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[V (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[W (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Y (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Z (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Bērziņš]] || 19 || 0 || 19 |- | [[Programma]] || 18 || 1 || 18 |- | [[Rietumu fronte]] || 17 || 0 || 17 |- | [[Rihards Cimermanis]] || 17 || 0 || 17 |- | [[Uzbrucējs (basketbols)]] || 17 || 2 || 17 |- | [[Harmonija]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Kustība]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Punkts]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Zāle]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Ķermenis]] || 1 || 1 || 16 |- | [[Fantāzija]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Lācīši]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Soda]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Terehova]] || 15 || 1 || 15 |- | [[1. maršruts]] || 15 || 3 || 15 |- | [[Čečenijas kari]] || 15 || 3 || 15 |- | [[Grava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 15 |- | [[Guntis Pujāts]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Jānis (nozīmju atdalīšana)]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Balodis]] || 13 || 1 || 13 |- | [[Kesona]] || 13 || 1 || 13 |- | [[Eirolīga]] || 12 || 2 || 13 |- | [[Polarizācija]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Sudžou]] || 12 || 5 || 12 |- | [[Kalnamuiža]] || 10 || 1 || 12 |- | [[Pierādījums]] || 10 || 1 || 12 |- | [[Amerikas basketbola asociācija]] || 10 || 4 || 12 |- | [[Mārka (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 5 || 12 |- | [[Brīvības iela]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Grunts]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Jona]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Konstrukcija]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Berģi]] || 11 || 1 || 11 |- | [[Hart]] || 11 || 1 || 11 |- | [[Dubultzvaigzne]] || 11 || 2 || 11 |- | [[Bukulti]] || 11 || 3 || 11 |- | [[Ogle]] || 9 || 1 || 11 |- | [[Intonācija]] || 9 || 2 || 11 |- | [[Daugava (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 4 || 11 |- | [[Mācītājmuiža]] || 7 || 1 || 11 |- | [[Dārza iela]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Jānis Bērziņš]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Krasta iela]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Mērķis]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Pulveris]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Raiņa iela]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Sinkrētisms]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Jaunmuiža]] || 10 || 2 || 10 |- | [[Jaunā muiža]] || 10 || 2 || 10 |- | [[2. maršruts]] || 10 || 3 || 10 |- | [[Ročestera]] || 10 || 3 || 10 |- | [[Tēviņi]] || 10 || 3 || 10 |- | [[Nelsona šaurums]] || 10 || 9 || 10 |- | [[Smilgas]] || 9 || 1 || 10 |- | [[Kruki]] || 9 || 2 || 10 |- | [[Kalifornijas Universitāte]] || 8 || 2 || 10 |- | [[Dzeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 1 || 10 |- | [[Leons]] || 5 || 2 || 10 |- | [[Inocents]] || 5 || 5 || 10 |- | [[Celms (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 10 |- | [[Benedikts]] || 3 || 3 || 10 |- | [[Balkāni]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Goba]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Inhibitors]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Izziņa]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Landrāts]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Melnupīte]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Membrāna]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Ozolu iela]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Panteons]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Potenciāls]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Robežu iela]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Rīgas Futbola skola]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Rīgas iela]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Skala]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Skolas iela]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Svētais Staņislavs]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Mirnija]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Puslode]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Straume]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Vabole]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Malta (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 2 || 9 |- | [[6. maršruts]] || 9 || 3 || 9 |- | [[Rūnas]] || 8 || 1 || 9 |- | [[Aleksandrs]] || 8 || 3 || 9 |- | [[Kalvīša Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 9 |- | [[Zalktis]] || 6 || 2 || 9 |- | [[Odze (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 3 || 9 |- | [[Bonifācijs]] || 3 || 3 || 9 |- | [[Vērtība (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 9 |- | [[4. maršruts]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Armija]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Atpūta]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Bāze]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Bērzu iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Dāliju iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Ferdinands I]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Jānis Ozols]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Jūgu purvs]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Kastīlija]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Komisārs]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Parka iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Pupiņas]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Rimšas]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Rīgas reālskola]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Sakari]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Skujas]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Spāre]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Zeltiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Ziemeļu iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Adamova]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Andreja Pumpura iela]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Krišjāņa Valdemāra iela]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Maķedonija]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Ozolmuiža]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Sanhosē]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Krišjāņa Barona iela]] || 8 || 2 || 8 |- | [[Ohaio]] || 8 || 3 || 8 |- | [[Jelgava (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 5 || 8 |- | [[Jurajs Mikūšs]] || 8 || 7 || 8 |- | [[Aizkraukles draudzes novads]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Kokaugs]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Oskara Kalpaka iela]] || 7 || 1 || 8 |- | [[ASK]] || 7 || 2 || 8 |- | [[Limburga]] || 7 || 3 || 8 |- | [[Eugenijs]] || 6 || 4 || 8 |- | [[Solaris]] || 5 || 1 || 8 |- | [[Klements]] || 5 || 2 || 8 |- | [[Līči]] || 4 || 1 || 8 |- | [[Šēra (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 8 |- | [[Bajāri (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 8 |- | [[Grieķu katoļticība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 8 |- | [[Gregors]] || 3 || 2 || 8 |- | [[Polijas karaliste]] || 2 || 1 || 8 |- | [[Sviestbeka]] || 2 || 2 || 8 |- | [[Abavas iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Aleksandrs I]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Apgaismība]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ausekļa iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Borovka]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Bērzupīte]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Dole]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Domēns]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ella]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Figūra]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Frīzu valoda]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Griķi]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Gustavs Ādolfs]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Imantas iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Izlāde]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Jānis Kalniņš]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Karagājieni uz Ugauniju]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Kurpnieks]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Lācis]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Lāčplēsis (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Lāčupīte]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Mellupe]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Melnupe]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Meža iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Meža prospekts]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Miera iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ozols (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Pļavu iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[RPI]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Rožu iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Rīgas aplenkums]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Salas]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Saules iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ērglis]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Šarlote]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Austrumu fronte]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Avotu iela]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Briedis]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Kapupe]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Kauss]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Leona]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Pilskalnes pagasts]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Plēve]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Blāzma]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Dombrovska Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Lazdukalns]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Maskavas CSKA]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Turaida]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Džunšaņa]] || 7 || 3 || 7 |- | [[Johans Štrauss]] || 7 || 3 || 7 |- | [[Nove Mesto]] || 7 || 3 || 7 |- | [[80 dienās apkārt zemeslodei]] || 7 || 5 || 7 |- | [[Ēna (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 1 || 7 |- | [[Brasla]] || 6 || 2 || 7 |- | [[Pelāgijs]] || 5 || 3 || 7 |- | [[Sesava (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 7 |- | [[Pūt, vējiņi]] || 4 || 4 || 7 |- | [[Brīvā Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 7 |- | [[Cerera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 7 |- | [[Džons Votsons]] || 3 || 2 || 7 |- | [[3. maršruts]] || 6 || 0 || 6 |- | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[8. maršruts]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Abrenes iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Akmeņu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Aleksandrs III]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Apollo]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Asari]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Auseklis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Austrumu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Baznīcas iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Berengars]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Biķernieki]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ceriņu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Citplanētieši]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Dambja iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Daugavpils apvedceļš]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Dzintari (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Dāvids]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Eduards]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Edvards]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Filma]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Fokuss]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Gaisma (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ganību iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Garais ezers]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Grupa]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Integrācija]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Jelgavas iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kalna iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kantors]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Karagājieni uz Zemgali]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Konstante]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Krona]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kuibiševa]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kārlis Baumanis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lauku iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lašupīte]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lielais grāvis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lielā iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Liepu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lotoss]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lotus]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lācīte]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lāčplēša iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Līčupe]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Mazjumpravas muiža]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Misa]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Mistērija]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ostrova]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ostrovas apriņķis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ozolu muiža]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pabaži]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pavasara gatve]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Peldu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pihejervi]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pils iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pilskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Priežu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pulkveža Brieža iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Robežgrāvis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Rīgas 24. vidusskola]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Skulte]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Suvorova iela (Rīga)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Tirgus iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Tukums (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Uzbrukums Rīgai]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Zaļā iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Zemgales iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ziedu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ziemeļblāzma (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Zunds]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Žagatas (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Aleksandrova]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Andris Bērziņš]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Dārzciems]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Filips]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Kariņa Ministru kabinets]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Karloss]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Leģions]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Mazupe]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Mežciems]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Rase]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Silenieki]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Stradi]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Zemgales vidusskola]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Ērgļi]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Adriāns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Greivuļi]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Jaunāmuiža]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Jumprava]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Karagājieni uz Jervu]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Priedaine]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Rīgas Svētās Trīsvienības baznīca]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Viškova]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Vēršupīte]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Aleksandrs Dimā]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Bērzubeka]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Piertnīki]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Pirejas "Olympiacos"]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Santafē]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Ozjorska]] || 6 || 5 || 6 |- | [[Direktīva (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Liepa]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Tors]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Franks]] || 5 || 2 || 6 |- | [[Zirnekļcilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 2 || 6 |- | [[Jaunais vilnis]] || 5 || 3 || 6 |- | [[Svētā Katrīna]] || 5 || 3 || 6 |- | [[Rīgas Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 5 || 5 || 6 |- | [[Karijs]] || 4 || 2 || 6 |- | [[Ārupīte]] || 4 || 2 || 6 |- | [[Cidonija]] || 4 || 3 || 6 |- | [[Lūcijs]] || 4 || 3 || 6 |- | [[Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika]] || 4 || 4 || 6 |- | [[Rojālists]] || 3 || 1 || 6 |- | [[EDGE (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 6 |- | [[Skaistule un briesmonis]] || 3 || 3 || 6 |- | [[Čārlija eņģeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 6 |- | [[1. maija iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[11. maršruts]] || 5 || 0 || 5 |- | [[2. līnija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Aizkraukle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Aizupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Aleksandrs Ivanovs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Annas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Apvedceļš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Apšu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Augstums]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Baloži (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Baznīcas kalns]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Blaumaņa iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Boļeslavs I]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Burtnieku iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Bērzmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Bērzupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Bērzvalks]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Cīruļu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Darbs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Deklinācija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dzelzceļa iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dzimta]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Edesa]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Elektro-L]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Elements]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Emburga]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Emisija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Gaismas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Hidra]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ibērija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ilza ezers]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jaunā iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jānis Liepiņš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jāņmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jāņupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kaiju iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kamera]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kapacitāte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Karagājieni uz Sakalu]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kings]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kokmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kārklupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kārlis]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kārlis Irbe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Laimas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lapu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Linga]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lisa]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lode (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Līgatne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Līgo]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Marta]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mercury]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mežmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Migrācija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mucenieks]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Muižnieki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mūrnieki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Padomju Ukraina]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pasta iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Plato]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pulkova]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Purva ezers]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pērļupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pēterupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Roma (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Rēzekne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Saule (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Silagaiļi]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Silinīki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Silu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Slimnīcas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sloboda (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Smilšu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sporta iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Stacijas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sun]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sātiņi]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Tīreļpurvs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Upes iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Uzvaras iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vaļņu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Veselība (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vidus iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vidzemes iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Viestura iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vilciņš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Viršu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vējava]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vēzis]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vītolu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zaķi (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zvaigžņu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zvirgzdupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Čiekuru iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ķiršu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ķīšupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ņūkāsla]] || 5 || 0 || 5 |- | [[12. maršruts]] || 5 || 1 || 5 |- | [[15. maršruts]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Albānijas Karaliste]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Andreja Upīša iela]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Arturs Ozols]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Bors (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Ceplis]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Cīrulīši (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Grand Prix]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Grāds]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Indrica]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Itālijas Karaliste]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jaunsloboda]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jersika]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jugla]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jēkabs Alksnis]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Kalnupe]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Kirovska]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Krauklis (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Leonīds Arbuzovs]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Liepājas Metalurgs (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Lilaste]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Mežvidi]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Māra]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Māršals]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Neptūns]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Pilskalne]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Ratnieki]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Reihstāgs]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Romeo un Džuljeta (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Rusifikācija]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Rēzeknes iela]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Sala (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Salas pagasts]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Silene]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Silupe]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Skangaļi]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Taudejāni]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Valters]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Vecdaugava]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Viktorija]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Zvaigžņu kari: Klonu kari]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Zīle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Čārlstona]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Ģibuļi]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Aizsargs]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Basanīts]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Groveriški]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Gulbju ezers]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Jupiters]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Juzefova]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Maskavas "Spartak"]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Normandija]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Rietumu konference]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Rūzvelts]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Sufriērs]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Gērijs Džonsons]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Koņecpole]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Neatkarības laukums]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Čerska]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Alsunga (stacija)]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Krokodili]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Rīgas arhibīskapi]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Sudmaļu dzirnavezers]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Viktorijas sala]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Aizeja Tomass]] || 5 || 5 || 5 |- | [[Lielakauls]] || 5 || 5 || 5 |- | [[Saļihorskas "Šahtjor"]] || 5 || 5 || 5 |- | [[Ķēdaiņu "Nevežis"]] || 5 || 5 || 5 |- | [[Balda]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Hercs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Liepupe]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Martins]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Morfijs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Rīva]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Sarkaņi]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Svēte]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Transcendents]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Čērčils]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Ferrari (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5 |- | [[Madrides "Real"]] || 4 || 2 || 5 |- | [[Neihauzene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5 |- | [[Nožēlojamie (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5 |- | [[Červonka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5 |- | [[Bruņukuģis "Potjomkins" (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 4 || 5 |- | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Gaiļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Kondors]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Kumpiniški]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Kārļa Mīlenbaha iela]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Venera]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Anastasijs]] || 3 || 2 || 5 |- | [[Adeodāts]] || 3 || 3 || 5 |- | [[Urbāns]] || 3 || 3 || 5 |- | [[Apustulis Jēkabs]] || 2 || 1 || 5 |- | [[Stefans]] || 1 || 1 || 5 |- | [[Superlīga]] || 1 || 1 || 5 |- | [[1. līnija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[4. līnija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[5. maršruts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[7. maršruts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[9. maršruts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Abrupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Aizkraukles iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Akmeņupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Alberts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Alejas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Alksnis]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Amatu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Annas]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Asimilācija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Atpūtas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Auns]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ausmas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Baldones iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Baložu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Baltezers]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Baznīca]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bernātu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bezdelīgu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bikova]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Birze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Biržu muiža]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bižas ezers]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Blāzmas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Britānija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bērzene]] || 4 || 0 || 4 |- | [[CSI]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Columbia]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cēsu kauja]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīrulis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīruļi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīruļupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Daugavpils iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Daugavpils kauja]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dekšņi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dienvidu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dobele (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Draudzības iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Druvas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzilnupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzintaru iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzirciems]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzirnavu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dziļais ezers]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzērvju iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dārznieku iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dārzu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dīķu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dūņupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Edvarts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Eiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ezera iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Fenerbahçe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Fever]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Filips II]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Friča Brīvzemnieka iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Frunze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Frīdrihs II]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gailīši]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gaiļi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Garkalne (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gaujas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Graudu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Grīvas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gulbju iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Hamiltona]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Hermes]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Himera (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Hindu]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Historisms]] || 4 || 0 || 4 |- | [[I386]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Indukcija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Irbe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jānis Jansons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jānis Kļaviņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jānis Puriņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jāņa iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jāņa Čakstes iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jērcēni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jūrmalas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaktiņu ciems]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kalēju iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kamaldiņa]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kapupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kastaņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kastrāne]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaļķu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaši]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Klusā iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kobra]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Krastu ciems]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kronvalda iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kuldīgas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kungu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kurzemes augstiene]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kurzemes iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kurši (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kāpu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kārlis Barons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kļavu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kūdra (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lakstīgalu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Latgales iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lauks]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lauva (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Laši]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Leimaņi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Leopolds III]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lielupe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Linezers]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lubānas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ludzas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lāči (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lāčupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Madaru iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Madonna]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Maija iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Maiļupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mara]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Marka]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mednieku iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mellupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Merkurs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mežabrāļi (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mežarija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Miurinīki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Motīvs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mstislavs Vladimirovičs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Murāni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mēris (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Neretas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Nometņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ods]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ogres iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Osis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozoli (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozolkalni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozolnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pandora (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Papardes]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pavasara iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Phoenix]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Poruka iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Poļu leģioni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Priekule (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Princips]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pēternieki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pīlādžu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pūces iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Raiņa bulvāris]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ratnieku upe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rauza]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Reņģe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Riekstiņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Roja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Roze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rubeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rubeņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rudupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rūbežneica]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rūpniecības iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Saka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sari]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Seda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Senators]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Seneka]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Serie A]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sidrabe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Silakrogs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Silupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Skatuve]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Skrunda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Smilgu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Solo]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Spīdolas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Stabulnieki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Stirnu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Stūra iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Stūres iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sublimācija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Suns (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sēlpils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tauriņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Teātra iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[The Game]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tirgoņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tolerance]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tritons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Trumpe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tukuma iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Turaidas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Upesgrīva]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Upmale]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Upuris]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vairogs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vecmuiža]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vecpils]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vecpilsētas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ventspils iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vienības gatve]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Viesturs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vilcāni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Viļumi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vārme]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vārpu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vārti (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vēju iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vēveri]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vēžupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vītols]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zagorskis]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zilonis]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zirņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zvejnieki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zvejnieku iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ābolu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ērgļu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ķīšupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Šarlotes iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Žokļi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[1992. gada olimpiskās spēles]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Aba]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Akmene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Akmenka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Alberts I]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Antonopole]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Artūrs Bērziņš]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Bikaunīki]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Birži]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Bērze]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Bērzs]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Cena]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Dubulti]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Dumpis]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Egļupe]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Frīdrihs III]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Fēnikss (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Gajova]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Gajs]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ganimēds]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Garoza]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Gauja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Heinrihs fon Gālens (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Jaunciems]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Jura Alunāna iela]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Jānis Pauļuks]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Jāņa Asara iela]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kalnmuiža]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kauja pie Turaidas]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kušķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kārlis Rubis]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kārlis Zariņš]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Lada]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Larjoha]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Lauciņi]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Leona Paegles iela]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Lira]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Lēvenas Katoļu universitāte]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Medņi]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Misisipi]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Misiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Nikolajs Radvils]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ozolaine]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ozolsala]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Pauls Kalniņš]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Prusts]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Rietumu frontē bez pārmaiņām (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Riki]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Seims]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Skujupīte]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Slobodka]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Spartaka grupa]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Stiglova]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Sunīši]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Susēja]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Transformeri]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Tukumana]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Tūja]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Urga]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Vaidava]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Valensija]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Viljams Gibsons]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Višneve (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Vīganti (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Zabolotje]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Zujeva]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Čači]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ēriks Džonsons]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ševčenko]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Apšukalns]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Apšukolns]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Artūrs]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Bresta]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Bērzgale (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Degļi]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Dobenieki]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Eglaine]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Grifins]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Iugulova]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Jevgeņijs Golovins]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Kompjeņas pamiers]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Kruifs]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Krūmiņupīte]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Lenons]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Lukna]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Luāra]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Sovetska]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Teksasas Universitāte]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Urla (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Eiropas kauss]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Jēgers (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Maierss]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Rītausma (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Zeļteņi]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Džeimss Bjūkenens]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Kaliksts]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Siksts]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Stīvs Makvīns]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Štjastnijs]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Aborigēni]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Afganistānas karš (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Arvīds Kalniņš]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Cekule]] || 3 || 1 || 4 |- | [[FIBA Eiropas kauss]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Galatasaray]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Jauns mēness (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Jaunība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Mandele]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Mazuri]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Nikolajs]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Piļskolns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Ronis]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Vaivads]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Ņūtons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Amēlija (filma)]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Atlass]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Brūveri]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Nacionālā galerija]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Celestīns]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Grejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Pijs]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Pāvils]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Hiperions]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Norma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4 |- | [[PH (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Stella maris]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Brants]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Dīzels]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Jūras mēsli (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Pivdenne]] || 2 || 2 || 4 |- | [[FA]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Fēlikss]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Opekalns]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Spice]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Suzuki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 4 |- | [[10. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[16. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[17. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[22. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[3. līnija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[5. līnija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[6. līnija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[7. līnija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abrupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abstinence]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aga]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aglonas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aiviekstes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizkraukles baznīca]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizkraukles kauja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizputes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizupes]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizupes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Akas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aklais ezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Akmenīca]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Akmeņsala]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Akāciju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aldaru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aleksandrs Popovs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aleksandrs Suvorovs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alkšņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alūksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alūksnes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Amata (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Amatnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ancīši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Andreja iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Annas Brigaderes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Annas Sakses iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Antropogēns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Apinis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Arkādija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Arsenāls]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Artilērijas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Arupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Asaru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Asko]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Astra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Atmodas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Auce (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ausmas]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Austrijas Elizabete]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Avoti]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Baiba Broka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Balbiši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Balvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Baranova]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Barovka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bauskas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Baznīckalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Benkavas grāvis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bezdibenis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Birzes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Birznieku ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bišu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bojāri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bolderājas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Borats (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Borussia]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Boļeslavs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Braslas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Brieži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Brīvības bulvāris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Brūkleņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bāliņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bārbeles iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bārbeļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bārs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bārta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bērzaune (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bērzaunes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[CSKA]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Caunu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Celtnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Centrālāfrika]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Cepurnieks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Cielavas (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ciems (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ciši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Cēsu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dagdas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Daibes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dakota]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Darba iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Daugavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Davis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Deglis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Delna]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Denominācija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Depresija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dikļu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dikļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dižgrāvis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dobeles iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dravnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Drosele]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Druva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Druvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Durbes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzegužu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzelzceļnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzeņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzierkaļi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzintars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzirnupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzirnupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dziļums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dārlingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dārziņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dārzniecības iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dīķa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dūrupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dūņu ezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[EST]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Eduarda Veidenbauma iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Efendi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Egļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ekspozīcija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Elejas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Enigma]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Esplanāde (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ezerciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ezermalas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ezeru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ežupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ferma]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Focus]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Formula 2 (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gaidupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gailova]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ganu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gardene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gemini]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gobu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gravitācija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gružupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grāveri (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grāvju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grīgs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grīva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grīšļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gvineja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Harijs Vītoliņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Herkuless (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Horda]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Hospitāļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Hāna]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Iecava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ikona]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ikšķiles iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Imanta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Indrāni]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Induļa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Inženieru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Istra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jaudzemi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jaunciema iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jaunzemi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jersikas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Johans Rīvijs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jordan]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Juris Silovs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Asars]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Balodis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Priede]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Vītoliņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jēkabpils iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jūras vārti]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kaive]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalniešu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalnu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalnāji]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalvene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kama]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kamenka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kampars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kandavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kaplava]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karagājiens uz Jersiku]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karagājiens uz Kursu]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karagājiens uz Nalseni]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Katrīna]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kauja pie Salaspils]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kaņiera iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kažoks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Klase]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kodols]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Koknese (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kosa]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kozlova]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krasti]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krauja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krimuldas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krāslavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krīvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kumelīšu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kurbads (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kurzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kuršu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kārklu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kārlis Jansons]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kārlis V]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kārlis Šmits]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Laimdotas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Laivu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lanka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lapzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Latvijas okupācija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Laukmuiža]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lauta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lazdu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lašupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Leonardo]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Leonards Latkovskis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lielbritānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Liepziedu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Liepājas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lilijas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Liliju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Linu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Livingstona]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lokomotiv]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ludza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lāde]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lēdmanes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lībiešu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līdumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līdums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līčupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lūzums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Magoņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mailīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Maltas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mangaļi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Marijas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazā Dārza iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazā Nometņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazā Smilšu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazā Šķērsiela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mednis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Medus iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Medņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Meldra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Melnezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mežupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mežāres ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Miezis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Min]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mirdzas Ķempes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mirnijs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Modra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mora]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mucenieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Muitas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Muižas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Musa]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mālkalni]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Māras iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mārtiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mārtiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mēness iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mērnieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mēsli]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mētru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[NCIS]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Nagļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Nagļu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Narcišu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Narvas kauja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Natrons]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Netta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Niedre]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Niedru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Noliktavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Novinki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[OM]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ogre (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ogrīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Olimpiāde]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Omega (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Oracle]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Orion]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ormaņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Oto]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozoliņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozolu ceļš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozolu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozolu gatve]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Oļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ošu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Palma]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Panemune]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Papardes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Parana (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Paritāte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pasaules čempionāts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pasaules čempionāts riteņbraukšanā]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Patversmes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pelikāns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Peso]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pieneņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pitoni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Planck]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Poguļanka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Prince]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pumpuru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Punduri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Punduris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Purvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Putnu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Puķu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pāce]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pērkons]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pērses iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pētera iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pēteris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pļavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pūpolu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rails]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rasas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ratinīki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Raunas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Reformu partija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Reiniki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Reja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rembates iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Republikas laukums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Revidents]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Revolver]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Riba]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Riekstu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rietumu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Roberts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Robežnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rubenis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rudbārži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rude]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rudzupuķu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rāceņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rāva]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rītupes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rūdolfa Blaumaņa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rūpnieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Salaspils (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Saliena (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Santos]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sarkandaugava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Satiksmes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sauleskalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Saulgriežu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Saulītes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Selga]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Selgas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Senču iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Siguldas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sila iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Silinieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Skaists]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Slimnīcas strauts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Slokas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sojuz]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sola (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Spilve]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sprīdītis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Spīdola (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stabu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Staburaga iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stadiona iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stende (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stigas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stradiņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stradiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strauta iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strautu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strazds]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strēlnieku ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strēlnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strēlnieku prospekts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stārķu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stūri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stūrīša iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sudrabu Edžus iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Suraža]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Svari (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sventāja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Svētes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Svētā Terēze]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sārcene]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sīļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sīļukalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Taivāna]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tallinas aplenkums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Taurupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Teodors Kalniņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Terminators]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tiksi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tilta iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tirgus laukums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tirza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tirzas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tosmare]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tērvete (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tērvetes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ubuntu]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ugra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Upenieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Urāns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Uzvara]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Užava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vaiņodes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valkas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valmiera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valmieras iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vanagu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varavīksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varis Krūmiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varonis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vasarnīcu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecpils iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecumi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Veipi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Veldze (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Venta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ventas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vidsala (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vidus prospekts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vienības laukums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Viesturi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Viesīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vieta]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Viktors Kalniņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vilki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vindzora]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Virsaišu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vizbuļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vizla (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Višķi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Višķu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Voldemārs Alksnis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vālodzes]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vārpa]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vāveru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vēži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vīksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vīksnas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vītoli (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Williams]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Winnipeg Jets]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zaķu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zaļesje (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zeltiņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zemgale (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zemnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ziedi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ziedoņa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ziemeļu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zilaiskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zilupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zirnis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Znotiņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zuji]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zvaigznes]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zvirgzdupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zvīņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zālīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zīlāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ābeļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ābols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Čērčila]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ērģeļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Īrija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ķeguma iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ķesteris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ķirzaka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Šķērsiela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ūdens iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[27. maršruts]] || 3 || 1 || 3 |- | [[AK]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aizpurve]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aizupieši]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aizupīši]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aleksandra Čaka iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Andrejs Kiriļenko]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Apšubeka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Austrums]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Baiga vasara]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Betmens (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Bihava]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Bite (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Boļeslavs II]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Brantupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Brebems]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Buļļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[C4H8O]] || 3 || 1 || 3 |- | [[C6H13NO2]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ciemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Cirks (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Daugavas stadions]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Dekāns]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Delagardijs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Dilmaņi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Dinamo]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Dogmens]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Drakula]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Džordžs Bušs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Džordžtauna]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Egļusala]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Emo]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Falanga]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Frīdrihs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Frīdrihs I]] || 3 || 1 || 3 |- | [[GT]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Garanči]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Godēns]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Gribuļi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[IOC]] || 3 || 1 || 3 |- | [[IT]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Iudreiši]] || 3 || 1 || 3 |- | [[JO]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jazz]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jura Mātera iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jānis Mileika]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kalni]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kandavas baznīcas]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kapteinis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kasablanka (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kolima]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Konstantīns]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kordova]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Krka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Krosno apriņķis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Laima (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Latvijas Jaunatne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Latvijas zemessardze]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Laurupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lazarev]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lemurs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lucerna]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lībietis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Līksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Maiers]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Maksimiliāns III]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Marija]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mellais strauts]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Memfisa]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Merida]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mežāres]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Minskas "Dinamo"]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mičels]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Monro]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nikodema Rancāna iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nikopole]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nora]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Norfolka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Novadnieki]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nāve (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Odumova]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Oskars]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Panzerkampfwagen]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pasaules kauss]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pauliņi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pavadonis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Petrovka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pilda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Plazma (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Prometejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pērses pagasts]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pūpoli]] || 3 || 1 || 3 |- | [[RSA]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rauda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rogoviki]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rui Košta]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ruži]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rīgas Preču stacija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[SCO]] || 3 || 1 || 3 |- | [[SI]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Seiļi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Sergejs Makarovs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Siņicins]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Slampe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Sproģi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Staudži]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Straujupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Strodi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Strūžāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Telma]] || 3 || 1 || 3 |- | [[The Hunting Party]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Tilde]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Tjerra del Fuego]] || 3 || 1 || 3 |- | [[UK]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ulrihs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Uzvaras diena]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Uļjanova]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vaive (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Varka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vašingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vilkupe]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vladimīrs Veiss]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vseslavičs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vējupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Zaiceva]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Zeļenogorska]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ādaži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Čārlzs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ģermānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ķegums (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Šķirotava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Žogotas]] || 3 || 1 || 3 |- | [[25. maršruts]] || 3 || 2 || 3 |- | [[45. maršruts]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Abaks]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Anrī I]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Atēnu "Panathinaikos"]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Austrumindijas kompānija]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Basets (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Biži]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Blūms]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Džons Adamss]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Faetons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Gerhards Dēnhofs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Greatest Hits]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Grodņas "Neman"]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Gubina]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Gārfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Harijs Poters un Nāves dāvesti (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Johans Georgs Švarcs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Kenedijs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Kerijs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Konrāds Šulcs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Kursa]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Lists]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Lūkass Krānahs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Meirānu ezers]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Mežareja]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Misūri]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Napoleons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Nezināmais]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Ostrovski]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Prinča Edvarda sala]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Pūces]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Reigans]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Riogrande (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Roberts Daunijs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Senžermēna]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Sosnīcas]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Stretforda]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Tiltagals]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Viktors]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Znūteņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Zobgaļsīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Zosēni]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Ārlingtona]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Ēriks Gustafsons]] || 3 || 2 || 3 |- | [[101 dalmācietis]] || 3 || 3 || 3 |- | [[2014. gada Pasaules kauss]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Bāze C]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Dziļezers]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Helmuts fon Moltke]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Helsinku IFK]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Imdžarra]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Jons Mačulis]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Jēkabpils baznīcas]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Maskavas "Dinamo"]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Maskavas CSKA (basketbola klubs)]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Moda]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Murads Ramazanovs]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Muāvija]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Nīls]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Piklers]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Straujumas Ministru kabinets]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Vårt land]] || 3 || 3 || 3 |- | [[1924. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Angļu-afgāņu karš]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Bostona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Dālderi]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Glāznieki]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Jaunjelgavas lauku teritorija]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Kauja par Rēzekni]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Ksena]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Kārlis I]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Leimaniški]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Minhauzens]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Patria]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Pulks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Ugāles baznīcas]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Ārons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Arājs]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Heaven's Gate]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Into the Void]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Kapucīni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Neimaijere]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Romnijs]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Sverdrups]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Tamperes "Ilves"]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Vējiem līdzi]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Līce (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Ogasta]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Pūpols]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Strumpe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Tumšupe]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Tēvija]] || 1 || 1 || 3 |- | [[1188 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1189 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[15. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[16. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[17. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[18. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[18. novembra iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1905. gada iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1984 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[27 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[4. maija iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[8. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[883 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[AKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[ATV]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Abavas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Abe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Acone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Acs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Acāliju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Adamovas ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Adzele]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ainavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ainažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Airītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aistere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aisteres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aiviekste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ak Bars]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Akaču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Akmeņstrauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alauksta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alberta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alberts II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Albrehts II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksanders]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandra iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandropole]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandrs (garīdznieks)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alfonso II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alfrēda Kalniņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alfrēds Vītols]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alises iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alkšņupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alkšņvalks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Allažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alnis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alojas baznīca]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alojas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alsungas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amalteja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amatas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amerika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amoliņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amsterdama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amulas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amālijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Andrejs Zaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Annas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Annasmuiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Anrī]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Antante (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Antonijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Antropoloģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aparāts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apgulde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apiņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apiņupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aptiekas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apšenieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apšupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Arhitektu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aronija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Arp (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aspazijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Asteru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ata Kronvalda iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atašiene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atbalss iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atmoda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atmosfēra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atriebēji]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atvari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Auces iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Audēju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Auglis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augstkalne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augstkalnes ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augstā iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augusta Deglava iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augustīns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augšiela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augškalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aulejas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aurora]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ausma]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Austrumi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aveņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Avotiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Avotkalnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aļņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Babītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bajārs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bakalaurs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baldone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baldones]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltais terors]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltezera iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltā kāpa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Banga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bangu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Barauka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baseina iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Basku zeme]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bazilisks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bebru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bebrupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bens Džonsons]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Berezauka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bergena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Berģuciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Beverīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bieči]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Birka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Birznieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bondari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borisova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bormaņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borovaja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Boļeslavs III]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Braslava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briede (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Brieksīne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briežu strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briežupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bruģa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Brāļu Kaudzīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Brīvzemnieku ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Buga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bumbieru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Burbulis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Burtnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Buru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Butāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Buča]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bāriņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bārtas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bāta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērziņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērziņu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzu aleja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzu ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzu muiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Būri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CARE]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CZ]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Candy]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Capri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Caunes]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Caunes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cegeļņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Celmu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Celtnieks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cenzors]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cepļa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ceru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ceļinieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Chemnitz]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cieceres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ciedru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ciklons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cimeļupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Citadeles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ciņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[DNS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dadzis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daglasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dainis Liepiņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dalbe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dambis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Datorvaloda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dauderi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daugavgrīvas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daugavmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dauguļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[David]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daļēji iegremdējams kuģis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Deivisa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Delfīns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dendrārijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Denims]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Depo]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Difuzors]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dimants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dinamika]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dorotpole]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dreiliņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Drustu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Družba]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dubna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dumbrāju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dundagas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dunduri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dunikas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Durbes pils]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzeguzes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzelzs Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzelzupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzilnas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzilnas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzimte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzirciema iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzirkaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzirnavupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzirnavupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērve (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērves (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērves iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērves purvs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērvīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dālderis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dārzkopības iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dūmu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dūre (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dūņezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Džordžs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ebola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eduards Andersons]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eglaines iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Egļupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eimuri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eiženijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eksporta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Elijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Elvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Emalja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Emīla Dārziņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Enerģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Engures iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Enkuru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ezere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eņergija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ežupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Fabrikas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Fox]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Francis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[GPU]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gailīšu strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gaiziņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gajeva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Galaxy]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Galvenā izlūkošanas pārvalde]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gambija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gamma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ganību ceļš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Garezeri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Garupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Garā iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gaskoins]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gavēnis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Glūdas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gnīdupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gobas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gorki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grafs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gravas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gravāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Graši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Green]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grendze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gribažas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Griezes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grobiņas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grodņas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grāveru ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grīziņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gulbene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gulbenes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gundars Bērziņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gvatemala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gāršas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hainds]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Halo 2]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hamburgers (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Heliogrāfs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Henrijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hermanis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hofa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Honorijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Humbolts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[IRR]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Iecavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ieva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Igate (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Igaunija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ikaunieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ilūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ilūkstes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Imanta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Imantu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indriķa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indriķis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indrānu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ineša iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Institūta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Intervāls]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Irbju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Irši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Isis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Istalsna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Itaka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ivanova (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ivans Vasiļjevičs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaguar]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Janova (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jao]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jasmīnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunpļavas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunsāti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunzemes]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Java]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Joslas platums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Juglas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Juno]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Briedis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Kārkliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Lūsis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Princis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Rapa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Strazdiņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jāņa sēta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jāņogu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jēkaba iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jūras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jūrkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jūrnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[KEV]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kadiķis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaijas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaiserwald]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaktu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalkūni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalmju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalnciema iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalnišķi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalpaki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalsnavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalupes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalējs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kangari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kannenieku strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kantora iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kanālu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kapitolijs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kapiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaplavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karagājieni uz Hariju]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karagājieni uz Sontaganu]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karasu]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karmena]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karogi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karātavu kalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Katedrāles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Katoļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaudzīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauguri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauguru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauliņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauņas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaķīši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaņupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kelvins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kino (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kleistu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kokles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kokneses iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kolnasāta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kolumbija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kondrāti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Konovalova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Konrāds I]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kooperatīva iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kooperācijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kopa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kopne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Korejiešu rakstība]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Korona]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Korpuss]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Korvete (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krastmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraujas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraujas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraukļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraukļupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kreimeņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krievciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krievupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kriķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krišjānis (uzvārds)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krogasēta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krusti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krustpils (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krustpils iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krūmu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krūze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krūzes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ksaverinova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kukulis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kurpnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kursīšu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kuzņecova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kuģu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kviešu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārklupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārlis II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārlis Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārļa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kļava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kļavusala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kūdras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kūdupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[L1]] || 2 || 0 || 2 |- | [[LNB]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Labradors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laidzes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laipu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laizāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lake Malawi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Landaus]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lapsas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lapsu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Latvietis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Latvijas vācu okupācija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lauri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lazareva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lazdonas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lašu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leidumnīki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leimaņu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leitāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lejas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lejas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lemešava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leopolds I]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lešeks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Libiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lidotāju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lidoņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Liedaga iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielais Kristaps (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielais dzintars]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielie Strodi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielvārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielvārdes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lienes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lihtenšteinas pils]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lipski]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Livonija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lobe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Logini]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Loja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Loka iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lorensa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lorupes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Loču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lucanus]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ludviķa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lugo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lāču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lāču strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdacis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdaku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdumnieku ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdzsvars]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līgatnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līgupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līksnas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvu laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvāni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvānu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līņu ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MER]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MOM]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MRO]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MTB]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maarja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Madonas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Makarovka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maksimova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Malduguns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Malnupeite]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maltas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mangaļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marienbāde]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marijas muiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Markova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marss]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Martas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Masa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mastu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Matrožu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Matīsa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maya]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazirbes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Dambja iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Dzirnavu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Kalna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Krasta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Kāpu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Pils iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Pļavu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Skolas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Stacijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Viršu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Čiekuru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mediators]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mediķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Medze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Meirāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Meistaru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Melderupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Meldru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Melleņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Melnais strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Merkūrijs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Merlins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Metīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Meža ceļš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežarejas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežciema iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežmala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežmuižas pagasts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežotnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežrozīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mihails Romanovs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mikrometrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Milzis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Minors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mirdzas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mizložņa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mičela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Modena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mori]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Morics]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Motoru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mugurupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Murjāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Muzeja iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Muša (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Müller]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mālpils iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mālu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Māris Ziediņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mārkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mārupes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Māsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mēlenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mēmele (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mērnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mērsraga iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mīlgrāvis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūmija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūrnieks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūrnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūza]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nabas ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nacionālā apvienība]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Naturālisms]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Naujenes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Naumova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nepilsoņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nereta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Neto]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Niedras]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Niedrupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Noliktavu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nomales iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Noras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nākotnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nīcas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nīcgales iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[OMA]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Odu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Odyssey]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oklā upīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Olaines iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Olgas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oms (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orbitāle (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orlova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ormaņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Osaka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Osinovka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oskara iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ostina (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oto III]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ozola iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ozolkalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ozolkalnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oškalna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ošupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[PAL (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pabažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Padure]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paegļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palangas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palejas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palestīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palmer]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Panama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paparde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Papile (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Para]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Parks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Parādes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paskāls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Patmaļnīki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Patriks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paulista]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pavlovska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paģiras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pedele (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pedvāles muiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pelnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Petrova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Piebalgas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Piekrastes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pieneņu vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pils laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pilsoņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pionieris]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pioņerska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Piparmētru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Piramīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Placebo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Platone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plātere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plāteres pagasts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plūdu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Po]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pobeda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pokrovska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pops]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ports]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Poči]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Priedaines iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Priede]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Priedes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Priekuļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Prūsis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pumpura iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pumpurs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puncuļova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pureņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pustoški]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puteņu grāvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Putras]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Putu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Putāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puškina iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pārslas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pāvila iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pēdas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pērkona iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pērnavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pērļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pētera Upīša iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pēteris Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pīzāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pļaviņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pšemisls]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pūre (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[RAF]] || 2 || 0 || 2 |- | [[REM]] || 2 || 0 || 2 |- | [[RFK]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Radio iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Radziņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ragana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rankas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rauna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rausis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reiki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reinholds]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reke]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reno]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Replikācija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Repši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ribački]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rietumu reģions]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rikards]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rio]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Riodežaneiro (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rionegro]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Robeža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Robežas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Robežnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Roga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rogovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ropažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rosica (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rotas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rozes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Roņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rudzu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rudzāti (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rumbula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rutki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rīdzene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rīgas 47. vidusskola]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rīgas apriņķa skola]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rītu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rītupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūbežupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūdupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūjienas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūpnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūsiņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūzvelta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[SKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[SOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sabiles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sakstagals (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sakņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salacas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salaspils iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saldus iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salenieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salnas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salājs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salāti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sankaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sanmigela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sanācija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sarkanā upīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sarkaņupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saturn]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sauleskalna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulrieta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulrietu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sauna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sautiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Savienība]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sedas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sekstants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sertīss]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sesavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Seski]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sestdiena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sharp]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Siena tirgus]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sila ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silagailis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silamala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silikātu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Siliņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silmala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sita (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skaistkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skanstes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skolotāju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skorpions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skroderis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skrīveri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skudra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skudras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skuja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skuju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sliežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sloka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sloku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Slāvu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Smiltenes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Smilškalna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Smārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Snova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[So Far Gone]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sofija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sokoļskis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sol]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sols (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Somi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Song]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spartak]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spaļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spilves iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spāres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spāru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stacijas laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Staiceles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stambula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Starptautiskā hokeja līga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Staru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stendera iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stiksa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stirbļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stirnas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stirniene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stops]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Straumes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strautiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strazdu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stropu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strumica]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strādnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stīgu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stūrīši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Substrāts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sudrabstrauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Suntažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Suži]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svars (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svaru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svece (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sveķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svētais kalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sārts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēkla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēkļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēlijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sīļupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sōla]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sūnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tadžikīts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tallinas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Talsu pagasts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tannenbergas kauja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tautas fronte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Taylor]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Telts iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tempels]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tesla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[The Wash]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tigrans Petrosjans]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tilti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Toma iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Torkova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Torņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Torņakalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tots (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Transs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Triko]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tumsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tutinova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tvaikoņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tālavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tālivalža iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tēce]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tērauda iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tērbatas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tērukšupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīklu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīnūžu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīruma iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīrumu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tūristu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[USA]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ufa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Uguns iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upenieku ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upeņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upmaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Uzvaras bulvāris]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vaidavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vairogi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vaivariņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vakara iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valmiera Glass VIA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valmieras lidlauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgā]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valsts sekretārs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valērijas Seiles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vampīrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vanadziņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vanagi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vanagupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Varta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Varšavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Varžupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vasariški]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vasku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vastselīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vecpilsētas laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Veidenbauma iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Veldres]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Veselības iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vesetas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vide]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vidzemes prospekts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vienoti Latvijai]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vienības iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viesītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viktors Tihonovs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilce (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilhelma Purvīša iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilkupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vinils]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vipinga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Virga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Virsaitis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Virši (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vista (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vitrupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vizbuļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viļānu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viļānu muiža (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vladimirs Petrovs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Volkova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vornupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vulkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vālodzes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārkava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārme (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vāveres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēja iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vējpuses salas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēršāda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēsmas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vētras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīgante]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīgriežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīksnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīnkalnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīteņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[X-1]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Yellow Submarine]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zabalotje (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zalcburga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zalkšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zariņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zasulauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaubes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaķis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaļkalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaļumu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaļēnu strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zemes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zemeņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zemgaļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziediņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziedoņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziemeļblāzmas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziemeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziemeļu rajons]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zilie kalni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zilupes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zivis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zivju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zolitūde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zujova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zukuli]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zunda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvaigžņu kari (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvejas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvejnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zviedru vārti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zāra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zāļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zēlande]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zīriņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zīverts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ābeļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Āboliņš (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ābrams (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Āpšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Āraišu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čabu grāvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čiekurkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čikāgas skola]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čilipīne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čuguna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čūska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ēnas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ēnava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ģertrūdes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ģimnāzijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Īsā iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Īves iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Īvāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķemeru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķikuri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķēniņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķēniņš (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķūģi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ļaudonas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ļermontova iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ņūporta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šahs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šaurā iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķilbēnu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķilteri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķēde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķēle]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ūdensrožu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ūdensvada iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ūdru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žagatu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žeļeznogorska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žogi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žubītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žubīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1956. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 2 |- | [[28. maršruts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[2 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[32. maršruts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[55. maršruts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[7 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[AU]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Akademija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Aksaja]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Aleksandrija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Alfrēds Kalniņš]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Alkohols]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Alma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Andromeda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Andromedas miglājs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Apšu sala]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Artigasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ass]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Atitlans]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Augstākā Padome]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Augusts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Baigais gads (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Balerīna (filma)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Baltijas Līga]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Baltijas kauss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Barcelona]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bloks]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bokāni]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Brensfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bungas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bērs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bērzi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[CE]] || 2 || 1 || 2 |- | [[CET]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Centra rajons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ceļojošais bruņinieks]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Cēzars]] || 2 || 1 || 2 |- | [[DO]] || 2 || 1 || 2 |- | [[DOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Departaments]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Doroteja Bīrona]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Dovera (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džons Deiviss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džordžija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džoto]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džungļu grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Egļuciems]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Emiļa Melngaiļa iela]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ezermuiža]] || 2 || 1 || 2 |- | [[FAO]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Falcon]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Fenrirs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Frīdrihs Vilhelms I]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Garezers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Garstērdele]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gejs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gibons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gliemjēdājčūskas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Goldberga]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gredzens (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gregorijs Džonsons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[HR]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Hanss Holbeins]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Hati]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Heidens]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Hercogs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ians Stjuarts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Itālijas A sērija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jaunsaimnieki]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jegorovs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jevgeņijs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Johans Kristofs Švarcs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jupatovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jānis Jurkāns]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jēkabpils luteriskā baznīca]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jūlijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kalnupīte]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kanzassitija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Katlakalns]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Keramika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kia (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kirhofa likumi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kirī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kloviņi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kolorādo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kopakabana]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LA]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LU]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Latvijas armija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Lavs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Leha]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Leo]] || 2 || 1 || 2 |- | [[MC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[MP]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Macumoto]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Maksimiliāns I]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Maksimiliāns II]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Maltečka]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Mark II]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Marks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Mena]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Miko Lehtonens]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Mira]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Modelis]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Modulis]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Moro]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Muldakmens (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Mērs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[NI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Nikola]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Nikolajeva]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Novaja]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Novomisļi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Nēķene]] || 2 || 1 || 2 |- | [[OMON]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Oda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Olivers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Orivesi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Oša]] || 2 || 1 || 2 |- | [[PM]] || 2 || 1 || 2 |- | [[PT]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pakuļezers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pasaules čempionāts rokasbumbā]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Peipiņi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Perkusija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Petrs Svoboda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Plaudis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Polo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Portlenda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Producents]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Putni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pērkoni]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pētri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pīrss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Qt]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Red]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Regbijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rietumindijas kompānija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rosbergs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rota]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rušenica]] || 2 || 1 || 2 |- | [[SC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Saigas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Salo]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Samara (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Samora (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sanpedro]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Santakrusa]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Santarosa]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Santjago (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sarkanais karogs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Selima mošeja]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Seti]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sidrabene]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sigurds (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sikihora (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sjerva (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skaidrīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skredeļi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skrinda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skābardis]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stolons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stols]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stružānu ciems]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Strēlnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stāmeri]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Subates baznīcas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Svešais]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Svikļi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sēļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[TAU]] || 2 || 1 || 2 |- | [[TI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tabūns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tallinas "Kalev"]] || 2 || 1 || 2 |- | [[The Best of Both Worlds]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tievināni]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Titāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tičīno]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Toms]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tuči]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Upesmuiža]] || 2 || 1 || 2 |- | [[VAN]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vaidavas ezers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Valērija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Valērijs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vanda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vasilijs Ulrihs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Veronika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vesels]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vita]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Viļa Plūdoņa iela]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vudss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vācijas Federatīvā Republika]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zaira]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zenit]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zušupīte]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zvirgzde]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Čemberlens]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Četema (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Čivava]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ķoniņciems]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ņujorka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Šarlotes tīkls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Škiņči]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Šķēles Ministru kabinets]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Žanna d'Arka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Žukova]] || 2 || 1 || 2 |- | [[5. simfonija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Abāss]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Agasi]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Atēnu olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Austrumu konference]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Bangora]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Belenijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Bērlingtona]] || 2 || 2 || 2 |- | [[C5H11NO2]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Desmitais tramvajs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Dītrihs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Eilers]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Errera]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Erīda]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Francijas impērija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Frīmonta]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Furkads]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Fērs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Glorija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Gumiļovs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Hadsons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Helsinku olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kardašjana]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kasels (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kauņas "Žalgiris"]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kemerons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kevendišs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Klīvlends]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Koševojs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kvenka]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Laval]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Lielākie ezeri]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Likums un kārtība]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Mahs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Margarita de Valuā]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Medoles strauts]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Menings]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Migels Anhels Lopess]] || 2 || 2 || 2 |- | [[NBA vērtīgākais spēlētājs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Neiespējamā misija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Neirats]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Neredzamais cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Niksons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Nordenšelds]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Ofiss (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Old School]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Parnavazs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Parīzes olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Pekinas Olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Pero]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Piorija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Puderova]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Renoldss]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rivjērs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rokfellers]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rubulis]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rēti]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Sadursme]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Santaana]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Saßmacken]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Sentdžonsa]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Skrienošais cilvēks]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Springfīlda]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Stērlinga]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Svētā Antonija kārdināšana]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Svētā Jāņa baznīca]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Sēdins]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Telavivas "Maccabi"]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Tiburona]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Tomašovas apriņķis]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Trido]] || 2 || 2 || 2 |- | [[US]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Vestsaidas stāsts]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Vladimirs Nabokovs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Zobena dziesma]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Īzaks Rabinovičs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Ņūmens]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Šellijs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Šlēsviga]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Švarcvasere]] || 2 || 2 || 2 |- | [[AS]] || 1 || 1 || 2 |- | [[ASP]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Agapets]] || 1 || 1 || 2 |- | [[BE]] || 1 || 1 || 2 |- | [[BO]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Boa Vista]] || 1 || 1 || 2 |- | [[CM]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Dobeles baznīcas]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Dravnieks]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Dzeržinska]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Franču—sīriešu draudzības un alianses līgums]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Friedland]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Gouda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Hodžsons]] || 1 || 1 || 2 |- | [[ID]] || 1 || 1 || 2 |- | [[IO]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Ilūkstes baznīcas]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Jānis Mencis]] || 1 || 1 || 2 |- | [[KY]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Kaļķi]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Kokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Kālija heksacianoferāts]] || 1 || 1 || 2 |- | [[LY]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Ladoga]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Leto (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Leu]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Lietuvas karaliste]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Longs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[MAC]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Manta]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Nešs]] || 1 || 1 || 2 |- | [[RE]] || 1 || 1 || 2 |- | [[RS]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Rancāni]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Rosenrot]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Rāzna]] || 1 || 1 || 2 |- | [[SIN]] || 1 || 1 || 2 |- | [[SU]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Salome (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Seilema]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Svetlana Mironova]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Sīga]] || 1 || 1 || 2 |- | [[TZ]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Tartu līgums]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Vendi]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Vidusezers]] || 1 || 1 || 2 |- | [[1. līga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1. maija laukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[10. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[10000 p.m.ē. (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[10 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[11. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[112 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[115 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[11 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[12. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[12 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[13. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[13. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[14. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[14 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1500 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1501 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1502 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1503 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1504 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1505 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1506 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1507 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1508 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1509 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1510 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1511 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1512 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1513 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1514 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1515 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1516 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1518 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1519 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1520 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1521 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1522 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1523 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1524 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1525 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1526 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1527 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1528 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1529 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1530 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1531 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1532 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1533 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1534 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1535 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1536 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1537 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1538 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1539 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1540 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1541 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1542 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1543 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1544 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1545 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1546 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1547 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1548 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1549 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1550 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1551 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1552 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1553 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1554 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1555 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1556 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1557 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1558 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1559 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1560 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1561 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1562 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1563 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1564 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1565 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1566 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1567 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1568 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1569 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1570 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1571 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1572 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1573 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1574 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1575 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1576 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1577 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1578 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1579 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1580 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1581 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1582 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1583 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1584 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1585 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1586 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1587 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1588 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1589 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1590 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1591 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1592 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1593 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1594 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1595 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1596 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1597 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1598 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1599 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[15 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1600 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1601 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1602 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1603 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1604 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1605 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1606 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1607 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1608 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1609 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1610 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1611 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1612 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1613 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1614 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1615 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1616 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1617 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1619 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1620 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1621 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1622 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1623 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1624 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1625 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1626 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1627 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1628 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1629 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1630 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1631 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1632 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1633 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1634 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1635 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1636 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1637 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1638 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1639 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1640 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1641 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1642 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1643 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1644 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1645 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1646 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1647 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1648 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1649 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1650 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1651 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1652 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1653 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1654 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1655 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1656 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1657 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1658 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1659 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1660 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1661 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1662 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1663 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1664 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1665 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1666 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1667 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1668 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1669 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1670 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1671 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1672 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1673 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1674 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1675 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1676 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1677 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1678 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1679 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1680 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1681 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1682 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1683 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1684 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1685 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1686 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1687 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1688 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1689 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1690 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1691 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1692 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1693 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1694 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1695 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1696 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1697 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1698 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1699 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[16 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[17. autobusu maršruts (Rēzekne)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1700 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1701 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1702 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1703 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1704 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1705 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1706 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1707 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1708 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1709 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1710 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1711 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1712 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1713 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1714 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1715 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1716 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1717 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1718 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1719 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1720 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1721 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1722 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1723 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1724 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1725 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1726 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1727 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1728 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1729 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1730 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1731 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1732 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1733 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1734 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1735 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1736 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1737 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1738 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1739 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1740 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1741 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1742 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1743 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1744 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1745 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1746 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1747 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1748 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1749 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1750 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1751 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1752 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1753 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1754 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1755 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1756 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1757 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1758 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1759 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1760 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1761 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1762 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1763 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1764 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1765 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1766 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1767 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1768 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1769 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1770 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1771 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1772 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1773 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1774 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1775 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1776 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1778 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1779 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1780 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1781 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1782 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1783 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1784 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1785 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1786 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1787 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1788 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1789 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1790 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1791 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1792 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1793 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1794 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1795 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1796 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1797 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1798 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1799 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[17 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[18. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1806 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1807 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1808 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1809 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1810 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1811 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1812 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1813 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1814 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1815 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1816 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1817 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1818 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1819 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1820 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1821 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1822 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1823 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1825 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1826 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1827 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1828 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1829 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1831 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1833 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1834 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1835 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1836 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1837 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1838 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1839 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1842 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1843 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1845 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1846 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1847 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1848 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1849 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1850 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1852 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1853 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1854 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1855 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1856 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1857 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1859 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1860 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1862 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1864 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1866 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1868 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1869 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1873 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1875 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1876 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1877 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1879 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1883 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1884 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1885 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1886 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1887 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1888 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1890 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1891 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1892 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1893 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1895 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1896 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1897 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1898 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1899 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[18 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[19. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[19. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1900 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1942 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1952 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1985 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1999 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[19 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[20. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[20. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[2000 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[2001 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[2012 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[20 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[21. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[21. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[21 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[22. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[22 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[23. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[23 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[24. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[24 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[25 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[26. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[26 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[28 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[29 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[300 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[30 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[33. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[39. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[3 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[40. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[404 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[4 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[5 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[6 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[8 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[9. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[9 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ALA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ARM (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ATF]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abulas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abuls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Admiralitātes līcis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Admirāļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aerobuss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aglomerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ainavu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Airu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Airītes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Airīšu grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aivars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizgārša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizpurieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizsargu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizsaules iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizvēja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizvēja salas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aišpuri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aišpūri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ajax]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akadēmijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aklezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmens iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmeņupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmiņupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandra Augstumi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrs Apsītis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrs Petrovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrs Vanags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Algoloģija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alpha Centauri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alsunga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Altene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alu lācis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ambeļu ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Amerikāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Amoliņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Amulets (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anastasija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ance]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ancāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Andrejs Bērziņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Andris Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Andris Vilks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anemones]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Animators (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anitas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Antons Ušpelis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Apriķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Apse (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Apses iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aptumsums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ardatovas rajons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Armands Zvirbulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arnolds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arnolds Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arodu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aromāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aroniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Artavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Artūra iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arvīds Ozoliņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asignācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asiņainā svētdiena]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Askari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asklepiāds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asote (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Astilbju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Astraja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Astras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atgāzene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atlantijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atlants (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atm]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atslēgvārds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augstroze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augstākā tiesa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augusta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auguste]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augustova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auguļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augšzeme]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augšzemes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auniņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aurupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aurēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Austrumeiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auzu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aviācijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Avotkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Avots (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aīda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aļhovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aļģirds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aļņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BAR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BEN]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BIS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BK Latvijas Universitāte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BSA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bada spēles (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baibas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bajāru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Balbišu kapi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Balta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltais nams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltais purvs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltijas stacija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltiņu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltā grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bara]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baraviku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barjersprints]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barkavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barneta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barona iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baseins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bass]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baterijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baņutas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beagle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beberbeķi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bebrenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Begoniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bekas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bella]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Belogorska (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beloje (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beludžistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Benaišu strauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berezina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berjozovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berniški]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bernāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bertolds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berģu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beržovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beverīnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beķeris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bharatpura]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bieranti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Biešu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Binde]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Biobio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Birkavs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bisenieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blankas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blaževiči (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blīdene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bogdāni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bokova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Boltmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bondaru ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bora]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bordo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Borovije]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bramberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bramberģe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Branti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brekšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brenkūzis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bretaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brisbena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Briņģi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brocēnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Broka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bronki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bruņinieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brēmenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīveri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīvzemnieka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīvības piemineklis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Buferis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bukultu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bukupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bultu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bumbiere]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bundeslīga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bunge]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Burtnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Burvis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Buļļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bādene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bākas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bāliņu grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārbele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārtuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bēne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bēnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērstele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērtulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzaine]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzaines iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzgales ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzkrogs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzlapes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzlapu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bīskaps Alberts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[CAF]] || 1 || 0 || 1 |- | [[CFA franks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[CK]] || 1 || 0 || 1 |- | [[COM]] || 1 || 0 || 1 |- | [[CST]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Carlisle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Carnikavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Celtniecības iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Centra dīķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Centrs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Centrālā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepurnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ceraukstes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cesvaines iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cidoniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ciecere (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cietokšņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cigoriņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cimzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Circeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cirsmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ciskāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Citadele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Columba]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Comet]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Commons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Corona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Crosby]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cukura iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cukurs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cēres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cīniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cīravas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cīrulīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cūku mēris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[DSS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[DTM]] || 1 || 0 || 1 |- | [[DZ]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dadžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dagda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dago]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dagunova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daiga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daile]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dainas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dalbes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dankeri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Danski]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daugavieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daugulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dauguļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daumants Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Degumnieku ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Degļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Deimoss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Delfi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Delta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Demo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Deva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Devil and Men]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Diena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dienvidāfrika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dignājas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dimitrova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dinaburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dinamo stadions]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dispersija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Diāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dižozolu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dmitrijs Medvedevs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dobra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dobupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dolgojes ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dolārs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dominiks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Donatello (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Donbass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doom (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Draudavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Draudzība (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Draugi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dreiliņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Drina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Drisa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Drujas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Druvienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Duboviki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubrovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubultu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ducis ir lētāk (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dukuļeva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dumpe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunalkas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunduru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunski]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Duntes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Durbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dvorišče]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dvīņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzelme]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzelmes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzenīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzerkaļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzeņagols]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzilna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzilnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzintara iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzinējs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dziras]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzirnavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzirnavu upīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzirnezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzērveņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzīvības koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dāla]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dārzciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dārziņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dārznieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dūņezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dūņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džeimsa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džeimss II]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džordžs Millers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džordžs V]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[E40 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[EDS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[EEZ (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ETH]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Edgars Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eduards Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eduards Āboltiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egļova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egļukalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eifels]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eisaki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eivona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eižens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elektronika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elektrības iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elizabete]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elizabetes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elkoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elkšņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elkšņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elstes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eltons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Embūtes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Emma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Emīlijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Enerģētiķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Engure (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Estonia]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Etnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Europa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Evita]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Evolūcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Explorer]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezeriņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezermala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezernieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezernieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[F1]] || 1 || 0 || 1 |- | [[FAI]] || 1 || 0 || 1 |- | [[FIS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fakultāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fazānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Feldbergs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Felkerzāms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fermā teorēma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Festivāla iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fiesta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fjodorova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fleksija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Flokšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Flora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Flotes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fokina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Forth]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foster]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foļvarka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foļvarkas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foļvaroka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frailty]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Franklins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Franz Ferdinand]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Franča Trasuna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Froli]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frolova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frīdrihs Augusts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fulda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Futbols (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fīnikss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[GB]] || 1 || 0 || 1 |- | [[GBA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[GE]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gadalaiki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gagarina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaileiši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaileņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gailis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaismas prospekts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaiļezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaiļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gala iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Galdnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Galileo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Galle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gandijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gao (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gara]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Garbari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Garciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gardenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Garkalnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gatves iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gerhards]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gerrero (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gints Bērziņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gleznotāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Glika iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Go]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gobas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gobi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Golcs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Golf]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gors]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gothards]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grafa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Granada (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Granāta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grasis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grauds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Graudzāles]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grave]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gravu dīķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grega dienasgrāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Greisa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gribusti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grieķija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Griguļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grozas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grāvja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grīzupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grūbe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundega]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundegas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundegas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundegu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gustavs Bauers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Guta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gāršas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[H2O]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ha]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hameleons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hamilton]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hamm]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hanzas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Harijs Poters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hauss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Heilundzjana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Heinrihs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Helena]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hercberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Herma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hess]] || 1 || 0 || 1 |- | [[High School Musical]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Himalaju lācis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hobits (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Holande (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Holiday]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Holta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hop]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Horodišče]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hull]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Humboldt]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hāga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hērts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ITU]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ia]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ieriķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ievu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[If]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Igaunijas arhipelāgs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ignalina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ignatova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Igo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilza]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilze Liepa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilzes ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilziņu ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Imulas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Indiānis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Inta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Invalīdu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Inču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irbenāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irbupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Iridium]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Iris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irlavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irvine]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Iršu pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ivatani]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izabella]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izstrādātājs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izvaltas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izēra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ičikava]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jana]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jans Brēgels]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Japets]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunalūksnes ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunatnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunaudzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaungaiļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunjelgavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunokra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunpils iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunsaules iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunā sādža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaņa Rozentāla iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jegorova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jeloustona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jeri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jezupova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jeļņa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jodupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Johans Eks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Johans Stenders]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jomas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jonāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jorzova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Josta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jugio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumiķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumpravmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumtiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumurdas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juneļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Junkers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jura Ozola iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Jansons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Jurjāns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Karlsons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Riekstiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Zariņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jurģi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jurģu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jurīši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Justs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Andersons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Blūms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Breikšs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Gailītis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Krastiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Matulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Polis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Rudzītis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Siliņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Skrastiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Sīlis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Vanags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Zariņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jātnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāzepa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņa Daliņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņa Endzelīna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņa Jaunsudrabiņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņa Poruka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņupītes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jēkabs Jansons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jēkabs Nīmanis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jūnona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jūrmala (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kabinda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kadiķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kadrs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kagajana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kajaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaktiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaktusu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalifornija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalla]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kallisto]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalnamuižas pagasts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalngales iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalnsētas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalpaks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalvenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalvis Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalviši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalvāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kameņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kamēliju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kantona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kantons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kanāla iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kapsētas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kapu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kapu kalns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Karalis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Karte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Karteča]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kartupeļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kasai (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaspari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaspars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Katlakalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Katrīnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kauja pie Kokneses]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kauja pie Saules]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kauņas "Žalgiris" (futbols)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazaks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazanova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazarmu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazieri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazimirovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazinci]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazusala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaķīši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaļvi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaļķupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kažemāki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kažoki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Keiseļova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Keiši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kerbers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kibo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[King]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kingstona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kirova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kita (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kitkova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klaipēdas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klasiskā mitoloģija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klauces ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klaudijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klaviatūra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kleins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kleisti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klijānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klints iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klostera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klīve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klīveru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klūgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Knuts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koagulācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kobilka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kokle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolivaņa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolkas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolkasraga iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolomosti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kompass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kompānija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Komunālā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Konglomerāts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kongo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Konka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Konstanca]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Konstruktīvisms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Korsikova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Korts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kosas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kovališki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kovšu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kozlovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koškina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kraukļova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kreiči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krievija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krieviņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krievs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristapa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristaps Valters]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristaps Zariņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristceļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristīne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krivošeji]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krišjānis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Križovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krokusu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kross]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kroņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krusas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāslava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāsotāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāterezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāčupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāčupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krēsla (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krēslas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krīviņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krūkļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krūtis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kuba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kudrova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kukari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kukuči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kulons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kupers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurdistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurmenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurmju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kuģinieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kušneri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kušņeri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kvadrāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kvēles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kālija laukšpats]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kāpa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārkliņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārklumuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Balodis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis III]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Liepiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Pētersons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Seržants]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārļa laukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kāršupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kāzas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kļovi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kūlu strauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kūrorta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[L2]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LCD]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LLA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LPSR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LV]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laboratorijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Labradora]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Labraga iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laibach]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laime (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laimes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laivinieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lakstīgalas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lambert]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Landau]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapegļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapotnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lassiter]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Last Christmas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lata iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latvijas augstskola]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latvijas izlase]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laube]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laukakmeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lauki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lauma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laumu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Launkalnes ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lazda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lazdiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lazdukalna ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laņģupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lašu pagasts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lefkoju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leitis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lejas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lejasmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leko (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lelle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lem]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lemešova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leopardi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leopolds II]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lestenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Let It Be]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leņķa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liberts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lidija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liedags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielais laukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielais prospekts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielciems (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielgabalu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielmežnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepkalne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepkalni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepu aleja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepziedi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liesmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lietuvēns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Likums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lilastes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lillekila]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lilliju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lima (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Limbažu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Linkolna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Linkolna sala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Linkolns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lipaiķi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lipuški (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Litenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liverpool]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Livingstons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Loborži]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Locupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lokomotīves iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lomonosova iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Londonas lidosta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lost Highway]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Louzi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lubeja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ludvigova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ludvikova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lugano]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lugaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lugi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lukne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luksemburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lukss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lupīnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lācupi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lādezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lāna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lēdurgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lēpju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lībieši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lībvalks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līdaka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līduma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līgatnes papīrfabrika]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līksnas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līkā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lītaunieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lītaunīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līvciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līves]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūcija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūisa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūsis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MDA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MI]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MIPS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Madagaskara (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Magone]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maija Eglīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maizes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maiznieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maiļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Makarova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Makuši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Malienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Malnais grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Malnavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mamma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mana dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mančestra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[March]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Marjanova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Markovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Masbate (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maskavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maslova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Massa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Masson]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mateļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mathematics]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Matisāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Matuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazais ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazais princis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazie Joksti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazirbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazlēpju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazsalacas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Ceriņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Gaismas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Gaujas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Jaunā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Krūmu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Kungu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Kurzemes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Lauku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Mētru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Ozolu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Parka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Priežu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Rožu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Rīgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Senču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Sila iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Sporta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Vaļņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Zeltiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Ziedu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Zvejnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā nāriņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mačāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mašīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mediāna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Medības (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Meiju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Meitene ar pērļu auskaru (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melbourne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melbārži]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melderes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melderi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melderu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais metāls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnsila iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mencu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Menzies]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Merķeļa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Meža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežaparka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežavepri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežinieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežrijas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežrožu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežsargu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežāre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežāres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Middlesbrough]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miesnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miežu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miglas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mihalova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mijadzaki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mikronēzija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mikroskops (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mildas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mir]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Misas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mitau]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miķeļa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miški]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mokša (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mol]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mores iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Morfoloģija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Morioka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Morris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mozus (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mucenieku ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mucenieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Muižniece]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murdu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murjāņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murray]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mākoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mālupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārciņa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Māris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārstaļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārtiņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārtiņš Sesks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārtiņš Vērdiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mēle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mēmeles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mētras (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mīlenbahs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mūsas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mūsu Tēvs debesīs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[NBA lokauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[NPD (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Naga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nakteņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Namdaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nameja gredzens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nameja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Namiķi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Neatkarības karš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Neisa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nelsona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Next]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nezināmā]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Neļķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nikolaja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nikolajs Korfs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nimfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Niša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Noah]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Noma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Norupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Norupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Norviča]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Novarra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Novomoskovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Novonikolajevska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nākotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nāras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nātre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nēvijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nēģu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nīcgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nītaures iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[OBE]] || 1 || 0 || 1 |- | [[OSC]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Obama]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Obas līcis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ojāra Vācieša iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Okinava]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oklais ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oktets]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olaine (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olīvu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Online]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Opera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orbīta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orfisms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orhideju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orānijas Vilhelms (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ostas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ostupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Otas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ozolkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ozolnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oļģerts Krastiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[PDF]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paceplīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Padomju Latvija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pagasta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paipalu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pakalni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pakalnieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pakalniešu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palasta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paleju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palmu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palsas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palīdzības iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pantera]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paparžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Parhomenko]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Parka aleja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Partizānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Parīzes Dievmātes katedrāle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pasauļu karš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Passat]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pastiprinātājs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Patmalnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Patmalnieku ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Patons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paul]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paula Stradiņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paula Valdena iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pauniņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pauri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paurupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pededzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pelčupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pelši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pendžāba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Peoniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pereira]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Perejaslavļa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Personālais dators (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Peterss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Peļņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Peņģi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piejūras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pielaide]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piestātnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pilsezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pilskalnes ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piltenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pionieri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pirts iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piļkas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Planica]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Platones iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plecs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plieņupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pliešova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plimuta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plostu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pludmales iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plūmju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Podnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Podupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Polgāra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Poltergeists (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pope (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Populus]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Poļakova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Preiļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Premjerlīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Principia Mathematica (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prinss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Progresa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Progress]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prokops]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Promenādes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Propāndiols]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Proteīni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prāmju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prēdeļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prīmulu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prūsija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prūšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pudāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pugači]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Puisāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pulkarne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pumpuri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pumpēni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Puncuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pupa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pupiki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Purniņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Purva iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Purvciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pustoška (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Putra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Putrāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pušča]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pāns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pārmiju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pārupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pārība]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pērkones iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pērļupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pēteri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pēteris Balodis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pētermuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pēterupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīpeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīrāgi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīrāgs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pļaviņas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūdnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūriski]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūrisms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[RA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[RO]] || 1 || 0 || 1 |- | [[RSS (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rabova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Radio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Radiomāja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ragi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rainis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raiskuma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Randu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ranka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rapa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rapšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rasas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raudas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raudinka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raudupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ražas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reims]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rencēnu ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rendas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reprodukcija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reps (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Republikāņu partija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Revenge]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reģenerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reņģu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Riesti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rieva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rikova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rimši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rinda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ripa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rite]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ritiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rizoto]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Riņķa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Roberts Ozols]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Robežniece]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Robežupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rojas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Roka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Romanovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Romblona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Romāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ronaldu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ropaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rosme]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rotu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rozītes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Roņsalas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rožupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rubene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rubeņu ceļš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rubuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ruby (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rucavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudens iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudukova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudzi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rugāji (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rumbas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Runči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rush]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ruskuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rust (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rutuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ruļļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ryle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rācenis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rāmavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rātslaukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rāznas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rēzes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rēznas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rītausmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rūkas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[SLO]] || 1 || 0 || 1 |- | [[SVN]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saigona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sakarnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sakaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sakne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saktas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salacija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salamanka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salienas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salmaņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saloči (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Samars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Samteņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanfernando]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanhuana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanmarīno (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanpaulu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sapņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarkanmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarkanā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarkanā upe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sars (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sasunas Dāvids (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Satekles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Satori]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saturns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Satversmes sapulce]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saulaine]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saulkrasti (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sausinīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saūds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sebu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sedna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Seklis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Selenīts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Semjonova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Senatnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Senlejas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Senna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sesks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sesku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Siena iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sienāžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Signum]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sikspārņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sikšņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silagals]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silaunieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silavas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Siliņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Siliņupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silmaču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silvija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Simon]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Simona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sirēnas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sistēma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Siu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sivēnu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skaista (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skaistas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skautu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skaņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skradeļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skrundas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skrīveru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skudru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skujenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skuki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skultes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skābe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skārboro (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skārņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slipknot (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slocenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slucka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slēpotāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smagais metāls]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smani]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smilga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smilšbekas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smilškalnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sniegbaltīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sniķere]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Snow]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sofijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sološu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sondori (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sonāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sosnovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sperga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sphaeriidae]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spilva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spogulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spole]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sporādu salas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spriegums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sprukti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sprīdīša iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sprīdīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spēks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spīķeru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spūles]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spūlis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Staburadze]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Staburags (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stabuļnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stendes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stenfīlda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Steķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stiglova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stihija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stirnezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stokholmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stolbovoja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stopiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Straupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strauti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strautnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strautupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strazdupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strenču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strīķupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strūgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Studentu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stulbais ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stulbezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stučka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stāmerienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stāvā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stērstu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūrmaņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūrīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sudraba iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Suitu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sula (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sumburciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Susekļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Susējas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Suvorova iela (Daugavpils)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svente (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sverdlovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sviļpova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svētais Antonijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svētais Miķelis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svētiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svētupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sway]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sējējs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sēme (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sēravotu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sētas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sētas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sēņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīgu dzimta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīkā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīpolu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sūnupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sūra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[TNT]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taimira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taisnā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taisnīguma partija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Talsu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tarna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taro]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tartakas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tartaks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tatjana]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tauriņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tautas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tautas partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taškurgana]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tebras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Teika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Terors]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Teteru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Texas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[The Social Network]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tiesību bils]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tigra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tilts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Timšāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tira]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Titurga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tobago iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tomass]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tomēni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tonijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tonis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tony]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tor]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tornis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Torpedo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Torņkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Torņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tovša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trampa tornis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trance]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Transporta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trauma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trepe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trigeris (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trikātas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tripole (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tropi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trūpi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tu]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tumba]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tura]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turlava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tutini]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tvaika iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tējas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tēraudu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tērces iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tīreļa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūjas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūjas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ubogova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ugunsdzēsēju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Undīne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ungerns-Šternbergs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Unguri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ungurmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upenieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upesciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upeslīči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upmala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upurkalns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Urgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Uriekste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Usmas baznīca]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Usmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Uzvaras piemineklis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[VEF (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[VFR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaboļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vacumnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vadoņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vads]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaidelotes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vainagu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vairoga iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaivaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaivodi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaiņode (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valaiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valdemāra iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valdeķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valentīna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valentīns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valguma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valmieras ģimnāzija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valpene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valsts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valsts mākslas muzejs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valteri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valverde]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vanga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vangažu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varakļānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varavīksnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varkaļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varuna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varžupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vasaras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vasarnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vasiļjevka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecais ceļš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecstropi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecvagare]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vega (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Veldres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Velna klēpis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Velnezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Velsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Verdena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vestienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Victoria]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vidrižu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vidusmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viesturu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vietalvas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vijolīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viktorijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilces ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilciņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilhelmīne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viltusdmitrijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vimba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vimbas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vircavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virdžīnu salas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virsis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viskaļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Visvalža iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vizlas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļakas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļuma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vladimirs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vladislavs I]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Volhova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Voroņeža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Voveri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vācietis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vālodžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vārds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vārpas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vārzava]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vāsa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vējavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vējdzirnavu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vērdiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vērsis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēršmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vētra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vētru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēzenberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēžupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīlipa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīnkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīnogu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vītiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīžona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Warriors (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zabegi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zagorje]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaharova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zalāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zanes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zanzibāra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļmežnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļumi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeltiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeltkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemitāna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemitāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemītes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zentenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zenīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zepi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeļči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeļļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ziedonis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ziemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zilais valis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zileņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zinta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zirgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zizma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zodiaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zundi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zutēni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zušu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvaigzne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvanu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvirbulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvirbuļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvārtas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zīlīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zīlīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zīļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[¥]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ābele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ābelīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ādams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ādažu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ādmiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ālave (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Āres]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ārija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ātrums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čakstes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čandra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Černova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Četri balti krekli]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čeveri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čikste]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čornaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čudarīne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čuksti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ēriks Jēkabsons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ērkšķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ēveles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ģederts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ģints]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Īrisu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Īslīces iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Īvandes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķekava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķekavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķieģeļceplis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķieģeļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīpsalas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīšezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīšezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ļovāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šalkas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šalku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šarlotes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šauri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šenberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šternberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šķēdes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šķērsu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šķūņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šūna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdeļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdrupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūzulova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūzuļnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žabinka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žagaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žeikari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1928. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1932. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1936. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1940. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1944. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1948. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1952. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1960. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1964. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1968. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1972. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1976. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1980. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1984. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1988. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[A1]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ABC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ALG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ARA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ada]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ahmeds]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Aizputes baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Akbars]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Akcija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Alba]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Aleksandrs II]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Alfrēds Verners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Alkantara]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Anastasijs I]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Andrē Zeme]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ans]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Antoniški]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Antons Rubins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Artjomovska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Aru]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atcerēties visu]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atgriešanās paradīzē]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atletico]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atpakaļceļš]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ave Sol]] || 1 || 1 || 1 |- | [[BA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[BAM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Baiļu rags]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Baltazars fon Kampenhauzens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Balzams]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Barbarosa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bauskas baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Beks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Belgradas "Partizan"]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bellingshausen]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Beloje ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bicepss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bizantija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Blažģa ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Blūmingtona]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bortnīki]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bāskervilu suns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bērza]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bīns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C18H30O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C18H32O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C18H34O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C22H42O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C2H4O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C2H4O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C2H6O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H4O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H6]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H6O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H6O3]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H8O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H10O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H4O4]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H6O3]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H8]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H8O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C5H6O4]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C8H8]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CAR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CD]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[COS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Celsijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Centrālā Kordiljera]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Centrālā province]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Cepelīns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Cīņas klubs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DJ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Dagdas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Daugavpils baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Denver Nuggets]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Devenporta]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Drams]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DreamWorks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džeimss Meisons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džinna]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džoja]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džonstauna]] || 1 || 1 || 1 |- | [[EG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[EPO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ET]] || 1 || 1 || 1 |- | [[EU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ebots]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Eiropas izaicinājuma kauss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ekstāze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Elektra]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Elsnica]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FJ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FK Borac]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Frankfurte]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Fukuokas lidosta]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GD]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GQ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Galindez]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gazele]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gelasijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gobustana]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gossip Girl]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gotfrīds]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gould]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Greiema sala]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Grobiņas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gulbenes pils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gvadalahara]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HAP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Halloween]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ham]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hel]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Heršels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hidroksils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Holivuda]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hārdkors]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IBA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IQ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Igors Novikovs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Iluzionists (filma)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Isana]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Itālijas variants]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Izolators]] || 1 || 1 || 1 |- | [[JE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jorkas Universitāte]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Juárez]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Annuss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Krēsliņš]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Šipkēvics]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jāņa vēstule]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kabelis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kamara]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kaķene]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Klio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Komsomoļska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Konservatīvā partija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Konstantins Karakacanis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kori]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krasnoarmejska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krekeliškas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kroņmuiža]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krēsle]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kuldīgas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kumpinišku ezers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[København]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kārlis Būmeisters]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kārlis Gailis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kārlis fon Zīverss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LAC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LMA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LPP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[La Vérité]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ladislavs Krejči]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ladusi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Laplata]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lasels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lata jubilejas monētas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1924. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1928. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1936. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1992. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvijas rekordi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leina]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leonards]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leviatāns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lidijas Samuilovas iela]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lieliskais septiņnieks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lielsalas purvs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Liepājas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Londonas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Londonderija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ludzas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ME]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ML]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MON]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MQ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MT]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MUS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MX]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Maestro (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Magelāna mākonis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Makinlijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Maksimiliāns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mamma Mia!]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Manats]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mandžūru kandidāts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Manghistau]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Marija Fjodorovna (ķeizariene)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Marko Rosi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mazsalacas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mazās sievietes]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Maļinovka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Meinlenda]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Melnie Ziemassvētki]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Melnā atraitne]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Melvila sala]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Modunjo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Moshpit]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Māni]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mārlovs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mārtiņš Meiers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mēza]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NIC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NZ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Neretas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Normāli cilvēki]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Nostalģija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[OS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Oniši]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Opoles apriņķis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PER]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pamatinstinkts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Paģiri]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pedālis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pikārs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pinokio]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Plosta tilts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Plutons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pols]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pop]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Powiat nowodworski]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Primorska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Priozerska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pāvilostas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pērkoņkalve]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pūtkas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[QA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Raffaello]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rezultatīva piespēle]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ribnica]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rietumu province]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Risks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Roberts Rosens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rojas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rot]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rumba]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rēzeknes baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rēzeknes katoļu baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rīgas Garīgais seminārs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rīgas Svētās Katrīnas baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rīme]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SD]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ST]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SZ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Saite]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Salas ezers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Saldus baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Samanta Smita (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[San Martín]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sanita Pušpure]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Santamarija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Santiago Bernabéu]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sarkanais pūķis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Satversme]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sempls]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Siesarte]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sivukaka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Skarlati]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Skins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Skots]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Slepkavība Austrumu ekspresī]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Spa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[St Albans]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stare Mesto]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stenlijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stokholmas AIK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Svetlana Savicka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sūsa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TEL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TIB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TJ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TT]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Taidžou]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Taksis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Talsu baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tautas Balss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tempļa kalns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Teodors Debners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[The Ladykillers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[The Punisher]] || 1 || 1 || 1 |- | [[The Walking Dead]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Thr]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tiesu pils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tiserāns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tokijas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tomasa Krauna afēra]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Turkmenbaši]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tēbas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tīlings]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UMA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UZ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ujuni]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ulmaņa Ministru kabinets]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Utis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vafa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vasco da Gama]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vasks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Velda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Velsas Prinča sala]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vents]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ventspils Svētā Nikolaja baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ventspils baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vera]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Veremi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Verners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vilciens uz Jūmu]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vinči]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Viola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vjenna]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vladimirs Žarkovs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vordauka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vostok-1 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[WF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[WS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Weissensee]] || 1 || 1 || 1 |- | [[West]] || 1 || 1 || 1 |- | [[XC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[YE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ZA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ZM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ZW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zalcburgas "Red Bull"]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zilais purvs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zonde]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Émilie Simon]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ābels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Čehoslovākijas sadalīšana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Čehs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Čerepova]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ērls]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ģimene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ļetkas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ņikoļska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Šarko (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Šors]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Švitene]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Žīgurova]] || 1 || 1 || 1 |} <!-- LIST END --> == Problēmas == Zināmās problēmas (iespējams, tās tiek risinātas!): * Dažas nozīmju atdalīšanas saites var vest no veidnes {{tl|citas nozīmes}}, tātad tās jālabo nav * Uz dažām nozīmju atdalīšanas lapām ir izveidotas pāradresācijas, kas arī tiek skaitītas kā saites [[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts|Nozīmju atdalīšana]] 51nbz6m3c3xpsjqiy7cun5q5js6mw4q 0 291520 4521707 4473024 2026-09-13T15:15:22Z ~2026-49572-09 150293 Levante šosezon jau spēlē La Liga 4521707 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FAC400 | bg_color = #005CA5 | nos = ''Levante'' | logo = [[Attēls:Levante UD logo.svg|150px]] | pilns = ''Levante Unión Deportiva, S.A.D.'' | iesauka = ''Les Granotes'' (Vardes) | pilsēta = {{Vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}} | dib = 1909 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 9 | stad = ''[[Ciutat de València]]'' | ietilp = 25 534 | prez = {{flaga|Spānija}} Kiko Katalāns | tren = {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Kaštru]] | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] (''La Liga'') | sez = [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 16. vieta | pattern_la1 = _levante2526h | pattern_b1 = _levante2526h | pattern_ra1 = _levante2526h | pattern_sh1 = _levante2526h | pattern_so1 = _levante2526hl |leftarm1 = 661424 |body1 = 222730 |rightarm1 = 661424 |shorts1 = 222730 |socks1 = 222730 |pattern_la2 = |pattern_b2 = |pattern_ra2 = |pattern_sh2 = |pattern_so2 = |leftarm2 = |body2 = |rightarm2 = |shorts2 = |socks2 = |pattern_la3 = _levante2526t |pattern_b3 = _levante2526t |pattern_ra3 = _levante2526t |pattern_sh3 = _levante2526t |pattern_so3 = _levante2526tl |leftarm3 = b0ecb5 |body3 = b0ecb5 |rightarm3 = b0ecb5 |shorts3 = b0ecb5 |socks3 = b0ecb5 }} '''''Levante Unión Deportiva''''', biežāk zināms vienkārši kā '''"Levante"''', ir [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Valensija (Spānija)|Valensija]]s. Klubs ir dibināts [[1909]]. gadā, pašlaik spēlē Spānijas futbola čempionāta [[Spānijas futbola čempionāta augstākajā divīzija|Otrajā divīzijā]] jeb ''La Liga 2'' un mājas spēles aizvada ''[[Ciutat de València]]'' stadionā. == Vēsture == Klubs tika dibināts 1909. gada 9. septembrī kā ''Levante Fútbol Club'', nosaukums ''Levante'' tika aizgūts no vietējās pludmales. Sākotnēji komanda piedalījās reģionālajā [[Valensijas apgabals|Valensijas]] līgā, 1927.-1928. sezonā izcīnot 1. vietu. 1935. gadā [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausā]] klubs aizkļuva līdz pat pusfinālam, uzvarot tādas komandas kā [[Valencia CF|''Valencia CF'']] un [[FC Barcelona|''FC Barcelona'']]. 1937. gadā tika izcīnīts Brīvās Spānijas kauss. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā tika nopostīts kluba stadions, bet citam pilsētas klubam ''Gimnástico'' gāja bojā lielākā daļa no komandas spēlētājiem. Rezultātā abi klubi 1939. gadā nolēma apvienoties ar nosaukumu ''Unión Deportiva Levante-Gimnástico'', divus gadus vēlāk to nomainot uz ''Levante Unión Deportiva''.<ref>[http://es.levanteud.com/historia-estadio.html Levante UD — Historia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140912150411/http://es.levanteud.com/historia-estadio.html |date={{dat|2014|09|12||bez}} }} {{es icon}} Vēsture kluba oficiālajā vietnē</ref> Pirmo reizi Spānijas futbola čempionāta [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]] klubs iekļuva 1963. gadā un debijas sezonā (1963.-1964.) ierindojās 10. vietā, uzvarot abās spēlēs ar otru pilsētas klubu un principiālākajiem konkurentiem [[Valencia CF|''Valencia CF'']]. Tomēr jau nākamajā sezonā komanda ierindojās tikai 14. vietā un pēc pārspēlēm Pirmo divīziju atstāja. Vēlāk komanda ilgstoši spēlēja zemākajās līgās, Pirmajā divīzijā atgriežoties vien 2004. gadā. Augstākais sasniegums Spānijas čempionātā tika izcīnīts 2011.—2012. gada sezonā — 6. vieta, kas pirmo reizi kluba vēsturē nodrošināja kvalificēšanos [[UEFA Eiropas līga]]i. 2012.—2013. gada sezonā UEFA Eiropas līgā komanda nokļuva līdz astotdaļfinālam, kur divu spēļu summā piekāpās [[Kazaņas "Rubin"]] no [[Krievija]]s.<ref>[http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=2013/matches/round=2000358/index.html UEFA Europa League 2012/13] uefa.com</ref> == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]''' ** Čempioni: 2003—04 ** Vicečempioni (2): 1963–64, 2005–06 * '''Otrā B divīzija (''Segunda División B'')''' ** Čempioni: 1988—89, 1995—96, 1998—99 * '''Trešā divīzija''' ** Čempioni: 1943—44, 1972—73 * '''[[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kauss]]''' ** Pusfinālisti: 1935 * '''Brīvās Spānijas kauss''' ** Kausa ieguvēji: 1937 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Levante UD}} * [https://web.archive.org/web/20150205232838/http://es.levanteud.com/ Oficiālā kluba vietne] {{es icon}} {{futbols-aizmetnis}} {{La Liga}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Levante UD]] qcqsf12kwqtz91cjyi3o4tos1u94m0c 4521708 4521707 2026-09-13T15:19:04Z ~2026-49572-09 150293 Precizēta informācija 4521708 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FAC400 | bg_color = #005CA5 | nos = ''Levante'' | logo = [[Attēls:Levante UD logo.svg|150px]] | pilns = ''Levante Unión Deportiva, S.A.D.'' | iesauka = ''Les Granotes'' (Vardes) | pilsēta = {{Vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}} | dib = 1909 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 9 | stad = ''[[Ciutat de València]]'' | ietilp = 25 534 | prez = {{flaga|Spānija}} Kiko Katalāns | tren = {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Kaštru]] | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] (''La Liga'') | sez = [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 16. vieta | pattern_la1 = _levante2526h | pattern_b1 = _levante2526h | pattern_ra1 = _levante2526h | pattern_sh1 = _levante2526h | pattern_so1 = _levante2526hl |leftarm1 = 661424 |body1 = 222730 |rightarm1 = 661424 |shorts1 = 222730 |socks1 = 222730 |pattern_la2 = |pattern_b2 = |pattern_ra2 = |pattern_sh2 = |pattern_so2 = |leftarm2 = |body2 = |rightarm2 = |shorts2 = |socks2 = |pattern_la3 = _levante2526t |pattern_b3 = _levante2526t |pattern_ra3 = _levante2526t |pattern_sh3 = _levante2526t |pattern_so3 = _levante2526tl |leftarm3 = b0ecb5 |body3 = b0ecb5 |rightarm3 = b0ecb5 |shorts3 = b0ecb5 |socks3 = b0ecb5 }} '''''Levante Unión Deportiva''''', biežāk zināms vienkārši kā '''"Levante"''', ir [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Valensija (Spānija)|Valensija]]s. Klubs ir dibināts [[1909]]. gadā, pašlaik spēlē Spānijas futbola čempionāta augstākajā divīzijā (La Liga) un mājas spēles aizvada ''[[Ciutat de València]]'' stadionā. == Vēsture == Klubs tika dibināts 1909. gada 9. septembrī kā ''Levante Fútbol Club'', nosaukums ''Levante'' tika aizgūts no vietējās pludmales. Sākotnēji komanda piedalījās reģionālajā [[Valensijas apgabals|Valensijas]] līgā, 1927.-1928. sezonā izcīnot 1. vietu. 1935. gadā [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausā]] klubs aizkļuva līdz pat pusfinālam, uzvarot tādas komandas kā [[Valencia CF|''Valencia CF'']] un [[FC Barcelona|''FC Barcelona'']]. 1937. gadā tika izcīnīts Brīvās Spānijas kauss. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā tika nopostīts kluba stadions, bet citam pilsētas klubam ''Gimnástico'' gāja bojā lielākā daļa no komandas spēlētājiem. Rezultātā abi klubi 1939. gadā nolēma apvienoties ar nosaukumu ''Unión Deportiva Levante-Gimnástico'', divus gadus vēlāk to nomainot uz ''Levante Unión Deportiva''.<ref>[http://es.levanteud.com/historia-estadio.html Levante UD — Historia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140912150411/http://es.levanteud.com/historia-estadio.html |date={{dat|2014|09|12||bez}} }} {{es icon}} Vēsture kluba oficiālajā vietnē</ref> Pirmo reizi Spānijas futbola čempionāta [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]] klubs iekļuva 1963. gadā un debijas sezonā (1963.-1964.) ierindojās 10. vietā, uzvarot abās spēlēs ar otru pilsētas klubu un principiālākajiem konkurentiem [[Valencia CF|''Valencia CF'']]. Tomēr jau nākamajā sezonā komanda ierindojās tikai 14. vietā un pēc pārspēlēm Pirmo divīziju atstāja. Vēlāk komanda ilgstoši spēlēja zemākajās līgās, Pirmajā divīzijā atgriežoties vien 2004. gadā. Augstākais sasniegums Spānijas čempionātā tika izcīnīts 2011.—2012. gada sezonā — 6. vieta, kas pirmo reizi kluba vēsturē nodrošināja kvalificēšanos [[UEFA Eiropas līga]]i. 2012.—2013. gada sezonā UEFA Eiropas līgā komanda nokļuva līdz astotdaļfinālam, kur divu spēļu summā piekāpās [[Kazaņas "Rubin"]] no [[Krievija]]s.<ref>[http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=2013/matches/round=2000358/index.html UEFA Europa League 2012/13] uefa.com</ref> == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]''' ** Čempioni: 2003—04 ** Vicečempioni (2): 1963–64, 2005–06 * '''Otrā B divīzija (''Segunda División B'')''' ** Čempioni: 1988—89, 1995—96, 1998—99 * '''Trešā divīzija''' ** Čempioni: 1943—44, 1972—73 * '''[[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kauss]]''' ** Pusfinālisti: 1935 * '''Brīvās Spānijas kauss''' ** Kausa ieguvēji: 1937 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Levante UD}} * [https://web.archive.org/web/20150205232838/http://es.levanteud.com/ Oficiālā kluba vietne] {{es icon}} {{futbols-aizmetnis}} {{La Liga}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Levante UD]] tpo3iq6bps6ckpqrm2anqt5bqy8eb4k 4521777 4521708 2026-09-13T17:33:02Z Egilus 27634 4521777 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FAC400 | bg_color = #005CA5 | nos = ''Levante'' | logo = [[Attēls:Levante UD logo.svg|150px]] | pilns = ''Levante Unión Deportiva, S.A.D.'' | iesauka = ''Les Granotes'' (Vardes) | pilsēta = {{Vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}} | dib = 1909 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 9 | stad = ''[[Ciutat de València]]'' | ietilp = 25 534 | prez = {{flaga|Spānija}} Kiko Katalāns | tren = {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Kaštru]] | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] (''La Liga'') | sez = [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 16. vieta | pattern_la1 = _levante2526h | pattern_b1 = _levante2526h | pattern_ra1 = _levante2526h | pattern_sh1 = _levante2526h | pattern_so1 = _levante2526hl |leftarm1 = 661424 |body1 = 222730 |rightarm1 = 661424 |shorts1 = 222730 |socks1 = 222730 |pattern_la2 = |pattern_b2 = |pattern_ra2 = |pattern_sh2 = |pattern_so2 = |leftarm2 = |body2 = |rightarm2 = |shorts2 = |socks2 = |pattern_la3 = _levante2526t |pattern_b3 = _levante2526t |pattern_ra3 = _levante2526t |pattern_sh3 = _levante2526t |pattern_so3 = _levante2526tl |leftarm3 = b0ecb5 |body3 = b0ecb5 |rightarm3 = b0ecb5 |shorts3 = b0ecb5 |socks3 = b0ecb5 }} '''''Levante Unión Deportiva''''', biežāk zināms vienkārši kā '''"Levante"''', ir [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Valensija (Spānija)|Valensija]]s. Klubs ir dibināts [[1909]]. gadā, pašlaik spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionāta augstākajā divīzijā]] (''La Liga'') un mājas spēles aizvada ''[[Ciutat de València]]'' stadionā. == Vēsture == Klubs tika dibināts 1909. gada 9. septembrī kā ''Levante Fútbol Club'', nosaukums ''Levante'' tika aizgūts no vietējās pludmales. Sākotnēji komanda piedalījās reģionālajā [[Valensijas apgabals|Valensijas]] līgā, 1927.-1928. sezonā izcīnot 1. vietu. 1935. gadā [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausā]] klubs aizkļuva līdz pat pusfinālam, uzvarot tādas komandas kā [[Valencia CF|''Valencia CF'']] un [[FC Barcelona|''FC Barcelona'']]. 1937. gadā tika izcīnīts Brīvās Spānijas kauss. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā tika nopostīts kluba stadions, bet citam pilsētas klubam ''Gimnástico'' gāja bojā lielākā daļa no komandas spēlētājiem. Rezultātā abi klubi 1939. gadā nolēma apvienoties ar nosaukumu ''Unión Deportiva Levante-Gimnástico'', divus gadus vēlāk to nomainot uz ''Levante Unión Deportiva''.<ref>[http://es.levanteud.com/historia-estadio.html Levante UD — Historia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140912150411/http://es.levanteud.com/historia-estadio.html |date={{dat|2014|09|12||bez}} }} {{es icon}} Vēsture kluba oficiālajā vietnē</ref> Pirmo reizi Spānijas futbola čempionāta [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]] klubs iekļuva 1963. gadā un debijas sezonā (1963.-1964.) ierindojās 10. vietā, uzvarot abās spēlēs ar otru pilsētas klubu un principiālākajiem konkurentiem [[Valencia CF|''Valencia CF'']]. Tomēr jau nākamajā sezonā komanda ierindojās tikai 14. vietā un pēc pārspēlēm Pirmo divīziju atstāja. Vēlāk komanda ilgstoši spēlēja zemākajās līgās, Pirmajā divīzijā atgriežoties vien 2004. gadā. Augstākais sasniegums Spānijas čempionātā tika izcīnīts 2011.—2012. gada sezonā — 6. vieta, kas pirmo reizi kluba vēsturē nodrošināja kvalificēšanos [[UEFA Eiropas līga]]i. 2012.—2013. gada sezonā UEFA Eiropas līgā komanda nokļuva līdz astotdaļfinālam, kur divu spēļu summā piekāpās [[Kazaņas "Rubin"]] no [[Krievija]]s.<ref>[http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=2013/matches/round=2000358/index.html UEFA Europa League 2012/13] uefa.com</ref> == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]''' ** Čempioni: 2003—04 ** Vicečempioni (2): 1963–64, 2005–06 * '''Otrā B divīzija (''Segunda División B'')''' ** Čempioni: 1988—89, 1995—96, 1998—99 * '''Trešā divīzija''' ** Čempioni: 1943—44, 1972—73 * '''[[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kauss]]''' ** Pusfinālisti: 1935 * '''Brīvās Spānijas kauss''' ** Kausa ieguvēji: 1937 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Levante UD}} * [https://web.archive.org/web/20150205232838/http://es.levanteud.com/ Oficiālā kluba vietne] {{es icon}} {{futbols-aizmetnis}} {{La Liga}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Levante UD]] 8elnppc2ucglvno0rruonpkixumripv 0 292554 4522017 4125106 2026-09-14T04:31:10Z Meistars Joda 781 4522017 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2006 Ojiya balloon festival 011.jpg|thumbnail|Gaisa balons]] '''Gaisa balons''' ir par gaisu vieglāks [[lidaparāts]] ([[aerostats]]). Atšķirībā no [[dirižablis|dirižabļiem]] gaisa baloni nav vadāmi (var mainīt tikai lidojuma augstumu). Gaisa balons ceļas augšup tāpēc, ka balonā [[gaiss]] tiek uzkarsēts un lidaparāts kopumā kļūst vieglāks nekā apkārtējais gaiss. Balonā var iepildīt arī gāzi, kas ir vieglāka nekā gaiss, piemēram, [[ūdeņradis|ūdeņradi]] vai [[hēlijs|hēliju]]. Pirmie publiski demonstrētie karstā gaisa balonu lidojumi notika 1783. gada 19. septembrī, [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Tehnika|last=Ročāns|first=Gints|publisher=Avots|year=2008. gads|isbn=978-9984-800-45-5|location=Langervaldes iela 1a, Jelgava, LV-3001|pages=80}}</ref> Karstā gaisa balonu kuģošanas pionieri bija [[brāļi Mongolfjē]] (Žozefs Mišels un Žaks Etjēns) no [[Francija|Francijas]], kas balonus bija izgatavojuši. Pirmie gaisa balona pasažieri bija aita, pīle un gailis. Dažas nedēļas vēlāk, domājams, 15. oktobrī, pirmajā lidojumā ar gaisa balonu devās divi brīvprātīgie gaisa kuģotāji: Pilatrs de Rozjē un marķīzs d'Arlands. [[Žils Verns]] ir sarakstījis fantastikas grāmatu par Āfrikas pārlidojumu gaisa balonā — "Piecas nedēļas gaisa balonā" (tulkota arī latviski). == Lidojumi Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi cilvēka lidojums ar ūdeņradi pildītā gaisa balonā notika 1804. gadā, kad flāmu aeronauts [[Etjēns Gaspārs Robērs]] (Robertsons) devās lidojumā no Citadeles [[Rīga|Rīgā]] un piezemējās [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. Pirmie [[latvieši]], kas pievērsās lidošanai ar gaisa baloniem, bija Margarita un Ernests Vītoli, kuri savu pirmo lidojumu veica 1899. gadā, bet 1911. gadā savu pirmo lidojumu veica [[Kārlis Skaubītis]]. Līdz 2014. gadam Latvijā regulāri norisinājās starptautiski gaisa balonu festivāli. No tiem plašāk pazīstamie bija LMT kauss, kas katru gadu norisinājās citā Latvijas pilsētā, un Valmieras kauss Valmierā. LMT kauss beidza pastāvēt 2012. gadā (pēdējo reizi norisinājās 2012. gada maija beigās un jūnija sākumā Madonā), bet Valmieras kauss 2014. gadā (pēdējo reizi norisinājās 2014. gada jūlijā). Jpprojām notiek vietējas nozīmes gaisa balonu festivāli. Kopš 2019. gada pasažieru lidojumus Latvijā aktīvi pārrauga [[Civilās aviācijas aģentūra]], veicot atbilstošu pārvadātāju sertifikāciju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aviācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gaisa baloni| ]] avb36v42n2qqe8klwpf5htiaefebx7x 0 297247 4521668 4034141 2026-09-13T14:13:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521668 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Jaungulbene | tips = pieturas punkts | attēls = Jaungulbenes stacija.JPG | attēla_apraksts = Stacijas ēka | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]] | atvērta = 1903 | slēgta = | citi_nosaukumi = <!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | arhitekts2 = <!-- bez vikisaites --> | platformas = 1 | platformu_tips = malas | sliežu_ceļi = 1 | adrese = | latd = 57| latm = 4| lats = 14.6| latNS = N | longd = 26| longm = 36| longs = 15.1| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Gulbene (stacija)|Gulbene]] (17 km) <br /> [[Madona (stacija)|Madona]] (36 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Elste]] (7 km) <br /> [[Degas]] (7 km) | attālums_līdz_Rīgai = 193 }} {{Pļaviņas — Gulbene|collapse=yes}} '''Jaungulbene''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]] starp pieturām [[Degas]] un [[Elste]]. Pietura atrodas [[Jaungulbene]]s ciemā [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagastā]]. Pietura netika izmantota no 2013. gada 1. janvāra, kad tika atcelti līdz Gulbenei pagarinātie Madonas vilciena reisi, taču kopš 2024. gada 28. marta pasažieru vilcieni atkal apstājas pieturas punktā pēc tā atjaunošanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/no-28-marta-jaungulbenes-pietura-atkal-iek%C4%BCauta-vilcienu-kust%C4%ABbas-grafikos|title=No 28. marta Jaungulbenes pietura atkal iekļauta vilcienu kustības grafikos {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2024-03-27|archive-date=2024-03-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20240327204506/https://www.atd.lv/lv/jaunumi/no-28-marta-jaungulbenes-pietura-atkal-iek%C4%BCauta-vilcienu-kust%C4%ABbas-grafikos}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Jaungulbenes stacija 1903.jpg|thumb|245px|Jaungulbenes stacijas ēka (pirms 1940).]] Jaungulbene atklāta kā stacija reizē ar dzelzceļa uzbūvēšanu 1903. gadā. Sākumā šeit bijusi divstāvu mūra stacijas ēka, tā saspridzināta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Sākotnējā ēka bijusi uzbūvēta par [[Jaungulbenes muiža]]s īpašnieka [[Pauls fon Tranzē-Rozeneks|Paula fon Tranzē]] līdzekļiem. Pēc kara kā stacijas ēka izmantota dzelzceļa darbinieku dzīvojamā ēka, kas atradās samērā tālu no sliedēm. Šī ēka saglabājusies līdz mūsdienām.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 112. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Saglabājies arī stacijas perons, pagrabs, dažas saimniecības ēkas. {{dat|2023|9|29||bez}} Sabiedriskā transporta padome lēma atbalstīt Jaungulbenes pieturas punkta atjaunošanu Rīgas—Gulbenes maršruta reisos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/sites/default/files/jaunumi/STPLemumi_29092023.pdf |title=2023.gada 29.septembra Lēmumi |accessdate=2023-12-25 |work= |publisher=Autotransporta direkcija |date={{dat|2026|9|29||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231225220118/https://www.atd.lv/sites/default/files/jaunumi/STPLemumi_29092023.pdf }}</ref> Tiesa, pieturas atjaunošanai vēl bija nepieciešams veikt infrastruktūras uzlabojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/7867261/linija-riga-gulbene-planots-atjaunot-vilcienu-pieturu-jaungulbene |title=Līnijā Rīga-Gulbene plānots atjaunot vilcienu pieturu "Jaungulbene" |accessdate=2023-12-25 |work= |publisher=tvnet.lv |date={{dat|2023|10|2||bez}} }}</ref><ref>* [https://dzirkstele.lv/vietejas-zinas/lai-atjaunotu-vilciena-pieturu-jaungulbene-pasvaldibai-janodarbojas-ar-iebiedesanu/ Lai atjaunotu vilciena pieturu Jaungulbenē, pašvaldībai jānodarbojas ar iebiedēšanu]</ref> 2024. gada 18. martā pasažieru pārvadājumu uzņēmums A/S "Pasažieru vilciens" (zīmols "Vivi") paziņoja, ka sākot ar 2024. gada 28. martu, dīzeļvilcieni atkal pieturēs Jaungulbenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ViviVilciens/status/1769649793209360839|title=X.com|last=A/S "Pasažieru vilciens" (zīmols "Vivi")|access-date=18.03.2024.|date=18.03.2024.}}</ref> == Pasažieru pārvadājumi == {| class="wikitable" !Pārvadātājs !Maršruts !Situācija !Kursē |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} "[[Pasažieru vilciens]]" ("Vivi") |Rīga - Gulbene |rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,-,5,6,7 |- |Gulbene - Rīga | -,-,-,-,-,6,7 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20141210184155/http://railwayz.info/photolines/station/1029 Jaungulbenes pieturas fotogrāfijas] {{krieviski}} {{Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Gulbene stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Jaungulbenes pagasts]] hykiq9yrfpnqd9rgh0wgt2gnrn962g8 0 297514 4521718 4521554 2026-09-13T15:47:32Z ~2026-49556-46 150294 4521718 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Zigfrīds fon Fēgezaks | vārds_orig = ''Siegfried von Vegesack'' | attēls = Zigfrīds Fēgezaks.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = studiju gados | dz_gads = 1888 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Lobērģi]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1974 | m_mēnesis = 01 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Rēgene]], [[Vācija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Vācbaltieši|vācbaltietis]] | vecāki = Oto Gothards fon Fēgezaks, Žanete Konstance Klementīne fon Kampenhauzena | brāļi = [[Manfrēds fon Fēgezaks]] | māsas = | dzīvesbiedrs = Klāra Nordstrēma, Gabriela Ebermaijere | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[žurnālists]], [[tulkotājs]] | rakstīšanas valoda = [[vācu valoda|vācu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = tetraloģija "Baltiešu traģēdija", "Rijīgā māja", "Senči un pēcteči" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas]], [[Heidelbergas universitāte|Heidelbergas]], [[Berlīnes Humboltu universitāte|Berlīnes]], Minhenes Universitātes | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Zigfrīds fon Fēgezaks''' ({{val|de|Siegfried von Vegesack}}, {{dat|1888|03|20|N|bez}} — {{dat|1974|01|26|N|bez}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] vēsturnieks, rakstnieks, dzejnieks, žurnālists un tulkotājs. Viņš ir viens no populārākajiem 20. gadsimta vācbaltiešu rakstniekiem. Fēgezaks ir atstājis daudzus dzeju un stāstu krājumus, romānus, dokumentālus aprakstus par Baltijas sadzīvi, kultūru un vēsturi.<ref>Ojārs Spārītis, 2011, pēcvārds Zigfrīda fon Fēgezaka romānam "Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes", {{ISBN|978-9934-8139-7-9}}</ref> Viņa vēsturiskie un biogrāfiskie romāni sniedz unikālu ieskatu [[Baltija]]s vāciešu gadsimtiem ilgajā vēsturē.<ref name=pauls/> == Dzīvesgājums == Dzimis 1888. gada 20. martā [[Loberģu muiža|Loberģu muižā]] [[Valmiera]]s prefekta Oto Gotharda fon Fēgezaka un viņa sievas Žanetes Konstances Klementīnes, dzimušas [[Kampenhauzeni|fon Kampenhauzenas]], deviņu bērnu ģimenē. Viens no viņa vecākajiem brāļiem [[Manfrēds fon Fēgezaks]] (1879—1966) kļuva par juristu un [[1. Saeima]]s deputātu. No 1901. gada līdz 1907. gadam Zigfrīds mācījās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]], kuru pabeidza ar sudraba medaļu. No 1907. gada līdz 1912. gadam Fēgezaks studēja [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] vēsturi. Viņš studiju laikā darbojās korporācijā [[Livonia (korporācija)|Livonia]], [[menzūra]]s cīņā zaudēja kreiso aci, tādēļ vēlāk viņu atlaida no [[karaklausība]]s [[Krievijas Impērija]]s armijā. Pēc Tērbatas, laikā no 1912. gada līdz 1914. gadam, Fēgezaks turpināja žurnālistikas studijas [[Heidelbergas universitāte|Heidelberga]]s, [[Berlīnes Humboltu universitāte|Berlīne]]s un Minhenes universitātēs. Paralēli studijām Fēgezaks strādāja par žurnālistu. 1914. gadā Fēgezaks [[Minhene|Minhenē]] iepazinās ar savu pirmo sievu [[Klāra Nordstrēma|Klāru Nordstrēmu]] (1886—1962), zviedru ārsta meitu un arī rakstnieci. Tieši viņa mudināja Fēgezaku pievērsties rakstniecībai.<ref name=pet/> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada 16. februārī viņi [[Stokholma|Stokholmā]] apprecējās. [[Zviedrija|Zviedrijā]] Fēgezaks strādāja par žurnālistu kādā zviedru avīzē. Pēc gada viņš kopā ar sievu devās uz [[Vācija|Vāciju]], kur strādāja Ārlietu ministrijas preses birojā [[Berlīne|Berlīnē]]. Darbodamies Vācu austrumu politikas komisijā, Fēgezaks sagatavoja informāciju un rakstīja vēstules un grāmatas par Baltijas jautājumu un Vācijas — Krievijas attiecībām. Jau no paša sākuma Fēgezaks atbalstīja sadarbības politiku ar [[igauņi]]em un [[latvieši]]em, par ko savās aprindās tika kritizēts. Līdz ar pirmajiem politiska rakstura rakstiem Fēgezaks publicēja arī savus pirmos dzejoļus.<ref name=pet/> 1917. gadā piedzima meita Izabella (mirusi 2005. gadā). Tajā pašā gadā Fēgezaka jaunā ģimene nepietiekamā uztura dēļ pameta Berlīni un devās uz [[Bavārija|Bavāriju]]. Kā raksta pats Zigfrīds: "pēc tam, kad manas kājas kļuva zilganas un asinsvadi sāka plīst, mēs kopā ar sievu un sešus mēnešus veco meitiņu aizbēgām uz Bavārijas mežiem. Te mēs atradām senu laupītāju baronu torni ar spokiem un rēgiem, kas jau gadiem ilgi nebija apdzīvots un tādēļ nopērkams par sviestmaizi. Senie laupītāju baroni mums vienīgi bija atstājuši septiņdesmit četrus alus kausus, sešas akmens lielgabala lodes un vienu milzīgu, apaļu galdu...mēs nopirkām kazu un pēc tam govi. Es iemācījos pļaut, mana sieva slaukt. Mēs ēdām sēnes, meža ogas, nātres un izveseļojāmies". [[Rēgene]]s pilsētiņas tuvumā Fēgezaki 1918. gadā nopirka Veisenšteinas cietokšņa torni par 1800 reihsmarkām, kuras viņiem uzdāvināja sievasmāte. Tornī Fēgezaks nodzīvoja gandrīz piecdesmit gadu un sarakstīja lielāko daļu savu darbu.<ref name=pet>Pēteris Bolšaitis, 2011, pēcvārds Zigfrīda fon Fēgezaka romānam "Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes", {{ISBN|978-9934-8139-7-9}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara beigām 1920. gadā piedzima otrā meita Karīna, kas pēc dažām dienām nomira, bet 1923. gadā piedzima dēls Gotfrīds, kurš gāja bojā 1944. gadā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Bavārijā pirmos gadus Fēgezaks iztiku pelnīja tulkojot, galvenokārt no [[krievu valoda]]s ([[Gogolis|Gogoli]], [[Nabokovs|Nabokovu]], [[Turgeņevs|Turgeņevu]]), kā arī no [[zviedru valoda]]s [[Strindbergs|Strindberga]] dzejas.<ref name=pet/> 1923. gadā nomira sievasmāte, kas līdz šim ģimeni visu laiku finansiāli atbalstīja. Lai papildinātu ienākumus, tornī tika atvērta mākslinieku un rakstnieku rezidence. Zigfrīda draugi, kas bieži pie viņa ciemojās, bija [[Verners Bergengrīns]], [[Alfrēds Kubins]] un [[Reinhards Keppels]]. 1920. gados viņš tika izslēgts no dižciltīgo savienības, jo savā dzejā "Firstu dzejoļi" ''("Fürstengedichte")'' vērsās pret dižciltīgo privilēģijām. 1929. gadā ģimene īslaicīgi aizbrauca uz [[Šveice|Šveici]], bet drīz pēc tam Klāra pameta Zigfrīdu un ar bērniem aizbrauca uz [[Štutgarte|Štutgarti]]. 1935. gadā pēc Zigfrīda pieprasījuma laulība tika šķirta. 1933. gadā Fēgezaks uz īsu brīdi tika arestēts par aizvainojošiem izteicieniem par [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] ideoloģiju un [[kāškrusts|kāškrusta]] karoga noņemšanu no Veisenšteinas cietokšņa, kur to bija pakāruši Rēgenes aktīvisti. 1935. gadā, pēc šķiršanās no sievas, viņš devās uz Zviedriju, bet no 1936. līdz 1938. gadam ceļoja pa [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], rakstīdams reportāžas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma viņš atgriezies Vācijā un 1940. gadā apprecējās otro reizi ar Gabrielu Ebermaijeri. Abu laulībā piedzima dēls Kristofs. 1941. gadā Fēgezaks brīvprātīgi pieteicās kļūt par [[Vērmahts|Vērmahta]] tulku [[Baltija|Baltijā]]. Pēc kara beigām 1945. gadā viņš atgriezās savā tornī. Šajā gadā Veisenšteinas tornī uz dzīvi pārcēlās arī viņa brālis [[Manfrēds fon Fēgezaks|Manfrēds]], kurš mira 1966. gadā.<ref>[https://bbld.de/Vegesack-Manfred-Balthasar-Heinrich-Theophil-v.-1879-1966 Vegesack, Manfred Balthasar Heinrich Theophil v.]{{Novecojusi saite}}</ref> Zigfrīds Fēgezaks dzīvoja tornī līdz savai nāvei 1974. gada 26. janvārī. Apglabāts netālu no "rijīgās mājas".<ref name=word>[https://veraiconica.wordpress.com/tag/siegfried-von-vegesack/ Siegfried von Vegesack. Every star wants to twinkle]</ref> == "Rijīgā māja" == [[Attēls:Fresshaus.jpg|thumb|200px|Veisenšteinas cietokšņa tornis ("Rijīgā māja"), kurā Fēgezaks nodzīvojis gandrīz 50 gadu]] Veisenšteinas tornim tika veltīta liela enerģija un līdzekļi, lai to piemērotu dzīvošanai. Kad Fēgezaki to nopirka, tajā nebija [[elektrība]]s, un 1924. gadā Zigfrīds sāka būvēt leģendāro vēja [[ģenerators|ģeneratora]] spēkstaciju, uzņemdamies lielus parādus. Lai arī Veisenšteinas ļaudis nesaprata šo ideju un Fēgezaku neatbalstīja, vēlākos gados Fēgezaka cietoksnis kļuva par patstāvīgas saimniecības paraugu. Tikai 1966. gadā Zigfrīds var rakstīt savam draugam: "Tornis tagad ir silts, visos stāvos silts ūdens." Vienā no saviem romāniem Fēgezaks torni nosauca par "rijīgo māju" ''(fressendes Haus)''. Šajā vārdā tas tiek saukts arī mūsdienās. Tornis ir kļuvis par Rēgenes pilsētas kultūras pieminekli, un tajā joprojām glabājas Fēgezaka bibliotēka un personīgie piederumi, apakšējā stāvā saglabāta rakstnieku istaba Fēgezaka un Klāras Nordstrēmas piemiņai.<ref name=pet/> == Radošais darbs == Zigfrīds fon Fēgezaks ir vairāk nekā 30 romānu, ceļojumu aprakstu un rakstu krājumu autors.<ref name=pauls>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satori.lv/raksts/7723/Svesinieki_svesa_zeme |title=Pauls Bankovskis: Svešinieki svešā zemē |access-date={{dat|2015|10|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304202938/http://www.satori.lv/raksts/7723/Svesinieki_svesa_zeme }}</ref> Pirmie lielākie Fēgezaka darbi ir 1923. gadā sarakstītā luga "Mirusī pilsēta" ''("Die tote Stadt")'', 1925. gadā izdotais dzejas krājums "Skats no torņa uz mazo pasauli" ''("Die kleine Welt vom Turm gesehen")'' un 1926. gadā sarakstītā luga "Cilvēks krātiņā" ''("Der Mensch im Käfig")'', kas tiek iestudēta, un uzvedumam ir ievērojami panākumi.<ref name=pet/> Atzinību gūst arī 1929. gadā izdotais izklaides romāns "Mīla pie slīdošās lentes" ''("Liebe am laufenden Band")''. Savu cīņu ar torni, kura atjaunošanā un labiekārtošanā aiziet gandrīz visi Fēgezaka ienākumi, rakstnieks attēlo romānā "Rijīgā māja" ''("Das fressende Haus")''. Fēgezaka redaktors Verners Illings raksta: "Cīņa ar māju turpinājās ilgus gadus, līdz kamēr dzejnieks to pārvarēja ar to, ka to padarīja par literāra darba sižetu." Romānu izdod atkārtoti sešās izdevniecībās, viena no tām [[Anglija|Anglijā]] (1936. gadā). Pēdējo reizi "Rijīgā māja" izdota 1978. gadā. Tas ir nākamais sekmīgākais romāns aiz tetraloģijas "Baltiešu traģēdija" ''("Baltische Tragödie")''.<ref name=pet/> 1933. gadā iznāk Fēgezaka pazīstamākā romāna — tetroloģijas "Baltiešu traģēdija" (otrs nosaukums "Baltiešu gredzens") pirmā daļa — "Loberģi" ''("Blumberghof")'', kuru viņš saraksta, sēdēdams cietumā, 43 dienu laikā. Otrā grāmata "Valdnieki bez Valkīrām" ''("Herren ohne Heer")'' iznāk 1934. gadā, trešā grāmata "Aurels nav Zigfrīds" ''("Todestanz un Livland")'' 1935. gadā, bet ceturtā grāmata "Pēdējais cēliens" ''("Der letzte Akt")'' 1957. gadā. 1935. gadā tiek izdotas pirmās trīs daļas triloģijā "Baltiešu traģēdija". Šis izdevums piedzīvo vairāk nekā 30 izdevumus un ir nodrukāts 200 000 eksemplāros. Pēdējo reizi romāns izdots 2004. gadā. 1936. gadā Zigfrīds kopā ar savu dēlu Gotfrīdu vasaras brīvdienas pavada pie [[Baltijas jūra]]s. Šajās brīvdienās abi kopīgi saraksta bērnu grāmatu "Dzīvnieku stāsti no Bavārijas meža" ''("Tiergeschichten aus dem Bayerischen Wald")''.<ref name=pet/> 1960. gadā tiek izdots kultūrvēsturiskais, autora dzimtas vēstulēs un dokumentos balstītais romāns "Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689–1887" ''("Vorfahren und Nachkommen. Aufzeichnungen aus einer altlivländischen Brieflade 1689–1887")''. Šis romāns 2011. gadā tiek izdots [[latviešu valoda|latviešu valodā]] (no vācu valodas tulkojis [[Pēteris Bolšaitis]]).<ref name=pauls/> == Apbalvojumi == 1956. gadā Fēgezaku ievēlēja par Vācu valodas un dzejas akadēmijas biedru. 1961. gadā viņš ieguva Rakstniecības biedrības balvu (''Literaturpreis der Stiftung zur Förderung des Schrifttums''), bet 1963. gadā Eslingenas mākslinieku ģildes Literatūras balvu (''Ostdeutschen Literaturpreis der Künstlergilde Esslingen''). 1973. gadā viņš kļuva par Rakstniecības biedrības goda biedru.<ref>[http://www.literaturportal-bayern.de/autorenlexikon?task=lpbauthor.default&pnd=118626361 Literaturportal: Siegfried von Vegesack]</ref> Vegesack erhält 1961 den, 1963 den und 1973 die Ehrengabe der Stiftung zur Förderung des Schrifttums. Mitgliedschaften Seit 1956 ist er Ordentliches Mitglied der Deutschen Akademie für Sprache und Dichtung. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.diena.lv/kd/recenzijas/fegezaka-senci-un-pecteci-divi-skati-13932051 Fēgezaka Senči un pēcteči: Divi skati] *{{BBLD}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fegezaks, Zigfrids}} [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācijas publicisti]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Bilskas pagasts]] [[Kategorija:Smiltenes novadā dzimušie]] erc1a4ox2h8mu6eq6s32ch4gf51anwp 4521748 4521718 2026-09-13T16:20:18Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-49556-46|~2026-49556-46]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ~2026-49539-09 4521554 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Zigfrīds fon Fēgezaks | vārds_orig = ''Siegfried von Vegesack'' | attēls = Zigfrīds Fēgezaks.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = studiju gados | dz_gads = 1888 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Lobērģi]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1974 | m_mēnesis = 01 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Rēgene]], [[Vācija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Vācbaltieši|vācbaltietis]] | vecāki = Oto Gothards fon Fēgezaks, Žanete Konstance Klementīne fon Kampenhauzena | brāļi = [[Manfrēds fon Fēgezaks]] | māsas = | dzīvesbiedrs = Klāra Nordstrēma, Gabriela Ebermaijere | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[žurnālists]], [[tulkotājs]] | rakstīšanas valoda = [[vācu valoda|vācu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = tetraloģija "Baltiešu traģēdija", "Rijīgā māja", "Senči un pēcteči" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas]], [[Heidelbergas universitāte|Heidelbergas]], [[Berlīnes Humboltu universitāte|Berlīnes]], Minhenes Universitātes | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Zigfrīds fon Fēgezaks''' ({{val|de|Siegfried von Vegesack}}, {{dat|1888|03|20|N|bez}} — {{dat|1974|01|26|N|bez}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] vēsturnieks, rakstnieks, dzejnieks, žurnālists un tulkotājs. Viņš ir viens no populārākajiem 20. gadsimta vācbaltiešu rakstniekiem. Fēgezaks ir atstājis daudzus dzeju un stāstu krājumus, romānus, dokumentālus aprakstus par Baltijas sadzīvi, kultūru un vēsturi.<ref>Ojārs Spārītis, 2011, pēcvārds Zigfrīda fon Fēgezaka romānam "Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes", {{ISBN|978-9934-8139-7-9}}</ref> Viņa vēsturiskie un biogrāfiskie romāni sniedz unikālu ieskatu [[Baltija]]s vāciešu gadsimtiem ilgajā vēsturē.<ref name=pauls/> == Dzīvesgājums == Dzimis 1888. gada 20. martā [[Loberģu muiža|Loberģu muižā]] [[Valmiera]]s prefekta Oto Gotharda fon Fēgezaka un viņa sievas Žanetes Konstances Klementīnes, dzimušas [[Kampenhauzeni|fon Kampenhauzenas]], deviņu bērnu ģimenē. Viens no viņa vecākajiem brāļiem [[Manfrēds fon Fēgezaks]] (1879—1966) kļuva par juristu un [[1. Saeima]]s deputātu. No 1901. gada līdz 1907. gadam Zigfrīds mācījās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]], kuru pabeidza ar sudraba medaļu. No 1907. gada līdz 1912. gadam Fēgezaks studēja [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] vēsturi. Viņš studiju laikā darbojās korporācijā [[Livonia (korporācija)|Livonia]], [[menzūra]]s cīņā zaudēja kreiso aci, tādēļ vēlāk viņu atlaida no [[karaklausība]]s [[Krievijas Impērija]]s armijā. Pēc Tērbatas, laikā no 1912. gada līdz 1914. gadam, Fēgezaks turpināja žurnālistikas studijas [[Heidelbergas universitāte|Heidelberga]]s, [[Berlīnes Humboltu universitāte|Berlīne]]s un Minhenes universitātēs. Paralēli studijām Fēgezaks strādāja par žurnālistu. 1914. gadā Fēgezaks [[Minhene|Minhenē]] iepazinās ar savu pirmo sievu [[Klāra Nordstrēma|Klāru Nordstrēmu]] (1886—1962), zviedru ārsta meitu un arī rakstnieci. Tieši viņa mudināja Fēgezaku pievērsties rakstniecībai.<ref name=pet/> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada 16. februārī viņi [[Stokholma|Stokholmā]] apprecējās. [[Zviedrija|Zviedrijā]] Fēgezaks strādāja par žurnālistu kādā zviedru avīzē. Pēc gada viņš kopā ar sievu devās uz [[Vācija|Vāciju]], kur strādāja Ārlietu ministrijas preses birojā [[Berlīne|Berlīnē]]. Darbodamies Vācu austrumu politikas komisijā, Fēgezaks sagatavoja informāciju un rakstīja vēstules un grāmatas par Baltijas jautājumu un Vācijas — Krievijas attiecībām. Jau no paša sākuma Fēgezaks atbalstīja sadarbības politiku ar [[igauņi]]em un [[latvieši]]em, par ko savās aprindās tika kritizēts. Līdz ar pirmajiem politiska rakstura rakstiem Fēgezaks publicēja arī savus pirmos dzejoļus.<ref name=pet/> 1917. gadā piedzima meita Izabella (mirusi 2005. gadā). Tajā pašā gadā Fēgezaka jaunā ģimene nepietiekamā uztura dēļ pameta Berlīni un devās uz [[Bavārija|Bavāriju]]. Kā raksta pats Zigfrīds: "pēc tam, kad manas kājas kļuva zilganas un asinsvadi sāka plīst, mēs kopā ar sievu un sešus mēnešus veco meitiņu aizbēgām uz Bavārijas mežiem. Te mēs atradām senu laupītāju baronu torni ar spokiem un rēgiem, kas jau gadiem ilgi nebija apdzīvots un tādēļ nopērkams par sviestmaizi. Senie laupītāju baroni mums vienīgi bija atstājuši septiņdesmit četrus alus kausus, sešas akmens lielgabala lodes un vienu milzīgu, apaļu galdu...mēs nopirkām kazu un pēc tam govi. Es iemācījos pļaut, mana sieva slaukt. Mēs ēdām sēnes, meža ogas, nātres un izveseļojāmies". [[Rēgene]]s pilsētiņas tuvumā Fēgezaki 1918. gadā nopirka Veisenšteinas cietokšņa torni par 1800 reihsmarkām, kuras viņiem uzdāvināja sievasmāte. Tornī Fēgezaks nodzīvoja gandrīz piecdesmit gadu un sarakstīja lielāko daļu savu darbu.<ref name=pet>Pēteris Bolšaitis, 2011, pēcvārds Zigfrīda fon Fēgezaka romānam "Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes", {{ISBN|978-9934-8139-7-9}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara beigām 1920. gadā piedzima otrā meita Karīna, kas pēc dažām dienām nomira, bet 1923. gadā piedzima dēls Gotfrīds, kurš gāja bojā 1944. gadā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Bavārijā pirmos gadus Fēgezaks iztiku pelnīja tulkojot, galvenokārt no [[krievu valoda]]s ([[Gogolis|Gogoli]], [[Nabokovs|Nabokovu]], [[Turgeņevs|Turgeņevu]]), kā arī no [[zviedru valoda]]s [[Strindbergs|Strindberga]] dzejas.<ref name=pet/> 1923. gadā nomira sievasmāte, kas līdz šim ģimeni visu laiku finansiāli atbalstīja. Lai papildinātu ienākumus, tornī tika atvērta mākslinieku un rakstnieku rezidence. Zigfrīda draugi, kas bieži pie viņa ciemojās, bija [[Verners Bergengrīns]], [[Alfrēds Kubins]] un [[Reinhards Keppels]]. 1920. gados viņš tika izslēgts no dižciltīgo savienības, jo savā dzejā "Firstu dzejoļi" ''("Fürstengedichte")'' vērsās pret dižciltīgo privilēģijām. 1929. gadā ģimene īslaicīgi aizbrauca uz [[Šveice|Šveici]], bet drīz pēc tam Klāra pameta Zigfrīdu un ar bērniem aizbrauca uz [[Štutgarte|Štutgarti]]. 1935. gadā pēc Zigfrīda pieprasījuma laulība tika šķirta. 1933. gadā Fēgezaks uz īsu brīdi tika arestēts par aizvainojošiem izteicieniem par [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] ideoloģiju un [[kāškrusts|kāškrusta]] karoga noņemšanu no Veisenšteinas cietokšņa, kur to bija pakāruši Rēgenes aktīvisti. 1935. gadā, pēc šķiršanās no sievas, viņš devās uz Zviedriju, bet no 1936. līdz 1938. gadam ceļoja pa [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], rakstīdams reportāžas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma viņš atgriezies Vācijā un 1940. gadā apprecējās otro reizi ar Gabrielu Ebermaijeri. Abu laulībā piedzima dēls Kristofs. 1941. gadā Fēgezaks brīvprātīgi pieteicās kļūt par [[Vērmahts|Vērmahta]] tulku [[Baltija|Baltijā]]. Pēc kara beigām 1945. gadā viņš atgriezās savā tornī. Šajā gadā Veisenšteinas tornī uz dzīvi pārcēlās arī viņa brālis [[Manfrēds fon Fēgezaks|Manfrēds]], kurš mira 1966. gadā.<ref>[https://bbld.de/Vegesack-Manfred-Balthasar-Heinrich-Theophil-v.-1879-1966 Vegesack, Manfred Balthasar Heinrich Theophil v.]{{Novecojusi saite}}</ref> Zigfrīds Fēgezaks dzīvoja tornī līdz savai nāvei 1974. gada 26. janvārī. Apglabāts netālu no "rijīgās mājas".<ref name=word>[https://veraiconica.wordpress.com/tag/siegfried-von-vegesack/ Siegfried von Vegesack. Every star wants to twinkle]</ref> == "Rijīgā māja" == [[Attēls:Fresshaus.jpg|thumb|200px|Veisenšteinas cietokšņa tornis ("Rijīgā māja"), kurā Fēgezaks nodzīvojis gandrīz 50 gadu]] Veisenšteinas tornim tika veltīta liela enerģija un līdzekļi, lai to piemērotu dzīvošanai. Kad Fēgezaki to nopirka, tajā nebija [[elektrība]]s, un 1924. gadā Zigfrīds sāka būvēt leģendāro vēja [[ģenerators|ģeneratora]] spēkstaciju, uzņemdamies lielus parādus. Lai arī Veisenšteinas ļaudis nesaprata šo ideju un Fēgezaku neatbalstīja, vēlākos gados Fēgezaka cietoksnis kļuva par patstāvīgas saimniecības paraugu. Tikai 1966. gadā Zigfrīds var rakstīt savam draugam: "Tornis tagad ir silts, visos stāvos silts ūdens." Vienā no saviem romāniem Fēgezaks torni nosauca par "rijīgo māju" ''(fressendes Haus)''. Šajā vārdā tas tiek saukts arī mūsdienās. Tornis ir kļuvis par Rēgenes pilsētas kultūras pieminekli, un tajā joprojām glabājas Fēgezaka bibliotēka un personīgie piederumi, apakšējā stāvā saglabāta rakstnieku istaba Fēgezaka un Klāras Nordstrēmas piemiņai.<ref name=pet/> == Radošais darbs == Zigfrīds fon Fēgezaks ir vairāk nekā 30 romānu, ceļojumu aprakstu un rakstu krājumu autors.<ref name=pauls>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satori.lv/raksts/7723/Svesinieki_svesa_zeme |title=Pauls Bankovskis: Svešinieki svešā zemē |access-date={{dat|2015|10|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304202938/http://www.satori.lv/raksts/7723/Svesinieki_svesa_zeme }}</ref> Pirmie lielākie Fēgezaka darbi ir 1923. gadā sarakstītā luga "Mirusī pilsēta" ''("Die tote Stadt")'', 1925. gadā izdotais dzejas krājums "Skats no torņa uz mazo pasauli" ''("Die kleine Welt vom Turm gesehen")'' un 1926. gadā sarakstītā luga "Cilvēks krātiņā" ''("Der Mensch im Käfig")'', kas tiek iestudēta, un uzvedumam ir ievērojami panākumi.<ref name=pet/> Atzinību gūst arī 1929. gadā izdotais izklaides romāns "Mīla pie slīdošās lentes" ''("Liebe am laufenden Band")''. Savu cīņu ar torni, kura atjaunošanā un labiekārtošanā aiziet gandrīz visi Fēgezaka ienākumi, rakstnieks attēlo romānā "Rijīgā māja" ''("Das fressende Haus")''. Fēgezaka redaktors Verners Illings raksta: "Cīņa ar māju turpinājās ilgus gadus, līdz kamēr dzejnieks to pārvarēja ar to, ka to padarīja par literāra darba sižetu." Romānu izdod atkārtoti sešās izdevniecībās, viena no tām [[Anglija|Anglijā]] (1936. gadā). Pēdējo reizi "Rijīgā māja" izdota 1978. gadā. Tas ir nākamais sekmīgākais romāns aiz tetraloģijas "Baltiešu traģēdija" ''("Baltische Tragödie")''.<ref name=pet/> 1933. gadā iznāk Fēgezaka pazīstamākā romāna — tetroloģijas "Baltiešu traģēdija" (otrs nosaukums "Baltiešu gredzens") pirmā daļa — "Loberģi" ''("Blumberghof")'', kuru viņš saraksta, sēdēdams cietumā, 43 dienu laikā. Otrā grāmata "Valdnieki bez Valkīrām" ''("Herren ohne Heer")'' iznāk 1934. gadā, trešā grāmata "Aurels nav Zigfrīds" ''("Todestanz un Livland")'' 1935. gadā, bet ceturtā grāmata "Pēdējais cēliens" ''("Der letzte Akt")'' 1957. gadā. 1935. gadā tiek izdotas pirmās trīs daļas triloģijā "Baltiešu traģēdija". Šis izdevums piedzīvo vairāk nekā 30 izdevumus un ir nodrukāts 200 000 eksemplāros. Pēdējo reizi romāns izdots 2004. gadā. 1936. gadā Zigfrīds kopā ar savu dēlu Gotfrīdu vasaras brīvdienas pavada pie [[Baltijas jūra]]s. Šajās brīvdienās abi kopīgi saraksta bērnu grāmatu "Dzīvnieku stāsti no Bavārijas meža" ''("Tiergeschichten aus dem Bayerischen Wald")''.<ref name=pet/> 1960. gadā tiek izdots kultūrvēsturiskais, autora dzimtas vēstulēs un dokumentos balstītais romāns "Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689–1887" ''("Vorfahren und Nachkommen. Aufzeichnungen aus einer altlivländischen Brieflade 1689–1887")''. Šis romāns 2011. gadā tiek izdots [[latviešu valoda|latviešu valodā]] (no vācu valodas tulkojis [[Pēteris Bolšaitis]]).<ref name=pauls/> == Apbalvojumi == 1956. gadā Fēgezaku ievēlēja par Vācu valodas un dzejas akadēmijas biedru. 1961. gadā viņš ieguva Rakstniecības biedrības balvu, bet 1963. gadā Eslingenas mākslinieku ģildes Literatūras balvu. 1973. gadā viņš kļuva par Rakstniecības biedrības goda biedru.<ref>[http://www.literaturportal-bayern.de/autorenlexikon?task=lpbauthor.default&pnd=118626361 Literaturportal: Siegfried von Vegesack]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.diena.lv/kd/recenzijas/fegezaka-senci-un-pecteci-divi-skati-13932051 Fēgezaka Senči un pēcteči: Divi skati] *{{BBLD}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fegezaks, Zigfrids}} [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācijas rakstnieki]] [[Kategorija:Vācijas publicisti]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Bilskas pagasts]] [[Kategorija:Smiltenes novadā dzimušie]] 65a8b0trrou9w077r1mw2tkcxhn7emo 0 297684 4522058 4343120 2026-09-14T06:56:08Z Meistars Joda 781 4522058 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2016. gada janvāris}} {{atsauces+}} '''Steyr 120 Super, Steyr 125 Super un Steyr 220''' ir vidēja izmēra [[Automobilis|automobiļu]] sērija, būvēta [[Austrija]]s firmā Steyr-Daimler-Puch no 1935. līdz 1941. gadam. [[Virsbūve]] ar mērenām plūdlīnijām tika izstrādāta tehniskā direktora Karla Enškes (''Karl Jenschke'', 1899—1969) vadībā un ražota Glaser-KAROSSERIE GmbH [[Drēzdene|Drēzdenē]]. [[Dizains]] bija diezgan līdzīgs mazākiem Steyr 100. == Steyr 120/125 Super == [[Attēls:MHV_Steyr_120_Super_1935_02.jpg|left|thumb|Steyr 120 Super kabriolets (1935)]] 120 sērijas automobiļi tika aprīkoti ar sešu cilindru vienrindas [[Dzinējs|dzinēju]] (atšķirībā no četru cilindru Steyr 100) ar aizmugurējo riteņu piedziņu un četru pakāpju [[Pārnesumkārba|pārnesumkārbu]]. Priekšējā piekare izmantoja šķērsvirziena lokšņu atsperu balstiekārtu, savukārt aizmugurējā piekare izmantoja eliptiskās lokšņu [[atspere]]s. Četru durvju [[Sedans|sedana]] modeļa aizmugurējās durvis bija atveramas uz aizmuguri (pazīstamas kā ''pašnāvnieku durvis''), ļaujot atteikties no šķērssijas starp durvīm. Līdz 1936. gadam tika saražoti 1200 Steyr 120 Super. 1936. gada modeļa izmaiņas ietvēra plašāku riteņu bāzi un lielāku dzinēju, neskatoties uz to, ka [[jauda]] palika pie 50 [[Zirgspēks|ZS]] (37 kW). Modelis tika pārdots kā Steyr 125 Super, galvenokārt Vācijā. Tas tika piedāvāts līdz 1937. gadam, un tika uzbūvētas tikai 200 vienības. == Steyr 220 == [[Attēls:MHV_Steyr_220_1937_01.jpg|left|thumb|Steyr 220 sedans (1937)]] 1937. gadā automobilis tika aprīkots ar vēl lielāku dzinēju un nosaukts par Steyr 220. Tam bija pieejami četri virsbūvju tipi (piecu pasažieru [[limuzīns]], piecu pasažieru [[kabriolets]], un divas kabrioleta versijas ar Glaser virsbūvi) . Visi modeļi saņēma vienrindas sešu cilindru dzinēju ar četru pakāpju manuālo pārnesumkārbu. Cilindru diametrs tika palielināts līdz 73 mm (2,9 [[Colla|collām]]), kā rezultātā jauda palielinājās līdz 55 ZS (41 kW), un dzinēja cilindra tilpums līdz 2260 [[Kubikcentimetrs|cm³]] jeb 2,3 [[Litrs|litriem]]. Ņemot vērā automobiļa salīdzinoši nelielu svaru un pastiprināto rāmi ar četru riteņu neatkarīgo piekari, tajos gados tā [[Dinamika (mehānika)|dinamika]] un vadība ir bijusi ārkārtēja. Šis populārs modelis palika ražošanā līdz 1941. gadam, tika uzbūvēti 5900 automobiļi. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā šis modelis, jo īpaši kabrioleta versija, galvenokārt bija paredzēta [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] augsta ranga komandieriem un virsniekiem. Steyr 220 bijis auto, ko izmantoja izkļūšanai no [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s 1942. gada 20. jūnijā. Automobilis piederēja nometnes komandantam [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfam Hesam]]. Ieslodzītie: ''Kazimierz Piechowski'', ''Stanisław Gustaw Jaster'', ''Józef Lempart'' un ''Eugeniusz Bendera'', kas bija tērpušies SS uniformās, izbrauca taisni pa nometnes galvenajiem vārtiem. Bēgļi nekad netika notverti. == Galerija == <gallery perrow="4" widths="200" heights="150"> File:Flickr - Hugo90 - Steyr.jpg|Steyr 125S (1935) File:MHV Steyr 125 Super 1936.jpg|Steyr 125 Super Sport dīvvietīgs auto (1936) File:Steyr 220 1938.jpg|Steyr 220 kabriolets (1938) File:Steyr_220_1.jpg|Steyr 220 File:Steyr_220_2.jpg|Steyr 220 File:Steyr_220_3.jpg|Steyr 220 File:Steyr 220 Gläser Roadster (1939).jpg|Steyr 220 Gläser rodsters (1939) </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.zuckerfabrik24.de/steyrpuch/steyr100_1.htm Further information about Steyr 120, Steyr 125 and Steyr 220] [[Kategorija:Automobiļi]] 5q3g3zbmbv512cbj3y982lc3qmijbap 0 299988 4521877 3604331 2026-09-13T19:20:59Z ~2026-49683-27 150303 /* Demokrātijas uzlabošana */ 4521877 wikitext text/x-wiki '''Elektroniskā demokrātija''' (saīsinājumā '''e-demokrātija''') jeb '''interneta demokrātija''' ir jēdziens, ko izmanto 21. gadsimta [[informācijas un sakaru tehnoloģijas]], lai veicinātu [[demokrātija|demokrātiju]]. Tas nozīmē valsts pārvaldes veidu, kurā visi valsts pilsoņi, kas sasnieguši noteiktu vecumu, ir vienlīdz piemēroti dalībai likumu izstrādē, pieteikumos un izveidē. Elektroniskā demokrātija ietver sociālus, ekonomiskus un kulturālus nosacījumus, kas ļauj brīvu un vienlīdzīgu politiskās pašnoteikšanās praksi.<ref>Jafarkarimi H., Sim A., Saadatdoost R., Hee J.M. (Jan 2014) The Impact of ICT on Reinforcing Citizens’ Role in Government Decision Making. ''International Journal of Emerging Technology and Advanced Engineering''. Retrieved 20 Nov 2015 [http://www.ijetae.com/files/Volume4Issue1/IJETAE_0114_109.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160417235102/http://www.ijetae.com/files/Volume4Issue1/IJETAE_0114_109.pdf |date={{dat|2016|04|17||bez}} }}</ref> == Mērķi == === Demokrātijas paplašināšana === Internetam ir dažādi rīki, kas liek par to domāt kā par demokrātijas starpnieku. Centralizētas kontroles trūkums veicina cenzūru, kas savā būtībā nav demokrātiska. Pastāv arī citas paralēles interneta agrīno dienu sociālajā dizainā, piemēram, spēcīgs atbalsts brīvdomātājiem, vārda brīvībai, dalīšanās ar kultūru, kas caurstrāvoja gandrīz visus interneta lietojuma aspektus. Cits piemērs ir nepastarpināta [[plašsaziņa]] internetā caur ziņu grupām, forumiem un domubiedriem. Šāda veida komunikācija ignorēja rāmjus, kas pastāvēja ar informācijas saņemšanu vien no mediju lietojuma.<ref>Novak, T., & Hoffman, D. (1998). Bridging the Digital Divide: The Impact of Race on Computer Access and Internet Use. ''Nashville: Vanderbilt University''.</ref> Visbeidzot, tādēļ, ka internets ir masīvs digitāls tīkls ar atvērtiem standartiem, universālu, nedārgu pieeju plaša un dažāda veida [[saziņa|saziņu]], tika paplašinātas cilvēku zināšanas arī politiskos jautājumos un iegūta atgriezeniskā saite. Taču tas neliecina par sabiedrības tiešās politiskās aktivitātes palielināšanos.<ref>Robert D. (1989) Democracy and Its Critics. ''Yale University Press.''[http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1540-6210.2011.02228.x/abstract]</ref> === Demokrātijas uzlabošana === Daudzviet pasaulē demokrātija zināmā mērā ir kļuvusi atkarīga no interneta, jo tas ir galvenais informācijas avots lielākajai daļai cilvēku.<ref>Hovsep Kocharyan, Ondrej Hamuľák and Lusine Vardanyan. "E-democracy and Internet Access in EU Law: Strengthening Democratic Participation in the Digital Age". International and Comparative Law Review Palacký University Olomouc, 24, no. 2 (2024): 106-123. https://doi.org/10.2478/iclr-2024-0020 </ref> Internets izglīto cilvēkus par demokrātiju, palīdzot viņiem saprast, kas notiek to valsts pārvaldē. Arī politisko kampaņu izplatīšana interneta vidē ir kļuvusi populāra politisko partiju vidū.<ref>Lee C., Chang K., and Berry F.S. (2011) Testing the Development and Diffusion of E-Government and E-Democracy: A Global Perspective. ''Public Administration Review''. Retrieved 20 Nov 2015 [http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1540-6210.2011.02228.x/abstract]</ref> Internets ir pirmā vieta, kur vairākums cilvēku meklē informāciju, citreiz tā ir arī vienīgā vieta. Iemesls tam, īpaši sabiedrības jaunāko vēlētāju vidū, ir tas, ka tas ir viegls un uzticams avots, ja to pareizi izmanto. Ja informācija ir grūti atrodama, tad vairums cilvēku to nemeklēs.<ref>Oral, Behçet (2008) Computers & Education: The evaluation of the student teachers' attitudes toward Internet and democracy. ''Dicle University, Volume 50, Issue 1'': 437-445.</ref> Kopš indivīds spēj izteikties anonīmi un savas mājas komforta aizsegā, internets dod stimulu piedalīties valsts pārvaldē. Ņemot vērā interneta lietotāju skaitu, indivīds, kas publicē savas domas bieži apmeklētā interneta vietnē, ir spējīgs ietekmēt lielu skaitu cilvēku. Internets ļauj cilvēkiem publicēt informāciju par politiķiem, un ļauj politiķiem uzklausīt ieteikumus un padomus, arī vēlmes, no liela skaita iedzīvotāju.<ref>Leighninger M. (2012) Citizenship And Governance In A Wild, Wired World: How Should Citizens And Public Managers Use Online Tools To Improve Democracy?. ''National Civic Review''. Retrieved 20 Nov 2015. [http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/ncr.20056/abstract]</ref> == Rīki un metodes == Var izdalīt vairākas metodes elektroniskās demokrātijas īstenošanai, tajā skaitā diskusiju platformas, petīciju un aptauju rīkus un citas. === Diskusiju platformas === Lai nodrošinātu izsvērtu, loģisku lēmumu pieņemšanu ([[deliberatīvā demokrātija]]), ir jānodrošina vidi, kurā pirms lēmuma pieņemšanas viedokļus izsaka pēc iespējas liels to sabiedrības locekļu skaits, kurus šis lēmums ietekmēs. Šādu iespēju potenciāli var nodrošināt īpašas internetā bāzētas diskusiju platformas. Raksturīgs piemērs ir "California Report Card", kas sabiedrībai ļauj iesaistīties [[Kalifornija]]s štata pārvaldībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://californiareportcard.org/|title=California Report Card|accessdate=19 October 2017|archive-date={{dat|2014|06|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140614214613/http://californiareportcard.org/}}</ref> === Petīciju un aptauju platformas === Interneta vidē ir attīstīti rīki, lai nodrošinātu petīciju sagatavošanu, parakstīšanu un to iesniegšanu atbildīgajām amatpersonām. Lai nodrošinātu to, ka izvirzītās un parakstītās iniciatīvas ir autentiskas un pamatotas, tiek nodrošināta lietotāju [[autentificēšana]], pārliecinoties par parakstītāju identitāti un to, ka viena un tā pati persona par vienu iniciatīvu nebalso atkārtoti. Vairumam petīciju platformu ir ierobežotas iespējas īstenot atbalstītās petīcijas, tomēr atsevišķos gadījumos petīciju platformām ir juridiskas iespējas ietekmēt valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju darbību. Tā, piemēram, Latvijā platforma [[ManaBalss.lv]] iesniedz [[Saeima|Saeimā]] tās iniciatīvas, ko paraksta vismaz 10 000 pilsoņu un kas atbilst juridiskajiem kritērijiem un virkne iesniegto iniciatīvu ir īstenotas. == Atsauces == {{atsauces}} {{sabiedrība-aizmetnis}} [[Kategorija:Demokrātija]] fclwciyena93p4ygous9rjixnqa3028 4521900 4521877 2026-09-13T20:16:21Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-49683-27|~2026-49683-27]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Turaids 3604331 wikitext text/x-wiki '''Elektroniskā demokrātija''' (saīsinājumā '''e-demokrātija''') jeb '''interneta demokrātija''' ir jēdziens, ko izmanto 21. gadsimta [[informācijas un sakaru tehnoloģijas]], lai veicinātu [[demokrātija|demokrātiju]]. Tas nozīmē valsts pārvaldes veidu, kurā visi valsts pilsoņi, kas sasnieguši noteiktu vecumu, ir vienlīdz piemēroti dalībai likumu izstrādē, pieteikumos un izveidē. Elektroniskā demokrātija ietver sociālus, ekonomiskus un kulturālus nosacījumus, kas ļauj brīvu un vienlīdzīgu politiskās pašnoteikšanās praksi.<ref>Jafarkarimi H., Sim A., Saadatdoost R., Hee J.M. (Jan 2014) The Impact of ICT on Reinforcing Citizens’ Role in Government Decision Making. ''International Journal of Emerging Technology and Advanced Engineering''. Retrieved 20 Nov 2015 [http://www.ijetae.com/files/Volume4Issue1/IJETAE_0114_109.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160417235102/http://www.ijetae.com/files/Volume4Issue1/IJETAE_0114_109.pdf |date={{dat|2016|04|17||bez}} }}</ref> == Mērķi == === Demokrātijas paplašināšana === Internetam ir dažādi rīki, kas liek par to domāt kā par demokrātijas starpnieku. Centralizētas kontroles trūkums veicina cenzūru, kas savā būtībā nav demokrātiska. Pastāv arī citas paralēles interneta agrīno dienu sociālajā dizainā, piemēram, spēcīgs atbalsts brīvdomātājiem, vārda brīvībai, dalīšanās ar kultūru, kas caurstrāvoja gandrīz visus interneta lietojuma aspektus. Cits piemērs ir nepastarpināta [[plašsaziņa]] internetā caur ziņu grupām, forumiem un domubiedriem. Šāda veida komunikācija ignorēja rāmjus, kas pastāvēja ar informācijas saņemšanu vien no mediju lietojuma.<ref>Novak, T., & Hoffman, D. (1998). Bridging the Digital Divide: The Impact of Race on Computer Access and Internet Use. ''Nashville: Vanderbilt University''.</ref> Visbeidzot, tādēļ, ka internets ir masīvs digitāls tīkls ar atvērtiem standartiem, universālu, nedārgu pieeju plaša un dažāda veida [[saziņa|saziņu]], tika paplašinātas cilvēku zināšanas arī politiskos jautājumos un iegūta atgriezeniskā saite. Taču tas neliecina par sabiedrības tiešās politiskās aktivitātes palielināšanos.<ref>Robert D. (1989) Democracy and Its Critics. ''Yale University Press.''[http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1540-6210.2011.02228.x/abstract]</ref> === Demokrātijas uzlabošana === Daudzviet pasaulē demokrātija zināmā mērā ir kļuvusi atkarīga no interneta, jo tas ir galvenais informācijas avots lielākajai daļai cilvēku. Internets izglīto cilvēkus par demokrātiju, palīdzot viņiem saprast, kas notiek to valsts pārvaldē. Arī politisko kampaņu izplatīšana interneta vidē ir kļuvusi populāra politisko partiju vidū.<ref>Lee C., Chang K., and Berry F.S. (2011) Testing the Development and Diffusion of E-Government and E-Democracy: A Global Perspective. ''Public Administration Review''. Retrieved 20 Nov 2015 [http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1540-6210.2011.02228.x/abstract]</ref> Internets ir pirmā vieta, kur vairākums cilvēku meklē informāciju, citreiz tā ir arī vienīgā vieta. Iemesls tam, īpaši sabiedrības jaunāko vēlētāju vidū, ir tas, ka tas ir viegls un uzticams avots, ja to pareizi izmanto. Ja informācija ir grūti atrodama, tad vairums cilvēku to nemeklēs.<ref>Oral, Behçet (2008) Computers & Education: The evaluation of the student teachers' attitudes toward Internet and democracy. ''Dicle University, Volume 50, Issue 1'': 437-445.</ref> Kopš indivīds spēj izteikties anonīmi un savas mājas komforta aizsegā, internets dod stimulu piedalīties valsts pārvaldē. Ņemot vērā interneta lietotāju skaitu, indivīds, kas publicē savas domas bieži apmeklētā interneta vietnē, ir spējīgs ietekmēt lielu skaitu cilvēku. Internets ļauj cilvēkiem publicēt informāciju par politiķiem, un ļauj politiķiem uzklausīt ieteikumus un padomus, arī vēlmes, no liela skaita iedzīvotāju.<ref>Leighninger M. (2012) Citizenship And Governance In A Wild, Wired World: How Should Citizens And Public Managers Use Online Tools To Improve Democracy?. ''National Civic Review''. Retrieved 20 Nov 2015. [http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/ncr.20056/abstract]</ref> == Rīki un metodes == Var izdalīt vairākas metodes elektroniskās demokrātijas īstenošanai, tajā skaitā diskusiju platformas, petīciju un aptauju rīkus un citas. === Diskusiju platformas === Lai nodrošinātu izsvērtu, loģisku lēmumu pieņemšanu ([[deliberatīvā demokrātija]]), ir jānodrošina vidi, kurā pirms lēmuma pieņemšanas viedokļus izsaka pēc iespējas liels to sabiedrības locekļu skaits, kurus šis lēmums ietekmēs. Šādu iespēju potenciāli var nodrošināt īpašas internetā bāzētas diskusiju platformas. Raksturīgs piemērs ir "California Report Card", kas sabiedrībai ļauj iesaistīties [[Kalifornija]]s štata pārvaldībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://californiareportcard.org/|title=California Report Card|accessdate=19 October 2017|archive-date={{dat|2014|06|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140614214613/http://californiareportcard.org/}}</ref> === Petīciju un aptauju platformas === Interneta vidē ir attīstīti rīki, lai nodrošinātu petīciju sagatavošanu, parakstīšanu un to iesniegšanu atbildīgajām amatpersonām. Lai nodrošinātu to, ka izvirzītās un parakstītās iniciatīvas ir autentiskas un pamatotas, tiek nodrošināta lietotāju [[autentificēšana]], pārliecinoties par parakstītāju identitāti un to, ka viena un tā pati persona par vienu iniciatīvu nebalso atkārtoti. Vairumam petīciju platformu ir ierobežotas iespējas īstenot atbalstītās petīcijas, tomēr atsevišķos gadījumos petīciju platformām ir juridiskas iespējas ietekmēt valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju darbību. Tā, piemēram, Latvijā platforma [[ManaBalss.lv]] iesniedz [[Saeima|Saeimā]] tās iniciatīvas, ko paraksta vismaz 10 000 pilsoņu un kas atbilst juridiskajiem kritērijiem un virkne iesniegto iniciatīvu ir īstenotas. == Atsauces == {{atsauces}} {{sabiedrība-aizmetnis}} [[Kategorija:Demokrātija]] rb7ua039upy38meq48b0n73boa74fbn 4 300196 4522056 4520237 2026-09-14T06:47:53Z NDG 132532 Reporting [[Special:Contributions/~2026-49649-08|~2026-49649-08]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1c) 4522056 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-08-16) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ == Labdien! Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta "Agris Krūms" sakārtošanā: 1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma "Septiņi dālderi" izdošanu un mūzikas darbību. 2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas ("piegānīta ar MI spamu"). <nowiki>Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST) :Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST) ::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts "Atiet vilciens uz Valku...", autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu "Septiņi dālderi". ::<nowiki>Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST) == Report concerning ~2026-48508-85 == {{User|~2026-48508-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-48853-67 == {{User|~2026-48853-67}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST) == Report concerning ~2026-49649-08 == {{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST) 5hbseevghdemrn791m0aw4jh2i17ykq 4522068 4522056 2026-09-14T07:47:57Z NDG 132532 /* Report concerning ~2026-49649-08 */ Atbilde 4522068 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-08-16) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ == Labdien! Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta "Agris Krūms" sakārtošanā: 1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma "Septiņi dālderi" izdošanu un mūzikas darbību. 2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas ("piegānīta ar MI spamu"). <nowiki>Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST) :Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST) ::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts "Atiet vilciens uz Valku...", autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu "Septiņi dālderi". ::<nowiki>Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST) == Report concerning ~2026-48508-85 == {{User|~2026-48508-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-48853-67 == {{User|~2026-48853-67}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST) == Report concerning ~2026-49649-08 == {{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST) :See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST) 5lczk8e1p4150rc9061igze0pzsgvct 4522075 4522068 2026-09-14T07:52:52Z NDG 132532 Reporting [[Special:Contributions/~2026-49714-49|~2026-49714-49]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1c) 4522075 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-08-16) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ == Labdien! Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta "Agris Krūms" sakārtošanā: 1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma "Septiņi dālderi" izdošanu un mūzikas darbību. 2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas ("piegānīta ar MI spamu"). <nowiki>Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST) :Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST) ::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts "Atiet vilciens uz Valku...", autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu "Septiņi dālderi". ::<nowiki>Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST) == Report concerning ~2026-48508-85 == {{User|~2026-48508-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-48853-67 == {{User|~2026-48853-67}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST) == Report concerning ~2026-49649-08 == {{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST) :See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST) == Report concerning ~2026-49714-49 == {{User|~2026-49714-49}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.52 (EEST) bzjvrm1kgvny3wyo0y5fgdgr0czdi1l 0 300730 4522089 4518807 2026-09-14T08:22:02Z Makenzis 56205 4522089 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Dāvis Ikaunieks | image = Dāvis Ikaunieks LVA.jpg | image_size = | caption = Dāvis Ikaunieks 2022. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|7}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Kuldīga}} | death_date = | death_place = | height = 185 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]/[[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Lietuva}} [[FA Šiauliai]] | clubnumber = 19 | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = 2012—2013 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepājas Metalurgs]] | caps1 = 18 | goals1 = 2 | years2 = 2014—2016 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | caps2 = 68 | goals2 = 26 | years3 = 2016 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[Jihlavas "Vysočina"]] | caps3 = 16 | goals3 = 3 | years4 = 2017—2018 | clubs4 = {{flaga|Čehija}} [[Jihlavas "Vysočina"]] | caps4 = 41 | goals4 = 16 | years5 = 2018— | clubs5 = {{flaga|Čehija}} [[FK Jablonec]] | caps5 = 44 | goals5 = 3 | years6 = 2019 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | caps6 = 12 | goals6 = 6 | years7 = 2020 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[Zlīnas "Fastav"]] | caps7 = 2 | goals7 = 0 | years8 = 2020 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FK Mladá Boleslav]] | caps8 = 10 | goals8 = 0 | caps9 = 16 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | goals9 = 3 | years9 = 2021 | years10 = 2024 | clubs10 = {{flaga|Lietuva}} [[FA Šiauliai]] | caps10 = 34 | goals10 = 18 | years11 = 2025 | clubs11 = {{flaga|BRU}} [[DPMM FC|DPMM]] | caps11 = 14 | goals11 = 14 | years12 = 2025 | clubs12 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | caps12 = 7 | goals12 = 1 | years13 = 2026 | clubs13 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Kauno Žalgiris]] | caps13 = 18 | goals13 = 5 | years14 = 2026– | clubs14 = {{flaga|Lietuva}} [[FA Šiauliai]] | caps14 = 11 | goals14 = 1 | club-update = {{dat|2026|09|14|SK|bez}} | totalcaps = | totalgoals = | nationalyears1 = 2016— | nationalteam1 = {{fb|LVA}} | nationalcaps1 = 48 | nationalgoals1 = 6 | ntupdate = {{dat|2024|10|18|SK|bez}} }} '''Dāvis Ikaunieks''' (dzimis {{dat|1994|1|7}}) ir [[latvieši|latviešu]] futbolists, [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks, var spēlēt gan [[Pussargs (futbols)|pussarga]], gan [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Ikaunieks pārstāv [[FA Šiauliai]]. 2018. gadā atzīts par labāko Latvijas futbolistu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/19122018-davis_ikaunieks_gaz_no_trona_andri_vaninu|title=Dāvis Ikaunieks gāž no troņa Andri Vaņinu|last=Suveizda|first=Agris|website=Sportacentrs.com|access-date=2018-12-19|date=2018-12-19|language=lv}}</ref> Arī viņa brālis [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis]] ir futbolists. == Karjera klubos == D. Ikaunieks karjeru sācis [[Liepāja|Liepājā]], vispirms [[FK Liepājas Metalurgs]] sastāvā. Virslīgā debitēja 2012. gadā, kad aizvadīja 3 spēles. Veiksmīgākā ir bijusi [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gada sezona]], kad [[FK Liepāja]] sastāvā kļuva par Latvijas čempionu un pats D. Ikaunieks ar gūtiem 15 vārtiem kļuva par Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju. 2016. gada jūnijā Dāvis Ikaunieks tika izīrēts [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] klubam [[Jihlavas "Vysočina"]]. 2017. gada janvārī klubs izmantoja tiesības noformēt pilnu pāreju un parakstīja ar D. Ikaunieku divarpus gadu līgumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/28012017-davis_ikaunieks_paraksta_2_5_gadu_ligumu_ |title=Dāvis Ikaunieks paraksta divarpus gadu līgumu ar "Vysocina" |date={{dat|2017|1|28|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref> 2018. gadā pārgāja uz citu Čehijas klubu [[FK Jablonec]]. 2019. gada jūlijā tika izīrēts Latvijas Virslīgas klubam [[RFS]]. Pēc sezonas beigām atgriezās Čehijā, bet 2019.—2020. gada sezonas otrajā pusē tika izīrēts citam Čehijas klubam [[Zlīnas "Fastav"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/20122019-ikaunieks_atgriezas_cehija_pievienojoties |title=Dāvis Ikaunieks atgriežas Čehijā, pievienojoties Zlīnas "Fastav" |date={{dat|2019|12|20|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|7||bez}}}}</ref> 2020. gada jūlijā tika izīrēts citam Čehijas klubam ''[[FK Mladá Boleslav]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.apollo.lv/7028393/davis-ikaunieks-izirets-cehijas-futbola-virsligas-klubam-mlada-boleslav |title=Dāvis Ikaunieks izīrēts Čehijas futbola virslīgas klubam "Mlada Boleslav" |date={{dat|2020|7|29|N|bez}} |website=apollo.lv|accessdate={{dat|2020|8|29||bez}}}}</ref> 2021. gadā arī uz īres līguma pamata atgriezās ''[[FK Liepāja]]'' sastāvā. Pēc sezonas beigām atgriezās ''Jablonec'' rindās. 2025. gadā jūnijā atgriezās Latvijā, pievienojoties čempionvienībai [[RFS]], kur tobrīd spēlēja arī viņa brālis Jānis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/16062025-ikaunieku_brali_atkal_kopa_lietuva_un_azi|title=Ikaunieku brāļi atkal kopā - Lietuvā un Āzijā daudz situšais Dāvis atgriežas RFS|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-17|date=2025-06-16|language=lv}}</ref> == Karjera izlasē == Pārstāvējis vairākas Latvijas jaunatnes izlases. Latvijas izlasē D. Ikaunieks debitēja 2016. gada 1. jūnijā [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa]] spēlē pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], kad 65. minūtē nomainīja savu brāli Jāni. Pirmos vārtus izlases sastāvā viņš guva 2. septembrī pārbaudes spēlē pret [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]]. 2018. gada 19. decembrī atzīts par [[Latvijas gada labākais futbolists|Latvijas gada futbolistu]], pārtraucot [[Andris Vaņins|Andra Vaņina]] trīs gadu dominanci.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība|pirms=[[Andris Vaņins]]|virsraksts=[[Latvijas gada labākais futbolists]]|periods=2018|pēc=[[Pāvels Šteinbors]]}} {{kastes beigas}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Ikaunieks, Dāvis}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] [[Kategorija:FC Zlín spēlētāji]] [[Kategorija:FK Jablonec spēlētāji]] [[Kategorija:FK Mladá Boleslav spēlētāji]] [[Kategorija:Jihlavas "Vysočina" spēlētāji]] knspuoqend8w8f8vleyn4znxgfftqxc 0 302014 4521976 4515024 2026-09-13T22:54:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521976 wikitext text/x-wiki '''Kiberdrošība''', arī '''datordrošība''' vai '''IT drošība''', ir informācijas sistēmu aizsardzība pret zādzību vai bojājumu aparatūrai, programmatūrai un datiem, kā arī aizsardzība pret to nodrošināto pakalpojumu traucējumiem vai izmaiņām.<ref>{{cite book |last1=Gasser |first1=Morrie |title=Building a Secure Computer System |date=1988 |publisher=Van Nostrand Reinhold |isbn=0-442-23022-2 |page=3 |url=https://ece.uwaterloo.ca/~vganesh/TEACHING/S2014/ECE458/building-secure-systems.pdf |accessdate=6 September 2015 |archive-date={{dat|2015|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150925091640/https://ece.uwaterloo.ca/~vganesh/TEACHING/S2014/ECE458/building-secure-systems.pdf }}</ref> Datordrošība ietver pieejas kontroli aparatūrai, kā arī aizsardzību pret tādiem kaitējumiem kā nesankcionēta tīkla piekļuve, datu un koda injekcijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Definition of computer security |url=http://www.pcmag.com/encyclopedia/term/40169/computer-security |website=Encyclopedia |publisher=Ziff Davis, PCMag |accessdate=6 September 2015}}</ref> nepareiza operatoru rīcība: nejauši, mērķtiecīgi vai novirzoties no drošības procedūrām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rouse |first1=Margaret |title=Social engineering definition |url=http://searchsecurity.techtarget.com/definition/social-engineering |publisher=TechTarget |accessdate=6 September 2015 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pateicoties pieaugošai datorsistēmu lomai lielākajā daļā sabiedrības, datordrošības joma kļūst arvien nozīmīgāka.<ref>[http://www.theaustralian.com.au/technology/opinion/reliance-spells-end-of-road-for-ict-amateurs/story-e6frgb0o-1226636267865?nk=34fe4ab684629535daaf6a8fe6e6ef3d "Reliance spells end of road for ICT amateurs"], May 07, 2013, The Australian</ref> Datorsistēmas iekļauj daudz dažādu "viedu" ierīču, tādas kā viedtelefoni, televizori un daudz mazu ierīču, kas pievienojušās [[Lietu tīmeklis|Lietu tīmeklim]] (''Internet of things, IoT''). Tīkli aptver ne tikai tīmekli un privātos datu tīklus, bet arī [[Bluetooth]] tehnoloģiju, [[Wi-Fi]] un citus bezvadu tīklus. == Ievainojamības un uzbrukumi == ''Ievainojamība'' ir sistēmas nepilnība vai defekts un daudzas ievainojamības ir aprakstītas "Common Vulnerabilities and Exposures" datubāzē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cve.mitre.org/|title=CVE - CVE|website=cve.mitre.org|access-date=2025-04-08}}</ref> Ievainojamību pārvaldība ir ciklisks process, kurš ietver tās atpazīšanu, klasificēšanu, mazināšanu un izvairīšanos pie katras ievainojamības atklāšanas. Izmantojama ievainojamība ir tāda, kurai ir zināms vismaz viens strādājošs uzbrukums jeb [[mūķis]]. Lai padarītu datorsistēmu drošu, nepieciešams saprast, kāda veida uzbrukumi to var apdraudēt. Datorsistēmu draudi visbiežāk ietilpst kādā no šīm kategorijām: === Sētas durvis === ''Sētas durvis'' datorsistēmā, kriptogrāfiskā sistēmā vai algoritmā ir jebkura slepena metode normālās lietotāja autentifickācijas vai drošības pārbaudes apiešanai. Tās ir sastopamas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, sākotnējs projekts vai slikta konfigurācija. Reizēm pilnvarota persona var tās pievienot vēlāk, lai atļautu noteiktu likumīgu piekļuvi, vai arī uzbrucējs var tās pievienot ļaunprātīgu iemeslu dēļ. Neraugoties uz ''sētas durvju'' iemesliem, tās rada datu apstrādes sistēmas ievainojamību. === Pakalpojumatteices (DoS) uzbrukums === [[Pakalpojumatteices_uzbrukums|''Pakalpojumatteices'' uzbrukumi]] izstrādāti, lai padarītu iekārtu vai tīkla resursu nepieejamu tā paredzētajiem lietotājiem. Uzbrucēji var atteikt pakalpojumu atsevišķiem upuriem, piemēram, speciāli ievadot nepareizu paroli pietiekami daudz reižu, vai arī pārslogot iekārtas vai tīkla veiktspēju un nobloķēt visus lietotājus vienlaicīgi. Kamēr tīkla uzbrukums no vienas IP adreses var tikt bloķēts pievienojot jaunu likumu ugunsmūrī, iespējami daudzveidīgi izkliedēti pakalpojuma atteices uzbrukumi (Distributed denial of service, DDos), kur uzbrukumi notiek no vairākiem avotiem, no kuriem aizsargāties ir daudz grūtāk. === Tiešās piekļuves uzbrukumi === <!--[[Attēls:PersonalStorageDevices.agr.jpg|thumb|Common consumer devices that can be used to transfer data surreptitiously.]] --> Neautorizēts lietotājs ar fizisku piekļuvi datoram visticamāk spēs lejupielādēt datus no datora. Tāpat ir iespējams apdraudēt datora drošību, veicot operētājsistēmas izmaiņas, instalējot programmatūras tārpus, taustiņsitienu reģistrētājus vai mainot klausīšanās ierīces. Pat tad, kad sistēma ir aizsargāta ar tipiskiem drošības risinājumiem, tie var tikt apieti, sāknējot citu [[Operētājsistēma|operētājsistēmu]] vai rīku no kāda palaišanas datu nesēja. Diska šifrēšana un [[uzticams platformas modulis]] (Trusted Platform Module) ir izstrādāti, lai novērstu šādus uzbrukumus. === Pārtveršana === ''Pārtveršana'' ir nesankcionēta informācijas pārķeršana, klausoties privātu saziņu starp diviem datoriem tīklā. Piemēram, tādas programmas kā Carnivore un NarusInsight tiek izmantotas [[Federālais izmeklēšanas birojs|FBI]] un [[Nacionālās drošības aģentūra|NSA]] lai pārtvertu [[interneta pakalpojumu sniedzējs|interneta pakalpojumu sniedzēja]] informāciju. Pat tādu iekārtu darbība, kas darbojas slēgtā sistēmā (bez piekļuves no ārpasaules) var tikt pārtverta monitorējot iekārtu radītās elektromagnētiskās datu pārraides. === Viltošana === Lietotāja identitātes ''[[viltošana]]'' (''spoofing'') ir situācija, kad viena persona vai programma veiksmīgi izliekas par citu personu, viltojot datus. === Sabojāšana === ''Sabojāšana'' (''tampering'') ir ļaunprātīga produkta izmainīšana. Piemēram, drošības dienesti ievieto noklausīšanās ierīces maršrutētājos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Gallagher |first=Sean |url=http://arstechnica.com/tech-policy/2014/05/photos-of-an-nsa-upgrade-factory-show-cisco-router-getting-implant/ |title=Photos of an NSA "upgrade" factory show Cisco router getting implant |publisher=Ars Technica |date=May 14, 2014 |accessdate=August 3, 2014}}</ref> === Piekļuves tiesību palielināšana === ''Piekļuves tiesību palielināšana'' ir gadījums, kad uzbrucējs ar ierobežotām piekļuves tiesībām spēj palielināt privilēģijas un piekļuves līmeni bez autorizācijas. Piemēram, tipisks datora lietotājs var apmuļķot sistēmu un piekļūt ierobežotas piekļuves datiem, vai arī kļūt par augstākā līmeņa lietotāju ar galveno pilnvaru (root access) un iegūt pilnu kontroli pār sistēmu. === Pikšķerēšana === ''[[Pikšķerēšana]]'' (''phishing'') ir metode sensitīvu datu iegūšanai tieši no lietotāja, tādu kā [[Lietotājvārds|lietotājvārdi]], paroles, kredītkaršu informācija. Visbiežāk personas datu izmānīšana tiek veikta lietojot epastu viltošanu vai tērzēšanu, kad lietotājs tiek novirzīts uz neīstu tīmekļa vietni, kas izskatās gandrīz identiska oriģinālajai lapai. Izmantojot lietotāja uzticēšanos, pikšķerēšana var tik klasificēta kā [[sociālā inženierija]]<nowiki/>s metode. === Klikšķu laupīšana === ''Klikšķu laupīšana'' (''clickjacking'') jeb "Lietotāja saskarnes labošanas uzbrukums" ir ļaunprātīga metode, ar kuru uzbrucējs apmāna lietotāju klikšķināt uz pogas vai saites uz citu tīmekļa lapu, kad lietotājs plāno klikšķnāt uz to pašu lapu. === Sociālā inženierija === ''[[Sociālā inženierija]]'' ir lietotāja psiholoģiska manipulācija ar mērķi pārliecināt lietotāju atklāt tādu sensitīvu informāciju, kā paroles, kredītkaršu numurus u.c., uzdodoties par banku, darba ņēmēju vai klientu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Arcos Sergio |title=Social Engineering |url=http://upcommons.upc.edu/pfc/bitstream/2099.1/12289/1/73827.pdf}}</ref> === Trojāni === [[Trojas zirgs (datorika)|''Trojāns'']] ir kaitīga programma, kas visbiežāk izplatās, maskējoties par [[Lietojumprogrammatūra|lietojumprogrammu]] vai [[Datne|datni]], kas šķiet nekaitīga. == Apdraudētās sistēmas == Datordrošība ir kritiska jebkurā industrijā, kur tiek izmantoti datori.<ref name="FAA Computer Security">J. C. Willemssen, "FAA Computer Security". GAO/T-AIMD-00-330. Presented at Committee on Science, House of Representatives, 2000.</ref> Tālāk minēti tikai daži apdraudējumu piemēri. === Finanšu sistēmas === Tīmekļa vietnes, kas pieņem vai glabā kredītkaršu numurus un [[Bankas konts|bankas kontu]] informāciju ir ievērojami datoruzbrukumu mērķi, pateicoties iespējamam tūlītējam finansiālam ieguvumam, pārsūtot naudu, izdarot pirkumus, vai pārdodot informāciju [[Melnais tirgus|melnajā tirgū]]. Veikalu maksāšanas sistēmas un b[[Bankas automāts|ankas automāt]]<nowiki/>i arī var tikt sabojāti ar mērķi iegūt klientu kontu informāciju un PIN kodus. === Komunālie pakalpojumi un rūpnieciskās iekārtas === Daudzās valstīs datori pārvalda dažādu komunālo pakalpojumu funkcijas, piemēram, telekomunikāciju koordinēšana, elektrotīkli, atomelektrostacijas, vārstu atvēršanu un aizvēršanu ūdens un gāzes tīkliem. Internets ir iespējams uzbrukumu avots, ja šādas ierīces ir pievienotas internetam, taču ''[[Stuxnet]]'' tārps pierādīja, ka arī internetam nepievienotas rūpnieciskās ierīces var tikt fiziski sabojātas saņemot ļaunprātīgas komandas caur iekšējo tīklu. === Lietotāju ierīces === Datori visbiežāk tiek inficēti ar ļaunprogrammatūru ar mērķi ievākt paroles vai bankas kontu informāciju, vai arī lai veidotu botu tīklu un uzbruktu citam mērķim. Viedtelefoni, planšentes, viedpulksteņi un citas mobilās ierīces arī var kļūt par uzbrukumu mērķiem. Tādi sensori kā kameras, mikrofoni, GPS uztvērēji, kompasi un akselerometri var tikt ļaunprātīgi izmantoti, lai ievāktu personīgu informāciju. == Datoru aizsardzība (pretpasākumi) == Datordrošības ''pretpasākumi'' ietver darbības, ierīces, procedūras vai metodes, kas samazina datorsistēmas draudu, ievainojamību vai uzbrukumu iespējamību likvidējot, novēršot vai samazinot to radīto apdraudējumu. Populārākie pretpasākumi ietver drošības pasākumus, ievainojamību mazināšanu, drošu datorsistēmu izstrādi, aparatūras aizsardzības mehānismus un reaģēšanu. === Drošības pasākumi === Drošības jēdziens datorsistēmā ir ideāls stāvoklis, kas tiek nodrošināts izmantojot trīs metodes: draudu novēršanu, draudu noteikšanu un reaģēšanu. === Ievainojamību mazināšana === Datorsistēmu ievainojamības ir iespējams mazināt izmantojot kriptogrāfiju, vairāku soļu lietotāju autentifikāciju, nodrošinoties pret tiešu neautorizētu piekļuvi datorsistēmām, kā arī regulāri veidojot datu rezerves kopijas un atjauninot programmatūru. === Drošu datorsistēmu izstrāde === Drošu datorsistēmu izstrāde nozīmē, ka izstrādes procesā drošība tiek uzskatīta par sistēmas galveno funkciju un tā tiek iestrādāta visos sistēmas līmeņos. === Aparatūras aizsardzības mehānismi === Aparatūras drošību papildina tādas ierīces kā sargspraudnis, [[uzticams platformas modulis]], diska slēdzenes, USB portu un mobilās pieejas atslēgšana. === Reaģēšana uz drošības pārkāpumiem === Reaģēšana uz [[Drošība|drošības pārkāpumiem]] mēdz būt sarežģīta, jo bieži vien atpazīt un sodīt uzbrucējus ir grūti. === Piegādes ķēdes kiberdrošība === Piegādes ķēdes kiberisku risku pārvaldība ietver ar IKT produktiem un pakalpojumiem saistīto risku identificēšanu, novērtēšanu un mazināšanu, kā arī paredz atbilstošu prakses iekļaušanu organizatoriskajos lēmumos, budžetēšanā un operatīvajos procesos.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Reducing ICT Supply Chain Risk in Small and Medium-Sized Businesses Fact Sheet|url=https://www.cisa.gov/resources-tools/resources/reducing-ict-supply-chain-risk-small-and-medium-sized-businesses-fact-sheet|accessdate=2026-08-29|website=cisa.gov}}</ref> Lai praktiski kontrolētu atkarību no trešajām pusēm, tiek izmantota piegādes ķēdes kartēšana: informācija par piegādātājiem un to savstarpējām saitēm tiek sistemātiski fiksēta un uzturēta aktuāla, kas atvieglo risku novērtēšanu un pienācīgu rūpību.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Mapping your supply chain|url=https://www.ncsc.gov.uk/guidance/mapping-your-supply-chain|accessdate=2026-08-29|website=ncsc.gov.uk}}</ref> Atsevišķās nozarēs šādas prasības tiek noteiktas kā obligātas: Kanādas programma CPCSC nosaka obligātu kiberdrošības standartu aizsardzības piegādes ķēdes piegādātājiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=CPCSC|url=https://carbidesecure.com/frameworks/cpcsc-compliance/|accessdate=2026-08-29|website=carbidesecure.com}}</ref> Programmatūrā par vienu no caurredzamības instrumentiem kalpo SBOM — formalizēts ieraksts par programmatūras produkta komponentēm un to savstarpējām attiecībām piegādes ķēdē.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=SBOM Resources Library|url=https://www.cisa.gov/topics/cyber-threats-and-advisories/sbom/sbomresourceslibrary|accessdate=2026-08-29|website=cisa.gov}}</ref> Piegādātājiem uzliktās prasības var tikt nostiprinātas līgumos: NCSC iesaka iekļaut līgumos nosacījumus par līdzvērtīgu aizsardzības līmeni apakšuzņēmējiem un par kiberincidentu paziņošanas termiņiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=How to assess and gain confidence in your supply chain cyber security &#124; Stage 2: Develop an approach to assess supply chain cyber security &#124; Stage 2b: Create key components for your approach|url=https://www.ncsc.gov.uk/collection/assess-supply-chain-cyber-security/stage-2-develop-an-approach/stage-2b-create-key-components-for-your-approach|accessdate=2026-08-29|website=ncsc.gov.uk}}</ref> Austrālijas iepirkumu vadlīnijas pieprasa novērtēt operētājsistēmu, lietojumprogrammu, IT un OT iekārtu un pakalpojumu piegādātāju riskus, turklāt riski tiek vērtēti visā dzīves ciklā — no projektēšanas un piegādes līdz ekspluatācijai un noņemšanai no lietošanas.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Guidelines for procurement and outsourcing|url=https://www.cyber.gov.au/business-government/asds-cyber-security-frameworks/ism/cyber-security-guidelines/guidelines-for-procurement-and-outsourcing|accessdate=2026-08-29|website=cyber.gov.au}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tas saistīts ar to, ka uzticama piegādātāja kompromitācija var paplašināt uzbrukuma virsmu un izveidot ceļu uz daudziem atkarīgajiem organizācijām; Kanādas kiberdrošības centrs norāda, ka viena augstākā līmeņa piegādātāja uzlaušana var ietekmēt daudzus patērētājus ķēdes tālākajos posmos.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=The cyber threat from supply chains|url=https://www.cyber.gc.ca/en/guidance/cyber-threat-supply-chains|accessdate=2026-08-29|website=cyber.gc.ca}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Datoru drošība| ]] 5hmsqfdo8eo50dsxhbot6p8qak2j6pp 4 312042 4522113 4518824 2026-09-14T10:19:56Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts 4522113 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunināšanu}} Šajā uzskaitījumā ir tie gadu raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir 51 un vairāk citu valodu Vikipēdijās. Datums: 2026. gada 14. septembris, plkst. 13.19 (EEST). __TOC__ == Mūsu ēra == === Gadi === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[771. gads]]||[[:d:Q29950|771]]||128||2026-09-14 |- | [[217. gads]]||[[:d:Q32030|217]]||127||2026-09-14 |- | [[705. gads]]||[[:d:Q23504|705]]||127||2026-09-14 |- | [[208. gads]]||[[:d:Q31268|208]]||126||2026-09-14 |- | [[337. gads]]||[[:d:Q30305|337]]||126||2026-09-14 |- | [[550. gads]]||[[:d:Q32150|550]]||126||2026-09-14 |- | [[602. gads]]||[[:d:Q30586|602]]||126||2026-09-14 |- | [[715. gads]]||[[:d:Q23528|715]]||126||2026-09-14 |- | [[720. gads]]||[[:d:Q23539|720]]||126||2026-09-14 |- | [[732. gads]]||[[:d:Q23569|732]]||126||2026-09-14 |- | [[733. gads]]||[[:d:Q23570|733]]||126||2026-09-14 |- | [[746. gads]]||[[:d:Q23616|746]]||126||2026-09-14 |- | [[768. gads]]||[[:d:Q29961|768]]||126||2026-09-14 |- | [[772. gads]]||[[:d:Q30729|772]]||126||2026-09-14 |- | [[202. gads]]||[[:d:Q30333|202]]||125||2026-09-14 |- | [[211. gads]]||[[:d:Q30566|211]]||125||2026-09-14 |- | [[220. gads]]||[[:d:Q30866|220]]||125||2026-09-14 |- | [[240. gads]]||[[:d:Q30032|240]]||125||2026-09-14 |- | [[270. gads]]||[[:d:Q30442|270]]||125||2026-09-14 |- | [[330. gads]]||[[:d:Q24696|330]]||125||2026-09-14 |- | [[601. gads]]||[[:d:Q30597|601]]||125||2026-09-14 |- | [[604. gads]]||[[:d:Q31048|604]]||125||2026-09-14 |- | [[610. gads]]||[[:d:Q30326|610]]||125||2026-09-14 |- | [[630. gads]]||[[:d:Q31060|630]]||125||2026-09-14 |- | [[640. gads]]||[[:d:Q30626|640]]||125||2026-09-14 |- | [[670. gads]]||[[:d:Q31100|670]]||125||2026-09-14 |- | [[688. gads]]||[[:d:Q30443|688]]||125||2026-09-14 |- | [[702. gads]]||[[:d:Q23497|702]]||125||2026-09-14 |- | [[704. gads]]||[[:d:Q23503|704]]||125||2026-09-14 |- | [[706. gads]]||[[:d:Q23506|706]]||125||2026-09-14 |- | [[709. gads]]||[[:d:Q23514|709]]||125||2026-09-14 |- | [[713. gads]]||[[:d:Q23523|713]]||125||2026-09-14 |- | [[714. gads]]||[[:d:Q23525|714]]||125||2026-09-14 |- | [[719. gads]]||[[:d:Q23537|719]]||125||2026-09-14 |- | [[730. gads]]||[[:d:Q23563|730]]||125||2026-09-14 |- | [[731. gads]]||[[:d:Q23566|731]]||125||2026-09-14 |- | [[740. gads]]||[[:d:Q23593|740]]||125||2026-09-14 |- | [[745. gads]]||[[:d:Q23612|745]]||125||2026-09-14 |- | [[752. gads]]||[[:d:Q23639|752]]||125||2026-09-14 |- | [[753. gads]]||[[:d:Q23642|753]]||125||2026-09-14 |- | [[754. gads]]||[[:d:Q23646|754]]||125||2026-09-14 |- | [[755. gads]]||[[:d:Q23650|755]]||125||2026-09-14 |- | [[760. gads]]||[[:d:Q30552|760]]||125||2026-09-14 |- | [[763. gads]]||[[:d:Q30692|763]]||125||2026-09-14 |- | [[765. gads]]||[[:d:Q31216|765]]||125||2026-09-14 |- | [[766. gads]]||[[:d:Q30564|766]]||125||2026-09-14 |- | [[773. gads]]||[[:d:Q31131|773]]||125||2026-09-14 |- | [[203. gads]]||[[:d:Q24767|203]]||124||2026-09-14 |- | [[204. gads]]||[[:d:Q30571|204]]||124||2026-09-14 |- | [[210. gads]]||[[:d:Q30841|210]]||124||2026-09-14 |- | [[216. gads]]||[[:d:Q31250|216]]||124||2026-09-14 |- | [[238. gads]]||[[:d:Q30058|238]]||124||2026-09-14 |- | [[272. gads]]||[[:d:Q31262|272]]||124||2026-09-14 |- | [[303. gads]]||[[:d:Q31957|303]]||124||2026-09-14 |- | [[350. gads]]||[[:d:Q30544|350]]||124||2026-09-14 |- | [[410. gads]]||[[:d:Q30161|410]]||124||2026-09-14 |- | [[511. gads]]||[[:d:Q31910|511]]||124||2026-09-14 |- | [[536. gads]]||[[:d:Q30322|536]]||124||2026-09-14 |- | [[548. gads]]||[[:d:Q30904|548]]||124||2026-09-14 |- | [[585. gads]]||[[:d:Q32201|585]]||124||2026-09-14 |- | [[603. gads]]||[[:d:Q31050|603]]||124||2026-09-14 |- | [[636. gads]]||[[:d:Q30126|636]]||124||2026-09-14 |- | [[655. gads]]||[[:d:Q30045|655]]||124||2026-09-14 |- | [[659. gads]]||[[:d:Q31092|659]]||124||2026-09-14 |- | [[673. gads]]||[[:d:Q31105|673]]||124||2026-09-14 |- | [[674. gads]]||[[:d:Q30302|674]]||124||2026-09-14 |- | [[675. gads]]||[[:d:Q30523|675]]||124||2026-09-14 |- | [[681. gads]]||[[:d:Q30342|681]]||124||2026-09-14 |- | [[703. gads]]||[[:d:Q23500|703]]||124||2026-09-14 |- | [[712. gads]]||[[:d:Q23521|712]]||124||2026-09-14 |- | [[716. gads]]||[[:d:Q23531|716]]||124||2026-09-14 |- | [[718. gads]]||[[:d:Q23534|718]]||124||2026-09-14 |- | [[735. gads]]||[[:d:Q23576|735]]||124||2026-09-14 |- | [[743. gads]]||[[:d:Q23604|743]]||124||2026-09-14 |- | [[744. gads]]||[[:d:Q23608|744]]||124||2026-09-14 |- | [[749. gads]]||[[:d:Q23624|749]]||124||2026-09-14 |- | [[756. gads]]||[[:d:Q31121|756]]||124||2026-09-14 |- | [[758. gads]]||[[:d:Q30538|758]]||124||2026-09-14 |- | [[759. gads]]||[[:d:Q30532|759]]||124||2026-09-14 |- | [[769. gads]]||[[:d:Q30697|769]]||124||2026-09-14 |- | [[774. gads]]||[[:d:Q30528|774]]||124||2026-09-14 |- | [[206. gads]]||[[:d:Q30819|206]]||123||2026-09-14 |- | [[207. gads]]||[[:d:Q30779|207]]||123||2026-09-14 |- | [[209. gads]]||[[:d:Q30331|209]]||123||2026-09-14 |- | [[214. gads]]||[[:d:Q32938|214]]||123||2026-09-14 |- | [[219. gads]]||[[:d:Q31253|219]]||123||2026-09-14 |- | [[221. gads]]||[[:d:Q30320|221]]||123||2026-09-14 |- | [[224. gads]]||[[:d:Q31247|224]]||123||2026-09-14 |- | [[230. gads]]||[[:d:Q30323|230]]||123||2026-09-14 |- | [[235. gads]]||[[:d:Q31228|235]]||123||2026-09-14 |- | [[250. gads]]||[[:d:Q31967|250]]||123||2026-09-14 |- | [[283. gads]]||[[:d:Q32054|283]]||123||2026-09-14 |- | [[309. gads]]||[[:d:Q32270|309]]||123||2026-09-14 |- | [[364. gads]]||[[:d:Q47970|364]]||123||2026-09-14 |- | [[451. gads]]||[[:d:Q30070|451]]||123||2026-09-14 |- | [[475. gads]]||[[:d:Q30785|475]]||123||2026-09-14 |- | [[530. gads]]||[[:d:Q30894|530]]||123||2026-09-14 |- | [[532. gads]]||[[:d:Q30393|532]]||123||2026-09-14 |- | [[534. gads]]||[[:d:Q31802|534]]||123||2026-09-14 |- | [[535. gads]]||[[:d:Q31019|535]]||123||2026-09-14 |- | [[537. gads]]||[[:d:Q31014|537]]||123||2026-09-14 |- | [[540. gads]]||[[:d:Q30900|540]]||123||2026-09-14 |- | [[547. gads]]||[[:d:Q31004|547]]||123||2026-09-14 |- | [[549. gads]]||[[:d:Q30907|549]]||123||2026-09-14 |- | [[590. gads]]||[[:d:Q32710|590]]||123||2026-09-14 |- | [[594. gads]]||[[:d:Q33625|594]]||123||2026-09-14 |- | [[607. gads]]||[[:d:Q31823|607]]||123||2026-09-14 |- | [[619. gads]]||[[:d:Q31055|619]]||123||2026-09-14 |- | [[649. gads]]||[[:d:Q31117|649]]||123||2026-09-14 |- | [[651. gads]]||[[:d:Q31095|651]]||123||2026-09-14 |- | [[652. gads]]||[[:d:Q31104|652]]||123||2026-09-14 |- | [[656. gads]]||[[:d:Q31088|656]]||123||2026-09-14 |- | [[657. gads]]||[[:d:Q31090|657]]||123||2026-09-14 |- | [[658. gads]]||[[:d:Q30176|658]]||123||2026-09-14 |- | [[683. gads]]||[[:d:Q33496|683]]||123||2026-09-14 |- | [[685. gads]]||[[:d:Q33480|685]]||123||2026-09-14 |- | [[691. gads]]||[[:d:Q23474|691]]||123||2026-09-14 |- | [[723. gads]]||[[:d:Q23545|723]]||123||2026-09-14 |- | [[724. gads]]||[[:d:Q23549|724]]||123||2026-09-14 |- | [[725. gads]]||[[:d:Q23552|725]]||123||2026-09-14 |- | [[726. gads]]||[[:d:Q23555|726]]||123||2026-09-14 |- | [[729. gads]]||[[:d:Q23561|729]]||123||2026-09-14 |- | [[734. gads]]||[[:d:Q23573|734]]||123||2026-09-14 |- | [[736. gads]]||[[:d:Q23581|736]]||123||2026-09-14 |- | [[738. gads]]||[[:d:Q23585|738]]||123||2026-09-14 |- | [[748. gads]]||[[:d:Q23621|748]]||123||2026-09-14 |- | [[761. gads]]||[[:d:Q30514|761]]||123||2026-09-14 |- | [[764. gads]]||[[:d:Q31163|764]]||123||2026-09-14 |- | [[212. gads]]||[[:d:Q32974|212]]||122||2026-09-14 |- | [[215. gads]]||[[:d:Q31648|215]]||122||2026-09-14 |- | [[225. gads]]||[[:d:Q30857|225]]||122||2026-09-14 |- | [[231. gads]]||[[:d:Q30742|231]]||122||2026-09-14 |- | [[251. gads]]||[[:d:Q30304|251]]||122||2026-09-14 |- | [[253. gads]]||[[:d:Q30913|253]]||122||2026-09-14 |- | [[254. gads]]||[[:d:Q31257|254]]||122||2026-09-14 |- | [[260. gads]]||[[:d:Q30311|260]]||122||2026-09-14 |- | [[280. gads]]||[[:d:Q32237|280]]||122||2026-09-14 |- | [[282. gads]]||[[:d:Q31842|282]]||122||2026-09-14 |- | [[304. gads]]||[[:d:Q32149|304]]||122||2026-09-14 |- | [[305. gads]]||[[:d:Q33642|305]]||122||2026-09-14 |- | [[307. gads]]||[[:d:Q33724|307]]||122||2026-09-14 |- | [[312. gads]]||[[:d:Q32042|312]]||122||2026-09-14 |- | [[316. gads]]||[[:d:Q31894|316]]||122||2026-09-14 |- | [[324. gads]]||[[:d:Q31407|324]]||122||2026-09-14 |- | [[325. gads]]||[[:d:Q32577|325]]||122||2026-09-14 |- | [[333. gads]]||[[:d:Q32007|333]]||122||2026-09-14 |- | [[361. gads]]||[[:d:Q47953|361]]||122||2026-09-14 |- | [[381. gads]]||[[:d:Q33674|381]]||122||2026-09-14 |- | [[384. gads]]||[[:d:Q48076|384]]||122||2026-09-14 |- | [[401. gads]]||[[:d:Q30479|401]]||122||2026-09-14 |- | [[450. gads]]||[[:d:Q31761|450]]||122||2026-09-14 |- | [[460. gads]]||[[:d:Q30834|460]]||122||2026-09-14 |- | [[461. gads]]||[[:d:Q30828|461]]||122||2026-09-14 |- | [[491. gads]]||[[:d:Q30315|491]]||122||2026-09-14 |- | [[527. gads]]||[[:d:Q31025|527]]||122||2026-09-14 |- | [[531. gads]]||[[:d:Q32871|531]]||122||2026-09-14 |- | [[552. gads]]||[[:d:Q25266|552]]||122||2026-09-14 |- | [[553. gads]]||[[:d:Q33719|553]]||122||2026-09-14 |- | [[555. gads]]||[[:d:Q30473|555]]||122||2026-09-14 |- | [[565. gads]]||[[:d:Q33651|565]]||122||2026-09-14 |- | [[571. gads]]||[[:d:Q30475|571]]||122||2026-09-14 |- | [[597. gads]]||[[:d:Q31459|597]]||122||2026-09-14 |- | [[606. gads]]||[[:d:Q31043|606]]||122||2026-09-14 |- | [[618. gads]]||[[:d:Q31035|618]]||122||2026-09-14 |- | [[625. gads]]||[[:d:Q30089|625]]||122||2026-09-14 |- | [[627. gads]]||[[:d:Q30430|627]]||122||2026-09-14 |- | [[628. gads]]||[[:d:Q30592|628]]||122||2026-09-14 |- | [[639. gads]]||[[:d:Q31701|639]]||122||2026-09-14 |- | [[641. gads]]||[[:d:Q31676|641]]||122||2026-09-14 |- | [[642. gads]]||[[:d:Q30872|642]]||122||2026-09-14 |- | [[643. gads]]||[[:d:Q31634|643]]||122||2026-09-14 |- | [[644. gads]]||[[:d:Q33275|644]]||122||2026-09-14 |- | [[645. gads]]||[[:d:Q31040|645]]||122||2026-09-14 |- | [[646. gads]]||[[:d:Q33285|646]]||122||2026-09-14 |- | [[647. gads]]||[[:d:Q31111|647]]||122||2026-09-14 |- | [[648. gads]]||[[:d:Q30618|648]]||122||2026-09-14 |- | [[653. gads]]||[[:d:Q30094|653]]||122||2026-09-14 |- | [[662. gads]]||[[:d:Q31127|662]]||122||2026-09-14 |- | [[663. gads]]||[[:d:Q31122|663]]||122||2026-09-14 |- | [[669. gads]]||[[:d:Q31115|669]]||122||2026-09-14 |- | [[686. gads]]||[[:d:Q30619|686]]||122||2026-09-14 |- | [[687. gads]]||[[:d:Q30303|687]]||122||2026-09-14 |- | [[690. gads]]||[[:d:Q23472|690]]||122||2026-09-14 |- | [[692. gads]]||[[:d:Q23477|692]]||122||2026-09-14 |- | [[694. gads]]||[[:d:Q23483|694]]||122||2026-09-14 |- | [[697. gads]]||[[:d:Q23489|697]]||122||2026-09-14 |- | [[698. gads]]||[[:d:Q23491|698]]||122||2026-09-14 |- | [[699. gads]]||[[:d:Q23493|699]]||122||2026-09-14 |- | [[721. gads]]||[[:d:Q23541|721]]||122||2026-09-14 |- | [[722. gads]]||[[:d:Q23542|722]]||122||2026-09-14 |- | [[728. gads]]||[[:d:Q23560|728]]||122||2026-09-14 |- | [[739. gads]]||[[:d:Q23588|739]]||122||2026-09-14 |- | [[213. gads]]||[[:d:Q32955|213]]||121||2026-09-14 |- | [[223. gads]]||[[:d:Q31243|223]]||121||2026-09-14 |- | [[226. gads]]||[[:d:Q30770|226]]||121||2026-09-14 |- | [[227. gads]]||[[:d:Q33009|227]]||121||2026-09-14 |- | [[229. gads]]||[[:d:Q32175|229]]||121||2026-09-14 |- | [[236. gads]]||[[:d:Q31547|236]]||121||2026-09-14 |- | [[237. gads]]||[[:d:Q30750|237]]||121||2026-09-14 |- | [[239. gads]]||[[:d:Q30753|239]]||121||2026-09-14 |- | [[242. gads]]||[[:d:Q30952|242]]||121||2026-09-14 |- | [[259. gads]]||[[:d:Q31531|259]]||121||2026-09-14 |- | [[264. gads]]||[[:d:Q30484|264]]||121||2026-09-14 |- | [[274. gads]]||[[:d:Q33512|274]]||121||2026-09-14 |- | [[275. gads]]||[[:d:Q32129|275]]||121||2026-09-14 |- | [[276. gads]]||[[:d:Q32797|276]]||121||2026-09-14 |- | [[284. gads]]||[[:d:Q32046|284]]||121||2026-09-14 |- | [[285. gads]]||[[:d:Q33744|285]]||121||2026-09-14 |- | [[291. gads]]||[[:d:Q30956|291]]||121||2026-09-14 |- | [[298. gads]]||[[:d:Q33568|298]]||121||2026-09-14 |- | [[310. gads]]||[[:d:Q32427|310]]||121||2026-09-14 |- | [[314. gads]]||[[:d:Q32828|314]]||121||2026-09-14 |- | [[320. gads]]||[[:d:Q30950|320]]||121||2026-09-14 |- | [[321. gads]]||[[:d:Q33359|321]]||121||2026-09-14 |- | [[328. gads]]||[[:d:Q32570|328]]||121||2026-09-14 |- | [[331. gads]]||[[:d:Q37117|331]]||121||2026-09-14 |- | [[334. gads]]||[[:d:Q32105|334]]||121||2026-09-14 |- | [[336. gads]]||[[:d:Q32101|336]]||121||2026-09-14 |- | [[340. gads]]||[[:d:Q47886|340]]||121||2026-09-14 |- | [[347. gads]]||[[:d:Q33232|347]]||121||2026-09-14 |- | [[354. gads]]||[[:d:Q47926|354]]||121||2026-09-14 |- | [[356. gads]]||[[:d:Q47937|356]]||121||2026-09-14 |- | [[363. gads]]||[[:d:Q47962|363]]||121||2026-09-14 |- | [[379. gads]]||[[:d:Q37154|379]]||121||2026-09-14 |- | [[386. gads]]||[[:d:Q34118|386]]||121||2026-09-14 |- | [[397. gads]]||[[:d:Q48141|397]]||121||2026-09-14 |- | [[408. gads]]||[[:d:Q30141|408]]||121||2026-09-14 |- | [[430. gads]]||[[:d:Q33386|430]]||121||2026-09-14 |- | [[452. gads]]||[[:d:Q30445|452]]||121||2026-09-14 |- | [[456. gads]]||[[:d:Q30432|456]]||121||2026-09-14 |- | [[457. gads]]||[[:d:Q30909|457]]||121||2026-09-14 |- | [[465. gads]]||[[:d:Q30451|465]]||121||2026-09-14 |- | [[466. gads]]||[[:d:Q30506|466]]||121||2026-09-14 |- | [[470. gads]]||[[:d:Q32114|470]]||121||2026-09-14 |- | [[480. gads]]||[[:d:Q30329|480]]||121||2026-09-14 |- | [[489. gads]]||[[:d:Q30080|489]]||121||2026-09-14 |- | [[496. gads]]||[[:d:Q30052|496]]||121||2026-09-14 |- | [[497. gads]]||[[:d:Q30899|497]]||121||2026-09-14 |- | [[498. gads]]||[[:d:Q32092|498]]||121||2026-09-14 |- | [[501. gads]]||[[:d:Q30312|501]]||121||2026-09-14 |- | [[523. gads]]||[[:d:Q31642|523]]||121||2026-09-14 |- | [[526. gads]]||[[:d:Q32911|526]]||121||2026-09-14 |- | [[529. gads]]||[[:d:Q30710|529]]||121||2026-09-14 |- | [[533. gads]]||[[:d:Q30482|533]]||121||2026-09-14 |- | [[539. gads]]||[[:d:Q32891|539]]||121||2026-09-14 |- | [[541. gads]]||[[:d:Q30870|541]]||121||2026-09-14 |- | [[543. gads]]||[[:d:Q30321|543]]||121||2026-09-14 |- | [[545. gads]]||[[:d:Q32860|545]]||121||2026-09-14 |- | [[551. gads]]||[[:d:Q30943|551]]||121||2026-09-14 |- | [[554. gads]]||[[:d:Q32167|554]]||121||2026-09-14 |- | [[556. gads]]||[[:d:Q32224|556]]||121||2026-09-14 |- | [[560. gads]]||[[:d:Q32769|560]]||121||2026-09-14 |- | [[577. gads]]||[[:d:Q32517|577]]||121||2026-09-14 |- | [[578. gads]]||[[:d:Q32039|578]]||121||2026-09-14 |- | [[579. gads]]||[[:d:Q33524|579]]||121||2026-09-14 |- | [[581. gads]]||[[:d:Q32247|581]]||121||2026-09-14 |- | [[582. gads]]||[[:d:Q32212|582]]||121||2026-09-14 |- | [[584. gads]]||[[:d:Q33727|584]]||121||2026-09-14 |- | [[587. gads]]||[[:d:Q30891|587]]||121||2026-09-14 |- | [[598. gads]]||[[:d:Q31934|598]]||121||2026-09-14 |- | [[605. gads]]||[[:d:Q33252|605]]||121||2026-09-14 |- | [[612. gads]]||[[:d:Q31770|612]]||121||2026-09-14 |- | [[620. gads]]||[[:d:Q33238|620]]||121||2026-09-14 |- | [[623. gads]]||[[:d:Q31044|623]]||121||2026-09-14 |- | [[624. gads]]||[[:d:Q33247|624]]||121||2026-09-14 |- | [[629. gads]]||[[:d:Q33258|629]]||121||2026-09-14 |- | [[633. gads]]||[[:d:Q33288|633]]||121||2026-09-14 |- | [[634. gads]]||[[:d:Q31056|634]]||121||2026-09-14 |- | [[637. gads]]||[[:d:Q33294|637]]||121||2026-09-14 |- | [[638. gads]]||[[:d:Q31601|638]]||121||2026-09-14 |- | [[664. gads]]||[[:d:Q30621|664]]||121||2026-09-14 |- | [[665. gads]]||[[:d:Q30684|665]]||121||2026-09-14 |- | [[667. gads]]||[[:d:Q30702|667]]||121||2026-09-14 |- | [[671. gads]]||[[:d:Q30722|671]]||121||2026-09-14 |- | [[676. gads]]||[[:d:Q31098|676]]||121||2026-09-14 |- | [[677. gads]]||[[:d:Q30622|677]]||121||2026-09-14 |- | [[678. gads]]||[[:d:Q23448|678]]||121||2026-09-14 |- | [[682. gads]]||[[:d:Q30607|682]]||121||2026-09-14 |- | [[684. gads]]||[[:d:Q31128|684]]||121||2026-09-14 |- | [[696. gads]]||[[:d:Q23486|696]]||121||2026-09-14 |- | [[228. gads]]||[[:d:Q32995|228]]||120||2026-09-14 |- | [[232. gads]]||[[:d:Q30569|232]]||120||2026-09-14 |- | [[233. gads]]||[[:d:Q31237|233]]||120||2026-09-14 |- | [[234. gads]]||[[:d:Q33646|234]]||120||2026-09-14 |- | [[241. gads]]||[[:d:Q32065|241]]||120||2026-09-14 |- | [[243. gads]]||[[:d:Q32076|243]]||120||2026-09-14 |- | [[256. gads]]||[[:d:Q31712|256]]||120||2026-09-14 |- | [[257. gads]]||[[:d:Q33737|257]]||120||2026-09-14 |- | [[263. gads]]||[[:d:Q32194|263]]||120||2026-09-14 |- | [[265. gads]]||[[:d:Q32189|265]]||120||2026-09-14 |- | [[269. gads]]||[[:d:Q32719|269]]||120||2026-09-14 |- | [[271. gads]]||[[:d:Q32124|271]]||120||2026-09-14 |- | [[273. gads]]||[[:d:Q32466|273]]||120||2026-09-14 |- | [[277. gads]]||[[:d:Q32035|277]]||120||2026-09-14 |- | [[293. gads]]||[[:d:Q33318|293]]||120||2026-09-14 |- | [[296. gads]]||[[:d:Q32139|296]]||120||2026-09-14 |- | [[302. gads]]||[[:d:Q32261|302]]||120||2026-09-14 |- | [[306. gads]]||[[:d:Q33542|306]]||120||2026-09-14 |- | [[317. gads]]||[[:d:Q32584|317]]||120||2026-09-14 |- | [[318. gads]]||[[:d:Q32369|318]]||120||2026-09-14 |- | [[319. gads]]||[[:d:Q32360|319]]||120||2026-09-14 |- | [[329. gads]]||[[:d:Q31474|329]]||120||2026-09-14 |- | [[335. gads]]||[[:d:Q32282|335]]||120||2026-09-14 |- | [[351. gads]]||[[:d:Q33576|351]]||120||2026-09-14 |- | [[352. gads]]||[[:d:Q33579|352]]||120||2026-09-14 |- | [[362. gads]]||[[:d:Q32851|362]]||120||2026-09-14 |- | [[367. gads]]||[[:d:Q32289|367]]||120||2026-09-14 |- | [[375. gads]]||[[:d:Q34902|375]]||120||2026-09-14 |- | [[388. gads]]||[[:d:Q48099|388]]||120||2026-09-14 |- | [[389. gads]]||[[:d:Q48104|389]]||120||2026-09-14 |- | [[391. gads]]||[[:d:Q48113|391]]||120||2026-09-14 |- | [[402. gads]]||[[:d:Q30512|402]]||120||2026-09-14 |- | [[406. gads]]||[[:d:Q32753|406]]||120||2026-09-14 |- | [[428. gads]]||[[:d:Q30902|428]]||120||2026-09-14 |- | [[440. gads]]||[[:d:Q49180|440]]||120||2026-09-14 |- | [[453. gads]]||[[:d:Q30269|453]]||120||2026-09-14 |- | [[455. gads]]||[[:d:Q32507|455]]||120||2026-09-14 |- | [[459. gads]]||[[:d:Q30500|459]]||120||2026-09-14 |- | [[468. gads]]||[[:d:Q30823|468]]||120||2026-09-14 |- | [[477. gads]]||[[:d:Q24851|477]]||120||2026-09-14 |- | [[478. gads]]||[[:d:Q30910|478]]||120||2026-09-14 |- | [[483. gads]]||[[:d:Q30492|483]]||120||2026-09-14 |- | [[490. gads]]||[[:d:Q31879|490]]||120||2026-09-14 |- | [[492. gads]]||[[:d:Q31686|492]]||120||2026-09-14 |- | [[514. gads]]||[[:d:Q32881|514]]||120||2026-09-14 |- | [[515. gads]]||[[:d:Q31977|515]]||120||2026-09-14 |- | [[518. gads]]||[[:d:Q30183|518]]||120||2026-09-14 |- | [[520. gads]]||[[:d:Q32902|520]]||120||2026-09-14 |- | [[525. gads]]||[[:d:Q31031|525]]||120||2026-09-14 |- | [[538. gads]]||[[:d:Q32894|538]]||120||2026-09-14 |- | [[544. gads]]||[[:d:Q31012|544]]||120||2026-09-14 |- | [[546. gads]]||[[:d:Q31010|546]]||120||2026-09-14 |- | [[557. gads]]||[[:d:Q31086|557]]||120||2026-09-14 |- | [[558. gads]]||[[:d:Q32254|558]]||120||2026-09-14 |- | [[573. gads]]||[[:d:Q33908|573]]||120||2026-09-14 |- | [[574. gads]]||[[:d:Q32597|574]]||120||2026-09-14 |- | [[580. gads]]||[[:d:Q32548|580]]||120||2026-09-14 |- | [[586. gads]]||[[:d:Q32151|586]]||120||2026-09-14 |- | [[588. gads]]||[[:d:Q32160|588]]||120||2026-09-14 |- | [[589. gads]]||[[:d:Q31429|589]]||120||2026-09-14 |- | [[599. gads]]||[[:d:Q34050|599]]||120||2026-09-14 |- | [[608. gads]]||[[:d:Q31037|608]]||120||2026-09-14 |- | [[609. gads]]||[[:d:Q30897|609]]||120||2026-09-14 |- | [[611. gads]]||[[:d:Q31790|611]]||120||2026-09-14 |- | [[613. gads]]||[[:d:Q31032|613]]||120||2026-09-14 |- | [[614. gads]]||[[:d:Q31064|614]]||120||2026-09-14 |- | [[615. gads]]||[[:d:Q33267|615]]||120||2026-09-14 |- | [[616. gads]]||[[:d:Q33263|616]]||120||2026-09-14 |- | [[617. gads]]||[[:d:Q31036|617]]||120||2026-09-14 |- | [[626. gads]]||[[:d:Q31052|626]]||120||2026-09-14 |- | [[635. gads]]||[[:d:Q31779|635]]||120||2026-09-14 |- | [[689. gads]]||[[:d:Q30526|689]]||120||2026-09-14 |- | [[693. gads]]||[[:d:Q23480|693]]||120||2026-09-14 |- | [[244. gads]]||[[:d:Q32666|244]]||119||2026-09-14 |- | [[247. gads]]||[[:d:Q31661|247]]||119||2026-09-14 |- | [[255. gads]]||[[:d:Q32344|255]]||119||2026-09-14 |- | [[258. gads]]||[[:d:Q31521|258]]||119||2026-09-14 |- | [[262. gads]]||[[:d:Q32088|262]]||119||2026-09-14 |- | [[266. gads]]||[[:d:Q32109|266]]||119||2026-09-14 |- | [[268. gads]]||[[:d:Q32702|268]]||119||2026-09-14 |- | [[278. gads]]||[[:d:Q32502|278]]||119||2026-09-14 |- | [[286. gads]]||[[:d:Q32479|286]]||119||2026-09-14 |- | [[290. gads]]||[[:d:Q32320|290]]||119||2026-09-14 |- | [[294. gads]]||[[:d:Q32022|294]]||119||2026-09-14 |- | [[295. gads]]||[[:d:Q31925|295]]||119||2026-09-14 |- | [[315. gads]]||[[:d:Q32437|315]]||119||2026-09-14 |- | [[323. gads]]||[[:d:Q32836|323]]||119||2026-09-14 |- | [[332. gads]]||[[:d:Q31568|332]]||119||2026-09-14 |- | [[339. gads]]||[[:d:Q47884|339]]||119||2026-09-14 |- | [[341. gads]]||[[:d:Q34061|341]]||119||2026-09-14 |- | [[343. gads]]||[[:d:Q32680|343]]||119||2026-09-14 |- | [[345. gads]]||[[:d:Q32144|345]]||119||2026-09-14 |- | [[355. gads]]||[[:d:Q33588|355]]||119||2026-09-14 |- | [[357. gads]]||[[:d:Q33897|357]]||119||2026-09-14 |- | [[359. gads]]||[[:d:Q32448|359]]||119||2026-09-14 |- | [[366. gads]]||[[:d:Q32844|366]]||119||2026-09-14 |- | [[370. gads]]||[[:d:Q48012|370]]||119||2026-09-14 |- | [[373. gads]]||[[:d:Q34551|373]]||119||2026-09-14 |- | [[374. gads]]||[[:d:Q34141|374]]||119||2026-09-14 |- | [[380. gads]]||[[:d:Q34157|380]]||119||2026-09-14 |- | [[385. gads]]||[[:d:Q33689|385]]||119||2026-09-14 |- | [[393. gads]]||[[:d:Q48123|393]]||119||2026-09-14 |- | [[399. gads]]||[[:d:Q48150|399]]||119||2026-09-14 |- | [[405. gads]]||[[:d:Q32745|405]]||119||2026-09-14 |- | [[407. gads]]||[[:d:Q30997|407]]||119||2026-09-14 |- | [[409. gads]]||[[:d:Q32736|409]]||119||2026-09-14 |- | [[417. gads]]||[[:d:Q32695|417]]||119||2026-09-14 |- | [[421. gads]]||[[:d:Q33562|421]]||119||2026-09-14 |- | [[425. gads]]||[[:d:Q31183|425]]||119||2026-09-14 |- | [[431. gads]]||[[:d:Q32146|431]]||119||2026-09-14 |- | [[435. gads]]||[[:d:Q31141|435]]||119||2026-09-14 |- | [[454. gads]]||[[:d:Q30794|454]]||119||2026-09-14 |- | [[458. gads]]||[[:d:Q30922|458]]||119||2026-09-14 |- | [[462. gads]]||[[:d:Q30497|462]]||119||2026-09-14 |- | [[463. gads]]||[[:d:Q30299|463]]||119||2026-09-14 |- | [[464. gads]]||[[:d:Q30150|464]]||119||2026-09-14 |- | [[467. gads]]||[[:d:Q30918|467]]||119||2026-09-14 |- | [[469. gads]]||[[:d:Q30494|469]]||119||2026-09-14 |- | [[473. gads]]||[[:d:Q31611|473]]||119||2026-09-14 |- | [[474. gads]]||[[:d:Q30979|474]]||119||2026-09-14 |- | [[481. gads]]||[[:d:Q30284|481]]||119||2026-09-14 |- | [[493. gads]]||[[:d:Q30987|493]]||119||2026-09-14 |- | [[495. gads]]||[[:d:Q30806|495]]||119||2026-09-14 |- | [[499. gads]]||[[:d:Q32727|499]]||119||2026-09-14 |- | [[509. gads]]||[[:d:Q30977|509]]||119||2026-09-14 |- | [[510. gads]]||[[:d:Q30976|510]]||119||2026-09-14 |- | [[512. gads]]||[[:d:Q31993|512]]||119||2026-09-14 |- | [[516. gads]]||[[:d:Q32901|516]]||119||2026-09-14 |- | [[517. gads]]||[[:d:Q49187|517]]||119||2026-09-14 |- | [[521. gads]]||[[:d:Q31436|521]]||119||2026-09-14 |- | [[524. gads]]||[[:d:Q31834|524]]||119||2026-09-14 |- | [[542. gads]]||[[:d:Q33631|542]]||119||2026-09-14 |- | [[561. gads]]||[[:d:Q32560|561]]||119||2026-09-14 |- | [[568. gads]]||[[:d:Q33422|568]]||119||2026-09-14 |- | [[569. gads]]||[[:d:Q33409|569]]||119||2026-09-14 |- | [[572. gads]]||[[:d:Q49189|572]]||119||2026-09-14 |- | [[575. gads]]||[[:d:Q32524|575]]||119||2026-09-14 |- | [[583. gads]]||[[:d:Q32183|583]]||119||2026-09-14 |- | [[591. gads]]||[[:d:Q33746|591]]||119||2026-09-14 |- | [[592. gads]]||[[:d:Q32774|592]]||119||2026-09-14 |- | [[596. gads]]||[[:d:Q33877|596]]||119||2026-09-14 |- | [[631. gads]]||[[:d:Q31577|631]]||119||2026-09-14 |- | [[245. gads]]||[[:d:Q32308|245]]||118||2026-09-14 |- | [[246. gads]]||[[:d:Q33855|246]]||118||2026-09-14 |- | [[248. gads]]||[[:d:Q32674|248]]||118||2026-09-14 |- | [[249. gads]]||[[:d:Q32624|249]]||118||2026-09-14 |- | [[252. gads]]||[[:d:Q33804|252]]||118||2026-09-14 |- | [[261. gads]]||[[:d:Q32113|261]]||118||2026-09-14 |- | [[267. gads]]||[[:d:Q32657|267]]||118||2026-09-14 |- | [[281. gads]]||[[:d:Q33533|281]]||118||2026-09-14 |- | [[288. gads]]||[[:d:Q32499|288]]||118||2026-09-14 |- | [[289. gads]]||[[:d:Q33755|289]]||118||2026-09-14 |- | [[292. gads]]||[[:d:Q32132|292]]||118||2026-09-14 |- | [[297. gads]]||[[:d:Q33553|297]]||118||2026-09-14 |- | [[299. gads]]||[[:d:Q32377|299]]||118||2026-09-14 |- | [[322. gads]]||[[:d:Q34068|322]]||118||2026-09-14 |- | [[326. gads]]||[[:d:Q34056|326]]||118||2026-09-14 |- | [[327. gads]]||[[:d:Q33382|327]]||118||2026-09-14 |- | [[338. gads]]||[[:d:Q32415|338]]||118||2026-09-14 |- | [[342. gads]]||[[:d:Q34539|342]]||118||2026-09-14 |- | [[344. gads]]||[[:d:Q32296|344]]||118||2026-09-14 |- | [[349. gads]]||[[:d:Q32121|349]]||118||2026-09-14 |- | [[353. gads]]||[[:d:Q32275|353]]||118||2026-09-14 |- | [[358. gads]]||[[:d:Q47943|358]]||118||2026-09-14 |- | [[368. gads]]||[[:d:Q48000|368]]||118||2026-09-14 |- | [[369. gads]]||[[:d:Q48007|369]]||118||2026-09-14 |- | [[371. gads]]||[[:d:Q48018|371]]||118||2026-09-14 |- | [[372. gads]]||[[:d:Q34567|372]]||118||2026-09-14 |- | [[377. gads]]||[[:d:Q48043|377]]||118||2026-09-14 |- | [[378. gads]]||[[:d:Q48045|378]]||118||2026-09-14 |- | [[382. gads]]||[[:d:Q34512|382]]||118||2026-09-14 |- | [[387. gads]]||[[:d:Q35302|387]]||118||2026-09-14 |- | [[390. gads]]||[[:d:Q48110|390]]||118||2026-09-14 |- | [[392. gads]]||[[:d:Q48117|392]]||118||2026-09-14 |- | [[394. gads]]||[[:d:Q48126|394]]||118||2026-09-14 |- | [[396. gads]]||[[:d:Q48139|396]]||118||2026-09-14 |- | [[412. gads]]||[[:d:Q32767|412]]||118||2026-09-14 |- | [[415. gads]]||[[:d:Q30491|415]]||118||2026-09-14 |- | [[416. gads]]||[[:d:Q32402|416]]||118||2026-09-14 |- | [[418. gads]]||[[:d:Q32001|418]]||118||2026-09-14 |- | [[422. gads]]||[[:d:Q30906|422]]||118||2026-09-14 |- | [[423. gads]]||[[:d:Q31205|423]]||118||2026-09-14 |- | [[432. gads]]||[[:d:Q30734|432]]||118||2026-09-14 |- | [[433. gads]]||[[:d:Q31160|433]]||118||2026-09-14 |- | [[434. gads]]||[[:d:Q33308|434]]||118||2026-09-14 |- | [[439. gads]]||[[:d:Q32352|439]]||118||2026-09-14 |- | [[444. gads]]||[[:d:Q33433|444]]||118||2026-09-14 |- | [[447. gads]]||[[:d:Q33397|447]]||118||2026-09-14 |- | [[472. gads]]||[[:d:Q31853|472]]||118||2026-09-14 |- | [[484. gads]]||[[:d:Q30981|484]]||118||2026-09-14 |- | [[485. gads]]||[[:d:Q31001|485]]||118||2026-09-14 |- | [[503. gads]]||[[:d:Q30975|503]]||118||2026-09-14 |- | [[504. gads]]||[[:d:Q30262|504]]||118||2026-09-14 |- | [[508. gads]]||[[:d:Q31027|508]]||118||2026-09-14 |- | [[519. gads]]||[[:d:Q32899|519]]||118||2026-09-14 |- | [[522. gads]]||[[:d:Q32903|522]]||118||2026-09-14 |- | [[528. gads]]||[[:d:Q32908|528]]||118||2026-09-14 |- | [[563. gads]]||[[:d:Q33782|563]]||118||2026-09-14 |- | [[566. gads]]||[[:d:Q32609|566]]||118||2026-09-14 |- | [[567. gads]]||[[:d:Q32555|567]]||118||2026-09-14 |- | [[593. gads]]||[[:d:Q33889|593]]||118||2026-09-14 |- | [[595. gads]]||[[:d:Q33847|595]]||118||2026-09-14 |- | [[346. gads]]||[[:d:Q33734|346]]||117||2026-09-14 |- | [[348. gads]]||[[:d:Q32633|348]]||117||2026-09-14 |- | [[376. gads]]||[[:d:Q48040|376]]||117||2026-09-14 |- | [[398. gads]]||[[:d:Q48146|398]]||117||2026-09-14 |- | [[403. gads]]||[[:d:Q32757|403]]||117||2026-09-14 |- | [[413. gads]]||[[:d:Q31510|413]]||117||2026-09-14 |- | [[419. gads]]||[[:d:Q32386|419]]||117||2026-09-14 |- | [[424. gads]]||[[:d:Q31667|424]]||117||2026-09-14 |- | [[429. gads]]||[[:d:Q31195|429]]||117||2026-09-14 |- | [[436. gads]]||[[:d:Q33301|436]]||117||2026-09-14 |- | [[437. gads]]||[[:d:Q31154|437]]||117||2026-09-14 |- | [[438. gads]]||[[:d:Q33548|438]]||117||2026-09-14 |- | [[441. gads]]||[[:d:Q31729|441]]||117||2026-09-14 |- | [[446. gads]]||[[:d:Q31076|446]]||117||2026-09-14 |- | [[448. gads]]||[[:d:Q33636|448]]||117||2026-09-14 |- | [[449. gads]]||[[:d:Q32330|449]]||117||2026-09-14 |- | [[471. gads]]||[[:d:Q31869|471]]||117||2026-09-14 |- | [[482. gads]]||[[:d:Q32534|482]]||117||2026-09-14 |- | [[486. gads]]||[[:d:Q32541|486]]||117||2026-09-14 |- | [[487. gads]]||[[:d:Q31588|487]]||117||2026-09-14 |- | [[494. gads]]||[[:d:Q30945|494]]||117||2026-09-14 |- | [[506. gads]]||[[:d:Q32909|506]]||117||2026-09-14 |- | [[513. gads]]||[[:d:Q32887|513]]||117||2026-09-14 |- | [[559. gads]]||[[:d:Q34043|559]]||117||2026-09-14 |- | [[562. gads]]||[[:d:Q32687|562]]||117||2026-09-14 |- | [[564. gads]]||[[:d:Q32557|564]]||117||2026-09-14 |- | [[279. gads]]||[[:d:Q49170|279]]||116||2026-09-14 |- | [[414. gads]]||[[:d:Q32761|414]]||116||2026-09-14 |- | [[426. gads]]||[[:d:Q31168|426]]||116||2026-09-14 |- | [[427. gads]]||[[:d:Q33327|427]]||116||2026-09-14 |- | [[443. gads]]||[[:d:Q32650|443]]||116||2026-09-14 |- | [[445. gads]]||[[:d:Q33640|445]]||116||2026-09-14 |- | [[479. gads]]||[[:d:Q30989|479]]||116||2026-09-14 |- | [[488. gads]]||[[:d:Q31811|488]]||116||2026-09-14 |- | [[507. gads]]||[[:d:Q32917|507]]||116||2026-09-14 |} === Desmitgades === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[1660. gadi]]||[[:d:Q196549|1660s]]||95||2026-09-14 |- | [[1590. gadi]]||[[:d:Q48595|1590s]]||93||2026-09-14 |- | [[1620. gadi]]||[[:d:Q195923|1620s]]||93||2026-09-14 |- | [[1640. gadi]]||[[:d:Q196375|1640s]]||93||2026-09-14 |- | [[1650. gadi]]||[[:d:Q196467|1650s]]||93||2026-09-14 |- | [[1670. gadi]]||[[:d:Q196647|1670s]]||93||2026-09-14 |- | [[1680. gadi]]||[[:d:Q46011|1680s]]||93||2026-09-14 |- | [[1550. gadi]]||[[:d:Q193242|1550s]]||92||2026-09-14 |- | [[1610. gadi]]||[[:d:Q46050|1610s]]||92||2026-09-14 |- | [[1630. gadi]]||[[:d:Q196292|1630s]]||92||2026-09-14 |- | [[1690. gadi]]||[[:d:Q197012|1690s]]||92||2026-09-14 |- | [[1560. gadi]]||[[:d:Q193480|1560s]]||91||2026-09-14 |- | [[1520. gadi]]||[[:d:Q192244|1520s]]||90||2026-09-14 |- | [[1530. gadi]]||[[:d:Q192500|1530s]]||90||2026-09-14 |- | [[1540. gadi]]||[[:d:Q48158|1540s]]||90||2026-09-14 |- | [[1450. gadi]]||[[:d:Q83023|1450s]]||89||2026-09-14 |- | [[1500. gadi]]||[[:d:Q44140|1500s (decade)]]||89||2026-09-14 |- | [[1510. gadi]]||[[:d:Q46245|1510s]]||89||2026-09-14 |- | [[1570. gadi]]||[[:d:Q193679|1570s]]||89||2026-09-14 |- | [[1580. gadi]]||[[:d:Q48563|1580s]]||89||2026-09-14 |- | [[1600. gadi]]||[[:d:Q42995|1600s (decade)]]||89||2026-09-14 |- | [[1410. gadi]]||[[:d:Q188529|1410s]]||88||2026-09-14 |- | [[1430. gadi]]||[[:d:Q188919|1430s]]||88||2026-09-14 |- | [[1440. gadi]]||[[:d:Q83448|1440s]]||88||2026-09-14 |- | [[1490. gadi]]||[[:d:Q190713|1490s]]||88||2026-09-14 |- | [[1420. gadi]]||[[:d:Q81774|1420s]]||87||2026-09-14 |- | [[1460. gadi]]||[[:d:Q189846|1460s]]||87||2026-09-14 |- | [[1470. gadi]]||[[:d:Q190106|1470s]]||87||2026-09-14 |- | [[1480. gadi]]||[[:d:Q190485|1480s]]||87||2026-09-14 |- | [[1090. gadi]]||[[:d:Q82758|1090s]]||86||2026-09-14 |- | [[1240. gadi]]||[[:d:Q82961|1240s]]||86||2026-09-14 |- | [[1350. gadi]]||[[:d:Q81257|1350s]]||86||2026-09-14 |- | [[1050. gadi]]||[[:d:Q60212|1050s]]||85||2026-09-14 |- | [[1110. gadi]]||[[:d:Q83044|1110s]]||85||2026-09-14 |- | [[1150. gadi]]||[[:d:Q60135|1150s]]||85||2026-09-14 |- | [[1220. gadi]]||[[:d:Q81352|1220s]]||85||2026-09-14 |- | [[1230. gadi]]||[[:d:Q79748|1230s]]||85||2026-09-14 |- | [[1250. gadi]]||[[:d:Q83052|1250s]]||85||2026-09-14 |- | [[1260. gadi]]||[[:d:Q81343|1260s]]||85||2026-09-14 |- | [[1290. gadi]]||[[:d:Q82968|1290s]]||85||2026-09-14 |- | [[1310. gadi]]||[[:d:Q81336|1310s]]||85||2026-09-14 |- | [[1320. gadi]]||[[:d:Q83347|1320s]]||85||2026-09-14 |- | [[1340. gadi]]||[[:d:Q83334|1340s]]||85||2026-09-14 |- | [[1360. gadi]]||[[:d:Q79976|1360s]]||85||2026-09-14 |- | [[1370. gadi]]||[[:d:Q72323|1370s]]||85||2026-09-14 |- | [[1380. gadi]]||[[:d:Q82834|1380s]]||85||2026-09-14 |- | [[10. gadi]]||[[:d:Q3085981|10s]]||84||2026-09-14 |- | [[1060. gadi]]||[[:d:Q81206|1060s]]||84||2026-09-14 |- | [[1120. gadi]]||[[:d:Q1440208|1120s]]||84||2026-09-14 |- | [[1130. gadi]]||[[:d:Q79922|1130s]]||84||2026-09-14 |- | [[1180. gadi]]||[[:d:Q80775|1180s]]||84||2026-09-14 |- | [[1210. gadi]]||[[:d:Q81250|1210s]]||84||2026-09-14 |- | [[1270. gadi]]||[[:d:Q79978|1270s]]||84||2026-09-14 |- | [[1280. gadi]]||[[:d:Q83352|1280s]]||84||2026-09-14 |- | [[1330. gadi]]||[[:d:Q82329|1330s]]||84||2026-09-14 |- | [[1390. gadi]]||[[:d:Q79821|1390s]]||84||2026-09-14 |- | [[1400. gadi]]||[[:d:Q188234|1400s (decade)]]||84||2026-09-14 |- | [[860. gadi]]||[[:d:Q83346|860s]]||83||2026-09-14 |- | [[990. gadi]]||[[:d:Q80754|990s]]||83||2026-09-14 |- | [[1010. gadi]]||[[:d:Q81360|1010s]]||83||2026-09-14 |- | [[1020. gadi]]||[[:d:Q81201|1020s]]||83||2026-09-14 |- | [[1030. gadi]]||[[:d:Q60202|1030s]]||83||2026-09-14 |- | [[1070. gadi]]||[[:d:Q83349|1070s]]||83||2026-09-14 |- | [[1080. gadi]]||[[:d:Q82296|1080s]]||83||2026-09-14 |- | [[1160. gadi]]||[[:d:Q83047|1160s]]||83||2026-09-14 |- | [[1170. gadi]]||[[:d:Q82273|1170s]]||83||2026-09-14 |- | [[1190. gadi]]||[[:d:Q80768|1190s]]||83||2026-09-14 |- | [[1300. gadi]]||[[:d:Q82319|1300s (decade)]]||83||2026-09-14 |- | [[0. gadi]]||[[:d:Q1414645|0s]]||82||2026-09-14 |- | [[870. gadi]]||[[:d:Q83298|870s]]||82||2026-09-14 |- | [[880. gadi]]||[[:d:Q83336|880s]]||82||2026-09-14 |- | [[890. gadi]]||[[:d:Q80762|890s]]||82||2026-09-14 |- | [[910. gadi]]||[[:d:Q276443|910s]]||82||2026-09-14 |- | [[950. gadi]]||[[:d:Q81113|950s]]||82||2026-09-14 |- | [[970. gadi]]||[[:d:Q81670|970s]]||82||2026-09-14 |- | [[980. gadi]]||[[:d:Q82283|980s]]||82||2026-09-14 |- | [[1000. gadi]]||[[:d:Q82309|1000s (decade)]]||82||2026-09-14 |- | [[1040. gadi]]||[[:d:Q26501|1040s]]||82||2026-09-14 |- | [[1140. gadi]]||[[:d:Q83381|1140s]]||82||2026-09-14 |- | [[20. gadi]]||[[:d:Q1415887|20s]]||81||2026-09-14 |- | [[30. gadi]]||[[:d:Q1287124|30s]]||81||2026-09-14 |- | [[920. gadi]]||[[:d:Q82254|920s]]||81||2026-09-14 |- | [[930. gadi]]||[[:d:Q79796|930s]]||81||2026-09-14 |- | [[940. gadi]]||[[:d:Q83049|940s]]||81||2026-09-14 |- | [[960. gadi]]||[[:d:Q80747|960s]]||81||2026-09-14 |- | [[1100. gadi]]||[[:d:Q170032|1100s (decade)]]||81||2026-09-14 |- | [[1200. gadi]]||[[:d:Q83350|1200s (decade)]]||81||2026-09-14 |- | [[70. gadi]]||[[:d:Q262207|70s]]||80||2026-09-14 |- | [[80. gadi]]||[[:d:Q271410|80s]]||80||2026-09-14 |- | [[90. gadi]]||[[:d:Q276366|90s]]||80||2026-09-14 |- | [[110. gadi]]||[[:d:Q170369|110s]]||80||2026-09-14 |- | [[160. gadi]]||[[:d:Q83299|160s]]||80||2026-09-14 |- | [[840. gadi]]||[[:d:Q272367|840s]]||80||2026-09-14 |- | [[40. gadi]]||[[:d:Q1286920|40s]]||79||2026-09-14 |- | [[50. gadi]]||[[:d:Q1286846|50s]]||79||2026-09-14 |- | [[60. gadi]]||[[:d:Q1286756|60s]]||79||2026-09-14 |- | [[100. gadi]]||[[:d:Q165215|100s (decade)]]||79||2026-09-14 |- | [[130. gadi]]||[[:d:Q183517|130s]]||79||2026-09-14 |- | [[140. gadi]]||[[:d:Q188493|140s]]||79||2026-09-14 |- | [[150. gadi]]||[[:d:Q192020|150s]]||79||2026-09-14 |- | [[170. gadi]]||[[:d:Q177642|170s]]||79||2026-09-14 |- | [[190. gadi]]||[[:d:Q206025|190s]]||79||2026-09-14 |- | [[820. gadi]]||[[:d:Q271735|820s]]||79||2026-09-14 |- | [[830. gadi]]||[[:d:Q272023|830s]]||79||2026-09-14 |- | [[850. gadi]]||[[:d:Q272704|850s]]||79||2026-09-14 |- | [[900. gadi]]||[[:d:Q276002|900s (decade)]]||79||2026-09-14 |- | [[120. gadi]]||[[:d:Q172453|120s]]||78||2026-09-14 |- | [[180. gadi]]||[[:d:Q200505|180s]]||78||2026-09-14 |- | [[480. gadi]]||[[:d:Q236824|480s]]||78||2026-09-14 |- | [[490. gadi]]||[[:d:Q237449|490s]]||78||2026-09-14 |- | [[710. gadi]]||[[:d:Q262419|710s]]||78||2026-09-14 |- | [[810. gadi]]||[[:d:Q271478|810s]]||78||2026-09-14 |- | [[210. gadi]]||[[:d:Q213493|210s]]||77||2026-09-14 |- | [[220. gadi]]||[[:d:Q214782|220s]]||77||2026-09-14 |- | [[230. gadi]]||[[:d:Q215870|230s]]||77||2026-09-14 |- | [[240. gadi]]||[[:d:Q217001|240s]]||77||2026-09-14 |- | [[260. gadi]]||[[:d:Q219336|260s]]||77||2026-09-14 |- | [[290. gadi]]||[[:d:Q221606|290s]]||77||2026-09-14 |- | [[350. gadi]]||[[:d:Q30926|350s]]||77||2026-09-14 |- | [[360. gadi]]||[[:d:Q33344|360s]]||77||2026-09-14 |- | [[400. gadi]]||[[:d:Q231505|400s (decade)]]||77||2026-09-14 |- | [[410. gadi]]||[[:d:Q232436|410s]]||77||2026-09-14 |- | [[450. gadi]]||[[:d:Q234935|450s]]||77||2026-09-14 |- | [[470. gadi]]||[[:d:Q236073|470s]]||77||2026-09-14 |- | [[510. gadi]]||[[:d:Q241752|510s]]||77||2026-09-14 |- | [[540. gadi]]||[[:d:Q243321|540s]]||77||2026-09-14 |- | [[670. gadi]]||[[:d:Q255729|670s]]||77||2026-09-14 |- | [[680. gadi]]||[[:d:Q1440234|680s]]||77||2026-09-14 |- | [[750. gadi]]||[[:d:Q266093|750s]]||77||2026-09-14 |- | [[760. gadi]]||[[:d:Q267016|760s]]||77||2026-09-14 |- | [[780. gadi]]||[[:d:Q268858|780s]]||77||2026-09-14 |- | [[790. gadi]]||[[:d:Q269708|790s]]||77||2026-09-14 |- | [[250. gadi]]||[[:d:Q217851|250s]]||76||2026-09-14 |- | [[270. gadi]]||[[:d:Q219761|270s]]||76||2026-09-14 |- | [[280. gadi]]||[[:d:Q220774|280s]]||76||2026-09-14 |- | [[310. gadi]]||[[:d:Q224536|310s]]||76||2026-09-14 |- | [[320. gadi]]||[[:d:Q225245|320s]]||76||2026-09-14 |- | [[330. gadi]]||[[:d:Q225767|330s]]||76||2026-09-14 |- | [[340. gadi]]||[[:d:Q226272|340s]]||76||2026-09-14 |- | [[380. gadi]]||[[:d:Q32147|380s]]||76||2026-09-14 |- | [[390. gadi]]||[[:d:Q30877|390s]]||76||2026-09-14 |- | [[440. gadi]]||[[:d:Q234426|440s]]||76||2026-09-14 |- | [[460. gadi]]||[[:d:Q235473|460s]]||76||2026-09-14 |- | [[520. gadi]]||[[:d:Q242428|520s]]||76||2026-09-14 |- | [[530. gadi]]||[[:d:Q242930|530s]]||76||2026-09-14 |- | [[550. gadi]]||[[:d:Q243719|550s]]||76||2026-09-14 |- | [[560. gadi]]||[[:d:Q244173|560s]]||76||2026-09-14 |- | [[570. gadi]]||[[:d:Q244423|570s]]||76||2026-09-14 |- | [[590. gadi]]||[[:d:Q245020|590s]]||76||2026-09-14 |- | [[610. gadi]]||[[:d:Q248323|610s]]||76||2026-09-14 |- | [[650. gadi]]||[[:d:Q253367|650s]]||76||2026-09-14 |- | [[660. gadi]]||[[:d:Q254439|660s]]||76||2026-09-14 |- | [[690. gadi]]||[[:d:Q258035|690s]]||76||2026-09-14 |- | [[720. gadi]]||[[:d:Q263282|720s]]||76||2026-09-14 |- | [[730. gadi]]||[[:d:Q264204|730s]]||76||2026-09-14 |- | [[740. gadi]]||[[:d:Q265113|740s]]||76||2026-09-14 |- | [[770. gadi]]||[[:d:Q267923|770s]]||76||2026-09-14 |- | [[800. gadi]]||[[:d:Q250086|800s (decade)]]||76||2026-09-14 |- | [[370. gadi]]||[[:d:Q34321|370s]]||75||2026-09-14 |- | [[420. gadi]]||[[:d:Q233145|420s]]||75||2026-09-14 |- | [[430. gadi]]||[[:d:Q233874|430s]]||75||2026-09-14 |- | [[580. gadi]]||[[:d:Q244719|580s]]||75||2026-09-14 |- | [[620. gadi]]||[[:d:Q249549|620s]]||75||2026-09-14 |- | [[630. gadi]]||[[:d:Q251102|630s]]||75||2026-09-14 |- | [[640. gadi]]||[[:d:Q252294|640s]]||75||2026-09-14 |- | [[500. gadi]]||[[:d:Q240636|500s (decade)]]||74||2026-09-14 |- | [[200. gadi]]||[[:d:Q211765|200s (decade)]]||73||2026-09-14 |- | [[700. gadi]]||[[:d:Q261413|700s (decade)]]||73||2026-09-14 |- | [[300. gadi]]||[[:d:Q223816|300s (decade)]]||72||2026-09-14 |- | [[600. gadi]]||[[:d:Q246879|600s (decade)]]||72||2026-09-14 |} == Pirms mūsu ēras == === Gadi === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[1. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25299|1 BC]]||108||2026-09-14 |- | [[2. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25298|2 BC]]||101||2026-09-14 |- | [[4. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38944|4 BC]]||101||2026-09-14 |- | [[8. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39166|8 BC]]||99||2026-09-14 |- | [[30. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4123|30 BC]]||99||2026-09-14 |- | [[43. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q37636|43 BC]]||99||2026-09-14 |- | [[45. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4177|45 BC]]||99||2026-09-14 |- | [[3. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39821|3 BC]]||98||2026-09-14 |- | [[5. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40391|5 BC]]||97||2026-09-14 |- | [[10. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4211|10 BC]]||97||2026-09-14 |- | [[14. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39685|14 BC]]||97||2026-09-14 |- | [[19. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39786|19 BC]]||97||2026-09-14 |- | [[25. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4206|25 BC]]||97||2026-09-14 |- | [[49. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4196|49 BC]]||97||2026-09-14 |- | [[15. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4101|15 BC]]||96||2026-09-14 |- | [[18. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4099|18 BC]]||96||2026-09-14 |- | [[23. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40406|23 BC]]||96||2026-09-14 |- | [[31. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38170|31 BC]]||96||2026-09-14 |- | [[42. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4201|42 BC]]||96||2026-09-14 |- | [[46. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4180|46 BC]]||96||2026-09-14 |- | [[9. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40918|9 BC]]||95||2026-09-14 |- | [[16. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41232|16 BC]]||95||2026-09-14 |- | [[41. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4193|41 BC]]||95||2026-09-14 |- | [[47. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4209|47 BC]]||95||2026-09-14 |- | [[52. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40019|52 BC]]||95||2026-09-14 |- | [[63. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38003|63 BC]]||95||2026-09-14 |- | [[6. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40066|6 BC]]||94||2026-09-14 |- | [[7. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40915|7 BC]]||94||2026-09-14 |- | [[13. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41241|13 BC]]||94||2026-09-14 |- | [[17. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41326|17 BC]]||94||2026-09-14 |- | [[20. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4066|20 BC]]||94||2026-09-14 |- | [[22. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4084|22 BC]]||94||2026-09-14 |- | [[28. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4095|28 BC]]||94||2026-09-14 |- | [[53. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40870|53 BC]]||94||2026-09-14 |- | [[55. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41149|55 BC]]||94||2026-09-14 |- | [[60. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41527|60 BC]]||94||2026-09-14 |- | [[11. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41153|11 BC]]||93||2026-09-14 |- | [[12. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4129|12 BC]]||93||2026-09-14 |- | [[21. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41238|21 BC]]||93||2026-09-14 |- | [[24. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41376|24 BC]]||93||2026-09-14 |- | [[26. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41145|26 BC]]||93||2026-09-14 |- | [[29. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40835|29 BC]]||93||2026-09-14 |- | [[34. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40073|34 BC]]||93||2026-09-14 |- | [[36. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4063|36 BC]]||93||2026-09-14 |- | [[38. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4088|38 BC]]||93||2026-09-14 |- | [[40. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4067|40 BC]]||93||2026-09-14 |- | [[48. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41143|48 BC]]||93||2026-09-14 |- | [[58. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39964|58 BC]]||93||2026-09-14 |- | [[70. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41147|70 BC]]||93||2026-09-14 |- | [[33. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4106|33 BC]]||92||2026-09-14 |- | [[50. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41937|50 BC]]||92||2026-09-14 |- | [[51. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41544|51 BC]]||92||2026-09-14 |- | [[54. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41344|54 BC]]||92||2026-09-14 |- | [[57. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40146|57 BC]]||92||2026-09-14 |- | [[59. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40137|59 BC]]||92||2026-09-14 |- | [[65. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40770|65 BC]]||92||2026-09-14 |- | [[90. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40872|90 BC]]||92||2026-09-14 |- | [[37. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4079|37 BC]]||91||2026-09-14 |- | [[95. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41658|95 BC]]||91||2026-09-14 |- | [[32. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40960|32 BC]]||90||2026-09-14 |- | [[35. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41236|35 BC]]||90||2026-09-14 |- | [[39. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4073|39 BC]]||90||2026-09-14 |- | [[64. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41887|64 BC]]||90||2026-09-14 |- | [[69. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41231|69 BC]]||90||2026-09-14 |- | [[87. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41348|87 BC]]||90||2026-09-14 |- | [[106. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43224|106 BC]]||90||2026-09-14 |- | [[202. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42899|202 BC]]||90||2026-09-14 |- | [[56. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41536|56 BC]]||89||2026-09-14 |- | [[62. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41655|62 BC]]||89||2026-09-14 |- | [[71. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41667|71 BC]]||89||2026-09-14 |- | [[74. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41881|74 BC]]||89||2026-09-14 |- | [[91. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40968|91 BC]]||89||2026-09-14 |- | [[96. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41341|96 BC]]||89||2026-09-14 |- | [[99. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41892|99 BC]]||89||2026-09-14 |- | [[101. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42218|101 BC]]||89||2026-09-14 |- | [[61. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41908|61 BC]]||88||2026-09-14 |- | [[67. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41334|67 BC]]||88||2026-09-14 |- | [[68. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42440|68 BC]]||88||2026-09-14 |- | [[72. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42430|72 BC]]||88||2026-09-14 |- | [[73. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42433|73 BC]]||88||2026-09-14 |- | [[82. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42185|82 BC]]||88||2026-09-14 |- | [[85. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42424|85 BC]]||88||2026-09-14 |- | [[86. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41809|86 BC]]||88||2026-09-14 |- | [[88. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41338|88 BC]]||88||2026-09-14 |- | [[146. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43002|146 BC]]||88||2026-09-14 |- | [[356. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43030|356 BC]]||88||2026-09-14 |- | [[66. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42421|66 BC]]||87||2026-09-14 |- | [[77. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41383|77 BC]]||87||2026-09-14 |- | [[78. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42359|78 BC]]||87||2026-09-14 |- | [[80. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41814|80 BC]]||87||2026-09-14 |- | [[84. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41141|84 BC]]||87||2026-09-14 |- | [[89. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42427|89 BC]]||87||2026-09-14 |- | [[97. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41672|97 BC]]||87||2026-09-14 |- | [[98. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41541|98 BC]]||87||2026-09-14 |- | [[102. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44351|102 BC]]||87||2026-09-14 |- | [[83. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42348|83 BC]]||86||2026-09-14 |- | [[94. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42356|94 BC]]||86||2026-09-14 |- | [[105. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45873|105 BC]]||86||2026-09-14 |- | [[115. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44108|115 BC]]||86||2026-09-14 |- | [[194. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46323|194 BC]]||86||2026-09-14 |- | [[200. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43306|200 BC]]||86||2026-09-14 |- | [[201. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42895|201 BC]]||86||2026-09-14 |- | [[212. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46146|212 BC]]||86||2026-09-14 |- | [[247. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35767|247 BC]]||86||2026-09-14 |- | [[75. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42451|75 BC]]||85||2026-09-14 |- | [[76. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41897|76 BC]]||85||2026-09-14 |- | [[79. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41903|79 BC]]||85||2026-09-14 |- | [[81. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41647|81 BC]]||85||2026-09-14 |- | [[110. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43190|110 BC]]||85||2026-09-14 |- | [[189. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45027|189 BC]]||85||2026-09-14 |- | [[195. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44101|195 BC]]||85||2026-09-14 |- | [[203. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44322|203 BC]]||85||2026-09-14 |- | [[210. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44710|210 BC]]||85||2026-09-14 |- | [[92. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42350|92 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[93. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42353|93 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[103. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44734|103 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[109. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44831|109 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[111. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47003|111 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[112. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45663|112 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[121. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45014|121 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[122. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44259|122 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[124. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47469|124 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[129. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44178|129 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[131. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45912|131 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[132. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46978|132 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[133. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45469|133 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[149. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42215|149 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[150. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4810|150 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[168. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45140|168 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[171. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45454|171 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[176. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46345|176 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[179. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45040|179 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[183. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44550|183 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[185. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44065|185 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[190. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45118|190 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[197. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45841|197 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[232. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45599|232 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[234. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25361|234 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[259. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35817|259 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[322. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43428|322 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[347. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q97253452|347 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[399. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42058|399 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[427. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79761|427 BC]]||84||2026-09-14 |- | [[104. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44227|104 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[114. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47014|114 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[116. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4743|116 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[119. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44094|119 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[120. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44114|120 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[123. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25360|123 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[125. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47458|125 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[126. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4726|126 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[128. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47196|128 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[130. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4838|130 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[135. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47194|135 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[138. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47188|138 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[155. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46341|155 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[157. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46999|157 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[159. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44488|159 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[160. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46640|160 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[167. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46537|167 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[180. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45891|180 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[187. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46279|187 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[188. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45881|188 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[192. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46294|192 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[205. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46330|205 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[207. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45851|207 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[208. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46594|208 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[209. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44693|209 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[218. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47177|218 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[222. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45378|222 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[230. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47623|230 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[235. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45288|235 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[240. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35557|240 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[384. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44048|384 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[480. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43241|480 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[490. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48390|490 BC]]||83||2026-09-14 |- | [[107. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4688|107 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[108. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47461|108 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[113. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4773|113 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[117. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47451|117 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[118. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47183|118 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[127. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47445|127 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[134. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47031|134 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[139. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44250|139 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[140. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4792|140 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[141. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44503|141 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[148. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44837|148 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[154. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46911|154 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[156. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44172|156 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[161. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46648|161 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[162. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47022|162 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[163. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47017|163 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[166. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46544|166 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[169. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44090|169 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[170. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46983|170 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[181. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46355|181 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[184. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45499|184 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[186. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45052|186 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[191. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46066|191 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[196. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46267|196 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[204. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47642|204 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[206. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44267|206 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[217. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75535|217 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[220. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47016|220 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[221. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47538|221 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[224. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79778|224 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[238. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45410|238 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[241. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44680|241 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[331. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43289|331 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[338. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80199|338 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[390. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81266|390 BC]]||82||2026-09-14 |- | [[136. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4756|136 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[137. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45482|137 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[145. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44765|145 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[158. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47439|158 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[164. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46659|164 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[165. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46563|165 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[172. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46691|172 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[175. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46714|175 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[177. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45444|177 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[182. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46670|182 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[193. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46318|193 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[198. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46287|198 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[199. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46229|199 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[213. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79048|213 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[214. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80210|214 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[215. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44835|215 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[216. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47347|216 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[219. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80666|219 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[225. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45458|225 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[229. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45445|229 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[233. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45429|233 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[239. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45421|239 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[250. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35583|250 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[287. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47339|287 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[323. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44285|323 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[479. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80679|479 BC]]||81||2026-09-14 |- | [[142. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44779|142 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[143. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4703|143 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[152. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45128|152 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[153. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47454|153 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[173. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46681|173 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[174. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46556|174 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[211. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79944|211 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[223. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45486|223 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[226. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45472|226 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[227. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75545|227 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[228. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79776|228 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[231. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45437|231 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[236. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45389|236 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[237. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45398|237 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[242. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35495|242 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[244. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35589|244 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[249. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35540|249 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[270. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47202|270 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[276. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47637|276 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[279. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75571|279 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[310. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48383|310 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[333. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45271|333 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[336. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43431|336 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[406. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75676|406 BC]]||80||2026-09-14 |- | [[144. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45503|144 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[147. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45519|147 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[151. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45633|151 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[178. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46700|178 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[243. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35599|243 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[245. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35532|245 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[246. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35526|246 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[261. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79825|261 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[262. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82358|262 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[264. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44056|264 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[273. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79795|273 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[275. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46137|275 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[280. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47027|280 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[283. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79954|283 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[285. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48391|285 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[288. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47646|288 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[304. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81142|304 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[321. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75628|321 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[429. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81713|429 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[469. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81190|469 BC]]||79||2026-09-14 |- | [[248. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35503|248 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[256. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35569|256 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[272. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81322|272 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[281. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75664|281 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[282. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75558|282 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[284. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79955|284 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[289. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81315|289 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[293. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48222|293 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[298. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79780|298 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[300. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47353|300 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[301. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82144|301 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[302. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80208|302 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[305. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79828|305 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[306. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82369|306 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[308. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80178|308 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[326. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48387|326 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[330. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48182|330 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[343. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80166|343 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[350. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45771|350 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[404. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75589|404 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[411. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232493|411 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[424. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233446|424 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[431. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233931|431 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[496. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237854|496 BC]]||78||2026-09-14 |- | [[251. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35576|251 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[252. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35547|252 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[254. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35563|254 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[257. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35515|257 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[258. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35511|258 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[260. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79772|260 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[263. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82350|263 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[268. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81176|268 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[274. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81273|274 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[286. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81222|286 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[290. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79947|290 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[299. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79958|299 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[309. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81157|309 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[312. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79053|312 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[315. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82978|315 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[340. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79042|340 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[360. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75637|360 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[401. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231599|401 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[405. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83118|405 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[415. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232747|415 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[475. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83414|475 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[499. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q238035|499 BC]]||77||2026-09-14 |- | [[253. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35522|253 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[255. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35605|255 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[265. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81848|265 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[266. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82379|266 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[267. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80190|267 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[269. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81854|269 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[271. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79946|271 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[277. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82402|277 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[278. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81217|278 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[292. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80183|292 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[294. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80203|294 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[295. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47628|295 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[297. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48176|297 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[303. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81168|303 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[307. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80846|307 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[311. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82633|311 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[332. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79764|332 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[334. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80856|334 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[341. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80155|341 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[342. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81165|342 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[345. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25426|345 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[348. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81149|348 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[371. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227745|371 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[380. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80188|380 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[382. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83256|382 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[385. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83354|385 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[400. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82156|400 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[410. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232433|410 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[430. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83260|430 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[456. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25493|456 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[470. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79937|470 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[494. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237721|494 BC]]||76||2026-09-14 |- | [[291. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80161|291 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[296. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79768|296 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[316. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83105|316 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[319. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81837|319 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[320. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48281|320 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[325. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81709|325 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[329. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80723|329 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[337. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81843|337 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[339. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80194|339 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[357. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83249|357 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[364. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81172|364 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[365. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83262|365 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[366. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83130|366 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[370. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80650|370 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[394. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229072|394 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[395. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229118|395 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[403. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231741|403 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[409. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232215|409 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[412. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232554|412 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[413. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83258|413 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[420. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233151|420 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[421. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233245|421 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[422. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233317|422 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[425. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233512|425 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[432. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233995|432 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[476. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236476|476 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[483. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236991|483 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[495. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237785|495 BC]]||75||2026-09-14 |- | [[314. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81693|314 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[317. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83137|317 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[318. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82391|318 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[324. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75644|324 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[335. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79935|335 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[344. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81703|344 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[352. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226632|352 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[354. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83408|354 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[355. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83424|355 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[358. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80710|358 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[362. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83112|362 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[367. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83263|367 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[368. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227470|368 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[369. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227518|369 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[376. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83250|376 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[387. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79831|387 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[393. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229024|393 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[397. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229198|397 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[402. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231684|402 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[407. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232058|407 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[414. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232679|414 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[423. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233372|423 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[426. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233571|426 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[435. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234135|435 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[447. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234729|447 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[461. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235531|461 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[465. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235720|465 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[477. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236529|477 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[478. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236584|478 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[486. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237167|486 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[497. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237921|497 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[498. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237983|498 BC]]||74||2026-09-14 |- | [[313. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82628|313 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[327. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83109|327 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[328. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80215|328 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[346. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83141|346 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[349. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80169|349 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[351. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226605|351 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[353. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226652|353 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[361. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83138|361 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[363. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83139|363 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[373. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227827|373 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[374. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227877|374 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[381. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228170|381 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[391. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228897|391 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[396. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83422|396 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[428. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233696|428 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[436. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234186|436 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[440. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234411|440 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[449. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234820|449 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[453. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235094|453 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[460. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235469|460 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[471. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236158|471 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[472. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236224|472 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[474. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236345|474 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[484. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237051|484 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[500. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240612|500 BC]]||73||2026-09-14 |- | [[359. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82160|359 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[372. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227793|372 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[377. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227959|377 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[383. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228279|383 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[386. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228485|386 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[388. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228594|388 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[389. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83134|389 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[408. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232148|408 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[418. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232931|418 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[433. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q180406|433 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[437. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234232|437 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[439. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234319|439 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[441. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234476|441 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[443. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234548|443 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[451. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234995|451 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[454. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q178381|454 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[457. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235285|457 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[458. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235334|458 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[459. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235379|459 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[462. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235582|462 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[467. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235831|467 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[485. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237102|485 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[487. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237230|487 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[509. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241318|509 BC]]||72||2026-09-14 |- | [[375. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227908|375 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[378. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227990|378 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[379. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228018|379 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[398. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229242|398 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[416. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232800|416 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[417. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232861|417 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[434. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234078|434 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[438. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234276|438 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[442. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234517|442 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[444. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234587|444 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[445. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234642|445 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[446. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234681|446 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[448. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234780|448 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[455. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235202|455 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[464. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235667|464 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[466. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235786|466 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[468. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235898|468 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[481. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236893|481 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[482. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236945|482 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[488. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237292|488 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[489. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237343|489 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[492. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237595|492 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[493. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237658|493 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[510. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q176530|510 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[546. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243516|546 BC]]||71||2026-09-14 |- | [[392. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228985|392 BC]]||70||2026-09-14 |- | [[419. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232998|419 BC]]||70||2026-09-14 |- | [[452. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235040|452 BC]]||70||2026-09-14 |- | [[463. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235620|463 BC]]||70||2026-09-14 |- | [[473. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236284|473 BC]]||70||2026-09-14 |- | [[491. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237524|491 BC]]||70||2026-09-14 |- | [[539. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243223|539 BC]]||69||2026-09-14 |- | [[550. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243695|550 BC]]||69||2026-09-14 |- | [[753. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493878|753 BC]]||69||2026-09-14 |- | [[525. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242630|525 BC]]||68||2026-09-14 |- | [[600. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q246827|600 BC]]||68||2026-09-14 |- | [[515. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242129|515 BC]]||66||2026-09-14 |- | [[551. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243768|551 BC]]||66||2026-09-14 |- | [[585. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059158|585 BC]]||66||2026-09-14 |- | [[505. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240991|505 BC]]||65||2026-09-14 |- | [[520. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242392|520 BC]]||65||2026-09-14 |- | [[530. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1058937|530 BC]]||65||2026-09-14 |- | [[590. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245012|590 BC]]||65||2026-09-14 |- | [[502. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240761|502 BC]]||64||2026-09-14 |- | [[504. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240916|504 BC]]||64||2026-09-14 |- | [[507. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241171|507 BC]]||64||2026-09-14 |- | [[513. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241979|513 BC]]||64||2026-09-14 |- | [[501. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240689|501 BC]]||63||2026-09-14 |- | [[503. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240848|503 BC]]||63||2026-09-14 |- | [[508. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241234|508 BC]]||63||2026-09-14 |- | [[522. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242501|522 BC]]||63||2026-09-14 |- | [[506. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241063|506 BC]]||62||2026-09-14 |- | [[511. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241825|511 BC]]||62||2026-09-14 |- | [[514. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242054|514 BC]]||62||2026-09-14 |- | [[516. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715574|516 BC]]||62||2026-09-14 |- | [[518. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242247|518 BC]]||62||2026-09-14 |- | [[538. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q220912|538 BC]]||62||2026-09-14 |- | [[570. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244409|570 BC]]||62||2026-09-14 |- | [[586. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244859|586 BC]]||62||2026-09-14 |- | [[610. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248254|610 BC]]||62||2026-09-14 |- | [[512. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241890|512 BC]]||61||2026-09-14 |- | [[519. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242285|519 BC]]||61||2026-09-14 |- | [[545. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243476|545 BC]]||61||2026-09-14 |- | [[547. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243539|547 BC]]||61||2026-09-14 |- | [[563. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244246|563 BC]]||61||2026-09-14 |- | [[594. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059205|594 BC]]||61||2026-09-14 |- | [[517. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715545|517 BC]]||60||2026-09-14 |- | [[521. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q220807|521 BC]]||60||2026-09-14 |- | [[540. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243305|540 BC]]||60||2026-09-14 |- | [[549. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243600|549 BC]]||60||2026-09-14 |- | [[553. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243845|553 BC]]||60||2026-09-14 |- | [[559. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244072|559 BC]]||60||2026-09-14 |- | [[560. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244153|560 BC]]||60||2026-09-14 |- | [[580. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244713|580 BC]]||60||2026-09-14 |- | [[587. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244902|587 BC]]||60||2026-09-14 |- | [[660. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059526|660 BC]]||60||2026-09-14 |- | [[524. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715560|524 BC]]||59||2026-09-14 |- | [[526. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242672|526 BC]]||59||2026-09-14 |- | [[527. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715236|527 BC]]||59||2026-09-14 |- | [[535. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243120|535 BC]]||59||2026-09-14 |- | [[537. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243166|537 BC]]||59||2026-09-14 |- | [[544. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243440|544 BC]]||59||2026-09-14 |- | [[556. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243988|556 BC]]||59||2026-09-14 |- | [[589. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244972|589 BC]]||59||2026-09-14 |- | [[529. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q500132|529 BC]]||58||2026-09-14 |- | [[534. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243084|534 BC]]||58||2026-09-14 |- | [[536. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716522|536 BC]]||58||2026-09-14 |- | [[548. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243562|548 BC]]||58||2026-09-14 |- | [[555. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243952|555 BC]]||58||2026-09-14 |- | [[558. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244049|558 BC]]||58||2026-09-14 |- | [[561. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244195|561 BC]]||58||2026-09-14 |- | [[582. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244734|582 BC]]||58||2026-09-14 |- | [[595. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245191|595 BC]]||58||2026-09-14 |- | [[598. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245298|598 BC]]||58||2026-09-14 |- | [[599. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245345|599 BC]]||58||2026-09-14 |- | [[531. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242968|531 BC]]||57||2026-09-14 |- | [[532. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716591|532 BC]]||57||2026-09-14 |- | [[543. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243415|543 BC]]||57||2026-09-14 |- | [[557. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244024|557 BC]]||57||2026-09-14 |- | [[562. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244218|562 BC]]||57||2026-09-14 |- | [[573. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244499|573 BC]]||57||2026-09-14 |- | [[575. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244566|575 BC]]||57||2026-09-14 |- | [[576. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q263105|576 BC]]||57||2026-09-14 |- | [[581. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244721|581 BC]]||57||2026-09-14 |- | [[584. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059085|584 BC]]||57||2026-09-14 |- | [[591. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245047|591 BC]]||57||2026-09-14 |- | [[593. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245123|593 BC]]||57||2026-09-14 |- | [[597. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q204912|597 BC]]||57||2026-09-14 |- | [[612. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248518|612 BC]]||57||2026-09-14 |- | [[528. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715533|528 BC]]||56||2026-09-14 |- | [[552. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243807|552 BC]]||56||2026-09-14 |- | [[565. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244273|565 BC]]||56||2026-09-14 |- | [[577. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059071|577 BC]]||56||2026-09-14 |- | [[579. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059077|579 BC]]||56||2026-09-14 |- | [[523. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242543|523 BC]]||55||2026-09-14 |- | [[541. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243353|541 BC]]||55||2026-09-14 |- | [[542. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243384|542 BC]]||55||2026-09-14 |- | [[554. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243884|554 BC]]||55||2026-09-14 |- | [[566. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244285|566 BC]]||55||2026-09-14 |- | [[567. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q28577|567 BC]]||55||2026-09-14 |- | [[568. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244321|568 BC]]||55||2026-09-14 |- | [[592. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245087|592 BC]]||55||2026-09-14 |- | [[605. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247380|605 BC]]||55||2026-09-14 |- | [[640. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059308|640 BC]]||55||2026-09-14 |- | [[776. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493863|776 BC]]||55||2026-09-14 |- | [[564. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244263|564 BC]]||54||2026-09-14 |- | [[571. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244436|571 BC]]||54||2026-09-14 |- | [[572. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244469|572 BC]]||54||2026-09-14 |- | [[578. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244651|578 BC]]||54||2026-09-14 |- | [[609. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247833|609 BC]]||54||2026-09-14 |- | [[650. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q496575|650 BC]]||54||2026-09-14 |- | [[673. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q255958|673 BC]]||54||2026-09-14 |- | [[533. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1058932|533 BC]]||53||2026-09-14 |- | [[588. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244930|588 BC]]||53||2026-09-14 |- | [[596. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059201|596 BC]]||53||2026-09-14 |- | [[601. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q246981|601 BC]]||53||2026-09-14 |- | [[607. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247615|607 BC]]||53||2026-09-14 |- | [[614. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248703|614 BC]]||53||2026-09-14 |- | [[616. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248954|616 BC]]||53||2026-09-14 |- | [[624. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249866|624 BC]]||53||2026-09-14 |- | [[625. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249920|625 BC]]||53||2026-09-14 |- | [[627. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q250585|627 BC]]||53||2026-09-14 |- | [[651. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q253432|651 BC]]||53||2026-09-14 |- | [[653. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059429|653 BC]]||53||2026-09-14 |- | [[700. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716665|700 BC]]||53||2026-09-14 |- | [[715. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493870|715 BC]]||53||2026-09-14 |- | [[569. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244355|569 BC]]||52||2026-09-14 |- | [[583. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244751|583 BC]]||52||2026-09-14 |- | [[604. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247288|604 BC]]||52||2026-09-14 |- | [[606. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247495|606 BC]]||52||2026-09-14 |- | [[611. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248409|611 BC]]||52||2026-09-14 |- | [[626. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249983|626 BC]]||52||2026-09-14 |- | [[632. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q251233|632 BC]]||52||2026-09-14 |- | [[639. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q717943|639 BC]]||52||2026-09-14 |- | [[648. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q252978|648 BC]]||52||2026-09-14 |- | [[675. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q256197|675 BC]]||52||2026-09-14 |- | [[685. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059632|685 BC]]||52||2026-09-14 |- | [[722. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q266902|722 BC]]||52||2026-09-14 |} === Desmitgades === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[0. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q161251|0s BC]]||66||2026-09-14 |- | [[10. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q169204|10s BC]]||59||2026-09-14 |- | [[20. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q212891|20s BC]]||59||2026-09-14 |- | [[30. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q224206|30s BC]]||59||2026-09-14 |- | [[40. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q232309|40s BC]]||59||2026-09-14 |- | [[50. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q241562|50s BC]]||58||2026-09-14 |- | [[60. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q248083|60s BC]]||57||2026-09-14 |- | [[70. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q262310|70s BC]]||57||2026-09-14 |- | [[90. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q178151|90s BC]]||57||2026-09-14 |- | [[80. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q271433|80s BC]]||56||2026-09-14 |- | [[110. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q170374|110s BC]]||53||2026-09-14 |- | [[120. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q172440|120s BC]]||52||2026-09-14 |- | [[130. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q183510|130s BC]]||52||2026-09-14 |- | [[140. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q188498|140s BC]]||52||2026-09-14 |- | [[150. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q192026|150s BC]]||52||2026-09-14 |- | [[160. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q195471|160s BC]]||52||2026-09-14 |- | [[170. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q198105|170s BC]]||52||2026-09-14 |- | [[180. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q200497|180s BC]]||52||2026-09-14 |- | [[190. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q206053|190s BC]]||52||2026-09-14 |} [[Kategorija:Vikipēdija]] b1wzbxhqlmk653h202d4ujgqjkqwgve 0 321094 4521609 4254005 2026-09-13T12:55:11Z Bendžamins 76862 4521609 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Dimitri Pajē | origname = ''Dimitri Payet'' | image = Lens - Marseille (03-02-2021) 12 (cropped).jpg | image_size = 200 | caption = Pajē 2021. gadā | birth_date = {{Birth date and age|1987|3|29|df=y}} | birth_place = [[Senpjēra]], [[Reinjona]], [[Francija]] | height = 175 | position = [[pussargs|uzbrūkošais pussargs]] | currentclub = | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} ''Saint-Philippe'' | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} ''[[JS Saint-Pierroise|Saint-Pierroise]]'' | youthyears1 = 1995—1998 | youthyears2 = 1998—1999 | youthyears3 = 1999—2003 | youthclubs3 = {{flaga|Francija}} ''[[Le Havre AC|Le Havre]]'' | years1 = 2003—2005 | clubs1 = {{flaga|Francija}} ''[[AS Excelsior]]'' | caps1 = - | goals1 = - | clubs2 = {{flaga|Francija}} ''[[FC Nantes|Nantes]]'' | clubs3 = {{flaga|Francija}} ''[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]'' | years2 = 2005—2007 | years3 = 2007—2011 | caps2 = 33 | caps3 = 129 | goals2 = 5 | goals3 = 19 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U-21 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} [[Francijas futbola izlase|Francija]] | nationalyears1 = 2007—2008 | nationalyears2 = 2010—2021 | nationalcaps1 = 11 | nationalcaps2 = 38 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 8 | medaltemplates = | years4 = 2011—2013 | clubs4 = {{flaga|Francija}} ''[[Lille OSC|Lille]]'' | caps4 = 71 | goals4 = 18 | clubs5 = {{flaga|Francija}} ''[[Marseļas "Olympique"|Olympique de Marseille]]'' | caps5 = 72 | goals5 = 15 | years5 = 2013—2015 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} ''[[West Ham United F.C.|West Ham United]]'' | caps6 = 48 | goals6 = 11 | years6 = 2015—2017 | caps7 = 187 | goals7 = 46 | years7 = 2017—2023 | clubs7 = {{flaga|Francija}} ''[[Marseļas "Olympique"|Olympique de Marseille]]'' | clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} ''[[CR Vasco da Gama|Vasco da Gama]]'' | years8 = 2023—2025 | caps8 = 64 | goals8 = 7 | totalcaps = 640 | totalgoals = 133 }} '''Dimitri Pajē''' ({{val|fr|Dimitri Payet}}, dzimis {{dat|1987|03|29}} [[Senpjēra|Senpjērā]], [[Reinjona|Reinjonā]]) ir [[Francija]]s bijušais futbolists un [[Francijas futbola izlase]]s pārstāvis. Pārsvarā spēlēja uzbrūkošā pussarga pozīcijā, savā laikā tika atzīmēts ar izcilu tehniku un driblu.<ref>{{cite web | url=http://www.hitc.com/en-gb/2015/06/21/agent-says-french-star-dimitri-payet-is-keen-on-west-ham-move-bu/ | title=Agent says French star Dimitri Payet is keen on West Ham move but clubs need to agree on fee | publisher=www.hitc.com | accessdate=26 June 2015}}</ref> Pajē dzimis [[Francija]]s aizjūras departamentā [[Reinjona|Reinjonā]] un karjeru sācis vietējos klubos ''Saint-Philippe'' un ''Saint-Pierroise''. 1999. gadā pārcēlies uz Franciju un uz četriem gadiem pievienojies klubam ''[[Le Havre AC|Le Havre]]'', pēc kā atgriezies Reinjonā. 2005. gadā pievienojies klubam ''[[FC Nantes|Nantes]]'' un pēc veiksmīgās 2006./2007. gada sezonas pārgājis uz ''[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]''. Pēc sezonas beigām Pajē pārgāja uz ''[[Lille OSC|Lille]]'', parakstot četru gadu kontraktu. Pēc tam pārstāvējis ''[[Marseļas "Olympique"|Olympique de Marseille]]'' un [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu ''[[West Ham United]]'', kura sastāvā spēlē joprojām. Pajē ir [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. 2006.—2008. gadā spēlējis Francijas U21 izlasē, laukumā izejot 11 reizes. 2010. gadā [[Lorāns Blāns]] Pajē uzaicināja uz Francijas pieaugušo izlasi. Pajē izlasē debitēja [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s spēlē pret [[Rumānijas futbola izlase|Rumāniju]], iznākot uz maiņu. == Sasniegumi == '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[Olympique de Marseille]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2014–15 * [[West Ham United F.C.|''West Ham United'']] gada labākais spēlētājs: 2015–16 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Pajē, Dimitri}} [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Vasco da Gama" spēlētāji]] d2r9yzueirexsyn2zp9alhgatpr0fbq 0 322488 4521762 4479135 2026-09-13T17:03:48Z Kleivas 2704 4521762 wikitext text/x-wiki '''Stīns''' var būt: * [[Aleksandrs Stīns]] (''Alexander Steen''; 1984) — zviedru hokejists; * [[Džeims Stīns]] (''James Steen''; 1876—1949) — amerikāņu ūdenspolo spēlētājs, olimpiskais čempions; * [[Maikls Stīns]] (''Michael Stean''; 1953) — britu šahists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] dk0jupxb2rtkqtdg12p0oydio56m1m6 4521763 4521762 2026-09-13T17:03:55Z Kleivas 2704 4521763 wikitext text/x-wiki '''Stīns''' var būt: * [[Aleksandrs Stīns]] (''Alexander Steen''; 1984) — zviedru hokejists; * [[Džeimss Stīns]] (''James Steen''; 1876—1949) — amerikāņu ūdenspolo spēlētājs, olimpiskais čempions; * [[Maikls Stīns]] (''Michael Stean''; 1953) — britu šahists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] tmp5ni9dmvkndpivvw6ih9v5ut5sljj 0 331359 4521717 4449000 2026-09-13T15:40:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521717 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jolanta Zavadzka | vārds_orig = ''Jolanta Zawadzka'' | attēls = 2021-Jolanta-Zawadzka.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Jolanta Zavadzka 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1987 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Polija|Vroclava}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{POL}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Jolanta Zavadzka''' ({{val|pl|Jolanta Zawadzka}}; dzimusi {{dat|1987|2|8}} [[Vroclava|Vroclavā]]) ir [[Polija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2005). == Biogrāfija == Piecas reizes uzvarējusi Polijas junioru šaha čempionātos dažādās vecuma grupās: 1997. gadā U10 vecuma grupā, 1999. gadā U12 vecuma grupā, 2003. gadā U16 vecuma grupā, 2004. gadā U18 vecuma grupā un 2005. gadā U20 vecuma grupā. Pārstāvējusi Poliju arī Pasaules un Eiropas junioru šaha čempionātos, kur lielāko panākumu guvusi 2007. gadā [[Erevāna|Erevānā]], kad izcīnījusi sudraba medaļu Pasaules junioru čempionātā. 2010. gadā piedalījusies [[2010. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas]], kurā zaudējusi 1. kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |title=2010 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043223/http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 2015. gadā dalījusi pirmo vietu lielmeistara normas turnīrā Marianske Lāznē ([[Čehija]]).<ref>[http://chess-results.com/tnr158256.aspx?lan=1&art=1&fed=KOR&turdet=YES&flag=30&wi=984 Open Marianske Lazne 2015 - A - velmistrovsky turnaj 14. rocnik mezinarodniho sachoveho festivalu]</ref> Kopš 2001. gada regulāri piedalījusies Polijas sieviešu šaha čempionāta finālos. Šajos turnīros izcīnījusi 14 medaļas: 4 zelta (2006, 2011, 2015, 2018<ref>[https://chess24.com/en/read/news/duda-wins-1st-polish-championship Duda wins 1st Polish Championship]</ref>), 6 sudraba (2007, 2009, 2013, 2014, 2016, 2021<ref>[https://www.chessmanager.com/pl/tournaments/5758474438836224/page/tabela PGNiG TERMIKA Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach - ChessManager]</ref>) un 4 bronzas (2005, 2010, 2012, 2019<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pzszach.pl/2019/05/15/lotto-imp-mokate-impk-2019-10-21-05-2019-warszawa/ |title=LOTTO IMP MOKATE IMPK 2019 10-20.05.2019 Warszawa |access-date=2019-05-22 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190522061328/http://pzszach.pl/2019/05/15/lotto-imp-mokate-impk-2019-10-21-05-2019-warszawa/ |archivedate=2019-05-22 }}</ref>). 2020. gada augustā ierindojusies 5. vietā Polijas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://chess24.com/en/watch/live-tournaments/polish-womens-championship-2020/11/1/1 MOKATE Polish Women's Championship]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 11. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Marina Korņeva|Marinu Ņečajevu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Humpi Koneru]], bet 3. kārtā zaudējusi [[Žansaja Abdumalika|Žansajai Abdumalikai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2023. gada aprīlī [[Varšava|Varšavā]] ierindojusies 6. vietā Polijas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2023/ Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach 2023]</ref> 2026. gada martā Varšavā ierindojusies 9. vietā Polijas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2026/ 78. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach Warszawa, 22 – 30 marca 2026]</ref> Sekmīgi pārstāvējusi Polijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 6 reizes (2006-2016). Komandu vērtējumā izcīnījusi sudraba ([[42. šaha olimpiāde|2016]]) medaļu. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi sudraba (2012) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/y8uki0mh.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Jolanta Zawadzka]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 6 reizes (2005-2015). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta (2005), 2 sudraba (2007, 2011) un bronzas (2013) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi sudraba (2011) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/y8uki0mh.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Jolanta Zawadzka]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 3 reizes (2007-2009, 2015). Individuālajā vērtējumā izcīnījusi bronzas (2007) medaļu.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/y8uki0mh.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Jolanta Zawadzka]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2003. gadā Zavadzkai piešķīra starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu, bet 2005. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 1122320 | chessgames = 54443 | 365chess = Jolanta_Zawadzka }} {{DEFAULTSORT:Zavadzka, Jolanta}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lejassilēzijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas šahisti]] 4lnfm2e8oqg0ti2usn9ftdic0yca51l 10 331384 4521988 4518711 2026-09-14T02:10:20Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts 4521988 wikitext text/x-wiki {{hlist|Pagājušajā nedēļā skatītākais:<br />[[15. Saeimas vēlēšanas]]| [[Rihards Pīks]]| [[Andris Kulbergs]]| [[Latvija]]| [[Latvijas Televīzija]]| [[Tēva diena]]| [[Aivars Zvirbulis]]| [[Nepāla]]| [[Tibeta]]| [[Dzejas dienas]]}}<noinclude> {{dokumentācija}}</noinclude> 8mt51qfk2uiqs56xtpk4gdxxm9l1dc3 10 331397 4521989 4518712 2026-09-14T02:10:21Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts 4521989 wikitext text/x-wiki Iekļautie datumi: 07.09, 08.09, 09.09, 10.09, 11.09, 12.09, 13.09. {|class="sortable wikitable" |- ! Lapa !! Skatījumi !! Desktop skatījumi |- | [[Klinšu balodis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Klin%C5%A1u_balodis 5833] || 0.9981 |- | [[15. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=15._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 1599] || 0.4146 |- | [[Rihards Pīks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Rihards_P%C4%ABks 1460] || 0.3534 |- | [[Andris Kulbergs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Andris_Kulbergs 1214] || 0.2932 |- | [[Latvija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvija 1069] || 0.4584 |- | [[Latvijas Televīzija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_Telev%C4%ABzija 991] || 0.109 |- | [[Tēva diena]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=T%C4%93va_diena 977] || 0.0972 |- | [[Aivars Zvirbulis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Aivars_Zvirbulis 955] || 0.2157 |- | [[Nepāla]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Nep%C4%81la 892] || 0.1973 |- | [[Tibeta]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Tibeta 881] || 0.2951 |- style="border-top: 5px solid gray;" | [[Dzejas dienas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Dzejas_dienas 879] || 0.3823 |- | [[Saksija-Anhalte]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Saksija-Anhalte 870] || 0.3421 |- | [[Japānas dižsūrene]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Jap%C4%81nas_di%C5%BEs%C5%ABrene 760] || 0.3838 |- | [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=2001._gada_11._septembra_uzbrukums_ASV 746] || 0.2172 |- | [[Rainis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Rainis 735] || 0.4476 |- | [[Aleksandrs Čaks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Aleksandrs_%C4%8Caks 714] || 0.3557 |- | [[Svetlana Čulkova]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Svetlana_%C4%8Culkova 657] || 0.3166 |- | [[69 (seksa poza)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=69_%28seksa_poza%29 642] || 0.1636 |- | [[Rīga]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=R%C4%ABga 632] || 0.5301 |- | [[Ainārs Šlesers]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ain%C4%81rs_%C5%A0lesers 610] || 0.3443 |- | [[Apvienotais saraksts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Apvienotais_saraksts 605] || 0.4264 |- | [[Jānis Baltvilks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=J%C4%81nis_Baltvilks 597] || 0.4333 |- | [[Zaurs Džavadovs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Zaurs_D%C5%BEavadovs 580] || 0.1029 |- | [[Andris Šuvajevs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Andris_%C5%A0uvajevs 540] || 0.2407 |- | [[Baiba Braže]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Baiba_Bra%C5%BEe 535] || 0.2673 |- | [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=2027._gada_Pasaules_%C4%8Dempion%C4%81ts_hokej%C4%81 495] || |- | [[Kaspars Kambala]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kaspars_Kambala 493] || |- | [[Jūlija Stepaņenko]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=J%C5%ABlija_Stepa%C5%86enko 491] || |- | [[Ilze Indriksone]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ilze_Indriksone 487] || |- | [[Ieva Adamss]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ieva_Adamss 464] || |- | [[Parastā raganbeka]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Parast%C4%81_raganbeka 464] || |- | [[Mana ģimene]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Mana_%C4%A3imene 449] || |- | [[Latvijas administratīvais iedalījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_administrat%C4%ABvais_iedal%C4%ABjums 431] || |- | [[Iveta Ratinīka]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Iveta_Ratin%C4%ABka 430] || |- | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=It%C4%81lijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 427] || |- | [[Aspazija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Aspazija 423] || |- | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Za%C4%BCo_un_Zemnieku_savien%C4%ABba 420] || |- | [[14. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=14._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 417] || |- | [[Ojārs Vācietis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Oj%C4%81rs_V%C4%81cietis 417] || |- | [[Latvijas attīstībai]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_att%C4%ABst%C4%ABbai 415] || |- | [[Vasjuganas purvi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Vasjuganas_purvi 412] || |- | [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=R%C4%ABgas_Valsts_1._%C4%A3imn%C4%81zija 410] || |- | [[Edijs Bošs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Edijs_Bo%C5%A1s 407] || |- | [[Viktors Valainis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Viktors_Valainis 400] || |- | [[Karību jūras pirāti (filmu cikls)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kar%C4%ABbu_j%C5%ABras_pir%C4%81ti_%28filmu_cikls%29 389] || |- | [[Eduards Veidenbaums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Eduards_Veidenbaums 386] || |- | [[Sekss]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Sekss 386] || |- | [[Dzīslkāta beka]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Dz%C4%ABslk%C4%81ta_beka 386] || |- | [[Saskaņas Centrs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Saska%C5%86as_Centrs 384] || |- | [[Dace Rukšāne-Ščipčinska]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Dace_Ruk%C5%A1%C4%81ne-%C5%A0%C4%8Dip%C4%8Dinska 379] || |- | [[Lielā dižsardzene]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Liel%C4%81_di%C5%BEsardzene 376] || |- | [[Progresīvie]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Progres%C4%ABvie 376] || |- | [[Uļjana Semjonova]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=U%C4%BCjana_Semjonova 376] || |- | [[Imants Ziedonis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Imants_Ziedonis 371] || |- | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Nacion%C4%81l%C4%81_apvien%C4%ABba_%22Visu_Latvijai%21%22%E2%80%94%22T%C4%93vzemei_un_Br%C4%ABv%C4%ABbai/LNNK%22 370] || |- | [[Suverēnā vara]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Suver%C4%93n%C4%81_vara 369] || |- | [[Alternatīva Vācijai]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Alternat%C4%ABva_V%C4%81cijai 363] || |- | [[Latviešu alfabēts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvie%C5%A1u_alfab%C4%93ts 362] || |- | [[Uļa (filma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=U%C4%BCa_%28filma%29 361] || |- | [[Latviešu valoda]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvie%C5%A1u_valoda 353] || |- | [[Edgars Rinkēvičs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Edgars_Rink%C4%93vi%C4%8Ds 353] || |- | [[Kārlis Skrastiņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=K%C4%81rlis_Skrasti%C5%86%C5%A1 352] || |- | [[Mārtiņš Freimanis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=M%C4%81rti%C5%86%C5%A1_Freimanis 348] || |- | [[Talsu novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Talsu_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 347] || |- | [[Haralds V]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Haralds_V 345] || |- | [[Node.js]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Node.js 339] || |- | [[Starptautiskā mērvienību sistēma]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Starptautisk%C4%81_m%C4%93rvien%C4%ABbu_sist%C4%93ma 337] || |- | [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=%C4%B6%C4%ABmisko_elementu_periodisk%C4%81_tabula 336] || |- | [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_politisko_partiju_uzskait%C4%ABjums 334] || |- | [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 322] || |- | [[Vācijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=V%C4%81cijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 321] || |- | [[Kristiāns Pelšs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kristi%C4%81ns_Pel%C5%A1s 321] || |- | [[Stabilitātei!]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Stabilit%C4%81tei%21 317] || |- | [[Zodiaks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Zodiaks 317] || |- | [[Latvija pirmajā vietā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvija_pirmaj%C4%81_viet%C4%81 316] || |- | [[Kailašs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kaila%C5%A1s 309] || |- | [[Internets]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Internets 307] || |- | [[Jaunā Vienotība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Jaun%C4%81_Vienot%C4%ABba 306] || |- | [[Mēs mainām noteikumus]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=M%C4%93s_main%C4%81m_noteikumus 305] || |- | [[Vācija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=V%C4%81cija 304] || |- | [[Dzimtā valoda (dziesma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Dzimt%C4%81_valoda_%28dziesma%29 302] || |- | [[Spānijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Sp%C4%81nijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 299] || |- | [[Datortīkls]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Datort%C4%ABkls 297] || |- | [[Austošā Saule Latvijai]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Austo%C5%A1%C4%81_Saule_Latvijai 295] || |- | [[Vikipēdija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Vikip%C4%93dija 294] || |- | [[Senā Grieķija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Sen%C4%81_Grie%C4%B7ija 289] || |- | [[Hosams Abu Meri]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Hosams_Abu_Meri 288] || |- | [[Solījums (seriāls)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Sol%C4%ABjums_%28seri%C4%81ls%29 287] || |- | [[Priežu sviestbeka]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Prie%C5%BEu_sviestbeka 287] || |- | [[Jānis Dombrava]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=J%C4%81nis_Dombrava 286] || |- | [[Nīderlandes pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=N%C4%ABderlandes_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 285] || |- | [[Saldus novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Saldus_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 284] || |- | [[Kristīne Garklāva]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Krist%C4%ABne_Garkl%C4%81va 284] || |- | [[Turcijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Turcijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 283] || |- | [[Liepāja]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Liep%C4%81ja 281] || |- | [[Brīvības piemineklis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Br%C4%ABv%C4%ABbas_piemineklis 278] || |- | [[Parastais vilnītis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Parastais_viln%C4%ABtis 275] || |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_Valsts_prezidents 274] || |- | [[2026. gada laikapstākļi Latvijā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=2026._gada_laikapst%C4%81k%C4%BCi_Latvij%C4%81 273] || |- | [[Aldis Gobzems]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Aldis_Gobzems 269] || |} gvktjvyb0zmiawp3l5wiwsesakundbj 10 331458 4521987 4518710 2026-09-14T02:10:13Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts 4521987 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-14={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Oregon National Historic Trail in Wyoming.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=A historical reenactment<!-- --><!-- --><!-- --> of a pioneer traveling the Oregon Trail<!-- --><!-- --><!-- --> in Wyoming<!-- --><!-- --><!-- -->.<!-- -->|lvdesc=}} |2026-09-15={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Iglesia del colegio de los Jesuitas, Ponta Delgada, isla de San Miguel, Azores, Portugal, 2020-07-30, DD 09-11 HDR.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Church of the Jesuit<!-- --><!-- --> College, Ponta Delgada<!-- --><!-- --><!-- -->, São Miguel Island<!-- --><!-- --><!-- -->, Azores<!-- --><!-- --><!-- -->, Portugal<!-- -->|lvdesc=}} |2026-09-16={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Eurasian coot (Fulica atra) with chicks.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Eurasian coot (''Fulica atra'') with chicks, Estanque de San Lázaro, Trujillo, Spain.<!-- -->|lvdesc=}} |2026-09-17={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:প্রবারণা পূর্ণিমায় আলোকরশ্মি শান্তির প্রার্থনায় মগ্ন শ্রমণগণ (00001957).jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=A group of newly ordained Buddhist [[w:Śramaṇa|śramaṇas]] performing the traditional lamp-lighting ritual on [[w:Pavāraṇā|Prabarana Purnima]], [[w:Bangladesh|Bangladesh]].<!-- -->|lvdesc=}} |2026-09-18={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Norderney, Promenade, Wegbeleuchtung -- 2025 -- 9015.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Street lights on the promenade, Norderney, Lower Saxony, Germany<!-- -->|lvdesc=}} |2026-09-19={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Zitting Cisticola in Bhigwan August 2025 by Tisha Mukherjee 01.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=A fan-tailed warbler<!-- --><!-- --> (''Zitting cisticola'') in Bhigwan<!-- --><!-- --><!-- -->, Maharashtra, India.<!-- -->|lvdesc=}} |2026-09-20={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Bloeiwijze van een Rostrinucula dependens. 11-10-2025. (d.j.b).jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Inflorescence of a ''Rostrinucula dependens''. This subshrub is native to China and blooms from August to October. Focus stack of 54 photos.<!-- -->|lvdesc=}} |2026-09-21={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Chief Joseph by Edward Sheriff Curtis.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Chief Joseph<!-- --><!-- --><!-- --> of the Wallowa band of Nez Perce<!-- --><!-- --><!-- -->, an American Native American<!-- --><!-- --><!-- --> tribe in the Pacific Northwest<!-- --><!-- --><!-- -->. This photo was taken by Edward Sheriff Curtis<!-- --><!-- --><!-- -->. Chief Joseph died on this day in 1904.<!-- -->|lvdesc=}} }} gvv1gbg7uwdvh96mkhp28iz2wimy30j 0 333186 4521974 4243316 2026-09-13T22:47:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521974 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ketevana Arahamija-Granta | vārds_orig = ''ქეთევან არახამია'' | attēls = Arakhamia grant rd6 4thEUIO.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Ketevana Arahamija-Granta 2008. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1968 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Abhāzija|Očamčira|td=Gruzija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{URS}} <br />{{GEO}} <br />{{GBR}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Ketevana Arahamija-Granta''' ({{val|ka|ქეთევან არახამია}}, {{val|en|Ketevan Arakhamia-Grant}}; dzimusi kā '''Arahamija''' {{dat|1968|7|19}} [[Očamčira|Očamčirā]]) ir [[Gruzija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (1987), kas šaha turnīros kopš 2008. gada pārstāv [[Skotija|Skotiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2008 |title=Chess Players who changed federations in 2008 |access-date={{dat|2016|10|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170701105819/http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2008 }}</ref> == Biogrāfija == 1986. gadā uzvarējusi Pasaules junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā. 1980. gadu otrajā pusē sekmīgi piedalījusies [[Padomju Savienība|PSRS]] sieviešu šaha čempionātos: 1984. gadā dalījusi 3.-5. vietu, 1986. gadā dalījusi 2.-3. vietu, 1987. gadā bijusi 3. vietā, bet 1990. gadā kļuvusi par čempionāta uzvarētāju. Četras reizes uzvarējusi Gruzijas sieviešu šaha čempionātos (1983, 1984, 1986, 1990). Regulāri piedalījusies Pasaules šaha čempiones izcīņas ciklos. 1987. gadā [[Tuzla|Tuzlā]] starpzonu turnīrā ieņēmusi 2. vietu aiz [[Nana Joseliani|Nanas Joseliani]] un iekļuvusi pretendentu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/87wo2iix.htm |title=1987 Tuzla Interzonal Tournament |access-date={{dat|2016|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430034926/https://www.mark-weeks.com/chess/87wo2iix.htm |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}</ref> 1988. gadā pretendentu turnīrā Chaltubo (tagad [[Gruzija]]) nospēlējusi neveiksmīgi un palikusi pēdējā vietā.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/88wo$cix.htm 1988 Chaltubo Candidates Tournament]</ref> Nākamajos starpzonu turnīros (1990, 1991) nav iekļuvusi pretendentu skaitā.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/90wo1iix.htm 1990 Azov Interzonal Tournament]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/91wo$iix.htm |title=1991 Subotica Interzonal Tournament |access-date={{dat|2016|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303181517/http://www.mark-weeks.com/chess/91wo$iix.htm |archivedate={{dat|2016|03|03||bez}} }}</ref> 1993. gadā [[Džakarta|Džakartā]] uzvarējusi starpzonu turnīrā,<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/93wo$iix.htm 1993 Jakarta Interzonal Tournament]</ref> taču 1994. gadā [[Tilburga|Tilburgā]] pretendentu turnīrā atkal palikusi pēdējā vietā.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/94wo$cix.htm 1994 Tilburg Candidates Tournament]</ref> 1995. gadā [[Kišiņeva|Kišiņevā]] atkārtoti uzvarējusi starpzonu turnīrā un kvalificējusies pretendentu turnīram. 1997. gadā [[Groningena|Groningenā]] pretendentu turnīrā palikusi 7. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/97wo$cix.htm |title=1997 Groningen Candidates Tournament |access-date={{dat|2016|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200703091037/https://www.mark-weeks.com/chess/97wo$cix.htm |archivedate={{dat|2020|07|03||bez}} }}</ref> Vairākas reizes piedalījusies arī Pasaules sieviešu šaha čempionātos pēc izslēgšanas sistēmas, kuros divas reizes (2001, 2012) izstājusies 1. kārtā,<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a1wo$wix.htm 2001-02 FIDE Knockout Matches]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |title=2012 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430034932/https://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}</ref> bet trīs reizes (2000, 2006, 2012) izstājusies 2. kārtā.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a0wo$wix.htm 2000 FIDE Knockout Matches]</ref><ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a6wo$wix.htm 2006 FIDE Knockout Matches]</ref><ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Nino Baciašvili]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 1996. gadā apprecējusies ar Skotijas šahistu Džonatanu Grantu un pārcēlusies uz dzīvi [[Edinburga|Edinburgā]]. Drīzumā ģimenē piedzimusi meita Elena. Neraugoties uz faktisko dzīvesvietas maiņu Arahamija-Granta līdz 2008. gadam šaha turnīros pārstāvējusi Gruziju. 2001. gadā [[Varšava|Varšavā]] izcīnījusi bronzas medaļu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas sieviešu šaha individuālajā čempionātā]].<ref>[http://szachowavistula.pl/vistula/2cheuw.htm II Mistrzostwa Europy Kobiet, Warszawa 2001]</ref> Sekmīgi piedalījusies Lielbritānijas sieviešu šaha čempionātos, kuros četras reizes kļuvusi par uzvarētāju (2003, 2004, 2006, 2007).<ref>[http://www.saund.co.uk/britbase/britchamps.html British Chess Champions 1904-present]</ref> Divas reizes uzvarējusi arī Skotijas šaha čempionātā vīriešu konkurencē (2003, 2011). 2006. gadā [[Svonzi]] izcīnījusi sudraba medaļu Lielbritānijas vīriešu šaha čempionātā.<ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic615.html#6 British Chess Championships 2006]</ref> 2009. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] uzvarējusi šaha lielmeistaru turnīrā sievietēm ''Baltic Queens''.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5718 Arakhamia-Grant wins Baltic Queens 2009]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 41. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 45. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&art=4&flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]</ref> Pārstāvējusi PSRS, Gruzijas un Skotijas komandas lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs sievietēm]], kurās piedalījusies 7 reizes (1990, 1994-1998, 2002, 2014-2016). Komandu vērtējumā izcīnījusi 2 zelta (1994, 1996), sudraba (1990) un bronzas (1998) medaļas, bet individuālajā vērtējumā izcīnījusi 3 zelta (1990 - divas, 1996) un 2 bronzas (1994, 1996) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/awg64aio.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Ketevan Arakhamia-Grant]</ref> * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs vīriešiem]], kurās Skotijas komandas sastāvā piedalījusies 3 reizes (2008-2012);<ref>http://www.olimpbase.org/players/awg64aio.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Ketevan Arakhamia-Grant]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 5 reizes (1992-2001, 2005). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta (1997) un 2 sudraba (1992, 2005) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/awg64aio.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Ketevan Arakhamia-Grant]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā vīriešiem]] piedalījusies 1997. gadā.<ref>[http://www.olimpbase.org/playerst/awg64aio.html OlimpBase :: World Men's Team Chess Championship :: Ketevan Arakhamia-Grant]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1986. gadā Arahamijai-Grantai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), 1987. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu, 1993. gadā - starptautiskā meistara vīriešiem (IM) nosaukumu, bet 2009. gadā - starptautiskā lielmeistara vīriešiem (GM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 13600168 | chessgames = 12540 | 365chess = Ketevan_Arakhamia_Grant }} {{DEFAULTSORT:Arahamija-Granta, Ketevana}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] [[Kategorija:Lielbritānijas šahisti]] [[Kategorija:PSRS šahisti]] m1jcv72vi0t49ckl2vggq4394ee653u 0 336193 4521590 4354009 2026-09-13T12:02:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521590 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Irina Kruša | vārds_orig = ''Irina Krush'' | attēls = Krush irina 20081119 olympiade dresden.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Irina Kruša 2008. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1983 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Odesa|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Irina Kruša''' ({{val|en|Irina Krush}}; dzimusi {{dat|1983|12|24}} [[Odesa|Odesā]]) ir [[Ukraina|Ukrainā]] dzimusi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2001). == Biogrāfija == Šahu iemācījusies spēlēt piecu gadu vecumā. 1989. gadā kopā ar ģimeni pārcēlusies uz ASV. Dzīvojusi [[Bruklina|Bruklinā]]. 1998. gadā kļuvusi par jaunāko ASV sieviešu šaha čempionāta uzvarētāju. Tajā pašā gadā Kožikodē ([[Indija]]) izcīnījusi bronzas medaļu Pasaules junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uschess.org/news/press/uspr9860.html |title=Hoang wins, Krush takes bronze medal in India |access-date={{dat|2008|12|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081202042557/http://www.uschess.org/news/press/uspr9860.html |archivedate={{dat|2008|12|02||bez}} }}</ref> 2001. gadā [[Ņujorka|Ņujorkā]] dalījusi pirmo vietu starptautiskajā šaha turnīrā ''Mayor's Cup''. 2002. gadā [[Haidarābādu]] Pasaules kausā šahā sievietēm iekļuvusi ceturtdaļfinālā, kur piekāpusies [[Svetlana Matvejeva|Svetlanai Matvejavai]].<ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic415.html#3 FIDE World Cup in Hyderabad 2002]</ref> 2003. gadā kopā ar [[Lerijs Kristiansens|Leriju Kristiansenu]] un [[Jāns Elvests|Jānu Elvestu]] dalījusi pirmo vietu starptautiskajā šaha turnīrā Ņujorkā.<ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic443.html#8 Generation Chess International Tournament 2003]</ref> 2007. gadā bijusi otrā staptautiskajā turnīrā [[Oklahoma|Oklahomā]]<ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic642.html#12 OCF Winter NAO FIDE Open 2007]</ref> un izcīnījusi savu otro ASV šaha čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uswcc2007.com/standings.htm |title=2007 US Women's Chess Championship |access-date={{dat|2007|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928155609/http://www.uswcc2007.com/standings.htm |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> Vēlākajos gados vēl piecas reizes kļuvusi par ASV sieviešu šaha čempionāta uzvarētāju: 2010.,<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=6530 Irina Krush US Women's Champion 2010]</ref> 2012.,<ref>[http://www.chessdom.com/krush-beats-zatonskih-to-win-u-s-womens-championship/ Krush Beats Zatonskih to Win U.S. Women’s Championship 2012]</ref> 2013.,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.chessbase.com/post/us-ch-krush-wins-kamsky-ramirez-playoff-140513 |title=US 2013 Ch: Krush wins |access-date={{dat|2016|11|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150926231808/http://en.chessbase.com/post/us-ch-krush-wins-kamsky-ramirez-playoff-140513 |archivedate={{dat|2015|09|26||bez}} }}</ref> 2014.<ref>[http://en.chessbase.com/post/us-ch-2014-you-were-expecting-someone-else US-Ch 2014: You were expecting someone else?]</ref> un 2015. gadā.<ref>[http://en.chessbase.com/post/u-s-champ-final-who-else U.S. Champ Final: Who else?!]</ref> 2017. gadā izcīnījusi bronzas medaļu ASV sieviešu šaha čempionātā aiz [[Sabina Frančeska Foišora|Sabinas Frančeskas Foišoras]] un [[Nazi Paikidze]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://uschesschamps.com/2017-us-womens-championship/pairings-results-womens |title=2017 U.S. Women's Championship |access-date={{dat|2017|04|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170401122831/http://www.uschesschamps.com/2017-us-womens-championship/pairings-results-womens |archivedate={{dat|2017|04|01||bez}} }}</ref> bet 2018. gadā [[Sentluisa|Sentluisā]] atkārtojusi šo panākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2018-us-championships/final-results |title=U.S. CHESS CHAMPS 2018 |access-date={{dat|2018|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190707161158/https://uschesschamps.com/2018-us-championships/final-results |archivedate={{dat|2019|07|07||bez}} }}</ref> 2019. gada februārī Sentluisā izcīnījusi 3. vietu ''Cairns Cup'' izcīņā (turnīrā uzvarējušas [[Valentīna Guņina]] un [[Aleksandra Kosteņuka]]).<ref>[https://new.uschess.org/news/gunina-wins-cairns-cup/ Gunina Wins Cairns Cup]</ref> 2020. gada februārī Sentluisā dalījusi 7.-9. vietu starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]</ref> 2020. gada oktobrī astoto reizi uzvarējusi ASV sieviešu šaha čempionātā, kas [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ notika tiešsaites režīmā.<ref>[https://www.chess.com/news/view/irina-krush-wins-8th-us-women-championship Irina Krush Wins 8th U.S. Women's Title]</ref> 2021. gada oktobrī izcīnījusi 3. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/2021-us-championships/2021-us-womens-championship |title=2021 U.S. WOMEN'S CHAMPIONSHIP |access-date={{dat|2021|10|19||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230418152413/https://uschesschamps.com/2021-us-championships/2021-us-womens-championship }}</ref> 2022. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 2. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/2022-us-womens-championship/pairings-results |title=Pairings & Results {{!}} www.uschesschamps.com |access-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221020123958/https://www.uschesschamps.com/2022-us-championships/2022-us-womens-championship/pairings-results }}</ref> 2023. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 3.-4. vietu sieviešu lielmeistaru starptautiskajā šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2023-cairns-cup-recap/2023-cairns-cup-day-9 2023 Cairns Cup - Day 9 | www.uschesschamps.com]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 5. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results-0 |title=2023 U.S. Women's Championship |access-date={{dat|2023|10|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231018183326/https://www.uschesschamps.com/2023-us-championships/pairings-results-0 }}</ref> 2024. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 7.-8. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.fide.com/news/3080 Cairns Cup 2024: Tan Zhongyi clinch title]</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 5. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html |title=2024 US Women's Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127155526/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html }}</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījusi 7. vietu "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]</ref> 2025. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 3. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1270488.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&SNode=S0 2025 US Women's Championship]</ref> Piedalījusies Pasaules sieviešu šaha čempionātos pēc izslēgšanas sistēmas: * [[2000. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2000. gadā]] [[Ņūdeli|Ņūdelī]] 1. kārtā uzvarējusi [[Džu Čeņa|Džu Čeņu]], bet cietusi neveiksmi 2. kārtā pret [[Tatjana Vasiļeviča|Tatjanu Vasiļeviču]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a0wo$wix.htm 2000 FIDE Knockout Matches]</ref> * [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2004. gadā]] [[Elista|Elistā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Marica Arribasa Robaina|Maricu Arribasu Robainu]], bet zaudējusi 2. kārtā;<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches (Women)]</ref> * [[2006. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2006. gadā]] [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]] pēc uzvaras 1. kārtā pār [[Klaudija Amura|Klaudiju Amuru]] atkal zaudējusi 2. kārtā [[Tatjana Kosinceva|Tatjanai Kosincevai]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a6wo$wix.htm 2006 FIDE Knockout Matches]</ref> * [[2012. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2012. gadā]] [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Li Žuofaņa|Li Žuofaņu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Pīa Kramlinga|Pīa Kramlingu]], bet 3. kārtā zaudējusi [[Huana Cjaņa|Huanai Cjaņai]];<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |title=2012 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2017|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430034932/https://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}</ref> * [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2015. gadā]] [[Soči|Sočos]] 1. kārtā uzvarējusi [[Sofija Miljē|Sofijai Miljē]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Dronavalli Hārika]]i;<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]</ref> * [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|2018. gadā]] [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Inna Gapoņenko|Innu Gapoņenko]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Dzjui Veņdzjuņa]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|07||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> Pārstāvējusi ASV komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 12 reizes (1998, 2002-2018, 2022-2024). Komandu vērtējumā izcīnījusi sudraba ([[36. šaha olimpiāde|2004]]) un 2 bronzas (2008, [[45. šaha olimpiāde|2024]]<ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=0&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref>) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi sudraba ([[43. šaha olimpiāde|2018]]) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/k4wqyqsc.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Irina Krush]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2 reizes (2009, 2013). Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta (2013) un sudraba (2013) medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/k4wqyqsc.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Irina Krush]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2001. gadā Krušai piešķīra starptautiskās lielmeistares (WGM) un starptautiskā meistara vīriešiem (IM) nosaukumu, bet 2013. gadā - starptautiskā lielmeistara vīriešiem (GM) nosaukumu. Bijusi otrā ASV šahiste aiz [[Žuža Polgāra|Žužas Polgāras]], kas kļuvusi par starptautisko lielmeistaru vīriešiem. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 2012782 | chessgames = 49592 | 365chess = Irina_Krush }} {{DEFAULTSORT:Kruša, Irina}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] 5biqm2alk9tb9k9di70438wyuomvu7c 0 336387 4521971 4455100 2026-09-13T21:57:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521971 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Katerina Lagno | vārds_orig = ''Екатерина Александровна Лагно'' | attēls = Fondation_Neva_Women%27s_Grand_Prix_Geneva_11-05-2013_-_Kateryna_Lagno.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Katerina Lagno 2013. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1989 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Ļviva|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{UKR}}<br />{{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Katerina Lagno''' ({{val|uk|Катерина Олександрівна Лагно}}, {{val|ru|Екатерина Александровна Лагно}}; dzimusi {{dat|1989|12|27}} [[Ļviva|Ļvivā]]) ir [[Ukraina]]s un [[Krievija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2003). == Biogrāfija == 1999. gadā [[Spānija|Spānijā]] izcīnījusi Pasaules junioru čempiones titulu U10 vecuma grupā, apsteidzot [[Vera Ņeboļsina|Veru Ņeboļsinu]]. 2005. gadā [[Kišiņeva|Kišiņevā]] uzvarējusi [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā sieviešu šaha čempionātā]]. 2006. gadā Krievijā uzvarējusi starptautiskajā šaha turnīrā ''North Urals Cup''.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=3270 Kateryna! 16-year-old Ukrainian wins Women's Supertournament]</ref> 2008. gadā [[Plovdiva|Plovdivā]] izcīnījusi savu otro Eiropas šaha čempiones titulu.<ref>[http://www.chessbase.de/nachrichten.asp?newsid=7694 Europameisterschaft 2008: Tag der Entscheidungen]</ref> Divas reizes uzvarējusi Eiropas šaha klubu čempionātā sievietēm Krievijas klubu ''Spartak Vidnoe'' (2009)<ref>[http://www.olimpbase.org/2009b/2009svid.html OlimpBase :: 14th European Chess Club Cup (women), Ohrid 2009, Spartak Vidnoe]</ref> un ''AVS Krasnoturinsk'' (2011) sastāvos.<ref>[http://www.olimpbase.org/2011b/2011avkr.html OlimpBase :: 16th European Chess Club Cup (women), Rogaška Slatina 2011, AVS Krasnoturinsk]</ref> 2010. gadā [[Maskava|Maskavā]] uzvarējusi Pasaules sieviešu šaha ātrspēles čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pzszach.org.pl/index.php?idm2=39&idn=975 |title=Mistrzostwa Świata Kobiet w blitzu 2010 |access-date={{dat|2016|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306074614/http://www.pzszach.org.pl/index.php?idm2=39&idn=975 |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}</ref> Kopš 2014. gada šaha turnīros pārstāv Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2014 |title=FIDE Transfers in 2014 |access-date={{dat|2016|11|11||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181122141352/https://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2014 }}</ref> 2014. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] uzvarējusi Krievijas čempionātā ātrājā šahā sievietēm.<ref>[http://www.chessdom.com/kateryna-lagno-is-womens-world-rapid-champion/ Kateryna Lagno is Women’s World Rapid Champion]</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Džese Februari|Džesi Februari]], 2. kārtā uzvarējusi [[Hoanga Thaņa Čanga|Hoangu Thaņu Čangu]], 3. kārtā uzvarējusi [[Nataļja Pogoņina|Nataļju Pogoņinu]], ceturtdaļfinālā uzvarējusi [[Lei Tindzje]], pusfinālā uzvarējusi [[Marija Muzičuka|Mariju Muzičuku]], bet finālā ar 3:5 zaudējusi [[Dzjui Veņdzjuņa]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|23||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2018. gada decembrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] uzvarējusi Pasaules čempionātā sievietēm šaha ātrspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.chessbase.com/post/blitz-world-championship-2018-st-petersburg-live |title=FIDE World Blitz Champions: Carlsen and Lagno {{!}} ChessBase |access-date={{dat|2018|12|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181231092552/https://en.chessbase.com/post/blitz-world-championship-2018-st-petersburg-live |archivedate={{dat|2018|12|31||bez}} }}</ref> 2019. gada decembrī Maskavā atkārtoti uzvarējusi Pasaules čempionātā sievietēm šaha ātrspēlē.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/world_rapid_blitz_ch19 ChessPro. Чемпионат мира по рапиду и блицу. Москва 2019. Все о турнире]</ref> 2019. gadā [[Kazaņa|Kazaņā]] kopā ar [[Taņa Džunji|Taņu Džunji]] dalījusi 3.-4. vietu [[2020. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|pretendenšu turnīrā]] (uzvarēja [[Aleksandra Gorjačkina]]).<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/candidates_women19 ChessPro. Турнир претенденток. Казань, Россия 2019. Все о турнире]</ref> 2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) ieņēmusi 4. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2020. gada februārī [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 5.-6. vietu starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]</ref> 2021. gada jūnijā [[Gibraltārs|Gibraltārā]] izcīnījusi 4. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr561909.aspx?lan=1&art=4&flag=30 Gibraltar FIDE Womens Grand Prix]</ref> 2022. gada septembrī [[Astana|Astanā]] uzvarējusi FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr676619.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix Series 2022-2023 - 1st Leg - Nur-Sultan (Astana) KAZ]</ref> 2022. gada decembrī [[Hiva|Hivā]] [[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|ceturtdaļfināla pretendenšu mačā]] zaudējusi [[Taņa Džunji|Taņai Džunji]] ar rezultātu 3½:4½.<ref>[https://www.chess.com/events/2022-2023-fide-womens-candidates Women&#039;s Candidates Tournament 2022-2023: All The Information - Chess.com]</ref> 2023. gada aprīlī [[Ņūdeli|Ņūdelī]] dalījusi 4.-5. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr742706.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2022/23 - Third Leg, New Delhi]</ref> 2023. gada maijā [[Nikosija|Nikosijā]] izcīnījusi 5. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā. Pēc 2022.-2023. gada FIDE sieviešu ''Grand Prix'' visu četru posmu rezultātiem nodrošinājusi vietu pretendenšu turnīrā.<ref>[https://womengrandprix.fide.com/standings Standings — FIDE Grand prix 2023]</ref> 2023. gada oktobrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] ierindojusies 10. vietā Krievijas vīriešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr826761.aspx?lan=11&art=4 Суперфинал 76-го Чемпионата России по шахматам среди мужчин]</ref> 2024. gada aprīlī [[Toronto]] ierindojusies 6. vietā [[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā]].<ref>[https://chess-results.com/tnr918852.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women’s Candidates Tournament 2024]</ref> 2024. gada augustā [[Barnaula|Barnaulā]] uzvarējusi Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chess-results.com/tnr987640.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES 74 Чемпионат России по шахматам среди женщин]</ref> 2024. gada novembrī [[Šimkenta|Šimkentā]] ierindojusies 7. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://womengrandprix.fide.com/tpost/vbpz62rlz1-fide-wgp-shymkent-goryachkina-clinches-v FIDE WGP Shymkent: Goryachkina clinches victory]</ref> 2024. gada decembrī [[Ņujorka|Ņujorkā]] izcīnījusi bronzas medaļu Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr1074691.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women’s World Rapid Championships 2024]</ref> 2024. gada decembrī [[Ņujorka|Ņujorkā]] dalījusi 3.-4. vietu Pasaules šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr1092671.aspx?lan=1&art=29&rd=2&turdet=YES&flag=30 FIDE Women’s World Blitz Championships 2024 - Knockout]</ref> 2025. gada februārī [[Monako]] izcīnījusi 5. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1099307.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/2025 - Monaco]</ref> 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījusi 2. vietu "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm un iekļuvusi 2026. gada FIDE Pretendenšu turnīrā.<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]</ref> 2026. gada aprīlī Kiprā ierindojusies 6. vietā [[2026. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā]].<ref>[https://www.chess.com/news/view/2026-fide-candidates-tournament-round-14 Vaishali Wins Women's Candidates; Sindarov Breaks Record]</ref> Sekmīgi pārstāvējusi Ukrainas un Krievijas komandas lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 6 reizes (2004-2014). Komandu vērtējumā izcīnījusi 2 zelta ([[37. šaha olimpiāde|2006]], 2014), sudraba (2008) un bronzas (2012) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi sudraba ([[37. šaha olimpiāde|2006]]) un bronzas (2012) medaļas;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpbase.org/playersw/11pf195f.html |title=OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Kateryna Lagno |access-date={{dat|2016|11|11||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131202223040/http://www.olimpbase.org/playersw/11pf195f.html }}</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 8 reizes (2005-2019). Komandu vērtējumā izcīnījusi 4 zelta (2013, 2015, 2017, 2019) un bronzas (2009) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta (2017), 2 sudraba (2011, 2015) un 3 bronzas (2005, 2009, 2013) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/11pf195f.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Kateryna Lagno]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules sieviešu komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 4 reizes (2007, 2013, 2017-2019). Komandu vērtējumā izcīnījusi 2 zelta (2013, 2017), sudraba (2019) un bronzas (2007) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi sudraba (2013) medaļu.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/11pf195f.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Kateryna Lagno]</ref> 2025. gadā Pasaules komandu šaha čempionātā uzvarējusi FIDE izlases sastāvā.<ref>[https://www.chess.com/events/info/2025-fide-womens-world-team-championship World Womens Team Chess Championship 2025]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2003. gadā Lagno piešķīra starptautiskās lielmeistares (WGM), bet 2006. gadā - starptautiskā lielmeistara vīriešiem (IM) nosaukumu. 2003. gadā bijusi jaunākā lielmeistare šaha vēsturē. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 14109336 | chessgames = 50277 | 365chess = Kateryna__Lagno }} {{DEFAULTSORT:Lagno, Katerina}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ļvivā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] [[Kategorija:Ukrainas šahisti]] [[Kategorija:Ukrainas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Ar Kņazienes Olgas ordeni apbalvotie]] qwjut0okt0kk8jz8qbggshyyvh0ayfj 0 343420 4521684 4394652 2026-09-13T14:42:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521684 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jekaterina Atalika | vārds_orig = ''Ekaterina Atalık'' | attēls = Atalik Ekaterina.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Jekaterina Atalika 2007. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1982 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Kirovas apgabals|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} <br />{{TUR}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Jekaterina Atalika''' ({{val|tr|Ekaterina Atalık}}; dzimusi kā '''Jekaterina Polovņikova''' ({{val|ru|Екатерина Львовна Половникова}}) {{dat|1982|11|14}} [[Kalugas apgabals|Kalugas apgabalā]]) ir [[Krievija]]s un [[Turcija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2001). == Biogrāfija == Piedzimusi Kalugas apgabala Kirovas pilsētā. 1997. gadā [[Tallina|Tallinā]] uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U16 vecuma grupā. 2000. gadā [[Varna|Varnā]] izcīnījusi sudraba medaļu Pasaules studentu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fisu.net/medias/fichiers/wuc_chess_medallists.pdf |title=LIST OF WUC CHESS MEDAL LISTS |access-date={{dat|2017|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304080643/http://www.fisu.net/medias/fichiers/wuc_chess_medallists.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 2001. gadā [[Smoļenska|Smoļenskā]] uzvarējusi Krievijas šaha kausa izcīņā. 2002. gadā [[Elista|Elistā]] kopā ar [[Olga Zimina|Olgu Ziminu]] un [[Svetlana Matvejeva|Svetlanu Matvejevu]] dalījusi 2.-4. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionātā (uzvarējusi [[Tatjana Kosinceva]]). 2004. gadā piedalījusies [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] pēc [[izslēgšanas sistēma]]s, kurā 2. kārtā zaudējusi [[Katerina Lagno|Katerinai Lagno]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches (Women)]</ref> 2005. gada novembrī apprecējusies ar Turcijas šaha lielmeistaru [[Suats Ataliks|Suatu Ataliku]] un pārgājusi Turcijas pilsonībā.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2709 World Championships and wedding ceremony in Istanbul]</ref> 2006. gada februārī ieņēmusi 2. vietu aiz sava vīra Vidusjūras valstu šaha čempionātā un kļuvusi par Vidusjūras valstu sieviešu šaha čempioni.<ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic588.html#8 TWIC 588: 3rd Mediterranean Championship]</ref> 2006. gada aprīlī uzvarējusi [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas sieviešu šaha čempionātā]].<ref>[http://en.chessbase.com/post/ekaterina-atalik-and-zdenko-kozul-european-champions Ekaterina Atalik and Zdenko Kozul European Champions]</ref> Divas reizes uzvarējusi Turcijas sieviešu šaha čempionātā (2008, 2016).<ref>[http://kadinlar2016.tsf.org.tr/tr/component/content/article/1-news/287-2016-arzum-turkiye-kadinlar-sampiyonu-im-ekaterina-atalik 2016 Arzum Türkiye Kadınlar Şampiyonu IM Ekaterina Atalık]</ref> 2015. gadā piedalījusies [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], kurā 1. kārtā zaudējusi [[Olga Girja|Olgai Girja]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]</ref> 2016. gada janvārī uzvarējusi [[Prāga]]s starptautiskajā šaha turnīrā.<ref>[http://www.fide.com/component/content/article/4-tournaments/9357-im-ekaterina-atalik-convincing-winner-of-15th-prague-international.html IM Ekaterina Atalik convincing winner of 15th Prague International]</ref> 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Salome Melia|Salomei Melia]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Dejsi Kori]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Marija Muzičuka|Marijai Muzičukai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 23. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2024. gada martā izcīnījusi 3. vietu [[Eva Mozere|Evas Mozeres]] piemiņas turnīrā [[Graca|Gracā]].<ref>[https://chess-results.com/tnr887071.aspx?lan=1&art=4&flag=30 CHESS LADIES GRAZ 2024]</ref> 2026. gada janvārī [[Monako]] izcīnījusi 6. vietu Eiropas ātrā šaha čempionātā sievietēm.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1227721.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 European Women’s Rapid Chess Championship 2025]</ref> Pārstāvējusi Krievijas un Turcijas komandas lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 3 reizes (1998, 2006, 2016);<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/3bllxrtt.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Ekaterina Atalik-Polovnikova]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 3 reizes (1999, 2007, 2015).<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/3bllxrtt.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Ekaterina Atalık]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2001. gadā Atalikai piešķīra starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2007. gadā saņēmusi starptautiskā meistara nosaukumu vīriešiem (IM). == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4130189 | chessgames = 55596 | 365chess = Ekaterina_Atalik }} {{DEFAULTSORT:Atalika, Jekaterina}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] [[Kategorija:Turcijas šahisti]] [[Kategorija:Kirovas apgabalā dzimušie]] a9u2d6a5fv2phxeurbqg7xld8go69je 0 344616 4521956 4255217 2026-09-13T21:15:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521956 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Karolīna Luhana | vārds_orig = ''Carolina Luján'' | attēls = Carolina Luján Olympiad 2012.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Karolīna Luhana 2012. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1985 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|Argentīna|Buenosairesa}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ARG}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Karolīna Luhana''' ({{val|es|Carolina Luján}}; dzimusi {{dat|1985|5|13}} [[Buenosairesa|Buenosairesā]]) ir [[Argentīna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2005). == Biogrāfija == Trīs reizes uzvarējusi Panamerikas junioru šaha čempionātos: 1995. gadā U10 vecuma grupā,<ref>[http://brasilbase.pro.br/p10g1995.htm Blumenau 1995 - 7° Campeonato Panamericano u10 (girls)]</ref> 1996. gadā U12 vecuma grupā<ref>[http://brasilbase.pro.br/p12g1996.htm Laguna 1996 - 8° Campeonato Panamericano u12 (girls)]</ref> un 1997. gadā U12 vecuma grupā.<ref>[http://brasilbase.pro.br/p12g1997.htm Itapirubá 1997 - 9° Campeonato Panamericano u12 (girls)]</ref> Piecas reizes uzvarējusi Argentīnas sieviešu šaha čempionātos (2000, 2001, 2004, 2006, 2015).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chessdailynews.com/338691-2/ |title=IM Carolina Lujan wins 2015 Argentinian Women’s Championship |access-date={{dat|2017|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160125190653/https://chessdailynews.com/338691-2/ }}</ref> Divas reizes uzvarējusi Amerikas kontinenta valstu sieviešu šaha čempionātos (2010, 2014).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=48867 |title=Campeonato Pan Americano Feminino 2010 |access-date={{dat|2017|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160225071844/http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=48867 }}</ref><ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic1013.html#12 TWIC 1013: 7th American Continental Femenino 2014]</ref> Daudzu starptautisko šaha turnīru laureāte, tajā skaitā uzvarējusi sieviešu lielmeistaru turnīros [[Rijeka|Rijekā]] (2008) un [[Grāca|Grācā]] (2010).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=12755 |title=WGM Tournament 'Mediterranean Flowers' Rijeka |access-date={{dat|2017|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160225154810/http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=12755 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=53139 |title=Graz WGM tournament |access-date={{dat|2017|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160225165252/http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=53139 }}</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 45. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> Piedalījusies Pasaules šaha čempionātos sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas: * 2004. gadā [[Elista|Elistā]] 1. kārtā zaudējusi [[Jekaterina Kovaļevska|Jekaterinai Kovaļevskai]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches (Women)]</ref> * 2006. gadā [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Jeļena Dembo|Jeļenu Dembo]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Alisa Gaļļamova|Alisai Gaļļamovai]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a6wo$wix.htm 2006 FIDE Knockout Matches]</ref> * 2012. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] 1. kārtā zaudējusi [[Anna Zatonskiha|Annai Zatonskihai]];<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |title=2012 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2017|02|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430034932/https://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}</ref> * 2015. gadā [[Soči|Sočos]] 1. kārtā zaudējusi Alisai Gaļļamovai;<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]</ref> * [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|2018. gadā]] [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] 1. kārtā zaudējusi [[Džao Sjue]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> Pārstāvējusi Argentīnas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]], kurās piedalījusies 8 reizes (2002-2016).<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/n5jjt7rf.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Carolina Luján]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2002. gadā Luhanai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2005. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=109878&title=WGM&pb=8 |title=Carolina Lujan WGM Application |access-date={{dat|2017|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160225101952/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=109878&title=WGM&pb=8 }}</ref> 2007. gadā saņēmusi starptautiskā meistara nosaukumu vīriešiem (IM).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=109878&title=IM&pb=14 |title=Carolina Lujan IM Application |access-date={{dat|2017|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160225142500/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=109878&title=IM&pb=14 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 723916 | chessgames = 50017 | 365chess = Maria_Carolina_Lujan }} {{DEFAULTSORT:Luhana, Karolīna}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Buenosairesā dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas šahisti]] dna69jlwlli32beb2vzeaid6lp20nxc 2 345650 4522001 4512328 2026-09-14T03:01:17Z EdgarsBot 50781 upd 4522001 wikitext text/x-wiki * [[Piedzīvojums 1996-2006]]: 6-2 * [[1987-1990]]: 7-1 * [[SGR 1806-20]]: 6-2 * [[ISO 639-1]]: 9-1 * [[ISO 639-1 kodu saraksts]]: 9-1 * [[ISO 3166-1]]: 6-1 * [[ISO 3166-2:RU]]: 6-2 * [[Beginnings: The Lost Tapes 1988–1991]]: 8–1 * [[ISO 639-2]]: 9-2 * [[ISO 639-3]]: 9-3 * [[ISO 3166-2:AR]]: 6-2 * [[ISO 3166-2:KZ]]: 6-2 * [[24-25 neatgriežas]]: 4-2 * [[Ziyuan 1-02C]]: 1-0 * [[Fengyun 2-07]]: 2-0 * [[Lego Harry Potter: Years 5–7]]: 5–7 * [[Is There Anybody Out There? The Wall Live 1980–81]]: 0–8 * [[ISO 3166-2:LV]]: 6-2 * [[Kwangmyŏngsŏng 3-2]]: 3-2 * [[ISO 3166-2]]: 6-2 * [[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]: 5-0 * [[ZSU-23-4]]: 3-4 * [[1-2-3]]: 1-2 * [[Meteor-M № 2-2]]: 2-2 * [[Meteor-M № 2-1]]: 2-1 * [[GS1-128]]: 1-1 * [[Saab 9-5]]: 9-5 * [[Sič-2-30]]: 2-3 * [[ISO 3166-2:GB]]: 6-2 * [[K2-288Bb]]: 2-2 * [[K2-72e]]: 2-7 * [[6-7]]: 6-7 * [[Boeing 737-400]]: 7-4 * [[Boeing 747-400]]: 7-4 * [[Airbus A321-200]]: 1-2 * [[Boeing 367-80]]: 7-8 * [[Portsmouth F.C. 7–4 Reading F.C.]]: 7–4 * [[Poļu-kazaku-tatāru karš (1666-1671)]]: 6-1 * aids: [[AIDS]], [[Aids]] * balta: [[Balta]], [[BALTA]] * basku zeme: [[Basku zeme]], [[Basku Zeme]] * cilvēks uz mēness: [[Cilvēks uz mēness]], [[Cilvēks uz Mēness]] * de: [[DE]], [[De]] * de facto: [[De facto]], [[De Facto]] * dz: [[DZ]], [[Dz]] * iris: [[IRIS]], [[Iris]] * jo: [[JO]], [[Jo]] * kuģa ķīlis: [[Kuģa Ķīlis]], [[Kuģa ķīlis]] * lats: [[Lats]], [[LaTS]] * manga: [[Manga]], [[MaNga]] * mazais lācis: [[Mazais Lācis]], [[Mazais lācis]] * melnā pantera: [[Melnā pantera]], [[Melnā Pantera]] * mi: [[MI]], [[Mi]] * next: [[NeXT]], [[Next]] * om: [[OM]], [[Om]] * oma: [[OMA]], [[Oma]] * per: [[PER]], [[PeR]] * ro: [[RO]], [[Ro]] * twain: [[Twain]], [[TWAIN]] * ufa: [[Ufa]], [[UFA]] * ugunsgrēks: [[Ugunsgrēks]], [[UgunsGrēks]] * zamboangas pussala: [[Zamboangas Pussala]], [[Zamboangas pussala]] * zālamana salas: [[Zālamana Salas]], [[Zālamana salas]] pcpnq6zwju1o1un05r395w68uur8gpq 4 352413 4521998 4518722 2026-09-14T03:01:03Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts 4521998 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} '''Vikipēdijas pieprasītās lapas''' ir tie raksti, uz kurām norāda visvairāk sarkano saišu (no rakstiem). Pastāv arī Vikipēdijas īpašā lapa "[[Special:WantedPages|Pieprasītās lapas]]", taču tās dati tiek reti atjaunināti un tajā ir saites uz visām Vikipēdijas vārdtelpām (dažādām diskusijām, veidnēm u.t.t.). Šī rakstu statistika var nebūt pilnīga. Skatīt arī [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|šo sarakstu]], kurā ņemtas vērā vienīgi saites pašā rakstu vikitekstā. == Informācija == <!-- INFO START --> * Avots: [[quarry:query/16153]] * Atjaunināšanas brīdis: 2026. gada 14. septembris plkst. 03:01:02 <!-- INFO END --> == Saraksts == <!-- LIST START --> {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa !! Saites |- | [[Indijas nacionālais kalendārs]] || 1432 |- | [[Ķempju luterāņu baznīca]] || 531 |- | [[Skangeļu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 530 |- | [[Vangažu luterāņu baznīca]] || 530 |- | [[Makarovkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 530 |- | [[Liepnas pareizticīgo baznīca]] || 530 |- | [[Auziņu katoļu baznīca]] || 530 |- | [[Kandavas luterāņu baznīca]] || 530 |- | [[Cesvaines luterāņu baznīca]] || 530 |- | [[Siguldas luterāņu baznīca]] || 530 |- | [[Zlēku luterāņu baznīca]] || 529 |- | [[Zaubes luterāņu baznīca]] || 529 |- | [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Ļermontova iela)]] || 529 |- | [[Āraišu baznīca]] || 529 |- | [[Skujenes baznīca]] || 529 |- | [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca]] || 529 |- | [[Rīgas Golgātas baptistu draudzes dievnams]] || 529 |- | [[Vilciņu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 529 |- | [[Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 529 |- | [[Garkalnes luterāņu baznīca]] || 529 |- | [[Limbažu baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Doles-Ķekavas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528 |- | [[Puzes luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Rīgas Mateja baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Ļaudonas pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Māļu baznīca]] || 528 |- | [[Daugavpils vasarsvētku draudzes "Jaunā dzīve" baznīca]] || 528 |- | [[Kosas baznīca]] || 528 |- | [[Zaubes pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Jaunburtnieku baznīca]] || 528 |- | [[Pēterupes luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Mazsalacas baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Maļutkinas vecticībnieku baznīca]] || 528 |- | [[Uguņciema baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Cīravas baznīca]] || 528 |- | [[Ventspils baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Ugāles luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Jelgavas baptistu baznīca]] || 528 |- | [[Bolderājas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo draudze]] || 528 |- | [[Bornes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528 |- | [[Nīderkunu vecticībnieku baznīca]] || 528 |- | [[Užavas luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Gajokas vecticībnieku baznīca]] || 528 |- | [[Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528 |- | [[Lomu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528 |- | [[Cesvaines katoļu baznīca]] || 528 |- | [[Foļvarkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528 |- | [[Valmieras baptistu baznīca]] || 528 |- | [[Pāvilostas baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Veclaicenes baznīca]] || 528 |- | [[Kuldīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Jaunlaicenes baznīca]] || 528 |- | [[Ķemeru baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Saulkrastu katoļu baznīca]] || 528 |- | [[Daugavpils Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Grīvas vecticībnieku baznīca]] || 528 |- | [[Liepājas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Piltenes luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Sakas baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Liepājas Svētā Aleksija pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Kuldīgas baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Ķekavas luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Varakļānu Viktora baznīca]] || 528 |- | [[Rīgas mormoņu baznīca]] || 528 |- | [[Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Mālkalna vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528 |- | [[Aizputes Vasarsvētku draudzes lūgšanu nams]] || 528 |- | [[Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Staiceles baznīca]] || 528 |- | [[Garozas muiža]] || 354 |- | [[Ārlavas muiža]] || 353 |- | [[Lemur-2]] || 352 |- | [[Startu muiža]] || 352 |- | [[Zaļmuiža (muiža)]] || 350 |- | [[Altonas muižiņa]] || 350 |- | [[Jasmuiža (muiža)]] || 349 |- | [[Audēju muiža]] || 349 |- | [[Vaivada muiža]] || 349 |- | [[Annasmuiža (muiža)]] || 349 |- | [[Šeimaņu muiža]] || 349 |- | [[Karpa (Korfa) muiža]] || 349 |- | [[Helēnes muiža]] || 349 |- | [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 323 |- | [[Vispārīgs augšējā līmeņa domēns]] || 264 |- | [[PubMed Central]] || 259 |- | [[Igors Solovjovs]] || 257 |- | [[Vjačeslavs Stepaņenko]] || 252 |- | [[Lielbritānija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 249 |- | [[Trusis (zodiaks)]] || 247 |- | [[Drakons (zodiaks)]] || 247 |- | [[Nikolajs IV]] || 245 |- | [[Jānis XV]] || 245 |- | [[Gelasijs II]] || 243 |- | [[Martins IV]] || 242 |- | [[Honorijs II]] || 241 |- | [[Celestīns II]] || 241 |- | [[Paskāls II]] || 241 |- | [[Honorijs IV]] || 241 |- | [[Nikolajs III]] || 241 |- | [[Jānis XVIII]] || 241 |- | [[Nikolajs II (pāvests)]] || 241 |- | [[Jānis XXI]] || 241 |- | [[Pērtiķis (zodiaks)]] || 240 |- | [[Tīģeris (zodiaks)]] || 240 |- | [[Agapets II]] || 240 |- | [[Benedikts VII]] || 240 |- | [[Adriāns V]] || 240 |- | [[Lūcijs III]] || 240 |- | [[Stefans VIII]] || 240 |- | [[Jānis XVII]] || 240 |- | [[Anastasijs IV]] || 240 |- | [[Čūska (zodiaks)]] || 240 |- | [[Silvestrs III]] || 239 |- | [[Kaza (zodiaks)]] || 239 |- | [[Viktors III]] || 239 |- | [[Stefans VII]] || 239 |- | [[Jānis XIII]] || 239 |- | [[Hilārijs]] || 239 |- | [[Marīns II]] || 239 |- | [[Stefans IX]] || 238 |- | [[Dons (pāvests)]] || 238 |- | [[Gailis (zodiaks)]] || 238 |- | [[Sergejs IV]] || 238 |- | [[Zirgs (zodiaks)]] || 237 |- | [[Vērsis (zodiaks)]] || 236 |- | [[Žurka (zodiaks)]] || 236 |- | [[2017.—2018. gada NBA sezona]] || 233 |- | [[Krievu nacionāldemokrātu partija]] || 232 |- | [[Cūka (zodiaks)]] || 232 |- | [[Suns (zodiaks)]] || 232 |- | [[Ērika Zommere]] || 224 |- | [[2019.—2020. gada NBA sezona]] || 223 |- | [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotais saraksts]] || 216 |- | [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotā frakcija]] || 215 |- | [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 214 |- | [[Modernā pieccīņa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 207 |- | [[Miera, kārtības un ražošanas apvienība]] || 206 |- | [[LR Augstākās Padomes deputāti]] || 204 |- | [[LR Augstākās Padomes frakcijas]] || 204 |- | [[2020.—2021. gada NBA sezona]] || 201 |- | [[2021.—2022. gada NBA sezona]] || 199 |- | [[Paulis Kļaviņš]] || 198 |- | [[Andrejs Naglis]] || 198 |- | [[STS-121]] || 197 |- | [[STS-108]] || 197 |- | [[STS-106]] || 196 |- | [[Valstu uzskaitījums ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 196 |- | [[STS-112]] || 196 |- | [[STS-114]] || 196 |- | [[STS-105]] || 195 |- | [[ASV 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 195 |- | [[STS-113]] || 195 |- | [[STS-92]] || 195 |- | [[STS-100]] || 195 |- | [[STS-104]] || 194 |- | [[STS-102]] || 193 |- | [[STS-88]] || 193 |- | [[STS-110]] || 193 |- | [[STS-111]] || 193 |- | [[STS-115]] || 193 |- | [[STS-101]] || 192 |- | [[STS-98]] || 192 |- | [[STS-96]] || 191 |- | [[STS-97]] || 191 |- | [[2022.—2023. gada NBA sezona]] || 191 |- | [[Valstis vairākos kontinentos]] || 186 |- | [[ÑuSat]] || 185 |- | [[OneWeb]] || 185 |- | [[Baiba Brigmane]] || 183 |- | [[Žanete Vasaraudze]] || 183 |- | [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 183 |- | [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 182 |- | [[Jānis Esta]] || 182 |- | [[Pāvels Maksimovs]] || 181 |- | [[ICEYE]] || 181 |- | [[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 180 |- | [[2023.—2024. gada NBA sezona]] || 180 |- | [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 179 |- | [[Jānis Porietis]] || 177 |- | [[Futbols 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 177 |- | [[Latvijas Darba savienība un tautas apvienība]] || 175 |- | [[Agrāko naudas noguldītāju un citu cietušo partija]] || 174 |- | [[Latvijas Tautas partija]] || 173 |- | [[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]] || 173 |- | [[Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija]] || 172 |- | [[Tumes meži]] || 172 |- | [[Roberts Ričardsons]] || 172 |- | [[Vadaiņu purvs]] || 171 |- | [[Mežole]] || 171 |- | [[Dzelves-Kroņa purvs]] || 170 |- | [[Zodānu purvs]] || 170 |- | [[Pluču tīrelis]] || 170 |- | [[Pelēču ezera purvs]] || 170 |- | [[Lielais un Pemmes purvs]] || 169 |- | [[Sloku purvs]] || 169 |- | [[Zušu–Staiņu sēravoti]] || 169 |- | [[Kadiķu nora]] || 169 |- | [[Dubnas paliene]] || 169 |- | [[Grebļukalns]] || 169 |- | [[Platenes purvs]] || 169 |- | [[Plieņciema kāpa]] || 169 |- | [[Matkules meži]] || 169 |- | [[Pokratas ezers]] || 169 |- | [[Skujines ezers]] || 169 |- | [[Dūņezers (dabas liegums)]] || 169 |- | [[Klagatu purvs]] || 169 |- | [[Pelcīšu purvs]] || 169 |- | [[Riesta-Džūkstenes purvs]] || 169 |- | [[Kārķu purvs]] || 169 |- | [[Kinkausku meži]] || 169 |- | [[Medumu ezera salas]] || 169 |- | [[Seržu tīrelis]] || 169 |- | [[2024.—2025. gada NBA sezona]] || 169 |- | [[Pašulienes mežs]] || 169 |- | [[Ellītes purvs]] || 168 |- | [[Posolnīca (dabas liegums)]] || 168 |- | [[Padomju Savienība 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 168 |- | [[Ļubasts]] || 168 |- | [[Purgaiļu purvs]] || 168 |- | [[Vērenes gobu un vīksnu audze]] || 168 |- | [[Orlovas (Ērgļu) purvs]] || 168 |- | [[Tīrās sūnas purvs]] || 168 |- | [[STS-49]] || 168 |- | [[Ojatu ezers (dabas liegums)]] || 168 |- | [[Vērenes purvi]] || 168 |- | [[Nīgrandes meži]] || 168 |- | [[Taurīšu ezers (dabas liegums)]] || 168 |- | [[Dziļezers un Riebezers]] || 168 |- | [[Spuļģu purvs]] || 168 |- | [[Tīšezers (dabas liegums)]] || 168 |- | [[Puzes smilšu krupja atradne]] || 168 |- | [[Liepnas niedrāji]] || 168 |- | [[Raudas meži]] || 168 |- | [[Gaujienas priedes]] || 168 |- | [[Līvbērzes liekņa]] || 168 |- | [[Krapas gārša]] || 168 |- | [[Klaucānu un Priekulānu ezers]] || 168 |- | [[Nagļu un Ansiņu purvs]] || 168 |- | [[Sofikalna meži]] || 168 |- | [[Piešdanga]] || 168 |- | [[Dūņezera purvs]] || 168 |- | [[Oleru purvs]] || 168 |- | [[Guntis Bērziņš]] || 168 |- | [[Popes zāļu purvs]] || 168 |- | [[Dzilnas dumbrāji]] || 168 |- | [[Katlešu meži]] || 168 |- | [[Dvietes dumbrāji]] || 168 |- | [[Melnsalas purvs (dabas liegums)]] || 168 |- | [[Dimantu mežs]] || 168 |- | [[Krojas meži]] || 168 |- | [[Kupravas liepu audze]] || 168 |- | [[Spinduļu meži]] || 168 |- | [[Manģenes meži]] || 168 |- | [[Īslīce (dabas liegums)]] || 168 |- | [[Būšnieku ezera krasts]] || 168 |- | [[Lielais mārku purvs (dabas liegums)]] || 168 |- | [[Sakas grīņi]] || 168 |- | [[Virguļicas meži]] || 168 |- | [[Pāces pļavas]] || 168 |- | [[Tīreļu purvs (dabas liegums)]] || 168 |- | [[Starinas mežs]] || 168 |- | [[Lapiņu ezers]] || 168 |- | [[Ungurpils meži]] || 168 |- | [[Žīdu cionistes partija]] || 167 |- | [[Vācbaltu vienības partija]] || 167 |- | [[Satversmes sapulces deputāti]] || 167 |- | [[Satversmes sapulces frakcijas]] || 167 |- | [[Māris Krastiņš]] || 166 |- | [[Anatolijs Mackevičs]] || 165 |- | [[Andis Kāposts]] || 165 |- | [[Inta Feldmane]] || 165 |- | [[Alberts Krūmiņš]] || 165 |- | [[Igors Aleksandrovs]] || 164 |- | [[Uldis Briedis (politiķis)]] || 164 |- | [[Andris Saulītis]] || 159 |- | [[Padomju Savienība 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 159 |- | [[Džeks Steinbergers]] || 156 |- | [[Džefrijs Hintons]] || 156 |- | [[Janīna Kušnere]] || 156 |- | [[Ričards Teilors]] || 156 |- | [[Ludmila Kuprijanova]] || 156 |- | [[Kips Torns]] || 156 |- | [[Padomju Savienība 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 155 |- | [[Rainers Veiss]] || 154 |- | [[Filips Andersons]] || 154 |- | [[Karls Aleksandrs Millers]] || 154 |- | [[Martinuss Veltmans]] || 154 |- | [[Džordžs Smits]] || 154 |- | [[14. Saeimas frakcijas]] || 154 |- | [[Bertrams Brokhauss]] || 154 |- | [[Ferencs Krauss]] || 153 |- | [[Mišels Majors]] || 153 |- | [[Džeimss Kronins]] || 153 |- | [[Anna Lijē]] || 153 |- | [[Džozefs Teilors]] || 153 |- | [[Viljams Filips]] || 153 |- | [[Roberts Laflins]] || 153 |- | [[Hanss Dēmelts]] || 153 |- | [[Arturs Makdonalds]] || 153 |- | [[Alēns Aspekts]] || 153 |- | [[Teodors Henšs]] || 153 |- | [[Takaaki Kadzita]] || 153 |- | [[Nevils Mots]] || 153 |- | [[Pjērs Agostīni]] || 153 |- | [[Melvins Švarcs]] || 153 |- | [[Frenks Vilčeks]] || 153 |- | [[Bērtons Rihters]] || 153 |- | [[Entonijs Legets]] || 153 |- | [[Daniels Cui]] || 153 |- | [[Volfgangs Keterle]] || 153 |- | [[Džons Klausers]] || 153 |- | [[Roberts Hofštadters]] || 153 |- | [[Džons Klārks]] || 153 |- | [[Antons Ceilingers]] || 153 |- | [[Volfgangs Pauls]] || 153 |- | [[Kenets Vilsons]] || 153 |- | [[Rasels Halss]] || 153 |- | [[Džons Maikls Kosterlics]] || 153 |- | [[Mišels Devorē]] || 153 |- | [[Šeldons Glešovs]] || 153 |- | [[Berijs Berišs]] || 153 |- | [[Sjukuro Manabe]] || 153 |- | [[Dankans Haldeins]] || 153 |- | [[Džons Martiniss]] || 153 |- | [[Tošihide Maskava]] || 153 |- | [[Džons Meters]] || 152 |- | [[Klifords Šalls]] || 152 |- | [[Luijs Eižens Felikss Neēls]] || 152 |- | [[Didjē Kelozs]] || 152 |- | [[Andrea Geza]] || 152 |- | [[2025.—2026. gada NBA sezona]] || 152 |- | [[Džeimss Pīblss]] || 152 |- | [[Henrijs Kendals]] || 152 |- | [[ASV 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 152 |- | [[Džons Hols]] || 152 |- | [[Normans Remzijs]] || 152 |- | [[Karls Vīmans]] || 152 |- | [[Bens Motelsons]] || 152 |- | [[Džons van Vlaks]] || 152 |- | [[Deivids Dž. Tuless]] || 152 |- | [[Reimonds Deiviss]] || 152 |- | [[Džons Šrīfers]] || 152 |- | [[Ēriks Kornels]] || 152 |- | [[Polikarps Kušs]] || 152 |- | [[Reinhards Gencels]] || 152 |- | [[Deivids Moriss Lī]] || 152 |- | [[Klods Kohentannodji]] || 152 |- | [[Džeroms Frīdmens]] || 152 |- | [[Semjuels Džaodžuns Dins]] || 152 |- | [[Herberts Kroemers]] || 152 |- | [[Frederiks Reinss]] || 152 |- | [[Žerārs Murū]] || 152 |- | [[Pjērs Žils de Žēns]] || 152 |- | [[Deivids Policers]] || 152 |- | [[Sudzi Nakamura]] || 152 |- | [[Rojs Globers]] || 152 |- | [[Heinrihs Rorers]] || 152 |- | [[SpaceBEE]] || 151 |- | [[Vals Fičs]] || 151 |- | [[Horsts Stormers]] || 150 |- | [[Duglass Osherofs]] || 150 |- | [[Klauss Hazelmans]] || 150 |- | [[Toms Džonss (filma)]] || 150 |- | [[Džordžio Parizi]] || 150 |- | [[Arturs Eškins]] || 150 |- | [[Roberts Ķipurs]] || 149 |- | [[Lielbritānija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 149 |- | [[14. Saeimas deputāti]] || 148 |- | [[ASV 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 148 |- | [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 147 |- | [[12. Saeimas frakcijas]] || 147 |- | [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 146 |- | [[Austrumvācija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 146 |- | [[13. Saeimas frakcijas]] || 143 |- | [[ASV 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 142 |- | [[Ivanāni]] || 141 |- | [[4. Saeimas frakcijas]] || 140 |- | [[Hawk (pavadonis)]] || 140 |- | [[USA-239]] || 140 |- | [[1960. gada F1 sezona]] || 140 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139 |- | [[USA-295]] || 139 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139 |- | [[Daugavpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 139 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[Grobiņas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Salacgrīvas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Smiltenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valmieras rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Pāvilostas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Lapmežciema novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Līvānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Saulkrastu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kandavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Elejas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Bauskas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Alūksnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Lubānas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Cesvaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Salaspils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Līvānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Saulkrastu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kandavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Alsungas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Bauskas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Cesvaines rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ādažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Rīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Futbols 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 138 |- | [[Subates pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Siguldas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Viļānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Varakļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Madonas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Alojas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Rēzeknes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Prometheus 2.2]] || 138 |- | [[Maltas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valdemārpils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Gulbenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valgundes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kuldīgas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Viļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ķekavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Talsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Varakļānus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Madonas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Olaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Zilupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aknīstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Iļģuciema sākumskola]] || 138 |- | [[Ērgļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kuldīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Baldones rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Siguldas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Vangažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Talsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Pļaviņu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Zilupes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aknīstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ludzas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Durbes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Brocēnu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Apes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Republikas pilsētas]] || 138 |- | [[Ķeguma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Viesītes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Pļaviņu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kārsavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ludzas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Gaujienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Apes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jaunjelgavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Preiļu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Limbažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dagdas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dobeles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aizkraukles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Rūjienas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kārsavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jaunjelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Preiļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Limbažu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dagdas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dobeles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Rūjienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Skrundas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Liepājas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Auces pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ilūkstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jēkabpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Mūsu dzīves labākie gadi]] || 138 |- | [[Dundagas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Auces rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Pēdējais imperators]] || 138 |- | [[Priekules pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ogres rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Mazsalacas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Mārupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sabiles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Krustpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ilūkstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Grīvas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Abrenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Baložu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Priekules rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Neretas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sedas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aizputes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ventspils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aizputes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sabiles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Saldus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valkas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Līgatnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Piltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Tukuma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[1950. gada F1 sezona]] || 138 |- | [[Krāslavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Saldus rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valkas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Cēsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Stendes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Tukuma rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sakas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Krāslavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Smiltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Cēsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ainažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Strenču pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Flock-1b 11]] || 137 |- | [[Mihails Kameņeckis]] || 137 |- | [[Flock-1b 12]] || 137 |- | [[Flock-1b 13]] || 137 |- | [[Flock-1b 14]] || 137 |- | [[Flock-1b 2]] || 137 |- | [[Flock-1b 3]] || 137 |- | [[ASV 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 137 |- | [[Flock-1b 4]] || 137 |- | [[Flock-1b 5]] || 137 |- | [[Rīgas Sarkandaugavas sākumskola]] || 137 |- | [[Flock-1b 7]] || 137 |- | [[Flock-1b 8]] || 137 |- | [[Flock-1b 9]] || 137 |- | [[2. Saeimas frakcijas]] || 137 |- | [[Rīgas Imantas sākumskola]] || 137 |- | [[Flock-1b 1]] || 137 |- | [[Mežaparka sākumskola]] || 137 |- | [[1953. gada F1 sezona]] || 137 |- | [[Flock-1b 10]] || 137 |- | [[Ungārija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 136 |- | [[STS-107]] || 136 |- | [[Kristīgais darba bloks]] || 135 |- | [[Jaunā zemnieku apvienība]] || 135 |- | [[1952. gada F1 sezona]] || 135 |- | [[4. Saeimas deputāti]] || 134 |- | [[Progresīvā zemnieku partija]] || 134 |- | [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums]] || 134 |- | [[Krievu zemnieku partija]] || 134 |- | [[Futbols 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 134 |- | [[Futbols 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 134 |- | [[ASV 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 134 |- | [[Sieviešu futbola 1. līga]] || 133 |- | [[Futbols 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133 |- | [[Sieviešu futbola kauss]] || 133 |- | [[1. Saeimas frakcijas]] || 133 |- | [[Futbols 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133 |- | [[ASV 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133 |- | [[Futbols 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132 |- | [[Futbols 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132 |- | [[Futbols 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132 |- | [[Futbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132 |- | [[Izpostīto apgabalu kongress un apvienotā savienība]] || 132 |- | [[3. Saeimas frakcijas]] || 132 |- | [[Futbols 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131 |- | [[Futbols 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131 |- | [[Futbols 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131 |- | [[2. Saeimas deputāti]] || 131 |- | [[Futbols 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131 |- | [[Futbols 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131 |- | [[ASV 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131 |- | [[Futbols 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130 |- | [[Kristīgo darba ļaužu savienība]] || 130 |- | [[Ungārija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130 |- | [[Futbols 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130 |- | [[ASV 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129 |- | [[USA-232]] || 129 |- | [[Prometheus 2A]] || 129 |- | [[Prometheus 2B]] || 129 |- | [[Ziedonis Rubezis]] || 129 |- | [[Futbols 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129 |- | [[Latgales Tautas savienība]] || 128 |- | [[Futbols 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[Kosmos-2473]] || 128 |- | [[Vācija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[Bibcode]] || 128 |- | [[Ligita Silaraupa]] || 127 |- | [[Krievu tautas partija]] || 127 |- | [[1. Saeimas deputāti]] || 127 |- | [[ASV 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 127 |- | [[Lāslo Krasnahorkai]] || 127 |- | [[1987. gada F1 sezona]] || 126 |- | [[Kristīgi saimnieciskais bloks]] || 126 |- | [[Kosmos-2486]] || 126 |- | [[Imants Valers]] || 126 |- | [[3. Saeimas deputāti]] || 126 |- | [[USA-242]] || 126 |- | [[Programmatūras veidi]] || 126 |- | [[Guntars Jirgensons]] || 125 |- | [[Venss Brends]] || 125 |- | [[Greiva]] || 125 |- | [[STS-95]] || 124 |- | [[Norvēģija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 124 |- | [[Andrejs Kozlovs]] || 124 |- | [[Edvards Gibsons]] || 124 |- | [[Kosmos-2487]] || 124 |- | [[Ungārija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 124 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Marokā]] || 124 |- | [[Kosmos-2492]] || 124 |- | [[Kosmos-2493]] || 124 |- | [[Pēteris Hanka]] || 124 |- | [[British Summer Time]] || 123 |- | [[Skaidrīte Pilāte]] || 123 |- | [[Māris Ārbergs]] || 123 |- | [[Ronalds Evanss]] || 123 |- | [[Herisons Šmits]] || 122 |- | [[Čārlzs Djūks]] || 122 |- | [[SKS 9. ekspedīcija]] || 122 |- | [[Gandijs (filma)]] || 122 |- | [[STS-6]] || 122 |- | [[Džeimss Ērvins]] || 122 |- | [[STS-109]] || 122 |- | [[STS-90]] || 122 |- | [[Džeks Lousma]] || 122 |- | [[Džozefs Kervins]] || 122 |- | [[Stjuarts Rūsa]] || 122 |- | [[Firefly (pavadonis)]] || 121 |- | [[STS-71]] || 121 |- | [[Neoficiālās olimpiskās spēles]] || 121 |- | [[Zviedrija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 121 |- | [[STS-91]] || 121 |- | [[STS-51-L]] || 121 |- | [[Meldru iela (Rīga)]] || 121 |- | [[SKS 1. ekspedīcija]] || 120 |- | [[2016. gada F1 sezona]] || 120 |- | [[STS-103]] || 120 |- | [[STS-99]] || 120 |- | [[SKS 13. ekspedīcija]] || 120 |- | [[STS-7]] || 120 |- | [[STS-86]] || 120 |- | [[SKS 3. ekspedīcija]] || 120 |- | [[STS-41-B]] || 120 |- | [[STS-87]] || 120 |- | [[Mežmalas iela (Rīga)]] || 120 |- | [[STS-9]] || 120 |- | [[Laimis Šāvējs]] || 120 |- | [[STS-31]] || 120 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palestīnā]] || 120 |- | [[Aizliegtās spēles]] || 120 |- | [[SKS 5. ekspedīcija]] || 120 |- | [[Polija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 120 |- | [[STS-8]] || 120 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Francijā]] || 119 |- | [[Aivars Volfs]] || 119 |- | [[STS-81]] || 119 |- | [[SKS 4. ekspedīcija]] || 119 |- | [[SKS 11. ekspedīcija]] || 119 |- | [[SKS 7. ekspedīcija]] || 119 |- | [[Kaukāza vietniecība]] || 119 |- | [[Tors (supervaronis)]] || 119 |- | [[STS-57]] || 119 |- | [[Jānis Ābele]] || 119 |- | [[SKS 8. ekspedīcija]] || 119 |- | [[STS-58]] || 119 |- | [[Juris Žūriņš]] || 119 |- | [[ASV 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 119 |- | [[SKS 6. ekspedīcija]] || 119 |- | [[STS-73]] || 119 |- | [[Itālija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 119 |- | [[ASV 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 119 |- | [[STS-41-D]] || 119 |- | [[Aivars Dronka]] || 119 |- | [[STS-89]] || 119 |- | [[Džo Engls]] || 119 |- | [[Melīdas iela]] || 119 |- | [[STS-61-A]] || 119 |- | [[STS-42]] || 119 |- | [[STS-76]] || 119 |- | [[SKS 2. ekspedīcija]] || 119 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas ASV]] || 119 |- | [[STS-78]] || 119 |- | [[Francija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 119 |- | [[STS-34]] || 119 |- | [[STS-63]] || 119 |- | [[Valentīns Grigorjevs]] || 119 |- | [[STS-1]] || 119 |- | [[STS-80]] || 118 |- | [[Guntis Rozītis]] || 118 |- | [[STS-66]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šveicē]] || 118 |- | [[SKS 10. ekspedīcija]] || 118 |- | [[Deizijas kundzes šoferis]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]] || 118 |- | [[STS-38]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Namībijā]] || 118 |- | [[STS-55]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] || 118 |- | [[STS-67]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sīrijā]] || 118 |- | [[STS-82]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vjetnamā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajos Arābu Emirātos]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Izraēlā]] || 118 |- | [[STS-5]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nepālā]] || 118 |- | [[STS-83]] || 118 |- | [[SKS 12. ekspedīcija]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jamaikā]] || 118 |- | [[STS-2]] || 118 |- | [[STS-4]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mali]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Taizemē]] || 118 |- | [[STS-84]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Argentīnā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Grieķijā]] || 118 |- | [[STS-26]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Maltā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tanzānijā]] || 118 |- | [[STS-85]] || 118 |- | [[Ričards Trulijs]] || 118 |- | [[STS-41]] || 118 |- | [[STS-51-A]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Saūda Arābijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jemenā]] || 118 |- | [[STS-51-B]] || 118 |- | [[STS-72]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tunisijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dienvidkorejā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jordānijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mauritānijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nīderlandē]] || 118 |- | [[STS-60]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turcijā]] || 118 |- | [[STS-3]] || 118 |- | [[STS-51-D]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Omānā]] || 118 |- | [[STS-61]] || 118 |- | [[STS-74]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bahreinā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kambodžā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kubā]] || 118 |- | [[STS-41-G]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Meksikā]] || 118 |- | [[Tianqi]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Laosā]] || 118 |- | [[Kolivaņas vietniecība]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kanāda]] || 118 |- | [[STS-51-I]] || 118 |- | [[STS-61-C]] || 118 |- | [[STS-77]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Panamā]] || 118 |- | [[Kapteiņu iela (Rīga)]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kazahstānā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Libānā]] || 118 |- | [[STS-79]] || 118 |- | [[STS-93]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Īrijā]] || 118 |- | [[ASV 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 118 |- | [[Sīpeles iela]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irākā]] || 118 |- | [[STS-35]] || 118 |- | [[Kens Metinglijs]] || 118 |- | [[STS-94]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ķīnā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Beļģijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Filipīnās]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irānā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiprā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Peru]] || 118 |- | [[STS-37]] || 117 |- | [[STS-48]] || 117 |- | [[STS-54]] || 117 |- | [[Jānis Leja]] || 117 |- | [[STS-39]] || 117 |- | [[STS-56]] || 117 |- | [[STS-68]] || 117 |- | [[STS-50]] || 117 |- | [[STS-69]] || 117 |- | [[Deke Slayton]] || 117 |- | [[Oskars Zīds]] || 117 |- | [[STS-40]] || 117 |- | [[STS-51]] || 117 |- | [[STS-70]] || 117 |- | [[Sūzana Heivorda]] || 117 |- | [[STS-27]] || 117 |- | [[Dita Role]] || 117 |- | [[STS-59]] || 117 |- | [[STS-28]] || 117 |- | [[1986. gada F1 sezona]] || 117 |- | [[STS-29]] || 117 |- | [[STS-41-C]] || 117 |- | [[STS-51-C]] || 117 |- | [[Jānis Čevers]] || 117 |- | [[Martas Rinkas iela]] || 117 |- | [[STS-30]] || 117 |- | [[STS-51-F]] || 117 |- | [[STS-75]] || 117 |- | [[STS-51-G]] || 117 |- | [[STS-61-B]] || 117 |- | [[STS-32]] || 117 |- | [[STS-43]] || 117 |- | [[Visvaldis Skujiņš]] || 117 |- | [[STS-33]] || 117 |- | [[STS-44]] || 117 |- | [[STS-51-J]] || 117 |- | [[STS-62]] || 117 |- | [[1982. gada F1 sezona]] || 117 |- | [[1985. gada F1 sezona]] || 117 |- | [[STS-45]] || 117 |- | [[Avengers: Doomsday]] || 117 |- | [[Aleksejs Burunovs]] || 117 |- | [[STS-46]] || 117 |- | [[STS-52]] || 117 |- | [[STS-64]] || 117 |- | [[STS-36]] || 117 |- | [[STS-47]] || 117 |- | [[STS-53]] || 117 |- | [[STS-65]] || 117 |- | [[1984. gada F1 sezona]] || 116 |- | [[Jānis Ozols (politiķis)]] || 116 |- | [[1981. gada F1 sezona]] || 116 |- | [[Elita Šņepste]] || 116 |- | [[Inese Krastiņa]] || 116 |- | [[Dzintra Hirša]] || 116 |- | [[Andrejs Aleksejevs]] || 116 |- | [[Ināra Ostrovska]] || 116 |- | [[2019. gada F1 sezona]] || 116 |- | [[Aivars Tiesnesis]] || 116 |- | [[Pēteris Ontužāns]] || 115 |- | [[Corvus-BC 3]] || 115 |- | [[Jānis Gailis (politiķis)]] || 115 |- | [[Mihails Pietkevičs]] || 115 |- | [[Autoceļš V33]] || 115 |- | [[Boriss Rastopirkins]] || 115 |- | [[Galileo 22]] || 115 |- | [[Aina Verze]] || 115 |- | [[Helmuts Čibulis]] || 115 |- | [[Imants Stirāns]] || 115 |- | [[Autoceļš V35]] || 115 |- | [[Anita Kalniņa]] || 115 |- | [[Spānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 115 |- | [[Autoceļš V36]] || 115 |- | [[Astrocast]] || 115 |- | [[Pazudušie (6. sezona)]] || 115 |- | [[Normunds Rudevičs]] || 115 |- | [[Guntis Dambergs]] || 115 |- | [[Autoceļš V39]] || 115 |- | [[Helēna Soldatjonoka]] || 115 |- | [[Viesturs Šiliņš]] || 115 |- | [[Astrīda Mūrniece]] || 115 |- | [[Arnis Razminovičs]] || 114 |- | [[Pēteris Kalniņš (politiķis)]] || 114 |- | [[Jēkabs Sproģis]] || 114 |- | [[Gunārs Freimanis (politiķis)]] || 114 |- | [[Kaspars Riekstiņš]] || 114 |- | [[Raitis Vītoliņš]] || 114 |- | [[Autoceļš V34]] || 114 |- | [[Aivars Boja]] || 114 |- | [[Mārtiņš Emsiņš]] || 114 |- | [[Autoceļš V38]] || 114 |- | [[1978. gada F1 sezona]] || 114 |- | [[Foraminīferu atvere]] || 114 |- | [[Māra Ceriņa]] || 114 |- | [[Palmira Lāce]] || 114 |- | [[Teija]] || 114 |- | [[Ņina Savčenko]] || 114 |- | [[Vanda Kezika]] || 114 |- | [[Tadeušs Ketlers]] || 114 |- | [[Olimpiskā harta]] || 113 |- | [[1977. gada F1 sezona]] || 113 |- | [[Kepler (pavadonis)]] || 113 |- | [[Miglas iela (Rīga)]] || 113 |- | [[1983. gada F1 sezona]] || 113 |- | [[1976. gada F1 sezona]] || 113 |- | [[Transportlīdzekļu bruņas]] || 113 |- | [[ASV 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 113 |- | [[Mana skaistā lēdija]] || 113 |- | [[Dainis Locis]] || 112 |- | [[Kanāla iela (Rīga)]] || 112 |- | [[USA-266]] || 112 |- | [[Brazīlija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 112 |- | [[USA-269]] || 112 |- | [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs]] || 112 |- | [[USA-270]] || 112 |- | [[Mārtijs (filma)]] || 112 |- | [[USA-271]] || 112 |- | [[USA-272]] || 112 |- | [[Melderu iela (Rīga)]] || 112 |- | [[2015. gada F1 sezona]] || 112 |- | [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111 |- | [[1979. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[Mērnieku iela (Rīga)]] || 111 |- | [[6. Saeimas frakcijas]] || 111 |- | [[Mazā Kleistu iela]] || 111 |- | [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)]] || 111 |- | [[1970. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 111 |- | [[Airu iela (Rīga)]] || 111 |- | [[Džentlmeņu vienošanās]] || 111 |- | [[Malēju iela (Rīga)]] || 111 |- | [[1974. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[1980. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[Misas iela (Rīga)]] || 111 |- | [[Kursīšu iela (Rīga)]] || 110 |- | [[Mārtiņš Virsis]] || 110 |- | [[Melleņu iela (Rīga)]] || 110 |- | [[1973. gada F1 sezona]] || 110 |- | [[Mazā Ozolu iela (Rīga)]] || 110 |- | [[USA-248]] || 110 |- | [[Mazā Piena iela]] || 110 |- | [[Spulgas iela]] || 110 |- | [[Mazā Klijānu iela]] || 110 |- | [[USA-250]] || 110 |- | [[Mežezera iela (Rīga)]] || 110 |- | [[USA-251]] || 110 |- | [[Murdu iela (Rīga)]] || 110 |- | [[USA-252]] || 110 |- | [[1972. gada F1 sezona]] || 110 |- | [[Aizvēja iela (Rīga)]] || 110 |- | [[USA-253]] || 110 |- | [[Mēmeles iela (Rīga)]] || 110 |- | [[Spānija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 110 |- | [[USA-254]] || 110 |- | [[USA-255]] || 110 |- | [[Kabarē (filma)]] || 110 |- | [[USA-256]] || 110 |- | [[Mārtiņa Peniķa iela]] || 110 |- | [[USA-257]] || 110 |- | [[Mazjumpravas iela]] || 110 |- | [[USA-258]] || 110 |- | [[USA-259]] || 110 |- | [[Māllēpju iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Viktors Stikuts]] || 109 |- | [[1975. gada F1 sezona]] || 109 |- | [[2009. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 109 |- | [[Meirānu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mangaļsalas iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mežrozīšu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mazā Peitavas iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Monētu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Margaritas Stārastes iela]] || 109 |- | [[Mazā Berģu iela]] || 109 |- | [[Mārsila iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mazā Riņķa iela]] || 109 |- | [[Albatrosu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mazā Loka iela]] || 109 |- | [[Vācija olimpiskajās spēlēs]] || 109 |- | [[Stūrmaņu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Krievijas Olimpiskā komiteja 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 109 |- | [[Mencu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Kadagas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mežapurva iela]] || 108 |- | [[Mazā Albatrosu iela]] || 108 |- | [[Kadiķu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]] || 108 |- | [[Meniķu iela]] || 108 |- | [[Mazā Apakšgrāvja iela]] || 108 |- | [[Kazdangas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mailes iela (Rīga)]] || 108 |- | [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 108 |- | [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs]] || 108 |- | [[Mazā Bezdelīgu iela]] || 108 |- | [[Mailīšu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Medzes iela (Rīga)]] || 108 |- | [[2023. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 108 |- | [[Mežvidu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mašīnu iela]] || 108 |- | [[Mergupes iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Ķiburgas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Kazeņu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Ķērpju iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Malkas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Jānis Kazāks]] || 108 |- | [[Mazā Salas iela]] || 108 |- | [[Klāņu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Kļavu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Sēlpils iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Murmastienes iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mežnoras iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Ķīļu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mežogu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Kaimiņu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mazurgas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mazā Minsterejas iela]] || 108 |- | [[Mīkleņu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Cilvēku uzskaitījums, kuri atklājuši Olimpiskās spēles]] || 108 |- | [[Padomju Savienība 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 108 |- | [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs]] || 108 |- | [[Mazā Vējzaķsalas iela]] || 108 |- | [[Makšķernieku iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Klaipēdas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Olimpiskais diploms]] || 107 |- | [[1984. gada Eiropas kausa fināls]] || 107 |- | [[2006. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 107 |- | [[Ķivuļu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Viktors Dinēvičs]] || 107 |- | [[Majoru iela]] || 107 |- | [[Sieviešu dalība olimpiskajās spēlēs]] || 107 |- | [[Kārsavas iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Jānis Rāzna]] || 107 |- | [[Olimpisko lāpu stafešu uzskaitījums]] || 107 |- | [[Kauleņu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Jānis Kalviņš]] || 107 |- | [[Komētas iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Otrajā pasaules karā]] || 107 |- | [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Pirmajā pasaules karā]] || 107 |- | [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 107 |- | [[Krēmeru iela]] || 107 |- | [[Meļņička]] || 107 |- | [[Dopings Olimpiskajās spēlēs]] || 107 |- | [[Olimpisko spēļu ceremonija]] || 107 |- | [[Vīrietis un sieviete]] || 107 |- | [[Jānis Mauliņš]] || 107 |- | [[Normunds Pēterkops]] || 107 |- | [[Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle]] || 107 |- | [[Krusas iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Nāves gadījumi Olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs]] || 107 |- | [[Mazā Medus iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Olimpisko spēļu skandālu un strīdu uzskaitījums]] || 107 |- | [[Olimpisko spēļu videospēles]] || 107 |- | [[Apogu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Admirāļu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Triečupīte]] || 107 |- | [[Leonards Tenis]] || 107 |- | [[Karūsu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Kameņu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Olimpisko vietu saraksts]] || 107 |- | [[Kalmju iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Karpu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Shijian 9A]] || 106 |- | [[Kraukļu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[1969. gada F1 sezona]] || 106 |- | [[ExactView-1]] || 106 |- | [[1977. gada Eiropas kausa fināls]] || 106 |- | [[Gunta Gannusa]] || 106 |- | [[Shijian 9B]] || 106 |- | [[Kaspara iela (Rīga)]] || 106 |- | [[1967. gada F1 sezona]] || 106 |- | [[1963. gada Eiropas kausa fināls]] || 106 |- | [[Ābeļu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Ālantu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[CINEMA 1]] || 106 |- | [[Huanjing 1C]] || 106 |- | [[Kosas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Imants Liepa]] || 106 |- | [[1986. gada Eiropas kausa fināls]] || 106 |- | [[Zhongxing 12]] || 106 |- | [[Kurmales iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Raiko]] || 106 |- | [[Aizvaru iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Attekas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Saulgožu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[CP5]] || 106 |- | [[Niwaka]] || 106 |- | [[Kastaņu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[We-Wish]] || 106 |- | [[Krapes iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Kristīnes iela (Rīga)]] || 106 |- | [[CSSWE]] || 106 |- | [[Tianlian 1C]] || 106 |- | [[Xinyan 1]] || 106 |- | [[Kundziņsalas 3. līnija]] || 106 |- | [[TechEdSat]] || 106 |- | [[CXBN]] || 106 |- | [[Fengniao 1A]] || 106 |- | [[AeroCube 4]] || 106 |- | [[Edmunds Grīnbergs]] || 106 |- | [[MiR (pavadonis)]] || 106 |- | [[Kaņepju iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Fengniao 1B]] || 106 |- | [[1982. gada Eiropas kausa fināls]] || 106 |- | [[AeroCube 4.5A]] || 106 |- | [[Augstrozes iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Kupravas iela]] || 106 |- | [[Aronas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[AeroCube 4.5B]] || 106 |- | [[Ādažu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Kvarca iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Ķīles iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Yaogan 16A]] || 106 |- | [[Auduma iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Jānis Strods (politiķis)]] || 106 |- | [[Austrumvācija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 106 |- | [[Re (satellite)]] || 106 |- | [[Yaogan 16B]] || 106 |- | [[F-1 (pavadonis)]] || 106 |- | [[Aroniju iela (Rīga)]] || 106 |- | [[2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 106 |- | [[Yaogan 16C]] || 106 |- | [[1969. gada Eiropas kausa fināls]] || 106 |- | [[Kaķasēkļa dambis]] || 106 |- | [[Aveņu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[1987. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Sējas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 12. līnija]] || 105 |- | [[1967. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[1971. gada F1 sezona]] || 105 |- | [[1973. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Kalējgrāvja iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Jānis Rubulis (1927—2014)]] || 105 |- | [[1975. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[1979. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Krotes iela (Rīga)]] || 105 |- | [[USA-262]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 13. līnija]] || 105 |- | [[1965. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 8. līnija]] || 105 |- | [[Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas vēsture]] || 105 |- | [[Kaķu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[1981. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Asnu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kūduma iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Krūmiņsalas iela]] || 105 |- | [[Arāju iela (Rīga)]] || 105 |- | [[1959. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[1961. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 14. līnija]] || 105 |- | [[1992. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 9. līnija]] || 105 |- | [[Kangaru iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Vadims Faļkovs]] || 105 |- | [[USA-265]] || 105 |- | [[Andreja Priedkalna iela]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 15. līnija]] || 105 |- | [[Pēteris Keišs]] || 105 |- | [[Žanis Holšteins]] || 105 |- | [[Āmu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Keramikas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Krišjāņa Berķa iela]] || 105 |- | [[Arēnas iela]] || 105 |- | [[Kātu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Krēgermuižas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[1957. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Anatolijs Tučs]] || 105 |- | [[1983. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[2004. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 105 |- | [[1989. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 16. līnija]] || 105 |- | [[Kreiseru iela]] || 105 |- | [[Uldis Veldre]] || 105 |- | [[1970. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Krievupes iela (Rīga)]] || 105 |- | [[1972. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Uzbekistāna olimpiskajās spēlēs]] || 105 |- | [[Aboras iela]] || 105 |- | [[Edgars Bāns]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 2. līnija]] || 105 |- | [[1968. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Ķelnes iela (Rīga)]] || 105 |- | [[1974. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[1976. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Kārlis Jūlijs Druva]] || 105 |- | [[Akotu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Atmodas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[2027. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 105 |- | [[1966. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[1978. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[1980. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Kaibalas iela]] || 105 |- | [[1964. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Katvara iela]] || 105 |- | [[Andris Liepiņš]] || 105 |- | [[1988. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[1960. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Aplokciema iela (Rīga)]] || 105 |- | [[1962. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[1991. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 4. līnija]] || 105 |- | [[Kodola iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Rudīte Leitena]] || 105 |- | [[1985. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[1958. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[2007. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 1. līnija]] || 105 |- | [[Akadēmijas laukums (Rīga)]] || 105 |- | [[Modris Goba]] || 105 |- | [[Atbalss iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 1. šķērslīnija]] || 105 |- | [[Asteres iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Grīviņupīte]] || 105 |- | [[Krīta iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 10. līnija]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 6. līnija]] || 105 |- | [[Klods Lelušs]] || 105 |- | [[Artura Galindoma iela]] || 105 |- | [[Gremošanas trakts]] || 105 |- | [[1956. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Abulas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Afeldu iela]] || 105 |- | [[2026. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 105 |- | [[Kazragu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Māris Rudzītis (politiķis)]] || 105 |- | [[Kapļu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Gundars Kleinbergs]] || 105 |- | [[USA-260]] || 105 |- | [[1990. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 11. līnija]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 7. līnija]] || 105 |- | [[Ķemmdziju iela]] || 105 |- | [[1971. gada Eiropas kausa fināls]] || 105 |- | [[Abzas iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 7. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Anšlava Eglīša iela (Rīga)]] || 104 |- | [[USA-278]] || 104 |- | [[USA-279]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 13. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 8. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Asotes iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Auklu iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Aizsprosta iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Apakšgrāvja iela (Rīga)]] || 104 |- | [[USA-296]] || 104 |- | [[Apļa iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 9. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Atlasa iela (Rīga)]] || 104 |- | [[USA-297]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 15. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Konventa sēta (Rīga)]] || 104 |- | [[Indijas Okeāna Britu Teritorijas karogs]] || 104 |- | [[Elzasas eirokopiena]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 2. šķērslīnija]] || 104 |- | [[1968. gada F1 sezona]] || 104 |- | [[Ādama iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Armērijas iela]] || 104 |- | [[Alfrēds Žīgurs]] || 104 |- | [[Izteka]] || 104 |- | [[Atvaru iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 4. šķērslīnija]] || 104 |- | [[1958. gada F1 sezona]] || 104 |- | [[Atzaru iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 5. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Aknīstes iela (Rīga)]] || 104 |- | [[USA-274]] || 104 |- | [[Āķa iela (Rīga)]] || 104 |- | [[USA-275]] || 104 |- | [[Atzinības iela]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 10. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Aļģu iela (Rīga)]] || 104 |- | [[USA-276]] || 104 |- | [[Audupes iela (Rīga)]] || 104 |- | [[ASV 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[1965. gada F1 sezona]] || 103 |- | [[Austrija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[1961. gada F1 sezona]] || 103 |- | [[Šampētera iela (Rīga)]] || 103 |- | [[Svarcelšana olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[1966. gada F1 sezona]] || 103 |- | [[Denjels Šeinerts]] || 103 |- | [[Gunārs Resnais]] || 103 |- | [[1962. gada F1 sezona]] || 103 |- | [[Lauris Ērenpreiss]] || 102 |- | [[Vilnis Kazāks]] || 102 |- | [[1963. gada F1 sezona]] || 102 |- | [[Austrālija olimpiskajās spēlēs]] || 102 |- | [[1959. gada F1 sezona]] || 102 |- | [[Šaltupe]] || 102 |- | [[Strautu iela (Rīga)]] || 102 |- | [[USA-203]] || 102 |- | [[Robežupe (Daugavas pieteka)]] || 102 |- | [[Šveice 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 102 |- | [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 102 |- | [[USA-205]] || 102 |- | [[USA-206]] || 102 |- | [[USA-207]] || 102 |- | [[USA-208]] || 102 |- | [[Lainis Kamaldiņš]] || 102 |- | [[USA-209]] || 102 |- | [[Zviedrija olimpiskajās spēlēs]] || 102 |- | [[Viesturs Pauls Karnups]] || 102 |- | [[Skujupīte (Daugavas pieteka)]] || 102 |- | [[Zorkij-2M]] || 102 |- | [[O3b mPOWER]] || 102 |- | [[SITRO-AIS]] || 102 |- | [[Modris Spuģis]] || 102 |- | [[Lorazepāms]] || 101 |- | [[Skrudalienas iela]] || 101 |- | [[USA-213]] || 101 |- | [[Mārtiņš Ādams Kalniņš]] || 101 |- | [[Oskars Ustari]] || 101 |- | [[Andris Glāzītis]] || 101 |- | [[Uldis Lakševics]] || 101 |- | [[Māris Zvaigzne]] || 101 |- | [[USA-216]] || 101 |- | [[Norvēģija olimpiskajās spēlēs]] || 101 |- | [[Andris Grots]] || 101 |- | [[Tramadols]] || 101 |- | [[USA-217]] || 101 |- | [[5. Saeimas deputāti]] || 101 |- | [[Nikolajs Krasohins]] || 101 |- | [[Ceļa Daugava]] || 101 |- | [[Munda]] || 101 |- | [[Marku upīte]] || 101 |- | [[Kārlis Jurkovskis]] || 101 |- | [[Nebenzodiazepīni]] || 101 |- | [[USA-221]] || 101 |- | [[Jāņupīte (Daugavas pieteka)]] || 101 |- | [[USA-222]] || 101 |- | [[Anita Stankēviča]] || 101 |- | [[Roberts Hartvigs]] || 101 |- | [[Smārdes iela (Rīga)]] || 101 |- | [[1964. gada F1 sezona]] || 101 |- | [[Zigurds Tomiņš]] || 101 |- | [[Kopvērtējums Giro d'Italia]] || 101 |- | [[Skuju iela (Rīga)]] || 101 |- | [[Jānis Kokins]] || 101 |- | [[Igors Bukovskis]] || 101 |- | [[Voldemārs Novakšānovs]] || 101 |- | [[Gaļina Fjodorova]] || 101 |- | [[Kirgizstāna olimpiskajās spēlēs]] || 101 |- | [[USA-228]] || 101 |- | [[Andris Rozentāls]] || 101 |} <!-- LIST END --> [[Kategorija:Vikipēdija]] nr2ohz5n1cr43gscbhlb86c4gwy384j 0 356404 4522040 3705140 2026-09-14T05:18:12Z Pirags 3757 /* Muižas */ 4522040 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Limbažu draudzes novads 1798.jpeg|thumb|250px|Limbažu (kartē ''Lemsal'') draudzes novads (1798).]] '''Limbažu draudzes novads''' ({{val-de|Kirchspiel Lemsal}}) bija viens no 16 [[Vidzemes guberņa]]s [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] (līdz 1783. gadam — [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]]) [[draudzes novadi]]em. == Vēsture == Limbažu draudzes novads izveidojās [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Līvu gals|Līvu galā]]. No 1385. gada, kad Rīgas arhibīskaps piešķīra Limbažiem pilsētas tiesības, pilī uzturējās fogts (''Stiftsvogt''), tajā bija iekārtota katoļu baznīca. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1558. gadā pili ieņēma un pilsētu nopostīja [[Ivans IV|Ivana IV]] karaspēks, no 1582. gada pilī uzturējās [[Pārdaugavas hercogiste]]s [[Pērnavas vaivadija]]s Limbažu stārasts. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1621. gadā karalis [[Gustavs II Ādolfs]] karā izpostīto Limbažu draudzes novadu uzdāvināja Rīgas pilsētai. 1680. gadā [[Rīgas rāte]] pēc pilsētas galvenā būvmeistara [[Ruperts Bindenšū|Ruperta Bindenšū]] projekta uzcēla [[Limbažu luterāņu baznīca|Limbažu Sv. Jāņa luterāņu baznīcu]].<ref>[http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&fu=i&id=145 Limbažu draudze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180905175731/http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&fu=i&id=145 |date={{dat|2018|09|05||bez}} }} [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]]</ref> ==Muižas== [[Attēls:Lemsalu kihelkonna mõisad (1903).jpg|thumb|left|160px|Limbažu draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1903).]] Limbažu draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:<ref>{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=100-104|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA100,M1|accessdate={{dat|2017|08|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA100,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=248–249 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA248,M1 |accessdate={{dat|2017|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA248,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }}</ref> *[[Limbažu mācītājmuiža]] (''Pastorat Lemsal'') *[[Limbažu pils]]muiža (''Schloss-Lemsal'') *[[Lādes muiža]] (''Ladenhof'') *[[Viļķene|Viļķenes muiža]] (''Wilkenhof'') *[[Šķirstiņi|Šķirstiņu muiža]] ar Šucēnu pusmuižu (''Napküll mit Sussen'') *[[Rūstuži|Rūstužu muiža]] (''Rüssel'') *[[Drieliņu muiža]] (''Badenhof'') *[[Pāle|Pāles muiža]] (''Sepküll, Seppkull'') *[[Nabes muiža]] (''Nabben'') *[[Klijas muiža]] (''Lemsküll'') [[Attēls:Lemsalu luteri kirik.JPG|thumb|250px|Limbažu luterāņu baznīca (2012).]] <gallery> Lemsalu linnus 13.jpg|Limbažu muižas ēka (tagad muzejs) Lāde old schoolhouse ("Jaunlade manor") - panoramio.jpg|Lādes muižas kungu māja Nabes muiža ar viduslaiku dzīvojamo torni.jpg|Nabes muiža ar viduslaiku dzīvojamo torni (ap 1920) Viļķenes baznīca 2001-08-02.jpg|Viļķenes baznīca (2001) </gallery> == Ārējās saites == *{{grāmatas atsauce |title=Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765|last=Büsching |first=Anton Friedrich |authorlink=Anton Friedrich Büsching|coauthors= |year=1773 |publisher=Johann Jacob Curt|location=Halle |isbn= |pages=369 |url=http://books.google.ee/books?id=tG8OAAAAQAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA369,M1 }} *{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=Augusts Vilhelms Hūpels|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=100-104|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA100,M1|accessdate={{dat|2017|08|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA100,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}} *{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=248–249 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA248,M1 |accessdate={{dat|2017|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA248,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }} *{{grāmatas atsauce |title=Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1 |last=von Hagemeister |first=Heinrich |authorlink=Heinrich von Hagemeister |coauthors= |year=1836 |publisher=Eduard Frantzen |location=Riga |isbn= |pages=157–162 |url=http://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA157,M1 |accessdate={{dat|2017|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170822222904/https://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA157,M1 |archivedate={{dat|2017|08|22||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Valmieras apriņķa draudžu novadi}} [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Valmieras apriņķa draudžu novadi]] 4guke5m5rc4e92xgxt9olfsdkvdxsyz 0 358748 4521853 2727351 2026-09-13T19:04:55Z Kleivas 2704 Noņēma pāradresāciju uz [[Ričards Hamonds]] 4521853 wikitext text/x-wiki '''Hamonds''' var būt: * [[Deivids Hemonds]] (''David Hammond''; 1882—1940) — amerikāņu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs; * [[Ričards Hamonds]] (''Richard Hammond''; 1969) — britu televīzijas un radio raidījumu vadītājs un žurnālists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] bo1wjtmxq4nck68oo49p7p2vau0mia9 4521873 4521853 2026-09-13T19:18:00Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4521873 wikitext text/x-wiki '''Hamonds''' var būt: * [[Deivids Hamonds]] (''David Hammond''; 1882—1940) — amerikāņu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs; * [[Ričards Hamonds]] (''Richard Hammond''; 1969) — britu televīzijas un radio raidījumu vadītājs un žurnālists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] o01nme9bc43fzkhk6o41ij0b63ivg6b 0 362373 4521611 4520708 2026-09-13T12:56:19Z MC2013 40125 4521611 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Anna Šteina | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1973|12|20}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | vecāki = [[Baiba Šteina]]<br />[[Dāvis Sīmanis vecākais|Dāvis Sīmanis]] | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Anna Šteina''' (dzimusi {{dat|1973|12|20}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. Annas Šteinas māte ir [[horeogrāfe]] [[Baiba Šteina]], tēvs — [[kinooperators]] [[Dāvis Sīmanis vecākais|Dāvis Sīmanis]]. Mācījusies [[Rīgas 45. vidusskola|Rīgas 45. vidusskolā]]. 1997. gadā absolvējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]], bijusi [[Juris Rijnieks|Jura Rijnieka]] kursā. 2011. gadā absolvējusi [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s maģistra programmu "Mākslas terapija" drāmas terapijas specialitātē. Darbojusies [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]], [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], kā arī bērnu un jauniešu teātrī [[Rīgas bērnu un jauniešu muzikālais teātris|Rībēja MuTe]]. Pasniedz lekcijas [[Latvijas Kultūras koledža|Latvijas Kultūras koledžā]]. Pazīstama ar Kitijas lomu seriālā "[[UgunsGrēks]]". Filmējusies arī filmā "[[Man patīk, ka meitene skumst]]" (2004) un dokumentālā filmā ''[[Escaping Riga]]'' (2014), kā arī epizodiskā lomā filmā "[[Pūķa ola. Sātanisks stāsts]]" (1996).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ribejamute.lv/?page=10&view=33|title=Anna Šteina|publisher=Rībēja MuTe|access-date={{dat|2017|10|10||bez}}|archive-date={{dat|2021|08|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210804190106/http://www.ribejamute.lv/?page=10&view=33}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/162807-aktrise-anna-steina-atpakal-septindesmitajos-gados.htm|title=Aktrise Anna Šteina. Atpakaļ septiņdesmitajos gados|publisher=nra.lv}}</ref> Filmējusies arī seriālā "[[Viņas melo labāk]]". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/965/ Anna Šteina] filmas.lv * [https://izrades.lv/persona/anna-steina-9754 Anna Šteina] izrades.lv {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šteina, Anna}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] lce9zxuep26o6qtuzkmuazenbuc3lys 0 362477 4522061 4519181 2026-09-14T07:14:37Z Makenzis 56205 4522061 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Seidina Keita | image = | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|28}} | countryofbirth = [[Senegāla]] | height = 176 | currentclub = {{flaga|LTU}} [[FK Panevėžys]] | clubnumber = 33 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2016—2022 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja/MOGO]] | caps1 = 126 | goals1 = 9 | pcupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}} | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]] | years2 = 2022—2024 | caps2 = 47 | goals2 = 3 | clubs3 = {{flaga|Kuveita}} [[Al Tadhamon SC|Al Tadhamon]] | years3 = 2024—2025 | caps3 = ? | goals3 = ? | clubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]] | years4 = 2025 | caps4 = 15 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|AZE}} [[Gabala FK]] | years5 = 2026 | caps5 = 18 | goals5 = 4 | clubs6 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]] | years6 = 2026– | caps6 = 5 | goals6 = 0 }} '''Seidina Keita''' (dzimis {{dat|1992|12|18}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], aizsargs. Kopš 2026. gada spēlē ''[[FK Panevėžys]]'' sastāvā. == Karjera == Bijis [[Norvēģijas futbola līga|Norvēģijas futbola līgas]] komandas [[Molde FK]] sastāvā, tomēr nevienu spēli tur neaizvadīja. No 2017. līdz 2022. gadam spēlējis Latvijas komandā [[FK Liepāja]]. 2024–25. gadā spēlēja Kuveitas komandas ''[[Al Tadhamon SC|Al Tadhamon]]'' sastāvā. 2025. gada sezonas sākumā viņš spēlēja [[FK Panevėžys|"Panevėžys"]] sastāvā Lietuvas [[A līga|A līgā]].<ref>[https://fk-panevezys.lt/lauktas-cempiono-sugrizimas/ FK Panevėžys oficiali svetainė: Lauktas čempiono sugrįžimas]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Keita, Seidina}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] [[Kategorija:FK Panevėžys spēlētāji]] 2adbwhnhfa2hgsvm0czibz2ki5e51zz 0 365216 4521973 4521143 2026-09-13T22:03:01Z MC2013 40125 4521973 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = Solists | Vārds = Miks Galvanovskis | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|24}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Jelgava}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[rokmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs, komponists, dziesmu autors, uzņēmējs | Instrumenti = | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Miks Galvanovskis''' (dzimis {{dat|1997|12|24}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir latviešu dziedātājs. == Mūziķa darbība == Izglītību ieguvis [[Jelgavas 4. vidusskola|Jelgavas 4. vidusskolā]], kuru absolvējis 2016. gadā, kur apguvis [[Klavieres|klavieru]] un [[Saksofons|saksofona]] spēli. Muzikālo karjeru uzsāka 2015. gada novembrī, kad, būdams solists grupā “Ne citu rīt”, laida klajā savu pirmo patriotisko oriģināldziesmu “Latvija”. 2016. gada vasarā uzsāka solo karjeru, izdodot dziesmu “Pamosties vienam”, kas kļuva par ''[[Radio SWH]]'' raidījuma “Priekšnams” mēneša favorītu. Sekoja dalība dziesmu konkursā “[[Supernova 2017]]”, kur mūziķis startēja ar dziesmu ''Runaway'' un iekļuva šova pusfinālā. 2017. gada martā Galvanovskis uzsāka sadarbību ar dziedātāju ''[[Patrisha|Patrishu]]'', un tika izdota dziesma "Sāpes nepāriet". 2017. gada maijā dziedātājs veltīja sirsnīgu dziesmu [[Mātes diena|Mātes dienā]] "Māmiņai". 2017. gada vasarā tika uzsākta veiksmīga sadarbība ar producentu Kasparu Ansonu, izdodot dziesmu “Man nevajag daudz”. 2017. gada novembrī dziedātājs uzsāka jaunu muzikālo projektu ar nosaukumu "Jauno mūziķu apvienība", kurā piedalījās septiņi jaunie mūziķi vecumā no 16 līdz 20 gadiem, iedziedot latviešu tautasdziesmu "[[Div' dūjiņas gaisā skrēja]]". 2017. gada decembrī tika izdota mūziķa debijas albuma pirmais singls "Take Me Home" sadarbībā ar producentu Reini Briģi, bet 2018. gada aprīlī sadarbībā ar šo pašu producentu tika izdots mūziķa debijas albums. Tas sastāv no astoņām orģināldziesmām: "Slave", "By the lake", "Without you", "Somebody who has been", "I remember", "All we got", "Take me home" un "With all my heart". 2019. gada augusts mūziķis izdeva savu otro albumu — šoreiz [[EP ieraksts|EP ierakstu]]. Albums “No 2 līdz 5” sastāv no piecām orģināldziesmām: “Mosties”, “Nenopietna dziesma”, “Sagūstīts, bet nenotverts”, “Sev ienaidnieks” un “Zudusi balss”. 2022. gada 5. februārī piedalījās konkursa "[[Supernova 2022]]" pusfinālā. Tiesības piedalīties ieguva skatītāju priekšatlases kārta, kurā klausītājiem bija iespēja izvēlēties vienu no 10 izpildītājiem un dziesmām, kuru tālākai kārtai nebija izvirzījusi žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://supernova.lsm.lv/lv/aktualitate/235/izvelies-supernova-septinjpadsmito-pusfinalistu/|title=Izvēlies “Supernova” septiņpadsmito pusfinālistu!|publisher=Supernova}}</ref> Kvalificējās konkursa finālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/supernova/cinu-par-eiroviziju-turpina-10-dziesmas-markus-riva-atkal-netiek.d?id=54023500|title=Cīņu par 'Eirovīziju' turpina 10 dziesmas; Markus Riva atkal netiek|publisher=Delfi}}</ref> Konkursa finālā ieguvis 4. vietu. 2023. gada rudenī sarakstījis hītu "Par Savu Zemi Saukt", par kuru ieguvis arī [[Zelta mikrofons|Zelta mikrofonu]] nominācijā “Elvi” gada dziesma. 2024. gada februārī izdevis jaunu singlu "Stulbā sirdsapziņa", martā prezentējis savu jaunāko (trešo) albumu "Bohēmas dienasgrāmata", kurā apkopojis 12 dziesmas, no senākiem, jau iepazītiem krājumiem, līdz pat svaigām melodijām - "Visu Februāri", "Par savu zemi saukt", "25", u.c. Aprīlī izsludinājis savu pirmo lielkoncertu Palladium Rīga, ar līdzīgu nosaukumu - "Bohēmas dienasgrāma". Koncertā piedzīvots gan ugunīgs šovs, gan arī mūzikas daudzveidība. Piedalījies dažādos TV šovos, mūzikas festivālos ''Summer Sound'', ''Positivus'', u.c., veidojis muzikālas sadarbības ar mūziķiem - [[Singapūras Satīns]], Sudrabu Sirds, xantikvariāts, [[VIŅA]], goča (plašāk pazīstams kā Grandmasters Neons), u.c. 2025. gadā ieguvis 5. vietu Latviešu radio dziesmu topā ar dziesmu "Stulbā sirdsapziņa". 2025. gada novembrī tapa zināms, ka M. Galvanovskis piedalīsies konkursā [[Supernova 2026]] ar dziesmu "Cruel Angel". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/miks-galvanovskis-13207 Miks Galvanovskis] izrades.lv {{DEFAULTSORT:Galvanovskis, Miks}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] hssd72a96drex971hsqalv9mjtelab2 0 366012 4521909 4451561 2026-09-13T20:35:44Z Votre Provocateur 111653 4521909 wikitext text/x-wiki '''Funkcionālie valodas stili''' ir [[valoda]]s iedalījums, kurus lieto ikdienas un professionālajā saziņā, tos raksturo atšķirīgas pazīmes. Visos stilos var būt vieni un tie paši elementi, bet to kopums — kvantitāte un kvalitāte — veido vienu attiecīgo valodas stilu. == Vispārīgi == Valodas pamatfunkcija un tās rašanās iemesli ir sazināšanās un domāšanas funkcija. Latvijā 20. gadsimta 60. gados tiek ieviests '''funkcionālo valodas stilu''' jēdziens, par paraugu ņemot čehu valodnieku veidoto iedalījumu. '''Valodas stilu''' lietošanas izvēle ir atkarīga no komunikācijas satura veida, kā arī vides un komunikācijas veicēja attieksmes pret tiem. Lai varētu raksturot kādu funkcionālo stilu, uzmanība jāpievērš diviem aspektiem: # attiecīgā stila funkcijai valodā; # attiecīgo valodas stilu izteiksmes līdzekļiem. Valodas stilu klasifikācijā nav vienveidības, ne principu, ne stilu klasifikācijā, nedz arī [[terminoloģija|terminoloģijā]]. Līdzšinējos pētījumos ir ievērojami arī subjektīvi pieņēmumi. Taču vadlīnijas veiktajos pētījumos ir pareizas. Latviešu valodniecībā tradicionāli runā par 6 funkcionālajiem valodas stiliem: * zinātnisko valodas stilu; * lietišķo valodas stilu; * publicistikas valodas stilu; * sarunvalodas stilu; * daiļliteratūras valodas stilu;<ref name="ReferenceA">{{grāmatas atsauce|last1=Valsts valodas komisija|title=Latviešu valoda: Prof. Andreja Veisberga redakcijā|date=2013|publisher=LU Akadēmiskais apgāds|location=Rīga}}</ref> * populārzinātnisko valodas stilu. Funkcionālos valodas stilus veido valodas strukturālie elementi: [[fonēma]]s, [[morfēmas]], [[vārdi]], [[teikums|teikumi]].<ref>{{grāmatas atsauce|last1=Rozenbergs|first1=Jānis|title=Latviešu valodas stilistika|date=1995|publisher=ZVAIGZNE ABC|location=RĪGA}}</ref> Visos stilos var būt vieni un tie paši elementi, bet to kopums — kvantitāte un kvalitāte — veido vienu attiecīgo valodas stilu. Starp stiliem nav noteiktu robežu, ir iespējami gadījumi, kuros stilistisko izteiksmes līdzekļus sastāvs ir tāds, kāds nav atbilstošs nevienam valodas stilam, šādi gadījumi uzskatāmi par problēmjautājumiem, kurus risina ar apakšstilu ieviešanu. Zinātnisko stilu iedala trīs apakšstilos — teorētiskais ([[monogrāfija]], [[disertācija]], [[zinātnisks raksts]], [[anotācija]], kopsavilkums), populārzinātniskais (raksts, [[recenzija]], [[anotācija]]), mācību (mācību grāmata, uzdevumu krājums, darba burtnīca). Lietišķo stilu arī iedala trīs apakšstilos — diplomātiskais ([[deklarācija]], [[komunikatīvs]], [[konvencija]], [[memorands]], nota, līgums), juridiskais (likums, nolēmums, [[statūti]], spriedums, [[apelācija]], [[protokols]]), administratīvais (akts, instrukcija, pavēle, rīkojums, līgums, kvīts, protokols, pilnvara, iesniegums, atlūgums, raksturojums, ''[[Curriculum vitae]]''). Gluži kā divus iepriekš minētos stilus, arī publicistikas stilu iedala trīs apakšstilos — informatīvais ([[hronika]], ziņa, informācija, pārskats, reportāža, [[intervija]]), analītiskais ([[korespondence]], ievadraksts, problēmraksts,[[recenzija]], apskats), ekspresīvais (raksts, [[recenzija]], [[miniatūra]], [[feļetons]]). Daiļliteratūras stilu iedala divos apakšstilos — prozaiskais ([[romāns]], īsromāns, [[stāsts]], [[novele]]), dzejiskais ([[eposs]], [[poēma]], [[oda]], [[dzejolis]]). == Vēsture == Valodas funkcionālo stilu pētīšana ir samērā jauna parādība, taču tie pastāvējuši jau nacionālās valodas izveides pirmsākumos. Valodas stili tika un tiek pētīti arī mūsdienās. 20. gadsimtā rodas nopietnāka interese par šo [[valodniecība|valodniecības virzienu]], šajā laika posmā tiek iesākta stilistiskās izteiksmes daudzveidības, to valodas līdzekļu un dažādu tekstu specifikas pētīšana. Līdz ar to mūsdienās ir pieejami dažādi zinātniska rakstura raksti un mācību grāmatas šīs tēmas izpratnei. == Funkcionālo stilu raksturojums == === Zinātniskais stils === Tas ir funkcionālā stila veids, ko lieto zinātniskajos un tehniskajos tekstos. Teksts tiek veidots atbilstoši [[Literārā valoda|literārās valodas]] rakstu stilam, tajā lieto emocionāli neitrālus valodas izteiksmes līdzekļus, tekstam piemīt loģiska struktūra. Plaši tiek pielietota speciāla terminoloģija. Tekstos dominē [[objektivitāte]], precizitāte, loģiskums, lakoniskums, skaidrība. Šajā stilā izvairās no [[subjektīvs|subjektīvā]] viedokļa, piedāvājot [[objektīvs|objektīvu]] patiesības noskaidrošanu. Šādus tekstus papildina citēšana, avotu un literatūras sarakstu sastādīšana, tabulas, diagrammas un tam līdzīgi elementi, kā arī mūsdienās tiek pievienota anotācija dažādās valodās un atslēgvārdi. Zināmas atšķirības ir starp dažādu nozaru tekstiem, visspilgtāk to var apskatīt starp [[eksaktās zinātnes|eksakto]] un [[humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] tekstiem. Zinātniskā stila apakšstils ir '''populārzinātniskais stils''', tam raksturīgas zinātniskā stila īpatnības pēc satura, kam tiek piejaukti publicistikas un daiļliteratūras stilu elementi pēc formas. Tiek samazināts terminu lietojums, pievienots ilustratīvais materiāls, valoda ir saprotama un nav sarežģīta, pat runājot par sarežģītiem zinātnes sasniegumiem. '''Mācību apakšstila teksti''' ir vēl vienkāršāki, jo to mērķis ir izglītot, audzināt, attīstīt. Teksta vienkāršība skaidrojama ar to, ka šāda tipa tekstos tiek ņemtas vērā adresāta priekšzināšanas. Abos minētajos apakšstilos svarīgi ir ieinteresēt, tādēļ tekstos manāma aktivitāte un tēlainība. === Lietišķais stils === Lietišķo stilu izmanto oficiālos darījuma dokumentos. To pielieto arī mutvārdu saziņā sapulcēs, apsveikumos, ziņojumos. Šis stils izceļas ar izteiktu sakārtotību, noslēgtību, attīstības noturīgumu, kā arī īpaši izvēlētiem valodas līdzekļiem. Taču šis stils nav viendabīgs, tas robežojas ar publicistikas un zinātnisko stilu. Raksturīgas šī stila pazīmes ir oficiālums, vispārīgums (plašs adekvātu skaits) un teksts tiek veidots tā, lai nebūtu vietas interpretācijām. Teksts ir konkrēts un tajā tiek izmantoti tikai paši nepieciešamākie vārdi, frāzes un teikumu konstrukcijas. Dokumentu veidošanai ir izveidoti noteikti paraugi, kurus izmanto jaunu dokumentu radīšanai, šie paraugi arī veido lietišķo stilu. Gluži kā zinātniskajā stilā , arī šeit tiek plaši izmantoti termini, kuri atbilst konkrētajai sfērai. [[morfoloģija (valodniecība)|Morfoloģiskajā]] ziņā lietoti tiek daudz lietvārdu, no darbības kārtas formām izplatītākā ir ciešamā kārta, darāmās kārtas trešā persona. No sintakses — pārsvarā izmanto [[Stāstījuma teikums|stāstījuma teikumus]]. Šī stila apakštili ir diplomātiskais, juridiskais, administratīvais. Diplomātisko apakšstilu izmanto starptautisko attiecību sfērā, juridiskais nosaka tiesiskās sfēras valstī, bet administratīvais funkcionē sfērā, kas regulē attiecības starp pilsoņiem un iestādēm. === Publicistikas stils === Šo stilu izmanto laikrakstos, žurnālos, publicistikas rakstura grāmatās, radio un televīzijas pārraidēs, runās (piemēram, [[intervija|intervijās]]). Publicistikas valodas stils ietekmē un izklāsta lielas sabiedriski politiskas nozīmes. Teksta raksturs ir atkarīgs no tā funkcijām — informēšana, ietekmēšana, izglītošana, audzinoša, popularizējoša, organizējoša, kā arī izklaidējoša. Teksts var veikt dažādas funkcijas vienlaikus, šie uzdevumi nosaka šo valodas stilu. Šajā stilā tiek izmantoti gan zinātniskā, gan daiļliteratūras stila elementi. Valoda ir jābūt stilistiski pareizai, vienkārši uztveramai, kā palīglīdzekļus izmanto racionālus un emocionālus izteiksmes līdzekļus. Racionālie izteiksmes līdzekļi iedarbojas uz cilvēka prātu, emocionālie pauž autora attieksmi pret runas objektu vai adresātu. Publicistikas valodas stila īpatnības atspoguļojas arī [[leksika|leksikā]]. Tai ir sava speciālā terminoloģija, kā arī tā plaši izmanto plašāk pazīstamos citu nozaru terminus. Daudz tiek pielietoti īpašvārdi un saīsināti nosaukumu apzīmējumi. Lai valodu padarītu dzīvāku un tēlaināku, izmanto frazeoloģismus. Teikuma konstrukcijas parasti nav sarežģītas, izmanto ne tikai stāstījuma, bet arī pamudinājuma, jautājuma un izsauksmes teikumus. Mūsdienās šajā stilā tiek iekļauti dažādi sarunvalodas elementi, lai mazinātu oficiālismu un uzrunātu adresātu, taču publicistikas stilam ir nozīmība valodas attīstībā un kopšanā, tādēl šī valoda ir jākopj un tās lietotājiem jābūt atbildīgiem tās izmantošanā. Šim stilam var izdalīt trīs apakšstilus: * informatīvā apakšstila teksti ir visplašāk pārstāvēti šajā stilā. Galvenais uzdevums ir informēt par notikumu. Teksta konstrukcija ir vienkārša — sākot no primāriem tekstiem, nonākot pie konkrētiem. * Analītiskais skatījums sevī iekļauj vērtējošu skatījumu uz parādībām — informāciju vērtē, komentē, interpretē. * Ekspresīvais valodas apakšstils ir vismazāk izmantotais, jo to lieto tikai konkrētos un specifiskos gadījumos, kā arī tematiku loks, kuras tas var apskatīt, ir daudz šaurāks. Tajā plaši pārstāvēti daiļliteratūras stila elementi. Lietojot publicistikas stilu, jāpievērš uzmanību pareizam valodas lietojumam, jo tas sasniedz un ietekmē adresātu. Problemātisks jautājums ir tieši valodas kvalitāte [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]], kurai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo tā ietekmē adresātu visvairāk. === Sarunvalodas stils === Sarunvalodas stils ir ikdienas valodas mutvārdu instruments, visbiežāk dialoga formā. Rakstu formā šo stilu izmanto neoficiālās vēstulēs, dienasgrāmatās, kā arī daiļliteratūrā un publicistikā. Ir jāpievērš uzmanība tam, ka jānošķir sarunvalodas stils no sarunvalodas — valodas paveida. Lieterārās sarunvalodas stilu ar rakstu valodas stiliem vieno valodas normu ievērošana. Sarunvalodas stilam ir brīvāka attieksme pret valodas normām, valoda nav tik oficiāla un teikuma konstrukcija ir brīvāka. Bieži tiek izmantoti [[mākslinieciskie izteiksmes līdzļi|mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi]], lai valodu padarītu iespaidīgāku. Leksiskā stāstījumā izmantotie vārdi nav sarežģīti ([[sarunvaloda]]s vārdi, [[deminutīvs|deminutīvi]] u.c.) Ir vairākas sintaktiskās īpatnības:teikumi ir vienkārši un kodolīgi, bieži lieto izsauksmes teikumus, mīmika, darbība un pauzes aizstāj valodas izmantojumu, šis stils nav vienveidīgs. Tā lietojums atkarīgs no dalībnieku familiaritātes, apstākļiem, satura un nolūka. === Daiļliteratūras stils === Šis stils tiek lietots mākslinieciskiem nolūkiem. Nozīmīga [[daiļliteratūra]]s stila pazīme ir individuālisms, jo ar to iespējams parādīt autora personīgo stilu, tas skaidrojams ar atšķirīgajiem mākslinieciskajiem un pasaules tvērumiem. Daiļliteratūras stila galvenais instruments ir valoda. Šajā stilā tiek izmantoti plašs [[mākslinieciski izteiksmes līdzekļi|mākslinieciski izteiksmes līdzekļu]] klāsts gan neitrāli, gan sarunvalodas, kuri jātver kopskatā, lai gūtu [[estētika|estētisko]] baudījumu. Daiļliteratūras pazīmes ir: * centieni runāt tēlos, ne jēdzienos; * spilgtāk nekā citos stilos atspoguļojas autora personīgais stils; * specifisks leksiskas pielietojums; * gluži kā sarunvalodas stilā, tas ir piesātināts ar frazeoloģismiem, lai padarītu valodu tēlaināku; * Valodai ir līdzīgas iezīmes runātajam tekstam. Katram [[Literatūras žanrs|daiļliteratūras žanram]] un paveidam ir raksturīgas savas valodas īpatnības. Appakšstilus iedala prozaiskajā un dzejiskajā, kur prozaiskais ir piemītošs prozai, dzejiskais — dzejai.<ref name="ReferenceA"/> == Atsauces == {{atsauces}} <ref>{{grāmatas atsauce|last1=Lauze|first1=Linda|title=Ikdienas saziņa: vienkāršrunas teikums latviešu sarunvalodā|date=2004|publisher=LiepA|location=Liepāja}}</ref> <ref>{{grāmatas atsauce|last1=Latviešu valodas aģentūra|title=Sociāllingvistiskais pētījums: Latviešu valodas ideoloģija un plašsaziņas līdzekļi (televīzija)|date=2015|publisher=Latviešu valodas aģentūra|location=Rīga}}</ref> <ref>{{grāmatas atsauce|last1=Šulce|first1=Dzintra|title=Latviešu valodas kultūra: metodiskais studiju līdzeklis|date=2016|publisher=LiepA|location=Liepāja}}</ref> [[Kategorija:Valoda]] lhv5jf4xzswjamnh4cm913ho9u4r9q4 0 366638 4521907 4077754 2026-09-13T20:35:17Z Votre Provocateur 111653 4521907 wikitext text/x-wiki '''Publicistikas stils, žanrs''' ir [[Valoda|valodas]] paveids jeb stils, ko pārsvarā pielieto [[Plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]].<ref>[http://termini.lza.lv/term.php?term=publicistikas%20stils&lang=LV termini.lza.lv]</ref> Publicistikas stilā izmanto gan zinātniskā, gan [[Daiļliteratūra|daiļliteratūras]], gan [[Sarunvaloda|sarunvalodas]] stila elementus. Publicisktikas stilu raksturo aktualitāte, mērķtiecīgums, konkrētība, plašs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu lietojums, daudz [[Īpašvārds|īpašvārdu]], plašāk pazīstamu terminu un profesionālismu. Publicistikas valoda ir daudzveidīga, tāpēc mūsdienu stilistikā to ne vienmēr uzskata par vienotu stilu. Publicistikas žanros tiek iekļauti: *[[Paziņojums presei]]; *[[Preses apskats]]; *[[Ievadraksts]]; *[[Hronika]]; *[[Ziņas]]; *u.c. == Skatīt arī == * [[Publicistika]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Literatūra]] 9unpt3o3scm9ww7215wiyo2pj3cx8jc 0 369990 4521677 4256177 2026-09-13T14:35:42Z Bendžamins 76862 4521677 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Samuēls Umtiti | image = [[Attēls:Samuel Umtiti 2018.jpg|220px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|11|14}} | cityofbirth = {{vieta|Kamerūna|Jaunde}} | height = 182 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 1999—2001 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} Menival | youthyears2 = 2001—2011 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | years1 = 2011—2016 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | caps1 = 131 | goals1 = 3 | years2 = 2016—2023 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | caps2 = 91 | goals2 = 2 | nationalyears1 = 2009—2010 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps1 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2010—2011 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2011—2012 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps3 = 13 | nationalgoals3 = 2 | nationalyears4 = 2012—2013 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2013—2014 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps5 = 7 | nationalgoals5 = 1 | nationalyears6 = 2016—2019 | nationalteam6 = {{fb|FRA}} | nationalcaps6 = 31 | nationalgoals6 = 4 | name = | caption = Umtiti 2018. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.S. Lecce|Lecce]] | years3 = 2022—2023 | caps3 = 25 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | years4 = 2023—2025 | caps4 = 6 | goals4 = 0 | totalcaps = 274 | totalgoals = 5 }} '''Samuēls Umtiti''' ({{val|fr|Samuel Umtiti}}; dzimis {{dat|1993|11|14}}) ir [[Kamerūna]]s izcelsmes [[Francija]]s bijušais [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Lyon''' * [[Coupe de France]]: 2011—12 * [[Trophée des Champions]]: 2012 '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018—19]] * [[Copa del Rey]]: 2016—17, 2017—18, 2020—21 * [[Spānijas Superkauss]]: 2016, 2018 '''Francija''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2013 * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Umtiti, Samuēls}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:U.S. Lecce spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] icnzanqg4salnf62i9ctkp69i8ez0w6 0 370818 4521671 3991741 2026-09-13T14:23:51Z Bendžamins 76862 4521671 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Korentēns Toliso | image = Tolisso asse ol 2425.png | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1994|8|3}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Tarāra}} | height = 181 | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | clubnumber = 8 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2000—2004 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} Stade Amplepuisien | youthyears2 = 2004—2007 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} Pays de l'Arbresle | youthyears3 = 2007—2013 | youthclubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | years1 = 2013—2017 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | caps1 = 116 | goals1 = 21 | years2 = 2017—2022 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | caps2 = 72 | goals2 = 11 | nationalyears1 = 2012 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2013—2014 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2014—2016 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps3 = 19 | nationalgoals3 = 6 | nationalyears4 = 2017—2021 | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalcaps4 = 28 | nationalgoals4 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | caption = Korentēns Toliso 2025. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | years3 = 2022— | caps3 = 121 | goals3 = 21 }} '''Korentēns Toliso''' ({{val|fr|Corentin Tolisso}}; dzimis {{dat|1994|8|3}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē Francijas ''[[Ligue 1]]'' kluba [[Lionas "Olympique"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]] * [[DFB Pokal]]: 2018—19, 2019—20 * [[DFL Supercup]]: 2017, 2018, 2020, 2021 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019—20]] * [[UEFA Superkauss]]: 2020 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2020 '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Toliso, Korentēns}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ronā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] r8nd0620m2dwxxkp8tdb9xm0wnef83b 0 370844 4521618 4497169 2026-09-13T13:08:49Z Bendžamins 76862 4521618 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Adrjēns Rabjo | image = Adrien Rabiot France v Senegal 16 June 2026-371 (cropped).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1995|4|3}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Sentmorisa}} | height = 188 | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | clubnumber = 12 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2010—2012 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | years1 = 2012—2014 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] B | caps1 = 9 | goals1 = 0 | years2 = 2012—2019 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps2 = 150 | goals2 = 13 | years3 = 2013 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC]] | caps3 = 13 | goals3 = 1 | nationalyears1 = 2010 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2012 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps3 = 1 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2012—2013 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps4 = 20 | nationalgoals4 = 4 | nationalyears5 = 2014 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalcaps5 = 6 | nationalgoals5 = 0 | nationalyears6 = 2013—2016 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps6 = 19 | nationalgoals6 = 1 | nationalyears7 = 2016— | nationalteam7 = {{fb|FRA}} | nationalcaps7 = 66 | nationalgoals7 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | caption = Rabjo 2026. gadā | birth_date = | birth_place = | caps4 = 157 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"]] | goals4 = 18 | years4 = 2019—2024 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 30 | goals5 = 9 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | years6 = 2025— | caps6 = 33 | goals6 = 7 }} '''Adrjēns Rabjo''' ({{val|fr|Adrien Rabiot}}; dzimis {{dat|1995|4|3}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], kurš pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Rabjo spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[AC Milan]]''. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: 2013—14, 2014—15, [[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015—16]], [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018—19]] * [[Coupe de France]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18 * [[Coupe de la Ligue]]: 2013—14, 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18 * [[Trophée des Champions]]: 2015, 2016, 2017, 2018 '''Juventus''' * [[Itālijas Serie A]]: [[2019.—2020. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2019—20]] * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2020—21, 2023—24<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/16052024-juventus_15_triumfs_italijas_kausa_atalan|title="Juventus" 15. triumfs Itālijas kausā, "Atalanta" neizraujas no finālu likstām|date=2024. gada 16. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[Supercoppa Italiana]]: 2020 '''Francija''' *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{Cite web|url=https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live|title=2022 World Cup final: Argentina 3-3 France (aet, 4-2 on pens) — as it happened|first=Scott|last=Murray|date=2022. gada 18. dec.|via=www.theguardian.com}}</ref> *[[UEFA Nāciju līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020—21]], trešā vieta: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Rabjo, Adrjēns}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 6za107yxvdb144uofi1w2qdqlw2mcuc 0 370876 4521642 4255791 2026-09-13T13:49:32Z Bendžamins 76862 4521642 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Musa Sisoko | image = Moussa Sissoko 12072025 (1).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1989|8|16}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Leblānmenila}} | height = 187 | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]] | clubnumber = 32 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 1995—1999 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} Espérance Aulnay | youthyears2 = 1999—2001 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} Red Star | youthyears3 = 2001—2003 | youthclubs3 = {{flaga|Francija}} Espérance Aulnay | youthyears4 = 2003—2007 | youthclubs4 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] | years1 = 2007—2013 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC]] | caps1 = 192 | goals1 = 20 | years2 = 2013—2016 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.]] | caps2 = 118 | goals2 = 11 | years3 = 2016—2021 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.]] | caps3 = 141 | goals3 = 3 | nationalyears1 = 2005 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2005—2006 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2006—2007 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2007—2008 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps4 = 7 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2008—2011 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps5 = 20 | nationalgoals5 = 1 | nationalyears6 = 2009—2021 | nationalteam6 = {{fb|FRA}} | nationalcaps6 = 71 | nationalgoals6 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | caption = Musa Sisoko 2025. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | years4 = 2021—2022 | caps4 = 36 | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | years5 = 2022—2024 | caps5 = 56 | goals5 = 2 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | years6 = 2024—2026 | caps6 = 60 | goals6 = 6 | clubs7 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]] | years7 = 2026— | caps7 = 4 | goals7 = 0 }} '''Musa Sisoko''' ({{val|fr|Moussa Sissoko}}; dzimis {{dat|1989|8|16}}) ir [[mali]]ešu izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Grieķijas Superlīga]]s kluba [[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Sisoko, Musa}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sēnā-Sendenī dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu "Panathinaikos" spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 1r7f388l20f0btzgvid3km1cevrjkc5 0 372844 4522054 3696874 2026-09-14T06:45:51Z ~2026-49649-08 150321 Aizvieto lapas saturu ar 'Eriks cuckold == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Tieslietas]] [[Kategorija:Uzņēmējdarbība]]' 4522054 wikitext text/x-wiki Eriks cuckold == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Tieslietas]] [[Kategorija:Uzņēmējdarbība]] h7fbt30ltem0uo691py0indj86df39e 4522055 4522054 2026-09-14T06:47:30Z NDG 132532 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-49649-08|~2026-49649-08]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda 3696874 wikitext text/x-wiki '''Juridiska persona''' ({{val|en|legal person, authority}}) ir [[uzņēmums]], iestāde vai [[organizācija]], kas, pildot kādas funkcijas (it īpaši slēdzot mantiskus vai finanšu darījumus), rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs [[Civiltiesības|civiltiesību]] un civilpienākumu subjekts. Juridiskai personai ir savs īpašums, un tā ir atbildīga par savām saistībām. Otrs personas veids ir [[fiziska persona]].<ref name="Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca">{{grāmatas atsauce|title=Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca|last1=Grēviņa|first1=Ruta|publisher=Zinātne|isbn=9789984698038|date={{dat|2000|1|18||bez}}|pages=702}}</ref> '''Juridiska persona''' ir juridisks statuss apvienībai, kurai ir sava rīcībspēja, t.i. var iegūt tiesības un uzlikt pienākumus. Juridiska persona var slēgt līgumus, iegādāties aktīvus un uzņemties parādus. Juridiskā persona darbojas arī kā puse tiesā. Tipiski juridiskai personai ir tas, ka tā, tāpat kā fiziska persona, var iegūt un turēt aktīvus, uzņemties atbildību par parādiem un būt prasītāja vai atbildētāja tiesas procesā. Juridiskas personas statuss var aizsargāt tās īpašniekus un akcionārus no personiskās atbildības. Tomēr šī aizsardzība nav absolūta. Dažkārt var tikt realizēta korporatīvā plīvura caurduršana ("piercing the corporate veil"). Korporatīvā plīvura caurduršana vai korporatīvā plīvura pacelšana ir juridisks lēmums uzskatīt korporācijas tiesības vai pienākumus kā tās akcionāru tiesības vai saistības. Katrai valstij ir savi noteikumi un likumi par juridiskām personām. Parasti tās tiek arī citās valstīs atzītas arī par juridiskām personām ar noteikumu, ka tām ir juridiskas personas statuss valstī, kurā tās tika izveidotas. == Eiropas likums == Tā kā [[Lisabonas līgums]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/Lisabonas_l%C4%ABgums|title=Lisabonas līgums|last=|first=|access-date=18.01.2018|date=}}</ref> stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, [[Eiropas Savienība]] kļuva par juridisku personu un pārņēma pilnvaras, kas iepriekš bija [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienas]] rīcībā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1642|title=LISABONAS LĪGUMS, AR KO GROZA LĪGUMU PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMU|last=|first=|access-date=18.01.2018|date=28.05.2008.}}</ref>. <!-- Tajā pašā laikā struktūra tika atcelta ar trim pīlāriem. --> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Tieslietas]] [[Kategorija:Uzņēmējdarbība]] n04futk50rpn8glczt3mn8riosvx01u 4522060 4522055 2026-09-14T07:08:20Z ~2026-49649-08 150321 4522060 wikitext text/x-wiki Juridiska persona (angļu: legal person, authority) ir uzņēmums, iestāde vai organizācija, kas, pildot kādas funkcijas, it īpaši slēdzot mantiskus vai finanšu darījumus, rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts. Juridiskai personai ir savs īpašums, un tā ir atbildīga par savām saistībām. Otrs personas veids ir fiziska persona. Juridiska persona ir juridisks statuss apvienībai, kurai ir sava rīcībspēja, t.i., tā var iegūt tiesības un uzņemties pienākumus. Juridiska persona var slēgt līgumus, iegādāties aktīvus, uzņemties parādus un būt par prasītāju vai atbildētāju tiesā. Ja Ēriks rīkojas QCOLD vārdā un pārstāv QCOLD juridiskajās vai civiltiesiskajās attiecībās, viņš ir uzskatāms par fizisku personu, kas pārstāv attiecīgo juridisko personu. Šādā gadījumā tiesības un pienākumi, kas izriet no darījumiem, tiek attiecināti uz QCOLD kā juridisko personu, nevis automātiski uz Ēriku kā fizisku personu, ja vien normatīvie akti vai konkrētā situācija neparedz citādi. Tipiski juridiskai personai ir tas, ka tā, tāpat kā fiziska persona, var iegūt un turēt aktīvus, uzņemties atbildību par parādiem un būt prasītāja vai atbildētāja tiesas procesā. Juridiskas personas statuss var aizsargāt tās īpašniekus, dalībniekus un amatpersonas no personiskās atbildības. Tomēr šī aizsardzība nav absolūta. Atsevišķos gadījumos var tikt piemērota korporatīvā plīvura caurduršana (“piercing the corporate veil”), kad juridiskās personas tiesības vai pienākumi noteiktos apstākļos tiek attiecināti uz tās dalībniekiem vai citām personām. Katrai valstij ir savi noteikumi un normatīvie akti par juridiskajām personām. Parasti juridiskas personas statuss tiek atzīts arī citās valstīs, ja juridiskā persona ir pienācīgi izveidota un tai ir juridiskas personas statuss valstī, kurā tā reģistrēta. Eiropas Savienības tiesību sistēmā juridisko personu darbību un pārrobežu atzīšanu regulē attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un dalībvalstu nacionālie normatīvie akti. == Eiropas likums == Tā kā [[Lisabonas līgums]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/Lisabonas_l%C4%ABgums|title=Lisabonas līgums|last=|first=|access-date=18.01.2018|date=}}</ref> stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, [[Eiropas Savienība]] kļuva par juridisku personu un pārņēma pilnvaras, kas iepriekš bija [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienas]] rīcībā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1642|title=LISABONAS LĪGUMS, AR KO GROZA LĪGUMU PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMU|last=|first=|access-date=18.01.2018|date=28.05.2008.}}</ref>. <!-- Tajā pašā laikā struktūra tika atcelta ar trim pīlāriem. --> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Tieslietas]] [[Kategorija:Uzņēmējdarbība]] j4q15y77gr3flzty3fcx2enspkcjw2r 4522065 4522060 2026-09-14T07:43:34Z ~2026-49717-61 150325 4522065 wikitext text/x-wiki Juridiska persona (angļu: legal person, authority) ir uzņēmums, iestāde vai organizācija, kas, pildot kādas funkcijas, it īpaši slēdzot mantiskus vai finanšu darījumus, rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts. Juridiskai personai ir savs īpašums, un tā ir atbildīga par savām saistībām. Otrs personas veids ir fiziska persona. Juridiska persona ir juridisks statuss apvienībai, kurai ir sava rīcībspēja, t.i., tā var iegūt tiesības un uzņemties pienākumus. Juridiska persona var slēgt līgumus, iegādāties aktīvus, uzņemties parādus un būt par prasītāju vai atbildētāju tiesā. Ja Nikita un Aleksandrs rīkojas QCOLD vārdā un pārstāv QCOLD juridiskajās vai civiltiesiskajās attiecībās, viņš ir uzskatāms par fizisku personu, kas pārstāv attiecīgo juridisko personu. Šādā gadījumā tiesības un pienākumi, kas izriet no darījumiem, tiek attiecināti uz QCOLD kā juridisko personu, nevis automātiski uz Ēriku kā fizisku personu, ja vien normatīvie akti vai konkrētā situācija neparedz citādi. Tipiski juridiskai personai ir tas, ka tā, tāpat kā fiziska persona, var iegūt un turēt aktīvus, uzņemties atbildību par parādiem un būt prasītāja vai atbildētāja tiesas procesā. Juridiskas personas statuss var aizsargāt tās īpašniekus, dalībniekus un amatpersonas no personiskās atbildības. Tomēr šī aizsardzība nav absolūta. Atsevišķos gadījumos var tikt piemērota korporatīvā plīvura caurduršana (“piercing the corporate veil”), kad juridiskās personas tiesības vai pienākumi noteiktos apstākļos tiek attiecināti uz tās dalībniekiem vai citām personām. Katrai valstij ir savi noteikumi un normatīvie akti par juridiskajām personām. Parasti juridiskas personas statuss tiek atzīts arī citās valstīs, ja juridiskā persona ir pienācīgi izveidota un tai ir juridiskas personas statuss valstī, kurā tā reģistrēta. Eiropas Savienības tiesību sistēmā juridisko personu darbību un pārrobežu atzīšanu regulē attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un dalībvalstu nacionālie normatīvie akti. == Eiropas likums == Tā kā [[Lisabonas līgums]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/Lisabonas_l%C4%ABgums|title=Lisabonas līgums|last=|first=|access-date=18.01.2018|date=}}</ref> stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, [[Eiropas Savienība]] kļuva par juridisku personu un pārņēma pilnvaras, kas iepriekš bija [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienas]] rīcībā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1642|title=LISABONAS LĪGUMS, AR KO GROZA LĪGUMU PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMU|last=|first=|access-date=18.01.2018|date=28.05.2008.}}</ref>. <!-- Tajā pašā laikā struktūra tika atcelta ar trim pīlāriem. --> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Tieslietas]] [[Kategorija:Uzņēmējdarbība]] 3wvg6lsnbw95qypsbhxmax11hu04afl 4522067 4522065 2026-09-14T07:45:40Z ~2026-49649-08 150321 4522067 wikitext text/x-wiki Juridiska persona (angļu: legal person, authority) ir uzņēmums, iestāde vai organizācija, kas, pildot kādas funkcijas, it īpaši slēdzot mantiskus vai finanšu darījumus, rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts. Juridiskai personai ir savs īpašums, un tā ir atbildīga par savām saistībām. Otrs personas veids ir fiziska persona. Juridiska persona ir juridisks statuss apvienībai, kurai ir sava rīcībspēja, t.i., tā var iegūt tiesības un uzņemties pienākumus. Juridiska persona var slēgt līgumus, iegādāties aktīvus, uzņemties parādus un būt par prasītāju vai atbildētāju tiesā. Ja Erīks rīkojas QCOLD vārdā un pārstāv QCOLD juridiskajās vai civiltiesiskajās attiecībās, viņš ir uzskatāms par fizisku personu, kas pārstāv attiecīgo juridisko personu. Šādā gadījumā tiesības un pienākumi, kas izriet no darījumiem, tiek attiecināti uz QCOLD kā juridisko personu, nevis automātiski uz Ēriku kā fizisku personu, ja vien normatīvie akti vai konkrētā situācija neparedz citādi. Tipiski juridiskai personai ir tas, ka tā, tāpat kā fiziska persona, var iegūt un turēt aktīvus, uzņemties atbildību par parādiem un būt prasītāja vai atbildētāja tiesas procesā. Juridiskas personas statuss var aizsargāt tās īpašniekus, dalībniekus un amatpersonas no personiskās atbildības. Tomēr šī aizsardzība nav absolūta. Atsevišķos gadījumos var tikt piemērota korporatīvā plīvura caurduršana (“piercing the corporate veil”), kad juridiskās personas tiesības vai pienākumi noteiktos apstākļos tiek attiecināti uz tās dalībniekiem vai citām personām. Katrai valstij ir savi noteikumi un normatīvie akti par juridiskajām personām. Parasti juridiskas personas statuss tiek atzīts arī citās valstīs, ja juridiskā persona ir pienācīgi izveidota un tai ir juridiskas personas statuss valstī, kurā tā reģistrēta. Eiropas Savienības tiesību sistēmā juridisko personu darbību un pārrobežu atzīšanu regulē attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un dalībvalstu nacionālie normatīvie akti. == Eiropas likums == Tā kā [[Lisabonas līgums]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/Lisabonas_l%C4%ABgums|title=Lisabonas līgums|last=|first=|access-date=18.01.2018|date=}}</ref> stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, [[Eiropas Savienība]] kļuva par juridisku personu un pārņēma pilnvaras, kas iepriekš bija [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienas]] rīcībā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1642|title=LISABONAS LĪGUMS, AR KO GROZA LĪGUMU PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMU|last=|first=|access-date=18.01.2018|date=28.05.2008.}}</ref>. <!-- Tajā pašā laikā struktūra tika atcelta ar trim pīlāriem. --> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Tieslietas]] [[Kategorija:Uzņēmējdarbība]] 2pp2rsjk24xigcmmuh8728vb934e0k4 4522070 4522067 2026-09-14T07:49:25Z NDG 132532 Undid 3 revisions from [[Special:Diff/4522060|4522060]] until [[Special:Diff/4522067|4522067]] RV vandalism 4522070 wikitext text/x-wiki '''Juridiska persona''' ({{val|en|legal person, authority}}) ir [[uzņēmums]], iestāde vai [[organizācija]], kas, pildot kādas funkcijas (it īpaši slēdzot mantiskus vai finanšu darījumus), rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs [[Civiltiesības|civiltiesību]] un civilpienākumu subjekts. Juridiskai personai ir savs īpašums, un tā ir atbildīga par savām saistībām. Otrs personas veids ir [[fiziska persona]].<ref name="Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca">{{grāmatas atsauce|title=Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca|last1=Grēviņa|first1=Ruta|publisher=Zinātne|isbn=9789984698038|date={{dat|2000|1|18||bez}}|pages=702}}</ref> '''Juridiska persona''' ir juridisks statuss apvienībai, kurai ir sava rīcībspēja, t.i. var iegūt tiesības un uzlikt pienākumus. Juridiska persona var slēgt līgumus, iegādāties aktīvus un uzņemties parādus. Juridiskā persona darbojas arī kā puse tiesā. Tipiski juridiskai personai ir tas, ka tā, tāpat kā fiziska persona, var iegūt un turēt aktīvus, uzņemties atbildību par parādiem un būt prasītāja vai atbildētāja tiesas procesā. Juridiskas personas statuss var aizsargāt tās īpašniekus un akcionārus no personiskās atbildības. Tomēr šī aizsardzība nav absolūta. Dažkārt var tikt realizēta korporatīvā plīvura caurduršana ("piercing the corporate veil"). Korporatīvā plīvura caurduršana vai korporatīvā plīvura pacelšana ir juridisks lēmums uzskatīt korporācijas tiesības vai pienākumus kā tās akcionāru tiesības vai saistības. Katrai valstij ir savi noteikumi un likumi par juridiskām personām. Parasti tās tiek arī citās valstīs atzītas arī par juridiskām personām ar noteikumu, ka tām ir juridiskas personas statuss valstī, kurā tās tika izveidotas. == Eiropas likums == Tā kā [[Lisabonas līgums]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/Lisabonas_l%C4%ABgums|title=Lisabonas līgums|last=|first=|access-date=18.01.2018|date=}}</ref> stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, [[Eiropas Savienība]] kļuva par juridisku personu un pārņēma pilnvaras, kas iepriekš bija [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienas]] rīcībā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1642|title=LISABONAS LĪGUMS, AR KO GROZA LĪGUMU PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMU|last=|first=|access-date=18.01.2018|date=28.05.2008.}}</ref>. <!-- Tajā pašā laikā struktūra tika atcelta ar trim pīlāriem. --> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Tieslietas]] [[Kategorija:Uzņēmējdarbība]] n04futk50rpn8glczt3mn8riosvx01u 0 377316 4521920 4219596 2026-09-13T20:46:00Z Votre Provocateur 111653 4521920 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Džordžs Maklelans | vārds_orig = ''George B. McClellan'' | attēls = George B McClellan - retouched.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Džordžs Maklelans 1861. gadā | dz_gads = 1826 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 3 | dz_vieta = [[Filadelfija]], [[Pensilvānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | m_gads = 1885 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Oranža (Ņūdžersija)|Oranža]], [[Ņūdžersija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | pilsonība = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | paraksts = George McClellan Signature.svg | pakāpe = [[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1846—1857<br>1861—1864 | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis]]<br>Savienība | struktūra = [[ASV Armija]] | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = [[Ohaio departaments]] <br> [[Potomakas armija]] | kaujas = [[Septiņu dienu kauja]]<br>[[Entitemas kauja]] | apbalvojumi = | izglītība = ASV militārā akadēmija | cits_darbs = | kategorijas = }} '''Džordžs Brintons Maklelans''' ({{val|en|George Brinton McClellan}}; dzimis {{dat|1826|12|3}}, miris {{dat|1885|10|29}}) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[inženieris]], [[politiķis]] un [[virsnieks]], kurš plašāk pazīstams ar savu militāro dienestu [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] (1861—1865) laikā, kalpojot par vienu no [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienības]] jeb Ziemeļu štatu [[ģenerālis|ģenerāļiem]] cīņā pret [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācijas]] spēkiem karadarbības pirmajos gados.<ref name="Britannica">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/biography/George-B-McClellan|title=George B. McClellan|work=britannica.com|publisher=Encyclopædia Britannica|accessdate=17 February 2018}}</ref><ref name="History">{{tīmekļa atsauce|url= http://www.history.com/topics/american-civil-war/george-b-mcclellan|title=George McClellan|work=history.com|publisher=History|accessdate=17 February 2018}}</ref> Laika posmā no 1861. gada jūlija līdz 1862. gada novembrim Maklelans kalpoja par jaunizveidotās [[Potomakas armija]]s virspavēlnieku, kuras galvenais uzdevums bija aizsargāt Savienības galvaspilsētu [[Vašingtona|Vašingtonu]]<ref name="Britannica"/> un uzbrukuma gadījumā stāties pretī Konfederācijas spēku izvietotajai [[Ziemeļvirdžīnijas armija]]i, kas [[Potomaka]]s upes reģionā bija tās galvenais pretinieks.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ohiohistorycentral.org/w/George_B._McClellan|title=George B. McClellan|work=ohiohistorycentral.org|publisher=Ohio History Central|accessdate=17 February 2018|archive-date={{dat|2017|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171118155428/http://www.ohiohistorycentral.org/w/George_B._McClellan}}</ref> Lai gan Maklelanam piemita labas organizatoriskās spējas un popularitāte karavīru vidū, viņa lielākā vājība bija pārlieku lielā piesardzība kaujas laukā. Maklelans regulāri pārvērtēja ienaidnieka pieejamos spēkus, kas tādējādi bieži vien beidzās ar to, ka tika palaistas garām labas un izdevīgas iespējas sakaut daudz mazāko Ziemeļvirdžīnijas armiju atklātā kaujas laukā.<ref name="Britannica"/><ref name="History"/> 1864. gadā Maklelans kā [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partija]]s pārstāvis centās startēt prezidenta vēlēšanās,<ref name="Britannica"/> kurās solīja saglabāt Savienības vienotību, taču pretēji [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partija]]s kandidātam [[Abrahams Linkolns|Abrahamam Linkolnam]] atbalstīja Dienvidu štatu tiesības uz [[verdzība]]s sistēmas saglabāšanu un gala rezultātā tika sakauts.<ref name="History"/><ref>{{tīmekļa atsauce|url= http://www.historynet.com/george-mcclellan|title=George McClallen|work=historynet.com|publisher=HistoryNet||accessdate=17 February 2018}}</ref> Tomēr pēc pilsoņu kara no 1878. līdz 1881. gadam Maklelanam izdevās kļūt par 24. [[Ņūdžersija]]s štata [[gubernators|gubernatoru]].<ref name="Britannica"/> Savas dzīves nobeigumā Maklelans nodevās rakstniecībai, sarakstīdams savus pēckara [[memuāri|memuārus]],<ref name="Britannica"/> aizstāvot savu pozīciju un pieņemtos lēmumus Amerikas pilsoņu kara laikā. == Kultūrā == [[Attēls: George B. McClellan statue Washington DC.JPG|thumb|Džordža Maklelana piemineklis [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]]] Džordžs Maklelans tiek pieminēts amerikāņu mūziķa [[Deivids Kinkeids|Deivida Kinkeida]] (''David Kincaid'') dziesmā ''The Irish Volunteer'', kas tika sacerēta jau [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā, taču izdota vien 1998. gadā. Dziesmā tiek stāstīts par īru izcelsmes imigrantu varonību Ziemeļu štatu pusē.<ref name="kincaid">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.historynet.com/multi-media-review-the-irish-volunteer-songs-of-the-irish-union-soldier-acw.htm|title= Multi-Media Review: The Irish Volunteer: Songs of the Irish Union Soldier: ACW|first=Jon|last=Guttman|work=historynet.com|date=|accessdate=23 October 2020}}</ref> Lai gan dziesmā Maklelans tiek pieminēts kā "drosmīgs [[ģenerālis]], kuru armija augstu godā", lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku viņu vērtē samērā pretrunīgi.<ref name="kincaid"/><ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://m.youtube.com/watch?v=nkpk0-0cfVU|title="The Irish Volunteer" – Irish-American Civil War Song|work=youtube.com|publisher=YouTube|date=26 January 2019|accessdate=23 October 2020}}</ref> Tāpat par godu Maklelana militārajam dienestam pilsoņu kara laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]] atrodas [[piemineklis]], kas oficiāli tika uzstādīts 1907. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= http://www.loc.gov/pictures/item/2003675483/|title= Statue of George B. McClellan, erected 1907, at Connecticut Ave. and Florida Ave., Dupont Circle, Washington, D.C.|work=loc.gov|publisher=Library of Congress|accessdate=23 October 2020}}</ref> == Skatīt arī == * [[Amerikas pilsoņu karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vinfīlds Skots]]| virsraksts = ASV Armijas komandējošais ģenerālis | periods = 1861. — 1862.| pēc = [[Henrijs Haleks]] }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Maklelans, Džordžs}} [[Kategorija:1826. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:1885. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:ASV militārpersonas]] f4qqd3pkno0mgughr8xcrfqf3rq53z3 0 378834 4522091 4498752 2026-09-14T08:33:00Z Dukts 38889 /* Tulkojumi latviešu valodā */ 4522091 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Ieva Lešinska''' ('''Ieva Lešinska-Geibere''', dzimusi 1958. gada 2. jūlijā [[Rīga|Rīgā]]) ir [[tulkotāja]] un [[publiciste]]. == Biogrāfija == I. Lešinska uzaugusi Rīgā, Padomju Latvijas kultūras un drošības iestāžu darbinieka, dubultaģenta [[Imants Lešinskis|Imanta Lešinska]] ģimenē. Studējusi [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts Universitātē]]. 1978. kopā ar tēvu pārcēlusies uz ASV un saņēmusi politisko patvērumu. Studējusi [[Ohaio (štats)|Ohaio štata]] universitātē un Kolorado Universitātē. 1987. gadā pārcēlusies uz Zviedriju. Stokholmas Universitātē ieguvusi maģistra grādu baltu filoloģijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rakstnieciba.lv/translators/ieva-lesinska-geibere-ieva-lesinska-geibere/ |title=Rakstnieciba.lv - Ieva Lešinska-Geibere |access-date={{dat|2018|03|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180303154956/http://rakstnieciba.lv/translators/ieva-lesinska-geibere-ieva-lesinska-geibere/ |archivedate={{dat|2018|03|03||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180303154956/http://rakstnieciba.lv/translators/ieva-lesinska-geibere-ieva-lesinska-geibere/ |date={{dat|2018|03|03||bez}} }}</ref> 1991. gadā atgriezusies Latvijā. No 1993. gada strādājusi žurnālā "[[Rīgas Laiks]]", bijusi tulkotāja Latvijas Bankā. I. Lešinskas raksti, esejas un intervijas publicētas žurnālos "Rīgas Laiks", "Baltic Outlook", "Karogs", "Avots", "Ir", "Latvju Teksti", "Domuzīme", interneta žurnālos "Punctum" un "Satori", laikrakstos "Diena" un "Nakts". Oriģināldzeja publicēta periodikā un krājumos "Blīvā upe" (1998), "Plīvurdeja un bezdibenis" (2000), "Dzejas diena" (2000). No angļu valodas atdzejojusi [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliota]] darbus, kā arī Dilana Tomasa, D. H. Lorensa un citu angļu un amerikāņu modernisma dzejnieku darbus. Sastādījusi tēva Imanta Lešinska grāmatu "Starp divām pasaulēm: "Kalpības gadi" un citi raksti" (2017). Latvijas Rakstnieku savienības biedre (2004).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mākslinieku reģistrs – Ieva Lešinska-Geibere |url=https://www.makslinieki.lv/makslinieku-registrs/ieva-lesinska-geibere?u=193 |website=makslinieki.lv |publisher=Latvijas Radošo savienību padome |accessdate={{dat|2026|7|25||bez}}}}</ref> T. S. Eliota dzejas izlase 2023. gadā nominēta [[Literatūras gada balva]]i kā gada labākā atdzejas grāmata, I. Lešinska togad saņēmusi arī speciālo balvu par E. Veidenbauma dzejas izlases atdzejošanu angļu valodā. == Bibliogrāfija == === Latviešu literatūras tulkojumi angļu valodā === * [[Uldis Bērziņš]]. ''An Ordinary Stone'' (dzejas cikls "Parasts akmens" O. Feldberga katalogā). Rīga, 1992. * [[Māris Čaklais]]. "Ten Love Songs to Riga" (grāmatā ''Desmit mīlas dziesmas Rīgai''). Rīga: Pētergailis, 2000. * ''Six Latvian Poets'' <small>[A. Auziņa, I. Balode, A. Krivade, M. Pujāts, M. Salējs, K. Vērdiņš]</small>. Todmorden: Arc Publications, 2011. * [[Kārlis Vērdiņš]]. ''Come to Me''. Todmorden: Arc Publications, 2015. * [[Aleksandrs Čaks]]. ''Touched by Eternity''. Rīga: Jumava, 2017. * [[Pauls Bankovskis]]. ''18''. Vagabond Voices, 2017. * [[Inga Gaile]]. ''30 Questions People Don't Ask''. Warrensburg, MO: Pleiades Press, 2018. * Aleksandrs Čaks. ''Selected Poems''. Bristol: Shearsman Books, 2019. * [[Eduards Veidenbaums]]. ''Poems''. Rīga: Neputns, 2022. === Tulkojumi latviešu valodā === * Šeimuss Hīnijs. ''100 dzejoļi''. Rīga: Neputns, 2026. * [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliots]]. ''Dzejas izlase'' [kopā ar V. Belševicu un K. Vērdiņu]. Rīga: Neputns, 2022. * Terēze Anne Faulere. ''Z — romāns par Zeldu Ficdžeraldu''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2016. * Džeimss Breslins. ''Marks Rotko: biogrāfija''. Rīga: Jumava, 2014. * Miks Koljers. ''Ceturtais lielākais Latvijā''. Rīga: Mansards, 2014. * Timotijs Snaiders. ''Asinszemes''. Rīga: Jumava, 2013. * [[Tonija Morisone]]. ''Žēlastība''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2012. * Džons Kornvels. ''Pāvests ziemā''. Rīga: Atēna, 2008. * Tonija Morisone. ''Mīļotā''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006. * Džhumpa Lāhirī. ''Vārdabrālis''. Rīga: Atēna, 2005. * [[Džons Ērvings]]. ''Sidra nama likumi''. Rīga: Jumava, 2004. * Deivids Lodžs. ''Mazā pasaule''. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2003. * Brets Īstons Eliss. ''Amerikāņu psihs''. Rīga: Jumava, 2003. * [[Modris Ekšteins]]. ''Ceļā kopš rītausmas''. Rīga: Atēna, 2002. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lešinska, Ieva}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] kb96xo79qfad8top4g8zabbjxfnlpcp 4522093 4522091 2026-09-14T08:33:27Z Dukts 38889 /* Tulkojumi latviešu valodā */ 4522093 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Ieva Lešinska''' ('''Ieva Lešinska-Geibere''', dzimusi 1958. gada 2. jūlijā [[Rīga|Rīgā]]) ir [[tulkotāja]] un [[publiciste]]. == Biogrāfija == I. Lešinska uzaugusi Rīgā, Padomju Latvijas kultūras un drošības iestāžu darbinieka, dubultaģenta [[Imants Lešinskis|Imanta Lešinska]] ģimenē. Studējusi [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts Universitātē]]. 1978. kopā ar tēvu pārcēlusies uz ASV un saņēmusi politisko patvērumu. Studējusi [[Ohaio (štats)|Ohaio štata]] universitātē un Kolorado Universitātē. 1987. gadā pārcēlusies uz Zviedriju. Stokholmas Universitātē ieguvusi maģistra grādu baltu filoloģijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rakstnieciba.lv/translators/ieva-lesinska-geibere-ieva-lesinska-geibere/ |title=Rakstnieciba.lv - Ieva Lešinska-Geibere |access-date={{dat|2018|03|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180303154956/http://rakstnieciba.lv/translators/ieva-lesinska-geibere-ieva-lesinska-geibere/ |archivedate={{dat|2018|03|03||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180303154956/http://rakstnieciba.lv/translators/ieva-lesinska-geibere-ieva-lesinska-geibere/ |date={{dat|2018|03|03||bez}} }}</ref> 1991. gadā atgriezusies Latvijā. No 1993. gada strādājusi žurnālā "[[Rīgas Laiks]]", bijusi tulkotāja Latvijas Bankā. I. Lešinskas raksti, esejas un intervijas publicētas žurnālos "Rīgas Laiks", "Baltic Outlook", "Karogs", "Avots", "Ir", "Latvju Teksti", "Domuzīme", interneta žurnālos "Punctum" un "Satori", laikrakstos "Diena" un "Nakts". Oriģināldzeja publicēta periodikā un krājumos "Blīvā upe" (1998), "Plīvurdeja un bezdibenis" (2000), "Dzejas diena" (2000). No angļu valodas atdzejojusi [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliota]] darbus, kā arī Dilana Tomasa, D. H. Lorensa un citu angļu un amerikāņu modernisma dzejnieku darbus. Sastādījusi tēva Imanta Lešinska grāmatu "Starp divām pasaulēm: "Kalpības gadi" un citi raksti" (2017). Latvijas Rakstnieku savienības biedre (2004).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mākslinieku reģistrs – Ieva Lešinska-Geibere |url=https://www.makslinieki.lv/makslinieku-registrs/ieva-lesinska-geibere?u=193 |website=makslinieki.lv |publisher=Latvijas Radošo savienību padome |accessdate={{dat|2026|7|25||bez}}}}</ref> T. S. Eliota dzejas izlase 2023. gadā nominēta [[Literatūras gada balva]]i kā gada labākā atdzejas grāmata, I. Lešinska togad saņēmusi arī speciālo balvu par E. Veidenbauma dzejas izlases atdzejošanu angļu valodā. == Bibliogrāfija == === Latviešu literatūras tulkojumi angļu valodā === * [[Uldis Bērziņš]]. ''An Ordinary Stone'' (dzejas cikls "Parasts akmens" O. Feldberga katalogā). Rīga, 1992. * [[Māris Čaklais]]. "Ten Love Songs to Riga" (grāmatā ''Desmit mīlas dziesmas Rīgai''). Rīga: Pētergailis, 2000. * ''Six Latvian Poets'' <small>[A. Auziņa, I. Balode, A. Krivade, M. Pujāts, M. Salējs, K. Vērdiņš]</small>. Todmorden: Arc Publications, 2011. * [[Kārlis Vērdiņš]]. ''Come to Me''. Todmorden: Arc Publications, 2015. * [[Aleksandrs Čaks]]. ''Touched by Eternity''. Rīga: Jumava, 2017. * [[Pauls Bankovskis]]. ''18''. Vagabond Voices, 2017. * [[Inga Gaile]]. ''30 Questions People Don't Ask''. Warrensburg, MO: Pleiades Press, 2018. * Aleksandrs Čaks. ''Selected Poems''. Bristol: Shearsman Books, 2019. * [[Eduards Veidenbaums]]. ''Poems''. Rīga: Neputns, 2022. === Tulkojumi latviešu valodā === * [[Šeimuss Hīnijs]]. ''100 dzejoļi''. Rīga: Neputns, 2026. * [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliots]]. ''Dzejas izlase'' [kopā ar V. Belševicu un K. Vērdiņu]. Rīga: Neputns, 2022. * Terēze Anne Faulere. ''Z — romāns par Zeldu Ficdžeraldu''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2016. * Džeimss Breslins. ''Marks Rotko: biogrāfija''. Rīga: Jumava, 2014. * Miks Koljers. ''Ceturtais lielākais Latvijā''. Rīga: Mansards, 2014. * Timotijs Snaiders. ''Asinszemes''. Rīga: Jumava, 2013. * [[Tonija Morisone]]. ''Žēlastība''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2012. * Džons Kornvels. ''Pāvests ziemā''. Rīga: Atēna, 2008. * Tonija Morisone. ''Mīļotā''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006. * Džhumpa Lāhirī. ''Vārdabrālis''. Rīga: Atēna, 2005. * [[Džons Ērvings]]. ''Sidra nama likumi''. Rīga: Jumava, 2004. * Deivids Lodžs. ''Mazā pasaule''. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2003. * Brets Īstons Eliss. ''Amerikāņu psihs''. Rīga: Jumava, 2003. * [[Modris Ekšteins]]. ''Ceļā kopš rītausmas''. Rīga: Atēna, 2002. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lešinska, Ieva}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] 302ggsmbwav1fp11969mljxnmoiht71 4522095 4522093 2026-09-14T08:34:26Z Dukts 38889 /* Biogrāfija */ 4522095 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Ieva Lešinska''' ('''Ieva Lešinska-Geibere''', dzimusi 1958. gada 2. jūlijā [[Rīga|Rīgā]]) ir [[tulkotāja]] un [[publiciste]]. == Biogrāfija == I. Lešinska uzaugusi Rīgā, Padomju Latvijas kultūras un drošības iestāžu darbinieka, dubultaģenta [[Imants Lešinskis|Imanta Lešinska]] ģimenē. Studējusi [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts Universitātē]]. 1978. kopā ar tēvu pārcēlusies uz ASV un saņēmusi politisko patvērumu. Studējusi [[Ohaio (štats)|Ohaio štata]] universitātē un Kolorado Universitātē. 1987. gadā pārcēlusies uz Zviedriju. Stokholmas Universitātē ieguvusi maģistra grādu baltu filoloģijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rakstnieciba.lv/translators/ieva-lesinska-geibere-ieva-lesinska-geibere/ |title=Rakstnieciba.lv - Ieva Lešinska-Geibere |access-date={{dat|2018|03|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180303154956/http://rakstnieciba.lv/translators/ieva-lesinska-geibere-ieva-lesinska-geibere/ |archivedate={{dat|2018|03|03||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180303154956/http://rakstnieciba.lv/translators/ieva-lesinska-geibere-ieva-lesinska-geibere/ |date={{dat|2018|03|03||bez}} }}</ref> 1991. gadā atgriezusies Latvijā. No 1993. gada strādājusi žurnālā "[[Rīgas Laiks]]", bijusi tulkotāja Latvijas Bankā. I. Lešinskas raksti, esejas un intervijas publicētas žurnālos "Rīgas Laiks", "Baltic Outlook", "Karogs", "Avots", "Ir", "Latvju Teksti", "Domuzīme", interneta žurnālos "Punctum" un "Satori", laikrakstos "Diena" un "Nakts". Oriģināldzeja publicēta periodikā un krājumos "Blīvā upe" (1998), "Plīvurdeja un bezdibenis" (2000), "Dzejas diena" (2000). No angļu valodas atdzejojusi [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliota]] darbus, kā arī Dilana Tomasa, D. H. Lorensa un citu angļu un amerikāņu modernisma dzejnieku darbus. Sastādījusi tēva Imanta Lešinska grāmatu "Starp divām pasaulēm: "Kalpības gadi" un citi raksti" (2017). Latvijas Rakstnieku savienības biedre (2004).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mākslinieku reģistrs – Ieva Lešinska-Geibere |url=https://www.makslinieki.lv/makslinieku-registrs/ieva-lesinska-geibere?u=193 |website=makslinieki.lv |publisher=Latvijas Radošo savienību padome |accessdate={{dat|2026|7|25||bez}}}}</ref> T. S. Eliota dzejas izlase 2023. gadā nominēta [[Literatūras gada balva]]i kā gada labākā atdzejas grāmata, I. Lešinska togad saņēmusi arī speciālo balvu par E. Veidenbauma dzejas izlases atdzejošanu angļu valodā. 2026. gadā saņēmusi [[Dzejas dienu balva|Dzejas dienu balvu]] par Š. Hīnija dzejas izlases "100 dzejoļi" atdzejojumu. == Bibliogrāfija == === Latviešu literatūras tulkojumi angļu valodā === * [[Uldis Bērziņš]]. ''An Ordinary Stone'' (dzejas cikls "Parasts akmens" O. Feldberga katalogā). Rīga, 1992. * [[Māris Čaklais]]. "Ten Love Songs to Riga" (grāmatā ''Desmit mīlas dziesmas Rīgai''). Rīga: Pētergailis, 2000. * ''Six Latvian Poets'' <small>[A. Auziņa, I. Balode, A. Krivade, M. Pujāts, M. Salējs, K. Vērdiņš]</small>. Todmorden: Arc Publications, 2011. * [[Kārlis Vērdiņš]]. ''Come to Me''. Todmorden: Arc Publications, 2015. * [[Aleksandrs Čaks]]. ''Touched by Eternity''. Rīga: Jumava, 2017. * [[Pauls Bankovskis]]. ''18''. Vagabond Voices, 2017. * [[Inga Gaile]]. ''30 Questions People Don't Ask''. Warrensburg, MO: Pleiades Press, 2018. * Aleksandrs Čaks. ''Selected Poems''. Bristol: Shearsman Books, 2019. * [[Eduards Veidenbaums]]. ''Poems''. Rīga: Neputns, 2022. === Tulkojumi latviešu valodā === * [[Šeimuss Hīnijs]]. ''100 dzejoļi''. Rīga: Neputns, 2026. * [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliots]]. ''Dzejas izlase'' [kopā ar V. Belševicu un K. Vērdiņu]. Rīga: Neputns, 2022. * Terēze Anne Faulere. ''Z — romāns par Zeldu Ficdžeraldu''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2016. * Džeimss Breslins. ''Marks Rotko: biogrāfija''. Rīga: Jumava, 2014. * Miks Koljers. ''Ceturtais lielākais Latvijā''. Rīga: Mansards, 2014. * Timotijs Snaiders. ''Asinszemes''. Rīga: Jumava, 2013. * [[Tonija Morisone]]. ''Žēlastība''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2012. * Džons Kornvels. ''Pāvests ziemā''. Rīga: Atēna, 2008. * Tonija Morisone. ''Mīļotā''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006. * Džhumpa Lāhirī. ''Vārdabrālis''. Rīga: Atēna, 2005. * [[Džons Ērvings]]. ''Sidra nama likumi''. Rīga: Jumava, 2004. * Deivids Lodžs. ''Mazā pasaule''. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2003. * Brets Īstons Eliss. ''Amerikāņu psihs''. Rīga: Jumava, 2003. * [[Modris Ekšteins]]. ''Ceļā kopš rītausmas''. Rīga: Atēna, 2002. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lešinska, Ieva}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] 4l5fm2y0xbjints6y2y2e1azyw4jdoh 0 382404 4522107 4515618 2026-09-14T09:41:48Z Makenzis 56205 4522107 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ovidijs Verbicks | image = Verbickas.JPG | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|4}} | birth_place = {{vieta|Lietuva|Ukmerģe}} | height = 185 | currentclub = [[FK Žalgiris]] | clubnumber = 22 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012-2014 |clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FK Zenit Sanktpēterburga 2]] |caps1 = 53 |goals1 = 0 | years2 = 2014 |clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Atlantas"]] |caps2 = 31 |goals2 = 6 | years3 = 2014-2015 |clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Marbella FC|Marbella]] |caps3 = 4 |goals3 = 0 | years4 = 2015-2017 |clubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Atlantas"]] |caps4 = 47 |goals4 = 12 | years5 = 2017–2019 |clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[Marijampoles "Sūduva"]] |caps5 = 68 |goals5 = 13 | years6 = 2020 |clubs6 = {{flaga|KAZ}} [[FK Taraz]] |caps6 = 14 |goals6 = 0 | years7 = 2021– |clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Žalgiris]] |caps7 = 182 |goals7 = 13 | nationalyears1 = 2011-2012 |nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U19 |nationalcaps1 = 7 |nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2013-2014 |nationalteam2 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U21 |nationalcaps2 = 8 |nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2016- |nationalteam3 = {{fb|LTU}} |nationalcaps3 = 36 |nationalgoals3 = 1 | pcupdate = 14.09.2026. | ntupdate = 13.12.2024. }} '''Ovidijs Verbicks''' ({{val|lt|Ovidijus Verbickas}}; dzimis {{dat|1993|7|4}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Lietuvas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2024) spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgas]] komandas [[Viļņas "Žalgiris"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Marijampoles "Sūduva"''' * [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]: 2017, 2018, 2019 * [[Lietuvas kauss]]: 2019 * [[Lietuvas Superkauss]]: 2018, 2019 '''Viļņas "Žalgiris"''' * [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]: 2021, 2022, 2024 * [[Lietuvas kauss]]: 20021, 2022 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Lietuvas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Verbickas, Ovidijus}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:Klaipēdas "Atlantas" spēlētāji]] jrwcvsrwpamfx4ilumd6jiw0r5pjrrv 0 395676 4521860 2865654 2026-09-13T19:07:56Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Aleksandrs Stīns]] uz [[Stīns]] 4521860 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stīns]] b6yse1vgn5d37oiwe4itdq80lijibmm 0 396035 4521599 4451046 2026-09-13T12:34:30Z Bendžamins 76862 4521599 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Stīvens N'Zonzi | image = Steven_Nzonzi_2018.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|12|15}} | birth_place = {{vieta|Francija|Ildefransa}} | height = 196 | currentclub = {{flaga|Francija}} [[USL Dunkerque|Dunkerque]] | clubnumber = 15 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | years1 = 2007—2009 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Amiens SC]] | caps1 = 37 | goals1 = 1 | years2 = 2009—2012 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers FC]] | caps2 = 86 | goals2 = 5 | years3 = 2012—2015 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Stoke City F.C.]] | caps3 = 109 | goals3 = 6 | years4 = 2015—2018 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC]] | caps4 = 90 | goals4 = 6 | years5 = 2018—2021 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | caps5 = 30 | goals5 = 1 | nationalyears1 = 2009—2010 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2017—2020 | nationalteam2 = {{fb|FRA}} | nationalcaps2 = 20 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | caps6 = 10 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"]] | goals6 = 0 | years6 = 2019—2020 | caps7 = 39 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | goals7 = 1 | years7 = 2020—2021 | clubs8 = {{flaga|Katara}} [[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]] | years8 = 2021—2023 | caps8 = 39 | goals8 = 2 | clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]] | years9 = 2023—2024 | caps9 = 33 | goals9 = 11 | clubs10 = {{flaga|Irāna}} [[Sepahan S.C.|Sepahan]] | years10 = 2024—2025 | caps10 = 24 | goals10 = 1 | clubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Stoke City F.C.|Stoke City]] | years11 = 2025—2026 | caps11 = 30 | goals11 = 1 | clubs12 = {{flaga|Francija}} [[USL Dunkerque|Dunkerque]] | years12 = 2026— | caps12 = 2 | goals12 = 0 }} '''Stīvens N'Zonzi''' (''Steven Nkemboanza Mike Christopher Nzonzi''; dzimis {{dat|1988|12|15}}) ir [[Francija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. 2017. gada novembrī viņš debitēja Francijas pieaugušo izlasē un bija daļa no komandas, kas ieguva 2018. gada FIFA Pasaules kausu. Kopš 2026. gada spēlē [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līgas]] komandā [[USL Dunkerque|Dunkerque]]. == Sasniegumi == '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2015—16 '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[Blackburn Rovers]]'' gada labākais spēlētājs: 2009—10 * [[Stoke City F.C.|''Stoke City'']] gada labākais spēlētājs: 2014—15 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:N'Zonzi, Stīvens}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Odesēnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Amiens SC spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Konyaspor spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Rayyan SC spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] beig4a7fcyt9hh5od79esoscvby37u9 0 396419 4521612 4330945 2026-09-13T12:56:53Z Bendžamins 76862 4521612 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Benžamēns Pavārs | image = [[Attēls:Benjamin Pavard 20180709.jpg|220px]] | caption = Pavārs 2018. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|28}} | birth_place = {{vieta|Francija|Maubeuge}} | height = 186 | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]] | clubnumber = 28 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | years1 = 2014—2016 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC B]] | caps1 = 20 | goals1 = 1 | years2 = 2015—2016 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC ]] | caps2 = 21 | goals2 = 0 | years3 = 2016—2019 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | caps3 = 84 | goals3 = 2 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2015 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2017— | nationalteam3 = {{fb|FRA}} | nationalcaps3 = 55 | nationalgoals3 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | caps4 = 111 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | goals4 = 8 | years4 = 2019—2023 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]] | years5 = 2023— | caps5 = 48 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | years6 = 2025—2026 | caps6 = 27 | goals6 = 1 }} '''Benžamēns Pavārs''' ({{val|fr|Benjamin Pavard}}, dzimis {{dat|1996|3|28}}) ir [[Francija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Internazionale]]''. Francijas izlasē debitēja {{dat|2017|11|10||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]]. Izlases sastāvā piedalījās [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Bija komandas sākumsastāvā visās turnīra spēlēs, izņemot pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], un kļuva par pasaules čempionu. Guva vārtus spēlē pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]], kas vēlāk tika atzīti par turnīra labākajiem vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/news/pavard-s-stunner-voted-hyundai-goal-of-the-tournament |title=Pavard's stunner voted Hyundai Goal of the Tournament |date={{dat|2018|7|25||bez}} |website=fifa.com|accessdate={{dat|2020|5|10||bez}}}}</ref> Bija arī komandas sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kā arī [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''VfB Stuttgart''' * [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]: 2016—17 '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]] * [[DFB Pokal]]: 2019—20 * [[DFL-Supercup]]: 2020, 2021, 2022 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019—20]] * [[UEFA Superkauss]]: 2020 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2020 '''Internazionale''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas čempionāts / A sērija]]: [[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2023—24]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/22042024-milanas_inter_uzvar_derbija_un_izcina_div|title=Milānas "Inter" uzvar derbijā un izcīna divdesmito Itālijas titulu|date=2024. gada 22. apr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[Supercoppa Italiana]]: 2023 * [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{Cite web|url=https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live|title=2022 World Cup final: Argentina 3-3 France (aet, 4-2 on pens) — as it happened|first=Scott|last=Murray|date=2022. gada 18. dec.|via=www.theguardian.com}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Pavārs, Benžamins}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] 5lgx9tszm8jwtmybj97wo8r558y9u0t 0 396475 4521672 4320037 2026-09-13T14:28:20Z Bendžamins 76862 4521672 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Florians Tovēns | image = [[Attēls:FRA-ARG (6).jpg|220px]] | caption = Tovēns 2018. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|1|26}} | birth_place = {{vieta|Francija|Orleāna}} | height = 179 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | currentclub = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Grenoble Foot 38]] | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | years1 = 2011 | caps1 = 3 | goals1 = 0 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[SC Bastia]] | years2 = 2011—2013 | caps2 = 45 | goals2 = 10 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | years3 = 2013—2015 | caps3 = 69 | goals3 = 13 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.]] | years4 = 2015—2017 | caps4 = 13 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | years5 = 2016—2017 | caps5 = 52 | goals5 = 17 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | years6 = 2017—2021 | caps6 = 106 | goals6 = 46 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears2 = 2012—2014 | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals2 = 7 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalyears3 = 2021 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | clubs7 = {{flaga|Meksika}} [[Tigres UANL]] | years7 = 2021—2023 | caps7 = 38 | goals7 = 8 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | years8 = 2023—2025 | caps8 = 70 | goals8 = 13 | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalyears4 = 2017— | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals4 = 2 | years9 = 2025— | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | caps9 = 36 | goals9 = 14 | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} }} '''Florians Tovēns''' ({{val|fr|Florian Thauvin}}; dzimis {{dat|1993|1|26}}) ir [[Francija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Tovēns spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[RC Lens|Lens]]''. == Sasniegumi == '''Bastia''' * [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]: 2011—12 '''Tigres UANL''' * [[Liga MX]]: Clausura 2023 '''Lens''' * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2025—26 * [[Trophée des Champions]]: 2026 '''Francija''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2013 * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Tovēns, Florians}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:SC Bastia spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Tigres UANL spēlētāji]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 1awiqq8a9y5qxgpzpql7jt2ew509a9k 0 399991 4521645 4255793 2026-09-13T13:51:36Z Bendžamins 76862 4521645 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Benžamēns Stambuli | image = [[Attēls:2018-08-17 1. FC Schweinfurt 05 vs. FC Schalke 04 (DFB-Pokal) by Sandro Halank–516.jpg|220px]] | caption = Stambuli 2018. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|8|13}} | birth_place = {{vieta|Francija|Marseļa}} | height = 180 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | currentclub = | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Monpeljē HSC]] | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | years1 = 2010—2014 | caps1 = 112 | goals1 = 3 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.]] | years2 = 2014—2015 | caps2 = 12 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | years3 = 2015—2016 | caps3 = 27 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]] | years4 = 2016—2021 | caps4 = 105 | goals4 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalcaps1 = 14 | nationalgoals1 = 0 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]] | years5 = 2021—2024 | caps5 = 82 | goals5 = 4 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]] | years6 = 2024 | caps6 = 7 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | years7 = 2024—2026 | caps7 = 45 | goals7 = 1 }} '''Benžamēns Stambuli''' (dzimis {{dat|1990|8|13}}) ir [[Francija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]. == Sasniegumi == '''Montpellier''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: 2011—12 '''Paris Saint-Germain''' * Francijas 1. līga: [[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015—16]] * [[Coupe de France]]: 2015—16 * [[Coupe de la Ligue]]: 2015—16 * [[Trophée des Champions]]: 2015, 2016 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Stamboulī, Bendžamins}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bušdironā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Montpellier HSC spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] pukrug4wf4ubkz14la14fyermhvqzqy 0 400074 4521664 4255794 2026-09-13T14:10:33Z Bendžamins 76862 pievienoju [[Kategorija:Lejasreinā dzimušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4521664 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Morgans Šneiderlins | image = Cskamu 50.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|11|8}} | birth_place = {{vieta|Francija|Strasbūra}} | height = 185 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | currentclub = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Strasbūras "Racing"]] B | years1 = 2005—2008 | caps1 = 37 | goals1 = 5 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Strasbūras "Racing"]] | years2 = 2006—2008 | caps2 = 5 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC]] | years3 = 2008—2015 | caps3 = 231 | goals3 = 14 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC]] | years4 = 2015—2017 | caps4 = 32 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.]] | years5 = 2017—2020 | caps5 = 73 | goals5 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalyears1 = 2004—2006 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalyears2 = 2006—2008 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears3 = 2009—2010 | nationalcaps3 = 12 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalyears4 = 2014—2015 | nationalcaps4 = 15 | nationalgoals4 = 0 | caps6 = 48 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | goals6 = 0 | years6 = 2020—2023 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Austrālija}} [[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]] | years7 = 2023 | caps7 = 12 | goals7 = 2 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]] | years8 = 2023 | caps8 = 0 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]] | years9 = 2023—2024 | caps9 = 9 | goals9 = 1 | totalcaps = 447 | totalgoals = 24 }} '''Morgans Šneiderlins''' (dzimis {{dat|1989|11|8}}) ir [[Francija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[FA kauss]]: 2015—16 * [[FA Community Shield]]: 2016 '''Nice''' * [[Francijas kauss futbolā]] finālists:2021—22<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/61366648|title=Nice 0-1 Nantes: Ludovic Blas penalty wins French Cup for Nantes|date=2022. gada 7. maijs|via=www.bbc.com}}</ref> '''Francija''' * [[UEFA Eiropas čempionāts]] finālists: 2016<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/match/2017907--portugal-vs-france/|title=History: Portugal 1-0 France &#124; UEFA EURO 2016 Final|website=UEFA.com}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Southampton FC|''Southampton'']] sezonas labākais spēlētājs: 2012—13 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Šneiderlins, Morgans}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:Konyaspor spēlētāji]] [[Kategorija:Lejasreinā dzimušie]] 2ofq2r70x7qz0nibfvi05n8y090g3dw 0 400686 4521631 4254025 2026-09-13T13:26:37Z Bendžamins 76862 4521631 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Mamadu Saho | image = Mamadou Sakho 2014.jpg | caption = Saho 2014. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|2|13}} | birth_place = {{vieta|Francija|Parīze}} | height = 187 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2007—2013 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps1 = 151 | goals1 = 7 | years2 = 2013—2017 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC]] | caps2 = 56 | goals2 = 2 | years3 = 2017 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.]] | caps3 = 8 | goals3 = 0 | years4 = 2017—2021 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.]] | caps4 = 64 | goals4 = 1 | nationalyears1 = 2005—2007 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps1 = 12 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2007—2009 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2008—2010 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps3 = 15 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2010—2018 | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalcaps4 = 29 | nationalgoals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Montpellier HSC|Montpellier]] | years5 = 2021—2023 | caps5 = 45 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Torpedo Kutaisi|Torpedo Kutaisi]] | years6 = 2024—2025 | caps6 = 17 | goals6 = 0 | totalcaps = 341 | totalgoals = 11 }} '''Mamadu Saho''' (dzimis {{dat|1990|2|13}}) ir [[Francija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: 2012—13 * [[Coupe de France]]: 2009—10 * [[Coupe de la Ligue]]: 2007—08 * [[Trophée des Champions]]: 2013 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] gada labākais jaunais spēlētājs: 2010—11 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Saho, Mamadu}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Montpellier HSC spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Dopinga lietas futbolā]] pfi0g378vkboze5k3opqrj8ohffw7dv 0 400926 4521628 3375863 2026-09-13T13:13:56Z Bendžamins 76862 4521628 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Stefāns Rifjē | image = Stéphane_Ruffier_(03-08-2011).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|9|27}} | birth_place = {{vieta|Francija|Atlantijas Pireneji}} | height = 187 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2005-2011 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC]] | caps1 = 113 | goals1 = 0 | years2 = 2005—2006 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Aviron Bayonnais FC]] | caps2 = 38 | goals2 = 0 | years3 = 2011—2021 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne]] | caps3 = 315 | goals3 = 0 | nationalyears1 = 2007-2008 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2010-2015 | nationalteam2 = {{fb|FRA}} | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = | ntupdate = | totalcaps = 466 | totalgoals = 0 }} '''Stefāns Rifjē''' (dzimis {{dat|1986|9|27}}) ir bijušais [[Francija]]s [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]. Bijis Francijas klubu ''[[AS Monaco]]'' un ''[[AS Saint-Étienne]]'' kapteinis. Savas karjeras laikā aizvadījis 428 spēles [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgā]]. [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] sastāvā aizvadījis 3 spēles. Piedalījies [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Saint-Étienne''' * [[Coupe de la Ligue]]: 2012—13 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Rifjē, Stefāns}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Atlantijas Pirenejos dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] 1srfu5grjag192n2tqbw4qdtzy2m3rv 0 404543 4521663 4521504 2026-09-13T14:09:11Z Egilus 27634 4521663 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Reinis Uzulnieks | vārds_orģ = | attēls = Reinis Uzulnieks - 2025.jpg | att_izm = | apraksts = Reinis Uzulnieks 2025. gadā <!------ Personas dati ------>| amats = [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|3|6|N}} | term_beigas = {{dat|2026|9|13|N}} | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Uldis Augulis]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(2012—2026)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmijā]] * [[Biznesa augstskola "Turība"|BA Turība]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Reinis Uzulnieks''' (dzimis {{dat|1986|7|28}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]], valsts pārvaldes darbinieks un [[politiķis]]. Pārstāvējis [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Bijis [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] un [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. == Biogrāfija == Dzimis 1986. gadā Talsos. Mācījās [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]]. Skolas laikā aktīvi nodarbojies ar sportu. Startējot skolas [[Basketbols|basketbola]] komandā, 2001. gadā ieguva zelta medaļu vidusskolas grupā, bet 2000. gadā kļuva par [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s čempionu, pārstāvot [[Talsu sporta skola|Talsu sporta skolu]]. Arī turpmākajos gados guvis godalgotas vietas valsts mēroga sacensībās futbolā, volejbolā, florbolā, badmintonā u.c. sporta veidos. Studēja [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]] (absolvēja 2009. gadā) un [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] (absolvēja 2012. gadā). Bijis [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] Uzņēmēju padomes<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|title=Ķekavas novada uzņēmēju padomei jauna Valde - Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|work=Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|access-date=2018-08-22|date=2018-04-10|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180822114439/http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|archivedate=2018-08-22}}</ref> loceklis. === Politiķa karjera === 2012. gadā iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] (LZS). Vairākus gadus vadīja LZS Jaunatnes nodaļu, divas reizes ievēlēts LZS valdē. 2014. gadā R. Uzulnieks nesekmīgi kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2015. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]], bet 2016. gadā — par [[Satiksmes ministrija|Satiksmes ministra]] [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] padomnieku ceļu infrastruktūras<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti|title=Talsi - Talsu novadā – jau divi elektromobiļu ātrās uzlādes punkti|website=www.talsi.lv|access-date=2018-08-22|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti}}</ref> un [[Pašvaldība|pašvaldību]] jautājumos. 2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības. Pēc tam kandidēja, bet netika ievēlēts arī Ķekavas novada domes vēlēšanās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros, kur pārstāvēja LZS sarakstu, un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2023. gadā R. Uzulnieks vēlreiz kļuva par Labklājības ministrijas parlamentāro seketāru. 2024. gadā atkal kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, bet netika ievēlēts. Strādājot Labklājības ministrijā, sekmēja un virzīja Brīvprātīgā darba likuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija|title=LJP piedalās paneļdiskusijā "Aktualitātes brīvprātīgā darba likumā Latvijā" {{!}} LJP|website=ljp.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija}}</ref> pieņemšanu Saeimā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607015551/https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1}}</ref> 2016. gadā. Pirms nominācijas uz ministra posteni [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] R. Uzulnieks bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Būdams kā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienība]]s (ES) Padomē pārstāvis [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV) piedalījās [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās Asamblejas]] Prezidenta organizētajās augsta līmeņa tematiskajās debatēs par dzimumu līdztiesības veicināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015|title=Mārīte Seile vadīs Latvijas delegāciju Ņujorkā notiekošajā ikgadējā ANO Sieviešu statusa komisijas sesijā - LV portāls|access-date=2018-08-22|last=lvportals.lv|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607170218/https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015}}</ref> 2025. gada 6. martā R. Uzulnieku apstiprināja [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministra]] amatā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120063754/ministru-amatos-stajas-uzulnieks-melbarde-un-svinka Ministru amatos stājas Uzulnieks, Melbārde un Švinka]</ref> Kā savas prioritātes viņš nosauca drošību, demogrāfijas jautājumus, atbalstu ģimenēm ar bērniem<ref>{{Atsauce|title=Intervija ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS) - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay|date=2025-03-11|accessdate=2025-03-17|language=lv|archivedate=2025-03-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250311194545/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay}}</ref>, arī nodarbinātību. 2026. gada 28. maijā, kad Saeima apstirpināja [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdību]], R. Uzulnieks tajā saglabāja labklājības ministra amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> 2026. gada 13. septembrī Zaļo un zemnieku savienības valde ārkārtas sēdē nolēma atsaukt Uzulnieku no labklājības ministra amata un izslēgt no partijas, jo viņu pieķēra reibumā pie stūres.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == R. Uzulnieks ir precējies, viņa sieva Fatima Cgojeva-Uzulniece ir ārste-endokrinoloģe. Ģimenē aug trīs dēli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/pg/uzulnieksreinis Reinis Uzulnieks — Facebook] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Uldis Augulis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2025|03|6|N}} — {{dat|2026|09|13|N}} | pēc = ''vakants'' }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Uzulnieks, Reinis}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] 9rp0eqtlxo2kepeo1lrzq63xbhlsmin 4521829 4521663 2026-09-13T18:37:53Z Biafra 13794 pap. 4521829 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Reinis Uzulnieks | vārds_orģ = | attēls = Reinis Uzulnieks - 2025.jpg | att_izm = | apraksts = Reinis Uzulnieks 2025. gadā <!------ Personas dati ------>| amats = [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|3|6|N}} | term_beigas = {{dat|2026|9|13|N}} | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Uldis Augulis]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(2012—2026)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmijā]] * [[Biznesa augstskola "Turība"|BA Turība]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Reinis Uzulnieks''' (dzimis {{dat|1986|7|28}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]], valsts pārvaldes darbinieks un [[politiķis]]. Pārstāvējis [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Bijis [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] un [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. == Biogrāfija == Dzimis 1986. gadā Talsos. Mācījās [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]]. Skolas laikā aktīvi nodarbojies ar sportu. Startējot skolas [[Basketbols|basketbola]] komandā, 2001. gadā ieguva zelta medaļu vidusskolas grupā, bet 2000. gadā kļuva par [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s čempionu, pārstāvot [[Talsu sporta skola|Talsu sporta skolu]]. Arī turpmākajos gados guvis godalgotas vietas valsts mēroga sacensībās futbolā, volejbolā, florbolā, badmintonā u.c. sporta veidos. Studēja [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]] (absolvēja 2009. gadā) un [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] (absolvēja 2012. gadā). Bijis [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] Uzņēmēju padomes<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|title=Ķekavas novada uzņēmēju padomei jauna Valde - Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|work=Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|access-date=2018-08-22|date=2018-04-10|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180822114439/http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|archivedate=2018-08-22}}</ref> loceklis. === Politiķa karjera === 2012. gadā iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] (LZS). Vairākus gadus vadīja LZS Jaunatnes nodaļu, divas reizes ievēlēts LZS valdē. 2014. gadā R. Uzulnieks nesekmīgi kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2015. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]], bet 2016. gadā — par [[Satiksmes ministrija|Satiksmes ministra]] [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] padomnieku ceļu infrastruktūras<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti|title=Talsi - Talsu novadā – jau divi elektromobiļu ātrās uzlādes punkti|website=www.talsi.lv|access-date=2018-08-22|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti}}</ref> un [[Pašvaldība|pašvaldību]] jautājumos. 2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības. Pēc tam kandidēja, bet netika ievēlēts arī Ķekavas novada domes vēlēšanās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros, kur pārstāvēja LZS sarakstu, un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2023. gadā R. Uzulnieks vēlreiz kļuva par Labklājības ministrijas parlamentāro seketāru. 2024. gadā atkal kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, bet netika ievēlēts. Strādājot Labklājības ministrijā, sekmēja un virzīja Brīvprātīgā darba likuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija|title=LJP piedalās paneļdiskusijā "Aktualitātes brīvprātīgā darba likumā Latvijā" {{!}} LJP|website=ljp.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija}}</ref> pieņemšanu Saeimā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607015551/https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1}}</ref> 2016. gadā. Pirms nominācijas uz ministra posteni [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] R. Uzulnieks bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Būdams kā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienība]]s (ES) Padomē pārstāvis [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV) piedalījās [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās Asamblejas]] Prezidenta organizētajās augsta līmeņa tematiskajās debatēs par dzimumu līdztiesības veicināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015|title=Mārīte Seile vadīs Latvijas delegāciju Ņujorkā notiekošajā ikgadējā ANO Sieviešu statusa komisijas sesijā - LV portāls|access-date=2018-08-22|last=lvportals.lv|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607170218/https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015}}</ref> 2025. gada 6. martā R. Uzulnieku apstiprināja [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministra]] amatā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120063754/ministru-amatos-stajas-uzulnieks-melbarde-un-svinka Ministru amatos stājas Uzulnieks, Melbārde un Švinka]</ref> Kā savas prioritātes viņš nosauca drošību, demogrāfijas jautājumus, atbalstu ģimenēm ar bērniem<ref>{{Atsauce|title=Intervija ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS) - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay|date=2025-03-11|accessdate=2025-03-17|language=lv|archivedate=2025-03-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250311194545/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay}}</ref>, arī nodarbinātību. 2026. gada 28. maijā, kad Saeima apstirpināja [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdību]], R. Uzulnieks tajā saglabāja labklājības ministra amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti — Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> 2026. gada 13. septembrī Zaļo un Zemnieku savienības valde ārkārtas sēdē nolēma atsaukt R. Uzulnieku no labklājības ministra amata un izslēgt no partijas, jo viņu pieķēra pie stūres alkohola reibumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> Vienlaikus [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] paziņoja, ka atbrīvo ministru no amata. == Privātā dzīve == R. Uzulnieks ir precējies, viņa sieva Fatima Cgojeva-Uzulniece ir ārste-endokrinoloģe. Ģimenē aug trīs dēli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/pg/uzulnieksreinis Reinis Uzulnieks — Facebook] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Uldis Augulis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2025|03|6|N}} — {{dat|2026|09|13|N}} | pēc = ''vakants'' }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Uzulnieks, Reinis}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] ilksrhytsfjzq37mai4kl0vusouvcfc 0 408657 4521865 4239240 2026-09-13T19:12:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521865 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jūlija Švaigere | vārds_orig = ''יוליה שוויגר'' | attēls = Yuliya Shvayger 2013.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Jūlija Švaigere 2013. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1994 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Vinnica|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{UKR}} <br/> {{ISR}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Jūlija Švaigere''' ({{val|he|יוליה שוויגר}}; dzimusi {{dat|1994|10|2}} [[Vinnica|Vinnicā]]) ir [[Ukraina|Ukrainā]] dzimusi [[Izraēla]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2017). == Biogrāfija == 2008. gada martā [[Odesa|Odesā]] uzvarējusi Ukrainas meiteņu šaha čempionātā U16 vecuma grupā, bet 2010. gada februārī [[Kijiva|Kijivā]] atkārtojusi šo panākumu Ukrainas meiteņu šaha čempionātā U18 vecuma grupā. Kopš 2012. gada šaha turnīros pārstāv Izraēlu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2012 |title=FIDE: Player transfers in 2012 |access-date={{dat|2018|10|11||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181022232538/https://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2012 }}</ref> [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|2016. gada Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]] ieņēmusi 11. vietu un izcīnījusi tiesības piedalīties 2018. gada Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas.<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=87486 European Individual Championship (Women) (2016)]</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Monika Socko|Monikai Socko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> Pārstāvējusi Izraēlas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 4 reizes (2012-2018);<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpbase.org/playersw/6g8kyyqg.html |title=OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Yuliya Shvayger |access-date={{dat|2018|10|11||bez}} |archive-date={{dat|2018|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180708075320/http://www.olimpbase.org/playersw/6g8kyyqg.html }}</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2 reizes (2013, 2017).<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/6g8kyyqg.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Yuliya Shvayger]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2013. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2017. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=14100126&title=WGM&pb=44 |title=1st quarter Presidential Board Meeting 2016, 27-30 March, Moscow, Russia |access-date={{dat|2018|10|11||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160424044131/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=14100126&title=WGM&pb=44 }}</ref> Tajā pašā 2017. gadā viņai piešķirts arī vīriešu starptautiskā meistara (IM) nosaukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=14100126&title=IM&pb=50 |title=88th FIDE Congress 2017, 7-15 October, Goynuk, Antalya, Turkey |access-date={{dat|2018|10|11||bez}} |archive-date={{dat|2018|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180708075601/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=14100126&title=IM&pb=50 }}</ref> == Personīgā dzīve == 2014. gada oktobrī apprecējusies ar [[Rīga|Rīgā]] dzimušo šaha lielmeistaru [[Arkādijs Naidičs|Arkādiju Naidiču]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=McGourty|first=Colin|title=Naiditsch: "I’m not afraid of anybody"|url=https://chess24.com/en/read/news/naiditsch-i-m-not-afraid-of-anybody|language=en|website=chess24.com|date=2015-08-12}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 14100126 | chessgames = 117989 | 365chess = Yuliya_Shvayger }} {{DEFAULTSORT:Švaigere, Jūlija}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vinnicā dzimušie]] [[Kategorija:Izraēlas šahisti]] [[Kategorija:Ukrainas šahisti]] qqi0sli6qws7el284u1hwrw3jrippor 0 408976 4521699 4239189 2026-09-13T15:03:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521699 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jerisbele Miranda Ljanesa | vārds_orig = ''Yerisbel Miranda Llanes'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1987 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{CUB}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Jerisbele Miranda Ljanesa''' ({{val|es|Yerisbel Miranda Llanes}}; dzimusi 1987. gadā) ir [[Kuba]]s [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] (2011) [[Šahs|šahā]]. == Biogrāfija == 2017. gadā kopā ar [[Danica Vaskesa|Danicu Vaskesu]] un [[Marica Arribasa Robaina|Maricu Arribasu Robainu]] dalījusi pirmo vietu Pasaules sieviešu šaha čempiones nosaukuma izcīņas cikla Amerikas 2.3 zonas turnīrā un izcīnījusi tiesības piedalīties 2018. gada Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas.<ref>{{cite web|url=http://chess-results.com/tnr309686.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Zonal Femenino Zona 2.3 El Salvador 2017 Dedicado a Diputada Patty Valdivieso|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com|access-date={{dat|2018|10|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181011133740/http://chess-results.com/tnr309686.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30|archivedate={{dat|2018|10|11||bez}}}}</ref> 2017. gadā uzvarējusi Kubas sieviešu šaha čempionātā. 2018. gadā izcīnījusi otro vietu Panamerikas sieviešu šaha čempionātā (turnīrā uzvarējusi [[Dejsi Kori]]).<ref>{{cite web|url=http://chess-results.com/tnr299923.aspx?lan=1&art=4&flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - Campeonato Continental Femenino|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Nana Dzagnidze|Nanai Dzagnidzei]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2018. gadā [[Batumi]] pārstāvējusi Kubas komandu [[43. šaha olimpiāde|43. šaha olimpiādē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr368909.aspx?lan=1&art=20&fed=CUB&flag=30 |title=43rd Olympiad Batumi 2018 Women |access-date={{dat|2018|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181019060216/http://chess-results.com/tnr368909.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2018|10|19||bez}} }}</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2011. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu.<ref>{{cite web|url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=3507700&title=WIM&pb=31|title=FIDE Title Applications (GM, IM, WGM, WIM, IA, FA, IO)|first=|last=Administrator|website=ratings.fide.com|access-date={{dat|2018|10|15||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011133451/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=3507700&title=WIM&pb=31}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 3507700 | chessgames = 134319 | 365chess = Yerisbel_Miranda_Llanes }} {{DEFAULTSORT:Ljanesa, Jerisbele Miranda}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kubas šahisti]] tk7gst6wnhgmokkb85o5c0qo35oqlg8 0 409079 4521975 4239280 2026-09-13T22:49:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521975 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ketrīna Hardegena | vārds_orig = ''Kathryn Hardegen'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1983 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{AUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Ketrīna Hardegena''' ({{val|en|Kathryn Hardegen}}; dzimusi 1983. gadā) ir [[Austrālija]]s [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] meistare [[šahs|šahā]] (2017). == Biogrāfija == 2017. gadā [[Oklenda|Oklendā]] izcīnījusi otro vietu Pasaules sieviešu šaha čempiones nosaukuma izcīņas cikla Okeānijas 3.6 zonas turnīrā.<ref>{{cite web|url=http://ratings.fide.com/view_source.phtml?code=140206|title=FIDE Original Tournament Report|first=|last=Administrator|website=ratings.fide.com}}</ref> Pēc turnīra uzvarētājas atteikuma kļuvusi par vienīgo Okeānijas pārstāvi 2018. gada Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas.<ref>{{cite web|url=http://www.cawa.org.au/|title=Chess Association of Western Australia|first=Mike McGregor|last=(mike.mcgregor@cawa.org.au)|website=www.cawa.org.au}}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā zaudējusi [[Dzjui Veņdzjuņa]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugra2018.fide.com/pairings/ |title=Women’s World Championship 2018 |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181128122945/https://ugra2018.fide.com/pairings/ }}</ref> 2017. gadā kļuvusi par FIDE meistari sievietēm (WFM).<ref>{{cite web|url=http://ratings.fide.com/tournament_details.phtml?event=140206|title=2017 Oceania Zone 3.6 Zonal Womens Championship February 2017 New Zealand FIDE Chess Tournament details|first=|last=Administrator|website=ratings.fide.com|access-date={{dat|2018|10|16||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181012135035/http://ratings.fide.com/tournament_details.phtml?event=140206}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 3226778 | chesstempo = 363998 }} {{DEFAULTSORT:Hardegena, Ketrīna }} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas šahisti]] pqj4nkstr3chmvwg2r4ln8hyz5qht2i 0 411923 4522081 4514102 2026-09-14T07:59:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4522081 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Latvijas Arhitektūras muzejs | native_name = | image = Латвийский музей архитектуры-4.JPG | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = | map_size = | lat_dir = N|lat_deg = 56 |lat_min = 57 |lat_sec = 1.2 | lon_dir = E |lon_deg = 24 |lon_min = 6 |lon_sec = 15.6 | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1994. gada 28. jūlijā | dissolved = | location = [[Mazā Pils iela (Rīga)|Mazā Pils iela]] 19 <br />[[Rīga]], [[Latvija]] | type = arhitektūras muzejs | collection = aptuveni 15 000 vienību | visitors = | director = [[Ilze Martinsone]] | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = https://www.archmuseum.lv/ }} '''Latvijas Arhitektūras muzejs''' ir [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] struktūrvienība Rīgā un vienīgais muzejs Latvijā, kas apzina ar Latviju saistītu profesionālo arhitektu veikumu un veido Latvijas arhitektūras vēstures krājumu.<ref name="NKMPMuzejs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/arhitekturas-muzejs|title=Arhitektūras muzejs|website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|date=2023-06-29|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref><ref name="LMB">{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzeji.lv/index.php/lv/muzeji-latvija/museum/latvijas-arhitekturas-muzejs|title=Latvijas Arhitektūras muzejs|website=Latvijas Muzeju biedrība|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref> Muzejs dibināts 1994. gadā un atrodas [[Trīs brāļi|Trīs brāļu]] ēku kompleksā, Mazajā Pils ielā 19.<ref name="LAMVesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archmuseum.lv/lat/building.htm|title=Ēka un muzeja vēsture|website=Latvijas Arhitektūras muzejs|access-date=2026-08-28|language=lv|archive-date=2026-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20260828083306/http://www.archmuseum.lv/lat/building.htm}}</ref> Tā krājumā ir aptuveni 15 000 vienību; muzejam nav pastāvīgās ekspozīcijas, un tā izstāžu zālē notiek izstādes par arhitektūras vēsturi un mūsdienu procesiem.<ref name="LMB"/> == Vēsture == [[Attēls:3 Brueder.jpg|300px|thumb|left|"Trīs brāļi"]] Muzeja izveides priekšdarbi sākās 1992. gadā, kad Pieminekļu dokumentācijas centrā izveidoja Arhitektūras zīmējumu un rokrakstu sektoru. Tajā sistematizēja arhitekta Leona Plauciņa dāvināto arhitektu zīmējumu un biogrāfiju kolekciju un turpināja muzeja krājuma veidošanu.<ref name="LAMVesture"/> Muzeju dibināja ar Latvijas Republikas kultūras ministra 1994. gada 28. jūlija pavēli Nr. 100 kā toreizējās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas struktūrvienību. Par pirmo direktoru iecēla arhitektu [[Jānis Lejnieks|Jāni Lejnieku]].<ref name="LAMVesture"/> Muzeju oficiāli atklāja 1995. gada 19. aprīlī ar jaunizveidotā krājuma izstādi; atklāšanā piedalījās kultūras ministrs un Ministru prezidents.<ref name="LAMVesture"/> Muzejam nav pastāvīgas ekspozīcijas. Tā izstāžu zālē regulāri notiek izstādes par Latvijas arhitektūras vēsturi, pilsētplānošanu un mūsdienu arhitektūras procesiem; tajās izmanto gan muzeja krājuma materiālus, gan citu institūciju un autoru darbus.<ref name="LMB"/><ref name="LAMIzstades">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archmuseum.lv/lat/exhibitions.htm|title=Izstādes|website=Latvijas Arhitektūras muzejs|access-date=2026-08-28|language=lv|archive-date=2026-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20260828155225/http://www.archmuseum.lv/lat/exhibitions.htm}}</ref> Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā ir aptuveni 15 000 vienību<ref name="LMB"/> — ar Latviju saistītu arhitektu oriģināldarbi, tostarp zīmējumi, skices, rasējumi, akvareļi un maketi. Zinātniskajā arhīvā glabājas dokumenti, publikācijas, fotogrāfijas un rokraksti.<ref name="LMB"/> Vecākajā krājuma daļā pārstāvēti [[Kristofs Hāberlands]], [[Johans Daniels Felsko]], [[Jānis Baumanis (arhitekts)|Jānis Frīdrihs Baumanis]] un [[Vilhelms Bokslafs]]; muzejs glabā arī [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] manuskriptus un citus arhitektu personīgo arhīvu materiālus.<ref name="LAMKolekcijas">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archmuseum.lv/lat/collections.htm|title=Kolekcijas|website=Latvijas Arhitektūras muzejs|access-date=2026-08-28|language=lv|archive-date=2026-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20260828064641/http://www.archmuseum.lv/lat/collections.htm}}</ref> Krājums ir digitalizēts un pieejams sabiedrībai, savukārt speciālisti ar materiāliem var iepazīties pēc iepriekšējas pieteikšanās.<ref name="LMB"/><ref name="LAMKolekcijas"/> Trīs brāļu pagalmi tika apvienoti kompleksa restaurācijas laikā no 1955. līdz 1957. gadam. Pagalma sienās iemūrēti vēsturiski akmens portāli un Rīgas ģerbonis, bet apmeklētājiem tur apskatāmas arī būvdetaļas no zudušās Rīgas apbūves.<ref name="TrisBraliLNB">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/11831/|title=Vecrīga. "Trīs brāļi"|website=Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā bibliotēka "Zudusī Latvija"|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref><ref name="LMB"/> == Izstādes == Nepilns muzeja rīkoto izstāžu saraksts: * 1995. gads - Pāvils Dreimanis; Administrators un arhitekts; * 1996. gads - Astoņi latviešu funkcionālisma arhitekti; 1872.-1992; * 1997. gads - Rīgas jūras pasažieru osta un citi projekti; * 1998. gads - Norvēģijas koks; * 1999. gads - Laimonis Ēriks Tikmanis. Arhitektūra; * 2000. gads - Eižens Laube. 1901.-1912. gada nacionālais romantisms; * 2001. gads - Arhitektūra. Bērni. Identifikācija; * 2002. gads - Sentimentālas atmiņas; * 2003. gads - Perspektīvas; * 2004. gads - Liepājas koncertzāle. Starptautiskais projektu konkurss; * 2005. gads - UNESCO. Ungārijas Pasaules kultūras mantojums; * 2006. gads - Studentu darbu izstāde; * 2007. gads - Raimonds Slaidiņš. Arhitektūras ilustrators; * 2008. gads - Igaunijas vēstniecība. Konkurētspējīgi projekti 1938. un 2008. gadā; * 2009. gads - Jubilejas izstāde Rīga-700. Makss Šervinskis; * 2009. gads - „Sapņu rūpnīcas?”<ref name="LAMIzstades"/> * 2010. gads - Skaistums un funkcionalitāte. Arhitekts Fjodors Šehtels; * 2013. gads - Latvijas Mākslas akadēmijas nams.<ref name="LMA2013">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/arhitekturas-muzeja-atklaj-lma-namam-veltitu-izstadi.a65427/|title=Arhitektūras muzejā atklāj LMA namam veltītu izstādi|work=LSM.lv|date=2013-09-16|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref> * 2015. gads - Rīga. Pamatplāns;<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2018/06/izstade-riga-galvena-iela-latvijas-arhitekturas-muzeja/|title=Izstāde «Rīga. Galvenā iela» Latvijas Arhitektūras muzejā ← FOLD|website=FOLD|access-date=2018-11-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181122165216/http://www.fold.lv/2018/06/izstade-riga-galvena-iela-latvijas-arhitekturas-muzeja/|archivedate=2018-11-22}}</ref> * 2016. gads - Zilās Rīgas zaļie ķīļi;<ref name=":0" /> * 2017. gads - Pasažieri un krava. Satiksme un transports;<ref name=":0" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/ko-darit-ja-beidzas-degviela-14173867|title=Ko darīt, ja beidzas degviela|access-date=2018-11-06}}</ref> * 2018. gads - Rīga. Galvenā iela.<ref name=":0" /> * 2022. gads - izstāžu cikla „Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” noslēguma izstāde „No Lielrīgas līdz Pierīgai”.<ref name="RigaKurasNav">{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/kapec-dizains/riga-kuras-nav.-kartes-un-plani.-ieskats-izstazu-cikla-par-pilse.a166320/|title=„Rīga, kuras nav. Kartes un plāni.” Ieskats izstāžu ciklā par pilsētplānošanu|website=Latvijas Radio 3|date=2022-09-26|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref> * 2024. gads - „Divi ģēniji”, izstāde par Rīgas galvenajiem arhitektiem Edgaru Pučiņu un Gunāru Asari.<ref name="DiviGeniji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/14.08.2024-izstade-iepazit-un-izprast-divus-20-gadsimta-rigas-galvenos-arhitektus-pucinu-un-asari.a564904/|title=Izstādē iepazīt un izprast divus 20. gadsimta Rīgas galvenos arhitektus - Pučiņu un Asari|website=LSM.lv|date=2024-08-14|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref> * 2025. gads - „O.O. - 100! Arhitekts. Fantasts”, izstāde Oļģerta Ostenberga simtgadei.<ref name="Ostenbergs100">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/notikums/izstade-oo-100-arhitekts-fantasts|title=Izstāde „O.O. - 100! Arhitekts. Fantasts”|website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|date=2025-06-16|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref> * 2026. gads - „Birkerts - 20. gadsimta akcenti” un „Dirveiks. Rekonstrukcijas un hipotēzes”.<ref name="Birkerts2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/notikums/izstade-birkerts-20-gadsimta-akcenti-latvijas-arhitekturas-muzeja|title=Izstāde „Birkerts - 20. gadsimta akcenti” Latvijas Arhitektūras muzejā|website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|date=2026-02-12|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref><ref name="Dirveiks2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/notikums/izstade-dirveiks-rekonstrukcijas-un-hipotezes|title=Izstāde „Dirveiks. Rekonstrukcijas un hipotēzes”|website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|date=2026-05-18|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref> == Muzeja vadība == * Muzeja direktore — Ilze Martinsone * Galvenā krājuma glabātāja — Ināra Appena == Adrese == * [[Rīga]], [[Mazā Pils iela (Rīga)|Mazā Pils iela]] 19 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.archmuseum.lv/ Muzeja oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260828135303/http://www.archmuseum.lv/ |date={{dat|2026|08|28||bez}} }} {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Mākslas muzeji un galerijas Latvijā]] [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] 8pluzsoha2tt03ws4jidn1xtuwyd63t 10 413574 4521802 4521182 2026-09-13T18:01:05Z EdgarsBot 50781 upd 4521802 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-09-13 18:01:05{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 67 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- | {{page-multi|page=Halberštate|t|h|d}} || 2026-09-13 17:35:24 || 0 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Nesakārtots mašīntulkojums|due=15|due_date=28.09.2026}}</nowiki> || Nesakārtots mašīntulkojums || 15 (28.09.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> ozhbkaolev56qrp15hxczkwkzsqheuw 0 413971 4522039 4330589 2026-09-14T05:13:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4522039 wikitext text/x-wiki '''Kvantu ķīmija''' ir [[Ķīmija|ķīmijas]] nozare, kas [[Ķīmiskais savienojums|ķīmisko savienojumu]] uzbūvi un īpašības, reaģētspēju, kinētiku un [[Ķīmiskā reakcija|ķīmisko reakciju]] mehānismu apskata, pamatojoties uz [[kvantu mehānika|kvantu mehāniku]]. Kvantu ķīmijai ir šādas sadaļas: molekulu uzbūves kvantu teorija, ķīmisko saišu un starpmolekulāro mijiedarbību kvantu teorija, ķīmisko reakciju un reaģētspējas kvantu teorija u.c.<ref>Давтян О. К. Квантовая химия. "Высшая школа", 1962. 5. lpp.</ref> Kvantu ķīmija atrodas starp ķīmiju un [[Kvantu fizika|kvantu fiziku]] (kvantu mehāniku). Kvantu ķīmija aplūko vielu ķīmiskās un fizikālās īpašības atomārajā līmenī (atomu uzbūves un kvantu mehānisko mijiedarbību modeļos). Tā kā pētāmo procesu sarežģītība daudzos gadījumos neļauj atklātā veidā atrast procesu ķīmiskajās sistēmās aprakstošo vienādojumu atrisinājumus, pielieto tuvinātās aprēķina metodes. Kvantu ķīmija ir cieši saistīta ar ķīmiskajiem datoraprēķiniem. Šī aprēķinu disciplīna izmanto kvantu ķīmijas matemātiskās metodes, adaptētas speciālu datorprogrammu veidošanai, izmantojamu molekulāro īpašību, [[elektrons|elektronu]] atrašanās varbūtību amplitūdas aprēķinam un molekulārās uzvedības simulācijai. ==Vispārējs apraksts== Kvantu ķīmijas pamatuzdevums ir [[Šrēdingera vienādojums|Šrēdingera vienādojuma]] un tā relatīvistiskā varianta risināšana atomiem un molekulām. Šrēdingera vienādojums risinās analītiski tikai nedaudzām sistēmām. Piemēram, cieta rotatora (modelis, kurš apraksta lineāras molekulas ar konstantu starpkodolu attālumu; tādā modelī enerģijas līmeņi ir atkarīgi tikai no orbitālā kvantu skaitļa), [[harmoniskais oscilators|harmoniskā oscilatora]], vienelektrona sistēmas modeļiem. Reālas daudzatomu sistēmas satur mijiedarbojošos elektronu lielu daudzumu, bet tādām sistēmām nav šo vienādojumu analītiskā atrisinājuma. Tāpēc kvantu ķīmijā nākas meklēt tuvinātos atrisinājumus. Ar sistēmas sarežģītības pieaugumu ātri pieaug atrisinājumu meklēšanas sarežģītība, un aprēķina precizitātes prasību dēļ kvantu mehānisko aprēķinu iespējas stipri aprobežojas ar skaitļošanas tehnikas pašreizējo attīstību, kaut gan pēdējos divos gadu desmitos novērotas revolucionāras pārmaiņas datortehnikas attīstībā, kādēļ šī tehnika kļūst lētāka, ievērojami stimulē praktiskās kvantu ķīmijas attīstību. Šrēdingera vienādojuma atrisinājums (kā [[viļņu funkcija|viļņu funkcijas]] veids) bieži tiek veidots, pamatojoties uz Hartri—Foka—Rutāna vienādojumu ar iterāciju metodi (SCF — ''self consistent field''). Tuvinājumi, kurus izmanto kvantu ķīmijā: # Borna—Openheimera (adiabātiskais) tuvinājums: elektronu kustība un kodolu kustība ir atdalītas (kodoli kustas tik lēni, ka elektronu kustības aprēķinā kodolus var pieņemt par nekustīgiem objektiem). Sakarā ar šo tuvinājumu, eksistē t.s. Jana Tellera efekts. Dotais tuvinājums ļauj uzrakstīt sistēmas viļņu funkciju kā kodolu viļņu funkcijas un elektronu viļņu funkcijas reizinājumu. # Vienelektrona tuvinājums jeb Hartri tuvinājums: tiek uzskatīts, ka elektrona kustība nav atkarīga no citu sistēmas elektronu kustības. Sakarā ar to, vienādojumos, kurus izmanto kvantu ķīmijā, tiek ienestas korekcijas uz elektronu savstarpējo atgrūšanos. Tas ļauj elektronu viļņu funkciju uzrakstīt atsevišķu elektronu viļņu funkciju summas veidā. # [[Molekulārā orbitāle]] kā atomu orbitāļu lineārā kombinācija: dotajā pieejā molekulas viļņu [[funkcija]] ir atomu orbitāļu summa ar koeficientiem: <math>\psi (r)=c_1\psi_1+c_2\psi_2+...+c_n\psi_n</math>, kur <math>\psi (r)</math> — viļņu funkcija (precīzāk — tās elektronu daļa), <br /><math>\psi_1</math> — atoma orbitāles viļņu funkcija (iegūst, risinot Šrēdingera vienādojumu ūdeņraža atomam; precīzi zinām). <br />Uzdevums tiek risināts, meklējot koeficientus. Ievērojot visus tā saucamās ''Ab initio'' metodes integrāļus, aprēķinu daudzums pieaug proporcionāli elektronu daudzumam 6.-8. pakāpē, pusempīriskajās metodēs — 4.-5. pakāpē. Risinot iegūstamā viļņu funkcija apraksta sistēmas kvantu stāvokli. Viļņu funkcijas moduļa kvadrāts raksturo [[Varbūtību blīvuma funkcija|varbūtības sadalījuma blīvumu]] novērot sistēmu [[konfigurāciju telpa|konfigurāciju telpas]] dotajā punktā. Doto interpretāciju piedāvāja [[Makss Borns]], kam par fundamentāliem pētījumiem kvantu ķīmijas jonā, īpaši par viļņu funkcijas statistisko (varbūtisko) interpretāciju, bija piešķirta 1954. gadā [[Nobela prēmija fizikā]]. ==Atoma uzbūve== [[Attēls:Hydrogen atom radial function.svg|thumb|1. att. Ūdeņraža atoma radiālā funkcija]] Atoms (no sengrieķu vārda "nedalāms") ir [[ķīmiskais elements|ķīmiskā elementa]] vismazākā daļa, kura ir tā īpašību nesējs<ref>Атом — raksts no enciklopēdijas Большая Советская Энциклопедия</ref>. Atoms sastāv no [[atoma kodols|atoma kodola]] un elektroniem. Pie tam elementa kārtas numurs (Z) atbilst protonu skaitam atoma kodolā, nosaka atoma kodola (tas nes gandrīz visu atoma masu: vairāk par 99,9%) summāro elektrisko lādiņu (Ze), kā arī neitronu skaitu neitrālajā atomā, kuri nosaka tā izmēru<ref>Atom//IUPAC Gold Book</ref>. Elektroni veido atoma [[elektronapvalks|elektronapvalku]]. Elektronu apvalka aizpildīšana pakļaujas [[Pauli princips|Pauli principam]] — atomā nevar būt divu elektronu, kuriem būtu vienāds visu četru [[kvantu skaitļi|kvantu skaitļu]] komplekts. Elektronu čaulu līmeņu kapacitāte, attālinoties no kodola, palielinās: 2 (n = 1), 8 (n = 2), 18 (n = 3), 32 (n = 4) utt. Elektronapvalka slāņus ar galveno kvantu skaitli n = 1, 2, 3, 4... apzīmē attiecīgi ar burtiem K, L, M, N... Elektronu čaulas apakšslāņa aizpildīšanas kārtība pakļaujas [[Hunda likums|Hunda likumam]]: dotā apakšslāņa elektronu summārajam spina skaitlim jābūt maksimālam. Elektronu sadalījumu atomā sauc par elektronu konfigurāciju. [[Elektronu konfigurācija|Elektronu konfigurāciju]] apzīmē ar pakāpes rādītājiem: tie rāda elektronu skaitu elektronu čaulā 1s, 2s, 2p utt. Burti s, p, d, f simbolizē orbitālā kvantu skaitļa secīgas vērtības (0, 1, 2, 3)<ref>Справочник химика. "Госхимиздат", 1962. 321.-324. lpp.</ref>. Saskaņā ar kvantu mehānikas priekšstatiem, atomiem nav noteiktu robežu, bet varbūtība atrast elektronu, saistītu ar doto kodolu, attālumā r no kodola ātri samazinās, palielinoties r. Tāpēc atomam var piedēvēt nosacītu izmēru<ref>И.Л.Кнунянц ( red. ). Химический энциклопедический словарь. "Сов. энциклопедия", 1983. 59. lpp.</ref>. Elektrona atrašanās varbūtības sadalījuma radiālajai funkcijai ir maksimums attēla (1. att.) punktā <math>a_0</math>. Šis elektrona varbūtīgākais rādiuss sakrīt ar [[Bora rādiuss|Bora rādiusu]]. Vairāk izplūdušais varbūtības blīvuma mākonis, kuru iegūst kvantu mehāniskajā apskatā, ievērojami atšķiras no [[Bora atoma modelis|Bora atoma modeļa]] un saskan ar [[Heizenberga nenoteiktības princips|Heizenberga nenoteiktības principu]]<ref>Даниэльс Ф., Олберти Р. Физическая химия. «Мир», 1978. 387. lpp.</ref>. Izolēta atoma efektīvo izmēru labākais apraksts ir teorētiskais aprēķinātais ārējo elektronu stāvoklis. Šo atoma rādiusu sauc par orbitālo rādiusu<ref>Ахметов Н.С. Неорганическая химия. 2. izdevums, pārstrādātais un papildinātais, «Высшая школа», 1975. 35.-38. lpp.</ref>. Atkarībā no elementa kārtas numura, ir novērojams periodiskums atomu orbitālo rādiusu skaitlisko vērtību izmaiņā. Atoma elektronapvalka izmērs vairāk kā 10000 reizes pārsniedz kodola izmēru. Atoma kodols sastāv no [[protons|protoniem]] un [[neitrons|neitroniem]]. Ja protonu skaits kodolā sakrīt ar elektronu skaitu, tad atoms ir elektriski neitrāls. Pretējā gadījumā tam ir pozitīvs vai negatīvs lādiņš, un šo atomu sauc par [[jons|jonu]]. Atomus klasificē pēc protonu un neitronu skaita kodolā: protonu skaits nosaka atoma piederību ķīmiskajam elementam, neitronu skaits – šī elementa [[izotops|izotopam]]. ==Ķīmiskās saites veidošanās un molekulu, kā arī cietvielu, uzbūve== Vienīgā molekulārā sistēma, kurai Šrēdingera vienādojumu var precīzi atrisināt, ir [[molekulārais ūdeņraža jons]] <chem>H2+</chem>, kur vienīgais elektrons kustas divu kodolu (protonu) laukā. [[ķīmiskā saite|Ķīmiskās saites]] garums molekulārajā ūdeņraža jonā <chem>H2+</chem> ir 1,06 Å. Ķīmiskās saites [[enerģija]] molekulārajā ūdeņraža jonā <chem>H2+</chem> ir 61 kcal/mol. Vienelektrona ķīmiskās saites elektrona pievilkšanās abiem kodoliem enerģija kompensē protonu atgrūšanās enerģiju, kura attālumā 1,06 Å ir 314 kcal/mol. <br /><chem>H + H+ -> H2+ + 61 kcal/mol</chem><ref>Шусторович Е.М. Химическая связь. Сущность и проблемы. Maskava, «Наука», 1973. 57.-67. lpp.</ref> <br />Tā kā Šrēdingera vienādojuma precīzais atrisinājums molekulārajām sistēmām, kuras satur vairāk kā vienu elektronu, nav zināms, parādījās ķīmiskās saites tuvinātās teorijas. Pirmkārt, [[valences saišu teorija]], Haitlera un Londona 1927. gadā radīta un Sleitera un Polinga attīstīta. Izstrādātas atomu [[orbitāle|orbitāļu]] [[hibridizācijas teorija]], sigma- un pī- saišu koncepcija. Otrkārt, [[molekulāro orbitāļu teorija]], kura ir parādījusies 20. gadsimta 20. gadu beigās Leonarda—Džonsa, Malikena un Hunda darbos. Treškārt, [[kristāliskā lauka teorija]], kuras pamati bija ielikti Bētes fundamentālajos darbos, un pēc tam van Fleka attīstīta. Šī teorija ieguva daudzveidīgus ķīmiskus pielietojumus ligandu lauka teorijas veidā jau 50-jos gados, pateicoties Orgela, Jorgensena un Baļhauzena darbiem. Ceturtkārt, [[blīvuma funkcionāļa teorija]], balstīta uz Tomasa—Fermi 1927. gada klasisko modeli, Valtera Kona attīstīta. Teorija ir piemērota daudzu metālu Fermi virsmu aprēķiniem [[cietvielu fizika|cietvielu fizikā]]. Sarežģījumi parādās neitrālu atomu un molekulu dispersās mijiedarbības aprēķinā, un padara teoriju par mazderīgu sistēmām, kurās dispersijas spēki ir pārsvarā, piemēram, organiskajos savienojumos. 1958. g. teorētiskās [[Organiskā ķīmija|organiskās ķīmijas]] A. Kekulē piemiņas simpozijā Polings ir prezentējis izliektas ķīmiskās saites teoriju. Divkāršā un trīskāršā ķīmiskā saite tika apskatītas kā divu vai trīs izliekto vienkāršo saišu kombinācija<ref>Freidlina ( red. ). Полинг Л. Кекуле и химическая связь ( grāmata "Теоретическая органическая химия" ). "Издательство иностранной литературы", 1963. 7.-16. lpp.</ref>. Elektronu vienādattālināta stāvokļa kārtula tieši seko no [[Kulona likums|Kulona likuma]]: elektroni tiecas atrasties maksimāli attālināti viens no otra. Piemēram, <chem>BeH2</chem> tipa molekulām ir strikti lineāras konfigurācijas. Periodiskās tabulas III grupas atomi veido <chem>BF3</chem> tipa trigonālas molekulas. IV grupas atomi veido <chem>CH4</chem> tipa tetraedriskas molekulas. V un VI grupas atomu veidotām molekulām ir attiecīgi trigonālas bipiramīdas un oktaedra ģeometrija<ref>Гиллеспи Р. Геометрия молекул. "Мир", 1975.</ref>. ==Atomu, molekulu un cietvielu fizikālās, tai skaitā spektrālās, īpašības== ===Atomu spektri=== Atomu enerģijas kvantēšanās izpaužas to absorbcijas un izstarošanas ( jeb emisijas ) spektros. Atomu spektri ir diskrēti (2. att.). [[Attēls:Emission spectrum-Fe.png|thumb|700px|2. att. Dzelzs emisijas spektrs]] Līniju parādīšanos spektrā nosaka tas, ka atomu ierosmē elektroni, absorbējot enerģijas porciju, pāriet augstākā enerģijas līmenī. Elektronu pārejā zemākā enerģijas līmenī notiek enerģijas kvantu izdalīšanās (3. att.). [[Attēls:Bohr atom model.svg|thumb|3. att. Bora atoma modelis]] Ūdeņraža atomam ir vienkāršākais spektrs, kura līnijas veido sērijas; līniju pozīciju apraksta formula <math>v=R(1/n_1^2-1/n_2^2)</math>, kur <br /><math>v</math> ir līnijas viļņa skaitlis, <br /><math>R</math> ir Ridberga konstante, <br /><math>n</math> ir veselie skaitļi, pie kam <math>n_2>n_1</math>. <br />Analoģiskas sērijas novēro ūdeņražveidīgo jonu ( piemēram, <chem>He+</chem>, <chem>Li^2+</chem> ) spektros. Ar elektronu skaita palielināšanos atomu spektri kļūst sarežģītāki un likumsakarības līniju izvietojumā kļūst mazāk izteiktas. {| class="wikitable" |- ! [[Ūdeņraža spektrālās sērijas]] ! Pāreja uz kvantu līmeni <math>n_1</math> ! Spektra apgabals |- | [[Laimana sērija]] | 1 | ultravioletais |- | [[Balmera sērija]] | 2 | redzamā gaisma |- | Pašēna sērija | 3 | infrasarkanais |- | Breketa sērija | 4 | tālais infrasarkanais |- | Pfunda sērija | 5 | – |- | Hempfri sērija | 6 | – |} ===Atomu un molekulu polarizējamība=== [[Attēls:Polyarizciya.png|thumb|4. att. Ūdeņraža atoma deformācijas polarizācija protona elektriskajā laukā]] Intensitātes <math>E</math> ārējais elektriskais lauks, uzlikts mijiedarbojušos kodolu un elektronu ( atomu, jonu, molekulu ) sistēmai, deformē to, izsaucot dipola momentu μ<math>=\alpha_eE</math>, kur koeficients <math>\alpha_e</math> ir elektronu polarizējamības kvantitatīvs mērs (tam ir tilpuma dimensija un to sauc par elektronu polarizējamību). 4. attēlā ir ūdeņraža atoma deformācijas polarizācija ( elekronapvalka nobīde ) protona eelektriskā lauka iedarbībā. Kad ārējais elektriskais lauks ir noņemts, dipola moments pazūd. Ūdeņraža atoma un protona mijiedarbības gadījumā veidojas ūdeņraža molekulārais jons ar vienkāršāko vienelektrona ķīmisko saiti: <chem>H + H+ -> H2+ + 61kcal/mol</chem>. Relatīvi nesen bija iegūti ticami dati par atomu vairākuma elektronu polarizējamību brīvā stāvoklī. Elektronu polarizējamības lielākā vērtība ir novērojama sārmu metāliem, bet minimālā — inerto gāzu atomiem<ref>Потапов А.А. Деформационная поляризация. Поиск оптимальных моделей. Novosebirska, «Наука», 2004. 356.-358. lpp.</ref>. Daudzkodolu sistēmu gadījumā ārējais elektriskais lauks noved kā pie elektronapvalku deformācijas, tā arī pie starpkodolu līdzsvara attālumu izmaiņām. Saskaņā ar to, molekulas polarizējamība sastāv no diviem saskaitāmajiem: <math>\alpha=\alpha_e+\alpha_a</math>, kur <math>\alpha_e</math> ir elektronpolarizējamība, <math>\alpha_a</math> – atompolarizējamība<ref>Справочник химика. "Издательство химической литературы", 1962. 384. lpp.</ref>. ===Atomu un molekulu jonizācija=== Ārējā elektriskā lauka lielā intensitātē kodolu un elektronu sistēma jonizējas: no sistēmas atraujas elektrons, veidojas katjons. Jonu veidošanās no atomiem un molekulām process vienmēr ir endotermisks. Enerģijas daudzumu, kurš ir nepieciešams elektrona atraušanai no ierosināmajiem atomiem vai molekulām, ir pieņemts saukt par [[jonizācijas enerģija|jonizācijas enerģiju]]. Daudzelektronu atomiem jonizācijas enerģija <math>l_1,l_2,l_3...</math> atbilst pirmā, otrā, trešā utt. elektronu atraušanos. Atrauto elektronu skaita palielināšanās noved pie veidotā jona lādiņa palielināšanās, tāpēc <math>l_1<l_2<l_3...</math>. Pirmā elektrona atraušanās enerģijas atkarībai no elementa kārtas numura ir periodiskais raksturs. Vismazākā jonizācijas enerģija ( 3-5 eV ) ir sārmu metālu atomiem (tiem ir viens vienīgs valences elektrons), vislielākā – inerto gāzu atomiem (tiem ir slēgta ārējā elektronu čaula). Sakarā ar sārmu metālu zemajām jonizācijas enerģijām, to atomi dažādu iedarbību ietekmē salīdzinoši viegli zaudē savus ārējos elektronus. Tāda zaudēšana notiek sārmu metāla tīras virsmas apgaismojuma iedarbībā. Šī parādība, kuru sauc par fotoelektrisko efektu, ir [[fotoelements|fotoelementu]] darbības pamatā, t.i. tādu ierīču, kas tieši transformē gaismas enerģiju elektriskajā<ref>Некрасов Б. В. Курс неорганической химии. "Издательство химической литературы", 1962. 681. lpp.</ref>. Fotoelektriskā efekta kvantu dabu atklāja [[Einšteins]]: viņam 1921. g. piešķīra [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] par teorētiskās fizikas darbiem, īpaši — par fotoefekta likumu atklāšanu. ===Elektrona afinitāte=== [[Attēls:Deformal polyarisation.jpg|thumb|5. att. Ūdeņraža atoma deformācijas polarizācija elektrona, kurš tuvojas, ietekmē un <chem>H-</chem> jona modelis]] Elektrons (tam ir negatīvs elementārlādiņš 1,602•10⁻¹⁹ C), kā jebkurš punktveida elektriskais lādiņš, rada sev apkārt elektrisko lauku ar intensitāti <math>E=q/R^2</math>, kur <math>R</math> ir lauka punkta attālums līdz elektronam. Ūdeņraža atoms, nokļūstot elektrona elektriskajā laukā, pakļaujas deformācijas polarizācijai. Dipola moments μ <math>=</math> <math>\alpha_e E=Lq</math>: ūdeņraža atoma elektronu čaulas ( <math>L</math> ) centra nobīdes lielums ir apgriezti proporcionāls ūdeņraža atoma attāluma (<math>R</math>) kvadrātam līdz pietuvinātajam elektronam (5. attēls). Ūdeņraža atoma un elektrona tuvināšanās ir iespējama tikmēr, kamēr elektronu atrašanās varbūtību blīvumu apgabalu centri nebūs vienādattālināti no apvienotās sistēmas (t.i. ūdeņraža atoma negatīvi lādētā jona) kodola. Elektrona pievienošanās neitrālajam atomam procesa enerģētisko efektu sauc par elektrona afinitāti. Šajā procesā veidojas anjons: <chem>A +e- ->A-</chem>. Atkarībā no elementa kārtas numura, vislielākā afinitāte ir VII grupas p-elementiem ([[halogēni]]em). ==Atsevišķu molekulu mijiedarbība, enerģētiskas barjeras molekulu transformāciju ceļā== Starpmolekulārā mijiedarbība ir vienas molekulas elektronu un kodolu elektromagnētiskā mijiedarbība ar citas molekulas elektroniem un kodoliem. Starpmolekulārā mijiedarbība ir atkarīga no attāluma starp molekulām un to savstarpējas orientācijas; to nosaka potenciālā enerģija. Molekulu pievilkšanās enerģija var būt reprezentējama ar 3 saskaitāmajiem: orientācijas enerģiju, indukcijas enerģiju un dispersijas enerģiju<ref>И.Л. Кнунянц ( red. ). Химический энциклопедический словарь. "Сов. энциклопедия", 1984. 318. lpp.</ref>. ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.qchem.ru Сайт о квантовой химии] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220403075131/https://www.qchem.ru/ |date={{dat|2022|04|03||bez}} }} (izveidota ar sabiedrības Уфимское квантовохимическое общество atbalstu) * [http://teacode.com/online/udc/54/544.18.html УДК 544.18 Квантовая химия] * [http://www.chem.msu.su/rus/journals/xr/quant.html Квантовая химия в России] * [http://www.xumuk.ru/encyklopedia/1946.html КВАНТОВАЯ ХИМИЯ (химик.ру)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181201195514/http://www.xumuk.ru/encyklopedia/1946.html |date={{dat|2018|12|01||bez}} }} * [http://www.aspiranty.ru/index.php3?id=6191&nid=77 Область исследования 02.00.17 Математическая и квантовая химия] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304081006/http://www.aspiranty.ru/index.php3?id=6191&nid=77 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20100117012052/http://db.informika.ru/pke/020017_01.htm Программа кандидатского экзамена по специальности 02.00.17 «Математическая и квантовая химия»] no oficiālās vietnes [https://web.archive.org/web/20181201155403/http://vak.ed.gov.ru/ Высшая аттестационная комиссия Министерства образования и науки Российской Федерации] * [https://web.archive.org/web/20120416155802/http://phido.ru/ViewSpeciality.aspx?Spec_ID=970 Диссертационные советы по специальности 02.00.17 Математическая и квантовая химия] * [https://web.archive.org/web/20180323083521/http://www.disserr.ru/catalogue/code-02.00.17.html Диссертационные работы по специальности Математическая и квантовая химия] ==Literatūra== * ''Абаренков Игорь Васильевич, Братцев В. Ф., Тулуб А. В.'' Начала квантовой химии. "Высшая школа", 1989. 303 lpp. {{ISBN|5-06-000492-9}} * ''Степанов Н. Ф.'' Квантовая механика и квантовая химия. “Мир”, 2001. 519 lpp. {{ISBN|5-03-003414-5}} * ''Заградник Р., Полак Р.'' Основы квантовой химии. “Мир”, 1979. 504 lpp. * ''Грибов Л. А., Муштакова С. П.'' Квантовая химия. “Гардарика”, 1999. 390 lpp. * ''Жидомиров Г. М., Багатурьянц А. А., Абронин И. А.'' Прикладная квантовая химия. “Химия”, 1979. 296 lpp. * ''Татевский В. М.'' Квантовая механика и теория строения молекул. МГУ izdevniecība, 1965. 162 lpp. * ''Бейдер Р.'' Атомы в молекулах. Квантовая теория. “Мир”, 2001. 532 lpp. {{ISBN|5-03-003363-7}} * ''Цирельсон В. Г.'' Квантовая химия. Молекулы, молекулярные системы и твердые тела. Учебное пособие. “БИНОМ. Лаборатория знаний”, 2010. 495 lpp. * ''Майер И.'' Избранные главы квантовой химии: доказательства теорем и вывод формул. “БИНОМ. Лаборатория знаний”, 2006. 384 lpp. {{ISBN|5-94774-499-6}} * ''Дмитриев И. С., Семенов С. Г.'' Квантовая химия — её прошлое и настоящее. Развитие электронных представлений о природе химической связи. “Атомиздат”, 1980. 160 lpp. * ''Эйринг Г. Уолтер Дж., Кимбалл Дж.'' Квантовая химия. “ГИИЛ”, 1948. 528 lpp. * ''Козман У.'' Введение в квантовую химию. “ИИЛ”, 1960. 558 lpp. * ''Давтян О. К''. Квантовая химия. “Высшая школа”, 1962. 784 lpp. * ''С. Нагакуры, Т. Накадзимы'' ( red. ). Введение в квантовую химию. “Мир”, 1982. 264 lpp. * ''О. Синаноглу'' ( red. ). Современная квантовая химия. “Мир”, 1968. * ''О. Шальве, Р. Додель, С. Дине, Ж.-П. Мальрье'' ( red. ). Локализация и делокализация в квантовой химии. “Мир”, 1978. 412 lpp. * ''Кругляк Ю. А., Квакуш В. С., Дядюша Г. Г., Хильченко В. И.'' Методы вычислений в квантовой химии. Расчет пи-электронной структуры молекул простыми методами молекулярных орбиталей. Kijeva, “Наукова думка”, 1967. 161 lpp. * ''Левин А. А.'' Введение в квантовую химию твердого тела. “Химия”, 1974. 240 lpp. * ''Дунген Х., Лыгин В.'' Квантовая химия адсорбции на поверхности твердых тел. “Мир”, 1980. 288 lpp. * ''Эварестов Р. А.'' Квантовохимические методы в теории твердого тела. ЛГУ izdevniecība, 1982. 279 lpp. * ''Бурштейн К. Я., Шорыгин П. П.'' Квантовохимические расчеты в органической химии и молекулярной спектроскопии. “Наука”, 1989. * ''Хигаси К., Баба Х., Рембаум А.'' [http://rushim.ru/books/mathchemie/higasi1967.djvu Квантовая органическая химия.] “Мир”, 1967. 380 lpp. * ''Минкин Владимир Исаакович, Симкин Б. Я., Миняев Р. М.'' Квантовая химия органических соединений. Механизмы реакций. “Химия”, 1986. 248 lpp. * ''Пюльман Б., Пюльман А.'' Квантовая биохимия. “Мир”, 654 lpp. * ''Ладик Я.'' [http://rushim.ru/books/biochemie/quantovaja-biohimija.djvu Квантовая биохимия для химиков и биологов.] “Мир”, 1975. 256 lpp. * ''Голованов И. Б., Пискунов А. К., Сергеев Н. М.'' Элементарное введение в квантовую биохимию. “Наука”, 1969. 236 lpp. * ''Гельман Г. Г.'' Квантовая химия. “ОНТИ”, 1937. 546 lpp. * ''Гельман Г. Г.'' Квантовая химия. “Бином. Лаборатория знаний”, 2012. {{ISBN|978-5-94774-768-3}} * ''Mueller M. R.'' Fundamentals of Quantum Chemistry. Molecular Spectroscopy and Modern Electronic Structure Computations. Kluwer, 2001. * [https://web.archive.org/web/20090421021304/http://www.scribd.com/doc/13728950/Strategies-and-Applications-in-Quantum-Chemistry-From-Molecular-Astrophysics-to-Molecular-Enginee Strategies and Applications in Quantum Chemistry. From Molecular Astrophysics to Molecular Engineering.] Edited by ''Y. Ellinger, M. Defranceschi''. Kluwer, 2002. * ''Koch W., Holthausen M. C.'' A Chemist’s Guide to Density Functional Theory. Wiley, 2001. [[Kategorija:Ķīmijas nozares]] klh9xxeebrzjkdrgjn7c5wf7uh2mhw6 10 415519 4522032 4442090 2026-09-14T04:54:55Z Treisijs 347 4522032 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Nobela prēmija ķīmijā | title = [[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]] | state = {{{state<includeonly>|autocollapse</includeonly>}}} | bodyclass = hlist | image = | group1 = 1901–1925 | list1 = * {{smaller|1901}} [[Jakobs van't Hofs|van't Hofs]] * {{smaller|1902}} [[Hermanis Emils Fišers|H. E. Fišers]] * {{smaller|1903}} [[Svante Arrēniuss|Arrēniuss]] * {{smaller|1904}} [[Viljams Remzijs|Remzijs]] * {{smaller|1905}} [[Ādolfs fon Beiers|fon Beiers]] * {{smaller|1906}} [[Anrī Muasāns|Muasāns]] * {{smaller|1907}} [[Eduards Buhners|Buhners]] * {{smaller|1908}} [[Ernests Rezerfords|Rezerfords]] * {{smaller|1909}} [[Vilhelms Ostvalds|Ostvalds]] * {{smaller|1910}} [[Oto Vallahs|Vallahs]] * {{smaller|1911}} [[Marija Sklodovska-Kirī|Sklodovska-Kirī]] * {{smaller|1912}} [[Viktors Griņārs|Griņārs]] / [[Paul Sabatier|Sabatjē]] * {{smaller|1913}} [[Alfrēds Verners (ķīmiķis)|Verners]] * {{smaller|1914}} [[Theodore William Richards|Ričardss]] * {{smaller|1915}} [[Richard Willstätter|Vilšteters]] * {{color|darkgrey|{{smaller|1916}}}} * {{color|darkgrey|{{smaller|1917}}}} * {{smaller|1918}} [[Fricis Hābers|Hābers]] * {{color|darkgrey|{{smaller|1919}}}} * {{smaller|1920}} [[Valters Nernsts|Nernsts]] * {{smaller|1921}} [[Frederiks Sodijs|Sodijs]] * {{smaller|1922}} [[Frānsiss Astons|Astons]] * {{smaller|1923}} [[Frics Pregls|Pregls]] * {{color|darkgrey|{{smaller|1924}}}} * {{smaller|1925}} [[Rihards Zigmondi|Zigmondi]] | group2 = 1926–1950 | list2 = * {{smaller|1926}} [[Theodor Svedberg|Svedbergs]] * {{smaller|1927}} [[Heinrich Otto Wieland|Vīlands]] * {{smaller|1928}} [[Adolf Windaus|Vindauss]] * {{smaller|1929}} [[Arthur Harden|Hardens]] / [[Hans von Euler-Chelpin|fon Eilers-Čelpils]] * {{smaller|1930}} [[Hans Fischer|H. Fišers]] * {{smaller|1931}} [[Kārlis Bošs|Bošs]] / [[Frīdrihs Bergiuss|Bergiuss]] * {{smaller|1932}} [[Ērvings Lengmīrs|Lengmīrs]] * {{color|darkgrey|{{smaller|1933}}}} * {{smaller|1934}} [[Harolds Jūrijs|Jūrijs]] * {{smaller|1935}} [[Frederiks Žolio-Kirī|F. Žolio-Kirī]] / [[Irēna Žolio-Kirī|I. Žolio-Kirī]] * {{smaller|1936}} [[Peters Debajs|Debajs]] * {{smaller|1937}} [[Norman Haworth|Hovorts]] / [[Paul Karrer|Karers]] * {{smaller|1938}} [[Rihards Kūns|Kūns]] * {{smaller|1939}} [[Ādolfs Butenants|Butenants]] / [[Leopold Ružička|Ružička]] * {{color|darkgrey|{{smaller|1940}}}} * {{color|darkgrey|{{smaller|1941}}}} * {{color|darkgrey|{{smaller|1942}}}} * {{smaller|1943}} [[George de Hevesy|Heveši]] * {{smaller|1944}} [[Oto Hāns|Hāns]] * {{smaller|1945}} [[Arturi Ilmari Virtanens|Virtanens]] * {{smaller|1946}} [[Džeimss Samners|Samners]] / [[Džons Hauards Nortrops|Nortrops]] / [[Wendell Meredith Stanley|Stenlijs]] * {{smaller|1947}} [[Robert Robinson|Robinsons]] * {{smaller|1948}} [[Arne Tiselius|Tisēliuss]] * {{smaller|1949}} [[William Giauque|Džioks]] * {{smaller|1950}} [[Otto Diels|Dīlss]] / [[Kurts Alders|Alders]] | group3 = 1951–1975 | list3 = * {{smaller|1951}} [[Edwin McMillan|Makmillans]] / [[Glenns Sīborgs|Sīborgs]] * {{smaller|1952}} [[Archer Martin|Mārtins]] / [[Richard Synge|Sings]] * {{smaller|1953}} [[Hermanis Štaudingers|Štaudingers]] * {{smaller|1954}} [[Lainuss Polings|Polings]] * {{smaller|1955}} [[Vincent du Vigneaud|du Vigneauds]] * {{smaller|1956}} [[Cyril Norman Hinshelwood|Hinšelvūds]] / [[Nikolay Semyonov|Semjonovs]] * {{smaller|1957}} [[Alexander Todd|Tods]] * {{smaller|1958}} [[Frederiks Sengers|Sengers]] * {{smaller|1959}} [[Jaroslav Heyrovský|Heirovskis]] * {{smaller|1960}} [[Willard Libby|Libijs]] * {{smaller|1961}} [[Melvin Calvin|Kelvins]] * {{smaller|1962}} [[Max Perutz|Peručs]] / [[John Kendrew|Kendrū]] * {{smaller|1963}} [[Karl Ziegler|Cīglers]] / [[Giulio Natta|Nata]] * {{smaller|1964}} [[Dorotija Kraufuta Hodžkina|Hodžkina]] * {{smaller|1965}} [[Robert Burns Woodward|Vudvorts]] * {{smaller|1966}} [[Robert Mulliken|Malikens]] * {{smaller|1967}} [[Manfred Eigen|Eižens]] / [[Ronald Norrish|Norišs]] / [[George Porter|Porters]] * {{smaller|1968}} [[Lars Onsager|Onsagers]] * {{smaller|1969}} [[Derek Barton|Bartons]] / [[Odd Hassel|Hasels]] * {{smaller|1970}} [[Luis Federico Leloir|Leloirs]] * {{smaller|1971}} [[Gerhard Herzberg|Hercbergs]] * {{smaller|1972}} [[Christian Anfinsen|Anfinsens]] / [[Stanford Moore|Mūrs]] / [[William Howard Stein|Šteins]] * {{smaller|1973}} [[Ernst Otto Fischer|E. O. Fišers]] / [[Geoffrey Wilkinson|Vilkinsons]] * {{smaller|1974}} [[Paul Flory|Florijs]] * {{smaller|1975}} [[John Cornforth|Kornforts]] / [[Vladimirs Prelogs|Prelogs]] | group4 = 1976–2000 | list4 = * {{smaller|1976}} [[Viljams Lipskombs|Lipskombs]] * {{smaller|1977}} [[Iļja Prigožins|Prigožins]] * {{smaller|1978}} [[Peter D. Mitchell|Mičels]] * {{smaller|1979}} [[Herbert C. Brown|Brauns]] / [[Georg Wittig|Vitings]] * {{smaller|1980}} [[Pols Bergs|Bergs]] / [[Walter Gilbert|Gilberts]] / [[Frederiks Sengers|Sengers]] * {{smaller|1981}} [[Kenichi Fukui|Fukui]] / [[Roalds Hofmans|Hofmans]] * {{smaller|1982}} [[Ārons Klugs|Klugs]] * {{smaller|1983}} [[Henry Taube|Taube]] * {{smaller|1984}} [[Robert Bruce Merrifield|Mērifīlds]] * {{smaller|1985}} [[Herbert A. Hauptman|Hauptmens]] / [[Jerome Karle|Kārle]] * {{smaller|1986}} [[Dudley R. Herschbach|Heršbahs]] / [[Yuan T. Lee|Lī]] / [[John Polanyi|Polanijs]] * {{smaller|1987}} [[Donald J. Cram|Krams]] / [[Jean-Marie Lehn|Lēns]] / [[Charles J. Pedersen|Pedersens]] * {{smaller|1988}} [[Johann Deisenhofer|Daizenhofers]] / [[Robert Huber|Hūbers]] / [[Hartmut Michel|Mihels]] * {{smaller|1989}} [[Sidney Altman|Oltmens]] / [[Thomas Cech|Čeks]] * {{smaller|1990}} [[Elias James Corey|Korijs]] * {{smaller|1991}} [[Richard R. Ernst|Ernsts]] * {{smaller|1992}} [[Rudolph A. Marcus|Markuss]] * {{smaller|1993}} [[Kary Mullis|Maliss]] / [[Michael Smith|M. Smits]] * {{smaller|1994}} [[George Andrew Olah|Ola]] * {{smaller|1995}} [[Paul J. Crutzen|Krutzens]] / [[Mario J. Molina|Molina]] / [[F. Sherwood Rowland|Roulends]] * {{smaller|1996}} [[Robert Curl|Karls]] / [[Harolds Kroto|Kroto]] / [[Richard Smalley|Smellijs]] * {{smaller|1997}} [[Paul D. Boyer|Baijers]] / [[John E. Walker|Valkers]] / [[Jens Christian Skou|Skou]] * {{smaller|1998}} [[Walter Kohn|Kons]] / [[John Pople|Popls]] * {{smaller|1999}} [[Ahmads Zeveils|Zeveils]] * {{smaller|2000}} [[Alan J. Heeger|Hīgers]] / [[Alan MacDiarmid|Makdaiarmids]] / [[Hideki Shirakawa|Širakava]] | group5 = 2001–pašlaik | list5 = * {{smaller|2001}} [[William Standish Knowles|Novless]] / [[Ryōji Noyori|Nojori]] / [[Karl Barry Sharpless|Šarpless]] * {{smaller|2002}} [[John Fenn|Fens]] / [[Koichi Tanaka|Tanaka]] / [[Kurt Wüthrich|Vītrihs]] * {{smaller|2003}} [[Peter Agre|Eigrs]] / [[Roderick MacKinnon|Makinons]] * {{smaller|2004}} [[Aaron Ciechanover|Cehanovers]] / [[Avram Hershko|Herško]] / [[Irwin Rose|Rouzs]] * {{smaller|2005}} [[Roberts Grabss|Grabss]] / [[Richard R. Schrock|Šroks]] / [[Yves Chauvin|Šovēns]] * {{smaller|2006}} [[Roger D. Kornberg|Kornbergs]] * {{smaller|2007}} [[Gerhard Ertl|Ertls]] * {{smaller|2008}} [[Osamu Shimomura|Šinomura]] / [[Martin Chalfie|Čalfijs]] / [[Roger Y. Tsien|Ciens]] * {{smaller|2009}} [[Venki Ramakrišnans|Ramakrišnans]] / [[Thomas A. Steitz|Steics]] / [[Ada Jonata|Jonata]] * {{smaller|2010}} [[Richard F. Heck|Heks]] / [[Akira Suzuki|Suzuki]] / [[Ei-ichi Negishi|Negiši]] * {{smaller|2011}} [[Dens Šehtmans|Šehtmans]] * {{smaller|2012}} [[Roberts Lefkovics|Lefkovics]] / [[Braiens Kobilka|Kobilka]] * {{smaller|2013}} [[Martin Karplus|Karpluss]] / [[Michael Levitt|Levits]] / [[Arieh Warshel|Voršels]] * {{smaller|2014}} [[Eric Betzig|Becigs]] / [[Stefan Hell|Hells]] / [[William E. Moerner|Mērners]] * {{smaller|2015}} [[Tomas Lindahl|Lindāls]] / [[Paul L. Modrich|Modričs]] / [[Azizs Sandžars|Sandžars]] * {{smaller|2016}} [[Jean-Pierre Sauvage|Savāžs]] / [[Fraser Stoddart|Stodarts]] / [[Ben Feringa|Feringa]] * {{smaller|2017}} [[Jacques Dubochet|Dubočets]] / [[Joachim Frank|Frenks]] / [[Richard Henderson|Hendersons]] * {{smaller|2018}} [[Frānsesa Ārnolda|Ārnolda]] / [[Greg Winter|Vinters]] / [[George Smith|Dž. Smits]] * {{smaller|2019}} [[John B. Goodenough|Gudinafs]] / [[M. Stanley Whittingham|Vaitingems]] / [[Akira Yoshino|Josino]] * {{smaller|2020}} [[Emanuela Šarpentjē|Šarpentjē]] / [[Dženifera Daudna|Daudna]] * {{smaller|2021}} [[Benjamins Lists|Lists]] / [[Deivids Makmillans|Makmillans]] * {{smaller|2022}} [[Karolīna Bertoci|Bertoci]] / [[Mortens Meldāls|Meldāls]] / [[Karls Berijs Šārpless|Šārpless]] * {{smaller|2023}} [[Mungi Bavendi|Bavendi]] / [[Luiss Bruss|Bruss]] / [[Aleksejs Jekimovs|Jekimovs]] * {{smaller|2024}} [[David Baker|Beikers]] / [[Demis Hassabis|Hassabiss]] / [[John M. Jumper|Džampers]] * {{smaller|2025}} [[Susumu Kitagava|Kitagava]] / [[Ričards Robsons|Robsons]] / [[Omārs Jaghi|Jaghi]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> ja2izzjc74yda93ogimzlycn4qhl1iy 4 415707 4521801 4521178 2026-09-13T18:00:40Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4521801 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|09|13||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200276}}] | {{formatnum:1719}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13742}}] | 2009-02-13 | 2026-09-13 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175346}}] | {{formatnum:9857}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8102}}] | 2007-12-03 | 2026-09-13 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:771}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14819}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:115622}}] | {{formatnum:10362}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1948}}] | 2009-10-02 | 2026-09-12 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115214}}] | {{formatnum:8577}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9952}}] | 2007-11-24 | 2026-09-13 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89276}}] | {{formatnum:8004}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6775}}] | 2005-10-30 | 2026-09-13 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:72818}}] | {{formatnum:9452}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2178}}] | 2009-05-24 | 2026-09-13 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68968}}] | {{formatnum:1657}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3276}}] | 2005-07-26 | 2026-09-07 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58827}}] | {{formatnum:563}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-08-19 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53356}}] | {{formatnum:7312}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6588}}] | 2018-06-22 | 2026-09-13 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49967}}] | {{formatnum:5487}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:394}}] | 2007-01-07 | 2026-09-13 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:49417}}] | {{formatnum:5210}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3126}}] | 2007-04-26 | 2026-09-13 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49311}}] | {{formatnum:1398}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3545}}] | 2006-05-03 | 2026-09-12 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45407}}] | {{formatnum:6286}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1649}}] | 2015-03-11 | 2026-09-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42383}}] | {{formatnum:1449}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-09-13 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39279}}] | {{formatnum:4544}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:786}}] | 2013-03-30 | 2026-09-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32457}}] | {{formatnum:3975}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:672}}] | 2020-05-10 | 2026-09-12 |- | 20. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:31838}}] | {{formatnum:9313}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4912}}] | 2023-01-18 | 2026-09-13 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28836}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27099}}] | {{formatnum:4640}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:931}}] | 2015-08-30 | 2026-09-13 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23795}}] | {{formatnum:18}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-09-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1307}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16013}}] | {{formatnum:1344}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-09-09 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15501}}] | {{formatnum:3032}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1403}}] | 2014-07-27 | 2026-09-10 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}] | {{formatnum:2396}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-31 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14494}}] | {{formatnum:525}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-08-31 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14251}}] | {{formatnum:618}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-09-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13464}}] | {{formatnum:912}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-09-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11014}}] | {{formatnum:1789}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:426}}] | 2021-07-27 | 2026-09-13 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10648}}] | {{formatnum:274}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:671}}] | 2011-10-13 | 2026-09-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10192}}] | {{formatnum:318}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-09-13 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9606}}] | {{formatnum:193}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:181}}] | 2013-03-14 | 2026-09-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:197}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6759}}] | {{formatnum:228}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-08-17 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:561}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5610}}] | {{formatnum:88}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-09-10 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5013}}] | {{formatnum:136}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-09-09 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 0qnueu8jspmlwhcz6nzmnnx48ld0e1c 0 426401 4522125 3263546 2026-09-14T11:56:40Z Meistars Joda 781 4522125 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Binsova Zeme |attēls = Bünsow Land IMG 4414 Tempelet closeup2.JPG |attēla paraksts = Tempeleta kalns Binsova Zemes dienvidos |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Svalbāra |reljefa_karte = |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = right |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = Binsova Zemes izvietojums Svalbāras arhipelāgā |vietējais nosaukums = ''Bünsow Land'' |izvietojums = [[Špicbergena]] |apskalo = <!-- TIKAI ZEMSRAGIEM --> |atdala = <!-- TIKAI PUSSALĀM UN ZEMESRAGIEM --> |latd=78|latm=32 |lats= |latNS=N |longd=17|longm=00 |longs= |longEW=E <!-- kordinātas --> |arhipelāgs = |salu skaits = |galvenās salas = |platība = |platība_ha = <!-- tikai skaitli ha --> |garums = 40 |platums = 20 |krasta līnija = |augstākais kalns = [[Terjerfjellets]] |augstums = 1201 |valsts = Norvēģija |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = [[Svalbāra]] |valsts adm vienības tips1 = <!-- 2.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība1 = <!-- 2.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |piezīme = |citas daļas = }} '''Binsova Zeme''' ({{val|no|Bünsow Land}}) ir neapdzīvots dabas apgabals [[Špicbergena]]s vidusdaļā, [[Svalbāra|Svalbārā]].<ref>[https://data.npolar.no/placename/28768c13-3391-50a7-9ce2-c5419bd23617 NPDC. Bünsow Land]{{Novecojusi saite}}</ref> Atrodas pussalā, ko apskalo [[Īsfjords|Īsfjorda]] atzari [[Billes fjords]], [[Sasenfjords]] un [[Tempelfjords]]. Ziemeļrietumos robežojas ar [[Diksona Zeme|Diksona Zemi]], ziemeļos — ar [[Ūlava V Zeme|Ūlava V Zemi]], bet austrumos — ar [[Sebaina Zeme|Sebaina Zemi]]. Nosaukta par godu zviedru uzņēmējam Fridriham Kristiānam Ernestam Binsovam ''(Friedrich Christian Ernestus Bünsow)'', kurš nodrošināja De Gēra ekspedīciju uz Špicbergenu 1896. gadā. Krasta līnija maz izrobota ar nelieliem līčiem. Reljefs kalnains, augstākais kalns ir Terjerfjellets (1201 m vjl) zemes ziemeļos. Kalnienes vidusdaļā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā visas pussalas garumā stiepjas Gipsdālenes ieleja. Ziemeļdaļas kalnos daudz ledāju; lielākie ir Nordenšelda ledājs, Tunabrēns un Lomonosova ledājs. Dienviddaļu aizņem [[Sasenes—Binsova Zemes nacionālais parks]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Špicbergena]] 0v1vx1em7kmm1bb1v2xhy15u5z0hwqv 0 429215 4522041 4440483 2026-09-14T05:18:59Z ~2026-49499-85 150316 4522041 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zizma | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Jelgavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jelgavas novads]] | subdivision_name2 = [[Elejas pagasts]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | established_title3 = | established_date3 = | area_total_km2 = 0,04 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2006 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=28348 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 81 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 27 | lats = 06 | latNS = N | longd = 23 | longm = 44 | longs = 32 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 25 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3023 Eleja | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Zizma''' ir apdzīvota vieta [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Elejas pagasts|Elejas pagastā]]. Izvietota pagasta ziemeļaustrumos [[Daumantu grāvis|Daumantu grāvja]] krastos {{nobr|8,5 km}} no pagasta centra [[Eleja]]s, {{nobr|26 km}} no novada domes [[Jelgava|Jelgavā]] un {{nobr|71 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Zizmas pusmuižas ''(Seamen)'' centru. == Atsauces == {{atsauces}} {{Elejas pagasta ciemi}} 0rg6tt1uwmj1kgcab0cov6m4orl2f6p 4522042 4522041 2026-09-14T05:19:41Z ~2026-49499-85 150316 4522042 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zizma | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Jelgavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jelgavas novads]] | subdivision_name2 = [[Elejas pagasts]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | established_title3 = | established_date3 = | area_total_km2 = 0,04 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2006 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=28348 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 81 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 27 | lats = 06 | latNS = N | longd = 23 | longm = 44 | longs = 32 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 25 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3023 Eleja | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Zizma''' ir apdzīvota vieta [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Elejas pagasts|Elejas pagastā]]. Izvietota pagasta ziemeļaustrumos [[Daumantu grāvis|Daumantu grāvja]] krastos {{nobr|8,5 km}} no pagasta centra [[Eleja]]s, {{nobr|26 km}} no novada domes [[Jelgava|Jelgavā]] un {{nobr|71 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Zizmas pusmuižas ''(Sisemen)'' centru. == Atsauces == {{atsauces}} {{Elejas pagasta ciemi}} cro4dxvqmub6k4dpr2nsyx8e8qszqsj 4522045 4522042 2026-09-14T05:58:27Z Kikos 3705 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-49499-85|~2026-49499-85]], atjaunoju versiju, ko saglabāja KikosBot 4440483 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zizma | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Jelgavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jelgavas novads]] | subdivision_name2 = [[Elejas pagasts]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | established_title3 = | established_date3 = | area_total_km2 = 0,04 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2006 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=28348 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 81 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 27 | lats = 06 | latNS = N | longd = 23 | longm = 44 | longs = 32 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 25 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3023 Eleja | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Zizma''' ir apdzīvota vieta [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Elejas pagasts|Elejas pagastā]]. Izvietota pagasta ziemeļaustrumos [[Daumantu grāvis|Daumantu grāvja]] krastos {{nobr|8,5 km}} no pagasta centra [[Eleja]]s, {{nobr|26 km}} no novada domes [[Jelgava|Jelgavā]] un {{nobr|71 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Zizmas pusmuižas ''(Sismen)'' centru. == Atsauces == {{atsauces}} {{Elejas pagasta ciemi}} 90iy3egtoz0uw6zhrgt2nkxz8u0hi1w 0 445587 4521641 4185987 2026-09-13T13:47:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521641 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Japānas bojā eja | oriģinālnos = {{val|ja|日本沈没}} <small>(''Nippon chinbotsu'')</small> | attēls = Submersion_of_japan_poster.png | att_izm = | paraksts = Filmas plakāts | žanrs = katastrofu filma | režisors = ''Shirô Moritani'' | producents = ''Osamu Tanaka''<br>''Tomoyuki Tanaka'' | scenārijs = ''Shinobu Hashimoto'' | aktieri = ''Keiju Kobayashi''<br>''Tetsurô Tanba''<br>''Hiroshi Fujioka''<br>''Ayumi Ishida''<br>''Shôgo Shimada'' | mūzika = ''Masaru Satô'' | operators = ''Hiroshi Murai''<br>''Daisaku Kimura'' | mākslinieks = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''Toho'' | izdošana = 1973 | ilgums = 93 min | valsts = [[Japāna]] | valoda = [[japāņu valoda|japāņu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 0070447 }} '''"Japānas bojā eja"''' ({{val|ja|日本沈没}}<span style="font-size: 110%; font-style: normal;" lang="ja">日本 沈没</span> ''Nippon chinbotsu''; {{val|en|Tidal Wave (Submersion of Japan)}}; {{val|ru|Гибель Японии}}) ir japāņu [[Kinorežisors|režisora]] ''Shirô Moritani'' 1973. gadā uzņemta katastrofu [[Kinofilma|filma]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/news/v-gakovs-cetri-celojumi-laika-masina|title=V. Gakovs. Četri ceļojumi laika mašīnā.|website=www.lffb.lv|access-date=2019-11-15|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> balstīta uz japāņu [[Rakstnieks|rakstnieka]] [[Sakjo Komacu]] 1973. gadā sarakstīto [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[Romāns|romānu]] "[[Japānas nogrimšana]]" ({{val|ja|日本沈没}}).<ref>{{Atsauce|title=Tidal Wave|url=http://www.imdb.com/title/tt0070447/|accessdate=2019-11-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ecolife.ru/infos/eto_interesno/1739/ |title=Гибель Японии |access-date={{dat|2019|11|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191115202802/http://www.ecolife.ru/infos/eto_interesno/1739/ }}</ref> Veidojot šo filmu, pirmoreiz [[japāņu kino]] vēsturē par filmas [[Konsultants|konsultantiem]] tika uzaicināti vadošie [[zinātnieki]] - [[Ģeofiziķis|ģeofiziķi]], [[seismologi]], [[Okeanogrāfija|okeanogrāfi]] un [[vulkanologi]]. Varbūt tieši pateicoties zinātnieku līdzdalībai, fantastiskā katastrofa ekrānā izskatās tik pārliecinoša. == Sižets == Pirmie gaidāmās katastrofas pazīmes atklāja dziļūdens pētnieki. Pārbaudot Japānas ieplakas dibenu, profesors Tadokoro pamanīja nopietnas izmaiņas [[Zemes garoza|Zemes garozā]] un saprata, ka tuvojas gigantiska kataklizma, kas varētu iznīcināt lielāko daļu valsts. Profesora skumjais pieņēmums tika apstiprināts ļoti drīz: netālu no Tokijas sākās [[vulkāna izvirdums]], salas drebēja no [[zemestrīce]]s radītajiem satricinājumiem, tās radītie milzīgie viļņi appludināja krastu. Japānas valdība sasauca zinātnieku sapulci, lai prognozētu, kas gaida Japānas salas. Profesora Tadokoro viedoklis bija, ka gaidāmas briesmīgas katastrofas, iespējams, pat šo salu bojāeja. Tam bija grūti noticēt. Sirmais Vatari, kurš savulaik bija strādājis kopā ar pašreizējo premjerministru Jamamoto, saprata, ka Tadokoro paziņojums ir jāuzņem ļoti nopietni. Vatari bija ievērojis, ka Japānu pēkšņi atstājušas visas bezdelīgas. Viņš pārliecināja Jamamoto sākt darbu pie slepeniem projektiem, lai glābtu iedzīvotājus. Zinātnieku grupa veica jūras dibena papildu pētījumus. Viņu secinājums diemžēl neatstāja cerību: Japāna ies bojā, mazāk nekā gada laikā jūra aprīs Japānas salas. Zinātnieku prognozes sāka piepildīties neticamā ātrumā. Drīz Tokiju satricināja jauna zemestrīce. Trešdaļa pilsētas iedzīvotāju gāja bojā zem drupām un ugunsgrēku liesmās. Glābšanas komandas nespēja tikt galā ar uguni. Valdība izmisīgi mēģināja jebkādā veidā palīdzēt cilvēkiem, bet bija jau par vēlu, un valsts bojāeja bija neizbēgama. Jamamoto izsūtīja slepenus ziņojumus citu valstu valdībām, lūdzot glābt tautu, pieņemt un izmitināt 110 miljonus japāņu, kuriem jāatstāj valsts. Tikai dažas valstis tam piekrita. Kādas valsts vadītājs ar atklātu cinismu paziņoja: "Ja nu mēs pieņemam kaut ko no Japānas, es labāk dotu priekšroku mākslinieciskām vērtībām, nevis cilvēkiem." Tikmēr stihija pieņēmās spēkā. Pazemes grūdieni sekoja viens otram. Pilsētas tika iznīcinātas, lauki pārklāti ar vulkāniskajiem pelniem, dzelzceļi iebruka bezdibenī. Valsts bija sadalīta daļās. Tikai brīnumaini saglabājušās telefona līnijas savienoja cilvēkus. Izpostītajā, ugunsgrēka apņemtajā, ar melniem pelniem pārklātajā Tokijā atradās jauns vīrietis, vārdā Onodera - [[Batiskafs|batiskafa]] vadītājs, kurš kopā ar profesoru Tokadoro bija pirmais, kurš uzzināja par gaidāmo katastrofu. Viņš vēl būtu varējis pamest valsti, bet kaut kur Japānas vidienē bija palikusi viņa līgava Reiko. Sagrautais dzelzceļš neļāva viņai nokļūt Tokijā. Sākās iedzīvotāju masveida [[evakuācija]]. Amerikāņu un padomju kuģi tuvojās bojā ejošās Japānas krastiem, un padomju transporta lidmašīnas nolaidās atlikušajos lidlaukos. Ar kuģiem un lidmašīnām japāņi atstāja zemi, kas viņus bija barojusi, un pati izmocītā zeme pamazām paslēpās zem okeāna viļņiem. [[Šikoku|Šikoku sala]] nogrima, [[Kjusju sala]] sadalījās divās daļās un pārstāja eksistēt, vairs nebija [[Hokaido]]. Ne gabaliņš Japānas zemes nebija vairs palicis virs ūdens. Virs okeāna ausa saule un vairs neieraudzīja savu valsti... Pa svešu, sniegotu līdzenumu traucās vilciens ar Reiko. Pasaules viņā galā pa vilciena logu Onodera raudzījās tuksnesī, kas pletās visapkārt... == Skatīt arī == * "[[Japānas nogrimšana]]" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0070447|Tidal Wave]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1973. gada filmas]] [[Kategorija:Japānas zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Katastrofu filmas]] gxdu982okqgzgm4686wrd786udzu8vz 0 449181 4521949 4219057 2026-09-13T21:09:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521949 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Karls Jensens | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Carl Jensen'' | attēls = Carl Marinus Jensen.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1882|9|13}} | dz_viet = {{vieta|Dānija|Ziemeļjitlandes reģions|Brenderslevas komūna|Dronninglunda}} | mir_dat = {{mdv|1942|4|4|1882|9|13}} | mir_viet = {{vieta|Dānija|Galvaspilsētas reģions|Frederiksberga|2s=Galvaspilsētas reģions (Dānija)}} | tautība = [[Dāņi|dānis]] | dzīvesvieta = | garums = | svars = {{mērv|kg=85}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{DEN}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = ''Thor K'' | disciplīna = [[Grieķu-romiešu cīņa]] | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medal|VOS}} {{Medal|Bronze|[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]]|līdz 93 kg}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}} {{Medal|Gold|[[1907. gada Eiropas neoficiālais čempionāts cīņas sportā| Kopenhāgena 1907]] |līdz 85 kg}} }} '''Karls Marinuss Jensens''' ({{val|da|Carl Marinus Jensen}}; dzimis {{dat|1882|9|13}}, miris {{dat|1942|4|4}}) bija [[Dāņi|dāņu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] [[cīkstonis]], [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvējs. == Biogrāfija == Kā [[Dānija]]s pārstāvis Jensens piedalījās 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs un izcīnīja bronzas medaļu pussmagā svara kategorijā (līdz 93 kg). Lai gan Jensens svēra tikai 85 kg, viņš startēja arī supersmagā svara kategorijā (virs 93 kg), taču jau pirmajā cīņā zaudēja šīs kategorijas uzvarētājam ungāru cīkstonim [[Rihards Veiss|Rihardam Veisam]]. 1907. gadā Jensens uzvarēja neoficiālajā Eiropas čempionātā. 1907. un 1908. gadā Karls bija Dānijas čempions smagajā svarā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brydning.dk/mesterskaber/bryderdetaljer/?id=4247 |title=Carl Marinus Jensen |accessdate=2020-01-08 |work= |publisher=Danmarks Brydeforbund |date= |language=da |archive-date=2021-02-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210215031726/http://www.brydning.dk/mesterskaber/bryderdetaljer/?id=4247 }}</ref> Blakus saviem cīkstoņa sportiskajiem sasniegumiem, Karls bija [[Ugunsdzēsējs|ugunsdzēsēju]] priekšnieks [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].<ref>Andersen, Axel; Lundqvist, Jørgen Budtz Jørgensen; Vitus Gay (red.) (1944). Dansk Sportsleksikon. Standard Forlaget. {{da ikona}}</ref> Karls nomira 59 gadu vecumā 1942. gada 4. aprīlī [[Frederiksberga|Frederiksbergā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Cīkstonis-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jensens, Karls}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ziemeļjitlandes reģionā dzimušie]] [[Kategorija:Dānijas cīkstoņi]] [[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki cīņas sportā]] [[Kategorija:Dānijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] mhlzf3hv6obck9lfbn2o6dp1hl8jxn6 0 460581 4521991 4212381 2026-09-14T02:55:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521991 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = {{val|crh|Qırımtatar Milliy Meclisi}}<br /> {{val|uk|Меджліс Кримськотатарського Народу}} | image = Gerae-tamga.svg | map = | size = 100px | type = | formation = {{dat|1991|7|6}} | headquarters = [[Krima]], [[Simferopole]],<br />Šmita ielā 2 <small>(līdz {{dat|2014|9|18|D}})</small> | membership = 33 pārstāvji | leader_title = priekšsēdētājs | leader_name = [[Refats Čubarovs]] | language = | website = {{url|http://qtmm.org/}} }} '''Krimas tatāru tautas medžliss''' ({{val|crh|Qırımtatar Milliy Meclisi}}, {{val|uk|Меджліс Кримськотатарського Народу}}) ir [[Krimas tatāru tautas kongress|Krimas tatāru tautas kongresa]] izpildinstitūcija, kas pārstāv [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] intereses starp kongresa sesijām. Dibināts {{dat|1991|7|6}}. Kopš 2013. gada 28. oktobra medžlisa priekšsēdētājs ir [[Refats Čubarovs]]. Medžliss ir dalīborganizācija Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platformā. == Dibināšana == Krimas tatāru tautas medžliss tika dibināts 1991. gadā, lai darbotos kā Krimas tatāru pārstāvniecības institūcija, kas varētu paust Krimas tatāru intereses Ukrainas centrālajai valdībai, Krimas valdībai un starptautiskajām organizācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csmonitor.com/2007/0220/p09s02-coop.html|title=A lesson in stifling violent extremism|publisher=Christian Science Monitor}}</ref> Medžliss ir pakļauts [[Krimas tatāru tautas kongress|Krimas tatāru tautas kongresam]]. Medžlisa galvenais mērķis ir padomju varas veiktā genocīda seku likvidēšana attiecībā uz Krimas tatāriem ([[Krimas tatāru deportācija]]), Krimas tatāru tautas nacionālo un politisko tiesību atjaunošana. Krimas tatāru tautas medžliss sastāv no 33 locekļiem, ieskaitot medžlisa priekšsēdētāju. [[Simferopole]] bija noteikta kā medžlisa atrašanās vieta. 1991. gada 30. jūnijā medžliss pasludināja savu [[Suverenitāte|suverenitāti]] pār Krimas tatāriem un pieņēma Krimas tatāru valsts himnu un valsts karogu. 1993. gada novembrī tika sasaukts speciāls Krimas tatāru tautas kongress, lai lemtu, vai piedalīties 1994. gada vēlēšanās. Tika pieņemts lēmums piedalīties, un Krimas tatāri ievēlēja 14 Krimas tatāru deputātus [[Ukraina]]s Krimas apgabalā. Šie 14 deputāti bija pirmie Krimas tatāru pārstāvji Krimas parlamentā vairāk nekā 50 gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.euronet.nl/users/sota/krfacts.html|title=Crimean Tatar Fact Sheet: Chronology|publisher=Euronet Internet|access-date={{dat|2020|05|23||bez}}|archive-date={{dat|2007|02|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070204135457/http://www.euronet.nl/users/sota/krfacts.html}}</ref> No Krimas tatāru tautas medžlisa dibināšanas 1991. gadā līdz 2013. gadam medžlisa priekšsēdētājs bija [[Mustafa Džemiļevs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/country_profiles/6080890.stm#leaders|title=Regions and territories: Crimea |publisher=BBC News}}</ref> 2013. gada oktobrī sestajā Krimas tatāru tautas kongresā par priekšsēdētājs kļuva [[Refats Čubarovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ecoi.net/en/document/1134306.html|title=Crimean Tatar Mejlis Elects New Chairperson as Mustafa Cemilev Steps Down; Eurasia Daily Monitor Volume: 10 Issue: 204|publisher=ecoi.net}}</ref> == Pēc Krimas okupācijas == [[Attēls:Бывший особняк.JPG|thumb|220px|Medžlisa ēka [[Simferopole|Simferopolē]], ko 2014. gadā konfiscēja Krievijas varasiestādes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/aksyonov-crimea-rights-mejlis-tatars-russia-ukraine/26599565.html|title=Crimean Leader Says Mejlis Does Not Exist|publisher=Radio Free Europe}}</ref>]] 2014. gada 20. martā, tūlīt pēc [[Krimas okupācija]]s, [[Ukraina]]s [[Augstākā Rada]] medžlisu pasludināja par augstāko institūciju, kas pārstāv Krimas tatāru tautu laikā starp Krimas tatāru tautas kongresa sesijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1140-vii|title=Про Заяву Верховної Ради України щодо гарантії прав кримськотатарського народу у складі Української Держави|publisher=Законодавство України|access-date={{dat|2020|05|23||bez}}|archive-date={{dat|2020|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200727080148/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1140-VII}}</ref> Pēc okupācijas Ukraina vairs nekontrolēja Krimas teritoriju un medžliss netika reģistrēts kā sabiedriski politiskā organizācija. 2016. gada 18. aprīlī Krimas Augstākā tiesa pasludināja Krimas tatāru tautas medžlisu par ekstrēmisku organizāciju, un aizliedza tās darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://minjust.ru/ru/print/241741|title=Общественное объединение «Меджлис крымскотатарского народа» включено в перечень общественных объединений и религиозных организаций, деятельность которых приостановлена в связи с осуществлением ими экстремистской деятельности|publisher=Министерство юстиции Российской Федерации}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interfax.ru/russia/505692|title=Суд из-за экстремизма запретил меджлис крымско-татарского народа|publisher=Новости "Интерфакса"}}</ref> Šo aizliegumu nosodījušas starptautiskas organizācijas, tai skaitā, atcelt šo aizliegumu aicinājis [[Eiropas Padome]]s komisārs [[Nils Muižnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thestar.com.my/news/world/2016/04/26/crimean-court-bans-tatar-ruling-body-in-blow-to-minority/|title=Crimean court bans Tatar ruling body in blow to minority|publisher=The Star}}</ref> Krievijas Augstākā tiesa apstiprināja aizliegumu 2016. gada 29. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russia-court-upholds-ban-crimean-tatar-mejlis/28022600.html|title=Kyiv Protests Russian Ruling That Bans Crimean Tatars' Mejlis|publisher=Radio Free Europe}}</ref> Medžliss šo aizliegumu apstrīdēja [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa|Eiropas Cilvēktiesību tiesā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/373691.html|title=Leader of Crimean Tatar Mejlis who lives in Ukraine confirms plans to go to ECHR|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> Atbildot uz [[ASV Valsts departaments|Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamenta]] kritiku par Krimas tatāru tautas medžlisa aizliegšanu, Krimas Republikas vadītājs [[Sergejs Aksjonovs]] paziņoja, ka medžliss iesaistīts diversijas veikšanā, kura izraisīja enerģijas blokādi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/politics/20161001/1478301178.html|title=Аксенов не намерен отвлекаться на "выкрутасы" Госдепа в деле по меджлису|publisher=РИА Новости|access-date={{dat|2020|05|23||bez}}|archive-date={{dat|2016|10|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161001193336/https://ria.ru/politics/20161001/1478301178.html}}</ref> bet vicepremjers Dmitrijs Polonskis apgalvoja, ka medžliss ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Valsts departamenta marionešu organizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/society/20161001/1478288953.html|title=Власти Крыма объяснили, почему США не признают запрет меджлиса в России|publisher=РИА Новости|access-date={{dat|2020|05|23||bez}}|archive-date={{dat|2016|10|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161001191442/https://ria.ru/society/20161001/1478288953.html}}</ref> Situācija uz 2016. gada decembra beigās bija attīstījusies tāda, ka deviņi no medžlisa locekļiem bija devušies trimdā uz Ukrainas kontinentālo daļu. Viens atradās ieslodzījumā, un vairāk nekā desmit bija apsūdzēti par krimināliem un administratīviem pārkāpumiem Krimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/day-in-the-life-of-nariman-dzhelyal-crimea-diary-ukraine-tatars/|title=A day in the life of Nariman Dzhelyal|publisher= Politico}}</ref> [[Starptautiskā tiesa|ANO Starptautiskā tiesa]] 2017. gada aprīlī pieņēma starprīkojumu pret Krievijas Federāciju, liekot atļaut Krimas tatāru tautas medžlisa darbību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ukranews.com/en/news/492783-international-court-of-justice-orders-russia-to-allow-crimean-tatar-mejlis-activities-ensure|title=International Court Of Justice Orders Russia To Allow Crimean Tatar Mejlis Activities, Ensure Availability Of Ukrainian-Language Education In Crime|publisher=Ukrainian News}}</ref> un 2018. gada jūlijā atgādināja Krievijai par tās juridisko pienākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uawire.org/un-court-of-justice-russia-must-reinstate-mejlis-in-crimea#|title=UN Court of Justice: Russia must reinstate Mejlis in Crimea|publisher=UAWire}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://qtmm.org/en Krimas tatāru tautas medžliss] Oficiālā mājaslapa * [http://esu.com.ua/search_articles.php?id=1534 Кримськотатарського народу меджиліс] Енциклопедія Сучасної України [[Kategorija:Krima]] [[Kategorija:Krimas tatāri]] [[Kategorija:Organizācijas]] 0fjfwwvhkf7bmt36ll1jlkoez5ulkfm 0 461216 4521670 4497164 2026-09-13T14:16:47Z Bendžamins 76862 4521670 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Markuss Tirāms | image = Marcus Thuram France v Senegal 16 June 2026-261 (cropped).jpg | caption = Tirāms 2026. gadā | fullname = Markuss Lilians Tirāms-Uljēns | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|8|6}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Parma}} | height = 192 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]] | clubnumber = 9 | youthyears1 = 2007—2010 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} Olympique de Neuilly | youthyears2 = 2010—2012 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} [[Athletic Club de Boulogne-Billancourt|AC Boulogne-Billancourt]] | youthyears3 = 2012—2014 | youthclubs3 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]] | years1 = 2014—2017 | clubs1 = {{flaga|Francija}} Sochaux II | caps1 = 38 | goals1 = 6 | years2 = 2015—2017 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]] | caps2 = 37 | goals2 = 1 | years3 = 2017—2019 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[En Avant de Guingamp|Guingamp]] | caps3 = 64 | goals3 = 12 | years4 = 2019—2023 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | caps4 = 111 | goals4 = 34 | nationalyears1 = 2014 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2015—2016 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps3 = 15 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2016—2017 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalcaps4 = 11 | nationalgoals4 = 3 | nationalyears5 = 2019 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps5 = 5 | nationalgoals5 = 0 | club-update = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | nationalcaps6 = 35 | nationalgoals6 = 3 | nationalteam6 = {{fb|FRA}} | nationalyears6 = 2020— | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]] | years5 = 2023— | caps5 = 98 | goals5 = 41 }} '''Markuss Lilians Tirāms-Uljēns''' (''Marcus Lilian Thuram-Ulien''; dzimis {{dat|1997|8|6}} [[Parma|Parmā]], [[Itālija|Itālijā]]) ir [[Francija]]s [[futbolists]]. Spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2023. gada pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu [[Milānas "Internazionale"|Milānas "''Internazionale''"]]. Viņš ir [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] ieguvēja Francijas izlases sastāvā [[Lilians Tirāms|Liliana Tirāma]] dēls,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.101greatgoals.com/blog/marcus-thuram-17-son-of-barca-hero-lilian-thuram-scored-the-winner-in-a-cup-final-on-saturday-videos/ |title=Marcus Thuram (17), son of Barca hero Lilian Thuram, scored the winner in a cup final on Saturday |language=en |website=101greatgoals.com |accessdate={{dat|2020|5|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180823105448/https://www.101greatgoals.com/blog/marcus-thuram-17-son-of-barca-hero-lilian-thuram-scored-the-winner-in-a-cup-final-on-saturday-videos/ |archivedate={{dat|2018|08|23||bez}} }}</ref> arī viņa jaunākais brālis [[Kefrens Tirāms]] ir futbolists. Vārdu ieguvis par godu [[Jamaika]]s aktīvistam un melnādaino tiesību aizstāvim [[Markuss Gārvijs|Markusam Gārvijam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/bundesliga/2019-2020/football-news-gladbach-striker-marcus-thuram-takes-a-knee-after-goal-against-union-berlin_sto7763441/story.shtml |title=Gladbach's Thuram takes a knee after goal against Union Berlin |language=en |website=eurosport.com |accessdate={{dat|2020|5|31||bez}}}}</ref> Profesionāla futbolista karjeru sāka ''[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]'' klubā [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līgā]] (''Ligue 2''). Pirms tam pārstāvēja arī kluba jauniešu un dublieru komandas. 2017. gada jūlijā pārgāja uz ''[[Ligue 1]]'' klubu ''[[En Avant de Guingamp|Guingamp]]''. 2019. gadā pievienojās Bundeslīgas klubam [[Menhengladbahas "Borussia"|Menhengladbahas "''Borussia''"]], parakstot līgumu uz četriem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/marcus-thuram-signs-for-borussia-monchengladbach-from-guingamp-5719 |title=Marcus Thuram signs for Borussia Mönchengladbach from Guingamp |language=en |website=bundesliga.com |accessdate={{dat|2020|5|31||bez}}}}</ref> Pēc līguma beigām viņš pārgāja uz [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu [[Milānas "Internazionale"|Milānas "''Internazionale''"]]. Spēlējis dažādu vecumu Francijas jauniešu izlasēs, pārstāv pieaugušo [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Guingamp''' * [[Coupe de la Ligue]] finālists: [[2018–19 Coupe de la Ligue|2018—19]]<ref>{{Cite web |title=Strasbourg remporte la Coupe de la Ligue aux tirs au but |url=https://www.lemonde.fr/football/article/2019/03/31/strasbourg-remporte-la-coupe-de-la-ligue-aux-tirs-au-but_5443712_1616938.html |access-date=5 November 2023 |date=31 March 2019 |last1=Kezzouf |first1=Youmni |website=[[Le Monde]]}}</ref> '''Inter Milan''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas čempionāts / A sērija]]: [[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2023—24]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/italija/22042024-milanas_inter_uzvar_derbija_un_izcina_div</ref>, [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025—26]] * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2025—26 *[[Supercoppa Italiana]]: [[2023 Supercoppa Italiana|2023]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/italija/22012024-martiness_iesit_kompensacijas_laika_inter</ref> * [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Francija''' *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{Cite web|url=https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live|title=2022 World Cup final: Argentina 3-3 France (aet, 4-2 on pens) – as it happened|first=Scott|last=Murray|date=2022. gada 18. dec.|via=www.theguardian.com}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Tirāms, Markuss}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Emīlijā-Romanjā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:EA Guingamp spēlētāji]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Sochaux-Montbéliard spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] hi0bdqmsnok6y9gru5ow7sqcz490mx9 0 461832 4521700 4256214 2026-09-13T15:04:14Z Bendžamins 76862 4521700 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|6|3}} | nationalgoals3 = 0 | playername = Dans Aksels Zagadu | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2016—2017 | years2 = 2017—2022 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 6 | nationalcaps5 = 7 | nationalcaps6 = 6 | nationalgoals4 = 1 | ntupdate = | nationalgoals5 = 2 | nationalgoals6 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2016—2017 | nationalyears4 = 2017 | nationalyears5 = 2018—2019 | name = | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | birth_place = | goals2 = 4 | caps1 = 9 | caps2 = 67 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain B]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Kreteila}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | goals1 = 0 | height = 196 | nationalcaps1 = 13 | image = Dan zagadou1.jpg | caption = Zagadu 2022. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalyears6 = 2019 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund B]] | years3 = 2018—2022 | caps3 = 4 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | years4 = 2022— | caps4 = 41 | goals4 = 1 }}'''Dans Aksels Zagadu''' ({{Val|fr|Dan-Axel Zagadou}}, dzimis {{Dat|1999|6|3}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2022. gada Zagadu pārstāv [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu ''[[VfB Stuttgart]]''. == Sasniegumi == '''Borussia Dortmund''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2020—21 * [[DFL Supercup]]: 2019 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valdemarnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Zagadu, Dans Aksels}} [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] 6alwmt263hmmn862tcgulbhmu9cqsf5 0 461884 4521597 4498035 2026-09-13T12:32:26Z Bendžamins 76862 4521597 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Evans N'Dika | image = Evan Ndicka Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-59.jpg | caption = N'Dika 2026. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|20}} | birth_place = {{vieta|Francija|Parīze}} | height = 192 | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | clubnumber = 5 | position = [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] | years1 = 2017—2018 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AJ Auxerre|Auxerre]] | caps1 = 14 | goals1 = 0 | years2 = 2018—2023 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | caps2 = 134 | goals2 = 10 | years3 = 2023— | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | caps3 = 96 | goals3 = 3 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2017 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2018 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps4 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2017—2019 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U20 | nationalcaps5 = 10 | nationalgoals5 = 0 | nationalyears6 = 2019 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps6 = 1 | nationalgoals6 = 0 | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | nationalteam7 = {{fb|CIV}} | nationalyears7 = 2023— | nationalcaps7 = 28 | nationalgoals7 = 0 }} '''Evans N'Dika''' ({{Val|fr|Evan N'Dicka}}, dzimis {{Dat|1999|8|20}}) ir [[Francija|Francijā]] dzimis [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada N'Dika pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu ''[[AS Roma]]''. Iepriekš N'Dika spēlēja [[Francija]]s komandā ''[[AJ Auxerre]]'' un [[Vācija]]s klubā [[Frankfurtes "Eintracht"]]. [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlases]] rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Frankfurtes Eintracht''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2021—22]]<ref>https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/2033450--frankfurt-vs-rangers/</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējas saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:N'Dika, Evans}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:AJ Auxerre spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] kissr0ucosuitjj9tuvikdcsebkrxvy 0 462062 4521679 4497131 2026-09-13T14:39:04Z Bendžamins 76862 4521679 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|27}} | nationalcaps3 = 10 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Dajo Upamekano | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2015—2016 | years2 = 2016—2017 | years3 = 2017—2021 | nationalcaps4 = 6 | nationalyears1 = 2014 | nationalcaps5 = 16 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2015—2016 | nationalyears4 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 3 | nationalyears2 = 2014—2015 | birth_place = | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | caps1 = 16 | caps2 = 17 | caps3 = 112 | clubnumber = 2 | clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering|Liefering]] | clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | caps4 = 128 | goals4 = 6 | years4 = 2021— | countryofbirth = {{vieta|Francija|Evro}} | goals1 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | goals2 = 0 | goals3 = 4 | height = 186 | image = Dayot Upamecano France v Senegal 16 June 2026-402 (cropped).jpg | caption = Upamekano 2026. gadā | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalyears5 = 2018—2021 | nationalcaps6 = 46 | nationalgoals6 = 2 | nationalteam6 = {{fb|FRA}} | nationalyears6 = 2020— }}'''Dajo Upamekano''' ({{Val|fr|Dayot Upamecano}}, dzimis {{Dat|1998|10|27}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. No 2017. gada līdz 2021. gadam Upamekano pārstāvēja [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu ''[[RB Leipzig]]''. Kopš 2023. gada spēlē [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu ''[[Minhenes "Bayern"]]''. Iepriekš Upamekano ir spēlējis ''[[FC Liefering]]'' un [[Zalcburgas "Red Bull" (futbola komanda)|Zalcburgas "Red Bull"]]. == Sasniegumi == '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/04052025-vacijas_smagsvars_minhenes_bayern_oficial |title= Vācijas smagsvars Minhenes "Bayern" oficiāli atgriežas Bundeslīgas tronī|language=lv |accessdate={{dat|2025|5|4||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref>, [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025—26]] * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/23052026-keinam_i_hat_trick_i_bayern_pec_sesu_gadu |title= Keinam hat-trick, ''Bayern'' pēc sešu gadu pauzes triumfē Vācijas kausā|language=lv |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> * [[Vācijas Superkauss]]: 2021, 2022, 2025, 2026 '''Francija''' *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live</ref> *[[UEFA Nāciju līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020—21]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Upamekano, Dajo}} i35aqzdsi12z04rh7mg5odnawcs4fxp 4521680 4521679 2026-09-13T14:39:28Z Bendžamins 76862 4521680 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|27}} | nationalcaps3 = 10 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Dajo Upamekano | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2015—2016 | years2 = 2016—2017 | years3 = 2017—2021 | nationalcaps4 = 6 | nationalyears1 = 2014 | nationalcaps5 = 16 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2015—2016 | nationalyears4 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 3 | nationalyears2 = 2014—2015 | birth_place = | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | caps1 = 16 | caps2 = 17 | caps3 = 112 | clubnumber = 2 | clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering|Liefering]] | clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | caps4 = 128 | goals4 = 6 | years4 = 2021— | countryofbirth = {{vieta|Francija|Evro}} | goals1 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | goals2 = 0 | goals3 = 4 | height = 186 | image = Dayot Upamecano France v Senegal 16 June 2026-402 (cropped).jpg | caption = Upamekano 2026. gadā | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalyears5 = 2018—2021 | nationalcaps6 = 46 | nationalgoals6 = 2 | nationalteam6 = {{fb|FRA}} | nationalyears6 = 2020— }}'''Dajo Upamekano''' ({{Val|fr|Dayot Upamecano}}, dzimis {{Dat|1998|10|27}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. No 2017. gada līdz 2021. gadam Upamekano pārstāvēja [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu ''[[RB Leipzig]]''. Kopš 2023. gada spēlē [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu ''[[Minhenes "Bayern"]]''. Iepriekš Upamekano ir spēlējis ''[[FC Liefering]]'' un [[Zalcburgas "Red Bull" (futbola komanda)|Zalcburgas "Red Bull"]]. == Sasniegumi == '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/04052025-vacijas_smagsvars_minhenes_bayern_oficial |title= Vācijas smagsvars Minhenes "Bayern" oficiāli atgriežas Bundeslīgas tronī|language=lv |accessdate={{dat|2025|5|4||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref>, [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025—26]] * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/23052026-keinam_i_hat_trick_i_bayern_pec_sesu_gadu |title= Keinam hat-trick, ''Bayern'' pēc sešu gadu pauzes triumfē Vācijas kausā|language=lv |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> * [[Vācijas Superkauss]]: 2021, 2022, 2025, 2026 '''Francija''' *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live</ref> *[[UEFA Nāciju līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020—21]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ērā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Upamekano, Dajo}} ajzp32f8d2h4s0ntc1tdrpzujbrelsg 0 462440 4521594 4407924 2026-09-13T12:30:08Z Bendžamins 76862 4521594 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|14}} | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Brentford F.C.|Brentford]] | nationalcaps1 = 13 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Nīls Mopē | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2012—2015 | years2 = 2012—2015 | years3 = 2015—2017 | years4 = 2015—2016 | caps6 = 85 | goals6 = 37 | nationalyears2 = 2012—2013 | years6 = 2017—2019 | nationalcaps3 = 12 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals3 = 5 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2014—2015 | nationalyears4 = 2014 | caps7 = 102 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | goals7 = 26 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | birth_place = | goals1 = 6 | caps1 = 44 | caps2 = 13 | caps3 = 15 | caps4 = 6 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice II]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne II]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Versaļa}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | goals2 = 9 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | goals3 = 1 | goals4 = 2 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Brestois 29|Brest]] | years5 = 2016—2017 | caps5 = 28 | goals5 = 11 | height = 173 | image = Maupay asse om 2425.png | caption = Mopē 2024. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 6 | nationalgoals2 = 4 | years7 = 2019—2022 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]] | years8 = 2022—2025 | caps8 = 29 | goals8 = 1 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Brentford FC|Brentford]] | years9 = 2023—2024 | caps9 = 29 | goals9 = 6 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | years10 = 2024—2025 | caps10 = 22 | goals10 = 4 | clubs11 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | years11 = 2025— | caps11 = 4 | goals11 = 0 | clubs12 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | years12 = 2026 | caps12 = 12 | goals12 = 2 }}'''Nīls Mopē''' ({{Val|fr|Neal Maupay}}, dzimis {{Dat|1996|8|14}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Mopē pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu [[Marseļas "Olympique"]]. Iepriekš Mopē ir spēlējis [[Francija|Francijas]] komandās ''[[OGC Nice]]'', [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], ''[[Stade Brestois 29]]'', Anglijas komandās ''[[Brentford FC|Brentford]]'', [[Brighton & Hove Albion F.C.|''Brighton & Hove Albion'']] un ''[[Everton FC|Everton]]''., kā arī Spānijas komandu ''[[Sevilla FC|Sevilla]]''. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mopē, Nīls}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Brestois 29 spēlētāji]] [[Kategorija:Brentford FC spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] 4jhme2ulovw37x657you21ixgnz8rd0 0 462826 4522043 4440957 2026-09-14T05:27:42Z Pirags 3757 /* Vēsture */ sakārtots 4522043 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rūstuži | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Limbažu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | subdivision_name2 = [[Viļķenes pagasts]] | area_total_km2 = 1,54 | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2007|01|01||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=31911 |title=Informācija par objektu: Rūstuži |accessdate={{dat|2020|06|25||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 85 | population_density_km2 =auto | latd = 57.5588 | latNS = N | longd = 24.5874 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Rūstuži''' ir ciems [[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagastā]], [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Atrodas 5 km attālumā uz dienvidiem no pagasta centra [[Viļķene]]s. == Ģeogrāfija == Apkaimē atrodas augstie purvi — [[Lielais Rūstužu purvs]] (575 ha) ar [[kūdra]]s krājumiem un [[Rūstužu—Blomes purvs]] (213 ha). Ciemats ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālajā zonā.<ref>[https://www.limbazi.lv/novads/pilseta-un-pagasti/vilkenes-pagasts Limbaži.lv: Viļķenes pagasts]</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 20% | align = none | cols = 1 | graph-pos = bottom |1989|43 |2001|32 |2007|85 }} == Vēsture == Rūstužu ciems pieminēts 1681. gadā kā [[Viļķenes muiža]]i piederīgs. Rūstužu muižas kunɡu māja būvēta 19. gadsimta sākumā kā koka ēka uz mūra pamatiem. 1824. gadā Rūstužos atvēra [[pareizticība|pareizticīgo]] pagastskolu, kas vēlāk kļuva par pamatskolu. Skola ar 30—40 skolēniem pastāvēja līdz 1928. gadam, kad par tuvāko kļuva [[Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskola|Viļķenes pagasta pamatskola]]. 1852. gadā Rūstuži bija muižas pagasta centrs, 1870. gadā atdodot šo statusu Viļķenei. 1905. gadā uzcēla vēj[[dzirnavas]], kas darbojās līdz 1940. gadam un no kurām saglabājies tikai akmens stāvs. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s izveidoja [[jaunsaimniecība]]s. 1923. gadā muižas centrs piederēja Kārlim Mendzenim, kura dēli saimniekoja arī apkārtnes muižās, viņiem piederēja 480 [[pūrvieta]]s [[aramzeme]]s. 1945. gadā izveidoja Rūstužu ciemu, kuru 1954. gadā pievienoja Viļķenes ciemam.<ref>[http://www.vilkene.lv/par/teritorija-un-daba/ Viļķenes pagasts: Teritorija un daba]</ref> 1949. gadā izveidoja lauksaimniecības arteli, kuru 1957. gadā likvidēja, pievienojot [[padomju saimniecība]]i "Viļķene", kas pastāvēja līdz 1992. gadam,<ref name="vesture" /> muižas kunɡu mājā atradās Rūstužu brigādes kantoris, dzīvokļi un sarīkojumu zāle. Pēc neatkarības atjaunošanas muižā atradās mēbeļu restaurācijas darbnīca, līdz 2003. gada martā muiža nodega ugunsgrēkā. No muižas ēkām saglabājusies tikai neliela [[kalve]].<ref name="vesture">[http://www.vilkene.lv/par/vesture/ Viļķenes pagasts: Vēsture]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Viļķenes pagasta ciemi}} qq3mpbp1l0knv4w1at69etjt6ti8dzi 0 465282 4521630 4293818 2026-09-13T13:25:29Z Bendžamins 76862 4521630 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|3|5}} | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Bordo "Girondins"]] | nationalcaps1 = 11 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Jūsefs Sabalī | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2011—2013 | years2 = 2013—2017 | years3 = 2013—2015 | years4 = 2015—2016 | caps6 = 103 | goals6 = 1 | nationalyears2 = 2010—2011 | years6 = 2017—2021 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 7 | nationalcaps5 = 32 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam5 = {{fb|SEN}} | nationalyears3 = 2011 | nationalyears4 = 2012—2013 | nationalyears1 = 2009—2010 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | birth_place = | goals1 = 0 | caps1 = 46 | caps2 = 0 | caps3 = 65 | caps4 = 28 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Thonon Évian F.C.|Evian]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Lešenē}} | currentclub = {{flaga|Katara}} [[Al-Shamal SC|Al-Shamal]] | goals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | goals3 = 0 | goals4 = 2 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Bordo "Girondins"]] | years5 = 2016—2017 | caps5 = 30 | goals5 = 0 | height = 174 | image = Youssouf Sabaly 2018.jpg | caption = Sabalī 2018. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears5 = 2017—2024 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | years7 = 2021—2025 | caps7 = 91 | goals7 = 2 | clubs8 = {{flaga|Katara}} [[Al-Duhail SC|Al-Duhail]] | years8 = 2025—2026 | caps8 = 10 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Katara}} [[Al-Shamal SC|Al-Shamal]] | years9 = 2026— | caps9 = 0 | goals9 = 0 }}'''Jūsefs Sabalī''' ({{Val|fr|Youssouf Sabaly}}, dzimis {{Dat|1993|3|5}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Senegālas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Sabalī pārstāv [[Kataras Zvaigžņu līga]]s komandu ''[[Al-Shamal SC|Al-Shamal]]''. [[Senegālas futbola izlase]]s sastāvā Sabalī ir spēlējis [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Betis''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2021—22 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ivelīnā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:Bordo "Girondins" spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Duhail SC spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Shamal SC spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Sabalī, Jūsefs}} sczmbqq7ysoa4vxrdhpa0hzid6hj5g9 0 472812 4522011 4304091 2026-09-14T04:02:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4522011 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | līnijā=[[Dzelzceļa līnija Daugavpils-Indra|Daugavpils-Indra]] | stacijas_tips= | platformas=1 | sliežu_ceļi=5 | tuvākās_stacijas=[[Naujene (stacija)|Naujene]] (25 km) <br />[[Indra (stacija|Indra]] (27 km) | attālums_līdz_Rīgai=259 | adrese=Stacija Krāslava, [[Ūdrīšu pagasts]], [[Krāslavas novads]], [[Latvija]], LV-5601 | karte= | attēls=Kraslavasstacija10.jpeg | attēla_apraksts=Krāslavas stacijas ēka 2020. gadā | latNS=N | latd=55.925089 | longEW=E | longd=27.145286 | tuvākie_pp_un_cp=[[Silava (stacija)|Silava]] (9 km) <br />[[Skaista (stacija)|Skaista]] (6 km) | tips=pasažieru, kravas }} '''Krāslava''' ir stacija dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]]. Tā atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Ūdrīšu pagasts|Ūdrīšu pagastā]], [[Krāslavas stacija|Krāslavas stacijas ciemā]]. Stacija atrodas 4 km attālumā no [[Krāslava]]s pilsētas centra. No 2020. gada 13. decembra Krāslavas dzelzceļa stacija ir galapunkts pasažieru vilcienam [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—[[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils]]—Krāslava,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/322699-vilciena-ekspresa-reisi-pagarinati-lidz-kraslavai-parejiem-vilciena-reisiem-pieskanoti-autobusu-kustibas-saraksti-2020|title=Vilciena ekspreša reisi pagarināti līdz Krāslavai; pārējiem vilciena reisiem pieskaņoti autobusu kustības saraksti (lvportals.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> kā arī no 2021. gada 16. decembra caur Krāslavu divreiz nedēļā kursē reiss [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—[[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils]]—[[Indra (stacija)|Indra]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> == Vēsture == Jau pirmo stacijas ekspluatācijas gadu atskaitēs un pārskatos redzams, ka tajā bijusi nozīmīga pasažieru un kravas plūsma. Sākotnējā, no ķieģeļiem celtā, divstāvu stacijas ēka sagrauta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Kā redzams vēsturiskajos attēlos, stacijai ir bijuši divi peroni, taču mūsdienās pasažieru vilcieni tiek apkalpoti pie vienīgā — malas perona.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Dzelzceļi Latvijā|last=|first=|publisher=Jumava|year=2009|isbn=978-9984-38-698-0|location=Rīga|pages=40}}</ref> == Pasažieru vilcienu satiksme == {| class="wikitable" !Pārvadātājs !Maršruts !Situācija !Kursē !Cena līdz gala stacijai |- | rowspan="6" |{{flaga|Latvija}} "[[Pasažieru vilciens]]" |Rīga (16.31) — Krāslava (19.47) | rowspan="2" |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,-,-,6,7 |8,65€ |- |Krāslava (05.48) — Rīga (09.00) |1,2,3,4,-,-,7 |8,65€ |- |Rīga (16.31) — Indra (20.10) | rowspan="2" |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,4,5,-,- |1,65€ |- |Indra (05.23) — Rīga (09.00) | -,-,-,-5,6,- |8,65€ |- |} 19. un 20. gadsimta sākumā tika nodrošināta regulāra pasažieru vilcienu satiksme caur Krāslavas staciju līnijā gan [[Polocka]]s, gan [[Orla]]s virzienā. Padomju varas gados kursēja gan tālsatiksmes vilcieni uz citām padomju republikām, gan arī reģionālā mēroga vilcieni — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]-[[Bigosova]] un [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils]]-[[Bigosova]]. === Pasažieru vilcienu kustības saraksts 1959. gadā === 1959. gada 12. jūnija laikrakstā "Sociālistiskais ceļš" (Krāslava) Nr.69, ievietots jaunais pasažieru vilcienu grafiks maija beigās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/soce1959n069&#124;article:DIVL154&#124;issueType:P|title=Pasažieru vilcienu kustība vasarā (periodika.lv)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|02|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/soce1959n069{{!}}article:DIVL154{{!}}issueType:P}}</ref> {| class="wikitable" |+Tālsatiksmes vilcieni !Maršruts !Pienākšana Krāslavā |- |Maskava[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]<nowiki/>Kaļiņingrada |07.02 |- |Kaļiņingrada[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]<nowiki/>Maskava |01.23 |- |Rīga[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]<nowiki/>Orla |06.57 |- |Orla[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]<nowiki/>Rīga |22.41 |- |Rīga[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]<nowiki/>Bigosova |02.14 |- |Bigosova[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]<nowiki/>Rīga |06.15 |} {| class="wikitable" |+Piepilsētas vilcieni !Maršruts !Pienākšana Krāslavā !Pienākšana Krāslavā |- |Daugavpils[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]<nowiki/>Bigosova |09.46 |19.28* |- |Bigosova[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]<nowiki/>Daugavpils |11.41 |20.58 |} <nowiki>*</nowiki>Pirmsvētku dienās vilciens Krāslavas dzelzceļa stacijā pienāk 16.33. === Situācija mūsdienās === Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas pasažieru vilcienu satiksme tika pakāpeniski slēgta — vispirms tika pārtraukta vilciena [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils]]-[[Indra (stacija)|Indra]] reisu izpilde, 2002. gadā atcēla dīzeļvilcienu Rīga-Daugavpils-Indra, kurš pieturēja Krāslavas stacijā. No 2016. gada 11. decembra līdz 2017. gada 10. decembrim starptautiskie vilcieni Rīga—Minska un Minska—Rīga pieturēja arī Krāslavas stacijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/sakot-ar-2016.gada-11.decembri-starptautiskajam-pasazieru-vilcienam-nr.87-88-minska-rga-minska-abos|title=Sākot ar 2016.gada 11.decembri, starptautiskajiem pasažieru vilcieniem Minska-Rīga un Rīga-Minska paredzēta pietura Krāslavas stacijā (travel.ldz.lv)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2017|07|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170717095346/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/sakot-ar-2016.gada-11.decembri-starptautiskajam-pasazieru-vilcienam-nr.87-88-minska-rga-minska-abos}}</ref> Saskaņā ar Sabiedriskās transporta padomes 2020. gada 2. oktobra sēdes lēmumu Nr.5<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_02102020.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi|title=Sabiedriskā transporta padomes 2. oktobra lēmumi|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2025|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250218123841/https://atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_02102020.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi}}</ref> dzelzceļa maršrutā Rīga-Daugavpils no 2020. gada 13. decembra tiek pagarināts dīzeļvilciena Nr. 704 Rīga-Daugavpils reiss līdz Krāslavai un dīzeļvilciena Nr. 703 Daugavpils-Rīga no Krāslavas. No Krāslavas autoostas līdz pieturai "Krāslavas stacija" tiek pielāgots autobusu kustības grafiks, tādējādi ļaujot pasažieriem nokļūt uz vai no Krāslavas dzelzceļa stacijas. Pasažieru ērtībām tiek pārdotas vienotās biļetes (autobuss+vilciens).<ref name=":0" /> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Kraslavasstacija1.jpeg|<center><small> Krāslavas stacijas ēka no autoceļa P62</small></center> Attēls:Kraslavasstacija2.jpeg|<center><small> Norādes uz staciju</small></center> Attēls:Kraslavasstacija3.jpeg|<center><small> Stacijas ēka un stāvlaukums</small></center> Attēls:Kraslavasstacija4.jpeg|<center><small> Pieturvietas "Stacija Krāslava" plāksne un kustības saraksts</small></center> Attēls:Kraslavasstacija5.jpeg|<center><small> Sliežu ceļi Daugavpils virzienā</small></center> Attēls:Kraslavasstacija6.jpeg|<center><small> Sliežu ceļi Indras virzienā </small></center> Attēls:Kraslavasstacija7.jpeg|<center><small> Noliktavas ēka </small></center> Attēls:Kraslavasstacija8.jpeg|<center><small> Saimniecības ēka</small></center> Attēls:Kraslavasstacija9.jpeg|<center><small> Piemiņas akmens represētajiem</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Daugavpils—Indra stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Krāslavas novads]] [[Kategorija:Ūdrīšu pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] 228qmeve5k2251il2eo35jydm07ebbh 14 473620 4521870 3340537 2026-09-13T19:15:34Z Kleivas 2704 4521870 wikitext text/x-wiki ''Kategorijā iekļauti '''Vācijas sportisti, kas startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]].'' [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pa valstīm]] [[Kategorija:Vācija olimpiskajās spēlēs|Sportisti 1904]] [[Kategorija:Vācijas sportisti|1904]] ekhhkjtx1f85eulbcxyscwkwvfdea2q 0 474461 4521639 4011790 2026-09-13T13:46:57Z Bendžamins 76862 4521639 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1977|8|9}} | years2 = 1998—1999 | nationalteam2 = {{fb|FRA}} | nationalyears2 = 2001—2006 | nationalyears1 = 1997 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = | ntupdate = | name = | playername = Mikaēls Silvestrs | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1996—1998 | years3 = 1999—2008 | nationalgoals2 = 2 | years4 = 2008—2010 | caps6 = 8 | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Portlendas "Timbers"|Portland Timbers]] | goals6 = 0 | years6 = 2013—2014 | caps7 = 14 | clubs7 = {{flaga|Indija}} [[Chennaiyin FC|Chennaiyin]] | goals7 = 1 | years7 = 2014 | totalcaps = 391 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalgoals1 = 0 | birth_place = | currentclub = | caps1 = 55 | caps2 = 18 | caps3 = 249 | caps4 = 26 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Šambarī pie Tūras}} | goals1 = 0 | nationalcaps2 = 40 | goals2 = 1 | goals3 = 6 | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] | years5 = 2010—2012 | caps5 = 27 | goals5 = 1 | height = 183 | image = Stade rennais - Le Havre AC 20150708 57.JPG | caption = Silvestrs 2015. gadā | totalgoals = 12 }}'''Mikaēls Silvestrs''' ({{Val|fr|Mikaël Silvestre}}, dzimis {{Dat|1977|8|9}}) ir bijušais [[Francija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Silvestrs savu karjeru sāka 1996. gadā [[Stade Rennais F.C.|''Rennes'']] komandā, bet 1998. gadā pārcēlās uz ''[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]'' komandu, kur pavadīja vienu sezonu. Vēlāk viņš pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai [[Manchester United FC|''Manchester United'']], ar kuru izcīnīja piecus līgas titulus un vienreiz uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. Vēlāk viņš spēlēja citā Anglijas komandā [[Arsenal FC|''Arsenal'']], līdz 2010. gadā pievienojās [[SV Werder Bremen|''Werder Bremen'']]. Savas karjeras beigās spēlēja ''[[MLS]]'' komandā [[Portlendas "Timbers"|Portlendas "''Timbers''"]] un [[Indija]]s komandā [[Chennaiyin FC|''Chennaiyin'']]. [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā Silvestrs ir spēlējis [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 1999—00, 2000—01, 2002—03, 2006—07, 2007—08 * [[FA kauss]]: 2003—04 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2005—06 * [[FA Community Shield]]: 2003, 2007 * [[UEFA Čempionu līga]]: 2007—08 * [[Starpkontinentālais kauss]]: 1999 '''Francija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]], [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Silvestrs, Mikaēls}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Endrā un Luārā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder" spēlētāji]] [[Kategorija:Portlendas "Timbers" spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] j2icf9uooj8ct2571vusua60xu61wti 0 474681 4521697 4266566 2026-09-13T15:03:17Z Bendžamins 76862 4521697 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1974|5|10}} | years7 = 2007—2009 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 1991—1996 | years2 = 1996—1997 | years3 = 1996—1997 | years4 = 1997—2000 | caps6 = 82 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | goals6 = 20 | years6 = 2004—2007 | caps7 = 31 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | goals7 = 6 | totalcaps = 505 | name = | totalgoals = 146 | caps8 = 13 | caps9 = 15 | caps10 = 33 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | clubs10 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | goals8 = 1 | goals9 = 3 | goals10 = 8 | years8 = 2009 | years9 = 2010 | playername = Silvēns Viltors | ntupdate = | birth_place = | goals2 = 0 | caps1 = 91 | caps2 = 0 | caps3 = 35 | caps4 = 99 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Nei pie Marnas}} | currentclub = | goals1 = 28 | goals3 = 3 | pcupdate = | goals4 = 46 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years5 = 2000—2004 | caps5 = 106 | goals5 = 31 | height = 173 | image = Sylvain Wiltord Rennes 081229.jpg | caption = Silvēns Viltors 2008. gadā | nationalgoals1 = 26 | nationalteam1 = {{fb|FRA}} | nationalyears1 = 1999—2006 | nationalcaps1 = 92 | years10 = 2011—2012 }}'''Silvēns Klods Viltors''' ({{Val|fr|Sylvain Claude Wiltord}}, dzimis {{Dat|1974|5|10}}) ir bijušais [[Francija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāvējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Savas karjeras veiksmīgākos gadus Viltors ir pavadījis Francijas komandā [[FC Girondins de Bordeaux|''Bordeaux'']] un [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Arsenal FC|''Arsenal'']]. [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā Viltors ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viltors guva vārtus 2000. gada Eiropas čempionāta finālā, mača pēdējās sekundēs pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], tādējādi izlīdzinot spēles rezultātu 1—1, bet jau papildlaikā zeltā vārtus guva [[Davids Trezegē|Trezegē]], un Francijas izlase izcīnīja Eiropas čempionu titulu. == Sasniegumi == '''Bordeaux''' * [[Ligue 1|Pirmā Divīzija]]: 1998—99 '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2001—01, 2003—04 * [[FA kauss]]: 2001—02, 2002—03 * [[FA Community Shield]]: 2002 '''Lyon''' * [[Ligue 1]]: 2004—05, 2005—06, 2006—07 '''Francija''' * [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]], [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Viltords, Silvēns}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sēnā-Sendenī dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Akoruņas "Deportivo" spēlētāji]] [[Kategorija:Bordo "Girondins" spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 6wcrp9komkgt5pombf1prs9dqb3h3b5 0 474841 4521690 4404452 2026-09-13T14:56:53Z Bendžamins 76862 4521690 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|9|28}} | name = | caption = Valbuena 2019. gadā | nationalgoals1 = 8 | nationalteam1 = {{fb|FRA}} | nationalyears1 = 2010—2015 | nationalcaps1 = 52 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | playername = Matjē Valbuena | height = 167 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2004—2006 | years2 = 2006—2014 | years3 = 2014—2015 | years4 = 2015—2017 | caps6 = 98 | clubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | goals6 = 14 | image = Mathieu Valbuena 2019.jpg | goals5 = 10 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]] | caps1 = 55 | caps2 = 242 | caps3 = 29 | caps4 = 56 | clubnumber = 28 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Libourne|Libourne]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | caps5 = 51 | countryofbirth = {{vieta|Francija|Brige}} | currentclub = {{flaga|Malta}} [[St. Lucia F.C.|St. Lucia]] | goals1 = 10 | goals2 = 27 | goals3 = 6 | goals4 = 9 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | years5 = 2017—2019 | years6 = 2019—2023 | clubs7 = {{flaga|Kipra}} [[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]] | years7 = 2023—2024 | caps7 = 32 | goals7 = 7 | clubs8 = {{flaga|Grieķija}} [[Athens Kallithea F.C.|Athens Kallithea]] | years8 = 2024—2025 | caps8 = 32 | goals8 = 3 | clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos B]] | years9 = 2025—2026 | caps9 = 10 | goals9 = 3 | clubs10 = {{flaga|Malta}} [[St. Lucia F.C.|St. Lucia]] | years10 = 2026— | caps10 = 0 | goals10 = 0 }}'''Matjē Valbuena''' ({{Val|fr|Mathieu Valbuena}}, dzimis {{Dat|1984|9|28}}) ir [[Francija|Francijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Valbuena pārstāv Maltas komandu ''[[St. Lucia F.C.|St. Lucia]]''. Savu karjeru Valbuena sāka pēc spēka trešās spēcīgākās līgas komandā [[FC Libourne|''Libourne'']]. 2006. gadā viņš pievienojās ''[[Ligue 1]]'' līgas komandai [[Marseļas "Olympique"|Marseļas "''Olympique''"]]. Vienreiz ar ''Marseille'' komandu uzvarējis arī čempionātā. 2014. gada augustā ''Marseille'' komanda iemūžināja Valbuenas 28 numuru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/marseille-retire-29-year-old-mathieu-valbuena-s-number-9649254.html|title=Marseille retire 29-year-old Mathieu Valbuena's number|website=The Independent|access-date=2021-01-07|date=2014-08-05|language=en}}</ref> Vēlāk spēlējis [[Krievija|Krievijas]] komandā [[FC Dynamo Moscow|''Dynamo Moscow'']], [[Lionas "Olympique"|Lionas "''Olympique''"]] un [[Stambulas "Fenerbahçe"|Stambulas "''Fenerbahçe''"]]. 2019. gadā Valbuena pievienojās [[Olympiacos F.C.|''Olympiacos'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.besoccer.com/new/olympiakos-sign-french-veteran-valbuena-642269|title=Olympiakos sign French veteran Valbuena|website=BeSoccer|access-date=2021-01-07|date=2019-05-27|language=en-EN|archive-date=2021-01-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210109022040/https://www.besoccer.com/new/olympiakos-sign-french-veteran-valbuena-642269}}</ref> [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] sastāvā Valbuena ir piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Marseille''' * [[Ligue 1]]: 2009—10 * [[Coupe de la Ligue]]: 2009—10, 2010—11, 2011—12 * [[Trophée des Champions]]: 2010, 2011 '''Olympiacos''' * [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2019—20, 2020—21, 2021—22 * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2019—20 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Valbuena, Matjē}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Žirondā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] [[Kategorija:Limasolas "Apollon" spēlētāji]] dch9ad89u4n1r4eewhzq2hw7yfmp36f 10 476139 4521613 4521368 2026-09-13T13:01:34Z Kleivas 2704 4521613 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā [[Attēls:Water polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{div col|colwidth=50em}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] — {{Valsts OS sportists|''Osborne Swimming Club'' <small>([[Džons Artūrs Džārviss|Džārviss]], [[Viljams Henrijs|Henrijs]], [[Pīters Kemps|Kemps]], [[Tomass Ko|Ko]], [[Roberts Krošovs|Krošovs]], [[Viktors Lindbergs|Lindbergs]], [[Frederiks Steipltons|Steipltons]])</small>|GBR|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Ņujorkas Sporta klubs]] <small>([[Deivids Bratons|Bratons]], [[Leo Gudvins|Gudvins]], [[Luiss Hendlijs|Hendlijs]], [[Deivids Hesers|Hesers]], [[Džordžs van Klīfs|Klīfs]], [[Džo Radijs|Radijs]], [[Džeimss Stīns|Stīns]])</small>|USA|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Forsits|Forsits]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Džordžs Nevisons|Nevisons]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Smits|Smits]], [[Tomass Tūlds|Tūlds]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1908. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Īzaks Benthems|Benthems]], [[Artūrs Edvīns Hils|Hils]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1912. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Viljams Henrijs Dīns|Dīns]], [[Kristofers Džonss (ūdenspolo spēlētājs)|Džonss]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Noels Parsels|Parsels]], [[Viljams Pīkoks|Pīkoks]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]])</small>|GBR|1920. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Francijas vīriešu izlase|Francijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Noēls Delbēržs|Delbēržs]], [[Robērs Desmetrs|Desmetrs]], [[Albērs Deboržē|Doberžē]], [[Pols Dužardīns|Dužardīns]], [[Albērts Majods|Majods]], [[Anrī Padū|Padū]], [[Žoržs Rižāls|Rižāls]])</small>|FRA|1924. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Vācijas vīriešu izlase|Vācijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Heinrihs Atmers|Atmers]], [[Makss Amans|Amans]], [[Emīls Beneke|Beneke]], [[Karls Bēre|Bēre]], [[Johanns Blanks|Blanks]], [[Frics Gunsts|Gunsts]], [[Oto Kīne|Kīne]], [[Oto Kordess|Kordess]], [[Karls Heincs Proce|Proce]], [[Ērihs Rādemāhers|Rādemāhers]], [[Joahims Rādemāhers|Rādemāhers]])</small>|GER|1928. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ištvāns Barta|Barta]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Šāndors Ivādi|Ivādi]], [[Alajošs Keserū|Keserū]], [[Ferencs Keserū|Keserū]], [[Janošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Šarkāni|Šarkāņi]], [[Jožefs Vērteši|Vērteši]])</small>|HUN|1932. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Mihaļi Boži|Boži]], [[Jenē Brandi|Brandi]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Kālmāns Hazajs|Hazajs]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Ģerģs Kutasi|Kutasi]], [[Ištvāns Molnārs|Molnārs]], [[Jānošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Sārkāņi|Sārkāņi]], [[Šāndors Taričs|Taričs]])</small>|HUN|1936. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Džildo Arena|Arena]], [[Emilio Bulgarelli|Bulgarelli]], [[Paskuāls Buonokore|Buonokore]], [[Aldo Gira|Gira]], [[Mario Majoni|Majoni]], [[Džemonio Ognio|Ognio]], [[Džianfranko Pandolfīni|Pandolfini]], [[Tullio Pandolfīni|Pandolfini]], [[Čezāre Rubīni|Rubīni]])</small>|ITA|1948. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Roberts Antals|Antals]], [[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Dežē Fābiāns|Fābiāns]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Hašnošs|Hašnošs]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Dežē Lemhēņi|Lemhēņi]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Karoli Šitja|Šitja]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ģērģs Vizvāri|Vizvāri]])</small>|HUN|1952. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Oto Borošs|Borošs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Heveši|Heveši]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ervīns Zādors|Zādors]])</small>|HUN|1956. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Amedei Ambrons|Ambrons]], [[Danio Bardi|Bardi]], [[Džuzepe D'Altrui|D'Altrui]], [[Džiankarlo Džerrīni|Džerrīni]], [[Franko Lavoratori|Lavoratori]], [[Džanni Lonci|Lonci]], [[Luidži Manelli|Manelli]], [[Rozārio Parmedžiani|Parmedžiani]], [[Eraldo Pico|Pico]], [[Dante Rosi|Rosi]], [[Brunello Spinelli|Spinelli]])</small>|ITA|1960. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1964. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ozrens Bonačičs|Bonačičs]], [[Dejans Dabovičs|Dabovičs]], [[Zdravko Hebels|Hebels]], [[Zorans Jankovičs|Jankovičs]], [[Ronalds Lopatni|Lopatni]], [[Urošs Marovičs|Marovicš]], [[Džordže Perišičs|Perišičs]], [[Miroslavs Poljaks|Poljaks]], [[Mirko Sandičs|Sandičs]], [[Ivo Trumbičs|Trumbičs]])</small>|YUG|1968. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Aleksandrs Dolgušins|Dolgušins]], [[Aleksandrs Drevals|Drevals]], [[Vadims Guļajevs|Guļajevs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Nikolajs Meļņikovs|Meļņikovs]], [[Leonīds Osipovs|Osipovs]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Vladimirs Šmudskis|Šmudskis]])</small>|URS|1972. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārija]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1976. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Jevgeņijs Grišins|Grišins]], [[Mihails Ivanovs (ūdenspolo spēlētājs)|Ivanovs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Sergejs Kotenko|Kotenko]], [[Georgijs Mšvenieradze|Mšvenieradze]], [[Maits Rīsmans|Rīsmans]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Jevgeņijs Šaronovs|Šaronovs]], [[Erkins Šagajevs|Šagajevs]])</small>|URS|1980. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Milivojs Bebičs|Bebičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Milorads Krivokapičs|Krivokapičs]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Zorans Petrovičs|Petrovičs]], [[Andrija Popovičs|Popovičs]], [[Zorans Roje|Roje]], [[Gorans Sukno|Sukno]], [[Božo Vuletičs|Vuletičs]])</small>|YUG|1984. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Mislavs Bezmalinovičs|Bezmalinovičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Igors Gočanins|Gočanins]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Renco Posinkovičs|Posinkovičs]], [[Gorans Radženovičs|Radženovičs]], [[Dubravko Šimencs|Šimencs]], [[Aleksandars Šoštars|Šoštars]], [[Mirko Vičevičs|Vičevičs]])</small>|YUG|1988. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Frančesko Atoliko|Atoliko]], [[Džanni Averaimo|Averaimo]], [[Alesandro Bovo|Bovo]], [[Marko D'Altrui|D'Altrui]], [[Ferdinando Džandolfi|Džandolfi]], [[Masimiliano Ferreti|Ferreti]], [[Mario Fiorillo|Fiorillo]], [[Alesandro Kampaņa|Kampaņa]], [[Paolo Kalderella|Kalderella]], [[Džuzepe Porcio|Porcio]], [[Frančesko Porcio|Porcio]], [[Karlo Silipo|Silipo]])</small>|ITA|1992. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Spānijas vīriešu izlase|Spānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Hosē Marija Abarka|Abarka]], [[Anhelo Andreo|Andreo]], [[Daniels Baljarts|Baljarts]], [[Pedro Francisko Garsija|Garsija]], [[Salvadors Gomess|Gomess]], [[Manuels Estiarte|Estiarte]], [[Ivans Moro|Moro]], [[Migels Anhels Oka|Oka]], [[Horhe Paja|Paja]], [[Serdži Pedrerols|Pedrerols]], [[Hesuss Roljāns|Roljāns]], [[Hordi Sanss|Sanss]], [[Karless Sanss|Sanss]])</small>|ESP|1996. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Zoltāns Košs|Košs]], [[Tamāšs Mārčs|Mārčs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Bulčū Šēkeļi|Šēkeļi]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Žolts Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2000. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Ādams Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Tamāšs Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2004. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Norberts Hošnjanskis|Hošnjanskis]], [[Tamāšs Kāsašs|Kāsašs]], [[Gābors Kišs|Gā. Kišs]], [[Gergeļi Kišs|Ge. Kišs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Daniels Varga|Da. Varga]], [[Dēnešs Varga|Dē. Varga]], [[Tamāšs Varga|T. Varga]])</small>|HUN|2008. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Horvātijas vīriešu izlase|Horvātijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Samirs Baračs|Baračs]], [[Miho Boškovičs|Boškovičs]], [[Ivans Buljubašičs|Buljubašičs]], [[Damirs Buričs|Buričs]], [[Andro Bušlje|Bušlje]], [[Nikša Dobuds|Dobuds]], [[Igors Hiničs|Hiničs]], [[Maro Jokovičs|Jokovičs]], [[Petars Muslims|Muslims]], [[Paulo Obradovičs|Obradovičs]], [[Josips Pavičs|Pavičs]], [[Sandro Sukno|Sukno]], [[Frano Vičans|Vičans]])</small>|CRO|2012. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Živko Gocičs|Gocičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Br. Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|St. Mitrovičs]], [[Slobodans Nikičs|Nikičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]])</small>|SRB|2016. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Džordže Lazičs|Lazičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Strahinja Rašovičs|Rašovičs]])</small>|SRB|2020. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Radoslavs Filipovičs|Filipovičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Strahiņa Rašovičs|Rašovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Radomirs Drašovičs|Drašovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Nemaņa Ubovičs|Ubovičs]], [[Nemaņa Vico|Vico]], [[Petars Jakšičs|Jakšičs]], [[Viktors Rašovičs|Rašovičs]], [[Vladimirs Mišovičs|Mišovičs]])</small>|SRB|2024. gada vasaras}} {{div col end}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> etik5l6yh5nzlvyz4jat62sbmedzp6f 4521629 4521613 2026-09-13T13:13:58Z Kleivas 2704 4521629 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā [[Attēls:Water polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{div col|colwidth=50em}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] — {{Valsts OS sportists|''Osborne Swimming Club'' <small>([[Džons Artūrs Džārviss|Dž. A. Džārviss]], [[Viljams Henrijs|V. Henrijs]], [[Pīters Kemps|P. Kemps]], [[Tomass Ko|T. Ko]], [[Roberts Krošovs|K. Krošovs]], [[Viktors Lindbergs|V. Lindbergs]], [[Frederiks Steipltons|Fr. Steipltons]])</small>|GBR|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Ņujorkas Sporta klubs]] <small>([[Deivids Bratons|D. Bratons]], [[Leo Gudvins|L. Gudvins]], [[Luiss Hendlijs|L. Hendlijs]], [[Deivids Hesers|D. Hesers]], [[Džordžs van Klīfs|Dž. Klīfs]], [[Džo Radijs|Dž. Radijs]], [[Džeimss Stīns|Dž. Stīns]])</small>|USA|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Forsits|Forsits]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Džordžs Nevisons|Nevisons]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Smits|Smits]], [[Tomass Tūlds|Tūlds]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1908. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Īzaks Benthems|Benthems]], [[Artūrs Edvīns Hils|Hils]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1912. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Viljams Henrijs Dīns|Dīns]], [[Kristofers Džonss (ūdenspolo spēlētājs)|Džonss]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Noels Parsels|Parsels]], [[Viljams Pīkoks|Pīkoks]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]])</small>|GBR|1920. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Francijas vīriešu izlase|Francijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Noēls Delbēržs|Delbēržs]], [[Robērs Desmetrs|Desmetrs]], [[Albērs Deboržē|Doberžē]], [[Pols Dužardīns|Dužardīns]], [[Albērts Majods|Majods]], [[Anrī Padū|Padū]], [[Žoržs Rižāls|Rižāls]])</small>|FRA|1924. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Vācijas vīriešu izlase|Vācijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Heinrihs Atmers|Atmers]], [[Makss Amans|Amans]], [[Emīls Beneke|Beneke]], [[Karls Bēre|Bēre]], [[Johanns Blanks|Blanks]], [[Frics Gunsts|Gunsts]], [[Oto Kīne|Kīne]], [[Oto Kordess|Kordess]], [[Karls Heincs Proce|Proce]], [[Ērihs Rādemāhers|Rādemāhers]], [[Joahims Rādemāhers|Rādemāhers]])</small>|GER|1928. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ištvāns Barta|Barta]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Šāndors Ivādi|Ivādi]], [[Alajošs Keserū|Keserū]], [[Ferencs Keserū|Keserū]], [[Janošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Šarkāni|Šarkāņi]], [[Jožefs Vērteši|Vērteši]])</small>|HUN|1932. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Mihaļi Boži|Boži]], [[Jenē Brandi|Brandi]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Kālmāns Hazajs|Hazajs]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Ģerģs Kutasi|Kutasi]], [[Ištvāns Molnārs|Molnārs]], [[Jānošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Sārkāņi|Sārkāņi]], [[Šāndors Taričs|Taričs]])</small>|HUN|1936. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Džildo Arena|Arena]], [[Emilio Bulgarelli|Bulgarelli]], [[Paskuāls Buonokore|Buonokore]], [[Aldo Gira|Gira]], [[Mario Majoni|Majoni]], [[Džemonio Ognio|Ognio]], [[Džianfranko Pandolfīni|Pandolfini]], [[Tullio Pandolfīni|Pandolfini]], [[Čezāre Rubīni|Rubīni]])</small>|ITA|1948. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Roberts Antals|Antals]], [[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Dežē Fābiāns|Fābiāns]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Hašnošs|Hašnošs]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Dežē Lemhēņi|Lemhēņi]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Karoli Šitja|Šitja]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ģērģs Vizvāri|Vizvāri]])</small>|HUN|1952. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Oto Borošs|Borošs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Heveši|Heveši]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ervīns Zādors|Zādors]])</small>|HUN|1956. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Amedei Ambrons|Ambrons]], [[Danio Bardi|Bardi]], [[Džuzepe D'Altrui|D'Altrui]], [[Džiankarlo Džerrīni|Džerrīni]], [[Franko Lavoratori|Lavoratori]], [[Džanni Lonci|Lonci]], [[Luidži Manelli|Manelli]], [[Rozārio Parmedžiani|Parmedžiani]], [[Eraldo Pico|Pico]], [[Dante Rosi|Rosi]], [[Brunello Spinelli|Spinelli]])</small>|ITA|1960. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1964. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ozrens Bonačičs|Bonačičs]], [[Dejans Dabovičs|Dabovičs]], [[Zdravko Hebels|Hebels]], [[Zorans Jankovičs|Jankovičs]], [[Ronalds Lopatni|Lopatni]], [[Urošs Marovičs|Marovicš]], [[Džordže Perišičs|Perišičs]], [[Miroslavs Poljaks|Poljaks]], [[Mirko Sandičs|Sandičs]], [[Ivo Trumbičs|Trumbičs]])</small>|YUG|1968. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Aleksandrs Dolgušins|Dolgušins]], [[Aleksandrs Drevals|Drevals]], [[Vadims Guļajevs|Guļajevs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Nikolajs Meļņikovs|Meļņikovs]], [[Leonīds Osipovs|Osipovs]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Vladimirs Šmudskis|Šmudskis]])</small>|URS|1972. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārija]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1976. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Jevgeņijs Grišins|Grišins]], [[Mihails Ivanovs (ūdenspolo spēlētājs)|Ivanovs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Sergejs Kotenko|Kotenko]], [[Georgijs Mšvenieradze|Mšvenieradze]], [[Maits Rīsmans|Rīsmans]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Jevgeņijs Šaronovs|Šaronovs]], [[Erkins Šagajevs|Šagajevs]])</small>|URS|1980. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Milivojs Bebičs|Bebičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Milorads Krivokapičs|Krivokapičs]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Zorans Petrovičs|Petrovičs]], [[Andrija Popovičs|Popovičs]], [[Zorans Roje|Roje]], [[Gorans Sukno|Sukno]], [[Božo Vuletičs|Vuletičs]])</small>|YUG|1984. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Mislavs Bezmalinovičs|Bezmalinovičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Igors Gočanins|Gočanins]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Renco Posinkovičs|Posinkovičs]], [[Gorans Radženovičs|Radženovičs]], [[Dubravko Šimencs|Šimencs]], [[Aleksandars Šoštars|Šoštars]], [[Mirko Vičevičs|Vičevičs]])</small>|YUG|1988. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Frančesko Atoliko|Atoliko]], [[Džanni Averaimo|Averaimo]], [[Alesandro Bovo|Bovo]], [[Marko D'Altrui|D'Altrui]], [[Ferdinando Džandolfi|Džandolfi]], [[Masimiliano Ferreti|Ferreti]], [[Mario Fiorillo|Fiorillo]], [[Alesandro Kampaņa|Kampaņa]], [[Paolo Kalderella|Kalderella]], [[Džuzepe Porcio|Porcio]], [[Frančesko Porcio|Porcio]], [[Karlo Silipo|Silipo]])</small>|ITA|1992. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Spānijas vīriešu izlase|Spānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Hosē Marija Abarka|Abarka]], [[Anhelo Andreo|Andreo]], [[Daniels Baljarts|Baljarts]], [[Pedro Francisko Garsija|Garsija]], [[Salvadors Gomess|Gomess]], [[Manuels Estiarte|Estiarte]], [[Ivans Moro|Moro]], [[Migels Anhels Oka|Oka]], [[Horhe Paja|Paja]], [[Serdži Pedrerols|Pedrerols]], [[Hesuss Roljāns|Roljāns]], [[Hordi Sanss|Sanss]], [[Karless Sanss|Sanss]])</small>|ESP|1996. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Zoltāns Košs|Košs]], [[Tamāšs Mārčs|Mārčs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Bulčū Šēkeļi|Šēkeļi]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Žolts Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2000. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Ādams Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Tamāšs Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2004. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Norberts Hošnjanskis|Hošnjanskis]], [[Tamāšs Kāsašs|Kāsašs]], [[Gābors Kišs|Gā. Kišs]], [[Gergeļi Kišs|Ge. Kišs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Daniels Varga|Da. Varga]], [[Dēnešs Varga|Dē. Varga]], [[Tamāšs Varga|T. Varga]])</small>|HUN|2008. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Horvātijas vīriešu izlase|Horvātijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Samirs Baračs|Baračs]], [[Miho Boškovičs|Boškovičs]], [[Ivans Buljubašičs|Buljubašičs]], [[Damirs Buričs|Buričs]], [[Andro Bušlje|Bušlje]], [[Nikša Dobuds|Dobuds]], [[Igors Hiničs|Hiničs]], [[Maro Jokovičs|Jokovičs]], [[Petars Muslims|Muslims]], [[Paulo Obradovičs|Obradovičs]], [[Josips Pavičs|Pavičs]], [[Sandro Sukno|Sukno]], [[Frano Vičans|Vičans]])</small>|CRO|2012. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Živko Gocičs|Gocičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Br. Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|St. Mitrovičs]], [[Slobodans Nikičs|Nikičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]])</small>|SRB|2016. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Džordže Lazičs|Lazičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Strahinja Rašovičs|Rašovičs]])</small>|SRB|2020. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Radoslavs Filipovičs|Filipovičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Strahiņa Rašovičs|Rašovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Radomirs Drašovičs|Drašovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Nemaņa Ubovičs|Ubovičs]], [[Nemaņa Vico|Vico]], [[Petars Jakšičs|Jakšičs]], [[Viktors Rašovičs|Rašovičs]], [[Vladimirs Mišovičs|Mišovičs]])</small>|SRB|2024. gada vasaras}} {{div col end}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> 5xq8fkhoixzxijm1u4s2nte8cnofixh 4521686 4521629 2026-09-13T14:46:42Z Kleivas 2704 4521686 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā [[Attēls:Water polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{div col|colwidth=50em}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] — {{Valsts OS sportists|''Osborne Swimming Club'' <small>([[Džons Artūrs Džārviss|Dž. A. Džārviss]], [[Viljams Henrijs|V. Henrijs]], [[Pīters Kemps|P. Kemps]], [[Tomass Ko|T. Ko]], [[Roberts Krošovs|K. Krošovs]], [[Viktors Lindbergs|V. Lindbergs]], [[Frederiks Steipltons|Fr. Steipltons]])</small>|GBR|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Ņujorkas Sporta klubs]] <small>([[Deivids Bratons|D. Bratons]], [[Leo Gudvins|L. Gudvins]], [[Luiss Hendlijs|L. Hendlijs]], [[Deivids Hesers|D. Hesers]], [[Džordžs Van Klīfs|Dž. Klīfs]], [[Džo Radijs|Dž. Radijs]], [[Džeimss Stīns|Dž. Stīns]])</small>|USA|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Forsits|Forsits]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Džordžs Nevisons|Nevisons]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Smits|Smits]], [[Tomass Tūlds|Tūlds]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1908. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Īzaks Benthems|Benthems]], [[Artūrs Edvīns Hils|Hils]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1912. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Viljams Henrijs Dīns|Dīns]], [[Kristofers Džonss (ūdenspolo spēlētājs)|Džonss]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Noels Parsels|Parsels]], [[Viljams Pīkoks|Pīkoks]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]])</small>|GBR|1920. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Francijas vīriešu izlase|Francijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Noēls Delbēržs|Delbēržs]], [[Robērs Desmetrs|Desmetrs]], [[Albērs Deboržē|Doberžē]], [[Pols Dužardīns|Dužardīns]], [[Albērts Majods|Majods]], [[Anrī Padū|Padū]], [[Žoržs Rižāls|Rižāls]])</small>|FRA|1924. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Vācijas vīriešu izlase|Vācijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Heinrihs Atmers|Atmers]], [[Makss Amans|Amans]], [[Emīls Beneke|Beneke]], [[Karls Bēre|Bēre]], [[Johanns Blanks|Blanks]], [[Frics Gunsts|Gunsts]], [[Oto Kīne|Kīne]], [[Oto Kordess|Kordess]], [[Karls Heincs Proce|Proce]], [[Ērihs Rādemāhers|Rādemāhers]], [[Joahims Rādemāhers|Rādemāhers]])</small>|GER|1928. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ištvāns Barta|Barta]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Šāndors Ivādi|Ivādi]], [[Alajošs Keserū|Keserū]], [[Ferencs Keserū|Keserū]], [[Janošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Šarkāni|Šarkāņi]], [[Jožefs Vērteši|Vērteši]])</small>|HUN|1932. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Mihaļi Boži|Boži]], [[Jenē Brandi|Brandi]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Kālmāns Hazajs|Hazajs]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Ģerģs Kutasi|Kutasi]], [[Ištvāns Molnārs|Molnārs]], [[Jānošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Sārkāņi|Sārkāņi]], [[Šāndors Taričs|Taričs]])</small>|HUN|1936. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Džildo Arena|Arena]], [[Emilio Bulgarelli|Bulgarelli]], [[Paskuāls Buonokore|Buonokore]], [[Aldo Gira|Gira]], [[Mario Majoni|Majoni]], [[Džemonio Ognio|Ognio]], [[Džianfranko Pandolfīni|Pandolfini]], [[Tullio Pandolfīni|Pandolfini]], [[Čezāre Rubīni|Rubīni]])</small>|ITA|1948. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Roberts Antals|Antals]], [[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Dežē Fābiāns|Fābiāns]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Hašnošs|Hašnošs]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Dežē Lemhēņi|Lemhēņi]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Karoli Šitja|Šitja]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ģērģs Vizvāri|Vizvāri]])</small>|HUN|1952. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Oto Borošs|Borošs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Heveši|Heveši]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ervīns Zādors|Zādors]])</small>|HUN|1956. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Amedei Ambrons|Ambrons]], [[Danio Bardi|Bardi]], [[Džuzepe D'Altrui|D'Altrui]], [[Džiankarlo Džerrīni|Džerrīni]], [[Franko Lavoratori|Lavoratori]], [[Džanni Lonci|Lonci]], [[Luidži Manelli|Manelli]], [[Rozārio Parmedžiani|Parmedžiani]], [[Eraldo Pico|Pico]], [[Dante Rosi|Rosi]], [[Brunello Spinelli|Spinelli]])</small>|ITA|1960. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1964. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ozrens Bonačičs|Bonačičs]], [[Dejans Dabovičs|Dabovičs]], [[Zdravko Hebels|Hebels]], [[Zorans Jankovičs|Jankovičs]], [[Ronalds Lopatni|Lopatni]], [[Urošs Marovičs|Marovicš]], [[Džordže Perišičs|Perišičs]], [[Miroslavs Poljaks|Poljaks]], [[Mirko Sandičs|Sandičs]], [[Ivo Trumbičs|Trumbičs]])</small>|YUG|1968. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Aleksandrs Dolgušins|Dolgušins]], [[Aleksandrs Drevals|Drevals]], [[Vadims Guļajevs|Guļajevs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Nikolajs Meļņikovs|Meļņikovs]], [[Leonīds Osipovs|Osipovs]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Vladimirs Šmudskis|Šmudskis]])</small>|URS|1972. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārija]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1976. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Jevgeņijs Grišins|Grišins]], [[Mihails Ivanovs (ūdenspolo spēlētājs)|Ivanovs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Sergejs Kotenko|Kotenko]], [[Georgijs Mšvenieradze|Mšvenieradze]], [[Maits Rīsmans|Rīsmans]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Jevgeņijs Šaronovs|Šaronovs]], [[Erkins Šagajevs|Šagajevs]])</small>|URS|1980. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Milivojs Bebičs|Bebičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Milorads Krivokapičs|Krivokapičs]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Zorans Petrovičs|Petrovičs]], [[Andrija Popovičs|Popovičs]], [[Zorans Roje|Roje]], [[Gorans Sukno|Sukno]], [[Božo Vuletičs|Vuletičs]])</small>|YUG|1984. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Mislavs Bezmalinovičs|Bezmalinovičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Igors Gočanins|Gočanins]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Renco Posinkovičs|Posinkovičs]], [[Gorans Radženovičs|Radženovičs]], [[Dubravko Šimencs|Šimencs]], [[Aleksandars Šoštars|Šoštars]], [[Mirko Vičevičs|Vičevičs]])</small>|YUG|1988. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Frančesko Atoliko|Atoliko]], [[Džanni Averaimo|Averaimo]], [[Alesandro Bovo|Bovo]], [[Marko D'Altrui|D'Altrui]], [[Ferdinando Džandolfi|Džandolfi]], [[Masimiliano Ferreti|Ferreti]], [[Mario Fiorillo|Fiorillo]], [[Alesandro Kampaņa|Kampaņa]], [[Paolo Kalderella|Kalderella]], [[Džuzepe Porcio|Porcio]], [[Frančesko Porcio|Porcio]], [[Karlo Silipo|Silipo]])</small>|ITA|1992. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Spānijas vīriešu izlase|Spānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Hosē Marija Abarka|Abarka]], [[Anhelo Andreo|Andreo]], [[Daniels Baljarts|Baljarts]], [[Pedro Francisko Garsija|Garsija]], [[Salvadors Gomess|Gomess]], [[Manuels Estiarte|Estiarte]], [[Ivans Moro|Moro]], [[Migels Anhels Oka|Oka]], [[Horhe Paja|Paja]], [[Serdži Pedrerols|Pedrerols]], [[Hesuss Roljāns|Roljāns]], [[Hordi Sanss|Sanss]], [[Karless Sanss|Sanss]])</small>|ESP|1996. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Zoltāns Košs|Košs]], [[Tamāšs Mārčs|Mārčs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Bulčū Šēkeļi|Šēkeļi]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Žolts Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2000. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Ādams Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Tamāšs Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2004. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Norberts Hošnjanskis|Hošnjanskis]], [[Tamāšs Kāsašs|Kāsašs]], [[Gābors Kišs|Gā. Kišs]], [[Gergeļi Kišs|Ge. Kišs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Daniels Varga|Da. Varga]], [[Dēnešs Varga|Dē. Varga]], [[Tamāšs Varga|T. Varga]])</small>|HUN|2008. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Horvātijas vīriešu izlase|Horvātijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Samirs Baračs|Baračs]], [[Miho Boškovičs|Boškovičs]], [[Ivans Buljubašičs|Buljubašičs]], [[Damirs Buričs|Buričs]], [[Andro Bušlje|Bušlje]], [[Nikša Dobuds|Dobuds]], [[Igors Hiničs|Hiničs]], [[Maro Jokovičs|Jokovičs]], [[Petars Muslims|Muslims]], [[Paulo Obradovičs|Obradovičs]], [[Josips Pavičs|Pavičs]], [[Sandro Sukno|Sukno]], [[Frano Vičans|Vičans]])</small>|CRO|2012. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Živko Gocičs|Gocičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Br. Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|St. Mitrovičs]], [[Slobodans Nikičs|Nikičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]])</small>|SRB|2016. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Džordže Lazičs|Lazičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Strahinja Rašovičs|Rašovičs]])</small>|SRB|2020. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Radoslavs Filipovičs|Filipovičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Strahiņa Rašovičs|Rašovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Radomirs Drašovičs|Drašovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Nemaņa Ubovičs|Ubovičs]], [[Nemaņa Vico|Vico]], [[Petars Jakšičs|Jakšičs]], [[Viktors Rašovičs|Rašovičs]], [[Vladimirs Mišovičs|Mišovičs]])</small>|SRB|2024. gada vasaras}} {{div col end}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> d42dusoi45nkf8hxrpkxcxour6jimj5 4521705 4521686 2026-09-13T15:12:30Z Kleivas 2704 4521705 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā [[Attēls:Water polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |list1 = {{div col|colwidth=50em}} * [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] — {{Valsts OS sportists|''Osborne Swimming Club'' <small>([[Džons Artūrs Džārviss|Dž. A. Džārviss]], [[Viljams Henrijs|V. Henrijs]], [[Pīters Kemps|P. Kemps]], [[Tomass Ko|T. Ko]], [[Roberts Krošovs|K. Krošovs]], [[Viktors Lindbergs|V. Lindbergs]], [[Frederiks Steipltons|Fr. Steipltons]])</small>|GBR|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Ņujorkas Sporta klubs]] <small>([[Deivids Bratons|D. Bratons]], [[Leo Gudvins|L. Gudvins]], [[Luijs Hendlijs|L. Hendlijs]], [[Deivids Hesers|D. Hesers]], [[Džordžs Van Klīfs|Dž. Klīfs]], [[Džo Radijs|Dž. Radijs]], [[Džeimss Stīns|Dž. Stīns]])</small>|USA|1900. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Forsits|Forsits]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Džordžs Nevisons|Nevisons]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Smits|Smits]], [[Tomass Tūlds|Tūlds]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1908. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Īzaks Benthems|Benthems]], [[Artūrs Edvīns Hils|Hils]], [[Džordžs Kornets|Kornets]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]], [[Džordžs Vilkinsons|Vilkinsons]])</small>|GBR|1912. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Lielbritānijas vīriešu izlase|Lielbritānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Čārlzs Bagbī|Bagbī]], [[Viljams Henrijs Dīns|Dīns]], [[Kristofers Džonss (ūdenspolo spēlētājs)|Džonss]], [[Pols Radmilovičs|Radmilovičs]], [[Noels Parsels|Parsels]], [[Viljams Pīkoks|Pīkoks]], [[Čārlzs Sidnijs Smits|Smits]])</small>|GBR|1920. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Francijas vīriešu izlase|Francijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Noēls Delbēržs|Delbēržs]], [[Robērs Desmetrs|Desmetrs]], [[Albērs Deboržē|Doberžē]], [[Pols Dužardīns|Dužardīns]], [[Albērts Majods|Majods]], [[Anrī Padū|Padū]], [[Žoržs Rižāls|Rižāls]])</small>|FRA|1924. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Vācijas vīriešu izlase|Vācijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Heinrihs Atmers|Atmers]], [[Makss Amans|Amans]], [[Emīls Beneke|Beneke]], [[Karls Bēre|Bēre]], [[Johanns Blanks|Blanks]], [[Frics Gunsts|Gunsts]], [[Oto Kīne|Kīne]], [[Oto Kordess|Kordess]], [[Karls Heincs Proce|Proce]], [[Ērihs Rādemāhers|Rādemāhers]], [[Joahims Rādemāhers|Rādemāhers]])</small>|GER|1928. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ištvāns Barta|Barta]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Šāndors Ivādi|Ivādi]], [[Alajošs Keserū|Keserū]], [[Ferencs Keserū|Keserū]], [[Janošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Šarkāni|Šarkāņi]], [[Jožefs Vērteši|Vērteši]])</small>|HUN|1932. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Mihaļi Boži|Boži]], [[Jenē Brandi|Brandi]], [[Ģerģs Brodi|Brodi]], [[Olivers Halaši|Halaši]], [[Kālmāns Hazajs|Hazajs]], [[Mārtons Homonajs|Homonajs]], [[Ģerģs Kutasi|Kutasi]], [[Ištvāns Molnārs|Molnārs]], [[Jānošs Nēmets|Nēmets]], [[Miklošs Sārkāņi|Sārkāņi]], [[Šāndors Taričs|Taričs]])</small>|HUN|1936. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Džildo Arena|Arena]], [[Emilio Bulgarelli|Bulgarelli]], [[Paskuāls Buonokore|Buonokore]], [[Aldo Gira|Gira]], [[Mario Majoni|Majoni]], [[Džemonio Ognio|Ognio]], [[Džianfranko Pandolfīni|Pandolfini]], [[Tullio Pandolfīni|Pandolfini]], [[Čezāre Rubīni|Rubīni]])</small>|ITA|1948. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Roberts Antals|Antals]], [[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Dežē Fābiāns|Fābiāns]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Hašnošs|Hašnošs]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Dežē Lemhēņi|Lemhēņi]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Karoli Šitja|Šitja]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ģērģs Vizvāri|Vizvāri]])</small>|HUN|1952. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Antals Bolvāri|Bolvāri]], [[Oto Borošs|Borošs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Ištvāns Heveši|Heveši]], [[Lāslo Jenejs|Jenejs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Kālmāns Markovics|Markovics]], [[Miklošs Martins|Martins]], [[Ištvāns Šivošs|Šivošs]], [[Ervīns Zādors|Zādors]])</small>|HUN|1956. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Amedei Ambrons|Ambrons]], [[Danio Bardi|Bardi]], [[Džuzepe D'Altrui|D'Altrui]], [[Džiankarlo Džerrīni|Džerrīni]], [[Franko Lavoratori|Lavoratori]], [[Džanni Lonci|Lonci]], [[Luidži Manelli|Manelli]], [[Rozārio Parmedžiani|Parmedžiani]], [[Eraldo Pico|Pico]], [[Dante Rosi|Rosi]], [[Brunello Spinelli|Spinelli]])</small>|ITA|1960. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1964. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Ozrens Bonačičs|Bonačičs]], [[Dejans Dabovičs|Dabovičs]], [[Zdravko Hebels|Hebels]], [[Zorans Jankovičs|Jankovičs]], [[Ronalds Lopatni|Lopatni]], [[Urošs Marovičs|Marovicš]], [[Džordže Perišičs|Perišičs]], [[Miroslavs Poljaks|Poljaks]], [[Mirko Sandičs|Sandičs]], [[Ivo Trumbičs|Trumbičs]])</small>|YUG|1968. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Aleksandrs Dolgušins|Dolgušins]], [[Aleksandrs Drevals|Drevals]], [[Vadims Guļajevs|Guļajevs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Nikolajs Meļņikovs|Meļņikovs]], [[Leonīds Osipovs|Osipovs]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Vladimirs Šmudskis|Šmudskis]])</small>|URS|1972. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārija]] <small>([[Miklošs Ambrušs|Ambrušs]], [[Andrāšs Bodnārs|Bodnārs]], [[Lāslo Felkajs|Felkajs]], [[Dežē Ģarmati|Ģarmati]], [[Jānošs Konrāds|Konrāds]], [[Zoltāns Dēmētērs|Dēmētērs]], [[Tivadars Kaniža|Kaniža]], [[Ģērģs Kārpāti|Kārpāti]], [[Mihāļi Majers|Majers]], [[Pēters Rusorāns|Rusorāns]], [[Dēnešs Počiks|Počiks]])</small>|HUN|1976. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Padomju Savienības vīriešu izlase|Padomju Savienības vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Anatolijs Akimovs|Akimovs]], [[Aleksejs Barkalovs|Barkalovs]], [[Jevgeņijs Grišins|Grišins]], [[Mihails Ivanovs (ūdenspolo spēlētājs)|Ivanovs]], [[Aleksandrs Kabanovs|Kabanovs]], [[Sergejs Kotenko|Kotenko]], [[Georgijs Mšvenieradze|Mšvenieradze]], [[Maits Rīsmans|Rīsmans]], [[Vjačeslavs Sobčenko|Sobčenko]], [[Jevgeņijs Šaronovs|Šaronovs]], [[Erkins Šagajevs|Šagajevs]])</small>|URS|1980. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Milivojs Bebičs|Bebičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Milorads Krivokapičs|Krivokapičs]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Zorans Petrovičs|Petrovičs]], [[Andrija Popovičs|Popovičs]], [[Zorans Roje|Roje]], [[Gorans Sukno|Sukno]], [[Božo Vuletičs|Vuletičs]])</small>|YUG|1984. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Dienvidslāvijas vīriešu izlase|Dienvidslāvijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Dragans Andričs|Andričs]], [[Mislavs Bezmalinovičs|Bezmalinovičs]], [[Perica Bukičs|Bukičs]], [[Veselins Džuho|Džuho]], [[Igors Gočanins|Gočanins]], [[Deni Lušičs|Lušičs]], [[Igors Milanovičs|Milanovičs]], [[Tomislavs Paškvalins|Paškvalins]], [[Renco Posinkovičs|Posinkovičs]], [[Gorans Radženovičs|Radženovičs]], [[Dubravko Šimencs|Šimencs]], [[Aleksandars Šoštars|Šoštars]], [[Mirko Vičevičs|Vičevičs]])</small>|YUG|1988. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Itālijas vīriešu izlase|Itālijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Frančesko Atoliko|Atoliko]], [[Džanni Averaimo|Averaimo]], [[Alesandro Bovo|Bovo]], [[Marko D'Altrui|D'Altrui]], [[Ferdinando Džandolfi|Džandolfi]], [[Masimiliano Ferreti|Ferreti]], [[Mario Fiorillo|Fiorillo]], [[Alesandro Kampaņa|Kampaņa]], [[Paolo Kalderella|Kalderella]], [[Džuzepe Porcio|Porcio]], [[Frančesko Porcio|Porcio]], [[Karlo Silipo|Silipo]])</small>|ITA|1992. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Spānijas vīriešu izlase|Spānijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Hosē Marija Abarka|Abarka]], [[Anhelo Andreo|Andreo]], [[Daniels Baljarts|Baljarts]], [[Pedro Francisko Garsija|Garsija]], [[Salvadors Gomess|Gomess]], [[Manuels Estiarte|Estiarte]], [[Ivans Moro|Moro]], [[Migels Anhels Oka|Oka]], [[Horhe Paja|Paja]], [[Serdži Pedrerols|Pedrerols]], [[Hesuss Roljāns|Roljāns]], [[Hordi Sanss|Sanss]], [[Karless Sanss|Sanss]])</small>|ESP|1996. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Zoltāns Košs|Košs]], [[Tamāšs Mārčs|Mārčs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Bulčū Šēkeļi|Šēkeļi]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Žolts Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2000. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Rajmunds Fodors|Fodors]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Tamāšs Kāšāšs|Kāšašs]], [[Gergeļi Kišs|Kišs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Ādams Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Barnabāšs Šteinmecs|Šteinmecs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Tamāšs Varga|Varga]], [[Atila Vāri|Vāri]])</small>|HUN|2004. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Ungārijas vīriešu izlase|Ungārijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Tibors Benedeks|Benedeks]], [[Pēters Birošs|Birošs]], [[Ištvāns Gergeļi|Gergeļi]], [[Norberts Hošnjanskis|Hošnjanskis]], [[Tamāšs Kāsašs|Kāsašs]], [[Gābors Kišs|Gā. Kišs]], [[Gergeļi Kišs|Ge. Kišs]], [[Norberts Madarašs|Madarašs]], [[Tamašs Molnārs|Molnārs]], [[Zoltāns Šēči|Šēči]], [[Daniels Varga|Da. Varga]], [[Dēnešs Varga|Dē. Varga]], [[Tamāšs Varga|T. Varga]])</small>|HUN|2008. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Horvātijas vīriešu izlase|Horvātijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Samirs Baračs|Baračs]], [[Miho Boškovičs|Boškovičs]], [[Ivans Buljubašičs|Buljubašičs]], [[Damirs Buričs|Buričs]], [[Andro Bušlje|Bušlje]], [[Nikša Dobuds|Dobuds]], [[Igors Hiničs|Hiničs]], [[Maro Jokovičs|Jokovičs]], [[Petars Muslims|Muslims]], [[Paulo Obradovičs|Obradovičs]], [[Josips Pavičs|Pavičs]], [[Sandro Sukno|Sukno]], [[Frano Vičans|Vičans]])</small>|CRO|2012. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Živko Gocičs|Gocičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Br. Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|St. Mitrovičs]], [[Slobodans Nikičs|Nikičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]])</small>|SRB|2016. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Milans Aleksičs|Aleksičs]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Filips Filipovičs|Filipovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Džordže Lazičs|Lazičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Branislavs Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Stefans Mitrovičs|Mitrovičs]], [[Duško Pijetlovičs|D. Pijetlovičs]], [[Gojko Pijetlovičs|G. Pijetlovičs]], [[Andrija Prlainovičs|Prlainovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Strahinja Rašovičs|Rašovičs]])</small>|SRB|2020. gada vasaras}} * [[Ūdenspolo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenpolo izlase]] <small>([[Radoslavs Filipovičs|Filipovičs]], [[Dušans Mandičs|Mandičs]], [[Strahiņa Rašovičs|Rašovičs]], [[Sava Randželovičs|Randželovičs]], [[Milošs Čuks|Čuks]], [[Nikola Dedovičs|Dedovičs]], [[Radomirs Drašovičs|Drašovičs]], [[Nikola Jakšičs|Jakšičs]], [[Nemaņa Ubovičs|Ubovičs]], [[Nemaņa Vico|Vico]], [[Petars Jakšičs|Jakšičs]], [[Viktors Rašovičs|Rašovičs]], [[Vladimirs Mišovičs|Mišovičs]])</small>|SRB|2024. gada vasaras}} {{div col end}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> amaxpk3gvi888qz64zo8hf7i6wckjpn 14 484480 4521651 3579186 2026-09-13T13:54:20Z Kleivas 2704 4521651 wikitext text/x-wiki ''Šajā kategorijā iekļauti '''peldētāji, kuri startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]].'' [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida]] [[Kategorija:Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji|1904]] k19pa83wh5in6dc25gb2xsv104647wg 0 491340 4521634 4254027 2026-09-13T13:42:25Z Bendžamins 76862 4521634 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|8|18}} | nationalyears1 = 2012—2013 | caption = Sansons 2013. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears2 = 2013—2016 | nationalcaps1 = 7 | height = 180 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Morgans Sansons | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012 | years2 = 2012—2013 | years3 = 2013—2017 | image = U-19 EC-Qualifikation Austria vs. France 2013-06-10 (132).jpg | goals5 = 0 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Montpellier HSC|Montpellier]] | caps1 = 10 | caps2 = 27 | caps3 = 98 | caps4 = 122 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Le Mans FC|Le Mans II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Le Mans FC|Le Mans]] | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | caps5 = 21 | countryofbirth = {{vieta|Francija|Sendulšāra}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | goals1 = 7 | goals2 = 3 | goals3 = 13 | goals4 = 22 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years5 = 2021—2024 | years4 = 2017—2021 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg|Strasbourg]] | years6 = 2023 | caps6 = 18 | goals6 = 1 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | years7 = 2023—2024 | caps7 = 29 | goals7 = 2 | years8 = 2024— | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | caps8 = 37 | goals8 = 3 }}'''Morgans Stefāns Sansons''' ({{Val|fr|Morgan Stéphane Sanson}}, dzimis {{Dat|1994|8|18}}) ir [[Francija|Francijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Sansons pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandu [[OGC Nice|''Nice'']]. Profesionālo debiju piedzīvoja 2012. gadā [[Le Mans FC|''Le Mans'']] komandas sastāvā ''[[Ligue 2]]''. 2013. gadā pievienojies [[Montpellier HSC|''Montpellier'']], kur spēlēja četras sezonas. 2017. gadā Sasons noslēdza četrarpus gadu līgumu ar [[Olympique de Marseille|''Marseille'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.getfootballnewsfrance.com/2017/morgan-sanson-to-marseille-done-deal/|title=Morgan Sanson to Marseille, done deal {{!}} Get French Football News|website=www.getfootballnewsfrance.com|access-date=2021-08-09}}</ref> Kopš 2021. gada pārstāv [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/news/2021/january/Villa-announce-Sanson-signing-/|title=Aston Villa announce the signing of Morgan Sanson from Marseille for an undisclosed fee|last=Club|first=Aston Villa Football|website=Aston Villa Football Club|access-date=2021-08-09}}</ref> Pārstāvējis Francijas jauniešu izlases. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šērā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Montpellier HSC spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Sansons, Morgans}} [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] kww5oe16igrfuutsi46ngl8vztpne5m 0 491812 4521596 4325495 2026-09-13T12:31:42Z Bendžamins 76862 4521596 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|11|1}} | years1 = 2014—2017 | nationalyears2 = 2016 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Nordi Mukjele | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | years2 = 2014—2017 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | years3 = 2017—2018 | years4 = 2018—2022 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 6 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2016—2017 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalgoals2 = 0 | birth_place = | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | caps1 = 24 | caps2 = 34 | caps3 = 50 | caps4 = 100 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Lavallois|Laval II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Lavallois|Laval]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Montpellier HSC|Montpellier]] | years5 = 2022—2025 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]] | caps5 = 35 | goals5 = 0 | countryofbirth = {{vieta|Francija|Monrejā}} | nationalgoals1 = 0 | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | goals1 = 1 | goals2 = 2 | goals3 = 0 | goals4 = 8 | height = 187 | image = 2020-03-10 Fußball, Männer, UEFA Champions League Achtelfinale, RB Leipzig - Tottenham Hotspur 1DX 3670 by Stepro.jpg | caption = Mukjele 2020. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalyears4 = 2017—2019 | nationalyears5 = 2021 | nationalteam5 = {{fb|Francija}} | nationalcaps5 = 1 | nationalgoals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | years6 = 2024—2025 | caps6 = 15 | goals6 = 1 | years7 = 2025— | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | caps7 = 34 | goals7 = 3 }} '''Nordi Mukjele''' ({{Val|fr|Nordi Mukiele}}, dzimis {{Dat|1997|11|1}}) ir [[Francija|Francijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Mukjele pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandās [[Stade Lavallois|''Laval'']], [[Montpellier HSC|''Montpellier'']] un [[Parīzes "Saint-Germain"]], kā arī [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandās ''[[RB Leipzig]]'' un [[Leverkūzenes "Bayer"]] Pārstāvējis [[Francija]]s jauniešu izlases. [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasē]] debitēja {{dat|2021|9|7||bez}} pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]]. == Sasniegumi == '''RB Leipzig''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2021—22 '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]] * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2023—24 * [[Trophée des Champions]]: 2022, 2023 == Ārējās ssaites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mukjele, Nordi}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sēnā-Sendenī dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Montpellier HSC spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] nska4e3kbrrmesaurxty6u1kzadjgnb 0 493958 4521636 4129072 2026-09-13T13:45:30Z Bendžamins 76862 4521636 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1977|3|18}} | managerclubs2 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 (pagaidu treneris) | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 1995—1997 | years2 = 1997—2000 | years3 = 2000—2009 | years4 = 2003—2008 | totalcaps = 304 | totalgoals = 8 | managerclubs1 = {{fb|FRA}} (tehniskais direktors) | manageryears1 = 2011—2013 | manageryears2 = 2013 | name = | managerclubs3 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | manageryears3 = 2013—2014 | managerclubs4 = {{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]] | manageryears4 = 2014—2016 | managerclubs5 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] (asistents) | manageryears5 = 2017 | managerclubs6 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] (pagaidu treneris) | manageryears6 = 2017 | managerclubs7 = {{fb|GEO}} | playername = Villijs Saņols | nationalcaps1 = 58 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Francija|Sentetjēna}} | caps1 = 46 | caps2 = 71 | caps3 = 184 | caps4 = 3 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco|Monaco]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich II]] | currentclub = {{fb|GEO}} (treneris) | nationalyears1 = 2000—2008 | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 7 | goals4 = 0 | height = 182 | image = ვილი სანიოლი.jpg | caption = Villijs Saņols 2024. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|FRA}} | manageryears7 = 2021— }}'''Villijs Davids Frederiks Saņols''' ({{Val|fr|Willy David Frédéric Sagnol}}, dzimis {{Dat|1977|3|18}}) ir [[Francija|Francijas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlējis [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2021. gada Saņols ir [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlases]] galvenais treneris. == Karjera == === Spēlētāja karjera === Savu karjeru sācis savas dzimtās pilsētas komandā [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']]. 1997. gadā Saņols pievienojās citai Francijas komandai [[AS Monaco FC|''Monaco'']]. Ar ''Monaco'' komandu Saņols 1999—2000. gada sezonā kļuva par [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. divīzijas]] čempionu. 2000. gadā pievienojies [[Vācija|Vācijas]] komandai [[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']]. ''Bayern Munich'' sastāvā Saņols piecas reizes kļuva par [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] čempionu, četras reizes ieguva [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausu]], kā arī vienu reizi ieguva [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] trofeju un [[Starpkontinentālais kauss|Starpkontinentālo kausu]]. [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]] pārstāvējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004.]] un [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]]. Divas reizes uzvarējis [[FIFA Konfederāciju kauss|FIFA Konfederāciju kausā]]. === Trenera karjera === No 2013. līdz 2014. gadam bijis Francijas U21 izlases galvenais treneris. 2014. gadā parakstījis divu gadu līgumu ar ''[[Ligue 1]]'' komandu [[FC Girondins de Bordeaux|''Bordeaux'']]. Pirmajā sezonā Saņols palīdzēja komandai izcīnīt sesto vietu ''Ligue 1''. {{Dat|2016|3|14|5=bez}} Saņols tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/bordeaux/story/2829529/bordeaux-part-ways-with-coach-willy-sagnol|title=Bordeaux coach Sagnol leaves club|website=ESPN.com|access-date=2021-09-21|date=2016-03-14|language=en}}</ref> 2017. gada jūnijā kļuvis par [[Karlo Ančeloti]] asistentu [[Minhenes "Bayern"|Minhenes "''Bayern''"]] komandā. {{Dat|2017|9|28|5=bez}} Ančeloti tika atbrīvots no amata un Saņols kļuva par ''Bayern Munich'' pagaidu treneri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/41429526|title=Bayern Munich sack manager Ancelotti|work=BBC Sport|access-date=2021-09-21|language=en-GB}}</ref> Saņols pameta klubu pēc astoņām dienām, kad par treneri kļuva [[Jups Heinkess]]. 2021. gadā kļuvis par [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlases]] galveno treneri. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Monaco''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. divīzija]]: 1999—2000 * [[Trophée des Champions]]: 1997 '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2002—03, 2004—05, 2005—06, 2007—08 * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2002—03, 2004—05, 2005—06, 2007—08 * [[DFL Ligapokal]]: 2000 * [[UEFA Čempionu līga]]: 2000—01 * [[Starpkontinentālais kauss]]: 2001 '''Francija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]], [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Gruzijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbola treneri]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Gruzijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Luārā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] {{DEFAULTSORT:Saņols, Villijs}} 9a634xv7xdz80qxkiwsmooqe4l7he7z 10 494460 4522016 4513456 2026-09-14T04:30:58Z Biafra 13794 4522016 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = TTT Rīga spēlētājas | rādīt_sastāvu = jā | bg = purple | fg = #F36F20 | komanda = TTT Rīga | komanda_saite = Rīgas TTT | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 1 [[Tīna Grausa|Grausa]] * 2 [[Sindija Sondore|Sondore]] * 7 [[Enija Vīksne|Vīksne]] <!-- * 9 [[Līva Hermane|Hermane]] --> * 10 [[Karlīne Pilābere|Pilābere]] * 15 [[Ieva Pulvere|Pulvere]] <!-- * 17 [[Paula Putniece|Putniece]] * 19 [[Marta Ploriņa|Ploriņa]] --> * 22 [[Enija Ķīvīte|Ķīvīte]] <!-- * 24 [[Krista Lukašēvica|Lukašēvica]] * 35 [[Šarlote Skrebele|Skrebele]] * 66 [[Sindija Miščenko|Miščenko]] --> * ? [[Robina Bentone|Bentone]] * ? [[Zane Dzenīte|Dzenīte]] * ? [[Obrija Grifina|Grifina]] * ? [[Laura Līsa Grunmana|Grunmana]] * ? [[Paula Mauriņa|Mauriņa]] * ? [[Anete Ozoliņa|Ozoliņa]] * ? [[Ieva Vēvere|Vēvere]] * Galvenais treneris [[Aigars Nerips]] * Treneris [[Kaspars Mājenieks|Mājenieks]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|TTT]] </noinclude> nvpr90uqlqzdcgg8py0g0k4fo2rivvc 0 506469 4521749 4515593 2026-09-13T16:21:37Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4521749 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Bohdana Hmeļnicka sacelšanās | partof = [[Otrais Ziemeļu karš|Zviedru plūdiem]] | image = [[Attēls:Pic I V Ivasiuk Mykola Bohdan Khmelnytskys Entry to Kyiv.jpg|300px]] | caption = Hmeļnicka ienākšana Kijivā 1649. gadā (Mikolas Ivasjuka glezna, pirms 1914). | date = 1648–1657 | place = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | result = [[Hetmanāts]] nonāk [[Krievijas cariste]]s pakļautībā * [[Krievijas cariste]]s militāra intervence Ukrainā *[[Polijas—Lietuvas ūnija]]s ietekmes samazināšanās *[[Romas Katoļu baznīca]]s un [[Austrumu Katoļu baznīcas|Uniātu baznīcas]] ietekmes samazināšanās [[Piedņepras Ukraina|Piedņepras Ukrainā]] * [[Krievijas cariste]]s teritoriālā un politiskā ekspansija | territory = [[Zaporižjas Seča|Kazaku]] zemes Ukrainā nonāk krievu pārvaldībā | combatant1 = {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Hetmanāts]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Krimas haniste]] (1649–1654, 1656–1657) | combatant2 = [[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Krimas haniste]] (1654–1656) | commander1 = {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Bohdans Hmeļnickis]]<br />{{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Ivans Bohuns]]<br />{{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Maksims Krivonoss]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Islams Girejs]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Tugai Bejs]]{{KIA}} | commander2 = [[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Jans II Kazimirs Vāsa]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Mikolajs Potockis]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Jeremijs Visnoveckis]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Stefans Čarneckis]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Marcins Kaļinovskis]]{{KIA}} | strength1 = vairāk kā {{sk|100000}} vīru | strength2 = {{sk|60000}}—{{sk|80000}} vīru | campaignbox = }} '''Bohdana Hmeļnicka sacelšanās''' ({{val|uk|Хмельниччина}}) bija [[Kazaki|kazaku]] [[Hetmanis|hetmaņa]] [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītais [[Zaporižjas Seča]]s karš pret [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsti]]. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Zaporižjas Seča izcīnīja autonomiju [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un [[Krievijas cariste]]s kontrolē, ko vēsturnieki dēvē par Ukrainas hetmanātu ({{val|uk|Гетьманщина}}, 1649—1764). == Savienība ar Krimas hanu == 1648. gadā janvāra beigās sasauktā kazaku rada ievēlēja Bohdanu Hmeļnicki par Ukrainas hetmani un, meklējot atbalstu, viņš izsūtīja sūtņus uz [[Krimas haniste|Krimas hanisti]]. Hmeļnickis saprata, ka, lai arī kazaki ir lieliski kājnieki, tiem būs grūti cīnīties pret poļu kavalēriju, tolaik uzskatītu par labāko pasaulē, tāpēc Krimas tatāru kavalērijas atbalsts bija vitāli nepieciešams. Krimas tatāri atbalstu apsolīja un nodrošināja. Iesākumā pasīvi reaģējot uz Hmeļnicka izaicinājumu, Polija 1648. gada pavasarī sūtīja karaspēku stārasta Stefana Potocka vadībā, lai ieņemtu [[Zaporižjas Seča|Zaporižjas Seču]]. Atšķirībā no citām kazaku sacelšanās reizēm, Hmeļņickis aktīvi devās kaujā un, palīdzot Krimas tatāru karaspēkam Tugaijbeja vadībā, sakāva poļu spēkus 1648. gada aprīlī Žovti Vodu kaujā un maijā [[Korsuņa-Ševčenkivska|Korsuņas]] kaujā. Sacelšanās ātri izplatījās un 1648. gadā Hmeļņickis triumfāli iegāja Kijivā un deklarēja sevi par Krievzemes atbrīvotāju no poļu jūga. Tomēr vēlāk poļi pamazām sāka pārņemt iniciatīvu, zināmā mērā [[Krimas haniste]]s politikas dēļ, jo tā bija ieinteresēta, lai abas karojošās puses pēc iespējas novājinātos. == Sadarbība ar Krievijas caristi == 1651. gadā Berestečko kaujā poļi guva uzvaru un starp pusēm tika parakstīts [[Bilacerkva]]s miera līgums. Sarežģītajā situācijā Bohdans Hmeļnickis vispirms tuvinājās [[Osmaņu impērija]]i, lai noslēgtu ar to līgumu par aizsardzību, līdzīgu kā osmaņiem ar [[Valahija]]s valdniekiem, tomēr šai politikai, reliģisku iemeslu dēļ, bija opozīcija kazaki vidū. Iespēja, ka kazaki noslēgs līgumu ar osmaņiem lika aktivizēties Krievijas caristei. Pēc diplomātikas sagatavošanās darbiem 1654. gada 18. janvārī sasauca kazaku [[Perejaslavas rada|Perejaslavas radu]], kura pieņēma hetmanāta pāriešanu Krievijas caristes pakļautībā. Paši Perejeslavas radas un līguma teksti nav saglabājušies, tāpēc vēsturniekiem ir dažādi viedokļi par tā saturu, sākot ar to, ka tas bija tikai militārās sadarbības līgums līdz pat kreisā krasta Ukrainas iekļaušanu Krievijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://uateka.com/uk/news/73 Національно-визвольна війна українського народу середини XVII століття + Відео «20 КРОКІВ ДО МРІЇ»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170606021258/http://uateka.com/uk/news/73 |date={{dat|2017|06|06||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20150505130106/http://fastiv.in.ua/node/1295 Місто Фастів під прапорами і хоругвами Богдана Хмельницького.] * [https://tnews360.com Національно-визвольна війна українського народу середини XVII століття + Відео «20 КРОКІВ ДО МРІЇ»] * [http://www.fas.harvard.edu/~huri/pdf/hus_volumes/vI_n2june1977.pdf Harvard Ukrainina Studies Vol. 1 Number 2 June 1977. BERNARD D. WEINRYB The Hebrew Chronicles on Bohdan Khmel'nyts'kyi and the Cossack-Polish War.]; * [http://vesna.org.ua/txt/donvisn/t5.doc Задніпровський О. Роль голоду в українській-національно-визвольній революції XVII ст. // ''Донецький вісник Наукового товариства ім. Шевченка''. т.5 — Донецьк: Східний видавничий дім. — 2004. — C.102—112.] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] t2azyx0e1w69f4362rfqyi9i4eb7vq5 4521772 4521749 2026-09-13T17:10:54Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4521772 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Bohdana Hmeļnicka sacelšanās | partof = [[Otrais Ziemeļu karš|Zviedru plūdiem]] | image = [[Attēls:Pic I V Ivasiuk Mykola Bohdan Khmelnytskys Entry to Kyiv.jpg|300px]] | caption = Hmeļnicka ienākšana Kijivā 1649. gadā (Mikolas Ivasjuka glezna, pirms 1914). | date = 1648–1657 | place = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | result = [[Hetmanāts]] nonāk [[Krievijas cariste]]s pakļautībā * [[Krievijas cariste]]s militāra intervence Ukrainā *[[Polijas—Lietuvas ūnija]]s ietekmes samazināšanās *[[Romas Katoļu baznīca]]s un [[Austrumu Katoļu baznīcas|Uniātu baznīcas]] ietekmes samazināšanās [[Piedņepras Ukraina|Piedņepras Ukrainā]] * [[Krievijas cariste]]s teritoriālā un politiskā ekspansija | territory = [[Zaporižjas Seča|Kazaku]] zemes Ukrainā nonāk krievu pārvaldībā | combatant1 = {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Hetmanāts]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Krimas haniste]] (1649–1654, 1656–1657) | combatant2 = [[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Krimas haniste]] (1654–1656) | commander1 = {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Bohdans Hmeļnickis]]<br />{{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Ivans Bohuns]]<br />{{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Maksims Krivonoss]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Islams Girejs]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Tugai Bejs]]{{KIA}} | commander2 = [[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Jans II Kazimirs Vāsa]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Mikolajs Potockis]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Jeremijs Višnoveckis]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Stefans Čarneckis]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Marcins Kaļinovskis]]{{KIA}} | strength1 = vairāk kā {{sk|100000}} vīru | strength2 = {{sk|60000}}—{{sk|80000}} vīru | campaignbox = }} '''Bohdana Hmeļnicka sacelšanās''' ({{val|uk|Хмельниччина}}) bija [[Kazaki|kazaku]] [[Hetmanis|hetmaņa]] [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītais [[Zaporižjas Seča]]s karš pret [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsti]]. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Zaporižjas Seča izcīnīja autonomiju [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un [[Krievijas cariste]]s kontrolē, ko vēsturnieki dēvē par Ukrainas hetmanātu ({{val|uk|Гетьманщина}}, 1649—1764). == Savienība ar Krimas hanu == 1648. gadā janvāra beigās sasauktā kazaku rada ievēlēja Bohdanu Hmeļnicki par Ukrainas hetmani un, meklējot atbalstu, viņš izsūtīja sūtņus uz [[Krimas haniste|Krimas hanisti]]. Hmeļnickis saprata, ka, lai arī kazaki ir lieliski kājnieki, tiem būs grūti cīnīties pret poļu kavalēriju, tolaik uzskatītu par labāko pasaulē, tāpēc Krimas tatāru kavalērijas atbalsts bija vitāli nepieciešams. Krimas tatāri atbalstu apsolīja un nodrošināja. Iesākumā pasīvi reaģējot uz Hmeļnicka izaicinājumu, Polija 1648. gada pavasarī sūtīja karaspēku stārasta Stefana Potocka vadībā, lai ieņemtu [[Zaporižjas Seča|Zaporižjas Seču]]. Atšķirībā no citām kazaku sacelšanās reizēm, Hmeļņickis aktīvi devās kaujā un, palīdzot Krimas tatāru karaspēkam Tugaijbeja vadībā, sakāva poļu spēkus 1648. gada aprīlī Žovti Vodu kaujā un maijā [[Korsuņa-Ševčenkivska|Korsuņas]] kaujā. Sacelšanās ātri izplatījās un 1648. gadā Hmeļņickis triumfāli iegāja Kijivā un deklarēja sevi par Krievzemes atbrīvotāju no poļu jūga. Tomēr vēlāk poļi pamazām sāka pārņemt iniciatīvu, zināmā mērā [[Krimas haniste]]s politikas dēļ, jo tā bija ieinteresēta, lai abas karojošās puses pēc iespējas novājinātos. == Sadarbība ar Krievijas caristi == 1651. gadā Berestečko kaujā poļi guva uzvaru un starp pusēm tika parakstīts [[Bilacerkva]]s miera līgums. Sarežģītajā situācijā Bohdans Hmeļnickis vispirms tuvinājās [[Osmaņu impērija]]i, lai noslēgtu ar to līgumu par aizsardzību, līdzīgu kā osmaņiem ar [[Valahija]]s valdniekiem, tomēr šai politikai, reliģisku iemeslu dēļ, bija opozīcija kazaki vidū. Iespēja, ka kazaki noslēgs līgumu ar osmaņiem lika aktivizēties Krievijas caristei. Pēc diplomātikas sagatavošanās darbiem 1654. gada 18. janvārī sasauca kazaku [[Perejaslavas rada|Perejaslavas radu]], kura pieņēma hetmanāta pāriešanu Krievijas caristes pakļautībā. Paši Perejeslavas radas un līguma teksti nav saglabājušies, tāpēc vēsturniekiem ir dažādi viedokļi par tā saturu, sākot ar to, ka tas bija tikai militārās sadarbības līgums līdz pat kreisā krasta Ukrainas iekļaušanu Krievijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://uateka.com/uk/news/73 Національно-визвольна війна українського народу середини XVII століття + Відео «20 КРОКІВ ДО МРІЇ»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170606021258/http://uateka.com/uk/news/73 |date={{dat|2017|06|06||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20150505130106/http://fastiv.in.ua/node/1295 Місто Фастів під прапорами і хоругвами Богдана Хмельницького.] * [https://tnews360.com Національно-визвольна війна українського народу середини XVII століття + Відео «20 КРОКІВ ДО МРІЇ»] * [http://www.fas.harvard.edu/~huri/pdf/hus_volumes/vI_n2june1977.pdf Harvard Ukrainina Studies Vol. 1 Number 2 June 1977. BERNARD D. WEINRYB The Hebrew Chronicles on Bohdan Khmel'nyts'kyi and the Cossack-Polish War.]; * [http://vesna.org.ua/txt/donvisn/t5.doc Задніпровський О. Роль голоду в українській-національно-визвольній революції XVII ст. // ''Донецький вісник Наукового товариства ім. Шевченка''. т.5 — Донецьк: Східний видавничий дім. — 2004. — C.102—112.] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] oij2czqugy6pfm9km8styd4p95us6am 4521773 4521772 2026-09-13T17:11:38Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4521773 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Bohdana Hmeļnicka sacelšanās | partof = [[Otrais Ziemeļu karš|Zviedru plūdiem]] | image = [[Attēls:Pic I V Ivasiuk Mykola Bohdan Khmelnytskys Entry to Kyiv.jpg|300px]] | caption = Hmeļnicka ienākšana Kijivā 1649. gadā (Mikolas Ivasjuka glezna, pirms 1914). | date = 1648–1657 | place = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | result = [[Hetmanāts]] nonāk [[Krievijas cariste]]s pakļautībā * [[Krievijas cariste]]s militāra intervence Ukrainā *[[Polijas—Lietuvas ūnija]]s ietekmes samazināšanās *[[Romas Katoļu baznīca]]s un [[Austrumu Katoļu baznīcas|Uniātu baznīcas]] ietekmes samazināšanās [[Piedņepras Ukraina|Piedņepras Ukrainā]] * [[Krievijas cariste]]s teritoriālā un politiskā ekspansija | territory = [[Zaporižjas Seča|Kazaku]] zemes Ukrainā nonāk krievu pārvaldībā | combatant1 = {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Hetmanāts]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Krimas haniste]] (1649–1654, 1656–1657) | combatant2 = [[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Krimas haniste]] (1654–1656) | commander1 = {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Bohdans Hmeļnickis]]<br />{{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Ivans Bohuns]]<br />{{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Maksims Krivonoss]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Islams Girejs]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Tugai Bejs]]{{KIA}} | commander2 = [[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Jans II Kazimirs Vāsa]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Mikolajs Potockis]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Jeremijs Višņoveckis]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Stefans Čarneckis]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Marcins Kaļinovskis]]{{KIA}} | strength1 = vairāk kā {{sk|100000}} vīru | strength2 = {{sk|60000}}—{{sk|80000}} vīru | campaignbox = }} '''Bohdana Hmeļnicka sacelšanās''' ({{val|uk|Хмельниччина}}) bija [[Kazaki|kazaku]] [[Hetmanis|hetmaņa]] [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītais [[Zaporižjas Seča]]s karš pret [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsti]]. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Zaporižjas Seča izcīnīja autonomiju [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un [[Krievijas cariste]]s kontrolē, ko vēsturnieki dēvē par Ukrainas hetmanātu ({{val|uk|Гетьманщина}}, 1649—1764). == Savienība ar Krimas hanu == 1648. gadā janvāra beigās sasauktā kazaku rada ievēlēja Bohdanu Hmeļnicki par Ukrainas hetmani un, meklējot atbalstu, viņš izsūtīja sūtņus uz [[Krimas haniste|Krimas hanisti]]. Hmeļnickis saprata, ka, lai arī kazaki ir lieliski kājnieki, tiem būs grūti cīnīties pret poļu kavalēriju, tolaik uzskatītu par labāko pasaulē, tāpēc Krimas tatāru kavalērijas atbalsts bija vitāli nepieciešams. Krimas tatāri atbalstu apsolīja un nodrošināja. Iesākumā pasīvi reaģējot uz Hmeļnicka izaicinājumu, Polija 1648. gada pavasarī sūtīja karaspēku stārasta Stefana Potocka vadībā, lai ieņemtu [[Zaporižjas Seča|Zaporižjas Seču]]. Atšķirībā no citām kazaku sacelšanās reizēm, Hmeļņickis aktīvi devās kaujā un, palīdzot Krimas tatāru karaspēkam Tugaijbeja vadībā, sakāva poļu spēkus 1648. gada aprīlī Žovti Vodu kaujā un maijā [[Korsuņa-Ševčenkivska|Korsuņas]] kaujā. Sacelšanās ātri izplatījās un 1648. gadā Hmeļņickis triumfāli iegāja Kijivā un deklarēja sevi par Krievzemes atbrīvotāju no poļu jūga. Tomēr vēlāk poļi pamazām sāka pārņemt iniciatīvu, zināmā mērā [[Krimas haniste]]s politikas dēļ, jo tā bija ieinteresēta, lai abas karojošās puses pēc iespējas novājinātos. == Sadarbība ar Krievijas caristi == 1651. gadā Berestečko kaujā poļi guva uzvaru un starp pusēm tika parakstīts [[Bilacerkva]]s miera līgums. Sarežģītajā situācijā Bohdans Hmeļnickis vispirms tuvinājās [[Osmaņu impērija]]i, lai noslēgtu ar to līgumu par aizsardzību, līdzīgu kā osmaņiem ar [[Valahija]]s valdniekiem, tomēr šai politikai, reliģisku iemeslu dēļ, bija opozīcija kazaki vidū. Iespēja, ka kazaki noslēgs līgumu ar osmaņiem lika aktivizēties Krievijas caristei. Pēc diplomātikas sagatavošanās darbiem 1654. gada 18. janvārī sasauca kazaku [[Perejaslavas rada|Perejaslavas radu]], kura pieņēma hetmanāta pāriešanu Krievijas caristes pakļautībā. Paši Perejeslavas radas un līguma teksti nav saglabājušies, tāpēc vēsturniekiem ir dažādi viedokļi par tā saturu, sākot ar to, ka tas bija tikai militārās sadarbības līgums līdz pat kreisā krasta Ukrainas iekļaušanu Krievijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://uateka.com/uk/news/73 Національно-визвольна війна українського народу середини XVII століття + Відео «20 КРОКІВ ДО МРІЇ»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170606021258/http://uateka.com/uk/news/73 |date={{dat|2017|06|06||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20150505130106/http://fastiv.in.ua/node/1295 Місто Фастів під прапорами і хоругвами Богдана Хмельницького.] * [https://tnews360.com Національно-визвольна війна українського народу середини XVII століття + Відео «20 КРОКІВ ДО МРІЇ»] * [http://www.fas.harvard.edu/~huri/pdf/hus_volumes/vI_n2june1977.pdf Harvard Ukrainina Studies Vol. 1 Number 2 June 1977. BERNARD D. WEINRYB The Hebrew Chronicles on Bohdan Khmel'nyts'kyi and the Cossack-Polish War.]; * [http://vesna.org.ua/txt/donvisn/t5.doc Задніпровський О. Роль голоду в українській-національно-визвольній революції XVII ст. // ''Донецький вісник Наукового товариства ім. Шевченка''. т.5 — Донецьк: Східний видавничий дім. — 2004. — C.102—112.] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] dzmomeer39r2tunxjxdr12z0q2xie2p 0 507834 4521592 4497130 2026-09-13T12:25:55Z Bendžamins 76862 4521592 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Maiks Meņāns | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2012—2013 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalcaps3 = 5 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2013 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2014 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalcaps5 = 1 | nationalyears6 = 2015—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalcaps6 = 6 | nationalgoals6 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | caption = Meņāns 2026. gadā | birth_date = | birth_place = | nationalteam7 = {{fb|FRA}} | nationalyears7 = 2020— | nationalcaps7 = 48 | nationalcaps2 = 12 | nationalyears2 = 2011—2012 | image = Mike Maignan France v Norway 26 June 26-132 (cropped).jpg | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille B]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1995|7|3}} | cityofbirth = {{vieta|Gviāna|Kajenna}} | height = 191 | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | clubnumber = 16 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2012—2015 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain|Paris Saint-Germain B]] | caps1 = 42 | goals1 = 0 | years2 = 2015—2017 | caps2 = 10 | nationalgoals1 = 0 | goals2 = 0 | years3 = 2015—2021 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | caps3 = 149 | goals3 = 0 | years4 = 2021— | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | caps4 = 161 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals7 = 0 }}'''Maiks Meņāns''' ({{Val|fr|Mike Maignan}}, dzimis {{Dat|1995|7|3}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcija, [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada Meņāns pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu ''[[AC Milan]]''. Iepriekš pārstāvējis ''[[Ligue 1]]'' komandu [[Lille OSC|''Lille'']]. [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020—21. gada sezonā]] kļuvis par ''Ligue 1'' uzvarētāju. 2021. gadā Meņāns noslēdza piecu gadu līgumu ar ''[[AC Milan]]''. Francijas futbola izlases sastāvā debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Lille''' * [[Ligue 1]]: [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020—21]] '''AC Milan''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021—22]] * [[Supercoppa Italiana]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/06012025-lieliska_milan_derbija_atspelejas_no_0_2_|publisher=|website=sportacentrs.com|title=Lieliskā ''Milan'' derbijā atspēlējas no 0:2 un no Superkausa troņa Rijādā gāž ''Inter''|accessdate=2025-01-6|archiveurl=|archivedate=}}</ref> '''Francija''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020—21]], trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Meņāns, Maiks}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ogdeprjbd9lgac98dtxe5gn7aunfb9b 0 508261 4521601 4451051 2026-09-13T12:39:29Z Bendžamins 76862 4521601 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Tangī Ndombelē | nationalcaps1 = 11 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur FC|Tottenham Hotspur]] | caps5 = 63 | goals5 = 6 | years6 = 2022 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"|Lyon]] | caps6 = 11 | goals6 = 0 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalgoals1 = 0 | goals4 = 1 | nationalyears2 = 2018—2021 | nationalteam2 = {{fb|FRA}} | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | caption = | birth_date = | years5 = 2019—2024 | caps4 = 34 | image = | caps1 = 22 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|28}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Lonžūmo}} | height = 181 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014—2016 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Amiens SC|Amiens B]] | goals1 = 1 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"|Lyon]] | years2 = 2016—2018 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Amiens SC|Amiens]] | caps2 = 33 | goals2 = 2 | years3 = 2017—2018 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"|Lyon]] | caps3 = 32 | goals3 = 0 | years4 = 2018—2019 | birth_place = | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | years7 = 2022—2023 | caps7 = 30 | goals7 = 1 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | caps8 = 19 | goals8 = 0 | years8 = 2023—2024 | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | years9 = 2024—2026 | caps9 = 26 | goals9 = 1 }}'''Tangī Ndombelē Alvaro''' ({{Val|fr|Tanguy Ndombele Alvaro}}, dzimis {{Dat|1996|12|28}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Iepriekš spēlējis Francijas komandās [[Amiens SC|''Amiens'']], [[Lionas "Olympique"|Lionas "''Olympique''"]] un ''[[OGC Nice|Nice]]'', Anglijas komandā ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'', Itālijas komandā ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' un Turcijas komandā [[Stambulas "Galatasaray"|Stambulas "''Galatasaray''"]]. Francijas futbola izlases sastāvā debitējis 2018. gadā. Tottenhamā Ndombele pirmās sezonas bija neveiksmīgas, un viņš tika kritizēts par savu darba tempu un 2021. gadā tika izslēgts no komandas. Pēc tam Ndombele noslēdza vairākus īres līgumus. == Sasniegumi == '''Napoli''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]:[[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022—23]] '''Galatasaray''' * [[Turcijas Superlīga]]: 2023—24 * [[Turcijas Superkauss]]: 2023 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ndombelē, Tangī}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Amiens SC spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] ax5a4kij2ihwkja1gxnxpr2zkbftt2x 0 509980 4521740 4199756 2026-09-13T16:12:21Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4521740 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada aprīlis}} '''Kaļinovskis''' ({{val|pl|Kalinowski}}, no ''kalina'' — '[[parastā irbene|irbene]]'; sieviešu dzimtē [[Kaļinovska]] (''Kalinowska'')) ir [[poļu valoda|poļu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Marcins Kaļinovskis]] (ap 1605—1652) — Čerņihivas vaivads (1635—1652), Polijas—Lietuvas kopvalsts kroņa hetmanis (1646—1652), * [[Kanstancins Kaļinovskis]] (''Канстанцін Каліноўскі''; 1838—1863) — Baltkrievijas muižnieks, jurists un publicists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Poļu uzvārdi]] 0af2zlxekjlkr3veg3nzmncv5nd87hh 0 510571 4521621 4152586 2026-09-13T13:11:58Z Bendžamins 76862 4521621 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Antonī Reveljē | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears1 = 1995—1996 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps1 = 20 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 1996—1997 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 1999—2002 | nationalcaps3 = 24 | caps5 = 16 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2003—2012 | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalcaps4 = 20 | nationalgoals4 = 1 | name = | caption = Antonī Reveljē 2012. gadā | birth_date = | birth_place = | totalcaps = 473 | goals5 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | image = Ligue 1 Bordeaux vs Lyon 2012 (cropped).jpg | years2 = 2003 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1979|11|10}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Duēlafotēna}} | height = 181 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 1998—2003 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | caps1 = 140 | goals1 = 2 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | years5 = 2014—2015 | caps2 = 18 | goals2 = 1 | years3 = 2003—2013 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyon|Lyon]] | caps3 = 286 | goals3 = 3 | years4 = 2013—2014 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | caps4 = 13 | goals4 = 0 | totalgoals = 6 }}'''Antonī Gijs Marī Reveljē''' ({{Val|fr|Anthony Guy Marie Réveillère}}; dzimis {{Dat|1979|11|10}}) ir bijušais [[Francija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savu karjeras lielāko daļu spēlējis [[Stade Rennais F.C.|''Rennes'']] un [[Olympique Lyon|''Lyon'']] komandās. Kopumā ''[[Ligue 1]]'' turnīrā 16 sezonu laikā nospēlējis 426 mačus un guvis piecus vārtus. Ar ''Lyon'' komandu izcīnījis 12 trofejas, tostarp piecus ''Ligue 1'' titulus. Francijas futbola izlases sastāvā debitējis 2003. gadā. Piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Lyon''' * [[Ligue 1]]: 2003—04, 2004—05, 2005—06, 2006—07, 2007—08 * [[Coupe de France]]: 2007—08, 2011—12 * [[Trophée des Champions]]: 2003, 2004, 2005, 2006, 2007, 2012 '''Napoli''' * [[Coppa Italia]]: 2013—14 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Reveljē, Antonī}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mēnā un Luārā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] el06k1ns3fnzc5z3psaadu8arg2op0v 0 510728 4521674 3613968 2026-09-13T14:30:18Z Bendžamins 76862 4521674 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Žeremī Tulalāns | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears1 = 2000—2001 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2002—2003 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2003—2006 | nationalcaps3 = 19 | caps5 = 51 | nationalgoals3 = 5 | nationalyears4 = 2006—2010 | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalcaps4 = 36 | nationalgoals4 = 0 | name = | caption = Tulalāns 2012. gadā | birth_date = | birth_place = | totalcaps = 425 | goals5 = 0 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]] | image = Toulalan3.jpg | years2 = 2006—2011 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1983|9|10}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Nante}} | height = 183 | currentclub = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2001—2006 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | caps1 = 94 | goals1 = 1 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyon|Lyon]] | years5 = 2016—2018 | caps2 = 154 | goals2 = 0 | years3 = 2011—2013 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]] | caps3 = 44 | goals3 = 3 | years4 = 2013—2016 | clubs4 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | caps4 = 82 | goals4 = 1 | totalgoals = 5 }}'''Žeremī Tulalāns''' ({{Val|fr|Jérémy Toulalan}}, dzimis {{Dat|1983|9|10}}) ir bijušais [[Francija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savu karjeru sācis dzimtās pilsētas komandā [[FC Nantes|''Nantes'']]. Ticis atzīts par 2004—05. gada ''[[Ligue 1]]'' sezonas labāko spēlētāju. 2006. gadā noslēdzis četru gadu līgumu ar [[Olympique Lyon|''Lyon'']]. 2007. un 2008. gadā izcīnījis Francijas čempionu titulu. 2011. gada vasarā pievienojies [[Spānija]]s komandai [[Málaga CF|''Málaga'']]. Vēlāk spēlējis arī [[AS Monaco|''Monaco'']], bet karjeru noslēdzis [[FC Girondins de Bordeaux|''Bordeaux'']]. Francijas futbola izlases sastāvā debitējis 2006. gadā. Piedalījies [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Lyon''' * [[Ligue 1]]: 2006—07, 2007—08 * [[Coupe de France]]: 2007—08 * [[Trophée des Champions]]: 2006, 2007 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tulalāns, Žeremī}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Atlantijas Luārā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Bordo "Girondins" spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] f7u4k0zvecabdzx6ncbg81bkzspgjn9 0 510729 4521644 3774244 2026-09-13T13:50:21Z Bendžamins 76862 4521644 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Sebastjēns Skillači | nationalteam1 = {{Fb|FRA}} | years6 = 2008—2010 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | caps6 = 49 | goals6 = 1 | years7 = 2010—2013 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | caps7 = 23 | goals7 = 1 | nationalyears1 = 2004—2010 | nationalcaps1 = 21 | caps5 = 62 | nationalgoals1 = 0 | name = | caption = Skilači 2010. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[SC Bastia|Bastia]] | years8 = 2013—2017 | caps8 = 97 | goals8 = 5 | totalcaps = 470 | goals5 = 3 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyon|Lyon]] | image = Sebastien Squillaci Arsenal vs Birmingham 2010-11.jpg | years2 = 1998—2000 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1980|8|11}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Tulona}} | height = 185 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 1997—1998 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[SC Toulon|Toulon]] | caps1 = 5 | goals1 = 0 | clubs2 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco B]] | years5 = 2006—2008 | caps2 = 48 | goals2 = 1 | years3 = 1998—2006 | clubs3 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | caps3 = 117 | goals3 = 11 | years4 = 2000—2002 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AC Ajaccio|Ajaccio]] | caps4 = 69 | goals4 = 7 | totalgoals = 29 }}'''Sebastjēns Žans Baptists Skillači''' ({{Val|fr|Sébastien Jean-Baptiste Squillaci}}, dzimis {{Dat|1980|8|11}}) ir bijušais [[Francija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savu profesionālo debiju piedzīvojis 1997—98. gada [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līgas]] sezonā [[SC Toulon|''Toulon'']] komandas rindās. 1998. gadā pievienojies [[AS Monaco|''Monaco'']]. 2004. gadā spēlējis [[UEFA Čempionu līga]]s finālā. 2006. gadā Skilači noslēdza līgumu ar [[Olympique Lyon|''Lyon'']], kur pavadījis divas sezonas un izcīnījis divus ''[[Ligue 1]]'' čempionu titulus. 2008. gadā pievienojies [[Spānija]]s komandai [[Sevilla FC|''Sevilla'']]. Izcīnījis [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]]. Vēlāk spēlējis [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Arsenal FC|''Arsenal'']], bet karjeru noslēdzis [[SC Bastia|''Bastia'']]. Francijas futbola izlases sastāvā piedalījies [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Ajaccio''' * [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]: 2001—02 '''Monaco''' * [[Coupe de la Ligue]]: 2002—03 '''Lyon''' * [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]: 2006—07, 2007—08 * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2007—08 * [[Trophée des Champions]]: 2006 '''Sevilla''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2009—10 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Skillači, Sebastjēns}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vārā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:SC Bastia spēlētāji]] [[Kategorija:AC Ajaccio spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] asqiojynubri5vimxytzutovi0w1f9g 0 518974 4521632 4497170 2026-09-13T13:28:00Z Bendžamins 76862 4521632 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|3|24}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 16 | caps3 = 131 | caps4 = 12 | clubnumber = 2 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Bondī}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 7 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | years5 = 2021 | caps5 = 20 | goals5 = 1 | height = 192 | image = William Saliba France v Senegal 16 June 2026-336 (cropped).jpg | caption = Saliba 2026. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Viljams Saliba | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2018 | years2 = 2018—2019 | years3 = 2019— | years4 = 2019—2020 | caps6 = 36 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | goals6 = 0 | years6 = 2021—2022 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 3 | nationalcaps5 = 1 | nationalcaps6 = 5 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2018 | nationalyears4 = 2018 | nationalyears5 = 2019 | nationalyears6 = 2021 | nationalteam7 = {{fb|FRA}} | nationalyears7 = 2021— | nationalcaps7 = 38 | nationalgoals7 = 0 }}'''Viljams Alēns Andrē Gabriels Saliba''' ({{Val|fr|William Alain André Gabriel Saliba}}, dzimis {{Dat|2001|3|24}}) ir [[Francija|Francijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2019. gada Saliba pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']]. Savu karjeru sācis [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']] komandā. 2019. gadā pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Arsenal FC|''Arsenal'']]. Turpmākos gadus pavadījis īrē Francijas komandās ''Saint-Étienne'', [[OGC Nice|''Nice'']] un [[Olympique Marseille|''Marseille'']]. 2022. gada augustā debitējis ''Arsenal'' komandā. [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2022. gada martā pret [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāru]]. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025—26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2020, 2023 * [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}</ref> '''Francija''' *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[Ligue 1]]'' sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2021—22 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sēnā-Sendenī dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Saliba, Viljams}} dw1y9npwvdvggkzom8a0ip10iem1osk 0 522679 4521815 4493773 2026-09-13T18:20:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521815 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Zuzāns | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = | tautība = latvietis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jānis Zuzāns''' (dzimis 1957. gada 16. septembrī) ir latviešu [[uzņēmējs]], azartspēļu zāļu ķēdes "[[Alfor grupa]]" īpašnieks, mākslas kolekcionārs un [[mecenāts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/lv/vizuala_maksla/intervijas/25131-zuzeum_ka_vieta_radosumam/|title=Zuzeum kā vieta radošumam|website=Arterritory.com|access-date=2022-10-03}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/miljonars-janis-zuzans-nolemis-padauzities-nacionalaja-makslas-muzeja.a244981/|title=Miljonārs Jānis Zuzāns nolēmis «padauzīties» Nacionālajā mākslas muzejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> 2021. gadā ierindots kā 6. bagātākais cilvēks Latvijā.<ref name=":3" /> == Dzīvesgājums == Dzimis 1957. gadā. Māte Anna Zuzāne. Pēc karadienesta jūras kara flotē (1976—1979) strādāja par kuģa elektromehāniķi (1979—1982), tad par elektriķi [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts|LZA Neorganiskās ķīmijas institūtā]] (1982—1988). 1986. gadā apprecējās ar juristi [[Dina Zuzāne|Dinu Zuzāni]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā J. Zuzāns kļuva par "Kazino Latvija" direktoru, 1994. gadā izveidoja SIA "J UN M.CO",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/j-un-m-co/40003036599|title=J. UN M. CO, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ltd., 40003036599 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=en}}</ref> 1997. gadā — SIA "Admirāļu klubs",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/admiralu-klubs/40003249010|title=Admirāļu klubs, SIA, 40003249010 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=en}}</ref> 1999. gadā — SIA "Foroms", 2000. gadā — SIA "Alfor".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alfor/40003512913|title=ALFOR, SIA, 40003512913 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=lv}}</ref> Šie uzņēmumi vēlāk tika apvienoti "Alfor" grupā, kas ir lielākā [[Azartspēles Latvijā|azartspēļu nozares Latvijā]] tirgus dalībniece. 2021. gadā izšķīrās ar Dinu Zuzāni,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53214539|title=Pēc 40 gadu kopdzīves šķiras miljonāri Zuzāni|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-10-03|date=2021-05-20|language=lv}}</ref> kura pēkšņi mira savā [[Ķīpsala]]s mājā 2022. gada 30. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/muziba-devusies-makslas-un-muzikas-mecenate-dina-zuzane.a476044/|title=Mūžībā devusies mākslas un mūzikas mecenāte Dina Zuzāne|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> Pāris nedēļas vēlāk, 2022. gada oktobrī, medijos nonāca ziņa, ka Jānis Zuzāns ir saderinājies ar dzīvesbiedri Ilzi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7633836/zuzana-milotas-pirksta-uzmirdz-briljanta-gredzentins|title=Zuzāna mīļotās pirkstā uzmirdz briljanta gredzentiņš|website=Slavenības|access-date=2022-11-06|date=2022-10-26|language=lv}}</ref> ar ko apprecējās 2025. gadā. == Uzņēmējdarbība == Jānis Zuzāns ir patiesais labuma guvējs SIA "FVR Invest".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/fvr-invest/40003992683|title=FVR Invest, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003992683 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=en}}</ref> SIA "FVR Invest" ir vai ir bijusi holdinga kompānija: * 2010. gadā reģistrētajam būvniecības uzņēmumam SIA "Urban".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/urban/40103276693|title=Urban, SIA, 40103276693 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-10|date=2022-10-10|language=en}}</ref> SIA "Urban" reorganizēta 2019. gadā, to pievienojot SIA "Foroms". Uzņēmums saistīts ar [[Gundars Krievs|Gundaram Krievam]] piederošo SIA "Delta Urban";<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/delta-urban/40003816250|title=DELTA URBAN, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003816250 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-10|date=2022-10-10|language=en}}</ref> * 1999. gadā reģistrētajam uzņēmumam SIA "Foroms",<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/foroms/50003452781|title=FOROMS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 50003452781 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=en}}</ref> kas savukārt ir dibinātājs "Alfor" grupai. SIA "Foroms" aktīvu apjoms 2021. gadā bija 22,9 miljoni eiro, neto peļņa — 4,8 miljoni eiro, veidojot aktīvu peļņas maržu — 20,9%.<ref name=":1" /> === Kapitāls un ieguldījumi === 2021. gada medija Pietiek.com izveidotajā 100 pandēmijas gada miljonāru sarakstā J. Zuzāns tika ierindots kā 6. bagātākais cilvēks Latvijā. Neraugoties uz [[COVID-19 pandēmija Latvijā|Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem]] azartspēļu biznesam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/informacija-par-satversmes-tiesa-sanemtajiem-pieteikumiem-un-ierosinatajam-lietam-par-covid-19-ierobezojumiem-aktualizets-09-02-2021/|title=Informācija par Satversmes tiesā saņemtajiem pieteikumiem un ierosinātajām lietām par Covid-19 ierobežojumiem (aktualizēts 12.09.2022.)|website=www.satv.tiesa.gov.lv|access-date=2022-10-03|language=lv|archive-date=2022-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20221003185922/https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/informacija-par-satversmes-tiesa-sanemtajiem-pieteikumiem-un-ierosinatajam-lietam-par-covid-19-ierobezojumiem-aktualizets-09-02-2021/}}</ref> viņš spēja palielināt savu kapitālu par 4 miljoniem eiro un līdz ar to pakāpties augšup miljonāru sarakstā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/jaunais_izdevums_100_pandemijas_gada_miljonari_latvija__kurs_sogad_visbagatakais/|title=Pietiek :: Jaunais izdevums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā” – kurš šogad visbagātākais|website=pietiek.com|access-date=2022-10-03}}</ref> Pats J. Zuzāns intervijā portālam [[Delfi (portāls)|Delfi.lv]] lēsa, ka dzīves laikā ir nopelnījis ap 60-70 miljoniem eiro, taču nespēja atminēties, kā radušies līdzekļi 90 miljonu eiro vērtam aizdevumam jau 2009. gadā. J. Zuzāns intervijā norādīja, ka darījums bijis pilnīgi legāls un kārtots ar auditorkompāniju palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52510179|title=Zuzāns lēš, ka dzīvē nopelnījis ap 60-70 miljonus eiro, no kuriem desmitā daļa atvēlēta mākslai|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-10-03|date=2020-09-29|language=lv}}</ref> J. Zuzānam piederošajiem uzņēmumiem jau kopš tā sākumiem ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar auditorkompāniju SIA "Sindiks"<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/sindiks/40003078342|title=SINDIKS, SIA, 40003078342 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=en}}</ref> (reģistrēta 1995. gadā), kuras patiesais labuma guvējs ir Silvija Gulbe (vienlaikus arī SIA "Grant Thornton" valdes locekle). Jānim Zuzānam pieder [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] ēkas dzīvokļi, mājas Ķīpsalā un [[Ainaži|Ainažos]], vērtīgas gleznu kolekcijas, kā arī [[Ogre]]s Tautas nams,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fakti.lv/index2.php?url=echoart&ArticleId=832|title=Ogres Tautas nams iet postā|last=Fakti.lv|website=www.fakti.lv|access-date=2022-11-07|date=2009-01-28|language=lv|archive-date=2022-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20221107215403/http://www.fakti.lv/index2.php?url=echoart&ArticleId=832}}</ref> 2020. gadā dibinātais privātais mākslas centrs ''[[Zuzeum]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/miljonari-zuzani-pec-skirsanas-sadalijusi-savas-bagatibas/|title=Miljonāri Zuzāni pēc šķiršanās sadalījuši savas bagātības|website=tv3.lv|access-date=2022-10-01|language=lv|archive-date=2022-10-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221001235651/https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/miljonari-zuzani-pec-skirsanas-sadalijusi-savas-bagatibas/}}</ref> 2021. gadā Jānis Zuzāns arī iegādājies divus Latvijas mākslinieka ''[[KIWIE]]'' darbus [[NFT]] formātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/446288-neaizstajamo-blokkezu-zetonu-jeb-nft-burbulis|title=Neaizstājamo blokķēžu žetonu jeb NFT burbulis|publisher=Kas Jauns|access-date=01.10.2022.|date=03.06.2021.}}</ref> === Dalība uzņēmumos 2021.-2022. gadā === 2022. gadā J. Zuzāns bija īpašnieks vai līdzīpašnieks sekojošos uzņēmumos: {| class="wikitable" |+ !Valsts !Uzņēmums !Reģistrētā darbības joma !J. Zuzāna akciju daļas !Citi uzņēmuma līdzīpašnieki !Uzņēmuma meitassabiedrības |- | rowspan="12" |Latvija |“SIA Neputns” |Grāmatu izdevniecība |Pastarpināti caur SIA Marijas 15 — 55% (2013. gads — ...) |[[SIA Marijas 15]]; [[Laima Slava]]; [[Elgita Bertiņa]] |“Dizaina studija”; “Fotokvartāls”; “Studija” |- |“SIA Marijas 15” |Nekustamie īpašumi |100% (2021. gads — ...) | - |“SIA Galerija 21”; “SIA Neputns” |- |“SIA Zuzeum” |Nekustamie īpašumi |100% (2021. gads — ...) | - |“SIA SAN” |- |“SIA Proviso” |Juridiskās darbības |100% (2005. gads — ...) | - | - |- |“SIA Energy LV” |Nekustamie īpasumi |100% (2006. gads — ...) | - |Pastarpināti — [[SIA Energy Expert]] |- |“SIA Coneq Labs” |Datorprogrammēšana |20% (2016. gads — ...) |[[Normunds Bergs]]; [[Ivars Klagišs]]; [[Āris Liepiņš]]; [[Vilnis Rozentāls]]; [[Viesturs Sosārs]]; [[Leontīna Amerika]]; [[Aldis Bergmanis]]; [[Dāvids Spunde]]; [[Jurģis Zalāns]] | - |- |“SIA Arterritory” |Mākslas palīgdarbības |50% (2021. gads — ...) |[[Daiga Rudzāte]]; [[Una Meistere]] | - |- |“SIA FVR Invest” |Finanšu pakalpojumi |100% (2009. gads — ...) | - |[[SIA Foroms]] |- |“SIA Foroms” |Finanšu pakalpojumi |Pastarpināti caur “SIA FVR Invest” — 100% (2013. gads — ...) | - |[[SIA Admirāļu klubs]], [[SIA Alfor]] |- |“SIA Valorum” |Nekustamie īpašumi |100% (2013. gads — ...) | - | - |- |“SIA Finkon” |Uzņēmējdarbības konsultācijas |100% (2016. gads — ...) | - | - |- |“SIA Gametic” |Datorprogrammēšāna |51% (2021. gads — ...) |[[Līga Lāce]]; [[Mārtiņš Opmanis]] | - |- |Igaunija |“OU CrowdedHero” |Interneta portālu darbība |8.2% (2021. gads) |[[Sandris Rūgums]]; [[Jānis Blaževičs (CrowdedHero dibinātājs)|Jānis Blazēvičs]]; [[Altay Kula]]; [[Enriko Beridze]]; Citi |[[SIA CrowdedHero Latvia]] |} == Ieguldījums mākslā == Jānis Zuzāns vairāk nekā 30 gadus ir bijis aktīvs mākslas kolekcionārs. Viņa īpašumā atrodas lielākā latviešu mākslas kolekcija Latvijā, kas ir izvietota mākslas centrā ''[[Zuzeum]]''.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.collecteurs.com/interview/a-day-in-the-art-life-of-janis-zuzans|title=A Day in the Art Life of Jānis Zuzāns|website=A Day in the Art Life of Jānis Zuzāns|access-date=2023-08-03|language=en-US}}</ref> Zuzāna kolekcijā ir apmēram 30 000 mākslas darbu, kas ietver mūsdienu [[Glezniecība|glezniecību]], skulptūras un dekoratīvo mākslu.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zuzeum.com/collection|title=Zuzānu kolekcija|website=Mākslas centrs Zuzeum|access-date=2023-08-03|language=lv}}</ref> Turklāt, Zuzāna kolekcija ir iekļauta arī Latvijas mākslas pārstāvībā ārvalstīs. Savā starptautiskās mākslas kolekcijas daļā Zuzāns pastāvīgi paplašina mūsdienu glezniecības, skulptūras un dekoratīvās mākslas apjomu. Šāds jaunais virziens kolekcijas attīstībā nodrošina Latvijas mākslai starptautisku kontekstu un platformu aktīvam dialogam ar pasaules mākslas kopienām.<ref name=":6" /> Jānis Zuzāns kļuva ieinteresēts mākslas kolekcionēšanā, uzzinot par nesankcionēto Padomju laika mākslu 60. un 70. gados, un šajā laikā radusies ideja veidot kolekciju ar ''underground'' Padomju laika mākslu.<ref name="artfocusnow.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://artfocusnow.com/people/jānis-zuzāns-between-a-casino-and-a-museum/|title=Jānis Zuzāns: between a casino and a museum|website=Art Focus Now|access-date=2023-08-03|language=en}}</ref> Jānis Zuzāns jau vairāk nekā divdesmit gadus atbalsta mākslu, finansējot Latvijas mākslas pārstāvību ārvalstīs, tostarp [[Venēcijas biennāle]]s Latvijas paviljonā, kā arī atbalstot mākslas un mūzikas festivālus un izdevumus.<ref name=":5" /> Viņš ir arī [[Teita modernās mākslas muzejs|''Tate'']] Krievijas un Austrumeiropas mākslas iegādes komisijas loceklis. Janis Zuzāns aktīvi apmeklē mākslas izstādes un sadarbojas ar dažādām galerijām un iestādēm Eiropā. Viņa galvenais mērķis ir saglabāt ikoniskākos mākslinieku darbus, kuri jau ir pārstāvēti kolekcijā. Jānis Zuzāns ir prestižās gada balvas "[[Purvīša balva]]" atbalstītājs, kas tiek piešķirta Latvijas māksliniekiem. Žūrijā ir tikai divi pastāvīgi eksperti — Jānis Zuzāns un [[Māra Lāce]], [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] direktore.<ref name="artfocusnow.com"/> == Politiskās aktivitātes == 1997. gadā, neilgi pēc tam, kad SIA "Admirāļu klubs" ziedoja partijai [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] 8500 latu,<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pietiek.com/raksti/no_loterijas_lidz_pirmajiem_kazino/|title=Pietiek :: No loterijas līdz pirmajiem kazino|website=www.pietiek.com|access-date=2022-11-08}}</ref> Jānis Zuzāns kandidēja [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] partijas kandidātu sarakstā ar 9. kārtas numuru. Partija iekļuva Rīgas domē ar 8,7% vēlētāju balsu, iegūstot 5 deputātu mandātus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Republikas pilsētu domju vēlēšanām reģistrētie… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-10-10|language=lv}}</ref> taču J. Zuzāns ievēlēts netika — viņa kandidatūrai vēlētāji atzīmēja 518 plusus un 1725 mīnusus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/1997-gada-9-marta-velesanas|title=1997. gada 9. marta vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija: 1997. gada pilsētas un pagasta vēlēšanu rezultāti|website=www.cvk.lv|access-date=2022-10-10|archive-date=2022-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20221010015428/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/1997-gada-9-marta-velesanas}}</ref> Medijos vēstīts, ka Zuzāna iesaiste partijā saistīta ar partijas priekšlikumu aizliegt azartspēļu automātu izvietošanu pagrabos, kā arī bāros un kafejnīcās, ja tiem nebija atvēlēta atsevišķa telpa, jo Zuzāna biznesam tas kaitējumu nenodarīja, taču nodarīja viņa konkurentiem. [[Saeima]] šādu aizliegumu 1997. gada pavasarī pieņēma un palika pie sava, neraugoties uz [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Guntis Ulmanis|Gunta Ulmaņa]] prasību pārskatīt šo lēmumu.<ref name=":4" /> 2010. gados Jānim Zuzānam ar SIA "FVR Invest" un SIA "Foroms" starpniecību piederošie "Alfor" grupas uzņēmumi ziedoja līdzekļus politiski-sabiedriskajai biedrībai "[[Ascendum]]", kas nodarbojas ar [[Pilsoniskā līdzdalība|pilsoniskās līdzdalības]] veicināšanu. Biedrību "Ascendum" dibināja politiķa [[Juris Pūce|Jura Pūces]] sieva Zaiga Pūce.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ascendum.lv/par-mums|title=Par mums - Ascendum|website=ascendum.lv|access-date=2022-10-01|archive-date=2022-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220926160221/https://ascendum.lv/par-mums}}</ref> Zināms, ka 2016. gadā biedrībai "Ascendum" no "Alfor" grupas veikts ziedojums EUR 61 000 apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/azartspelu-lobijs-politika-ziedojumi-partijam-tagad-ir-retums-mekle-citus-celus.a277395/|title=Azartspēļu lobijs politikā: ziedojumi partijām tagad ir retums, meklē citus ceļus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-01|language=lv}}</ref> Jānis Zuzāns ir labās attiecībās ar politiķi [[Edgars Jaunups|Edgaru Jaunupu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibai.lv/valde/|title=Partijas valde - Latvijas attīstībai|access-date=2022-10-01|date=2020-12-07|language=lv}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-aizliedz-azartspeles-bet-nelegalo-interneta-biznesu-apkarot-neplano/|title=Saeima aizliedz azartspēles, bet nelegālo interneta biznesu apkarot neplāno|website=tv3.lv|access-date=2022-10-01|language=lv|archive-date=2022-10-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221001225643/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-aizliedz-azartspeles-bet-nelegalo-interneta-biznesu-apkarot-neplano/}}</ref> Jānis Zuzāns publiski skaidrojis abu attiecības kā senu draudzību, kas pamatota kopējā mīlestībā pret mākslu.<ref name=":0" /> == Skandāli == J. Zuzāns Latvijas publiskajā telpā labi zināms ar ievērojamiem ieguldījumiem mākslas darbos, taču par to izskanējušas pretrunīgas ziņas: * 2020. gada 26. martā, mazāk nekā 2 nedēļas pēc [[COVID-19 pandēmija Latvijā|Covid-19 pandēmijas ierobežojumu]] ieviešanas, J. Zuzāns paziņoja, ka atcēlis ikgadējo atbalstu finansējumu kultūrai un mākslai teju 1 miljona eiro apmērā, pamatojoties uz Saeimas lēmumu par azartspēļu zāļu slēgšanu un apturēšanu interaktīvajā vidē pandēmijas periodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/_alfor_-valdes-priekssedetajs-un-mecenats-janis-zuzans-atcelis-finansejumu-kulturas-un-makslas-procesu-atbalstam-14238398|title=Alfor valdes priekšsēdētājs un mecenāts Jānis Zuzāns atcēlis finansējumu kultūras un mākslas procesu atbalstam|website=www.diena.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> * 2020. gadā tika uzsākta lieta pret J. Zuzānu, ko ierosinājis [[Ainārs Gulbis]] — [[Sofware House Rīga|AS "Sofware House Rīga"]] (SWH) grupas dibinātājs un SIA "Garkalns" (pārstāv azartspēļu zīmolu ''Olympic Casino Latvija'', iepriekš — ''Vulkan'') līdzīpašnieks. Lietā strīds ir par to, kādā veidā vairākas gleznas, kas agrāk bijušas Gulbja īpašumā (tostarp [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]], [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] un citu latviešu vecmeistaru darbi), nonākušas pie Zuzāna. Zināms, ka lietā tiek skatīti materiāli par privātiem notikumiem un norēķiniem, tostarp vairākos miljonos eiro mērāmiem maksājumiem skaidrā naudā. No J. Zuzāna puses tiek uzturēta versija, ka tās gleznas viņam esot pārdotas 2016. gadā, taču neatbildot, kad notikuši maksājumi, un vai tie bijuši skaidrā naudā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gulbis-pret-zuzanu-miljonaru-prava-par-vertigas-gleznu-kolekcijas-ipasumtiesibam.a420972/|title=Gulbis pret Zuzānu: Miljonāru prāva par vērtīgas gleznu kolekcijas īpašumtiesībām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> * 2021. gada nogalē, vien 2 gadus pēc tā atklāšanas, J. Zuzānam piederošais mākslas centrs ''Zuzeum'' nolēma pārdot aptuveni 1000 mākslas darbu, no tiem atbrīvojoties ar izsoles starpniecību, kas izsauca pārmetumus mākslas aprindās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/zuzeum-ipasnieku-zuzanu-kritize-par-makslas-kolekcijas-darbu-pardosanu-ka-kramu-bodite.a433983/|title=«Zuzeum» īpašnieku Zuzānu kritizē par mākslas kolekcijas darbu pārdošanu kā «krāmu bodītē»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> Izsolē tika pārdoti dažādu ievērojamu mākslinieku darbi, tostarp Jaņa Rozentāla, [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jāņa Pauļuka]] un citu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/zuzeum-makslas-tirgu-zandele-nosledz-izsolot-rozentala-pauluka-un-citu-ieverojamu-makslinieku-darbus.a440264/|title=«Zuzeum» mākslas tirgu «Zandele» noslēdz, izsolot Rozentāla, Pauļuka un citu ievērojamu mākslinieku darbus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zuzāns, Jānis}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Azartspēļu nozares uzņēmēji]] [[Kategorija:Mākslas mecenāti Latvijā]] iueeseqpta1he6ntksm7vomkqietvtt 10 524416 4521799 4519789 2026-09-13T17:45:55Z Kikos 3705 4521799 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Īrijas grāfistes |title = [[Īrijas grāfistes]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[Attēls:Coat of arms of Ulster.svg|15px]] [[Olstera]] |list1 = * [[Entrima (grāfiste)|Entrima]] * [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]] * [[Dauna]] * [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] * [[Donegolas grāfiste|Donegola]] * [[Fermena]] * [[Kevanas grāfiste|Kevana]] * [[Monahanas grāfiste|Monahana]] * [[Tirona]] |group2 = [[Attēls:Coat of arms of Connacht.svg|15px]] [[Konahta]] |list2 = * [[Golvejas grāfiste|Golveja]] * [[Lītrimas grāfiste|Lītrima]] * [[Mejo grāfiste|Mejo]] * [[Roskomonas grāfiste|Roskomona]] * [[Slaigo grāfiste|Slaigo]] |group3 = [[Attēls:Coat of arms of Leinster.svg|15px]] [[Lenstera]] |list3 = * [[Dublinas grāfiste|Dublina]] * [[Kārlovas grāfiste|Kārlova]] * [[Kildēras grāfiste|Kildēra]] * [[Kilkeni grāfiste|Kilkeni]] * [[Lautas grāfiste|Lauta]] * [[Līšas grāfiste|Līša]] * [[Longfordas grāfiste|Longforda]] * [[Mītas grāfiste|Mīta]] * [[Ofali grāfiste|Ofali]] * [[Veksfordas grāfiste|Veksforda]] * [[Vestmītas grāfiste|Vestmīta]] * [[Viklovas grāfiste|Viklova]] |group4 = [[Attēls:Coat of arms of Munster.svg|15px]] [[Manstera]] |list4 = * [[Klēras grāfiste|Klēra]] * [[Kerri grāfiste|Kerri]] * [[Korkas grāfiste|Korka]] * [[Limerikas grāfiste|Limerika]] * [[Tiperēri grāfiste|Tiperēri]] * [[Voterfordas grāfiste|Voterforda]] |below = }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Īrijas navigācijas veidnes]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] </includeonly> nsg8opwbgk73itnslwpk8j356szmtvg 3 525501 4521784 3722052 2026-09-13T17:35:15Z S.Marchenko 149144 S.Marchenko pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Funikgrig]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user f5f3c9f90974d56b987445ab58429c5b]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Funikgrig|Funikgrig]]" to "[[Special:CentralAuth/Renamed user f5f3c9f90974d56b987445ab58429c5b|Renamed user f5f3c9f90974d56b987445ab58429c5b]]" 3722052 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Funikgrig}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 11. novembris, plkst. 12.44 (EET) bjyfgt6j5tg0na5quw941fvfo30yl6l 0 525828 4521696 4313042 2026-09-13T15:01:57Z Bendžamins 76862 4521696 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|3|1}} | birth_place = | caps1 = 130 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Asnī}} | currentclub = {{flaga|Katara}} [[Al-Arabi SC|Al-Arabi]] | goals1 = 14 | height = 177 | image = Veretout asse ol 2425.png | caption = Žordans Veretu 2025. gadā | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Žordans Veretu | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2015 | nationalcaps3 = 15 | nationalcaps4 = 9 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2012—2013 | nationalyears4 = 2013—2014 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | years2 = 2015—2017 | caps2 = 25 | goals2 = 0 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | years3 = 2016—2017 | caps3 = 35 | goals3 = 3 | nationalteam5 = {{fb|FRA}} | nationalyears5 = 2021—2022 | nationalcaps5 = 6 | nationalgoals5 = 0 | years4 = 2017—2020 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | caps4 = 69 | goals4 = 13 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | years5 = 2019—2020 | caps5 = 33 | goals5 = 6 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | years6 = 2020—2022 | caps6 = 65 | goals6 = 14 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | years7 = 2022—2024 | caps7 = 67 | goals7 = 5 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | years8 = 2024—2025 | caps8 = 27 | goals8 = 2 | clubs9 = {{flaga|Katara}} [[Al-Arabi SC|Al-Arabi]] | years9 = 2025— | caps9 = 22 | goals9 = 2 }}'''Žordans Marsels Žilbērs Veretu''' ({{Val|fr|Jordan Marcel Gilbert Veretout}}, dzimis {{Dat|1993|3|1}}) ir [[Francija|Francijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Veretu pārstāv [[Kataras Zvaigžņu līga]]s komandu ''[[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandās [[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], ''[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]'' un [[Lionas "Olympique"]], [[Anglija|Anglijas]] komandā [[Aston Villa F.C.|''Aston Villa'']], kā arī [[Itālija|Itālijas]] komandās [[ACF Fiorentina|''Fiorentina'']] un ''[[AS Roma]]''. [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2021. gadā. == Sasniegumi == '''Nantes''' * [[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]: 2012—13 '''Roma''' * [[UEFA Eiropas konferences līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2021—22]] '''Francija''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020—21]] *[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live</ref> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Veretu, Žordans}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Atlantijas Luārā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Arabi SC spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 8gnobagxu1wx99o7k4ik6a7owjbuh4m 0 527133 4522035 4327487 2026-09-14T04:57:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4522035 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kurčatova | official_name = ''Курчатов'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = RIAN archive 440214 A monument to Kurchatov on the background of the Semipalatinsk nuclear test site's Central Staff.jpg | image_caption = Piemineklis padomju atombumbas "tēvam" [[Igors Kurčatovs|Igoram Kurčatovam]] | image_flag = | image_shield = | shield_size = 70px |pushpin_map = Kazahstāna#Abaja apgabals |pushpin_label_position = |pushpin_mapsize = |pushpin_map_caption = |subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_type1 = [[Kazahstānas apgabali|Apgabals]] |subdivision_type2 = |subdivision_name =‎ {{KAZ}} |subdivision_name1 = [[Abaja apgabals]] |subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1947 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 1948 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 110 | area_land_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 12413 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] | utc_offset = +6 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd=50|latm=45|lats= 24|latNS=N | longd=78|longm=32|longs= 24|longEW=E | elevation_footnotes= | elevation_m = 165 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 071100 | area_code = +7 72251 | website = {{url|http://kurchatov.vko.gov.kz/}} | footnotes = }} '''Kurčatova''' ({{val|kk|Курчатов}}) ir apgabala pakļautības pilsēta [[Abaja apgabals|Abaja apgabalā]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]]. Izvietojusies apgabala ziemeļdaļā [[Irtiša]]s kreisajā krastā {{nobr|140 km}} no apgabala centra [[Semeja]]s. Pilsēta bija [[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons|Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligona]] vadības centrs un nozīmīgs kodolpētniecības centrs. Nosaukta par godu padomju fiziķim un atomieroču programmas vadītājam [[Igors Kurčatovs|Igoram Kurčatovam]]. == Vēsture == Apdzīvotā vieta dibināta 1947. gadā kā Moldari ciemats (''Молдары'') sakarā ar [[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons|Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligona]] izveidošanu. 1948. gadā piešķirts pilsētas statuss, bet tai padomju laikā bija sevišķs slepenības statuss — pilsēta netika atzīmēta kartēs, iebraukšana tajā bija iespējama tikai ar speciālām caurlaidēm un pasta sūtījumos adresē tika norādīts '''Maskava-400''' vai '''Semipalatinska-21'''. 1990. gadu sākumā pilsētā bija ap 20 tūkstošiem iedzīvotāju, no kuriem ievērojama daļa bija militārpersonas. Pēc poligona slēgšanas un Krievijas militārpersonu izbraukšanas pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās uz pusi. 1991. gadā uz poligona infrastruktūras bāzes tika izveidots Kazahstānas Nacionālais kodolcentrs, kura funkcijās ietilpst kodolizmēģinājumu seku likvidēšana, cīņa ar vides piesārņojumu, kodolizmēģinājumu monitorēšana citos pasaules poligonos, kā arī [[atomenerģija]]s attīstība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://adilet.zan.kz/rus/docs/U920000779_#z0 |title=О Национальном ядеpном центpе и Агентстве по атомной энеpгии Республики Казахстан |access-date={{dat|2022|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221129081744/https://adilet.zan.kz/rus/docs/U920000779_#z0 }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Kazahstānas pilsētas]] 6z66h8ydlrvyufwgb4jzrez85tjq1z7 0 534951 4521822 4521388 2026-09-13T18:26:30Z Biafra 13794 4521822 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Staldzenes jūrmala - panoramio (1).jpg|thumb|270px|Staldzenes stāvkrasts]] '''Staldzenes stāvkrasts''' ir 4 līdz 18 m augsta [[Baltijas jūra]]s krasta daļa [[Ventspils novads|Ventspils novada]] un [[Ventspils]] pilsētas teritorijā, ietverot 9 km garu jūras krasta posmu gar Ventspils daļu [[Staldzene|Staldzeni]] līdz [[Liepene (ciems)|Liepenes ciemam]]. == Vēsture == 2001. gadā 8,6 ha platībā izveidoja ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekli, lai aizsargātu Kurzemes apledojuma [[morēna]]s atsegumus, Latvijas apledojuma beigu fāzes māla un citu Baltijas baseina vēsturisko stadiju nogulumus.<ref name="kurzeme.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurzeme.lv/lv/kurp-doties/atputa-daba/247-staldzenes-stavkrasts/ |title=Staldzenes Stāvkrasts |access-date={{dat|2023|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230226224934/https://www.kurzeme.lv/lv/kurp-doties/atputa-daba/247-staldzenes-stavkrasts/ }}</ref> 2001. ɡada 6. novembrī pēc vētras izskalotajā Staldzenes stāvkrastā divi [[Ventspils]] iedzīvotāji atrada gandrīz simt dažādu [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|bronzas laikmeta]] priekšmetu. [[Staldzenes depozīts]] ir sestais Latvijā atrastais bronzas laikmeta depozīts. <ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/55621 Par bronzas laikmeta atradumu] "[[Latvijas Vēstnesis]]" 15.11.2001., Nr. 165</ref> [[2021. gads Latvijā|2020. gadā]] Staldzenes stāvkrastu nosauca par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/latvijas-2021-gada-geovieta--staldzenes-stavkrasti.a388902/|title=Latvijas 2021. gada ģeovieta – Staldzenes stāvkrasti|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-14|language=lv}}</ref> == Biotopi == Staldzenes stāvkrastā atrodas gan Eiropas, gan Latvijas nozīmes aizsargājamie biotopi: mežainas jūrmalas kāpas, [[boreālie meži]], kaļķainas smiltāju pļavas, ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas. Dabas pieminekļa teritorijā sastopamas 8 īpaši aizsargājamas augu sugas. [[Dabas aizsardzības pārvalde]] ierosināja palielināt dabas pieminekļa garumu no [[Lošupe]]s Ventspils pilsētas virzienā.<ref name="kurzeme.lv" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|57|27|24|N|21|36|42|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Ventspils]] oqqolsnfw7vekjbgbrvnv2m79icr44q 0 537826 4521910 4502658 2026-09-13T20:37:01Z Votre Provocateur 111653 4521910 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Bizantijas rita katoļticību|Grieķu katoļticība (nozīmju atdalīšana)|grieķu katoļticība}} [[Attēls:Administrative_divisions_of_the_Greek_Catholic_Church_in_Polish-Lithuanian_Commonwealth_in_1772.PNG|thumb|300px|Grieķu-katoļu baznīcas arhibīskapijas un bīskapijas 1772. gadā]]{{Kristietība}} '''Grieķu katoļticība''' jeb '''uniātisms'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsspx-fsipd.lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/322-uniati-latvija-17-19|title=Pro Hereditate Catholica - Uniāti (grieķu-katoļi) Latvijas teritorijā 17. – 19. gs.|website=www.fsspx-fsipd.lv|access-date=2024-07-06}}</ref> ir Bizantijas rita [[Austrumu Katoļu baznīcas|austrumu katoļticība]]. Grieķu katoļu baznīcai ir kopīgas iezīmes ar [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgo baznīcu]] liturģiskajā praksē, ikonogrāfijā un garīgajā dzīvē, taču tā ir kanoniskā vienībā ar [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcu]]. Lielākā starp grieķu-katoļu baznīcām ir [[Ukrainas grieķu-katoļu baznīca]] ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Українська греко-католицька церкв''а). == Vēsture == 1596. gada Brestas koncila laikā lielākā daļa [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] [[Kijivas metropolija|Kijivas metropolijas]] bīskapu atzina pāvestu par baznīcas galvu. Bizantijas-slāvu tradīcijas kristiešus, kas apvienojās ar Romu, sāka saukt par uniātiem. Pēc [[Polijas dalīšanas]], kad [[Galīcija]]s zemes anektēja [[Svētā Romas impērija]], uniātus sāka saukt par grieķu katoļiem. === Grieķu katoļticība Latvijā === [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s okupētajā [[Lietuvas lielkņaziste]]s teritorijā sākās uniātu vajāšanas, kas veicināja to bēgšanu uz Kurzemes un Zemgales hercogisti un Inflantijas vaivadiju. Pirmā uniātu draudze Latgalē izveidojās [[Piedruja]]s ciemā, kas 17. gadsimtā ietilpa magnātu [[Sapehu dzimta]]i piederošās [[Druja]]s muižas teritorijā. 18. gadsimtā Latgalē darbojās 5 uniātu lauku draudzes, 1778. gada [[Daugavpils]] un [[Rēzekne]]s pilsētu plānos bija atzīmētas koka uniātu baznīcas, ko pēc [[Polijas dalīšanas]] un Latɡales aneksijas uniātiem atņēma. 1678. gadā arī [[Jēkabpils|Jēkabmiestā]] uzcēla uniātu svētā Nikolaja baznīcu, kas pakļāvās [[Polocka]]s arhibīskapam. Pirms [[Lielais Ziemeļu karš|Lielais Ziemeļu kara]] sākuma 1700. gadā Jēkabpilī ieradās baziliāņu mūki un nodibināja klosteri. 1713. gadā [[Ludzas trakts|Ludzas stārasts]] Jans Dominiks [[Borhi|Borhs]] ziedoja svētā Nikolaja baznīcai māju un zemi. 1727. gadā uzbūvēja baziliāņu klostera ēkas ar priora (klostera priekšnieka) istabu, trim mūku cellēm, ēdamzāli, kapelu un saimniecības ēkām. 1787. gadā uzcēla Patvēruma baznīcas ēku 1772. gadā nodegušās koka baznīcas vietā. Jēkabpils uniātu klosterī bija latviešu misionāra amats (''missionarius Linguae Lotavicae''). 1691. gadā [[Ilūkste]]s muižnieki [[Zībergi]] uz savu īpašumu uzaicināja divus baziliāņu mūkus, kas nodibināja Ilūkstes klosteri. 1717. gadā Katrīna Zīberga ziedoja līdzekļus trīs mūku uzturēšanai. 1750. gadā iesvētīja Ilūkstes baziliāņu baznīcu, 1816. gadā uzcēla mūra baznīcas ēku. Līdz 1824. gadam uzbūvēja klostera ēkas ar priekšnieka istabu, sešām mūku cellēm, ēdamzāli un saimniecības ēkām. Ilūkstē un Jēkabmiestā baziliāņi organizēja draudzes skolas, klosteriem bija bibliotēkas. Tajā laikā Jēkabmiesta pilsētas galva un pilsētas maģistrāta locekļi pārsvarā bija no uniātiem. [[Polijas dalīšana]]s laikā 1772. gadā nodibināja Polijas-Polockas diecēzi, tās [[Braslava]]s dekanāta sastāvā ietilpa arī Kurzemes hercogistes [[Aizlauces draudzes novads]], kurā 1789. gadā darbojās uniātu lauku dievnami (''oratorium'') Fabianovas muižā (''Brüggen und Fabianowa''), [[Vecsalienas muiža|Vecsalienas muižā]] (Červonkā, ''Alt-Sallensee''), [[Saliena]]s (''Sallonay''), Sīķeles (''Siekeln-Rosalischek'') muižā, [[Veckaplava|Kaplava]]s (''Born''), [[Ilgas muiža]]s (''Ilgen'') Jakubovā un Engelsbergas muižās. Gandrīz visās draudzēs bija ɡan ɡrieķu, ɡan latīņu rita ticīgie, kas dievkalpojumus bieži vien noturēja kopējā baznīcā. Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai]] pastiprinājās baltkrievu ieceļošana [[Sēlija|Sēlijā]], ko veicināja uniātu vajāšanas Katrīnas II laikā. Pēc [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] nāves 1798. gadā atjaunoja uniātu baznīcas [[Brestļitovska]]s diecēzi, kurā ietilpa Kurzemes dekanāts, kas 1809. gadā pārɡāja jaunizveidotās Lietuvas-Viļņas diecēzes pakļautībā. 1800. gadā ar muižnieces Ievas [[Felkerzāmi|Felkerzāmas]] gādību uzcēla [[Skrudaliena]]s baznīcu, bet 1815. gadā grāfs Simons Zabella uzcēla [[Kščeva]]s uniātu baznīcu. Pēc 1816. gada dvēseļu revīzijas datiem Jēkabpils klosterī dzīvoja 6 baziliāņu mūki, bet Ilūkstē 4 mūki, [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskunga iecirknī]] pastāvēja 5 lauku draudzes Salienā, Kaplavā, Hrščevā, Skrudalienā, Fabianovā. 1834. gada revīzijas datiem Jēkabpilī un Ilūkstē dzīvoja seši baziliāņu priesteri, bet lauku draudzes Salienā, Kaplavā, Hrščevā, Skrudalienā un Fabianovā apkalpoja 5 priesteri. [[Nikolajs II|Nikolaja II]] valdīšanas laikā no 1827. līdz 1839. gadam notika uniātu baznīcas likvidācija, tomēr bijušie uniāti turpināja apmeklēt Romas katoļu baznīcas, izmantoja vecās lūgšanu grāmatas, ievēroja uniātu reliģiskās tradīcijas, kas konstatēts pat 1907. gada ziņojumos. 1844. gadā Ilūkstes klostera priekšnieks Porfīrijs rakstīja Polockas bīskapam Vasīlijam par nepieciešamību ierīkot draudzes skolu Ilūkstē, lai vietējos ticīgos, ne tikai bijušos uniātus, bet arī vecticībniekus, tuvinātu pareizticībai, līdz 19. gs. beigām nojauca vecās un uzcēla jaunas draudzes baznīcas Fabianovā, Skrudalienā, Salienā un Kaplavā, bet parējās — Hrščevā, Jēkabpilī un Ilūkstē pārbūvēja. <ref>[https://www.fsspx-fsipd.lv/lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/uniati-latvija-17-19 Uniāti (grieķu katoļi) Latvijas teritorijā 17.–19. gs.] Valdis Francisks Plenne </ref> === Ukrainas grieķu-katoļu baznīca === Grieķu katoļticība izveidojās pēc [[Brestas ūnija]]s 1596. gadā, kad daļa pareizticīgo bīskapu [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalstī]] nolēma atjaunot vienotību ar [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], saglabājot savas austrumu tradīcijas. Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts sabrukuma 18. gadsimta beigās daļa Ukrainas nonāca [[Austrijas impērija]]s sastāvā, kur Ukrainas grieķu katoļu baznīca baudīja zināmu aizsardzību un atbalstu. Taču citās Ukrainas daļās, kas nonāca [[Krievijas Impērija]]s kontrolē, grieķu katoļu baznīca tika smagi vajāta. Krievijas Impērija centās apvienot visus austrumu kristiešus zem [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas Pareizticīgās baznīcas]], līdz ar ko grieķu katoļu baznīca tika aizliegta. Starpkaru periodā, kad [[Rietumukraina]] atradās Polijas sastāvā, Ukrainas grieķu katoļu baznīca turpināja pastāvēt un kļuva par nacionālo atmodas kustības galveno centru. Taču pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un Ukrainas iekļaušanas [[Padomju Savienība]]s sastāvā, 1946. gadā [[Ļviva]]s grieķu katoļu baznīca tika piespiedu kārtā likvidēta un sapludināta ar [[Maskavas Patriarhāts|Maskavas Patriarhāta]] pareizticīgo baznīcu. Ukrainas grieķu katoļu baznīca gadu desmitiem darbojās pagrīdē. Neskatoties uz represijām, tā turpināja pastāvēt slepenībā, līdz ar [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukumu]] 1989. gadā baznīca atkal tika legalizēta un piedzīvoja atdzimšanu un šobrīd ir viena no ietekmīgākajām un lielākajām katoļu baznīcām ar austrumu ritu pasaulē. Tai ir arī nozīmīga loma Ukrainas garīgajā, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, īpaši pēdējo konfliktu kontekstā, piemēram, [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas agresijas pret Ukrainu]] laikā. == Kopīgas iezīmes ar Austrumu pareizticīgo baznīcu == * Bizantijas rita dievkalpojumus, kas ir bagāti ar simbolismu, dziedāšanu un ikonogrāfiju. * [[Ikona (svētbilde)|Ikonas]] kā centrālais elements baznīcas dzīvē un pielūgsmes praksē. * Precēto [[Priesteris|priesteru]] iespējamība (lai gan bīskapi nāk no klēra, kurš ir dzīvojis [[Celibāts|celibātā]]). === Grieķu katoļu baznīcas === *Albāņu grieķu katoļu baznīca *Baltkrievijas grieķu katoļu baznīca *Bulgāru grieķu katoļu baznīca *Horvātijas un Serbijas grieķu katoļu baznīca *Grieķu bizantiešu katoļu baznīca *Ungārijas grieķu katoļu baznīca *Itāļu-albāņu katoļu baznīca *Maķedonijas grieķu katoļu baznīca *Maltas Grieķu katoļu baznīca *Melkītu (sīriešu) grieķu katoļu baznīca *Grieķu katoļu baznīca Polijā *Rumānijas grieķu katoļu baznīca *Krievu grieķu katoļu baznīca *Rutēņu grieķu katoļu baznīca *Slovākijas grieķu katoļu baznīca *Ukrainas grieķu katoļu baznīca <gallery> StGeorgeCathedral Lviv.JPG|Grieķu-katoļu katedrāle [[Ļviva|Ļvivā]] </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrumu Katoļu baznīcas]] 65jygsph6xlj1kszhwqvb4mrpi80233 0 539430 4522104 4518021 2026-09-14T09:33:26Z Obivan Kenobi 71874 +veidnes 4522104 wikitext text/x-wiki {{Jāpārraksta}} {{MI ģenerēts}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ignalina | official_name = ''Игналина'' | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Belarus | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{BLR}} | subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]] | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | established_title1 = | established_date1 = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = | population_as_of = 2009 | population_footnotes = | population_total = 161 | population_density_km2 = | timezone = | utc_offset = +2 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 56 | latm = 04 | lats = 23 | latNS = N | longd = 28 | longm = 14 | longs = 20 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = | website = | footnotes = }}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā. == Vēsture == Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalin'' un ''Ignalino''. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}</ref> Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. [[Attēls:Polatsk Voivodeship within Lithuania in the 17th century.png|left|thumb|Polockas vaivadija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā]] Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vaivadija|Polockas vaivadijā]]. Vaivadija tika izveidota 1509. gadā pārveidojot agrāko [[Polockas kņaziste|Polockas kņazisti]] par administratīvu vienību. Tās centrs bija [[Polocka]], un vaivadija aptvēra plašas teritorijas gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām, tostarp mūsdienu Baltkrievijas ziemeļu daļu. 16. gadsimtā Polockas vaivadija atradās pierobežas reģionā starp Lietuvas dižkunigaitiju un [[Maskavija|Maskaviju]], tādēļ to vairākkārt skāra kari. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1563. gadā Polocku ieņēma cara [[Ivans IV Bargais|Ivana IV Bargā]] karaspēks, un daļa vaivadijas nonāca Maskavijas kontrolē. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] Polocku atkaroja. 17. gadsimtā vaivadiju smagi skāra [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas karš]], kura laikā tās teritorija vairākkārt nonāca dažādu armiju kontrolē un daudzas apdzīvotās vietas tika izpostītas. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] 1667. gadā lielākā daļa Polockas vaivadijas palika Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Vaivadija pastāvēja līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā, kad tās lielāko daļu pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz ar to arī Ignalinas apkārtne nonāca Krievijas pārvaldē. Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]]. [[Attēls:Map of Belarusian People's Republic 1918.png|thumb|Baltkrievijas Tautas Republikas karte]] Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]]. Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas "Centrs" aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}</ref> Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}</ref> Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}</ref> [[Attēls:1943 Winterzauber karte.png|thumb|Operācijas ''Winterzauber'' norises shēma, padomju partizānu interpretācija (ar Ignalinu)]] 1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' ("Baltais zaķis"), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto "izdedzinātās zemes" joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''[[Operācija "Ziemas burvība"|Winterzauber]]'' ("Ziemas burvība"), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}</ref> Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ. Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz [[Latvijas PSR]]. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}</ref> Īpaši mobili bija jaunieši. No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija [[Daugavpils]], kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz [[Rīga|Rīgu]] un citām Latvijas pilsētām. Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/|title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации|publisher=LSM|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}</ref> Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]]. == Iedzīvotāji == Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]]. Pašlaik ciematā vērojama izteikta iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence: laikposmā no 1999. līdz 2019. gadam iedzīvotāju skaits saruka no 241 līdz 80. Iedzīvotāju skaits: {| class="wikitable" !1999 !2009 !2019 |- |241 |161 |80 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]] lcklqj3dp9og9cwkwez2lvw9tk7i0z6 1 539431 4522105 3862269 2026-09-14T09:33:37Z Obivan Kenobi 71874 4522105 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2023 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Baltkrievija |tēma = Sabiedrība }} Par pašu ciemu tikai 8 rindiņas, viss pārējais – ar ciemu nesaistīts sviests. [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Veidnes_diskusija:MI_%C4%A3ener%C4%93ts&diff=prev&oldid=4521255 Vērsu uzmanību], bet visiem pofig. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 12.33 (EEST) 4h4vqp1nf0mlvo83cfi3n2eagk48rm1 0 543360 4521908 4255817 2026-09-13T20:35:33Z Votre Provocateur 111653 4521908 wikitext text/x-wiki '''Sarunvaloda''' ir [[Funkcionālie valodas stili|funkcionālais valodas stils]], kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/sarunvaloda:1|title=sarunvaloda {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2023-06-11}}</ref> Sarunas stila realizācijas forma ir [[dialogs]], šis stils biežāk tiek izmantots mutvārdu runā. Tajā nav iepriekšējas lingvistiskā materiāla atlases. Šajā runas stilā liela nozīme ir ārpusvalodas faktoriem: [[mīmika]]i, [[žesti]]em, apkārtējai videi. == Skatīt arī == * [[Literārā valoda]] * [[Valsts valoda]] * [[Liturģiskā valoda]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valodas]] 7eupn2ixk0ol7iy553vu81lj3rd9zyz 0 548598 4522018 4516611 2026-09-14T04:31:34Z Biafra 13794 4522018 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Vanesa Jasa | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|7|9}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 178 [[centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | poz = [[aizsargs (basketbols)|aizsargs]] | kar_sāk = | kar_beig = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Rīgas 47. vidusskola (Skaistkalnes iela 7)|Rīgas 47. vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Itālija}} ''[[Logiman Broni]]'' | numurs = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2018—2022 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 2 = 2022—2023 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} [[Sansevastjanas "IDK Euskotren"]] | kl_sez 3 = 2023—2024 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 4 = 2024 | klubs 4 = {{flaga|Spānija}} [[Lasevas Duržeļas "Cadi La Seu"]] | kl_sez 5 = 2024—2025 | klubs 5 = {{flaga|Kipra}} [[Nikosijas "Etha Engomis"]] | kl_sez 6 = 2025—2026 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 7 = 2026—pašlaik | klubs 7 = {{flaga|Itālija}} ''[[Logiman Broni]]'' <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2019—pašlaik | taut = {{bkw|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = * 5x [[LSBL|Latvijas čempione]] <small>(2019, 2020, 2022—2024)</small> | slavz = | aģenti = Mārtiņš Bērziņš | dzimums = S <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Sieviešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}} {{MedalSilver|[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Lietuva 2023]]|Basketbols}} }} '''Vanesa Jasa''' (dzimusi {{dat|2003|7|9}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē [[aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. Bijusi visu vecumu Latvijas jaunatnes basketbola izlašu dalībniece, pārstāv [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]]. 2026. gadā pārstāv [[Itālija]]s klubu ''[[Logiman Broni]]'', bet pirms tam vairākkārt pārstāvējusi [[Rīgas TTT]]. Kā Latvijas U-20 izlases līdere izcīnīja sudraba medaļu [[2023. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas U-20 čempionātā]]. V. Jasa ir dzimusi sportistu ģimenē. Viņas tēvs Ilgvars Jass ir bijis [[bokseris]], bet vecākais brālis [[Māris Jass]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]]. Tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass]] un tēva brālis [[Mareks Jass]]. == Karjera == Basketbolā sākusi trenēties [[Rīgas 47. vidusskola (Skaistkalnes iela 7)|Rīgas 47. vidusskolā]], pirmā trenere — [[Mudīte Gūtmane|Mudīte Gūtmane (Zandere)]]. [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgā]] debitējusi 14 gadu vecumā. No 2018. gada trenējās [[Rīgas TTT]] sastāvā pie trenera [[Mārtiņš Gulbis|Mārtiņa Gulbja]]. [[Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sieviešu basketbola līga|Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sieviešu basketbola līgā]] debitējusi 2019. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tttriga.lv/lv/komanda/ttt-riga/speletajas/vanesa-jasa/|title=Vanesa Jasa|website=www.tttriga.lv|access-date=2023-08-18|language=lv|archive-date=2023-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230818165233/https://www.tttriga.lv/lv/komanda/ttt-riga/speletajas/vanesa-jasa/}}</ref> 16 gadu vecumā debitēja [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]], 2019. gada 16. oktobrī izejot laukumā pret [[Prāgas USK]]. 2022. gadā pievienojās [[Spānija]]s klubam [[Sansevastjanas "IDK Euskotren"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/188530/vanesa-jasa|title=Vanesa Jasa, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-08-18|language=en}}</ref> Tomēr V. Jasai neizdevās pilnvērtīgi nostiprināties Spānijas kluba sastāvā, tādēļ 2023. gada janvārī viņu izīrēja atpakaļ [[Rīgas TTT]], ar kuru spēlētāja ceturto reizi kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni. Vasarā līgums ar Spānijas klubu tika lauzts un V. Jasa kļuva par pilnvērtīgu TTT spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mvp/cilveks/tas-viss-beidzot-atmaksajas-maksliniece-vanesa-jasa-no-hokejistu-dzimtas.d?id=55844398|title='Tas viss beidzot atmaksājās'. Māksliniece Vanesa Jasa no hokejistu dzimtas|last=Freimanis|first=Jānis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-08-18|date=2023-08-16|language=lv}}</ref> Sezonas noslēgumā V. Jasa ar TTT uzvarēja gan Baltijas, gan Latvijas līgā. 2024. gada jūnijā tika paziņots, ka spēlētāja turpmāk pārstāvēs [[Spānija]]s klubu ''[[Cadi La Seu]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/25062024-jasa_atgriezas_spanija_un_pievienojas_cad|title=Jasa atgriežas Spānijā un pievienojas "Cadi La Seu" vienībai|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-06-25|date=2024-06-25|language=lv}}</ref> Decembra sākumā spēlētāja pameta Spānijas klubu un pārcēlās uz [[Kipra]]s čempionātu, ar [[Nikosijas "Etha Engomis"]] sasniedzot kausa izcīņas finālu un čempionātā izstājoties pusfinālā, bet martā atgriezās Rīgas TTT sastāvā. 2026. gada vasarā V. Jasa pievienojās [[Itālija]]s klubam ''[[Logiman Broni]].'' === Latvijas izlase === Spēlējusi Latvijas U-16, U-18 un U-20 izlasēs Eiropas čempionātos. Kā Latvijas U-20 izlases līdere V. Jasa izcīnīja sudraba medaļu [[2023. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas U-20 čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/06.08.2023-latvijas-u-20-sieviesu-basketbola-izlase-izcina-vesturisku-eiropas-cempionata-sudrabu-spilgtakas-epizodes.a519148/|title=Latvijas U-20 sieviešu basketbola izlase izcīna vēsturisku Eiropas čempionāta sudrabu. Spilgtākās epizodes|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-18|language=lv}}</ref> Turnīra noslēgumā viņa tika iekļauta tā simboliskajā pieciniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://u20s.basket.lv/u20-sievietes-6/|title=U20 sievietes: Eiropas čempionāta finālspēlē Francija tomēr stiprāka, finišs ar pirmo sudrabu|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=u20s|access-date=2023-08-18|date=2023-08-06|language=lv}}</ref> Pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas valstsvienībā]] debitēja 2019. gada 14. novembrī [[2021. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2021. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlē pret [[Horvātijas sieviešu basketbola izlase|Horvātiju]]. Bija Latvijas izlases dalībniece [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā]] [[Izraēla|Izraēlā]], kur gan laukumā nevienā no trim spēlēm nedevās. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}} {{Latvija siev basket 2023 U-20}} {{DEFAULTSORT:Jasa, Vanesa}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] aehs70ajg58k5jm9sy164mplx4vqlxh 0 552828 4521957 4207151 2026-09-13T21:15:56Z Votre Provocateur 111653 4521957 wikitext text/x-wiki '''Valsts aizsardzības dienests (VAD)''' ir [[Latvija]]s valsts dienesta veids, kurš ietver valsts aizsardzības militāro dienestu, kā arī valsts aizsardzības civilo dienestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=341210|title=Valsts aizsardzības dienesta likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-10-12|language=lv}}</ref> Valsts aizsardzības dienesta likums nosaka pienākumu dienēt valsts aizsardzības dienestā katram [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonim]] — vīrietim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību [[Pamatizglītība|pamata]] vai [[Vidējā izglītība|vidējās izglītības]] pakāpē — viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus noteikts, ka valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsones — sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klustikaravirs.lv/valsts-aizsardzibas-dienests|title=Valsts aizsardzības dienests {{!}} Kļūsti karavīrs|website=www.klustikaravirs.lv|access-date=2024-05-08|language=lv}}</ref> == Vēsture == Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts aizsardzības sistēmā vairākus gadus pastāvēja obligātais militārais dienests. 2000. gadu vidū Latvija tomēr pakāpeniski pārgāja uz profesionāli komplektētiem bruņotajiem spēkiem. Saskaņā ar valdības apstiprināto pārejas plānu no [[2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvāra]] spēku zaudēja Obligātā militārā dienesta likums, un turpmāk [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] personālsastāva pamatu veidoja profesionālā dienesta karavīri, zemessargi un rezerves karavīri.<ref name="profesionalizacija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/valsts-sekretaru-sanaksme-pieteikta-koncepcija-par-brunoto-speku-rezervi|title=Valsts sekretāru sanāksmē pieteikta koncepcija par bruņoto spēku rezervi|publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|access-date=2026-09-14|date=2006-05-25}}</ref> Diskusijas par obligātā dienesta atjaunošanu Latvijā periodiski atsākās pēc Krievijas veiktās [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] 2014. gadā, taču tolaik tika saglabāta profesionālā dienesta sistēma un prioritāte tika piešķirta profesionālā dienesta, [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] un rezerves sistēmas attīstībai. Situācija būtiski mainījās pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī, kad Latvijas aizsardzības politikā strauji pieauga nepieciešamība palielināt militāri sagatavotu iedzīvotāju un NBS rezerves karavīru skaitu. 2022. gada janvārī aizsardzības ministrs [[Artis Pabriks]] jau norādīja, ka obligāta militārā dienesta ieviešana vairs nav uzskatāma par nepieļaujamu iespēju, lai gan tās īstenošanai būtu nepieciešami ievērojami finanšu, infrastruktūras un personāla resursi.<ref name="PabriksJan">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pabriks-obligatais-militarais-dienests-nav-tabu-jautajums.a439736/|title=Pabriks: Obligātais militārais dienests nav tabu jautājums|publisher=LSM|access-date=2026-09-14|date=2022-01-20}}</ref> 2022. gada 5. jūlijā Aizsardzības ministrija publiski paziņoja par ieceri Latvijā izveidot Valsts aizsardzības dienestu (VAD). Sākotnēji bija paredzēts dienestu ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, sākot ar brīvprātīgu iesaukumu 2023. gadā un vēlāk pārejot uz obligātu iesaukšanu. Viens no galvenajiem jaunās sistēmas mērķiem bija palielināt Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu un izveidot skaitliski lielāku militāri apmācītu rezervi.<ref name="LSM2022july">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-rosina-pakapeniski-ieviest-obligatu-valsts-aizsardzibas-dienestu.a464191/|title=Latvijā rosina pakāpeniski ieviest obligātu Valsts aizsardzības dienestu|publisher=LSM|access-date=2026-09-14|date=2022-07-05}}</ref> 2022. gada 6. septembrī [[Latvijas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] konceptuāli atbalstīja pakāpenisku VAD ieviešanu. Tolaik tika paredzēts, ka sistēma tiks ieviesta no 2023. līdz 2027. gadam, pakāpeniski paplašinot iesaucamo skaitu un veidojot aptuveni 20 000 karavīru lielu augstas gatavības rezervi.<ref name="MK2022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valdiba-atbalsta-pakapenisku-obligata-valsts-aizsardzibas-dienesta-ieviesanu.a472490/|title=Valdība atbalsta pakāpenisku obligāta valsts aizsardzības dienesta ieviešanu|publisher=LSM|access-date=2026-09-14|date=2022-09-06}}</ref> 20. septembrī Ministru kabinets apstiprināja Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu un ar to saistītos likumprojektus, bet 22. septembrī tos nodeva izskatīšanai [[Saeima|Saeimā]]. Sākotnējā iecere paredzēja pirmo brīvprātīgo iesaukumu jau 2023. gada janvārī, bet no 2023. gada otrās puses — nepieciešamības gadījumā izmantot arī obligātu iesaukšanu.<ref name="AMprojekts">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/valsts-aizsardzibas-dienesta-likumprojekts-iesniegts-izskatisanai-saeima|title=Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts iesniegts izskatīšanai Saeimā|publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|access-date=2026-09-14|date=2022-09-22}}</ref> Tomēr 13. Saeima likumprojektu līdz sava pilnvaru termiņa beigām nepieņēma. 2022. gada 20. oktobrī tā izskatīšana galīgajā lasījumā tika atlikta, jo likumprojekts bija saņēmis lielu skaitu priekšlikumu un tika kritizēts par nepietiekami izstrādātu regulējumu. Līdz ar to VAD ieviešana tika nodota jaunievēlētās 14. Saeimas kompetencē.<ref name="LSMatliek">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atliek-obligata-aizsardzibas-dienesta-likuma-skatisanu.a478804/|title=Saeima atliek obligātā aizsardzības dienesta likuma skatīšanu|publisher=LSM|access-date=2026-09-14|date=2022-10-20}}</ref> 2022. gada decembrī Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā VAD izveide tika noteikta par vienu no valsts aizsardzības politikas prioritātēm. Valdība apņēmās pirmo iesaukumu īstenot 2023. gada vidū un vienlaikus stiprināt NBS rezervistu sistēmu.<ref name="Deklaracija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lsm.lv/documents/1o1.pdf|title=Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību|access-date=2026-09-14|date=2022-12-14}}</ref> 2023. gada [[5. aprīlis|5. aprīlī]] Saeima galīgajā lasījumā pieņēma [[Valsts aizsardzības dienesta likums|Valsts aizsardzības dienesta likumu]] un ar tā ieviešanu saistītos grozījumus citos normatīvajos aktos. Likums tika izsludināts 18. aprīlī un stājās spēkā [[19. aprīlis|19. aprīlī]]. Tas noteica, ka valsts aizsardzības dienestam pakļauti Latvijas pilsoņi — vīrieši — viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, bet sievietes un vīrieši noteiktajā vecuma grupā var pieteikties brīvprātīgi.<ref name="VADlikums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/341210|title=Valsts aizsardzības dienesta likums|publisher=Likumi.lv|access-date=2026-09-14}}</ref><ref name="Saeima2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/32112-ievies-valsts-aizsardzibas-dienestu|title=Ievieš valsts aizsardzības dienestu|publisher=Latvijas Republikas Saeima|access-date=2026-09-14|date=2023-04-05}}</ref> Pirmais VAD iesaukums bija pilnībā brīvprātīgs. Dienests sākās [[2023]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē [[Ādažu militārā bāze|Ādažu militārajā bāzē]]. Dienestu uzsāka 254 Latvijas pilsoņi, tostarp četri ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi.<ref name="Pirmais">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/dienestu-uzsaks-valsts-aizsardzibas-dienesta-pirma-iesaukuma-karaviri|title=Dienestu uzsāks valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma karavīri|publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|access-date=2026-09-14|date=2023-06-30}}</ref> 11 mēnešus ilgo pirmo iesaukumu 2024. gada 31. maijā pabeidza 245 karavīri. Aizsardzības ministrija norādīja, ka gandrīz puse no viņiem bija izvēlējušies pēc VAD turpināt dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos profesionālā dienesta statusā.<ref name="PirmaisBeigas">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/valsts-aizsardzibas-dienesta-pirmo-iesaukumu-nosledz-245-jauniesi|title=Valsts aizsardzības dienesta pirmo iesaukumu noslēdz 245 jaunieši|publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|access-date=2026-09-14|date=2024-05-31}}</ref> [[2024]]. gada [[23. janvāris|23. janvārī]] pirmo reizi VAD vēsturē tika veikta iesaucamo atlase pēc nejaušības principa, jo nepieciešamo karavīru skaitu nebija iespējams nodrošināt tikai ar brīvprātīgajiem. Tādējādi VAD no sākotnējā brīvprātīgā ieviešanas posma pārgāja uz likumā paredzēto obligātās iesaukšanas mehānismu.<ref name="Ieprieksejie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/valsts-aizsardzibas-dienests/ieprieksejie-vad-iesaukumi|title=Iepriekšējie VAD iesaukumi|publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|access-date=2026-09-14}}</ref> Turpmākajos gados VAD iesaukumu skaits un dienesta vietu skaits tika pakāpeniski palielināts. Papildus 11 mēnešu militārajam dienestam tika attīstīts piecu gadu dienests Zemessardzē, kurā noteikts ikgadējs militāro mācību dienu skaits, kā arī augstskolu un koledžu studentiem paredzētā rezerves virsnieka programma.<ref name="VADlikums" /> VAD atjaunošana faktiski nozīmēja Latvijas atgriešanos pie obligāta militārās sagatavošanas principa pēc vairāk nekā 16 gadus ilga perioda, kurā Nacionālie bruņotie spēki tika komplektēti galvenokārt ar profesionālā dienesta karavīriem un brīvprātīgajiem zemessargiem. Atšķirībā no līdz 2006. gada beigām pastāvējušā obligātā militārā dienesta jaunā sistēma tika veidota kā daļa no visaptverošas valsts aizsardzības, kuras mērķis ir ne tikai papildināt NBS personālsastāvu, bet arī sistemātiski palielināt militāri sagatavotu Latvijas pilsoņu rezervi.<ref name="VADlikums" /> == Dienesta ilgums == VAD dienesta laiks ir atkarīgs no dienesta veida: 11 mēneši [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] (NBS) regulāro spēku vai [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] vienībā; 5 gadi Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā 7 kolektīvās apmācības dienas katru gadu; 5 gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.<ref name="biezak-uzdotie-jautajumi-par-valsts-aizsardzibas-dienestu">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/valsts-aizsardzibas-dienests/biezak-uzdotie-jautajumi-par-valsts-aizsardzibas-dienestu|title=Biežāk uzdotie jautājumi par valsts aizsardzības dienestu {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2023-10-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/32112-ievies-valsts-aizsardzibas-dienestu|title=Ievieš valsts aizsardzības dienestu|website=saeima.lv|access-date=2023-10-12|language=lv}}</ref> == Kompensācijas un sociālas garantijas == VAD karavīram, kurš dienesta izpildei pieteicies brīvprātīgi un pildīs 11 mēnešu dienestu NBS vienībā, ikmēneša kompensācijas ikdienas izdevumiem ir 600 EUR, savukārt VAD iesaukto ikmēneša kompensācijas ikdienas izdevumiem — 300 EUR. VAD karavīriem, kuri dienestu pildīs Zemessardzē vai apgūs augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka kursu, kompensācijas apmēru aprēķinās proporcionāli par dienām, kurās tiks pildīts dienests. Atvaļināšanās kompensācija pēc dienesta beigām — 1100 EUR.<ref name="biezak-uzdotie-jautajumi-par-valsts-aizsardzibas-dienestu" /> VAD karavīriem, kuri pildīs 11 mēnešu dienestu, tiks nodrošināta ēdināšana un dzīvošana kazarmās, apmaksāta veselības aprūpe. Atsevišķos gadījumos tiek plānots dot iespēju arī iegūt [[Autovadītāja apliecība|autovadītāja apliecību]] atbilstoši specializācijai. Darba devējam ir pienākums saglabāt darba vietu pēc dienesta, un arī koledžu un augstskolu studentiem studiju vieta tiek saglabāta. == Atbildība par izvairīšanos no valsts aizsardzības dienesta == Paredzēts, ka valsts aizsardzības militārā dienesta karavīru par prettiesisku rīcību var saukt pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības un kriminālatbildības, bet par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes personu sauks pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvija]] [[Kategorija:Armija]] [[Kategorija:Armijas pēc valsts]] duww8eqvv0jzpgmambow0d86k2c9o1c 4522013 4521957 2026-09-14T04:05:35Z Baisulis 11523 /* Vēsture */ dažādi sīkumi..... 4522013 wikitext text/x-wiki '''Valsts aizsardzības dienests (VAD)''' ir [[Latvija]]s valsts dienesta veids, kurš ietver valsts aizsardzības militāro dienestu, kā arī valsts aizsardzības civilo dienestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=341210|title=Valsts aizsardzības dienesta likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-10-12|language=lv}}</ref> Valsts aizsardzības dienesta likums nosaka pienākumu dienēt valsts aizsardzības dienestā katram [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonim]] — vīrietim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību [[Pamatizglītība|pamata]] vai [[Vidējā izglītība|vidējās izglītības]] pakāpē — viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus noteikts, ka valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsones — sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klustikaravirs.lv/valsts-aizsardzibas-dienests|title=Valsts aizsardzības dienests {{!}} Kļūsti karavīrs|website=www.klustikaravirs.lv|access-date=2024-05-08|language=lv}}</ref> == Vēsture == Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts aizsardzības sistēmā vairākus gadus pastāvēja obligātais militārais dienests. 2000. gadu vidū Latvija tomēr pakāpeniski pārgāja uz profesionāli komplektētiem bruņotajiem spēkiem. Saskaņā ar valdības apstiprināto pārejas plānu no 2007. gada 1. janvāra spēku zaudēja Obligātā militārā dienesta likums, un turpmāk [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] personālsastāva pamatu veidoja profesionālā dienesta karavīri, zemessargi un rezerves karavīri.<ref name="profesionalizacija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/valsts-sekretaru-sanaksme-pieteikta-koncepcija-par-brunoto-speku-rezervi|title=Valsts sekretāru sanāksmē pieteikta koncepcija par bruņoto spēku rezervi|publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|access-date=2026-09-14|date=2006-05-25}}</ref> Diskusijas par obligātā dienesta atjaunošanu Latvijā periodiski atsākās pēc Krievijas veiktās [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] 2014. gadā, taču tolaik tika saglabāta profesionālā dienesta sistēma un prioritāti piešķīra profesionālā dienesta, [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] un rezerves sistēmas attīstībai. Situācija būtiski mainījās pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī, kad Latvijas aizsardzības politikā strauji pieauga nepieciešamība palielināt militāri sagatavotu iedzīvotāju un NBS rezerves karavīru skaitu. 2022. gada janvārī aizsardzības ministrs [[Artis Pabriks]] jau norādīja, ka obligāta militārā dienesta ieviešana vairs nav uzskatāma par nepieļaujamu iespēju, lai gan tās īstenošanai būtu nepieciešami ievērojami finanšu, infrastruktūras un personāla resursi.<ref name="PabriksJan">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pabriks-obligatais-militarais-dienests-nav-tabu-jautajums.a439736/|title=Pabriks: Obligātais militārais dienests nav tabu jautājums|publisher=LSM|access-date=2026-09-14|date=2022-01-20}}</ref> 2022. gada 5. jūlijā Aizsardzības ministrija publiski paziņoja par ieceri Latvijā izveidot Valsts aizsardzības dienestu (VAD). Sākotnēji bija paredzēts dienestu ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, sākot ar brīvprātīgu iesaukumu 2023. gadā un vēlāk pārejot uz obligātu iesaukšanu. Viens no galvenajiem jaunās sistēmas mērķiem bija palielināt Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu un izveidot skaitliski lielāku militāri apmācītu rezervi.<ref name="LSM2022july">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-rosina-pakapeniski-ieviest-obligatu-valsts-aizsardzibas-dienestu.a464191/|title=Latvijā rosina pakāpeniski ieviest obligātu Valsts aizsardzības dienestu|publisher=LSM|access-date=2026-09-14|date=2022-07-05}}</ref> 2022. gada 6. septembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] konceptuāli atbalstīja pakāpenisku VAD ieviešanu. Tolaik tika paredzēts, ka sistēma tiks ieviesta no 2023. līdz 2027. gadam, pakāpeniski paplašinot iesaucamo skaitu un veidojot aptuveni {{sk|20000}} karavīru lielu augstas gatavības rezervi.<ref name="MK2022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valdiba-atbalsta-pakapenisku-obligata-valsts-aizsardzibas-dienesta-ieviesanu.a472490/|title=Valdība atbalsta pakāpenisku obligāta valsts aizsardzības dienesta ieviešanu|publisher=LSM|access-date=2026-09-14|date=2022-09-06}}</ref> 20. septembrī Ministru kabinets apstiprināja Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu un ar to saistītos likumprojektus, bet 22. septembrī tos nodeva izskatīšanai [[Saeima|Saeimā]]. Sākotnējā iecere paredzēja pirmo brīvprātīgo iesaukumu jau 2023. gada janvārī, bet no 2023. gada otrās puses — nepieciešamības gadījumā izmantot arī obligātu iesaukšanu.<ref name="AMprojekts">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/valsts-aizsardzibas-dienesta-likumprojekts-iesniegts-izskatisanai-saeima|title=Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts iesniegts izskatīšanai Saeimā|publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|access-date=2026-09-14|date=2022-09-22}}</ref> Tomēr 13. Saeima likumprojektu līdz sava pilnvaru termiņa beigām nepieņēma. 2022. gada 20. oktobrī tā izskatīšanu galīgajā lasījumā atlika, jo likumprojekts bija saņēmis lielu skaitu priekšlikumu un tika kritizēts par nepietiekami izstrādātu regulējumu. Līdz ar to VAD ieviešana tika nodota jaunievēlētās 14. Saeimas kompetencē.<ref name="LSMatliek">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atliek-obligata-aizsardzibas-dienesta-likuma-skatisanu.a478804/|title=Saeima atliek obligātā aizsardzības dienesta likuma skatīšanu|publisher=LSM|access-date=2026-09-14|date=2022-10-20}}</ref> 2022. gada decembrī Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā VAD izveide tika noteikta par vienu no valsts aizsardzības politikas prioritātēm. Valdība apņēmās pirmo iesaukumu īstenot 2023. gada vidū un vienlaikus stiprināt NBS rezervistu sistēmu.<ref name="Deklaracija">{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lsm.lv/documents/1o1.pdf|title=Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību|access-date=2026-09-14|date=2022-12-14}}</ref> 2023. gada 5. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma [[Valsts aizsardzības dienesta likums|Valsts aizsardzības dienesta likumu]] un ar tā ieviešanu saistītos grozījumus citos normatīvajos aktos. Likums tika izsludināts 18. aprīlī un stājās spēkā 19. aprīlī. Tas noteica, ka valsts aizsardzības dienestam pakļauti Latvijas pilsoņi — vīrieši — viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, bet sievietes un vīrieši noteiktajā vecuma grupā var pieteikties brīvprātīgi.<ref name="VADlikums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/341210|title=Valsts aizsardzības dienesta likums|publisher=Likumi.lv|access-date=2026-09-14}}</ref><ref name="Saeima2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/32112-ievies-valsts-aizsardzibas-dienestu|title=Ievieš valsts aizsardzības dienestu|publisher=Latvijas Republikas Saeima|access-date=2026-09-14|date=2023-04-05}}</ref> Pirmais VAD iesaukums bija pilnībā brīvprātīgs. Dienests sākās 2023. gada 1. jūlijā Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē [[Ādažu militārā bāze|Ādažu militārajā bāzē]]. Dienestu uzsāka 254 Latvijas pilsoņi, tostarp četri ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi.<ref name="Pirmais">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/dienestu-uzsaks-valsts-aizsardzibas-dienesta-pirma-iesaukuma-karaviri|title=Dienestu uzsāks valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma karavīri|publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|access-date=2026-09-14|date=2023-06-30}}</ref> 11 mēnešus ilgo pirmo iesaukumu 2024. gada 31. maijā pabeidza 245 karavīri. Aizsardzības ministrija norādīja, ka gandrīz puse no viņiem bija izvēlējušies pēc VAD turpināt dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos profesionālā dienesta statusā.<ref name="PirmaisBeigas">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/valsts-aizsardzibas-dienesta-pirmo-iesaukumu-nosledz-245-jauniesi|title=Valsts aizsardzības dienesta pirmo iesaukumu noslēdz 245 jaunieši|publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|access-date=2026-09-14|date=2024-05-31}}</ref> 2024. gada 23. janvārī pirmo reizi VAD vēsturē tika veikta iesaucamo atlase pēc nejaušības principa, jo nepieciešamo karavīru skaitu nebija iespējams nodrošināt tikai ar brīvprātīgajiem. Tādējādi VAD no sākotnējā brīvprātīgā ieviešanas posma pārgāja uz likumā paredzēto obligātās iesaukšanas mehānismu.<ref name="Ieprieksejie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/valsts-aizsardzibas-dienests/ieprieksejie-vad-iesaukumi|title=Iepriekšējie VAD iesaukumi|publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|access-date=2026-09-14}}</ref> Turpmākajos gados VAD iesaukumu skaits un dienesta vietu skaits tika pakāpeniski palielināts. Papildus 11 mēnešu militārajam dienestam tika attīstīts piecu gadu dienests Zemessardzē, kurā noteikts ikgadējs militāro mācību dienu skaits, kā arī augstskolu un koledžu studentiem paredzētā rezerves virsnieka programma.<ref name="VADlikums" /> VAD atjaunošana faktiski nozīmēja Latvijas atgriešanos pie obligāta militārās sagatavošanas principa pēc vairāk nekā 16 gadus ilga perioda, kurā Nacionālie bruņotie spēki tika komplektēti galvenokārt ar profesionālā dienesta karavīriem un brīvprātīgajiem zemessargiem. Atšķirībā no līdz 2006. gada beigām pastāvējušā obligātā militārā dienesta jaunā sistēma tika veidota kā daļa no visaptverošas valsts aizsardzības, kuras mērķis ir ne tikai papildināt NBS personālsastāvu, bet arī sistemātiski palielināt militāri sagatavotu Latvijas pilsoņu rezervi.<ref name="VADlikums" /> == Dienesta ilgums == VAD dienesta laiks ir atkarīgs no dienesta veida: 11 mēneši [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] (NBS) regulāro spēku vai [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] vienībā; 5 gadi Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā 7 kolektīvās apmācības dienas katru gadu; 5 gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.<ref name="biezak-uzdotie-jautajumi-par-valsts-aizsardzibas-dienestu">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/valsts-aizsardzibas-dienests/biezak-uzdotie-jautajumi-par-valsts-aizsardzibas-dienestu|title=Biežāk uzdotie jautājumi par valsts aizsardzības dienestu {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2023-10-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/32112-ievies-valsts-aizsardzibas-dienestu|title=Ievieš valsts aizsardzības dienestu|website=saeima.lv|access-date=2023-10-12|language=lv}}</ref> == Kompensācijas un sociālas garantijas == VAD karavīram, kurš dienesta izpildei pieteicies brīvprātīgi un pildīs 11 mēnešu dienestu NBS vienībā, ikmēneša kompensācijas ikdienas izdevumiem ir 600 EUR, savukārt VAD iesaukto ikmēneša kompensācijas ikdienas izdevumiem — 300 EUR. VAD karavīriem, kuri dienestu pildīs Zemessardzē vai apgūs augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka kursu, kompensācijas apmēru aprēķinās proporcionāli par dienām, kurās tiks pildīts dienests. Atvaļināšanās kompensācija pēc dienesta beigām — 1100 EUR.<ref name="biezak-uzdotie-jautajumi-par-valsts-aizsardzibas-dienestu" /> VAD karavīriem, kuri pildīs 11 mēnešu dienestu, tiks nodrošināta ēdināšana un dzīvošana kazarmās, apmaksāta veselības aprūpe. Atsevišķos gadījumos tiek plānots dot iespēju arī iegūt [[Autovadītāja apliecība|autovadītāja apliecību]] atbilstoši specializācijai. Darba devējam ir pienākums saglabāt darba vietu pēc dienesta, un arī koledžu un augstskolu studentiem studiju vieta tiek saglabāta. == Atbildība par izvairīšanos no valsts aizsardzības dienesta == Paredzēts, ka valsts aizsardzības militārā dienesta karavīru par prettiesisku rīcību var saukt pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības un kriminālatbildības, bet par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes personu sauks pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvija]] [[Kategorija:Armija]] [[Kategorija:Armijas pēc valsts]] akxx6bgw89a1ga3960h9mf6os2g9l4x 0 555373 4521824 4521419 2026-09-13T18:29:16Z Biafra 13794 4521824 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Armands Vijups | vārds_orig = | attēls = Armands_Vijups.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1963 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]]<br /> [[Ventspils muzejs]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[vēsture]], [[arheoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Armands Vijups''' (dzimis {{dat|1963|3|5}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[arheologs]], [[vēsture]]s zinātņu doktors, [[Ventspils muzejs|Ventspils muzeja]] direktora vietnieks un vadošais pētnieks. Vairāk nekā 70 zinātnisko publikāciju autors un līdzautors, starp tām arī monogrāfija "[[Staldzenes depozīts]]" (2004). Astoņu rakstu krājumu "Ventspils Muzeja raksti" sastādītājs. Latvijas Arheologu biedrības biedrs, Latvijas Republikas Heraldikas komisijas loceklis. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1963. gadā Rīgā. Pēc studijām [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures fakultātē]] ieguva doktora grādu vēsturē (1998).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arheologubiedriba.lv/biedri|title=Biedri|website=LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA|access-date=2023-11-14|language=en-US}}</ref> Strādāja kā lektors un docents Latvijas Universitātē, kā arī kā pētnieks [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Vēstures institūtā]]. Kopš 1999. gada ir Latvijas Universitātes asociētais profesors. Kopš 2000. gada Armands Vijups ir [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils viduslaiku pilī]] esošā Ventspils muzeja direktora vietnieks un vadošais pētnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzejs.ventspils.lv/livonijas-ordena-pils/kontakti/|title=Kontakti|last=molips|website=Ventspils Muzejs|access-date=2023-11-14|language=lv|archive-date=2023-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20231114064234/https://muzejs.ventspils.lv/livonijas-ordena-pils/kontakti/}}</ref> Vadījis un organizējis zinātniskus un izglītojošus projektus, kā arī piedalījies starptautiskās sadarbībās. Piedalījies daudzos [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumo]]s, pētījis aizvēstures un viduslaiku laikmeta kultūras un sabiedrības aspektus, kā arī veicinājis arheoloģijas popularizēšanu sabiedrībā. Viņa pētījumi ir saistīti ar [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] un [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] depozītiem, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pilsētu un piļu izpēti. Vadījis arheoloģiskos izrakumus Puzes Lejaskroga senkapos, Užavas senkapos, Zlēku Gaisiņu senkapos, Jūrkalnes Drēbnieku senkapos, [[Kuldīga]]s un [[Ventspils]] senpilsētās, kā arī citur. Precējies, viņam ir dēls un meita. Dzīvo un strādā [[Ventspils|Ventspilī]]. === Apbalvojumi === Armands Vijups saņēmis vairākus apbalvojumus un atzinības par savu darbu, tostarp, [[Latvijas Zinātņu akadēmijas balva|Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu]], Latvijas Republikas Zinātņu padomes balvu, Latvijas Kultūras ministrijas balvu, [[Latvijas Arheologu biedrība]]s balvu un Ventspils pilsētas domes balvu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vijups, Armands}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latviešu arheologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] kq91a1vdy0cqzjwqkam34bdpj9z351i 0 555915 4521689 3966486 2026-09-13T14:56:23Z Meistars Joda 781 4521689 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Pasaules gals" | oriģinālnos = ''The World's End'' | attēls = The World's End poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = apokaliptiskā filma, komēdija, zinātniskā fantastika | režisors = [[Edgars Raits]] | producents = | scenārijs = * Nira Pārka * Tims Bevans * Ēriks Felners * Edgars Raits * [[Saimons Pegs]] | aktieri = * Saimons Pegs * [[Niks Frosts]] * [[Pedijs Konsidains]] * [[Martins Frīmens]] * [[Edijs Marsans]] * [[Rozamunda Paika]] * [[Pīrss Brosnans]] | mūzika = Stīvens Praiss | operators = Bills Poups | mākslinieks = | montāža = | studija = * ''[[Relativity Media]]'' * ''[[Working Title Films]]'' * ''Big Talk Pictures'' * ''Dentsu'' | izplatītājs = * ''[[Focus Features]]'' (ASV) * ''[[Universal Pictures]]'' (starptautiski) | izdošana = {{filmas datums|2013|7|10|''Leicester Square''|2013|7|19|Apvienotā Karaliste, Latvija}} | ilgums = 109 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The World's End |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/worlds-end-2013-3 |website=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |access-date={{dat|2023|11|20||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130708232205/http://www.bbfc.co.uk/releases/worlds-end-2013-3 }}</ref> | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} * {{JPN}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|20 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|46 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Reynolds |first1=Simon |title=The World's End (2013) |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl41584129/ |website=[[Box Office Mojo]] |date={{dat|2013|8|18||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Pasaules gals"''' ({{val|en|The World's End}}) ir 2013. gada Apvienotās Karalistes, ASV un Japānas kopražojuma apokaliptiskā [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[kinokomēdija]], kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir [[Edgars Raits]]. Šī ir trešā un pēdējā filma ''[[Three Flavours Cornetto triloģija|Three Flavours Cornetto]]'' triloģijā. Galvenās lomas tajā tēlo [[Saimons Pegs]], [[Niks Frosts]], [[Pedijs Konsidains]], [[Martins Frīmens]], [[Edijs Marsans]], [[Rozamunda Paika]] un [[Pīrss Brosnans]]. Filma ir par pieciem draugiem, kuri mēģina uzstādīt vienā vakarā apmeklēto krogu rekordu, pa ceļam atklājot, ka pilsētā iebrukuši citplanētieši. Filmas sākotnējo scenāriju ar nosaukumu ''Crawl about teenagers on a pub crawl'' Raits sarakstīja 1995. gadā, 2010. gada sākumā viņš kopā ar Pegu to pārstrādāja. Filmu veidoja studijas ''[[Relativity Media]]'', ''Big Talk Productions'' un ''Working Title Films''. Filmēšana sākās 2012. gada 28. septembrī<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Chitwood |first1=Adam |title=Production Begins on Edgar Wright’s THE WORLD’S END; Martin Freeman and Eddie Marsan Join the Cast |url=https://collider.com/the-worlds-end-martin-freeman-eddie-marsan/ |website=Collider.com |date={{dat|2012|9|28||bez}}}}</ref> un ilga līdz tā paša gada decembrim. Filmas pirmizrāde notika 2013. gada 10. jūlijā ''Leicester Square'' laukumā [[Londona|Londonā]]. 19. jūlijā ''[[Universal Pictures]]'' izlaida to Apvienotās Karalistes, Latvijas un citu valstu kinoteātros, ASV filmas pirmizrāde notika 23. augustā, kur ar tās izplatīšanu nodarbojās ''[[Focus Features]]''. Filma guva pozitīvas kritiķu atsauksmes, slavējot scenāriju, aktieru sniegumu, humoru un Raita režiju. Filma ieguva 19. ''Empire'' balvu kategorijā "Labākā britu filma" un tika nominēta ''Critics' Choice Awards'' balvai kategorijā "Labākā komēdija".<ref>{{ziņu atsauce |last1=The Deadline Team |title=Critics’ Choice Movie Awards: ‘12 Years A Slave’ Named Best Picture; ‘Gravity’ Leads Field With 7 Wins |url=https://deadline.com/2014/01/critics-choice-movie-awards-unveiled-live-666047/ |publisher=[[Deadline Hollywood]] |date={{dat|2014|1|16||bez}}}}</ref> Filma arī bija komerciāli veiksmīga, nopelnot 46,1 miljonu ASV dolāru pie 20 miljonu liela budžeta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Edgars Raits}} [[Kategorija:2013. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Japānas filmas]] [[Kategorija:Edgara Raita filmas]] [[Kategorija:Three Flavours Cornetto triloģija]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Apokaliptiskās filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Focus Features filmas]] 5r9qn1l6g2r18v9wa0hptrz5abomac1 0 571559 4521633 4497129 2026-09-13T13:41:31Z Bendžamins 76862 4521633 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|25}} | birth_place = | caps1 = 27 | caps2 = 0 | caps3 = 9 | caps4 = 1 | clubnumber = 30 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille B]] | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | countryofbirth = {{vieta|Kongo Republika|Linzolo}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais FC|Rennes]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AS Nancy|Nancy B]] | years5 = 2015—2016 | caps5 = 2 | goals5 = 0 | height = 187 | image = Brice Samba France v Senegal 16 June 2026-280 (cropped).jpg | caption = Briss Sambā 2026. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|FRA}} | nationalyears1 = 2023— | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Briss Sambā | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2011—2013 | years2 = 2011—2013 | years3 = 2013—2017 | years4 = 2013—2017 | caps6 = 2 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AS Nancy|Nancy]] | goals6 = 0 | years6 = 2015—2016 | caps7 = 3 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[SM Caen|Caen B]] | goals7 = 0 | years7 = 2017—2018 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[SM Caen|Caen]] | years8 = 2017—2019 | caps8 = 43 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]] | years9 = 2019—2022 | caps9 = 125 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | years10 = 2022—2025 | caps10 = 85 | goals10 = 0 | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | clubs11 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais FC|Rennes]] | years11 = 2025— | caps11 = 52 | goals11 = 0 }} '''Briss Lorišs Sambā''' ({{Val|fr|Brice Lauriche Samba}}, dzimis {{Dat|1994|4|25}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Sambā spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandā ''[[Stade Rennais FC|Rennes]]''. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandas ''[[Le Havre AC|Le Havre]]'', ''[[Olympique de Marseille|Marseille]]'', [[AS Nancy|Nancy]], ''[[SM Caen|Caen]]'' un ''[[RC Lens|Lens]]'', kā arī Anglijas komandu ''[[Nottingham Forest]]''. [[Francijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Francija''' * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Sambā, Briss}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kongo Republikā dzimušie]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Nancy spēlētāji]] [[Kategorija:SM Caen spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] em3p4ur78ckjmsq3fpmsgwr5u2fb6y7 0 571561 4521702 4497171 2026-09-13T15:06:25Z Bendžamins 76862 4521702 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2006|3|8}} | birth_place = | caps1 = 116 | clubnumber = 33 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Montreja}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]] | goals1 = 8 | height = 178 | image = Warren Zaire-Emery France v Senegal 16 June 2026-279.jpg | caption = Varens Zaīrs-Emrī 2026. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2022 | nationalyears1 = 2021 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Varens Zaīrs-Emrī | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2022— | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 6 | nationalcaps5 = 4 | nationalcaps6 = 13 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam6 = {{fb|FRA}} | nationalyears3 = 2022—2023 | nationalyears4 = 2022—2023 | nationalyears5 = 2023 | nationalyears6 = 2023— }} '''Varens Zaīrs-Emrī''' ({{Val|fr|Warren Zaïre-Emery}}, dzimis {{Dat|2006|3|8}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Zaīrs-Emrī spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandā ''[[Paris Saint-Germain]]''. Zaīts-Emrī ''[[Paris Saint-Germain]]'' komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/Zaire-emery-devient-le-plus-jeune-joueur-de-l-histoire-du-psg/1346993|title=Zaïre-Emery devient le plus jeune joueur de l'histoire du PSG|website=L'Équipe|access-date=2024-05-18|language=fr}}</ref> [[Francijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]], [[2024.—2025. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2024—25]], [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025—26]] * [[Francijas kauss futbolā]]: 2023—24, 2024—26 * [[Trophée des Champions]]: 2023, 2024, 2025 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024—2025]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref>, [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082025-psg_atspelejas_kompensacijas_laika_un_pen|title=PSG atspēlējas kompensācijas laikā un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|accessdate=2025-08-14 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Francija''' * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Zaīrs-Emrī, Varens}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Sēnā-Sendenī dzimušie]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] tuz9z2c9qzq6j3v0ir5ziab50dv4mqv 0 574193 4521593 4474358 2026-09-13T12:27:18Z Bendžamins 76862 4521593 wikitext text/x-wiki {{futbolista infokaste | playername = Žoržs Mikautadze | image = Mikautadze asse ol 2425.png | fullname = Georges Mikautadze | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|2000|10|31}} | cityofbirth = {{vieta|Francija|Liona}} | height = 176 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | clubnumber = 9 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | youthyears1 = 2007—2008 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} FC Gerland | youthyears2 = 2008—2015 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} Lionas "Olympique" rezerves komanda | youthyears3 = 2015—2016 | youthclubs3 = {{flaga|FRA}} [[AS Saint-Priest]] | youthyears4 = 2016—2018 | youthclubs4 = {{flaga|FRA}} [[FC Metz]] | years1 = 2018—2020 | clubs1 = {{flaga|FRA}} [[FC Metz|Metz B]] | caps1 = 24 | goals1 = 9 | years2 = 2019—2023 | clubs2 = {{flaga|FRA}} [[FC Metz|Metz]] | caps2 = 42 | goals2 = 25 | years3 = 2020—2022 | clubs3 = {{flaga|BEL}} {{īre}} [[R.F.C. Seraing (1922)|Seraing]] | caps3 = 49 | goals3 = 28 | years4 = 2023—2024 | clubs4 = {{flaga|NED}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | caps4 = 6 | goals4 = 0 | years5 = 2024 | clubs5 = {{flaga|FRA}} {{īre}} [[FC Metz|Metz]] | caps5 = 20 | goals5 = 13 | years6 = 2024—2025 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | caps6 = 36 | goals6 = 12 | nationalyears1 = 2021— | nationalteam1 = {{fb|GEO}} | nationalcaps1 = 43 | nationalgoals1 = 23 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | caption = Žoržs Mikautadze 2025. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | years7 = 2025— | caps7 = 36 | goals7 = 14 }} '''Žoržs Mikautadze''' ({{val|ka|გიორგი მიქაუტაძე}}; dzimis {{dat|2000|10|31}}) ir [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]], kurš kopš 2025. gada spēlē uzbrucēja pozīcijā [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] klubā ''[[Villarreal CF|Villarreal]]''. Dzimis Francijā gruzīnu emigrantu ģimenē no [[Tbilisi]], un spēlē [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Thyssen |first=Emmanuel |date=2024-06-18 |title=Natia et Lasha Mikautadze sont des parents comblés: “Georges est une fierté pour notre famille, en France et en Géorgie” |url=https://www.dhnet.be/sports/football/division-1b/seraing/2021/05/08/une-fierte-pour-notre-famille-en-france-et-en-georgie-HN4M5HX6JJAEZHLUU52UJ67EVE/ |access-date=2024-06-18 |website=DHnet |language=fr}}</ref> Gruzijas izlases pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā,<ref>{{ziņu atsauce |title=Gruzijas izlase Eiropas čempionātā debitē ar dramatisku zaudējumu |url=https://sports.tvnet.lv/8043499/gruzijas-izlase-eiropas-cempionata-debite-ar-dramatisku-zaudejumu |accessdate={{dat|2024|6|22||bez}} |agency=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2024|6|18||bez}} |archive-date={{dat|2024|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240622153601/https://sports.tvnet.lv/8043499/gruzijas-izlase-eiropas-cempionata-debite-ar-dramatisku-zaudejumu }}</ref> kurus viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]. == Karjera == [[Lionas "Olympique"]] futbola akadēmijas absolvents, uz kuru viņš 2008. gadā pārcēlās no ''Gerland'' komandas. Kādu laiku spēlēja arī ''Saint-Priest'' jauniešu komandā. 2017. gadā viņš pievienojās ''[[FC Metz]]'' klubam, kur vairākus gadus pavadīja, spēlējot fārmklubā amatieru līgā. Viņš ''[[Ligue 1]]'' debitēja ''Metz'' galvenajā komandā 2019. gada 7. decembrī mačā pret ''[[OGC Nice]]'', kurā 83. minūtē izgāja uz maiņu. Pirms 2020./21. gada sezonas sākuma viņš īrē pārgāja uz Beļģijas Otrās B divīzijas klubu ''[[RFC Seraing]]''. Jau pirmajā spēlē jaunajā klubā Mikautadze iesita tā saukto "pokeru" (vienā mačā 4 vārti), vēlāk guva vēl divus ''hat-trick'' un sezonas beigās kļuva par otrās līgas rezultatīvāko spēlētāju, ar 19 gūtajiem vārtiem, šo titulu dalot ar beļģu futbolistu [[Dante Vanzeirs|Danti Vanzeiru]], kā arī iekļuva līgas simboliskajā komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=D1B Pro League 'XI van het seizoen' // SPITS (2) // Georges Mikautadze (Seraing)|trans-title=D1B Pro League 'XI of the season' // STRIKER (2) // Georges Mikautadze (Seraing)|url=https://www.proximus.be/pickx/nl/2140223/d1b-pro-league-xi-van-het-seizoen-spits-2-georges-mikautadze-rfc-seraing|date=14 May 2021|accessdate=14 May 2021|archive-date={{dat|2021|06|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210620054638/https://www.proximus.be/pickx/nl/2140223/d1b-pro-league-xi-van-het-seizoen-spits-2-georges-mikautadze-rfc-seraing}}</ref> Tajā pašā laikā viņa klubs ieņēma otro vietu un iekļuva izslēgšanas spēlēs par iekļūšanu augstākajā līgā, kur divu spēļu sērijā ar ''[[SK Beveren]]'' klubu Mikautadze guva trīs vārtus un palīdzēja savai komandai uzvarēt ar rezultātu 6:3. Atgriežoties no īres beļģu klubā, spēlētājs nāca uz maiņu ''Ligue 1'' pirmās kārtas mačā, taču drīz vien tika atkārtoti izīrēts ''Seraing'' klubam. 2022. gada vasarā Mikautadze atgriezās Mecas klubā. 2022./2023. gada sezonā, kuru klubs sāka ''[[Ligue 2]]'', Žoržs kļuva par komandas galveno spēlētāju, sešas reizes pēc kārtas tika izvēlēts nedēļas simboliskajā komandā<ref>{{Tīmekļa atsauce |publisher=UNPF |url=https://www.unfp.org/2023/04/georges-mikautadze-sacre-en-ligue-2-bkt/ |date=18 April 2023 |title=GEORGES MIKAUTADZE SACRÉ EN LIGUE 2 BKT |language=Fr}}</ref> un kļuva par rezultatīvāko un labāko spēlētāju pēc sezonas beigām<ref>{{Tīmekļa atsauce |publisher=ligue2.fr |url=https://www.ligue2.fr/Articles/Actu/2021/05/07/trophees-unfp-palmares-des-meilleurs-joueurs |title=Trophées UNFP: Palmarès des meilleurs joueurs |language=Fr|date=28 May 2023}}</ref> un ''Metz'' no otrās Francijas līgas atgriezās ''Ligue 1''. Viņa līgums, kuram bija jābeidzas 2023. gada jūnijā, tika pagarināts līdz 2025. gada jūnijam. 2023. gada 30. augustā viņš pārcēlās uz Nīderlandes klubu ''[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]'', parakstot piecu gadu līgumu, līguma summa bija 16 miljoni eiro. 2023./24. gada sezonā viņš ''Ajax'' sastāvā aizvadīja 9 mačus (tostarp 6 [[Eredivisie|Nīderlandes čempionātā]]), taču vārtus neguva. 2024. gada 4. janvārī viņš atgriezās ''Metz'' klubā uz īres tiesībām līdz 2023./24. gada sezonas beigām. ''Metz'' ir iespēja iegādāties Mikautadzi pēc īres līguma beigām par 13 miljoniem [[eiro]]. Savus pirmos vārtus viņš guva pēc atgriešanās Mecā 23. februārī pret Lionas klubu (1:2). Mikautadze uzņēma labu formu no 2024. gada aprīļa sākuma, kad viņš piecos Francijas čempionāta mačos pēc kārtas guva 7 vārtus. == Nacionālā izlase == {{Football player national team statistics|GEO}} |- |2021||7||1 |- |2022||6||1 |- |2023||9||7 |- |2024||5||3 |- |2025||6||5 |- !Kopā||41||21 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Gruzijas futbolists-aizmetnis}} {{Gruzijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Mikautadze, Žoržs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lionas Metropolē dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] mluw6mflehwm5h3wvqqbj4uazoslwme 0 576217 4521821 4521236 2026-09-13T18:23:10Z Biafra 13794 4521821 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ansis Pūpols | vārds_orģ = | attēls = Member of the European Parliament for Latvia Ansis Pūpols.jpg | att_izm = | apraksts = Ansis Pūpols 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums = {{dat|2024|5|14|N}} | term_beigas = {{dat|2024|7|16|N}} | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1975|3|24}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ķekavas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Kristīne Pūpola | bērni = | profesija = [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ansis Pūpols''' (dzimis 1975. gada 24. martā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/meps/en/256134/ANSIS_PUPOLS/history/9|title=9th parliamentary term {{!}} Ansis PŪPOLS {{!}} MEPs {{!}} European Parliament|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2024-07-24|date=1975-03-24|language=en}}</ref> ir latviešu politiķis, kino producents un bijušais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputāts, ievēlēts no [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] saraksta. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāts. A. Pūpols 2001. gadā ir ieguvis augstāko izglītību politikas zinātnē [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Darbojies pētnieciskajā [[Žurnālistika|žurnālistikā]]. 2019. gadā A. Pūpols kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Nacionālās apvienības, taču netika ievēlēts. Kļuvis par Eiropas parlamenta deputātu, kad mandātu 2024. gada 7. maijā nolika [[Dace Melbārde]]. Melbārde noslēdza darbu pašreizējā EP sasaukumā, jo pievienojās [[Ārlietu ministrija|ārlietu ministres]] [[Baiba Braže|Baibas Bražes]] komandai, kļūstot par [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāri]], savukārt A. Pūpols kļuva par deputātu, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir jau beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai. A. Pūpols aģentūrai [[LETA]] pauda, ka viņam ir daudz plānu un darbu maijā un jūnijā, virkne filmu projektu. Sociālajos tīklos viņš norādīja, ka, parunājot ar projektu kolēģiem, nolemts, ka nākamo pāris mēnešu atalgojums EP "lieti noderēs filmēšanas tehnikas iegādei". 2024. gada medijos parādījās informācija par A. Pūpola patiesajiem ienākumu avotiem un viņa veidoto filmu neitralitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.06.2024-jauna-ep-deputata-pupola-filmu-bizness-slepti-sponsori-pastarpinati-maksajumi-pr-specialistu-atbalsts.a556370/|title=Jaunā EP deputāta Pūpola filmu bizness: slēpti sponsori, pastarpināti maksājumi, PR speciālistu atbalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-06|language=lv}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Pūpols kandidēja uz vietu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā Nacionālās apvienības saraksta 4. numurs un tika ievēlēts pašvaldībā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rīgas dome 2025}} {{9. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] 12w90sxlk8oyfjiqrndk82p3mez9d2t 3 576483 4521782 4096896 2026-09-13T17:35:12Z S.Marchenko 149144 S.Marchenko pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:VoloDymyr 195]] uz [[Dalībnieka diskusija:Rymydolov Vertyslovo]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/VoloDymyr 195|VoloDymyr 195]]" to "[[Special:CentralAuth/Rymydolov Vertyslovo|Rymydolov Vertyslovo]]" 4096896 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=VoloDymyr 195}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 28. jūlijs, plkst. 10.11 (EEST) hn8iy2nznfmfx3l207h74v1wbovubys 0 577773 4521830 4521497 2026-09-13T18:39:09Z Biafra 13794 /* Septembris */ 4521830 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[12. augusts]] — bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[14. augusts]] — [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> ** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra "Priska"]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību. * [[25. augusts]] — [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> * [[28. augusts]] — bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Septembris === * [[13. septembris]] — pēc tam, kad tika pieķerts vadot autmašīnu alkohola reibumā, no amata tika atstādināts [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] [[Reinis Uzulnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]] — [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) * [[11. augusts]] — [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā) * [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā) * [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā) * [[29. augusts]]: ** [[Voldemārs Gulēns]], psihoterapeits, mecenāts, viens no Latviešu Fonda dibinātājiem (dzimis 1938. gadā) ** [[Normunds Ērkulis]], motosportists (dzimis 1960. gadā) * [[31. augusts]] — [[Ilmārs Herberts Dambergs]], pulkvežleitnants, Latvijas aizsardzības darba grupas vadītājs, Amerikas latviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1932. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] Loze ilze.jpg|[[Ilze Loze]] Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā) * [[7. septembris]] — [[Rihards Pīks]], politiķis, kinorežisors, kino darbinieks (dzimis 1941. gadā) * [[11. septembris]] — [[Ingrīda Brigita Stroda]], radio žurnāliste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1942. gadā) <gallery> Rihards Piks.jpg|[[Rihards Pīks]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] j6qjicbe680yus474m6wm8wh3no5yg2 0 581798 4521607 4497125 2026-09-13T12:50:28Z Bendžamins 76862 4521607 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|12|12}} | birth_place = | caps1 = 67 | caps2 = 82 | caps3 = 68 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Reading F.C.|Reading]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | goals1 = 7 | goals2 = 14 | goals3 = 28 | height = 184 | image = Michael Olise France v Senegal 16 June 2026-307 (cropped).jpg | caption = Maikls Olise 2026. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears2 = 2022—2023 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Maikls Olise | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2021 | years2 = 2021—2024 | years3 = 2024— | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 25 | nationalgoals3 = 5 | nationalgoals4 = 7 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalyears3 = 2024 | nationalyears4 = 2024— }} '''Maikls Akpovijs Olise''' ({{Val|en|Michael Akpovie Olise}}, dzimis {{Dat|2001|12|12}}) ir [[Anglija|Anglijā]] dzimis [[Francija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Olise spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[Minhenes "Bayern"]]. Iepriekš spēlējis Anglijas komandās ''[[Reading FC|Reading]]'' un ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Olise ir dzimis Anglijā nigēriešu tēvam un franču-alžīriešu izcelsmes mātei. Pārstāvējis Francijas jauniešu izlases. 2024. gadā debitējis [[Francijas futbola izlase]]s rindās. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Bayern München''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/04052025-vacijas_smagsvars_minhenes_bayern_oficial |title= Vācijas smagsvars Minhenes "Bayern" oficiāli atgriežas Bundeslīgas tronī|language=lv |accessdate={{dat|2025|5|4||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref>, [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025—26]] * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/23052026-keinam_i_hat_trick_i_bayern_pec_sesu_gadu |title= Keinam hat-trick, ''Bayern'' pēc sešu gadu pauzes triumfē Vācijas kausā|language=lv |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> * [[Vācijas Superkauss]]: 2025, 2026 '''Francija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Olise, Maikls}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Reading FC spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Francijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] bbzu07ghpdzc0jhat9j6k17gbr7r8vr 0 581852 4521665 4305600 2026-09-13T14:11:38Z Bendžamins 76862 4521665 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|4|27}} | birth_place = | caps1 = 6 | caps2 = 7 | caps3 = 60 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Sarseljē}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | goals1 = 6 | goals2 = 0 | goals3 = 12 | height = 183 | image = Mathys Tel en 2026.png | caption = Matiss Tels 2026. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 5 | nationalgoals2 = 8 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalyears2 = 2021—2023 | nationalyears1 = 2022 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Matiss Tels | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2021—2022 | years2 = 2021—2022 | years3 = 2022—2025 | nationalcaps3 = 12 | nationalcaps4 = 20 | nationalgoals3 = 7 | nationalgoals4 = 12 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears3 = 2022—2024 | nationalyears4 = 2023— | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | years4 = 2025 | caps4 = 13 | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | years5 = 2025— | caps5 = 33 | goals5 = 4 }}'''Matiss Anrī Tels''' ({{Val|fr|Mathys Henri Tel}}, dzimis {{Dat|2005|4|27}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Tels spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]].'' Iepriekš pārstāvējis Francijas komandu ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]''. Ar [[Minhenes "Bayern"]] uzvarējis [[Vācijas Bundeslīga]]s 2022—2023. gada sezonā. == Sasniegumi == '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024—25]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tels, Matiss}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Valduāzā dzimušie]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] mt7dn2khj7cbbxbiwkvdu1rya9feec3 4521666 4521665 2026-09-13T14:12:05Z Bendžamins 76862 4521666 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|4|27}} | birth_place = | caps1 = 6 | caps2 = 7 | caps3 = 60 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Sarseljē}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | goals1 = 6 | goals2 = 0 | goals3 = 12 | height = 183 | image = Mathys Tel en 2026.png | caption = Matiss Tels 2026. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 5 | nationalgoals2 = 8 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalyears2 = 2021—2023 | nationalyears1 = 2022 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Matiss Tels | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2021—2022 | years2 = 2021—2022 | years3 = 2022—2025 | nationalcaps3 = 12 | nationalcaps4 = 20 | nationalgoals3 = 7 | nationalgoals4 = 12 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears3 = 2022—2024 | nationalyears4 = 2023— | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | years4 = 2025 | caps4 = 13 | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | years5 = 2025— | caps5 = 33 | goals5 = 4 }}'''Matiss Anrī Tels''' ({{Val|fr|Mathys Henri Tel}}, dzimis {{Dat|2005|4|27}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Tels spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]].'' Iepriekš pārstāvējis Francijas komandu ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]''. Ar [[Minhenes "Bayern"]] uzvarējis [[Vācijas Bundeslīga]]s 2022—2023. gada sezonā. == Sasniegumi == '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024—25]] '''Tottenham Hotspur''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024—25]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tels, Matiss}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Valduāzā dzimušie]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] ikuv2uzafhfk1gi05clv3mt3vwltbwi 0 582785 4521669 4499978 2026-09-13T14:14:22Z Bendžamins 76862 4521669 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|3|26}} | birth_place = | caps1 = 14 | caps2 = 0 | caps3 = 4 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] B | clubs2 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] B | countryofbirth = {{vieta|Itālija|Redžo Emīlija}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 192 | image = RC Lens - OGC Nice (10-04-2022) 6 (cropped).jpg | caption = Kefrens Tirāms 2022. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 12 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Kefrens Tirāms | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2018—2019 | years2 = 2018—2019 | years3 = 2019—2020 | nationalcaps3 = 8 | nationalcaps4 = 7 | nationalcaps5 = 18 | nationalcaps6 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 2 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019 | nationalyears5 = 2021—2023 | nationalyears6 = 2024 | years4 = 2019—2024 | caps4 = 141 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | goals4 = 9 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | years5 = 2024— | caps5 = 70 | goals5 = 7 | nationalteam7 = {{fb|FRA}} | nationalyears7 = 2023— | nationalcaps7 = 4 | nationalgoals7 = 0 }} '''Kefrens Tirāms''' ({{Val|fr|Khéphren Thuram}}, dzimis {{Dat|2001|3|26}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Tirāms spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandā [[Turīnas "Juventus"]]. Iepriekš pārstāvējis [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] komandas ''[[AS Monaco|Monaco]]'' un ''[[OGC Nice|Nice]]''. [[Francijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Tirāma tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais Francijas izlases spēlētājs. Arī Kefrena vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists. == Sasniegumi == '''Nice''' * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]] finālists: 2021–22<ref>{{Cite web |date=7 May 2022 |title=Ludovic Blas penalty wins French Cup for Nantes |url=https://www.bbc.com/sport/football/61366648 |access-date=11 September 2022 |website=[[BBC Sport]] |language=en}}</ref> '''Individual''' * [[Nacionālā profesionālo futbolistu savienība|UNFP]] [[Ligue 1]] simboliskā izlase: [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022–23]]<ref name=":1">{{Cite web |title=Messi, Rongier, Danso... L'équipe type de la saison de Ligue 1 |url=https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/Messi-rongier-danso-l-equipe-type-de-la-saison-de-ligue-1/1399239 |access-date=29 May 2023 |website=L'Équipe |language=fr}}</ref> *[[A sērijas mēneša labākais spēlētājs]]: 2025. gada maijs<ref>{{cite press release|url=https://www.legaseriea.it/en/media/serie-a/khephren-thuram-ea-sports-fc-player-of-the-month-for-may|title=Khephern Thuram “EA Sports FC Player of the Month” for May|access-date=23 May 2025|date=22 May 2025|publisher=Serie A}}</ref> *[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] Sezonas simboliskā izlase: 2024–25<ref name=":11">{{cite news |date=24 May 2025 |title=EA Sports FC 25 – Serie A Team of the Season |url=https://www.ea.com/games/ea-sports-fc/fc-25/tots/serie-a|access-date=24 May 2025 |publisher=Serie A}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tirāms, Kefrens}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Emīlijā-Romanjā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] l6olns5enw1dp9nur78itu7v5zw88wu 0 583711 4521992 4377330 2026-09-14T02:56:35Z Biafra 13794 pap. 4521992 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristaps Gludītis | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|11|6}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērv|cm=191}} | svars = {{mērv|kg=80}} | iesauka = | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | alga = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012—2013 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[LMT Basketbola akadēmija]] | kl_sez 2 = 2015—2016 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jelgava]] | kl_sez 3 = 2016 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Barons Kvartāls]] | kl_sez 4 = 2016—2017 | klubs 4 = {{flaga|Spānija}} ''Gran Canaria II'' | kl_sez 5 = 2017—2018 | klubs 5 = {{flaga|Spānija}} ''Baskonia II'' | kl_sez 6 = 2018—2019 | klubs 6 = {{flaga|Spānija}} ''[[C.B. Prat]]'' | kl_sez 7 = 2019 | klubs 7 = {{flaga|Spānija}} ''[[Iberojet Palma]]'' | kl_sez 8 = 2019—2020 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 9 = 2020—2021 | klubs 9 = {{flaga|Igaunija}} [[Rakveres "Tarvas"]] | kl_sez 10 = 2021—2022 | klubs 10 = {{flaga|Lietuva}} [[Pasvales "Pieno žvaigzdes"]] | kl_sez 11 = 2022—2023 | klubs 11 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "TalTech"]] | kl_sez 12 = 2023—2025 | klubs 12 = {{flaga|Itālija}} ''[[Rucker Sanve San Vendemiano]]'' | kl_sez 13 = | klubs 13 = | kl_sez 14 = | klubs 14 = | kl_sez 15 = | klubs 15 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2018—2022 | taut = {{Bk|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = Raivis Ušackis | slavz = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalSport|[[3x3 basketbols]]}} {{Medal|Competition|[[Eiropas spēles]]}} {{MedalGold2|[[2023. gada Eiropas spēles|Krakova 2023]]}} }} '''Kristaps Gludītis''' (dzimis {{dat|1995|11|6}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. Spēlējis vairākos [[Latvija]]s klubos, kā arī [[Spānija|Spānijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Spēlē arī ar [[3x3 basketbols|3x3 basketbolu]], Latvijas izlases sastāvā uzvarēja [[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]. Kopš 2025. gada vasaras pievērsies tikai 3x3 basketbolam. K. Gludīša tēvs [[Juris Gludītis]] arī ir bijis basketbolists. == Karjera == Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas "Rīga" A. Kraukļa VEF filiālē pie trenera [[Guntars Jonaņs|Guntara Jonāna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.basket.lv/sljbl/mini/zeni_centrs/komandas/bjbs_riga_vef?season=8|title=BJBS Rīga/VEF U-17 – Zēni Centrs – Mini – SJBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2026-09-14}}</ref> [[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013. gada LBL sezonā]] pārstāvēja no jauniešiem veidoto komandu "[[LMT Basketbola akadēmija]]". 2015. gadā vēlējās iekļūt [[Rietumu Kentuki Universitāte]]s komandā [[NCAA]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/29042015-kristaps_gluditis_pievienosies_rostova_pa|title=Kristaps Gludītis pievienosies Rostova pārstāvētajai "Western Kentucky" komandai|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-11-03|date=2015-04-29|language=lv}}</ref> bet nenokārtoja formalitātes. Pēc tam spēlējis citos [[Latvijas Basketbola līga]]s klubos, līdz 2016. gadā pārcēlies uz Spāniju. Vairākas sezonas aizvadījis Spānijas zemāko līgu klubos, bet pēc tam spēlējis [[BK Ventspils]], kā arī Igaunijā un Lietuvā. No 2023. līdz 2025. gadam spēlēja Itālijas B sērijas klubā ''[[Rucker Sanve San Vendemiano]]'', būdams pārliecinošs komandas līderis un rezulttīvākais spēlētājs. 2025. gada vasarā K. Gludītis pilnībā pievērsās 3x3 basketbolam un tikai decembrī pievienojās klasiskā basketbola komandai, izvēloties spēlēšanu [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubā [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]], tomēr laukumā LU komandas sastāvā nedevās. K. Gludītis ir spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/16204/kristaps-gluditis|title=Kristaps Gluditis, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-11-03|language=en}}</ref> 2013. gadā [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vadītās U-18 izlases sastāvā izcīnīja 4. vietu [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|U-18 čempionātā]], kas notika Latvijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Latvija vir basket 2013 U-18}} {{DEFAULTSORT:Gludītis, Kristaps}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] 1xde93pl4ddy0thqny71ltq3hxi6se1 0 584235 4521600 4472464 2026-09-13T12:38:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521600 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | amats = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums = [[1994]]. gads | term_beigas = [[1997]]. gads | vārds = Ivars Bārdiņš | dzim_dati ={{dat|1951|11|9}} | dzīves_vieta ={{vieta|Latvija|Mārupes novads}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Zemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija = politiķis, uzņēmējs | alma_mater = Tirdzniecības augstskola Gēteborgā, [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ivars Bārdiņš''' (dzimis [[1951. gads|1951. gada]] 9. novembrī) ir latviešu [[politiķis]], ilggadējs uzņēmējs [[Azartspēles Latvijā|azartspēļu nozarē Latvijā]] un ārpus tās. Vairākus gadus dzīvojis un strādājis [[Zviedrija|Zviedrijā]]. 1994.—1997. gadā bijis [[Rīgas dome]]s deputāts. Vēlāk vairākkārt kandidējis arī citās Rīgas domes un Saeimas vēlēšanās, taču nesekmīgi. Ieņēmis padomes un valdes locekļa amatus vairākās nozīmīgās valsts akciju sabiedrībās. 2024. gadā darbojās kā politiskās partijas [[Latvijas Zemnieku savienība]] (LZS) Rīgas pilsētas nodaļas Vecbiedru departamenta pārstāvis, arī apvienības [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (ZZS) biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis, audzis un mācījies [[Jūrmala|Jūrmalā]] un [[Rīga|Rīgā]]. Tēvs bijis fabrikas "Rīgas bekons" direktors,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:269139{{!}}article:DIVL29|title=Zemnieku savienība biznesmeņa skatījumā|last=Randers|first=I.|publisher=Lauku Avīze, Nr.34|access-date=10.11.2024|date=29.04.1994|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:269139{{!}}article:DIVL29}}</ref> māte — ķīmiskās tīrītavas vadītāja.<ref name=":5">{{Atsauce|title=Vien tāpēc vien... Ivars Bārdiņš|url=https://www.youtube.com/watch?v=GwlDEexgOtQ|date=2014-05-16|accessdate=2024-11-11|last=GimenesTV}}</ref> ==== 1970. gadi — 1992. gads ==== Augstāko izglītību ieguvis [[Latvijas Valsts universitāte|Latvijas Valsts universitātē]], ekonomikas specialitātē. No 1972. līdz 1984. gadam strādājis dažādās ēdināšanas iestādēs, sākotnēji kā zāles pārzinis un bārmenis, tostarp arī viesnīcā "Jūrmala" un restorānā "Jūras pērle",<ref name=":5" /> un vēlāk jau kļuvis par bāra īpašnieku sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā "Jūrmalas tirdzniecības pārvalde". Darbošanās šajā nozarē ļāva Bārdiņam nopelnīt vairāk kā citiem strādniekiem [[Latvijas PSR]].<ref name=":0" /><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6270261/vai-leiskalns-gerkens-un-bardins-grasas-atvert-krogu|title=Vai Leiškalns, Gerkens un Bārdiņš grasās atvērt krogu?.|website=Latvijā|access-date=2024-11-11|date=2002-10-09|language=lv}}</ref> 1970. gados iepazinās un apprecējās ar zviedru izcelsmes latvieti. Uz [[Zviedrija|Zviedriju]] no Latvijas PSR centās doties jau 1979. gadā, taču tas izdevās tikai 1984. gadā. Pa šo laiku attiecības jau bija sairušas, tādēl ar sievu izšķīrās. Taču Bārdiņam bija izveidojušās tuvas attiecības ar bijušās sievas tēvu, kas bija [[Latvijas Zemnieku savienība]]s (LZS) vecbiedrs. Arī paša Bārdiņa tēvs un vectēvs bijuši LZS biedri. Tā nu arī Bārdiņš, vēl dzīvojot Zviedrijā, 1985. gadā iestājies partijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/zalo-un-zemnieku-savieniba/7/ivars-bardins/88|title=Saeimas vēlēšanas 2018, Zaļo un Zemnieku savienība, Ivars Bārdinš|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|access-date=11.11.2024}}</ref> to skaidrojot ar vēlmi satikt citus latviešus. Šajā laikā LZS Zviedrijā esot bijuši ap 60 biedru.<ref name=":0" /> 1984.—1985. gadā Bārdiņš mācījās Ostro pieaugušo ģimnāzijā, lai apgūtu zviedru valodu, un vēlāk arī Tirdzniecības augstskolā Gēteburgā, 1989. gadā iegūstot specializāciju viesnīcu menedžmentā un pārvaldē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/zalo-un-zemnieku-savieniba/106-ivars-bardins|title=Ivars Bārdiņš - Zaļo un Zemnieku savienība / 14. Saeimas vēlēšanas - LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-11|language=lv}}</ref> Paralēli viņš arī strādāja starptautiskā celtniecības materiālu ražošanas uzņēmuma "[[Tremco]]" meitassabiedrībā. Pēc paša vārdiem, darbs esot veicies un viņš izveidojis draudzīgas attiecības ar uzņēmuma ģenerāldirektoru, palīdzot viņam "pārstāvēt uzņēmuma produkciju" [[Padomju Savienība]]s valstīs. Vēlāk uzņēmumā ieguvis 50% akciju.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:613631%7Carticle:DIVL151|title=Mēs - no Latvijas|publisher=Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums), Nor.99|access-date=10.11.2024|date=27.09.1991|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:613631%7Carticle:DIVL151}}</ref> Vienlaikus 1988. gadā arī sācis darboties kā pārstāvis Padomju Savienības valstīs kādā ar azartspēļu nozari saistītā uzņēmumā.<ref name=":5" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, sadarbībā ar partneriem no Zviedrijas, 1990. gada jūlijā Bārdiņš atvēra Latvijā pirmo [[kazino]] — [[Viesnīca "Rīga"|viesnīcas "Rīga"]] pagrabā, [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 22.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:171418{{!}}article:DIVL66|title=Ivara Bārdiņa lietā LZS vadība klusē|publisher=Lauku Avīze, Nr.25|access-date=11.11.2024|date=28.03.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:171418{{!}}article:DIVL66}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:149844{{!}}article:DIVL375|title=Sludinājumi|publisher=Latvijas Jaunatne, Nr.102|access-date=10.11.2024|date=13.08.1991|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:149844{{!}}article:DIVL375}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:239399%7Carticle:DIVL118|title=Vai uz parādiem var būvēt Rīģas labklājību?|last=Grostiņš|first=Normunds|publisher=Diena, Nr.103|access-date=11.11.2024|date=04.05.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:239399%7Carticle:DIVL118}}</ref> Vienlaikus Bārdiņš Latvijā arī piedāvāja [[celtniecība]]s pakalpojumus caur firmu "I.B.", kas uzvarēja tolaik uzvarēja vairākos konkursos par [[Viesnīca|viesnīcu]] — kazino ēku rekonstrukciju, tostarp par viesnīcas "Rīga" rekonstrukciju, Latvijas — Zviedrijas viesnīcas "Metropole" rekonstrukciju, kā arī 1991. gadā par sadarbību ar Cēsu pilsētu, piedāvājot viesnīcas "Tērvete" atjaunošanu un kazino ierīkošanu viesnīcas pagrabā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:552537{{!}}article:DIVL242|title=Viesnīcai - jauns nomnieks|publisher=Neatkarīgā Cīņa, Nr.5|access-date=11.11.2024|date=09.05.1992|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:552537{{!}}article:DIVL242}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:56471{{!}}article:DIVL261|title=Tērvetei beidzot saimnies|last=Vīķelis|first=Uldis|publisher=Diena, Nr.250|access-date=11.11.2024|date=28.12.1991|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:56471{{!}}article:DIVL261}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:38722%7Carticle:DIVL446|title=Kopuzņēmums Metropole meklē palīdzību|last=Rasa|first=Zigurds|publisher=Diena, Nr.41|access-date=11.11.2024|date=05.03.1992|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:38722%7Carticle:DIVL446}}</ref> 1991. gadā ar Austrijas kapitāla līdzdalību atvēra arī kazino "Doms" Vecrīgā, Tirgoņu ielā 5/7.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/86912-zalzemniekiem-toni-nosaka-damas-visuresosa-grigule-un-sulce-no-egiptes|title=Zaļzemniekiem toni nosaka dāmas: visuresošā Grigule un Šulce no Ēģiptes|website=https://jauns.lv|access-date=2024-11-11|date=2014-04-25|language=lv}}</ref> ==== 1992. — 1997. gads ==== Nedaudz vēlāk, 1992. gadā, pēc 8 Zviedrijā nodzīvotiem gadiem, Bārdiņš pārcēlās atpakaļ uz Latviju.<ref name=":0" /> 1992. gadā dibināja Zviedrijas — Latvijas kopuzņēmumu "Glitsa International AB" un kļuva par tā līdzīpašnieku un ģenerāldirektoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:298983{{!}}article:DIVL738|title=Latvijas Republikas 5.Saeimas vēlēšanām pieteikto kandidātu oficiālie saraksti Vidzemes vēlēšanu apgabalā|publisher=Diena, Nr 99|access-date=10.11.2024|date=21.05.1993|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:298983{{!}}article:DIVL738}}</ref> Uzņēmums nodarbojās ar nesen atvērtā kazino pārvaldību (jurid. adrese: Aspazijas bulvāris 22, Rīga). 1995. gadā reģistrēja citu uzņēmumu "SIA Glitsa" (jurid. adrese: Stabu 21, Rīga), un 1996. gadā likvidēja "Glitsa International AB". Taču 2000. gadā ar šādu pašu nosaukumu "Glitsa International AB" tika reģistrēts uzņēmums Zviedrijā (jurid. adrese: ''Falun, SE-791 27''). Šajā adresē toreiz un arī vēl 2024. gadā darbojas uzņēmums "Svenska Standardbolag AB", kas sniedz pakalpojumus t.s. ''[[Čaulas uzņēmums|čaulas uzņēmumu]]'' (angļu val.: ''shelf company'') darījumos. Tāpat uzņēmums ar nosaukumu "Glitsa International AB" reģistrēts arī [[Ukraina|Ukrainā]], un pastāv joprojām arī 2024. gadā. Uzņēmumam ir meitassabiedrība "Split" (ukraiņu: ''Спліт Українсько — Шведське ТОВ''), kas 1992. gadā reģistrēta kā Ukrainas — Zviedrijas kopuzņēmums, un tas darbojas [[Azartspēles|azarstpēļu]] nozarē. Kā pats Bārdiņš raksturoja savas uzņēmējdarbības aktivitātes 1994. gadā: "Latvijā man ir sava firma, nodarbojos arī ar Ukrainas — Zviedrijas kopuzņēmuma dibināšanu".<ref name=":0" /> 1996. gada Rīgas pilsētas valsts amatpersonu deklarācijā savu amatu uzņēmumā "Glitsa International AB" norādījis kā "eksporta — importa konsultants".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/30020|title=Rīgas pilsētas valsts amatpersonu deklarācijas|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr. 182|access-date=11.11.2024|date=16.07.1997.}}</ref> Kā vēsta tā laika mediji, ar azartspēļu nozares pārstāvjiem kontaktus Bārdiņš nodibinājis ne vien Zviedrijā, bet arī Vācijā un Montekarlo. Tāpat līdzās darbības uzsākšanai Latvijā, sācis atvērt filiāles citās Padomju Savienības valstīs — Ukrainā, Krievijā, Azerbaidžānā un Gruzijā. Pēc medijos minētā, Bārdiņu noteiktās aprindās pat dēvē par "spēļu biznesa tēvu Latvijā".<ref name=":1" /> Neilgi pēc pārcelšanās atpakaļ uz Latviju Bārdiņš uzsāka darbību LZS Vecbiedru nodaļā "kā vienkāršs ierindnieks".<ref name=":0" /> Taču jau 1993. gadā, un atkārtoti — arī 1994. un 1995. gadā Bārdiņš ievēlēts par LZS priekšsēdētāja vietnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:193086{{!}}article:DIVL85|title=Bez pārmaiņām|publisher=Lauku Avīze, Nr.49|access-date=10.11.2024|date=10.08.1993|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:193086{{!}}article:DIVL85}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2324{{!}}article:DIVL64|title=Ievēlēts jaunais ZS priekšsēdētājs|publisher=Diena, Nr.73|access-date=10.11.2024|date=28.03.1994|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2324{{!}}article:DIVL64}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2234{{!}}article:DIVL57|title=Rozentāls atkārtoti ievēlēts ZS priekšsēdētāja amatā|last=Ločmele|first=Nellija|publisher=Diena, Nr.43|access-date=10.11.2024|date=20.02.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2234{{!}}article:DIVL57}}</ref> 1996. gadā ievēlēts LZS valdē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:588993{{!}}article:DIVL58|title=Alfrēda Greiseļa vadībā LZS cer pārvarēt krīzi|last=Egle|first=Ināra|publisher=Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.23|access-date=11.11.2024|date=27.01.1996|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:588993{{!}}article:DIVL58}}</ref> Kā pats savulaik atzinis kādā intervijā, sākotnēji viņa galvenais uzdevums bija "sadabūt naudu partijas uzturēšanai", taču vēlāk savu lomu paplašināja arī partijas rekonstrukcijas funkcijā.<ref name=":0" /> 1994. gadā Bārdiņš bija viens no četriem lielākajiem ziedotājiem LZS vēlēšanu kampaņas vajadzībām.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2239{{!}}article:DIVL60|title=Zemnieku savienības kongress pieņem partijas pamatprogrammu|last=Ločmele|first=Nellija|access-date=10.11.2024|date=18.02.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2239{{!}}article:DIVL60}}</ref> Kandidēja uz deputāta vietu [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanu]] ietvaros 1993. gadā, LZS sarakstā, Vidzemes vēlēšanu apgabalā, ar 22. numuru. Ievēlēts netika. Vēlētāju vērtējumā ieguva 925 plusus un 1989 svītrojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/media/192/download?attachment|title=Par sarakstiem nodotās balsis|publisher=Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=10.11.2024|archive-date=11.11.2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241111013324/https://www.cvk.lv/lv/media/192/download?attachment}}</ref> Savukārt [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā nolēma nekandidēt pāris mēnešus iepriekš notikušā incidenta ar Ceļu policiju dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:120169{{!}}article:DIVL229|title=Dažos vārdos. Tomiņš un Bārdiņš nekandidēs 6.Saeimas vēlēšanās|publisher=Diena, Nr.123|access-date=10.11.2024|date=27.05.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:120169{{!}}article:DIVL229}}</ref> Tāpat Bārdiņš LZS sarakstā kandidēja arī uz Rīgas domes deputāta vietu [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanās]]. Rīgas domē tika ievēlēts, kā rezultātā no 1994-1997. gadam darbojās kā Rīgas domes deputāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:309579{{!}}article:DIVL26|title=Latvijas lielo pilsētu domju un rajonu padomju deputāti|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.66|access-date=10.11.2024|date=04.06.1994|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:309579{{!}}article:DIVL26}}</ref> Šajā laikaposmā tika iecelts par Rīgas domes Īpašuma un privatizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieku,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:230792{{!}}article:DIVL569|title=Kam LZS uztic valsts mantu|publisher=Lauku Avīze, Nr.74|access-date=11.11.2024|date=13.09.1996|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:230792{{!}}article:DIVL569}}</ref> kā arī ievēlēts vairākās nozīmīgu valsts akciju sabiedrību (VAS) padomēs, tostarp 1995. gadā — [[Rīgas Centrāltirgus|"AS Rīgas centrāltirgus"]] padomē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2420{{!}}article:DIVL437|title=Apstiprināti a/s Rīgas Centrāltirgus statūti|last=Āboliņa|first=Dzintra|publisher=Diena, Nr.45|access-date=10.11.2024|date=22.02.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2420{{!}}article:DIVL437}}</ref> un 1996. gadā — [[Valsts nekustamo īpašumu aģentūra|"VAS Valsts nekustamo īpašumu aģentūras"]] padomē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:333321{{!}}article:DIVL282|title=Par valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra"|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.87|access-date=11.11.2024|date=21.05.1996|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:333321{{!}}article:DIVL282}}</ref> 1996. gada decembrī arī iecelts par tobrīd nule kā dibinātās bezpeļņas organizācijas "SIA Rīgai 800" direktoru, taču jau 1997. gadā no amata atsaukts — viņam piedēvēta gan zema aktivitāte, gan nepamatota iepirkuma budžeta izšķērdēšana, jo par kāda konkursa uzvarētājiem noteica zviedrus ar ne to lētāko piedāvājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:609425{{!}}article:DIVL177|title=Rīgas astoņsimtgades pīrāga saldme|last=Vanzovičs|first=Sandris|publisher=Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.241|access-date=11.11.2024|date=16.10.1997|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:609425{{!}}article:DIVL177}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:609450{{!}}article:DIVL317|title=Atbrīvots Rīgai 800 direktors|publisher=Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.261|access-date=10.11.2024|date=08.11.1997|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:609450{{!}}article:DIVL317}}</ref> Bārdiņš kandidēja arī [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada Rīgas domes vēlēšanās]], LZS deputātu kandidātu sarakstā ar 11. numuru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/cvk.PASV2001.vis|title=Rīga, Latvijas Zemnieku savienība|publisher=Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=10.11.2024}}</ref> Ievēlēts netika. Vēlētāju vērtējumā saņēmuma 67 plusus un 251 svītrojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/cvk.vietas.vis|title=Rīga, Latvijas Zemnieku savienības deputātu kandidātu saraksts|publisher=Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=10.11.2024}}</ref> 2003. gadā Bārdiņš kļuva par VAS "Centrālā reģiona ceļi" (vēlāk — VAS "[[Latvijas autoceļu uzturētājs]]") padomes locekli, kur darbojās vairākus gadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://providus.lv/article_files/2012/original/partien_delna_starp.pdf?1342699267|title=https://providus.lv/article_files/2012/original/partien_delna_starp.pdf?1342699267|publisher=Providus / Delna|access-date=11.11.2024|date=2006}}</ref> ==== 2009. — 2022. gads ==== Arī [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Bārdiņš kandidēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s (ZZS) deputātu kandidātu sarakstā, ar 15. numuru, taču netika ievēlēts. Vēlētāju vērtējumā saņēma 65 plusus un 341 svītrojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2009.pv09_rezultati.vis|title=Rīga, Zaļo un Zemnieku savienība, deputātu kandidātu saraksts|publisher=Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=10.11.2024}}</ref> 2010. gadā līdz novembrim darbojās kā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministres [[Dagnija Staķe|Dagnijas Staķes]] padomnieks.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/35806957/sm-ari-lau-valde-iecel-zzs-parstavi|title=SM arī LAU valdē ieceļ ZZS pārstāvi|website=www.delfi.lv|access-date=2024-11-11|language=lv}}</ref> Taču pēc tam, kad 2010. gada novembrī satiksmes ministra amatā nonāca ZZS pārstāvis [[Uldis Augulis]], Bārdiņš, kas līdz šim bija VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" padomes loceklis, tika iecelts arī par valdes locekli.<ref name=":3" /> Tomēr jau 2011. gadā viņu atsauca no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/top-500-lideri-nezaude-tverienu-468930|title=TOP 500 līderi nezaudē tvērienu|website=Dienas Bizness|access-date=2024-11-11|language=lv}}</ref> 2014. gadā no ZZS saraksta kandidēja uz vietu [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]], taču ievēlēts netika.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5229601/no-zzs-uz-ep-kandides-ari-bardins-klava-un-bluzmanis|title=No ZZS uz EP kandidēs arī Bārdiņš, Kļava un Blūzmanis|website=Latvijā|access-date=2024-11-11|date=2014-03-01|language=lv}}</ref> 2017. un 2018. gadā strādāja [[Latvijas Pasts|"VAS Latvijas Pasts"]] kā Īpašuma pārvaldes vadītāja vietnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/zalo-un-zemnieku-savieniba/7/ivars-bardins/88|title=Ivars Bārdiņš / Zaļo un Zemnieku savienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-11|language=lv}}</ref> Bārdiņš kandidēja uz deputāta vietu arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, taču neveiksmīgi. Tāpat 2022. gadā Bārdiņš joprojām bija valdes loceklis un līdzīpašnieks Ukrainas uzņēmumā, kas darbojas azartspēļu nozarē — "Split Grup" (ukraiņu: ''ТОВ Спліт груп''). Šī uzņēmuma citu līdzīpašnieku sarakstā ir vairāki Ukrainas pilsoņi, kā arī [[Krievija]]s pilsonis, kas darbojas arī citos šajā nozarē iesaistītos uzņēmumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://opendatabot.ua/open/prices?sid=67315b00e16a8868012d6457|title=31869554 — ТОВСПЛІТ ГРУП|website=opendatabot.ua|access-date=2024-11-11|language=uk}}</ref> Tāpat Bārdiņš ieņēma valdes locekļa amatu arī Mārupes senioru biedrībā.<ref name=":2" /> == Ziedojumi partijām == Kopumā no 2004. līdz 2018. gadam partijām LZS un ZZS Bārdiņš ziedojis vairāk nekā 36 tūkstošus eiro. Vislielākās summas ziedojis tieši 2005. un 2008. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Skandāli == 1990. gadā iesaistīts auto avārijā, kas izraisīta alkohola reibumā. Bārdiņam tika piespriests atlīdzināt zaudējumus avārijā cietušajam 90 tūkstošu kronu apmērā.<ref name=":1" /> 1995. gadā vēlreiz iesaistīts līdzīgā negadījumā — pieķerts stiprā alkohola reibumā pie stūres, izrādīja pretestību policistiem, kā arī viņa padotais piedāvāja kukuli policijai un žurnālistiem apmaiņā pret notikušā fakta "pazušanu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:35403{{!}}article:DIVL632|title=Piedzēries Rīgas Domes deputāts draud policistiem; Deputāta padotais cenšas piekukuļot "Vakara Ziņas"|publisher=Lauku Avīze, Nr.21|access-date=10.11.2024|date=14.03.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:35403{{!}}article:DIVL632}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2456{{!}}article:DIVL97|title=Bārdiņam par dzeršanu, iespējams, atņems autovadītāja tiesības|publisher=Diena, Nr.63|access-date=10.11.2024|date=15.03.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2456{{!}}article:DIVL97}}</ref> Vēlāk Bārdiņš iesniedza Ceļu policijai lūgumu skaidrot policistu rīcību, aizturot viņu un viņa zviedru partnerus, braucot uz viesnīcu "Rīga", tādējādi izraisot avārijas situāciju. Kā lūgumā minēja Bārdiņš, "šis gadījums ne tikai nes neslavu un apkauno mani personīgi, bet arī diskreditē Latvijas Zemnieku savienību un tās biedrus". Tikmēr LZS priekšsēdētāja vietnieks [[Jānis Kinna]] medijiem atbildējis, ka viņu rīcībā nav faktu par Bārdiņa pretlikumīgu darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:130454{{!}}article:DIVL553|title=Policijas lieta pārvēršas politikā|publisher=Lauku Avīze, Nr.36|access-date=10.11.2024|date=05.05.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:130454{{!}}article:DIVL553}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Azartspēļu nozares uzņēmēji]] [[Kategorija:Padomju laika bārmeņi]] [[Kategorija:Latvijas Valsts universitātes absolventi]] eadukhr5fvqhc7q86ey7n5i3gs4wg9b 0 588026 4521683 4406846 2026-09-13T14:42:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521683 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Jeju Air}} {{Lidaparāta negadījuma infokaste | name = ''Jeju Air'' reiss 2216 | image = 7C108 CJU - GMP Jeju Air B737-800 HL8088 1.jpg | image_upright = 1.15 | alt = | caption = HL8088, negadījumā iesaistītais lidaparāts 2022. gadā | occurrence_type = Negadījuma | date = {{dat|2024|12|29}} | summary = Nosēšanās bez izlaistas šasijas un ietriekšanās norobežojumā; izmeklēšanas procesā | site = [[Muanas Starptautiskā lidosta]], [[Čollanamdo]], [[Dienvidkoreja]] | coordinates = {{Coord|34|59|13|N|126|22|58|E|type:event|display=inline,title}} | aircraft_type = ''[[Boeing 737 Next Generation|Boeing 737-8AS]]''{{efn|name=fn1}} | aircraft_name = | operator = ''[[Jeju Air]]'' | IATA = 7C2216 | ICAO = JJA2216 | callsign = JEJU AIR 2216 | tail_number = HL8088 | origin = [[Suvarnabumi lidosta]], [[Samutprākānas province|Samutprākāna]], [[Taizeme]] | destination = [[Muanas Starptautiskā lidosta]], [[Čollanamdo]], [[Dienvidkoreja]] | occupants = 181 | passengers = 175 | crew = 6 | fatalities = 179 | injuries = 2 | missing = | survivors = }} '''''Jeju Air'' reiss 2216''' bija regulārs starptautisks pasažieru reiss no [[Suvarnabumi lidosta]]s netālu no [[Bangkoka]]s, [[Taizeme|Taizemē]], uz [[Muanas Starptautiskā lidosta|Muanas Starptautisko lidostu]] [[Muanas apgabals|Muanas apgabalā]], [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]. {{dat|2024|12|29||bez}} pasažieru lidmašīnai ''[[Boeing]] [[Boeing 737 Next Generation|737-800]]'' piezemējoties uz Muanas Starptautiskā lidostas skrejceļa neizdevās izlaist priekšējo šasiju un noslīdot no skrejceļa lidmašīna ietriecās uzbērumā tā uzsprāga. Apstiprināts, ka 179 cilvēki no 181 gājuši bojā. Šis negadījums bija sliktākais aviācijas negadījums Dienvidkorejas aviokompānijai kopš [[Korean Air reiss 801|''Korean Air'' reisa 801]] avārijas 1997. gadā [[Guama|Guamā]], un nāvējošākais, kāds noticis Dienvidkorejas teritorijā, pārspējot [[Air China reiss 129|''Air China'' reisa 129]] avāriju 2002. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=South Korea Plane Crash Live Updates: Dozens Dead After Jeju Air Flight Explodes – The New York Times | website=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/live/2024/12/29/world/south-korea-plane-crash/536b7b72-6704-5367-b126-f8a74905a0fb?smid=url-share}}</ref> Katastrofa bija pirmā letālā aviokatastrofa ''[[Jeju Air]]'' 19 gadu pastāvēšanas vēsturē.<ref name="Barron's-init">{{Ziņu atsauce |title=Plane With 181 On Board Crashes In South Korea, Killing 29 |url=https://www.barrons.com/news/plane-with-181-on-board-crashes-in-south-korea-killing-29-43bace9a |access-date=29 December 2024 |work=[[Barron's]] |agency=[[Agence France-Presse]] |publisher=Dow Jones |date=28 December 2024}}</ref> Šis ir negadījums ar visvairāk bojā gājušajiem Dienvidkorejā kopš [[MV Sewol nogrimšana|''MV Sewol'' nogrimšanas]] 2014. gadā. Šī ir nāvējošākā 2024. gada aviācijas katastrofa, kā arī nāvējošākā ''Boeing 737 Next Generation'' lidmašīnas [[aviokatastrofa]],<ref name="ASN">{{Tīmekļa atsauce |last=Ranter |first=Harro |title=Accident Boeing 737-8AS (WL) HL8088, Sunday 29 December 2024 |url=https://asn.flightsafety.org/wikibase/468716 |access-date=2024-12-29 |website=Aviation Safety Network}}</ref> kurā ir vairāk bojā gājušo, apsteidzot 2020. gadā notikušo [[Ukraine International Airlines reiss 752|''Ukraine International Airlines'' reisa 752]] notriekšanu. Tā ir arī nāvējošākā gaisa kuģa avārija 2020. gados un nāvējošākā aviokatastrofa kopš [[Lion Air reiss 610|''Lion Air'' reisa 610]] avārijas 2018. gadā. == Lidmašīna == Iesaistītā lidmašīna bija [[Boeing 737 Next Generation|''Boeing 737-8AS'']],{{efn|name=fn1|Pasažieru lidmašīna bija ''Boeing 737–800'' modelis; ''Boeing'' piešķir unikālu kodu katram uzņēmumam, kas iegādājās viņu lidmašīnas, ko izmanto kā piedēkli modeļa numuram lidmašīnas izgatavošanas laikā, tāpēc "737-8AS" apzīmē 737-800, kas būvēts uzņēmumam ''Ryanair'' (klienta kods — AS).}} kas ražota 2009. gadā,<ref name="bnonews">{{Tīmekļa atsauce |last=Robles |first=Carlos |date=2024-12-29 |title=Jeju Air plane crashes while landing in South Korea; 28 dead |url=https://bnonews.com/index.php/2024/12/jeju-air-plane-carrying-181-people-crashes-while-landing-in-south-korea/ |access-date=2024-12-29 |website=BNO News |language=en}}</ref> reģistrēta kā HL8088, un tā bija aprīkota ar diviem ''[[CFM International CFM56-7B]]'' dzinējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Wert |first=Jakob |date=2024-12-29 |title=Jeju Air flight 7C2216 crashes during landing in Muan, South Korea |url=https://www.ifn.news/posts/jeju-air-flight-7c2216-crashes-during-landing-in-muan-south-korea/ |access-date=2024-12-29 |website=International Flight Network |language=en |archive-date=2024-12-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241229031521/https://www.ifn.news/posts/jeju-air-flight-7c2216-crashes-during-landing-in-muan-south-korea/ }}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |last=Maszczynski |first=Mateusz |date=2024-12-29 |title=Breaking: Jeju Air Boeing 737 With 181 People Onboard Crashes at Airport in South Korea, At Least 23 People Killed |url=https://www.paddleyourownkanoo.com/2024/12/29/breaking-jeju-air-boeing-737-with-181-people-onboard-crashes-at-airport-in-south-korea-at-least-23-people-killed/ |access-date=2024-12-29 |website=PYOK |language=en}}</ref> Lidmašīnu vispirms apkalpoja aviokompānija ''[[Ryanair]]'', pirms tā to 2017. gadā pārdeva aviokompānijai ''[[Jeju Air]]''.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |last=Field |first=James |date=2024-12-29 |title=Jeju Air Boeing 737 Crashes in Muan, South Korea |url=https://aviationsourcenews.com/jeju-air-boeing-737-crashes-in-muan-south-korea/ |access-date=2024-12-29 |website=AviationSource News |language=en |archive-date=2024-12-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241229015553/https://aviationsourcenews.com/jeju-air-boeing-737-crashes-in-muan-south-korea/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Petchenik |first=Ian |date=29 December 2024 |title=Jeju Air 737 crashes after attempted gear up landing in Muan |url=https://www.flightradar24.com/blog/jeju-air-2216-muan/ |archive-url=https://archive.today/20241229065918/https://www.flightradar24.com/blog/jeju-air-2216-muan/ |archive-date=29 December 2024 |access-date=2024-12-29 |website=Flightradar24 |language=en}}</ref> {{dat|2024|12|27||bez}}, divas dienas pirms negadījuma, ''Jeju Air'' reisa 8135 laikā no [[Čedžu Starptautiskā lidosta|Čedžu Starptautiskās lidostas]] uz [[Pekinas Dasinas starptautiskā lidosta|Pekinas Dasinas starptautisko lidostu]], lidmašīna veica nosēšanos [[Inčonas Starptautiskā lidosta|Inčonas Starptautiskajā lidostā]]. Nosēšanās bija saistīta ar ārkārtas situāciju,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |last=Varley |first=Len |date=2024-12-27 |title=Jeju Air B737-800 Jeju-Beijing Declares Emergency, Diverts to Seoul |url=https://aviationsourcenews.com/jeju-air-b737-800-jeju-beijing-declares-emergency-diverts-to-seoul/ |access-date=2024-12-29 |website=AviationSource News |language=en-US |archive-date=2025-01-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250105070227/https://aviationsourcenews.com/jeju-air-b737-800-jeju-beijing-declares-emergency-diverts-to-seoul/ }}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |title=Live Flight Tracker – Real-Time Flight Tracker Map |url=https://www.flightradar24.com/data/aircraft/hl8088 |access-date=2024-12-29 |website=Flightradar24 |language=en}}</ref> kas radās no nepieciešamības sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību kādam pasažierim.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Park |first=Kevin |date=28 December 2024 |script-title=ko:제주항공 여객기, 운항 중 환자 발생…인천공항에 비상 착륙 |trans-title=Jeju Air passenger plane encounters medical emergency during flight, makes emergency landing at Incheon Airport |url=https://www.ekn.kr/web/view.php?key=20241228028449548 |access-date=29 December 2024 |publisher=EKN Korea}}</ref> == Negadījums == [[Attēls:Jeju Air flight 2216, Muan Int'l Airport, 29 December 2024 16.png|thumb|''Jeju Air'' reiss 2216]] Lidmašīna izlidoja no [[Suvarnabumi lidosta]]s plkst. 2:11 ([[UTC+7]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flightaware.com/live/flight/JJA2216 |title=Jeju Air 2216 |date=28 December 2024 |publisher=[[FlightAware]] |access-date=28 December 2024}}</ref><ref name=":3" /> Tajā atradās 181 persona: 175 pasažieri un seši apkalpes locekļi.<ref name="ru1">{{Ziņu atsauce |last1=McCurry |first1=Justin |last2=Rashid |first2=Raphael |date=2024-12-29 |title=Jeju Air crash: dozens killed after South Korean aircraft veers off runway and hits wall |url=https://www.theguardian.com/world/2024/dec/29/south-korea-plane-casualties-reported-181-onboard-jeju-air |access-date=2024-12-29 |work=The Guardian |language=en |issn=0261-3077}}</ref> Katastrofa notika pulksten 9:07, kad lidmašīna mēģināja nolaisties [[Muanas Starptautiskā lidosta|Muanas Starptautiskajā lidostā]] Dienvidkorejā.<ref name="st1">{{Ziņu atsauce |last1=Yim |first1=Hyunsu |last2=Park |first2=Ju-min |date=29 December 2024 |title=At least 62 dead, two crew rescued in fiery South Korea airliner crash |url=https://www.reuters.com/world/asia-pacific/plane-drives-off-runway-crashes-airport-south-korea-yonhap-reports-2024-12-29/ |access-date=29 December 2024 |work=Reuters |publisher= |agency=}}</ref> Lidmašīna izslīdēja ārpus skrejceļa, mēģinot nolaisties uz vēdera pēc tam, kad neizdevās izlaist tās priekšējo [[lidmašīnas šasija|šasiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=29 December 2024 |title=South Korea Plane Crash: What do we know so far? |url=https://indianexpress.com/article/world/south-korea-plane-crash-all-you-need-to-know-9749548/ |access-date=29 December 2024 |website=The Indian Express |language=en}}</ref><ref name="A-reum2">{{Ziņu atsauce |last1=Jang |first1=A-reum |date=29 December 2024 |title=[2보] 무안공항서 175명 태운 항공기 착륙 중 추락사고 |trans-title=[2nd report] Airplane carrying 175 people crashes during landing at Muan Airport |url=https://www.yna.co.kr/view/AKR20241229011751054?section=news |access-date=29 December 2024 |work=[[Yonhap News Agency]]}}</ref> Videomateriālā redzams, kā lidmašīna slīd pa skrejceļu bez šasijas, tad ietriecas uzbērumā un eksplodē.<ref name="Ga-young12">{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Ga-yeong |date=29 December 2024 |script-title=ko:제주항공기, 동체 끌고 활주로 달리다 외벽 '쾅'... 무안공항 사고 상황 |trans-title=Jeju Air plane drags fuselage and runs on runway, bangs on outer wall... Muan Airport accident situation |url=https://www.chosun.com/national/national_general/2024/12/29/3O2GTWML3VEVRFPTX5FN5ZHQ34/ |access-date=29 December 2024 |work=[[The Chosun Ilbo]] |language=ko}}</ref> Neatliekamās palīdzības dienesti ap plkst. 09:03 saņēma vairākus izsaukumus,<ref name="ru1" /> un ugunsdzēsības dienesti izsludināja trešā līmeņa ārkārtas situāciju, kas ir augstākais brīdinājums.<ref name="Hoe-seong122">{{Ziņu atsauce |last1=Jeong |first1=Hoe-seong |date=29 December 2024 |script-title=ko:[속보] 여객기 사고 현재 구조 3명·사망 28명…추가 사상자 확인 중 |trans-title=[Breaking News] Passenger Plane Accident: 3 Rescued, 28 Dead… Additional Casualties Under Investigation |url=https://www.yna.co.kr/view/AKR20241229019500054 |access-date=29 December 2024 |work=Yonhap News Agency}}</ref> Saskaņā ar Nacionālās ugunsdzēsības aģentūras datiem uz katastrofas vietu tika nosūtīti 1562 darbinieki, tostarp 490 ugunsdzēsēji un 455 policisti.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Kwon |first1=Jake |title=Death toll rises to 124 - fire authority |url=xhttps://www.bbc.com/news/live/c4glr85l2ldt?post=asset%3Ae7f249a9-2cae-477c-bebd-541b7cc0023b#post |access-date=29 December 2024 |work=BBC News |date=29 December 2024}}</ref> Ugunsgrēku likvidēja 43 minūšu laikā.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce |last=Cho |first=Kelly |date=29 December 2024 |title=Nearly all 181 on plane that crashed in South Korea presumed dead, fire agency says |url=https://www.washingtonpost.com/world/2024/12/28/jeju-air-crash-south-korea/ |archive-url=https://archive.today/20241229052259/https://www.washingtonpost.com/world/2024/12/28/jeju-air-crash-south-korea/ |archive-date=29 December 2024 |access-date=29 December 2024 |website=The Washington Post}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Kalluis Cho |first1=Kelly |title=Nearly all 181 presumed dead in South Korean plane crash |url=https://www.washingtonpost.com/world/2024/12/28/jeju-air-crash-south-korea/ |work=The Washington Post}}</ref> 13:36 ugunsdzēsēji uzsāka bojāgājušo personu meklēšanu.<ref name=":4" /> Uz vietas izveidoja pagaidu [[morgs|morgu]] un katastrofā cietušo ģimenes locekļus uz laiku izmitināja lidostā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=CHOSUNBIZ |date=2024-12-29 |title=Jeonnam mobilizes disaster response after Jeju Air accident at Muan |url=https://biz.chosun.com/en/en-society/2024/12/29/I5OPNUKVBNG2FKPADYA5BP2YPM/ |access-date=2024-12-29 |website=CHOSUNBIZ |language=ko}}</ref> Preses konferencē paziņoja, ka šasijas atteices iemesls visticamāk bija nelabvēlīgi laikapstākļi kopā ar [[sadursme ar putniem|putnu sadursmi]].<ref>{{Ziņu atsauce |date=29 December 2024 |title=South Korea Plane Crash: What led to the Jeju Air disaster at Muan Airport? |url=https://economictimes.indiatimes.com/news/international/global-trends/south-korea-plane-crash-what-led-to-the-jeju-air-disaster-at-muan-airport/articleshow/116759127.cms?from=mdr |access-date=29 December 2024 |work=The Economic Times |issn=0013-0389}}</ref> == Pasažieri un apkalpes locekļi == No 175 pasažieriem divi bija Taizemes pilsoņi, bet pārējie 173 bija Dienvidkorejas pilsoņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Wee |first=Sui-Lee |date=28 December 2024 |title=Thailand's Foreign Ministry confirmed that there were two Thai passengers on the plane. |url=https://www.nytimes.com/live/2024/12/29/world/south-korea-plane-crash/be477c67-c13e-5e80-901c-de56936edf7b |access-date=28 December 2024 |work=The New York Times}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Petra Stock |last2=Graham Russell |last3=Petra Stock |last4=Graham Russell |date=2024-12-29 |title=South Korea plane crash: death toll passes 60 after Jeju Air flight skids off runway at Muan airport – live updates |url=https://www.theguardian.com/world/live/2024/dec/29/south-korea-plane-crash-casualties-reported-after-jeju-air-flight-veers-off-runway-at-muan-airport-live-updates?CMP=share_btn_url&page=with:block-6770aea28f08548c9bcd5dcc |access-date=2024-12-29 |work=The Guardian}}</ref> Lielākā daļa pasažieru atgriezās mājās no piecu dienu garās [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] kompleksās tūres uz Bangkoku, ko organizēja ceļojumu aģentūra, rezervējot lidmašīnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=최 |first=성국 |date=2024-12-29 |title= |script-title=ko:'3박5일' 크리스마스 방콕 여행객들 '참변'…여행사 전세기 |url=https://www.news1.kr/local/gwangju-jeonnam/5645373 |access-date=2024-12-29 |website=News1 |language=ko |quote=29일 오전 전남무안국제공항에서 불시착해 폭발 화재사고가 난 여객기에는 대부분 크리마스마스에 맞춰 태국 방콕으로 3박 5일 일정으로 여행을 떠났던 탑승객들이 탔던 것으로 파악됐다.}}</ref> Vecākais pasažieris bija 1946. gadā dzimis vīrietis, bet jaunākais dzimis 2021. gadā.<ref name="yt1">{{Ziņu atsauce |last1=Kim |first1=Sol-bin |title='21년생 세살 아기도' 가족 여행객 다수, 탑승자 명단마저 슬픔... |trans-title='21-year-old baby included' Many family travelers, even the passenger list is sad... |url=https://www.yhtoday.co.kr/news/articleView.html?idxno=35181 |access-date=29 December 2024 |work=Yonhap Today |agency= |language=ko}}</ref> Apstiprināts, ka miruši 179 cilvēki,<ref name="e501">{{Tīmekļa atsauce |date=2024-12-29 |title= |script-title=ko:[제주항공 참사] 국내 발생 여객기 사고 최대 피해…사망 179명 |trans-title=[Jeju Air Disaster] Largest Damage from Domestic Passenger Aircraft Accident… 179 Deaths |url=https://www.yna.co.kr/view/AKR20241229057100054 |access-date=2024-12-29 |website=[[Yonhap News Agency]] |language=ko}}</ref> visi 175 pasažieri un četri apkalpes locekļi. Divi izdzīvojušie, abi stjuarti, tika izglābti no lidmašīnas aizmugures un bija pie samaņas.<ref name="Hyung-jin1">{{Ziņu atsauce |last1=Kim |first1=Hyung-jin |last2=Tong-Hyung |first2=Kim |date=29 December 2024 |title=Plane burst into flames after skidding off runway at an airport in South Korea, killing at least 167 |url=https://apnews.com/article/south-korea-plane-fire-68da9b0bd5196feed6e7d2db849f461a |access-date=29 December 2024 |work=Associated Press}}</ref><ref name="yt1" /> Viņi guva vidēji smagas vai smagas brūces un saņēma medicīnisko palīdzību Mokpo centrālajā slimnīcā pirms pārvešanas uz slimnīcu Seulā.<ref name="KimRU124A">{{Ziņu atsauce |last1=Kim |first1=Hongji |last2=Park |first2=Ju-min |last3=Yim |first3=Hyunsu |date=29 December 2024 |title=Fiery crash kills at least 167 in worst airline disaster in South Korea |url=https://www.reuters.com/world/asia-pacific/plane-drives-off-runway-crashes-airport-south-korea-yonhap-reports-2024-12-29/ |access-date=29 December 2024 |work=Reuters}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=29 December 2024 |script-title=ko:[무안 제주항공 참사] 생존 승무원 2명, 모두 서울로 이송 |trans-title=[Muan Jeju Air Disaster] 2 surviving crew members, all transferred to Seoul |url=https://www.yna.co.kr/view/AKR20241229043000055?section=disaster/news |access-date=29 December 2024 |work=Yonhap News Agency}}</ref> Ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzskatīja, ka atlikušie pasažieri un apkalpe ir miruši.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce |last=Kim |first=Seung-yeon |date=December 29, 2024 |title=(4th LD) All but 2 rescued presumed dead in passenger plane crash in S. Korea's Muan |url=https://en.yna.co.kr/view/AEN20241229001054315?section=national/national |archive-url=https://archive.today/20241229050931/https://en.yna.co.kr/view/AEN20241229001054315?section=national/national |archive-date=December 29, 2024 |access-date=December 29, 2024 |work=[[Yonhap]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2024-12-29 |title=179 people presumed dead after plane skids off runway in South Korea |url=https://www.euronews.com/2024/12/29/at-least-28-killed-after-plane-crashes-bursts-into-flames-in-south-korea |access-date=2024-12-29 |website=euronews |language=en}}</ref> == Atsauces un piezīmes == {{notelist}} {{atsauces}} [[Kategorija:Aviokatastrofas]] 500qocifr802h5h3xd8e3vo8eel2qck 0 600683 4521980 4283723 2026-09-13T23:29:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521980 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Klemens Slakonja | vārds_orig = ''Klemen Slakonja'' | attēls = PrepartyES- Klemen 02 (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1985|6|3}} | dz vieta = {{vieta|Dienvidslāvija|Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Brežice|td=Slovēnija}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, dziedātājs, komiķis, TV raidījumu vadītājs | darbības gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedra_nosaukums= | dzīvesbiedrs = Mojca Fatura | bērni = 3 | mājaslapa = https://klemenslakonja.com/ | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | DGAbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = }} '''Klemens Slakonja''' ({{val|sl|Klemen Slakonja}}; dzimis {{dat|1985|6|3}}) ir [[slovēņi|slovēņu]] aktieris, dziedātājs, komiķis un TV raidījumu vadītājs. Pārstāvēja [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''How Much Time Do We Have Left?'', kur nekvalificējās finālam. Ieguva atpazīstamību 2007. gadā piedaloties humora šovā ''Hri-bar'', kur parodēja dažas slavenības.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Klemen Slakonja |url=http://www.drama.si/ansambel/klemen-slakonja.html |website=drama.si |access-date={{dat|2025|05|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120423004907/http://www.drama.si/ansambel/klemen-slakonja.html }}</ref> 2011. gadā vadīja Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālo atlasi ''EMA 2011''. [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Tā paša gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] paziņoja Slovēnijas žūrijas balsojuma rezultātus. 2012. gadā uzvarēja ''Viktorji 2011'' balvu divās kategorijās: labākā TV personība un izklaides raidījuma vadītājs.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Hacler |first1=Tina |title=Več kot polovica viktorjev v rokah RTV Slovenija! |url=https://www.rtvslo.si/zabava-in-slog/popkultura/druzabno/vec-kot-polovica-viktorjev-v-rokah-rtv-slovenija/279121 |agency=MMC RTV SLO |publisher=rtvslo.si |date={{dat|2012|3|17||bez}} |language=slovēņu}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Klemen Slakonja |url=https://sigledal.org/geslo/Klemen_Slakonja |website=sigledal.org |access-date={{dat|2025|05|18||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250123192021/https://sigledal.org/geslo/Klemen_Slakonja }}</ref> Savā ''[[YouTube]]'' kontā publicēja parodijas par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] [[Francisks|Francisku]], [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]],<ref>{{Atsauce|title=Vladimir Putin - Putin, Putout (The Unofficial Russian Anthem) by Klemen Slakonja|url=https://www.youtube.com/watch?v=t-wFKNy0MZQ|date=2016-02-27|accessdate=2025-05-19|last=Klemen Slakonja}}</ref> [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], [[Angela Merkele|Angelu Merkeli]], [[Slavojs Žižeks|Slavoju Žižeku]] un citiem.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Eugene Wolters |title=Cut the Balls,’ Zizek Parody Mocks Critical Theorist |url=http://www.critical-theory.com/cut-balls-zizek-pop-song-waiting/ |publisher=Sigledal |date={{dat|2013|10|21||bez}} |language=angļu}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://www.youtube.com/eyenocals ''Youtube'' konts] {{2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{DEFAULTSORT:Slakonja, Klemens}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas dziedātāji]] [[Kategorija:Slovēnijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] 7v86h79r1e2mocvs7aufgkw1b52n9le 0 602301 4522046 4491874 2026-09-14T06:04:03Z ~2026-49587-84 150317 Mainīts dibināšanas gads. 4522046 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste | name = Valsts digitālās attīstības aģentūra | native_name = | native_name_a = | native_name_r = | type = | seal = | seal_size = | seal_caption = | seal_alt = | logo = | logo_size = | logo_caption = | logo_alt = | image = Alberta iela 10.jpg | image_size = | image_caption = Alberta iela 10 | image_alt = | formed = {{Start date and age|2002|10|24}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iestades.lursoft.lv/valsts-digitalas-attistibas-agentura/90001733697|title=Valsts digitālās attīstības aģentūra - publiskā persona vai iestāde|last=IT|first=Lursoft|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|access-date=2025-06-08|date=2025-06-08|language=lv|archive-date=2025-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20250608052603/https://iestades.lursoft.lv/valsts-digitalas-attistibas-agentura/90001733697}}</ref> | preceding1 = Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) | preceding2 = <!-- up to |preceding6= --> | dissolved = | superseding1 = | superseding2 = <!-- up to |superseding6= --> | agency_type = Aģentūra | jurisdiction = | status = | headquarters = Rīga, [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] 10, LV-1010 | coordinates = <!-- {{coord|LATITUDE|LONGITUDE|type:landmark_region:US|display=inline,title}} --> | motto = | employees = | budget = 24 368 107 EUR (2025) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e2.kase.gov.lv/budzettames-publicesana/|title=Tāmju publicēšana}}{{Novecojusi saite}}</ref> | minister_type = | minister1_name = | minister1_pfo = | minister2_name = | minister2_pfo = <!-- up to |minister8_name= --> | deputyminister_type = | deputyminister1_name = | deputyminister1_pfo = | deputyminister2_name = | deputyminister2_pfo = <!-- up to |deputyminister8_name= --> | chief1_name = Valdis Pusvācietis | chief1_position = | chief2_name = | chief2_position = <!-- up to |chief9_name= --> | parent_department = | parent_agency = [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija]] | parent_agency_type = <!-- defaults to |type if left blank --> | child1_agency = | child2_agency = <!-- up to |child25_agency= --> | keydocument1 = <!-- up to |keydocument6= --> | website = <!-- {{URL|example.com}} --> | agency_id = | map = | map_size = | map_caption = | map_alt = | footnotes = | embed = }} '''Valsts digitālās attīstības aģentūra''' (VDAA) ir [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas]] (VARAM) [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā|pārraudzībā esoša iestāde]], kas nodarbojas ar valsts un pašvaldību e-pārvaldes attīstību, [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Savienības fondu]] apgūšanu un digitālās infrastruktūras veidošanu. Dibināta 2004. gadā kā '''Valsts reģionālās attīstības aģentūra''' (VRAA), 2024. gadā pārdēvēta par VDAA, fokusējoties uz digitālo transformāciju. Aģentūra izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]. 2025. gada VDAA valsts budžets izdevumu segšanai bija 24,3 miljoni EUR.<ref>https://e2.kase.gov.lv/budzettames-publicesana/{{Novecojusi saite}}</ref> No 2024. gada 4. oktobra līdz atbrīvošanai no darba 2026. gadā VDAA vadīja Jorens Liopa, bijušais Tiesu administrācijas IKT vadītājs, kurš uzvarēja atklātā konkursā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/658072-valsts-digitalas-attistibas-agenturu-kritize-par-bezdarbibu-velesanu-norises-problemu-celonu-noskaidrosana|title=Valsts digitālās attīstības aģentūru kritizē par bezdarbību vēlēšanu norises problēmu cēloņu noskaidrošanā|website=https://jauns.lv|access-date=2025-06-08|date=2025-06-05|language=lv}}</ref> Pēc viņa par iestādes vadītāju tika iecelts Valdis Pusvācietis. == Projekti == * '''latvija.gov.lv''': Centralizēta e-pakalpojumu platforma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8254760/portala-latvija-gov-lv-ieviesis-rindu-risinajumu|title=Portālā "Latvija.gov.lv" ieviesīs rindu risinājumu|website=Latvijā|access-date=2025-06-08|date=2025-05-23|language=lv}}</ref> * '''E-adrese''': Eelektroniskā saziņa valsts pārvaldei. * '''E-rēķini''': Atbalsta e-rēķinu apriti kopš 2025. gada. * '''Vēlēšanu sistēma''': Nodrošina tehnoloģisko atbalstu vēlēšanām.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8264315/vdaa-direktors-vertes-velesanu-sistemas-nodrosinasanas-darbu|title=VDAA direktors vērtēs vēlēšanu sistēmas nodrošināšanas darbu|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-06-08|date=2025-06-08|language=lv}}</ref> == Notikumi == 2025. gada jūnijā VDAA kritizēta par vēlēšanu sistēmas traucējumiem [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Direktors Liopa skaidroja, ka problēmas radās neparedzēta noslogojuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/uncertainty-and-errors-in-the-election-olatform-cec-seeks-justifications-mps-still-doubt-readiness-268380|title=Uncertainty and errors in the election olatform – CEC seeks justifications, MPs still doubt readiness|last=LETA|website=Baltic News Network|access-date=2025-06-08|date=2025-06-04|language=en-US}}</ref><ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/velesanas2025/kadel-uzkaras-velesanu-sistema-komente-vdaa-direktors/|title=Kādēļ uzkārās vēlēšanu sistēma? Komentē VDAA direktors|website=tv3.lv|access-date=2025-06-08|date=2025-06-08|language=lv|archive-date=2025-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20250607233004/https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/velesanas2025/kadel-uzkaras-velesanu-sistema-komente-vdaa-direktors/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā]] * [[Centrālā vēlēšanu komisija]] == Atsauces == {{Reflist}} [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija]] 2kcgyxo3t25b8k4dkfvjj94r621w6aa 4522053 4522046 2026-09-14T06:41:27Z Biafra 13794 varētu tā būt, bet vajadzētu atsauci. 4522053 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste | name = Valsts digitālās attīstības aģentūra | native_name = | native_name_a = | native_name_r = | type = | seal = | seal_size = | seal_caption = | seal_alt = | logo = | logo_size = | logo_caption = | logo_alt = | image = Alberta iela 10.jpg | image_size = | image_caption = Alberta iela 10 | image_alt = | formed = {{Start date and age|2002|10|24}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iestades.lursoft.lv/valsts-digitalas-attistibas-agentura/90001733697|title=Valsts digitālās attīstības aģentūra - publiskā persona vai iestāde|last=IT|first=Lursoft|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|access-date=2025-06-08|date=2025-06-08|language=lv|archive-date=2025-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20250608052603/https://iestades.lursoft.lv/valsts-digitalas-attistibas-agentura/90001733697}}</ref> | preceding1 = Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) | preceding2 = <!-- up to |preceding6= --> | dissolved = | superseding1 = | superseding2 = <!-- up to |superseding6= --> | agency_type = Aģentūra | jurisdiction = | status = | headquarters = Rīga, [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] 10, LV-1010 | coordinates = <!-- {{coord|LATITUDE|LONGITUDE|type:landmark_region:US|display=inline,title}} --> | motto = | employees = | budget = 24 368 107 EUR (2025) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e2.kase.gov.lv/budzettames-publicesana/|title=Tāmju publicēšana}}{{Novecojusi saite}}</ref> | minister_type = | minister1_name = | minister1_pfo = | minister2_name = | minister2_pfo = <!-- up to |minister8_name= --> | deputyminister_type = | deputyminister1_name = | deputyminister1_pfo = | deputyminister2_name = | deputyminister2_pfo = <!-- up to |deputyminister8_name= --> | chief1_name = Valdis Pusvācietis | chief1_position = | chief2_name = | chief2_position = <!-- up to |chief9_name= --> | parent_department = | parent_agency = [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija]] | parent_agency_type = <!-- defaults to |type if left blank --> | child1_agency = | child2_agency = <!-- up to |child25_agency= --> | keydocument1 = <!-- up to |keydocument6= --> | website = <!-- {{URL|example.com}} --> | agency_id = | map = | map_size = | map_caption = | map_alt = | footnotes = | embed = }} '''Valsts digitālās attīstības aģentūra''' (VDAA) ir [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija]]s (VARAM) [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā|pārraudzībā esoša iestāde]], kas nodarbojas ar valsts un pašvaldību e-pārvaldes attīstību, [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Savienības fondu]] apgūšanu un digitālās infrastruktūras veidošanu. Dibināta 2004. gadā kā '''Valsts reģionālās attīstības aģentūra''' (VRAA){{nepieciešama atsauce}}, 2024. gadā pārdēvēta par VDAA, fokusējoties uz digitālo transformāciju. Aģentūra izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]. 2025. gada VDAA valsts budžets izdevumu segšanai bija 24,3 miljoni EUR.<ref>https://e2.kase.gov.lv/budzettames-publicesana/{{Novecojusi saite}}</ref> No 2024. gada 4. oktobra līdz atbrīvošanai no darba 2026. gadā VDAA vadīja Jorens Liopa, bijušais Tiesu administrācijas IKT vadītājs, kurš uzvarēja atklātā konkursā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/658072-valsts-digitalas-attistibas-agenturu-kritize-par-bezdarbibu-velesanu-norises-problemu-celonu-noskaidrosana|title=Valsts digitālās attīstības aģentūru kritizē par bezdarbību vēlēšanu norises problēmu cēloņu noskaidrošanā|website=https://jauns.lv|access-date=2025-06-08|date=2025-06-05|language=lv}}</ref> Pēc viņa par iestādes vadītāju tika iecelts Valdis Pusvācietis. == Projekti == * '''latvija.gov.lv''': Centralizēta e-pakalpojumu platforma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8254760/portala-latvija-gov-lv-ieviesis-rindu-risinajumu|title=Portālā "Latvija.gov.lv" ieviesīs rindu risinājumu|website=Latvijā|access-date=2025-06-08|date=2025-05-23|language=lv}}</ref> * '''E-adrese''': Eelektroniskā saziņa valsts pārvaldei. * '''E-rēķini''': Atbalsta e-rēķinu apriti kopš 2025. gada. * '''Vēlēšanu sistēma''': Nodrošina tehnoloģisko atbalstu vēlēšanām.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8264315/vdaa-direktors-vertes-velesanu-sistemas-nodrosinasanas-darbu|title=VDAA direktors vērtēs vēlēšanu sistēmas nodrošināšanas darbu|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-06-08|date=2025-06-08|language=lv}}</ref> == Notikumi == 2025. gada jūnijā VDAA kritizēta par vēlēšanu sistēmas traucējumiem [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Direktors Liopa skaidroja, ka problēmas radās neparedzēta noslogojuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/uncertainty-and-errors-in-the-election-olatform-cec-seeks-justifications-mps-still-doubt-readiness-268380|title=Uncertainty and errors in the election olatform – CEC seeks justifications, MPs still doubt readiness|last=LETA|website=Baltic News Network|access-date=2025-06-08|date=2025-06-04|language=en-US}}</ref><ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/velesanas2025/kadel-uzkaras-velesanu-sistema-komente-vdaa-direktors/|title=Kādēļ uzkārās vēlēšanu sistēma? Komentē VDAA direktors|website=tv3.lv|access-date=2025-06-08|date=2025-06-08|language=lv|archive-date=2025-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20250607233004/https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/velesanas2025/kadel-uzkaras-velesanu-sistema-komente-vdaa-direktors/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā]] * [[Centrālā vēlēšanu komisija]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija]] 555io29f4uxy84n8gk1xv23f07wkxf0 0 603517 4522057 4404285 2026-09-14T06:48:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4522057 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Eirovīzijas dziesmas infokaste |dziesmas_nosaukums = ''Laika Party'' |karogs = [[Attēls:Flag of Ireland.svg|25px]] |attēls = |gads = 2025 |valsts = {{flag|Īrija}} |izpildītājs = ''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]'' |grupa = |albums = |izdots = {{dat|2025|1|20}} |formāts = |valoda = [[angļu valoda|angļu]] |autors = [[Emmy (dziedātāja)|Emija Kristīne Guttulsrūda Kristiansena]], Erlends Guttulsrūds Kristiansens, Larisa Tormija, Trulss Mariuss Ārra, Henriks Ēstlunds |komponists = |teksta_autors = |producents = Henriks Ēstlunds, Jonass Jensens |žanrs = [[eirodeju mūzika]], deju popmūzika |garums = 3:00 |izdevējs = ''ADA Nordic'' |kataloga nr. = |pusfināla_vieta = 13 |punkti_pusfinālā = 28 |fināla_vieta = |punkti_finālā = }} '''''Laika Party''''' (tulkojumā — "[[Laika]]s ballīte") ir [[norvēģi|norvēģu]] dziedātājas ''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]'' dziesma, kuru viņa sarakstīja sadarbībā ar četriem dziesmu autoriem, vienu [[īri|īru]] un trijiem norvēģiem.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Aiga Leitholde |title=Īrijas dziesma Eirovīzijā – par pirmo kosmosā sūtīto dzīvo būtni – suni Laiku |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/13.05.2025-irijas-dziesma-eirovizija-par-pirmo-kosmosa-sutito-dzivo-butni-suni-laiku.a598854/ |agency=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2025|5|13||bez}}}}</ref> Dziesmas producenti ir Henriks Ēstlunds un Jonass Jensens. Izdota 2025. gada 20. janvārī. Pārstāvēja [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kur nekvalificējās finālam, otrajā pusfinālā ieņemot 13. vietu, kopumā nopelnot 28 punktus. ''Emmy'' apraksta dziesmu kā stāstu, kura darbība notiek alternatīvajā realitātē, kur [[Padomju Savienība|padomju]] suns [[Laika]] izdzīvoja kosmosā, nevis gāja bojā kosmosa kuģī ''[[Sputnik-2]]''. Dziesma saņēma dalītas kritiku atsauksmes gan Īrijas presē, gan starptautiskajoa plašsaziņas līdzekļos. To slavēja par muzikālo kompozīciju, bet kritizēja par unikalitātes trūkumu salīdzinājumā ar citām Eirovīzijas dziesmām. == Tapšana un izdošana == [[Attēls:Laika in 1957.jpg|thumb|250px|''Laika Party'' ir balstīta uz stāstu par padomju suni [[Laika|Laiku]], kurš gāja bojā 1957. gadā, atrodoties [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgajā pavadonī]] "[[Sputnik-2]]"]] Dziesmas autori ir [[Emmy (dziedātāja)|Emija Kristīne Guttulsrūda Kristiansena]], Erlends Guttulsrūds Kristiansens, Larisa Tormija, Trulss Mariuss Ārra un Henriks Ēstlunds.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Claire Schulte-Wieschen |title=Laika Party! Emmy wins Eurosong and will represent Ireland at Eurovision 2025 |url=https://eurovisionworld.com/esc/emmy-wins-eurosong-2025-and-will-represent-ireland-with-laika-party |publisher=''Eurovision World'' |date={{dat|2025|2|8||bez}}}}</ref> Tā ir par [[Padomju Savienība|padomju]] suni [[Laika|Laiku]], kas gāja bojā 1957. gada 3. novembrī, atrodoties [[Zemā Zemes orbīta|zemajā Zemes orbītā]] [[zemes mākslīgais pavadonis|mākslīgajā pavadonī]] ''[[Sputnik-2]]''.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Matt Fox |title=Disco dog party in the sky, EMMY's ready for lift-off |url=https://www.bbc.com/news/articles/crmkwpdm9kro |agency=[[BBC]] |date={{dat|2025|5|10||bez}}}}</ref> Intervijā ''[[The Irish Times]]'' Emija sacīja, ka par Laikas stāstu uzzinājusi, izlasot laikraksta viktorīnas jautājumu, bet pašu dziesmu sarakstījusi norvēģu dziesminieku nometnē.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Ronan McGreevy |title=How a chance meeting in a Norwegian songwriting camp inspired Ireland’s Eurovision entry |url=https://www.irishtimes.com/culture/music/2025/02/09/how-a-chance-meeting-in-a-norwegian-songwriting-camp-inspired-irelands-eurovision-entry/ |publisher=''[[The Irish Times]]'' |date={{dat|2025|2|9||bez}}}}</ref> === Mūzikas klips un popularizēšana === Līdz ar dziesmas izdošanu 2025. gada 12. martā tika izdots arī videoklips, kas filmēts un veidots divu nedēļu laikā Emijas dzimtajā Norvēģijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=🇮🇪 Ireland: “Laika Party” Music Video Released |url=https://eurovoix.com/2025/03/12/ireland-laika-party-music-video-released/ |website=europavox.com |date={{dat|2025|3|12||bez}}}}</ref> Lai turpinātu dziesmas popularizēšanu, 2025. gada martā un aprīlī Emija piedalījās dažādos festivālos un konkursos, tostarp ''Melfest WKND'' 7. martā<ref>{{tīmekļa atsauce |title=🇮🇪 Ireland: Emmy to Perform at Melfest WKND |url=https://eurovoix.com/2025/03/02/%F0%9F%87%AE%F0%9F%87%AA-ireland-emmy-to-perform-at-melfest-wknd/ |website=eurovoix.com |date={{dat|2025|3|2||bez}}}}</ref>, ''Eurovision in Concert'' 5. aprīlī,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tonight: 🇳🇱 Eurovision In Concert 2025 |url=https://eurovoix.com/2025/04/05/tonight-eurovision-in-concert-2025/ |website=eurovox.com |date={{dat|2025|4|5||bez}}}}</ref> [[Londona]]s Eirovīzijas ballītē 13. aprīlī<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Today: 🇬🇧 London Eurovision Party 2025 & Your Voix 2025 Semi-Final One Finalists Announced |url=https://eurovoix.com/2025/04/13/today-london-eurovision-party-2025/ |website=Eurovoix |date={{dat|2025|4|13||bez}}}}</ref> un ''Pre-Party ES'' 19. aprīlī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=🇪🇸 PrePartyES 2025 Presenters Revealed |url=https://eurovoix.com/2025/04/08/prepartyes-2025-presenters-revealed/ |website=eurovox.com |date={{dat|2025|4|8||bez}}}}</ref> 7. maijā sarunu šovā ''The Late Late Show'' notika dziesmas izpildījuma pirmizrāde [[Trinitijas koledža (Dublina)|Trinitijas koledžā]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Watch! EMMY brings Laika Party to Trinity College Dublin |url=https://www.rte.ie/entertainment/2025/0507/1511562-watch-emmy-brings-laika-party-to-trinity-college/ |publisher=''[[Raidió Teilifís Éireann]]'' |date={{dat|2025|5|7||bez}}}}</ref> == Kritiķu atsauksmes == === Īrijas plašsaziņas līdzekļi === ''Laika Party'' ieguva dažādus kritiķu vērtejumus. Lora Sleterija no ''[[The Irish Times]]'' apgalvoja, ka dziesmā "ir daudz brīnišķīgu lietu", raksturojot to kā "vairāk melanholisku [[bībops|bopu]] nekā skumju bengeri".<ref>{{ziņu atsauce |last1=Slattery |first1=Laura |title=Eurovision 2025 second semi-final live updates: Ireland’s Emmy is knocked out before grand final |url=https://www.irishtimes.com/culture/music/2025/05/15/eurovision-2025-second-semi-final-live-updates-can-irelands-emmy-qualify-with-laika-party/ |publisher=''[[The Irish Times]]'' |date={{dat|2025|5|15||bez}}}}</ref> Laikraksta ''[[The Irish Examiner]]'' žurnālists Toms Danns raksturoja ''Laika Party'' kā "mocekļu dziesmu". Viņš arī kritizēja Īrijas Eirovīzijas delegāciju par to, ka valsts pieteikums Eirovīzijai tika nodots norvēģiem, norādot, ka "lai gan dziesmu varētu veltīt īru sunim, kosmosa šarms vienmēr pārspēj mitoloģiju".<ref>{{ziņu atsauce |last1=Dunne |first1=Tom |title=Tom Dunne: I'm really not sure about outsourcing our Eurovision entry to Norway |url=https://www.irishexaminer.com/lifestyle/artsandculture/arid-41572996.html |publisher=''[[Irish Examiner]]'' |date={{dat|2025|2|12||bez}}}}</ref> Televīzijas raidījumu vadītājs Donals Skihans intervijā laikrakstam ''[[Irish Independent]]'' norādīja, ka neskatoties uz to, ka dziesmai ir "patiešām lieliska producēšana", tā nav palikusi viņam atmiņā. Salīdzinot to ar 2024. gada Īrijas Eirovīzijas konkursa dalībnieces ''[[Bambie Thug]]'' dziesmu ''Doomsday Blue'', viņš apgalvoja, ka ''Bambie'' dziesmu "bija grūtāk aizmirst, jo tā vienkārši šokēja klausītājus".<ref>{{ziņu atsauce |author1=Kirsty Blake Knox |title=Eurovision 2025: ‘Bambie Thug was more memorable,’ says Eurosong judge Donal Skehan |url=https://www.independent.ie/entertainment/eurovision-2025-bambie-thug-was-more-memorable-says-eurosong-judge-donal-skehan/a1523079567.html |publisher=''[[Irish Independent]]'' |date={{dat|2025|5|13||bez}}}}</ref> === Starptautiskie mediji === ''[[Wiwibloggs]]'' vietnes ikgadējā reitingā, kurā apkoptas vairāku kritiķu recenzijas, dziesma tika novērtēta ar 5,73 punktiem no 10, ieņemot 26. vietu no 37 dziesmām, kas piedalījās Eirovīzijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Wiwi Jury: Ireland’s EMMY with “Laika Party” |url=https://wiwibloggs.com/2025/04/20/eurovision-2025-review-ireland-emmy-laika-party-wiwi-jury/284384/ |website=Wiwibloggs |date={{dat|2025|4|20||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Džons O'Braiens no ''[[Vulture]]'' piešķīra dziesmai 19. vietu no 37, rakstot, ka tas ir "pārsteidzoši aizkustinošs veltījums Laikai", taču piebilda, ka šī ir "jautra, bezjēdzīga dziesmiņa, kas līdzīga skandināvu grupas ''[[Aqua]]'' daiļradei".<ref>{{ziņu atsauce |author1=Jon O'Brien |title=Every 2024 Eurovision Song, Ranked |url=https://www.vulture.com/article/every-2024-eurovision-song-ranked.html |publisher=''Vulture'' |date={{dat|2024|5|6||bez}}}}</ref> Dorons Lahavs no ESC Beat dziesmai piešķīra 23. vietu no 37, norādot, ka, "neskatoties uz to, ka tā ir āķīga un dejojama, tai nemainās muzikālā kompozīcija".<ref>{{ziņu atsauce |author1=Doron Lahav |title=Eurovision 2025 Song Reviews – Part 4 (Ireland, Latvia, Lithuania, Luxembourg, Montenegro, Serbia) |url=https://escbeat.com/2025/04/12/eurovision-2025-song-reviews-part-4-ireland-latvia-lithuania-luxembourg-montenegro-serbia/ |publisher=''ESC Beat'' |date={{dat|2025|4|12||bez}}}}</ref> [[BBC]] žurnālists Marks Sevidžs raksturoja dziesmu kā "trance-pop himnu", kas "mazliet nomāc, neskatoties uz dzīvespriecīgo izpildījumu".<ref>{{ziņu atsauce |author1=Mark Savage |title=Witchcraft, innuendo and moody goth boys: Your guide to all 37 Eurovision songs |url=https://www.bbc.com/news/articles/c9vg8k4zxk9o |agency=[[BBC]] |date={{dat|2025|5|10||bez}}}}</ref> ''[[The Guardian]]'' žurnāliste Angelika Freija iekļāva ''Laika Party'' savā desmit labāko 2025. gada Eirovīzijas dziesmu sarakstā, raksturojot to kā "apburošu ''[[Aqua]]'', [[Graimsa]]s un ''Mario Kart Rainbow Road'' sintēzi".<ref>{{ziņu atsauce |author1=Angelica Frey |title=Sauna fiends, space dogs and Jesus Christ Superstar: it’s the 10 best Eurovision songs of 2025! |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2025/may/13/10-best-eurovision-songs-of-2025 |publisher=''[[The Guardian]]'' |date={{dat|2025|5|13||bez}}}}</ref> Džons Levaks no ''Eurovision Stars'' rakstīja, ka dziesma ir "ļoti āķīga", tomēr tās iekļūšana Eirovīzijas finālā lielā mērā bija atkarīga no tās iestudējuma.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Lewak |first1=Jon |title=Eurovision 2025 Song Reviews: English-Language Nations |url=https://eurovisionstars.com/eurovision-2025-song-reviews-english-language-nations/ |publisher=''Eurovision Stars'' |date={{dat|2025|4|9||bez}} |access-date={{dat|2025|06|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250514223016/https://eurovisionstars.com/eurovision-2025-song-reviews-english-language-nations/ }}</ref> == 2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss == === ''Eurosong 2025'' === 2025. gada 7. februārī Īrijas nacionālā raidorganizācija ''[[Raidió Teilifís Éireann]]'' (RTÉ) pārraidīja raidījuma ''The Late Late Show'' īpašo izlaidumu ''Eurosong 2025'', lai izvēlētos valsts pārstāvi [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]]. Šī bija konkursa devītā reize. Uzvarētāja dziesma tika izvēlēta no sešiem pieteikumiem, izmantojot starptautiskās žūrijas, vietējās žūrijas un skatītāju balsojumu kombināciju.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Fotios |first1=Ntinos |title=Ireland: Eurosong 2025 will take place on February 7th! |url=https://eurovisionfun.com/en/2024/12/ireland-eurosong-2025-will-take-place-on-february-7th/ |website=Eurovision Fun |date={{dat|2024|12|31||bez}} |access-date={{dat|2025|06|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250214152423/https://eurovisionfun.com/en/2024/12/ireland-eurosong-2025-will-take-place-on-february-7th/ }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tonight: 🇮🇪 Ireland Selects for Eurovision 2025 |url=https://eurovoix.com/2025/02/07/tonight-ireland-selects-for-eurovision-2025/ |website=eurovox.com |date={{dat|2025|2|7||bez}}}}</ref> Sākotnēji Emija iesniedza dziesmu ''Laika Party'' konkursam'' [[Melodi Grand Prix]] 2025'', kurā tika izvēlēts [[Norvēģija]]s pārstāvis 2025. gada Eirovīzijai, tomēr [[NRK]] šo dziesmu noraidīja.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Maeve McTaggart |author2=Kirsty Blake Knox |title=Eurosong winner has not breached competition rules for Eurovision entry, says RTÉ |url=https://www.independent.ie/irish-news/eurosong-winner-has-not-breached-competition-rules-for-eurovision-entry-says-rte/a585793748.html |publisher=''[[Irish Independent]]'' |date={{dat|2025|2|18||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=EMMY: 10 Facts about Ireland’s Eurovision Singer |url=https://wiwibloggs.com/2025/03/10/emmy-10-facts-about-irelands-eurovision-singer/283881/ |website=Wiwibloggs |date={{dat|2025|3|10||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Vēlāk viņa pieteicās konkursam ''Eurosong 2025'', kur 2025. gada 23. janvārī tika izsludināta kā dalībniece. RTÉ ziņoja, ka Emija drīkst piedalīties, jo viena no dziesmas autorēm, Larisa Tormija, bija [[īri]]ete.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Ed Power |title=‘RTÉ said we don’t have any problem with Emmy. We have an Irish writer on the team’: Ireland’s Eurovision singer from Norway |url=https://www.irishtimes.com/culture/tv-radio/2025/05/10/irelands-eurovision-singer-emmy-im-very-scared-of-peoples-opinions-im-shy-as-a-person/ |publisher=''[[The Irish Times]]'' |date={{dat|2025|5|10||bez}}}}</ref> Starptautiskās žūrijas balsojumā viņa ierindojās otrajā vietā, iegūstot 10 punktus, taču viņai izdevās uzvarēt gan skatītāju, gan vietējās žūrijas balsojumā, kopā iegūstot 34 punktus. Tas bija par astoņiem punktiem vairāk nekā otrās vietas ieguvējas [[Samanta Mamba|Samantas Mambas]] dziesmai ''My Way''. Līdz ar to dziesma ieguva tiesības pārstāvēt Īriju 2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Renske ten Veen |title=EMMY will represent Ireland at Eurovision 2025 with “Laika Party” |url=https://wiwibloggs.com/2025/02/07/ireland-eurovision-2025-eurosong-late-late-show-results/283422/ |website=Wiwibloggs |date={{dat|2025|2|7||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |author1=Cian Ó Broin |title=Norwegian singer EMMY to represent Ireland at the 69th Eurovision Song Contest following Late Late Eurosong victory |url=https://www.independent.ie/irish-news/norwegian-singer-emmy-to-represent-ireland-at-the-69th-eurovision-song-contest-following-late-late-eurosong-victory/a718892131.html |publisher=''[[Irish Independent]]'' |date={{dat|2025|2|8||bez}}}}</ref> === Eirovīzijā === [[Attēls:Emmy at ESC2025 for Ireland 15.jpg|thumb|250px|Emijas uzstāšanās 2025. gada Eirovīzijas 2. pusfināla ģenerālmēģinājumā]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] notika ''[[St. Jakobshalle]]'' arēnā [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]]. Pusfināli notika 13. un 15. maijā, bet fināls — 17. maijā. 2025. gada 28. janvārī Īrija tika izlozēta dalībai pirmajā pusfinālā, uzstājoties šova pirmajā daļā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision 2025: Semi-Final Draw Results |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-semi-final-draw-results |website=[[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |date={{dat|2025|1|28||bez}}}}</ref> Vēlāk Emija tika izlozēta uzstāties aiz melnkalnietes [[Nina Žižiča|Ninas Žižičas]] un pirms [[Latvija]]s [[mūsdienu tautas mūzika|postfokloras]] grupas "[[Tautumeitas]]".<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=William Lee Adams |title=Eurovision 2025: Semi-Final running order revealed…with Cyprus and Finland closing their shows |url=https://wiwibloggs.com/2025/03/27/eurovision-2025-semi-final-running-order-reveal/284196/ |website=Wiwibloggs |date={{dat|2025|3|27||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Par Īrijas Eirovīzijas priekšnesuma režisoru tika iecelts Marvins Dītmans.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=🇮🇪 Ireland: Marvin Dietmann Creative Director for Emmy’s Eurovision Performance |url=https://eurovoix.com/2025/03/21/marvin-dietmann-creative-director-for-emmys-eurovision-performance/ |website=eurovox.com |date={{dat|2025|3|21||bez}}}}</ref> Emija uzstājās kopā ar savu brāli Ērlandu un vēl četrām fona dejotājām.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Evelyn O'Rourke |title=EMMY takes to the stage for Ireland at Eurovision in second semi-final |url=https://www.rte.ie/entertainment/2025/0515/1512955-ireland-eurovision/ |publisher=''Raidió Teilifís Éireann'' |date={{dat|2025|5|15||bez}}}}</ref> Dorons Lahavs no ''ESC Beat'' rakstīja, ka visi seši izpildītāji bija ģērbušies sudraba krāsas apģērbā, bet savukārt Emmija — plisētos svārkos, sudraba krāsas zābakos un ķiverei līdzīgā kapucē. Priekšnesuma laikā fonā bija redzami neona krāsās maršējoši suņi, zvaigznājs, kas veido [[Laika]]s siluetu, un neona planētas.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Doron LahavPosted on |title=Eurovision 2025 Rehearsals Day 3 |url=https://escbeat.com/2025/05/05/eurovision-2025-rehearsal-day-3/ |website=ESC Beat |date={{dat|2025|5|5||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=🇨🇭 Live from Basel: First Look at Day 3 of Eurovision 2025 Rehearsals |url=https://eurovoix.com/2025/05/06/live-from-basel-first-look-day-3-eurovision-2025-rehearsals/ |website=eurovox.com |date={{dat|2025|5|6||bez}}}}</ref> Emija nekvalificējās lielajam finālam, pusfinālā ierindojoties 13. vietā no 16 un kopumā nopelnot 28 punktus. Lielāka daļa no tiem nāca no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Second Semi-Final of Basel 2025 - Ireland Grand Final Results Allocation |url=https://eurovision.tv/event/basel-2025/second-semi-final/results/ireland |website=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]}}</ref> Šis bija astotais Īrijas nekvalificēšanās gadījums pēdējo desmit gadu laikā. Reaģējot uz savu neveiksmi, Emija paziņoja laikrakstam ''[[Irish Independent]]'', ka "ir tik daudz emociju. Protams, es esmu mazliet skumja, ka esmu pievīlusi Īriju, bet tajā pašā laikā klausītāji bija tik jauki un atbalstoši, un mēs esam saņēmuši tik daudz skaistu ziņu".<ref>{{ziņu atsauce |author1=Kirsty Blake Knox |title=There are so many emotions’ – Eurovision’s Emmy fails to make it through to final, but Ireland will still be represented |url=https://www.independent.ie/entertainment/music/music-news/there-are-so-many-emotions-eurovisions-emmy-fails-to-make-it-through-to-final-but-ireland-will-still-be-represented/a1868414259.html |publisher=''[[Irish Independent]]'' |date={{dat|2025|5|16||bez}}}}</ref> Vēlāk savā ''[[Instagram]]'' kontā Emija rakstīja, ka viņai ir "ļoti žēl" par Īrijas nekvalificēšanos.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Sarah Slater |title=Eurovision 2025: ‘So sorry, Ireland’ says Emmy as Laika Party fails to ignite voters |url=https://www.irishtimes.com/culture/music/2025/05/15/eurovision-2025-disappointment-for-emmy-as-laika-party-fails-to-enter-winning-orbit/ |publisher=''[[The Irish Times]]'' |date={{dat|2025|5|16||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} [[Kategorija:2025. gada singli]] [[Kategorija:Īrijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dziesmas]] [[Kategorija:2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dziesmas]] 6476y0i203ns7fj5ly0ifztmh7vdnrr 0 606865 4522003 4520775 2026-09-14T03:16:40Z Biafra 13794 īsti nesaskatu tās problēmas, ko nosaka šāda uzlabošanas veidne. 4522003 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Russian Federation (orthographic projection).svg|thumb|Krievija kartē]] '''Krievijas Federācijas ārpolitika''' ir [[Krievijas Federācija]]s veidota un īstenota [[politika]] attiecībās ar ārvalstīm un [[Starptautiskā organizācija|starptautiskajām organizācijām]]. Tā balstās uz [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]], [[Krievijas prezidents|prezidenta]] izdotajiem dekrētiem, valdības norādījumiem un [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|KF Ārlietu ministrijas]] darbību. Kopš [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] [[1991. gads|1991. gadā]] Krievijas ārpolitika piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, pārejot no padomju ideoloģiskās ekspansijas uz pragmatiskāku, bet bieži arī konfrontējošu pieeju attiecībās ar [[Rietumu valstis|Rietumu valstīm]]. == Mērķi un principi == Saskaņā ar Krievijas oficiālajiem ārpolitikas dokumentiem un stratēģijām, tās deklarētie mērķi ir: * [[Suverenitāte|valsts suverenitātes]] un teritoriālās vienotības aizsardzība; * Krievijas "nacionālo interešu" īstenošana globālā mērogā; * daudzpolāras pasaules kārtības veidošana kā alternatīva Rietumu dominētajai starptautiskajai sistēmai; * ekonomiskās, militārās un drošības sadarbības paplašināšana ar "neatkarīgām" valstīm, kas nepieņem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[NATO]] ietekmi. Tomēr praksē šie mērķi bieži tiek izmantoti kā ideoloģisks aizsegs ekspansīvai un agresīvai politikai. Krievija pozicionē sevi kā antirietumniecisku civilizācijas polu, kas aizstāv "tradicionālās vērtības", nostājas pret "Rietumu morālo dekadenci", un aktīvi mēģina atjaunot ietekmi bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijās, izmantojot politisko spiedienu, militāru iejaukšanos un hibrīdmetodes. Kaut arī Krievija oficiāli runā par "miera saglabāšanu" un "daudzpusēju sadarbību", tās reālā ārpolitika arvien vairāk balstās uz: * militāra spēka demonstrēšanu, * [[Propaganda|informatīvo manipulāciju]], * autoritatīvu ideoloģiju eksportu, * starptautisko institūciju delegitimizāciju. == Vēsturiskā attīstība == === 1990. gadi === Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Krievijas ārpolitiku [[1990. gadi|1990. gados]] raksturoja mēģinājumi tuvoties [[Rietumi]]em, it īpaši [[Eiropas Savienība]]i un [[NATO]]. 1991. gadā [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] [[Boriss Jeļcins]] vēstulē NATO pieminēja, ka Krievija vēlētos apsvērt dalību aliansē. 1997. gadā tika izveidots NATO—Krievijas dibināšanas akts, kurā abas puses apņēmās sadarboties drošības jautājumos. Tomēr šī "atvērtība" bija nosacīta — Krievija vēlējās īpašu statusu, kas atšķirtos no parasto dalībvalstu lomas, un tajā pašā laikā iebilda pret [[Austrumeiropa]]s valstu uzņemšanu NATO. [[Attēls:Vladimir Putin taking the Presidential Oath, 7 May 2000.jpg|thumb|[[Vladimirs Putins]] nodod prezidenta zvērestu, 2000. gada 7. maijs (pa labi — [[Boriss Jeļcins]])]] Ir dokumentēti gadījumi, piemēram, intervija ar BBC 2000. gadā, kur nākošais Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] izteicās, ka Krievija varētu integrēties un pievienoties NATO, "ja tās intereses tiktu ievērotas".<ref>{{Atsauce|title=Путин о вхождении России в НАТО|url=https://www.youtube.com/watch?v=2YRGi5Ix5x4|date=2021-06-23|accessdate=2025-08-06|last=Українська культура}}</ref> Taču šie izteikumi biežāk bija diplomātiska vai taktiska retorika, nevis konkrēts politisks mērķis. Tajā pašā laikā Krievija jau sāka izteikt neapmierinātību ar [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstu]] uzņemšanu NATO un ASV ietekmes pieaugumu tajās. Līdz 1990. gadu beigām Krievija sāka atgriezties pie aktīvākas savas ietekmes aizstāvēšanas [[Pēcpadomju telpa|pēcpadomju telpā]]. === 2000.—2010. gadi === [[Attēls:Woman Crying over 2008 Russo-Georgian War Victim Tomb.jpg|thumb|2008. gada kara sekas Gruzijā]] Prezidenta Vladimira Putina laikā Krievijas ārpolitika kļuva asāka. [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|2008. gada Krievijas—Gruzijas karš]] un [[Krimas aneksija|2014. gada Krimas aneksija]] iezīmēja strauju attiecību pasliktināšanos ar Rietumiem. Vienlaikus Krievija stiprināja saites ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Indija|Indiju]], [[Irāna|Irānu]] un citām valstīm, kas tika uzskatītas par līdzsvaru [[ASV]] un [[NATO]] ietekmei. === Pēc 2014. gada === Pēc [[Krimas aneksija|Ukrainas Krimas pussalas aneksijas]] un militārā konflikta [[Donbass|Donbasā]] Krievija kļuva par starptautisku sankciju mērķi. Valsts ārpolitika kļuva vēl konfrontējošāka, akcentējot "nacionālo interešu aizsardzību" un "rietumu iejaukšanās novēršanu". Krievija aktīvi iesaistījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņkarā]], atbalstot [[Bašars al Asads|Bašaru al Asadu]], kā arī nostiprināja militāro klātbūtni [[Arktika|Arktikā]] un [[Āfrika|Āfrikā]]. === Pēc 2022. gada === [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada februārī]] Krievija sāka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā]], ko starptautiskā sabiedrība plaši nosodīja kā agresiju. Šis solis izraisīja bezprecedenta starptautisko izolāciju, ekonomiskās sankcijas un politiskās attiecību saraušanu ar lielāko daļu Rietumu valstu. Vienlaikus Krievija turpināja attīstīt attiecības ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Irāna|Irānu]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[BRICS]], pozicionējot sevi kā daļu no alternatīvas pasaules kārtības. == Attiecības ar atsevišķiem reģioniem == === Baltija un Latvija === [[Latvija]] kopš neatkarības atjaunošanas [[1991. gads|1991. gadā]] ir uzturējusi sarežģītas un bieži saspringtas attiecības ar [[Krievija|Krieviju]]. Kaut arī 1990. gadu sākumā tika noslēgti vairāki divpusēji līgumi, tai skaitā par [[Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas]], abu valstu attiecības jau drīz vien sāka pasliktināties, īpaši saistībā ar vērtējumiem par [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] sekām un krievvalodīgo iedzīvotāju statusu Latvijā. Krievija regulāri kritizē Latviju par tās pilsonības politiku, valsts valodas nostiprināšanu un izglītības reformām, kas ierobežo [[Krievu valoda Latvijā|krievu valodas]] lietojumu sabiedriskajā sektorā. Latvijas amatpersonas šīs apsūdzības noraida kā politiski motivētas un uzskata tās par daļu no plašākas Krievijas dezinformācijas kampaņas un ietekmes mēģinājumiem Baltijas reģionā. Pēc [[Krimas aneksija]]s 2014. gadā un īpaši pēc [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā, Latvija kļuvusi par vienu no stingrākajām Krievijas kritiķēm [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. Latvija aktīvi iestājas par militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, stingrām sankcijām pret Krieviju un Krievijas starptautiskās izolācijas pastiprināšanu. Tāpat Latvija būtiski ierobežojusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju, izraidot vairākus diplomātus un slēdzot Krievijas konsulāros pārstāvniecības. Latvija arī pastiprinājusi iekšējo drošību, īpaši [[kiberdrošība]]s un informatīvās telpas aizsardzības jomā, ņemot vērā Krievijas iespējamos hibrīddraudus. Latvijas sabiedrībā dominē uzskats, ka Krievijas ārpolitika apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī plašākas Eiropas drošības intereses. Igaunija ir vairākkārt kļuvusi par Krievijas kiberuzbrukumu mērķi, īpaši pēc [[Bronzas nakts|Bronzas kareivja incidenta]] 2007. gadā, kad tika pārvietots padomju laika piemineklis Tallinā. Šis notikums izraisīja plašus nemierus un uzbrukumus Igaunijas digitālajai infrastruktūrai, kas tiek uzskatīti par vieniem no pirmajiem valsts mēroga kiberkonfliktiem pasaulē. [[Lietuva]] ir viena no konsekventākajām Krievijas ārpolitikas kritiķēm kopš neatkarības atgūšanas. Lietuvas valdība regulāri pauž bažas par Krievijas agresīvo rīcību [[Pēcpadomju telpa|pēcpadomju telpā]], cilvēktiesību pārkāpumiem un [[Dezinformācija|dezinformācijas kampaņām]]. Īpaša uzmanība tiek pievērsta [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] militarizācijai, kas tiek uztverta kā drauds Lietuvas un reģiona drošībai. === Rietumvalstis un NATO === [[Attēls:Russia NATO Locator Orthographic.svg|thumb|NATO un Krievija (ar okupēto Krimu)]] Krievijas attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] (ES) un [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija|NATO]] kopš 2000. gadiem ir pakāpeniski pasliktinājušās, kļūstot arvien saspringtākas. Šīs attiecības raksturo [[Ģeopolitika|ģeopolitisko]] interešu sadursme, atšķirīgas drošības paradigmas un pieaugoša savstarpējā neuzticēšanās. Krievija konsekventi iebilst pret NATO paplašināšanos uz austrumiem, to uztverot kā draudu savām [[Nacionālā drošība|nacionālās drošības]] interesēm. Īpaši saspringtas attiecības izveidojās pēc 2004. gada NATO paplašināšanās, kad organizācijai pievienojās arī [[Baltijas valstis]]. Tāpat [[Maskava]] kritiski vērtē ASV un ES atbalstu “krāsainajām revolūcijām” [[Ukraina|Ukrainā]] (2004), [[Gruzija|Gruzijā]] (2003) un citviet pēcpadomju telpā, to interpretējot kā iejaukšanos un mēģinājumu mazināt Krievijas ietekmi tās tuvējā ārvalstī. === Pēcpadomju telpa === Krievija uzskata bijušās [[PSRS]] valstis par savu "priviliģēto interešu zonu". Tā uztur ciešas politiskas, ekonomiskas un militāras saites ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Kazahstāna|Kazahstānu]], [[Armēnija|Armēniju]] un citām valstīm. Krievija atbalsta [[Separātisms|separātiskos]] spēkus dažādos reģionos, piemēram, [[Pārdņestra|Pārdņestru]] kontrolējošo [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras Moldāvu Republiku]], [[Dienvidosetija|Dienvidosetiju]], [[Abhāzija|Abhāziju]] un [[Donbass|Donbasu]] kontrolējošās [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]]. Krievijas un Baltkrievijas attiecības pēdējā desmitgadē ir ievērojami padziļinājušās, pārejot no ekonomiskas un politiskas sadarbības uz de facto pakļautības attiecībām. Pēc [[Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas 2020. gadā|2020. gada falsificētajām prezidenta vēlēšanām]] un [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|masveida protestiem]], [[Aleksandrs Lukašenko]] faktiski nonāca pilnīgā [[Vladimirs Putins|Putina]] atkarībā, apmaiņā pret režīma izdzīvošanu. Šī situācija ļāva Krievijai: * Paplašināt savu militāro klātbūtni Baltkrievijā — tai skaitā veidot kopīgus spēkus, aerodromus un pretraķešu aizsardzības sistēmas; * Iesaistīt Baltkrieviju Ukrainas kara loģistikas un uzbrukumu operācijās (no Baltkrievijas teritorijas tika veikts pirmais uzbrukuma vilnis [[Kijiva]]i 2022. gada februārī); * Nodrošināt Baltkrievijā Krievijas [[Kodolieroči|kodolieroču]] izvietošanu (sākot no 2023. gada) — tādējādi pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma pārvietojot kodolarsenālu ārpus Krievijas robežām; * Paplašināt [[Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts|Apvienotās valsts]] integrācijas projektus, kas de facto nozīmē Baltkrievijas suverenitātes atšķaidīšanu. Baltkrievijas režīms savukārt ir pilnībā pārņēmis Krievijas autoritārisma un represiju modeli, tostarp: * sistemātiskas represijas pret pilsonisko sabiedrību; * tūkstošiem politieslodzīto, tai skaitā žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji, opozīcijas līderi; * pilnīgu mediju un interneta telpas kontroli; * propagandas retoriku, kas saskan ar Kremļa naratīviem, īpaši par Ukrainu, NATO un “Rietumu ienaidniekiem”. Lai gan formāli Lukašenko saglabā tēlu kā "suverēnas valsts līderis", realitātē viņš kļūst par [[Kremlis|Kremļa]] gubernatoru, kurš uztur varu tikai ar Maskavas finansiālo, militāro un politisko atbalstu. Baltkrievijas de facto okupācija bez formālas [[aneksija]]s ir viens no hibrīdo kontroles mehānismu piemēriem, ko Krievija izmanto arī citur reģionā. === Ķīna un Āzija === Krievijas un [[Ķīna]]s sadarbība ievērojami paplašinājusies pēc [[Krimas aneksija]]s 2014. gadā, kad [[Rietumvalstis]] ieviesa plašas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Šo apstākļu dēļ [[Maskava]] centusies diversificēt savas ārējās attiecības, pastiprinot sadarbību ar Ķīnu īpaši [[enerģētika]]s, [[tirdzniecība]]s un drošības jomā. Tomēr šī partnerība arvien biežāk tiek raksturota kā asimetriska, kurā Krievija ieņem jaunāko partneri ar pieaugošu atkarību no Ķīnas ekonomiskajiem un tehnoloģiskajiem resursiem. Ķīnas ietekme Centrālajā Āzijā un citos reģionos, ko Krievija tradicionāli uzskata par savu "ietekmes zonu", rada potenciālas spriedzes līnijas abu valstu starpā. Tajā pašā laikā Krievija aktīvi attīsta attiecības arī ar [[Indija|Indiju]], [[Vjetnama|Vjetnamu]], [[Irāna|Irānu]], [[Turcija|Turciju]] un citām [[Āzija]]s un [[Globālie Dienvidi|Globālo Dienvidu]] valstīm, cenšoties līdzsvarot Rietumu politisko un ekonomisko spiedienu. Šī stratēģija bieži tiek interpretēta kā daļa no multipolāras pasaules kārtības veidošanas, taču kritiķi norāda, ka Krievijas ārpolitika aizvien vairāk balstās uz autoritāru režīmu atbalstu, militāro sadarbību un ekonomisko darījumu motivētu pragmatismu, nevis uz kopīgām vērtībām vai ilgtspējīgu attīstību. === Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis === Krievija paplašina savu ietekmi [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], atbalstot [[Autoritārs režīms|autoritāros režīmus]] un piedāvājot militāru un diplomātisku palīdzību. [[Āfrika|Āfrikā]] tā sadarbojas ar vairākām valstīm resursu ieguvē un drošības jomā, bieži izmantojot privātas militāras kompānijas. == Starptautiskās organizācijas == Krievija ir [[ANO Drošības padome]]s pastāvīgā locekle ar [[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesībām]]. Tā aktīvi darbojas [[Eirāzijas Ekonomiskā savienība|Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā]] (EES), [[Kolektīvās drošības līguma organizācija|Kolektīvās drošības līguma organizācijā]] (KDLO), [[Šanhajas sadarbības organizācija|Šanhajas sadarbības organizācijā]] (ŠSO) un [[BRICS]] formātā. == Kritika un pretrunas == Krievijas ārpolitika bieži tiek kritizēta par [[Imperiālisms|imperiālisma]] centieniem, agresīvu rīcību starptautiskajās attiecībās, [[Starptautiskās tiesības|starptautisko tiesību]] pārkāpumiem un [[dezinformācija]]s kampaņām. Kritiķi norāda uz atkārtotiem Krievijas mēģinājumiem ietekmēt citu valstu politiskos procesus, tostarp iejaukšanos vēlēšanās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Francija|Francijā]], [[Vācija|Vācijā]] un citur, kā arī uz informatīvo karu un kiberuzbrukumiem kā ārpolitikas instrumentiem. Tāpat Krievija tiek apsūdzēta par tā saukto “salami taktiku” — pakāpenisku ietekmes paplašināšanu, izmantojot diplomātisko, ekonomisko un militāro spiedienu, piemēram, [[Krimas aneksija|Krimas aneksijā]] vai atbalstot separātistus [[Donbass|Donbasā]] un citos [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstu]] konfliktos. Rietumvalstis un starptautiskās organizācijas arī nosoda Krievijas militāro klātbūtni un ietekmi [[Sīrija|Sīrijā]], [[Lībija|Lībijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]], kas bieži tiek saistīta ar [[Vāgnera grupa]]s darbību. Maskava savukārt apsūdz Rietumus par dubultstandartiem, hegemoniju, militāro paplašināšanos un iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. Krievijas amatpersonas bieži uzsver, ka valsts ārpolitika ir aizsardzības reakcija uz [[ASV]] un [[NATO]] draudiem un ka Krievija tikai aizstāv savas nacionālās intereses un [[Suverenitāte|suverenitāti]]. == Putinisms un rašisms == {{Pamatraksts|Putinisms|Rašisms}} Krievijas ārpolitika pēdējās desmitgadēs attīstījusies ne tikai kā reakcija uz ģeopolitiskiem apstākļiem, bet kļuvusi par instrumentu autoritāras ideoloģijas ekspansijai, ko apzīmē ar jēdzienu [[putinisms]]. Šī ideoloģija balstās uz [[Valsts kontrole|valsts kontroli]], reakcionārām “tradicionālajām vērtībām”, agresīvu [[krievu nacionālisms|krievu nacionālismu]] un sistemātisku [[Krievijas propaganda|propagandu]], kurā Rietumi attēloti kā pagrimuši, amorāli un Krievijai naidīgi. Putinisms nav tikai iekšpolitisks režīma mehānisms — tas tieši ietekmē arī Krievijas starptautisko rīcību. Krievija sistemātiski pārkāpj starptautiskās tiesības, iebrūk suverēnās valstīs un izmanto hibrīdkara taktikas, tai skaitā [[Dezinformācija|dezinformāciju]], [[Kibertelpa|kiberuzbrukumus]] un ekonomisko šantāžu. Konkrēti piemēri: * [[Krimas okupācija]] (2014) — klaja starptautisko tiesību pārkāpšana, kurai sekoja Krievijas militārās klātbūtnes palielināšana [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] un represijas pret [[Krimas tatāri]]em un [[ukraiņi]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.ovd.info/crimea|title=11 лет оккупации: Как устанавливался репрессивный режим в Крыму|website=ОВД-Инфо|access-date=2025-08-06|language=ru}}</ref> * [[Attēls:Flag map of Russia (including occupied Ukrainian territories).svg|thumb|Deklarētā Krievijas karte pēc Ukrainas dienvidu un austrumu teritoriju aneksijas]][[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)]] — sākts ar viltus lozungiem par “denacifikāciju” un “krievu iedzīvotāju aizsardzību”, taču praksē īstenots ar masveida kara noziegumiem: [[Bučas slaktiņš|civiliedzīvotāju iznīcināšanu Bučā]], [[Mariupole]]s iznīcināšanu un bērnu deportācijām uz Krieviju. Krievijas attieksme pret ukraiņiem pēc 2022. gada ir ieguvusi ne vien agresīvas okupācijas, bet arī [[Genocīds|genocīda]] raksturu. Daudzi starptautiskie novērotāji, juristi un pētnieki norāda, ka Krievijas rīcībā redzamas vairākas no [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] definētajām [[Genocīds|genocīda pazīmēm]]. Krievijas politiskā un militārā vadība ir ne vien īstenojusi militāru agresiju, bet arī sistemātiski noliegusi [[Ukraiņi|ukraiņu nācijas]] pastāvēšanu, kas ir viens no galvenajiem ideoloģiskajiem genocīda indikatoriem. Piemēram, Krievijas valsts medijos regulāri tiek apgalvots, ka “ukraiņu kā nācijas nav”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stopfake.org/ru/fejk-ukraina-eto-istoricheski-iskusstvennoe-gosudarstvo/|title=Фейк: Украина – это «исторически искусственное государство»|website=StopFake|access-date=2025-08-06|date=2022-10-30|language=ru-RU}}</ref> Vladimirs Putins savos paziņojumos runā par “vienotu krievu un ukraiņu tautu”, tādējādi noliedzot Ukrainas tiesības uz neatkarību un kultūras identitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kremlin.ru/events/president/news/66181|title=Об историческом единстве русских и украинцев}}</ref> * [[Sīrijas pilsoņu karš]] — Kremļa atbalsts [[Bašars al-Asads|Asada režīmam]], tostarp civilo teritoriju [[bombardēšana]], piemēram, [[Alepo]] iznīcināšana, kas uzskatāma par kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsukraine.rbc.ua/analytics/russia-s-tactics-in-aleppo-s-tragedy-how-1713363624.html|title=Russia's tactics in Aleppo's tragedy: How Kharkiv can avoid fate of Syrian city|website=RBC-Ukraine|access-date=2025-08-06|language=en}}</ref> Daudzi pētnieki un politologi šodien izmanto terminu [[rašisms]] (no “Krievija” + “[[fašisms]]”) kā precīzāku apzīmējumu mūsdienu Krievijas agresīvajai ideoloģijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitukraine.today/blog/919/rashism-fascism-what-is-the-essence-of-the-new-ideology-of-the-russian-occupiers|title=Rashism = fascism? What is the essence of the new ideology of the Russian occupiers|website=visitukraine.today|access-date=2025-08-06|language=en}}</ref> Tas ietver ne tikai militarismu un [[Autoritārisms|autoritārismu]], bet arī etniskā pārākuma idejas, ko Maskava izmanto, lai pamatotu militāru ekspansiju un citu tautu [[Suverenitāte|suverenitātes noliegšanu]]. Rašisma elementi ir: * Kulta attiecības pret “vēsturiskajām teritorijām” — Donbasa, Krimas, pat Baltijas valstu vai [[Ziemeļkazahstāna]]s “piederību” Krievijai. * Naida kurināšana pret Ukrainu — oficiāla retorika, kurā ukraiņi tiek attēloti kā "nacisti", un ukraiņu nācija tiek noliegta vispār. * [[Krievu pasaule]] (''Russkij mir'') — imperiālistiska ideja, kuras vārdā Krievija uzskata sevi par “aizbildni” visiem [[Krievvalodīgie|krievvalodīgajiem]], ignorējot viņu pilsonību un piederību citām valstīm. Šī ideoloģija ietekmē ne tikai attiecības ar Rietumvalstīm, bet arī aktīvi grauj stabilitāti bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] republikās — [[Gruzija|Gruzijā]], [[Moldova|Moldovā]], [[Baltijas valstis|Baltijā]] — kur Krievija uztur separātiskus konfliktus, atbalsta radikālas grupas un īsteno informatīvo karu. Putinisma un rašisma apvienojums nav vienkārši “alternatīva skatījuma” politika — tas ir sistēmisks mēģinājums sagraut starptautisko kārtību, aizvietojot to ar spēka, bailēm un propagandas vadītu haosu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas politika]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] ed71ks7ikrtv8bjjdlttbpresbru905 4522034 4522003 2026-09-14T04:57:02Z Meistars Joda 781 4522034 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Russian Federation (orthographic projection).svg|thumb|Krievija kartē]] '''Krievijas Federācijas ārpolitika''' ir [[Krievijas Federācija]]s veidota un īstenota [[politika]] attiecībās ar ārvalstīm un [[Starptautiskā organizācija|starptautiskajām organizācijām]]. Tā balstās uz [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]], [[Krievijas prezidents|prezidenta]] izdotajiem dekrētiem, valdības norādījumiem un [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|KF Ārlietu ministrijas]] darbību. Kopš [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] [[1991. gads|1991. gadā]] Krievijas ārpolitika piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, pārejot no padomju ideoloģiskās ekspansijas uz pragmatiskāku, bet bieži arī konfrontējošu pieeju attiecībās ar [[Rietumu valstis|Rietumu valstīm]]. == Mērķi un principi == Saskaņā ar Krievijas oficiālajiem ārpolitikas dokumentiem un stratēģijām, tās deklarētie mērķi ir: * [[Suverenitāte|valsts suverenitātes]] un teritoriālās vienotības aizsardzība; * Krievijas "nacionālo interešu" īstenošana globālā mērogā; * daudzpolāras pasaules kārtības veidošana kā alternatīva Rietumu dominētajai starptautiskajai sistēmai; * ekonomiskās, militārās un drošības sadarbības paplašināšana ar "neatkarīgām" valstīm, kas nepieņem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[NATO]] ietekmi. Tomēr praksē šie mērķi bieži tiek izmantoti kā ideoloģisks aizsegs ekspansīvai un agresīvai politikai. Krievija pozicionē sevi kā antirietumniecisku civilizācijas polu, kas aizstāv "tradicionālās vērtības", nostājas pret "Rietumu morālo dekadenci", un aktīvi mēģina atjaunot ietekmi bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijās, izmantojot politisko spiedienu, militāru iejaukšanos un hibrīdmetodes. Kaut arī Krievija oficiāli runā par "miera saglabāšanu" un "daudzpusēju sadarbību", tās reālā ārpolitika arvien vairāk balstās uz: * militāra spēka demonstrēšanu, * [[Propaganda|informatīvo manipulāciju]], * autoritatīvu ideoloģiju eksportu, * starptautisko institūciju delegitimizāciju. == Vēsturiskā attīstība == === 1990. gadi === Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Krievijas ārpolitiku [[1990. gadi|1990. gados]] raksturoja mēģinājumi tuvoties [[Rietumi]]em, it īpaši [[Eiropas Savienība]]i un [[NATO]]. 1991. gadā [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] [[Boriss Jeļcins]] vēstulē NATO pieminēja, ka Krievija vēlētos apsvērt dalību aliansē. 1997. gadā tika izveidots NATO—Krievijas dibināšanas akts, kurā abas puses apņēmās sadarboties drošības jautājumos. Tomēr šī "atvērtība" bija nosacīta — Krievija vēlējās īpašu statusu, kas atšķirtos no parasto dalībvalstu lomas, un tajā pašā laikā iebilda pret [[Austrumeiropa]]s valstu uzņemšanu NATO. [[Attēls:Vladimir Putin taking the Presidential Oath, 7 May 2000.jpg|thumb|[[Vladimirs Putins]] nodod prezidenta zvērestu, 2000. gada 7. maijs (pa labi — [[Boriss Jeļcins]])]] Ir dokumentēti gadījumi, piemēram, intervija ar BBC 2000. gadā, kur nākamais Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] izteicās, ka Krievija varētu integrēties un pievienoties NATO, "ja tās intereses tiktu ievērotas".<ref>{{Atsauce|title=Путин о вхождении России в НАТО|url=https://www.youtube.com/watch?v=2YRGi5Ix5x4|date=2021-06-23|accessdate=2025-08-06|last=Українська культура}}</ref> Taču šie izteikumi biežāk bija diplomātiska vai taktiska retorika, nevis konkrēts politisks mērķis. Tajā pašā laikā Krievija jau sāka izteikt neapmierinātību ar [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstu]] uzņemšanu NATO un ASV ietekmes pieaugumu tajās. Līdz 1990. gadu beigām Krievija sāka atgriezties pie aktīvākas savas ietekmes aizstāvēšanas [[Pēcpadomju telpa|pēcpadomju telpā]]. === 2000.—2010. gadi === [[Attēls:Woman Crying over 2008 Russo-Georgian War Victim Tomb.jpg|thumb|2008. gada kara sekas Gruzijā]] Prezidenta Vladimira Putina laikā Krievijas ārpolitika kļuva asāka. [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|2008. gada Krievijas—Gruzijas karš]] un [[Krimas aneksija|2014. gada Krimas aneksija]] iezīmēja strauju attiecību pasliktināšanos ar Rietumiem. Vienlaikus Krievija stiprināja saites ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Indija|Indiju]], [[Irāna|Irānu]] un citām valstīm, kas tika uzskatītas par līdzsvaru [[ASV]] un [[NATO]] ietekmei. === Pēc 2014. gada === Pēc [[Krimas aneksija|Ukrainas Krimas pussalas aneksijas]] un militārā konflikta [[Donbass|Donbasā]] Krievija kļuva par starptautisku sankciju mērķi. Valsts ārpolitika kļuva vēl konfrontējošāka, akcentējot "nacionālo interešu aizsardzību" un "rietumu iejaukšanās novēršanu". Krievija aktīvi iesaistījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņkarā]], atbalstot [[Bašars al Asads|Bašaru al Asadu]], kā arī nostiprināja militāro klātbūtni [[Arktika|Arktikā]] un [[Āfrika|Āfrikā]]. === Pēc 2022. gada === [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada februārī]] Krievija sāka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā]], ko starptautiskā sabiedrība plaši nosodīja kā agresiju. Šis solis izraisīja bezprecedenta starptautisko izolāciju, ekonomiskās sankcijas un politiskās attiecību saraušanu ar lielāko daļu Rietumu valstu. Vienlaikus Krievija turpināja attīstīt attiecības ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Irāna|Irānu]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[BRICS]], pozicionējot sevi kā daļu no alternatīvas pasaules kārtības. == Attiecības ar atsevišķiem reģioniem == === Baltija un Latvija === [[Latvija]] kopš neatkarības atjaunošanas [[1991. gads|1991. gadā]] ir uzturējusi sarežģītas un bieži saspringtas attiecības ar [[Krievija|Krieviju]]. Kaut arī 1990. gadu sākumā tika noslēgti vairāki divpusēji līgumi, tai skaitā par [[Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas]], abu valstu attiecības jau drīz vien sāka pasliktināties, īpaši saistībā ar vērtējumiem par [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] sekām un krievvalodīgo iedzīvotāju statusu Latvijā. Krievija regulāri kritizē Latviju par tās pilsonības politiku, valsts valodas nostiprināšanu un izglītības reformām, kas ierobežo [[Krievu valoda Latvijā|krievu valodas]] lietojumu sabiedriskajā sektorā. Latvijas amatpersonas šīs apsūdzības noraida kā politiski motivētas un uzskata tās par daļu no plašākas Krievijas dezinformācijas kampaņas un ietekmes mēģinājumiem Baltijas reģionā. Pēc [[Krimas aneksija]]s 2014. gadā un īpaši pēc [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā, Latvija kļuvusi par vienu no stingrākajām Krievijas kritiķēm [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. Latvija aktīvi iestājas par militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, stingrām sankcijām pret Krieviju un Krievijas starptautiskās izolācijas pastiprināšanu. Tāpat Latvija būtiski ierobežojusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju, izraidot vairākus diplomātus un slēdzot Krievijas konsulāros pārstāvniecības. Latvija arī pastiprinājusi iekšējo drošību, īpaši [[kiberdrošība]]s un informatīvās telpas aizsardzības jomā, ņemot vērā Krievijas iespējamos hibrīddraudus. Latvijas sabiedrībā dominē uzskats, ka Krievijas ārpolitika apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī plašākas Eiropas drošības intereses. Igaunija ir vairākkārt kļuvusi par Krievijas kiberuzbrukumu mērķi, īpaši pēc [[Bronzas nakts|Bronzas kareivja incidenta]] 2007. gadā, kad tika pārvietots padomju laika piemineklis Tallinā. Šis notikums izraisīja plašus nemierus un uzbrukumus Igaunijas digitālajai infrastruktūrai, kas tiek uzskatīti par vieniem no pirmajiem valsts mēroga kiberkonfliktiem pasaulē. [[Lietuva]] ir viena no konsekventākajām Krievijas ārpolitikas kritiķēm kopš neatkarības atgūšanas. Lietuvas valdība regulāri pauž bažas par Krievijas agresīvo rīcību [[Pēcpadomju telpa|pēcpadomju telpā]], cilvēktiesību pārkāpumiem un [[Dezinformācija|dezinformācijas kampaņām]]. Īpaša uzmanība tiek pievērsta [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] militarizācijai, kas tiek uztverta kā drauds Lietuvas un reģiona drošībai. === Rietumvalstis un NATO === [[Attēls:Russia NATO Locator Orthographic.svg|thumb|NATO un Krievija (ar okupēto Krimu)]] Krievijas attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] (ES) un [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija|NATO]] kopš 2000. gadiem ir pakāpeniski pasliktinājušās, kļūstot arvien saspringtākas. Šīs attiecības raksturo [[Ģeopolitika|ģeopolitisko]] interešu sadursme, atšķirīgas drošības paradigmas un pieaugoša savstarpējā neuzticēšanās. Krievija konsekventi iebilst pret NATO paplašināšanos uz austrumiem, to uztverot kā draudu savām [[Nacionālā drošība|nacionālās drošības]] interesēm. Īpaši saspringtas attiecības izveidojās pēc 2004. gada NATO paplašināšanās, kad organizācijai pievienojās arī [[Baltijas valstis]]. Tāpat [[Maskava]] kritiski vērtē ASV un ES atbalstu “krāsainajām revolūcijām” [[Ukraina|Ukrainā]] (2004), [[Gruzija|Gruzijā]] (2003) un citviet pēcpadomju telpā, to interpretējot kā iejaukšanos un mēģinājumu mazināt Krievijas ietekmi tās tuvējā ārvalstī. === Pēcpadomju telpa === Krievija uzskata bijušās [[PSRS]] valstis par savu "priviliģēto interešu zonu". Tā uztur ciešas politiskas, ekonomiskas un militāras saites ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Kazahstāna|Kazahstānu]], [[Armēnija|Armēniju]] un citām valstīm. Krievija atbalsta [[Separātisms|separātiskos]] spēkus dažādos reģionos, piemēram, [[Pārdņestra|Pārdņestru]] kontrolējošo [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras Moldāvu Republiku]], [[Dienvidosetija|Dienvidosetiju]], [[Abhāzija|Abhāziju]] un [[Donbass|Donbasu]] kontrolējošās [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]]. Krievijas un Baltkrievijas attiecības pēdējā desmitgadē ir ievērojami padziļinājušās, pārejot no ekonomiskas un politiskas sadarbības uz de facto pakļautības attiecībām. Pēc [[Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas 2020. gadā|2020. gada falsificētajām prezidenta vēlēšanām]] un [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|masveida protestiem]], [[Aleksandrs Lukašenko]] faktiski nonāca pilnīgā [[Vladimirs Putins|Putina]] atkarībā, apmaiņā pret režīma izdzīvošanu. Šī situācija ļāva Krievijai: * Paplašināt savu militāro klātbūtni Baltkrievijā — tai skaitā veidot kopīgus spēkus, aerodromus un pretraķešu aizsardzības sistēmas; * Iesaistīt Baltkrieviju Ukrainas kara loģistikas un uzbrukumu operācijās (no Baltkrievijas teritorijas tika veikts pirmais uzbrukuma vilnis [[Kijiva]]i 2022. gada februārī); * Nodrošināt Baltkrievijā Krievijas [[Kodolieroči|kodolieroču]] izvietošanu (sākot no 2023. gada) — tādējādi pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma pārvietojot kodolarsenālu ārpus Krievijas robežām; * Paplašināt [[Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts|Apvienotās valsts]] integrācijas projektus, kas de facto nozīmē Baltkrievijas suverenitātes atšķaidīšanu. Baltkrievijas režīms savukārt ir pilnībā pārņēmis Krievijas autoritārisma un represiju modeli, tostarp: * sistemātiskas represijas pret pilsonisko sabiedrību; * tūkstošiem politieslodzīto, tai skaitā žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji, opozīcijas līderi; * pilnīgu mediju un interneta telpas kontroli; * propagandas retoriku, kas saskan ar Kremļa naratīviem, īpaši par Ukrainu, NATO un “Rietumu ienaidniekiem”. Lai gan formāli Lukašenko saglabā tēlu kā "suverēnas valsts līderis", realitātē viņš kļūst par [[Kremlis|Kremļa]] gubernatoru, kurš uztur varu tikai ar Maskavas finansiālo, militāro un politisko atbalstu. Baltkrievijas de facto okupācija bez formālas [[aneksija]]s ir viens no hibrīdo kontroles mehānismu piemēriem, ko Krievija izmanto arī citur reģionā. === Ķīna un Āzija === Krievijas un [[Ķīna]]s sadarbība ievērojami paplašinājusies pēc [[Krimas aneksija]]s 2014. gadā, kad [[Rietumvalstis]] ieviesa plašas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Šo apstākļu dēļ [[Maskava]] centusies diversificēt savas ārējās attiecības, pastiprinot sadarbību ar Ķīnu īpaši [[enerģētika]]s, [[tirdzniecība]]s un drošības jomā. Tomēr šī partnerība arvien biežāk tiek raksturota kā asimetriska, kurā Krievija ieņem jaunāko partneri ar pieaugošu atkarību no Ķīnas ekonomiskajiem un tehnoloģiskajiem resursiem. Ķīnas ietekme Centrālajā Āzijā un citos reģionos, ko Krievija tradicionāli uzskata par savu "ietekmes zonu", rada potenciālas spriedzes līnijas abu valstu starpā. Tajā pašā laikā Krievija aktīvi attīsta attiecības arī ar [[Indija|Indiju]], [[Vjetnama|Vjetnamu]], [[Irāna|Irānu]], [[Turcija|Turciju]] un citām [[Āzija]]s un [[Globālie Dienvidi|Globālo Dienvidu]] valstīm, cenšoties līdzsvarot Rietumu politisko un ekonomisko spiedienu. Šī stratēģija bieži tiek interpretēta kā daļa no multipolāras pasaules kārtības veidošanas, taču kritiķi norāda, ka Krievijas ārpolitika aizvien vairāk balstās uz autoritāru režīmu atbalstu, militāro sadarbību un ekonomisko darījumu motivētu pragmatismu, nevis uz kopīgām vērtībām vai ilgtspējīgu attīstību. === Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis === Krievija paplašina savu ietekmi [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], atbalstot [[Autoritārs režīms|autoritāros režīmus]] un piedāvājot militāru un diplomātisku palīdzību. [[Āfrika|Āfrikā]] tā sadarbojas ar vairākām valstīm resursu ieguvē un drošības jomā, bieži izmantojot privātas militāras kompānijas. == Starptautiskās organizācijas == Krievija ir [[ANO Drošības padome]]s pastāvīgā locekle ar [[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesībām]]. Tā aktīvi darbojas [[Eirāzijas Ekonomiskā savienība|Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā]] (EES), [[Kolektīvās drošības līguma organizācija|Kolektīvās drošības līguma organizācijā]] (KDLO), [[Šanhajas sadarbības organizācija|Šanhajas sadarbības organizācijā]] (ŠSO) un [[BRICS]] formātā. == Kritika un pretrunas == Krievijas ārpolitika bieži tiek kritizēta par [[Imperiālisms|imperiālisma]] centieniem, agresīvu rīcību starptautiskajās attiecībās, [[Starptautiskās tiesības|starptautisko tiesību]] pārkāpumiem un [[dezinformācija]]s kampaņām. Kritiķi norāda uz atkārtotiem Krievijas mēģinājumiem ietekmēt citu valstu politiskos procesus, tostarp iejaukšanos vēlēšanās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Francija|Francijā]], [[Vācija|Vācijā]] un citur, kā arī uz informatīvo karu un kiberuzbrukumiem kā ārpolitikas instrumentiem. Tāpat Krievija tiek apsūdzēta par tā saukto “salami taktiku” — pakāpenisku ietekmes paplašināšanu, izmantojot diplomātisko, ekonomisko un militāro spiedienu, piemēram, [[Krimas aneksija|Krimas aneksijā]] vai atbalstot separātistus [[Donbass|Donbasā]] un citos [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstu]] konfliktos. Rietumvalstis un starptautiskās organizācijas arī nosoda Krievijas militāro klātbūtni un ietekmi [[Sīrija|Sīrijā]], [[Lībija|Lībijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]], kas bieži tiek saistīta ar [[Vāgnera grupa]]s darbību. Maskava savukārt apsūdz Rietumus par dubultstandartiem, hegemoniju, militāro paplašināšanos un iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. Krievijas amatpersonas bieži uzsver, ka valsts ārpolitika ir aizsardzības reakcija uz [[ASV]] un [[NATO]] draudiem un ka Krievija tikai aizstāv savas nacionālās intereses un [[Suverenitāte|suverenitāti]]. == Putinisms un rašisms == {{Pamatraksts|Putinisms|Rašisms}} Krievijas ārpolitika pēdējās desmitgadēs attīstījusies ne tikai kā reakcija uz ģeopolitiskiem apstākļiem, bet kļuvusi par instrumentu autoritāras ideoloģijas ekspansijai, ko apzīmē ar jēdzienu [[putinisms]]. Šī ideoloģija balstās uz [[Valsts kontrole|valsts kontroli]], reakcionārām “tradicionālajām vērtībām”, agresīvu [[krievu nacionālisms|krievu nacionālismu]] un sistemātisku [[Krievijas propaganda|propagandu]], kurā Rietumi attēloti kā pagrimuši, amorāli un Krievijai naidīgi. Putinisms nav tikai iekšpolitisks režīma mehānisms — tas tieši ietekmē arī Krievijas starptautisko rīcību. Krievija sistemātiski pārkāpj starptautiskās tiesības, iebrūk suverēnās valstīs un izmanto hibrīdkara taktikas, tai skaitā [[Dezinformācija|dezinformāciju]], [[Kibertelpa|kiberuzbrukumus]] un ekonomisko šantāžu. Konkrēti piemēri: * [[Krimas okupācija]] (2014) — klaja starptautisko tiesību pārkāpšana, kurai sekoja Krievijas militārās klātbūtnes palielināšana [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] un represijas pret [[Krimas tatāri]]em un [[ukraiņi]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.ovd.info/crimea|title=11 лет оккупации: Как устанавливался репрессивный режим в Крыму|website=ОВД-Инфо|access-date=2025-08-06|language=ru}}</ref> * [[Attēls:Flag map of Russia (including occupied Ukrainian territories).svg|thumb|Deklarētā Krievijas karte pēc Ukrainas dienvidu un austrumu teritoriju aneksijas]][[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)]] — sākts ar viltus lozungiem par “denacifikāciju” un “krievu iedzīvotāju aizsardzību”, taču praksē īstenots ar masveida kara noziegumiem: [[Bučas slaktiņš|civiliedzīvotāju iznīcināšanu Bučā]], [[Mariupole]]s iznīcināšanu un bērnu deportācijām uz Krieviju. Krievijas attieksme pret ukraiņiem pēc 2022. gada ir ieguvusi ne vien agresīvas okupācijas, bet arī [[Genocīds|genocīda]] raksturu. Daudzi starptautiskie novērotāji, juristi un pētnieki norāda, ka Krievijas rīcībā redzamas vairākas no [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] definētajām [[Genocīds|genocīda pazīmēm]]. Krievijas politiskā un militārā vadība ir ne vien īstenojusi militāru agresiju, bet arī sistemātiski noliegusi [[Ukraiņi|ukraiņu nācijas]] pastāvēšanu, kas ir viens no galvenajiem ideoloģiskajiem genocīda indikatoriem. Piemēram, Krievijas valsts medijos regulāri tiek apgalvots, ka “ukraiņu kā nācijas nav”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stopfake.org/ru/fejk-ukraina-eto-istoricheski-iskusstvennoe-gosudarstvo/|title=Фейк: Украина – это «исторически искусственное государство»|website=StopFake|access-date=2025-08-06|date=2022-10-30|language=ru-RU}}</ref> Vladimirs Putins savos paziņojumos runā par “vienotu krievu un ukraiņu tautu”, tādējādi noliedzot Ukrainas tiesības uz neatkarību un kultūras identitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kremlin.ru/events/president/news/66181|title=Об историческом единстве русских и украинцев}}</ref> * [[Sīrijas pilsoņu karš]] — Kremļa atbalsts [[Bašars al-Asads|Asada režīmam]], tostarp civilo teritoriju [[bombardēšana]], piemēram, [[Alepo]] iznīcināšana, kas uzskatāma par kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsukraine.rbc.ua/analytics/russia-s-tactics-in-aleppo-s-tragedy-how-1713363624.html|title=Russia's tactics in Aleppo's tragedy: How Kharkiv can avoid fate of Syrian city|website=RBC-Ukraine|access-date=2025-08-06|language=en}}</ref> Daudzi pētnieki un politologi šodien izmanto terminu [[rašisms]] (no “Krievija” + “[[fašisms]]”) kā precīzāku apzīmējumu mūsdienu Krievijas agresīvajai ideoloģijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitukraine.today/blog/919/rashism-fascism-what-is-the-essence-of-the-new-ideology-of-the-russian-occupiers|title=Rashism = fascism? What is the essence of the new ideology of the Russian occupiers|website=visitukraine.today|access-date=2025-08-06|language=en}}</ref> Tas ietver ne tikai militarismu un [[Autoritārisms|autoritārismu]], bet arī etniskā pārākuma idejas, ko Maskava izmanto, lai pamatotu militāru ekspansiju un citu tautu [[Suverenitāte|suverenitātes noliegšanu]]. Rašisma elementi ir: * Kulta attiecības pret “vēsturiskajām teritorijām” — Donbasa, Krimas, pat Baltijas valstu vai [[Ziemeļkazahstāna]]s “piederību” Krievijai. * Naida kurināšana pret Ukrainu — oficiāla retorika, kurā ukraiņi tiek attēloti kā "nacisti", un ukraiņu nācija tiek noliegta vispār. * [[Krievu pasaule]] (''Russkij mir'') — imperiālistiska ideja, kuras vārdā Krievija uzskata sevi par “aizbildni” visiem [[Krievvalodīgie|krievvalodīgajiem]], ignorējot viņu pilsonību un piederību citām valstīm. Šī ideoloģija ietekmē ne tikai attiecības ar Rietumvalstīm, bet arī aktīvi grauj stabilitāti bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] republikās — [[Gruzija|Gruzijā]], [[Moldova|Moldovā]], [[Baltijas valstis|Baltijā]] — kur Krievija uztur separātiskus konfliktus, atbalsta radikālas grupas un īsteno informatīvo karu. Putinisma un rašisma apvienojums nav vienkārši “alternatīva skatījuma” politika — tas ir sistēmisks mēģinājums sagraut starptautisko kārtību, aizvietojot to ar spēka, bailēm un propagandas vadītu haosu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas politika]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] 2oi28xo79pqbac52jge3rdyamlj2u19 0 607025 4522004 4319126 2026-09-14T03:19:13Z Biafra 13794 /* Vadība */ 4522004 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste | image = Rūpniecības iela 23 (4).jpg | image_caption = Galvenā mītne, Rūpniecības iela 23, Rīga | formed = {{Start date|2005|01|01|df=yes}} | headquarters = [[Rūpniecības iela (Rīga)|Rūpniecības iela]] 23, [[Rīga]], LV 1045 | employees = 312 | chief1_name = Andris Ķēņinš | chief1_position = Ģenerāldirektors | parent_agency = [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija]] | website = https://www.vvd.gov.lv/lv | agency_type = Dienests }} '''Valsts vides dienests''' (VVD) ir [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrijas]] pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas izveidota 2005. gada 1. janvārī. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt normatīvo aktu ievērošanu [[Vides aizsardzība|vides aizsardzības]], radiācijas drošības, kodoldrošības un dabas resursu izmantošanas jomās, kā arī veicināt [[ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi|dabas resursu un enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vvd.gov.lv/lv/par-mums|title=Par mums {{!}} Valsts vides dienests|website=www.vvd.gov.lv|access-date=2025-08-08|language=lv}}</ref> == Vēsture == Valsts vides dienests tika izveidots 2005. gada 1. janvārī saskaņā ar Valsts vides dienesta nolikumu, kas pieņemts 2004. gada 23. novembrī. Iestādes izveide bija vērsta uz centralizētu vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas kontroli, apvienojot dažādu ar vidi saistītu funkciju īstenošanu vienā iestādē.<ref name=":0" /> == Funkcijas un uzdevumi == Valsts vides dienesta galvenās funkcijas ietver<ref name=":0" />: * Vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli Latvijas teritorijā, kontinentālajā šelfā un [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā; * Zvejas kontroli, kas tiek veikta ar Latvijas zvejas kuģiem Eiropas Savienības dalībvalstu, valstu, kas nav ES dalībvalstis, un starptautiskajos ūdeņos; * Radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. VVD veic šādus uzdevumus: * Kontrolē normatīvo aktu prasību ievērošanu saistībā ar dabas resursu ieguvi un izmantošanu, dabas aizsardzību, piesārņojošo vielu emisiju vidē, bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, darbībām ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, kā arī radiācijas drošību un kodoldrošību; * Izdod un saskaņo atļaujas, licences, tehniskos noteikumus un citus administratīvos aktus dabas resursu izmantošanai un piesārņojošo darbību veikšanai; * Informē sabiedrību par dienesta darbību un nodrošina piekļuvi dienesta rīcībā esošajai vides informācijai; * Piedalās ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā; * Organizē gaisa, virszemes un pazemes ūdeņu monitoringu Eiropas Savienības fondu finansēto projektu ietvaros; * Organizē vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju. == Vadība == Valsts vides dienesta darbību vada ģenerāldirektors, kura amatā pašlaik ir [[Andris Ķēniņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2024-par-valsts-vides-dienesta-vaditaju-kluvis-varam-darbinieks-kenins.a548836/|title=Par Valsts vides dienesta vadītāju kļuvis VARAM darbinieks Ķēniņš|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-08|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" !Vārds !Periods |- |Vilis Avotiņš |2005. gads — 2012. gads<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atlaistais-vvd-noliedz-ministra-izteiktos-parmetumus-par-neprofesionalu-darbu..a28383/|title=Atlaistais VVD noliedz ministra izteiktos pārmetumus par neprofesionālu darbu.|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par atļauju V.Avotiņam savienot amatus - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2025-08-08|language=lv}}</ref> |- |Inga Koļegova |2012. gads — 2019. gads<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/42564730/raidijums-valsts-vides-dienesta-direktora-amatam-virzis-ingu-kolegovu|title=Raidījums: Valsts vides dienesta direktora amatam virzīs Ingu Koļegovu|website=www.delfi.lv|access-date=2025-08-08|language=lv}}</ref> |- |Elita Baklāne-Ansberga |{{dat|2019|05|20|N|bez}}—{{dat|2023|8|11|N|bez}} |- |[[Andris Ķēniņš]] |{{dat|2024|3|7|N|bez}}—pašlaik |} == Struktūra == Dienesta struktūrā ietilpst vairāki departamenti un reģionālās pārvaldes:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vvd.gov.lv/lv/struktura|title=Struktūra {{!}} Valsts vides dienests|website=www.vvd.gov.lv|access-date=2025-08-08|language=lv}}</ref> * '''Ģenerāldirektors:''' ** Ģenerāldirektora vietnieks; ** Zvejas kontroles departamenta direktors; ** Atkritumu aprites departaments; ** Attīstības un uzraudzības departaments; ** Atļauju pārvalde; ** [[Radiācija|Radiācijas]] drošības centrs; ** Juridiskais departaments; ** Operatīvais koordinācijas centrs; * '''Reģionālās vides pārvaldes''': ** Latgales reģionālā vides pārvalde; ** Dienvidrietumu reģionālā vides pārvalde; ** Lielrīgas reģionālā vides pārvalde; ** Vidzemes reģionālā vides pārvalde. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] 8sddqw19y81d4sk2oklsa8un0ktcb4k 0 607042 4522005 4319233 2026-09-14T03:22:35Z Biafra 13794 pap. 4522005 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Zeiderzē | attēls = Seven_United_Netherlands_Janssonius_1658.jpg | paraksts = Zeiderzē 1658. gada kartē | karte = | vietaskarte = Nīderlande#Eiropa | alt_karte = | label = <!-- "līcis" atšķirīga vērtība --> | paraksta_izvietojums = right | mark = <!-- cits marķieris --> | kartes_paraksts = Zeiderzē (tagad | relief = yes | vieta = {{vieta|Nīderlande}} | vieta2 = | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Ziemeļjūra]] | plat_d=52 | plat_m=42 | plat_s=0 | plat_NS=N | gar_d=05 | gar_m=24 | gar_s=0 | gar_EW=E | platība = 5000 | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 100 | platums = 50 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = | salas = | pilsētas = }} '''Zeiderzē''' ({{val|nl|Zuiderzee}}), tulkojumā Dienvidu jūra, bija apmēram 5000 km² liels, sekls jūras līcis [[Nīderlande]]s ziemeļrietumos. 20. gadsimtā [[Zeiderzē projekts|Zeiderzē projekta]] ietvaros tas ar dambja palīdzību tika atdalīts no [[Ziemeļjūra]]s, bet vēlāk sadalīts divās daļās. Antīkajos laikos šeit atradās [[Flovons|Flevona]] ezers, tomēr cilvēka darbības un dabas apstākļu rezultātā ezers savienojās ar jūru un paplašināja teritoriju, tai skaitā katastrofisku plūdu rezultātā 1170. un 1287. gadā. Sevišķi postoši bija [[Svētās Elizabetes plūdi]] 1421. gada novembrī, kad applūda 72 ciemi un gāja bojā apmēram 10 000 cilvēku. Vienlaicīgi Zeiderzē līča izveidošanās radīja priekšnoteikumus [[Amsterdama]]s kā jūras ostas attīstībai. 20. gadsimtā tika izveidoti dambji, kas atdalīja līci no jūras un sadalīja to, kā arī vairāki lieli [[polderis|polderi]]. Mūsdienās līča vietā atrodas saldūdens ezeri — [[Eiselmērs]], [[Markermērs]], kā arī [[Flebolande]]s province. Zeiderzē ziemeļu daļa, kas netika atdalīta ar dambi, kļuva par daļu no [[Vatu jūra]]s. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nīderlandes līči]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] 30z03ztdo121rfjaftkp784omzjzsft 0 607067 4522006 4319605 2026-09-14T03:25:45Z Biafra 13794 4522006 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|thumb|Glezna <nowiki>''Zaporižieši''</nowiki>]] '''"Zaporižieši"''' ({{val|uk|Запорожці}}) jeb '''"Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam"''' ir gleznotāja [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna. Milzīgais panelis (2,03 × 3,58 m) tika uzsākts 1880. gadā un pabeigts 1891. gadā. Glezna ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē. Tā simbolizē brīvību, pretošanos ārējai varai un kolektīvo garu. Mūsdienās tā tiek interpretēta arī kā [[Ukraina]]s nacionālās identitātes un neatkarības alegorija. == Vēsture un sižets == Gleznas pamatā ir tautas nostāsts, kas vēsta par 1676. gadu, kad sultāns [[Mehmeds IV]] nosūtīja [[kazaki]]em vēstuli ar ultimātisku prasību pakļauties. Leģendā sultāna vēstule tiek aprakstīta kā augstprātīga un draudīga, bet kazaku atbilde — kā rupja, izsmejoša un apzināti aizvainojoša. Repins, strādājot pie darba, vairākkārt apmeklēja Ukrainu, iepazina vietējo vidi, apģērbu, vēsturiskos avotus un kazaku tradīcijas. Mākslinieks veidoja simtiem skiču un portretu, lai attēlotu varoņus ar reālistiskām un individuālām sejām. == Radīšanas process == Darbs tika aizsākts 1880. gadā un pabeigts 1891. gadā. Repins to radīja, balstoties uz vēsturiskām liecībām un mutvārdu folkloru. Modeļiem viņš izvēlējās pazīstamus laikabiedrus — rakstniekus, māksliniekus un draugus, tā piešķirot tēliem atpazīstamas vaibstus. Oriģinālais darbs atrodas [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], [[Krievija|Krievijā]]. Pastāv arī otrs, mazāks autora variants (1889—1896), kas glabājas [[Harkiva]]s mākslas muzejā [[Ukraina|Ukrainā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{māksla-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gleznas]] 5jau0y78b2arakv5qmwke2j3epmtclj 0 607125 4522007 4326017 2026-09-14T03:30:54Z Biafra 13794 4522007 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada augusts}} {{Parka infokaste | name = Kēkenhofa | alt_name = | photo = Keukenhof_340.JPG | photo_width = | photo_caption = | photo_alt = | logo = | logo_width = | logo_caption = | logo_alt = | map = Nīderlande#Eiropa | reljefs = yes | map_width = | map_caption = | map_alt = | latd = 52 | latm = 16 | lats = 17 | latNS = N | longd = 4 | longm = 32 | longs = 47 | longEW = E | type = | location = * {{NED}} | nearest_city = | area = 32 ha | elevation = | created = 1949 | designer = | etymology = | operator = | visitation_num = | visitation_year = | visitation_ref = | status = | awards = | open = | camp_sites = | hiking_trails = | other_info = | website = | child = }} <mapframe text="Kēkenhofa" width=260 height=260 zoom=14 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q18769666" } </mapframe> '''Kēkenhofa''' ({{val|nl|Keukenhof}}) ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em. 1949. gadā izveidotais parks atrodas [[Lise]]s pašvaldībā, [[Nīderlande]]s rietumos, starp [[Hārlema|Hārlemu]] ziemeļos un [[Leidene|Leideni]] dienvidos. Katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu. Parks ir atvērts apmeklētājiem katru gadu apmēram astoņas nedēļas no marta vidus līdz maija vidum. == Attēlu galerija == <gallery> NL-keukenhof-01.jpg Château_de_Keukenhof.jpg|Parka muiža 20090501-03_Tulpenweekend_Nederland_(0169).jpg Keukenhof1.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Nīderlande-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Nīderlandē]] [[Kategorija:Parki]] fb34iddsxhjorx4z6us9g2zzoof7vvf 0 607137 4522009 4407861 2026-09-14T03:36:00Z Biafra 13794 4522009 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Jelgavas novada dome | legislature = | coa_pic = Jelgavas novads COA.svg | coa-pic = | session_room = | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Ingus Zālītis]] <small>([[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = * [[Ilze Vītola]] <small>([[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]])</small> * [[Oskars Cīrulis]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small> | election1 = | members = 19 | structure1 = 2025. gada Jelgavas novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#258B4C}} '''[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]''' (7) * {{Color box|#1F355E}} '''[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]''' (3) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (3) * {{Color box|#99CC33}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (2) * {{Color box|#00acb4}} '''[[Tauta. Zeme. Valstiskums.|TZV]]''' (2) * {{Color box|#00FF80}} '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (2) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Jelgavas novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Jelgavas novada domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Jelgava|Pasta iela 37|3s=Pasta iela (Jelgava)}} | website = {{URL|https://www.jelgavasnovads.lv/}} | coa_res = 100px }} '''Jelgavas novada dome''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tās sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]. [[2025. gada Jelgavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Zaļo un Zemnieku savienība]] ar 29,05% balsu, iegūstot 7 vietas novada domē. Kopš 2025. gada 26. jūnija domes priekšsēdētājs ir [[Ingus Zālītis]]. == Komitejas == * tautsaimniecības un attīstības komiteja, * labklājības un sociālo jautājumu komiteja, * izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja, * finanšu komiteja. == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2025. gada Jelgavas novada domes vēlēšanas}} Pēc [[2025. gada Jelgavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas novada domes vēlēšanām]] Jelgavas novada domē iekļuva deputāti no sešiem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/jelgavas-novads/|title=Jelgavas novada pašvaldību vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-08-10}}</ref> {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:#258B4C" | |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] | style="text-align: center" |'''7''' |- | style="background:#1F355E | | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#5A0505 | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#99CC33| | [[Jaunā Vienotība]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#00acb4| | [[Tauta. Zeme. Valstiskums.]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#00FF80| | [[Latvijas Zaļā partija]] | style="text-align: center" |2 |} == Skatīt arī == * [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.jelgavasnovads.lv/ Jelgavas novada pašvaldība] * [https://www.jelgavasnovads.lv/lv/deputati Deputātu saraksts] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas pašvaldības}} {{DEFAULTSORT:Jelgavas novada dome}} [[Kategorija:Jelgavas novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] n6l8jlc50gzynj0czfvrxs7i0ncgejf 0 608243 4521659 4497177 2026-09-13T14:05:45Z Bendžamins 76862 4521659 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|8|17}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 146 | caps3 = 36 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Liona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 5 | goals2 = 14 | goals3 = 6 | height = 177 | image = Rayan Cherki France v Norway 26 June 26-114.jpg | caption = Rajans Šerki 2026. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalyears2 = 2021 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Rajans Šerki | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2021 | years2 = 2019—2025 | years3 = 2025— | nationalcaps3 = 23 | nationalcaps4 = 8 | nationalcaps5 = 14 | nationalgoals3 = 13 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalteam5 = {{fb|FRA}} | nationalyears3 = 2021—2025 | nationalyears4 = 2024 | nationalyears5 = 2025— }} '''Matiss Rajans Šerki''' ({{Val|fr|Mathis Rayan Cherki}}, dzimis {{Dat|2003|8|17}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Šerki spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandu [[Lionas "Olympique"|Lionas "''Olympique''"]]. [[Francijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnījis sudraba medaļu. == Sasniegumi == '''Francija''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpisko spēļu]] sudraba medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] '''Manchester City''' * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2025—26 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Šerki, Rajans}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lionas Metropolē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Francijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 1bztcvtg5exwadptp8tpj4l9b86mbm7 4521660 4521659 2026-09-13T14:06:02Z Bendžamins 76862 4521660 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|8|17}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 146 | caps3 = 36 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Liona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | goals1 = 5 | goals2 = 14 | goals3 = 6 | height = 177 | image = Rayan Cherki France v Norway 26 June 26-114.jpg | caption = Rajans Šerki 2026. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalyears2 = 2021 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Rajans Šerki | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2021 | years2 = 2019—2025 | years3 = 2025— | nationalcaps3 = 23 | nationalcaps4 = 8 | nationalcaps5 = 14 | nationalgoals3 = 13 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalteam5 = {{fb|FRA}} | nationalyears3 = 2021—2025 | nationalyears4 = 2024 | nationalyears5 = 2025— }} '''Matiss Rajans Šerki''' ({{Val|fr|Mathis Rayan Cherki}}, dzimis {{Dat|2003|8|17}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Šerki spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandu [[Lionas "Olympique"|Lionas "''Olympique''"]]. [[Francijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnījis sudraba medaļu. Piedalījies arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Francija''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpisko spēļu]] sudraba medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] '''Manchester City''' * [[FA Kauss]]: 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2025—26 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Šerki, Rajans}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lionas Metropolē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Francijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 4qjqfq0b63x8btretidvf2mpo1wz0yt 0 610504 4521605 4340593 2026-09-13T12:48:38Z Bendžamins 76862 4521605 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|6|7}} | birth_place = | caps1 = 6 | caps2 = 23 | caps3 = 45 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | goals1 = 2 | goals2 = 1 | goals3 = 1 | height = 191 | image = 2019-07-17 SG Dynamo Dresden vs. Paris Saint-Germain by Sandro Halank–020.jpg | caption = Tangī Njanzu 2019. gadā | nationalcaps2 = 18 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalcaps1 = 11 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Tangī Njanzu | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2019—2020 | years2 = 2020—2022 | years3 = 2022—2026 | nationalcaps3 = 12 | nationalcaps4 = 10 | nationalcaps5 = 3 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2021—2022 | nationalyears5 = 2022—2024 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | years4 = 2026— | caps4 = 0 | goals4 = 0 }} '''Njanzu Tangī Ostins Kuasi''' ({{Val|fr|Nianzou Tanguy-Austin Kouassi}}, dzimis {{Dat|2002|6|7}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Njanzu spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[Lille OSC|Lille]]''. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandu [[Parīzes "Saint-Germain"]], Vācijas komandu [[Minhenes "Bayern"]] un Spānijas komandu ''[[Sevilla FC|Sevilla]]''. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]] * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2019—20 * [[Francijas Līgas kauss]]: 2019—20 '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]] * [[Vācijas Superkauss]]: 2021, 2022 '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022—23]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Njanzu, Tangī}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] ev7u3lwqm8bzsih5icjwietl6vb01nx 0 610727 4521667 4342138 2026-09-13T14:13:02Z Bendžamins 76862 4521667 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|3|4}} | birth_place = | caps1 = 29 | caps2 = 11 | caps3 = 25 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Armatjēra}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | goals1 = 6 | goals2 = 1 | goals3 = 3 | height = 184 | image = 20191002 Fußball, Männer, UEFA Champions League, RB Leipzig - Olympique Lyonnais by Stepro StP 0291.jpg | caption = Martēns Terjē 2019. gadā | nationalcaps2 = 13 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 7 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears2 = 2017—2019 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Martēns Terjē | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2015—2017 | years2 = 2016—2018 | years3 = 2017—2018 | years4 = 2018—2020 | caps4 = 55 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | goals4 = 10 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | years5 = 2020—2024 | caps5 = 111 | goals5 = 46 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] B | years6 = 2023 | caps6 = 1 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | years7 = 2024— | caps7 = 33 | goals7 = 6 }} '''Martēns Albērs Frederiks Terjē''' ({{Val|fr|Martin Albert Frédéric Terrier}}, dzimis {{Dat|1997|3|4}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Terjē spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[Leverkūzenes "Bayer"]]. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandas ''[[Lille OSC|Lille]]'', ''[[RC Strasbourg|Strasbourg]]'', ''[[Olympique Lyon|Lyon]]'' un ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]''. Vairāk nekā 200 [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] mačos guvis vairāk nekā 60 vārtus. == Sasniegumi == '''Bayer Leverkusen''' * [[Vācijas Superkauss]]: 2024 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Terjē, Martēns}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] ko14r6puz7q7o647njp66gkbpk7r5zt 0 611093 4521676 4344319 2026-09-13T14:34:51Z Bendžamins 76862 4521676 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|29}} | birth_place = | caps1 = 12 | caps2 = 18 | caps3 = 17 | clubnumber = 24 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Valenciennes FC|Valenciennes]] II | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Valenciennes FC|Valenciennes]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] B | countryofbirth = {{vieta|Francija|Arasa}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Stade Brestois 29|Brest]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 185 | image = France - England U19, 20150331 53.jpg | caption = Likā Tusārs 2015. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalcaps1 = 21 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Likā Tusārs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014—2015 | years2 = 2015 | years3 = 2015—2016 | nationalcaps3 = 24 | nationalcaps4 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalyears3 = 2016—2019 | nationalyears4 = 2021 | years4 = 2015—2020 | caps4 = 108 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Hertha BSC]] | years5 = 2020—2023 | caps5 = 89 | goals5 = 8 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | years6 = 2020 | caps6 = 6 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | years7 = 2023—2025 | caps7 = 38 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[Stade Brestois 29|Brest]] | years8 = 2025— | caps8 = 24 | goals8 = 1 }} '''Likā Simons Pjērs Tusārs''' ({{Val|fr|Lucas Simon Pierre Tousart}}, dzimis {{Dat|1997|4|29}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēle [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Tusārs spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[Stade Brestois 29|Brest]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[Valenciennes FC|Valenciennes]]'' un [[Lionas "Olympique"]], kā arī Vācijas komandās [[Berlīnes "Hertha"]] un ''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]''. Pārstāvējis Franciju [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tusārs, Likā}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Padekalē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Brestois 29 spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] tpj2reb9inbovjgy8bcujtoi4yfc24c 0 611095 4521637 4498236 2026-09-13T13:45:50Z Bendžamins 76862 4521637 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|1|23}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 102 | caps3 = 8 | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] II | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Nica}} | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Neom SC|Neom]] | goals1 = 0 | goals2 = 3 | goals3 = 0 | height = 183 | image = Sarr rcl asse 2425.png | caption = Malangs Sars 2025. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|07|24|sk|bez}} | name = | playername = Malangs Sars | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2016—2017 | years2 = 2016—2020 | years3 = 2020—2024 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 10 | nationalcaps5 = 2 | nationalcaps6 = 8 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2016—2017 | nationalyears4 = 2017—2018 | nationalyears5 = 2018 | nationalyears6 = 2017—2019 | years4 = 2020—2021 | caps4 = 8 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] B | years5 = 2020—2021 | caps5 = 8 | goals5 = 1 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | years6 = 2022—2023 | caps6 = 13 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | years7 = 2024—2026 | caps7 = 54 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Neom SC|Neom]] | years8 = 2026— | caps8 = 0 | goals8 = 0 }} '''Malangs Mamadū Viljams Žoržs Sars''' ({{Val|fr|Malang Mamadou William Georges Sarr}}, dzimis {{Dat|1999|1|23}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Sars spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandā ''[[Neom SC|Neom]]''. Iepriekš pārstāvējis [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandas ''[[OGC Nice|Nice]]'', ''[[AS Monaco|Monaco]]'' un ''[[RC Lens|Lens]]'', [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un [[Portugāles Premjerlīga]]s komandu ''[[FC Porto|Porto]]''. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2021 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sars, Malangs}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Piejūras Alpos dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:Neom SC spēlētāji]] f50q7ju0hhu1681m7onu417ab53p1y3 0 611144 4521603 4482115 2026-09-13T12:46:44Z Bendžamins 76862 4521603 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|8}} | birth_place = | caps1 = 33 | caps2 = 72 | caps3 = 35 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Valenciennes FC|Valenciennes]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Valenciennes FC|Valenciennes]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Rubē}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 190 | image = Niakhaté asse ol 2425.png | caption = Musa Njakatē 2025. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Musa Njakatē | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2013—2016 | years2 = 2014—2017 | years3 = 2017—2018 | nationalcaps3 = 11 | nationalcaps4 = 36 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam4 = {{fb|SEN}} | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2023— | years4 = 2018—2022 | caps4 = 128 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | goals4 = 9 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest ]] | years5 = 2022—2024 | caps5 = 35 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | years6 = 2024— | caps6 = 66 | goals6 = 0 }} '''Musa Njakatē''' ({{Val|fr|Moussa Niakhaté}}, dzimis {{Dat|1996|3|8}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Njakatē spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā [[Lionas "Olympique"]]. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[Valenciennes FC|Valenciennes]]'' un ''[[FC Metz|Metz]]'', Vācijas komandā ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]'' un Anglijas komandā ''[[Nottingham Forest]]''. Pārstāvējis vairāku vecumu Francijas jauniešu izlases. 2023. gadā debitējis [[Senegālas futbola izlase]]s rindās. Piedalījies [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju Kauss]]: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}}{{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Njakatē, Musa}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 56ybizcv8wwncn1ksilwtgv8no9pr13 0 611531 4521662 4477146 2026-09-13T14:08:05Z Bendžamins 76862 4521662 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|11|6}} | birth_place = | caps1 = 38 | caps2 = 99 | caps3 = 1 | clubnumber = 30 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Valenciennes FC|Valenciennes]] B | countryofbirth = {{vieta|Francija|Kalē}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 189 | image = Chevalier ASSE losc 2425 (cropped).jpg | caption = Likā Ševaljē 2024. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Likā Ševaljē | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2018—2022 | years2 = 2021—2025 | years3 = 2021 | nationalcaps3 = 1 | nationalcaps4 = 6 | nationalcaps5 = 1 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalyears3 = 2021 | nationalyears4 = 2022—2023 | nationalyears5 = 2024 | years4 = 2021—2022 | caps4 = 30 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Valenciennes FC|Valenciennes]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | years5 = 2025— | caps5 = 17 | goals5 = 0 | nationalteam6 = {{fb|FRA}} | nationalyears6 = 2025— | nationalcaps6 = 1 | nationalgoals6 = 0 }} '''Likā Eižens Ševaljē''' ({{Val|fr|Lucas Eugène Chevalier}}, dzimis {{Dat|2001|11|6}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Ševaljē spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā [[Parīzes "Saint-Germain"]]. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[Lille OSC|Lille]]'' un ''[[Valenciennes FC|Valenciennes]]''. 2025. gada novembrī izpelnījies pirmo izsaukumu uz [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025—26]] * [[Trophée des Champions]]: 2025 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2025, 2026 * [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2025 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ševaljē, Likā}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Padekalē dzimušie]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] orb86okqs8p7q7emjrkmyj07pyaqqqy 0 611536 4521620 4346654 2026-09-13T13:10:54Z Bendžamins 76862 4521620 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|3|11}} | birth_place = | caps1 = 16 | caps2 = 96 | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] II | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Tulūza}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | height = 188 | image = RC Lens - Toulouse FC (24-09-2023) 5.jpg | caption = Gijoms Rests 2023. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalyears2 = 2022—2023 | nationalyears1 = 2021—2022 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Gijoms Rests | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2021—2023 | years2 = 2023— | nationalcaps3 = 18 | nationalcaps4 = 9 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase | nationalyears3 = 2023— | nationalyears4 = 2024 }} '''Gijoms Lino Rests''' ({{Val|fr|Guillaume Lino Restes}}, dzimis {{Dat|2005|3|11}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. Kopš 2023. gada Rests spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[Toulouse FC|Toulouse]]''. Pārstāvējis Franciju [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnījis sudraba medaļu. == Sasniegumi == '''Francija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rests, Gijoms}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Augšgaronnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Francijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] 8fek94w8e39sh842ptipxgux0jsi0ov 0 611617 4521602 4347318 2026-09-13T12:45:45Z Bendžamins 76862 4521602 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|1|15}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 0 | caps3 = 2 | clubnumber = 77 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liège]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}} | currentclub = {{flaga|Kipra}} [[AC Omonia|Omonia]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 181 | image = Loïc Nego 2020.jpg | caption = Loiks Nēgo 2020. gadā | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2007—2008 | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Loiks Nego | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2010—2011 | years2 = 2011—2013 | years3 = 2013 | nationalcaps3 = 8 | nationalcaps4 = 12 | nationalcaps5 = 15 | nationalcaps6 = 48 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam6 = {{fb|HUN}} | nationalyears3 = 2008—2009 | nationalyears4 = 2009—2010 | nationalyears5 = 2010—2011 | nationalyears6 = 2020— | years4 = 2013—2014 | caps4 = 4 | clubs4 = {{flaga|Ungārija}} [[Újpest FC|Újpest]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]] | years5 = 2014—2015 | caps5 = 1 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Ungārija}} [[Újpest FC|Újpest]] | caps6 = 23 | years6 = 2014—2015 | goals6 = 2 | clubs7 = {{flaga|Ungārija}} [[Fehérvár FC|Fehérvár]] | years7 = 2015—2023 | caps7 = 232 | goals7 = 31 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | years8 = 2023—2026 | caps8 = 89 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Kipra}} [[AC Omonia|Omonia]] | years9 = 2026— | caps9 = 1 | goals9 = 0 }} '''Loiks Nego''' ({{Val|fr|Loïc Négo}}, dzimis {{Dat|1991|1|15}}) ir [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Nego spēlē [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmās divīzijas]] komandā [[Nikosijas "Omonia"]]. Dzimis [[Francija|Francijā]], pārstāv [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasi]]. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandu ''[[FC Nantes|Nantes]]'', Itālijas komandu ''[[AS Roma|Roma]]'', Beļģijas komandu [[Ljēžas "Standard"]], Ungārijas komandas ''[[Újpest FC|Újpest]]'' un ''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'', kā arī Anglijas komandu ''[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]''. Lielāko daļu karjeras posma pavadījis ''Fehérvár'', kur kopumā aizvadījis vairāk nekā 300 mačus, kā arī izcīnījis vienu Ungārijas čempionu titulu. Pārstāvējis dažādu vecumu Francijas jauniešu izlases. 2019. gadā Nego ieguva Ungārijas pilsonību un jau nākamgad debitējis [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasē]]. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Újpest''' * [[Ungārijas kauss futbolā|Ungārijas kauss]]: 2013—14 * [[Szuperkupa]]: 2014 '''Fehérvár''' * [[Nemzeti Bajnokság I]]: 2017—18 * Ungārijas kauss: 2018—19 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Ungārijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Nego, Loiks}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Ljēžas "Standard" spēlētāji]] [[Kategorija:Charlton Athletic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Fehérvár FC spēlētāji]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] [[Kategorija:Nikosijas "Omonia" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 6g9dkdel5rsmnnn8lf9vlk80se7nszv 0 611626 4521675 4436383 2026-09-13T14:32:45Z Bendžamins 76862 4521675 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|3}} | birth_place = | caps1 = 74 | caps2 = 144 | caps3 = 1 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] II | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Vendée Poiré-sur-Vie Football|Vendée Poiré-sur-Vie]] II | countryofbirth = {{vieta|Francija|Nante}} | currentclub = | goals1 = 5 | goals2 = 9 | goals3 = 0 | height = 189 | image = Abdoulaye Touré1.jpg | caption = Abdulajs Turē 2024. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Abdulajs Turē | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012—2016 | years2 = 2013—2021 | years3 = 2014—2015 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 9 | nationalcaps5 = 4 | nationalcaps6 = 20 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam5 = {{flaga|Gvineja}} Gvinejas olimpiskā izlase | nationalteam6 = {{fb|GUI}} | nationalyears3 = 2016 | nationalyears4 = 2016—2017 | nationalyears5 = 2024 | nationalyears6 = 2023— | years4 = 2014—2015 | caps4 = 11 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Vendée Poiré-sur-Vie Football|Vendée Poiré-sur-Vie]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | years5 = 2021—2023 | caps5 = 11 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]] | years6 = 2022 | caps6 = 10 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | years7 = 2023—2026 | caps7 = 69 | goals7 = 14 }} '''Abdulajs Turē''' ({{Val|fr|Abdoulaye Touré}}, dzimis {{Dat|1994|3|3}}) ir [[Gvineja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Gvinejas futbola izlase|Gvinejas futbola izlasi]]. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[FC Nantes|Nantes]]'', ''[[Vendée Poiré-sur-Vie Football|Vendée Poiré-sur-Vie]]'' un ''[[Le Havre AC|Le Havre]]'', Itālijas komandā ''[[Genoa CFC|Genoa]]'' un Turcijas komandā ''[[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]''. [[Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis Gvineju [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kā arī [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Turē, Abdulajs}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Atlantijas Luārā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Gvinejas futbolisti]] [[Kategorija:Gvinejas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Fatih Karagümrük S.K. spēlētāji]] 8o8q7ke6h5r2yuqntsjaq5znjf1fkap 0 616407 4522002 4374843 2026-09-14T03:10:33Z Biafra 13794 noformējums. 4522002 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada decembris}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Portmora | image_skyline = | imagesize = 300px | image_caption = | image_flag = | image_shield = | pushpin_map = Jamaika#Karību jūra | map_relief = yes | pushpin_label_position = bottom | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{JAM}} | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 2003 | population_as_of = 2011 | population_total = 182 153 | utc_offset = -5 | latd = 17 | latm = 56 | lats = 59 | latNS = N | longd = 76 | longm = 52 | longs = 48 | longEW = W | elevation_m = | website = https://portmoremc.gov.jm/}} '''Portmora''' ({{val|en|Portmore}}) ir pilsēta [[Jamaika]]s dienvidkrastā, uz rietumiem no valsts galvaspilsētas [[Kingstona]]s. Galvaspilsētas satelītpilsēta. Pašvaldības tiesības no 2003. gada. Izveidota 20. gadsimta sešdesmitajos gados, lai risinātu pārapdzīvotības problēmu Kingstonā. Liela daļa no vairāk nekā 100 000 pilsētas iedzīvotājiem katru dienu dodas uz galvaspilsētu. Portmorā ar Kingstonu ir vienots sabiedriskā transporta tīkls. == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Jamaika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jamaikas pilsētas]] o8ntpw0dp113gu7kkz91ryujedv8lo2 0 619435 4522100 4521510 2026-09-14T08:52:02Z DrewAir 91233 /* Gada raksturojums pa mēnešiem */ 4522100 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāzes]], krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzem, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref> [https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes tika novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums tika fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zēmāko vietu un palieņu applūšanu, ar plāšāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref> [https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet tika fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizējot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena|Rūjienas]] (31,5 mm), [[Mērsrags|Mērsraga]] (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija|Igaunijas]] dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē tika pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9–15 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] tika atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsnedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]] — pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā atmosfēras fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes tika novēroti arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] ew3mf6nbkmzwcctvk9lzdiixw37agym 4522101 4522100 2026-09-14T08:53:26Z DrewAir 91233 /* Gaisa temperatūra */ 4522101 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāzes]], krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzem, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref> [https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes tika novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums tika fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zēmāko vietu un palieņu applūšanu, ar plāšāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref> [https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet tika fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizējot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena|Rūjienas]] (31,5 mm), [[Mērsrags|Mērsraga]] (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija|Igaunijas]] dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē tika pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9–15 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] tika atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsnedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]] — pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā atmosfēras fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes tika novēroti arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] 0re56db85nauc0k2egrs6i4lvdtfzn5 0 621138 4521638 4514320 2026-09-13T13:46:08Z Bendžamins 76862 4521638 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|8|29}} | birth_place = | caps1 = 22 | caps2 = 2 | caps3 = 10 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"|Lyon]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"|Lyon]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[RWDM Brussels|RWD Molenbeek]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Martiga}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sansevastjanas "Real Sociedad"|Real Sociedad]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 194 | image = Sarr asse rcsa 2425.jpg | caption = Mamadū Sārs 2024. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalyears2 = 2022—2023 | nationalyears1 = 2021—2022 | nationalcaps1 = 14 | pcupdate = {{dat|2026|08|28|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|28|sk|bez}} | name = | playername = Mamadū Sārs | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2022—2023 | years2 = 2023—2024 | years3 = 2024 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 8 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam5 = {{fb|Senegāla}} | nationalyears3 = 2023—2024 | nationalyears4 = 2024 | nationalyears5 = 2025— | years4 = 2024—2025 | caps4 = 27 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years5 = 2025— | caps5 = 3 | goals5 = 0 | years6 = 2025—2026 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]] | caps6 = 14 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sansevastjanas "Real Sociedad"|Real Sociedad]] | years7 = 2026— | caps7 = 0 | goals7 = 0 }} '''Mamadū Sārs''' ({{Val|fr|Mamadou Sarr}}; dzimis {{Dat|2005|8|29}}) ir [[Senegāla]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Senegālas futbola izlase|Senegālas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Sārs spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā [[Sansevastjanas "Real Sociedad"]], kas viņu īrē no ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandas [[Lionas "Olympique"]] un ''[[RC Strasbourg|Strasbourg]]'', kā arī Beļģijas komandu ''[[RWDM Brussels|RWD Molenbeek]]''. [[Senegālas futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]] '''Senegāla''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Senegālas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Sārs, Mamadū}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bušdironā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] od3vfn9ubcieddr25djrjk07fuhmkkz 3 625277 4521710 4429521 2026-09-13T15:20:10Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4521710 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Latvinskyy}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 14.51 (EET) == Iekavas (13.09.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4521687 šis labojums] lapā [[Halberštate]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Halberštate|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#x27;&#x27;&#x27;Halberštate&#x27;&#x27;&#x27; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span> &#123;&#123;Val-de{{!}}Halberstadt&#125;&#125; ir pilsēta [[Saksija-Anhalte{{!}}Saksijas-Anhaltes zemē]], [[Vācija{{!}}Vācijā]] . |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 18.20 (EEST) b5amenkf7z7iq92opl40os6owhla8ls 0 629145 4521595 4482227 2026-09-13T12:31:15Z Bendžamins 76862 4521595 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|8|1}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 23 | caps3 = 128 | clubnumber = 77 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse II]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Rodez AF|Rodez]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Mo|2s=Mo (pilsēta)}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 182 | image = Lionel Mpasi (cropped).jpg | caption = | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2011 | nationalyears1 = 2010 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|09|13|sk|bez}} | name = | playername = Lionels Mpasi | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2011—2012 | years2 = 2012—2016 | years3 = 2016—2025 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 33 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{fb|COD}} | nationalyears3 = 2011 | nationalyears4 = 2022— | years4 = 2018—2020 | caps4 = 10 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Rodez AF|Rodez II]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | years5 = 2025— | caps5 = 6 | goals5 = 0 }} '''Lionels Mpasi''' ({{Val|fr|Lionel Mpasi}}, dzimis {{Dat|1994|8|1}}) ir [[Kongo DR]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Mpasi spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[Le Havre AC|Le Havre]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandā ''[[Rodez AF|Rodez]]''. [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023.]] un [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kā arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Kongo DR futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Mpasi, Lionels}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sēnā un Marnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas futbolisti]] [[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] jpdtrqoazywrkin8mqddmyw1c6rawmd 0 635265 4522121 4504934 2026-09-14T11:30:24Z Meistars Joda 781 noņemu dzēšanas veidni. termiņš bija 15 dienas, nu jau pagājušas 67. 4522121 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; border: 1px solid #aaa; background-color: #f9f9f9; padding: 5px; float: right; margin: 0 0 1em 1em;" |- ! colspan="2" style="font-size: 125%; font-weight: bold; text-align: center; background-color: #f2f2f2; padding: 5px;" | Rīgas Doma kora skolas<br>Mūziklu nodaļa |- | colspan="2" style="text-align: center; padding: 5px;" | <br><small style="color:#555;">Mūziklu nodaļas tagadējie audzēkņi, absolventi un pedagogi pēc 10.gades koncerta "Dekāde"</small> |- ! style="text-align: left; border-top: 1px solid #ddd;" | Izglītības veids | style="border-top: 1px solid #ddd;" | Profesionālā vidusskolas izglītības programma |- ! style="text-align: left;" | Dibināta | 2015. gadā |- ! style="text-align: left;" | Skola | [[Rīgas Doma kora skola]] |- ! style="text-align: left;" | Dibinātāja | Annija Putniņa |- ! style="text-align: left;" | Vadītāji | Una Stade<br>Rolands Meržejevskis |- ! style="text-align: left;" | Mājaslapa | [https://www.rdks.lv/lv/par-skolu/programmas/muziklu-dziedataju-programma/ rdks.lv/muziklu-programma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260711125812/https://www.rdks.lv/lv/par-skolu/programmas/muziklu-dziedataju-programma/ |date={{dat|2026|07|11||bez}} }} |- ! style="text-align: left;" | Sociālie tīkli | [https://www.instagram.com/rdks.muzikli Instagram] |} '''Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa''' ir nodaļa Rīgas Doma kora skolā, kas nodrošina specializētu izglītību mūziklu žanrā Latvijā. Nodaļa sagatavo audzēkņus aktiermeistarībā, dejā un dziedāšanā, palīdzot audzēkņiem orientēties mūziklu industrijā un sagatavojot tālākām studijām augstskolās. == Vēsture == Nodaļa tika izveidota 2015. gadā pēc Annijas Putniņas un Rīgas Doma kora skolas kopējas iniciatīvas. A. Putniņa izstrādāja mācību programmu pēc izglītības iegūšanas Londonas Mūzikas un dramatiskās mākslas akadēmijā (LAMDA) muzikālā teātra nodaļā, ar mērķi ieviest profesionālu mūziklu izglītību arī Latvijas izglītības sistēmā. No 2020. gada nodaļas vadību pārņēma Una Stade. Kopš 2022. gada nodaļu kopīgi vada Una Stade un dejotājs, horeogrāfs Rolands Meržejevskis. Pēc skolas absolvēšanas audzēkņi turpina studijas bakalaura programmās gan ārvalstīs (piemēram, Apvienotajā Karalistē, ASV un Nīderlandē), apgūstot tādas specialitātes kā džeza un populārā mūzika, mūziklu teātris u.c., gan arī Latvijas augstākās izglītības iestādēs - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Latvijas Kultūras akadēmijā un citur. == Mācību programma == Programma attīsta audzēkņu iemaņas aktiermeistarībā, dejā un dziedāšanā dažādās stilistikās (klasiskā mūzika, populārā mūzika, džeza mūzika u.c.). Mācību procesa mērķis ir palīdzēt audzēkņiem orientēties mūziklu pasaulē un nodrošināt konkurētspēju iestājeksāmenos ārvalstu augstskolās. == Uzvedumi == Mūziklu nodaļa katru gadu veido koncertus un uzved mūziklus, iepazīstinot Latvijas publiku ar muzikālā teātra žanru. * Mūzikls "Rent" (2020–2021) — Jūrmalas Teātris un Tallinas ielas kvartāla angārā "Tu jau zini kur". (Režisors Mārtiņš Kagainis, režisora asistente Emīlija Pavlovska, mākslinieciskā vadītāja Una Stade, horeogrāfi Rolands Meržejevskis un Karīna Lapšina) * Koncerteksāmens "Because I Knew You" (2021) — Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē un LMT Straume. (Režisors Mārtiņš Kagainis, mākslinieciskā vadītāja Una Stade, horeogrāfs Rolands Meržejevskis) * Mūzikls "Pūt, Vējiņi" (2022) — Emīla Dārziņa koncertzālē. (Režisors Mārtiņš Kagainis, mākslinieciskā vadītāja Una Stade, horeogrāfe Betija Neļķe) * Oriģinālais mūzikls "Trip" (2023) — Emīla Dārziņa koncertzālē. (Režisors Mārtiņš Kagainis, mākslinieciskā vadītāja Una Stade, horeogrāfe Kate Kokamegi) * Koncertuzvedums "Mēs esam kādi esam" (2024) — Tallinas ielas kvartāla angārā "Tu jau zini kur". (Režisore Dita Lūriņa) * Mūzikls "Cabaret" (2025) — M. Čehova drāmas teātra Arkādijā. (Režisors Mārtiņš Kagainis, mākslinieciskā vadītāja Una Stade, horeogrāfs Rolands Meržejevskis) * Mūziklu nodaļas 10. gades koncerts "Dekāde" (2026) — Rīgas Kongresu namā. (Režisors Mārtiņš Kagainis, mākslinieciskie vadītāji Santa Šillere un Jaroslavs Orlovs, horeogrāfs Rolands Meržejevskis) * Koncertuzvedums "Pirms mēs..." (2026) — Emīla Dārziņa koncertzālē. (Režija Mārtīņš Kagainis, mākslinieciskā vadītāja Una Stade un Santa Šillere) == Apbalvojumi un nominācijas == {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Uzvedums !! Apbalvojums / Festivāls !! Kategorija !! Rezultāts |- | 2020 || "Rent" || LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls "Patriarha rudens" || Festivāla galvenā balva "Pētera Pētersona petrolejas lampa" || style="background:#d4edda; color:#155724; font-weight:bold; text-align:center;" | Uzvara |- | 2022 || "Pūt, Vējiņi" || Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balva "Kilograms Kultūras" || Kategorijā "Starts" || style="background:#d4edda; color:#155724; font-weight:bold; text-align:center;" | Uzvara |- | 2022 || "Pūt, Vējiņi" || Lielā mūzikas balva || Delfi balva "Auditorijas simpātijas"<ref>https://www.delfi.lv/kultura/174/music/55310868/par-izcilibu-un-sasniegumiem-godinati-lielas-muzikas-balvas-2022-laureati</ref> || style="background:#d4edda; color:#155724; font-weight:bold; text-align:center;" | Uzvara |- | 2022 || "Pūt, Vējiņi" || Lielā mūzikas balva<ref>http://www.muzikasbalva.lv/laureati</ref><ref>https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/287862/liela-muzikas-balva-2022</ref> || Kategorijā "Gada jaunais mākslinieks" || style="background:#fff3cd; color:#856404; ; font-weight:bold; text-align:center;" | Nominācija |} == Pedagogi == * Annija Putniņa (2015–2020) — mūziklu dziedāšana * Kārlis Krūmiņš (kopš 2015) — aktiermeistarība * Rolands Meržejevskis (kopš 2015) — džeza un teātra deja * Baiba Renerte (kopš 2015) — mūziklu dziedāšana * Inese Romancāne (kopš 2017) — klasiskā dziedāšana * Una Stade (kopš 2018) — džeza un mūziklu dziedāšana, muzikālā teātra vēsture * Santa Šillere (kopš 2019) — džeza un populārās mūzikas dziedāšana * Edgars Auniņš (kopš 2019) — klasiskā dziedāšana * Džanete Tabaka (kopš 2022) — džeza un mūziklu dziedāšana * Jaroslavs Orlovs (kopš 2026) — muzikālā teātra vēsture * Annija Kokare (2015–2018) — populārās mūzikas dziedāšana, muzikālā teātra vēsture * Gabija Bīriņa (2018) — klasiskā deja * Rūta Dūduma (2018–2022) — džeza un populārās mūzikas dziedāšana == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.rdks.lv/lv/par-skolu/programmas/muziklu-dziedataju-programma/ Rīgas Doma kora skolas Mūziklu dziedātāju programma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260711125812/https://www.rdks.lv/lv/par-skolu/programmas/muziklu-dziedataju-programma/ |date={{dat|2026|07|11||bez}} }} {{kategorijas+}} 1y4ljrj5i1gpjk0cc7suju7xeese74m 0 636637 4521902 4516590 2026-09-13T20:20:01Z Baisulis 11523 /* Rekordi */ atsauču sakārtošana...... 4521902 wikitext text/x-wiki {{distinguish|11 metru soda sitiens}} [[File:Penalty kick Lahm Cech Champions League Final 2012.jpg|thumb|[[Filips Lāms]] izpilda sitienu 11 metru sitienu sērijā [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]]] [[Futbols|Futbolā]] '''11 metru sitienu sērija''', sarunvalodā bieži saukta vienkārši par '''pendelēm''', ir veids, kā noteikt spēles uzvarētāju, ja mačs nedrīkst beigties neizšķirti un rezultāts joprojām ir neizšķirts pēc pamatlaika, kā arī [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]] (ja tas tiek spēlēts). Piemēram, [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā 11 metru sitienu sērijas tiek izmantotas izslēgšanas spēlēs, [[Izslēgšanas sistēma|1/16 finālā]], [[Izslēgšanas sistēma|astotdaļfinālā]], [[Izslēgšanas sistēma|ceturtdaļfinālā]], [[Izslēgšanas sistēma|pusfinālā]] un [[Izslēgšanas sistēma|finālā]]. Soda sitienu sērijā abas komandas pārmaiņus izpilda sitienus pa vārtiem no 11 metru atzīmes, un vārtus sargā tikai pretinieku komandas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]. Katra komanda sāk ar pieciem sitieniem, kurus jāizpilda pieciem dažādiem spēlētājiem. Par uzvarētāju kļūst komanda, kura pēc šiem sitieniem ir guvusi vairāk vārtu. Sērija tiek pārtraukta nekavējoties, ja viena komanda iegūst tādu pārsvaru, kuru pretinieks vairs matemātiski nevar atspēlēt. Ja pēc pieciem sitieniem katrai komandai rezultāts ir vienāds, sērija turpinās ar papildu kārtām pēc "[[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās uzvaras]]" principa (''sudden death'').<ref name="Laws">{{cite web|url=https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|title=Laws of the Game 2025/26|website=IFAB|access-date=21 February 2026|pages=97–100|archive-url=https://web.archive.org/web/20250814061754/https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|archive-date=14 August 2025}}</ref> Vārti, kas gūti 11 metru sitienu sērijā netiek ieskaitīti spēlētāja individuālajā vārtu statistikā, netiek pieskaitīti komandas spēles rezultātam, bet tiek uzskaitīti atsevišķi no vārtiem, kas gūti spēles laikā (tostarp papildlaikā, ja tāds bijis). Lai gan atsevišķs sitiens soda sitienu sērijā pēc būtības līdzinās [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienam spēles laikā, starp tiem ir vairākas atšķirības. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka pēc sitiena izpildīšanas ne sitiena izpildītājs, ne jebkurš cits spēlētājs (izņemot vārtsargu) nedrīkst atkārtoti spēlēt bumbu. Soda sitienu sērija ir viens no trim [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]] paredzētajiem veidiem, kā noteikt uzvarētāju, ja spēle beigusies neizšķirti. Pārējie divi veidi ir: papildlaiks un divu spēļu summas gadījumā – [[izbraukumā gūto vārtu noteikums]].<ref name="Laws" /> Parasti 11 metru sitienu sēriju izmanto tikai tad, ja viens vai abi pārējie paņēmieni nav ļāvuši noskaidrot uzvarētāju. Kārtību, kādā konkrētajā spēlē tiek noteikts uzvarētājs, iepriekš nosaka attiecīgo sacensību organizētājs. Lielākajā daļā profesionālo sacensību, ja pēc 90 minūšu pamatlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks, kas sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem. Ja arī pēc papildlaika uzvarētājs nav noskaidrots, tiek izpildīta a. Lai gan soda sitienu sērijas futbolā plaši tiek izmantotas kopš 20. gadsimta 70. gadiem, tās ir izraisījušas daudz diskusiju. Daudzi futbola līdzjutēji un speciālisti uzskata, ka to iznākumu pārāk lielā mērā ietekmē [[veiksme]], nevis komandas meistarība, un ka uzvarētāja noteikšana, balstoties uz individuālām divcīņām starp sitiena izpildītāju un vārtsargu, pilnībā neatspoguļo futbola kā [[Komandu sports|komandas sporta]] būtību.<ref>{{cite web|url=http://www.bases.org.uk/write/545_Expert_statement_on_Psychological_preparation_for_Football_penalty_shootouts.pdf|title=The BASES Expert Statement on the Psychological Preparation for Football Penalty Shootouts|author1=Wilson, M|author2=Wood, G|publisher=British Association of Sports and Exercise Sciences|access-date=28 January 2015|author3=Jordet, G.|archive-url=https://web.archive.org/web/20160106200749/http://www.bases.org.uk/write/545_Expert_statement_on_Psychological_preparation_for_Football_penalty_shootouts.pdf|archive-date=6 January 2016}}</ref> Tomēr pētījumi liecina, ka komandas kopējais spēks un meistarība joprojām ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē uzvarētāju arī 11 metru sitienu sērijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2214804320300240?via%3Dihub|title=Pressure versus ability: Evidence from penalty shoot-outs between teams from different divisions|website=sciencedirect|access-date=August 6, 2026|date=December 2020|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/24748668.2020.1799171|title=Almost a lottery: the influence of team strength on success in penalty shootouts|website=tandfonline|access-date=6 August 2026|date=2 September 2020|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/17479541261416771|title=Team strength and penalty shootouts in soccer: Market value predicts the winner|website=journals.sagepub.com|access-date=August 6, 2026|date=February 3, 2026|language=en}}</ref> Turklāt daudzi uzskata, ka tieši spriedze, psiholoģiskais spiediens un neprognozējamība padara šīs sērijas par vienu no aizraujošākajiem noslēgumiem sportā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu.usatoday.com/story/sports/columnist/martin-rogers/2018/07/01/world-cup-how-nfl-nba-mlb-get-soccer-shootout/749658002/|title=World Cup shootouts are great and here is how other sports can adopt the thrilling finale|website=eu.usatoday.com|access-date=August 6, 2026|language=en}}</ref> == Pārskats == Soda sitienu sērijas laikā visi spēlētāji, izņemot sitiena izpildītāju un abus vārtsargus, atrodas laukuma centra aplī.<ref name="Laws" /> Komandas, kas izpilda sitienu, vārtsargs atrodas vārtu līnijas un soda laukuma līnijas krustpunktā (16,5 m no vārtiem), pie viena no tiesneša asistentiem. Vārti, kas gūti 11 metru sitienu sērijā, parasti netiek ieskaitīti spēlētāju individuālajā vārtu statistikā.{{Nepieciešama atsauce}} Neizšķirts futbolā ir bieži sastopams spēles iznākums. Tāpēc soda sitienu sērijas tiek izmantotas tikai tajās sacensībās, kurās ir nepieciešams noteikt uzvarētāju.<ref name="Laws" /> Visbiežāk tās tiek izmantotas [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros zaudētājs izstājas no sacensībām, nevis līgas turnīros, kuros komandas savā starpā spēlē pēc apļa sistēmas. Parasti pirms soda sitienu sērijas tiek izspēlēts papildlaiks, taču tas nav obligāts.<ref name="Laws" /> Piemēram, šādos turnīros uzvarētāju nosaka ar 11 metru sitienu sēriju uzreiz pēc pamatlaika beigām: ''[[Copa Libertadores]]'', ''[[Copa América]]'' (ceturtdaļfinālos, pusfinālos un spēlē par trešo vietu), [[CONCACAF Zelta kauss]] (ceturtdaļfinālos un pusfinālos), ''[[FA Community Shield]]'', ''[[Anglijas Līgas kauss|EFL League Cup]]'' un [[Anglijas futbola līgas trofeja|''English Football League Trophy'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.concacaf.com/competitions/gold-cup/regulations|title=Gold Cup|last=Concacaf|website=Concacaf|access-date=2026-08-06|language=en}}</ref> Dažu sacensību noteikumi paredz, ka soda sitienu sēriju var izmantot arī grupu turnīrā, lai noteiktu komandu vietu sadalījumu. Tas iespējams ļoti retos gadījumos, kad divas komandas, kas savā starpā aizvadījušas pēdējo grupas spēli, turnīru noslēdz ar pilnīgi vienādiem rādītājiem un nevienai citai komandai grupā nav tādu pašu rezultātu. Šāds gadījums notika [[2003. gada UEFA Eiropas sieviešu U-19 čempionāts|2003. gada UEFA Eiropas sieviešu U-19 čempionātā]], kad Itālijas un Zviedrijas izlases uzreiz pēc savstarpējās neizšķirtās spēles izpildīja 11 metru sitienu sēriju, lai noteiktu vietu sadalījumu grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablese/eur-women-u19-03.html|title=European Women U-19 Championship 2002-03|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-06}}</ref> Savukārt [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]] šāds noteikums vēl nepastāvēja. Kad [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlases [[1990. gada FIFA Pasaules kauss#F grupa|grupu turnīru]] pabeidza ar pilnīgi vienādiem rādītājiem, to vietu secība tika noteikta izlozes ceļā.<ref>{{cite book|author=FIFA Technical Study Group|title=FIFA World Cup Italia'90: Official Report|publisher=FIFA|year=1990|page=59|url=https://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part2_277.pdf|quote=So the last two matches in Group F would decide whether teams could proceed forward by their own efforts, or make FIFA resort to drawing lots in Rome. [..] Ireland and Holland fought yet another 1–1 result and the draw in Rome placed Ireland in second place and Holland third.|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924153727/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part2_277.pdf|archive-date=24 September 2015}}</ref> Vairākas līgas, piemēram, Japānas ''[[J.League]]'',<ref>Hirata, T.; Szymanski, S. "The J. League and the World Cup". In Lee, YH; Fort, R (eds.). ''The Sports Business in The Pacific Rim''. Sports Economics, Management and Policy.</ref> ir eksperimentējušas ar soda sitienu sērijām arī pēc neizšķirtām līgas spēlēm, uzvarētājam piešķirot papildu punktu. Līdzīga sistēma sākotnēji tika izmantota arī ''[[Major League Soccer]]'' (MLS) Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, taču tur izmantotā 11 metru soda sitienu procedūra atšķīrās no starptautiski pieņemtās. Arī [[Dienvidslāvijas Pirmās līga|Dienvidslāvijas Pirmās līgas]] pēdējās sezonās pirms valsts sabrukuma neizšķirti tika atcelti – uzvarētājs pēc soda sitienu sērijas saņēma vienu punktu, bet zaudētājs punktus nesaņēma. Šī sistēma bija pretrunīgi vērtēta un nepopulāra, un to bieži ironiski dēvēja par "Šaibera pendelēm", atsaucoties uz toreizējo Dienvidslāvijas Futbola asociācijas prezidentu [[Slavko Šaibers|Slavko Šaiberu]], kurš bija šīs reformas iniciators. Lai gan komanda, kas uzvar 11 metru sitienu sērijā, tiek uzskatīta par spēles uzvarētāju un turpina dalību turnīrā (vai kļūst par čempioni finālā), FIFA statistiski šo spēli joprojām uzskaita kā neizšķirtu. Piemēram, Nīderlandes izlase oficiāli tiek uzskatīta par neuzvarētu [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, lai gan pusfinālā tā zaudēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]] soda sitienu sērijā un neiekļuva finālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2014/m=7/news=van-gaal-we-can-still-make-history-2403702.html|title=Van Gaal: We can still make history|work=FIFA.com|access-date=2026-08-06|date=2014-07-11|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2018-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180129004925/http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2014/m=7/news=van-gaal-we-can-still-make-history-2403702.html}}</ref> == Procedūra == Tālāk sniegts soda sitienu sērijas procedūras kopsavilkums. Šī procedūra ir noteikta Spēles noteikumu 10. noteikumā „Spēles iznākuma noteikšana”.<ref name="Laws" /> [[File:Hearts vs. Gretna Scottish Cup final.jpg|thumb|[[Stīvens Preslijs]] realizē 11 metru sitienu [[Edinburgas "Hearts"|Edinburgas]] [[Edinburgas "Hearts"|"Hearts"]] labā, [[2006. gada Skotijas kausa fināls|2006. gada Skotijas kausa finālā]], soda sitienu sērijā, pret ''[[Gretna FC|Gretna]]'']] [[File:Didier Drogba Manuel Neuer last penalty kick Champions League Final 2012.jpg|thumb|[[Didjē Drogba|Didjē Drogbā]] izšķirošoais 11 metru sitiens [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]]] # Tiesnesis ar [[Monētas mešana|monētas mešanu]] nosaka, uz kuriem vārtiem tiks izpildīta 11 metru sitienu sērija. Drošības apsvērumu dēļ vai gadījumā, ja vārti vai laukuma segums kļūst neizmantojami, tiesnesis drīkst mainīt izvēlētos vārtus.<ref name="Laws" /> # Pēc tam tiesnesis atkārtoti met monētu, lai noteiktu, kura komanda izpildīs pirmo sitienu. # Visi spēlētāji, izņemot sitiena izpildītāju un abus vārtsargus, atrodas [[Futbola laukums|laukuma]] centra aplī. # Katrs sitiens tiek izpildīts saskaņā ar soda sitiena izpildes noteikumiem. Sitienu izpilda no [[Soda laukums|soda sitiena atzīmes]], kas atrodas 11 metru attālumā no vārtu līnijas un vienādā attālumā no abām sānu līnijām. Vārtus aizsargā tikai pretinieku komandas vārtsargs. Līdz sitiena izpildei viņam jāatrodas uz vārtu līnijas starp vārtu stabiem, taču viņš drīkst lēkāt uz vietas, vicināt rokas, pārvietoties pa vārtu līniju un citādi mēģināt novērst sitiena izpildītāja uzmanību. # Katra komanda pati nosaka secību, kādā tās tiesīgie spēlētāji izpilda sitienus. # Katrs spēlētājs drīkst sist bumbu tikai vienu reizi. Pēc sitiena izdarīšanas viņš vairs nedrīkst spēlēt ar bumbu atkārtoti. # Neviens cits spēlētājs, izņemot sitiena izpildītāju un vārtsargu, nedrīkst pieskarties bumbai.<ref name="Laws" /> # Vārti tiek ieskaitīti, ja pēc sitiena bumba, tai pieskaroties tikai sitiena izpildītājam, pilnībā šķērso vārtu līniju starp stabiem un zem pārliktņa, nepieskaroties nevienam citam spēlētājam, spēles amatpersonai vai citai personai, izņemot vārtsargu. Bumba pirms vārtu gūšanas drīkst vairākas reizes atsisties pret vārtsargu, vārtu stabiem vai pārliktni, ja tiesnesis uzskata, ka tās kustība joprojām ir sākotnējā sitiena rezultāts. Šis jautājums tika precizēts pēc incidenta [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] 11 metru sitienu sērijā starp [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. [[Bruno Bellone|Bruno Bellones]] izpildītais sitiens atsitās pret vārtu stabu, pēc tam trāpīja vārtsargam [[Karlušs Gallu|Karlušam]] mugurā un tikai tad ielidoja vārtos. Tiesnesis [[Joans Igna]] vārtu guvumu ieskaitīja Francijas labā. Savukārt Brazīlijas izlases kapteinis [[Ediņu Nazarets Filju|Ediņu]] saņēma dzelteno kartīti par protestēšanu, jo uzskatīja, ka sitiens bija jāatzīst par neveiksmīgu jau brīdī, kad bumba atsitās pret vārtu stabu. Lai novērstu līdzīgas domstarpības nākotnē, 1987. gadā [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) precizēja Spēles noteikumu 14. noteikumu, kas reglamentē 11 metru soda sitienu izpildi, skaidri nosakot, ka vārtu guvums ir spēkā, ja pēc sākotnējā sitiena bumba, atsitusies pret vārtu stabu, pārliktni vai vārtsargu, tomēr pilnībā šķērso vārtu līniju un tiesnesis uzskata, ka bumbas kustība ir nepārtraukts sākotnējā sitiena rezultāts. Šis precizējums apstiprināja tiesneša Joana Ignas pieņemto lēmumu.<ref>{{cite web|url=http://www.corshamref.org.uk/newsletter/news06jul.htm|title=The Corsham Referee Newsletter|last=Carosi|first=Julian|access-date=20 June 2008|date=July 2006|number=31|archive-url=https://web.archive.org/web/20081006164438/http://corshamref.org.uk/newsletter/news06jul.htm|archive-date=6 October 2008}} and {{cite book|chapter-url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1987/1987app.pdf|title=Minutes of the AGM|publisher=Soccer South Bay Referee Association|location=Llandudno|date=13 June 1987|access-date=29 November 2009|pages=18–22|chapter=III.8(a) Proposal by the Scottish Football Association: Law XIV—Penalty Kick|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430130743/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1987/1987app.pdf|archive-date=30 April 2011}}</ref> # Komandas sitienus izpilda pārmaiņus, līdz katra komanda ir izpildījusi piecus sitienus. Tomēr sērija beidzas agrāk, ja viena komanda iegūst tādu pārsvaru, ko otra komanda ar atlikušajiem sitieniem vairs nevar panākt. Piemēram, [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] soda sitienu sērija noslēdzās pēc tam, kad [[Fabio Groso]] realizēja Itālijas izlases piekto sitienu. Lai gan Francijas izlasei (kura līdz tam bija realizējusi trīs sitienus) vēl bija atlicis viens sitiens, tā vairs nevarēja panākt Itāliju, tāpēc sērija tika pārtraukta un Itālija tika pasludināta par uzvarētāju. Līdzīgi arī [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] [[Gonsalo Montjels|Gonsalo Montjela]] precīzi izpildītais ceturtais realizētais sitiens Argentīnas izlases labā nodrošināja komandai pasaules čempionu titulu. Lai arī gan Francijai, gan Argentīnai vēl bija atlicis pa vienam sitienam, Francija vairs nevarēja izlīdzināt rezultātu, tādēļ 11 metru sitienu sērija tika noslēgta priekšlaicīgi. # Ja pēc pieciem sitieniem katrai komandai rezultāts ir vienāds, sērija turpinās pēc [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās]] [[Pēkšņā uzvara (sports)|uzvaras]] principa – komandas pārmaiņus izpilda pa vienam sitienam, līdz viena komanda gūst vārtus, bet otra savā sitienā negūst. # Par spēles uzvarētāju kļūst komanda, kas sērijā guvusi vairāk vārtu. # Sērijā drīkst piedalīties tikai tie spēlētāji, kuri atradās laukumā spēles beigās vai īslaicīgi bija to atstājuši (piemēram, savainojuma vai ekipējuma sakārtošanas dēļ).<ref name="Laws" /> Ja vienai komandai sērijas sākumā ir vairāk spēlētāju nekā pretiniekam (piemēram, savainojumu vai noraidījumu dēļ), komandai ar lielāku spēlētāju skaitu tas jāsamazina līdz pretinieku komandas spēlētāju skaitam. Šo procedūru sauc par „skaita izlīdzināšanu” (''reduce to equate''). Izslēgtie spēlētāji sērijā vairs nepiedalās ne kā sitienu izpildītāji, ne kā vārtsargi, izņemot gadījumu, ja jāaizstāj savainots vārtsargs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/aboutfifa/developing/refereeing/news/newsid%3D74400.html|title=FIFA.com - The Laws change and the game gets better|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2026-08-07|language=en|archive-date=2008-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080514104336/http://www.fifa.com/aboutfifa/developing/refereeing/news/newsid%3D74400.html}}</ref> # Ja sērijas laikā vārtsargs gūst savainojumu, viņu drīkst nomainīt ar rezerves spēlētāju (ja vēl ir pieejama maiņa saskaņā ar sacensību noteikumiem) vai ar spēlētāju, kurš iepriekš tika izslēgts skaita izlīdzināšanas procedūrā.<ref name="Laws" /> # Ja sērijas laikā vārtsargs tiek noraidīts, viņa vietā vārtos stājas cits spēlētājs, kurš pabeidza spēli laukumā.<ref name="Laws" /> # Ja sērijas laikā savainojumu gūst vai tiek noraidīts laukuma spēlētājs, maiņa nav atļauta. Pretinieku komandai attiecīgi jāsamazina savu spēlētāju skaits, lai saglabātu vienādu spēlētāju skaitu.<ref name="Laws" /> # Jebkurš spēlētājs, kurš paliek laukumā, drīkst ieņemt vārtsarga vietu, pat ja spēles laikā nav bijis vārtsargs. # Neviens spēlētājs nedrīkst izpildīt otro sitienu, kamēr visi pārējie tiesīgie komandas spēlētāji, tostarp vārtsargs, nav izpildījuši savu pirmo sitienu. # Ja pēc tam, kad visi tiesīgie spēlētāji ir izpildījuši pa vienam sitienam, rezultāts joprojām ir neizšķirts, nākamajā kārtā spēlētājiem nav obligāti jāievēro tā pati sitienu secība.<ref name="Laws" /> # 11 metru sitienu sēriju nedrīkst aizkavēt, gaidot spēlētāju, kurš atstājis laukumu. Ja viņš laikus neatgriežas, viņa sitiens tiek zaudēts un netiek izpildīts. # Tiesnesis nedrīkst pārtraukt spēli, ja soda sitienu sērijas laikā vienai no komandām laukumā paliek mazāk nekā septiņi spēlētāji.<ref name="Laws" /> == Taktika == Aizsargāt vārtus no 11 metru soda sitienu ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, ar ko vārtsargs var saskarties. Daži vārtsargi jau iepriekš izlemj, uz kuru pusi lēkt, tādējādi iegūstot vairāk laika, lai aizsniegtu vārtu stūri. 2011. gadā žurnālā ''Psychological Science'' publicēts pētījums atklāja, ka vārtsargi, kuru komanda atradās iedzinējos, 71% gadījumu lēca uz labo pusi, bet tad, kad komanda bija vadībā, tas notika 48% gadījumu, savukārt pie neizšķirta rezultāta – 49% gadījumu. Tiek uzskatīts, ka šī parādība varētu būt saistīta ar noteiktu priekšroku labajai pusei, kas novērojama sociālajiem zīdītājiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2011/08/02/138922339/under-pressure-soccer-goalies-tend-to-dive-right|title=Under Pressure, Soccer Goalies Tend To Dive Right|work=NPR|access-date=2026-08-08|date=2011-08-02|last=S|language=en}}</ref> Citi vārtsargi cenšas nolasīt sitiena izpildītāja kustības un paredzēt, uz kuru pusi tiks raidīta bumba. Savukārt sitiena izpildītājs var mēģināt vārtsargu maldināt ar māņkustību vai aizkavēt sitienu, lai redzētu, uz kuru pusi vārtsargs sāk kustēties. Sitot augstu un pa vārtu centru, kur vārtsargs, iespējams, jau ir atstājis brīvu vietu, pastāv vislielākais risks raidīt bumbu pāri vārtu pārliktnim.<ref>How to actually, seriously play soccer 2007/2008, p.130: "Don't shoot right down the pipe"</ref> Ja vārtsargs spēles laikā atvaira 11 metru soda sitienu, pastāv iespēja, ka sitiena izpildītājs vai kāds viņa komandas biedrs gūs vārtus no atlēkušās bumbas. Tomēr tas neattiecas uz 11 metru sitienu sēriju, jo pēc sitiena izpildītājs vairs nedrīkst atkārtoti spēlēt ar bumbu. Tā kā visa 11 metru sitienu sērija notiek pie vieniem un tiem pašiem vārtiem, līdzjutēji, kas atrodas aiz vārtiem, var atbalstīt vienu komandu un mēģināt novērst otras komandas sitienu izpildītāju uzmanību. Lai novērstu šādas iespējamās priekšrocības, 2016. gadā Spēles noteikumos tika veiktas izmaiņas, paredzot monētas mešanu starp abām komandām pirms 11 metru sitienu sērijas. Monētas mešanas uzvarētājs iegūst tiesības izvēlēties, uz kuriem vārtiem tiks izpildīti sitieni. Iepriekš šo lēmumu pieņēma tiesnesis pēc saviem ieskatiem. Tiesnesis drīkst mainīt izvēlētos vārtus tikai drošības apsvērumu dēļ vai tad, ja izvēlētie vārti vai laukuma segums nav izmantojami.<ref name="Laws" /> Vārtsargs nedrīkst izmantot provokatīvus vai uzmanību novērsošus paņēmienus, piemēram, tīrīt savus futbola apavus vai lūgt tiesnesim pārbaudīt, vai bumba ir pareizi novietota. Par šādu rīcību var tikt piešķirta dzeltenā kartīte par nesportisku uzvedību. Labs piemērs ir [[Brūss Grobelārs|Brūsa Grobelāra]] uzvedība [[1984. gada Eiropas kausa fināls|1984. gada Eiropas kausa fināla]] 11 metru sitienu sērijā. Viņš demonstrēja tā sauktās „ļodzīgās kājas”, izdarot komiskas kustības, lai novērstu ''[[AS Roma|Roma]]'' spēlētāja [[Frančesko Graciāni]] uzmanību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/european-cup-final-home-truths-from-rome-7766965.html|title=European Cup Final: Home truths from Rome|website=The Independent|access-date=2026-08-09|date=2012-05-18|language=en}}</ref> Vārtsargam ir aizliegts atkāpties no vārtu līnijas pirms sitiena, lai samazinātu sitiena izpildītāja leņķi. [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2003. gada UEFA Čempionu līgas fināla]] 11 metru sitienu sērijā tas izraisīja diskusijas, jo atkārtojumi liecināja, ka abi vārtsargi bija izkustējušies no vārtu līnijas pirms sitieniem. Līdzīga situācija tika novērota arī [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2005. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kad to darīja [[Ježijs Dudeks]].{{Nepieciešama atsauce}} Lai samazinātu iespēju, ka sitiena izpildītājs realizēs 11 metru soda sitienu, vārtsargi var izmantot dažādas taktikas:<ref>{{Atsauce|title=Tim Krul and the Greatest Substitute Ever Made {{!}} The Long Walk On FIFA+|url=https://www.youtube.com/watch?v=XMF6uu_HpZk|date=2022-11-10|accessdate=2026-08-09|last=FIFA}}</ref> * Vizuāli novērst sitiena izpildītāja uzmanību, piemēram, rādot ar pirkstu vai izdarot dažādus žestus. Pētījumi liecina, ka šāda vārtsarga uzvedība ir saistīta ar aptuveni 10% mazāku vārtu gūšanas iespēju sitiena izpildītājam<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Furley|first=Philip|last2=Noël|first2=Benjamin|last3=Memmert|first3=Daniel|date=2017-05-03|title=Attention towards the goalkeeper and distraction during penalty shootouts in association football: a retrospective analysis of penalty shootouts from 1984 to 2012|url=https://doi.org/10.1080/02640414.2016.1195912|journal=Journal of Sports Sciences|volume=35|issue=9|pages=873–879|doi=10.1080/02640414.2016.1195912|issn=0264-0414|pmid=27292083}}</ref> * Verbāli kaitināt, traucēt vai provocēt sitiena izpildītāju * Fiziski mēģināt pietuvoties sitiena izpildītājam vai citādi mēģināt viņu psiholoģiski ietekmēt * Aizkavēt sitiena izpildi, piemēram, apzināti ilgāk ieņemt pozīciju vārtos. Pētījumi liecina, ka šāda vārtsarga aizkavējoša uzvedība ir saistīta ar aptuveni 20% mazāku vārtu gūšanas iespēju sitiena izpildītājam<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2009-11-01|title=Temporal links to performing under pressure in international soccer penalty shootouts|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1469029209000338?via%3Dihub|journal=Psychology of Sport and Exercise|language=en|volume=10|issue=6|doi=10.1016/j.p|issn=1469-0292}}</ref> == Vēsture == === Izcelsme === Laikposmā no 1867. līdz 1970. gadam futbola noteikumos nebija paredzēta īpaša procedūra, kā noteikt uzvarētāju neizšķirta rezultāta gadījumā. Pirmajā futbola turnīrā – [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā – neizšķirtas spēles izšķīra ar papildlaiku un pārspēlēm. Šādu praksi vēlāk pārņēma arī citas agrīnās izslēgšanas spēļu sacensības. 20. gadsimta 20. gadu sākumā dažās labdarības spēlēs sāka izmantot [[Stūra sitiens|stūra sitienus]] kā veidu, kā noteikt uzvarētāju un izvairīties no pārspēlēm.<ref>"En Passant". ''Athletic News'': 1. 2 April 1923. <q>This change is not quite so unnecessary as it might appear, for matches have been decided by corner-kicks to prevent replays in charity games late in the season.</q></ref> Tā rezultātā 1923. gadā Spēles noteikumos tika veikti grozījumi, skaidri nosakot, ka vienīgais veids, kā gūt vārtus, ir bumbas nogādāšana vārtos, un spēle, kas noslēdzas ar vienādu gūto vārtu skaitu, tiek uzskatīta par neizšķirtu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/Laws_of_the_Game_(1923)|title=Laws of the Game (1923) - Wikisource, the free online library|website=en.wikisource.org|access-date=2026-08-09|language=en}}</ref> Lielos turnīros gadījumos, kad pārspēle vai papildu spēle nebija iespējama, uzvarētāju iepriekš mēdza noteikt ar izlozi. Piemēram, tā tika noteikta [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] uzvara pār [[Padomju Savienības futbola izlase|Padomju Savienību]] [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968. gada Eiropas čempionāta]] pusfinālā. Toreiz arī fināls noslēdzās neizšķirti, taču tā uzvarētāju noteica pārspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/68e.html|title=European Championship 1968|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Tomēr dažādas mūsdienu 11 metru sitienu sērijai līdzīgas procedūras jau tika izmantotas vairākās vietēja līmeņa sacensībās un mazākos turnīros. Piemēri vietējā līmeņa sacensībās: [[Dienvidslāvijas kauss futbolā|Dienvidslāvijas kausa]] izcīņā – no 1952. gada,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesj/joegcupdetail.html|title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - Cup History 1947-2006/07|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> ''[[Coppa Italia]]'' – no 1958. līdz 1959. gadam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesi/italcup59.html|title=Coppa Italia 1958/59|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Šveices starpreģionu jauniešu kausā – no 1959. līdz 1960. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwit-jugendcup.html|title=Switzerland - Youth Cup|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Šādas metodes tika izmantotas arī starptautiskās sacensībās, piemēram: 1962. gada ''Uhrencup'' turnīrā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesu/uhren.html|title=Coupe Horlog�re - Uhren Cup (Switzerland)|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> 1962. gada ''Ramón de Carranza Trophy'' finālā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesc/carranza.html|title=Trofeo Ram�n de Carranza|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> 1965. gada ''Bolivarian Games'' turnīra spēlē par sudraba medaļu starp amatieru komandām, kas pārstāvēja [[Venecuēlas futbola izlase|Venecuēlu]] un [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīviju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesb/bolivarianos.html|title=Bolivarian Games: Soccer Tournaments|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Īpaši interesants gadījums notika 1963. gada [[Albānijas kauss futbolā|Albānijas kausa]] finālā, kur [[Pavlo Bukoviku]] realizēja visus savas komandas ''[[KF Besa Kavajë|KS Besa]]'' sitienus un palīdzēja tai uzvarēt 11 metru sitienu sērijā ar rezultātu 5–2. Šādu sacensību formātu bija izstrādājis [[Albānijas Futbola federācija|Albānijas Futbola federācijas]] prezidents [[Antons Mazreku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.panorama.com.al/sport/speciale-nga-uvil-zajmi-i-dhuroi-kupen-tiranes-ali-mema-heroi-i-penalltive-kavajase/|title=I dhuroi Kupën Tiranës, Ali Mema, heroi i penalltive kavajase|website=www.panorama.com.al|access-date=2026-08-09|language=sq}}</ref> [[File:מיקה אלמוג ספורטאי השנה.jpg|Mihaels Almogs|thumb]] Mūsdienu pēcspēles 11 metru sitienu sērijas izgudrotājs nav skaidri zināms; par tās aizsācējiem 20. gadsimta 60. gados tiek uzskatīti gan [[Izraēla|izraēlietis]] [[Josefs Dagans]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.infolive.tv/en/infolive.tv-10153-israelnews-israeli-behind-goal|title=Israel News - Israeli Behind the Goal {{!}} Infolive.tv|website=www.infolive.tv|access-date=2026-08-09|language=en|archive-date=2009-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20090422055325/http://www.infolive.tv/en/infolive.tv-10153-israelnews-israeli-behind-goal}}</ref> gan vācu tiesnesis [[Karls Valds]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/muenchen/wolfratshausen/fussball-elfmeter-erfinder-penzberg-karl-wald-1.4779939|title=Penzberg: Der Erfinder des Elfmeterschießens|last=Kaip|first=Konstantin|website=Süddeutsche.de|access-date=2026-08-09|date=2020-02-02|language=de}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fr.de/sport/fussball/dramen-punkt-jubilaeum-elfmeterschiessen-13781448.html|title=Dramen vom Punkt: Jubiläum für das Elfmeterschießen|website=www.fr.de|access-date=2026-08-09|date=2020-05-29|language=de}}</ref><ref name=":2">{{Ziņu atsauce|url=http://www.stern.de/sport/wm2006/news/karl-wald-der-vater-des-elfmeterschiessens-564500.html|title=Karl Wald: Der Vater des Elfmeterschießens - Sport {{!}} STERN.DE|access-date=2026-08-09|language=de|archive-date=2011-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110427085811/http://www.stern.de/sport/wm2006/news/karl-wald-der-vater-des-elfmeterschiessens-564500.html}}</ref> Tiek ziņots, ka Daganam šo ideju radīja iedvesma pēc tam, kad [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]] izlase [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada olimpisko spēļu]] ceturtdaļfinālā pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]] zaudēja ar lozes palīdzību. Mihaels Almogs, kurš vēlāk kļuva par [[Izraēlas Futbola asociācija|Izraēlas Futbola asociācijas]] prezidentu, Dagana priekšlikumu aprakstīja vēstulē, kas tika publicēta ''FIFA News'' 1969. gada augustā.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=He always puts it to the right : a history of the penalty kick|url=http://archive.org/details/healwaysputsitto0000mill|publisher=London : Orion|date=1999|isbn=978-0-7528-2728-5|first=Clark|last=Miller}}</ref> Ko Eve Teiks, [[Malaizijas Futbola asociācija|Malaizijas Futbola asociācijas]] [[Tiesnesis (futbols)|tiesnešu]] komitejas loceklis, vadīja centienus panākt šī priekšlikuma pieņemšanu FIFA.<ref name=":3" /> FIFA priekšlikums tika apspriests 1970. gada 20. februārī [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) darba grupā, kas ieteica to pieņemt, lai gan atzina, ka nav ar to “pilnībā apmierināta”.<ref>{{cite web|url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970wpag.pdf|title=Minutes of the Working Party|publisher=Soccer South Bay Referee Association|access-date=29 November 2009|date=20 February 1970|location=London|page=4, §&nbsp;12|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430131015/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970wpag.pdf|archive-date=30 April 2011}}</ref> Priekšlikums tika pieņemts IFAB ikgadējā ģenerālajā sanāksmē 1970. gada 27. jūnijā.<ref>{{cite web|url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970min.pdf|title=Minutes of the AGM|publisher=Soccer South Bay Referee Association|access-date=29 November 2009|date=27 June 1970|location=Inverness|page=§&nbsp;5(g)|no-pp=y|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430093219/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970min.pdf|archive-date=30 April 2011}}</ref> 1970. gada maijā Bavārijas Futbola asociācija iekļāva pēcspēles 11 metru sitienu sēriju savos noteikumos pēc tam, kad to bija ierosinājis vācu tiesnesis Karls Valds.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /> Tiek ziņots, ka Valds jau kopš 20. gadsimta 60. gadu sākuma neoficiāli izmantoja pēcspēles sitienu sērijas, lai noteiktu spēļu uzvarētājus.<ref>{{Atsauce|title=50 Jahre Elfmeterschießen - ein deutsches Drama {{!}} Sportschau|url=https://www.youtube.com/watch?v=dK4-sI_ViHw|date=2020-08-06|accessdate=2026-08-09|last=Sportschau Fußball}}</ref> Viņam arī tiek piedēvēta ietekme uz vēlākajām [[Vācijas Futbola asociācija|Vācijas Futbola]] [[Vācijas Futbola asociācija|asociācijas]], [[UEFA]] un [[FIFA]] noteikumu izmaiņām.<ref name=":0" /> IFAB lēmums par pēcspēles 11 metru sitienu sērijas pieņemšanu nāca pārāk vēlu, lai to pielietotu [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada Pasaules kausa]] izcīņā. Tā turnīra noteikumi joprojām paredzēja noteikt uzvarētāju ar lozes palīdzību jebkurā izslēgšanas spēlē, izņemot finālu, ja pēc papildlaika rezultāts bija neizšķirts. (FIFA atteicās iepriekš paziņot, kas notiktu gadījumā, ja arī pats fināls pēc papildlaika beigtos neizšķirti.)<ref>"Drawing of lots – that's how teams will be parted". ''Evening Standard''. London: 43. 26 May 1970.</ref> 1970. gada turnīra tehniskajā ziņojumā tika ieteikts turpmākajos turnīros atteikties no uzvarētāja noteikšanas ar lozes palīdzību, norādot, ka “šis priekšlikums tomēr kopš tā laika ir zaudējis aktualitāti saistībā ar Starptautiskās valdes lēmumu izmantot 11 metru soda sitienus, lai atrisinātu šādu neizšķirta situāciju”.<ref>{{cite book|title=World Championship – Jules Rimet Cup 1970 Final Competition: Technical Study|author=FIFA Technical Study Group|publisher=Fédération Internationale de Football Association|year=1970|url=https://digitalhub.fifa.com/m/f92cb161c61b1d7/original/awx4libq9t7u5lxuhlqy-pdf.pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20211210044141/https://digitalhub.fifa.com/m/f92cb161c61b1d7/original/awx4libq9t7u5lxuhlqy-pdf.pdf|archive-date=10 December 2021}}</ref> Faktiski lozes palīdzība nekad nebija nepieciešama, lai noteiktu uzvarētāju Pasaules kausa izslēgšanas spēlē finālturnīrā, lai gan tā tika izmantota [[1970. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1969. gada kvalifikācijas spēlē]], kad [[Marokas futbola izlase|Maroka]] ar lozes palīdzību kvalificējās tālāk uz [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas]] rēķina. === Attīstība === [[File:Selecció Barcelona 0–0 UE Centelles penalty shoot-out.png|thumb|''Barcelona'' sieviešu komandas spēlētāja realizē 11 metru sitienu pēcspēles sitienu sērijā, 1970. gada 25. decembrī]] Anglijā pirmā pēcspēles 11 metru sitienu sērija profesionālā spēlē notika 1970. gadā ''[[Boothferry Park]]'' stadionā, [[Kingstona pie Hallas|Kingstonā pie Hallas]], kur ''Watney Cup'' pusfinālā tikās ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' un ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Uzvarēja ''Manchester United''. Pirmais spēlētājs, kurš izpildīja sitienu, bija [[Džordžs Bests]], bet pirmais, kurš nerealizēja sitienu, bija [[Deniss Lo]]. [[Ians Makeknijs]], kurš atvairīja Lo sitienu, kļuva arī par pirmo vārtsargu, kurš pats izpildīja sitienu pēcspēles sērijā. Viņa sitiens trāpīja pa pārliktni un atlēca pāri vārtiem, tādējādi izslēdzot ''Hull City'' no kausa izcīņas. Pēcspēles 11 metru sitienu sērijas tika izmantotas, lai noteiktu spēļu uzvarētājus UEFA [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausa]] izcīņā 1970.–71. gada sezonā. 1970. gada 30. septembrī Kausu ieguvēju kausa pirmajā kārtā pēc neizšķirta, 4–4, divu spēļu summā, ''[[Budapeštas "Honvéd"|Honvéd]]'' uzvarēja pirmajā pēcspēles sitienu sērijā ar 5–4, pret ''[[Aberdeen FC|Aberdeen]],''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c2/C2_71.htm|title=Cup Winners' Cup 1970-71|website=www.linguasport.com|access-date=2026-08-10|archive-date=2016-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20160930021314/http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c2/C2_71.htm}}</ref> kad [[Džims Forests|Džima Foresta]] sitiens, trāpīja pa vārtu pārliktni. Pēc piecām nedēļām, 1970. gada 4. novembrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/ec/ec197071det.html|title=European Champions' Cup and Fairs' Cup 1970-71 - Details|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-10}}</ref> notika pirmā pēcspēles 11 metru sitienu sērija Eiropas kausa vēsturē — tajā tikās ''[[Everton FC|Everton F.C.]]'' un ''[[Borussia Mönchengladbach]]''. Šoreiz uzvarēja Anglijas komanda ar rezultātu 4–3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c1/C1_71.htm|title=Champions Cup 1970-71|website=www.linguasport.com|access-date=2026-08-10|archive-date=2016-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20160930021454/http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c1/C1_71.htm}}</ref> 1970. gada decembrī draudzības kausa spēlē starp [[FC Barcelona (sievietes)|''Barcelona'' sieviešu komandu]] un ''UE Centelles'' bija nepieciešama pēcspēles 11 metru sitienu sērija. Tās formāts atšķīrās no mūsdienās ierastā — sitieni tika izpildīti pa trim. Vispirms trīs sitienus izpildīja ''Barcelona'', pēc tam trīs — ''Centelles''. Pēc tam, kad divās kārtās pēc kārtas tika iegūti vienādi rezultāti, sērija turpinājās līdz pirmajai neizšķirta pārtraukšanai jeb “pēkšņajai uzvarai”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.es/es/noticias/barca/futbol-femenino/fc-barcelona-futbol-femenino-camp-nou-seleccio-barcelona-centelles-immacualda-cabeceran-11420004|title=La història comença amb setze heroïnes|last=Salinas|first=David|website=Diario Sport|access-date=2026-08-10|date=2020-12-24|language=es}}</ref> [[1972.—1973. gada Eiropas kausa sezona|1972.–73. gada Eiropas kausa]] pirmajā kārtā tiesnesis priekšlaicīgi pārtrauca pēcspēles sitienu sēriju starp ''[[CSKA Sofia]]'' un ''[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]''. CSKA bija vadībā ar 3–2, taču ''Panathinaikos'' bija izpildījuši tikai četrus sitienus. ''Panathinaikos'' iesniedza protestu UEFA, spēle tika anulēta un nākamajā mēnesī pārspēlēta.<ref>"UEFA annul Cup result". ''[[The Times]]''. ''[[Reuters]]''. 9 October 1972. p.&#x20;7.</ref><ref>Barham, Albert (25 October 1972). "Derby could silence their critics". ''[[The Guardian]]''. p.&#x20;27.</ref> CSKA tajā uzvarēja, un pēcspēles sitienu sērija nebija nepieciešama. Līdzīgos apstākļos noslēdzās arī 1973. gada ''[[Campeonato Paulista]]'' fināls. ''[[Santos Futebol Clube|Santos]]'' bija vadībā pret ''[[Associação Portuguesa de Desportos|Portuguesa]]'' ar 2–0, kad abas komandas bija izpildījušas pa trim sitieniem, taču tiesnesis Armandu Markešs kļūdaini pasludināja ''Santos'' par uzvarētājiem. Patiesībā abām komandām vēl bija jāizpilda pa diviem sitieniem, un ''Portuguesa'' joprojām varēja izlīdzināt rezultātu. ''Portuguesa'' treneris [[Otu Glorija]] ātri aizveda komandu prom no stadiona. Tiek uzskatīts, ka viņš to darīja, lai pēc kļūdas atklāšanas pēcspēles sēriju vairs nevarētu turpināt un spēle būtu jāpārspēlē, tādējādi dodot ''Portuguesa'' labākas izredzes uzvarēt. Kad ''Santos'' iebilda pret pārspēli, Sanpaulu Futbola asociācijas prezidents Osvaldu Teišeira Duarte anulēja sākotnējo spēli un pasludināja abas komandas par kopīgām čempionēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cartaovermelho.com.br/index.php?name=News&file=article&sid=35&theme=Printer|title=Decisão do Campeonato Paulista de 1973 :: Cartão Vermelho :: O primeiro site do Brasil especializado em arbitragem de futebol|last=Vermelho|first=Cartão|website=www.cartaovermelho.com.br|access-date=2026-08-10|language=en-US|archive-date=2011-07-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20110706151624/http://www.cartaovermelho.com.br/index.php?name=News&file=article&sid=35&theme=Printer}}</ref><ref>[[Pelē]]; Duarte, Orlando; Bellos, Alex; Hahn, Daniel (2006). ''Pelé: the autobiography''. Simon & Schuster. {{ISBN|978-0-7432-7583-5}}.</ref> Pirmais lielais starptautiskais turnīrs, kura uzvarētājs tika noteikts ar pēcspēles 11 metru sitienu sēriju, bija [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976. gada Eiropas čempionāta]] fināls starp [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākiju]] un [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvāciju]]. UEFA bija paredzējusi fināla pārspēli divas dienas vēlāk,<ref>Road, Alan (20 June 1976). "Side Lines: Thomas the send-off". ''The Observer''. p.&#x20;20. <q>Clive Thomas ... has been asked by the European Football Federation to stay in the country to referee a possible replay of tonight's European championship between the West Germany and the Czechs in Belgrade.</q></ref> taču komandas nolēma izmantot pēcspēles sitienu sēriju.<ref>Lacey, David (21 June 1976). "Czechs owe championship to Viktor". ''The Guardian''. p.&#x20;17. <q>Extra time brought no more goals and so, the countries having decided against a replay on Tuesday, the tournament had to be decided on penalties.</q></ref> Čehoslovākija uzvarēja ar 5–3. Izšķirošo sitienu realizēja [[Antonīns Panenka]], raidot bumbu ar vieglu sitienu pāri vārtsargam (“[[Panenka (soda sitiens)|panenku]]”), pēc tam kad [[Uli Hēness]] savu iepriekšējo sitienu bija raidījis pāri vārtu pārliktnim. Pirmā pēcspēles 11 metru sitienu sērija [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]] notika 1977. gada 9. janvārī [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrikas]] [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|zonas kvalifikācijas turnīra]] pirmajā kārtā, kad [[Tunisijas futbola izlase|Tunisija]] uzvarēja [[Marokas futbola izlase|Maroku]].<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/fifaworldcuppreliminaryhistory_byyear__13876.pdf|title=History of the FIFA World Cup Preliminary Competition (by year)|author=Communications Division|publisher=[[FIFA]]|work=Good to Know|access-date=5 May 2009|date=27 July 2007|page=22|archive-url=https://web.archive.org/web/20100615220946/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/fifaworldcuppreliminaryhistory_byyear__13876.pdf|archive-date=15 June 2010}}</ref> Pirmā pēcspēles sitienu sērija Pasaules kausa finālturnīrā notika [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]], kad [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvācija]] pusfinālā pārspēja [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Ja [[1982. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1982. gada fināls]] būtu beidzies neizšķirti, pēcspēles 11 metru sitieni nebūtu piemēroti, ja vien arī pārspēle nebūtu beigusies neizšķirti.<ref>"World Cup facts and figures". ''Chicago Tribune''. 6 June 1982. p.&#x20;C2.</ref><ref name="Norman1986">{{cite news|url=https://news.google.com/newspapers?id=y0ojAAAAIBAJ&dq=final%20penalties%20world-cup&pg=3134%2C4177671|title=Soccer purists blast penalty shoootouts|work=The Palm Beach Post|access-date=27 June 2010|date=25 June 1986|last=Chad|first=Norman|page=5C}}{{Dead link|date=October 2025|bot=InternetArchiveBot}}</ref> Sākot ar [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gadu]], pēcspēles sitieni pēc fināla tika paredzēti tāpat kā iepriekšējās izslēgšanas kārtās.<ref name="Norman1986" />{{Nepieciešama atsauce}} == Slaveni gadījumi == === Starptautiskās sacensības === Deviņu FIFA 11 pret 11 spēlētāju turnīru fināli, tostarp trīs vīriešu Pasaules kausa fināli, ir noslēgušies ar pēcspēles 11 metru sitienu sēriju. Dažas no ievērojamākajām spēlēm ir šādas: * [[1991. gada FIFA Pasaules jauniešu čempionāta fināls]] starp [[Portugāles U-20 futbola izlase|Portugāli]] un [[Brazīlijas U-20 futbola izlase|Brazīliju]] [[Lisabona|Lisabonā]] tika izšķirts pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. Portugāle uzvarēja ar 4–2, un pēdējo sitienu realizēja [[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]]. * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1994. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] ''[[Rose Bowl]]'' stadionā [[Pasadīna|Pasadīnā]], Kalifornijā, [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] un [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] spēle pēc papildlaika noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu. Brazīlija pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/pwc/mr_3104.html|title=1994 FIFA World Cup USA (TM) Brazil - Italy|website=fifaworldcup.yahoo.com|access-date=2026-08-11|archive-date=2007-03-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20070302011553/http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/pwc/mr_3104.html}}</ref> * [[1999. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm fināls|1999. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm finālā]], kas arī notika ''Rose Bowl'' stadionā, mājinieces [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV]] un [[Ķīnas sieviešu futbola izlase|Ķīnas]] izlase pēc papildlaika spēlēja neizšķirti 0–0. ASV pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 5–4, kļūstot par pirmo mājinieču komandu, kas izcīnījusi šo turnīra titulu. * [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] arī tika izšķirts pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. Pēc pamatlaika rezultāta 1–1 sekoja bezvārtu 30 minūšu papildlaiks. [[Berlīnes olimpiskais stadions|Berlīnes]] [[Berlīnes olimpiskais stadions|olimpiskajā stadionā]] Itālija pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Franciju ar 5–3, izcīnot savu ceturto pasaules čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/match/64/mr.html|title=Italy - France|website=fifaworldcup.yahoo.com|access-date=2026-08-11|archive-date=2006-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20060811010105/http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/match/64/mr.html}}</ref> * [[2011. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm fināls|2011. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm finālā]], kas notika ''[[Deutsche Bank Park|Waldstadion]]'' laukumā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], ASV un [[Japānas sieviešu futbola izlase|Japānas]] izlases pēc papildlaika spēlēja neizšķirti 2–2. Šoreiz ASV piedzīvoja zaudējumu — Japāna pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–1, kļūstot par pirmo Āzijas valsti, kas izcīnījusi Pasaules kausa titulu pieaugušo līmenī — gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. * [[2013. gada FIFA Pasaules U-20 kausa fināls|2013. gada FIFA Pasaules U-20 kausa finālā]] [[Stambula|Stambulā]] pēcspēles 11 metru sitienu sērija bija nepieciešama pēc tam, kad spēle pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 0–0. [[Francijas U-20 futbola izlase|Francija]] ar 4–1 pārspēja [[Urugvajas U-20 futbola izlase|Urugvaju]]. Francijai tas bija pirmais Pasaules U-20 kausa tituls, un tā kļuva par pirmo valsti, kas bija uzvarējusi visos piecos FIFA 11 pret 11 spēlētāju vīriešu turnīros: [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]], [[FIFA Konfederāciju kauss|FIFA Konfederāciju kausā]], [[FIFA Pasaules U-20 kauss|FIFA Pasaules U-20 kausā]], [[FIFA Pasaules U-17 kauss|FIFA Pasaules U-17 kausā]] un olimpiskajā futbola turnīrā. * [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] tika izšķirts pēcspēles 11 metru sitienu sērijā, jo papildlaiks noslēdzās ar rezultātu 3–3. Argentīna pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Franciju ar 4–2 un pirmo reizi kopš 1986. gada izcīnīja Pasaules kausa trofeju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63932622|title=World Cup final: Argentina beat France on penalties in dramatic Qatar showpiece|work=BBC Sport|access-date=2026-08-11|date=2022-12-17|language=en-GB}}</ref> Pirmā pēcspēles 11 metru sitienu sērija [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] spēlē notika dramatiskajā [[Rietumvācija – Francija (1982. gada FIFA Pasaules kauss)|1982. gada pusfinālā starp Rietumvāciju un Franciju]]. Pēc tam, kad pēcspēles sitienu sērija noslēdzās ar vienādu rezultātu, tā turpinājās līdz pirmajai kļūdai jeb “[[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņajai]] [[Pēkšņā uzvara (sports)|uzvarai]]”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/07/10/sports/france-world-cup-history.html|title=A Look Back at France’s World Cup History to Discern its Future|work=The New York Times|access-date=2026-08-11|date=2018-07-10|last=McAleavy|first=Emma L.|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/night-of-seville-the-best-semi-final-in-world-cup-history|title=Night of Seville: The best Semi-final in World Cup history|last=Sharma|first=Varis|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-08-11|date=2018-07-09|language=en-gb}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1994-07-13-ss-15193-story.html|title=WORLD CUP USA '94 : The Penultimate Game : Looking for the Best Semifinal of All Time? Go Back to Seville, Spain, on July 8, 1982: West Germany vs. France|website=Los Angeles Times|access-date=2026-08-11|date=1994-07-13|language=en-US}}</ref> Vārtsargi ir spējuši uzvarēt pēcspēles 11 metru sitienu sērijas arī ar saviem sitieniem. Piemēram, [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 2004'']] ceturtdaļfināla spēlē [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] vārtsargs [[Rikārdu]] atvairīja [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] spēlētāja [[Dariuss Vasels|Dariusa Vasela]] sitienu, turklāt to izdarīja bez cimdiem, un pēc tam pats realizēja uzvaru nesošo sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/euro_2004/3830451.stm|title=Portugal break England hearts|access-date=2026-08-12|date=2004-06-24|language=en-GB}}</ref> Vēl viens piemērs ir ''[[Velez Sarsfield|Vélez Sársfield]]'' vārtsargs [[Hosē Luiss Čilaverts]] [[1994. gada Copa Libertadores fināls|1994. gada ''Copa Libertadores'' finālā]]. Čilavertam bija izveidojusies izcila brīvsitienu speciālista reputācija, un kluba karjeras laikā viņš guva 41 vārtus. Vēlāk, [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR]] vārtsargs [[Lionels Mpasi]] raidīja bumbu vārtu augšējā labajā stūrī pret [[Mohameds Abu Gabals|Mohamedu Gabaski]], kurš divus gadus iepriekš Kamerūnā notikušajā turnīrā bija izcēlies kā 11 metru soda sitienu atvairīšanas speciālists Ēģiptes izlases ceļā līdz finālam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/68045654|title=Afcon 2023: Egypt 1-1 DR Congo (aet, 7-8 on pens) - Mpasi the last-16 hero for Leopards|work=BBC Sport|access-date=2026-08-12|date=2024-01-28|language=en-GB}}</ref> [[Antonīns Panenka]] ([[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākija]]) [[1976. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|''UEFA Euro 1976'' finālā]] pret [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvāciju]] izšķīra pēcspēles 11 metru sitienu sērijas likteni ar savu [[Panenka (soda sitiens)|slaveno sitienu]] vārtu vidū pāri vārtsargam. Anglijas izlase ir zaudējusi septiņas no desmit pēcspēles 11 metru sitienu sērijām lielo turnīru finālturnīros, tostarp [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] pusfinālā un [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 1996'']] pusfinālā. Pēdējā no šīm neveiksmēm sekoja uzvarai pār [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] ar tādu pašu metodi iepriekšējā kārtā. Pēc Euro 1996 Anglija piedzīvoja vēl četrus zaudējumus pēcspēles sitienu sērijās pēc kārtas lielo turnīru finālturnīros — pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausā]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 2004'']] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausā]], kā arī [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 2012'']]. Zaudējumu sērija beidzās 2018. gada Pasaules kausā, kad Anglija pēcspēles soda sitienu sērijā uzvarēja [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]]. Šī uzvara ļāva Anglijai pirmo reizi 12 gadu laikā iekļūt Pasaules kausa ceturtdaļfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-cup/2018/07/03/england-vs-colombia-world-cup-2018-live-score-harry-kane-latest/|title=England banish penalty curse to pass Colombia test and reach World Cup quarter-final|work=The Telegraph|access-date=2026-08-12|date=2018-07-03|last=Wallace|first=Sam|issn=0307-1235|language=en-GB}}</ref> [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|UEFA Euro 2020 finālā]] Anglija atkal zaudēja pēcspēles sitienu sērijā Itālijai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/51198762|title=Euro 2020 final: England beaten by Italy on penalties|work=BBC Sport|access-date=2026-08-12|date=2021-07-10|language=en-GB}}</ref> Savukārt nākamajā pēcspēles sitienu sērijā Anglija [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 2024'']] ceturtdaļfinālā uzvarēja [[Šveices futbola izlase|Šveici]]. Savukārt [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] zaudēja četrās pēcspēles soda sitienu sērijās pēc kārtas: pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 1992'']], [[Francijas futbola izlase|Franciju]], [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 1996'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausā]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], ''[[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2000]]'', līdz beidzot ''[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2004]]'' uzvarēja [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]]. ''Euro 2000'' Nīderlandei bija iespēja izpildīt divus 11 metru soda sitienus pašas spēles laikā un vēl četrus sitienus pēcspēles sērijā, taču pret Itālijas vārtsargu [[Frančesko Toldo]] tā spēja realizēt tikai vienu sitienu. [[Franks de Būrs]] nerealizēja gan spēles laikā izpildīto 11 metru soda sitienu, gan savu sitienu pēcspēles sērijā — abos gadījumos bumbu atvairīja Toldo. Viņš atvairīja arī [[Pauls Bosvelts|Paula Bosvelta]] sitienu, palīdzot Itālijai uzvarēt sērijā ar 3–1. Nīderlandes neveiksmju sērija šķita pārtraukta [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausā]], kad tā ceturtdaļfinālā ar 11 metru soda sitienu palīdzību uzvarēja [[Kostarikas futbola izlase|Kostariku]], tomēr pusfinālā pēcspēles sitienu sērijā zaudēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]] Nīderlande pēcspēles sitienu sērijā zaudēja Argentīnai, šoreiz ceturtdaļfinālā. [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] lielajos čempionātos ir zaudējusi sešās pēcspēles 11 metru sitienu sērijās, tostarp trijos Pasaules kausos pēc kārtas (1990.–1998. gadā, ieskaitot 1994. gada finālu), ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2008]]'' ceturtdaļfinālā un ''[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2016]]'' ceturtdaļfinālā. Tomēr Itālija ir arī uzvarējusi piecās pēcspēles sitienu sērijās, tostarp ''Euro 2000'' pusfinālā pret Nīderlandi, ''Euro 2012'' ceturtdaļfinālā pret Angliju, [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada Pasaules kausa finālā]] pret Franciju, ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'' pusfinālā pret Spāniju un Euro 2020 finālā pret Angliju. 2005. gada 16. novembrī pirmo reizi Pasaules kausa finālturnīra vieta tika tieši izšķirta ar pēcspēles 11 metru sitienu sēriju. 2006. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas izslēgšanas kārtā rezultāts starp [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] izlasēm divu spēļu summā bija neizšķirts, 1–1. Urugvaja pirmajā spēlē [[Sentenario stadions|savā laukumā]] uzvarēja ar 1–0, bet Austrālija atbildes spēlē [[Austrālijas stadions|savā laukumā]] uzvarēja ar tādu pašu rezultātu. Pēc tam sekoja bezvārtu 30 minūšu papildlaiks, un pēcspēles sitienu sērijā Austrālija uzvarēja ar 4–2. Tas atkārtojās arī divās [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlēs: vispirms 2022. gada 29. martā [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|CAF]] trešajā kārtā starp [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], kur Senegāla pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–1 pēc tam, kad divu spēļu summā rezultāts bija 1–1, un pēc tam 2022. gada 13. jūnijā AFC–CONMEBOL kvalifikācijas izslēgšanas spēlē starp Austrāliju un [[Peru futbola izlase|Peru]], kad Austrālija uzvarēja ar 5–4 pēcspēles soda sitienu sērijā, jo vienīgā spēle noslēdzās ar 0–0. [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītās aizkavēšanās dēļ šoreiz neitrālā laukumā Katarā tika aizvadīta tikai viena spēle, nevis tradicionālā izslēgšanas kārta ar spēlēm abu komandu laukumos. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] laikā Vācijā, [[Šveices futbola izlase|Šveice]] uzstādīja nevēlamu rekordu astotdaļfināla pēcspēles soda sitienu sērijā pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]], nerealizējot nevienu no saviem sitieniem, zaudējot ar 0–3. Ukrainas vārtsargs [[Oleksandrs Šovkovskis]] kļuva par pirmo vārtsargu, kurš pēcspēles sitienu sērijā neielaida nevienus vārtus. Viņš atvairīja divus Šveices sitienus, bet vēl viens sitiens trāpīja pa vārtu pārliktni. Šis rezultāts nozīmēja, ka Šveice kļuva par pirmo valsti, kas tika izslēgta no Pasaules kausa, neielaižot nevienus vārtus. Turklāt tā joprojām ir vienīgā valsts, kas Pasaules kausa finālturnīrā piedalījusies, neielaižot nevienus vārtus. Neraugoties uz šo zaudējumu, Šveice ''Euro 2020'' astotdaļfinālā pēcspēles soda sitienu sērijā ar 5–4 uzvarēja Franciju. Šajā pašā turnīrā notika arī pēcspēles soda sitienu sērija starp Vāciju un Argentīnu — divām līdz tam veiksmīgākajām komandām Pasaules kausa finālturnīru pēcspēles soda sitienu sērijās. Abas komandas bija piedalījušās trijās šādās sērijās un visās uzvarējušas. Vācija uzvarēja arī šajā sērijā, tādējādi kļūstot par vienīgo komandu ar perfektu 4–0 bilanci Pasaules kausa finālturnīru pēcspēles soda sitienu sērijās. 2007. gada 20. jūnijā tika uzstādīts jauns UEFA rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://uefa.com/competitions/euro/news/kind%3D1/newsid%3D548583.html|title=Netherlands News|website=www.uefa.com|access-date=2026-08-12|language=en|archive-date=2007-10-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20071017163842/http://uefa.com/competitions/euro/news/kind%3D1/newsid%3D548583.html}}</ref> [[2007. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|Eiropas U-21 čempionāta]] pusfināla spēle [[Abe Lenstra Stadion|Hērenvēnā]] starp [[Nīderlandes U-21 futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Anglijas U-21 futbola izlase|Angliju]] noslēdzās ar rezultātu 1–1, un, pirms tika noskaidrots uzvarētājs, tika izpildīti 32 soda sitieni. Galu galā Nīderlande pēcspēles soda sitienu sērijā uzvarēja ar 13–12. === Nacionālie kausi === [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā 11 metru soda sitieni pirmoreiz tika izmantoti 1972. gada turnīrā, lai noteiktu trešās vietas ieguvēju īslaicīgi pastāvošajā spēlē par trešo vietu. Plašāk tos sāka izmantot 1991.–92. gada sezonā, lai noteiktu uzvarētāju spēlēs, kurās pēc vienas pārspēles un papildlaika rezultāts joprojām bija neizšķirts. Iepriekš pārspēļu skaits nebija ierobežots, kas radīja problēmas ar spēļu kalendāru un īpaši nepatika vadošajiem klubiem. Pārspēles bieži notika divas vai trīs dienas pēc sākotnējās neizšķirti noslēgušās spēles, kas bija pretrunā ar arvien rūpīgāku spēļu plānošanu, ko prasīja 1989. gada Futbola skatītāju likums (''Football Spectators Act 1989''). Pirmā komanda, kas FA kausā tika izslēgta pēcspēles 11 metru sitienu sērijā, bija ''[[Scunthorpe United F.C.|Scunthorpe United]]'' — 1991. gada 26. oktobrī tā pēc pirmās kārtas pārspēles zaudēja ''[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]''.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopedia of British Football|url=https://books.google.com/books?id=JKbb02bg6zYC&pg=PA265|publisher=Psychology Press|date=2002|isbn=978-0-7146-5249-8|first=Richard William|last=Cox|first2=Dave|last2=Russell|first3=Wray|last3=Vamplew|page=265}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccerbase.com/cup2.sd?competitionid=58&seasonid=121|title=English FA Cup – 1991/1992|website=www.soccerbase.com|access-date=2026-08-14|archive-date=2008-05-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080504045132/http://www.soccerbase.com/cup2.sd?competitionid=58&seasonid=121}}</ref> Pirmo reizi pēcspēles sitienu sērija tika izmantota FA kausa finālā [[2005. gada FA kausa fināls|2005. gadā]], kad ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' ar 5–4 pārspēja ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/match/_/gameId/182632/manchester-united-arsenal|website=www.espn.com|access-date=2026-08-14}}</ref> [[2006. gada FA kausa fināls|Nākamajā gadā]] ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzvarēja ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' FA kausa fināla otrajā šī turnīra vēsturē notikušajā pēcspēles soda sitienu sērijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfchistory.net/games/4990|title=FA Cup Final {{!}} Millennium Stadium {{!}} Saturday 13 May 2006 {{!}} Liverpool 3 - 3 West Ham United {{!}} After extra time & Penalty Shootout: 3 - 1|website=lfchistory.net|access-date=August 14, 2026|language=en}}</ref> 2005. gada 31. augustā tika uzstādīts jauns Anglijas rekords, kad FA kausa pārspēlē soda sitienu sērijā starp ''[[Tunbridge Wells F.C.|Tunbridge Wells]]'' un ''[[Littlehampton Town F.C.|Littlehampton Town]]'' bija nepieciešami 40 sitieni. ''Tunbridge Wells'' uzvarēja ar 16–15.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/fa_cup/4214086.stm|title=New record set in Cup shoot-out|access-date=2026-08-14|date=2005-09-04|language=en-GB}}</ref> Līdz šim pēcspēles 11 metru sitienu sērijas ir izmantotas sešos [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausa]] finālos. Pirmā notika [[2001. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2001. gadā]], kad ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' pēc spēles, kas pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 1–1, pēcspēles sitienu sērijā ar 5–4 pārspēja ''[[Birmingham City FC|Birmingham City]]''. Otra bija [[2009. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2009. gada finālā]] starp ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' un ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' — spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti, bet ''Manchester United'' pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 4–1. [[2012. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2012. gada finālā]] ''Liverpool'' un ''[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]'' pēc papildlaika spēlēja 2–2, bet ''Liverpool'' pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–2. [[2016. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2016. gada finālā]] ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' pēc 1–1 neizšķirta pēcspēles sitienu sērijā ar 3–1 pārspēja ''Liverpool''. ''Manchester City'' uzvarēja arī [[2019. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2019. gada finālā]], ar 4–3 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', pēc bezvārtu neizšķirta. Savukārt [[2022. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2022. gada finālā]] ''Chelsea'' pēcspēles sitienu sērijā ar 10–11 zaudēja ''Liverpool''. Pēcspēles 11 metru sitienu sērijas jau daudzus gadus tiek izmantotas, lai noteiktu uzvarētāju [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausa]] agrāko kārtu spēlēs. Agrākais piemērs datējams ar 1976. gada augustu, kad pirmajā kārtā ''[[Doncaster Rovers F.C.|Doncaster Rovers]]'' pēc trim pēc kārtas neizšķirtiem mačiem (1–1, 1–1, 2–2) pēcspēles sitienu sērijā ar 3–2 pārspēja ''[[Lincoln City F.C.|Lincoln City]]''. Pusfinālos pēcspēles sitienu sērijas ir salīdzinoši retas, jo pēc papildlaika tika piemērots [[izbraukumā gūto vārtu noteikums]]. Tomēr [[2013.—2014. gada Anglijas Līgas kauss|2013.–14. gada sezonas]] pusfinālā starp ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]'' un ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' pēc divu spēļu summas neizšķirta bija nepieciešama pēcspēles sitienu sērija. ''Sunderland'' tajā uzvarēja ar 2–1. ''[[FA Community Shield|Community Shield]]'' uzvarētājs arī tiek noteikts ar pēcspēles 11 metru sitienu sēriju, ja pēc 90 minūtēm rezultāts ir neizšķirts, taču papildlaiks netiek spēlēts. ''Manchester United'' trīs reizes ir izcīnījuši šo trofeju pēcspēles sitienu sērijā — [[2003. gada FA Community Shield|2003. gadā]] pārspējot ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'', [[2007. gada FA Community Shield|2007. gadā]] ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un [[2008. gada FA Community Shield|2008. gadā]] ''[[Portsmouth FC|Portsmouth]]''. Savukārt [[2009. gada FA Community Shield|2009. gadā]] ''Manchester United'' pēcspēles sitienu sērijā zaudēja ''Chelsea''. 2008. gadā [[2007.—2008. gada Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausa finālā]] pirmo reizi divu desmitgažu laikā tikās divi klubi, kas nebija Stambulas TOP 3 pārstāvji. ''[[Gençlerbirliği S.K.|Gençlerbirliği]]'' un ''[[Kayserispor]]'' spēles uzvarētājs tika noskaidrots pēcspēles sitienu sērijā. Pēc 120 bezvārtu minūtēm bija nepieciešami 28 sitieni, lai noteiktu uzvarētāju. Pateicoties [[Dimitars Ivankovs|Dimitaram Ivankovam]], kurš izcēlās gan ar gūtiem vārtiem, gan atvairītiem sitieniem, ''Kayserispor'' uzvarēja ar 11–10 un pirmo reizi vēsturē izcīnīja [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tff.org/default.aspx?pageID=715&ftxtID=3984|title=Kayserispor crowned Fortis Turkish Cup champions|website=tff.org|access-date=August 14, 2026|date=|language=en}}</ref> [[2008.—2009. gada Grieķijas kausa futbolā fināls|2008.–09. gada Grieķijas kausa finālā]] [[Atēnu AEK|AEK]] 89. minūtē izvirzījās vadībā ar 3–2, kad vārtus guva [[Ignasio Skoko|Skoko]]. Tomēr ''[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]'' kompensācijas laika sestajā minūtē pēdējās sekundēs panāca izlīdzinājumu — vārtus guva [[Mets Dārbišīrs|Dārbišīrs]], tādējādi spēle nonāca papildlaikā. Papildlaikā ''Olympiacos'' ar [[Lusiano Galeti|Galeti]] gūtajiem vārtiem izvirzījās vadībā ar 4–3, taču vārtu autors saņēma otro dzelteno kartīti par krekla novilkšanu vārtu svinību laikā un tika noraidīts. Vēlāk otro dzelteno kartīti saņēma arī [[Avrāms Papadopuloss]], un ''Olympiacos'' palika deviņu spēlētāju sastāvā. AEK izdevās panākt 4–4, un spēle nonāca līdz pēcspēles 11 metru sitienu sērijai. AEK izpildīja pirmo sitienu. Abas komandas realizēja pirmos četrus sitienus. AEK spēlētājs [[Daniels Majstorovičs|Majstorovičs]] piektajā sitienā trāpīja pa vārtu pārliktni, dodot [[Predrags Džordževičs|Džordževičam]] iespēju nodrošināt ''Olympiacos'' uzvaru. Turklāt tā bija Džordževiča pēdējā spēle karjerā. Tomēr viņa sitienu atvairīja AEK argentīniešu vārtsargs [[Sebastians Saha|Saha]]. Tādēļ sērija turpinājās. Abas komandas realizēja sesto un septīto sitienu. ''Olympiacos'' centra aizsargam [[Paraskevass Ancs|Ancam]] bija paredzēts izpildīt astoto sitienu, taču vārtsargs [[Antonijs Nikopolidis|Nikopolidis]] uzņēmās iniciatīvu un pats izpildīja sitienu, panākot rezultātu 7–7. Pēc tam Nikopolidis atvairīja AEK spēlētāja [[Nikolaoss Georgeass|Georgeasa]] devīto sitienu, taču Ancs savu sitienu ''Olympiacos'' labā nerealizēja — to atvairīja Saha — un sērija vēl nebija noslēgusies. Tā kā ''Olympiacos'' laukumā bija palikuši tikai deviņi spēlētāji, sitienu izpildītājiem bija jārotē, atkal nonākot pie tiem spēlētājiem, kuri bija izpildījuši pašus pirmos sitienus. Visi nākamie septiņi abu komandu sitienu izpildītāji savus sitienus realizēja, un pēc 32 izpildītiem sitieniem rezultāts pēcspēles sērijā bija 14–14. Tomēr AEK spēlētājs [[Agustīns Peljetjeri|Peljetjeri]] savu sitienu izpildīja neveiksmīgi, un Nikopolidis to viegli atvairīja. Pēc tam Nikopolidis pats izpildīja 34. sitienu pret pretinieku vārtsargu Sahu un guva vārtus, noslēdzot šo neticamo pēcspēles sitienu sēriju ar ''Olympiacos'' uzvaru 15–14. Kopējais spēles rezultāts bija 19–18 ''Olympiacos'' labā. === UEFA klubu sacensības === Pirmā pēcspēles 11 metru sitienu sērija Eiropas kausa finālā notika [[1984. gada Eiropas kausa fināls|1984. gada Eiropas kausa finālā]], kur ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' pārspēja [[AS Roma|''Roma'']]. Šī spēle visvairāk palikusi atmiņā ar ''Liverpool'' vārtsarga [[Brūss Grobelārs|Brūsa Grobelāra]] izdarībām. Kad ''Roma'' spēlētājs [[Bruno Konti]] gatavojās izpildīt savu sitienu, Grobelārs ar pārliecinošu smaidu devās vārtu virzienā, skatoties uz aiz vārtiem novietotajām televīzijas kamerām, un pēc tam sāka kost vārtu tīklā, imitējot spageti ēšanu. Konti savu sitienu raidīja pāri vārtu pārliktnim. Pirms [[Frančesko Graciāni]] sitiena Grobelārs atkārtoja līdzīgu izrādi, šoreiz izmisuma imitācijā ļodzīdams kājas. Graciāni savu sitienu nerealizēja, un ''Liverpool'' pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 4–2. [[1986. gada Eiropas kausa fināls|1986. gada Eiropas kausa finālā]], starp ''[[FCSB|Steaua București]]'' un ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'', ''Steaua'' vārtsargs [[Helmuts Dukadams]] atvairīja visus četrus ''Barcelona'' 11 metru sitienus, par ko viņš tika nodēvēts par “[[Sevilja|Seviljas]] varoni”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/8184991.stm|title=Steaua's story|access-date=2026-08-14|date=2009-08-05|language=en-GB}}</ref> Arī ''Steaua'' nerealizēja divus sitienus, taču tomēr uzvarēja sērijā ar 2–0 un kļuva par vienīgo Rumānijas klubu, kas izcīnījis šo titulu. [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2003. gada UEFA Čempionu līgas fināla]] pēcspēles sitienu sērija izraisīja strīdus daudzu līdzjutēju vidū, jo atkārtojumos bija redzams, ka ''[[AC Milan|Milan]]'' vārtsargs [[Dida]], atvairot [[Davids Trezegē|Trezegē]], [[Marselo Salajeta|Salajetas]] un [[Paolo Montero|Montero]] sitienus, atradās ārpus vārtu līnijas. Arī ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]'' vārtsargs [[Džanluidži Bufons]], atvairot [[Klarenss Zēdorfs|Zēdorfa]] un [[Kaha Kaladze|Kaladzes]] sitienus, bija izgājis no vārtu līnijas. [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2005. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], starp ''[[AC Milan|Milan]]'' un ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'', ''Liverpool'' vārtsargs [[Ježijs Dudeks]] izmantoja Brūsam Grobelāram līdzīgu taktiku. Šī 2005. gadā kļuva pazīstama kā “Dudeka deja” — viņš centās novērst ''Milan'' spēlētāju uzmanību pirms sitienu izpildes, kas palīdzēja viņa komandai uzvarēt. [[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] starp ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' un ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' tika izšķirts pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. ''Chelsea'' kapteinis [[Džons Terijs]] nerealizēja sitienu, kas būtu nodrošinājis ''Chelsea'' uzvaru spēlē un Čempionu līgas trofeju. Sitiena izpildes brīdī viņa atbalsta kāja paslīdēja, un bumba trāpīja pa vārtu stabu. ''Chelsea'' zaudēja sērijā ar 5–6, un Terijs uz laukuma izplūda asarās. Tomēr Terijam sākotnēji nemaz nebija paredzēts izpildīt šo sitienu — uzbrucējs [[Didjē Drogba]] bija noraidīts neilgi pirms papildlaika beigām. UEFA Čempionu līgas pusfinālā starp ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' un ''[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]'' gan [[Ikers Kasiljass]], gan [[Manuels Neiers|Manuels Noiers]] atvairīja pa diviem 11 metru sitieniem. Noiers atvairīja [[Krištianu Ronaldu]] un [[Kakā]] sitienus. Tobrīd abi bija dārgākie futbolisti futbola vēsturē pēc viņu transfēru summām — Ronaldu pāreja maksāja 80 miljonus mārciņu, bet Kakā pāreja — 56 miljonus mārciņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/champions-league/9226202/Real-Madrid-2-Bayern-Munich-1-agg-3-3-Bayern-win-3-1-on-pens-match-report.html|title=Bayern Munich reach Champions League final after beating Real Madrid in dramatic penalty shoot-out|website=Telegraph|access-date=August 14, 2026|language=en|archive-date={{dat|2012|04|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120425225935/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/champions-league/9226202/Real-Madrid-2-Bayern-Munich-1-agg-3-3-Bayern-win-3-1-on-pens-match-report.html}}</ref> 2012. gada 19. maijā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]] pēcspēles sitienu sērijā ar 4–3 pārspēja ''[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]''. ''Chelsea'' iepriekš nekad nebija uzvarējusi pēcspēles sitienu sērijā šajās sacensībās, turklāt 2008. gada finālā un 2007. gada pusfinālā bija zaudējusi pēcspēles sitienu sērijās. Savukārt ''Bayern'' līdz tam Eiropas sacensībās nebija zaudējuši nevienā pēcspēles sitienu sērijā; viņu uzvaras ietvēra [[2001. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2001. gada finālu]] pret ''[[Valencia CF|Valencia]]'' un 2012. gada pusfinālu pret ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]''. Izšķirošo sitienu realizēja [[Didjē Drogba]], kurš 2008. gada finālā sarkanās kartītes dēļ papildlaikā nebija varējis izpildīt piekto sitienu — tolaik to nerealizēja Terijs. Nākamajā dienā vairāki Lielbritānijas laikraksti uzsvēra faktu, ka Anglijas komanda beidzot bija uzvarējusi Vācijas komandu pēcspēles soda sitienu sērijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/media/greenslade/2012/may/20/chelsea-national-newspapers|title=How the papers reported Chelsea's football victory|work=The Guardian|access-date=2026-08-14|date=2012-05-20|last=Greenslade|first=Roy|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 2021. gada 26. maijā ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'' [[2021. gada UEFA Eiropas līgas fināls|UEFA Eiropas līgas finālā]] pēcspēles sitienu sērijā ar 11–10 pārspēja ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', jo pēc papildlaika spēle bija noslēgusies ar rezultātu 1–1. 11 metru sitienus izpildīja visi laukumā esošie spēlētāji. ''Manchester United'' vārtsargs [[Davids de Hea]] bija vienīgais, kurš savu sitienu nerealizēja — viņa sitienu atvairīja [[Heronimo Rulli]], nodrošinot ''Villarreal'' pirmo šāda veida titulu. Kopumā tika realizēts 21 sitiens, kas tobrīd bija rekords pēcspēles sitienu sērijā nozīmīgā UEFA turnīra spēlē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57224112|title=Villarreal 1-1 Manchester United (11-10 on pens): David de Gea spot kick saved in epic Europa League final shootout|work=BBC Sport|access-date=2026-08-14|date=2021-05-25|language=en-GB}}</ref> === Rekordi === Pasaules rekords ilgākajai pēcspēles 11 metru sitienu sērijai un lielākajam kopējam rezultātam ir 56 izpildīti sitieni. Tas tika sasniegts 2023.—24. gada ''[[Liga Alef]]'' (Izraēlas trešā līmeņa) paaugstināšanas izslēgšanas spēlēs, kad ''[[F.C. Dimona]]'' pēcspēles sitienu sērijā ar 23—22 pārspēja ''[[Shimshon Tel Aviv]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ynet.co.il/sport/israelisoccer/article/skdpiitxa|title=דו-קרב הפנדלים מליגה א' ששבר את שיא גינס: "ניסינו לכשף אחד את השני"|work=Ynet|access-date=2026-08-15|date=2024-05-21|last=ביטון|first=לירן|language=he}}</ref> Pasaules rekords pēc kārtas realizēto sitienu skaitam pēcspēles sērijā ir 31. Tas tika sasniegts 2024. gada 17. decembrī [[Vertu Trophy]] sešpadmsmitdaļfināla spēlē starp ''[[Blackpool FC|Blackpool]]'' un ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'' U21 komandām. 32. sitiens tika atvairīts, ''Aston Villa'' uzvarot ar 18—17.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/news/2024/december/17/u21s--blackpool-1-1-aston-villa--17-18-pens-/|title=U21s: Blackpool 1-1 Aston Villa (17-18 pens)|publisher=Aston Villa FC|date=18 December 2024|access-date=18 October 2024|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20241218022718/https://www.avfc.co.uk/news/2024/december/17/u21s--blackpool-1-1-aston-villa--17-18-pens-/|archive-date=18 December 2024}}</ref> Lielajos starptautiskajos turnīros visvairāk 11 metru soda sitienu vienā pēcspēles sērijā bija nepieciešami [[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kad [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuārai]] un [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnai]] bija nepieciešami 24 sitieni, lai noskaidrotu, kura komanda iekļūs pusfinālā. Kotdivuāra uzvarēja ar 12—11 pēc tam, kad [[Samuels Eto'o]] savu otro sitienu nerealizēja — tas bija vienīgais nerealizētais sitiens visā sērijā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/penalties.html|title=Penalty Shoot-Out Trivia|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/06a-det.html|title=African Nations Cup 2006 - Final Tournament Details|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-15}}</ref> Kotdivuāra piedalījās arī garākajā pēcspēles sitienu sērijā finālā — [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992. gada Āfrikas Nāciju kausa]] finālā, kur tā ar 11—10 pārspēja [[Ganas futbola izlase|Ganu]]. Šī sērija bija īpaša ar to, ka tā kļuva par pirmo lielā starptautiskā turnīra finālu, kurā katrs laukumā esošais spēlētājs izpildīja 11 metru sitienu.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/92a.html|title=African Nations Cup 1992|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-15}}</ref> Garākā FIFA Pasaules kausa pēcspēles 11 metru sitienu sērija gan vīriešu, gan sieviešu turnīru vēsturē notika [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm]] izslēgšanas spēlē starp [[Austrālijas sieviešu futbola izlase|Austrāliju]] un [[Francijas sieviešu futbola izlase|Franciju]]. Tika izpildīti 20 sitieni, un Austrālija galu galā uzvarēja ar 7—6.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.optus.com.au/news/womens-world-cup-2023/os61439/fifa-womens-world-cup-2023-australia-vs-france-matildas-score-highlights|title=Longest penalty shootout in FIFA Women's World Cup history separates Australia and France|website=sport.optus.com.au|access-date=2026-08-15|language=en|archive-date=2025-03-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20250316033531/https://sport.optus.com.au/news/womens-world-cup-2023/os61439/fifa-womens-world-cup-2023-australia-vs-france-matildas-score-highlights}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Lordanic |first1=Marissa |title=The Matildas' moment: Each penalty had its own story to tell |url=https://www.espn.com.au/football/story/_/id/38182777/the-matildas-moment-penalty-had-own-story-tell |publisher=ESPN |date=13 August 2023 |access-date=14 August 2023}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://au.sports.yahoo.com/australias-womens-world-cup-penalty-shootout-france-111943279.html|title=Australia’s magical World Cup run reaches semis after wildest penalty shootout in tournament history|last=read|first=Henry BushnellSenior reporter·5 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-08-15|date=2023-08-12|language=en}}</ref> 2012. gada 11. decembrī ''[[Bradford City AFC|Bradford City]]'' uzstādīja rekordu pēc kārtas uzvarēto pēcspēles 11 metru sitienu sēriju skaita ziņā. Kopš 2009. gada komanda bija uzvarējusi deviņās pēcspēles sitienu sērijās, tostarp pret ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' un vietējiem sāncenšiem ''[[Huddersfield Town AFC|Huddersfield Town]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/league-two/9739506/Bradford-City-penalty-shoot-out-record-following-history-making-victory-over-Arsenal.html|title=Bradford City penalty shoot-out record following history-making victory over Arsenal {{!}} Ghostarchive|website=ghostarchive.org|access-date=2026-08-15|archive-date=2022-01-10|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220110120104/https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/league-two/9739506/Bradford-City-penalty-shoot-out-record-following-history-making-victory-over-Arsenal.html}}</ref> Īsākā iespējamā pēcspēles 11 metru sitienu sērija sastāv no trim sitieniem katrai komandai — viena komanda realizē visus trīs sitienus, bet otra nevienu. Tā notika, piemēram, [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausa]] pusfinālā, kur [[Čīles futbola izlase|Čīle]] ar 3—0 pārspēja [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/jun/28/portugal-chile-confederations-cup-semi-final-match-report|title=Bravo saves three penalties to send Chile to Confederations Cup final|work=The Guardian|access-date=2026-08-15|date=2017-06-28|last=Pender|first=Kieran|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Tāds pats rezultāts bija arī ''[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]]'', kad Portugāle pēcspēles sitienu sērijā ar 3—0 uzvarēja [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]]. 2026. gada martā ''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'' [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] zaudēja ''[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]'', nerealizējot nevienu no saviem sitieniem, kamēr ''Forest'' realizēja visus. == Skatīt arī == * [[11 metru soda sitiens]] == Bibliogrāfija == * ''On Penalties'' – autors Endrjū Entonijs ({{ISBN|0-224-06116-X}}) == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.rsssf.org/miscellaneous/penalties.html Penalty Shoot-out Trivia] — [[Rec.sport.soccer Statistics Foundation|RSSSF]] {{En ikona}} [[Kategorija:Futbola noteikumi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] d2b5ne2q8slgxm7ggcj69863yxc40xt 4521903 4521902 2026-09-13T20:22:57Z Baisulis 11523 /* Nacionālie kausi */ sakārtota atsauce..... 4521903 wikitext text/x-wiki {{distinguish|11 metru soda sitiens}} [[File:Penalty kick Lahm Cech Champions League Final 2012.jpg|thumb|[[Filips Lāms]] izpilda sitienu 11 metru sitienu sērijā [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]]] [[Futbols|Futbolā]] '''11 metru sitienu sērija''', sarunvalodā bieži saukta vienkārši par '''pendelēm''', ir veids, kā noteikt spēles uzvarētāju, ja mačs nedrīkst beigties neizšķirti un rezultāts joprojām ir neizšķirts pēc pamatlaika, kā arī [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]] (ja tas tiek spēlēts). Piemēram, [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā 11 metru sitienu sērijas tiek izmantotas izslēgšanas spēlēs, [[Izslēgšanas sistēma|1/16 finālā]], [[Izslēgšanas sistēma|astotdaļfinālā]], [[Izslēgšanas sistēma|ceturtdaļfinālā]], [[Izslēgšanas sistēma|pusfinālā]] un [[Izslēgšanas sistēma|finālā]]. Soda sitienu sērijā abas komandas pārmaiņus izpilda sitienus pa vārtiem no 11 metru atzīmes, un vārtus sargā tikai pretinieku komandas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]. Katra komanda sāk ar pieciem sitieniem, kurus jāizpilda pieciem dažādiem spēlētājiem. Par uzvarētāju kļūst komanda, kura pēc šiem sitieniem ir guvusi vairāk vārtu. Sērija tiek pārtraukta nekavējoties, ja viena komanda iegūst tādu pārsvaru, kuru pretinieks vairs matemātiski nevar atspēlēt. Ja pēc pieciem sitieniem katrai komandai rezultāts ir vienāds, sērija turpinās ar papildu kārtām pēc "[[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās uzvaras]]" principa (''sudden death'').<ref name="Laws">{{cite web|url=https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|title=Laws of the Game 2025/26|website=IFAB|access-date=21 February 2026|pages=97–100|archive-url=https://web.archive.org/web/20250814061754/https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|archive-date=14 August 2025}}</ref> Vārti, kas gūti 11 metru sitienu sērijā netiek ieskaitīti spēlētāja individuālajā vārtu statistikā, netiek pieskaitīti komandas spēles rezultātam, bet tiek uzskaitīti atsevišķi no vārtiem, kas gūti spēles laikā (tostarp papildlaikā, ja tāds bijis). Lai gan atsevišķs sitiens soda sitienu sērijā pēc būtības līdzinās [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienam spēles laikā, starp tiem ir vairākas atšķirības. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka pēc sitiena izpildīšanas ne sitiena izpildītājs, ne jebkurš cits spēlētājs (izņemot vārtsargu) nedrīkst atkārtoti spēlēt bumbu. Soda sitienu sērija ir viens no trim [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]] paredzētajiem veidiem, kā noteikt uzvarētāju, ja spēle beigusies neizšķirti. Pārējie divi veidi ir: papildlaiks un divu spēļu summas gadījumā – [[izbraukumā gūto vārtu noteikums]].<ref name="Laws" /> Parasti 11 metru sitienu sēriju izmanto tikai tad, ja viens vai abi pārējie paņēmieni nav ļāvuši noskaidrot uzvarētāju. Kārtību, kādā konkrētajā spēlē tiek noteikts uzvarētājs, iepriekš nosaka attiecīgo sacensību organizētājs. Lielākajā daļā profesionālo sacensību, ja pēc 90 minūšu pamatlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks, kas sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem. Ja arī pēc papildlaika uzvarētājs nav noskaidrots, tiek izpildīta a. Lai gan soda sitienu sērijas futbolā plaši tiek izmantotas kopš 20. gadsimta 70. gadiem, tās ir izraisījušas daudz diskusiju. Daudzi futbola līdzjutēji un speciālisti uzskata, ka to iznākumu pārāk lielā mērā ietekmē [[veiksme]], nevis komandas meistarība, un ka uzvarētāja noteikšana, balstoties uz individuālām divcīņām starp sitiena izpildītāju un vārtsargu, pilnībā neatspoguļo futbola kā [[Komandu sports|komandas sporta]] būtību.<ref>{{cite web|url=http://www.bases.org.uk/write/545_Expert_statement_on_Psychological_preparation_for_Football_penalty_shootouts.pdf|title=The BASES Expert Statement on the Psychological Preparation for Football Penalty Shootouts|author1=Wilson, M|author2=Wood, G|publisher=British Association of Sports and Exercise Sciences|access-date=28 January 2015|author3=Jordet, G.|archive-url=https://web.archive.org/web/20160106200749/http://www.bases.org.uk/write/545_Expert_statement_on_Psychological_preparation_for_Football_penalty_shootouts.pdf|archive-date=6 January 2016}}</ref> Tomēr pētījumi liecina, ka komandas kopējais spēks un meistarība joprojām ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē uzvarētāju arī 11 metru sitienu sērijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2214804320300240?via%3Dihub|title=Pressure versus ability: Evidence from penalty shoot-outs between teams from different divisions|website=sciencedirect|access-date=August 6, 2026|date=December 2020|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/24748668.2020.1799171|title=Almost a lottery: the influence of team strength on success in penalty shootouts|website=tandfonline|access-date=6 August 2026|date=2 September 2020|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/17479541261416771|title=Team strength and penalty shootouts in soccer: Market value predicts the winner|website=journals.sagepub.com|access-date=August 6, 2026|date=February 3, 2026|language=en}}</ref> Turklāt daudzi uzskata, ka tieši spriedze, psiholoģiskais spiediens un neprognozējamība padara šīs sērijas par vienu no aizraujošākajiem noslēgumiem sportā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu.usatoday.com/story/sports/columnist/martin-rogers/2018/07/01/world-cup-how-nfl-nba-mlb-get-soccer-shootout/749658002/|title=World Cup shootouts are great and here is how other sports can adopt the thrilling finale|website=eu.usatoday.com|access-date=August 6, 2026|language=en}}</ref> == Pārskats == Soda sitienu sērijas laikā visi spēlētāji, izņemot sitiena izpildītāju un abus vārtsargus, atrodas laukuma centra aplī.<ref name="Laws" /> Komandas, kas izpilda sitienu, vārtsargs atrodas vārtu līnijas un soda laukuma līnijas krustpunktā (16,5 m no vārtiem), pie viena no tiesneša asistentiem. Vārti, kas gūti 11 metru sitienu sērijā, parasti netiek ieskaitīti spēlētāju individuālajā vārtu statistikā.{{Nepieciešama atsauce}} Neizšķirts futbolā ir bieži sastopams spēles iznākums. Tāpēc soda sitienu sērijas tiek izmantotas tikai tajās sacensībās, kurās ir nepieciešams noteikt uzvarētāju.<ref name="Laws" /> Visbiežāk tās tiek izmantotas [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros zaudētājs izstājas no sacensībām, nevis līgas turnīros, kuros komandas savā starpā spēlē pēc apļa sistēmas. Parasti pirms soda sitienu sērijas tiek izspēlēts papildlaiks, taču tas nav obligāts.<ref name="Laws" /> Piemēram, šādos turnīros uzvarētāju nosaka ar 11 metru sitienu sēriju uzreiz pēc pamatlaika beigām: ''[[Copa Libertadores]]'', ''[[Copa América]]'' (ceturtdaļfinālos, pusfinālos un spēlē par trešo vietu), [[CONCACAF Zelta kauss]] (ceturtdaļfinālos un pusfinālos), ''[[FA Community Shield]]'', ''[[Anglijas Līgas kauss|EFL League Cup]]'' un [[Anglijas futbola līgas trofeja|''English Football League Trophy'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.concacaf.com/competitions/gold-cup/regulations|title=Gold Cup|last=Concacaf|website=Concacaf|access-date=2026-08-06|language=en}}</ref> Dažu sacensību noteikumi paredz, ka soda sitienu sēriju var izmantot arī grupu turnīrā, lai noteiktu komandu vietu sadalījumu. Tas iespējams ļoti retos gadījumos, kad divas komandas, kas savā starpā aizvadījušas pēdējo grupas spēli, turnīru noslēdz ar pilnīgi vienādiem rādītājiem un nevienai citai komandai grupā nav tādu pašu rezultātu. Šāds gadījums notika [[2003. gada UEFA Eiropas sieviešu U-19 čempionāts|2003. gada UEFA Eiropas sieviešu U-19 čempionātā]], kad Itālijas un Zviedrijas izlases uzreiz pēc savstarpējās neizšķirtās spēles izpildīja 11 metru sitienu sēriju, lai noteiktu vietu sadalījumu grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablese/eur-women-u19-03.html|title=European Women U-19 Championship 2002-03|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-06}}</ref> Savukārt [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]] šāds noteikums vēl nepastāvēja. Kad [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlases [[1990. gada FIFA Pasaules kauss#F grupa|grupu turnīru]] pabeidza ar pilnīgi vienādiem rādītājiem, to vietu secība tika noteikta izlozes ceļā.<ref>{{cite book|author=FIFA Technical Study Group|title=FIFA World Cup Italia'90: Official Report|publisher=FIFA|year=1990|page=59|url=https://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part2_277.pdf|quote=So the last two matches in Group F would decide whether teams could proceed forward by their own efforts, or make FIFA resort to drawing lots in Rome. [..] Ireland and Holland fought yet another 1–1 result and the draw in Rome placed Ireland in second place and Holland third.|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924153727/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part2_277.pdf|archive-date=24 September 2015}}</ref> Vairākas līgas, piemēram, Japānas ''[[J.League]]'',<ref>Hirata, T.; Szymanski, S. "The J. League and the World Cup". In Lee, YH; Fort, R (eds.). ''The Sports Business in The Pacific Rim''. Sports Economics, Management and Policy.</ref> ir eksperimentējušas ar soda sitienu sērijām arī pēc neizšķirtām līgas spēlēm, uzvarētājam piešķirot papildu punktu. Līdzīga sistēma sākotnēji tika izmantota arī ''[[Major League Soccer]]'' (MLS) Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, taču tur izmantotā 11 metru soda sitienu procedūra atšķīrās no starptautiski pieņemtās. Arī [[Dienvidslāvijas Pirmās līga|Dienvidslāvijas Pirmās līgas]] pēdējās sezonās pirms valsts sabrukuma neizšķirti tika atcelti – uzvarētājs pēc soda sitienu sērijas saņēma vienu punktu, bet zaudētājs punktus nesaņēma. Šī sistēma bija pretrunīgi vērtēta un nepopulāra, un to bieži ironiski dēvēja par "Šaibera pendelēm", atsaucoties uz toreizējo Dienvidslāvijas Futbola asociācijas prezidentu [[Slavko Šaibers|Slavko Šaiberu]], kurš bija šīs reformas iniciators. Lai gan komanda, kas uzvar 11 metru sitienu sērijā, tiek uzskatīta par spēles uzvarētāju un turpina dalību turnīrā (vai kļūst par čempioni finālā), FIFA statistiski šo spēli joprojām uzskaita kā neizšķirtu. Piemēram, Nīderlandes izlase oficiāli tiek uzskatīta par neuzvarētu [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, lai gan pusfinālā tā zaudēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]] soda sitienu sērijā un neiekļuva finālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2014/m=7/news=van-gaal-we-can-still-make-history-2403702.html|title=Van Gaal: We can still make history|work=FIFA.com|access-date=2026-08-06|date=2014-07-11|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2018-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180129004925/http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2014/m=7/news=van-gaal-we-can-still-make-history-2403702.html}}</ref> == Procedūra == Tālāk sniegts soda sitienu sērijas procedūras kopsavilkums. Šī procedūra ir noteikta Spēles noteikumu 10. noteikumā „Spēles iznākuma noteikšana”.<ref name="Laws" /> [[File:Hearts vs. Gretna Scottish Cup final.jpg|thumb|[[Stīvens Preslijs]] realizē 11 metru sitienu [[Edinburgas "Hearts"|Edinburgas]] [[Edinburgas "Hearts"|"Hearts"]] labā, [[2006. gada Skotijas kausa fināls|2006. gada Skotijas kausa finālā]], soda sitienu sērijā, pret ''[[Gretna FC|Gretna]]'']] [[File:Didier Drogba Manuel Neuer last penalty kick Champions League Final 2012.jpg|thumb|[[Didjē Drogba|Didjē Drogbā]] izšķirošoais 11 metru sitiens [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]]] # Tiesnesis ar [[Monētas mešana|monētas mešanu]] nosaka, uz kuriem vārtiem tiks izpildīta 11 metru sitienu sērija. Drošības apsvērumu dēļ vai gadījumā, ja vārti vai laukuma segums kļūst neizmantojami, tiesnesis drīkst mainīt izvēlētos vārtus.<ref name="Laws" /> # Pēc tam tiesnesis atkārtoti met monētu, lai noteiktu, kura komanda izpildīs pirmo sitienu. # Visi spēlētāji, izņemot sitiena izpildītāju un abus vārtsargus, atrodas [[Futbola laukums|laukuma]] centra aplī. # Katrs sitiens tiek izpildīts saskaņā ar soda sitiena izpildes noteikumiem. Sitienu izpilda no [[Soda laukums|soda sitiena atzīmes]], kas atrodas 11 metru attālumā no vārtu līnijas un vienādā attālumā no abām sānu līnijām. Vārtus aizsargā tikai pretinieku komandas vārtsargs. Līdz sitiena izpildei viņam jāatrodas uz vārtu līnijas starp vārtu stabiem, taču viņš drīkst lēkāt uz vietas, vicināt rokas, pārvietoties pa vārtu līniju un citādi mēģināt novērst sitiena izpildītāja uzmanību. # Katra komanda pati nosaka secību, kādā tās tiesīgie spēlētāji izpilda sitienus. # Katrs spēlētājs drīkst sist bumbu tikai vienu reizi. Pēc sitiena izdarīšanas viņš vairs nedrīkst spēlēt ar bumbu atkārtoti. # Neviens cits spēlētājs, izņemot sitiena izpildītāju un vārtsargu, nedrīkst pieskarties bumbai.<ref name="Laws" /> # Vārti tiek ieskaitīti, ja pēc sitiena bumba, tai pieskaroties tikai sitiena izpildītājam, pilnībā šķērso vārtu līniju starp stabiem un zem pārliktņa, nepieskaroties nevienam citam spēlētājam, spēles amatpersonai vai citai personai, izņemot vārtsargu. Bumba pirms vārtu gūšanas drīkst vairākas reizes atsisties pret vārtsargu, vārtu stabiem vai pārliktni, ja tiesnesis uzskata, ka tās kustība joprojām ir sākotnējā sitiena rezultāts. Šis jautājums tika precizēts pēc incidenta [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] 11 metru sitienu sērijā starp [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. [[Bruno Bellone|Bruno Bellones]] izpildītais sitiens atsitās pret vārtu stabu, pēc tam trāpīja vārtsargam [[Karlušs Gallu|Karlušam]] mugurā un tikai tad ielidoja vārtos. Tiesnesis [[Joans Igna]] vārtu guvumu ieskaitīja Francijas labā. Savukārt Brazīlijas izlases kapteinis [[Ediņu Nazarets Filju|Ediņu]] saņēma dzelteno kartīti par protestēšanu, jo uzskatīja, ka sitiens bija jāatzīst par neveiksmīgu jau brīdī, kad bumba atsitās pret vārtu stabu. Lai novērstu līdzīgas domstarpības nākotnē, 1987. gadā [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) precizēja Spēles noteikumu 14. noteikumu, kas reglamentē 11 metru soda sitienu izpildi, skaidri nosakot, ka vārtu guvums ir spēkā, ja pēc sākotnējā sitiena bumba, atsitusies pret vārtu stabu, pārliktni vai vārtsargu, tomēr pilnībā šķērso vārtu līniju un tiesnesis uzskata, ka bumbas kustība ir nepārtraukts sākotnējā sitiena rezultāts. Šis precizējums apstiprināja tiesneša Joana Ignas pieņemto lēmumu.<ref>{{cite web|url=http://www.corshamref.org.uk/newsletter/news06jul.htm|title=The Corsham Referee Newsletter|last=Carosi|first=Julian|access-date=20 June 2008|date=July 2006|number=31|archive-url=https://web.archive.org/web/20081006164438/http://corshamref.org.uk/newsletter/news06jul.htm|archive-date=6 October 2008}} and {{cite book|chapter-url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1987/1987app.pdf|title=Minutes of the AGM|publisher=Soccer South Bay Referee Association|location=Llandudno|date=13 June 1987|access-date=29 November 2009|pages=18–22|chapter=III.8(a) Proposal by the Scottish Football Association: Law XIV—Penalty Kick|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430130743/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1987/1987app.pdf|archive-date=30 April 2011}}</ref> # Komandas sitienus izpilda pārmaiņus, līdz katra komanda ir izpildījusi piecus sitienus. Tomēr sērija beidzas agrāk, ja viena komanda iegūst tādu pārsvaru, ko otra komanda ar atlikušajiem sitieniem vairs nevar panākt. Piemēram, [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] soda sitienu sērija noslēdzās pēc tam, kad [[Fabio Groso]] realizēja Itālijas izlases piekto sitienu. Lai gan Francijas izlasei (kura līdz tam bija realizējusi trīs sitienus) vēl bija atlicis viens sitiens, tā vairs nevarēja panākt Itāliju, tāpēc sērija tika pārtraukta un Itālija tika pasludināta par uzvarētāju. Līdzīgi arī [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] [[Gonsalo Montjels|Gonsalo Montjela]] precīzi izpildītais ceturtais realizētais sitiens Argentīnas izlases labā nodrošināja komandai pasaules čempionu titulu. Lai arī gan Francijai, gan Argentīnai vēl bija atlicis pa vienam sitienam, Francija vairs nevarēja izlīdzināt rezultātu, tādēļ 11 metru sitienu sērija tika noslēgta priekšlaicīgi. # Ja pēc pieciem sitieniem katrai komandai rezultāts ir vienāds, sērija turpinās pēc [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās]] [[Pēkšņā uzvara (sports)|uzvaras]] principa – komandas pārmaiņus izpilda pa vienam sitienam, līdz viena komanda gūst vārtus, bet otra savā sitienā negūst. # Par spēles uzvarētāju kļūst komanda, kas sērijā guvusi vairāk vārtu. # Sērijā drīkst piedalīties tikai tie spēlētāji, kuri atradās laukumā spēles beigās vai īslaicīgi bija to atstājuši (piemēram, savainojuma vai ekipējuma sakārtošanas dēļ).<ref name="Laws" /> Ja vienai komandai sērijas sākumā ir vairāk spēlētāju nekā pretiniekam (piemēram, savainojumu vai noraidījumu dēļ), komandai ar lielāku spēlētāju skaitu tas jāsamazina līdz pretinieku komandas spēlētāju skaitam. Šo procedūru sauc par „skaita izlīdzināšanu” (''reduce to equate''). Izslēgtie spēlētāji sērijā vairs nepiedalās ne kā sitienu izpildītāji, ne kā vārtsargi, izņemot gadījumu, ja jāaizstāj savainots vārtsargs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/aboutfifa/developing/refereeing/news/newsid%3D74400.html|title=FIFA.com - The Laws change and the game gets better|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2026-08-07|language=en|archive-date=2008-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080514104336/http://www.fifa.com/aboutfifa/developing/refereeing/news/newsid%3D74400.html}}</ref> # Ja sērijas laikā vārtsargs gūst savainojumu, viņu drīkst nomainīt ar rezerves spēlētāju (ja vēl ir pieejama maiņa saskaņā ar sacensību noteikumiem) vai ar spēlētāju, kurš iepriekš tika izslēgts skaita izlīdzināšanas procedūrā.<ref name="Laws" /> # Ja sērijas laikā vārtsargs tiek noraidīts, viņa vietā vārtos stājas cits spēlētājs, kurš pabeidza spēli laukumā.<ref name="Laws" /> # Ja sērijas laikā savainojumu gūst vai tiek noraidīts laukuma spēlētājs, maiņa nav atļauta. Pretinieku komandai attiecīgi jāsamazina savu spēlētāju skaits, lai saglabātu vienādu spēlētāju skaitu.<ref name="Laws" /> # Jebkurš spēlētājs, kurš paliek laukumā, drīkst ieņemt vārtsarga vietu, pat ja spēles laikā nav bijis vārtsargs. # Neviens spēlētājs nedrīkst izpildīt otro sitienu, kamēr visi pārējie tiesīgie komandas spēlētāji, tostarp vārtsargs, nav izpildījuši savu pirmo sitienu. # Ja pēc tam, kad visi tiesīgie spēlētāji ir izpildījuši pa vienam sitienam, rezultāts joprojām ir neizšķirts, nākamajā kārtā spēlētājiem nav obligāti jāievēro tā pati sitienu secība.<ref name="Laws" /> # 11 metru sitienu sēriju nedrīkst aizkavēt, gaidot spēlētāju, kurš atstājis laukumu. Ja viņš laikus neatgriežas, viņa sitiens tiek zaudēts un netiek izpildīts. # Tiesnesis nedrīkst pārtraukt spēli, ja soda sitienu sērijas laikā vienai no komandām laukumā paliek mazāk nekā septiņi spēlētāji.<ref name="Laws" /> == Taktika == Aizsargāt vārtus no 11 metru soda sitienu ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, ar ko vārtsargs var saskarties. Daži vārtsargi jau iepriekš izlemj, uz kuru pusi lēkt, tādējādi iegūstot vairāk laika, lai aizsniegtu vārtu stūri. 2011. gadā žurnālā ''Psychological Science'' publicēts pētījums atklāja, ka vārtsargi, kuru komanda atradās iedzinējos, 71% gadījumu lēca uz labo pusi, bet tad, kad komanda bija vadībā, tas notika 48% gadījumu, savukārt pie neizšķirta rezultāta – 49% gadījumu. Tiek uzskatīts, ka šī parādība varētu būt saistīta ar noteiktu priekšroku labajai pusei, kas novērojama sociālajiem zīdītājiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2011/08/02/138922339/under-pressure-soccer-goalies-tend-to-dive-right|title=Under Pressure, Soccer Goalies Tend To Dive Right|work=NPR|access-date=2026-08-08|date=2011-08-02|last=S|language=en}}</ref> Citi vārtsargi cenšas nolasīt sitiena izpildītāja kustības un paredzēt, uz kuru pusi tiks raidīta bumba. Savukārt sitiena izpildītājs var mēģināt vārtsargu maldināt ar māņkustību vai aizkavēt sitienu, lai redzētu, uz kuru pusi vārtsargs sāk kustēties. Sitot augstu un pa vārtu centru, kur vārtsargs, iespējams, jau ir atstājis brīvu vietu, pastāv vislielākais risks raidīt bumbu pāri vārtu pārliktnim.<ref>How to actually, seriously play soccer 2007/2008, p.130: "Don't shoot right down the pipe"</ref> Ja vārtsargs spēles laikā atvaira 11 metru soda sitienu, pastāv iespēja, ka sitiena izpildītājs vai kāds viņa komandas biedrs gūs vārtus no atlēkušās bumbas. Tomēr tas neattiecas uz 11 metru sitienu sēriju, jo pēc sitiena izpildītājs vairs nedrīkst atkārtoti spēlēt ar bumbu. Tā kā visa 11 metru sitienu sērija notiek pie vieniem un tiem pašiem vārtiem, līdzjutēji, kas atrodas aiz vārtiem, var atbalstīt vienu komandu un mēģināt novērst otras komandas sitienu izpildītāju uzmanību. Lai novērstu šādas iespējamās priekšrocības, 2016. gadā Spēles noteikumos tika veiktas izmaiņas, paredzot monētas mešanu starp abām komandām pirms 11 metru sitienu sērijas. Monētas mešanas uzvarētājs iegūst tiesības izvēlēties, uz kuriem vārtiem tiks izpildīti sitieni. Iepriekš šo lēmumu pieņēma tiesnesis pēc saviem ieskatiem. Tiesnesis drīkst mainīt izvēlētos vārtus tikai drošības apsvērumu dēļ vai tad, ja izvēlētie vārti vai laukuma segums nav izmantojami.<ref name="Laws" /> Vārtsargs nedrīkst izmantot provokatīvus vai uzmanību novērsošus paņēmienus, piemēram, tīrīt savus futbola apavus vai lūgt tiesnesim pārbaudīt, vai bumba ir pareizi novietota. Par šādu rīcību var tikt piešķirta dzeltenā kartīte par nesportisku uzvedību. Labs piemērs ir [[Brūss Grobelārs|Brūsa Grobelāra]] uzvedība [[1984. gada Eiropas kausa fināls|1984. gada Eiropas kausa fināla]] 11 metru sitienu sērijā. Viņš demonstrēja tā sauktās „ļodzīgās kājas”, izdarot komiskas kustības, lai novērstu ''[[AS Roma|Roma]]'' spēlētāja [[Frančesko Graciāni]] uzmanību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/european-cup-final-home-truths-from-rome-7766965.html|title=European Cup Final: Home truths from Rome|website=The Independent|access-date=2026-08-09|date=2012-05-18|language=en}}</ref> Vārtsargam ir aizliegts atkāpties no vārtu līnijas pirms sitiena, lai samazinātu sitiena izpildītāja leņķi. [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2003. gada UEFA Čempionu līgas fināla]] 11 metru sitienu sērijā tas izraisīja diskusijas, jo atkārtojumi liecināja, ka abi vārtsargi bija izkustējušies no vārtu līnijas pirms sitieniem. Līdzīga situācija tika novērota arī [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2005. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kad to darīja [[Ježijs Dudeks]].{{Nepieciešama atsauce}} Lai samazinātu iespēju, ka sitiena izpildītājs realizēs 11 metru soda sitienu, vārtsargi var izmantot dažādas taktikas:<ref>{{Atsauce|title=Tim Krul and the Greatest Substitute Ever Made {{!}} The Long Walk On FIFA+|url=https://www.youtube.com/watch?v=XMF6uu_HpZk|date=2022-11-10|accessdate=2026-08-09|last=FIFA}}</ref> * Vizuāli novērst sitiena izpildītāja uzmanību, piemēram, rādot ar pirkstu vai izdarot dažādus žestus. Pētījumi liecina, ka šāda vārtsarga uzvedība ir saistīta ar aptuveni 10% mazāku vārtu gūšanas iespēju sitiena izpildītājam<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Furley|first=Philip|last2=Noël|first2=Benjamin|last3=Memmert|first3=Daniel|date=2017-05-03|title=Attention towards the goalkeeper and distraction during penalty shootouts in association football: a retrospective analysis of penalty shootouts from 1984 to 2012|url=https://doi.org/10.1080/02640414.2016.1195912|journal=Journal of Sports Sciences|volume=35|issue=9|pages=873–879|doi=10.1080/02640414.2016.1195912|issn=0264-0414|pmid=27292083}}</ref> * Verbāli kaitināt, traucēt vai provocēt sitiena izpildītāju * Fiziski mēģināt pietuvoties sitiena izpildītājam vai citādi mēģināt viņu psiholoģiski ietekmēt * Aizkavēt sitiena izpildi, piemēram, apzināti ilgāk ieņemt pozīciju vārtos. Pētījumi liecina, ka šāda vārtsarga aizkavējoša uzvedība ir saistīta ar aptuveni 20% mazāku vārtu gūšanas iespēju sitiena izpildītājam<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2009-11-01|title=Temporal links to performing under pressure in international soccer penalty shootouts|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1469029209000338?via%3Dihub|journal=Psychology of Sport and Exercise|language=en|volume=10|issue=6|doi=10.1016/j.p|issn=1469-0292}}</ref> == Vēsture == === Izcelsme === Laikposmā no 1867. līdz 1970. gadam futbola noteikumos nebija paredzēta īpaša procedūra, kā noteikt uzvarētāju neizšķirta rezultāta gadījumā. Pirmajā futbola turnīrā – [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā – neizšķirtas spēles izšķīra ar papildlaiku un pārspēlēm. Šādu praksi vēlāk pārņēma arī citas agrīnās izslēgšanas spēļu sacensības. 20. gadsimta 20. gadu sākumā dažās labdarības spēlēs sāka izmantot [[Stūra sitiens|stūra sitienus]] kā veidu, kā noteikt uzvarētāju un izvairīties no pārspēlēm.<ref>"En Passant". ''Athletic News'': 1. 2 April 1923. <q>This change is not quite so unnecessary as it might appear, for matches have been decided by corner-kicks to prevent replays in charity games late in the season.</q></ref> Tā rezultātā 1923. gadā Spēles noteikumos tika veikti grozījumi, skaidri nosakot, ka vienīgais veids, kā gūt vārtus, ir bumbas nogādāšana vārtos, un spēle, kas noslēdzas ar vienādu gūto vārtu skaitu, tiek uzskatīta par neizšķirtu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/Laws_of_the_Game_(1923)|title=Laws of the Game (1923) - Wikisource, the free online library|website=en.wikisource.org|access-date=2026-08-09|language=en}}</ref> Lielos turnīros gadījumos, kad pārspēle vai papildu spēle nebija iespējama, uzvarētāju iepriekš mēdza noteikt ar izlozi. Piemēram, tā tika noteikta [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] uzvara pār [[Padomju Savienības futbola izlase|Padomju Savienību]] [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968. gada Eiropas čempionāta]] pusfinālā. Toreiz arī fināls noslēdzās neizšķirti, taču tā uzvarētāju noteica pārspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/68e.html|title=European Championship 1968|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Tomēr dažādas mūsdienu 11 metru sitienu sērijai līdzīgas procedūras jau tika izmantotas vairākās vietēja līmeņa sacensībās un mazākos turnīros. Piemēri vietējā līmeņa sacensībās: [[Dienvidslāvijas kauss futbolā|Dienvidslāvijas kausa]] izcīņā – no 1952. gada,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesj/joegcupdetail.html|title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - Cup History 1947-2006/07|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> ''[[Coppa Italia]]'' – no 1958. līdz 1959. gadam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesi/italcup59.html|title=Coppa Italia 1958/59|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Šveices starpreģionu jauniešu kausā – no 1959. līdz 1960. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwit-jugendcup.html|title=Switzerland - Youth Cup|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Šādas metodes tika izmantotas arī starptautiskās sacensībās, piemēram: 1962. gada ''Uhrencup'' turnīrā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesu/uhren.html|title=Coupe Horlog�re - Uhren Cup (Switzerland)|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> 1962. gada ''Ramón de Carranza Trophy'' finālā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesc/carranza.html|title=Trofeo Ram�n de Carranza|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> 1965. gada ''Bolivarian Games'' turnīra spēlē par sudraba medaļu starp amatieru komandām, kas pārstāvēja [[Venecuēlas futbola izlase|Venecuēlu]] un [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīviju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesb/bolivarianos.html|title=Bolivarian Games: Soccer Tournaments|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Īpaši interesants gadījums notika 1963. gada [[Albānijas kauss futbolā|Albānijas kausa]] finālā, kur [[Pavlo Bukoviku]] realizēja visus savas komandas ''[[KF Besa Kavajë|KS Besa]]'' sitienus un palīdzēja tai uzvarēt 11 metru sitienu sērijā ar rezultātu 5–2. Šādu sacensību formātu bija izstrādājis [[Albānijas Futbola federācija|Albānijas Futbola federācijas]] prezidents [[Antons Mazreku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.panorama.com.al/sport/speciale-nga-uvil-zajmi-i-dhuroi-kupen-tiranes-ali-mema-heroi-i-penalltive-kavajase/|title=I dhuroi Kupën Tiranës, Ali Mema, heroi i penalltive kavajase|website=www.panorama.com.al|access-date=2026-08-09|language=sq}}</ref> [[File:מיקה אלמוג ספורטאי השנה.jpg|Mihaels Almogs|thumb]] Mūsdienu pēcspēles 11 metru sitienu sērijas izgudrotājs nav skaidri zināms; par tās aizsācējiem 20. gadsimta 60. gados tiek uzskatīti gan [[Izraēla|izraēlietis]] [[Josefs Dagans]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.infolive.tv/en/infolive.tv-10153-israelnews-israeli-behind-goal|title=Israel News - Israeli Behind the Goal {{!}} Infolive.tv|website=www.infolive.tv|access-date=2026-08-09|language=en|archive-date=2009-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20090422055325/http://www.infolive.tv/en/infolive.tv-10153-israelnews-israeli-behind-goal}}</ref> gan vācu tiesnesis [[Karls Valds]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/muenchen/wolfratshausen/fussball-elfmeter-erfinder-penzberg-karl-wald-1.4779939|title=Penzberg: Der Erfinder des Elfmeterschießens|last=Kaip|first=Konstantin|website=Süddeutsche.de|access-date=2026-08-09|date=2020-02-02|language=de}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fr.de/sport/fussball/dramen-punkt-jubilaeum-elfmeterschiessen-13781448.html|title=Dramen vom Punkt: Jubiläum für das Elfmeterschießen|website=www.fr.de|access-date=2026-08-09|date=2020-05-29|language=de}}</ref><ref name=":2">{{Ziņu atsauce|url=http://www.stern.de/sport/wm2006/news/karl-wald-der-vater-des-elfmeterschiessens-564500.html|title=Karl Wald: Der Vater des Elfmeterschießens - Sport {{!}} STERN.DE|access-date=2026-08-09|language=de|archive-date=2011-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110427085811/http://www.stern.de/sport/wm2006/news/karl-wald-der-vater-des-elfmeterschiessens-564500.html}}</ref> Tiek ziņots, ka Daganam šo ideju radīja iedvesma pēc tam, kad [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]] izlase [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada olimpisko spēļu]] ceturtdaļfinālā pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]] zaudēja ar lozes palīdzību. Mihaels Almogs, kurš vēlāk kļuva par [[Izraēlas Futbola asociācija|Izraēlas Futbola asociācijas]] prezidentu, Dagana priekšlikumu aprakstīja vēstulē, kas tika publicēta ''FIFA News'' 1969. gada augustā.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=He always puts it to the right : a history of the penalty kick|url=http://archive.org/details/healwaysputsitto0000mill|publisher=London : Orion|date=1999|isbn=978-0-7528-2728-5|first=Clark|last=Miller}}</ref> Ko Eve Teiks, [[Malaizijas Futbola asociācija|Malaizijas Futbola asociācijas]] [[Tiesnesis (futbols)|tiesnešu]] komitejas loceklis, vadīja centienus panākt šī priekšlikuma pieņemšanu FIFA.<ref name=":3" /> FIFA priekšlikums tika apspriests 1970. gada 20. februārī [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) darba grupā, kas ieteica to pieņemt, lai gan atzina, ka nav ar to “pilnībā apmierināta”.<ref>{{cite web|url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970wpag.pdf|title=Minutes of the Working Party|publisher=Soccer South Bay Referee Association|access-date=29 November 2009|date=20 February 1970|location=London|page=4, §&nbsp;12|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430131015/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970wpag.pdf|archive-date=30 April 2011}}</ref> Priekšlikums tika pieņemts IFAB ikgadējā ģenerālajā sanāksmē 1970. gada 27. jūnijā.<ref>{{cite web|url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970min.pdf|title=Minutes of the AGM|publisher=Soccer South Bay Referee Association|access-date=29 November 2009|date=27 June 1970|location=Inverness|page=§&nbsp;5(g)|no-pp=y|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430093219/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970min.pdf|archive-date=30 April 2011}}</ref> 1970. gada maijā Bavārijas Futbola asociācija iekļāva pēcspēles 11 metru sitienu sēriju savos noteikumos pēc tam, kad to bija ierosinājis vācu tiesnesis Karls Valds.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /> Tiek ziņots, ka Valds jau kopš 20. gadsimta 60. gadu sākuma neoficiāli izmantoja pēcspēles sitienu sērijas, lai noteiktu spēļu uzvarētājus.<ref>{{Atsauce|title=50 Jahre Elfmeterschießen - ein deutsches Drama {{!}} Sportschau|url=https://www.youtube.com/watch?v=dK4-sI_ViHw|date=2020-08-06|accessdate=2026-08-09|last=Sportschau Fußball}}</ref> Viņam arī tiek piedēvēta ietekme uz vēlākajām [[Vācijas Futbola asociācija|Vācijas Futbola]] [[Vācijas Futbola asociācija|asociācijas]], [[UEFA]] un [[FIFA]] noteikumu izmaiņām.<ref name=":0" /> IFAB lēmums par pēcspēles 11 metru sitienu sērijas pieņemšanu nāca pārāk vēlu, lai to pielietotu [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada Pasaules kausa]] izcīņā. Tā turnīra noteikumi joprojām paredzēja noteikt uzvarētāju ar lozes palīdzību jebkurā izslēgšanas spēlē, izņemot finālu, ja pēc papildlaika rezultāts bija neizšķirts. (FIFA atteicās iepriekš paziņot, kas notiktu gadījumā, ja arī pats fināls pēc papildlaika beigtos neizšķirti.)<ref>"Drawing of lots – that's how teams will be parted". ''Evening Standard''. London: 43. 26 May 1970.</ref> 1970. gada turnīra tehniskajā ziņojumā tika ieteikts turpmākajos turnīros atteikties no uzvarētāja noteikšanas ar lozes palīdzību, norādot, ka “šis priekšlikums tomēr kopš tā laika ir zaudējis aktualitāti saistībā ar Starptautiskās valdes lēmumu izmantot 11 metru soda sitienus, lai atrisinātu šādu neizšķirta situāciju”.<ref>{{cite book|title=World Championship – Jules Rimet Cup 1970 Final Competition: Technical Study|author=FIFA Technical Study Group|publisher=Fédération Internationale de Football Association|year=1970|url=https://digitalhub.fifa.com/m/f92cb161c61b1d7/original/awx4libq9t7u5lxuhlqy-pdf.pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20211210044141/https://digitalhub.fifa.com/m/f92cb161c61b1d7/original/awx4libq9t7u5lxuhlqy-pdf.pdf|archive-date=10 December 2021}}</ref> Faktiski lozes palīdzība nekad nebija nepieciešama, lai noteiktu uzvarētāju Pasaules kausa izslēgšanas spēlē finālturnīrā, lai gan tā tika izmantota [[1970. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1969. gada kvalifikācijas spēlē]], kad [[Marokas futbola izlase|Maroka]] ar lozes palīdzību kvalificējās tālāk uz [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas]] rēķina. === Attīstība === [[File:Selecció Barcelona 0–0 UE Centelles penalty shoot-out.png|thumb|''Barcelona'' sieviešu komandas spēlētāja realizē 11 metru sitienu pēcspēles sitienu sērijā, 1970. gada 25. decembrī]] Anglijā pirmā pēcspēles 11 metru sitienu sērija profesionālā spēlē notika 1970. gadā ''[[Boothferry Park]]'' stadionā, [[Kingstona pie Hallas|Kingstonā pie Hallas]], kur ''Watney Cup'' pusfinālā tikās ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' un ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Uzvarēja ''Manchester United''. Pirmais spēlētājs, kurš izpildīja sitienu, bija [[Džordžs Bests]], bet pirmais, kurš nerealizēja sitienu, bija [[Deniss Lo]]. [[Ians Makeknijs]], kurš atvairīja Lo sitienu, kļuva arī par pirmo vārtsargu, kurš pats izpildīja sitienu pēcspēles sērijā. Viņa sitiens trāpīja pa pārliktni un atlēca pāri vārtiem, tādējādi izslēdzot ''Hull City'' no kausa izcīņas. Pēcspēles 11 metru sitienu sērijas tika izmantotas, lai noteiktu spēļu uzvarētājus UEFA [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausa]] izcīņā 1970.–71. gada sezonā. 1970. gada 30. septembrī Kausu ieguvēju kausa pirmajā kārtā pēc neizšķirta, 4–4, divu spēļu summā, ''[[Budapeštas "Honvéd"|Honvéd]]'' uzvarēja pirmajā pēcspēles sitienu sērijā ar 5–4, pret ''[[Aberdeen FC|Aberdeen]],''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c2/C2_71.htm|title=Cup Winners' Cup 1970-71|website=www.linguasport.com|access-date=2026-08-10|archive-date=2016-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20160930021314/http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c2/C2_71.htm}}</ref> kad [[Džims Forests|Džima Foresta]] sitiens, trāpīja pa vārtu pārliktni. Pēc piecām nedēļām, 1970. gada 4. novembrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/ec/ec197071det.html|title=European Champions' Cup and Fairs' Cup 1970-71 - Details|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-10}}</ref> notika pirmā pēcspēles 11 metru sitienu sērija Eiropas kausa vēsturē — tajā tikās ''[[Everton FC|Everton F.C.]]'' un ''[[Borussia Mönchengladbach]]''. Šoreiz uzvarēja Anglijas komanda ar rezultātu 4–3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c1/C1_71.htm|title=Champions Cup 1970-71|website=www.linguasport.com|access-date=2026-08-10|archive-date=2016-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20160930021454/http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c1/C1_71.htm}}</ref> 1970. gada decembrī draudzības kausa spēlē starp [[FC Barcelona (sievietes)|''Barcelona'' sieviešu komandu]] un ''UE Centelles'' bija nepieciešama pēcspēles 11 metru sitienu sērija. Tās formāts atšķīrās no mūsdienās ierastā — sitieni tika izpildīti pa trim. Vispirms trīs sitienus izpildīja ''Barcelona'', pēc tam trīs — ''Centelles''. Pēc tam, kad divās kārtās pēc kārtas tika iegūti vienādi rezultāti, sērija turpinājās līdz pirmajai neizšķirta pārtraukšanai jeb “pēkšņajai uzvarai”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.es/es/noticias/barca/futbol-femenino/fc-barcelona-futbol-femenino-camp-nou-seleccio-barcelona-centelles-immacualda-cabeceran-11420004|title=La història comença amb setze heroïnes|last=Salinas|first=David|website=Diario Sport|access-date=2026-08-10|date=2020-12-24|language=es}}</ref> [[1972.—1973. gada Eiropas kausa sezona|1972.–73. gada Eiropas kausa]] pirmajā kārtā tiesnesis priekšlaicīgi pārtrauca pēcspēles sitienu sēriju starp ''[[CSKA Sofia]]'' un ''[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]''. CSKA bija vadībā ar 3–2, taču ''Panathinaikos'' bija izpildījuši tikai četrus sitienus. ''Panathinaikos'' iesniedza protestu UEFA, spēle tika anulēta un nākamajā mēnesī pārspēlēta.<ref>"UEFA annul Cup result". ''[[The Times]]''. ''[[Reuters]]''. 9 October 1972. p.&#x20;7.</ref><ref>Barham, Albert (25 October 1972). "Derby could silence their critics". ''[[The Guardian]]''. p.&#x20;27.</ref> CSKA tajā uzvarēja, un pēcspēles sitienu sērija nebija nepieciešama. Līdzīgos apstākļos noslēdzās arī 1973. gada ''[[Campeonato Paulista]]'' fināls. ''[[Santos Futebol Clube|Santos]]'' bija vadībā pret ''[[Associação Portuguesa de Desportos|Portuguesa]]'' ar 2–0, kad abas komandas bija izpildījušas pa trim sitieniem, taču tiesnesis Armandu Markešs kļūdaini pasludināja ''Santos'' par uzvarētājiem. Patiesībā abām komandām vēl bija jāizpilda pa diviem sitieniem, un ''Portuguesa'' joprojām varēja izlīdzināt rezultātu. ''Portuguesa'' treneris [[Otu Glorija]] ātri aizveda komandu prom no stadiona. Tiek uzskatīts, ka viņš to darīja, lai pēc kļūdas atklāšanas pēcspēles sēriju vairs nevarētu turpināt un spēle būtu jāpārspēlē, tādējādi dodot ''Portuguesa'' labākas izredzes uzvarēt. Kad ''Santos'' iebilda pret pārspēli, Sanpaulu Futbola asociācijas prezidents Osvaldu Teišeira Duarte anulēja sākotnējo spēli un pasludināja abas komandas par kopīgām čempionēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cartaovermelho.com.br/index.php?name=News&file=article&sid=35&theme=Printer|title=Decisão do Campeonato Paulista de 1973 :: Cartão Vermelho :: O primeiro site do Brasil especializado em arbitragem de futebol|last=Vermelho|first=Cartão|website=www.cartaovermelho.com.br|access-date=2026-08-10|language=en-US|archive-date=2011-07-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20110706151624/http://www.cartaovermelho.com.br/index.php?name=News&file=article&sid=35&theme=Printer}}</ref><ref>[[Pelē]]; Duarte, Orlando; Bellos, Alex; Hahn, Daniel (2006). ''Pelé: the autobiography''. Simon & Schuster. {{ISBN|978-0-7432-7583-5}}.</ref> Pirmais lielais starptautiskais turnīrs, kura uzvarētājs tika noteikts ar pēcspēles 11 metru sitienu sēriju, bija [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976. gada Eiropas čempionāta]] fināls starp [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākiju]] un [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvāciju]]. UEFA bija paredzējusi fināla pārspēli divas dienas vēlāk,<ref>Road, Alan (20 June 1976). "Side Lines: Thomas the send-off". ''The Observer''. p.&#x20;20. <q>Clive Thomas ... has been asked by the European Football Federation to stay in the country to referee a possible replay of tonight's European championship between the West Germany and the Czechs in Belgrade.</q></ref> taču komandas nolēma izmantot pēcspēles sitienu sēriju.<ref>Lacey, David (21 June 1976). "Czechs owe championship to Viktor". ''The Guardian''. p.&#x20;17. <q>Extra time brought no more goals and so, the countries having decided against a replay on Tuesday, the tournament had to be decided on penalties.</q></ref> Čehoslovākija uzvarēja ar 5–3. Izšķirošo sitienu realizēja [[Antonīns Panenka]], raidot bumbu ar vieglu sitienu pāri vārtsargam (“[[Panenka (soda sitiens)|panenku]]”), pēc tam kad [[Uli Hēness]] savu iepriekšējo sitienu bija raidījis pāri vārtu pārliktnim. Pirmā pēcspēles 11 metru sitienu sērija [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]] notika 1977. gada 9. janvārī [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrikas]] [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|zonas kvalifikācijas turnīra]] pirmajā kārtā, kad [[Tunisijas futbola izlase|Tunisija]] uzvarēja [[Marokas futbola izlase|Maroku]].<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/fifaworldcuppreliminaryhistory_byyear__13876.pdf|title=History of the FIFA World Cup Preliminary Competition (by year)|author=Communications Division|publisher=[[FIFA]]|work=Good to Know|access-date=5 May 2009|date=27 July 2007|page=22|archive-url=https://web.archive.org/web/20100615220946/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/fifaworldcuppreliminaryhistory_byyear__13876.pdf|archive-date=15 June 2010}}</ref> Pirmā pēcspēles sitienu sērija Pasaules kausa finālturnīrā notika [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]], kad [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvācija]] pusfinālā pārspēja [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Ja [[1982. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1982. gada fināls]] būtu beidzies neizšķirti, pēcspēles 11 metru sitieni nebūtu piemēroti, ja vien arī pārspēle nebūtu beigusies neizšķirti.<ref>"World Cup facts and figures". ''Chicago Tribune''. 6 June 1982. p.&#x20;C2.</ref><ref name="Norman1986">{{cite news|url=https://news.google.com/newspapers?id=y0ojAAAAIBAJ&dq=final%20penalties%20world-cup&pg=3134%2C4177671|title=Soccer purists blast penalty shoootouts|work=The Palm Beach Post|access-date=27 June 2010|date=25 June 1986|last=Chad|first=Norman|page=5C}}{{Dead link|date=October 2025|bot=InternetArchiveBot}}</ref> Sākot ar [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gadu]], pēcspēles sitieni pēc fināla tika paredzēti tāpat kā iepriekšējās izslēgšanas kārtās.<ref name="Norman1986" />{{Nepieciešama atsauce}} == Slaveni gadījumi == === Starptautiskās sacensības === Deviņu FIFA 11 pret 11 spēlētāju turnīru fināli, tostarp trīs vīriešu Pasaules kausa fināli, ir noslēgušies ar pēcspēles 11 metru sitienu sēriju. Dažas no ievērojamākajām spēlēm ir šādas: * [[1991. gada FIFA Pasaules jauniešu čempionāta fināls]] starp [[Portugāles U-20 futbola izlase|Portugāli]] un [[Brazīlijas U-20 futbola izlase|Brazīliju]] [[Lisabona|Lisabonā]] tika izšķirts pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. Portugāle uzvarēja ar 4–2, un pēdējo sitienu realizēja [[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]]. * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1994. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] ''[[Rose Bowl]]'' stadionā [[Pasadīna|Pasadīnā]], Kalifornijā, [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] un [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] spēle pēc papildlaika noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu. Brazīlija pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/pwc/mr_3104.html|title=1994 FIFA World Cup USA (TM) Brazil - Italy|website=fifaworldcup.yahoo.com|access-date=2026-08-11|archive-date=2007-03-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20070302011553/http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/pwc/mr_3104.html}}</ref> * [[1999. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm fināls|1999. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm finālā]], kas arī notika ''Rose Bowl'' stadionā, mājinieces [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV]] un [[Ķīnas sieviešu futbola izlase|Ķīnas]] izlase pēc papildlaika spēlēja neizšķirti 0–0. ASV pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 5–4, kļūstot par pirmo mājinieču komandu, kas izcīnījusi šo turnīra titulu. * [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] arī tika izšķirts pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. Pēc pamatlaika rezultāta 1–1 sekoja bezvārtu 30 minūšu papildlaiks. [[Berlīnes olimpiskais stadions|Berlīnes]] [[Berlīnes olimpiskais stadions|olimpiskajā stadionā]] Itālija pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Franciju ar 5–3, izcīnot savu ceturto pasaules čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/match/64/mr.html|title=Italy - France|website=fifaworldcup.yahoo.com|access-date=2026-08-11|archive-date=2006-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20060811010105/http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/match/64/mr.html}}</ref> * [[2011. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm fināls|2011. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm finālā]], kas notika ''[[Deutsche Bank Park|Waldstadion]]'' laukumā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], ASV un [[Japānas sieviešu futbola izlase|Japānas]] izlases pēc papildlaika spēlēja neizšķirti 2–2. Šoreiz ASV piedzīvoja zaudējumu — Japāna pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–1, kļūstot par pirmo Āzijas valsti, kas izcīnījusi Pasaules kausa titulu pieaugušo līmenī — gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. * [[2013. gada FIFA Pasaules U-20 kausa fināls|2013. gada FIFA Pasaules U-20 kausa finālā]] [[Stambula|Stambulā]] pēcspēles 11 metru sitienu sērija bija nepieciešama pēc tam, kad spēle pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 0–0. [[Francijas U-20 futbola izlase|Francija]] ar 4–1 pārspēja [[Urugvajas U-20 futbola izlase|Urugvaju]]. Francijai tas bija pirmais Pasaules U-20 kausa tituls, un tā kļuva par pirmo valsti, kas bija uzvarējusi visos piecos FIFA 11 pret 11 spēlētāju vīriešu turnīros: [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]], [[FIFA Konfederāciju kauss|FIFA Konfederāciju kausā]], [[FIFA Pasaules U-20 kauss|FIFA Pasaules U-20 kausā]], [[FIFA Pasaules U-17 kauss|FIFA Pasaules U-17 kausā]] un olimpiskajā futbola turnīrā. * [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] tika izšķirts pēcspēles 11 metru sitienu sērijā, jo papildlaiks noslēdzās ar rezultātu 3–3. Argentīna pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Franciju ar 4–2 un pirmo reizi kopš 1986. gada izcīnīja Pasaules kausa trofeju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63932622|title=World Cup final: Argentina beat France on penalties in dramatic Qatar showpiece|work=BBC Sport|access-date=2026-08-11|date=2022-12-17|language=en-GB}}</ref> Pirmā pēcspēles 11 metru sitienu sērija [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] spēlē notika dramatiskajā [[Rietumvācija – Francija (1982. gada FIFA Pasaules kauss)|1982. gada pusfinālā starp Rietumvāciju un Franciju]]. Pēc tam, kad pēcspēles sitienu sērija noslēdzās ar vienādu rezultātu, tā turpinājās līdz pirmajai kļūdai jeb “[[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņajai]] [[Pēkšņā uzvara (sports)|uzvarai]]”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/07/10/sports/france-world-cup-history.html|title=A Look Back at France’s World Cup History to Discern its Future|work=The New York Times|access-date=2026-08-11|date=2018-07-10|last=McAleavy|first=Emma L.|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/night-of-seville-the-best-semi-final-in-world-cup-history|title=Night of Seville: The best Semi-final in World Cup history|last=Sharma|first=Varis|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-08-11|date=2018-07-09|language=en-gb}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1994-07-13-ss-15193-story.html|title=WORLD CUP USA '94 : The Penultimate Game : Looking for the Best Semifinal of All Time? Go Back to Seville, Spain, on July 8, 1982: West Germany vs. France|website=Los Angeles Times|access-date=2026-08-11|date=1994-07-13|language=en-US}}</ref> Vārtsargi ir spējuši uzvarēt pēcspēles 11 metru sitienu sērijas arī ar saviem sitieniem. Piemēram, [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 2004'']] ceturtdaļfināla spēlē [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] vārtsargs [[Rikārdu]] atvairīja [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] spēlētāja [[Dariuss Vasels|Dariusa Vasela]] sitienu, turklāt to izdarīja bez cimdiem, un pēc tam pats realizēja uzvaru nesošo sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/euro_2004/3830451.stm|title=Portugal break England hearts|access-date=2026-08-12|date=2004-06-24|language=en-GB}}</ref> Vēl viens piemērs ir ''[[Velez Sarsfield|Vélez Sársfield]]'' vārtsargs [[Hosē Luiss Čilaverts]] [[1994. gada Copa Libertadores fināls|1994. gada ''Copa Libertadores'' finālā]]. Čilavertam bija izveidojusies izcila brīvsitienu speciālista reputācija, un kluba karjeras laikā viņš guva 41 vārtus. Vēlāk, [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR]] vārtsargs [[Lionels Mpasi]] raidīja bumbu vārtu augšējā labajā stūrī pret [[Mohameds Abu Gabals|Mohamedu Gabaski]], kurš divus gadus iepriekš Kamerūnā notikušajā turnīrā bija izcēlies kā 11 metru soda sitienu atvairīšanas speciālists Ēģiptes izlases ceļā līdz finālam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/68045654|title=Afcon 2023: Egypt 1-1 DR Congo (aet, 7-8 on pens) - Mpasi the last-16 hero for Leopards|work=BBC Sport|access-date=2026-08-12|date=2024-01-28|language=en-GB}}</ref> [[Antonīns Panenka]] ([[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākija]]) [[1976. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|''UEFA Euro 1976'' finālā]] pret [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvāciju]] izšķīra pēcspēles 11 metru sitienu sērijas likteni ar savu [[Panenka (soda sitiens)|slaveno sitienu]] vārtu vidū pāri vārtsargam. Anglijas izlase ir zaudējusi septiņas no desmit pēcspēles 11 metru sitienu sērijām lielo turnīru finālturnīros, tostarp [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] pusfinālā un [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 1996'']] pusfinālā. Pēdējā no šīm neveiksmēm sekoja uzvarai pār [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] ar tādu pašu metodi iepriekšējā kārtā. Pēc Euro 1996 Anglija piedzīvoja vēl četrus zaudējumus pēcspēles sitienu sērijās pēc kārtas lielo turnīru finālturnīros — pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausā]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 2004'']] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausā]], kā arī [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 2012'']]. Zaudējumu sērija beidzās 2018. gada Pasaules kausā, kad Anglija pēcspēles soda sitienu sērijā uzvarēja [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]]. Šī uzvara ļāva Anglijai pirmo reizi 12 gadu laikā iekļūt Pasaules kausa ceturtdaļfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-cup/2018/07/03/england-vs-colombia-world-cup-2018-live-score-harry-kane-latest/|title=England banish penalty curse to pass Colombia test and reach World Cup quarter-final|work=The Telegraph|access-date=2026-08-12|date=2018-07-03|last=Wallace|first=Sam|issn=0307-1235|language=en-GB}}</ref> [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|UEFA Euro 2020 finālā]] Anglija atkal zaudēja pēcspēles sitienu sērijā Itālijai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/51198762|title=Euro 2020 final: England beaten by Italy on penalties|work=BBC Sport|access-date=2026-08-12|date=2021-07-10|language=en-GB}}</ref> Savukārt nākamajā pēcspēles sitienu sērijā Anglija [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 2024'']] ceturtdaļfinālā uzvarēja [[Šveices futbola izlase|Šveici]]. Savukārt [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] zaudēja četrās pēcspēles soda sitienu sērijās pēc kārtas: pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 1992'']], [[Francijas futbola izlase|Franciju]], [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 1996'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausā]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], ''[[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2000]]'', līdz beidzot ''[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2004]]'' uzvarēja [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]]. ''Euro 2000'' Nīderlandei bija iespēja izpildīt divus 11 metru soda sitienus pašas spēles laikā un vēl četrus sitienus pēcspēles sērijā, taču pret Itālijas vārtsargu [[Frančesko Toldo]] tā spēja realizēt tikai vienu sitienu. [[Franks de Būrs]] nerealizēja gan spēles laikā izpildīto 11 metru soda sitienu, gan savu sitienu pēcspēles sērijā — abos gadījumos bumbu atvairīja Toldo. Viņš atvairīja arī [[Pauls Bosvelts|Paula Bosvelta]] sitienu, palīdzot Itālijai uzvarēt sērijā ar 3–1. Nīderlandes neveiksmju sērija šķita pārtraukta [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausā]], kad tā ceturtdaļfinālā ar 11 metru soda sitienu palīdzību uzvarēja [[Kostarikas futbola izlase|Kostariku]], tomēr pusfinālā pēcspēles sitienu sērijā zaudēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]] Nīderlande pēcspēles sitienu sērijā zaudēja Argentīnai, šoreiz ceturtdaļfinālā. [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] lielajos čempionātos ir zaudējusi sešās pēcspēles 11 metru sitienu sērijās, tostarp trijos Pasaules kausos pēc kārtas (1990.–1998. gadā, ieskaitot 1994. gada finālu), ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2008]]'' ceturtdaļfinālā un ''[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2016]]'' ceturtdaļfinālā. Tomēr Itālija ir arī uzvarējusi piecās pēcspēles sitienu sērijās, tostarp ''Euro 2000'' pusfinālā pret Nīderlandi, ''Euro 2012'' ceturtdaļfinālā pret Angliju, [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada Pasaules kausa finālā]] pret Franciju, ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'' pusfinālā pret Spāniju un Euro 2020 finālā pret Angliju. 2005. gada 16. novembrī pirmo reizi Pasaules kausa finālturnīra vieta tika tieši izšķirta ar pēcspēles 11 metru sitienu sēriju. 2006. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas izslēgšanas kārtā rezultāts starp [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] izlasēm divu spēļu summā bija neizšķirts, 1–1. Urugvaja pirmajā spēlē [[Sentenario stadions|savā laukumā]] uzvarēja ar 1–0, bet Austrālija atbildes spēlē [[Austrālijas stadions|savā laukumā]] uzvarēja ar tādu pašu rezultātu. Pēc tam sekoja bezvārtu 30 minūšu papildlaiks, un pēcspēles sitienu sērijā Austrālija uzvarēja ar 4–2. Tas atkārtojās arī divās [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlēs: vispirms 2022. gada 29. martā [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|CAF]] trešajā kārtā starp [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], kur Senegāla pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–1 pēc tam, kad divu spēļu summā rezultāts bija 1–1, un pēc tam 2022. gada 13. jūnijā AFC–CONMEBOL kvalifikācijas izslēgšanas spēlē starp Austrāliju un [[Peru futbola izlase|Peru]], kad Austrālija uzvarēja ar 5–4 pēcspēles soda sitienu sērijā, jo vienīgā spēle noslēdzās ar 0–0. [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītās aizkavēšanās dēļ šoreiz neitrālā laukumā Katarā tika aizvadīta tikai viena spēle, nevis tradicionālā izslēgšanas kārta ar spēlēm abu komandu laukumos. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] laikā Vācijā, [[Šveices futbola izlase|Šveice]] uzstādīja nevēlamu rekordu astotdaļfināla pēcspēles soda sitienu sērijā pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]], nerealizējot nevienu no saviem sitieniem, zaudējot ar 0–3. Ukrainas vārtsargs [[Oleksandrs Šovkovskis]] kļuva par pirmo vārtsargu, kurš pēcspēles sitienu sērijā neielaida nevienus vārtus. Viņš atvairīja divus Šveices sitienus, bet vēl viens sitiens trāpīja pa vārtu pārliktni. Šis rezultāts nozīmēja, ka Šveice kļuva par pirmo valsti, kas tika izslēgta no Pasaules kausa, neielaižot nevienus vārtus. Turklāt tā joprojām ir vienīgā valsts, kas Pasaules kausa finālturnīrā piedalījusies, neielaižot nevienus vārtus. Neraugoties uz šo zaudējumu, Šveice ''Euro 2020'' astotdaļfinālā pēcspēles soda sitienu sērijā ar 5–4 uzvarēja Franciju. Šajā pašā turnīrā notika arī pēcspēles soda sitienu sērija starp Vāciju un Argentīnu — divām līdz tam veiksmīgākajām komandām Pasaules kausa finālturnīru pēcspēles soda sitienu sērijās. Abas komandas bija piedalījušās trijās šādās sērijās un visās uzvarējušas. Vācija uzvarēja arī šajā sērijā, tādējādi kļūstot par vienīgo komandu ar perfektu 4–0 bilanci Pasaules kausa finālturnīru pēcspēles soda sitienu sērijās. 2007. gada 20. jūnijā tika uzstādīts jauns UEFA rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://uefa.com/competitions/euro/news/kind%3D1/newsid%3D548583.html|title=Netherlands News|website=www.uefa.com|access-date=2026-08-12|language=en|archive-date=2007-10-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20071017163842/http://uefa.com/competitions/euro/news/kind%3D1/newsid%3D548583.html}}</ref> [[2007. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|Eiropas U-21 čempionāta]] pusfināla spēle [[Abe Lenstra Stadion|Hērenvēnā]] starp [[Nīderlandes U-21 futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Anglijas U-21 futbola izlase|Angliju]] noslēdzās ar rezultātu 1–1, un, pirms tika noskaidrots uzvarētājs, tika izpildīti 32 soda sitieni. Galu galā Nīderlande pēcspēles soda sitienu sērijā uzvarēja ar 13–12. === Nacionālie kausi === [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā 11 metru soda sitieni pirmoreiz tika izmantoti 1972. gada turnīrā, lai noteiktu trešās vietas ieguvēju īslaicīgi pastāvošajā spēlē par trešo vietu. Plašāk tos sāka izmantot 1991.–92. gada sezonā, lai noteiktu uzvarētāju spēlēs, kurās pēc vienas pārspēles un papildlaika rezultāts joprojām bija neizšķirts. Iepriekš pārspēļu skaits nebija ierobežots, kas radīja problēmas ar spēļu kalendāru un īpaši nepatika vadošajiem klubiem. Pārspēles bieži notika divas vai trīs dienas pēc sākotnējās neizšķirti noslēgušās spēles, kas bija pretrunā ar arvien rūpīgāku spēļu plānošanu, ko prasīja 1989. gada Futbola skatītāju likums (''Football Spectators Act 1989''). Pirmā komanda, kas FA kausā tika izslēgta pēcspēles 11 metru sitienu sērijā, bija ''[[Scunthorpe United F.C.|Scunthorpe United]]'' — 1991. gada 26. oktobrī tā pēc pirmās kārtas pārspēles zaudēja ''[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]''.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopedia of British Football|url=https://books.google.com/books?id=JKbb02bg6zYC&pg=PA265|publisher=Psychology Press|date=2002|isbn=978-0-7146-5249-8|first=Richard William|last=Cox|first2=Dave|last2=Russell|first3=Wray|last3=Vamplew|page=265}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccerbase.com/cup2.sd?competitionid=58&seasonid=121|title=English FA Cup – 1991/1992|website=www.soccerbase.com|access-date=2026-08-14|archive-date=2008-05-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080504045132/http://www.soccerbase.com/cup2.sd?competitionid=58&seasonid=121}}</ref> Pirmo reizi pēcspēles sitienu sērija tika izmantota FA kausa finālā [[2005. gada FA kausa fināls|2005. gadā]], kad ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' ar 5–4 pārspēja ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/match/_/gameId/182632/manchester-united-arsenal|title=Arsenal 0-0 Man United|website=www.espn.com|access-date=2026-08-14}}</ref> [[2006. gada FA kausa fināls|Nākamajā gadā]] ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzvarēja ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' FA kausa fināla otrajā šī turnīra vēsturē notikušajā pēcspēles soda sitienu sērijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfchistory.net/games/4990|title=FA Cup Final {{!}} Millennium Stadium {{!}} Saturday 13 May 2006 {{!}} Liverpool 3 - 3 West Ham United {{!}} After extra time & Penalty Shootout: 3 - 1|website=lfchistory.net|access-date=August 14, 2026|language=en}}</ref> 2005. gada 31. augustā tika uzstādīts jauns Anglijas rekords, kad FA kausa pārspēlē soda sitienu sērijā starp ''[[Tunbridge Wells F.C.|Tunbridge Wells]]'' un ''[[Littlehampton Town F.C.|Littlehampton Town]]'' bija nepieciešami 40 sitieni. ''Tunbridge Wells'' uzvarēja ar 16–15.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/fa_cup/4214086.stm|title=New record set in Cup shoot-out|access-date=2026-08-14|date=2005-09-04|language=en-GB}}</ref> Līdz šim pēcspēles 11 metru sitienu sērijas ir izmantotas sešos [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausa]] finālos. Pirmā notika [[2001. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2001. gadā]], kad ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' pēc spēles, kas pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 1–1, pēcspēles sitienu sērijā ar 5–4 pārspēja ''[[Birmingham City FC|Birmingham City]]''. Otra bija [[2009. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2009. gada finālā]] starp ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' un ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' — spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti, bet ''Manchester United'' pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 4–1. [[2012. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2012. gada finālā]] ''Liverpool'' un ''[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]'' pēc papildlaika spēlēja 2–2, bet ''Liverpool'' pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–2. [[2016. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2016. gada finālā]] ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' pēc 1–1 neizšķirta pēcspēles sitienu sērijā ar 3–1 pārspēja ''Liverpool''. ''Manchester City'' uzvarēja arī [[2019. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2019. gada finālā]], ar 4–3 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', pēc bezvārtu neizšķirta. Savukārt [[2022. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2022. gada finālā]] ''Chelsea'' pēcspēles sitienu sērijā ar 10–11 zaudēja ''Liverpool''. Pēcspēles 11 metru sitienu sērijas jau daudzus gadus tiek izmantotas, lai noteiktu uzvarētāju [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausa]] agrāko kārtu spēlēs. Agrākais piemērs datējams ar 1976. gada augustu, kad pirmajā kārtā ''[[Doncaster Rovers F.C.|Doncaster Rovers]]'' pēc trim pēc kārtas neizšķirtiem mačiem (1–1, 1–1, 2–2) pēcspēles sitienu sērijā ar 3–2 pārspēja ''[[Lincoln City F.C.|Lincoln City]]''. Pusfinālos pēcspēles sitienu sērijas ir salīdzinoši retas, jo pēc papildlaika tika piemērots [[izbraukumā gūto vārtu noteikums]]. Tomēr [[2013.—2014. gada Anglijas Līgas kauss|2013.–14. gada sezonas]] pusfinālā starp ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]'' un ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' pēc divu spēļu summas neizšķirta bija nepieciešama pēcspēles sitienu sērija. ''Sunderland'' tajā uzvarēja ar 2–1. ''[[FA Community Shield|Community Shield]]'' uzvarētājs arī tiek noteikts ar pēcspēles 11 metru sitienu sēriju, ja pēc 90 minūtēm rezultāts ir neizšķirts, taču papildlaiks netiek spēlēts. ''Manchester United'' trīs reizes ir izcīnījuši šo trofeju pēcspēles sitienu sērijā — [[2003. gada FA Community Shield|2003. gadā]] pārspējot ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'', [[2007. gada FA Community Shield|2007. gadā]] ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un [[2008. gada FA Community Shield|2008. gadā]] ''[[Portsmouth FC|Portsmouth]]''. Savukārt [[2009. gada FA Community Shield|2009. gadā]] ''Manchester United'' pēcspēles sitienu sērijā zaudēja ''Chelsea''. 2008. gadā [[2007.—2008. gada Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausa finālā]] pirmo reizi divu desmitgažu laikā tikās divi klubi, kas nebija Stambulas TOP 3 pārstāvji. ''[[Gençlerbirliği S.K.|Gençlerbirliği]]'' un ''[[Kayserispor]]'' spēles uzvarētājs tika noskaidrots pēcspēles sitienu sērijā. Pēc 120 bezvārtu minūtēm bija nepieciešami 28 sitieni, lai noteiktu uzvarētāju. Pateicoties [[Dimitars Ivankovs|Dimitaram Ivankovam]], kurš izcēlās gan ar gūtiem vārtiem, gan atvairītiem sitieniem, ''Kayserispor'' uzvarēja ar 11–10 un pirmo reizi vēsturē izcīnīja [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tff.org/default.aspx?pageID=715&ftxtID=3984|title=Kayserispor crowned Fortis Turkish Cup champions|website=tff.org|access-date=August 14, 2026|date=|language=en}}</ref> [[2008.—2009. gada Grieķijas kausa futbolā fināls|2008.–09. gada Grieķijas kausa finālā]] [[Atēnu AEK|AEK]] 89. minūtē izvirzījās vadībā ar 3–2, kad vārtus guva [[Ignasio Skoko|Skoko]]. Tomēr ''[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]'' kompensācijas laika sestajā minūtē pēdējās sekundēs panāca izlīdzinājumu — vārtus guva [[Mets Dārbišīrs|Dārbišīrs]], tādējādi spēle nonāca papildlaikā. Papildlaikā ''Olympiacos'' ar [[Lusiano Galeti|Galeti]] gūtajiem vārtiem izvirzījās vadībā ar 4–3, taču vārtu autors saņēma otro dzelteno kartīti par krekla novilkšanu vārtu svinību laikā un tika noraidīts. Vēlāk otro dzelteno kartīti saņēma arī [[Avrāms Papadopuloss]], un ''Olympiacos'' palika deviņu spēlētāju sastāvā. AEK izdevās panākt 4–4, un spēle nonāca līdz pēcspēles 11 metru sitienu sērijai. AEK izpildīja pirmo sitienu. Abas komandas realizēja pirmos četrus sitienus. AEK spēlētājs [[Daniels Majstorovičs|Majstorovičs]] piektajā sitienā trāpīja pa vārtu pārliktni, dodot [[Predrags Džordževičs|Džordževičam]] iespēju nodrošināt ''Olympiacos'' uzvaru. Turklāt tā bija Džordževiča pēdējā spēle karjerā. Tomēr viņa sitienu atvairīja AEK argentīniešu vārtsargs [[Sebastians Saha|Saha]]. Tādēļ sērija turpinājās. Abas komandas realizēja sesto un septīto sitienu. ''Olympiacos'' centra aizsargam [[Paraskevass Ancs|Ancam]] bija paredzēts izpildīt astoto sitienu, taču vārtsargs [[Antonijs Nikopolidis|Nikopolidis]] uzņēmās iniciatīvu un pats izpildīja sitienu, panākot rezultātu 7–7. Pēc tam Nikopolidis atvairīja AEK spēlētāja [[Nikolaoss Georgeass|Georgeasa]] devīto sitienu, taču Ancs savu sitienu ''Olympiacos'' labā nerealizēja — to atvairīja Saha — un sērija vēl nebija noslēgusies. Tā kā ''Olympiacos'' laukumā bija palikuši tikai deviņi spēlētāji, sitienu izpildītājiem bija jārotē, atkal nonākot pie tiem spēlētājiem, kuri bija izpildījuši pašus pirmos sitienus. Visi nākamie septiņi abu komandu sitienu izpildītāji savus sitienus realizēja, un pēc 32 izpildītiem sitieniem rezultāts pēcspēles sērijā bija 14–14. Tomēr AEK spēlētājs [[Agustīns Peljetjeri|Peljetjeri]] savu sitienu izpildīja neveiksmīgi, un Nikopolidis to viegli atvairīja. Pēc tam Nikopolidis pats izpildīja 34. sitienu pret pretinieku vārtsargu Sahu un guva vārtus, noslēdzot šo neticamo pēcspēles sitienu sēriju ar ''Olympiacos'' uzvaru 15–14. Kopējais spēles rezultāts bija 19–18 ''Olympiacos'' labā. === UEFA klubu sacensības === Pirmā pēcspēles 11 metru sitienu sērija Eiropas kausa finālā notika [[1984. gada Eiropas kausa fināls|1984. gada Eiropas kausa finālā]], kur ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' pārspēja [[AS Roma|''Roma'']]. Šī spēle visvairāk palikusi atmiņā ar ''Liverpool'' vārtsarga [[Brūss Grobelārs|Brūsa Grobelāra]] izdarībām. Kad ''Roma'' spēlētājs [[Bruno Konti]] gatavojās izpildīt savu sitienu, Grobelārs ar pārliecinošu smaidu devās vārtu virzienā, skatoties uz aiz vārtiem novietotajām televīzijas kamerām, un pēc tam sāka kost vārtu tīklā, imitējot spageti ēšanu. Konti savu sitienu raidīja pāri vārtu pārliktnim. Pirms [[Frančesko Graciāni]] sitiena Grobelārs atkārtoja līdzīgu izrādi, šoreiz izmisuma imitācijā ļodzīdams kājas. Graciāni savu sitienu nerealizēja, un ''Liverpool'' pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 4–2. [[1986. gada Eiropas kausa fināls|1986. gada Eiropas kausa finālā]], starp ''[[FCSB|Steaua București]]'' un ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'', ''Steaua'' vārtsargs [[Helmuts Dukadams]] atvairīja visus četrus ''Barcelona'' 11 metru sitienus, par ko viņš tika nodēvēts par “[[Sevilja|Seviljas]] varoni”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/8184991.stm|title=Steaua's story|access-date=2026-08-14|date=2009-08-05|language=en-GB}}</ref> Arī ''Steaua'' nerealizēja divus sitienus, taču tomēr uzvarēja sērijā ar 2–0 un kļuva par vienīgo Rumānijas klubu, kas izcīnījis šo titulu. [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2003. gada UEFA Čempionu līgas fināla]] pēcspēles sitienu sērija izraisīja strīdus daudzu līdzjutēju vidū, jo atkārtojumos bija redzams, ka ''[[AC Milan|Milan]]'' vārtsargs [[Dida]], atvairot [[Davids Trezegē|Trezegē]], [[Marselo Salajeta|Salajetas]] un [[Paolo Montero|Montero]] sitienus, atradās ārpus vārtu līnijas. Arī ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]'' vārtsargs [[Džanluidži Bufons]], atvairot [[Klarenss Zēdorfs|Zēdorfa]] un [[Kaha Kaladze|Kaladzes]] sitienus, bija izgājis no vārtu līnijas. [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2005. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], starp ''[[AC Milan|Milan]]'' un ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'', ''Liverpool'' vārtsargs [[Ježijs Dudeks]] izmantoja Brūsam Grobelāram līdzīgu taktiku. Šī 2005. gadā kļuva pazīstama kā “Dudeka deja” — viņš centās novērst ''Milan'' spēlētāju uzmanību pirms sitienu izpildes, kas palīdzēja viņa komandai uzvarēt. [[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] starp ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' un ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' tika izšķirts pēcspēles 11 metru sitienu sērijā. ''Chelsea'' kapteinis [[Džons Terijs]] nerealizēja sitienu, kas būtu nodrošinājis ''Chelsea'' uzvaru spēlē un Čempionu līgas trofeju. Sitiena izpildes brīdī viņa atbalsta kāja paslīdēja, un bumba trāpīja pa vārtu stabu. ''Chelsea'' zaudēja sērijā ar 5–6, un Terijs uz laukuma izplūda asarās. Tomēr Terijam sākotnēji nemaz nebija paredzēts izpildīt šo sitienu — uzbrucējs [[Didjē Drogba]] bija noraidīts neilgi pirms papildlaika beigām. UEFA Čempionu līgas pusfinālā starp ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' un ''[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]'' gan [[Ikers Kasiljass]], gan [[Manuels Neiers|Manuels Noiers]] atvairīja pa diviem 11 metru sitieniem. Noiers atvairīja [[Krištianu Ronaldu]] un [[Kakā]] sitienus. Tobrīd abi bija dārgākie futbolisti futbola vēsturē pēc viņu transfēru summām — Ronaldu pāreja maksāja 80 miljonus mārciņu, bet Kakā pāreja — 56 miljonus mārciņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/champions-league/9226202/Real-Madrid-2-Bayern-Munich-1-agg-3-3-Bayern-win-3-1-on-pens-match-report.html|title=Bayern Munich reach Champions League final after beating Real Madrid in dramatic penalty shoot-out|website=Telegraph|access-date=August 14, 2026|language=en|archive-date={{dat|2012|04|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120425225935/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/champions-league/9226202/Real-Madrid-2-Bayern-Munich-1-agg-3-3-Bayern-win-3-1-on-pens-match-report.html}}</ref> 2012. gada 19. maijā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]] pēcspēles sitienu sērijā ar 4–3 pārspēja ''[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]''. ''Chelsea'' iepriekš nekad nebija uzvarējusi pēcspēles sitienu sērijā šajās sacensībās, turklāt 2008. gada finālā un 2007. gada pusfinālā bija zaudējusi pēcspēles sitienu sērijās. Savukārt ''Bayern'' līdz tam Eiropas sacensībās nebija zaudējuši nevienā pēcspēles sitienu sērijā; viņu uzvaras ietvēra [[2001. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2001. gada finālu]] pret ''[[Valencia CF|Valencia]]'' un 2012. gada pusfinālu pret ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]''. Izšķirošo sitienu realizēja [[Didjē Drogba]], kurš 2008. gada finālā sarkanās kartītes dēļ papildlaikā nebija varējis izpildīt piekto sitienu — tolaik to nerealizēja Terijs. Nākamajā dienā vairāki Lielbritānijas laikraksti uzsvēra faktu, ka Anglijas komanda beidzot bija uzvarējusi Vācijas komandu pēcspēles soda sitienu sērijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/media/greenslade/2012/may/20/chelsea-national-newspapers|title=How the papers reported Chelsea's football victory|work=The Guardian|access-date=2026-08-14|date=2012-05-20|last=Greenslade|first=Roy|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 2021. gada 26. maijā ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'' [[2021. gada UEFA Eiropas līgas fināls|UEFA Eiropas līgas finālā]] pēcspēles sitienu sērijā ar 11–10 pārspēja ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', jo pēc papildlaika spēle bija noslēgusies ar rezultātu 1–1. 11 metru sitienus izpildīja visi laukumā esošie spēlētāji. ''Manchester United'' vārtsargs [[Davids de Hea]] bija vienīgais, kurš savu sitienu nerealizēja — viņa sitienu atvairīja [[Heronimo Rulli]], nodrošinot ''Villarreal'' pirmo šāda veida titulu. Kopumā tika realizēts 21 sitiens, kas tobrīd bija rekords pēcspēles sitienu sērijā nozīmīgā UEFA turnīra spēlē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57224112|title=Villarreal 1-1 Manchester United (11-10 on pens): David de Gea spot kick saved in epic Europa League final shootout|work=BBC Sport|access-date=2026-08-14|date=2021-05-25|language=en-GB}}</ref> === Rekordi === Pasaules rekords ilgākajai pēcspēles 11 metru sitienu sērijai un lielākajam kopējam rezultātam ir 56 izpildīti sitieni. Tas tika sasniegts 2023.—24. gada ''[[Liga Alef]]'' (Izraēlas trešā līmeņa) paaugstināšanas izslēgšanas spēlēs, kad ''[[F.C. Dimona]]'' pēcspēles sitienu sērijā ar 23—22 pārspēja ''[[Shimshon Tel Aviv]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ynet.co.il/sport/israelisoccer/article/skdpiitxa|title=דו-קרב הפנדלים מליגה א' ששבר את שיא גינס: "ניסינו לכשף אחד את השני"|work=Ynet|access-date=2026-08-15|date=2024-05-21|last=ביטון|first=לירן|language=he}}</ref> Pasaules rekords pēc kārtas realizēto sitienu skaitam pēcspēles sērijā ir 31. Tas tika sasniegts 2024. gada 17. decembrī [[Vertu Trophy]] sešpadmsmitdaļfināla spēlē starp ''[[Blackpool FC|Blackpool]]'' un ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'' U21 komandām. 32. sitiens tika atvairīts, ''Aston Villa'' uzvarot ar 18—17.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/news/2024/december/17/u21s--blackpool-1-1-aston-villa--17-18-pens-/|title=U21s: Blackpool 1-1 Aston Villa (17-18 pens)|publisher=Aston Villa FC|date=18 December 2024|access-date=18 October 2024|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20241218022718/https://www.avfc.co.uk/news/2024/december/17/u21s--blackpool-1-1-aston-villa--17-18-pens-/|archive-date=18 December 2024}}</ref> Lielajos starptautiskajos turnīros visvairāk 11 metru soda sitienu vienā pēcspēles sērijā bija nepieciešami [[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kad [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuārai]] un [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnai]] bija nepieciešami 24 sitieni, lai noskaidrotu, kura komanda iekļūs pusfinālā. Kotdivuāra uzvarēja ar 12—11 pēc tam, kad [[Samuels Eto'o]] savu otro sitienu nerealizēja — tas bija vienīgais nerealizētais sitiens visā sērijā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/penalties.html|title=Penalty Shoot-Out Trivia|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/06a-det.html|title=African Nations Cup 2006 - Final Tournament Details|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-15}}</ref> Kotdivuāra piedalījās arī garākajā pēcspēles sitienu sērijā finālā — [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992. gada Āfrikas Nāciju kausa]] finālā, kur tā ar 11—10 pārspēja [[Ganas futbola izlase|Ganu]]. Šī sērija bija īpaša ar to, ka tā kļuva par pirmo lielā starptautiskā turnīra finālu, kurā katrs laukumā esošais spēlētājs izpildīja 11 metru sitienu.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/92a.html|title=African Nations Cup 1992|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-15}}</ref> Garākā FIFA Pasaules kausa pēcspēles 11 metru sitienu sērija gan vīriešu, gan sieviešu turnīru vēsturē notika [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm]] izslēgšanas spēlē starp [[Austrālijas sieviešu futbola izlase|Austrāliju]] un [[Francijas sieviešu futbola izlase|Franciju]]. Tika izpildīti 20 sitieni, un Austrālija galu galā uzvarēja ar 7—6.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.optus.com.au/news/womens-world-cup-2023/os61439/fifa-womens-world-cup-2023-australia-vs-france-matildas-score-highlights|title=Longest penalty shootout in FIFA Women's World Cup history separates Australia and France|website=sport.optus.com.au|access-date=2026-08-15|language=en|archive-date=2025-03-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20250316033531/https://sport.optus.com.au/news/womens-world-cup-2023/os61439/fifa-womens-world-cup-2023-australia-vs-france-matildas-score-highlights}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Lordanic |first1=Marissa |title=The Matildas' moment: Each penalty had its own story to tell |url=https://www.espn.com.au/football/story/_/id/38182777/the-matildas-moment-penalty-had-own-story-tell |publisher=ESPN |date=13 August 2023 |access-date=14 August 2023}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://au.sports.yahoo.com/australias-womens-world-cup-penalty-shootout-france-111943279.html|title=Australia’s magical World Cup run reaches semis after wildest penalty shootout in tournament history|last=read|first=Henry BushnellSenior reporter·5 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-08-15|date=2023-08-12|language=en}}</ref> 2012. gada 11. decembrī ''[[Bradford City AFC|Bradford City]]'' uzstādīja rekordu pēc kārtas uzvarēto pēcspēles 11 metru sitienu sēriju skaita ziņā. Kopš 2009. gada komanda bija uzvarējusi deviņās pēcspēles sitienu sērijās, tostarp pret ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' un vietējiem sāncenšiem ''[[Huddersfield Town AFC|Huddersfield Town]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/league-two/9739506/Bradford-City-penalty-shoot-out-record-following-history-making-victory-over-Arsenal.html|title=Bradford City penalty shoot-out record following history-making victory over Arsenal {{!}} Ghostarchive|website=ghostarchive.org|access-date=2026-08-15|archive-date=2022-01-10|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220110120104/https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/league-two/9739506/Bradford-City-penalty-shoot-out-record-following-history-making-victory-over-Arsenal.html}}</ref> Īsākā iespējamā pēcspēles 11 metru sitienu sērija sastāv no trim sitieniem katrai komandai — viena komanda realizē visus trīs sitienus, bet otra nevienu. Tā notika, piemēram, [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausa]] pusfinālā, kur [[Čīles futbola izlase|Čīle]] ar 3—0 pārspēja [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/jun/28/portugal-chile-confederations-cup-semi-final-match-report|title=Bravo saves three penalties to send Chile to Confederations Cup final|work=The Guardian|access-date=2026-08-15|date=2017-06-28|last=Pender|first=Kieran|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Tāds pats rezultāts bija arī ''[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]]'', kad Portugāle pēcspēles sitienu sērijā ar 3—0 uzvarēja [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]]. 2026. gada martā ''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'' [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] zaudēja ''[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]'', nerealizējot nevienu no saviem sitieniem, kamēr ''Forest'' realizēja visus. == Skatīt arī == * [[11 metru soda sitiens]] == Bibliogrāfija == * ''On Penalties'' – autors Endrjū Entonijs ({{ISBN|0-224-06116-X}}) == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.rsssf.org/miscellaneous/penalties.html Penalty Shoot-out Trivia] — [[Rec.sport.soccer Statistics Foundation|RSSSF]] {{En ikona}} [[Kategorija:Futbola noteikumi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 4ar9dxuii912ee361pyu4nrvwtl0rn3 0 637244 4521847 4517604 2026-09-13T19:01:58Z Biafra 13794 4521847 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Bruno Rolovs''' (1930—2007) bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], [[Latvijas Universitāte]]s profesors. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1930. ɡada 17. oktobrī Rīgā. 1955. gadā beidza līdzdiploma studijas LVU Fizikas un matemātikas fakultātē, turpināja teorētiskās fizikas aspirantūras studijas (1955—1958). Disertācijas tēma “Par 3/2 spina daļiņu teoriju”. 1961. gadā Viļņas Valsts universitātē aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu. Strādāja LVU Fizikas un matemātikas fakultātē, no 1964. ɡada bija Teorētiskās fizikas katedras vadītājs. 1973. gadā Tartu Valsts universitātē ieɡuva fiz. un mat. zin. dokt. grādu par darbu “Difūzo fāžu pāreju teorija cietvielās (segnetoelektriķu piemērā)”.<ref>[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.</ref> Miris 2007. ɡada 29. jūnijā, apɡlabāts Zebrenes pagasta Grenču kapsētā.<ref>[https://timenote.info/en/person/view?id=11592386&l=lv timenote.info]{{Novecojusi saite}}</ref> == Darbi == * Kodolfizika, 1964 * Termodinamika un statistiskā fizika, 1967 * Mazā fizikas vārdnīca, 1971 * Fizikas idejas laiku lokos (divās daļās). Rīgaː Latvijas Universitāte, 1995 == Atsauces == {{Atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rolovs, Bruno}} [[Kategorija:Latviešu fiziķi]] [[Kategorija:1930. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2007. gadā mirušie]] kaexhpou29n24bsm0i0qde5po7fbpqq 0 637534 4521787 4508660 2026-09-13T17:36:32Z Kleivas 2704 Noņēma pāradresāciju uz [[Patriks Bīčs]] 4521787 wikitext text/x-wiki '''Bīčs''' var būt: * [[Patriks Bīčs]] (''Patrick Beach''; 2003) — austrāliešu futbolists; * [[Rekss Bīčs]] (''Rex Beach''; 1877—1949) — amerikāņu novelists, dramaturgs un olimpiskais ūdenspolo spēlētājs. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] soip57pt8ebq1zvxujse9laqpdyb2bn 4521867 4521787 2026-09-13T19:14:24Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Uzvārdi]]; pievienoju [[Kategorija:Angļu uzvārdi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4521867 wikitext text/x-wiki '''Bīčs''' var būt: * [[Patriks Bīčs]] (''Patrick Beach''; 2003) — austrāliešu futbolists; * [[Rekss Bīčs]] (''Rex Beach''; 1877—1949) — amerikāņu novelists, dramaturgs un olimpiskais ūdenspolo spēlētājs. {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] 8fz8z3ji938ca592c4hru2021exkv5b 14 638044 4521656 4512223 2026-09-13T13:57:05Z Kleivas 2704 4521656 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|1904 Summer Olympics events|1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi}} ''Šajā kategorijā ir iekļauti '''oficiālie un neoficiālie [[olimpiskie sporta veidi]], kas tika aizvadīti [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', [[Sentluisa|Sentluisā]].'' [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sporta veidi]] eh4u80ivhtlurkbktwtjnykbf6ytj4c 10 638132 4521646 4521328 2026-09-13T13:52:05Z Kleivas 2704 4521646 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bendžamins Bredšovs]] * [[Čārlzs Ēriksens]] * [[Bernhofs Hansens]] * [[Roberts Karijs]] * [[Džordžs Mēnerts]] * [[Izidors Niflots]] * [[Oto Rēms]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Ņujorkas Sporta klubs]]: [[Deivids Bratons]] * [[Leo Gudvins]] * [[Luiss Hendlijs]] * [[Deivids Hesers]] * [[Džordžs Van Klīfs]] * [[Džo Rūdijs]] * [[Dzeims Stīns]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] * [[Viljams Bekmans]] * [[Džons Heins]] * [[Franks Kuglers]] * [[Teodors Maklīrs]] * [[Rūdolfs Tesings]] * [[Ogasts Vesters]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] * [[Frederiks Vinterss]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Čikāgas Sporta asociācija]]: [[Reks Bīčs]] * [[Džeroms Stīvers]] * [[Edvīns Svateks]] * [[Čārlzs Hīlijs]] * [[Frenks Keho]] * [[Deivids Hemonds]] * [[Bills Tatls]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Čārlzs Klepers]] * [[Viljams Nelsons]] * [[Luiss Streblers]] * [[Gustavs Tīfentālers]] * [[Džerijs Vinholcs]] * [[Freds Vormbolds]] * [[Alberts Zērkls]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Franks Kuglers]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Misūri Sporta klubs]]: [[Džons Maierss]] * [[Manfrēds Tepens]] * [[Gvins Evanss]] * [[Amedē Reiberns]] * [[Frenks Šreiners]] * [[Augustuss Geslings]] * [[Bills Ortveins]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> s40w0u5jzl3y0e62i8cbflpjshzni8j 4521720 4521646 2026-09-13T15:55:10Z Kleivas 2704 4521720 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bendžamins Bredšovs]] * [[Čārlzs Ēriksens]] * [[Bernhofs Hansens]] * [[Roberts Karijs]] * [[Džordžs Mēnerts]] * [[Izidors Niflots]] * [[Oto Rēms]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Ņujorkas Sporta klubs]]: [[Deivids Bratons]] * [[Leo Gudvins]] * [[Luijs Hendlijs]] * [[Deivids Hesers]] * [[Džordžs Van Klīfs]] * [[Džo Rūdijs]] * [[Dzeims Stīns]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] * [[Viljams Bekmans]] * [[Džons Heins]] * [[Franks Kuglers]] * [[Teodors Maklīrs]] * [[Rūdolfs Tesings]] * [[Ogasts Vesters]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] * [[Frederiks Vinterss]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Čikāgas Sporta asociācija]]: [[Reks Bīčs]] * [[Džeroms Stīvers]] * [[Edvīns Svateks]] * [[Čārlzs Hīlijs]] * [[Frenks Keho]] * [[Deivids Hemonds]] * [[Bills Tatls]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Čārlzs Klepers]] * [[Viljams Nelsons]] * [[Luiss Streblers]] * [[Gustavs Tīfentālers]] * [[Džerijs Vinholcs]] * [[Freds Vormbolds]] * [[Alberts Zērkls]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Franks Kuglers]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Misūri Sporta klubs]]: [[Džons Maierss]] * [[Manfrēds Tepens]] * [[Gvins Evanss]] * [[Amedē Reiberns]] * [[Frenks Šreiners]] * [[Augustuss Geslings]] * [[Bills Ortveins]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> daddecjclb80pw876eke9tdl6j79blc 4521742 4521720 2026-09-13T16:13:25Z Kleivas 2704 4521742 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bendžamins Bredšovs]] * [[Čārlzs Ēriksens]] * [[Bernhofs Hansens]] * [[Roberts Karijs]] * [[Džordžs Mēnerts]] * [[Izidors Niflots]] * [[Oto Rēms]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Ņujorkas Sporta klubs]]: [[Deivids Bratons]] * [[Leo Gudvins]] * [[Luijs Hendlijs]] * [[Deivids Hesers]] * [[Džordžs Van Klīfs]] * [[Džo Radijs]] * [[Dzeims Stīns]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] * [[Viljams Bekmans]] * [[Džons Heins]] * [[Franks Kuglers]] * [[Teodors Maklīrs]] * [[Rūdolfs Tesings]] * [[Ogasts Vesters]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] * [[Frederiks Vinterss]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Čikāgas Sporta asociācija]]: [[Reks Bīčs]] * [[Džeroms Stīvers]] * [[Edvīns Svateks]] * [[Čārlzs Hīlijs]] * [[Frenks Keho]] * [[Deivids Hemonds]] * [[Bills Tatls]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Čārlzs Klepers]] * [[Viljams Nelsons]] * [[Luiss Streblers]] * [[Gustavs Tīfentālers]] * [[Džerijs Vinholcs]] * [[Freds Vormbolds]] * [[Alberts Zērkls]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Franks Kuglers]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Misūri Sporta klubs]]: [[Džons Maierss]] * [[Manfrēds Tepens]] * [[Gvins Evanss]] * [[Amedē Reiberns]] * [[Frenks Šreiners]] * [[Augustuss Geslings]] * [[Bills Ortveins]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> 3hv81kcdvpuwszpstayttj83skgwd8w 4521745 4521742 2026-09-13T16:14:53Z Kleivas 2704 4521745 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bendžamins Bredšovs]] * [[Čārlzs Ēriksens]] * [[Bernhofs Hansens]] * [[Roberts Karijs]] * [[Džordžs Mēnerts]] * [[Izidors Niflots]] * [[Oto Rēms]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Ņujorkas Sporta klubs]]: [[Deivids Bratons]] * [[Leo Gudvins]] * [[Luijs Hendlijs]] * [[Deivids Hesers]] * [[Džordžs Van Klīfs]] * [[Džo Radijs]] * [[Džeimss Stīns]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] * [[Viljams Bekmans]] * [[Džons Heins]] * [[Franks Kuglers]] * [[Teodors Maklīrs]] * [[Rūdolfs Tesings]] * [[Ogasts Vesters]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] * [[Frederiks Vinterss]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Čikāgas Sporta asociācija]]: [[Reks Bīčs]] * [[Džeroms Stīvers]] * [[Edvīns Svateks]] * [[Čārlzs Hīlijs]] * [[Frenks Keho]] * [[Deivids Hemonds]] * [[Bills Tatls]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Čārlzs Klepers]] * [[Viljams Nelsons]] * [[Luiss Streblers]] * [[Gustavs Tīfentālers]] * [[Džerijs Vinholcs]] * [[Freds Vormbolds]] * [[Alberts Zērkls]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Franks Kuglers]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Misūri Sporta klubs]]: [[Džons Maierss]] * [[Manfrēds Tepens]] * [[Gvins Evanss]] * [[Amedē Reiberns]] * [[Frenks Šreiners]] * [[Augustuss Geslings]] * [[Bills Ortveins]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> c74fxs0nf9cf7e0f43rfq1tsljpop7v 4521767 4521745 2026-09-13T17:08:32Z Kleivas 2704 4521767 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bendžamins Bredšovs]] * [[Čārlzs Ēriksens]] * [[Bernhofs Hansens]] * [[Roberts Karijs]] * [[Džordžs Mēnerts]] * [[Izidors Niflots]] * [[Oto Rēms]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Ņujorkas Sporta klubs]]: [[Deivids Bratons]] * [[Leo Gudvins]] * [[Luijs Hendlijs]] * [[Deivids Hesers]] * [[Džordžs Van Klīfs]] * [[Džo Radijs]] * [[Džeimss Stīns]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] * [[Viljams Bekmans]] * [[Džons Heins]] * [[Franks Kuglers]] * [[Teodors Maklīrs]] * [[Rūdolfs Tesings]] * [[Ogasts Vesters]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] * [[Frederiks Vinterss]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Čikāgas Sporta asociācija]]: [[Rekss Bīčs]] * [[Džeroms Stīvers]] * [[Edvīns Svateks]] * [[Čārlzs Hīlijs]] * [[Frenks Keho]] * [[Deivids Hemonds]] * [[Bills Tatls]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Čārlzs Klepers]] * [[Viljams Nelsons]] * [[Luiss Streblers]] * [[Gustavs Tīfentālers]] * [[Džerijs Vinholcs]] * [[Freds Vormbolds]] * [[Alberts Zērkls]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Franks Kuglers]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Misūri Sporta klubs]]: [[Džons Maierss]] * [[Manfrēds Tepens]] * [[Gvins Evanss]] * [[Amedē Reiberns]] * [[Frenks Šreiners]] * [[Augustuss Geslings]] * [[Bills Ortveins]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> 83v4mzpcv642jfbsz6dcrkftn3aebnp 4521789 4521767 2026-09-13T17:38:01Z Kleivas 2704 4521789 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bendžamins Bredšovs]] * [[Čārlzs Ēriksens]] * [[Bernhofs Hansens]] * [[Roberts Karijs]] * [[Džordžs Mēnerts]] * [[Izidors Niflots]] * [[Oto Rēms]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Ņujorkas Sporta klubs]]: [[Deivids Bratons]] * [[Leo Gudvins]] * [[Luijs Hendlijs]] * [[Deivids Hesers]] * [[Džordžs Van Klīfs]] * [[Džo Radijs]] * [[Džeimss Stīns]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] * [[Viljams Bekmans]] * [[Džons Heins]] * [[Franks Kuglers]] * [[Teodors Maklīrs]] * [[Rūdolfs Tesings]] * [[Ogasts Vesters]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] * [[Frederiks Vinterss]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Čikāgas Sporta asociācija]]: [[Rekss Bīčs]] * [[Deivids Hemonds]] * [[Čārlzs Hīlijs]] * [[Frenks Keho]] * [[Džeroms Stīvers]] * [[Edvīns Svateks]] * [[Bills Tatls]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Čārlzs Klepers]] * [[Viljams Nelsons]] * [[Luiss Streblers]] * [[Gustavs Tīfentālers]] * [[Džerijs Vinholcs]] * [[Freds Vormbolds]] * [[Alberts Zērkls]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Franks Kuglers]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Misūri Sporta klubs]]: [[Džons Maierss]] * [[Manfrēds Tepens]] * [[Gvins Evanss]] * [[Amedē Reiberns]] * [[Frenks Šreiners]] * [[Augustuss Geslings]] * [[Bills Ortveins]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> 0kt72e9s6wpg0tl6d5oq2vepmazl5hm 4521791 4521789 2026-09-13T17:38:37Z Kleivas 2704 4521791 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bendžamins Bredšovs]] * [[Čārlzs Ēriksens]] * [[Bernhofs Hansens]] * [[Roberts Karijs]] * [[Džordžs Mēnerts]] * [[Izidors Niflots]] * [[Oto Rēms]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Ņujorkas Sporta klubs]]: [[Deivids Bratons]] * [[Leo Gudvins]] * [[Luijs Hendlijs]] * [[Deivids Hesers]] * [[Džordžs Van Klīfs]] * [[Džo Radijs]] * [[Džeimss Stīns]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] * [[Viljams Bekmans]] * [[Džons Heins]] * [[Franks Kuglers]] * [[Teodors Maklīrs]] * [[Rūdolfs Tesings]] * [[Ogasts Vesters]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] * [[Frederiks Vinterss]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Čikāgas Sporta asociācija]]: [[Rekss Bīčs]] * [[Deivids Hemonds]] * [[Čārlzs Hīlijs]] * [[Frenks Keho]] * [[Džeroms Stīvers]] * [[Edvīns Svateks]] * [[Bills Tatls]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Čārlzs Klepers]] * [[Viljams Nelsons]] * [[Luiss Streblers]] * [[Gustavs Tīfentālers]] * [[Džerijs Vinholcs]] * [[Freds Vormbolds]] * [[Alberts Zērkls]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Franks Kuglers]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Misūri Sporta klubs]]: * [[Gvins Evanss]] * [[Augustuss Geslings]] * [[Džons Maierss]] * [[Bills Ortveins]] * [[Amedē Reiberns]] * [[Frenks Šreiners]] * [[Manfrēds Tepens]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> q2qi8tuptqq1gio1v8i4imc3eh3sp8j 4521792 4521791 2026-09-13T17:38:55Z Kleivas 2704 4521792 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bendžamins Bredšovs]] * [[Čārlzs Ēriksens]] * [[Bernhofs Hansens]] * [[Roberts Karijs]] * [[Džordžs Mēnerts]] * [[Izidors Niflots]] * [[Oto Rēms]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Ņujorkas Sporta klubs]]: [[Deivids Bratons]] * [[Leo Gudvins]] * [[Luijs Hendlijs]] * [[Deivids Hesers]] * [[Džordžs Van Klīfs]] * [[Džo Radijs]] * [[Džeimss Stīns]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] * [[Viljams Bekmans]] * [[Džons Heins]] * [[Franks Kuglers]] * [[Teodors Maklīrs]] * [[Rūdolfs Tesings]] * [[Ogasts Vesters]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] * [[Frederiks Vinterss]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Čikāgas Sporta asociācija]]: [[Rekss Bīčs]] * [[Deivids Hemonds]] * [[Čārlzs Hīlijs]] * [[Frenks Keho]] * [[Džeroms Stīvers]] * [[Edvīns Svateks]] * [[Bills Tatls]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Čārlzs Klepers]] * [[Viljams Nelsons]] * [[Luiss Streblers]] * [[Gustavs Tīfentālers]] * [[Džerijs Vinholcs]] * [[Freds Vormbolds]] * [[Alberts Zērkls]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Franks Kuglers]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Misūri Sporta klubs]]: [[Gvins Evanss]] * [[Augustuss Geslings]] * [[Džons Maierss]] * [[Bills Ortveins]] * [[Amedē Reiberns]] * [[Frenks Šreiners]] * [[Manfrēds Tepens]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> 7wl7zc5pwtl8kvswmp3ypv8xcg52lcd 4521797 4521792 2026-09-13T17:43:42Z Kleivas 2704 4521797 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bendžamins Bredšovs]] * [[Čārlzs Ēriksens]] * [[Bernhofs Hansens]] * [[Roberts Karijs]] * [[Džordžs Mēnerts]] * [[Izidors Niflots]] * [[Oto Rēms]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Ņujorkas Sporta klubs]] — [[Deivids Bratons]] * [[Leo Gudvins]] * [[Luijs Hendlijs]] * [[Deivids Hesers]] * [[Džordžs Van Klīfs]] * [[Džo Radijs]] * [[Džeimss Stīns]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] * [[Viljams Bekmans]] * [[Džons Heins]] * [[Franks Kuglers]] * [[Teodors Maklīrs]] * [[Rūdolfs Tesings]] * [[Ogasts Vesters]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] * [[Frederiks Vinterss]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Čikāgas Sporta asociācija]] — [[Rekss Bīčs]] * [[Deivids Hemonds]] * [[Čārlzs Hīlijs]] * [[Frenks Keho]] * [[Džeroms Stīvers]] * [[Edvīns Svateks]] * [[Bills Tatls]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Čārlzs Klepers]] * [[Viljams Nelsons]] * [[Luiss Streblers]] * [[Gustavs Tīfentālers]] * [[Džerijs Vinholcs]] * [[Freds Vormbolds]] * [[Alberts Zērkls]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Franks Kuglers]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Misūri Sporta klubs]] — [[Gvins Evanss]] * [[Augustuss Geslings]] * [[Džons Maierss]] * [[Bills Ortveins]] * [[Amedē Reiberns]] * [[Frenks Šreiners]] * [[Manfrēds Tepens]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> quf8u5zz0if35lao8om1eiwo3q9o94e 4521854 4521797 2026-09-13T19:05:25Z Kleivas 2704 4521854 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bendžamins Bredšovs]] * [[Čārlzs Ēriksens]] * [[Bernhofs Hansens]] * [[Roberts Karijs]] * [[Džordžs Mēnerts]] * [[Izidors Niflots]] * [[Oto Rēms]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Ņujorkas Sporta klubs]] — [[Deivids Bratons]] * [[Leo Gudvins]] * [[Luijs Hendlijs]] * [[Deivids Hesers]] * [[Džordžs Van Klīfs]] * [[Džo Radijs]] * [[Džeimss Stīns]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] * [[Viljams Bekmans]] * [[Džons Heins]] * [[Franks Kuglers]] * [[Teodors Maklīrs]] * [[Rūdolfs Tesings]] * [[Ogasts Vesters]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] * [[Frederiks Vinterss]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Čikāgas Sporta asociācija]] — [[Rekss Bīčs]] * [[Deivids Hamonds]] * [[Čārlzs Hīlijs]] * [[Frenks Keho]] * [[Džeroms Stīvers]] * [[Edvīns Svateks]] * [[Bills Tatls]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Čārlzs Klepers]] * [[Viljams Nelsons]] * [[Luiss Streblers]] * [[Gustavs Tīfentālers]] * [[Džerijs Vinholcs]] * [[Freds Vormbolds]] * [[Alberts Zērkls]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Franks Kuglers]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Misūri Sporta klubs]] — [[Gvins Evanss]] * [[Augustuss Geslings]] * [[Džons Maierss]] * [[Bills Ortveins]] * [[Amedē Reiberns]] * [[Frenks Šreiners]] * [[Manfrēds Tepens]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> rx5bwfjpn9u3rfjt4i7s3gckbh5htaf 0 638278 4521843 4514357 2026-09-13T18:59:13Z Biafra 13794 4521843 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džordžs Stadels | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''George Stadel'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džordžs Henrijs Stadels | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|9|21}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1952|11|13}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Stemforda}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džordžs Henrijs Stadels''' ({{val|en|George Henry Stadel}}; dzimis {{dat|1881|9|21}}, miris {{dat|1952|11|13}}) bija amerikāņu [[golferis]] un [[tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/george-stadel-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418115535/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/george-stadel-1.html |archive-date=2026. gada 27. augusts |title=George Stadel |accessdate=2026. gada 27. augusts |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/2791 |title=George Stadel |work=Olympedia |accessdate=2026. gada 27. augusts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Stadels, Džordžs}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 2c4rglg4rwk53zpfosvj4v9yg26evuk 0 638418 4521984 4514490 2026-09-14T02:00:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521984 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Great emblem of the Russian Ground Forces.svg|thumb|Krievijas Federācijas Sauszemes spēku emblēma]] '''Krievijas Federācijas Sauszemes spēki''' ({{val-ru|Сухопутные войска Российской Федерации}}) ir [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Federācijas Bruņoto spēku]] sauszemes komponents. Tie tika izveidoti pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], pārņemot lielu daļu bijušās [[Padomju armija|Padomju armijas]] personāla, bruņojuma, infrastruktūras un komandstruktūru. Krievijas Sauszemes spēku galvenie uzdevumi ir sauszemes operāciju īstenošana, teritoriju ieņemšana un aizsardzība, sauszemes karaspēka atbalsts ar artilēriju un raķešu sistēmām, kā arī dalība kombinētajās operācijās kopā ar Krievijas Gaisa un kosmiskajiem spēkiem, Gaisa desanta karaspēku un citām bruņoto spēku sastāvdaļām. Kopš 1990. gadiem Krievijas Sauszemes spēki piedalījušies vairākos bruņotos konfliktos, tostarp [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmajā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrajā Čečenijas karā]], [[Krievijas—Gruzijas karš|2008. gada karā Gruzijā]], militārajās operācijās Ukrainā kopš 2014. gada un [[Krievijas iebrukums Ukrainā|pilna mēroga iebrukumā Ukrainā]], kas sākās 2022. gada 24. februārī. == Vēsture == === Izveidošana pēc PSRS sabrukuma === Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gada beigās bijušās Padomju armijas vienības nonāca jaunizveidoto neatkarīgo valstu teritorijās. Krievija pārņēma lielāko daļu PSRS militārās infrastruktūras, bruņojuma un militārā personāla. 1992. gada 7. maijā Krievijas prezidents [[Boriss Jeļcins]] parakstīja dekrētu par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izveidošanu. Sauszemes spēki lielā mērā saglabāja padomju militārās organizācijas tradīcijas, taču 1990. gados to kaujas spējas būtiski samazinājās ekonomisko problēmu, nepietiekama finansējuma, personāla trūkuma un bruņojuma novecošanas dēļ. Deviņdesmitajos gados Krievijas armijā saglabājās arī nopietnas disciplīnas problēmas, tostarp ''ģedovščina'', korupcija un nepietiekama profesionālā sagatavotība. === Čečenijas kari === Krievijas Sauszemes spēku pirmā lielā pēcpadomju militārā operācija bija [[Pirmais Čečenijas karš]] (1994—1996). Krievijas vadība mēģināja ar militāru spēku atjaunot kontroli pār separātisko [[Čečenija|Čečeniju]]. 1994. gada decembrī Krievijas karaspēks iebruka republikā un sāka uzbrukumu [[Groznija]]i. Sākotnējās kaujas atklāja būtiskas Krievijas armijas problēmas: nepietiekamu koordināciju starp vienībām, vāju izlūkošanu un taktisko sagatavotību, kā arī lielus zaudējumus pilsētu kaujās. Groznijas kaujās tika plaši izmantota artilērija un aviācija, izraisot ļoti plašus pilsētas postījumus un civiliedzīvotāju upurus. Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas apsūdzēja Krievijas spēkus nesamērīgas un nediferencētas uguns izmantošanā pret apdzīvotām teritorijām. Otrais Čečenijas karš sākās 1999. gadā. Šoreiz Krievijas militārā vadība izmantoja ievērojami lielāku artilērijas un aviācijas pārsvaru. Groznija atkal tika pakļauta intensīvai bombardēšanai, bet pēc pilsētas ieņemšanas Krievijas spēki pakāpeniski pārņēma kontroli pār lielāko daļu Čečenijas. Abos karos tika dokumentēti cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp civiliedzīvotāju nogalināšanas, piespiedu pazušanas, spīdzināšana un prettiesiskas aizturēšanas. === Militārās reformas === Pēc 2008. gada Krievijas—Gruzijas kara Krievijā sākās plaša bruņoto spēku reforma. Aizsardzības ministra [[Anatolijs Serdjukovs|Anatolija Serdjukova]] vadībā tika samazināts virsnieku skaits, reorganizēta komandstruktūra un tradicionālās divīzijas daudzviet aizstātas ar brigādēm. Vienlaikus tika sākta plaša bruņojuma modernizācijas programma. Sauszemes spēki saņēma modernizētus tankus, bruņumašīnas, artilērijas sistēmas, bezpilota lidaparātus, pretgaisa aizsardzības sistēmas un elektroniskās karadarbības līdzekļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.csis.org/blogs/post-soviet-post/sergei-shoigu-progress-report-military-modernization |title=Sergei Shoigu: Progress Report on Military Modernization |publisher=Center for Strategic and International Studies |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Reformas būtiski palielināja Krievijas Sauszemes spēku mobilitāti un kaujas gatavību, tomēr 2022. gada iebrukums Ukrainā vēlāk atklāja arī nopietnas problēmas komandvadībā, loģistikā, personāla sagatavošanā un starpkaraspēku koordinācijā. == Karš pret Ukrainu == === Krimas okupācija un karš Donbasā === 2014. gada februārī un martā Krievijas bruņotie spēki ieņēma stratēģiskus objektus [[Krima|Krimā]]. Operācijā sākotnēji tika izmantoti karavīri bez atšķirības zīmēm, kurus plašsaziņas līdzekļos sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Pēc tam Krievija anektēja Krimu, lai gan šo aneksiju lielākā daļa starptautiskās sabiedrības neatzina. [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]] ar rezolūciju 68/262 apstiprināja Ukrainas teritoriālo integritāti. 2014. gada pavasarī sākās karš [[Donbass|Donbasā]]. Krievija atbalstīja separātistu veidojumus Doneckas un Luhanskas apgabalos ar personālu, ieročiem, militāro tehniku un citām formām. Regulārās Krievijas armijas vienības vairākkārt tika iesaistītas kaujās Ukrainas teritorijā. === Pilna mēroga iebrukums 2022. gadā === 2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņoja par tā sauktās "speciālās militārās operācijas" sākšanu, un Krievijas bruņotie spēki sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā no Krievijas, Baltkrievijas un okupētās Krimas teritorijas. Krievijas Sauszemes spēki bija viens no galvenajiem iebrukuma komponentiem. Sākotnējie uzbrukuma virzieni bija vērsti pret [[Kijiva|Kijivu]], [[Čerņihiva|Čerņihivu]], [[Sumi]], [[Harkiva|Harkivu]], [[Mariupole|Mariupoli]], [[Hersona|Hersonu]] un Ukrainas austrumu reģioniem. Krievijas vadība sākotnēji mēģināja īstenot strauju ofensīvu, kuras laikā bija paredzēts ieņemt galvenās pilsētas un paralizēt Ukrainas valsts pārvaldi. Tomēr Ukrainas bruņoto spēku pretestība, Krievijas vienību loģistikas problēmas un ievērojami zaudējumi izjauca sākotnējos plānus. 2022. gada martā Krievijas spēki nonāca Kijivas pievārtē, bet nespēja ieņemt Ukrainas galvaspilsētu. Aprīļa sākumā tie atkāpās no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. Pēc neveiksmes Ukrainas ziemeļos Krievijas militārā vadība koncentrēja galveno uzmanību uz Donbasu un Ukrainas dienvidiem. === Kauja par Mariupoli === Viens no postošākajiem iebrukuma posmiem bija Mariupoles aplenkums. Krievijas spēki kopā ar pašpasludinātās Doneckas Tautas Republikas vienībām 2022. gada pavasarī aplenca pilsētu. Mariupole tika pakļauta intensīvai artilērijas, aviācijas un raķešu bombardēšanai. Liela daļa pilsētas infrastruktūras tika iznīcināta, un civiliedzīvotāji ilgstoši atradās bez elektrības, ūdens un apkures. Īpašu starptautisku rezonansi izraisīja uzbrukums Mariupoles dzemdību namam un [[Mariupoles teātris|Mariupoles Drāmas teātrim]], kur patvērās civiliedzīvotāji. Pēc vairāku mēnešu kaujām Ukrainas aizstāvji 2022. gada maijā pārtrauca pretošanos [[Azovstaļ]] metalurģijas rūpnīcas teritorijā, un Mariupole nonāca Krievijas kontrolē. == Kara noziegumi Ukrainā == Krievijas pilna mēroga iebrukuma laikā starptautiskās organizācijas, Ukrainas izmeklēšanas iestādes un neatkarīgie pētnieki dokumentējuši daudzus iespējamos un apstiprinātos starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kurus izdarījuši Krievijas bruņoto spēku karavīri. ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs un ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija par Ukrainu konstatēja, ka Krievijas varas iestādes un bruņotie spēki Ukrainā ir pastrādājuši kara noziegumus, tostarp tīšas slepkavības, uzbrukumus civiliedzīvotājiem, prettiesisku ieslodzīšanu, spīdzināšanu, izvarošanu un citu seksuālu vardarbību, kā arī bērnu prettiesisku pārvietošanu un deportāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/sites/default/files/documents/hrbodies/hrcouncil/coiukraine/coI-ukraine-graphic_report-en.pdf |title=Report by the Independent International Commission of Inquiry on Ukraine |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |year=2023 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Tomēr atbildība par konkrētiem noziegumiem jāsaista ar konkrētām vienībām un personām, ja to ļauj pierādījumi. Daļu dokumentēto pārkāpumu izdarīja Sauszemes spēku vienības, bet citos gadījumos iesaistītas bija [[Krievijas Gaisa desanta karaspēks|Gaisa desanta karaspēka]], [[Krievijas Jūras kājnieki|jūras kājnieku]], [[Krievijas Nacionālā gvarde|Rosgvardes]] un citas Krievijas struktūras. === Bučas slaktiņš === Pēc Krievijas karaspēka atkāpšanās no Kijivas apgabala 2022. gada marta beigās [[Buča|Bučā]] tika atrasti nogalinātu civiliedzīvotāju ķermeņi ielās, mājās, pagrabos un improvizētos kapos. ANO cilvēktiesību novērotāji dokumentēja 73 civiliedzīvotāju nogalināšanu Bučā laikā, kad pilsētu kontrolēja Krievijas spēki, un izmeklēja vēl vairāk nekā simt iespējamu nogalināšanas gadījumu. Daudziem upuriem bija pazīmes, kas liecināja par nāvessoda izpildi, tostarp sasietas rokas un šāvienu brūces.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ukraine.ohchr.org/en/UN-report-details-summary-executions-of-civilians-by-Russian-troops-in-northern-Ukraine-from-February-to-April |title=UN report details summary executions of civilians by Russian troops in northern Ukraine from February to April |publisher=UN Human Rights Monitoring Mission in Ukraine |date=2022-12-07 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> ANO konstatēja, ka Krievijas spēki pilnībā kontrolēja Buču no 2022. gada 5. līdz 30. martam. Publiski pieejamā informācija liecina, ka pilsētas rajonā darbojās vairākas Krievijas vienības, tostarp 64. atsevišķā gvardes motorizēto strēlnieku brigāde, kā arī vairākas Gaisa desanta karaspēka vienības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ukraine.ohchr.org/sites/default/files/2025-07/2022-12-07%20OHCHR%20Thematic%20Report%20Killings%20-%20ENG.pdf |title=Killings of civilians: summary executions and attacks on individual civilians in Kyiv, Chernihiv, and Sumy regions |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> ANO izmeklētāji secināja, ka dokumentētās patvaļīgās nāvessoda izpildes var būt kvalificējamas kā kara noziegums — aizsargātu personu tīša nogalināšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ukraine.ohchr.org/en/UN-report-details-summary-executions-of-civilians-by-Russian-troops-in-northern-Ukraine-from-February-to-April |title=UN report details summary executions of civilians by Russian troops in northern Ukraine from February to April |publisher=UN Human Rights Monitoring Mission in Ukraine |date=2022-12-07 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Krievijas valdība noliedza atbildību par Bučā notikušo un apgalvoja, ka pierādījumi esot inscenēti pēc Krievijas karaspēka aiziešanas. Šos apgalvojumus neatbalsta ANO izmeklēšanas rezultāti, satelītattēli un citi neatkarīgi iegūtie pierādījumi. === Civiliedzīvotāju nogalināšana Ukrainas ziemeļos === Buča nebija vienīgā vieta, kur pēc Krievijas karaspēka atkāpšanās tika konstatēti civiliedzīvotāju nogalināšanas gadījumi. ANO Cilvēktiesību monitoringa misija dokumentēja 441 civiliedzīvotāja vardarbīgu nāvi Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabalos tikai pirmajās sešās pilna mēroga iebrukuma nedēļās. ANO norādīja, ka faktiskais upuru skaits, iespējams, bijis ievērojami lielāks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ukraine.ohchr.org/en/UN-report-details-summary-executions-of-civilians-by-Russian-troops-in-northern-Ukraine-from-February-to-April |title=UN report details summary executions of civilians by Russian troops in northern Ukraine from February to April |publisher=UN Human Rights Monitoring Mission in Ukraine |date=2022-12-07 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Daļa civiliedzīvotāju tika nogalināti pēc aizturēšanas vai pārbaudēm kontrolpunktos. ANO dokumentēja gadījumus, kuros par aizturēšanas vai nogalināšanas iemeslu kļuva informācija mobilajā telefonā, militāra rakstura apģērbs vai ziņas par agrāku dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. === Spīdzināšana un nelikumīga aizturēšana === ANO izmeklēšanas rezultāti liecina par plaši izplatītu civiliedzīvotāju patvaļīgu aizturēšanu Krievijas okupētajās teritorijās. Aizturētie tika turēti policijas ēkās, pagrabos, pagaidu ieslodzījuma vietās un citos objektos. ANO dokumentējusi spīdzināšanas gadījumus, kuros izmantota piekaušana, elektrošoks, seksuālas vardarbības draudi un citas metodes. Daļa cilvēku tika pakļauti piespiedu pazušanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ukraine.ohchr.org/en/human-rights-situation-during-russian-occupation-territory-ukraine-and-its-aftermath-EN |title=Human rights situation during the Russian occupation of territory of Ukraine and its aftermath, 24 February 2022 to 31 December 2023 |publisher=UN Human Rights Monitoring Mission in Ukraine |date=2024-03-20 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> ANO secināja, ka Krievijas varas iestādes okupētajās teritorijās izveidoja sistēmu, kurā vardarbība un iebiedēšana tika izmantota, lai apspiestu pretošanos okupācijai un piespiestu iedzīvotājus sadarboties ar okupācijas administrāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ukraine.ohchr.org/en/human-rights-situation-during-russian-occupation-territory-ukraine-and-its-aftermath-EN |title=Human rights situation during the Russian occupation of territory of Ukraine and its aftermath, 24 February 2022 to 31 December 2023 |publisher=UN Human Rights Monitoring Mission in Ukraine |date=2024-03-20 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> === Seksuālā vardarbība === ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija dokumentējusi izvarošanas un citas seksuālās vardarbības gadījumus, ko pastrādājušas Krievijas militārpersonas. Dažos gadījumos seksuālā vardarbība tika izmantota kā spīdzināšanas metode pret aizturētajiem. Par upuriem kļuva gan sievietes, gan vīrieši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/sites/default/files/documents/hrbodies/hrcouncil/coiukraine/coI-ukraine-graphic_report-en.pdf |title=Report by the Independent International Commission of Inquiry on Ukraine |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |year=2023 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Precīzu cietušo skaitu nav iespējams noteikt, jo seksuālās vardarbības gadījumi bruņotos konfliktos bieži netiek ziņoti. === Laupīšana === ANO ir dokumentējusi arī civiliedzīvotāju mājokļu un uzņēmumu izlaupīšanu Krievijas okupētajās teritorijās. Krievijas karavīri piesavinājās sadzīves tehniku, automašīnas, pārtiku, naudu un citas privātpersonām piederošas mantas. Atsevišķos gadījumos mantas tika izvestas no Ukrainas teritorijas. Starptautiskajās humanitārajās tiesībās privātīpašuma izlaupīšana okupētā teritorijā ir aizliegta un noteiktos apstākļos var būt kara noziegums. === Deportācijas un piespiedu pārvietošana === Krievijas okupētajās teritorijās notika arī Ukrainas civiliedzīvotāju pārvietošana uz citām okupētajām teritorijām vai Krievijas Federāciju. ANO 2026. gada ziņojumā dokumentēja piespiedu pārvietošanas un deportācijas gadījumus no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām un norādīja uz plašu pasākumu sistēmu, kas daudzos gadījumos liedza iedzīvotājiem reālu iespēju palikt savās dzīvesvietās vai tajās atgriezties.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ukraine.ohchr.org/en/Forced-displacement-from-territory-of-Ukraine-occupied-by-the-Russian-Federation |title=Forced displacement from territory of Ukraine occupied by the Russian Federation |publisher=UN Human Rights Monitoring Mission in Ukraine |date=2026-03-20 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Īpaši lielu starptautisku uzmanību izraisīja Ukrainas bērnu pārvietošana uz Krieviju un Krievijas okupētajām teritorijām. ANO Izmeklēšanas komisija secināja, ka noteiktos gadījumos bērnu pārvietošana un deportācija pārkāpa starptautiskās humanitārās tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/sites/default/files/documents/hrbodies/hrcouncil/coiukraine/coI-ukraine-graphic_report-en.pdf |title=Report by the Independent International Commission of Inquiry on Ukraine |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |year=2023 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> 2023. gada martā [[Starptautiskā Krimināltiesa]] izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Krievijas bērnu tiesību komisāres [[Marija Ļvova-Belova|Marijas Ļvovas-Belovas]] apcietināšanas orderus saistībā ar iespējamo kara noziegumu — bērnu nelikumīgu deportāciju un pārvietošanu no okupētās Ukrainas teritorijas. === Uzbrukumi civilajai infrastruktūrai === Krievijas bruņotie spēki kara laikā plaši izmantojuši artilēriju, ballistiskās un spārnotās raķetes, vadāmās aviācijas bumbas un bezpilota lidaparātus. ANO ir dokumentējusi gadījumus, kuros Krievijas bruņotie spēki izmantoja sprādzienbīstamus ieročus blīvi apdzīvotās teritorijās, neievērojot starptautisko humanitāro tiesību principus par militāro un civilo objektu nošķiršanu, proporcionalitāti un piesardzības pasākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ukraine.un.org/en/203733-un-commission-has-found-array-war-crimes-violations-human-rights-and-international |title=UN Commission has found an array of war crimes, violations of human rights and international humanitarian law have been committed in Ukraine |publisher=United Nations in Ukraine |date=2022-10-18 |access-date=2026-08-28 |language=en |archive-date=2026-08-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260829005553/https://ukraine.un.org/en/203733-un-commission-has-found-array-war-crimes-violations-human-rights-and-international }}</ref> No 2022. gada rudens Krievija sāka regulārus masveida uzbrukumus Ukrainas elektroenerģijas infrastruktūrai. ANO Izmeklēšanas komisija norādīja, ka atkārtotu uzbrukumu raksturs un to sekas civiliedzīvotājiem noteiktos apstākļos var sasniegt noziegumu pret cilvēci slieksni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/sites/default/files/documents/hrbodies/hrcouncil/coiukraine/coI-ukraine-graphic_report-en.pdf |title=Report by the Independent International Commission of Inquiry on Ukraine |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |year=2023 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Arī 2025. gadā Krievijas spēki turpināja plašus raķešu un tālas darbības bezpilota lidaparātu uzbrukumus Ukrainas pilsētām un energosistēmai. ANO Cilvēktiesību monitoringa misija konstatēja, ka 2025. gada otrajā pusē civiliedzīvotāju upuru skaits būtiski pieauga un Krievija atkārtoti veica koordinētus uzbrukumus enerģētikas objektiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ukraine.ohchr.org/en/Report-on-the-Human-Rights-Situation-in-Ukraine-1-June-30-November-2025 |title=Report on the Human Rights Situation in Ukraine, 1 June – 30 November 2025 |publisher=UN Human Rights Monitoring Mission in Ukraine |date=2025-12-09 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> === Okupēto teritoriju pārvaldība === Krievijas bruņoto spēku ieņemtajās Ukrainas teritorijās tika izveidotas Krievijas kontrolētas administrācijas. ANO konstatējusi, ka okupācijas laikā tika sistemātiski ierobežotas politiskās un pilsoniskās tiesības, apspiesta Ukrainas identitātes publiska izpausme un ieviesta Krievijas tiesību un administratīvā sistēma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ukraine.ohchr.org/en/human-rights-situation-during-russian-occupation-territory-ukraine-and-its-aftermath-EN |title=Human rights situation during the Russian occupation of territory of Ukraine and its aftermath, 24 February 2022 to 31 December 2023 |publisher=UN Human Rights Monitoring Mission in Ukraine |date=2024-03-20 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Okupācijas iestādes pārņēma Ukrainas valsts pārvaldes, izglītības un tiesu sistēmas elementus, ieviesa Krievijas mācību programmas skolās, izņēma Ukrainas grāmatas un simboliku, kā arī spieda iedzīvotājus pieņemt Krievijas pases. ANO norādīja, ka Krievijas bruņotie spēki un okupācijas administrācijas izmantoja patvaļīgu aizturēšanu, vardarbību, pārmeklēšanas un informācijas kontroli, lai apspiestu opozīciju okupācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ukraine.ohchr.org/en/human-rights-situation-during-russian-occupation-territory-ukraine-and-its-aftermath-EN |title=Human rights situation during the Russian occupation of territory of Ukraine and its aftermath, 24 February 2022 to 31 December 2023 |publisher=UN Human Rights Monitoring Mission in Ukraine |date=2024-03-20 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> === Starptautiskā izmeklēšana === Kopš 2022. gada iespējamus kara noziegumus Ukrainā izmeklē vairākas institūcijas, tostarp Ukrainas tiesībsargājošās iestādes, [[Starptautiskā Krimināltiesa]], ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija un vairāku Eiropas valstu prokuratūras. ANO komisija secinājusi, ka Krievijas varas iestādes Ukrainā ir pastrādājušas plašu kara noziegumu klāstu. Vienlaikus tā dokumentējusi arī mazāku skaitu Ukrainas spēku izdarītu starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu, tostarp atsevišķus gadījumus, kas kvalificējami kā kara noziegumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/sites/default/files/documents/hrbodies/hrcouncil/coiukraine/coI-ukraine-graphic_report-en.pdf |title=Report by the Independent International Commission of Inquiry on Ukraine |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |year=2023 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> ANO Cilvēktiesību monitoringa misija 2026. gadā norādīja, ka nopietni starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi Ukrainā turpinās un civiliedzīvotāju situācija ir pasliktinājusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ukraine.ohchr.org/en/Civilian-Harm-and-Rights-Violations-Intensify-in-Ukraine-Four-Years-After-Invasion-UN-Human-Rights-Monitors-Say |title=Civilian Harm and Rights Violations Intensify in Ukraine Four Years After Invasion, UN Human Rights Monitors Say |publisher=UN Human Rights Monitoring Mission in Ukraine |date=2026-02-16 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> == Organizācija == Krievijas Sauszemes spēku struktūrā tradicionāli ietilpst: * [[motorizētie strēlnieku spēki]]; * [[tanku karaspēks]]; * raķešu spēki un artilērija; * sauszemes pretgaisa aizsardzības spēki; * izlūkošanas vienības; * inženieru spēki; * sakaru vienības; * radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēki; * loģistikas un apgādes vienības. Pēc 2008. gada reformām tika mēģināts izveidot mobilākas un patstāvīgākas brigādes, bet vēlāk Krievija atkal sāka veidot divīzijas un armijas. Pilna mēroga karš Ukrainā šo procesu ievērojami paātrināja, jo bija nepieciešams atjaunot zaudētās vienības un ievērojami palielināt sauszemes spēku personālu. == Bruņojums == Krievijas Sauszemes spēku bruņojumā ir dažādu paaudžu padomju un Krievijā ražota militārā tehnika. Starp galvenajiem tankiem ir [[T-72]], [[T-80]] un [[T-90]], kā arī dažādu modifikāciju kājnieku kaujas mašīnas [[BMP-1]], [[BMP-2]] un [[BMP-3]]. Artilērijā tiek izmantotas pašgājējhaubices ''Msta-S'', ''Akacija'', ''Gvozdika'', kā arī reaktīvās zalvju uguns sistēmas ''Grad'', ''Uragan'', ''Smerč'' un ''Tornado''. Ukrainas kara laikā Krievijas spēki zaudēja ievērojamu daudzumu modernās tehnikas un bija spiesti no ilgtermiņa glabāšanas bāzēm atjaunot arī vecākus tankus un bruņumašīnas. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas Bruņotie spēki]] 3e4lwwko5qjnooo0ktv1u21nh7dem7l 0 638419 4521929 4514500 2026-09-13T20:51:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521929 wikitext text/x-wiki [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Nogalinātie [[Buča (pilsēta)|Bučas]] civiliedzīvotāji]] '''Kara noziegumi Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā''' ir starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, kas dokumentēti kopš [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] sākuma 2022. gada 24. februārī. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], [[Starptautiskā Krimināltiesa]] (SKT), [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]] (EDSO), Ukrainas un citu valstu tiesībsargājošās iestādes, kā arī starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ir dokumentējušas plašu iespējamu un apstiprinātu [[kara noziegums|kara noziegumu]] klāstu. ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija par Ukrainu ir konstatējusi, ka Krievijas varas iestādes un bruņotie spēki ir pastrādājuši kara noziegumus, tostarp tīšas civiliedzīvotāju nogalināšanas, spīdzināšanu, izvarošanu un citu seksuālu vardarbību, prettiesisku ieslodzīšanu, uzbrukumus civilajiem objektiem, kā arī bērnu prettiesisku deportāciju un pārvietošanu.<ref name="UNCOI2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/en/press-releases/2023/03/war-crimes-indiscriminate-attacks-infrastructure-systematic-and-widespread |title=War crimes, indiscriminate attacks on infrastructure, systematic and widespread torture show disregard for civilians, says UN Commission of Inquiry on Ukraine |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |date=2023-03-16 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Turpmākajos izmeklēšanas ziņojumos komisija konstatēja arī sistemātisku spīdzināšanu un piespiedu pazušanu, ko Krievijas iestādes īstenoja pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un karagūstekņiem; 2025. gadā komisija secināja, ka atsevišķas šo darbību formas sasniegušas [[noziegums pret cilvēci|noziegumu pret cilvēci]] slieksni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/en/hr-bodies/hrc/iicihr-ukraine/index |title=Independent International Commission of Inquiry on Ukraine |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Starptautiskās organizācijas ir dokumentējušas arī atsevišķus Ukrainas bruņoto spēku izdarītus starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, tostarp sliktu izturēšanos pret Krievijas karagūstekņiem un atsevišķus ievainotu vai padevušos karavīru nogalināšanas gadījumus.<ref name="UNPOW">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/en/documents/country-reports/treatment-prisoners-war-and-persons-hors-de-combat-context-armed-attack |title=Treatment of prisoners of war and persons hors de combat in the context of the armed attack by the Russian Federation against Ukraine |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |date=2023-03-24 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Tomēr ANO izmeklēšanas materiālos konstatēto Krievijas spēku pārkāpumu skaits, ģeogrāfiskais mērogs un sistemātiskums ir bijis ievērojami lielāks. == Starptautisko tiesību konteksts == Kara noziegumi ir nopietni [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvenciju]], to papildprotokolu un starptautisko paražu tiesību pārkāpumi bruņota konflikta laikā. Tie var ietvert civiliedzīvotāju tīšu nogalināšanu, spīdzināšanu, izvarošanu, ķīlnieku sagrābšanu, karagūstekņu nogalināšanu, deportāciju, civilā īpašuma izlaupīšanu un apzinātus uzbrukumus civiliedzīvotājiem vai civilajiem objektiem. [[Romas statūti|Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūti]] paredz individuālu kriminālatbildību par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un agresijas noziegumu. Pats Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā starptautiskajās debatēs tiek aplūkots arī agresijas nozieguma kontekstā, taču juridiski agresijas noziegums ir nošķirams no konkrētiem kara noziegumiem, kas izdarīti karadarbības laikā. Ukraina jau pirms pilna mēroga iebrukuma bija atzinusi Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju attiecībā uz noziegumiem, kas tās teritorijā izdarīti kopš 2013. gada 21. novembra. 2022. gada martā SKT prokurors sāka pilna mēroga izmeklēšanu par iespējamiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.icc-cpi.int/situations/ukraine |title=Situation in Ukraine |publisher=International Criminal Court |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> == Civiliedzīvotāju nogalināšana == === Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabali === Pēc Krievijas spēku atkāpšanās no Ukrainas ziemeļiem 2022. gada marta beigās un aprīļa sākumā vairākās agrāk okupētajās apdzīvotajās vietās tika atrasti nogalināti civiliedzīvotāji. ANO Cilvēktiesību monitoringa misija izmeklēja simtiem civiliedzīvotāju nāves gadījumu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas]] un [[Sumu apgabals|Sumu]] apgabalos. Līdz 2022. gada oktobra beigām ANO bija dokumentējusi 441 civiliedzīvotāja nogalināšanu šajos trijos apgabalos laikā, kad tur darbojās Krievijas bruņotie spēki. ANO uzsvēra, ka faktiskais nogalināto skaits, iespējams, ir lielāks.<ref name="OHCHRKillings">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/en/press-releases/2022/12/un-report-details-summary-executions-civilians-russian-troops-northern |title=UN report details summary executions of civilians by Russian troops in northern Ukraine |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |date=2022-12-07 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Izmeklētāji dokumentēja cilvēku nošaušanu automašīnās, uz ceļiem, mājās un kontrolpunktos, kā arī civiliedzīvotāju nogalināšanu pēc aizturēšanas. Dažiem upuriem rokas bija sasietas aiz muguras, un uz ķermeņiem bija šāvienu vai spīdzināšanas pēdas.<ref name="OHCHRKillings"/> === Bučas slaktiņš === Visplašāko starptautisko uzmanību izraisīja [[Bučas slaktiņš]]. Krievijas karaspēks Buču kontrolēja no 2022. gada marta sākuma līdz marta beigām. Pēc pilsētas atbrīvošanas ielās, dzīvojamajās ēkās, pagrabos un masu kapos tika atrasti simtiem nogalinātu cilvēku. ANO dokumentēja desmitiem civiliedzīvotāju tīšas nogalināšanas gadījumu tieši Bučā un turpināja izmeklēt citus iespējamos nāvessoda izpildes gadījumus.<ref name="OHCHRKillings"/> Daļa upuru tika atrasti ar sasietām rokām. Citi tika nošauti pēc aizturēšanas vai pratināšanas. Satelītattēli un citi neatkarīgi iegūtie pierādījumi parādīja, ka vairāki līķi Bučas ielās atradās jau laikā, kad pilsētu kontrolēja Krievijas spēki. Krievijas valdība noliedza savu karavīru atbildību un apgalvoja, ka līķi esot parādījušies pēc Krievijas karaspēka atkāpšanās. ANO izmeklēšanas rezultāti, satelītattēli un žurnālistu izmeklēšanas šo versiju neapstiprināja. === Izjuma un citu teritoriju masu apbedījumi === Pēc Ukrainas spēku pretuzbrukuma [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] 2022. gada septembrī pie [[Izjuma]] tika atrasta liela apbedījumu vieta ar simtiem kapu. Daļai ekshumēto cilvēku bija vardarbīgas nāves vai spīdzināšanas pazīmes. Tomēr ne visi masu apbedījumos atrastie cilvēki bija kara noziegumu upuri: daļa bija civiliedzīvotāji un karavīri, kuri gājuši bojā apšaudēs vai kaujās. Tādēļ atbildība par katru konkrēto nāves gadījumu tiek noteikta atsevišķā izmeklēšanā. == Spīdzināšana un patvaļīga aizturēšana == ANO izmeklēšanas komisija un Cilvēktiesību monitoringa misija dokumentēja plašu Krievijas okupācijas struktūru izveidotu ieslodzījuma vietu tīklu Ukrainas okupētajās teritorijās un Krievijas Federācijā. Par aizturēšanas vietām tika izmantotas policijas ēkas, administratīvās ēkas, militārie objekti, pagrabi un izmeklēšanas izolatori. Aizturēto vidū bija Ukrainas vietējo pašvaldību pārstāvji, bijušie karavīri, žurnālisti, aktīvisti un civiliedzīvotāji, kurus Krievijas varas iestādes turēja aizdomās par palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Dokumentētās spīdzināšanas metodes ietvēra: * sistemātisku piekaušanu; * elektrošoku; * ilgstošu piespiedu atrašanos sāpīgās ķermeņa pozās; * žņaugšanu; * nāves un seksuālas vardarbības draudus; * miega un pārtikas ierobežošanu; * izvarošanas un seksuālas pazemošanas izmantošanu pratināšanas laikā. ANO komisija 2023. gadā secināja, ka Krievijas iestāžu izmantotā spīdzināšana atsevišķās teritorijās bijusi plaši izplatīta un sistemātiska.<ref name="UNCOI2023"/> 2025. gadā komisija konstatēja, ka Krievijas varas iestāžu sistemātiska spīdzināšana un piespiedu pazušana pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un karagūstekņiem noteiktos apstākļos veidoja noziegumus pret cilvēci.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/en/hr-bodies/hrc/iicihr-ukraine/index |title=Independent International Commission of Inquiry on Ukraine |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> == Seksuālā vardarbība == Krievijas okupētajās teritorijās dokumentētas izvarošanas un cita veida ar konfliktu saistīta seksuālā vardarbība. ANO izmeklētāji ir dokumentējuši seksuālu vardarbību pret sievietēm, vīriešiem un bērniem. Daļa noziegumu tika pastrādāti privātmājās okupācijas sākuma nedēļās, savukārt citos gadījumos seksuālā vardarbība tika izmantota ieslodzījuma vietās kā spīdzināšanas vai iebiedēšanas metode.<ref name="UNCOI2023"/> ANO komisija konstatēja gadījumus, kuros upuri tika izvaroti viņu ģimenes locekļu klātbūtnē vai pēc ģimenes locekļu nogalināšanas. Citi aizturētie tika pakļauti seksuālai spīdzināšanai pratināšanas laikā. Precīzu upuru skaitu noteikt nav iespējams, jo seksuālā vardarbība bruņotu konfliktu laikā bieži netiek ziņota. == Mariupoles aplenkums == [[Mariupoles aplenkums]] 2022. gada pavasarī bija viens no postošākajiem Krievijas iebrukuma posmiem. Krievijas bruņotie spēki un Krievijas kontrolēto separātistu vienības vairākus mēnešus aplenca pilsētu, plaši izmantojot artilēriju, aviāciju un raķetes. Liela daļa Mariupoles dzīvojamo rajonu un civilās infrastruktūras tika sagrauta. Pilsētas iedzīvotāji ilgstoši atradās bez elektrības, apkures, tekoša ūdens, pārtikas un medicīniskās palīdzības. === Uzbrukums Mariupoles dzemdību namam === 2022. gada 9. martā Krievijas aviācijas triecienā tika smagi bojāts Mariupoles dzemdību nams un slimnīcu komplekss. Uzbrukumā tika nogalināti un ievainoti civiliedzīvotāji, tostarp sievietes un bērni. Krievijas amatpersonas vēlāk apgalvoja, ka ēku izmantojuši Ukrainas karavīri, taču starptautiskās izmeklēšanās netika atrasti pārliecinoši pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu. === Mariupoles Drāmas teātra bombardēšana === 2022. gada 16. martā tika bombardēts [[Mariupoles Drāmas teātris]], kurā patvērās simtiem civiliedzīvotāju. Pie ēkas abās pusēs bija lieliem burtiem krievu valodā uzrakstīts vārds "ДЕТИ" ("BĒRNI"), lai no gaisa būtu redzams, ka objektā atrodas bērni un citi civiliedzīvotāji. [[Amnesty International]] izmeklēšanā secināja, ka uzbrukumu, visticamāk, veica Krievijas bruņotie spēki un ka tas bija kara noziegums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.amnesty.org/en/latest/news/2022/06/ukraine-deadly-mariupol-theatre-strike-a-clear-war-crime-by-russian-forces-new-investigation/ |title=Ukraine: Deadly Mariupol theatre strike 'a clear war crime' by Russian forces – new investigation |publisher=Amnesty International |date=2022-06-30 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Precīzs bojāgājušo skaits nav zināms. == Uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem == Starptautiskās humanitārās tiesības aizliedz apzināti uzbrukt civiliedzīvotājiem un objektiem, kas nav militāri mērķi. Uzbrukumos militāriem mērķiem ir jāievēro proporcionalitātes un piesardzības principi. Krievijas spēki Ukrainā plaši izmantojuši artilēriju, reaktīvās zalvju uguns sistēmas, ballistiskās un spārnotās raķetes, vadāmās aviācijas bumbas un trieciendronus. ANO izmeklēšanas komisija konstatēja gadījumus, kuros Krievijas spēki veica nediferencētus vai nesamērīgus uzbrukumus blīvi apdzīvotās teritorijās, izraisot civiliedzīvotāju nāvi un plašus civilās infrastruktūras postījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ukraine.un.org/en/203733-un-commission-has-found-array-war-crimes-violations-human-rights-and-international |title=UN Commission has found an array of war crimes, violations of human rights and international humanitarian law have been committed in Ukraine |publisher=United Nations in Ukraine |date=2022-10-18 |access-date=2026-08-28 |language=en |archive-date=2026-08-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260829005553/https://ukraine.un.org/en/203733-un-commission-has-found-array-war-crimes-violations-human-rights-and-international }}</ref> === Kramatorskas dzelzceļa stacijas apšaude === 2022. gada 8. aprīlī raķete trāpīja [[Kramatorska]]s dzelzceļa stacijai, kur tūkstošiem civiliedzīvotāju gaidīja evakuāciju no Donbasa. Uzbrukumā tika nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, tostarp bērni. Krievija noliedza atbildību par uzbrukumu. Ukraina un vairākas neatkarīgas izmeklēšanas uzbrukumu piedēvēja Krievijas spēkiem. === Kremenčukas tirdzniecības centra trieciens === 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete trāpīja tirdzniecības centram [[Kremenčuka|Kremenčukā]]. Uzbrukumā tika nogalināti civiliedzīvotāji un desmitiem cilvēku tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka uzbrukuma mērķis bijusi tuvumā esoša militārā noliktava. Ukrainas iestādes un neatkarīgi izmeklētāji šo skaidrojumu apstrīdēja. === Dņipro dzīvojamās ēkas sagraušana === 2023. gada 14. janvārī Krievijas raķete trāpīja daudzstāvu dzīvojamai ēkai [[Dņipro]], iznīcinot daļu ēkas un nogalinot vairākus desmitus civiliedzīvotāju. Ukrainas amatpersonas norādīja, ka izmantota pretkuģu raķete H-22, kuras precizitāte nav piemērota izmantošanai blīvi apdzīvotās pilsētu teritorijās. == Uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai == No 2022. gada oktobra Krievijas bruņotie spēki sāka regulārus koordinētus raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumus Ukrainas elektroenerģijas infrastruktūrai. Uzbrukumu rezultātā tika bojātas elektrostacijas, apakšstacijas un elektroenerģijas pārvades infrastruktūra, izraisot ilgstošus elektrības, ūdensapgādes un apkures pārtraukumus miljoniem civiliedzīvotāju. 2024. gada 5. martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva apcietināšanas orderus Krievijas Tālas darbības aviācijas komandierim [[Sergejs Kobilašs|Sergejam Kobilašam]] un [[Krievijas Melnās jūras flote]]s komandierim [[Viktors Sokolovs|Viktoram Sokolovam]]. Tiesa norādīja, ka pastāv pamatots iemesls uzskatīt viņus par atbildīgiem par kara noziegumiem saistībā ar uzbrukumiem Ukrainas elektroenerģijas infrastruktūrai no 2022. gada oktobra līdz vismaz 2023. gada martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.icc-cpi.int/news/situation-ukraine-icc-judges-issue-arrest-warrants-against-sergei-ivanovich-kobylash-and |title=Situation in Ukraine: ICC judges issue arrest warrants against Sergei Ivanovich Kobylash and Viktor Nikolayevich Sokolov |publisher=International Criminal Court |date=2024-03-05 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Tiesa norādīja uz iespējamiem kara noziegumiem — uzbrukumu vēršanu pret civilajiem objektiem un pārmērīga kaitējuma nodarīšanu civiliedzīvotājiem —, kā arī iespējamu noziegumu pret cilvēci. 2024. gada 24. jūnijā SKT izdeva apcietināšanas orderus arī bijušajam Krievijas aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] un Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšniekam [[Valērijs Gerasimovs|Valērijam Gerasimovam]] saistībā ar to pašu uzbrukumu kampaņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.icc-cpi.int/news/situation-ukraine-icc-judges-issue-arrest-warrants-against-sergei-kuzhugetovich-shoigu-and |title=Situation in Ukraine: ICC judges issue arrest warrants against Sergei Kuzhugetovich Shoigu and Valery Vasilyevich Gerasimov |publisher=International Criminal Court |date=2024-06-25 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> == Bērnu deportācija un piespiedu pārvietošana == Viens no starptautiski visvairāk izmeklētajiem iespējamiem kara noziegumiem ir Ukrainas bērnu pārvietošana no Krievijas okupētajām teritorijām uz Krievijas Federāciju un citām okupētajām teritorijām. Bērni tika pārvietoti no bērnunamiem un internātskolām, kā arī no ģimenēm, kuras kara laikā bija šķirtas. Daļa bērnu Krievijā tika nodoti audžuģimenēm vai adopcijai. Krievijas valdība šīs darbības raksturoja kā bērnu evakuāciju no karadarbības zonas. Ukrainas valdība un starptautiskās organizācijas norādīja, ka daudzos gadījumos bērnu pārvietošana notikusi bez pienācīgas vecāku vai aizbildņu piekrišanas un viņu atgriešana Ukrainā tikusi apgrūtināta. ANO izmeklēšanas komisija secināja, ka daļa šādu pārvietošanas gadījumu bija prettiesiska deportācija vai pārvietošana un tādējādi kara noziegums.<ref name="UNCOI2023"/> 2023. gada 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva apcietināšanas orderus Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un Krievijas prezidenta bērnu tiesību komisārei [[Marija Ļvova-Belova|Marijai Ļvovai-Belovai]]. SKT norādīja, ka pastāv pamatots iemesls uzskatīt viņus par individuāli atbildīgiem par Ukrainas bērnu prettiesisku deportāciju un pārvietošanu no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.icc-cpi.int/news/situation-ukraine-icc-judges-issue-arrest-warrants-against-vladimir-vladimirovich-putin-and |title=Situation in Ukraine: ICC judges issue arrest warrants against Vladimir Vladimirovich Putin and Maria Alekseyevna Lvova-Belova |publisher=International Criminal Court |date=2023-03-17 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> == Filtrācijas sistēma == Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās tika izveidota tā sauktā filtrācijas sistēma. Civiliedzīvotājiem tika pārbaudīti dokumenti, mobilie tālruņi, sociālo tīklu konti un iespējamās saites ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem vai valsts institūcijām. Cilvēki, kurus okupācijas struktūras uzskatīja par aizdomīgiem, varēja tikt aizturēti, nopratināti un nosūtīti uz ieslodzījuma vietām. ANO un cilvēktiesību organizācijas dokumentēja filtrācijas laikā notikušu spīdzināšanu, pazemošanu, patvaļīgu ieslodzīšanu un piespiedu pazušanu. == Piespiedu pazušana == Krievijas okupētajās teritorijās tika dokumentēti daudzi piespiedu pazušanas gadījumi. Par upuriem kļuva vietējās varas amatpersonas, žurnālisti, pilsoniskie aktīvisti, bijušie Ukrainas militārpersonas un citi cilvēki, kurus okupācijas iestādes uzskatīja par potenciāli nelojāliem. Daļa cilvēku ilgstoši tika turēti slepenās ieslodzījuma vietās, viņu ģimenēm nesniedzot informāciju par atrašanās vietu. ANO Neatkarīgā izmeklēšanas komisija 2025. gadā secināja, ka Krievijas varas iestāžu plaši un sistemātiski īstenotā civiliedzīvotāju piespiedu pazušana noteiktos apstākļos sasniedza nozieguma pret cilvēci līmeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/en/hr-bodies/hrc/iicihr-ukraine/index |title=Independent International Commission of Inquiry on Ukraine |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> == Laupīšana == Starptautiskās organizācijas dokumentēja arī privātīpašuma izlaupīšanu Krievijas okupētajās teritorijās. No pamestām vai ieņemtām mājām tika izvesti: * transportlīdzekļi; * sadzīves tehnika; * elektronika; * nauda un vērtslietas; * pārtika; * lauksaimniecības tehnika. Atsevišķos gadījumos Ukrainas lauksaimniecības produkcija un uzņēmumu aprīkojums tika pārvietots uz Krievijas kontrolētajām teritorijām vai Krieviju. Saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām privātīpašuma izlaupīšana bruņota konflikta laikā ir aizliegta un var būt kara noziegums. == Izturēšanās pret karagūstekņiem == === Ukrainas karagūstekņi === ANO ir dokumentējusi sistemātisku sliktu izturēšanos pret Ukrainas karagūstekņiem Krievijas un okupēto teritoriju ieslodzījuma vietās. Dokumentētā izturēšanās ietvēra: * spīdzināšanu; * regulāru piekaušanu; * elektrošoku; * seksuālu vardarbību; * bada un miega ierobežošanu; * nāves draudus; * piespiedu propagandas video ierakstīšanu. ANO Cilvēktiesību monitoringa misija vairākkārt norādīja, ka spīdzināšana pret Ukrainas karagūstekņiem Krievijas kontrolētajās vietās bijusi plaši izplatīta.<ref name="UNPOW"/> === Olenivkas sprādziens === 2022. gada 29. jūlijā sprādzienā ieslodzījuma vietā [[Olenivka|Olenivkā]], Krievijas okupētajā Doneckas apgabalā, gāja bojā desmitiem Ukrainas karagūstekņu. Krievija un Ukraina apsūdzēja viena otru uzbrukumā. ANO vēlāk norādīja, ka pieejamā informācija neatbalsta Krievijas apgalvojumu, ka ieslodzījuma vietai trāpījusi Ukrainas palaista HIMARS raķete. Precīzi sprādziena apstākļi joprojām ir izmeklēšanas priekšmets. === Krievijas karagūstekņi Ukrainas kontrolē === ANO ir dokumentējusi arī Ukrainas spēku izdarītus pārkāpumus pret Krievijas karagūstekņiem. Tie ietvēra piekaušanu, sliktu izturēšanos tūlīt pēc sagūstīšanas un atsevišķus iespējamas nogalināšanas gadījumus. ANO norādīja, ka Ukrainas varas iestādēm šādi gadījumi jāizmeklē un vainīgie jāsauc pie atbildības.<ref name="UNPOW"/> == Nogalināti karagūstekņi un ievainoti karavīri == Starptautiskās humanitārās tiesības aizliedz nogalināt karavīrus, kuri nolikuši ieročus, padodas vai ievainojuma dēļ vairs nepiedalās kaujā. Kara laikā publicēti vairāki video, kuros redzama iespējama Ukrainas karagūstekņu nogalināšana pēc padošanās Krievijas spēkiem. ANO ir pārbaudījusi daļu šo materiālu un dokumentējusi iespējamas nāvessoda izpildes. Vienlaikus ANO ir dokumentējusi arī atsevišķus gadījumus, kuros Ukrainas karavīri nogalinājuši ievainotus vai sagūstītus Krievijas karavīrus.<ref name="UNPOW"/> 2025. gadā ANO Neatkarīgā izmeklēšanas komisija norādīja, ka abu pušu karavīri atsevišķos gadījumos izmantojuši bezpilota lidaparātus, lai nogalinātu ievainotus pretinieka karavīrus, kuri vairs nepiedalījās kaujā. == Uzbrukumi medicīnas iestādēm == Krievijas iebrukuma laikā tika bojātas vai iznīcinātas daudzas slimnīcas, ambulances un citas veselības aprūpes iestādes. Starptautiskās humanitārās tiesības medicīnas iestādēm un medicīnas personālam paredz īpašu aizsardzību, izņemot gadījumus, kad objekti tiek izmantoti militāriem mērķiem. ANO un Pasaules Veselības organizācija kopš 2022. gada dokumentējušas simtiem uzbrukumu Ukrainas veselības aprūpes sistēmai. 2024. gada 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukuma laikā Kijivā tika smagi bojāta bērnu slimnīca ''Ohmatdyt''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pap.pl/ru/russian/news/zelenskiy-detskaya-bolnica-okhmatdet-stala-obektom-napadeniya-rossii-pod-zavalami-est|website=www.pap.pl|access-date=2026-08-28}}</ref> ANO cilvēktiesību misija pēc notikuma norādīja, ka iegūtā informācija liecina par tiešu Krievijas raķetes trāpījumu slimnīcas ēkā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ukraine.ohchr.org/en/Ukraine-Protection-of-Civilians-in-Armed-Conflict-July-2024 |title=Protection of Civilians in Armed Conflict — July 2024 |publisher=UN Human Rights Monitoring Mission in Ukraine |access-date=2026-08-28 |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Seksuālā un cita vardarbība pret bērniem == Bērni Krievijas okupētajās teritorijās kļuva par nogalināšanas, ievainošanas, seksuālās vardarbības, piespiedu pārvietošanas un ģimenes šķiršanas upuriem. ANO izmeklēšanas komisija dokumentēja izvarošanas gadījumus, kuros cietuši nepilngadīgie, kā arī bērnu klātbūtnē pastrādātu seksuālu vardarbību pret viņu ģimenes locekļiem.<ref name="UNCOI2023"/> Bērnu deportācija uz Krieviju un adopcijas vai audžuģimeņu sistēmas izmantošana kļuva par vienu no galvenajiem Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšanas virzieniem. == Kultūras mantojuma iznīcināšana un izlaupīšana == Kara laikā bojāti vai iznīcināti muzeji, baznīcas, vēsturiskas ēkas, bibliotēkas un citi kultūras objekti. Okupētajās teritorijās dokumentēta arī muzeju kolekciju pārvietošana uz Krievijas kontrolētām teritorijām. Īpaši plašu uzmanību izraisīja [[Hersona]]s muzeju kolekciju aizvešana pirms Krievijas spēku atkāpšanās no pilsētas 2022. gada novembrī. Starptautiskās tiesības aizsargā kultūras vērtības bruņota konflikta laikā. Tīša kultūras mantojuma iznīcināšana vai izlaupīšana noteiktos apstākļos var būt kara noziegums. == Krievijas okupācijas politika == ANO Cilvēktiesību monitoringa misija konstatējusi, ka okupētajās Ukrainas teritorijās Krievijas iestādes pakāpeniski ieviesa Krievijas administratīvo, izglītības, tiesību un politisko sistēmu. Tika dokumentēta: * piespiedu vai spiediena apstākļos īstenota Krievijas pasu izsniegšana; * Ukrainas mācību programmu aizstāšana ar Krievijas programmām; * Ukrainas simbolikas un grāmatu izņemšana; * represijas pret Ukrainas valsts atbalstītājiem; * vietējo amatpersonu un aktīvistu aizturēšana; * spiediens piedalīties Krievijas organizētajos politiskajos procesos. ANO norādīja, ka okupācijas iestādes izmantoja vardarbību, draudus, aizturēšanu un informācijas kontroli, lai apspiestu pretošanos Krievijas okupācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/en/documents/country-reports/human-rights-situation-during-russian-occupation-territory-ukraine-and |title=Human rights situation during the Russian occupation of territory of Ukraine and its aftermath |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |date=2024-03-20 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> == Uzbrukumi civiliedzīvotājiem ar bezpilota lidaparātiem == Kopš 2024. gada ANO izmeklētāji īpaši pētīja Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumus civiliedzīvotājiem Ukrainas dienvidos. 2025. gadā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija secināja, ka Krievijas bruņoto spēku bezpilota lidaparātu uzbrukumi civiliedzīvotājiem [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]] bijuši sistemātiski un plaši. Komisija konstatēja, ka civiliedzīvotāji, automašīnas, sabiedriskais transports un neatliekamās palīdzības dienestu darbinieki atkārtoti kļuvuši par mērķiem. Komisija secināja, ka šādi sistemātiski uzbrukumi noteiktos gadījumos veidoja [[noziegums pret cilvēci|noziegumu pret cilvēci]] — slepkavību — un ka to mērķis varēja būt civiliedzīvotāju piespiešana pamest apdzīvotās vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/en/hr-bodies/hrc/iicihr-ukraine/index |title=Independent International Commission of Inquiry on Ukraine |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> == Starptautiskās izmeklēšanas == === ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija === 2022. gada 4. martā [[ANO Cilvēktiesību padome]] izveidoja Neatkarīgo starptautisko izmeklēšanas komisiju par Ukrainu. Komisijas uzdevums ir izmeklēt cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus un noteikt faktus un apstākļus, kas varētu būt saistīti ar starptautiskiem noziegumiem. Komisija ir intervējusi tūkstošiem liecinieku un cietušo, apmeklējusi bijušās okupācijas teritorijas un analizējusi dokumentus, fotogrāfijas, videoierakstus un satelītattēlus. Tās ziņojumos secināts, ka Krievijas bruņotie spēki un varas iestādes pastrādājušas plašu kara noziegumu klāstu.<ref name="UNCOI2023"/> === ANO Cilvēktiesību monitoringa misija === ANO Cilvēktiesību monitoringa misija Ukrainā darbojas kopš 2014. gada un pēc 2022. gada pilna mēroga iebrukuma būtiski paplašināja dokumentēšanas darbu. Misija regulāri publicē ziņojumus par civiliedzīvotāju upuriem, okupēto teritoriju stāvokli, karagūstekņu izturēšanos, spīdzināšanu, patvaļīgu aizturēšanu un citiem pārkāpumiem. === EDSO Maskavas mehānisms === 2022. gada martā 45 [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|EDSO]] dalībvalstis iedarbināja Maskavas mehānismu, lai neatkarīgi izmeklētu iespējamos starptautisko humanitāro un cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā. Ekspertu misijas ziņojumos tika konstatēti daudzi pārkāpumi un norādīts uz ticamiem pierādījumiem par Krievijas bruņoto spēku kara noziegumiem. 2023. gadā atsevišķa EDSO ekspertu misija pētīja Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošanu uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.osce.org/odihr/540828 |title=Ukraine appoints three experts following invocation of the OSCE's Moscow Mechanism |publisher=Organization for Security and Co-operation in Europe |date=2023-04-04 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> === Starptautiskā Krimināltiesa === Starptautiskā Krimināltiesa izmeklē iespējamos starptautiskos noziegumus Ukrainā kopš 2022. gada. Līdz 2024. gada jūnijam SKT saistībā ar situāciju Ukrainā bija publiski izdevusi apcietināšanas orderus sešām Krievijas amatpersonām: * [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]; * [[Marija Ļvova-Belova|Marijai Ļvovai-Belovai]]; * [[Sergejs Kobilašs|Sergejam Kobilašam]]; * [[Viktors Sokolovs|Viktoram Sokolovam]]; * [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]]; * [[Valērijs Gerasimovs|Valērijam Gerasimovam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.icc-cpi.int/situations/ukraine |title=Situation in Ukraine |publisher=International Criminal Court |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Krievija nav Romas statūtu dalībvalsts un neatzīst SKT jurisdikciju, tomēr tiesa uzskata, ka tai ir jurisdikcija attiecībā uz noziegumiem, kas izdarīti Ukrainas teritorijā, jo Ukraina ir atzinusi tiesas jurisdikciju. == Ukrainas izmeklēšanas == Ukrainas Ģenerālprokuratūra kopš iebrukuma sākuma ir sākusi desmitiem tūkstošu kriminālprocesu par iespējamiem kara noziegumiem. Izmeklēšanā piedalās arī Ukrainas Drošības dienests, Valsts policija un citas institūcijas. Ukraina sadarbojas ar Starptautisko Krimināltiesu un Eiropas valstu tiesībsargājošajām iestādēm. Vairāki Krievijas karavīri Ukrainas tiesās ir notiesāti par civiliedzīvotāju nogalināšanu vai citiem kara noziegumiem. == Universālā jurisdikcija == Vairākās Eiropas valstīs sāktas izmeklēšanas, izmantojot [[universālā jurisdikcija|universālās jurisdikcijas]] principu, kas ļauj noteiktos gadījumos izmeklēt smagus starptautiskos noziegumus neatkarīgi no to izdarīšanas vietas vai cietušo pilsonības. Šādā veidā pierādījumus par kara noziegumiem Ukrainā vākušas Vācijas, Lietuvas, Polijas, Igaunijas, Latvijas un citu valstu tiesībsargājošās iestādes. == Eiropas Cilvēktiesību tiesa == [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]] izskatīja vairākas starpvalstu lietas par Krievijas rīcību Ukrainā. Krievija 2022. gada septembrī pārstāja būt [[Eiropas Padome]]s un [[Eiropas Cilvēktiesību konvencija]]s dalībvalsts, tomēr tiesa saglabā jurisdikciju pār pārkāpumiem, kas izdarīti līdz 2022. gada 16. septembrim. == Krievijas reakcija == Krievijas valdība sistemātiski noliegusi apsūdzības par daudziem dokumentētajiem kara noziegumiem. Attiecībā uz Bučas slaktiņu Krievijas amatpersonas apgalvoja, ka civiliedzīvotāju nogalināšana esot inscenēta. Krievija noliedza arī atbildību par vairākiem uzbrukumiem Ukrainas civilajiem objektiem vai norādīja, ka tie bijuši militāri mērķi. Krievija neatzīst Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju un pasludināja SKT izdotos apcietināšanas orderus par juridiski spēkā neesošiem Krievijas teritorijā. Krievijas varas iestādes vēlāk sāka kriminālprocesus pret atsevišķām SKT amatpersonām un tiesnešiem. == Ukrainas spēku izdarītie pārkāpumi == Starptautiskās izmeklēšanas nav aprobežojušās tikai ar Krievijas spēku darbību. ANO izmeklētāji dokumentējuši arī Ukrainas spēku iespējami izdarītus starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus. Tie galvenokārt saistīti ar: * Krievijas karagūstekņu piekaušanu pēc sagūstīšanas; * atsevišķiem iespējamas karagūstekņu nogalināšanas gadījumiem; * iespējamu ievainotu vai citādi kaujā vairs nepiedalošos karavīru nogalināšanu. ANO aicināja Ukrainas iestādes veikt efektīvu izmeklēšanu par šiem gadījumiem.<ref name="UNPOW"/> Vienlaikus ANO komisijas ziņojumos Krievijas spēku pastrādāto pārkāpumu skaits, raksturs un ģeogrāfiskais mērogs ir bijis ievērojami plašāks. == Juridiskā kvalifikācija == Ne katrs civiliedzīvotāja nāves gadījums vai civilā objekta iznīcināšana bruņotā konfliktā automātiski ir kara noziegums. Lai konkrētu rīcību kvalificētu kā kara noziegumu, nepieciešams izvērtēt mērķa militāro raksturu, uzbrucēja nodomu, proporcionalitāti, pieejamo informāciju un piesardzības pasākumus. Tādēļ starptautiskās institūcijas savos ziņojumos nošķir: * iespējamos kara noziegumus; * dokumentētus starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus; * gadījumus, kuros savākti pietiekami pierādījumi konkrētai juridiskai kvalifikācijai; * iespējamos noziegumus pret cilvēci. ANO Neatkarīgā izmeklēšanas komisija ir secinājusi, ka daļa Krievijas varas iestāžu īstenotās spīdzināšanas, piespiedu pazušanas un sistemātisko uzbrukumu civiliedzīvotājiem ir bijusi tik plaša vai organizēta, ka atbilst arī noziegumu pret cilvēci pazīmēm. == Skatīt arī == * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] * [[Krievijas—Ukrainas karš]] * [[Bučas slaktiņš]] * [[Starptautiskā Krimināltiesa]] * [[Kara noziegums]] * [[Noziegums pret cilvēci]] * [[Ženēvas konvencijas]] * [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.ohchr.org/en/hr-bodies/hrc/iicihr-ukraine/index ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija par Ukrainu] * [https://ukraine.ohchr.org/ ANO Cilvēktiesību monitoringa misija Ukrainā] * [https://www.icc-cpi.int/situations/ukraine Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana par situāciju Ukrainā] * [https://www.osce.org/odihr EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs] [[Kategorija:Kara noziegumi]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] fiw1k1ephmgtpbhe3u04kfxy8v6svv8 0 638468 4521598 4514821 2026-09-13T12:34:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4521598 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ivans Leko | image = Ivan Leko (cropped).png | caption = Ivans Leko 2023. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1978|2|7}} | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Splita|td=Horvātija}} | height = 178 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|BEL}} [[Club Brugge]] (galvenais treneris) | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = 1995—2001 | clubs1 = {{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] | caps1 = 143 | goals1 = 33 | years2 = 1996 | clubs2 = {{īre}}{{flaga|CRO}} [[HNK Trogir]] | caps2 = 7 | goals2 = 3 | years3 = 2001—2005 | clubs3 = {{flaga|ESP}} [[Málaga CF|Málaga]] | caps3 = 79 | goals3 = 4 | years4 = 2005 | clubs4 = {{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] | caps4 = 14 | goals4 = 3 | years5 = 2005—2009 | clubs5 = {{flaga|BEL}} [[Club Brugge K.V.|Club Brugge]] | caps5 = 98 | goals5 = 21 | years6 = 2009 | clubs6 = {{īre}}{{flaga|BEL}} [[K.F.C. Germinal Beerschot|Germinal Beerschot]] | caps6 = 30 | goals6 = 4 | years7 = 2009—2014 | clubs7 = {{flaga|BEL}} [[K.S.C. Lokeren Oost-Vlaanderen|Lokeren]] | caps7 = 122 | goals7 = 12 | totalcaps = 493 | totalgoals = 80 | nationalyears1 = 1993—1994 | nationalteam1 = {{flaga|CRO}} Horvātija U16 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 1993 | nationalteam2 = {{flaga|CRO}} Horvātija U17 | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 1994—1995 | nationalteam3 = {{flaga|CRO}} Horvātija U18 | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 1994—1995 | nationalteam4 = {{flaga|CRO}} Horvātija U19 | nationalcaps4 = 4 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 1998 | nationalteam5 = {{flaga|CRO}} Horvātija U20 | nationalcaps5 = 1 | nationalgoals5 = 0 | nationalyears6 = 1994—2000 | nationalteam6 = {{flaga|CRO}} Horvātija U21 | nationalcaps6 = 21 | nationalgoals6 = 5 | nationalyears7 = 2001 | nationalteam7 = {{flaga|CRO}} Horvātija B | nationalcaps7 = 1 | nationalgoals7 = 0 | nationalyears8 = 1999—2006 | nationalteam8 = {{fb|CRO}} | nationalcaps8 = 13 | nationalgoals8 = 0 | manageryears1 = 2014 | managerclubs1 = {{flaga|BEL}} [[Oud-Heverlee Leuven|OH Leuven]] | manageryears2 = 2015—2016 | managerclubs2 = {{flaga|GRE}} [[PAOK FC|PAOK]] (asistents) | manageryears3 = 2016—2017 | managerclubs3 = {{flaga|BEL}} [[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]] | manageryears4 = 2017—2019 | managerclubs4 = {{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] | manageryears5 = 2019 | managerclubs5 = {{flaga|UAE}} [[Al Ain FC|Al-Ain]] | manageryears6 = 2020 | managerclubs6 = {{flaga|BEL}} [[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]] | manageryears7 = 2021—2022 | managerclubs7 = {{flaga|CHN}} [[Shanghai Port FC|Shanghai Port]] | manageryears8 = 2023 | managerclubs8 = {{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] | manageryears9 = 2024—2025 | managerclubs9 = {{flaga|BEL}} [[Standard Liège]] | manageryears10 = 2025 | managerclubs10 = {{flaga|BEL}} [[KAA Gent]] | manageryears11 = 2025—pašlaik | managerclubs11 = {{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] }} '''Ivans Leko''' ({{val|hr|Ivan Leko}}; dzimis {{dat|1978|2|7}} [[Splita|Splitā]]) ir [[horvāti|horvātu]] [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlēja [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijā, bija [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlases]] spēlētājs. Kopš 2025. gada viņš ir [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] kluba ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]'' galvenais treneris. == Futbolista karjera == Profesionāla futbolista karjeru sāka [[HNK Hajduk Split|Splitas "Hajduk"]]. 2001. gadā kļuva par Horvātijas čempionu, uzvarot [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas Pirmajā līgā]]. Uzreiz pēc tam pārcēlās uz [[Spānija]]s klubu ''[[Málaga CF|Málaga]]'', kurā aizvadīja nepilnas četras sezonas. 2005. gada sākumā atgriezās Splitas "Hajduk" un vēlreiz izcīnīja Horvātijas čempiontitulu. Tā paša gada vasarā pārgāja uz [[Beļģija]]s klubu ''[[Club Brugge K.V.|Club Brugge]]''. 2009. gadā viņs tika izīrēts uz ''[[KFC Germinal Beerschot|Germinal Beerschot]]''. Karjeras noslēgumā spēlēja citā Beļģijas komandā — ''[[K.S.C. Lokeren Oost-Vlaanderen|Lokeren]]''. Spēlējis dažādu vecumu Horvātijas jauniešu izlasēs. [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlasē]] debitēja 1999. gada jūnijā Korejas kausa turnīrā pret [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]]. Bija iekļauts Horvātijas izlases sastāvā [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, bet laukumā neizgāja. Kopumā izlases rindās aizvadījis 13 spēles. == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām 2014. gadā kļuva par treneri un vadīja [[Beļģija]]s vienību ''[[Oud-Heverlee Leuven|OH Leuven]]''. 2015.—2016. gada sezonā viņš bija cita horvātu trenera [[Igors Tudors|Igora Tudora]] asistents [[Grieķija]]s klubā [[Saloniku PAOK]]. Vēlāk atgriezās Beļģijā un uzņēmās ''[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]'' vadību, bet 2017. gada jūnijā kļuva par ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]'' galveno treneri. 2017.—2018. gada sezonā uzvarēja [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgā]], pēc tam izcīnīja arī Beļģijas Superkausu. 2018. gada oktobrī Beļģijas policija pratināja Leko korupcijas izmeklēšanas ietvaros, bet nākamajā dienā viņš tika atbrīvots.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.walfoot.be/news/2018-10-11/ivan-leko-a-ete-libere |title=Bonne nouvelle pour Ivan Leko|date=11 October 2018 |website=walfoot.be|language=fr|access-date={{dat|2026|8|29||bez}}}}</ref> Karjeras turpinājumā strādāja [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] kā ''[[Al Ain FC|Al-Ain]]'' galvenais treneris, vēlāk vadīja Beļģijas vienību ''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'', ar ko 2020. gadā uzvarēja [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kausa]] izcīņā. 2020. gada decembrī atstāja ''Antwerp'', lai kļūtu par [[Ķīnas Superlīga]]s kluba ''[[Shanghai Port FC|Shanghai Port]]'' galveno treneri. Vēlāk atgriezās Horvātijā — dzimtās pilsētas [[Splita]]s klubā ''[[HNK Hajduk Split|Hajduk]]'', ar ko 2023. gadā izcīnīja [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kausu]]. Tomēr, neveiksmīgi iesākot jauno sezonu, 2023. gada oktobrī tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://total-croatia-news.com/news/sport/ivan-leko-2/|title=Ivan Leko Sacked, Mislav Karoglan Returns as Hajduk Coach|date=23 October 2023 |website=total-croatia-news.com|language=en|access-date={{dat|2026|8|29||bez}}}}</ref> 2024. gadā viņš kļuva par [[Ljēžas "Standard"]] galveno treneri, vēlāk neilgu laiku vadīja citu Beļģijas klubu ''[[KAA Gent]]''. 2025. gada decembrī otro reizi karjerā tika iecelts par ''Club Brugge'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clubbrugge.be/en/news/ivan-leko-vervangt-nicky-hayen-als-hoofdcoach-club-brugge|title=Ivan Leko replaces Nicky Hayen as Club Brugge head coach|date=18 December 2025|website=clubbrugge.be|language=en|access-date={{dat|2026|8|29||bez}}|archive-date={{dat|2026|03|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260307000409/https://www.clubbrugge.be/en/news/ivan-leko-vervangt-nicky-hayen-als-hoofdcoach-club-brugge}}</ref> 2025.—2026. gada sezonā vēlreiz uzvarēja Pro līgā. == Sasniegumi == === Kā spēlētājam === ;''Hajduk Split'' * [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas līga]]: 2000—01, 2004—05 * [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 1999—2000 ;''Málaga'' * [[UEFA Intertoto kauss]]: 2002 ;''Club Brugge'' * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2006—07 * Beļģijas Superkauss: 2005 ;''Lokeren'' * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2011—12 === Kā trenerim === ;''Club Brugge'' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2017—18, 2025—26 * Beļģijas Superkauss: 2018 ;''Antwerp'' * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2019—20 ;''Hajduk Split'' * [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 2022—23 ;Individuālie * Beļģijas sezonas labākais treneris: 2017—18 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Leko, Ivans}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Splitas-Dalmācijas župānijā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Splitas "Hajduk" spēlētāji]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:K.S.C. Lokeren Oost-Vlaanderen spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Horvātijas futbola treneri]] 5tuu5hnmpuhfkqg9w3s33dzc6qxrdpv 11 639373 4521640 4521563 2026-09-13T13:47:50Z Egilus 27634 /* uzsvari */ Atbilde 4521640 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::::Ar MI tulkojumiem no krievu valodas mūsu Vikipēdija tiek piesārņota tās pašas vienaldzīgās paviršības dēļ. Atceros, kāda raksta latviskajā tulkojumā biji atstājis apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai, līdz ar to arī cilvēku aizdomas ir saprotamas, kaut gan es pats vairāk sliecos Henlona bārdas naža virzienā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::::Tekstu pirmām kārtām apšaubām tā zemās kvalitātes dēļ, bet MI kļūst aktuāls tāpēc, ka ir padarījis iespējamu šīs zemās kvalitātes tekstu izplatīšanu daudzkārt masveidīgākā mērogā. Un tas, ka cilvēkam ir grāds kādā nozarē vēl nenozīmē, ka viņš ir spējīgs prasmīgi strādāt ar MI uzvednēm vai kvalitatīvi koriģēt MI ģenerētos tekstus par šo tēmu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.21 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) ::::Tas ir nevis terminoloģijas, bet gan personīgās attieksmes jautājums, bet var pienākt brīdis, kad pārējo dalībnieku pacietība vienkārši izsīks. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::::Bet Vikipēdijā jau principā tā arī notiek - kāds reizēm pieļauj kļūdas, kāds uzraksta nepilnīgu rakstu, bet citi to vēlāk labo, papildina. Tas ir kolektīva projekta darbības princips, nevis viena autora darbs. Tas, ka lv Vikipēdijā aktīvi darbojas aptuveni 10 cilvēki, nevis 110, diemžēl ir realitāte. Tāpēc arī nevar gaidīt, ka katrs raksts jau no pirmās versijas būs pilnīgs un nevainojams. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.15 (EEST) ::::::Te tomēr jāņem vērā, kas vispār ir Vikipēdija. Tā ir brīvprātīgi veidota enciklopēdija, nevis profesionāls projekts, kurā autoriem maksā par nevainojama gala produkta sagatavošanu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.17 (EEST) :::::::Te tomēr jāņem vērā, ka latviešu Vikipēdija atšķiras no angļu un parastā gadījumā nevienam, izņemot pagaidām vēl superpacietīgo Baisuli, nav laika un noskaņojuma sakopt aiz pārējiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.47 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) :::par "valodu" -- ja atklāti, ar izņēmumiem es ārpus vikipēdijas rakstu tulkošanas MI "čatiņus" izmantoju vienīgi angliski, tāpēc mans skatupunkts varētu nebūt pārāk plašs, bet ir tomēr svarīgi tas, kādus modeļus tu izmanto. pirms es sāku savu aktivitāti vikipēdijā palielināt no vidēji 1 raksta gadā līdz apmēram 5(?) rakstiem gadā :), veicu "profesionālu" analīzi. iebaroju enwiki pirmās rindkopas dažām biogrāfijām (iespējams, gan tikai vienu, neatminos) un paprasīju iztulkoto versiju latviski. cik atminos, izmēģināju pa lielam visus kaut cik vērā ņemamos amerikāņu un ķīniešu modeļus. gemini veiktais tulkojums (un arī personvārdu atveide) pārsvarā bijis pietiekoši kvalitatīvs, lai vienkārši pārlasītu un ieliktu/noņemtu kādu komatu. protams, dažkārt izvēlētās konstrukcijas ir nofeilojušas un nācies palabot, bet nu ja salīdzina ar to, ko es pats būtu ielicis -- nez, nav bijis diži mazāk kvalitatīvs. citu kantoru modeļi ir bijuši ar daudz mazākām sekmēm (tai skaitā gpt). :::ja par to, kā/kur šī diskusija ir izvērtusies (btw, gjau jāpārnes uz kopienas portālu vai kādu centrālāku arēnu) -- ja mēs ejam uz vadlīnijām/politikām/kaut-ko, ir labi jānodefinē, kas ir fine un kas nav. es gribētu domāt, ka, piemēram, [[special:permalink/4369139|šis]] (more or less 1:1, kas tobrīd bija enwiki ievadā) ir ok. kopējais diskusijas virziens šeit izklausās, ka ir kaut kur pa vidu, vai Mamdani raksts tiktu dzēsts vai nē. ja salīdzina tobrīdējo Mamdani raksta versiju ar to, ko es reāli būtu uzskricelējis savos aktīvajos gados -- šī versija noteikti ir plašāka un pilnīgāka. mēs nesagaidīsim ar esošo kopienas izmēru kaut kādu izaugsmi vikipēdijā (vai arī esošās zemās latiņas noturēšanu), ja mēģināsim aizliegt/ļoti-ierobežot MI izmantošanu. pašai MI izmantošanai nevajadzētu būt iemeslam dzēst rakstu. tas noteikti var būt signāls to darīt, bet pamatiemeslam ir jābūt citam -- sarakstīta kaut kāda figņa, nepatiesība etc [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.35 (EEST) gyy7k9p7beznlyaznjtgwryonf1wk7q 4521643 4521640 2026-09-13T13:49:45Z Votre Provocateur 111653 /* uzsvari */ Atbilde 4521643 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::::Ar MI tulkojumiem no krievu valodas mūsu Vikipēdija tiek piesārņota tās pašas vienaldzīgās paviršības dēļ. Atceros, kāda raksta latviskajā tulkojumā biji atstājis apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai, līdz ar to arī cilvēku aizdomas ir saprotamas, kaut gan es pats vairāk sliecos Henlona bārdas naža virzienā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) ::::::iespējams, tikai kļūdas pēc. Visu laiku esmu rakstījis TIKAI par okupāciju. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.49 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::::Tekstu pirmām kārtām apšaubām tā zemās kvalitātes dēļ, bet MI kļūst aktuāls tāpēc, ka ir padarījis iespējamu šīs zemās kvalitātes tekstu izplatīšanu daudzkārt masveidīgākā mērogā. Un tas, ka cilvēkam ir grāds kādā nozarē vēl nenozīmē, ka viņš ir spējīgs prasmīgi strādāt ar MI uzvednēm vai kvalitatīvi koriģēt MI ģenerētos tekstus par šo tēmu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.21 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) ::::Tas ir nevis terminoloģijas, bet gan personīgās attieksmes jautājums, bet var pienākt brīdis, kad pārējo dalībnieku pacietība vienkārši izsīks. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::::Bet Vikipēdijā jau principā tā arī notiek - kāds reizēm pieļauj kļūdas, kāds uzraksta nepilnīgu rakstu, bet citi to vēlāk labo, papildina. Tas ir kolektīva projekta darbības princips, nevis viena autora darbs. Tas, ka lv Vikipēdijā aktīvi darbojas aptuveni 10 cilvēki, nevis 110, diemžēl ir realitāte. Tāpēc arī nevar gaidīt, ka katrs raksts jau no pirmās versijas būs pilnīgs un nevainojams. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.15 (EEST) ::::::Te tomēr jāņem vērā, kas vispār ir Vikipēdija. Tā ir brīvprātīgi veidota enciklopēdija, nevis profesionāls projekts, kurā autoriem maksā par nevainojama gala produkta sagatavošanu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.17 (EEST) :::::::Te tomēr jāņem vērā, ka latviešu Vikipēdija atšķiras no angļu un parastā gadījumā nevienam, izņemot pagaidām vēl superpacietīgo Baisuli, nav laika un noskaņojuma sakopt aiz pārējiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.47 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) :::par "valodu" -- ja atklāti, ar izņēmumiem es ārpus vikipēdijas rakstu tulkošanas MI "čatiņus" izmantoju vienīgi angliski, tāpēc mans skatupunkts varētu nebūt pārāk plašs, bet ir tomēr svarīgi tas, kādus modeļus tu izmanto. pirms es sāku savu aktivitāti vikipēdijā palielināt no vidēji 1 raksta gadā līdz apmēram 5(?) rakstiem gadā :), veicu "profesionālu" analīzi. iebaroju enwiki pirmās rindkopas dažām biogrāfijām (iespējams, gan tikai vienu, neatminos) un paprasīju iztulkoto versiju latviski. cik atminos, izmēģināju pa lielam visus kaut cik vērā ņemamos amerikāņu un ķīniešu modeļus. gemini veiktais tulkojums (un arī personvārdu atveide) pārsvarā bijis pietiekoši kvalitatīvs, lai vienkārši pārlasītu un ieliktu/noņemtu kādu komatu. protams, dažkārt izvēlētās konstrukcijas ir nofeilojušas un nācies palabot, bet nu ja salīdzina ar to, ko es pats būtu ielicis -- nez, nav bijis diži mazāk kvalitatīvs. citu kantoru modeļi ir bijuši ar daudz mazākām sekmēm (tai skaitā gpt). :::ja par to, kā/kur šī diskusija ir izvērtusies (btw, gjau jāpārnes uz kopienas portālu vai kādu centrālāku arēnu) -- ja mēs ejam uz vadlīnijām/politikām/kaut-ko, ir labi jānodefinē, kas ir fine un kas nav. es gribētu domāt, ka, piemēram, [[special:permalink/4369139|šis]] (more or less 1:1, kas tobrīd bija enwiki ievadā) ir ok. kopējais diskusijas virziens šeit izklausās, ka ir kaut kur pa vidu, vai Mamdani raksts tiktu dzēsts vai nē. ja salīdzina tobrīdējo Mamdani raksta versiju ar to, ko es reāli būtu uzskricelējis savos aktīvajos gados -- šī versija noteikti ir plašāka un pilnīgāka. mēs nesagaidīsim ar esošo kopienas izmēru kaut kādu izaugsmi vikipēdijā (vai arī esošās zemās latiņas noturēšanu), ja mēģināsim aizliegt/ļoti-ierobežot MI izmantošanu. pašai MI izmantošanai nevajadzētu būt iemeslam dzēst rakstu. tas noteikti var būt signāls to darīt, bet pamatiemeslam ir jābūt citam -- sarakstīta kaut kāda figņa, nepatiesība etc [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.35 (EEST) booz485071knk4dslzvqpv0toszbsa0 4521754 4521643 2026-09-13T16:37:48Z DJ EV 31928 4521754 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::::Ar MI tulkojumiem no krievu valodas mūsu Vikipēdija tiek piesārņota tās pašas vienaldzīgās paviršības dēļ. Atceros, kāda raksta latviskajā tulkojumā biji atstājis apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai, līdz ar to arī cilvēku aizdomas ir saprotamas, kaut gan es pats vairāk sliecos Henlona bārdas naža virzienā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) ::::::iespējams, tikai kļūdas pēc. Visu laiku esmu rakstījis TIKAI par okupāciju. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.49 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::::Tekstu pirmām kārtām apšaubām tā zemās kvalitātes dēļ, bet MI kļūst aktuāls tāpēc, ka ir padarījis iespējamu šīs zemās kvalitātes tekstu izplatīšanu daudzkārt masveidīgākā mērogā. Un tas, ka cilvēkam ir grāds kādā nozarē vēl nenozīmē, ka viņš ir spējīgs prasmīgi strādāt ar MI uzvednēm vai kvalitatīvi koriģēt MI ģenerētos tekstus par šo tēmu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.21 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) ::::Tas ir nevis terminoloģijas, bet gan personīgās attieksmes jautājums, bet var pienākt brīdis, kad pārējo dalībnieku pacietība vienkārši izsīks. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::::Bet Vikipēdijā jau principā tā arī notiek - kāds reizēm pieļauj kļūdas, kāds uzraksta nepilnīgu rakstu, bet citi to vēlāk labo, papildina. Tas ir kolektīva projekta darbības princips, nevis viena autora darbs. Tas, ka lv Vikipēdijā aktīvi darbojas aptuveni 10 cilvēki, nevis 110, diemžēl ir realitāte. Tāpēc arī nevar gaidīt, ka katrs raksts jau no pirmās versijas būs pilnīgs un nevainojams. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.15 (EEST) ::::::Te tomēr jāņem vērā, kas vispār ir Vikipēdija. Tā ir brīvprātīgi veidota enciklopēdija, nevis profesionāls projekts, kurā autoriem maksā par nevainojama gala produkta sagatavošanu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.17 (EEST) :::::::Te tomēr jāņem vērā, ka latviešu Vikipēdija atšķiras no angļu un parastā gadījumā nevienam, izņemot pagaidām vēl superpacietīgo Baisuli, nav laika un noskaņojuma sakopt aiz pārējiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.47 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) :::par "valodu" -- ja atklāti, ar izņēmumiem es ārpus vikipēdijas rakstu tulkošanas MI "čatiņus" izmantoju vienīgi angliski, tāpēc mans skatupunkts varētu nebūt pārāk plašs, bet ir tomēr svarīgi tas, kādus modeļus tu izmanto. pirms es sāku savu aktivitāti vikipēdijā palielināt no vidēji 1 raksta gadā līdz apmēram 5(?) rakstiem gadā :), veicu "profesionālu" analīzi. iebaroju enwiki pirmās rindkopas dažām biogrāfijām (iespējams, gan tikai vienu, neatminos) un paprasīju iztulkoto versiju latviski. cik atminos, izmēģināju pa lielam visus kaut cik vērā ņemamos amerikāņu un ķīniešu modeļus. gemini veiktais tulkojums (un arī personvārdu atveide) pārsvarā bijis pietiekoši kvalitatīvs, lai vienkārši pārlasītu un ieliktu/noņemtu kādu komatu. protams, dažkārt izvēlētās konstrukcijas ir nofeilojušas un nācies palabot, bet nu ja salīdzina ar to, ko es pats būtu ielicis -- nez, nav bijis diži mazāk kvalitatīvs. citu kantoru modeļi ir bijuši ar daudz mazākām sekmēm (tai skaitā gpt). :::ja par to, kā/kur šī diskusija ir izvērtusies (btw, gjau jāpārnes uz kopienas portālu vai kādu centrālāku arēnu) -- ja mēs ejam uz vadlīnijām/politikām/kaut-ko, ir labi jānodefinē, kas ir fine un kas nav. es gribētu domāt, ka, piemēram, [[special:permalink/4369139|šis]] (more or less 1:1, kas tobrīd bija enwiki ievadā) ir ok. kopējais diskusijas virziens šeit izklausās, ka ir kaut kur pa vidu, vai Mamdani raksts tiktu dzēsts vai nē. ja salīdzina tobrīdējo Mamdani raksta versiju ar to, ko es reāli būtu uzskricelējis savos aktīvajos gados -- šī versija noteikti ir plašāka un pilnīgāka. mēs nesagaidīsim ar esošo kopienas izmēru kaut kādu izaugsmi vikipēdijā (vai arī esošās zemās latiņas noturēšanu), ja mēģināsim aizliegt/ļoti-ierobežot MI izmantošanu. pašai MI izmantošanai nevajadzētu būt iemeslam dzēst rakstu. tas noteikti var būt signāls to darīt, bet pamatiemeslam ir jābūt citam -- sarakstīta kaut kāda figņa, nepatiesība etc [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.35 (EEST) ::::Ui, kādu vētru es nejauši radīju. :) Gribēju piebilst, ka šo veidni izveidoju, lai ir ko iekarināt [[Levenšteina attālums|šādos rakstos]] — garš teksta blāķis, kas acīmredzami radīts ar MI un par kura korektumu man nav pārliecības (ko darīt tādā gadījumā arī īsti nezinu, iet visam cauri un pārbaudīt, vai arī atgriezt uz veco versiju, kur arī ir problēmas, piemēram, neviena atsauce...). Piekrītu, ka derētu šo diskusiju pārnest uz piemērotāku vietu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 19.37 (EEST) n3ar2ep8dfizfyskc98bafla0grvhvk 4521765 4521754 2026-09-13T17:07:10Z Turaids 8965 4521765 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::::Ar MI tulkojumiem no krievu valodas mūsu Vikipēdija tiek piesārņota tās pašas vienaldzīgās paviršības dēļ. Atceros, kāda raksta latviskajā tulkojumā biji atstājis apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai, līdz ar to arī cilvēku aizdomas ir saprotamas, kaut gan es pats vairāk sliecos Henlona bārdas naža virzienā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) ::::::iespējams, tikai kļūdas pēc. Visu laiku esmu rakstījis TIKAI par okupāciju. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.49 (EEST) :::::::Visticamāk, ka kārtējā paviršība, bet, manuprāt, nav liela starpība, vai hroniskā haltūrēšanai notiek ļaunprātības vai slinkuma dēļ, jo iznākums ir viens un tas pats. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::::Tekstu pirmām kārtām apšaubām tā zemās kvalitātes dēļ, bet MI kļūst aktuāls tāpēc, ka ir padarījis iespējamu šīs zemās kvalitātes tekstu izplatīšanu daudzkārt masveidīgākā mērogā. Un tas, ka cilvēkam ir grāds kādā nozarē vēl nenozīmē, ka viņš ir spējīgs prasmīgi strādāt ar MI uzvednēm vai kvalitatīvi koriģēt MI ģenerētos tekstus par šo tēmu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.21 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) ::::Tas ir nevis terminoloģijas, bet gan personīgās attieksmes jautājums, bet var pienākt brīdis, kad pārējo dalībnieku pacietība vienkārši izsīks. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::::Bet Vikipēdijā jau principā tā arī notiek - kāds reizēm pieļauj kļūdas, kāds uzraksta nepilnīgu rakstu, bet citi to vēlāk labo, papildina. Tas ir kolektīva projekta darbības princips, nevis viena autora darbs. Tas, ka lv Vikipēdijā aktīvi darbojas aptuveni 10 cilvēki, nevis 110, diemžēl ir realitāte. Tāpēc arī nevar gaidīt, ka katrs raksts jau no pirmās versijas būs pilnīgs un nevainojams. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.15 (EEST) ::::::Te tomēr jāņem vērā, kas vispār ir Vikipēdija. Tā ir brīvprātīgi veidota enciklopēdija, nevis profesionāls projekts, kurā autoriem maksā par nevainojama gala produkta sagatavošanu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.17 (EEST) :::::::Te tomēr jāņem vērā, ka latviešu Vikipēdija atšķiras no angļu un parastā gadījumā nevienam, izņemot pagaidām vēl superpacietīgo Baisuli, nav laika un noskaņojuma sakopt aiz pārējiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.47 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) :::par "valodu" -- ja atklāti, ar izņēmumiem es ārpus vikipēdijas rakstu tulkošanas MI "čatiņus" izmantoju vienīgi angliski, tāpēc mans skatupunkts varētu nebūt pārāk plašs, bet ir tomēr svarīgi tas, kādus modeļus tu izmanto. pirms es sāku savu aktivitāti vikipēdijā palielināt no vidēji 1 raksta gadā līdz apmēram 5(?) rakstiem gadā :), veicu "profesionālu" analīzi. iebaroju enwiki pirmās rindkopas dažām biogrāfijām (iespējams, gan tikai vienu, neatminos) un paprasīju iztulkoto versiju latviski. cik atminos, izmēģināju pa lielam visus kaut cik vērā ņemamos amerikāņu un ķīniešu modeļus. gemini veiktais tulkojums (un arī personvārdu atveide) pārsvarā bijis pietiekoši kvalitatīvs, lai vienkārši pārlasītu un ieliktu/noņemtu kādu komatu. protams, dažkārt izvēlētās konstrukcijas ir nofeilojušas un nācies palabot, bet nu ja salīdzina ar to, ko es pats būtu ielicis -- nez, nav bijis diži mazāk kvalitatīvs. citu kantoru modeļi ir bijuši ar daudz mazākām sekmēm (tai skaitā gpt). :::ja par to, kā/kur šī diskusija ir izvērtusies (btw, gjau jāpārnes uz kopienas portālu vai kādu centrālāku arēnu) -- ja mēs ejam uz vadlīnijām/politikām/kaut-ko, ir labi jānodefinē, kas ir fine un kas nav. es gribētu domāt, ka, piemēram, [[special:permalink/4369139|šis]] (more or less 1:1, kas tobrīd bija enwiki ievadā) ir ok. kopējais diskusijas virziens šeit izklausās, ka ir kaut kur pa vidu, vai Mamdani raksts tiktu dzēsts vai nē. ja salīdzina tobrīdējo Mamdani raksta versiju ar to, ko es reāli būtu uzskricelējis savos aktīvajos gados -- šī versija noteikti ir plašāka un pilnīgāka. mēs nesagaidīsim ar esošo kopienas izmēru kaut kādu izaugsmi vikipēdijā (vai arī esošās zemās latiņas noturēšanu), ja mēģināsim aizliegt/ļoti-ierobežot MI izmantošanu. pašai MI izmantošanai nevajadzētu būt iemeslam dzēst rakstu. tas noteikti var būt signāls to darīt, bet pamatiemeslam ir jābūt citam -- sarakstīta kaut kāda figņa, nepatiesība etc [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.35 (EEST) ::::Ui, kādu vētru es nejauši radīju. :) Gribēju piebilst, ka šo veidni izveidoju, lai ir ko iekarināt [[Levenšteina attālums|šādos rakstos]] — garš teksta blāķis, kas acīmredzami radīts ar MI un par kura korektumu man nav pārliecības (ko darīt tādā gadījumā arī īsti nezinu, iet visam cauri un pārbaudīt, vai arī atgriezt uz veco versiju, kur arī ir problēmas, piemēram, neviena atsauce...). Piekrītu, ka derētu šo diskusiju pārnest uz piemērotāku vietu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 19.37 (EEST) ::::Te tomēr ir vairāk runa par Vikipēdijas rakstu ģenerēšanu no nulles ar MI LLM, nevis jau esošu citvalodu Vikipēdijas rakstu tulkošanu ar MI, kaut gan arī to Votre Provocateur diemžēl dara pavirši un nekvalitatīvi (rekur [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Po%C4%BCu_valoda&diff=prev&oldid=4521152 svaigs piemērs no vakardienas]). Nekvalitatīviem mašīntulkojumiem mums jau ir gan [[Veidne:Mašīntulkojums (brīdinājums)|brīdinājuma]], gan [[Veidne:Slikts tulkojums|uzlabošanas veidne]]. Varbūt arī tās jāsāk aktīvāk izmantot. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 20.03 (EEST) 0j965fx7va5pa2q6xmj2f614so7b8mz 4521768 4521765 2026-09-13T17:09:30Z Turaids 8965 4521768 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::::Ar MI tulkojumiem no krievu valodas mūsu Vikipēdija tiek piesārņota tās pašas vienaldzīgās paviršības dēļ. Atceros, kāda raksta latviskajā tulkojumā biji atstājis apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai, līdz ar to arī cilvēku aizdomas ir saprotamas, kaut gan es pats vairāk sliecos Henlona bārdas naža virzienā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) ::::::iespējams, tikai kļūdas pēc. Visu laiku esmu rakstījis TIKAI par okupāciju. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.49 (EEST) :::::::Visticamāk, ka kārtējā paviršība, bet, manuprāt, nav liela starpība, vai hroniskā haltūrēšana notiek ļaunprātības vai slinkuma dēļ, jo iznākums ir viens un tas pats. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::::Tekstu pirmām kārtām apšaubām tā zemās kvalitātes dēļ, bet MI kļūst aktuāls tāpēc, ka ir padarījis iespējamu šīs zemās kvalitātes tekstu izplatīšanu daudzkārt masveidīgākā mērogā. Un tas, ka cilvēkam ir grāds kādā nozarē vēl nenozīmē, ka viņš ir spējīgs prasmīgi strādāt ar MI uzvednēm vai kvalitatīvi koriģēt MI ģenerētos tekstus par šo tēmu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.21 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) ::::Tas ir nevis terminoloģijas, bet gan personīgās attieksmes jautājums, bet var pienākt brīdis, kad pārējo dalībnieku pacietība vienkārši izsīks. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::::Bet Vikipēdijā jau principā tā arī notiek - kāds reizēm pieļauj kļūdas, kāds uzraksta nepilnīgu rakstu, bet citi to vēlāk labo, papildina. Tas ir kolektīva projekta darbības princips, nevis viena autora darbs. Tas, ka lv Vikipēdijā aktīvi darbojas aptuveni 10 cilvēki, nevis 110, diemžēl ir realitāte. Tāpēc arī nevar gaidīt, ka katrs raksts jau no pirmās versijas būs pilnīgs un nevainojams. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.15 (EEST) ::::::Te tomēr jāņem vērā, kas vispār ir Vikipēdija. Tā ir brīvprātīgi veidota enciklopēdija, nevis profesionāls projekts, kurā autoriem maksā par nevainojama gala produkta sagatavošanu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.17 (EEST) :::::::Te tomēr jāņem vērā, ka latviešu Vikipēdija atšķiras no angļu un parastā gadījumā nevienam, izņemot pagaidām vēl superpacietīgo Baisuli, nav laika un noskaņojuma sakopt aiz pārējiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.47 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) :::par "valodu" -- ja atklāti, ar izņēmumiem es ārpus vikipēdijas rakstu tulkošanas MI "čatiņus" izmantoju vienīgi angliski, tāpēc mans skatupunkts varētu nebūt pārāk plašs, bet ir tomēr svarīgi tas, kādus modeļus tu izmanto. pirms es sāku savu aktivitāti vikipēdijā palielināt no vidēji 1 raksta gadā līdz apmēram 5(?) rakstiem gadā :), veicu "profesionālu" analīzi. iebaroju enwiki pirmās rindkopas dažām biogrāfijām (iespējams, gan tikai vienu, neatminos) un paprasīju iztulkoto versiju latviski. cik atminos, izmēģināju pa lielam visus kaut cik vērā ņemamos amerikāņu un ķīniešu modeļus. gemini veiktais tulkojums (un arī personvārdu atveide) pārsvarā bijis pietiekoši kvalitatīvs, lai vienkārši pārlasītu un ieliktu/noņemtu kādu komatu. protams, dažkārt izvēlētās konstrukcijas ir nofeilojušas un nācies palabot, bet nu ja salīdzina ar to, ko es pats būtu ielicis -- nez, nav bijis diži mazāk kvalitatīvs. citu kantoru modeļi ir bijuši ar daudz mazākām sekmēm (tai skaitā gpt). :::ja par to, kā/kur šī diskusija ir izvērtusies (btw, gjau jāpārnes uz kopienas portālu vai kādu centrālāku arēnu) -- ja mēs ejam uz vadlīnijām/politikām/kaut-ko, ir labi jānodefinē, kas ir fine un kas nav. es gribētu domāt, ka, piemēram, [[special:permalink/4369139|šis]] (more or less 1:1, kas tobrīd bija enwiki ievadā) ir ok. kopējais diskusijas virziens šeit izklausās, ka ir kaut kur pa vidu, vai Mamdani raksts tiktu dzēsts vai nē. ja salīdzina tobrīdējo Mamdani raksta versiju ar to, ko es reāli būtu uzskricelējis savos aktīvajos gados -- šī versija noteikti ir plašāka un pilnīgāka. mēs nesagaidīsim ar esošo kopienas izmēru kaut kādu izaugsmi vikipēdijā (vai arī esošās zemās latiņas noturēšanu), ja mēģināsim aizliegt/ļoti-ierobežot MI izmantošanu. pašai MI izmantošanai nevajadzētu būt iemeslam dzēst rakstu. tas noteikti var būt signāls to darīt, bet pamatiemeslam ir jābūt citam -- sarakstīta kaut kāda figņa, nepatiesība etc [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.35 (EEST) ::::Ui, kādu vētru es nejauši radīju. :) Gribēju piebilst, ka šo veidni izveidoju, lai ir ko iekarināt [[Levenšteina attālums|šādos rakstos]] — garš teksta blāķis, kas acīmredzami radīts ar MI un par kura korektumu man nav pārliecības (ko darīt tādā gadījumā arī īsti nezinu, iet visam cauri un pārbaudīt, vai arī atgriezt uz veco versiju, kur arī ir problēmas, piemēram, neviena atsauce...). Piekrītu, ka derētu šo diskusiju pārnest uz piemērotāku vietu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 19.37 (EEST) ::::Te tomēr ir vairāk runa par Vikipēdijas rakstu ģenerēšanu no nulles ar MI LLM, nevis jau esošu citvalodu Vikipēdijas rakstu tulkošanu ar MI, kaut gan arī to Votre Provocateur diemžēl dara pavirši un nekvalitatīvi (rekur [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Po%C4%BCu_valoda&diff=prev&oldid=4521152 svaigs piemērs no vakardienas]). Nekvalitatīviem mašīntulkojumiem mums jau ir gan [[Veidne:Mašīntulkojums (brīdinājums)|brīdinājuma]], gan [[Veidne:Slikts tulkojums|uzlabošanas veidne]]. Varbūt arī tās jāsāk aktīvāk izmantot. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 20.03 (EEST) jmtxb6p1mu7czrgfo1e28q2fzddkc3q 4521827 4521768 2026-09-13T18:32:28Z ~2026-49745-67 150301 /* uzsvari */ Atbilde 4521827 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::::Ar MI tulkojumiem no krievu valodas mūsu Vikipēdija tiek piesārņota tās pašas vienaldzīgās paviršības dēļ. Atceros, kāda raksta latviskajā tulkojumā biji atstājis apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai, līdz ar to arī cilvēku aizdomas ir saprotamas, kaut gan es pats vairāk sliecos Henlona bārdas naža virzienā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) ::::::iespējams, tikai kļūdas pēc. Visu laiku esmu rakstījis TIKAI par okupāciju. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.49 (EEST) :::::::Visticamāk, ka kārtējā paviršība, bet, manuprāt, nav liela starpība, vai hroniskā haltūrēšana notiek ļaunprātības vai slinkuma dēļ, jo iznākums ir viens un tas pats. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::::Tekstu pirmām kārtām apšaubām tā zemās kvalitātes dēļ, bet MI kļūst aktuāls tāpēc, ka ir padarījis iespējamu šīs zemās kvalitātes tekstu izplatīšanu daudzkārt masveidīgākā mērogā. Un tas, ka cilvēkam ir grāds kādā nozarē vēl nenozīmē, ka viņš ir spējīgs prasmīgi strādāt ar MI uzvednēm vai kvalitatīvi koriģēt MI ģenerētos tekstus par šo tēmu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.21 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Piemēram, raksta [[Bosanska Krupa]] sadaļā "Atsauces" nav nevienas atsauces :-) Gan jau ka ne viens tāds raksts izpīpēts. Pa kuru laiku viens no labākajiem editoriem sagāja sviestā? Admini @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] @[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] varbūt iedodiet votrem atelpu uz kādu mēnesi no lvwiki lai iziet svaigā gaisā pārdomāt savas haltūras? Šitie MI pseidoraksti grauj Vikipēdijas uzticamību un reputāciju. --[[Special:Contributions/~2026-49745-67|~2026-49745-67]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49745-67|talk]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 21.32 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) ::::Tas ir nevis terminoloģijas, bet gan personīgās attieksmes jautājums, bet var pienākt brīdis, kad pārējo dalībnieku pacietība vienkārši izsīks. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::::Bet Vikipēdijā jau principā tā arī notiek - kāds reizēm pieļauj kļūdas, kāds uzraksta nepilnīgu rakstu, bet citi to vēlāk labo, papildina. Tas ir kolektīva projekta darbības princips, nevis viena autora darbs. Tas, ka lv Vikipēdijā aktīvi darbojas aptuveni 10 cilvēki, nevis 110, diemžēl ir realitāte. Tāpēc arī nevar gaidīt, ka katrs raksts jau no pirmās versijas būs pilnīgs un nevainojams. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.15 (EEST) ::::::Te tomēr jāņem vērā, kas vispār ir Vikipēdija. Tā ir brīvprātīgi veidota enciklopēdija, nevis profesionāls projekts, kurā autoriem maksā par nevainojama gala produkta sagatavošanu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.17 (EEST) :::::::Te tomēr jāņem vērā, ka latviešu Vikipēdija atšķiras no angļu un parastā gadījumā nevienam, izņemot pagaidām vēl superpacietīgo Baisuli, nav laika un noskaņojuma sakopt aiz pārējiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.47 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) :::par "valodu" -- ja atklāti, ar izņēmumiem es ārpus vikipēdijas rakstu tulkošanas MI "čatiņus" izmantoju vienīgi angliski, tāpēc mans skatupunkts varētu nebūt pārāk plašs, bet ir tomēr svarīgi tas, kādus modeļus tu izmanto. pirms es sāku savu aktivitāti vikipēdijā palielināt no vidēji 1 raksta gadā līdz apmēram 5(?) rakstiem gadā :), veicu "profesionālu" analīzi. iebaroju enwiki pirmās rindkopas dažām biogrāfijām (iespējams, gan tikai vienu, neatminos) un paprasīju iztulkoto versiju latviski. cik atminos, izmēģināju pa lielam visus kaut cik vērā ņemamos amerikāņu un ķīniešu modeļus. gemini veiktais tulkojums (un arī personvārdu atveide) pārsvarā bijis pietiekoši kvalitatīvs, lai vienkārši pārlasītu un ieliktu/noņemtu kādu komatu. protams, dažkārt izvēlētās konstrukcijas ir nofeilojušas un nācies palabot, bet nu ja salīdzina ar to, ko es pats būtu ielicis -- nez, nav bijis diži mazāk kvalitatīvs. citu kantoru modeļi ir bijuši ar daudz mazākām sekmēm (tai skaitā gpt). :::ja par to, kā/kur šī diskusija ir izvērtusies (btw, gjau jāpārnes uz kopienas portālu vai kādu centrālāku arēnu) -- ja mēs ejam uz vadlīnijām/politikām/kaut-ko, ir labi jānodefinē, kas ir fine un kas nav. es gribētu domāt, ka, piemēram, [[special:permalink/4369139|šis]] (more or less 1:1, kas tobrīd bija enwiki ievadā) ir ok. kopējais diskusijas virziens šeit izklausās, ka ir kaut kur pa vidu, vai Mamdani raksts tiktu dzēsts vai nē. ja salīdzina tobrīdējo Mamdani raksta versiju ar to, ko es reāli būtu uzskricelējis savos aktīvajos gados -- šī versija noteikti ir plašāka un pilnīgāka. mēs nesagaidīsim ar esošo kopienas izmēru kaut kādu izaugsmi vikipēdijā (vai arī esošās zemās latiņas noturēšanu), ja mēģināsim aizliegt/ļoti-ierobežot MI izmantošanu. pašai MI izmantošanai nevajadzētu būt iemeslam dzēst rakstu. tas noteikti var būt signāls to darīt, bet pamatiemeslam ir jābūt citam -- sarakstīta kaut kāda figņa, nepatiesība etc [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.35 (EEST) ::::Ui, kādu vētru es nejauši radīju. :) Gribēju piebilst, ka šo veidni izveidoju, lai ir ko iekarināt [[Levenšteina attālums|šādos rakstos]] — garš teksta blāķis, kas acīmredzami radīts ar MI un par kura korektumu man nav pārliecības (ko darīt tādā gadījumā arī īsti nezinu, iet visam cauri un pārbaudīt, vai arī atgriezt uz veco versiju, kur arī ir problēmas, piemēram, neviena atsauce...). Piekrītu, ka derētu šo diskusiju pārnest uz piemērotāku vietu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 19.37 (EEST) ::::Te tomēr ir vairāk runa par Vikipēdijas rakstu ģenerēšanu no nulles ar MI LLM, nevis jau esošu citvalodu Vikipēdijas rakstu tulkošanu ar MI, kaut gan arī to Votre Provocateur diemžēl dara pavirši un nekvalitatīvi (rekur [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Po%C4%BCu_valoda&diff=prev&oldid=4521152 svaigs piemērs no vakardienas]). Nekvalitatīviem mašīntulkojumiem mums jau ir gan [[Veidne:Mašīntulkojums (brīdinājums)|brīdinājuma]], gan [[Veidne:Slikts tulkojums|uzlabošanas veidne]]. Varbūt arī tās jāsāk aktīvāk izmantot. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 20.03 (EEST) 7gbet439v9co9epafw6ph7j7fu89op3 4521832 4521827 2026-09-13T18:42:27Z Edgars2007 9590 /* uzsvari */ Atbilde 4521832 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::::Ar MI tulkojumiem no krievu valodas mūsu Vikipēdija tiek piesārņota tās pašas vienaldzīgās paviršības dēļ. Atceros, kāda raksta latviskajā tulkojumā biji atstājis apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai, līdz ar to arī cilvēku aizdomas ir saprotamas, kaut gan es pats vairāk sliecos Henlona bārdas naža virzienā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) ::::::iespējams, tikai kļūdas pēc. Visu laiku esmu rakstījis TIKAI par okupāciju. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.49 (EEST) :::::::Visticamāk, ka kārtējā paviršība, bet, manuprāt, nav liela starpība, vai hroniskā haltūrēšana notiek ļaunprātības vai slinkuma dēļ, jo iznākums ir viens un tas pats. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::::Tekstu pirmām kārtām apšaubām tā zemās kvalitātes dēļ, bet MI kļūst aktuāls tāpēc, ka ir padarījis iespējamu šīs zemās kvalitātes tekstu izplatīšanu daudzkārt masveidīgākā mērogā. Un tas, ka cilvēkam ir grāds kādā nozarē vēl nenozīmē, ka viņš ir spējīgs prasmīgi strādāt ar MI uzvednēm vai kvalitatīvi koriģēt MI ģenerētos tekstus par šo tēmu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.21 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Piemēram, raksta [[Bosanska Krupa]] sadaļā "Atsauces" nav nevienas atsauces :-) Gan jau ka ne viens tāds raksts izpīpēts. Pa kuru laiku viens no labākajiem editoriem sagāja sviestā? Admini @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] @[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] varbūt iedodiet votrem atelpu uz kādu mēnesi no lvwiki lai iziet svaigā gaisā pārdomāt savas haltūras? Šitie MI pseidoraksti grauj Vikipēdijas uzticamību un reputāciju. --[[Special:Contributions/~2026-49745-67|~2026-49745-67]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49745-67|talk]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 21.32 (EEST) ::::::not the point, bet nu būtu vismaz aizgājis paskatīties, kurš ir adminis un kurš nav ;) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 21.42 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) ::::Tas ir nevis terminoloģijas, bet gan personīgās attieksmes jautājums, bet var pienākt brīdis, kad pārējo dalībnieku pacietība vienkārši izsīks. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::::Bet Vikipēdijā jau principā tā arī notiek - kāds reizēm pieļauj kļūdas, kāds uzraksta nepilnīgu rakstu, bet citi to vēlāk labo, papildina. Tas ir kolektīva projekta darbības princips, nevis viena autora darbs. Tas, ka lv Vikipēdijā aktīvi darbojas aptuveni 10 cilvēki, nevis 110, diemžēl ir realitāte. Tāpēc arī nevar gaidīt, ka katrs raksts jau no pirmās versijas būs pilnīgs un nevainojams. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.15 (EEST) ::::::Te tomēr jāņem vērā, kas vispār ir Vikipēdija. Tā ir brīvprātīgi veidota enciklopēdija, nevis profesionāls projekts, kurā autoriem maksā par nevainojama gala produkta sagatavošanu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.17 (EEST) :::::::Te tomēr jāņem vērā, ka latviešu Vikipēdija atšķiras no angļu un parastā gadījumā nevienam, izņemot pagaidām vēl superpacietīgo Baisuli, nav laika un noskaņojuma sakopt aiz pārējiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.47 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) :::par "valodu" -- ja atklāti, ar izņēmumiem es ārpus vikipēdijas rakstu tulkošanas MI "čatiņus" izmantoju vienīgi angliski, tāpēc mans skatupunkts varētu nebūt pārāk plašs, bet ir tomēr svarīgi tas, kādus modeļus tu izmanto. pirms es sāku savu aktivitāti vikipēdijā palielināt no vidēji 1 raksta gadā līdz apmēram 5(?) rakstiem gadā :), veicu "profesionālu" analīzi. iebaroju enwiki pirmās rindkopas dažām biogrāfijām (iespējams, gan tikai vienu, neatminos) un paprasīju iztulkoto versiju latviski. cik atminos, izmēģināju pa lielam visus kaut cik vērā ņemamos amerikāņu un ķīniešu modeļus. gemini veiktais tulkojums (un arī personvārdu atveide) pārsvarā bijis pietiekoši kvalitatīvs, lai vienkārši pārlasītu un ieliktu/noņemtu kādu komatu. protams, dažkārt izvēlētās konstrukcijas ir nofeilojušas un nācies palabot, bet nu ja salīdzina ar to, ko es pats būtu ielicis -- nez, nav bijis diži mazāk kvalitatīvs. citu kantoru modeļi ir bijuši ar daudz mazākām sekmēm (tai skaitā gpt). :::ja par to, kā/kur šī diskusija ir izvērtusies (btw, gjau jāpārnes uz kopienas portālu vai kādu centrālāku arēnu) -- ja mēs ejam uz vadlīnijām/politikām/kaut-ko, ir labi jānodefinē, kas ir fine un kas nav. es gribētu domāt, ka, piemēram, [[special:permalink/4369139|šis]] (more or less 1:1, kas tobrīd bija enwiki ievadā) ir ok. kopējais diskusijas virziens šeit izklausās, ka ir kaut kur pa vidu, vai Mamdani raksts tiktu dzēsts vai nē. ja salīdzina tobrīdējo Mamdani raksta versiju ar to, ko es reāli būtu uzskricelējis savos aktīvajos gados -- šī versija noteikti ir plašāka un pilnīgāka. mēs nesagaidīsim ar esošo kopienas izmēru kaut kādu izaugsmi vikipēdijā (vai arī esošās zemās latiņas noturēšanu), ja mēģināsim aizliegt/ļoti-ierobežot MI izmantošanu. pašai MI izmantošanai nevajadzētu būt iemeslam dzēst rakstu. tas noteikti var būt signāls to darīt, bet pamatiemeslam ir jābūt citam -- sarakstīta kaut kāda figņa, nepatiesība etc [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.35 (EEST) ::::Ui, kādu vētru es nejauši radīju. :) Gribēju piebilst, ka šo veidni izveidoju, lai ir ko iekarināt [[Levenšteina attālums|šādos rakstos]] — garš teksta blāķis, kas acīmredzami radīts ar MI un par kura korektumu man nav pārliecības (ko darīt tādā gadījumā arī īsti nezinu, iet visam cauri un pārbaudīt, vai arī atgriezt uz veco versiju, kur arī ir problēmas, piemēram, neviena atsauce...). Piekrītu, ka derētu šo diskusiju pārnest uz piemērotāku vietu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 19.37 (EEST) ::::Te tomēr ir vairāk runa par Vikipēdijas rakstu ģenerēšanu no nulles ar MI LLM, nevis jau esošu citvalodu Vikipēdijas rakstu tulkošanu ar MI, kaut gan arī to Votre Provocateur diemžēl dara pavirši un nekvalitatīvi (rekur [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Po%C4%BCu_valoda&diff=prev&oldid=4521152 svaigs piemērs no vakardienas]). Nekvalitatīviem mašīntulkojumiem mums jau ir gan [[Veidne:Mašīntulkojums (brīdinājums)|brīdinājuma]], gan [[Veidne:Slikts tulkojums|uzlabošanas veidne]]. Varbūt arī tās jāsāk aktīvāk izmantot. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 20.03 (EEST) j2ur65tvjjixrjnhv1y4jph78vs60je 4522078 4521832 2026-09-14T07:57:20Z Turaids 8965 4522078 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::::Ar MI tulkojumiem no krievu valodas mūsu Vikipēdija tiek piesārņota tās pašas vienaldzīgās paviršības dēļ. Atceros, kāda raksta latviskajā tulkojumā biji atstājis apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai, līdz ar to arī cilvēku aizdomas ir saprotamas, kaut gan es pats vairāk sliecos Henlona bārdas naža virzienā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) ::::::iespējams, tikai kļūdas pēc. Visu laiku esmu rakstījis TIKAI par okupāciju. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.49 (EEST) :::::::Visticamāk, ka kārtējā paviršība, bet, manuprāt, nav liela starpība, vai hroniskā haltūrēšana notiek ļaunprātības vai slinkuma dēļ, jo iznākums ir viens un tas pats. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::::Tekstu pirmām kārtām apšaubām tā zemās kvalitātes dēļ, bet MI kļūst aktuāls tāpēc, ka ir padarījis iespējamu šīs zemās kvalitātes tekstu izplatīšanu daudzkārt masveidīgākā mērogā. Un tas, ka cilvēkam ir grāds kādā nozarē vēl nenozīmē, ka viņš ir spējīgs prasmīgi strādāt ar MI uzvednēm vai kvalitatīvi koriģēt MI ģenerētos tekstus par šo tēmu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.21 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Piemēram, raksta [[Bosanska Krupa]] sadaļā "Atsauces" nav nevienas atsauces :-) Gan jau ka ne viens tāds raksts izpīpēts. Pa kuru laiku viens no labākajiem editoriem sagāja sviestā? Admini @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] @[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] varbūt iedodiet votrem atelpu uz kādu mēnesi no lvwiki lai iziet svaigā gaisā pārdomāt savas haltūras? Šitie MI pseidoraksti grauj Vikipēdijas uzticamību un reputāciju. --[[Special:Contributions/~2026-49745-67|~2026-49745-67]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49745-67|talk]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 21.32 (EEST) ::::::not the point, bet nu būtu vismaz aizgājis paskatīties, kurš ir adminis un kurš nav ;) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 21.42 (EEST) ::::::Neesmu admins (un par tādu arī nevēlos būt), tāpēc varu tikai izteikt cerību, ka esošie admini pret MI vikišļuru un tās nemitīgajiem lējējiem beidzot sāks izturēsies stingrāk. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.56 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) ::::Tas ir nevis terminoloģijas, bet gan personīgās attieksmes jautājums, bet var pienākt brīdis, kad pārējo dalībnieku pacietība vienkārši izsīks. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::::Bet Vikipēdijā jau principā tā arī notiek - kāds reizēm pieļauj kļūdas, kāds uzraksta nepilnīgu rakstu, bet citi to vēlāk labo, papildina. Tas ir kolektīva projekta darbības princips, nevis viena autora darbs. Tas, ka lv Vikipēdijā aktīvi darbojas aptuveni 10 cilvēki, nevis 110, diemžēl ir realitāte. Tāpēc arī nevar gaidīt, ka katrs raksts jau no pirmās versijas būs pilnīgs un nevainojams. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.15 (EEST) ::::::Te tomēr jāņem vērā, kas vispār ir Vikipēdija. Tā ir brīvprātīgi veidota enciklopēdija, nevis profesionāls projekts, kurā autoriem maksā par nevainojama gala produkta sagatavošanu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.17 (EEST) :::::::Te tomēr jāņem vērā, ka latviešu Vikipēdija atšķiras no angļu un parastā gadījumā nevienam, izņemot pagaidām vēl superpacietīgo Baisuli, nav laika un noskaņojuma sakopt aiz pārējiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.47 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) :::par "valodu" -- ja atklāti, ar izņēmumiem es ārpus vikipēdijas rakstu tulkošanas MI "čatiņus" izmantoju vienīgi angliski, tāpēc mans skatupunkts varētu nebūt pārāk plašs, bet ir tomēr svarīgi tas, kādus modeļus tu izmanto. pirms es sāku savu aktivitāti vikipēdijā palielināt no vidēji 1 raksta gadā līdz apmēram 5(?) rakstiem gadā :), veicu "profesionālu" analīzi. iebaroju enwiki pirmās rindkopas dažām biogrāfijām (iespējams, gan tikai vienu, neatminos) un paprasīju iztulkoto versiju latviski. cik atminos, izmēģināju pa lielam visus kaut cik vērā ņemamos amerikāņu un ķīniešu modeļus. gemini veiktais tulkojums (un arī personvārdu atveide) pārsvarā bijis pietiekoši kvalitatīvs, lai vienkārši pārlasītu un ieliktu/noņemtu kādu komatu. protams, dažkārt izvēlētās konstrukcijas ir nofeilojušas un nācies palabot, bet nu ja salīdzina ar to, ko es pats būtu ielicis -- nez, nav bijis diži mazāk kvalitatīvs. citu kantoru modeļi ir bijuši ar daudz mazākām sekmēm (tai skaitā gpt). :::ja par to, kā/kur šī diskusija ir izvērtusies (btw, gjau jāpārnes uz kopienas portālu vai kādu centrālāku arēnu) -- ja mēs ejam uz vadlīnijām/politikām/kaut-ko, ir labi jānodefinē, kas ir fine un kas nav. es gribētu domāt, ka, piemēram, [[special:permalink/4369139|šis]] (more or less 1:1, kas tobrīd bija enwiki ievadā) ir ok. kopējais diskusijas virziens šeit izklausās, ka ir kaut kur pa vidu, vai Mamdani raksts tiktu dzēsts vai nē. ja salīdzina tobrīdējo Mamdani raksta versiju ar to, ko es reāli būtu uzskricelējis savos aktīvajos gados -- šī versija noteikti ir plašāka un pilnīgāka. mēs nesagaidīsim ar esošo kopienas izmēru kaut kādu izaugsmi vikipēdijā (vai arī esošās zemās latiņas noturēšanu), ja mēģināsim aizliegt/ļoti-ierobežot MI izmantošanu. pašai MI izmantošanai nevajadzētu būt iemeslam dzēst rakstu. tas noteikti var būt signāls to darīt, bet pamatiemeslam ir jābūt citam -- sarakstīta kaut kāda figņa, nepatiesība etc [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.35 (EEST) ::::Ui, kādu vētru es nejauši radīju. :) Gribēju piebilst, ka šo veidni izveidoju, lai ir ko iekarināt [[Levenšteina attālums|šādos rakstos]] — garš teksta blāķis, kas acīmredzami radīts ar MI un par kura korektumu man nav pārliecības (ko darīt tādā gadījumā arī īsti nezinu, iet visam cauri un pārbaudīt, vai arī atgriezt uz veco versiju, kur arī ir problēmas, piemēram, neviena atsauce...). Piekrītu, ka derētu šo diskusiju pārnest uz piemērotāku vietu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 19.37 (EEST) ::::Te tomēr ir vairāk runa par Vikipēdijas rakstu ģenerēšanu no nulles ar MI LLM, nevis jau esošu citvalodu Vikipēdijas rakstu tulkošanu ar MI, kaut gan arī to Votre Provocateur diemžēl dara pavirši un nekvalitatīvi (rekur [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Po%C4%BCu_valoda&diff=prev&oldid=4521152 svaigs piemērs no vakardienas]). Nekvalitatīviem mašīntulkojumiem mums jau ir gan [[Veidne:Mašīntulkojums (brīdinājums)|brīdinājuma]], gan [[Veidne:Slikts tulkojums|uzlabošanas veidne]]. Varbūt arī tās jāsāk aktīvāk izmantot. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 20.03 (EEST) 51a67iklyemiysvpcyqjriyep8qhu5m 4522109 4522078 2026-09-14T10:01:57Z Turaids 8965 4522109 wikitext text/x-wiki == uzsvari == pašlaik izskatās pēc apgalvojuma, ka jebkurš raksts, kas radīts ar MI palīdzību, ir ar šo veidni liekams. arī tajos keisos, kad inputā ir bijis, piem, enwiki raksts un outputā ir iztulkotā versija. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.31 (EEST) : Piekrītu. Izskatās, ka Turaida labojumi lielā mērā to risina. Iespējams vēl jāpievieno uzsvars uz to, ka problēma ir tajā, ka šis saturs var būt nepietiekoši pārbaudīts (jo nu LLM lietošana pie mums it kā aizliegta nav, atšķirība no, piemēram, angļiem, tāpēc šo birku nevajadzētu karināt visos rakstos).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 19.31 (EEST) ::Redzot, cik zema ir valodas kvalitāte (un ne tikai valodas kvalitāte) mūsu LLM masveidā lietojošā dalībnieka (droši vien skaidrs, kuru tieši domāju) veidotajos/ģenerētajos rakstos, es jau būtu pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā, bet tam laikam vajadzētu kopienas balsojumu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 12.52 (EEST) :::{{tq|pret LLM lietošanu arī Vikipēdijā latviešu valodā}} -- nez... "LLM lietošanas ierobežošana" gan jau būtu atbalstāma, jā. nu vai vismaz kaut kādas papildu darbības rakstiem ar šo veidni. šis (otrs teikums) ir plašāks temats nekā šī veidne, jo mums ir raksti ar miljons uzlabošanas veidnēm, kas vienkārši stāv tādā stāvoklī turpmākos 20 gadus; dažkārt liekas, ka labāk tādus mēslus vienkārši izdzēst ārā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 18.38 (EEST) ::::Manuprāt, ja var skaidri pateikt, ka cilvēks rakstā ir lietojis MI, ar to vajadzētu pietikt, lai rakstu uzreiz dzēstu ārā. Pretējā gadījumā Vikipēdiju latviešu valodā turpinās pārpludināt saturiski pašķidri raksti, kuros teksts it kā ir, bet jēga — tikpat kā nekāda. Kāda ir attieksme pret LLM lietošanu citās mazajās vikipēdijās? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::::Zināma nozīme ir arī tam, par ko ir raksts. MI ūdensgabals bez pamanāmām kļūdām par tehnisku tēmu, kā pie mums iecienītie trolejbusu tipi, būs daudz pieņemamāks nekā viņa apcerējums par kādu Latvijas dziedoni vai partiju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.46 (EEST) ::::Te iepriekš jau bija pārmetumi par tulkošanu no krievu valodas uz latviešu valodu - it kā es ar to “piesārņotu” Vikipēdiju. Tajā pašā laikā esmu izveidojis daudz rakstu par Krievijas agresiju, Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un ar tiem saistītām tēmām. Savulaik kāds pat apgalvoja, ka esot “Krievijas aģents”. Tas tā - tikai starp citu. Tagad savukārt bloķēt MI izmantošanu Vikipēdijā. Nu paskatīsimies, kas no tā sanāks un cik cilvēku patiešām būs gatavi tērēt savu laiku, lai ar rokām uzrakstītu vairāk par trim vārdiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.59 (EEST) :::::Ar MI tulkojumiem no krievu valodas mūsu Vikipēdija tiek piesārņota tās pašas vienaldzīgās paviršības dēļ. Atceros, kāda raksta latviskajā tulkojumā biji atstājis apgalvojumu, ka Latvija pievienojās Padomju Savienībai, līdz ar to arī cilvēku aizdomas ir saprotamas, kaut gan es pats vairāk sliecos Henlona bārdas naža virzienā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) ::::::iespējams, tikai kļūdas pēc. Visu laiku esmu rakstījis TIKAI par okupāciju. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.49 (EEST) :::::::Visticamāk, ka kārtējā paviršība, bet, manuprāt, nav liela starpība, vai hroniskā haltūrēšana notiek ļaunprātības vai slinkuma dēļ, jo iznākums ir viens un tas pats. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 20.03 (EEST) :::Pilnībā bez LLM jau vairs diezin vai, bet nu tā kā @[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] dara (simtiem, varbūt tūkstošiem AI spama rakstu bez atsaucēm) tā ''čista'' nevajag. Jāizdomā kaut kādas rakstu veidošanas/rediģēšanas vadlīnijas iekš lv.wiki, piemēram, minimums viena '''kārtīgi pievienota''' atsauce, paša rakstīts ievads, paša publicētā ''AI slopa'' (nez, kā šo latviskot?) stilistiskā, gramatiskā uzlabošana, utml. Cieņā, anonīmais vikilūriķis --[[Special:Contributions/~2026-49668-22|~2026-49668-22]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49668-22|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.37 (EEST) ::::Ja prasīsim vismaz vienu atsauci, to ķekša pēc pieliks neatkarīgi no tā, vai ar MI ģenerētais teksts būs vienu rindkopu vai 20 rindkopas garš, līdz ar to minimālās prasības it kā būs izpildītas, bet iznākums — ne par matu labāks. Vispār atsauču nelikšana Vikipēdijā latviešu valodā ir vēl viena liela problēma, ko rakstu ģenerēšana ar MI ir vēl vairāk saasinājusi. Un ''AI slop'' var latviskot kā „MI šļura”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.53 (EEST) ::::3-4 atsauču pievienošana MI ģenerētam rakstam prasa sekundes 30, tas nav rādītājs. Viņas var momentā noguglēt, bet var jau promptā iekļaut prasību dot Internetā pieejamus avotus, tā ka jebkurš var neskatoties tās pievienot vizuālajā redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 20.54 (EEST) :::::MI jau var pats pievienot normālas atsauces. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::Pamēģināsim uz to paskatīties praktiski. Tieši avotu ziņā MI dod ļoti lielu praktisku priekšrocību. Tehniski nav nekādu problēmu pievienot desmitiem vai pat simtiem publiski pieejamu atsauču un nepieciešamības gadījumā dot vairākus avotus gandrīz katram apgalvojumam. Tāpēc, manuprāt, produktīvāk ir nevis abstrakti strīdēties par to, vai tekstu ir palīdzējis sagatavot MI, bet skatīties, vai lasītājs pats var šo informāciju pārbaudīt. Te gan ir vēl viena problēma, Vikipēdija tomēr ir masu enciklopēdija, ko raksta dažādi cilvēki ar atšķirīgu izglītību/kompetenci. Es, piemēram, esmu ar grādu politoloģijā un regulāri strādāju ar vēstures, starptautisko attiecību un politikas tēmām. Bet kas ir pārējie autori un redaktori? Ja jau sākam apšaubīt tekstu tikai pēc tā, ar kādu rīku tas ir sagatavots, tad varbūt ejam līdz galam un sākam vākt pilnu dosjē par katru autoru. Man arī šķiet pārspīlēta attieksme pret atsaucēm kā kaut kādu absolūtu kvalitātes garantiju. Jā, atsauces ir vajadzīgas, bet pati atsauces esamība vēl nepadara apgalvojumu pareizu, tāpat kā tās neesamība automātiski nenozīmē, ka fakts ir izdomāts. Turklāt praksē lielu daļu atsauču lasa ļoti maz cilvēku, vairums lasītāju vienkārši uztver raksta tekstu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.52 (EEST) :::::::Viens grāds, tas nav nopietni. Man virtuves skapītī ir 40. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.00 (EEST) ::::::Visvairāk problēmu Vikipēdijā sagādā nevis skolnieki, bet tieši cilvēki ar grādu humanitārajās zinātnēs (pieskaitīšu tām arī mūsdienu klimatoloģiju), jo ar milzīgu aplombu sāk uzspiest savas iecienītās teorijas. Kimerējoties šeit, man izstrādājusies pamatīga alerģija pret humanitāro augstāko izglītību... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.11 (EEST) ::::::Tekstu pirmām kārtām apšaubām tā zemās kvalitātes dēļ, bet MI kļūst aktuāls tāpēc, ka ir padarījis iespējamu šīs zemās kvalitātes tekstu izplatīšanu daudzkārt masveidīgākā mērogā. Un tas, ka cilvēkam ir grāds kādā nozarē vēl nenozīmē, ka viņš ir spējīgs prasmīgi strādāt ar MI uzvednēm vai kvalitatīvi koriģēt MI ģenerētos tekstus par šo tēmu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.21 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:~2026-49668-22|~2026-49668-22]] Kur tad spams? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.07 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Gandrīz [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|5K rakstu]], bet daudz nohaltūrēts. Kuru(s) Tu ar šo nekvalitatīvo AI rakstu spamu centies pārspēt? Atstāj tak citiem arī kaut ko priekš rakstīšanas. P.S. Vikidatos Tu arī esi sācis AI halturkas taisīt, piemēram, kāds [https://imgur.com/a/WCdUo9R sakars Husākam ar fašistu Slovākiju]? --[[Special:Contributions/~2026-49367-64|~2026-49367-64]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49367-64|talk]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.33 (EEST) ::::::1. Husāks bija viens no slovāku komunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem pret Tiso režīmu. ::::::2. Kas tieši, Tavuprāt, šeit ir “spams”? Liels rakstu skaits pats par sevi vēl nenozīmē ne spamu, ne zemu kvalitāti. Intereses pēc — cik rakstu pats esi izveidojis un par kādām tēmām? Attiecībā uz MI — es neredzu pamatu uzskatīt pašu AI izmantošanu par problēmu. Teksta izcelsme nav kvalitātes kritērijs. MI daudzos gadījumos spēj sagatavot strukturētāku un valodiski kvalitatīvāku sākotnējo tekstu nekā cilvēks, taču tas, protams, neatceļ nepieciešamību pārbaudīt faktus. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.33 (EEST) ::::::Un jā, vikidatos es neesmu neko mainījis, es pat nezinu, kā un priekškam to darīt. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.54 (EEST) ::::::Kaut ko priekš rakstīšanas.. Tak rakstiet, vēl miljoniem tēmu rakstīšanai :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.55 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] Piemēram, raksta [[Bosanska Krupa]] sadaļā "Atsauces" nav nevienas atsauces :-) Gan jau ka ne viens tāds raksts izpīpēts. Pa kuru laiku viens no labākajiem editoriem sagāja sviestā? Admini @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] @[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] varbūt iedodiet votrem atelpu uz kādu mēnesi no lvwiki lai iziet svaigā gaisā pārdomāt savas haltūras? Šitie MI pseidoraksti grauj Vikipēdijas uzticamību un reputāciju. --[[Special:Contributions/~2026-49745-67|~2026-49745-67]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49745-67|talk]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 21.32 (EEST) ::::::not the point, bet nu būtu vismaz aizgājis paskatīties, kurš ir adminis un kurš nav ;) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 21.42 (EEST) ::::::Neesmu admins (un par tādu arī nevēlos būt), tāpēc varu tikai izteikt cerību, ka esošie admini pret MI vikišļuru un tās nemitīgajiem lējējiem beidzot sāks izturēties stingrāk. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.56 (EEST) :Problēma pati par sevi nav MI izmantošanā, bet gan tajā, ka daļa terminu latviešu valodā vēl nepastāv vai arī to lietojums ir ierobežots. Tādēļ būtībā ir divas iespējas: vai nu mēs attīstām valodu, ieviešot un precizējot terminoloģiju (tostarp, ko ģenerējis MI) un atbilstoši tulkojot jaunus jēdzienus, vai arī neko nedarām. Manuprāt, labs piemērs šajā ziņā bija ''uzvedņu inženierija'' un ''promptu inženierija''. Ja mēs kādu terminu vairākkārt konsekventi lietosim, nostiprinot tā korekto rakstību, pastāv diez gan liela iespēja, ka nākamajās MI versijās šis lietojums tiks atpazīts arvien precīzāk. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.23 (EEST) ::Problēma ir tajā, ka dažs labs akli paļaujas uz visu, ko mākslīgais intelekts sadzejo, un nekritiski to pārpublicē Vikipēdijā. Ja nav vēlmes iedziļināties pat nosaukuma tulkojumā, tad pamatoti rodas jautājums, vai runa nav par smagu [[Vikipēdija:Aritmoze|metaaritmozes]] gadījumu. Uzvedņu/''promptu'' inženierijas gadījumā „uzvedne” kā ''prompt'' tulkojums ir atzīts jau [https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10331062&q=prompt&cid=381085&&g=2 vismaz kopš 2009. gada]. Un, ievadot ''Google'' „uzvedņu inženierija”, atrod pietiekami daudz rezultātu ([https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120103848/cilveks-vada-mi-izpilda-promptu-inzenierija-ka-nakotnes-darba-valoda 1], [https://www.liepajniekiem.lv/padomi/ka-sarunaties-ar-maksligo-intelektu/ 2], [https://tsi.lv/lv/events/aicinam-uz-atverto-lekciju-maksliga-intelekta-uzvednes-ka-sazinaties-ar-chatgpt/ 3], [https://stars.gov.lv/programma/241 4], [https://manakabata.lv/pasakumu-kalendars/maksliga-intelekta-praktiskie-riki-marketingam-un-pardosanai/ 5], [https://kursi.turiba.lv/viaa/imk1/biznesa-procesu-automatizacija-mi 6], [https://stars.gov.lv/programma/512 7], [https://nda.rtu.lv/lv/view/43864 8]), tāpēc pašam jāsāk domāt, nevis jāgaida, kad mākslīgais intelekts to sāks darīt Tavā vietā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.02 (EEST) :::Tas ir labojams terminoloģisks jautājums. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.34 (EEST) ::::Tas ir nevis terminoloģijas, bet gan personīgās attieksmes jautājums, bet var pienākt brīdis, kad pārējo dalībnieku pacietība vienkārši izsīks. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.03 (EEST) :::::Bet Vikipēdijā jau principā tā arī notiek - kāds reizēm pieļauj kļūdas, kāds uzraksta nepilnīgu rakstu, bet citi to vēlāk labo, papildina. Tas ir kolektīva projekta darbības princips, nevis viena autora darbs. Tas, ka lv Vikipēdijā aktīvi darbojas aptuveni 10 cilvēki, nevis 110, diemžēl ir realitāte. Tāpēc arī nevar gaidīt, ka katrs raksts jau no pirmās versijas būs pilnīgs un nevainojams. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.15 (EEST) ::::::Te tomēr jāņem vērā, kas vispār ir Vikipēdija. Tā ir brīvprātīgi veidota enciklopēdija, nevis profesionāls projekts, kurā autoriem maksā par nevainojama gala produkta sagatavošanu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 14.17 (EEST) :::::::Te tomēr jāņem vērā, ka latviešu Vikipēdija atšķiras no angļu un parastā gadījumā nevienam, izņemot pagaidām vēl superpacietīgo Baisuli, nav laika un noskaņojuma sakopt aiz pārējiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 16.47 (EEST) Latviešu Vikipēdijā ieskatos reti, bet dažkārt trāpās cerīgas diskusijas, kā šī, tapēc ir vēlme gari izteikties. Par MI. Varu pastāstīt, daļēji atbildot uz Turaida jautājumu, ka lietuviešu Vikipēdijā pret MI saģenerētiem tekstiem attieksme ir noraidoša, tādi lielākoties tiek dzēsti bez garām pārdomām (piem., [[Ignalina (Baltkrievija)|šī šedevra]] identisks variants ltwiki tika izdzēsts dažu minūšu laikā: [https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=Specialus:S%C4%85ra%C5%A1as&logid=815332]). Sagatavošanā ir arī [[:lt: Vikipedija:Dirbtinio intelekto naudojimas|MI izmantošanas noteikumi]], izveidoti ar nelielām korekcijām pēc vācu Vikipēdijas parauga. Par atsaucēm. Šķiet, visiem būtu jāzin divi no Vikipēdijas pamatprincipiem: pārbaudāmība un patstāvīgu pētījumu aizliegums. Ja šos principus ievēro, tad autoram ar atsauču norādi problēmu nevajadzētu būt, proti, raksts tiek gatavots pēc uzticamiem avotiem, kurus viegli var norādīt tā, lai lasītājs redzētu, no kurienes viss ir paņemts. Diemžēl, dalībnieku ērtību (lasi – slinkuma) labad lvwiki tā nenotiek (nezinu, kā tagad, bet kad biju te biežāks viesis, manīju, ka šos principus ievēro tikai daži dalībnieki). Bieži vien tiek tulkots no citām wiki, kur avoti nav norādīti, pārkāpjot principu, ka Vikipēdija pati sev nevar būt avots... vai arī tiek izmantots MI ātrai personīgās statistikas savākšanai. Un ir perfekta atruna atsauču nenorādīšanai: atsauces jānorādot tikai tajās vietās, kuras kāds varētu apšaubīt. Un galaiznākumā ir neuzticama informācija, projektiņš, kur dalībnieki netraucējot cits citam pavada savu brīvo laiku. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 22.57 (EEST) :Tulkošanā nelaime tāda, ka tulkot nākas no EnWiki, kur vairums atsauču ir nepārbaudāmas grāmatas un tādēļ viņu ievietošana ir tīrais blefs pat tajā, kur nu vēl šeit. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. septembris, plkst. 23.10 (EEST) :Arī apgalvojums, ka MI vienkārši ''izdomā faktus'', jau ir diezgan novecojis vispārinājums. Halucinācijas bija īpaši izteikta problēma agrīnajās ģeneratīvo modeļu versijās, bet jaunākajos modeļos to biežums ir būtiski samazināts. Tas protams nenozīmē, ka kļūdas vairs nav iespējamas. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 00.37 (EEST) ::Tā ir. Toties viņam sākusi maitāties valoda un bez īpaša atgādinājuma viņš meklējas tikai pa to valodu, kurā viņam prasa atbildēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 01.13 (EEST) :::par "valodu" -- ja atklāti, ar izņēmumiem es ārpus vikipēdijas rakstu tulkošanas MI "čatiņus" izmantoju vienīgi angliski, tāpēc mans skatupunkts varētu nebūt pārāk plašs, bet ir tomēr svarīgi tas, kādus modeļus tu izmanto. pirms es sāku savu aktivitāti vikipēdijā palielināt no vidēji 1 raksta gadā līdz apmēram 5(?) rakstiem gadā :), veicu "profesionālu" analīzi. iebaroju enwiki pirmās rindkopas dažām biogrāfijām (iespējams, gan tikai vienu, neatminos) un paprasīju iztulkoto versiju latviski. cik atminos, izmēģināju pa lielam visus kaut cik vērā ņemamos amerikāņu un ķīniešu modeļus. gemini veiktais tulkojums (un arī personvārdu atveide) pārsvarā bijis pietiekoši kvalitatīvs, lai vienkārši pārlasītu un ieliktu/noņemtu kādu komatu. protams, dažkārt izvēlētās konstrukcijas ir nofeilojušas un nācies palabot, bet nu ja salīdzina ar to, ko es pats būtu ielicis -- nez, nav bijis diži mazāk kvalitatīvs. citu kantoru modeļi ir bijuši ar daudz mazākām sekmēm (tai skaitā gpt). :::ja par to, kā/kur šī diskusija ir izvērtusies (btw, gjau jāpārnes uz kopienas portālu vai kādu centrālāku arēnu) -- ja mēs ejam uz vadlīnijām/politikām/kaut-ko, ir labi jānodefinē, kas ir fine un kas nav. es gribētu domāt, ka, piemēram, [[special:permalink/4369139|šis]] (more or less 1:1, kas tobrīd bija enwiki ievadā) ir ok. kopējais diskusijas virziens šeit izklausās, ka ir kaut kur pa vidu, vai Mamdani raksts tiktu dzēsts vai nē. ja salīdzina tobrīdējo Mamdani raksta versiju ar to, ko es reāli būtu uzskricelējis savos aktīvajos gados -- šī versija noteikti ir plašāka un pilnīgāka. mēs nesagaidīsim ar esošo kopienas izmēru kaut kādu izaugsmi vikipēdijā (vai arī esošās zemās latiņas noturēšanu), ja mēģināsim aizliegt/ļoti-ierobežot MI izmantošanu. pašai MI izmantošanai nevajadzētu būt iemeslam dzēst rakstu. tas noteikti var būt signāls to darīt, bet pamatiemeslam ir jābūt citam -- sarakstīta kaut kāda figņa, nepatiesība etc [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 13.35 (EEST) ::::Ui, kādu vētru es nejauši radīju. :) Gribēju piebilst, ka šo veidni izveidoju, lai ir ko iekarināt [[Levenšteina attālums|šādos rakstos]] — garš teksta blāķis, kas acīmredzami radīts ar MI un par kura korektumu man nav pārliecības (ko darīt tādā gadījumā arī īsti nezinu, iet visam cauri un pārbaudīt, vai arī atgriezt uz veco versiju, kur arī ir problēmas, piemēram, neviena atsauce...). Piekrītu, ka derētu šo diskusiju pārnest uz piemērotāku vietu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 19.37 (EEST) ::::Te tomēr ir vairāk runa par Vikipēdijas rakstu ģenerēšanu no nulles ar MI LLM, nevis jau esošu citvalodu Vikipēdijas rakstu tulkošanu ar MI, kaut gan arī to Votre Provocateur diemžēl dara pavirši un nekvalitatīvi (rekur [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Po%C4%BCu_valoda&diff=prev&oldid=4521152 svaigs piemērs no vakardienas]). Nekvalitatīviem mašīntulkojumiem mums jau ir gan [[Veidne:Mašīntulkojums (brīdinājums)|brīdinājuma]], gan [[Veidne:Slikts tulkojums|uzlabošanas veidne]]. Varbūt arī tās jāsāk aktīvāk izmantot. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 20.03 (EEST) d97k9tnnpnj2hldxmz9kjcf4392fv59 0 639382 4521604 4520649 2026-09-13T12:47:31Z MC2013 40125 4521604 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds = Astrīda Moda Ingeborga Fernere | vārds_orģ = ''Astrid Maud Ingeborg Ferner'' | attēls = Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = Princese Astrīda 1950. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = | term_sākums = | term_beigas = | coronation = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | monarhs = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1932|2|12}} | dzim_vieta = {{vieta|Norvēģija|Oslo}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|09|11|1932|02|12}} | mir_vieta = {{vieta|Norvēģija|Oslo}} | apglabāts = | tautība = | partija = | dinastija = [[Gliksburgas dinastija]] | tēvs = [[Ūlavs V]] | māte = [[Marta Bernadote|Zviedrijas princese Marta]] | dzīvesb = Johans Ferners (1961—2015, miris) | bērni = 5 | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | dzimums = S | title = }} '''Princese Astrīda, Ferneres kundze''' (dzimusi {{dat|1932|2|12}}, mirusi {{dat|2026|09|11|}}) bija [[Norvēģija|Norvēģijas]] karaliskās ģimenes locekle. Viņa bija [[Zviedrija|Zviedrijas]] karaļa [[Ūlavs V|Ūlava V]] un princeses [[Marta Bernadote|Martas]] otrā meita un pēdējais izdzīvojušais bērns. Astrīda bija karaļa [[Hokons VIII|Hokona VIII]] tante un karaļa [[Haralds V|Haralda V]] vecākā māsa. Pēc mātes nāves 1954. gadā viņa bija Norvēģijas [[pirmā lēdija]] sava vectēva, karaļa [[Hokons VII|Hokona VII]], valdīšanas laikā un turpināja pildīt šo lomu visā tēva valdīšanas laikā līdz brāļa laulībām 1968. gadā. 1961. gadā Astrīda apprecējās ar Johanu Ferneru, un viņiem bija pieci bērni. Vēlākajā dzīvē viņa iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs. Viņa bija vairāku organizāciju patronese, īpaši to, kas atbalsta bērnus un jauniešus ar [[Disleksija|disleksiju]]. == Agrīnā dzīve un izglītība == Astrīda piedzima 1932. gada 12. februārī topošajam [[Ūlavs V|karalim Ūlavam V]] un kroņprincesei Martai. 31. martā viņa tika kristīta Pils kapelā. Viņas krustvecāki bija viņas [[vecvecāki]] no tēva puses, [[Moda (Norvēģija)|Norvēģijas]] [[Hokons VII|karalis Hokons VII]] un [[Moda (Norvēģija)|karaliene Moda]]. Viņa tika nosaukta savas mātes tantes, tēva puses vecmāmiņas un mātes puses vecmāmiņas vārdā.<ref name="royalhouse">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royalcourt.no/nyhet.html?tid=96935&sek=27262|title=Princess Astrid celebrates her 80th birthday|website=Norwegian Royal House|access-date=28 September 2019|date=11 February 2012}}</ref> Astrīda ir [[Eduards VII|Apvienotās Karalistes karaļa Edvarda VII]] mazmazmeita un tādējādi [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] otrās pakāpes māsīca. Dzimšanas brīdī viņa bija 18. vietā [[Pēctecība uz Lielbritānijas troni|Lielbritānijas troņa pēctecības rindā]]. Viņa uzauga [[Skauguma|Skaugumas]] karaliskajā īpašumā Askerā un ieguva privātu izglītību. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņa pievienojās ģimenei, bēgot no nacistu iebrukuma, un kara gadus pavadīja trimdā [[Vašingtona|Vašingtonā]] kopā ar māti, brāli un māsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kongehuset.no/c27292/artikkel/vis.html?tid=28755|title=Her Highness Princess Astrid|website=Kongehuset.no|access-date=1 February 2013}}</ref> Pēc tam, kad karaliskā ģimene atgriezās Norvēģijā, viņa mācījās Nisenas meiteņu skolā . Viņas iesvētīšana notika 1948. gada 9. maijā Pils kapelā. Astrīda studēja keramiku pie Halvora Sandēsa un uzturēja savu keramikas darbnīcu Skaugumā. Viņa bija arī izcila [[Slēpošana|slēpotāja]] un burātāja. <ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/viewer/bl/0000540/19621017/113/0006|title=The Norwegian Princesses|work=The Scotsman|date=1962-10-17|last=<!--Not stated-->|page=6|location=Edinburgh, UK}}</ref> Pēc eksāmena nokārtošanas 1950. gadā Astrīda divus gadus studēja ekonomiku un politisko vēsturi [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newspapers.com/image/917531459/?match=1&terms=%22Princess%20Astrid%2C%20Mrs.%20Ferner%22|title=Princess Astrid to marry commoner|work=The Birmingham Post|date=1960-11-14|last=<!--Not stated-->|page=13|location=Birmingham, UK}}</ref> 1961. gada 12. janvārī Astrīda apprecējās ar Johanu Mārtinu Ferneru.<ref>{{Grāmatas atsauce|date=2013|last=Wisdom|first=Rachel|title=A shopkeeper's daughter|publisher=Bloomington|location=Indiana, USA|page=86|isbn=9781490815435}}</ref> Pēc kāzām viņa kļuva pazīstama kā princese Astrīda, Ferneres kundze<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newspapers.com/image/917531459/?match=1&terms=%22Princess%20Astrid%2C%20Mrs.%20Ferner%22|title=Princess Astrid to marry commoner|work=The Birmingham Post|date=1960-11-14|last=<!--Not stated-->|page=13|location=Birmingham, UK}}</ref>, un pārtrauca saņemt ikgadējo 50&nbsp;000 Norvēģijas kronu lielo dotāciju, kas viņai bija piešķirta kā pirmajai lēdijai.<ref>{{Grāmatas atsauce|date=1984|last=Boulay de La Meurthe|first=Laure|title=There are still kings : the ten royal families of Europe|publisher=C N Potter|location=New York, USA|page=143|isbn=9780517548387}}</ref> Viņiem bija pieci bērni, septiņi mazbērni un 2023. gadā vēl trīs mazmazbērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tv2.no/nyheter/magasinet/prinsesse-maatte-gaa-paa-sosialen-3704581.html|title=Family Ferner|website=Tv2.no|access-date=20 January 2018|date=11 February 2012}}</ref> == Vēlākā dzīve un nāve == [[Attēls:Astrid de Norvège (cropped).png|thumb|Princese Astrīda 2018. gadā]] 2002.&nbsp;gadā valdība piešķīra Astrīdai goda pensiju par viņas darbību Norvēģijas labā gan laikā, kad viņa bija pirmā lēdija, gan pēc tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=28755&sek=27292|title=Her Highness Princess Astrid|website=royalcourt.no}}</ref> 2005.&nbsp;gadā viņa piedalījās ceremonijās, kas veltītas Otrā pasaules kara beigu 60.&nbsp;gadadienai, tostarp plāksnes atklāšanā par godu Norvēģijas monarha trimdai Londonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kongehuset.no/c28411/tale/vis.html?tid=27506&strukt_tid=28411|title=Plaque commemorating the King's exile|website=Kongehuset.no|access-date=1 February 2013|date=2005-10-27}}</ref> 2012.&nbsp;gada februārī Astrīda Karaliskajā pilī Oslo svinēja savu 80.&nbsp;dzimšanas dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.newsinenglish.no/2012/02/12/palace-dinner-for-princess-80th/|title=Palace dinner for princess' 80th : Views and News from Norway|last=Berglund|first=Nina|website=Newsinenglish.no|access-date=1 February 2013|date=12 February 2012}}</ref> Princesei Astrīdai piešķirti dažādi Norvēģijas un ārvalstu apbalvojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=34898&sek=34888|title=The Decorations of HH Princess Astrid|website=Royalcourt.no|access-date=13 November 2021}}</ref> Viņas vārdā nosaukts [[Princeses Astridas krasts]] [[Antarktīda|Antarktīdā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usgs.gov/us-board-on-geographic-names|title=U.S. Board on Geographic Names {{!}} U.S. Geological Survey|website=www.usgs.gov|access-date=2026-09-11|language=en}}</ref> Princese Astrīda nomira 2026. gada 11. septembrī 94 gadu vecumā, divas dienas pēc sava brāļa [[Haralds V|Haralda V]] bērēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nrk.no/norge/prinsesse-astrid-_94_-er-dod-1.17892601|title=Prinsesse Astrid (94) er død|work=NRK|access-date=11 September 2026|date=11 September 2026|language=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hola.com/us/royals/20260911922929/princess-astrid-norway-dies-94/|title=Princess Astrid of Norway dies at 94, just two days after King Harald’s funeral|website=HOLA! USA|access-date=11 September 2026|date=11 September 2026|language=en-us}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.townandcountrymag.com/society/tradition/a70867664/princess-astrid-norway-death-obituary/|title=Princess Astrid of Norway, Considered the World’s Oldest Working Royal, Has Died|website=Town & Country|access-date=11 September 2026|date=11 September 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Norvēģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Norvēģijas cilvēki]] [[Kategorija:Gliksburgas dinastija]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] 67hb0zz4njmzc937v852v09clivaecl 4521606 4521604 2026-09-13T12:48:44Z MC2013 40125 4521606 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds = Astrīda Moda Ingeborga Fernere | vārds_orģ = ''Astrid Maud Ingeborg Ferner'' | attēls = Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = Princese Astrīda 1950. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = | term_sākums = | term_beigas = | coronation = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | monarhs = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1932|2|12}} | dzim_vieta = {{vieta|Norvēģija|Oslo}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|09|11|1932|02|12}} | mir_vieta = {{vieta|Norvēģija|Oslo}} | apglabāts = | tautība = | partija = | dinastija = [[Gliksburgas dinastija]] | tēvs = [[Ūlavs V]] | māte = [[Marta Bernadote|Zviedrijas princese Marta]] | dzīvesb = Johans Ferners (1961—2015, miris) | bērni = 5 | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | dzimums = S | title = }} '''Princese Astrīda, Ferneres kundze''' (dzimusi {{dat|1932|2|12}}, mirusi {{dat|2026|09|11|}}) bija [[Norvēģija|Norvēģijas]] karaliskās ģimenes locekle. Viņa bija [[Zviedrija|Zviedrijas]] karaļa [[Ūlavs V|Ūlava V]] un princeses [[Marta Bernadote|Martas]] otrā meita un pēdējais izdzīvojušais bērns. Astrīda bija karaļa [[Hokons VIII|Hokona VIII]] tante un karaļa [[Haralds V|Haralda V]] vecākā māsa. Pēc mātes nāves 1954. gadā viņa bija Norvēģijas [[pirmā lēdija]] sava vectēva, karaļa [[Hokons VII|Hokona VII]], valdīšanas laikā un turpināja pildīt šo lomu visā tēva valdīšanas laikā līdz brāļa laulībām 1968. gadā. 1961. gadā Astrīda apprecējās ar Johanu Ferneru, un viņiem bija pieci bērni. Vēlākajā dzīvē viņa iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs. Viņa bija vairāku organizāciju patronese, īpaši to, kas atbalsta bērnus un jauniešus ar [[Disleksija|disleksiju]]. == Agrīnā dzīve un izglītība == Astrīda piedzima 1932. gada 12. februārī topošajam [[Ūlavs V|karalim Ūlavam V]] un kroņprincesei Martai. 31. martā viņa tika kristīta Pils kapelā. Viņas krustvecāki bija viņas [[vecvecāki]] no tēva puses, [[Moda (Norvēģija)|Norvēģijas]] [[Hokons VII|karalis Hokons VII]] un [[Moda (Norvēģija)|karaliene Moda]]. Viņa tika nosaukta savas mātes tantes, tēva puses vecmāmiņas un mātes puses vecmāmiņas vārdā.<ref name="royalhouse">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royalcourt.no/nyhet.html?tid=96935&sek=27262|title=Princess Astrid celebrates her 80th birthday|website=Norwegian Royal House|access-date=28 September 2019|date=11 February 2012}}</ref> Astrīda ir [[Eduards VII|Apvienotās Karalistes karaļa Edvarda VII]] mazmazmeita un tādējādi [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] otrās pakāpes māsīca. Dzimšanas brīdī viņa bija 18. vietā [[Pēctecība uz Lielbritānijas troni|Lielbritānijas troņa pēctecības rindā]]. Viņa uzauga [[Skauguma|Skaugumas]] karaliskajā īpašumā Askerā un ieguva privātu izglītību. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņa pievienojās ģimenei, bēgot no nacistu iebrukuma, un kara gadus pavadīja trimdā [[Vašingtona|Vašingtonā]] kopā ar māti, brāli un māsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kongehuset.no/c27292/artikkel/vis.html?tid=28755|title=Her Highness Princess Astrid|website=Kongehuset.no|access-date=1 February 2013}}</ref> Pēc tam, kad karaliskā ģimene atgriezās Norvēģijā, viņa mācījās Nisenas meiteņu skolā . Viņas iesvētīšana notika 1948. gada 9. maijā Pils kapelā. Astrīda studēja keramiku pie Halvora Sandēsa un uzturēja savu keramikas darbnīcu Skaugumā. Viņa bija arī izcila [[Slēpošana|slēpotāja]] un burātāja. <ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/viewer/bl/0000540/19621017/113/0006|title=The Norwegian Princesses|work=The Scotsman|date=1962-10-17|last=<!--Not stated-->|page=6|location=Edinburgh, UK}}</ref> Pēc eksāmena nokārtošanas 1950. gadā Astrīda divus gadus studēja ekonomiku un politisko vēsturi [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newspapers.com/image/917531459/?match=1&terms=%22Princess%20Astrid%2C%20Mrs.%20Ferner%22|title=Princess Astrid to marry commoner|work=The Birmingham Post|date=1960-11-14|last=<!--Not stated-->|page=13|location=Birmingham, UK}}</ref> 1961. gada 12. janvārī Astrīda apprecējās ar Johanu Mārtinu Ferneru.<ref>{{Grāmatas atsauce|date=2013|last=Wisdom|first=Rachel|title=A shopkeeper's daughter|publisher=Bloomington|location=Indiana, USA|page=86|isbn=9781490815435}}</ref> Pēc kāzām viņa kļuva pazīstama kā princese Astrīda, Ferneres kundze<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newspapers.com/image/917531459/?match=1&terms=%22Princess%20Astrid%2C%20Mrs.%20Ferner%22|title=Princess Astrid to marry commoner|work=The Birmingham Post|date=1960-11-14|last=<!--Not stated-->|page=13|location=Birmingham, UK}}</ref>, un pārtrauca saņemt ikgadējo 50&nbsp;000 Norvēģijas kronu lielo dotāciju, kas viņai bija piešķirta kā pirmajai lēdijai.<ref>{{Grāmatas atsauce|date=1984|last=Boulay de La Meurthe|first=Laure|title=There are still kings : the ten royal families of Europe|publisher=C N Potter|location=New York, USA|page=143|isbn=9780517548387}}</ref> Viņiem bija pieci bērni, septiņi mazbērni un 2023. gadā vēl trīs mazmazbērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tv2.no/nyheter/magasinet/prinsesse-maatte-gaa-paa-sosialen-3704581.html|title=Family Ferner|website=Tv2.no|access-date=20 January 2018|date=11 February 2012}}</ref> == Vēlākā dzīve un nāve == [[Attēls:Astrid de Norvège (cropped).png|thumb|200px|Princese Astrīda 2018. gadā]] 2002.&nbsp;gadā valdība piešķīra Astrīdai goda pensiju par viņas darbību Norvēģijas labā gan laikā, kad viņa bija pirmā lēdija, gan pēc tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=28755&sek=27292|title=Her Highness Princess Astrid|website=royalcourt.no}}</ref> 2005.&nbsp;gadā viņa piedalījās ceremonijās, kas veltītas Otrā pasaules kara beigu 60.&nbsp;gadadienai, tostarp plāksnes atklāšanā par godu Norvēģijas monarha trimdai Londonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kongehuset.no/c28411/tale/vis.html?tid=27506&strukt_tid=28411|title=Plaque commemorating the King's exile|website=Kongehuset.no|access-date=1 February 2013|date=2005-10-27}}</ref> 2012.&nbsp;gada februārī Astrīda Karaliskajā pilī Oslo svinēja savu 80.&nbsp;dzimšanas dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.newsinenglish.no/2012/02/12/palace-dinner-for-princess-80th/|title=Palace dinner for princess' 80th : Views and News from Norway|last=Berglund|first=Nina|website=Newsinenglish.no|access-date=1 February 2013|date=12 February 2012}}</ref> Princesei Astrīdai piešķirti dažādi Norvēģijas un ārvalstu apbalvojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=34898&sek=34888|title=The Decorations of HH Princess Astrid|website=Royalcourt.no|access-date=13 November 2021}}</ref> Viņas vārdā nosaukts [[Princeses Astridas krasts]] [[Antarktīda|Antarktīdā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usgs.gov/us-board-on-geographic-names|title=U.S. Board on Geographic Names {{!}} U.S. Geological Survey|website=www.usgs.gov|access-date=2026-09-11|language=en}}</ref> Princese Astrīda nomira 2026. gada 11. septembrī 94 gadu vecumā, divas dienas pēc sava brāļa [[Haralds V|Haralda V]] bērēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nrk.no/norge/prinsesse-astrid-_94_-er-dod-1.17892601|title=Prinsesse Astrid (94) er død|work=NRK|access-date=11 September 2026|date=11 September 2026|language=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hola.com/us/royals/20260911922929/princess-astrid-norway-dies-94/|title=Princess Astrid of Norway dies at 94, just two days after King Harald’s funeral|website=HOLA! USA|access-date=11 September 2026|date=11 September 2026|language=en-us}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.townandcountrymag.com/society/tradition/a70867664/princess-astrid-norway-death-obituary/|title=Princess Astrid of Norway, Considered the World’s Oldest Working Royal, Has Died|website=Town & Country|access-date=11 September 2026|date=11 September 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Norvēģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Norvēģijas cilvēki]] [[Kategorija:Gliksburgas dinastija]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] ba4h3udfnkrf9f4gfrwrl3lddy8ke94 0 639518 4521619 4521440 2026-09-13T13:10:30Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ 4521619 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Leo Gudvins]] <br/> [[Luiss Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Džo Rūdijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Bills Ortveins]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārtu attiecība |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 (3 komandas) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] b93d0bb2z4go1mlqcppulv4sneumcr4 4521692 4521619 2026-09-13T14:58:03Z Kleivas 2704 4521692 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Olimpisko spēļu laikā vairāki sportisti saslima ar [[vēdertīfu|vēdertīfs]] no piesārņojuma un antisanitārajiem apstākļiem mākslīgajā ezerā. Daļa no viņiem arī pēc kāda laika mira. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Leo Gudvins]] <br/> [[Luiss Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Džo Rūdijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Bills Ortveins]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārtu attiecība |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 (3 komandas) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] k77j0wgzia5m85dbcj3zig7sb70cl6a 4521693 4521692 2026-09-13T14:58:30Z Kleivas 2704 4521693 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Olimpisko spēļu laikā vairāki sportisti saslima ar [[vēdertīfs|vēdertīfu]] no piesārņojuma un antisanitārajiem apstākļiem mākslīgajā ezerā. Daļa no viņiem arī pēc kāda laika mira. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Leo Gudvins]] <br/> [[Luiss Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Džo Rūdijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Bills Ortveins]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārtu attiecība |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 (3 komandas) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] ibxa1m5dg0y2srfk16slgjszxqflwzb 4521706 4521693 2026-09-13T15:12:43Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ 4521706 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Olimpisko spēļu laikā vairāki sportisti saslima ar [[vēdertīfs|vēdertīfu]] no piesārņojuma un antisanitārajiem apstākļiem mākslīgajā ezerā. Daļa no viņiem arī pēc kāda laika mira. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Leo Gudvins]] <br/> [[Luijs Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Džo Rūdijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Bills Ortveins]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārtu attiecība |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 (3 komandas) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] 75q4vwoys8wvecnhbhm54uw8sc9iq38 4521741 4521706 2026-09-13T16:13:05Z Kleivas 2704 /* Medaļnieki */ 4521741 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Olimpisko spēļu laikā vairāki sportisti saslima ar [[vēdertīfs|vēdertīfu]] no piesārņojuma un antisanitārajiem apstākļiem mākslīgajā ezerā. Daļa no viņiem arī pēc kāda laika mira. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Leo Gudvins]] <br/> [[Luijs Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Džo Radijs]] <br/> [[Dzeims Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Bills Ortveins]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārtu attiecība |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 (3 komandas) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] p431pkxl7n9n5bbiapiz9b2msje7q3a 4521746 4521741 2026-09-13T16:15:25Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ 4521746 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Olimpisko spēļu laikā vairāki sportisti saslima ar [[vēdertīfs|vēdertīfu]] no piesārņojuma un antisanitārajiem apstākļiem mākslīgajā ezerā. Daļa no viņiem arī pēc kāda laika mira. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Leo Gudvins]] <br/> [[Luijs Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Džo Radijs]] <br/> [[Džeimss Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Reks Bīčs]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Bills Ortveins]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārtu attiecība |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 (3 komandas) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] ry4h228k6epc6vzgrm9v5a1jcdnhdib 4521766 4521746 2026-09-13T17:08:08Z Kleivas 2704 /* Medaļnieki */ 4521766 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Olimpisko spēļu laikā vairāki sportisti saslima ar [[vēdertīfs|vēdertīfu]] no piesārņojuma un antisanitārajiem apstākļiem mākslīgajā ezerā. Daļa no viņiem arī pēc kāda laika mira. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Leo Gudvins]] <br/> [[Luijs Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Džo Radijs]] <br/> [[Džeimss Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Rekss Bīčs]] <br/> [[Deivids Hemonds]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Bills Ortveins]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārtu attiecība |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 (3 komandas) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] jr3l8jirrop2qtchoxqdftowmbzq23y 4521855 4521766 2026-09-13T19:05:33Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ 4521855 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Ūdenspolo | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Water polo pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Foresta parks}} | dates = 1904. gada 5. — 6. septembris | num_events = 1 | competitors = 21 (visi vīrieši) | nations = 1 | teams = 3 | prev = '''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''[[Ūdenspolo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Water Polo 1904 Olympics.jpg|thumb|Skats no 1904. gada vasaras olimpisko spēļu ūdenspolo turnīra.]] '''[[Ūdenspolo]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viena no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija otrā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Ūdenspolo sacensības notika 1904. gada 5. septembrī (pusfināli) un 6. septembrī (fināls) mākslīgā ezerā, kas bija izveidots [[Foresta parks|Foresta parkā]]. Ūdenspolo turnīrā startēja trīs [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandas (katrā pa septiņiem spēlētājiem), kopā [[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 spēlētājs]]. Dalību mēģināja pieteikt arī kāda [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda, taču pieteikums tika noraidīts, jo tās spēlētāji nepārstāvēja vienu un to pašu klubu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Agrāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] un [[Starptautiskā Peldēšanas federācija]] (FINA) ūdenspolo sacensības 1904. gada olimpiskajās spēlēs uzskatīja par paraugdemonstrējumu sporta veidu. Tomēr 2021. gada jūlijā, pieņemot olimpisko spēļu vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumu, SOK atzina ūdenspolo par oficiālu 1904. gada olimpisko spēļu programmas sporta veidu. Visas olimpiskās medaļas ieguva ASV komandas/sportisti. Zelta medaļu saņēma [[Ņujorkas Sporta klubs]] ''(New York Athletic Club)'', sudraba medaļu ieguva [[Čikāgas Sporta asociācija]] ''(Chicago Athletic Association)'', savukārt bronzas medaļu ieguva [[Misūri Sporta klubs]] ''(Missouri Athletic Club)''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo/water-polo-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=St. Louis 1904 water polo men Results |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Olimpisko spēļu laikā vairāki sportisti saslima ar [[vēdertīfs|vēdertīfu]] no piesārņojuma un antisanitārajiem apstākļiem mākslīgajā ezerā. Daļa no viņiem arī pēc kāda laika mira. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Turnīrs || style="width:12em;|5. septembris <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|6. septembris <br/> (Otrdiena) |- | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:20em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Ņujorkas Sporta klubs]]''' <br/> [[Deivids Bratons]] <br/> [[Leo Gudvins]] <br/> [[Luijs Hendlijs]] <br/> [[Deivids Hesers]] <br/> [[Džordžs Van Klīfs]] <br/> [[Džo Radijs]] <br/> [[Džeimss Stīns]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Čikāgas Sporta asociācija]]''' <br/> [[Rekss Bīčs]] <br/> [[Deivids Hamonds]] <br/> [[Čārlzs Hīlijs]] <br/> [[Frenks Keho]] <br/> [[Džeroms Stīvers]] <br/> [[Edvīns Svateks]] <br/> [[Bills Tatls]] | '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}}''' <br/> '''[[Misūri Sporta klubs]]''' <br/> [[Gvins Evanss]] <br/> [[Augustuss Geslings]] <br/> [[Džons Maierss]] <br/> [[Bills Ortveins]] <br/> [[Amedē Reiberns]] <br/> [[Frenks Šreiners]] <br/> [[Manfrēds Tepens]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || 3 |- ! colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Vīriešu turnīra rezultāti == {{4 komandas |5. septembris |'''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''5''' |[[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Misūri Sporta klubs]] |0 | | | | | |6. septembris |[[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Ņujorkas Sporta klubs]]''' |'''6''' | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} <br/> [[Čikāgas Sporta asociācija]] |0 }} === Rezultātu kopsavilkums === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Spēles || Uzvaras || Zaudējumi || Punkti || Vārtu attiecība |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Ņujorkas Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || 2 || 0 || 4 || 11–0 |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Čikāgas Sporta asociācija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–6 |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Misūri Sporta klubs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0–5 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Ūdenspolo turnīrā bija pārstāvēja tikai [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] ar trim komandām, katrā pa 7 spēlētājiem. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|21 (3 komandas) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/water-polo Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs|1904]] s0cklogvbr3ilyyp3754mmvb0ks4kvs 0 639551 4521624 4521428 2026-09-13T13:12:24Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4521624 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Ņujorkas Sporta klubs <br/>''New York Athletic Club''</small> | logo = | size = | image = NYAC NYC jeh.JPG | image_size = 300px | caption = Ņujorkas Sporta kluba mītnes ēka [[Ņujorka|Ņujorkā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1868|9|8}} | headquarters = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | membership = | leader_title = Prezidents | leader_name = Edvards A. Smits | language = [[angļu valoda]] | website = [https://www.nyac.org/ www.nyac.org] |}} '''Ņujorkas Sporta klubs''' ({{val|en|New York Athletic Club}}) privāts sociālais un [[sporta klubs]] [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]]. Klubs ir dibināts 1868. gada 8. septembrī,<ref name=n110225655>{{Cite news|date=April 6, 1884|title=The New-York Club|pages=4|work=New-York Tribune|url=https://www.newspapers.com/clip/110225655/the-new-york-club/|access-date=September 26, 2022}}</ref> tam ir aptuveni 8600 biedru un divas bāzes: Pilsētas nams ''(Travers Island City House)'', kas atrodas [[Manhatana|Manhatanā]], [[59. iela (Manhatana)|59. ielā]] 180 un [[Treiversa sala|Treiversa salā]]. Biedru uzņemšana klubā notiek tikai pēc ielūgumiem. Klubs piedāvā nodarboties ar daudziem sporta veidiem, tostarp [[airēšana|airēšanu]], [[cīņas sports|cīņas sportu]], [[bokss|boksu]], [[džudo|džudo]], [[paukošana|paukošanu]], [[peldēšana|peldēšanu]], [[basketbols|basketbolu]], [[regbijs|regbiju]], [[futbols|futbolu]], [[teniss|tenisu]], [[rokasbumba|rokasbumbu]], [[skvošs|skvošu]], [[snūkers|snūkeru]], [[lakross|lakrosu]] un [[ūdenspolo]]. == Kluba vēsture == 1866. gadā [[Viljams Bakingems Kērtiss]], [[Harijs Bīrmaierss]] un [[Džons C. Bebkoks]] atvēra vingrošanas zāli savā [[Ņujorka]]s dzīvoklī, sestās ēkas stūrī starp [[6. avēnija|6. avēniju]] un [[14. iela (Manhatana)|14. ielu]], iedvesmojoties no sporta attīstības [[Anglija|Anglijā]]. Interese par viņu sporta zāli auga, un visi trīs vīrieši 1868. gada 8. septembrī nolēma dibināt Ņujorkas Vieglatlētikas klubu.<ref name="google3">{{cite book|url=https://books.google.com/books?id=wh09AAAAYAAJ&q=%22new+york+athletic+club%22+1868&pg=PA7 |title=Constitution, By-laws, Rules and Alphabetical Lists of Members – New York Athletic Club |access-date=April 29, 2014|last1=Club |first1=New York Athletic |year=1905 }}</ref> Kluba modelis tika veidots pēc [[Londonas Sporta klubs|Londonas Sporta kluba]] parauga. Viņu mērķis bija sponsorēt sporta sacensības Ņujorkas apkārtnē un kārtot oficiālos rekordus un rezultātus dažādos sporta veidos. Tā konstitūciju un nolikumu pieņēma 1868. gada decembrī. Sākotnēji iestāšanās maksas nebija, taču par pirmajiem sešiem mēnešiem bija jāmaksā 10 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] biedra nauda. 1875. gadā klubs savā īpašumā ieguva Mothavenas (Mott Haven) laukumus ar izdedžu skriešanas celiņu. Mothavenas laukumos tika rīkoti vairāki nacionālie sporta čempionāti. 1879. gadā, kad klubā bija 170 biedru, tas publicēja noteikumus dažādos amatieru sporta veidos, tostarp [[paukošana|paukošanā]], [[bokss|boksā]] un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]]. Ņujorkas Sporta klubu var uzskatīt par amatieru sporta pamatlicēju ASV. Tā bija pirmā organizācija, kas apkopoja un piemēroja noteikumu kodeksu sporta sacensību pārvaldībai, pirmā, kas piedāvāja balvas atklātajās amatieru spēlēs, un pirmā, kas sarīkoja amatieru čempionātu.<ref name="google3"/> Līdz 2022. gadam Ņujorkas Sporta kluba biedri bija izcīnījuši 271 olimpiskās medaļas: 151 zelta, 54 sudraba un 66 bronzas medaļas. Kluba sportisti ir startējuši katrās vasaras olimpiskajās spēlēs kopš 1896. gada, izņemot [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpiskās spēles Maskavā]], kuras ASV boikotēja. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā]] piedalījās 57 kluba biedri, pārstāvot sešas valstis un izcīnot medaļas 10 disciplīnās. == Sporta komandas == Pašlaik Ņujorkas Sporta klubs pārstāv 23 dažādas komandas šādos sporta veidos: {{Div col|colwidth=20em}} * Airēšana * Basketbols * Bokss * Cīņas sports * Džudo * Futbols * Lakross * Paukošana * Peldēšana * Regbijs * Rokasbumba * Skvošs * Triatlons * Ūdenspolo * Vielgatlētika {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} [[Kategorija:ASV organizācijas]] [[Kategorija:Sporta organizācijas]] lljdapgk7aj0270959mei34j7bs44eu 0 639558 4521622 4521429 2026-09-13T13:12:07Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4521622 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Čikāgas Sporta asociācija <br/>''Chicago Athletic Association''</small> | logo = | size = | image = Edificio de la Chicago Athletic Association, Chicago, Illinois, Estados Unidos, 2012-10-20, DD 01.jpg | image_size = 250px | caption = Čikāgas Sporta asociācijas mītnes ēka [[Čikāga|Čikāgā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1890}} | headquarters = {{vieta|ASV|Čikāga}} | membership = | leader_title = | leader_name = | language = [[angļu valoda]] | website = |}} '''Čikāgas Sporta asociācija''' {{val|en|Chicago Athletic Association}}) bija vīriešu sporta klubs, kas dibināts 1890. gadā, kā arī [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] komanda, kas bāzējās Čikāgā, [[Ilinoisa]]s štatā. Savas pastāvēšanas laikā Čikāgas Sporta asociācijai bija dažādas sporta komandas, kas startēja [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[peldēšana|peldēšanā]], [[ūdenspolo]], [[beisbols|beisbolā]] un [[vingrošana|vingrošanā]]. Tika atbalstīta arī [[basketbols|basketbola komanda]], un kluba pirmsākumos bieži notika [[bokss|boksa]] un [[paukošana]]s paraugdemonstrējumi. Sākot ar 19. gadsimta 90. gadiem, tās peldēšanas un ūdenspolo komandas trenēja [[Džons Robinsons]], kurš uzņemts [[Ūdenspolo savas zāle|Ūdenspolo slavas zālē]], un vairāki kluba biedri izcīnīja medaļas [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]]. Klubs 1892. gadā izveidoja futbola komandu, kas spēlēja septiņas sezonas un tika izveidota ap [[Čikāgas Universitāte]]s kluba futbola komandas veterāniem.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20110831082506/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2026. gada 12. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/WPO |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 12. septembris |title=Water Polo at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 12. septembris}}</ref> Klubā varēja startēt un piedalīties tikai vīrieši līdz 1972. gadam, un tas darbojās kā privāts klubs no 1893. gada līdz tā slēgšanai 2007. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:ASV organizācijas]] [[Kategorija:Sporta organizācijas]] 78j26wps7f705u49nykx9wiktrinwzj 0 639565 4521623 4521434 2026-09-13T13:12:14Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4521623 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Misūri Sporta klubs <br/>''Missouri Athletic Club''</small> | logo = MAC-Diamond-Only-Logo Colo-Web.jpg | size = 200px | image = Missouri Athletic Club.JPG | image_size = 250px | caption = Misūri Sporta kluba mītnes ēka [[Sentluisa|Sentluisā]] | motto = | type = Sporta klubs | formation = {{dat|1903|9|13}} | headquarters = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | membership = | leader_title = | leader_name = | language = [[angļu valoda]] | website = [https://www.mac-stl.org/ www.mac-stl.org] |}} '''Misūri Sporta klubs''' ({{val|en|Missouri Athletic Club}}; abriviatūra '''MAC''') ir 1903. gadā dibināts privāts sporta klubs. Klubs ir bāzēts [[Misūri (štats)|Misūri]] štata [[Sentluisa]]s pilsētā. Sporta klubs katru gadu pasniedz [[Hermana trofeja|Hermana trofeju]], kas ir augstākais apbalvojums ASV koledžu [[futbols|futbolā]]. Kā arī [[Džeka Baka balva|Džeka Baka balvu]], atzīstot entuziastisku un uzticīgu atbalstu sportam Sentluisas pilsētā. Ievērojamu biedru vidū ir bijuši ASV prezidents [[Harijs Trūmens]], aviators [[Čārlzs Lindbergs]], beisbolists [[Stens Mjūsels]] un astronauts [[Alans Šepards]]. 1919. gadā šeit tika nodibināta [[Amerikas leģions|Amerikas leģiona]] organizācija. Līdz 1960. gadu beigām dalība klubā bija atļauta tikai baltādainajiem vīriešiem, un līdz 1988. gadam — tikai vīriešiem. == Kluba vēsture == 1903. gadā uzņēmējs Čārlzs Henrijs Genslingers ieradās Sentluisā 1903. gadā, lai gatavotos [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Luiziānas pirkuma izstādei]]. Viņš iepriekš bija izveidojos amatiersporta un sociālos klubus [[Ņujorka|Ņujorkā]] un [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] un pārliecināja vietējos ievērojamos pilsoņus finansēt līdzīga kluba izveidi.<ref name=machistory>[http://www.mac-stl.org/macpost.pdf The New Missouri Athletic Club: 100 Years of History, Tradition & Service (Missouri Athletic Club 2003)] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050830054814/http://mac-stl.org/macpost.pdf |date=2005-08-30 }}</ref> Pirms kluba atvēršanas 1903. gada septembrī tajā iestājās vairāk nekā 3200 biedru. Pēc dibināšanas sporta klubs pievienojās [[Amatieru sporta savienība|Amatieru sporta savienībai]], kas tā biedriem ļāva piedalīties [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas arī norisinājās Sentluisā. Kā Amatieru sporta savienības sastāvdaļa Misūri Sporta klubs izveidoja [[basketbols|basketbola]], [[peldēšana]]s, [[vieglatlētika]]s, [[beisbols|beisbola]], [[bokss|boksa]], [[cīņas sports|cīņas sporta]], [[boulings|boulinga]] un [[biljards|biljarda]] komandas, kas sacentās visā ASV mērogā. 1914. gadā kluba ēku iznīcināja ugunsgrēks, kurā bojā gāja 30 biedri, viesi un darbinieki. Klubs nolēma tās vietā uzcelt jaunu ēku, kuru atklāja 1916. gadā. Kopš tā laika tā ir kalpojusi par kluba ēku. No 1916. līdz 1939. gadam kluba nosaukums bija Misūri Sporta asociācija (''Missouri Athletic Association'').<ref name=machistory/> 1943. gadā tika nodibināts ''Missouri Athletic Club Apollos'' (bieži dēvēti par ''MAC Apollos''), kļūstot par vecāko "klubu klubā" no visām tā apakšvienībām. 1960. gadu beigās klubs, kura sastāvā līdz tam bija tikai baltādainie vīrieši, nobalsoja par atļauju tajā iestāties arī tumšādainajiem vīriešiem.<ref>{{Cite web |title=21 Jun 1988, Page 11 - St. Louis Post-Dispatch at Newspapers.com |url=https://www.newspapers.com/image/141194863/ |access-date=2022-09-16 |website=Newspapers.com |language=en |archive-date=2023-04-25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230425160042/https://www.newspapers.com/image/141194863/}}</ref> 1987. gadā Misūri Sporta klubs sāka pasniegt [[Hermana trofeja|Hermana trofeju]] ASV labākajiem vīriešu un sieviešu koledžu futbolistiem. Šis ir augstākais spēlētāju apbalvojums koledžu [[futbols|futbolā]].<ref name=machistory/> 1998. gadā kluba biedri ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja par sieviešu uzņemšanu kluba sastāvā. Balsojums notika pēc tam, kad Džons K. Šepards, kura dalība tikai vīriešiem paredzētajā klubā un tikai baltādainajiem paredzētajā ''Bellerive Country Club'' bija piesaistījusi valsts mēroga uzmanību un kritiku, atsauca savu kandidatūru ģenerālprokurora [[Edvīns Mīzs|Edvīna Mīza]] vietnieka amatam [[ASV Tieslietu departaments|ASV Tieslietu departamentā]].<ref>{{Cite news |last=Marcus |first=Ruth |date=1988-04-08 |title=SHEPHERD WEIGHS LEAVING ALL-WHITE, MALE CLUBS |language=en-US |work=Washington Post |url=https://www.washingtonpost.com/archive/politics/1988/04/08/shepherd-weighs-leaving-all-white-male-clubs/0dd5c791-97c0-4e04-859e-4b9237ebddf8/ |access-date=2022-09-16 |issn=0190-8286 |archive-date=2022-09-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220916162931/https://www.washingtonpost.com/archive/politics/1988/04/08/shepherd-weighs-leaving-all-white-male-clubs/0dd5c791-97c0-4e04-859e-4b9237ebddf8/ }}</ref><ref>{{Cite web |title=Justice Dept. Nominee Withdraws : Shepherd Cites Pressures After Being Selected by Meese |url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1988-04-21-mn-2540-story.html |access-date=2022-09-16 |website=Los Angeles Times |language=en-US |archive-date=2022-09-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220920170503/https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1988-04-21-mn-2540-story.html }}</ref> 1905. gadā Misūri Sporta klubs iegādājās ''Town and Country Racquet Club'' [[Rietumsentluisas apgabals|Rietumsentluisas apgabalā]]. Klubs ieguldīja 2 miljonus ASV dolāru telpu labiekārtošanā un no jauna atvēra tās kā Misūri Sporta kluba Rietumu kluba ēku (West Clubhouse). 2003. gadā Rietumu kluba ēka tika atkārtoti renovēta par 8 miljoniem ASV dolāru. 2006. gadā žurnāls ''St. Louis Magazine'' ziņoja: "Misūri Sporta klubs, viens no lielākajiem klubiem valstī, zaudēja savu prestižu pēc tam, kad vispirms sāka uzņemt sievietes un vēlāk — ikvienu, kurš spēja maksāt."<ref>{{Cite web |last=Cooperman |first=Jeannette |date=2006-07-31 |title=Dinner at the Club, Darling? |url=https://www.stlmag.com/St-Louis-Magazine/June-2006/Dinner-at-the-Club-Darling-/ |access-date=2022-09-16 |website=www.stlmag.com |language=en-us}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:ASV organizācijas]] [[Kategorija:Sporta organizācijas]] omjd6c58tkbr9wo0m2x4rcf0lzlq67e 0 639572 4521899 4521456 2026-09-13T20:15:40Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4521899 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name=Bosanska Krupa |official_name=''Bosanska Krupa'' |settlement_type=pilsēta |coordinates_region=BA |subdivision_type=[[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_name={{BIH}} |subdivision_type1=[[Bosnijas un Hercegovinas administratīvais iedalījums|Politiskā vienība]] |subdivision_name1=[[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] |subdivision_type2=[[Bosnijas un Hercegovinas kantoni|Kantons]] |subdivision_name2=[[Unas-Sanas kantons]] |timezone=[[Centrāleiropas laiks|CET]] |utc_offset=+1 |timezone_DST=[[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] |utc_offset_DST=+2 |latNS=N |longEW=E |coordinates_display=d |latd=44 |latm=53 |longd=16 |longm=09 |pushpin_map=Bosnija un Hercegovina |map_caption=Atrašanās vieta Bosnijā un Hercegovinā |area_total_km2=561 |population_as_of=2013 |population_total=25545 |population_blank1_title=Pilsētā |population_blank1=10196 |population_density_km2=auto |area_code=+387 37 |postal_code_type=Pasta indekss |postal_code=77240 |website={{URL|https://gradbosanskakrupa.ba}} }} '''Bosanska Krupa''' ir pilsēta [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] ziemeļrietumos, [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijas]] [[Unas-Sanas kantons|Unas-Sanas kantonā]]. Tā atrodas pie [[Una (upe)|Unas]] upes, aptuveni 30 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bihača]]s. Bosanska Krupa ir tāda paša nosaukuma pilsētas pašvaldības administratīvais centrs. 2013. gada tautas skaitīšanā Bosanska Krupas pilsētā dzīvoja 10 196 cilvēki, bet visā pašvaldības teritorijā — 25 545 iedzīvotāji. == Ģeogrāfija == Bosanska Krupa atrodas vēsturiskajā [[Bosanska Krajina]]s reģionā, Unas upes ielejā. Pilsētas teritorijā Unā ietek [[Krušnica (upe)|Krušnica]]. Apkārtnei raksturīgas mežainas un paugurainas ainavas. Una un tās salas ir viena no pilsētas raksturīgākajām dabas ainavas sastāvdaļām. Bosanska Krupa atrodas starp [[Bihača|Bihaču]] un [[Novi Grada|Novi Gradu]]. == Vēsture == === Senākie laiki un viduslaiki === Bosanska Krupas apkārtne bijusi apdzīvota jau aizvēsturē. Par seno apdzīvotību liecina apkārtnē atrastie nocietināto apmetņu jeb ''gradina'' arheoloģiskie pieminekļi. Senatnē reģionu apdzīvoja [[japodi]], kas bija viena no nozīmīgākajām Rietumbalkānu senajām ciltīm. Viduslaikos Bosanska Krupas teritorija ietilpa Psetas župā. Krupas vārds rakstītajos avotos kļuva plašāk sastopams 13. gadsimtā. Pilsētas centrā uz pakalna virs Unas tika uzcelts nocietinājums, kas vēlāk kļuva par Bosanska Krupas galveno aizsardzības objektu. Viduslaikos Krupa atradās dažādu Horvātijas un Ungārijas valdnieku un dižciltīgo dzimtu kontrolē. Viens no nozīmīgākajiem Krupas īpašniekiem bija Baboniču dzimta. 1361. gadā Ungārijas karalis [[Lajošs I]] Krupu piešķīra Stjepana Baboniča mantiniekiem. 14. gadsimta beigās Krupa nonāca bosniešu Hrvatiniču dzimtas ietekmē. 1396. gadā [[Sigismunds Luksemburgs]] Krupu piešķīra Vukacam Hrvatiničam. 15. un 16. gadsimtā pilsēta vairākkārt mainīja īpašniekus. To pārvaldīja [[Frankopani]], [[Celjes grāfi]], [[Zrinski]] un citas reģiona dižciltīgo dzimtas. === Osmaņu periods === 16. gadsimtā Krupa kļuva par nozīmīgu pierobežas cietoksni ilgstošajās cīņās starp [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhiju]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1565. gadā pēc aplenkuma Krupu ieņēma Osmaņu karaspēks. Pēc pilsētas ieņemšanas tās cietoksnī tika izvietots osmaņu garnizons. Bosanska Krupa kļuva par Krupas kapitanāta centru un vienu no Osmaņu Bosnijas ziemeļrietumu pierobežas militārajiem centriem. Hābsburgu karaspēks vairākkārt mēģināja pilsētu atgūt. Krupa tika aplenkta 1581., 1690., 1692. un 1716. gadā, tomēr palika Osmaņu kontrolē. 18. un 19. gadsimtā cietoksnis vairākkārt tika pārbūvēts un atjaunots, taču, mainoties militārajai situācijai, tas pakāpeniski zaudēja savu stratēģisko nozīmi. 19. gadsimta pirmajā pusē cietoksnis faktiski pārstāja pildīt militāras funkcijas. === Austroungārijas periods === 1878. gadā pēc [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] lēmumiem [[Austroungārija]] okupēja Bosniju un Hercegovinu, un Bosanska Krupa nonāca Austroungārijas pārvaldē. Austroungārijas laikā pilsētā attīstījās pārvalde, tirdzniecība, amatniecība un infrastruktūra. Tika uzlabots ceļu tīkls un veicināta mežsaimniecības un kokapstrādes attīstība. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Austroungārijas sabrukuma 1918. gadā Bosanska Krupa kļuva par [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistes]], vēlāk [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s daļu. === Otrais pasaules karš === Pēc Dienvidslāvijas okupācijas 1941. gadā Bosanska Krupa tika iekļauta [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Horvātijas Neatkarīgajā valstī]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bosanska Krajina kļuva par vienu no nozīmīgākajiem pretošanās kustības reģioniem Dienvidslāvijā. Apkārtnē notika kaujas starp [[Dienvidslāvijas partizāni|Dienvidslāvijas partizāniem]], ustašu spēkiem, vācu un itāļu karaspēku un citiem bruņotajiem formējumiem. Pēc kara Bosanska Krupa kļuva par Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas daļu [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā]]. === Bosnijas karš === Pirms [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] Bosanska Krupa bija etniski jaukta pilsēta un pašvaldība, kurā dzīvoja galvenokārt bosnieši un serbi. 1992. gada pavasarī pēc kara sākuma pilsētā sākās kaujas starp Bosnijas valdības spēkiem un Bosnijas serbu spēkiem. Bosanska Krupa tika sadalīta starp karojošajām pusēm. Kara laikā liela daļa iedzīvotāju bija spiesti pamest savas dzīvesvietas, bet pilsētas infrastruktūra un dzīvojamā apbūve tika būtiski bojāta. 1995. gada septembrī Bosnijas un Hercegovinas Republikas armija ofensīvas laikā atguva kontroli pār visu Bosanska Krupu. Pēc [[Deitonas miera līgums|Deitonas miera līguma]] bijušās Bosanska Krupas pašvaldības teritorija tika sadalīta starp divām Bosnijas un Hercegovinas politiskajām vienībām. Bosanska Krupas pilsēta un lielākā daļa pašvaldības teritorijas tika iekļauta [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijā]], savukārt daļa teritorijas nonāca [[Serbu Republika|Serbu Republikā]], kur tika izveidota [[Krupa na Uni]] pašvaldība. === Mūsdienas === Pēc kara Bosanska Krupā sākās infrastruktūras un dzīvojamās apbūves atjaunošana. Tika atjaunoti tilti, ceļi, sabiedriskās ēkas un uzņēmumi. Mūsdienās Bosanska Krupa ir viens no Unas-Sanas kantona reģionālajiem centriem. Vietējā ekonomikā nozīmīga ir kokapstrāde, metālapstrāde, pārtikas rūpniecība, lauksaimniecība, tirdzniecība un pakalpojumu nozare. Pieaug arī tūrisma nozīme, īpaši saistībā ar Unas un Krušnicas upēm, ūdenssportu, makšķerēšanu un dabas tūrismu. == Iedzīvotāji == 2013. gada Bosnijas un Hercegovinas tautas skaitīšanā Bosanska Krupas pilsētā dzīvoja 10 196 iedzīvotāji, savukārt visā pilsētas administratīvajā teritorijā — 25 545 cilvēki. Bosnieši veido lielāko daļu pašreizējo pilsētas iedzīvotāju. Pirms Bosnijas kara Bosanska Krupā un apkārtējos ciemos bija ievērojama serbu kopiena, taču kara, bēgļu kustības un pēckara migrācijas rezultātā iedzīvotāju etniskais sastāvs būtiski mainījās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas pilsētas]] hzvxyj2n3u5gvv6c87vtldlolof3ye4 0 639578 4521732 4521493 2026-09-13T16:05:34Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Marcins Kalinovskis]] uz [[Marcins Kaļinovskis]]: atveide..... 4521493 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Marcins Kalinovskis | vārds_orģ = ''Marcin Kalinowski'' | attēls = Kazimierz_Wojniakowski_-_Portrait_of_Marcin_Kalinowski_-_MNK_II-a-538_-_National_Museum_Kraków.jpg | amats = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kroņa lauka hetmanis | term_sākums = [[1646]] | term_beigas = [[1652]] | dzim_dati = ap [[1605]] | dzim_vieta = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = [[1652]]. gada [[2. jūnijs]] | mir_vieta = pie [[Batihas kauja|Batihas]], [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | reliģija = [[katolicisms]] }} '''Marcins Kalinovskis''' ({{val|pl|Marcin Kalinowski}}; dzimis ap [[1605]]. gadu, miris [[1652]]. gada [[2. jūnijs|2. jūnijā]]) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] militārais un politiskais darbinieks, kroņa lauka hetmanis un Čerņihivas vojevoda. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem Žečpospolitas karavadoņiem [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] sākumposmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/marcin-kalinowski-h-kalinowa |title=Marcin Kalinowski h. Kalinowa |publisher=Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Kalinovskis nāca no ievērojamas poļu muižnieku dzimtas un jaunībā uzsāka militāro dienestu. Viņš piedalījās Polijas-Lietuvas kopvalsts karos pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], [[Krimas haniste|Krimas hanisti]] un [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]]. 1630. gados Kalinovskis nostiprināja savu stāvokli valsts militārajā elitē, bet 1646. gadā kļuva par kroņa lauka hetmani.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/marcin-kalinowski-h-kalinowa |title=Marcin Kalinowski h. Kalinowa |publisher=Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1648. gadā, sākoties [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītajai kazaku sacelšanās kustībai, Kalinovskis piedalījās karadarbībā pret kazaku un Krimas tatāru spēkiem. 1648. gada maijā pēc poļu armijas sakāves [[Korsuņas kauja|Korsuņas kaujā]] viņš kopā ar lielkroņa hetmani [[Mikolajs Potockis|Mikolaju Potocki]] nonāca Krimas tatāru gūstā.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> Pēc atbrīvošanas no gūsta Kalinovskis atgriezās militārajā dienestā. 1651. gadā viņš piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur Polijas-Lietuvas kopvalsts armija guva nozīmīgu uzvaru pār kazaku un tatāru spēkiem.<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> 1652. gadā Kalinovskis vadīja poļu karaspēku pret Bohdana Hmeļnicka kazakiem un viņu sabiedrotajiem. [[Batihas kauja|Batihas kaujā]] 1652. gada jūnijā Žečpospolitas karaspēks cieta smagu sakāvi. Kalinovskis kaujā krita kopā ar lielu daļu poļu armijas virsnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CB%5CA%5CBatihBattleof.htm |title=Batih, Battle of |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Kalinovska nāve un Batihas sakāve būtiski vājināja Polijas-Lietuvas kopvalsts militārās pozīcijas Ukrainā un kļuva par vienu no smagākajām Žečpospolitas sakāvēm Bohdana Hmeļnicka sacelšanās laikā.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kalinovskis, Marcins}} [[Kategorija:17. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1652. gadā mirušie]] 2nmumydmihupeerepbaslkh2j5edpsx 4521739 4521732 2026-09-13T16:11:17Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4521739 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Marcins Kaļinovskis | vārds_orģ = ''Marcin Kalinowski'' | attēls = Kazimierz_Wojniakowski_-_Portrait_of_Marcin_Kalinowski_-_MNK_II-a-538_-_National_Museum_Kraków.jpg | amats = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kroņa lauka hetmanis | term_sākums = 1646 | term_beigas = 1652 | dzim_dati = ap [[1605. gads|1605. gadu]] | dzim_vieta = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = {{dat|1652|6|2}} | mir_vieta = pie [[Batihas kauja|Batihas]], [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | reliģija = [[katoļticība]] }} '''Marcins Kaļinovskis''' ({{val|pl|Marcin Kalinowski}}; dzimis ap [[1605. gads|1605]]. gadu, miris {{dat|1652|6|2}}) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] militārais un politiskais darbinieks, kroņa lauka hetmanis un Čerņihivas vojevoda. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem Žečpospolitas karavadoņiem [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] sākumposmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/marcin-kalinowski-h-kalinowa |title=Marcin Kalinowski h. Kalinowa |publisher=Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Kaļinovskis nāca no ievērojamas poļu muižnieku dzimtas un jaunībā uzsāka militāro dienestu. Viņš piedalījās Polijas-Lietuvas kopvalsts karos pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], [[Krimas haniste|Krimas hanisti]] un [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]]. 1630. gados Kaļinovskis nostiprināja savu stāvokli valsts militārajā elitē, bet 1646. gadā kļuva par kroņa lauka hetmani.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/marcin-kalinowski-h-kalinowa |title=Marcin Kalinowski h. Kalinowa |publisher=Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1648. gadā, sākoties [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītajai kazaku sacelšanās kustībai, Kaļinovskis piedalījās karadarbībā pret kazaku un Krimas tatāru spēkiem. 1648. gada maijā pēc poļu armijas sakāves [[Korsuņas kauja|Korsuņas kaujā]] viņš kopā ar lielkroņa hetmani [[Mikolajs Potockis|Mikolaju Potocki]] nonāca Krimas tatāru gūstā.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> Pēc atbrīvošanas no gūsta Kaļinovskis atgriezās militārajā dienestā. 1651. gadā viņš piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur Polijas-Lietuvas kopvalsts armija guva nozīmīgu uzvaru pār kazaku un tatāru spēkiem.<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> 1652. gadā Kaļinovskis vadīja poļu karaspēku pret Bohdana Hmeļnicka kazakiem un viņu sabiedrotajiem. [[Batihas kauja|Batihas kaujā]] 1652. gada jūnijā Žečpospolitas karaspēks cieta smagu sakāvi. Kaļinovskis kaujā krita kopā ar lielu daļu poļu armijas virsnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CB%5CA%5CBatihBattleof.htm |title=Batih, Battle of |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Kaļinovska nāve un Batihas sakāve būtiski vājināja Polijas-Lietuvas kopvalsts militārās pozīcijas Ukrainā un kļuva par vienu no smagākajām Žečpospolitas sakāvēm Bohdana Hmeļnicka sacelšanās laikā.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kaļinovskis, Marcins}} [[Kategorija:17. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1652. gadā mirušie]] omtv15kcxji2flxszw53wmdsjz2skai 0 639579 4521770 4521498 2026-09-13T17:10:09Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Jeremijs Visnoveckis]] uz [[Jeremijs Višņoveckis]] 4521498 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jeremijs Višņoveckis | vārds_orģ = ''Jeremi Wiśniowiecki'' | attēls = Jeremi_Wiśniowiecki.jpg | amats = [[Krievzemes vojevodiste]]s vojevoda | term_sākums = [[1646]] | term_beigas = [[1651]] | dzim_dati = {{dat|1612|8|17}} | dzim_vieta = [[Lubni]], [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1651|8|20|1612|8|17}} | mir_vieta = Pavoločas apkārtne, [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | tēvs = Mihails Višņoveckis | māte = Raina Mohiljanka | dinastija = [[Višņovecku dzimta]] | dzīvesb = Grizelda Konstancja Zamojska | bērni = [[Mihals Koributs Višņoveckis]] | reliģija = [[katolicisms]] }} '''Jeremijs Višņoveckis''' ({{val|pl|Jeremi Wiśniowiecki}}, {{val|uk|Ярема Вишневецький}}; dzimis [[1612]]. gada [[17. augusts|17. augustā]], miris [[1651]]. gada [[20. augusts|20. augustā]]) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] magnāts, karavadonis un Krievzemes vojevodistes vojevoda. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem magnātiem mūsdienu Ukrainas teritorijā un viens no galvenajiem Žečpospolitas karavadoņiem [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Višņoveckis nāca no ietekmīgās [[Višņovecku dzimta|Višņovecku dzimtas]] un pārvaldīja plašus īpašumus [[Kreisā krasta Ukraina|Kreisā krasta Ukrainā]]. Lai gan viņa ģimene bija pareizticīga, jaunībā viņš pārgāja [[katolicisms|katolicismā]]. Višņovecka valdījumos tika dibinātas un attīstītas pilsētas, veicināta tirdzniecība un saimnieciskā kolonizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/jeremi-michal-korybut-wisniowiecki |title=Jeremi Michał Korybut Wiśniowiecki |publisher=Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1648. gadā, sākoties [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītajai kazaku sacelšanās kustībai, Višņoveckis kļuva par vienu no aktīvākajiem cīņas pret kazakiem vadītājiem. Zaudējis lielāko daļu savu īpašumu Ukrainā, viņš ar savu privāto karaspēku atkāpās uz rietumiem un piedalījās vairākās kaujās pret kazaku un [[Krimas haniste|Krimas tatāru]] spēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1649. gadā Višņoveckim bija nozīmīga loma [[Zbaražas aplenkums|Zbaražas aizstāvēšanā]], kur Žečpospolitas karaspēku aplenca Hmeļnicka kazaku un Krimas tatāru armija. Aplenkums beidzās pēc karaļa [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jana II Kazimira]] karaspēka tuvošanās un [[Zborivas līgums|Zborivas līguma]] noslēgšanas.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> 1651. gadā Višņoveckis piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur Žečpospolitas armija guva vienu no lielākajām uzvarām pār Hmeļnicka spēkiem. Višņoveckis komandēja nozīmīgu poļu kavalērijas daļu.<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> Višņoveckis nomira 1651. gada augustā militārās kampaņas laikā. Viņa vienīgais dēls [[Mihals Koributs Višņoveckis]] 1669. gadā tika ievēlēts par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Vērtējums == Višņovecka vēsturiskais tēls ir pretrunīgs. Poļu historiogrāfijā viņš tradicionāli attēlots kā spējīgs karavadonis un Žečpospolitas aizstāvis, savukārt Ukrainas vēsturiskajā atmiņā viņš bieži tiek saistīts ar nežēlīgu cīņu pret kazaku sacelšanos. Viņa tēlu īpaši popularizēja [[Henriks Senkevičs]] romānā ''[[Ar uguni un zobenu]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Višņoveckis, Jeremijs}} [[Kategorija:1612. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1651. gadā mirušie]] 1ls0sj67nr9wja19holufgaszya5cwu 4521774 4521770 2026-09-13T17:15:05Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4521774 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jeremijs Višņoveckis | vārds_orģ = ''Jeremi Wiśniowiecki'' | attēls = Jeremi_Wiśniowiecki.jpg | amats = [[Krievzemes vojevodiste]]s vojevoda | term_sākums = 1646 | term_beigas = 1651 | dzim_dati = {{dat|1612|8|17}} | dzim_vieta = [[Lubni]], [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1651|8|20|1612|8|17}} | mir_vieta = Pavoločas apkārtne, [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | tēvs = Mihails Višņoveckis | māte = Raina Mohiljanka | dinastija = [[Višņovecku dzimta]] | dzīvesb = Grizelda Konstancja Zamojska | bērni = [[Mihals Koributs Višņoveckis]] | reliģija = [[katoļticība]] }} '''Jeremijs Višņoveckis''' ({{val|pl|Jeremi Wiśniowiecki}}, {{val|uk|Ярема Вишневецький}}; dzimis {{dat|1612|8|17}}, miris {{dat|1651|8|20}}) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] magnāts, karavadonis un Krievzemes vojevodistes vojevoda. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem magnātiem mūsdienu Ukrainas teritorijā un viens no galvenajiem Žečpospolitas karavadoņiem [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Višņoveckis nāca no ietekmīgās [[Višņovecku dzimta|Višņovecku dzimtas]] un pārvaldīja plašus īpašumus [[Kreisā krasta Ukraina|Kreisā krasta Ukrainā]]. Lai gan viņa ģimene bija pareizticīga, jaunībā viņš pārgāja [[katoļticība|katoļticībā]]. Višņovecka valdījumos tika dibinātas un attīstītas pilsētas, veicināta tirdzniecība un saimnieciskā kolonizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/jeremi-michal-korybut-wisniowiecki |title=Jeremi Michał Korybut Wiśniowiecki |publisher=Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1648. gadā, sākoties [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītajai kazaku sacelšanās kustībai, Višņoveckis kļuva par vienu no aktīvākajiem cīņas pret kazakiem vadītājiem. Zaudējis lielāko daļu savu īpašumu Ukrainā, viņš ar savu privāto karaspēku atkāpās uz rietumiem un piedalījās vairākās kaujās pret kazaku un [[Krimas haniste|Krimas tatāru]] spēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> 1649. gadā Višņoveckim bija nozīmīga loma [[Zbaražas aplenkums|Zbaražas aizstāvēšanā]], kur Žečpospolitas karaspēku aplenca Hmeļnicka kazaku un Krimas tatāru armija. Aplenkums beidzās pēc karaļa [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jana II Kazimira]] karaspēka tuvošanās un [[Zborivas līgums|Zborivas līguma]] noslēgšanas.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> 1651. gadā Višņoveckis piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur Žečpospolitas armija guva vienu no lielākajām uzvarām pār Hmeļnicka spēkiem. Višņoveckis komandēja nozīmīgu poļu kavalērijas daļu.<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> Višņoveckis nomira 1651. gada augustā militārās kampaņas laikā. Viņa vienīgais dēls [[Mihals Koributs Višņoveckis]] 1669. gadā tika ievēlēts par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Vērtējums == Višņovecka vēsturiskais tēls ir pretrunīgs. Poļu historiogrāfijā viņš tradicionāli attēlots kā spējīgs karavadonis un Žečpospolitas aizstāvis, savukārt Ukrainas vēsturiskajā atmiņā viņš bieži tiek saistīts ar nežēlīgu cīņu pret kazaku sacelšanos. Viņa tēlu īpaši popularizēja [[Henriks Senkevičs]] romānā ''[[Ar uguni un zobenu]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Wisniowiecki-Jeremi;3996232.html |title=Wiśniowiecki Jeremi |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Višņoveckis, Jeremijs}} [[Kategorija:1612. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1651. gadā mirušie]] gjgkrim0vil8676wceed3vdefz5adkv 0 639580 4521589 4521500 2026-09-13T11:59:32Z Votre Provocateur 111653 4521589 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mikolajs Potockis | vārds_orģ = ''Mikołaj Potocki'' | attēls = Mikolaj_Potocki_(36903374)_(cropped).jpg | amats = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] lielkroņa hetmanis | term_sākums = [[1646]] | term_beigas = [[1651]] | dzim_dati = ap [[1595]] | dzim_vieta = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = [[1651]]. gada [[20. novembris]] | mir_vieta = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | tēvs = Jakubs Potockis | dinastija = [[Potocku dzimta]] | reliģija = [[katolicisms]] }} '''Mikolajs Potockis''' ({{val|pl|Mikołaj Potocki}}; ap [[1595]]—[[1651]]. gada [[20. novembris]]) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] magnāts un karavadonis, kroņa lauka hetmanis no 1637. gada un lielkroņa hetmanis no 1646. gada. Viņš bija viens no galvenajiem Žečpospolitas armijas komandieriem [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] sākumposmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Potocki-Mikolaj;3961124.html |title=Potocki Mikołaj |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Potockis nāca no ietekmīgās Potocku dzimtas un militāro karjeru veidoja Polijas-Lietuvas kopvalsts dienestā. Viņš piedalījās karos pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], [[Krimas haniste|Krimas hanisti]] un [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]]. 1637.—1638. gadā Potockis piedalījās kazaku sacelšanos apspiešanā, bet 1646. gadā kļuva par lielkroņa hetmani.<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> 1648. gadā, sākoties [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] sacelšanās kustībai, Potockis vadīja Žečpospolitas spēkus pret kazakiem. Viņš nosūtīja daļu armijas sava dēla Stefana Potocka vadībā pret Hmeļnicki, taču šie spēki tika sakauti [[Žovti Vodu kauja|Žovti Vodu kaujā]].<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> Drīz pēc tam 1648. gada maijā Hmeļnicka kazaku un [[Tugaibejs|Tugaijbeja]] Krimas tatāru spēki sakāva galveno Žečpospolitas armiju [[Korsuņas kauja|Korsuņas kaujā]]. Potockis un kroņa lauka hetmanis [[Marcins Kalinovskis]] tika sagūstīti un nodoti Krimas tatāriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CK%5CO%5CKorsunBattleof.htm |title=Korsun, Battle of |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Pēc atbrīvošanas no gūsta 1650. gadā Potockis atgriezās lielkroņa hetmaņa amatā. 1651. gadā viņš piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur karaļa [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jana II Kazimira]] vadītā Žečpospolitas armija guva nozīmīgu uzvaru pār kazaku un Krimas tatāru spēkiem.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> Mikolajs Potockis nomira 1651. gada novembrī, neilgi pēc karadarbības atsākšanās Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Potocki-Mikolaj;3961124.html |title=Potocki Mikołaj |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Potockis, Mikolajs}} [[Kategorija:16. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1651. gadā mirušie]] 11pzdhlrd9ydvn1b395cqcn3wde2gp2 4521750 4521589 2026-09-13T16:24:36Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4521750 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mikolajs Potockis | vārds_orģ = ''Mikołaj Potocki'' | attēls = Mikolaj_Potocki_(36903374)_(cropped).jpg | amats = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] lielkroņa hetmanis | term_sākums = 1646 | term_beigas = 1651 | dzim_dati = ap [[1595. gads|1595]]. gadu | dzim_vieta = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | mir_dati = {{dat|1651|11|20}} | mir_vieta = [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] | tēvs = Jakubs Potockis | dinastija = [[Potocku dzimta]] | reliģija = [[katoļticība]] }} '''Mikolajs Potockis''' ({{val|pl|Mikołaj Potocki}}; dzimis ap [[1595. gads|1595]]. gadu, miris {{dat|1651|11|20}}) bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] magnāts un karavadonis, kroņa lauka hetmanis no 1637. gada un lielkroņa hetmanis no 1646. gada. Viņš bija viens no galvenajiem Žečpospolitas armijas komandieriem [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] sākumposmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Potocki-Mikolaj;3961124.html |title=Potocki Mikołaj |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Dzīvesgājums == Potockis nāca no ietekmīgās Potocku dzimtas un militāro karjeru veidoja Polijas-Lietuvas kopvalsts dienestā. Viņš piedalījās karos pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], [[Krimas haniste|Krimas hanisti]] un [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]]. 1637.—1638. gadā Potockis piedalījās kazaku sacelšanos apspiešanā, bet 1646. gadā kļuva par lielkroņa hetmani.<ref>Wimmer, Jan. ''Wojsko polskie w drugiej połowie XVII wieku''. Warszawa: Wydawnictwo Ministerstwa Obrony Narodowej, 1965.</ref> 1648. gadā, sākoties [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] sacelšanās kustībai, Potockis vadīja Žečpospolitas spēkus pret kazakiem. Viņš nosūtīja daļu armijas sava dēla Stefana Potocka vadībā pret Hmeļnicki, taču šie spēki tika sakauti [[Žovti Vodu kauja|Žovti Vodu kaujā]].<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> Drīz pēc tam 1648. gada maijā Hmeļnicka kazaku un [[Tugaibejs|Tugaijbeja]] Krimas tatāru spēki sakāva galveno Žečpospolitas armiju [[Korsuņas kauja|Korsuņas kaujā]]. Potockis un kroņa lauka hetmanis [[Marcins Kaļinovskis]] tika sagūstīti un nodoti Krimas tatāriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CK%5CO%5CKorsunBattleof.htm |title=Korsun, Battle of |publisher=Encyclopedia of Ukraine |language=en |access-date=2026-09-13}}</ref> Pēc atbrīvošanas no gūsta 1650. gadā Potockis atgriezās lielkroņa hetmaņa amatā. 1651. gadā viņš piedalījās [[Berestečko kauja|Berestečko kaujā]], kur karaļa [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jana II Kazimira]] vadītā Žečpospolitas armija guva nozīmīgu uzvaru pār kazaku un Krimas tatāru spēkiem.<ref>Wójcik, Zbigniew. ''Wojny kozackie w dawnej Polsce''. Kraków: Krajowa Agencja Wydawnicza, 1989.</ref> Mikolajs Potockis nomira 1651. gada novembrī, neilgi pēc karadarbības atsākšanās Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/Potocki-Mikolaj;3961124.html |title=Potocki Mikołaj |publisher=Encyklopedia PWN |language=pl |access-date=2026-09-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Potockis, Mikolajs}} [[Kategorija:16. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1651. gadā mirušie]] 17hcpczotfcbvtigb5vigfh9sv1pjva 0 639583 4521769 4521514 2026-09-13T17:09:31Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4521769 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''The Whisper Man'' | operators = | attēls = The Whisper Man poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = krimināltrilleris | režisors = [[Džeimss Eškrofts]] | producents = * [[Entonijs Ruso]] * [[Džo Ruso]] * [[Andžela Ruso-Otstota]] * [[Maikls Disko]] | scenārijs = * [[Bens Džekobijs]] * [[Čeiss Pālmers]] | aktieri = * [[Roberts De Niro]] * [[Mišela Monagana]] * [[Ādams Skots]] * [[Hemišs Linkleters]] * [[Ouens Tīgs]] * [[Maikls Kītons]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Whisper Man'' | studija = ''AGBO'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Netflix]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2026|8|28}} | ilgums = 114 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|50 miljoni}} | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''The Whisper Man''''' ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[krimināltrillera filma]], kuras režisors ir [[Džeimss Eškrofts]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Roberts De Niro]], [[Mišela Monagana]], [[Ādams Skots]], [[Hemišs Linkleters]], [[Ouens Tīgs]] un [[Maikls Kītons]]. Filma balstīta uz Aleksa Norta 2020. gada tāda paša nosaukuma romānu. Filmas sižets stāsta par nesen atraitni kļuvušo rakstnieku Tomu Kenediju un viņa jauno dēlu Džeiku, kuri pārceļas uz Gertonas pilsētu, kamēr policija izmeklē bērna nolaupīšanu, kas acīmredzot ir saistīta ar bēdīgi slaveno sērijveida slepkavu, kas pazīstams kā Čukstētājs. Kad Džeiks tiek nolaupīts, Toms tiek iesaistīts izmeklēšanā kopā ar savu atsvešināto tēvu, detektīvu, kurš sākotnēji notvēra slepkavu. Filmas ''The Whisper Man'' pirmizrāde notika {{Dat|2026|8|28|5=bez}} straumēšanas platformā ''[[Netflix]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2026/04/the-whisper-man-release-date-unveiled-netflix-1236875861/|title='The Whisper Man' Release Date Unveiled By Netflix|last=Grobar|first=Matt|website=Deadline|access-date=2026-09-13|date=2026-04-29|language=en}}</ref> Filma saņēma kopumā viduvējas kritiķu atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_whisper_man|title=The Whisper Man {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/the-whisper-man/|title=The Whisper Man Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-09-13|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Krimināltrilleri]] [[Kategorija:Netflix filmas]] 623unsysfgpxlviu2gdme3enysgcke0 0 639585 4521614 2026-09-13T13:05:14Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Deivids Bratons | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''David Bratton'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Deivids Hejs Bra... 4521614 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Deivids Bratons | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''David Bratton'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Deivids Hejs Bratons | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1869}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1904|3|12}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Čikāga}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelts) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Deivids Hejs Bratons''' ({{val|en|David Hey Bratton}}; dzimis {{dat|1869}}, miris {{dat|1904|3|12}}) bija amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs, kurš pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubu]] ''(New York Athletic Club)''. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] komanda izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]]. Savukārt peldēšanas [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4×50 brīvā stila komandu stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila komandu stafetē]] viņa komanda izcīnīja 4. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/102423|title=David Bratton |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/br/david-bratton-1.html |title=David Bratton Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417131743/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/br/david-bratton-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/david-bratton|title=David Bratton Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> Trīs mēnešus pēc 1904. gada Olimpiskajām spēlēm, 1904. gada 3. decembrī, Bratons mira no [[vēdertīfs|vēdertīfa]] un [[peritonīts|peritonīta]] Čikāgas viesnīcā ''Auditorium Hotel'' ar kuru viņš bija saslimis Olimpisko spēļu laikā, jo turnīros bija antisanitāri apstākļi un piesārņojums. Viņa piemiņai Ņujorkas Sporta klubs pārcēla plānotās peldēšanas sacensības, kurām bija jānotiek 1904. gada 10. decembra vakarā. 8. decembra pēcpusdienā [[Ņujorka]]s, [[Kvīnsa]]s apgabala Frešpondā ''(Fresh Pond)'' notika viņa kremācija, ko noorganizēja viņa brīvmūrnieku loža. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Bratons, Deivids}} [[Kategorija:1869. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1904. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] h7iikhs4obnqh6ged7rzt465x04efs0 0 639586 4521615 2026-09-13T13:06:14Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Deivids Bratons]] 4521615 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deivids Bratons]] 9x3a0x4jswfd91gfypfiyfb8fgdq7u1 0 639587 4521616 2026-09-13T13:06:25Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Deivids Bratons]] 4521616 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deivids Bratons]] 9x3a0x4jswfd91gfypfiyfb8fgdq7u1 3 639588 4521626 2026-09-13T13:12:57Z SHB2000 98004 SHB2000 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Stratos 449]] uz [[Dalībnieka diskusija:Risantana]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Stratos 449|Stratos 449]]" to "[[Special:CentralAuth/Risantana|Risantana]]" 4521626 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Risantana]] of8emnyrwbin6t1vt64ov0rmxyl1ffk 0 639589 4521647 2026-09-13T13:52:51Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Leo Gudvins | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | piktogramma_3 = Diving pictogram.svg | piktogramma_3 izm = | piktogramma_3 saite = Daiļlēkšana | vārds_orig = ''Leo Goodwin'' | attēls = Leo Joseph Goodwin.j... 4521647 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Leo Gudvins | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | piktogramma_3 = Diving pictogram.svg | piktogramma_3 izm = | piktogramma_3 saite = Daiļlēkšana | vārds_orig = ''Leo Goodwin'' | attēls = Leo Joseph Goodwin.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Leo Džozefs "Bads" Gudvins | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|11|13}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1957|5|25}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Daiļlēkšana]] <br/> [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) | os_medaļas = 4 (2 zelts un 2 bronzas) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = Starptautiskā Peldēšanas slavas zāle | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā st. stafete]]}} {{Medal|Bronze|[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]]|[[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā st. stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Diving pictogram.svg|20px]] [[Daiļlēkšana]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|Tāllēkšana ūdenī]]}} }} '''Leo Džozefs "Bads" Gudvins''' ({{val|en|Leo Joseph "Bud" Goodwin}}; dzimis {{dat|1883|11|13}}, miris {{dat|1957|5|25}}) bija amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]], [[daiļlēkšana|daiļlēcējs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs, kurš pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubu]]. Četru olimpisko medaļu (divas zelta un divas bronzas) ieguvējs. Gudvins startēja divās olimpiskajās spēlēs [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Gudvings startēja trijos ūdens sporta veidos. No tiem labākos rezultātus, olimpiskās zelta medaļas viņš ieguva [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]], kā arī olimpisko bronzas medaļu [[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|tāllēkšanā ūdenī]]. Savukārt [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] viņš izcīnīja bronzas medaļu [[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā stila stafetē]]. [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs]] viņš bija pieteikts trim disciplīnām, taču uz starta neizgāja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/51366 |title=Budd Goodwin |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |title=Budd Goodwin Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165811/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/leo-budd-goodwin |title=Leo Budd GOODWIN Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1913. gadā [[Panamas-Klusā okuāna starptautiskā izstāde|Panamas-Klusa okeāna starptautiskajā izstādē]] ''(Panama–Pacific International Exposition)'' Gudvins uzstādīja rekordu peldēšanā atklātā ūdenī, nopeldot 3,5 jūdzes (aptuveni 5,6 km) 1 stundā un 38 minūtēs [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līcī]] un apsteidzot tuvāko sekotāju par 200 jardiem (aptuveni 180 metriem). Gudvins daudzus gadus strādāja kopā ar tēvu uz viņiem piederošā [[Manhatana]]s salas ekskursiju prāmja. Vēlāk viņš saņēma Kongresa medaļu par drosmi, ko izrādīja, drosmīgi izglābjot cilvēku jūrā Ņūportņūsā, [[Virdžīnija]]s štatā. Gudvins turpināja piedalīties sacensībās līdz pat 1922. gadam. Mūža nogali viņš pavadīja [[Palmbīča]]s apkārtnē, kur turpināja peldēt savam priekam. Viņa dēls, Tomijs Gudvins, kļuva par vienu no valsts vadošajiem amatieru golgeriem. 1971. gadā viņš tika uzņemts [[Starptautiskā Peldēšanas slavas zāle|Starptautiskajā Peldēšanas slavas zālē]] kā "Goda peldētājs" ''(Honor Swimmer)''. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Gudvins, Leo}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV daiļlēcēji]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Daiļlēcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki daiļlēkšanā]] a6or7eha4fo9pl40ffnl83upd6e5uji 4521658 4521647 2026-09-13T14:03:29Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4521658 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Leo Gudvins | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | piktogramma_3 = Diving pictogram.svg | piktogramma_3 izm = | piktogramma_3 saite = Daiļlēkšana | vārds_orig = ''Leo Goodwin'' | attēls = Leo Joseph Goodwin.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Leo Džozefs "Bads" Gudvins | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|11|13}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1957|5|25}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Daiļlēkšana]] <br/> [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) | os_medaļas = 4 (2 zelts un 2 bronzas) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = Starptautiskā Peldēšanas slavas zāle | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā st. stafete]]}} {{Medal|Bronze|[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]]|[[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā st. stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Diving pictogram.svg|20px]] [[Daiļlēkšana]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|Tāllēkšana ūdenī]]}} }} '''Leo Džozefs "Bads" Gudvins''' ({{val|en|Leo Joseph "Bud" Goodwin}}; dzimis {{dat|1883|11|13}}, miris {{dat|1957|5|25}}) bija amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]], [[daiļlēkšana|daiļlēcējs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs, kurš pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubu]]. Četru olimpisko medaļu (divas zelta un divas bronzas) ieguvējs. Gudvins startēja divās olimpiskajās spēlēs [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Gudvings startēja trijos ūdens sporta veidos. No tiem labākos rezultātus, olimpiskās zelta medaļas viņš ieguva [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]], kā arī olimpisko bronzas medaļu [[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|tāllēkšanā ūdenī]]. Savukārt [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] viņš izcīnīja bronzas medaļu [[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā stila stafetē]]. [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs]] viņš bija pieteikts trim disciplīnām, taču uz starta neizgāja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/51366 |title=Budd Goodwin |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |title=Budd Goodwin Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165811/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/leo-budd-goodwin |title=Leo Budd GOODWIN Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1913. gadā [[Panamas-Klusā okuāna starptautiskā izstāde|Panamas-Klusa okeāna starptautiskajā izstādē]] ''(Panama–Pacific International Exposition)'' Gudvins uzstādīja rekordu peldēšanā atklātā ūdenī, nopeldot 3,5 jūdzes (aptuveni 5,6 km) 1 stundā un 38 minūtēs [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līcī]] un apsteidzot tuvāko sekotāju par 200 jardiem (aptuveni 180 metriem). Gudvins daudzus gadus strādāja kopā ar tēvu uz viņiem piederošā [[Manhatana]]s salas ekskursiju prāmja. Vēlāk viņš saņēma Kongresa medaļu par drosmi, ko izrādīja, drosmīgi izglābjot cilvēku jūrā Ņūportņūsā, [[Virdžīnija]]s štatā. Gudvins turpināja piedalīties sacensībās līdz pat 1922. gadam. Mūža nogali viņš pavadīja [[Palmbīča]]s apkārtnē, kur turpināja peldēt savam priekam. Viņa dēls, Tomijs Gudvins, kļuva par vienu no valsts vadošajiem amatieru golgeriem. 1971. gadā viņš tika uzņemts [[Starptautiskā Peldēšanas slavas zāle|Starptautiskajā Peldēšanas slavas zālē]] kā "Goda peldētājs" ''(Honor Swimmer)''. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{Olimpiskie čempioni peldēšanas brīvā stila 4x200 metru stafetē vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Gudvins, Leo}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV daiļlēcēji]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Daiļlēcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki daiļlēkšanā]] 40z62le0foo9edq3cp2xw3jz9aur6kk 4521681 4521658 2026-09-13T14:40:35Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4521681 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Leo Gudvins | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | piktogramma_3 = Diving pictogram.svg | piktogramma_3 izm = | piktogramma_3 saite = Daiļlēkšana | vārds_orig = ''Leo Goodwin'' | attēls = Leo Joseph Goodwin.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Leo Džozefs "Bads" Gudvins | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|11|13}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1957|5|25}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Daiļlēkšana]] <br/> [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) | os_medaļas = 4 (2 zelts un 2 bronzas) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = Starptautiskā Peldēšanas slavas zāle | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā st. stafete]]}} {{Medal|Bronze|[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]]|[[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā st. stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Diving pictogram.svg|20px]] [[Daiļlēkšana]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|Tāllēkšana ūdenī]]}} }} '''Leo Džozefs "Bads" Gudvins''' ({{val|en|Leo Joseph "Bud" Goodwin}}; dzimis {{dat|1883|11|13}}, miris {{dat|1957|5|25}}) bija amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]], [[daiļlēkšana|daiļlēcējs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs, kurš pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubu]]. Četru olimpisko medaļu (divas zelta un divas bronzas) ieguvējs. Gudvins startēja divās olimpiskajās spēlēs [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Gudvings startēja trijos ūdens sporta veidos. No tiem labākos rezultātus, olimpiskās zelta medaļas viņš ieguva [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]], kā arī olimpisko bronzas medaļu [[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|tāllēkšanā ūdenī]]. Savukārt [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] viņš izcīnīja bronzas medaļu [[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā stila stafetē]]. [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs]] viņš bija pieteikts trim disciplīnām, taču uz starta neizgāja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/51366 |title=Budd Goodwin |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |title=Budd Goodwin Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165811/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/leo-budd-goodwin |title=Leo Budd GOODWIN Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1913. gadā [[Panamas-Klusā okuāna starptautiskā izstāde|Panamas-Klusa okeāna starptautiskajā izstādē]] ''(Panama–Pacific International Exposition)'' Gudvins uzstādīja rekordu peldēšanā atklātā ūdenī, nopeldot 3,5 jūdzes (aptuveni 5,6 km) 1 stundā un 38 minūtēs [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līcī]] un apsteidzot tuvāko sekotāju par 200 jardiem (aptuveni 180 metriem). Gudvins daudzus gadus strādāja kopā ar tēvu uz viņiem piederošā [[Manhatana]]s salas ekskursiju prāmja. Vēlāk viņš saņēma Kongresa medaļu par drosmi, ko izrādīja, drosmīgi izglābjot cilvēku jūrā Ņūportņūsā, [[Virdžīnija]]s štatā. Gudvins turpināja piedalīties sacensībās līdz pat 1922. gadam. Mūža nogali viņš pavadīja [[Palmbīča]]s apkārtnē, kur turpināja peldēt savam priekam. Viņa dēls, Tomijs Gudvins, kļuva par vienu no valsts vadošajiem amatieru golgeriem. 1971. gadā viņš tika uzņemts [[Starptautiskā Peldēšanas slavas zāle|Starptautiskajā Peldēšanas slavas zālē]] kā "Goda peldētājs" ''(Honor Swimmer)''. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{Olimpiskie čempioni peldēšanas 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Gudvins, Leo}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV daiļlēcēji]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Daiļlēcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki daiļlēkšanā]] 3hfpmju6loslp7ycpl3qxj8eitq9o63 4521682 4521681 2026-09-13T14:41:13Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4521682 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Leo Gudvins | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | piktogramma_3 = Diving pictogram.svg | piktogramma_3 izm = | piktogramma_3 saite = Daiļlēkšana | vārds_orig = ''Leo Goodwin'' | attēls = Leo Joseph Goodwin.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Leo Džozefs "Bads" Gudvins | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|11|13}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1957|5|25}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Daiļlēkšana]] <br/> [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) | os_medaļas = 4 (2 zelts un 2 bronzas) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = Starptautiskā Peldēšanas slavas zāle | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā st. stafete]]}} {{Medal|Bronze|[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]]|[[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā st. stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Diving pictogram.svg|20px]] [[Daiļlēkšana]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|Tāllēkšana ūdenī]]}} }} '''Leo Džozefs "Bads" Gudvins''' ({{val|en|Leo Joseph "Bud" Goodwin}}; dzimis {{dat|1883|11|13}}, miris {{dat|1957|5|25}}) bija amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]], [[daiļlēkšana|daiļlēcējs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs, kurš pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubu]]. Četru olimpisko medaļu (divas zelta un divas bronzas) ieguvējs. Gudvins startēja divās olimpiskajās spēlēs [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Gudvings startēja trijos ūdens sporta veidos. No tiem labākos rezultātus, olimpiskās zelta medaļas viņš ieguva [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]], kā arī olimpisko bronzas medaļu [[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|tāllēkšanā ūdenī]]. Savukārt [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] viņš izcīnīja bronzas medaļu [[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā stila stafetē]]. [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs]] viņš bija pieteikts trim disciplīnām, taču uz starta neizgāja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/51366 |title=Budd Goodwin |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |title=Budd Goodwin Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165811/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/leo-budd-goodwin |title=Leo Budd GOODWIN Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1913. gadā [[Panamas-Klusā okuāna starptautiskā izstāde|Panamas-Klusa okeāna starptautiskajā izstādē]] ''(Panama–Pacific International Exposition)'' Gudvins uzstādīja rekordu peldēšanā atklātā ūdenī, nopeldot 3,5 jūdzes (aptuveni 5,6 km) 1 stundā un 38 minūtēs [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līcī]] un apsteidzot tuvāko sekotāju par 200 jardiem (aptuveni 180 metriem). Gudvins daudzus gadus strādāja kopā ar tēvu uz viņiem piederošā [[Manhatana]]s salas ekskursiju prāmja. Vēlāk viņš saņēma Kongresa medaļu par drosmi, ko izrādīja, drosmīgi izglābjot cilvēku jūrā Ņūportņūsā, [[Virdžīnija]]s štatā. Gudvins turpināja piedalīties sacensībās līdz pat 1922. gadam. Mūža nogali viņš pavadīja [[Palmbīča]]s apkārtnē, kur turpināja peldēt savam priekam. Viņa dēls, Tomijs Gudvins, kļuva par vienu no valsts vadošajiem amatieru golgeriem. 1971. gadā viņš tika uzņemts [[Starptautiskā Peldēšanas slavas zāle|Starptautiskajā Peldēšanas slavas zālē]] kā "Goda peldētājs" ''(Honor Swimmer)''. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{Olimpiskie čempioni 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Gudvins, Leo}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV daiļlēcēji]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Daiļlēcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki daiļlēkšanā]] djmfsoz528tu0xtujjp0kpr77yqr9zk 4521685 4521682 2026-09-13T14:43:03Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4521685 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Leo Gudvins | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | piktogramma_3 = Diving pictogram.svg | piktogramma_3 izm = | piktogramma_3 saite = Daiļlēkšana | vārds_orig = ''Leo Goodwin'' | attēls = Leo Joseph Goodwin.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Leo Džozefs "Bads" Gudvins | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|11|13}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1957|5|25}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Daiļlēkšana]] <br/> [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) | os_medaļas = 4 (2 zelts un 2 bronzas) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = Starptautiskā Peldēšanas slavas zāle | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā st. stafete]]}} {{Medal|Bronze|[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]]|[[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā st. stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Diving pictogram.svg|20px]] [[Daiļlēkšana]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|Tāllēkšana ūdenī]]}} }} '''Leo Džozefs "Bads" Gudvins''' ({{val|en|Leo Joseph "Bud" Goodwin}}; dzimis {{dat|1883|11|13}}, miris {{dat|1957|5|25}}) bija amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]], [[daiļlēkšana|daiļlēcējs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs, kurš pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubu]]. Četru olimpisko medaļu (divas zelta un divas bronzas) ieguvējs. Gudvins startēja divās olimpiskajās spēlēs [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Gudvings startēja trijos ūdens sporta veidos. No tiem labākos rezultātus, olimpiskās zelta medaļas viņš ieguva [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]], kā arī olimpisko bronzas medaļu [[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|tāllēkšanā ūdenī]]. Savukārt [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] viņš izcīnīja bronzas medaļu [[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā stila stafetē]]. [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs]] viņš bija pieteikts trim disciplīnām, taču uz starta neizgāja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/51366 |title=Budd Goodwin |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |title=Budd Goodwin Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165811/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/leo-budd-goodwin |title=Leo Budd GOODWIN Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1913. gadā [[Panamas-Klusā okuāna starptautiskā izstāde|Panamas-Klusa okeāna starptautiskajā izstādē]] ''(Panama–Pacific International Exposition)'' Gudvins uzstādīja rekordu peldēšanā atklātā ūdenī, nopeldot 3,5 jūdzes (aptuveni 5,6 km) 1 stundā un 38 minūtēs [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līcī]] un apsteidzot tuvāko sekotāju par 200 jardiem (aptuveni 180 metriem). Gudvins daudzus gadus strādāja kopā ar tēvu uz viņiem piederošā [[Manhatana]]s salas ekskursiju prāmja. Vēlāk viņš saņēma Kongresa medaļu par drosmi, ko izrādīja, drosmīgi izglābjot cilvēku jūrā Ņūportņūsā, [[Virdžīnija]]s štatā. Gudvins turpināja piedalīties sacensībās līdz pat 1922. gadam. Mūža nogali viņš pavadīja [[Palmbīča]]s apkārtnē, kur turpināja peldēt savam priekam. Viņa dēls, Tomijs Gudvins, kļuva par vienu no valsts vadošajiem amatieru golgeriem. 1971. gadā viņš tika uzņemts [[Starptautiskā Peldēšanas slavas zāle|Starptautiskajā Peldēšanas slavas zālē]] kā "Goda peldētājs" ''(Honor Swimmer)''. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Gudvins, Leo}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV daiļlēcēji]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Daiļlēcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki daiļlēkšanā]] a6or7eha4fo9pl40ffnl83upd6e5uji 4521715 4521685 2026-09-13T15:27:25Z Kleivas 2704 4521715 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Leo Gudvins | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | piktogramma_3 = Diving pictogram.svg | piktogramma_3 izm = | piktogramma_3 saite = Daiļlēkšana | vārds_orig = ''Leo Goodwin'' | attēls = Leo Joseph Goodwin.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Leo Džozefs "Bads" Gudvins | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|11|13}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1957|5|25}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Daiļlēkšana]] <br/> [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) | os_medaļas = 4 (2 zelts un 2 bronzas) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā st. stafete]]}} {{Medal|Bronze|[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]]|[[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā st. stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Diving pictogram.svg|20px]] [[Daiļlēkšana]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|Tāllēkšana ūdenī]]}} }} '''Leo Džozefs "Bads" Gudvins''' ({{val|en|Leo Joseph "Bud" Goodwin}}; dzimis {{dat|1883|11|13}}, miris {{dat|1957|5|25}}) bija amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]], [[daiļlēkšana|daiļlēcējs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs, kurš pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubu]]. Četru olimpisko medaļu (divas zelta un divas bronzas) ieguvējs. Gudvins startēja divās olimpiskajās spēlēs [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Gudvings startēja trijos ūdens sporta veidos. No tiem labākos rezultātus, olimpiskās zelta medaļas viņš ieguva [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]], kā arī olimpisko bronzas medaļu [[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|tāllēkšanā ūdenī]]. Savukārt [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] viņš izcīnīja bronzas medaļu [[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā stila stafetē]]. [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs]] viņš bija pieteikts trim disciplīnām, taču uz starta neizgāja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/51366 |title=Budd Goodwin |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |title=Budd Goodwin Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165811/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/leo-budd-goodwin |title=Leo Budd GOODWIN Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1913. gadā [[Panamas-Klusā okuāna starptautiskā izstāde|Panamas-Klusa okeāna starptautiskajā izstādē]] ''(Panama–Pacific International Exposition)'' Gudvins uzstādīja rekordu peldēšanā atklātā ūdenī, nopeldot 3,5 jūdzes (aptuveni 5,6 km) 1 stundā un 38 minūtēs [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līcī]] un apsteidzot tuvāko sekotāju par 200 jardiem (aptuveni 180 metriem). Gudvins daudzus gadus strādāja kopā ar tēvu uz viņiem piederošā [[Manhatana]]s salas ekskursiju prāmja. Vēlāk viņš saņēma Kongresa medaļu par drosmi, ko izrādīja, drosmīgi izglābjot cilvēku jūrā Ņūportņūsā, [[Virdžīnija]]s štatā. Gudvins turpināja piedalīties sacensībās līdz pat 1922. gadam. Mūža nogali viņš pavadīja [[Palmbīča]]s apkārtnē, kur turpināja peldēt savam priekam. Viņa dēls, Tomijs Gudvins, kļuva par vienu no valsts vadošajiem amatieru golgeriem. 1971. gadā viņš tika uzņemts [[Starptautiskā Peldēšanas slavas zāle|Starptautiskajā Peldēšanas slavas zālē]] kā "Goda peldētājs" ''(Honor Swimmer)''. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Gudvins, Leo}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV daiļlēcēji]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Daiļlēcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki daiļlēkšanā]] pgtwycija9v3ecmms1pg41lb5zxt5tt 4521716 4521715 2026-09-13T15:27:39Z Kleivas 2704 4521716 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Leo Gudvins | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | piktogramma_3 = Diving pictogram.svg | piktogramma_3 izm = | piktogramma_3 saite = Daiļlēkšana | vārds_orig = ''Leo Goodwin'' | attēls = Leo Joseph Goodwin.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Leo Džozefs "Bads" Gudvins | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|11|13}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1957|5|25}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Daiļlēkšana]] <br/> [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) | os_medaļas = 4 (2 zelts un 2 bronzas) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā st. stafete]]}} {{Medal|Bronze|[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]]|[[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā st. stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Diving pictogram.svg|20px]] [[Daiļlēkšana]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|Tāllēkšana ūdenī]]}} }} '''Leo Džozefs "Bads" Gudvins''' ({{val|en|Leo Joseph "Bud" Goodwin}}; dzimis {{dat|1883|11|13}}, miris {{dat|1957|5|25}}) bija amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]], [[daiļlēkšana|daiļlēcējs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs, kurš pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubu]]. Četru olimpisko medaļu (divas zelta un divas bronzas) ieguvējs. Gudvins startēja divās olimpiskajās spēlēs [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Gudvings startēja trijos ūdens sporta veidos. No tiem labākos rezultātus, olimpiskās zelta medaļas viņš ieguva [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]], kā arī olimpisko bronzas medaļu [[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|tāllēkšanā ūdenī]]. Savukārt [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] viņš izcīnīja bronzas medaļu [[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā stila stafetē]]. [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs]] viņš bija pieteikts trim disciplīnām, taču uz starta neizgāja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/51366 |title=Budd Goodwin |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |title=Budd Goodwin Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165811/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/leo-budd-goodwin |title=Leo Budd GOODWIN Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1913. gadā [[Panamas-Klusā okuāna starptautiskā izstāde|Panamas-Klusa okeāna starptautiskajā izstādē]] ''(Panama–Pacific International Exposition)'' Gudvins uzstādīja rekordu peldēšanā atklātā ūdenī, nopeldot 3,5 jūdzes (aptuveni 5,6 km) 1 stundā un 38 minūtēs [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līcī]] un apsteidzot tuvāko sekotāju par 200 jardiem (aptuveni 180 metriem). Gudvins daudzus gadus strādāja kopā ar tēvu uz viņiem piederošā [[Manhatana]]s salas ekskursiju prāmja. Vēlāk viņš saņēma Kongresa medaļu par drosmi, ko izrādīja, drosmīgi izglābjot cilvēku jūrā Ņūportņūsā, [[Virdžīnija]]s štatā. Gudvins turpināja piedalīties sacensībās līdz pat 1922. gadam. Mūža nogali viņš pavadīja [[Palmbīča]]s apkārtnē, kur turpināja peldēt savam priekam. Viņa dēls, Tomijs Gudvins, kļuva par vienu no valsts vadošajiem amatieru golgeriem. 1971. gadā viņš tika uzņemts [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle|Starptautiskajā peldēšanas slavas zālē]] kā "Goda peldētājs" ''(Honor Swimmer)''. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Gudvins, Leo}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV daiļlēcēji]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Daiļlēcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki daiļlēkšanā]] ek7ukiwdtjzay0gg6u1n4bik3zx7r2y 4521729 4521716 2026-09-13T16:00:47Z Kleivas 2704 4521729 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Leo Gudvins | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | piktogramma_3 = Diving pictogram.svg | piktogramma_3 izm = | piktogramma_3 saite = Daiļlēkšana | vārds_orig = ''Leo Goodwin'' | attēls = Leo Joseph Goodwin.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Leo Džozefs "Bads" Gudvins | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|11|13}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1957|5|25}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Daiļlēkšana]] <br/> [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) | os_medaļas = 4 (2 zelts un 2 bronzas) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Diving pictogram.svg|20px]] [[Daiļlēkšana]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|Tāllēkšana ūdenī]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā st. stafete]]}} {{Medal|Bronze|[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]]|[[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā st. stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Leo Džozefs "Bads" Gudvins''' ({{val|en|Leo Joseph "Bud" Goodwin}}; dzimis {{dat|1883|11|13}}, miris {{dat|1957|5|25}}) bija amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]], [[daiļlēkšana|daiļlēcējs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs, kurš pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubu]]. Četru olimpisko medaļu (divas zelta un divas bronzas) ieguvējs. Gudvins startēja divās olimpiskajās spēlēs [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Gudvings startēja trijos ūdens sporta veidos. No tiem labākos rezultātus, olimpiskās zelta medaļas viņš ieguva [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]], kā arī olimpisko bronzas medaļu [[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana ūdenī vīriešiem|tāllēkšanā ūdenī]]. Savukārt [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] viņš izcīnīja bronzas medaļu [[Peldēšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x200 metru brīvā stila stafete vīriešiem|4x200 metru brīvā stila stafetē]]. [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs]] viņš bija pieteikts trim disciplīnām, taču uz starta neizgāja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/51366 |title=Budd Goodwin |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |title=Budd Goodwin Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165811/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/go/budd-goodwin-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/leo-budd-goodwin |title=Leo Budd GOODWIN Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1913. gadā [[Panamas-Klusā okuāna starptautiskā izstāde|Panamas-Klusa okeāna starptautiskajā izstādē]] ''(Panama–Pacific International Exposition)'' Gudvins uzstādīja rekordu peldēšanā atklātā ūdenī, nopeldot 3,5 jūdzes (aptuveni 5,6 km) 1 stundā un 38 minūtēs [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līcī]] un apsteidzot tuvāko sekotāju par 200 jardiem (aptuveni 180 metriem). Gudvins daudzus gadus strādāja kopā ar tēvu uz viņiem piederošā [[Manhatana]]s salas ekskursiju prāmja. Vēlāk viņš saņēma Kongresa medaļu par drosmi, ko izrādīja, drosmīgi izglābjot cilvēku jūrā Ņūportņūsā, [[Virdžīnija]]s štatā. Gudvins turpināja piedalīties sacensībās līdz pat 1922. gadam. Mūža nogali viņš pavadīja [[Palmbīča]]s apkārtnē, kur turpināja peldēt savam priekam. Viņa dēls, Tomijs Gudvins, kļuva par vienu no valsts vadošajiem amatieru golgeriem. 1971. gadā viņš tika uzņemts [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle|Starptautiskajā peldēšanas slavas zālē]] kā "Goda peldētājs" ''(Honor Swimmer)''. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Gudvins, Leo}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV daiļlēcēji]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Daiļlēcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki daiļlēkšanā]] jwcoaowzey00iajr6wdkm20vr1hj2d0 0 639590 4521648 2026-09-13T13:53:25Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Leo Gudvins]] 4521648 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Leo Gudvins]] ti69qza5z6m4up5sb9ber9ua09qyhe9 0 639591 4521649 2026-09-13T13:53:42Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Leo Gudvins]] 4521649 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Leo Gudvins]] ti69qza5z6m4up5sb9ber9ua09qyhe9 0 639592 4521650 2026-09-13T13:53:56Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Leo Gudvins]] 4521650 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Leo Gudvins]] ti69qza5z6m4up5sb9ber9ua09qyhe9 14 639593 4521652 2026-09-13T13:54:45Z Kleivas 2704 Jauna lapa: ''Šajā kategorijā iekļauti '''daiļlēcēji, kuri startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]].'' [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida]] [[Kategorija:Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Daiļlēkšana|1904]] 4521652 wikitext text/x-wiki ''Šajā kategorijā iekļauti '''daiļlēcēji, kuri startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]].'' [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida]] [[Kategorija:Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Daiļlēkšana|1904]] lroa4l26e8g86jx864n1ve4t599a5n9 14 639594 4521653 2026-09-13T13:56:07Z Kleivas 2704 Jauna lapa: [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Daiļlēkšana olimpiskajās spēlēs|1904]] 4521653 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Daiļlēkšana olimpiskajās spēlēs|1904]] ebq3na55yqrvu4f36w39bmlefk1ny6s 14 639595 4521655 2026-09-13T13:56:33Z Kleivas 2704 Jauna lapa: [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Peldēšana olimpiskajās spēlēs|1904]] 4521655 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Peldēšana olimpiskajās spēlēs|1904]] e3rigy6l7pr6wy58lhyyp97tki5lke5 0 639596 4521678 2026-09-13T14:35:52Z Latvinskyy 142552 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1374042798|Halberstadt]]" 4521678 wikitext text/x-wiki {{Infobox German place|type=Stadt|image_skyline={{multiple image | total_width = 280 | border = infobox | perrow = 1/2/2/1 | caption_align = center | image1 = Halberstadt Dom 2023.jpg | caption1 = [[Halberstadt Cathedral]] | image2 = Halberstadt Liebfrauenkirche 03.jpg | caption2 = Liebfrauenkirche | image3 = Halberstadt St. Martini 11.jpg | caption3 = St. Martini | image4 = Halberstadt saniert.jpg | caption4 = [[Timber framed]] houses in the city centre | image5 = DS bk66681 resized1000.jpg | caption5 = Cathedral treasure | image6 = Halberstadt Stadt der Kirchen Foto 2005 Wolfgang Pehlemann Wiesbaden Germany PICT0042.jpg | caption6 = Halberstadt city centre }}|image_coa=DE-ST 15-0-85-135 Halberstadt COA.svg|coordinates={{coord|51|53|45|N|11|2|48|E|format=dms|display=inline,title}}|image_plan=Halberstadt in HZ.png|state=Sachsen-Anhalt|district=Harz|elevation=119|area=142.98|postal_code=38820|area_code=03941|licence=HZ, HBS, QLB, WR|Gemeindeschlüssel=15 0 85 135|divisions=7 ''Ortschaften''|website=[https://www.halberstadt.de/ www.halberstadt.de]|mayor=Daniel Szarata<ref>[https://wahlergebnisse.sachsen-anhalt.de/wahlen/bmbm/index.html Bürgermeisterwahlen in den Gemeinden, Endgültige Ergebnisse], [[Statistisches Landesamt Sachsen-Anhalt]], accessed 8 July 2021.</ref>|leader_term=2020&ndash;27|party=CDU}}'''Halberštata''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Halberstadt'') ir vēsturiska pilsēta [[Vācija|Vācijā]], [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]] federālajā zemē. Tā ir '''Harca apriņķa administratīvais centrs''' un piektā lielākā pilsēta šajā federālajā zemē. Pilsēta atrodas gleznainā vietā Harca kalnu priekškalnē, un to šķērsē Holtemes un Goldbaha upes. Šis paplašinātais un pārveidotais pilsētas pārskats ietver detalizētu hronoloģiju, kultūras dārgumus un unikālus vietējos faktus, tostarp pasaules pirmo konservēto desiņu izgudrošanu. Pirmā pasaules kara laikā Halberštatē atradās vācu militārā gaisa spēku bāze un lidmašīnu ražotnes. Otrā pasaules kara laikā Halberštate bija reģionāls Junkers lidmašīnu ražošanas centrs, kurā atradās arī [[Schutzstaffel|SS]] piespiedu darba nometne . Halberštatē tagad ietilpst teritorija, kur atradās Langenšteinas-Cvīberges koncentrācijas nometne. == Ģeogrāfija == [[File:Halberstädter_Domplatz.JPG|left|thumb| Katedrāles laukums]] Halberštata atrodas Vācijas centrālajā daļā, Saksijas-Anhaltes federālās zemes rietumos. Tā ir pazīstama kā '''"Vārti uz [[Harcs|Harca kalniem]]"''' (''Tor zum Harz''), jo atrodas tieši šī kalnu masīva ziemeļu priekškalnē. Pilsētas teritorija aptver aptuveni '''143 kvadrātkilometrus'''. Tās sastāvā ietilpst vēsturiskais pilsētas centrs un septiņas lauku administratīvās teritorijas (pašvaldību daļas), piemēram, šaha ciemats Strēbeka (''Schachdorf Ströbeck'') un Langenšteina (''Langenstein''). == Vēsture == [[File:Liebfrauenkirche_in_Halberstadt,_Sachsen-Anhalt.JPG|left|thumb| Liebfrauenkirche]] [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]] 8zbagsu0fedxjrkzaluw5jlpim9dghe 4521687 4521678 2026-09-13T14:51:43Z Latvinskyy 142552 Izveidots, tulkojot lapu "[[:lt:Special:Redirect/revision/6484288|Halberštatas]]" 4521687 wikitext text/x-wiki {{City/Vokietijos miestas|pavadinimas={{PAGENAME}}|origpavadin=Halberstadt|paveikslėlis=Liebfrauenkirche Halberstadt.jpg|paveikslėlio tekstas=Halberštato bažnyčia|herbas=DE-ST 15-0-85-135 Halberstadt COA.svg|vėliava=|PL=51|PM=53|PS=45|IL=11|IM=02|IS=48|žemė=Saksonija-Anhaltas|regionas=|rajonas=|įkurtas=|vadovotitulas=|vadovas=|gyventojumetai=2008|gyventoju=38531|plotas=142.97|altitudė=|pastokodas=|telkodas=|tinklalapis=|globėjas=|kirč=|vikiteka=Category:Halberstadt}}'''Halberštate''' ( {{Val-de|Halberstadt}} ir pilsēta [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes zemē]], [[Vācija|Vācijā]] . Tā ir Harcas apriņķa administratīvais centrs un piektā lielākā Saksijas-Anhaltes pilsēta, kas atrodas Harcas kalnu pakājē netālu no Holtemes ( {{Val-de|Holtemme}} ) un Goldbahs ( {{Val-de|Goldbach}} ) upes. == Vēsture == [[804. gads|804. gadā]] franku valdnieks [[Kārlis Lielais]] Halberštati padarīja par bīskapa rezidenci. Pilsēta kļuva par nozīmīgu kristietības un baznīcas pārvaldes centru Saksijā. [[989. gads|989. gadā]] imperators [[Otons III]] Halberštatei piešķīra tirgus, muitas un citas privilēģijas, kas veicināja pilsētas ekonomisko attīstību. [[805. gads|805. gadā]] Henrijs Lauva iznīcināja Halberštates pilsētu, katedrāli un pili. Jaunās katedrāles celtniecība sākās tikai [[1236. gads|1236. gadā]]. Viduslaikos Halberštate attīstījās par nozīmīgu reģionālo tirdzniecības centru. [[14. gadsimts|14. un 15. gadsimtā]] pilsēta bija saistīta ar [[Hanzas savienība|Hanzas pilsētu]] tirdzniecības tīklu. Pēc Trīsdesmitgadu kara un [[Vestfālenes miera līgums|Vestfālenes miera]] [[1648. gads|1648. gadā]] Halberštates bīskapija tika sekularizēta. Vēlāk tās teritorija nonāca [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] sastāvā. [[1681. gads|1681]].—[[1682. gads|1682]]. gadā pilsētu skāra smaga mēra epidēmija, kurā mira vairāk nekā 2000 cilvēku. [[Napoleona kari|Napoleona karu laikā]], [[1807. gads|1807. gadā]], Halberštate tika iekļauta [[Vestfālenes Karaliste|Vestfālenes Karalistē]], kas bija viena no Napoleona izveidotajām satelītvalstīm. Pēc [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām pilsēta atkal nonāca Prūsijas sastāvā. 19. gadsimtā Halberštate strauji attīstījās industrializācijas ietekmē. 1843. gadā tika atklāts dzelzceļa savienojums ar [[Magdeburga|Magdeburgu]], kas ievērojami uzlaboja pilsētas transporta sakarus. [[1892. gads|1892. gadā]] Halberštatē notika nozīmīgs Vācijas arodbiedrību kongress. 1903. gadā pilsētā sāka darboties elektriskais tramvajs. Halberštate ilgstoši bija arī garnizona pilsēta. Dažādu valstu un politisko režīmu karaspēka vienības pilsētā atradās vairākus gadsimtus — no 17. gadsimta līdz pat 20. gadsimta beigām. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Halberštate smagi cieta sabiedroto aviācijas uzlidojumos. Īpaši postošs bija uzlidojums 1945. gada 8. aprīlī, neilgi pirms kara beigām. Tika iznīcināta liela daļa vēsturiskā pilsētas centra un daudzas gadsimtiem senas pildrežģu ēkas. Pēc kara Halberštate atradās padomju okupācijas zonā un vēlāk kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] daļu. Kara postījumu vietā tika uzceltas jaunas dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, taču daļa vēsturisko celtņu tika atjaunota. Pēc [[Vācijas atkalapvienošanās]] 1990. gadā sākās plašāka saglabājušās vecpilsētas restaurācija. 1998. gadā tika pabeigta jaunā rātsnama celtniecība. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Dem|1695|12000|1852|20395|1880|31260|1890|36786|1900|41481|1920|48751|1940|54000|1980|47834|1990|45364|2005|39749|2010|42680|kolon=5|till=60000|inc=10000|incmin=2000|valst=de}} == Kultūra == Viens no pazīstamākajiem pilsētas arhitektūras pieminekļiem ir [[Svētā Stefana un Svētā Siksta katedrāle (Halberštate)|Svētā Stefana un Svētā Siksta katedrāle]]. Tā ir gotikas stila baznīca, kuras celtniecība ilga vairākus gadsimtus. Katedrāles dārgumu krātuvē (<nowiki>''Domschatz Halberstadt''</nowiki>) atrodas ievērojama viduslaiku sakrālās mākslas priekšmetu, relikviju, tekstilizstrādājumu un liturģisko priekšmetu kolekcija. Pilsētas panorāmā nozīmīgas ir arī Svētā Mārtiņa baznīcas (<nowiki>''Martinikirche''</nowiki>) divas nevienāda augstuma torņu smailes. === Muzeji === [[Vaizdas:Halberstadt_Gleimhaus.JPG|thumb| Literatūras muzejs]] <nowiki>'''Heineanum'''</nowiki> ir dabas vēstures muzejs, kas īpaši veltīts ornitoloģijai. Tā kolekcijas pamatā ir 19. gadsimtā Ferdinanda Heines izveidotā putnu kolekcija. Muzejā apskatāmi putnu eksponāti no dažādām pasaules daļām, kā arī aizvēsturisku dzīvnieku atradumi. <nowiki>'''Gleimhaus'''</nowiki> ir viens no vecākajiem literatūras muzejiem Vācijā. Tas ierīkots dzejnieka un kolekcionāra Johana Vilhelma Ludviga Gleima (1719—1803) bijušajā dzīvesvietā. Muzejā glabājas plaša 18. gadsimta rakstnieku un domātāju portretu kolekcija, vairāk nekā 10 000 manuskriptu un vēsturiska bibliotēka. Pilsētā atrodas arī Halberštates pilsētas muzejs, Berenda Lēmana Ebreju vēstures un kultūras muzejs, katedrāles dārgumu krātuve un <nowiki>''</nowiki>Schraube-Museum<nowiki>''</nowiki>, kurā atspoguļota pilsētnieku sadzīve ap 1900. gadu. === Mūzika === Halberštates iela [[Džons Keidžs|Džona Keidža]] (1912–1992) ērģeļu skaņdarbs "Ak lēni, cik vien iespējams" tiek atskaņots Svētā Burhardi baznīcā. Šī skaņdarba ilgums ir 639 gadi. Tas sāka skanēt 2001. gadā, un tā izpildījums tiks pabeigts 2640. gadā. == Izglītības un zinātnes iestādes == [[Vaizdas:Halberstadt_Domplatz.jpg|thumb| Harca Universitātes Valsts pārvaldes fakultāte]] * Halberštatē atrodas [[Harca Lietišķo zinātņu universitāte|Harca Lietišķo zinātņu universitātes]] (''Hochschule Harz'') struktūrvienības. Pilsētā darbojas universitātes Administratīvo zinātņu fakultāte. Pilsētā darbojas arī vispārizglītojošās un profesionālās skolas, mūzikas skola un citas izglītības iestādes. Sporta zāles: * [[Kēte Kolvica|Käthe Kolwitz]] * Martineums Citi: * Mūzikas skola * Apgabala Nacionālā augstākās izglītības skola == Valdības aģentūras == Halberštatē atrodas šādas valdības iestādes: * Federālais bēgļu birojs * [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]] patvēruma meklētāju centrs bēgļiem * [[Cietums]] * [[Magdeburga|Magdeburgas]] prokuratūra Halberštate * Darba tiesa * Finanšu pakalpojumi * Ūdens apsaimniekošanas un plūdu aizsardzības aģentūra * Valsts uzņēmējdarbības uzraudzības dienests * Policijas direktorāts == Partnerpilsētas == * {{Flaga|GER}} [[Volfsburga]], [[Vācija]] * {{Flaga|Czech Republic}} [[Nāhoda]], [[Čehija|Čehijas Republika]] * {{Flaga|Slovakia}} [[Banska Bystrica|Banska Bistrica]], [[Slovākija]] * {{Flaga|France}} [[Vilarsas (Loire)|Vilāra (Luāra)]], [[Francija]] {{Commons|Halberstadt}} * [http://www.halberstadt.de/ Halberštates oficiālā tīmekļa vietne] (vācu valodā) * [http://www.halberstadt-information.de/ Informācija par pilsētu, mākslas galeriju, pasākumiem.] Archyvuota kopija [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]] hfg0f1ya3ypd5f2ktwozpt5ab3fc6db 4521688 4521687 2026-09-13T14:52:08Z Latvinskyy 142552 4521688 wikitext text/x-wiki '''Halberštate''' ( {{Val-de|Halberstadt}} ir pilsēta [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes zemē]], [[Vācija|Vācijā]] . Tā ir Harcas apriņķa administratīvais centrs un piektā lielākā Saksijas-Anhaltes pilsēta, kas atrodas Harcas kalnu pakājē netālu no Holtemes ( {{Val-de|Holtemme}} ) un Goldbahs ( {{Val-de|Goldbach}} ) upes. == Vēsture == [[804. gads|804. gadā]] franku valdnieks [[Kārlis Lielais]] Halberštati padarīja par bīskapa rezidenci. Pilsēta kļuva par nozīmīgu kristietības un baznīcas pārvaldes centru Saksijā. [[989. gads|989. gadā]] imperators [[Otons III]] Halberštatei piešķīra tirgus, muitas un citas privilēģijas, kas veicināja pilsētas ekonomisko attīstību. [[805. gads|805. gadā]] Henrijs Lauva iznīcināja Halberštates pilsētu, katedrāli un pili. Jaunās katedrāles celtniecība sākās tikai [[1236. gads|1236. gadā]]. Viduslaikos Halberštate attīstījās par nozīmīgu reģionālo tirdzniecības centru. [[14. gadsimts|14. un 15. gadsimtā]] pilsēta bija saistīta ar [[Hanzas savienība|Hanzas pilsētu]] tirdzniecības tīklu. Pēc Trīsdesmitgadu kara un [[Vestfālenes miera līgums|Vestfālenes miera]] [[1648. gads|1648. gadā]] Halberštates bīskapija tika sekularizēta. Vēlāk tās teritorija nonāca [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] sastāvā. [[1681. gads|1681]].—[[1682. gads|1682]]. gadā pilsētu skāra smaga mēra epidēmija, kurā mira vairāk nekā 2000 cilvēku. [[Napoleona kari|Napoleona karu laikā]], [[1807. gads|1807. gadā]], Halberštate tika iekļauta [[Vestfālenes Karaliste|Vestfālenes Karalistē]], kas bija viena no Napoleona izveidotajām satelītvalstīm. Pēc [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām pilsēta atkal nonāca Prūsijas sastāvā. 19. gadsimtā Halberštate strauji attīstījās industrializācijas ietekmē. 1843. gadā tika atklāts dzelzceļa savienojums ar [[Magdeburga|Magdeburgu]], kas ievērojami uzlaboja pilsētas transporta sakarus. [[1892. gads|1892. gadā]] Halberštatē notika nozīmīgs Vācijas arodbiedrību kongress. 1903. gadā pilsētā sāka darboties elektriskais tramvajs. Halberštate ilgstoši bija arī garnizona pilsēta. Dažādu valstu un politisko režīmu karaspēka vienības pilsētā atradās vairākus gadsimtus — no 17. gadsimta līdz pat 20. gadsimta beigām. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Halberštate smagi cieta sabiedroto aviācijas uzlidojumos. Īpaši postošs bija uzlidojums 1945. gada 8. aprīlī, neilgi pirms kara beigām. Tika iznīcināta liela daļa vēsturiskā pilsētas centra un daudzas gadsimtiem senas pildrežģu ēkas. Pēc kara Halberštate atradās padomju okupācijas zonā un vēlāk kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] daļu. Kara postījumu vietā tika uzceltas jaunas dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, taču daļa vēsturisko celtņu tika atjaunota. Pēc [[Vācijas atkalapvienošanās]] 1990. gadā sākās plašāka saglabājušās vecpilsētas restaurācija. 1998. gadā tika pabeigta jaunā rātsnama celtniecība. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Dem|1695|12000|1852|20395|1880|31260|1890|36786|1900|41481|1920|48751|1940|54000|1980|47834|1990|45364|2005|39749|2010|42680|kolon=5|till=60000|inc=10000|incmin=2000|valst=de}} == Kultūra == Viens no pazīstamākajiem pilsētas arhitektūras pieminekļiem ir [[Svētā Stefana un Svētā Siksta katedrāle (Halberštate)|Svētā Stefana un Svētā Siksta katedrāle]]. Tā ir gotikas stila baznīca, kuras celtniecība ilga vairākus gadsimtus. Katedrāles dārgumu krātuvē (<nowiki>''Domschatz Halberstadt''</nowiki>) atrodas ievērojama viduslaiku sakrālās mākslas priekšmetu, relikviju, tekstilizstrādājumu un liturģisko priekšmetu kolekcija. Pilsētas panorāmā nozīmīgas ir arī Svētā Mārtiņa baznīcas (<nowiki>''Martinikirche''</nowiki>) divas nevienāda augstuma torņu smailes. === Muzeji === [[Vaizdas:Halberstadt_Gleimhaus.JPG|thumb| Literatūras muzejs]] <nowiki>'''Heineanum'''</nowiki> ir dabas vēstures muzejs, kas īpaši veltīts ornitoloģijai. Tā kolekcijas pamatā ir 19. gadsimtā Ferdinanda Heines izveidotā putnu kolekcija. Muzejā apskatāmi putnu eksponāti no dažādām pasaules daļām, kā arī aizvēsturisku dzīvnieku atradumi. <nowiki>'''Gleimhaus'''</nowiki> ir viens no vecākajiem literatūras muzejiem Vācijā. Tas ierīkots dzejnieka un kolekcionāra Johana Vilhelma Ludviga Gleima (1719—1803) bijušajā dzīvesvietā. Muzejā glabājas plaša 18. gadsimta rakstnieku un domātāju portretu kolekcija, vairāk nekā 10 000 manuskriptu un vēsturiska bibliotēka. Pilsētā atrodas arī Halberštates pilsētas muzejs, Berenda Lēmana Ebreju vēstures un kultūras muzejs, katedrāles dārgumu krātuve un <nowiki>''</nowiki>Schraube-Museum<nowiki>''</nowiki>, kurā atspoguļota pilsētnieku sadzīve ap 1900. gadu. === Mūzika === Halberštates iela [[Džons Keidžs|Džona Keidža]] (1912–1992) ērģeļu skaņdarbs "Ak lēni, cik vien iespējams" tiek atskaņots Svētā Burhardi baznīcā. Šī skaņdarba ilgums ir 639 gadi. Tas sāka skanēt 2001. gadā, un tā izpildījums tiks pabeigts 2640. gadā. == Izglītības un zinātnes iestādes == [[Vaizdas:Halberstadt_Domplatz.jpg|thumb| Harca Universitātes Valsts pārvaldes fakultāte]] * Halberštatē atrodas [[Harca Lietišķo zinātņu universitāte|Harca Lietišķo zinātņu universitātes]] (''Hochschule Harz'') struktūrvienības. Pilsētā darbojas universitātes Administratīvo zinātņu fakultāte. Pilsētā darbojas arī vispārizglītojošās un profesionālās skolas, mūzikas skola un citas izglītības iestādes. Sporta zāles: * [[Kēte Kolvica|Käthe Kolwitz]] * Martineums Citi: * Mūzikas skola * Apgabala Nacionālā augstākās izglītības skola == Valdības aģentūras == Halberštatē atrodas šādas valdības iestādes: * Federālais bēgļu birojs * [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]] patvēruma meklētāju centrs bēgļiem * [[Cietums]] * [[Magdeburga|Magdeburgas]] prokuratūra Halberštate * Darba tiesa * Finanšu pakalpojumi * Ūdens apsaimniekošanas un plūdu aizsardzības aģentūra * Valsts uzņēmējdarbības uzraudzības dienests * Policijas direktorāts == Partnerpilsētas == * {{Flaga|GER}} [[Volfsburga]], [[Vācija]] * {{Flaga|Czech Republic}} [[Nāhoda]], [[Čehija|Čehijas Republika]] * {{Flaga|Slovakia}} [[Banska Bystrica|Banska Bistrica]], [[Slovākija]] * {{Flaga|France}} [[Vilarsas (Loire)|Vilāra (Luāra)]], [[Francija]] {{Commons|Halberstadt}} * [http://www.halberstadt.de/ Halberštates oficiālā tīmekļa vietne] (vācu valodā) * [http://www.halberstadt-information.de/ Informācija par pilsētu, mākslas galeriju, pasākumiem.] Archyvuota kopija [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]] l3kv7jt5mk87z7ckitso7yih899vi8j 4521785 4521688 2026-09-13T17:35:24Z Egilus 27634 {{Dzēst|Nesakārtots mašīntulkojums|due=15|due_date=28.09.2026}} 4521785 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Nesakārtots mašīntulkojums|due=15|due_date=28.09.2026}} '''Halberštate''' ( {{Val-de|Halberstadt}} ir pilsēta [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes zemē]], [[Vācija|Vācijā]] . Tā ir Harcas apriņķa administratīvais centrs un piektā lielākā Saksijas-Anhaltes pilsēta, kas atrodas Harcas kalnu pakājē netālu no Holtemes ( {{Val-de|Holtemme}} ) un Goldbahs ( {{Val-de|Goldbach}} ) upes. == Vēsture == [[804. gads|804. gadā]] franku valdnieks [[Kārlis Lielais]] Halberštati padarīja par bīskapa rezidenci. Pilsēta kļuva par nozīmīgu kristietības un baznīcas pārvaldes centru Saksijā. [[989. gads|989. gadā]] imperators [[Otons III]] Halberštatei piešķīra tirgus, muitas un citas privilēģijas, kas veicināja pilsētas ekonomisko attīstību. [[805. gads|805. gadā]] Henrijs Lauva iznīcināja Halberštates pilsētu, katedrāli un pili. Jaunās katedrāles celtniecība sākās tikai [[1236. gads|1236. gadā]]. Viduslaikos Halberštate attīstījās par nozīmīgu reģionālo tirdzniecības centru. [[14. gadsimts|14. un 15. gadsimtā]] pilsēta bija saistīta ar [[Hanzas savienība|Hanzas pilsētu]] tirdzniecības tīklu. Pēc Trīsdesmitgadu kara un [[Vestfālenes miera līgums|Vestfālenes miera]] [[1648. gads|1648. gadā]] Halberštates bīskapija tika sekularizēta. Vēlāk tās teritorija nonāca [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] sastāvā. [[1681. gads|1681]].—[[1682. gads|1682]]. gadā pilsētu skāra smaga mēra epidēmija, kurā mira vairāk nekā 2000 cilvēku. [[Napoleona kari|Napoleona karu laikā]], [[1807. gads|1807. gadā]], Halberštate tika iekļauta [[Vestfālenes Karaliste|Vestfālenes Karalistē]], kas bija viena no Napoleona izveidotajām satelītvalstīm. Pēc [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām pilsēta atkal nonāca Prūsijas sastāvā. 19. gadsimtā Halberštate strauji attīstījās industrializācijas ietekmē. 1843. gadā tika atklāts dzelzceļa savienojums ar [[Magdeburga|Magdeburgu]], kas ievērojami uzlaboja pilsētas transporta sakarus. [[1892. gads|1892. gadā]] Halberštatē notika nozīmīgs Vācijas arodbiedrību kongress. 1903. gadā pilsētā sāka darboties elektriskais tramvajs. Halberštate ilgstoši bija arī garnizona pilsēta. Dažādu valstu un politisko režīmu karaspēka vienības pilsētā atradās vairākus gadsimtus — no 17. gadsimta līdz pat 20. gadsimta beigām. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Halberštate smagi cieta sabiedroto aviācijas uzlidojumos. Īpaši postošs bija uzlidojums 1945. gada 8. aprīlī, neilgi pirms kara beigām. Tika iznīcināta liela daļa vēsturiskā pilsētas centra un daudzas gadsimtiem senas pildrežģu ēkas. Pēc kara Halberštate atradās padomju okupācijas zonā un vēlāk kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] daļu. Kara postījumu vietā tika uzceltas jaunas dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, taču daļa vēsturisko celtņu tika atjaunota. Pēc [[Vācijas atkalapvienošanās]] 1990. gadā sākās plašāka saglabājušās vecpilsētas restaurācija. 1998. gadā tika pabeigta jaunā rātsnama celtniecība. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Dem|1695|12000|1852|20395|1880|31260|1890|36786|1900|41481|1920|48751|1940|54000|1980|47834|1990|45364|2005|39749|2010|42680|kolon=5|till=60000|inc=10000|incmin=2000|valst=de}} == Kultūra == Viens no pazīstamākajiem pilsētas arhitektūras pieminekļiem ir [[Svētā Stefana un Svētā Siksta katedrāle (Halberštate)|Svētā Stefana un Svētā Siksta katedrāle]]. Tā ir gotikas stila baznīca, kuras celtniecība ilga vairākus gadsimtus. Katedrāles dārgumu krātuvē (<nowiki>''Domschatz Halberstadt''</nowiki>) atrodas ievērojama viduslaiku sakrālās mākslas priekšmetu, relikviju, tekstilizstrādājumu un liturģisko priekšmetu kolekcija. Pilsētas panorāmā nozīmīgas ir arī Svētā Mārtiņa baznīcas (<nowiki>''Martinikirche''</nowiki>) divas nevienāda augstuma torņu smailes. === Muzeji === [[Vaizdas:Halberstadt_Gleimhaus.JPG|thumb| Literatūras muzejs]] <nowiki>'''Heineanum'''</nowiki> ir dabas vēstures muzejs, kas īpaši veltīts ornitoloģijai. Tā kolekcijas pamatā ir 19. gadsimtā Ferdinanda Heines izveidotā putnu kolekcija. Muzejā apskatāmi putnu eksponāti no dažādām pasaules daļām, kā arī aizvēsturisku dzīvnieku atradumi. <nowiki>'''Gleimhaus'''</nowiki> ir viens no vecākajiem literatūras muzejiem Vācijā. Tas ierīkots dzejnieka un kolekcionāra Johana Vilhelma Ludviga Gleima (1719—1803) bijušajā dzīvesvietā. Muzejā glabājas plaša 18. gadsimta rakstnieku un domātāju portretu kolekcija, vairāk nekā 10 000 manuskriptu un vēsturiska bibliotēka. Pilsētā atrodas arī Halberštates pilsētas muzejs, Berenda Lēmana Ebreju vēstures un kultūras muzejs, katedrāles dārgumu krātuve un <nowiki>''</nowiki>Schraube-Museum<nowiki>''</nowiki>, kurā atspoguļota pilsētnieku sadzīve ap 1900. gadu. === Mūzika === Halberštates iela [[Džons Keidžs|Džona Keidža]] (1912–1992) ērģeļu skaņdarbs "Ak lēni, cik vien iespējams" tiek atskaņots Svētā Burhardi baznīcā. Šī skaņdarba ilgums ir 639 gadi. Tas sāka skanēt 2001. gadā, un tā izpildījums tiks pabeigts 2640. gadā. == Izglītības un zinātnes iestādes == [[Vaizdas:Halberstadt_Domplatz.jpg|thumb| Harca Universitātes Valsts pārvaldes fakultāte]] * Halberštatē atrodas [[Harca Lietišķo zinātņu universitāte|Harca Lietišķo zinātņu universitātes]] (''Hochschule Harz'') struktūrvienības. Pilsētā darbojas universitātes Administratīvo zinātņu fakultāte. Pilsētā darbojas arī vispārizglītojošās un profesionālās skolas, mūzikas skola un citas izglītības iestādes. Sporta zāles: * [[Kēte Kolvica|Käthe Kolwitz]] * Martineums Citi: * Mūzikas skola * Apgabala Nacionālā augstākās izglītības skola == Valdības aģentūras == Halberštatē atrodas šādas valdības iestādes: * Federālais bēgļu birojs * [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]] patvēruma meklētāju centrs bēgļiem * [[Cietums]] * [[Magdeburga|Magdeburgas]] prokuratūra Halberštate * Darba tiesa * Finanšu pakalpojumi * Ūdens apsaimniekošanas un plūdu aizsardzības aģentūra * Valsts uzņēmējdarbības uzraudzības dienests * Policijas direktorāts == Partnerpilsētas == * {{Flaga|GER}} [[Volfsburga]], [[Vācija]] * {{Flaga|Czech Republic}} [[Nāhoda]], [[Čehija|Čehijas Republika]] * {{Flaga|Slovakia}} [[Banska Bystrica|Banska Bistrica]], [[Slovākija]] * {{Flaga|France}} [[Vilarsas (Loire)|Vilāra (Luāra)]], [[Francija]] {{Commons|Halberstadt}} * [http://www.halberstadt.de/ Halberštates oficiālā tīmekļa vietne] (vācu valodā) * [http://www.halberstadt-information.de/ Informācija par pilsētu, mākslas galeriju, pasākumiem.] Archyvuota kopija [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]] roujcbbcorxrseiu2v7js5lrbaj1yyt 0 639597 4521701 2026-09-13T15:05:33Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Džordžs Van Klīfs | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''George Van Cleaf'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džordž... 4521701 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džordžs Van Klīfs | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''George Van Cleaf'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džordžs V. Van Klīfs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|10|8}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1905|1|6}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Čikāga}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelts) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[ASV ūdenspolo slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Džordžs V. Van Klīfs''' ({{val|en|George W. Van Cleaf}}; dzimis {{dat|1879|10|8}}, miris {{dat|1905|1|6}}) bija amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs, kurš pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubu]] ''(New York Athletic Club)''. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] komanda izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]]. Savukārt peldēšanas [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4×50 brīvā stila komandu stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila komandu stafetē]] viņa komanda izcīnīja 4. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/79149|title=George Van Cleaf |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/george-van-cleaf-1.html |title=George Van Cleaf Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417153405/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/george-van-cleaf-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/george-van-cleaf |title=George Van Cleaf Olympic Results | work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> Van Klīfs mira no [[vēdertīfs|vēdertīfa]] 1905. gada janvārī pēc inficēšanās piesārņotajā ūdenī, kas tika izmantots mākslīgi izveidotajā baseinā 1904. gada Sentluisas olimpisko spēļu laikā. 1988. gadā Van Klīfs tika uzņemts [[ASV ūdenspolo slavas zāle|ASV ūdenspolo slavas zālē]].<ref>{{cite web|title=George Van Cleaf (1988) |url=https://usawaterpolo.org/hof.aspx?hof=69 |website=usawaterpolo.org |publisher=USA Water Polo |access-date=September 18, 2020}}</ref><ref>{{cite web|title=Hall of Fame Inductees |url=https://usawaterpolo.org/sports/2018/11/28/trads-hof-inductees-html.aspx |website=usawaterpolo.org |publisher=USA Water Polo |access-date=September 18, 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Klīfs, Džordžs Van}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1905. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] d5dygs59rvzepj1qv9rn94ufi8dsxxo 0 639598 4521703 2026-09-13T15:06:53Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džordžs Van Klīfs]] 4521703 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džordžs Van Klīfs]] 5h7mci49xmdkulpzlhp0mrt179db80o 0 639599 4521704 2026-09-13T15:07:24Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džordžs Van Klīfs]] 4521704 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džordžs Van Klīfs]] 5h7mci49xmdkulpzlhp0mrt179db80o 0 639600 4521709 2026-09-13T15:19:40Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par Korāna sūru 4521709 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Āl Imrān''''' ({{val|ar|آل عمران}} — ‘Imrāna ģimene’) ir [[Korāns|Korāna]] 3. [[sūra]], kas seko sūrai ''[[Bakara (sūra)|Bakara]]'' un atrodas pirms sūras ''[[an-Nisā]]''. Tā sastāv no 200 [[āja|ājām]] un tradicionāli tiek klasificēta kā [[Medīna]]s sūra. Sūra sākas ar atsevišķiem burtiem ''alif–lām–mīm'' ({{ara|الم}}), bet tās nosaukums saistīts ar 3:33 pieminēto [[Imrāns|Imrāna]] ģimeni. Viens no centrālajiem sūras stāstījumiem atrodams 3:33–62 un vēsta par Imrāna sievu, [[Marjama|Marjamu]], [[Zakarija|Zakariju]], [[Jahja|Jahju]] un [[Īsa|Īsu]]. Ievērojama sūras daļa veltīta [[islāms|islāma]] attiecībām ar [[jūdaisms|jūdiem]] un [[kristietība|kristiešiem]], kas Korānā tiek saukti par [[Grāmatas ļaudis|Grāmatas ļaudīm]]. 3:61 atrodas tā sauktā mubāhalas āja, kas aicina reliģiska strīda dalībniekus kopīgi piesaukt [[Dievs islāmā|Dieva]] lāstu pār tiem, kuri melo, savukārt 3:64 aicina Grāmatas ļaudis uz kopīgu pamatu — pielūgt vienīgi Dievu un nepiedēvēt Viņam līdzgaitniekus. 3:96–97 runāts par pirmo cilvēkiem izveidoto svētnīcu [[Meka|Mekā]] un pienākumu veikt [[hādžs|svētceļojumu]] tiem, kuri to spēj. Sūrā aplūkota arī [[musulmaņi|ticīgo]] kopienas vienotība, militārie pārbaudījumi un reliģiskā disciplīna. 3:103 ticīgie aicināti kopīgi turēties pie Dieva “virves” un nešķelties, bet 3:121 un turpmākās ājas ir cieši saistītas ar [[Uhudas kauja|Uhudas kauju]] un tās sekām. 3:159 ir nozīmīga [[šūrā|apspriešanās jeb ''šūrā'']] principa kontekstā, savukārt 3:169–171 aplūkots kaujā kritušo stāvoklis Dieva priekšā. Sūras noslēguma ājās īpaši izcelta [[Visums|pasaules radības]] apcere, [[pacietība]], [[dievbijība]] un ticīgo neatlaidība. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{islāms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korāns]] 5rkhmask7sel8raz9jnuslrlc2t425g 0 639601 4521711 2026-09-13T15:20:18Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Āl Imrān]] 4521711 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Āl Imrān]] 02zm8wolqboukg8xugovy18j03si3fw 0 639602 4521712 2026-09-13T15:20:30Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Āl Imrān]] 4521712 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Āl Imrān]] 02zm8wolqboukg8xugovy18j03si3fw 0 639603 4521713 2026-09-13T15:20:48Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Āl Imrān]] 4521713 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Āl Imrān]] 02zm8wolqboukg8xugovy18j03si3fw 0 639604 4521714 2026-09-13T15:21:01Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Āl Imrān]] 4521714 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Āl Imrān]] 02zm8wolqboukg8xugovy18j03si3fw 0 639605 4521721 2026-09-13T15:57:02Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Luijs Hendlijs | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''Louis Handley'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Luijs de Breda He... 4521721 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Luijs Hendlijs | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''Louis Handley'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Luijs de Breda Hendlijs | dzimtais vārds = Luidži de Breda | dz_dat = {{dat|1874|2|14}} | dz_viet = [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]], [[Roma]] | mir_dat = {{dat|1956|12|28}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 zelti) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[ASV ūdenspolo slavas zāle]] <br/> [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā st. stafete]]}} }} '''Luijs de Breda Hendlijs''' ({{val|en|Louis de Breda Handley}}; dzimis kā '''Luidži de Breda''' ({{val|it|Luigi de Breda}}; dzimis {{dat|1874|2|14}}, miris {{dat|1956|12|28}}) bija [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalistē]] dzimis amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]], [[ūdenspolo]] spēlētājs un treneris. Divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs. 1896. gadā viņš aizbēga uz Ņujorku un savam vārdam pievienoja tēva uzvārdu. Viņš strādāja nelielā importa uzņēmumā un nodevās savai otrai lielākajai aizraušanās spēlei pēc medībām — peldēšanai. Viņš bija arī izcils ūdenspolo spēlētājs (viņa metiena stils tika dēvēts par "lecošo lasi").<ref name=italiano>{{cite web|url=http://archiviostorico.gazzetta.it/2008/giugno/30/Handley_italiano_America_ga_10_080630164.shtml|title=Handley, l' italiano d' America|website=archiviostorico.gazzetta.it}}</ref> Būdams daudzpusīgs atlēts, viņš bija pasaules rekordists "kombinētajā distancē" ''(medley race)'', kas ietvēra nepārtrauktu ceturtdaļjūdzes veikšanu iešanā, skriešanā, izjādē ar zirgu, riteņbraukšanā, airēšanā un peldēšanā tieši šādā secībā.<ref name=ishof>{{cite web|url=https://ishof.org/honoree/honoree-louis-debreda-handley/|title=International Swimming Hall of Fame Bio, Louis Handley|website=ishof.org|access-date=5 October 2024}}</ref> Būdams izcils ūdenspolo spēlētājs, Hendlijs pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta kluba]] ''(New York Athletic Club)'' komandu, kas laikā no 1898. līdz 1911. gadam izcīnīja visus [[Amatieru sporta savienība|Amatieru sporta savienības]] iekštelpu un āra čempionu titulus, izņemot vienu. Kad 1911. gadā ūdenspolo tika atcelti iepriekšējie ASV "mīkstās bumbas" noteikumi, kuros izmantoja mazāku bumbu, par labu starptautiskajiem noteikumiem, Hendlijs pameta ūdenspolo, taču turpināja savas sportiskās gaitas kā jahtotājs un medību suņu treneris. Hendlijs ir izcīnījis divas olimpiskās zelta medaļas [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/51382 |title=Lou Handley |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/lou-handley-1.html |title=Lou Handley Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417154011/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/lou-handley-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/louis-de-breda-handley |title=Louis De Breda HANDLEY Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada vasaras olimpisko spēļu]] laikā Hendlijs bija galvenais [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] tiesnesis.<ref name=WPHOF>{{cite web|title=Louis De Breda Handley (1976) |url=https://usawaterpolo.org/hof.aspx?hof=17 |website=usawaterpolo.org |publisher=USA Water Polo |access-date=18 September 2020 }}</ref> [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Hendlijs bija pirmais oficiālais ASV sieviešu peldēšanas izlases galvenais treneris līdzās [[Bills Bahrahs|Billam Bahraham]], kurš trenēja vīriešu komandu. Būtiskā savas karjeras posmā Gendlijs trenēja arī [[Ņujorkas Peldēšanas asociācija|Ņujorkas Peldēšanas asociāciju]].<ref name=OlympicCoach>{{cite web|url=https://www.usaswimming.org/docs/default-source/eventsdocuments/rosters/olympics/olympic-coaches-historic.pdf|title=Historic U.S. Swimming Team Head Coaches|website=usaswimming.org|access-date=5 October 2024}}</ref> Viņš trenēja gan Ņujorkas Sporta klubu peldēšanā un ūdenspolo, gan bija galvenais treneris [[Ņujorkas Sieviešu peldēšanas asociācija|Ņujorkas Sieviešu peldēšanas asociācijā]], ko 1917. gadā dibināja [[Šarlote Epšteina]]. Pati Epšteina reizēm arī palīdzēja veikt noteiktus trenera pienākumus.<ref>{{cite web|url=https://jwa.org/encyclopedia/article/epstein-charlotte|title=Borish, Linda J., The Shalvi/Hyman Encyclopedia of Jewish Women|website=jwa.org|access-date=5 October 2024}}</ref> 1967. gadā Hendlijs tika uzņemts [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle|Starptautiskajā peldēšanas slavas zālē]], bet 1976. gadā viņš tika izņemts [[ASV ūdenspolo slavas zāle|ASV ūdenspolo slavas zālē]].<ref>{{cite web|title=Hall of Fame Inductees |url=https://usawaterpolo.org/sports/2018/11/28/trads-hof-inductees-html.aspx |website=usawaterpolo.org |publisher=USA Water Polo |access-date=18 September 2020 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Hendlijs, Luijs}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] c97h29obeq30czpic0ibh4885s0xydy 4521726 4521721 2026-09-13T15:59:53Z Kleivas 2704 4521726 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Luijs Hendlijs | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''Louis Handley'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Luijs de Breda Hendlijs | dzimtais vārds = Luidži de Breda | dz_dat = {{dat|1874|2|14}} | dz_viet = [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]], [[Roma]] | mir_dat = {{dat|1956|12|28}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 zelti) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[ASV ūdenspolo slavas zāle]] <br/> [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā st. stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Luijs de Breda Hendlijs''' ({{val|en|Louis de Breda Handley}}; dzimis kā '''Luidži de Breda''' ({{val|it|Luigi de Breda}}; dzimis {{dat|1874|2|14}}, miris {{dat|1956|12|28}}) bija [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalistē]] dzimis amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]], [[ūdenspolo]] spēlētājs un treneris. Divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs. 1896. gadā viņš aizbēga uz Ņujorku un savam vārdam pievienoja tēva uzvārdu. Viņš strādāja nelielā importa uzņēmumā un nodevās savai otrai lielākajai aizraušanās spēlei pēc medībām — peldēšanai. Viņš bija arī izcils ūdenspolo spēlētājs (viņa metiena stils tika dēvēts par "lecošo lasi").<ref name=italiano>{{cite web|url=http://archiviostorico.gazzetta.it/2008/giugno/30/Handley_italiano_America_ga_10_080630164.shtml|title=Handley, l' italiano d' America|website=archiviostorico.gazzetta.it}}</ref> Būdams daudzpusīgs atlēts, viņš bija pasaules rekordists "kombinētajā distancē" ''(medley race)'', kas ietvēra nepārtrauktu ceturtdaļjūdzes veikšanu iešanā, skriešanā, izjādē ar zirgu, riteņbraukšanā, airēšanā un peldēšanā tieši šādā secībā.<ref name=ishof>{{cite web|url=https://ishof.org/honoree/honoree-louis-debreda-handley/|title=International Swimming Hall of Fame Bio, Louis Handley|website=ishof.org|access-date=5 October 2024}}</ref> Būdams izcils ūdenspolo spēlētājs, Hendlijs pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta kluba]] ''(New York Athletic Club)'' komandu, kas laikā no 1898. līdz 1911. gadam izcīnīja visus [[Amatieru sporta savienība|Amatieru sporta savienības]] iekštelpu un āra čempionu titulus, izņemot vienu. Kad 1911. gadā ūdenspolo tika atcelti iepriekšējie ASV "mīkstās bumbas" noteikumi, kuros izmantoja mazāku bumbu, par labu starptautiskajiem noteikumiem, Hendlijs pameta ūdenspolo, taču turpināja savas sportiskās gaitas kā jahtotājs un medību suņu treneris. Hendlijs ir izcīnījis divas olimpiskās zelta medaļas [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/51382 |title=Lou Handley |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/lou-handley-1.html |title=Lou Handley Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417154011/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/lou-handley-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/louis-de-breda-handley |title=Louis De Breda HANDLEY Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada vasaras olimpisko spēļu]] laikā Hendlijs bija galvenais [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] tiesnesis.<ref name=WPHOF>{{cite web|title=Louis De Breda Handley (1976) |url=https://usawaterpolo.org/hof.aspx?hof=17 |website=usawaterpolo.org |publisher=USA Water Polo |access-date=18 September 2020 }}</ref> [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Hendlijs bija pirmais oficiālais ASV sieviešu peldēšanas izlases galvenais treneris līdzās [[Bills Bahrahs|Billam Bahraham]], kurš trenēja vīriešu komandu. Būtiskā savas karjeras posmā Gendlijs trenēja arī [[Ņujorkas Peldēšanas asociācija|Ņujorkas Peldēšanas asociāciju]].<ref name=OlympicCoach>{{cite web|url=https://www.usaswimming.org/docs/default-source/eventsdocuments/rosters/olympics/olympic-coaches-historic.pdf|title=Historic U.S. Swimming Team Head Coaches|website=usaswimming.org|access-date=5 October 2024}}</ref> Viņš trenēja gan Ņujorkas Sporta klubu peldēšanā un ūdenspolo, gan bija galvenais treneris [[Ņujorkas Sieviešu peldēšanas asociācija|Ņujorkas Sieviešu peldēšanas asociācijā]], ko 1917. gadā dibināja [[Šarlote Epšteina]]. Pati Epšteina reizēm arī palīdzēja veikt noteiktus trenera pienākumus.<ref>{{cite web|url=https://jwa.org/encyclopedia/article/epstein-charlotte|title=Borish, Linda J., The Shalvi/Hyman Encyclopedia of Jewish Women|website=jwa.org|access-date=5 October 2024}}</ref> 1967. gadā Hendlijs tika uzņemts [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle|Starptautiskajā peldēšanas slavas zālē]], bet 1976. gadā viņš tika izņemts [[ASV ūdenspolo slavas zāle|ASV ūdenspolo slavas zālē]].<ref>{{cite web|title=Hall of Fame Inductees |url=https://usawaterpolo.org/sports/2018/11/28/trads-hof-inductees-html.aspx |website=usawaterpolo.org |publisher=USA Water Polo |access-date=18 September 2020 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Hendlijs, Luijs}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] flcdhlhp3rgt8i8srine04dq2xlwuxq 4521747 4521726 2026-09-13T16:17:10Z Kleivas 2704 4521747 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Luijs Hendlijs | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''Louis Handley'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Luijs de Breda Hendlijs | dzimtais vārds = Luidži de Breda | dz_dat = {{dat|1874|2|14}} | dz_viet = [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]], [[Roma]] | mir_dat = {{dat|1956|12|28}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[ASV ūdenspolo slavas zāle]] <br/> [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā st. stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Luijs de Breda Hendlijs''' ({{val|en|Louis de Breda Handley}}; dzimis kā '''Luidži de Breda''' ({{val|it|Luigi de Breda}}; dzimis {{dat|1874|2|14}}, miris {{dat|1956|12|28}}) bija [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalistē]] dzimis amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]], [[ūdenspolo]] spēlētājs un treneris. Divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs. 1896. gadā viņš aizbēga uz Ņujorku un savam vārdam pievienoja tēva uzvārdu. Viņš strādāja nelielā importa uzņēmumā un nodevās savai otrai lielākajai aizraušanās spēlei pēc medībām — peldēšanai. Viņš bija arī izcils ūdenspolo spēlētājs (viņa metiena stils tika dēvēts par "lecošo lasi").<ref name=italiano>{{cite web|url=http://archiviostorico.gazzetta.it/2008/giugno/30/Handley_italiano_America_ga_10_080630164.shtml|title=Handley, l' italiano d' America|website=archiviostorico.gazzetta.it}}</ref> Būdams daudzpusīgs atlēts, viņš bija pasaules rekordists "kombinētajā distancē" ''(medley race)'', kas ietvēra nepārtrauktu ceturtdaļjūdzes veikšanu iešanā, skriešanā, izjādē ar zirgu, riteņbraukšanā, airēšanā un peldēšanā tieši šādā secībā.<ref name=ishof>{{cite web|url=https://ishof.org/honoree/honoree-louis-debreda-handley/|title=International Swimming Hall of Fame Bio, Louis Handley|website=ishof.org|access-date=5 October 2024}}</ref> Būdams izcils ūdenspolo spēlētājs, Hendlijs pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta kluba]] ''(New York Athletic Club)'' komandu, kas laikā no 1898. līdz 1911. gadam izcīnīja visus [[Amatieru sporta savienība|Amatieru sporta savienības]] iekštelpu un āra čempionu titulus, izņemot vienu. Kad 1911. gadā ūdenspolo tika atcelti iepriekšējie ASV "mīkstās bumbas" noteikumi, kuros izmantoja mazāku bumbu, par labu starptautiskajiem noteikumiem, Hendlijs pameta ūdenspolo, taču turpināja savas sportiskās gaitas kā jahtotājs un medību suņu treneris. Hendlijs ir izcīnījis divas olimpiskās zelta medaļas [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/51382 |title=Lou Handley |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/lou-handley-1.html |title=Lou Handley Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417154011/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/lou-handley-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/louis-de-breda-handley |title=Louis De Breda HANDLEY Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada vasaras olimpisko spēļu]] laikā Hendlijs bija galvenais [[Ūdenspolo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] tiesnesis.<ref name=WPHOF>{{cite web|title=Louis De Breda Handley (1976) |url=https://usawaterpolo.org/hof.aspx?hof=17 |website=usawaterpolo.org |publisher=USA Water Polo |access-date=18 September 2020 }}</ref> [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Hendlijs bija pirmais oficiālais ASV sieviešu peldēšanas izlases galvenais treneris līdzās [[Bills Bahrahs|Billam Bahraham]], kurš trenēja vīriešu komandu. Būtiskā savas karjeras posmā Gendlijs trenēja arī [[Ņujorkas Peldēšanas asociācija|Ņujorkas Peldēšanas asociāciju]].<ref name=OlympicCoach>{{cite web|url=https://www.usaswimming.org/docs/default-source/eventsdocuments/rosters/olympics/olympic-coaches-historic.pdf|title=Historic U.S. Swimming Team Head Coaches|website=usaswimming.org|access-date=5 October 2024}}</ref> Viņš trenēja gan Ņujorkas Sporta klubu peldēšanā un ūdenspolo, gan bija galvenais treneris [[Ņujorkas Sieviešu peldēšanas asociācija|Ņujorkas Sieviešu peldēšanas asociācijā]], ko 1917. gadā dibināja [[Šarlote Epšteina]]. Pati Epšteina reizēm arī palīdzēja veikt noteiktus trenera pienākumus.<ref>{{cite web|url=https://jwa.org/encyclopedia/article/epstein-charlotte|title=Borish, Linda J., The Shalvi/Hyman Encyclopedia of Jewish Women|website=jwa.org|access-date=5 October 2024}}</ref> 1967. gadā Hendlijs tika uzņemts [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle|Starptautiskajā peldēšanas slavas zālē]], bet 1976. gadā viņš tika izņemts [[ASV ūdenspolo slavas zāle|ASV ūdenspolo slavas zālē]].<ref>{{cite web|title=Hall of Fame Inductees |url=https://usawaterpolo.org/sports/2018/11/28/trads-hof-inductees-html.aspx |website=usawaterpolo.org |publisher=USA Water Polo |access-date=18 September 2020 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Hendlijs, Luijs}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] 4sqpl75yt6ikccisjzjckhfifzax0qu 0 639606 4521722 2026-09-13T15:57:36Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Luijs Hendlijs]] 4521722 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luijs Hendlijs]] 9qnju0f6qsleo21qx3hoysu8ubycr6r 0 639607 4521723 2026-09-13T15:57:54Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Luijs Hendlijs]] 4521723 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luijs Hendlijs]] 9qnju0f6qsleo21qx3hoysu8ubycr6r 0 639608 4521724 2026-09-13T15:58:05Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Luijs Hendlijs]] 4521724 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luijs Hendlijs]] 9qnju0f6qsleo21qx3hoysu8ubycr6r 0 639609 4521731 2026-09-13T16:04:22Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Marcins Kalinovskis]] 4521731 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Marcins Kalinovskis]] t796688kajq6m7avviva4hpk7nxseww 4521744 4521731 2026-09-13T16:14:17Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Marcins Kalinovskis]] uz [[Marcins Kaļinovskis]] 4521744 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Marcins Kaļinovskis]] pufb6dbwczlyn0ffabpajm10btfb296 0 639610 4521733 2026-09-13T16:05:34Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Marcins Kalinovskis]] uz [[Marcins Kaļinovskis]]: atveide..... 4521733 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Marcins Kaļinovskis]] pufb6dbwczlyn0ffabpajm10btfb296 0 639611 4521734 2026-09-13T16:08:36Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Deivids Hesers | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''David Hesser'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = David A. Hesers |... 4521734 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Deivids Hesers | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''David Hesser'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = David A. Hesers | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1884}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1908|1|13}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelts) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''David A. Hesers''' ({{val|en|David A. Hesser}}; dzimis {{dat|1884}}, miris {{dat|1908|1|13}}) bija amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs, kurš pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubu]] ''(New York Athletic Club)''. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] komanda izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]]. Savukārt peldēšanas [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4×50 brīvā stila komandu stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila komandu stafetē]] viņa komanda izcīnīja 4. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/102424|title=David Hesser |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/david-hesser-1.html |title=David Hesser Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418103113/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/david-hesser-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/david-hesser-1|title=David HESSER Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> klnzmg620e8twj4f78rmb8tplb691bf 4521735 4521734 2026-09-13T16:09:40Z Kleivas 2704 4521735 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Deivids Hesers | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''David Hesser'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = David A. Hesers | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1884}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1908|1|13}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelts) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''David A. Hesers''' ({{val|en|David A. Hesser}}; dzimis {{dat|1884}}, miris {{dat|1908|1|13}}) bija amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs, kurš pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubu]] ''(New York Athletic Club)''. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] komanda izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]]. Savukārt peldēšanas [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4×50 brīvā stila komandu stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila komandu stafetē]] viņa komanda izcīnīja 4. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/102424|title=David Hesser |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/david-hesser-1.html |title=David Hesser Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418103113/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/david-hesser-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/david-hesser-1|title=David HESSER Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Hesers, Deivids}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1908. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] gkl18cx5sb82ok4yrnqtyt7ebdc2e7e 4521736 4521735 2026-09-13T16:10:27Z Kleivas 2704 4521736 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Deivids Hesers | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''David Hesser'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Deivids A. Hesers | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1884}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1908|1|13}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelts) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''David A. Hesers''' ({{val|en|David A. Hesser}}; dzimis {{dat|1884}}, miris {{dat|1908|1|13}}) bija amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs, kurš pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubu]] ''(New York Athletic Club)''. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] komanda izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]]. Savukārt peldēšanas [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4×50 brīvā stila komandu stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila komandu stafetē]] viņa komanda izcīnīja 4. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/102424|title=David Hesser |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/david-hesser-1.html |title=David Hesser Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418103113/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/david-hesser-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/david-hesser-1|title=David HESSER Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Hesers, Deivids}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1908. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] mp1dehug5drh0x1iz0lbamiwv4o5bsc 0 639612 4521737 2026-09-13T16:10:58Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Deivids Hesers]] 4521737 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deivids Hesers]] 0qt23llc4qkjaf1b6bzqz3enh479tv2 0 639613 4521738 2026-09-13T16:11:10Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Deivids Hesers]] 4521738 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deivids Hesers]] 0qt23llc4qkjaf1b6bzqz3enh479tv2 0 639614 4521743 2026-09-13T16:13:28Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Marcins Kaļinovskis]] 4521743 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Marcins Kaļinovskis]] pufb6dbwczlyn0ffabpajm10btfb296 0 639615 4521751 2026-09-13T16:25:15Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Mikolajs Potockis]] 4521751 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mikolajs Potockis]] h8hr82kq3jqtzrqctipoowygks7io6w 0 639616 4521752 2026-09-13T16:25:43Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Mikolajs Potockis]] 4521752 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mikolajs Potockis]] h8hr82kq3jqtzrqctipoowygks7io6w 4521759 4521752 2026-09-13T16:49:53Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4521759 wikitext text/x-wiki [[Attēls:POL COA Potocki Hrabia.svg|thumb|250px|Dzimtas ģerbonis]] '''Potocki''' ({{val|pl|Potocki}}) jeb '''Potocku dzimta''' bija viena no vadošajām [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s [[magnāts|magnātu]] dzimtām, kas bija pazīstama ar plašiem īpašumiem un politisko ietekmi. == Vēsture == Potocku ģimene cēlusies no nelielā Potokvelki (''Potok Wielki'') ciema; viņu uzvārds cēlies no šī vietvārda. Ģimene sniedza ieguldījumu Polijas [[Kresi|austrumu pierobežas]] (mūsdienu Rietumukrainas) kultūras attīstībā un vēsturē. Ģimene ir pazīstama ar daudziem Polijas valstsvīriem, militārajiem līderiem un kultūras aktīvistiem. Pirmais zināmais Potockis bija Žiroslavs no Potokas (dzimis ap 1136. gadu).<ref>{{grāmatas atsauce|last=Kossakowski |first=Stanisław |author-link=Stanisław Kazimierz Kossakowski |title=Monografie historyczno-genealogiczne niektórych rodzin polskich |year=1860 |volume=II |location=Warsaw |pages=167 |language=pl |oclc=721846406 |via=[[Google Books]]}}</ref> Viņa dēla Aleksandra (~1167), [[Sandomeža]]s [[kastelāns|kastelāna]], bērni bija jaunu dižciltīgu ģimeņu, piemēram, Moskorževsku, Staņislavsku, Tvorovsku, Borovsku un Stoslovsku, ciltstēvi. Ģimene kļuva ievērojama 16. un 17. gadsimtā, pateicoties kanclera [[Jans Zamoiskis|Jana Zamoiska]] un karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsas]] aizbildnībai. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.polona.pl/item/9415219/0/ Family album from about 1860-1875(Public Domain)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dižciltīgo dzimtas]] 7ou6j523fdz8lfxzgxt17uxk983lwnj 4521760 4521759 2026-09-13T16:51:22Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ + veidne..... 4521760 wikitext text/x-wiki [[Attēls:POL COA Potocki Hrabia.svg|thumb|250px|Dzimtas ģerbonis]] '''Potocki''' ({{val|pl|Potocki}}) jeb '''Potocku dzimta''' bija viena no vadošajām [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s [[magnāts|magnātu]] dzimtām, kas bija pazīstama ar plašiem īpašumiem un politisko ietekmi. == Vēsture == Potocku ģimene cēlusies no nelielā Potokvelki (''Potok Wielki'') ciema; viņu uzvārds cēlies no šī vietvārda. Ģimene sniedza ieguldījumu Polijas [[Kresi|austrumu pierobežas]] (mūsdienu Rietumukrainas) kultūras attīstībā un vēsturē. Ģimene ir pazīstama ar daudziem Polijas valstsvīriem, militārajiem līderiem un kultūras aktīvistiem. Pirmais zināmais Potockis bija Žiroslavs no Potokas (dzimis ap 1136. gadu).<ref>{{grāmatas atsauce|last=Kossakowski |first=Stanisław |author-link=Stanisław Kazimierz Kossakowski |title=Monografie historyczno-genealogiczne niektórych rodzin polskich |year=1860 |volume=II |location=Warsaw |pages=167 |language=pl |oclc=721846406 |via=[[Google Books]]}}</ref> Viņa dēla Aleksandra (~1167), [[Sandomeža]]s [[kastelāns|kastelāna]], bērni bija jaunu dižciltīgu ģimeņu, piemēram, Moskorževsku, Staņislavsku, Tvorovsku, Borovsku un Stoslovsku, ciltstēvi. Ģimene kļuva ievērojama 16. un 17. gadsimtā, pateicoties kanclera [[Jans Zamoiskis|Jana Zamoiska]] un karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsas]] aizbildnībai. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.polona.pl/item/9415219/0/ Family album from about 1860-1875(Public Domain)] {{Lietuvas dižciltīgo dzimtas}} {{Latgales dižciltīgo dzimtas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dižciltīgo dzimtas]] fttyvzxubq4g5oevlfhyjgz6moedafw 0 639617 4521753 2026-09-13T16:26:07Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Mikolajs Potockis]] 4521753 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mikolajs Potockis]] h8hr82kq3jqtzrqctipoowygks7io6w 0 639618 4521755 2026-09-13T16:38:53Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Džo Radijs | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''Joe Ruddy'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džozefs Aloīzijs "Džo... 4521755 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džo Radijs | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''Joe Ruddy'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džozefs Aloīzijs "Džo" Radijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1878|9|28}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1962|11|11}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Peldēšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[ASV ūdenspolo slavas zāle]] <br/> [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā st. stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Džozefs Aloīzijs "Džo" Radijs''' ({{val|en|Joseph Aloysius "Joe" Ruddy}}; dzimis {{dat|1878|9|28}}, miris {{dat|1962|11|11}}) bija amerikāņu [[peldēšana|peldētājs]], [[ūdenspolo]] spēlētājs un treneris. Divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs. Radijs [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] pārstāvēja [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta klubu]], kura izcīnīja zelta medaļas [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]]. Vēlāk viņš darbojās kā tiesnesis [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Ūdenspolo 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/102418 |title=Joe Ruddy |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ru/joe-ruddy-1.html |title=Joe Ruddy Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20121218075049/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ru/joe-ruddy-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/joseph-a-ruddy |title=Joe Ruddy Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> Karjeras laikā viņš izcīnīja ASV čempiona titulus peldēšanā, [[rokasbumba|rokasbumbā]] un ūdenspolo. Nozīmīgākais viņa profesionālajā darbībā bija darbs Ņujorkas Sporta klubā, kur viņš aptuveni no 1930. līdz 1954. gadam trenēja peldēšanas un ūdenspolo komandas. Viņa vadītā ūdenspolo komanda no 1930. līdz 1939. gadam palika nepārspēta gan ASV nacionālajā čempionātā telpās, gan ārpus telpu čempionātā. Džo Radijs bija tēvs peldētājam [[Rejs Radijs|Rejam Radijam]], kurš startēja 1928. gada, [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada]] un [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada]] vasaras olimpiskajās spēlēs. Viņa vecākais dēls un tēva vārdabrālis Džozefs Radijs jaunākais bija [[ASV Jūras spēki|ASV Jūras spēku]] admirālis, kurš pārstāvēja Anapolisas Jūras spēku akadēmiju peldēšanā un Otrā pasaules kara laikā kā kara aviators tika apbalvots ar Jūras spēku krustu.<ref>"[https://www.nytimes.com/1962/11/12/archives/joseph-a-ruddy-sr-dies-at-84-swimmer-was-water-polo-star.html Joseph A. Ruddy Sr. Dies at 84; Swimmer Was Water Polo Star]," ''The New York Times'' (November 12, 1962). Retrieved March 28, 2013.</ref> 1977. gadā viņš tika uzņemts [[ASV ūdenspolo slavas zāle|ASV ūdenspolo slavas zālē]], kā arī bija [[Starptautiskā peldēšanas slavas zāle|Starptautiskās peldēšanas slavas zāles]] loceklis.<ref>{{cite web|title=Joe A Ruddy (1977) |url=https://usawaterpolo.org/hof.aspx?hof=102 |website=usawaterpolo.org |publisher=USA Water Polo |access-date=18 September 2020 }}</ref><ref>{{cite web|title=Hall of Fame Inductees |url=https://usawaterpolo.org/sports/2018/11/28/trads-hof-inductees-html.aspx |website=usawaterpolo.org |publisher=USA Water Polo |access-date=18 September 2020 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Radijs, Džo}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1962. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] l3nozvfgjqdz4beecutqqc72ynxluoz 0 639619 4521756 2026-09-13T16:39:27Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džo Radijs]] 4521756 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džo Radijs]] 30ptp7b41xfd78idmewo6rd1e97l4yu 0 639620 4521757 2026-09-13T16:39:45Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džo Radijs]] 4521757 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džo Radijs]] 30ptp7b41xfd78idmewo6rd1e97l4yu 0 639621 4521758 2026-09-13T16:39:56Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džo Radijs]] 4521758 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džo Radijs]] 30ptp7b41xfd78idmewo6rd1e97l4yu 0 639622 4521761 2026-09-13T17:02:19Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Džeimss Stīns | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | vārds_orig = ''James Steen'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1876|11|19}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|... 4521761 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džeimss Stīns | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | vārds_orig = ''James Steen'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1876|11|19}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1949|6|25}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelts) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Džeimss Stīns''' ({{val|en|James Steen}}; dzimis {{dat|1876|11|19}}, miris {{dat|1949|6|25}}) bija amerikāņu [[ūdenspolo]] spēlētājs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisa]] viņš kā [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas Sporta kluba]] ''(New York Athletic Club)'' pārstāvis izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/102426 |title=James Steen |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/james-steen-1.html |title=James Steen Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417155145/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/james-steen-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/james-steen |title=James Steen Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> Spāņu—amerikāņu kara laikā 1898. gadā Stīns dienēja Ņujorkas Nacionālās gvardes 22. pulkā. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni ūdenspolo vīriešu turnīrā}} {{DEFAULTSORT:Stīns, Džeimss}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki ūdenspolo]] kg6ifr0xasy52if41dvpjb5pb21oh10 0 639623 4521771 2026-09-13T17:10:09Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Jeremijs Visnoveckis]] uz [[Jeremijs Višņoveckis]] 4521771 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jeremijs Višņoveckis]] awrukl94t00mhrxyysah5do818ocshg 0 639624 4521775 2026-09-13T17:15:28Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Jeremijs Višņoveckis]] 4521775 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jeremijs Višņoveckis]] awrukl94t00mhrxyysah5do818ocshg 0 639625 4521778 2026-09-13T17:33:04Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rekss Bīčs | vārds_orig = ''Rex Beach'' | attēls = Rex Beach wearing a stetson.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1877 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Etvuda}} | m_dat_alt = | m_gads = 1949 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Sibringa}} | dz... 4521778 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rekss Bīčs | vārds_orig = ''Rex Beach'' | attēls = Rex Beach wearing a stetson.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1877 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Etvuda}} | m_dat_alt = | m_gads = 1949 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Sibringa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = ASV | tautība = amerikānis | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = {{Sportista infodaļa | augums = | svars = | valsts = {{flaga|USA}} [[ASV]] | sporta_veids = [[ūdenspolo]] | prof_sākums = | treneris = | beigas = | piezīmes = | rādīt_medaļas = jā | medaļu_veidnes = {{MedalCountry| {{flaga|ASV}} [[ASV]] (USA)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal| Silver |[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} }} '''Rekss Ellingvuds Bīčs''' ({{val|en|Rex Ellingwood Beach}}; dzimis {{dat|1877|9|1}}, miris {{dat|1949|12|7}}) bija amerikāņu novelists, [[dramaturs]] un olimpiskais [[ūdenspolo]] spēlētājs. Viņa vairākas noveles ir ekranizētas filmās. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Bīčs startēja [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] kā [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas biedrs. Komanda šajā turnīrā izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/102427 |title=Rex Beach |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |title=Rex Beach Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417155521/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1900. gadā viņu pievilināja [[Aļaska]] [[Klondaikas zelta drudzis|Klondaikas zelta drudža]] laikā. Pēc pieciem nesekmīgu meklējumu gadiem viņš pievērsās rakstniecībai. Viņa otrais romāns ''"The Spoilers"'' (1906) bija balstīts uz patiesu stāstu par korumpētām valdības amatpersonām, kas nozaga zelta raktuves no meklētājiem, ko viņš pats novēroja, veicot izpēti Nomā, Aļaskā. ''"The Spoilers"'' kļuva par vienu no 1906. gada pārdotākajiem romāniem.<ref>{{cite web|title=The Spoilers|url=http://www.miningswindles.com/html/the_spoilers.html|work=miningswindles.com|access-date=10 May 2010}}</ref> Viņš uzrakstīja vairāk nekā 30 romānus, un vairāk nekā 15 no viņa grāmatām tika ekranizētas filmās. Bīčs atstāja lielu ietekmi uz [[Džeks Londons|Džeku Londonu]], un viņu dēvēja par "Ziemeļu Viktoru Igo".<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/rex-e-beach |title=Rex E. BEACH Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Hendlijs, Luijs}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] t9yy2mpae24nuve12eocm4fcgjuw3ua 4521779 4521778 2026-09-13T17:33:35Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4521779 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rekss Bīčs | vārds_orig = ''Rex Beach'' | attēls = Rex Beach wearing a stetson.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1877 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Etvuda}} | m_dat_alt = | m_gads = 1949 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Sibringa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = ASV | tautība = amerikānis | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = {{Sportista infodaļa | augums = | svars = | valsts = {{flaga|USA}} [[ASV]] | sporta_veids = [[ūdenspolo]] | prof_sākums = | treneris = | beigas = | piezīmes = | rādīt_medaļas = jā | medaļu_veidnes = {{MedalCountry| {{flaga|ASV}} [[ASV]] (USA)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal| Silver |[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} }} '''Rekss Ellingvuds Bīčs''' ({{val|en|Rex Ellingwood Beach}}; dzimis {{dat|1877|9|1}}, miris {{dat|1949|12|7}}) bija amerikāņu novelists, [[dramaturs]] un olimpiskais [[ūdenspolo]] spēlētājs. Viņa vairākas noveles ir ekranizētas filmās. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Bīčs startēja [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] kā [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas biedrs. Komanda šajā turnīrā izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/102427 |title=Rex Beach |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |title=Rex Beach Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417155521/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1900. gadā viņu pievilināja [[Aļaska]] [[Klondaikas zelta drudzis|Klondaikas zelta drudža]] laikā. Pēc pieciem nesekmīgu meklējumu gadiem viņš pievērsās rakstniecībai. Viņa otrais romāns ''"The Spoilers"'' (1906) bija balstīts uz patiesu stāstu par korumpētām valdības amatpersonām, kas nozaga zelta raktuves no meklētājiem, ko viņš pats novēroja, veicot izpēti Nomā, Aļaskā. ''"The Spoilers"'' kļuva par vienu no 1906. gada pārdotākajiem romāniem.<ref>{{cite web|title=The Spoilers|url=http://www.miningswindles.com/html/the_spoilers.html|work=miningswindles.com|access-date=10 May 2010}}</ref> Viņš uzrakstīja vairāk nekā 30 romānus, un vairāk nekā 15 no viņa grāmatām tika ekranizētas filmās. Bīčs atstāja lielu ietekmi uz [[Džeks Londons|Džeku Londonu]], un viņu dēvēja par "Ziemeļu Viktoru Igo".<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/rex-e-beach |title=Rex E. BEACH Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Hendlijs, Luijs}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV rakstnieki]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] bxl7z4w1u05x21hp6rcim4xizcroudm 4521780 4521779 2026-09-13T17:34:07Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4521780 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rekss Bīčs | vārds_orig = ''Rex Beach'' | attēls = Rex Beach wearing a stetson.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1877 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Etvuda}} | m_dat_alt = | m_gads = 1949 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Sibringa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = ASV | tautība = amerikānis | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = {{Sportista infodaļa | augums = | svars = | valsts = {{flaga|USA}} [[ASV]] | sporta_veids = [[ūdenspolo]] | prof_sākums = | treneris = | beigas = | piezīmes = | rādīt_medaļas = jā | medaļu_veidnes = {{MedalCountry| {{flaga|ASV}} [[ASV]] (USA)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal| Silver |[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} }} '''Rekss Ellingvuds Bīčs''' ({{val|en|Rex Ellingwood Beach}}; dzimis {{dat|1877|9|1}}, miris {{dat|1949|12|7}}) bija amerikāņu novelists, [[dramaturs]] un olimpiskais [[ūdenspolo]] spēlētājs. Viņa vairākas noveles ir ekranizētas filmās. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Bīčs startēja [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] kā [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas biedrs. Komanda šajā turnīrā izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/102427 |title=Rex Beach |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |title=Rex Beach Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417155521/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1900. gadā viņu pievilināja [[Aļaska]] [[Klondaikas zelta drudzis|Klondaikas zelta drudža]] laikā. Pēc pieciem nesekmīgu meklējumu gadiem viņš pievērsās rakstniecībai. Viņa otrais romāns ''"The Spoilers"'' (1906) bija balstīts uz patiesu stāstu par korumpētām valdības amatpersonām, kas nozaga zelta raktuves no meklētājiem, ko viņš pats novēroja, veicot izpēti Nomā, Aļaskā. ''"The Spoilers"'' kļuva par vienu no 1906. gada pārdotākajiem romāniem.<ref>{{cite web|title=The Spoilers|url=http://www.miningswindles.com/html/the_spoilers.html|work=miningswindles.com|access-date=10 May 2010}}</ref> Viņš uzrakstīja vairāk nekā 30 romānus, un vairāk nekā 15 no viņa grāmatām tika ekranizētas filmās. Bīčs atstāja lielu ietekmi uz [[Džeks Londons|Džeku Londonu]], un viņu dēvēja par "Ziemeļu Viktoru Igo".<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/rex-e-beach |title=Rex E. BEACH Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Hendlijs, Luijs}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] 18em1rgqc5pj43ze1k80xwf9m7e9b1r 4521786 4521780 2026-09-13T17:36:11Z Kleivas 2704 4521786 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rekss Bīčs | vārds_orig = ''Rex Beach'' | attēls = Rex Beach wearing a stetson.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1877 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Etvuda}} | m_dat_alt = | m_gads = 1949 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Sibringa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = ASV | tautība = amerikānis | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = {{Sportista infodaļa | augums = | svars = | valsts = {{flaga|USA}} [[ASV]] | sporta_veids = [[ūdenspolo]] | prof_sākums = | treneris = | beigas = | piezīmes = | rādīt_medaļas = jā | medaļu_veidnes = {{MedalCountry| {{flaga|ASV}} [[ASV]] (USA)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal| Silver |[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} }} '''Rekss Ellingvuds Bīčs''' ({{val|en|Rex Ellingwood Beach}}; dzimis {{dat|1877|9|1}}, miris {{dat|1949|12|7}}) bija amerikāņu novelists, [[dramaturgs]] un olimpiskais [[ūdenspolo]] spēlētājs. Viņa vairākas noveles ir ekranizētas filmās. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Bīčs startēja [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] kā [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas biedrs. Komanda šajā turnīrā izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/102427 |title=Rex Beach |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |title=Rex Beach Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417155521/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1900. gadā viņu pievilināja [[Aļaska]] [[Klondaikas zelta drudzis|Klondaikas zelta drudža]] laikā. Pēc pieciem nesekmīgu meklējumu gadiem viņš pievērsās rakstniecībai. Viņa otrais romāns ''"The Spoilers"'' (1906) bija balstīts uz patiesu stāstu par korumpētām valdības amatpersonām, kas nozaga zelta raktuves no meklētājiem, ko viņš pats novēroja, veicot izpēti Nomā, Aļaskā. ''"The Spoilers"'' kļuva par vienu no 1906. gada pārdotākajiem romāniem.<ref>{{cite web|title=The Spoilers|url=http://www.miningswindles.com/html/the_spoilers.html|work=miningswindles.com|access-date=10 May 2010}}</ref> Viņš uzrakstīja vairāk nekā 30 romānus, un vairāk nekā 15 no viņa grāmatām tika ekranizētas filmās. Bīčs atstāja lielu ietekmi uz [[Džeks Londons|Džeku Londonu]], un viņu dēvēja par "Ziemeļu Viktoru Igo".<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/rex-e-beach |title=Rex E. BEACH Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Hendlijs, Luijs}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] 0xvmqgrds3fdomcudmy0udwbe4k9x5w 4521788 4521786 2026-09-13T17:37:26Z Kleivas 2704 4521788 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rekss Bīčs | vārds_orig = ''Rex Beach'' | attēls = Rex Beach wearing a stetson.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1877 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Etvuda, Mičigana}} | m_dat_alt = | m_gads = 1949 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Sibringa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = ASV | tautība = amerikānis | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = {{Sportista infodaļa | augums = | svars = | valsts = {{flaga|USA}} [[ASV]] | sporta_veids = [[ūdenspolo]] | prof_sākums = | treneris = | beigas = | piezīmes = | rādīt_medaļas = jā | medaļu_veidnes = {{MedalCountry| {{flaga|ASV}} [[ASV]] (USA)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal| Silver |[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} }} '''Rekss Ellingvuds Bīčs''' ({{val|en|Rex Ellingwood Beach}}; dzimis {{dat|1877|9|1}}, miris {{dat|1949|12|7}}) bija amerikāņu novelists, [[dramaturgs]] un olimpiskais [[ūdenspolo]] spēlētājs. Viņa vairākas noveles ir ekranizētas filmās. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Bīčs startēja [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] kā [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas biedrs. Komanda šajā turnīrā izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/102427 |title=Rex Beach |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |title=Rex Beach Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417155521/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1900. gadā viņu pievilināja [[Aļaska]] [[Klondaikas zelta drudzis|Klondaikas zelta drudža]] laikā. Pēc pieciem nesekmīgu meklējumu gadiem viņš pievērsās rakstniecībai. Viņa otrais romāns ''"The Spoilers"'' (1906) bija balstīts uz patiesu stāstu par korumpētām valdības amatpersonām, kas nozaga zelta raktuves no meklētājiem, ko viņš pats novēroja, veicot izpēti Nomā, Aļaskā. ''"The Spoilers"'' kļuva par vienu no 1906. gada pārdotākajiem romāniem.<ref>{{cite web|title=The Spoilers|url=http://www.miningswindles.com/html/the_spoilers.html|work=miningswindles.com|access-date=10 May 2010}}</ref> Viņš uzrakstīja vairāk nekā 30 romānus, un vairāk nekā 15 no viņa grāmatām tika ekranizētas filmās. Bīčs atstāja lielu ietekmi uz [[Džeks Londons|Džeku Londonu]], un viņu dēvēja par "Ziemeļu Viktoru Igo".<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/rex-e-beach |title=Rex E. BEACH Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Hendlijs, Luijs}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] 51hcy3u1tso6j7dcehknmrfpm6eyaw6 4521798 4521788 2026-09-13T17:45:51Z Kleivas 2704 4521798 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rekss Bīčs | vārds_orig = ''Rex Beach'' | attēls = Rex Beach wearing a stetson.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1877 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Etvuda, Mičigana}} | m_dat_alt = | m_gads = 1949 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Sibringa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = ASV | tautība = amerikānis | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = {{Sportista infodaļa | augums = | svars = | valsts = {{flaga|USA}} [[ASV]] | sporta_veids = [[ūdenspolo]] | prof_sākums = | treneris = | beigas = | piezīmes = | rādīt_medaļas = jā | medaļu_veidnes = {{MedalCountry| {{flaga|ASV}} [[ASV]] (USA)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal| Silver |[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} }} '''Rekss Ellingvuds Bīčs''' ({{val|en|Rex Ellingwood Beach}}; dzimis {{dat|1877|9|1}}, miris {{dat|1949|12|7}}) bija amerikāņu novelists, [[dramaturgs]] un olimpiskais [[ūdenspolo]] spēlētājs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Bīčs startēja [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] kā [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas biedrs. Komanda šajā turnīrā izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/102427 |title=Rex Beach |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |title=Rex Beach Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417155521/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1900. gadā viņu pievilināja [[Aļaska]] [[Klondaikas zelta drudzis|Klondaikas zelta drudža]] laikā. Pēc pieciem nesekmīgu meklējumu gadiem viņš pievērsās rakstniecībai. Viņa otrais romāns ''"The Spoilers"'' (1906) bija balstīts uz patiesu stāstu par korumpētām valdības amatpersonām, kas nozaga zelta raktuves no meklētājiem, ko viņš pats novēroja, veicot izpēti Nomā, Aļaskā. ''"The Spoilers"'' kļuva par vienu no 1906. gada pārdotākajiem romāniem.<ref>{{cite web|title=The Spoilers|url=http://www.miningswindles.com/html/the_spoilers.html|work=miningswindles.com|access-date=10 May 2010}}</ref> Viņš uzrakstīja vairāk nekā 30 romānus, un vairāk nekā 15 no viņa grāmatām tika ekranizētas filmās. Bīčs atstāja lielu ietekmi uz [[Džeks Londons|Džeku Londonu]], un viņu dēvēja par "Ziemeļu Viktoru Igo".<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/rex-e-beach |title=Rex E. BEACH Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Hendlijs, Luijs}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] igm2k9tw1qnz0rze17n6689yr59rq7l 4521820 4521798 2026-09-13T18:22:03Z Kleivas 2704 4521820 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rekss Bīčs | vārds_orig = ''Rex Beach'' | attēls = Rex Beach wearing a stetson.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1877 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Etvuda, Mičigana}} | m_dat_alt = | m_gads = 1949 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Sibringa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = ASV | tautība = amerikānis | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = {{Sportista infodaļa | augums = | svars = | valsts = {{flaga|USA}} [[ASV]] | sporta_veids = [[ūdenspolo]] | prof_sākums = | treneris = | beigas = | piezīmes = | rādīt_medaļas = jā | medaļu_veidnes = {{MedalCountry| {{flaga|ASV}} [[ASV]] (USA)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal| Silver |[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} }} '''Rekss Ellingvuds Bīčs''' ({{val|en|Rex Ellingwood Beach}}; dzimis {{dat|1877|9|1}}, miris {{dat|1949|12|7}}) bija amerikāņu novelists, [[dramaturgs]] un olimpiskais [[ūdenspolo]] spēlētājs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Bīčs startēja [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] kā [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas biedrs. Komanda šajā turnīrā izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/102427 |title=Rex Beach |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |title=Rex Beach Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417155521/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1900. gadā viņu pievilināja [[Aļaska]] [[Klondaikas zelta drudzis|Klondaikas zelta drudža]] laikā. Pēc pieciem nesekmīgu meklējumu gadiem viņš pievērsās rakstniecībai. Viņa otrais romāns ''"The Spoilers"'' (1906) bija balstīts uz patiesu stāstu par korumpētām valdības amatpersonām, kas nozaga zelta raktuves no meklētājiem, ko viņš pats novēroja, veicot izpēti Nomā, Aļaskā. ''"The Spoilers"'' kļuva par vienu no 1906. gada pārdotākajiem romāniem.<ref>{{cite web|title=The Spoilers|url=http://www.miningswindles.com/html/the_spoilers.html|work=miningswindles.com|access-date=10 May 2010}}</ref> Viņš uzrakstīja vairāk nekā 30 romānus, un vairāk nekā 15 no viņa grāmatām tika ekranizētas filmās. Bīčs atstāja lielu ietekmi uz [[Džeks Londons|Džeku Londonu]], un viņu dēvēja par "Ziemeļu Viktoru Igo".<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/rex-e-beach |title=Rex E. BEACH Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Bīčs, Rekss}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] qye591n7y13of3m9x7zo1ebjdaz626z 4521828 4521820 2026-09-13T18:32:48Z Papuass 88 /* */ raktīja romānus, nevis noveles (klasiskā novel/novella kļūda) 4521828 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rekss Bīčs | vārds_orig = ''Rex Beach'' | attēls = Rex Beach wearing a stetson.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1877 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Etvuda, Mičigana}} | m_dat_alt = | m_gads = 1949 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Sibringa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = ASV | tautība = amerikānis | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = {{Sportista infodaļa | augums = | svars = | valsts = {{flaga|USA}} [[ASV]] | sporta_veids = [[ūdenspolo]] | prof_sākums = | treneris = | beigas = | piezīmes = | rādīt_medaļas = jā | medaļu_veidnes = {{MedalCountry| {{flaga|ASV}} [[ASV]] (USA)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal| Silver |[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} }} '''Rekss Ellingvuds Bīčs''' ({{val|en|Rex Ellingwood Beach}}; dzimis {{dat|1877|9|1}}, miris {{dat|1949|12|7}}) bija amerikāņu romānu rakstnieks, [[dramaturgs]] un olimpiskais [[ūdenspolo]] spēlētājs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] Bīčs startēja [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] kā [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas biedrs. Komanda šajā turnīrā izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/102427 |title=Rex Beach |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |title=Rex Beach Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417155521/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/rex-beach-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> 1900. gadā viņu pievilināja [[Aļaska]] [[Klondaikas zelta drudzis|Klondaikas zelta drudža]] laikā. Pēc pieciem nesekmīgu meklējumu gadiem viņš pievērsās rakstniecībai. Viņa otrais romāns ''"The Spoilers"'' (1906) bija balstīts uz patiesu stāstu par korumpētām valdības amatpersonām, kas nozaga zelta raktuves no meklētājiem, ko viņš pats novēroja, veicot izpēti Nomā, Aļaskā. ''"The Spoilers"'' kļuva par vienu no 1906. gada pārdotākajiem romāniem.<ref>{{cite web|title=The Spoilers|url=http://www.miningswindles.com/html/the_spoilers.html|work=miningswindles.com|access-date=10 May 2010}}</ref> Viņš uzrakstīja vairāk nekā 30 romānus, un vairāk nekā 15 no viņa grāmatām tika ekranizētas filmās. Bīčs atstāja lielu ietekmi uz [[Džeks Londons|Džeku Londonu]], un viņu dēvēja par "Ziemeļu Viktoru Igo".<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/rex-e-beach |title=Rex E. BEACH Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Bīčs, Rekss}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] tv4hg42o9iz9l4qa9ad43vhc17bicgw 0 639626 4521781 2026-09-13T17:34:26Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Rekss Bīčs]] 4521781 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rekss Bīčs]] f3hnf5emcfd4qj3g3wm1nnp5zl30dz9 3 639627 4521783 2026-09-13T17:35:12Z S.Marchenko 149144 S.Marchenko pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:VoloDymyr 195]] uz [[Dalībnieka diskusija:Rymydolov Vertyslovo]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/VoloDymyr 195|VoloDymyr 195]]" to "[[Special:CentralAuth/Rymydolov Vertyslovo|Rymydolov Vertyslovo]]" 4521783 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Rymydolov Vertyslovo]] fxurzrx0o9nv0oq8n9ereemc1zg6wc8 3 639628 4521793 2026-09-13T17:39:01Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4521793 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jusesatstulbilopi}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 20.39 (EEST) jz0bcox3q55oabapeg25c9xue3knh0q 0 639629 4521794 2026-09-13T17:41:42Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotās vietas infokaste |name=Tirona |official_name=''County Tyrone''<br/>''Contae Thír Eoghain'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline = A stone circle at Beaghmore..jpg |imagesize= |image_caption= Begmoras akmens apļi | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |official_language= |spoken_language= |image_map = Island of Ireland location map Tyrone... 4521794 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotās vietas infokaste |name=Tirona |official_name=''County Tyrone''<br/>''Contae Thír Eoghain'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline = A stone circle at Beaghmore..jpg |imagesize= |image_caption= Begmoras akmens apļi | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |official_language= |spoken_language= |image_map = Island of Ireland location map Tyrone.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Apvienotā Karaliste}} |subdivision_type1=Zeme |subdivision_name1=[[Ziemeļīrija]] |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Īrijas province]] |subdivision_name2=[[Olstera]] | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Oma (pilsēta)|Oma]] | largest_city= | established_title = Dibināta | established_date = 1585 | established_title1 = Likvidēta | established_date1 = 1973 |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2= 3270 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=678 |population_footnotes= |population_total= 188383 |population_as_of= 2021 |population_rank= |population_density_km2 = auto |population_blank1_title= Konfesijas |population_blank1= [[katoļi]] (66,5 %), [[protestanti]] (28,9 %) |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website= |footnotes= |blank_name= |blank_info= |blank1_name= |blank1_info= }} '''Tironas grāfiste''' ({{Val|en|County Tyrone}}, {{Val|ga|Contae Thír Eoghain}}) ir vēsturiskā [[grāfiste]] [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Olstera|Olsteras provincē]]. Atrodas [[Īrija (sala)|Īrijas salas]] ziemeļdaļā, robežojas ziemeļos ar [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]], rietumos – ar [[Donegola|Donegolu]], dienvidos — ar [[Fermena|Fermenu]] un [[Monahanas grāfiste|Monahanu]], bet austrumos — ar [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]]. Grāfistes ziemeļaustrumos atrodas daļa no [[Lohnejs|Lohneja]] ezera, kas ir lielākā dabīgā ūdenstilpe [[Britu salas|Britu salās]]. Grāfistes galvenā pilsēta ir [[Oma (pilsēta)|Oma]]. Citas lielākās apdzīvotās vietas ir Dangenona, Strabāna un Kukstauna. == Vēsture == Grāfiste dibināta 1585. gadā un sākotnēji tās teritorija pletās uz ziemeļiem līdz [[Foilas līcis|Foilas līcim]]. Nosaukums cēlies no [[īru valoda]]s ''Thír Eoghain'' — ‘Ona [klana] zeme’ un grāfistes zemes līdz pat 17. gadsimtam piederēju O'Neilu klanam. 1613. gadā karalis [[Džeimss I]] piešķīra [[Londona]]s Īrijas biedrībai hartiju jaunu zemju kolonizēšanai [[Olstera|Olsterā]] un nodibināja Londonderi grāfisti, kurai nodalīja Tironas ziemeļdaļu, kā arī Kolreinas grāfisti, Deri pilsētu no [[Donegola]]s grāfistes un nelielu daļu no [[Entrima (grāfiste)|Entrimas]] grāfistēs. 1898. gadā Tironas grāfisti reorganizēja par administratīvo grāfisti. 1973. gadā grāfiste kā administratīva vienība un pašvaldība tika likvidēta, tās vietā izveidojot pašvaldību distriktus, kas savukārt tika reorganizēti 2015. gadā. Mūsdienās (2026) Tironas grāfistes teritorija ietilpst [[Fermena un Oma|Fermenas un Omas]], [[Vidusolstera]]s, [[Deri un Strabāna]]s un [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas]] [[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|pašvaldību apgabalos]]. Vēsturiskajās robežās Tirona turpina funkcionēt kā leitnantūras grāfiste. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] 6rp0yw51xq1t42whou6cig3zc341lug 4521880 4521794 2026-09-13T19:38:21Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4521880 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name=Tirona |official_name=''County Tyrone''<br />''Contae Thír Eoghain'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline = A stone circle at Beaghmore..jpg |imagesize= |image_caption= Begmoras akmens apļi | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |official_language= |spoken_language= |image_map = Island of Ireland location map Tyrone.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Apvienotā Karaliste}} |subdivision_type1=Zeme |subdivision_name1=[[Ziemeļīrija]] |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Īrijas province]] |subdivision_name2=[[Olstera]] | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Oma (pilsēta)|Oma]] | largest_city= | established_title = Dibināta | established_date = 1585 | established_title1 = Likvidēta | established_date1 = 1973 |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2= 3270 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=678 |population_footnotes= |population_total= 188383 |population_as_of= 2021 |population_rank= |population_density_km2 = auto |population_blank1_title= Konfesijas |population_blank1= [[katoļi]] (66,5 %), [[protestanti]] (28,9 %) |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website= |footnotes= |blank_name= |blank_info= |blank1_name= |blank1_info= }} '''Tironas grāfiste''' ({{Val|en|County Tyrone}}, {{Val|ga|Contae Thír Eoghain}}) ir vēsturiskā [[grāfiste]] [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Olstera|Olsteras provincē]]. Atrodas [[Īrija (sala)|Īrijas salas]] ziemeļdaļā, robežojas ziemeļos ar [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]], rietumos — ar [[Donegolas grāfiste|Donegolu]], dienvidos — ar [[Fermena|Fermenu]] un [[Monahanas grāfiste|Monahanu]], bet austrumos — ar [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]]. Grāfistes ziemeļaustrumos atrodas daļa no [[Lohnejs|Lohneja]] ezera, kas ir lielākā dabīgā ūdenstilpe [[Britu salas|Britu salās]]. Grāfistes galvenā pilsēta ir [[Oma (pilsēta)|Oma]]. Citas lielākās apdzīvotās vietas ir Dangenona, Strabāna un Kukstauna. == Vēsture == Grāfiste dibināta 1585. gadā un sākotnēji tās teritorija pletās uz ziemeļiem līdz [[Foilas līcis|Foilas līcim]]. Nosaukums cēlies no [[īru valoda]]s ''Thír Eoghain'' — ‘Ona [klana] zeme’ un grāfistes zemes līdz pat 17. gadsimtam piederēju O'Neilu klanam. 1613. gadā karalis [[Džeimss I]] piešķīra [[Londona]]s Īrijas biedrībai hartiju jaunu zemju kolonizēšanai [[Olstera|Olsterā]] un nodibināja Londonderi grāfisti, kurai nodalīja Tironas ziemeļdaļu, kā arī Kolreinas grāfisti, Deri pilsētu no [[Donegola]]s grāfistes un nelielu daļu no [[Entrima (grāfiste)|Entrimas]] grāfistēs. 1898. gadā Tironas grāfisti reorganizēja par administratīvo grāfisti. 1973. gadā grāfiste kā administratīva vienība un pašvaldība tika likvidēta, tās vietā izveidojot pašvaldību distriktus, kas savukārt tika reorganizēti 2015. gadā. Mūsdienās (2026) Tironas grāfistes teritorija ietilpst [[Fermena un Oma|Fermenas un Omas]], [[Vidusolstera]]s, [[Deri un Strabāna]]s un [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas]] [[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|pašvaldību apgabalos]]. Vēsturiskajās robežās Tirona turpina funkcionēt kā leitnantūras grāfiste. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] i23jzhcixfrjza4z98klmpsk6qdq3ne 4522083 4521880 2026-09-14T08:02:54Z Kikos 3705 /* Vēsture */ 4522083 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name=Tirona |official_name=''County Tyrone''<br />''Contae Thír Eoghain'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline = A stone circle at Beaghmore..jpg |imagesize= |image_caption= Begmoras akmens apļi | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |official_language= |spoken_language= |image_map = Island of Ireland location map Tyrone.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Apvienotā Karaliste}} |subdivision_type1=Zeme |subdivision_name1=[[Ziemeļīrija]] |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Īrijas province]] |subdivision_name2=[[Olstera]] | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Oma (pilsēta)|Oma]] | largest_city= | established_title = Dibināta | established_date = 1585 | established_title1 = Likvidēta | established_date1 = 1973 |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2= 3270 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=678 |population_footnotes= |population_total= 188383 |population_as_of= 2021 |population_rank= |population_density_km2 = auto |population_blank1_title= Konfesijas |population_blank1= [[katoļi]] (66,5 %), [[protestanti]] (28,9 %) |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website= |footnotes= |blank_name= |blank_info= |blank1_name= |blank1_info= }} '''Tironas grāfiste''' ({{Val|en|County Tyrone}}, {{Val|ga|Contae Thír Eoghain}}) ir vēsturiskā [[grāfiste]] [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Olstera|Olsteras provincē]]. Atrodas [[Īrija (sala)|Īrijas salas]] ziemeļdaļā, robežojas ziemeļos ar [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]], rietumos — ar [[Donegolas grāfiste|Donegolu]], dienvidos — ar [[Fermena|Fermenu]] un [[Monahanas grāfiste|Monahanu]], bet austrumos — ar [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]]. Grāfistes ziemeļaustrumos atrodas daļa no [[Lohnejs|Lohneja]] ezera, kas ir lielākā dabīgā ūdenstilpe [[Britu salas|Britu salās]]. Grāfistes galvenā pilsēta ir [[Oma (pilsēta)|Oma]]. Citas lielākās apdzīvotās vietas ir Dangenona, Strabāna un Kukstauna. == Vēsture == Grāfiste dibināta 1585. gadā un sākotnēji tās teritorija pletās uz ziemeļiem līdz [[Foilas līcis|Foilas līcim]]. Nosaukums cēlies no [[īru valoda]]s ''Thír Eoghain'' — ‘Ona [klana] zeme’ un grāfistes zemes līdz pat 17. gadsimtam piederēju O'Neilu klanam. 1613. gadā karalis [[Džeimss I]] piešķīra [[Londona]]s Īrijas biedrībai hartiju jaunu zemju kolonizēšanai [[Olstera|Olsterā]] un nodibināja Londonderi grāfisti, kurai nodalīja Tironas ziemeļdaļu, kā arī Kolreinas grāfisti, Deri pilsētu no [[Donegola]]s grāfistes un nelielu daļu no [[Entrima (grāfiste)|Entrimas]] grāfistes. 1898. gadā Tironas grāfisti reorganizēja par administratīvo grāfisti. 1973. gadā grāfiste kā administratīva vienība un pašvaldība tika likvidēta, tās vietā izveidojot pašvaldību distriktus, kas savukārt tika reorganizēti 2015. gadā. Mūsdienās (2026) Tironas grāfistes teritorija ietilpst [[Fermena un Oma|Fermenas un Omas]], [[Vidusolstera]]s, [[Deri un Strabāna]]s un [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|Ārmā, Benbridžas un Kreigevonas]] [[Ziemeļīrijas administratīvais iedalījums|pašvaldību apgabalos]]. Vēsturiskajās robežās Tirona turpina funkcionēt kā leitnantūras grāfiste. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] 5z24a8q50puz4ov4fnqosog5w1508uo 0 639630 4521795 2026-09-13T17:43:06Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Tirona]] 4521795 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tirona]] iuxs7eev85681748zv32l113f8tl6r6 0 639631 4521796 2026-09-13T17:43:28Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Tirona]] 4521796 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tirona]] iuxs7eev85681748zv32l113f8tl6r6 3 639632 4521800 2026-09-13T17:47:41Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4521800 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Felyx Lumi}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 20.47 (EEST) cy22ajfaw33mvgkhk1am8uz7qzh375b 0 639633 4521803 2026-09-13T18:05:58Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Džeroms Stīvers | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | vārds_orig = ''Jerome Steever'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džeroms Elvels Stīvers | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1880|1|7}} | dz_viet = {{vie... 4521803 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džeroms Stīvers | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | vārds_orig = ''Jerome Steever'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džeroms Elvels Stīvers | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1880|1|7}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Viskonsīna|Milvoki}} | mir_dat = {{dat|1957|1|5}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelts) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Džeroms Elvels Stīvers''' ({{val|en|Jerome Elwell Steever}}; dzimis {{dat|1880|1|7}}, miris {{dat|1957|1|5}}) bija amerikāņu [[ūdenspolo]] spēlētājs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] bija [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas pārstāvis un [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/102428 |title=Jerome Steever |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/jerome-steever-1.html |title=Jerome Steever Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20121021215922/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/jerome-steever-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/jerome-steever |title=Jerome STEEVER Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> Savā profesionālajā dzīvē Stīvers, tāpat kā viņa tēvs, bija Čikāgas Tirdzniecības palātas pārstāvis. Garā procesa gaitā līdz 1913. gada maijam Stīvers vispirms bija iesniedzis pieteikumu par kļūšanu par Čikāgas Tirdzniecības palātas biedru, un desmit gadu laikā viņš kļuva par plaši pazīstamu tirgotāju. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Stīvers, Džeroms}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] 43yoebw4bumisjk7oji50oiioiui8jo 4521807 4521803 2026-09-13T18:11:25Z Kleivas 2704 4521807 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džeroms Stīvers | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | vārds_orig = ''Jerome Steever'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džeroms Elvels Stīvers | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1880|1|7}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Viskonsīna|Milvoki}} | mir_dat = {{dat|1957|1|5}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Džeroms Elvels Stīvers''' ({{val|en|Jerome Elwell Steever}}; dzimis {{dat|1880|1|7}}, miris {{dat|1957|1|5}}) bija amerikāņu [[ūdenspolo]] spēlētājs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] bija [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas pārstāvis un [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/102428 |title=Jerome Steever |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/jerome-steever-1.html |title=Jerome Steever Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20121021215922/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/jerome-steever-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/jerome-steever |title=Jerome STEEVER Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> Savā profesionālajā dzīvē Stīvers, tāpat kā viņa tēvs, bija Čikāgas Tirdzniecības palātas pārstāvis. Garā procesa gaitā līdz 1913. gada maijam Stīvers vispirms bija iesniedzis pieteikumu par kļūšanu par Čikāgas Tirdzniecības palātas biedru, un desmit gadu laikā viņš kļuva par plaši pazīstamu tirgotāju. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Stīvers, Džeroms}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] 6l3emaa66yc6jhxgaq3nl8vuw01rfyo 0 639634 4521804 2026-09-13T18:06:34Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džeroms Stīvers]] 4521804 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džeroms Stīvers]] rlrfu6od24jy240ght3oarbf6mb9l55 0 639635 4521805 2026-09-13T18:06:49Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džeroms Stīvers]] 4521805 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džeroms Stīvers]] rlrfu6od24jy240ght3oarbf6mb9l55 0 639636 4521806 2026-09-13T18:11:06Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par ķermeņa daļu 4521806 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Eye iris.jpg|thumbnail|upright=1.2|Cilvēka [[acs]] varavīksnene un [[acs zīlīte|zīlīte]]. Varavīksnenes virsmai raksturīgs individuāls kroku, iedobumu un pigmentācijas raksts]] '''Varavīksnene''' ({{val|la|iris}}) ir plāna, [[pigments|pigmentēta]] un sarauties spējīga [[acs]] struktūra, kas atrodas acs priekšējā daļā starp [[radzene|radzeni]] un [[lēca (acs)|lēcu]]. Tā ir [[uveja]]s priekšējā daļa, un tās centrā atrodas apaļa atvere — [[acs zīlīte]]. Varavīksnene darbojas līdzīgi regulējamai [[diafragma (optika)|diafragmai]]. Mainot zīlītes diametru, tā regulē [[gaisma]]s daudzumu, kas nonāk acs iekšienē un sasniedz [[tīklene|tīkleni]]. Zīlītes izmēru galvenokārt regulē divi varavīksnenes [[gludie muskuļaudi|gludie muskuļi]]. Gredzenveidīgais zīlītes slēdzējmuskulis ({{val|la|musculus sphincter pupillae}}) saraujoties sašaurina zīlīti, bet radiāli izvietotais zīlītes paplašinātājmuskulis (''musculus dilatator pupillae'') to paplašina. Šo muskuļu darbību kontrolē [[veģetatīvā nervu sistēma]]. Cilvēka varavīksnenes un līdz ar to [[acu krāsa]]s izskatu galvenokārt nosaka pigmenta, īpaši [[melanīni|melanīna]], daudzums un izvietojums varavīksnenes [[stroma|stromā]], kā arī [[gaismas izkliede]] tās audos. Acu krāsa ir [[poligēna pazīme]], ko ietekmē vairāki [[gēns|gēni]], tādēļ to nevar izskaidrot ar vienkāršu viena “brūno” vai “zilo acu gēna” pārmantošanas modeli. Varavīksnenes virsmai raksturīgs sarežģīts kroku, iedobumu, pigmentācijas un citu mikroskopisku pazīmju raksts, kura kombinācija katram cilvēkam ir ļoti individuāla. Šī īpašība tiek izmantota [[biometrija|biometriskajā]] identifikācijā, tostarp [[varavīksnenes atpazīšana]]s sistēmās. Varavīksneni var skart dažādi patoloģiski procesi, tostarp [[irīts]] (iekaisums), iedzimtas [[teratoloģija|attīstības anomālijas]], [[acs trauma]]s un [[audzējs|audzēji]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{anatomija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Acs]] gqmt5ezq3b7fjdtqiqyek6gic13qczh 0 639637 4521810 2026-09-13T18:17:41Z Treisijs 347 Jauna nozīmju atdalīšanas lapa 4521810 wikitext text/x-wiki '''''Iris''''' var būt: * [[skalbes|skalbju]] jeb īrisu (augu ģints) zinātniskais nosaukums; * [[varavīksnene]]s (acs daļas) zinātniskais nosaukums; * [[7 Irīda]] (''7 Iris'') — asteroīds; * [[IRIS]] — Saules observatorija. {{nozīmju atdalīšana}} 332lvuhmjlcjl0hv1nsh9fe3d9j0q08 4521818 4521810 2026-09-13T18:20:43Z Treisijs 347 {{nosaukums slīprakstā}} 4521818 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Iris''''' var būt: * [[skalbes|skalbju]] jeb īrisu (augu ģints) zinātniskais nosaukums; * [[varavīksnene]]s (acs daļas) zinātniskais nosaukums; * [[7 Irīda]] (''7 Iris'') — asteroīds; * [[IRIS]] — Saules observatorija. {{nozīmju atdalīšana}} bkos2qmhu9o2caqkfoi3xdad65c16at 0 639638 4521812 2026-09-13T18:17:48Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[IRIS (Saules observatorija)]] uz [[IRIS]]: Nav citu IRIS (vismaz pagaidām) 4521812 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[IRIS]] q0r7x9amgxljql8s7j9yx9zdehmhj4q 0 639639 4521814 2026-09-13T18:19:49Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Edvīns Svateks | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''Edwin Swatek'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edvīns Pols Svat... 4521814 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Edvīns Svateks | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''Edwin Swatek'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edvīns Pols Svateks | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1885|1|7}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | mir_dat = {{dat|1966|1|2}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Kamarillo}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Edvīns Pols Svateks''' ({{val|en|Edwin Paul Swatek}}; dzimis {{dat|1885|1|7}}, miris {{dat|1966|1|2}}) bija amerikāņu peldētājs un [[ūdenspolo]] spēlētājs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] bija [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas pārstāvis un [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/51581 |title=Edwin Swatek |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sw/edwin-swatek-1.html |title=Edwin Swatek Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417141140/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sw/edwin-swatek-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/edwin-swatek |title=Edwin Swatek Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> Svateks palika Čikāgas Sporta asociācijas biedrs visu [[Čikāga|Čikāgā]] pavadīto laiku. 1932. gada jūnija sākumā viņš piedalījās golfa turnīrā Ridžmūras lauku klubā ''(Ridgemoor Country Club)'' Čikāgas apkaimē, mēģinot kvalificēties Prezidija kausam ''(President's Trophy)''.<ref name=golf>{{cite web|url=https://www.newspapers.com/image/354929244/?match=1&terms=%22Dr.%20Edwin%20P.%20Swatek%22|title="With the Golfers on Chicago Courses", ''Chicago Tribune'', Chicago, Illinois, June 5, 1932, pg. 28|access-date=April 28, 2026}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Svateks, Edvīns}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētājs]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] 0nrial02dstshuplymrcixv6g55d68o 4521816 4521814 2026-09-13T18:20:21Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4521816 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Edvīns Svateks | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''Edwin Swatek'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edvīns Pols Svateks | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1885|1|7}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | mir_dat = {{dat|1966|1|2}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Kamarillo}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Edvīns Pols Svateks''' ({{val|en|Edwin Paul Swatek}}; dzimis {{dat|1885|1|7}}, miris {{dat|1966|1|2}}) bija amerikāņu peldētājs un [[ūdenspolo]] spēlētājs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] bija [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas pārstāvis un [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/51581 |title=Edwin Swatek |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sw/edwin-swatek-1.html |title=Edwin Swatek Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417141140/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sw/edwin-swatek-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/edwin-swatek |title=Edwin Swatek Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> Svateks palika Čikāgas Sporta asociācijas biedrs visu [[Čikāga|Čikāgā]] pavadīto laiku. 1932. gada jūnija sākumā viņš piedalījās golfa turnīrā Ridžmūras lauku klubā ''(Ridgemoor Country Club)'' Čikāgas apkaimē, mēģinot kvalificēties Prezidija kausam ''(President's Trophy)''.<ref name=golf>{{cite web|url=https://www.newspapers.com/image/354929244/?match=1&terms=%22Dr.%20Edwin%20P.%20Swatek%22|title="With the Golfers on Chicago Courses", ''Chicago Tribune'', Chicago, Illinois, June 5, 1932, pg. 28|access-date=April 28, 2026}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Svateks, Edvīns}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] hojsqq17whcf07dzuaxuu376iuyqq91 0 639640 4521817 2026-09-13T18:20:40Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Edvīns Svateks]] 4521817 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Edvīns Svateks]] nbdqn2shey96u0wdo5ntj89seeibm3u 0 639641 4521819 2026-09-13T18:20:51Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Edvīns Svateks]] 4521819 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Edvīns Svateks]] nbdqn2shey96u0wdo5ntj89seeibm3u 0 639642 4521823 2026-09-13T18:28:54Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Čārlzs Hīlijs | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | vārds_orig = ''Charles Healy'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Čārlzs Luijs Hīlijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1830|10|4}} | dz_viet = {{vieta|... 4521823 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Čārlzs Hīlijs | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | vārds_orig = ''Charles Healy'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Čārlzs Luijs Hīlijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1830|10|4}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | mir_dat = {{dat|1930}} | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Čārlzs Luijs Hīlijs''' ({{val|en|Charles Louis Healy}}; dzimis {{dat|1830|10|4}}, miris {{dat|1930}}) bija amerikāņu [[ūdenspolo]] spēlētājs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] bija [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas pārstāvis un [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/102429 |title=Charles Healy |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/charles-healy-1.html |title=Charles Healy Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20121217085758/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/charles-healy-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/charles-healy |title=Charles Healy Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Hīlijs, Čārlzs}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1930. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] kjd6bxkj0ucdbo24r9vytbvhv3qd4fg 0 639643 4521825 2026-09-13T18:29:22Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Čārlzs Hīlijs]] 4521825 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čārlzs Hīlijs]] 61nafospqxlqcsiw1c1743r4lytutte 0 639644 4521826 2026-09-13T18:29:33Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Čārlzs Hīlijs]] 4521826 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čārlzs Hīlijs]] 61nafospqxlqcsiw1c1743r4lytutte 0 639645 4521831 2026-09-13T18:42:08Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Frenks Keho | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Diving pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Daiļlēkšana | vārds_orig = ''Frank Kehoe'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Frenks Henriks Keho... 4521831 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Frenks Keho | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Diving pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Daiļlēkšana | vārds_orig = ''Frank Kehoe'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Frenks Henriks Keho | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1882|2|8}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Čikāga}} | mir_dat = {{dat|1949|12|26}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Džeksonsvilla, Ilinoisa}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Daiļlēkšana]] <br/> [[Ūdenspolo]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (1 sudraba un 1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Diving pictogram.svg|20px]] [[Daiļlēkšana]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — platforma vīriešiem|Platforma]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Frenks Henriks Keho''' ({{val|en|Frank Henry Kehoe}}; dzimis {{dat|1882|2|8}}, miris {{dat|1949|12|26}}) bija amerikāņu [[daiļlēkšana|daiļlēcējs]], [[peldēšana|peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs. Viņš bija [[Čikāgas Sporta asociācija]]s biedrs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Seintluisā]] startēja [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]], kur izcīnīja sudraba medaļu un [[Daiļlēkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — platforma vīriešiem|daiļlēkšanas platformā]], kur izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/51440 |title=Frank Kehoe |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ke/frank-kehoe-1.html |title=Frank Kehoe Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20121105172958/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ke/frank-kehoe-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/frank-kehoe |title=Frank KEHOE Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Keho, Frenks}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV daiļlēcēji]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Daiļlēcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki daiļlēkšanā]] smw6ij3ufsrz6yz88v21fyjo1uijhtt 0 639646 4521833 2026-09-13T18:42:37Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Frenks Keho]] 4521833 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frenks Keho]] tsaw0bwd2wxxamttmnxekle8k4cl13x 0 639647 4521834 2026-09-13T18:42:59Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Frenks Keho]] 4521834 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frenks Keho]] tsaw0bwd2wxxamttmnxekle8k4cl13x 0 639648 4521839 2026-09-13T18:56:54Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Oma | official_name = ''Omagh''<br/>''An Ómaigh'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Still water, Omagh - geograph.or... 4521839 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Oma | official_name = ''Omagh''<br/>''An Ómaigh'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Still water, Omagh - geograph.org.uk - 891312.jpg | image2 = Strule Arts Centre, Omagh (night scene) - geograph.org.uk - 1616554.jpg | image3 = Sacred Heart Church, Omagh - geograph.org.uk - 2416045.jpg }} | image_caption = Strūlas upe Omā; Strūlas mākslas centrs; Svētās Sirds baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 36| lats = 00 | latNS = N | longd = 07| longm = 18| longs = 00 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Fermena un Oma]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Tirona]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 20458 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 70 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT78, BT79 | website = | footnotes = }} '''Oma''' ({{val|en|Omagh}}, {{val|ga|An Ómaigh}}) ir pilsēta (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s rietumos, [[Fermena un Oma|Fermenas un Omas]] distriktā. Tā atrodas Kamonasun Drumrahas upju satekā, kur izveidojas Strūlas upe, aptuveni 110 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s un 55 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Deri]]. Vēsturiski Oma bija [[Tirona|Tironas grāfistes]] galvenā administratīvā mītne (''county town''). Pilsētas nosaukums īru valodā (''An Ómaigh'' vai sēnāk ''An Ómagh'') nozīmē 'neskartais līdzenums'.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=132 |language=en}}</ref> == Vēsture == Omas apkaime attīstījās ap 792. gadā dibināto [[Franciskāņi|franciskāņu]] klosteri. Pilsētas stratēģiskais izvietojums upju satekas vietā padarīja to par nozīmīgu reģionālo centru jau viduslaikos. 1610. gadā, [[Olsteras plantācija]]s laikā, Oma tika nodibināta kā plānota pilsēta. 1768. gadā tā pārņēma Tironas grāfistes administratīvā centra statusu no Dangenonas. 19. gadsimtā līdz ar dzelzceļa līniju izbūvi Oma kļuva par nozīmīgu transporta un tirdzniecības mezglu starp Belfāstu, Deri un Īrijas rietumu piekrasti. Pilsētā izvietojās liela Lielbritānijas armijas garnizona bāze (''Lappan Barracks''). 1998. gada 15. augustā pilsēta cieta smagā teroraktā (Omas spridzināšanā), ko sarīkoja paramilitārais grupējums "Īstā ĪRA" (''Real IRA''). Autobumbas sprādzienā bojā gāja 29 cilvēki un vairāk nekā 220 tika ievainoti, kļūstot par asiņaināko atsevišķo incidentu Ziemeļīrijas konflikta vēsturē. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Omas distrikta administratīvais centrs, bet mūsdienās tā kopā ar [[Eniskilena|Eniskilenu]] ir viens no diviem apvienotā Fermenas un Omas distrikta pārvaldes centriem. == Saimniecība un satiksme == Oma ir svarīgs reģionālās tirdzniecības, izglītības, administratīvo pakalpojumu un veselības aprūpes centrs Ziemeļīrijas rietumos. Pilsētā atrodas Lielā Ziemeļrietumu slimnīca (''South West Acute Hospital'' un ''Tyrone and Fermanagh Hospital'' struktūras). Pilsēta ir nozīmīgs autoceļu krustpunkts, kur krustojas galvenie šoseju maršruti A5 (Belfāsta/Deri–Oma–Monahana) un A505. Dzelzceļa satiksme pilsētā tika slēgta 1965. gadā pārstrukturēšanas laikā. == Ievērojamas vietas == * Olsteras Amerikāņu brīvdabas muzejs (''Ulster American Folk Park'') — liela mēroga brīvdabas muzejs ārpus pilsētas, kas veltīts Olsteras iedzīvotāju emigrācijas vēsturei uz Ziemeļameriku 18. un 19. gadsimtā. * Svētās Sirds baznīca (''Sacred Heart Church'') — 1899. gadā celta Romas katoļu baznīca ar diviem neogotikas stila torņiem, kas dominē pilsētas panorāmā. * Strūlas mākslas centrs (''Strule Arts Centre'') — mūsdienīgs kultūras un mākslas komplekss Stonas upes krastā. * Omas piemiņas dārzs (''Omagh Bomb Memorial Garden'') — piemiņas vieta 1998. gada terorakta upuriem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] mi2lf97ztxtyfwmgvszo70ncj72fwhq 4521842 4521839 2026-09-13T18:58:17Z Kikos 3705 /* */ 4521842 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Oma | official_name = ''Omagh''<br/>''An Ómaigh'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Still water, Omagh - geograph.org.uk - 891312.jpg | image2 = Strule Arts Centre, Omagh (night scene) - geograph.org.uk - 1616554.jpg | image3 = Sacred Heart Church, Omagh - geograph.org.uk - 2416045.jpg }} | image_caption = Strūlas upe Omā; Strūlas mākslas centrs; Svētās Sirds baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Ziemeļīrija#Lielbritānija | latd = 54| latm = 36| lats = 00 | latNS = N | longd = 07| longm = 18| longs = 00 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{NIR}} | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Fermena un Oma]] | subdivision_type3 = Vēsturiskā grāfiste | subdivision_name3 = [[Tirona]] | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 20458 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 70 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = BT78, BT79 | website = | footnotes = }} '''Oma''' ({{val|en|Omagh}}, {{val|ga|An Ómaigh}}) ir pilsēta (''town'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Ziemeļīrija]]s rietumos, [[Fermena un Oma|Fermenas un Omas]] distriktā. Tā atrodas Kamonasun Drumrahas upju satekā, kur izveidojas Strūlas upe, aptuveni 110 kilometrus uz rietumiem no [[Belfāsta]]s un 55 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Deri]]. Vēsturiski Oma bija [[Tirona|Tironas grāfistes]] galvenā administratīvā mītne (''county town''). Pilsētas nosaukums īru valodā (''An Ómaigh'' vai senāk ''An Ómagh'') nozīmē 'neskartais līdzenums'.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=132 |language=en}}</ref> == Vēsture == Omas apkaime attīstījās ap 792. gadā dibināto [[Franciskāņi|franciskāņu]] klosteri. Pilsētas stratēģiskais izvietojums upju satekas vietā padarīja to par nozīmīgu reģionālo centru jau viduslaikos. 1610. gadā, [[Olsteras plantācija]]s laikā, Oma tika nodibināta kā plānota pilsēta. 1768. gadā tā pārņēma Tironas grāfistes administratīvā centra statusu no Dangenonas. 19. gadsimtā līdz ar dzelzceļa līniju izbūvi Oma kļuva par nozīmīgu transporta un tirdzniecības mezglu starp Belfāstu, Deri un Īrijas rietumu piekrasti. Pilsētā izvietojās liela Lielbritānijas armijas garnizona bāze (''Lappan Barracks''). 1998. gada 15. augustā pilsēta cieta smagā teroraktā (Omas spridzināšanā), ko sarīkoja paramilitārais grupējums "Īstā ĪRA" (''Real IRA''). Autobumbas sprādzienā bojā gāja 29 cilvēki un vairāk nekā 220 tika ievainoti, kļūstot par asiņaināko atsevišķo incidentu Ziemeļīrijas konflikta vēsturē. Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Omas distrikta administratīvais centrs, bet mūsdienās tā kopā ar [[Eniskilena|Eniskilenu]] ir viens no diviem apvienotā Fermenas un Omas distrikta pārvaldes centriem. == Saimniecība un satiksme == Oma ir svarīgs reģionālās tirdzniecības, izglītības, administratīvo pakalpojumu un veselības aprūpes centrs Ziemeļīrijas rietumos. Pilsētā atrodas Lielā Ziemeļrietumu slimnīca (''South West Acute Hospital'' un ''Tyrone and Fermanagh Hospital'' struktūras). Pilsēta ir nozīmīgs autoceļu krustpunkts, kur krustojas galvenie šoseju maršruti A5 (Belfāsta/Deri–Oma–Monahana) un A505. Dzelzceļa satiksme pilsētā tika slēgta 1965. gadā pārstrukturēšanas laikā. == Ievērojamas vietas == * Olsteras Amerikāņu brīvdabas muzejs (''Ulster American Folk Park'') — liela mēroga brīvdabas muzejs ārpus pilsētas, kas veltīts Olsteras iedzīvotāju emigrācijas vēsturei uz Ziemeļameriku 18. un 19. gadsimtā. * Svētās Sirds baznīca (''Sacred Heart Church'') — 1899. gadā celta Romas katoļu baznīca ar diviem neogotikas stila torņiem, kas dominē pilsētas panorāmā. * Strūlas mākslas centrs (''Strule Arts Centre'') — mūsdienīgs kultūras un mākslas komplekss Stonas upes krastā. * Omas piemiņas dārzs (''Omagh Bomb Memorial Garden'') — piemiņas vieta 1998. gada terorakta upuriem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļīrijas pilsētas]] lk5flfq8ktgjzejeorvyrhac450yoqa 0 639649 4521840 2026-09-13T18:57:44Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Oma (pilsēta)]] 4521840 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Oma (pilsēta)]] str8l3ifdjtk8fcp9sxep0xo893jucz 0 639650 4521841 2026-09-13T18:58:00Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Oma (pilsēta)]] 4521841 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Oma (pilsēta)]] str8l3ifdjtk8fcp9sxep0xo893jucz 0 639651 4521844 2026-09-13T19:00:20Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Deivids Hemonds | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''David Hammond'' | attēls = David Hammond.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds =... 4521844 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Deivids Hemonds | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''David Hammond'' | attēls = David Hammond.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Deivids Travels Hemonds | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1882|4|5}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | mir_dat = {{dat|1940|2|3}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Florida|Maiami}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Ūdenspolo]] <br/> [[Peldēšana]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 yd brīvā stila stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Deivids Travels Hemonds''' ({{val|en|David Thurwell Hammond}}; dzimis {{dat|1882|4|5}}, miris {{dat|1940|2|3}}) bija amerikāņu brīvā stila [[peldēšana|peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] bija [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas pārstāvis [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]] izcīnīja sudraba medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/51440 |title=Frank Kehoe |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/david-hammond-1.html |title=David Hammond Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418113513/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/david-hammond-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/david-hammond |title=David HAMMOND Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Stīvers, Džeroms}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1940. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] h66vdokl8u5eh7hisqpe01go2ewwkcv 4521848 4521844 2026-09-13T19:02:16Z Kleivas 2704 Kleivas pārvietoja lapu [[Deivids Hemonds]] uz [[Deivids Hamonds]] 4521844 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Deivids Hemonds | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''David Hammond'' | attēls = David Hammond.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Deivids Travels Hemonds | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1882|4|5}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | mir_dat = {{dat|1940|2|3}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Florida|Maiami}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Ūdenspolo]] <br/> [[Peldēšana]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 yd brīvā stila stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Deivids Travels Hemonds''' ({{val|en|David Thurwell Hammond}}; dzimis {{dat|1882|4|5}}, miris {{dat|1940|2|3}}) bija amerikāņu brīvā stila [[peldēšana|peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] bija [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas pārstāvis [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]] izcīnīja sudraba medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/51440 |title=Frank Kehoe |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/david-hammond-1.html |title=David Hammond Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418113513/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/david-hammond-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/david-hammond |title=David HAMMOND Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Stīvers, Džeroms}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1940. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] h66vdokl8u5eh7hisqpe01go2ewwkcv 4521850 4521848 2026-09-13T19:02:42Z Kleivas 2704 4521850 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Deivids Hamonds | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''David Hammond'' | attēls = David Hammond.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Deivids Travels Hamonds | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1882|4|5}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | mir_dat = {{dat|1940|2|3}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Florida|Maiami}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Ūdenspolo]] <br/> [[Peldēšana]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 yd brīvā stila stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Deivids Travels Hamonds''' ({{val|en|David Thurwell Hammond}}; dzimis {{dat|1882|4|5}}, miris {{dat|1940|2|3}}) bija amerikāņu brīvā stila [[peldēšana|peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] bija [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas pārstāvis [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]] izcīnīja sudraba medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/51440 |title=Frank Kehoe |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/david-hammond-1.html |title=David Hammond Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418113513/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/david-hammond-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/david-hammond |title=David HAMMOND Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Hamonds, Deivids}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1940. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] i1ppimggw85kq8z5va076qjk51kikeh 4521851 4521850 2026-09-13T19:03:29Z Kleivas 2704 4521851 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Deivids Hamonds | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''David Hammond'' | attēls = David Hammond.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Deivids Travels Hamonds | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1882|4|5}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | mir_dat = {{dat|1940|2|3}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Florida|Maiami}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Ūdenspolo]] <br/> [[Peldēšana]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 yd brīvā stila stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Deivids Travels Hamonds''' ({{val|en|David Thurwell Hammond}}; dzimis {{dat|1882|4|5}}, miris {{dat|1940|2|3}}) bija amerikāņu brīvā stila [[peldēšana|peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] bija [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas pārstāvis [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]] izcīnīja sudraba medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/51381 |title=David Hammond |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/david-hammond-1.html |title=David Hammond Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418113513/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/david-hammond-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/athletes/david-hammond |title=David HAMMOND Olympic Results|work=Olympics |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Hamonds, Deivids}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1940. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] deotiejqpjkzd54mq9xig1d0hz6gmhg 0 639652 4521845 2026-09-13T19:00:55Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Deivids Hemonds]] 4521845 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deivids Hemonds]] k8h7pfx9xq5vgongq065i14s4q7y2tk 0 639653 4521846 2026-09-13T19:01:13Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Bruno Rolovs]] 4521846 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bruno Rolovs]] ht6r6j69r3xy8q6xy7lf9iqtxy377td 0 639654 4521849 2026-09-13T19:02:17Z Kleivas 2704 Kleivas pārvietoja lapu [[Deivids Hemonds]] uz [[Deivids Hamonds]] 4521849 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deivids Hamonds]] tf9q23yrp5jfkrr3s56jruaz0s6eyun 0 639655 4521852 2026-09-13T19:03:47Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Deivids Hamonds]] 4521852 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deivids Hamonds]] tf9q23yrp5jfkrr3s56jruaz0s6eyun 0 639656 4521856 2026-09-13T19:05:43Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džordžs Van Klīfs]] 4521856 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džordžs Van Klīfs]] 5h7mci49xmdkulpzlhp0mrt179db80o 0 639657 4521857 2026-09-13T19:06:39Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džo Radijs]] 4521857 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džo Radijs]] 30ptp7b41xfd78idmewo6rd1e97l4yu 0 639658 4521858 2026-09-13T19:07:03Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džo Radijs]] 4521858 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džo Radijs]] 30ptp7b41xfd78idmewo6rd1e97l4yu 0 639659 4521859 2026-09-13T19:07:24Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džeimss Stīns]] 4521859 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džeimss Stīns]] a5rx5545c9q2jurfn6l7ey6lmse5wg4 0 639660 4521861 2026-09-13T19:10:44Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Bīčs]] 4521861 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bīčs]] 57hgmzf42ppakmypb8poq8w0pbazedk 0 639661 4521862 2026-09-13T19:11:07Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Bills Tatls | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''Bill Tuttle'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Viljams Džeremijs "Bil... 4521862 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Bills Tatls | piktogramma_1 = Water polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ūdenspolo | piktogramma_2 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''Bill Tuttle'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Viljams Džeremijs "Bills" Tatls | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1882|2|21}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | mir_dat = {{dat|1930|2|22}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Ūdenspolo]] <br/> [[Peldēšana]] | klubs = | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] [[Peldēšana]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 yd brīvā stila stafete]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] [[Ūdenspolo]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]|[[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} '''Viljams Džeremijs "Bills" Tatls''' ({{val|en|William Jeremiah "Bill" Tuttle}}; dzimis {{dat|1882|2|21}}, miris {{dat|1930|2|22}}) bija amerikāņu brīvā stila [[peldēšana|peldētājs]] un [[ūdenspolo]] spēlētājs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] bija [[Čikāgas Sporta asociācija]]s komandas pārstāvis [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]] un [[Peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4x50 jardu brīvā stila stafete vīriešiem|4x50 jardu brīvā stila stafetē]] izcīnīja sudraba medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/102419 |title=Bill Tuttle |work=Olympedia |access-date=2026. gada 13. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/tu/bill-tuttle-1.html |title=Bill Tuttle Olympic Results |access-date=2026. gada 13. septembris |work=Sports reference |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418102101/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/tu/bill-tuttle-1.html |archive-date=2026. gada 13. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Tatls, Bills}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1930. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:ASV ūdenspolo spēlētāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki ūdenspolo]] 928e6nvq5k1mv4aj1i7m4ogbvvao10a 0 639662 4521863 2026-09-13T19:11:53Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Bills Tatls]] 4521863 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bills Tatls]] orim0yx0saat5jp4mfgf23xsl0c3u5x 0 639663 4521864 2026-09-13T19:12:12Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Bills Tatls]] 4521864 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bills Tatls]] orim0yx0saat5jp4mfgf23xsl0c3u5x 0 639664 4521868 2026-09-13T19:14:49Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Čārlzs Hīlijs]] 4521868 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čārlzs Hīlijs]] 61nafospqxlqcsiw1c1743r4lytutte 0 639665 4521869 2026-09-13T19:15:06Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Čārlzs Hīlijs]] 4521869 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čārlzs Hīlijs]] 61nafospqxlqcsiw1c1743r4lytutte 0 639666 4521871 2026-09-13T19:15:49Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Frenks Keho]] 4521871 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frenks Keho]] tsaw0bwd2wxxamttmnxekle8k4cl13x 0 639667 4521872 2026-09-13T19:16:04Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Frenks Keho]] 4521872 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frenks Keho]] tsaw0bwd2wxxamttmnxekle8k4cl13x 0 639668 4521875 2026-09-13T19:19:34Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Bills Tatls]] 4521875 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bills Tatls]] orim0yx0saat5jp4mfgf23xsl0c3u5x 0 639669 4521881 2026-09-13T19:40:30Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Deivids Hesers]] 4521881 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deivids Hesers]] 0qt23llc4qkjaf1b6bzqz3enh479tv2 0 639670 4521882 2026-09-13T19:40:45Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Deivids Hesers]] 4521882 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deivids Hesers]] 0qt23llc4qkjaf1b6bzqz3enh479tv2 3 639671 4521894 2026-09-13T20:07:02Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4521894 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SpagettiJohn}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 13. septembris, plkst. 23.07 (EEST) 12ja9sj8fqqyq7jizqh9cywd5z7jk8d 0 639672 4521911 2026-09-13T20:39:01Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Ukrainas grieķu katoļu baznīca''' ({{val-uk|Українська греко-католицька церква}}, saīsināti '''UGKB''') ir viena no [[Austrumu katoļu baznīcas|Austrumu katoļu baznīcām]], kas atrodas pilnā vienībā ar [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], vienlaikus saglabājot [[Bizantijas rits|Bizantijas ritu]], Austrumu kristietības liturģiskās tradīcijas un savu baznīcas pārvaldes sistēmu.<ref name="britannica">{{Tīmekļa atsauce |url=https... 4521911 wikitext text/x-wiki '''Ukrainas grieķu katoļu baznīca''' ({{val-uk|Українська греко-католицька церква}}, saīsināti '''UGKB''') ir viena no [[Austrumu katoļu baznīcas|Austrumu katoļu baznīcām]], kas atrodas pilnā vienībā ar [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], vienlaikus saglabājot [[Bizantijas rits|Bizantijas ritu]], Austrumu kristietības liturģiskās tradīcijas un savu baznīcas pārvaldes sistēmu.<ref name="britannica">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Ukrainian-Greek-Catholic-Church |title=Ukrainian Greek Catholic Church |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-13 }}</ref> Tā ir lielākā no Austrumu katoļu baznīcām un vēsturiski ir īpaši cieši saistīta ar Ukrainas rietumu daļu, galvenokārt [[Galīcija|Galīciju]].<ref name="ugcc-history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugcc.ua/en/church/history/ |title=History of the Ukrainian Greek Catholic Church |publisher=Ukrainian Greek Catholic Church |access-date=2026-09-13 }}</ref> Baznīcas vadītājs ir Kijivas–Galičas lielais arhibīskaps. Kopš 2011. gada šo amatu ieņem [[Svjatoslavs Ševčuks]].<ref name="ugcc-head">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugcc.ua/en/church/head-of-the-church/ |title=Head of the Church |publisher=Ukrainian Greek Catholic Church |access-date=2026-09-13 }}</ref> Baznīcas galvenā katedrāle ir Kristus Augšāmcelšanās patriarhālā katedrāle [[Kijiva|Kijivā]]. == Vēsture == Ukrainas grieķu katoļu baznīcas vēsturiskās saknes saistītas ar [[Kijivas Krievzeme]]s kristianizāciju 988. gadā, kad kņazs [[Vladimirs Lielais]] pieņēma kristietību no [[Bizantijas Impērija]]s.<ref name="ugcc-history" /> Mūsdienu Ukrainas grieķu katoļu baznīcas izveidošanās parasti tiek saistīta ar [[Brestas ūnija|Brestas ūniju]] 1596. gadā. Daļa [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pareizticīgo bīskapu atzina Romas pāvesta varu, vienlaikus saglabājot Bizantijas ritu un Austrumu kristietības tradīcijas.<ref name="britannica" /> Īpaši nozīmīgu stāvokli baznīca ieguva [[Galīcija|Galīcijā]], kas pēc [[Polijas dalīšana|Polijas dalīšanas]] nonāca [[Hābsburgu monarhija]]s sastāvā. 19. gadsimtā grieķu katoļu garīdzniecībai bija nozīmīga loma ukraiņu nacionālās identitātes, kultūras un izglītības attīstībā Rietumukrainā.<ref name="ugcc-history" /> 20. gadsimta pirmajā pusē viens no ievērojamākajiem baznīcas vadītājiem bija Ļvivas metropolīts Andrijs Šeptickis, kurš baznīcu vadīja no 1901. līdz 1944. gadam.<ref name="britannica" /> Pēc Rietumukrainas iekļaušanas [[PSRS]] sastāvā padomju vara sāka baznīcas vajāšanu. 1946. gada tā sauktajā Ļvivas koncilā tika pasludināta [[Brestas ūnija]]s atcelšana un baznīcas pievienošana [[Krievu pareizticīgā baznīca|Krievu pareizticīgajai baznīcai]]. Ukrainas grieķu katoļu baznīca šo lēmumu neatzina un turpmākajās desmitgadēs darbojās pagrīdē.<ref name="britannica" /> 1980. gadu beigās, [[perestroika]]s laikā, baznīca atguva legālu statusu. Pēc [[Ukrainas neatkarības deklarācija|Ukrainas neatkarības atjaunošanas]] 1991. gadā tā atkal kļuva par vienu no nozīmīgākajām reliģiskajām organizācijām valstī.<ref name="ugcc-history" /> 2005. gadā baznīcas vadības galvenā rezidence tika pārcelta no [[Ļviva]]s uz [[Kijiva|Kijivu]].<ref name="ugcc-head" /> == Organizācija un ticība == Ukrainas grieķu katoļu baznīca atzīst Romas pāvesta augstāko varu un [[Katoļu baznīca]]s doktrīnu, taču tās dievkalpojumu tradīcija pamatā ir Austrumu kristietības tradīcija. Baznīcā tiek izmantots [[Bizantijas rits]].<ref name="britannica" /> Atšķirībā no latīņu rita katoļu tradīcijas precēti vīrieši Ukrainas grieķu katoļu baznīcā var tikt ordinēti par priesteriem, savukārt bīskapi tiek izraudzīti no neprecētiem garīdzniekiem.<ref name="britannica" /> Baznīcu vada Kijivas–Galičas lielais arhibīskaps kopā ar bīskapu sinodi. Lai gan tās vadītājs oficiāli lieto lielā arhibīskapa titulu, Ukrainas grieķu katoļu baznīcā ilgstoši pastāv centieni panākt tās atzīšanu par patriarhātu.<ref name="ugcc-head" /> == Izplatība == Baznīcas tradicionālais centrs atrodas Rietumukrainā, īpaši [[Ļvivas apgabals|Ļvivas]], [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas]] un [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]]. Mūsdienās tās draudzes darbojas arī citos Ukrainas reģionos.<ref name="ugcc-history" /> Plašās [[Ukraiņu diaspora|ukraiņu diasporas]] dēļ Ukrainas grieķu katoļu baznīcas eparhijas un draudzes darbojas arī [[Polija|Polijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Austrālija|Austrālijā]] un citās valstīs.<ref name="britannica" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ugcc.ua/ Ukrainas grieķu katoļu baznīcas oficiālā tīmekļvietne] {{autoritatīvā vadība}} ttes4jn3u7r15r4lrecpj2oolszgq9k 4521912 4521911 2026-09-13T20:39:15Z Votre Provocateur 111653 4521912 wikitext text/x-wiki '''Ukrainas grieķu katoļu baznīca''' ({{val-uk|Українська греко-католицька церква}}, saīsināti '''UGKB''') ir viena no [[Austrumu katoļu baznīcas|Austrumu katoļu baznīcām]], kas atrodas pilnā vienībā ar [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], vienlaikus saglabājot [[Bizantijas rits|Bizantijas ritu]], Austrumu kristietības liturģiskās tradīcijas un savu baznīcas pārvaldes sistēmu.<ref name="britannica">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Ukrainian-Greek-Catholic-Church |title=Ukrainian Greek Catholic Church |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-13 }}</ref> Tā ir lielākā no Austrumu katoļu baznīcām un vēsturiski ir īpaši cieši saistīta ar Ukrainas rietumu daļu, galvenokārt [[Galīcija|Galīciju]].<ref name="ugcc-history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugcc.ua/en/church/history/ |title=History of the Ukrainian Greek Catholic Church |publisher=Ukrainian Greek Catholic Church |access-date=2026-09-13 }}</ref> Baznīcas vadītājs ir Kijivas–Galičas lielais arhibīskaps. Kopš 2011. gada šo amatu ieņem [[Svjatoslavs Ševčuks]].<ref name="ugcc-head">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugcc.ua/en/church/head-of-the-church/ |title=Head of the Church |publisher=Ukrainian Greek Catholic Church |access-date=2026-09-13 }}</ref> Baznīcas galvenā katedrāle ir Kristus Augšāmcelšanās patriarhālā katedrāle [[Kijiva|Kijivā]]. == Vēsture == Ukrainas grieķu katoļu baznīcas vēsturiskās saknes saistītas ar [[Kijivas Krievzeme]]s kristianizāciju 988. gadā, kad kņazs [[Vladimirs Lielais]] pieņēma kristietību no [[Bizantijas Impērija]]s.<ref name="ugcc-history" /> Mūsdienu Ukrainas grieķu katoļu baznīcas izveidošanās parasti tiek saistīta ar [[Brestas ūnija|Brestas ūniju]] 1596. gadā. Daļa [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pareizticīgo bīskapu atzina Romas pāvesta varu, vienlaikus saglabājot Bizantijas ritu un Austrumu kristietības tradīcijas.<ref name="britannica" /> Īpaši nozīmīgu stāvokli baznīca ieguva [[Galīcija|Galīcijā]], kas pēc [[Polijas dalīšana|Polijas dalīšanas]] nonāca [[Hābsburgu monarhija]]s sastāvā. 19. gadsimtā grieķu katoļu garīdzniecībai bija nozīmīga loma ukraiņu nacionālās identitātes, kultūras un izglītības attīstībā Rietumukrainā.<ref name="ugcc-history" /> 20. gadsimta pirmajā pusē viens no ievērojamākajiem baznīcas vadītājiem bija Ļvivas metropolīts Andrijs Šeptickis, kurš baznīcu vadīja no 1901. līdz 1944. gadam.<ref name="britannica" /> Pēc Rietumukrainas iekļaušanas [[PSRS]] sastāvā padomju vara sāka baznīcas vajāšanu. 1946. gada tā sauktajā Ļvivas koncilā tika pasludināta [[Brestas ūnija]]s atcelšana un baznīcas pievienošana [[Krievu pareizticīgā baznīca|Krievu pareizticīgajai baznīcai]]. Ukrainas grieķu katoļu baznīca šo lēmumu neatzina un turpmākajās desmitgadēs darbojās pagrīdē.<ref name="britannica" /> 1980. gadu beigās, [[perestroika]]s laikā, baznīca atguva legālu statusu. Pēc [[Ukrainas neatkarības deklarācija|Ukrainas neatkarības atjaunošanas]] 1991. gadā tā atkal kļuva par vienu no nozīmīgākajām reliģiskajām organizācijām valstī.<ref name="ugcc-history" /> 2005. gadā baznīcas vadības galvenā rezidence tika pārcelta no [[Ļviva]]s uz [[Kijiva|Kijivu]].<ref name="ugcc-head" /> == Organizācija un ticība == Ukrainas grieķu katoļu baznīca atzīst Romas pāvesta augstāko varu un [[Katoļu baznīca]]s doktrīnu, taču tās dievkalpojumu tradīcija pamatā ir Austrumu kristietības tradīcija. Baznīcā tiek izmantots [[Bizantijas rits]].<ref name="britannica" /> Atšķirībā no latīņu rita katoļu tradīcijas precēti vīrieši Ukrainas grieķu katoļu baznīcā var tikt ordinēti par priesteriem, savukārt bīskapi tiek izraudzīti no neprecētiem garīdzniekiem.<ref name="britannica" /> Baznīcu vada Kijivas–Galičas lielais arhibīskaps kopā ar bīskapu sinodi. Lai gan tās vadītājs oficiāli lieto lielā arhibīskapa titulu, Ukrainas grieķu katoļu baznīcā ilgstoši pastāv centieni panākt tās atzīšanu par patriarhātu.<ref name="ugcc-head" /> == Izplatība == Baznīcas tradicionālais centrs atrodas Rietumukrainā, īpaši [[Ļvivas apgabals|Ļvivas]], [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas]] un [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]]. Mūsdienās tās draudzes darbojas arī citos Ukrainas reģionos.<ref name="ugcc-history" /> Plašās [[Ukraiņu diaspora|ukraiņu diasporas]] dēļ Ukrainas grieķu katoļu baznīcas eparhijas un draudzes darbojas arī [[Polija|Polijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Austrālija|Austrālijā]] un citās valstīs.<ref name="britannica" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ugcc.ua/ Ukrainas grieķu katoļu baznīcas oficiālā tīmekļvietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kristietība]] ega1xth6gafnu8t12sir946a70i79of 4521913 4521912 2026-09-13T20:40:36Z Votre Provocateur 111653 4521913 wikitext text/x-wiki '''Ukrainas grieķu katoļu baznīca''' ({{val-uk|Українська греко-католицька церква}}, saīsināti '''UGKB''') ir viena no [[Austrumu katoļu baznīcas|Austrumu katoļu baznīcām]], kas atrodas pilnā vienībā ar [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], vienlaikus saglabājot [[Bizantijas rits|Bizantijas ritu]], Austrumu kristietības liturģiskās tradīcijas un savu baznīcas pārvaldes sistēmu.<ref name="britannica">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Ukrainian-Greek-Catholic-Church |title=Ukrainian Greek Catholic Church |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-13 }}</ref> Tā ir lielākā no Austrumu katoļu baznīcām un vēsturiski ir īpaši cieši saistīta ar Ukrainas rietumu daļu, galvenokārt [[Galīcija|Galīciju]].<ref name="ugcc-history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugcc.ua/en/church/history/ |title=History of the Ukrainian Greek Catholic Church |publisher=Ukrainian Greek Catholic Church |access-date=2026-09-13 }}</ref> Baznīcas vadītājs ir Kijivas–Galičas lielais arhibīskaps. Kopš 2011. gada šo amatu ieņem [[Svjatoslavs Ševčuks]].<ref name="ugcc-head">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ugcc.ua/en/church/head-of-the-church/ |title=Head of the Church |publisher=Ukrainian Greek Catholic Church |access-date=2026-09-13 }}</ref> Baznīcas galvenā katedrāle ir Kristus Augšāmcelšanās patriarhālā katedrāle [[Kijiva|Kijivā]]. == Vēsture == Ukrainas grieķu katoļu baznīcas vēsturiskās saknes saistītas ar [[Kijivas Krievzeme]]s kristianizāciju 988. gadā, kad kņazs [[Volodimirs Svjatoslavičs]] pieņēma kristietību no [[Bizantijas Impērija]]s.<ref name="ugcc-history" /> Mūsdienu Ukrainas grieķu katoļu baznīcas izveidošanās parasti tiek saistīta ar [[Brestas ūnija|Brestas ūniju]] 1596. gadā. Daļa [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pareizticīgo bīskapu atzina Romas pāvesta varu, vienlaikus saglabājot Bizantijas ritu un Austrumu kristietības tradīcijas.<ref name="britannica" /> Īpaši nozīmīgu stāvokli baznīca ieguva [[Galīcija|Galīcijā]], kas pēc [[Polijas dalīšana|Polijas dalīšanas]] nonāca [[Hābsburgu monarhija]]s sastāvā. 19. gadsimtā grieķu katoļu garīdzniecībai bija nozīmīga loma ukraiņu nacionālās identitātes, kultūras un izglītības attīstībā Rietumukrainā.<ref name="ugcc-history" /> 20. gadsimta pirmajā pusē viens no ievērojamākajiem baznīcas vadītājiem bija Ļvivas metropolīts Andrijs Šeptickis, kurš baznīcu vadīja no 1901. līdz 1944. gadam.<ref name="britannica" /> Pēc Rietumukrainas iekļaušanas [[PSRS]] sastāvā padomju vara sāka baznīcas vajāšanu. 1946. gada tā sauktajā Ļvivas koncilā tika pasludināta [[Brestas ūnija]]s atcelšana un baznīcas pievienošana [[Krievu pareizticīgā baznīca|Krievu pareizticīgajai baznīcai]]. Ukrainas grieķu katoļu baznīca šo lēmumu neatzina un turpmākajās desmitgadēs darbojās pagrīdē.<ref name="britannica" /> 1980. gadu beigās, [[perestroika]]s laikā, baznīca atguva legālu statusu. Pēc [[Ukrainas neatkarības deklarācija|Ukrainas neatkarības atjaunošanas]] 1991. gadā tā atkal kļuva par vienu no nozīmīgākajām reliģiskajām organizācijām valstī.<ref name="ugcc-history" /> 2005. gadā baznīcas vadības galvenā rezidence tika pārcelta no [[Ļviva]]s uz [[Kijiva|Kijivu]].<ref name="ugcc-head" /> == Organizācija un ticība == Ukrainas grieķu katoļu baznīca atzīst Romas pāvesta augstāko varu un [[Katoļu baznīca]]s doktrīnu, taču tās dievkalpojumu tradīcija pamatā ir Austrumu kristietības tradīcija. Baznīcā tiek izmantots [[Bizantijas rits]].<ref name="britannica" /> Atšķirībā no latīņu rita katoļu tradīcijas precēti vīrieši Ukrainas grieķu katoļu baznīcā var tikt ordinēti par priesteriem, savukārt bīskapi tiek izraudzīti no neprecētiem garīdzniekiem.<ref name="britannica" /> Baznīcu vada Kijivas–Galičas lielais arhibīskaps kopā ar bīskapu sinodi. Lai gan tās vadītājs oficiāli lieto lielā arhibīskapa titulu, Ukrainas grieķu katoļu baznīcā ilgstoši pastāv centieni panākt tās atzīšanu par patriarhātu.<ref name="ugcc-head" /> == Izplatība == Baznīcas tradicionālais centrs atrodas Rietumukrainā, īpaši [[Ļvivas apgabals|Ļvivas]], [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas]] un [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]]. Mūsdienās tās draudzes darbojas arī citos Ukrainas reģionos.<ref name="ugcc-history" /> Plašās [[Ukraiņu diaspora|ukraiņu diasporas]] dēļ Ukrainas grieķu katoļu baznīcas eparhijas un draudzes darbojas arī [[Polija|Polijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Austrālija|Austrālijā]] un citās valstīs.<ref name="britannica" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ugcc.ua/ Ukrainas grieķu katoļu baznīcas oficiālā tīmekļvietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kristietība]] 0s0b9zsziem9n26po7qjd8tzo07w035 0 639673 4521914 2026-09-13T20:41:21Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Jēkabpils Vēstures muzejs''' ir muzejs [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], kura galvenā mājvieta kopš 1996. gada ir [[Krustpils pils]].<ref name="muzejs">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilsmuzejs.lv/lv/krustpils-pils/par-krustpils-pili/ |title=Par mums |publisher=Jēkabpils Vēstures muzejs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Muzejs pēta, apkopo un glabā materiālus par Jēkabpils un tās apkārtnes vēsturi un kultūru. == Vēsture == Jēkabpils Vēstures muzejs... 4521914 wikitext text/x-wiki '''Jēkabpils Vēstures muzejs''' ir muzejs [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], kura galvenā mājvieta kopš 1996. gada ir [[Krustpils pils]].<ref name="muzejs">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilsmuzejs.lv/lv/krustpils-pils/par-krustpils-pili/ |title=Par mums |publisher=Jēkabpils Vēstures muzejs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Muzejs pēta, apkopo un glabā materiālus par Jēkabpils un tās apkārtnes vēsturi un kultūru. == Vēsture == Jēkabpils Vēstures muzejs darbojas [[Krustpils pils|Krustpils pilī]], kas ir viena no senākajām pilīm Latvijā. Pils pirmsākumi saistāmi ar 13. gadsimtu; tā celta kā nocietinājums pie [[Daugava]]s.<ref name="muzejs" /> Kopš 1996. gada muzejs pārņēma Krustpils pils apsaimniekošanu un tās atjaunošanas darbus.<ref name="muzejs" /> Pils ir valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis. == Krājums == Jēkabpils Vēstures muzeja krājums aptver Jēkabpils pilsētas un apkārtējās teritorijas vēsturi no senākajiem laikiem līdz mūsdienām. Tajā ir materiāli par saimniecisko dzīvi, politiskajiem un militārajiem notikumiem, izglītību, kultūru, reliģiju, iedzīvotāju sadzīvi un mākslu.<ref name="krajums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilsmuzejs.lv/ |title=Jēkabpils Vēstures muzejs |publisher=Jēkabpils Vēstures muzejs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 45 000 priekšmetu ar muzejisku vērtību.<ref name="krajums" /> == Ekspozīcijas == Krustpils pilī apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas par Jēkabpils un Krustpils vēsturi, novada iedzīvotāju dzīvi un nozīmīgākajiem vēsturiskajiem notikumiem. Muzejā regulāri tiek rīkotas arī mākslas un tematiskās izstādes.<ref name="pils">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilsmuzejs.lv/lv/krustpils-pils/ |title=Krustpils pils |publisher=Jēkabpils Vēstures muzejs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Apmeklētājiem pieejams arī atjaunotais Krustpils pils vārtu tornis, no kura paveras skats uz Jēkabpili.<ref name="pils" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.jekabpilsmuzejs.lv/ Jēkabpils Vēstures muzeja oficiālā tīmekļvietne] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Jēkabpils]] [[Kategorija:Vēstures muzeji]] pkvauy41p9yvwwiikf5p7jf76vajdeu 4521915 4521914 2026-09-13T20:41:33Z Votre Provocateur 111653 4521915 wikitext text/x-wiki '''Jēkabpils Vēstures muzejs''' ir muzejs [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], kura galvenā mājvieta kopš 1996. gada ir [[Krustpils pils]].<ref name="muzejs">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilsmuzejs.lv/lv/krustpils-pils/par-krustpils-pili/ |title=Par mums |publisher=Jēkabpils Vēstures muzejs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Muzejs pēta, apkopo un glabā materiālus par Jēkabpils un tās apkārtnes vēsturi un kultūru. Jēkabpils Vēstures muzejs darbojas [[Krustpils pils|Krustpils pilī]], kas ir viena no senākajām pilīm Latvijā. Pils pirmsākumi saistāmi ar 13. gadsimtu; tā celta kā nocietinājums pie [[Daugava]]s.<ref name="muzejs" /> Kopš 1996. gada muzejs pārņēma Krustpils pils apsaimniekošanu un tās atjaunošanas darbus.<ref name="muzejs" /> Pils ir valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis. Jēkabpils Vēstures muzeja krājums aptver Jēkabpils pilsētas un apkārtējās teritorijas vēsturi no senākajiem laikiem līdz mūsdienām. Tajā ir materiāli par saimniecisko dzīvi, politiskajiem un militārajiem notikumiem, izglītību, kultūru, reliģiju, iedzīvotāju sadzīvi un mākslu.<ref name="krajums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilsmuzejs.lv/ |title=Jēkabpils Vēstures muzejs |publisher=Jēkabpils Vēstures muzejs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 45 000 priekšmetu ar muzejisku vērtību.<ref name="krajums" /> Krustpils pilī apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas par Jēkabpils un Krustpils vēsturi, novada iedzīvotāju dzīvi un nozīmīgākajiem vēsturiskajiem notikumiem. Muzejā regulāri tiek rīkotas arī mākslas un tematiskās izstādes.<ref name="pils">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilsmuzejs.lv/lv/krustpils-pils/ |title=Krustpils pils |publisher=Jēkabpils Vēstures muzejs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Apmeklētājiem pieejams arī atjaunotais Krustpils pils vārtu tornis, no kura paveras skats uz Jēkabpili.<ref name="pils" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.jekabpilsmuzejs.lv/ Jēkabpils Vēstures muzeja oficiālā tīmekļvietne] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Jēkabpils]] [[Kategorija:Vēstures muzeji]] 2u9rkc48pgb485ffmal7ej3yp3o6f2q 4521916 4521915 2026-09-13T20:41:41Z Votre Provocateur 111653 4521916 wikitext text/x-wiki '''Jēkabpils Vēstures muzejs''' ir muzejs [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], kura galvenā mājvieta kopš 1996. gada ir [[Krustpils pils]].<ref name="muzejs">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilsmuzejs.lv/lv/krustpils-pils/par-krustpils-pili/ |title=Par mums |publisher=Jēkabpils Vēstures muzejs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Muzejs pēta, apkopo un glabā materiālus par Jēkabpils un tās apkārtnes vēsturi un kultūru. Jēkabpils Vēstures muzejs darbojas [[Krustpils pils|Krustpils pilī]], kas ir viena no senākajām pilīm Latvijā. Pils pirmsākumi saistāmi ar 13. gadsimtu; tā celta kā nocietinājums pie [[Daugava]]s.<ref name="muzejs" /> Kopš 1996. gada muzejs pārņēma Krustpils pils apsaimniekošanu un tās atjaunošanas darbus.<ref name="muzejs" /> Pils ir valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis. Jēkabpils Vēstures muzeja krājums aptver Jēkabpils pilsētas un apkārtējās teritorijas vēsturi no senākajiem laikiem līdz mūsdienām. Tajā ir materiāli par saimniecisko dzīvi, politiskajiem un militārajiem notikumiem, izglītību, kultūru, reliģiju, iedzīvotāju sadzīvi un mākslu.<ref name="krajums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilsmuzejs.lv/ |title=Jēkabpils Vēstures muzejs |publisher=Jēkabpils Vēstures muzejs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 45 000 priekšmetu ar muzejisku vērtību.<ref name="krajums" /> Krustpils pilī apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas par Jēkabpils un Krustpils vēsturi, novada iedzīvotāju dzīvi un nozīmīgākajiem vēsturiskajiem notikumiem. Muzejā regulāri tiek rīkotas arī mākslas un tematiskās izstādes.<ref name="pils">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilsmuzejs.lv/lv/krustpils-pils/ |title=Krustpils pils |publisher=Jēkabpils Vēstures muzejs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Apmeklētājiem pieejams arī atjaunotais Krustpils pils vārtu tornis, no kura paveras skats uz Jēkabpili.<ref name="pils" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.jekabpilsmuzejs.lv/ Jēkabpils Vēstures muzeja oficiālā tīmekļvietne] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Jēkabpils]] [[Kategorija:Vēstures muzeji]] lk4hkrts818w1rs63sw8ebobl79xm3j 4521917 4521916 2026-09-13T20:41:52Z Votre Provocateur 111653 4521917 wikitext text/x-wiki '''Jēkabpils Vēstures muzejs''' ir [[muzejs]] [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], kura galvenā mājvieta kopš 1996. gada ir [[Krustpils pils]].<ref name="muzejs">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilsmuzejs.lv/lv/krustpils-pils/par-krustpils-pili/ |title=Par mums |publisher=Jēkabpils Vēstures muzejs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Muzejs pēta, apkopo un glabā materiālus par Jēkabpils un tās apkārtnes vēsturi un kultūru. Jēkabpils Vēstures muzejs darbojas [[Krustpils pils|Krustpils pilī]], kas ir viena no senākajām pilīm Latvijā. Pils pirmsākumi saistāmi ar 13. gadsimtu; tā celta kā nocietinājums pie [[Daugava]]s.<ref name="muzejs" /> Kopš 1996. gada muzejs pārņēma Krustpils pils apsaimniekošanu un tās atjaunošanas darbus.<ref name="muzejs" /> Pils ir valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis. Jēkabpils Vēstures muzeja krājums aptver Jēkabpils pilsētas un apkārtējās teritorijas vēsturi no senākajiem laikiem līdz mūsdienām. Tajā ir materiāli par saimniecisko dzīvi, politiskajiem un militārajiem notikumiem, izglītību, kultūru, reliģiju, iedzīvotāju sadzīvi un mākslu.<ref name="krajums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilsmuzejs.lv/ |title=Jēkabpils Vēstures muzejs |publisher=Jēkabpils Vēstures muzejs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 45 000 priekšmetu ar muzejisku vērtību.<ref name="krajums" /> Krustpils pilī apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas par Jēkabpils un Krustpils vēsturi, novada iedzīvotāju dzīvi un nozīmīgākajiem vēsturiskajiem notikumiem. Muzejā regulāri tiek rīkotas arī mākslas un tematiskās izstādes.<ref name="pils">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpilsmuzejs.lv/lv/krustpils-pils/ |title=Krustpils pils |publisher=Jēkabpils Vēstures muzejs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Apmeklētājiem pieejams arī atjaunotais Krustpils pils vārtu tornis, no kura paveras skats uz Jēkabpili.<ref name="pils" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.jekabpilsmuzejs.lv/ Jēkabpils Vēstures muzeja oficiālā tīmekļvietne] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Jēkabpils]] [[Kategorija:Vēstures muzeji]] 2f52gznwwf47mes7wzdvse6yz5ugkyg 0 639674 4521918 2026-09-13T20:43:18Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''2023. gada plūdi Jēkabpilī''' bija plaši [[plūdi]] [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un tās apkārtnē 2023. gada janvārī, ko izraisīja augsts ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] un ledus un vižņu sablīvējumi. Tie bija vieni no lielākajiem plūdiem Jēkabpilī pēdējās desmitgadēs.<ref name="Jekabpils2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunums/tapusi-dokumentala-filma-par-2023-gada-pludiem-jekabpili |title=Tapusi dokumentālā filma par 202... 4521918 wikitext text/x-wiki '''2023. gada plūdi Jēkabpilī''' bija plaši [[plūdi]] [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un tās apkārtnē 2023. gada janvārī, ko izraisīja augsts ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] un ledus un vižņu sablīvējumi. Tie bija vieni no lielākajiem plūdiem Jēkabpilī pēdējās desmitgadēs.<ref name="Jekabpils2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunums/tapusi-dokumentala-filma-par-2023-gada-pludiem-jekabpili |title=Tapusi dokumentālā filma par 2023. gada plūdiem Jēkabpilī |publisher=Jēkabpils novada pašvaldība |date=2024-01-10 |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Norise == 2023. gada janvāra vidū ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils strauji paaugstinājās. To veicināja atkusnis, nokrišņi un ledus sastrēgumi upē.<ref name="LVGMC">{{Tīmekļa atsauce |url=https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/laikapstaklu_apskati/2023/ziema/ |title=2022./2023. gada ziema |publisher=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs |access-date=2026-09-13 }}</ref> 13. janvārī vairākās vietās tika bojāts pilsētas [[aizsargdambis]], un pastāvēja risks, ka ūdens varētu pārraut aizsargbūvi. Dambja nostiprināšanā tika iesaistīti pašvaldības dienesti, glābēji, uzņēmēji un brīvprātīgie.<ref name="LSM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jekabpili-dambja-remontdarbus-butu-steidzami-javeic-jau-sogad.a492693/ |title=Jēkabpilī dambja remontdarbus būtu steidzami jāveic jau šogad |publisher=LSM |date=2023-01-23 |access-date=2026-09-13 }}</ref> 14. janvārī ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā sasniedza 8,92 metrus virs stacijas nulles atzīmes. Tas bija tikai par pieciem centimetriem zemāks nekā 1981. gada plūdu laikā reģistrētais rekords — 8,97 metri.<ref name="LVGMC" /> Plūdu apdraudētajās teritorijās iedzīvotāji tika aicināti evakuēties.<ref name="LSM" /> Applūda vairākas Jēkabpils ielas, dzīvojamās teritorijas un uzņēmumu teritorijas. Tika ierobežota satiksme, slēgtas vairākas izglītības iestādes un organizēta iedzīvotāju evakuācija.<ref name="iestades">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunums/informacija-par-pasvaldibas-un-valsts-iestazu-darbibu-pludu-laika-jekabpils-pilseta-0 |title=Informācija par pašvaldības un valsts iestāžu darbību plūdu laikā Jēkabpils pilsētā |publisher=Jēkabpils novada pašvaldība |date=2023-01-16 |access-date=2026-09-13 }}</ref> 16. janvārī ūdens līmenis sāka samazināties, un tika atcelta evakuācija Daugavas labajā krastā. 17. janvārī evakuācija tika atcelta arī kreisajā krastā.<ref name="LSM" /> == Sekas == Plūdi nodarīja postījumus Jēkabpils aizsargdambim, ielām, dzīvojamām ēkām un citai infrastruktūrai. Pēc plūdiem tika veikta ūdens atsūknēšana un bojāto teritoriju atjaunošana. 2023. gada rudenī sākās plūdos cietušo ielu remonts un Jēkabpils aizsargdambja pārbūves darbi.<ref name="pasvaldiba">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpils.lv/lv/pludi-jekabpils-novada-2023-gada |title=Plūdi Jēkabpils novadā 2023. gadā |publisher=Jēkabpils novada pašvaldība |access-date=2026-09-13 }}</ref> Par 2023. gada janvāra notikumiem pēc Jēkabpils novada pašvaldības pasūtījuma vēlāk tika uzņemta dokumentālā filma ''Plūdi''.<ref name="Jekabpils2024" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jēkabpils]] [[Kategorija:2023. gads Latvijā]] 0sk71w9llrl0j7tlcodx2mnr146sje6 0 639675 4521921 2026-09-13T20:46:37Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Septiņu dienu kaujas''' ({{val-en|Seven Days Battles}}) bija vairāku kauju virkne [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā no [[1862]]. gada 25. jūnija līdz 1. jūlijam [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], netālu no [[Ričmonda (Virdžīnija)|Ričmondas]]. Tajās [[Amerikas Konfederatīvās Valstis|Konfederācijas]] Ziemeļvirdžīnijas armija ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] vadībā uzbruka Savienības Potomakas armijai, kuru komandēja ģenerālmajo... 4521921 wikitext text/x-wiki '''Septiņu dienu kaujas''' ({{val-en|Seven Days Battles}}) bija vairāku kauju virkne [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā no [[1862]]. gada 25. jūnija līdz 1. jūlijam [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], netālu no [[Ričmonda (Virdžīnija)|Ričmondas]]. Tajās [[Amerikas Konfederatīvās Valstis|Konfederācijas]] Ziemeļvirdžīnijas armija ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] vadībā uzbruka Savienības Potomakas armijai, kuru komandēja ģenerālmajors [[Džordžs Maklelans]]. Kaujas noslēdzās ar Savienības armijas atkāpšanos no Ričmondas apkārtnes un tiek uzskatītas par Konfederācijas stratēģisku uzvaru.<ref name="NPS">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/rich/learn/historyculture/sevendays.htm |title=1862 Seven Days' Battles |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Priekšvēsture == 1862. gada pavasarī Maklelana vadītā Potomakas armija uzsāka [[Pussalas kampaņa|Pussalas kampaņu]], kuras mērķis bija ieņemt Ričmondu — Konfederācijas galvaspilsētu. Vairāk nekā 100 000 Savienības karavīru virzījās pa Virdžīnijas pussalu un līdz maija vidum bija sasnieguši Ričmondas pievārti.<ref name="NPS" /> Pēc tam, kad [[Septiņu priežu kauja|Septiņu priežu kaujā]] tika ievainots Konfederācijas armijas komandieris [[Džozefs Džonstons]], Ziemeļvirdžīnijas armijas vadību pārņēma Roberts Lī. Viņš nostiprināja Ričmondas aizsardzību un sāka gatavot pretuzbrukumu Maklelana armijai.<ref name="timeline">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/gett/learn/historyculture/civil-war-timeline.htm |title=Civil War Timeline |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> Lī spēkus pastiprināja ģenerāļa [[Stounvols Džeksons|Stounvola Džeksona]] vienības, kas bija ieradušās pēc sekmīgas karadarbības [[Šenandoas ieleja|Šenandoas ielejā]]. Līdz jūnija beigām Lī rīcībā bija aptuveni 90 000 karavīru.<ref name="forward">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/articles/pushing-forward.htm |title=Pushing Forward |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Kauju norise == Kaujas sākās 25. jūnijā ar Savienības uzbrukumu pie Oakgrovas, bet nākamajā dienā Lī uzsāka plašu pretuzbrukumu pret Maklelana armijas labo flangu.<ref name="NPS" /> 27. jūnijā notika [[Geinsmilas kauja]], kurā Konfederācijas spēkiem pēc vairākiem uzbrukumiem izdevās pārraut Savienības aizsardzības līniju. Šī sakāve pārliecināja Maklelanu atteikties no turpmākas virzības uz Ričmondu un sākt armijas atkāpšanos uz [[Džeimsa (upe)|Džeimsa upi]].<ref name="Gaines">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/civilwar/search-battles-detail.htm?battleCode=va017 |title=Gaines' Mill |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> Turpmākajās dienās notika vairākas sadursmes, tostarp kaujas pie Savage's Station un Glendale. Lī centās pārraut Savienības atkāpšanās ceļu un iznīcināt Maklelana armiju, tomēr Konfederācijas komandieru darbības koordinācijas problēmu dēļ šis mērķis netika sasniegts. Pēdējā lielā kauja notika 1. jūlijā pie [[Malvernhilas kauja|Malvernhilas]]. Savienības karaspēks bija ieņēmis spēcīgas aizsardzības pozīcijas un ar artilērijas uguni atvairīja vairākus Konfederācijas uzbrukumus. Konfederācijas spēki cieta smagus zaudējumus, bet Maklelans, neraugoties uz taktisko uzvaru, turpināja atkāpšanos uz Harisonslendingu pie Džeimsa upes.<ref name="Malvern">{{Tīmekļa atsauce |url=https://home.nps.gov/civilwar/search-battles-detail.htm?battleCode=va021 |title=Malvern Hill |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Sekas == Septiņu dienu kauju rezultātā Maklelana mēģinājums ieņemt Ričmondu faktiski izgāzās, un Pussalas kampaņa beidzās bez Savienības stratēģiskā mērķa sasniegšanas. Ričmonda palika Konfederācijas kontrolē.<ref name="NPS" /> Abas armijas cieta lielus zaudējumus. Savienības spēki zaudēja aptuveni 16 000 kritušo, ievainoto un bezvēsts pazudušo vai sagūstīto karavīru, savukārt Konfederācijas zaudējumi pārsniedza 20 000 cilvēku.<ref name="casualties">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/rich/learn/historyculture/sevendays.htm |title=1862 Seven Days' Battles |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> Neraugoties uz lielajiem zaudējumiem, uzvara ievērojami nostiprināja Roberta Lī autoritāti un Konfederācijas armijas morāli. Pēc Ričmondas apdraudējuma novēršanas Lī pārgāja uz uzbrukuma stratēģiju un vēlāk 1862. gadā uzsāka kampaņu Ziemeļvirdžīnijā un iebrukumu [[Mērilenda|Mērilendā]].<ref name="forward" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Amerikas pilsoņu kara kaujas]] [[Kategorija:1862. gads]] [[Kategorija:Virdžīnijas vēsture]] td84vhh8kpwrrkg5q2hjm7mt13lhtgm 4521922 4521921 2026-09-13T20:46:49Z Votre Provocateur 111653 4521922 wikitext text/x-wiki '''Septiņu dienu kaujas''' ({{val-en|Seven Days Battles}}) bija vairāku kauju virkne [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā no [[1862]]. gada 25. jūnija līdz 1. jūlijam [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], netālu no [[Ričmonda (Virdžīnija)|Ričmondas]]. Tajās [[Amerikas Konfederatīvās Valstis|Konfederācijas]] Ziemeļvirdžīnijas armija ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] vadībā uzbruka Savienības Potomakas armijai, kuru komandēja ģenerālmajors [[Džordžs Maklelans]]. Kaujas noslēdzās ar Savienības armijas atkāpšanos no Ričmondas apkārtnes un tiek uzskatītas par Konfederācijas stratēģisku uzvaru.<ref name="NPS">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/rich/learn/historyculture/sevendays.htm |title=1862 Seven Days' Battles |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Priekšvēsture == 1862. gada pavasarī Maklelana vadītā Potomakas armija uzsāka [[Pussalas kampaņa|Pussalas kampaņu]], kuras mērķis bija ieņemt Ričmondu — Konfederācijas galvaspilsētu. Vairāk nekā 100 000 Savienības karavīru virzījās pa Virdžīnijas pussalu un līdz maija vidum bija sasnieguši Ričmondas pievārti.<ref name="NPS" /> Pēc tam, kad [[Septiņu priežu kauja|Septiņu priežu kaujā]] tika ievainots Konfederācijas armijas komandieris [[Džozefs Džonstons]], Ziemeļvirdžīnijas armijas vadību pārņēma Roberts Lī. Viņš nostiprināja Ričmondas aizsardzību un sāka gatavot pretuzbrukumu Maklelana armijai.<ref name="timeline">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/gett/learn/historyculture/civil-war-timeline.htm |title=Civil War Timeline |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> Lī spēkus pastiprināja ģenerāļa [[Stounvols Džeksons|Stounvola Džeksona]] vienības, kas bija ieradušās pēc sekmīgas karadarbības [[Šenandoas ieleja|Šenandoas ielejā]]. Līdz jūnija beigām Lī rīcībā bija aptuveni 90 000 karavīru.<ref name="forward">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/articles/pushing-forward.htm |title=Pushing Forward |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Kauju norise == Kaujas sākās 25. jūnijā ar Savienības uzbrukumu pie Oakgrovas, bet nākamajā dienā Lī uzsāka plašu pretuzbrukumu pret Maklelana armijas labo flangu.<ref name="NPS" /> 27. jūnijā notika [[Geinsmilas kauja]], kurā Konfederācijas spēkiem pēc vairākiem uzbrukumiem izdevās pārraut Savienības aizsardzības līniju. Šī sakāve pārliecināja Maklelanu atteikties no turpmākas virzības uz Ričmondu un sākt armijas atkāpšanos uz [[Džeimsa (upe)|Džeimsa upi]].<ref name="Gaines">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/civilwar/search-battles-detail.htm?battleCode=va017 |title=Gaines' Mill |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> Turpmākajās dienās notika vairākas sadursmes, tostarp kaujas pie Savage's Station un Glendale. Lī centās pārraut Savienības atkāpšanās ceļu un iznīcināt Maklelana armiju, tomēr Konfederācijas komandieru darbības koordinācijas problēmu dēļ šis mērķis netika sasniegts. Pēdējā lielā kauja notika 1. jūlijā pie [[Malvernhilas kauja|Malvernhilas]]. Savienības karaspēks bija ieņēmis spēcīgas aizsardzības pozīcijas un ar artilērijas uguni atvairīja vairākus Konfederācijas uzbrukumus. Konfederācijas spēki cieta smagus zaudējumus, bet Maklelans, neraugoties uz taktisko uzvaru, turpināja atkāpšanos uz Harisonslendingu pie Džeimsa upes.<ref name="Malvern">{{Tīmekļa atsauce |url=https://home.nps.gov/civilwar/search-battles-detail.htm?battleCode=va021 |title=Malvern Hill |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Sekas == Septiņu dienu kauju rezultātā Maklelana mēģinājums ieņemt Ričmondu faktiski izgāzās, un Pussalas kampaņa beidzās bez Savienības stratēģiskā mērķa sasniegšanas. Ričmonda palika Konfederācijas kontrolē.<ref name="NPS" /> Abas armijas cieta lielus zaudējumus. Savienības spēki zaudēja aptuveni 16 000 kritušo, ievainoto un bezvēsts pazudušo vai sagūstīto karavīru, savukārt Konfederācijas zaudējumi pārsniedza 20 000 cilvēku.<ref name="casualties">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/rich/learn/historyculture/sevendays.htm |title=1862 Seven Days' Battles |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> Neraugoties uz lielajiem zaudējumiem, uzvara ievērojami nostiprināja Roberta Lī autoritāti un Konfederācijas armijas morāli. Pēc Ričmondas apdraudējuma novēršanas Lī pārgāja uz uzbrukuma stratēģiju un vēlāk 1862. gadā uzsāka kampaņu Ziemeļvirdžīnijā un iebrukumu [[Mērilenda|Mērilendā]].<ref name="forward" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1862. gads]] lzwma9lwnlg7mjd8z0na687l5uwxs9h 4521923 4521922 2026-09-13T20:47:50Z Votre Provocateur 111653 4521923 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Peninsula Campaign March-May 1862.png|thumb|Pussalas kampaņas notikumu karte līdz Septiņu priežu kaujai]] '''Septiņu dienu kaujas''' ({{val-en|Seven Days Battles}}) bija vairāku kauju virkne [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā no [[1862]]. gada 25. jūnija līdz 1. jūlijam [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], netālu no [[Ričmonda (Virdžīnija)|Ričmondas]]. Tajās [[Amerikas Konfederatīvās Valstis|Konfederācijas]] Ziemeļvirdžīnijas armija ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] vadībā uzbruka Savienības Potomakas armijai, kuru komandēja ģenerālmajors [[Džordžs Maklelans]]. Kaujas noslēdzās ar Savienības armijas atkāpšanos no Ričmondas apkārtnes un tiek uzskatītas par Konfederācijas stratēģisku uzvaru.<ref name="NPS">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/rich/learn/historyculture/sevendays.htm |title=1862 Seven Days' Battles |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Priekšvēsture == 1862. gada pavasarī Maklelana vadītā Potomakas armija uzsāka [[Pussalas kampaņa|Pussalas kampaņu]], kuras mērķis bija ieņemt Ričmondu — Konfederācijas galvaspilsētu. Vairāk nekā 100 000 Savienības karavīru virzījās pa Virdžīnijas pussalu un līdz maija vidum bija sasnieguši Ričmondas pievārti.<ref name="NPS" /> Pēc tam, kad [[Septiņu priežu kauja|Septiņu priežu kaujā]] tika ievainots Konfederācijas armijas komandieris [[Džozefs Džonstons]], Ziemeļvirdžīnijas armijas vadību pārņēma Roberts Lī. Viņš nostiprināja Ričmondas aizsardzību un sāka gatavot pretuzbrukumu Maklelana armijai.<ref name="timeline">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/gett/learn/historyculture/civil-war-timeline.htm |title=Civil War Timeline |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> Lī spēkus pastiprināja ģenerāļa [[Stounvols Džeksons|Stounvola Džeksona]] vienības, kas bija ieradušās pēc sekmīgas karadarbības [[Šenandoas ieleja|Šenandoas ielejā]]. Līdz jūnija beigām Lī rīcībā bija aptuveni 90 000 karavīru.<ref name="forward">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/articles/pushing-forward.htm |title=Pushing Forward |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Kauju norise == Kaujas sākās 25. jūnijā ar Savienības uzbrukumu pie Oakgrovas, bet nākamajā dienā Lī uzsāka plašu pretuzbrukumu pret Maklelana armijas labo flangu.<ref name="NPS" /> 27. jūnijā notika [[Geinsmilas kauja]], kurā Konfederācijas spēkiem pēc vairākiem uzbrukumiem izdevās pārraut Savienības aizsardzības līniju. Šī sakāve pārliecināja Maklelanu atteikties no turpmākas virzības uz Ričmondu un sākt armijas atkāpšanos uz [[Džeimsa (upe)|Džeimsa upi]].<ref name="Gaines">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/civilwar/search-battles-detail.htm?battleCode=va017 |title=Gaines' Mill |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> Turpmākajās dienās notika vairākas sadursmes, tostarp kaujas pie Savage's Station un Glendale. Lī centās pārraut Savienības atkāpšanās ceļu un iznīcināt Maklelana armiju, tomēr Konfederācijas komandieru darbības koordinācijas problēmu dēļ šis mērķis netika sasniegts. Pēdējā lielā kauja notika 1. jūlijā pie [[Malvernhilas kauja|Malvernhilas]]. Savienības karaspēks bija ieņēmis spēcīgas aizsardzības pozīcijas un ar artilērijas uguni atvairīja vairākus Konfederācijas uzbrukumus. Konfederācijas spēki cieta smagus zaudējumus, bet Maklelans, neraugoties uz taktisko uzvaru, turpināja atkāpšanos uz Harisonslendingu pie Džeimsa upes.<ref name="Malvern">{{Tīmekļa atsauce |url=https://home.nps.gov/civilwar/search-battles-detail.htm?battleCode=va021 |title=Malvern Hill |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Sekas == Septiņu dienu kauju rezultātā Maklelana mēģinājums ieņemt Ričmondu faktiski izgāzās, un Pussalas kampaņa beidzās bez Savienības stratēģiskā mērķa sasniegšanas. Ričmonda palika Konfederācijas kontrolē.<ref name="NPS" /> Abas armijas cieta lielus zaudējumus. Savienības spēki zaudēja aptuveni 16 000 kritušo, ievainoto un bezvēsts pazudušo vai sagūstīto karavīru, savukārt Konfederācijas zaudējumi pārsniedza 20 000 cilvēku.<ref name="casualties">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/rich/learn/historyculture/sevendays.htm |title=1862 Seven Days' Battles |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> Neraugoties uz lielajiem zaudējumiem, uzvara ievērojami nostiprināja Roberta Lī autoritāti un Konfederācijas armijas morāli. Pēc Ričmondas apdraudējuma novēršanas Lī pārgāja uz uzbrukuma stratēģiju un vēlāk 1862. gadā uzsāka kampaņu Ziemeļvirdžīnijā un iebrukumu [[Mērilenda|Mērilendā]].<ref name="forward" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1862. gads]] 8z712p6mamc1kb5rrv7p0e607ro0k44 4521924 4521923 2026-09-13T20:48:35Z Votre Provocateur 111653 4521924 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Peninsula Campaign March-May 1862.png|thumb|Pussalas kampaņas notikumu karte līdz Septiņu priežu kaujai]] '''Septiņu dienu kaujas''' ({{val-en|Seven Days Battles}}) bija vairāku kauju virkne [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā no [[1862]]. gada 25. jūnija līdz 1. jūlijam [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], netālu no [[Ričmonda|Ričmondas]]. Tajās [[Amerikas Konfederatīvās Valstis|Konfederācijas]] Ziemeļvirdžīnijas armija ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] vadībā uzbruka Savienības Potomakas armijai, kuru komandēja ģenerālmajors [[Džordžs Maklelans]]. Kaujas noslēdzās ar Savienības armijas atkāpšanos no Ričmondas apkārtnes un tiek uzskatītas par Konfederācijas stratēģisku uzvaru.<ref name="NPS">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/rich/learn/historyculture/sevendays.htm |title=1862 Seven Days' Battles |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Priekšvēsture == 1862. gada pavasarī Maklelana vadītā Potomakas armija uzsāka [[Pussalas kampaņa|Pussalas kampaņu]], kuras mērķis bija ieņemt Ričmondu — Konfederācijas galvaspilsētu. Vairāk nekā 100 000 Savienības karavīru virzījās pa Virdžīnijas pussalu un līdz maija vidum bija sasnieguši Ričmondas pievārti.<ref name="NPS" /> Pēc tam, kad [[Septiņu priežu kauja|Septiņu priežu kaujā]] tika ievainots Konfederācijas armijas komandieris [[Džozefs Džonstons]], Ziemeļvirdžīnijas armijas vadību pārņēma Roberts Lī. Viņš nostiprināja Ričmondas aizsardzību un sāka gatavot pretuzbrukumu Maklelana armijai.<ref name="timeline">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/gett/learn/historyculture/civil-war-timeline.htm |title=Civil War Timeline |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> Lī spēkus pastiprināja ģenerāļa [[Stounvols Džeksons|Stounvola Džeksona]] vienības, kas bija ieradušās pēc sekmīgas karadarbības [[Šenandoas ieleja|Šenandoas ielejā]]. Līdz jūnija beigām Lī rīcībā bija aptuveni 90 000 karavīru.<ref name="forward">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/articles/pushing-forward.htm |title=Pushing Forward |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Kauju norise == Kaujas sākās 25. jūnijā ar Savienības uzbrukumu pie Oakgrovas, bet nākamajā dienā Lī uzsāka plašu pretuzbrukumu pret Maklelana armijas labo flangu.<ref name="NPS" /> 27. jūnijā notika [[Geinsmilas kauja]], kurā Konfederācijas spēkiem pēc vairākiem uzbrukumiem izdevās pārraut Savienības aizsardzības līniju. Šī sakāve pārliecināja Maklelanu atteikties no turpmākas virzības uz Ričmondu un sākt armijas atkāpšanos uz [[Džeimsa (upe)|Džeimsa upi]].<ref name="Gaines">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/civilwar/search-battles-detail.htm?battleCode=va017 |title=Gaines' Mill |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> Turpmākajās dienās notika vairākas sadursmes, tostarp kaujas pie Savage's Station un Glendale. Lī centās pārraut Savienības atkāpšanās ceļu un iznīcināt Maklelana armiju, tomēr Konfederācijas komandieru darbības koordinācijas problēmu dēļ šis mērķis netika sasniegts. Pēdējā lielā kauja notika 1. jūlijā pie [[Malvernhilas kauja|Malvernhilas]]. Savienības karaspēks bija ieņēmis spēcīgas aizsardzības pozīcijas un ar artilērijas uguni atvairīja vairākus Konfederācijas uzbrukumus. Konfederācijas spēki cieta smagus zaudējumus, bet Maklelans, neraugoties uz taktisko uzvaru, turpināja atkāpšanos uz Harisonslendingu pie Džeimsa upes.<ref name="Malvern">{{Tīmekļa atsauce |url=https://home.nps.gov/civilwar/search-battles-detail.htm?battleCode=va021 |title=Malvern Hill |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Sekas == Septiņu dienu kauju rezultātā Maklelana mēģinājums ieņemt Ričmondu faktiski izgāzās, un Pussalas kampaņa beidzās bez Savienības stratēģiskā mērķa sasniegšanas. Ričmonda palika Konfederācijas kontrolē.<ref name="NPS" /> Abas armijas cieta lielus zaudējumus. Savienības spēki zaudēja aptuveni 16 000 kritušo, ievainoto un bezvēsts pazudušo vai sagūstīto karavīru, savukārt Konfederācijas zaudējumi pārsniedza 20 000 cilvēku.<ref name="casualties">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nps.gov/rich/learn/historyculture/sevendays.htm |title=1862 Seven Days' Battles |publisher=National Park Service |access-date=2026-09-13 }}</ref> Neraugoties uz lielajiem zaudējumiem, uzvara ievērojami nostiprināja Roberta Lī autoritāti un Konfederācijas armijas morāli. Pēc Ričmondas apdraudējuma novēršanas Lī pārgāja uz uzbrukuma stratēģiju un vēlāk 1862. gadā uzsāka kampaņu Ziemeļvirdžīnijā un iebrukumu [[Mērilenda|Mērilendā]].<ref name="forward" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1862. gads]] 8bzlpvmwrg4g846krqtafrypxn5xn9n 0 639676 4521927 2026-09-13T20:51:16Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''Japan Airlines'' | logo = Japan Airlines Logo (2011).svg | logo izmērs = 250px | attēls = | attēla izmērs = | attēla paraksts = | IATA = JL | ICAO = JAL | izsaukums = JAPANAIR | dibināta = [[1951]]. gada [[1. augusts|1. augustā]] | darbību uzsāka = [[1951]]. gada 25. oktobris... 4521927 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''Japan Airlines'' | logo = Japan Airlines Logo (2011).svg | logo izmērs = 250px | attēls = | attēla izmērs = | attēla paraksts = | IATA = JL | ICAO = JAL | izsaukums = JAPANAIR | dibināta = [[1951]]. gada [[1. augusts|1. augustā]] | darbību uzsāka = [[1951]]. gada [[25. oktobris|25. oktobrī]] | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Tokijas Hanedas lidosta]], [[Naritas starptautiskā lidosta]] | citas bāzes = [[Kansai starptautiskā lidosta]], [[Osakas starptautiskā lidosta]] | lojalitātes programma = JAL Mileage Bank | aviokompāniju alianse = ''[[Oneworld]]'' | flote = | galamērķi = | sauklis = | mātes kompānija = | galvenā mītne = [[Tokija]], [[Japāna]] | vadība = Mitsuko Tottori (prezidente un izpilddirektore)<ref name="profile">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jal.com/en-jp/about/outline/ |title=Company Profile |publisher=Japan Airlines |access-date=2026-09-13 }}</ref> | mājas lapa = {{url|https://www.jal.com}} }} '''''Japan Airlines''''' ({{val-ja|日本航空株式会社|Nihon Kōkū Kabushiki-gaisha}}, saīsinājumā '''JAL''') ir viena no lielākajām [[Japāna]]s [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]]. Uzņēmums dibināts 1951. gada 1. augustā un tā galvenā mītne atrodas [[Tokija|Tokijā]].<ref name="profile" /> Lidsabiedrības galvenās bāzes ir [[Tokijas Hanedas lidosta]] un [[Naritas starptautiskā lidosta]]. ''Japan Airlines'' veic iekšzemes un starptautiskos pasažieru un kravu pārvadājumus. Tā ir starptautiskās aviokompāniju alianses ''[[Oneworld]]'' dalībniece. ''Japan Airlines'' grupa 2026. gada 31. martā apkalpoja 211 iekšzemes un starptautiskos maršrutus. Kopā ar sadarbības partneru koplietošanas lidojumiem tās maršrutu tīkls aptvēra 413 lidostas 71 valstī un teritorijā.<ref name="routes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jal.com/en-jp/about/air/route.html |title=Number of Routes |publisher=Japan Airlines |access-date=2026-09-13 }}</ref> JAL grupas flotē 2026. gada 31. martā bija 234 lidmašīnas. Tajā ietilpa ''[[Airbus A350]]'', ''[[Boeing 787 Dreamliner]]'', ''[[Boeing 777]]'', ''[[Boeing 767]]'', ''[[Boeing 737]]'', ''Embraer 170'', ''Embraer 190'', ''ATR 42'' un ''ATR 72'' lidmašīnas.<ref name="fleet">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jal.com/en-jp/about/air/aircraft.html |title=Number of Aircraft |publisher=Japan Airlines |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Vēsture == ''Japan Airlines'' tika dibināta 1951. gadā kā pirmā Japānas nacionālā lidsabiedrība pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Regulāros pārvadājumus tā sāka 1951. gada oktobrī. 1953. gadā uzņēmums tika reorganizēts par valsts kontrolētu lidsabiedrību un turpmākajās desmitgadēs kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Japānas starptautiskajiem aviopārvadātājiem. 1954. gadā ''Japan Airlines'' sāka pirmos starptautiskos reisus, savienojot Tokiju ar [[Sanfrancisko]]. Turpmākajos gadu desmitos lidsabiedrība strauji paplašināja maršrutu tīklu uz Āziju, Eiropu, Ziemeļameriku un citiem pasaules reģioniem. 1987. gadā ''Japan Airlines'' tika pilnībā privatizēta. 2002. gadā tā sāka apvienošanos ar ''Japan Air System'', izveidojot vienu no lielākajām aviācijas grupām Āzijā. 2007. gadā ''Japan Airlines'' pievienojās starptautiskajai aviokompāniju aliansei ''[[Oneworld]]''. Pēc ilgstošām finanšu problēmām uzņēmums 2010. gada janvārī iesniedza pieteikumu aizsardzībai pret kreditoriem, kas kļuva par vienu no lielākajiem uzņēmumu bankrotiem Japānas vēsturē. Tika veikta plaša restrukturizācija, samazināts maršrutu un darbinieku skaits un modernizēta flote. 2012. gadā uzņēmuma akcijas atkal tika kotētas [[Tokijas fondu birža|Tokijas fondu biržā]]. 21. gadsimta 20. gados ''Japan Airlines'' sāka pakāpeniski nomainīt vecākās tālsatiksmes lidmašīnas ar ''[[Airbus A350|Airbus A350-1000]]'' un turpināja paplašināt ''[[Boeing 787 Dreamliner]]'' floti. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.jal.com/ ''Japan Airlines'' oficiālā tīmekļvietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japānas lidsabiedrības]] [[Kategorija:Japānas uzņēmumi]] [[Kategorija:Oneworld]] [[Kategorija:Uzņēmumi, kas dibināti 1951. gadā]] at1c92sgyurzcmuft06x4zzy5ac41y5 4521928 4521927 2026-09-13T20:51:46Z Votre Provocateur 111653 4521928 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''Japan Airlines'' | logo = Japan Airlines Logo (2011).svg | logo izmērs = 250px | attēls = | attēla izmērs = | attēla paraksts = | IATA = JL | ICAO = JAL | izsaukums = JAPANAIR | dibināta = [[1951]]. gada [[1. augusts|1. augustā]] | darbību uzsāka = [[1951]]. gada [[25. oktobris|25. oktobrī]] | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Tokijas Hanedas lidosta]], [[Naritas starptautiskā lidosta]] | citas bāzes = [[Kansai starptautiskā lidosta]], [[Osakas starptautiskā lidosta]] | lojalitātes programma = JAL Mileage Bank | aviokompāniju alianse = ''[[Oneworld]]'' | flote = | galamērķi = | sauklis = | mātes kompānija = | galvenā mītne = [[Tokija]], [[Japāna]] | vadība = Mitsuko Tottori (prezidente un izpilddirektore)<ref name="profile">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jal.com/en-jp/about/outline/ |title=Company Profile |publisher=Japan Airlines |access-date=2026-09-13 }}</ref> | mājas lapa = {{url|https://www.jal.com}} }} '''''Japan Airlines''''' ({{val-ja|日本航空株式会社|Nihon Kōkū Kabushiki-gaisha}}, saīsinājumā '''JAL''') ir viena no lielākajām [[Japāna]]s [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]]. Uzņēmums dibināts 1951. gada 1. augustā un tā galvenā mītne atrodas [[Tokija|Tokijā]].<ref name="profile" /> Lidsabiedrības galvenās bāzes ir [[Tokijas Hanedas lidosta]] un [[Naritas starptautiskā lidosta]]. ''Japan Airlines'' veic iekšzemes un starptautiskos pasažieru un kravu pārvadājumus. Tā ir starptautiskās aviokompāniju alianses ''[[Oneworld]]'' dalībniece. ''Japan Airlines'' grupa 2026. gada 31. martā apkalpoja 211 iekšzemes un starptautiskos maršrutus. Kopā ar sadarbības partneru koplietošanas lidojumiem tās maršrutu tīkls aptvēra 413 lidostas 71 valstī un teritorijā.<ref name="routes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jal.com/en-jp/about/air/route.html |title=Number of Routes |publisher=Japan Airlines |access-date=2026-09-13 }}</ref> JAL grupas flotē 2026. gada 31. martā bija 234 lidmašīnas. Tajā ietilpa ''[[Airbus A350]]'', ''[[Boeing 787 Dreamliner]]'', ''[[Boeing 777]]'', ''[[Boeing 767]]'', ''[[Boeing 737]]'', ''Embraer 170'', ''Embraer 190'', ''ATR 42'' un ''ATR 72'' lidmašīnas.<ref name="fleet">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jal.com/en-jp/about/air/aircraft.html |title=Number of Aircraft |publisher=Japan Airlines |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Vēsture == ''Japan Airlines'' tika dibināta 1951. gadā kā pirmā Japānas nacionālā lidsabiedrība pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Regulāros pārvadājumus tā sāka 1951. gada oktobrī. 1953. gadā uzņēmums tika reorganizēts par valsts kontrolētu lidsabiedrību un turpmākajās desmitgadēs kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Japānas starptautiskajiem aviopārvadātājiem. 1954. gadā ''Japan Airlines'' sāka pirmos starptautiskos reisus, savienojot Tokiju ar [[Sanfrancisko]]. Turpmākajos gadu desmitos lidsabiedrība strauji paplašināja maršrutu tīklu uz Āziju, Eiropu, Ziemeļameriku un citiem pasaules reģioniem. 1987. gadā ''Japan Airlines'' tika pilnībā privatizēta. 2002. gadā tā sāka apvienošanos ar ''Japan Air System'', izveidojot vienu no lielākajām aviācijas grupām Āzijā. 2007. gadā ''Japan Airlines'' pievienojās starptautiskajai aviokompāniju aliansei ''[[Oneworld]]''. Pēc ilgstošām finanšu problēmām uzņēmums 2010. gada janvārī iesniedza pieteikumu aizsardzībai pret kreditoriem, kas kļuva par vienu no lielākajiem uzņēmumu bankrotiem Japānas vēsturē. Tika veikta plaša restrukturizācija, samazināts maršrutu un darbinieku skaits un modernizēta flote. 2012. gadā uzņēmuma akcijas atkal tika kotētas [[Tokijas fondu birža|Tokijas fondu biržā]]. 21. gadsimta 20. gados ''Japan Airlines'' sāka pakāpeniski nomainīt vecākās tālsatiksmes lidmašīnas ar ''[[Airbus A350|Airbus A350-1000]]'' un turpināja paplašināt ''[[Boeing 787 Dreamliner]]'' floti. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.jal.com/ ''Japan Airlines'' oficiālā tīmekļvietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japānas uzņēmumi]] hng25tuwfknc3kbe1a4rltb25dbpiqs 4521930 4521928 2026-09-13T20:52:01Z Votre Provocateur 111653 4521930 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''Japan Airlines'' | logo = JA02WJ_JFK_Landing_22L_JL_A350_1041_Small_(53548157200).png | logo izmērs = 250px | attēls = | attēla izmērs = | attēla paraksts = | IATA = JL | ICAO = JAL | izsaukums = JAPANAIR | dibināta = [[1951]]. gada [[1. augusts|1. augustā]] | darbību uzsāka = [[1951]]. gada [[25. oktobris|25. oktobrī]] | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Tokijas Hanedas lidosta]], [[Naritas starptautiskā lidosta]] | citas bāzes = [[Kansai starptautiskā lidosta]], [[Osakas starptautiskā lidosta]] | lojalitātes programma = JAL Mileage Bank | aviokompāniju alianse = ''[[Oneworld]]'' | flote = | galamērķi = | sauklis = | mātes kompānija = | galvenā mītne = [[Tokija]], [[Japāna]] | vadība = Mitsuko Tottori (prezidente un izpilddirektore)<ref name="profile">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jal.com/en-jp/about/outline/ |title=Company Profile |publisher=Japan Airlines |access-date=2026-09-13 }}</ref> | mājas lapa = {{url|https://www.jal.com}} }} '''''Japan Airlines''''' ({{val-ja|日本航空株式会社|Nihon Kōkū Kabushiki-gaisha}}, saīsinājumā '''JAL''') ir viena no lielākajām [[Japāna]]s [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]]. Uzņēmums dibināts 1951. gada 1. augustā un tā galvenā mītne atrodas [[Tokija|Tokijā]].<ref name="profile" /> Lidsabiedrības galvenās bāzes ir [[Tokijas Hanedas lidosta]] un [[Naritas starptautiskā lidosta]]. ''Japan Airlines'' veic iekšzemes un starptautiskos pasažieru un kravu pārvadājumus. Tā ir starptautiskās aviokompāniju alianses ''[[Oneworld]]'' dalībniece. ''Japan Airlines'' grupa 2026. gada 31. martā apkalpoja 211 iekšzemes un starptautiskos maršrutus. Kopā ar sadarbības partneru koplietošanas lidojumiem tās maršrutu tīkls aptvēra 413 lidostas 71 valstī un teritorijā.<ref name="routes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jal.com/en-jp/about/air/route.html |title=Number of Routes |publisher=Japan Airlines |access-date=2026-09-13 }}</ref> JAL grupas flotē 2026. gada 31. martā bija 234 lidmašīnas. Tajā ietilpa ''[[Airbus A350]]'', ''[[Boeing 787 Dreamliner]]'', ''[[Boeing 777]]'', ''[[Boeing 767]]'', ''[[Boeing 737]]'', ''Embraer 170'', ''Embraer 190'', ''ATR 42'' un ''ATR 72'' lidmašīnas.<ref name="fleet">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jal.com/en-jp/about/air/aircraft.html |title=Number of Aircraft |publisher=Japan Airlines |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Vēsture == ''Japan Airlines'' tika dibināta 1951. gadā kā pirmā Japānas nacionālā lidsabiedrība pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Regulāros pārvadājumus tā sāka 1951. gada oktobrī. 1953. gadā uzņēmums tika reorganizēts par valsts kontrolētu lidsabiedrību un turpmākajās desmitgadēs kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Japānas starptautiskajiem aviopārvadātājiem. 1954. gadā ''Japan Airlines'' sāka pirmos starptautiskos reisus, savienojot Tokiju ar [[Sanfrancisko]]. Turpmākajos gadu desmitos lidsabiedrība strauji paplašināja maršrutu tīklu uz Āziju, Eiropu, Ziemeļameriku un citiem pasaules reģioniem. 1987. gadā ''Japan Airlines'' tika pilnībā privatizēta. 2002. gadā tā sāka apvienošanos ar ''Japan Air System'', izveidojot vienu no lielākajām aviācijas grupām Āzijā. 2007. gadā ''Japan Airlines'' pievienojās starptautiskajai aviokompāniju aliansei ''[[Oneworld]]''. Pēc ilgstošām finanšu problēmām uzņēmums 2010. gada janvārī iesniedza pieteikumu aizsardzībai pret kreditoriem, kas kļuva par vienu no lielākajiem uzņēmumu bankrotiem Japānas vēsturē. Tika veikta plaša restrukturizācija, samazināts maršrutu un darbinieku skaits un modernizēta flote. 2012. gadā uzņēmuma akcijas atkal tika kotētas [[Tokijas fondu birža|Tokijas fondu biržā]]. 21. gadsimta 20. gados ''Japan Airlines'' sāka pakāpeniski nomainīt vecākās tālsatiksmes lidmašīnas ar ''[[Airbus A350|Airbus A350-1000]]'' un turpināja paplašināt ''[[Boeing 787 Dreamliner]]'' floti. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.jal.com/ ''Japan Airlines'' oficiālā tīmekļvietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japānas uzņēmumi]] hsol9hjcbi0nthuyq04oikj7enbejj8 0 639677 4521931 2026-09-13T20:53:16Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Lidostas infokaste | nosaukums = Osakas starptautiskā lidosta | nosaukums_originalvaloda = ''大阪国際空港'' | attels = | attela-platums = | paraksts = | attels2 = Osaka International Airport Terminal Building.jpg | attela2-platums = | paraksts2 = Lidostas terminālis | IATA = ITM | ICAO = RJOO |lat_deg=34|lat... 4521931 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | nosaukums = Osakas starptautiskā lidosta | nosaukums_originalvaloda = ''大阪国際空港'' | attels = | attela-platums = | paraksts = | attels2 = Osaka International Airport Terminal Building.jpg | attela2-platums = | paraksts2 = Lidostas terminālis | IATA = ITM | ICAO = RJOO |lat_deg=34|lat_min=47|lat_sec=05|lat_dir=N |lon_deg=135|lon_min=26|lon_sec=19|lon_dir=E | karte = Japan | kartes_paraksts = Lidostas atrašanās vieta Japānā | paraksta_novietojums = right | FAA = | LID = | coordinates_region = JP | lidostas_tips = Civilā | ipasnieks-operators = ''Kansai Airports'' | ipasnieks = | operators = ''Kansai Airports'' | apkalpo = [[Osaka]] | atrasanas_vieta = [[Tojonaka]], [[Ikeda (Osaka)|Ikeda]] un [[Itami]], [[Japāna]] | uzcelta = | used = | komandieris = | metric-elev = Y | elevation-f = 50 | elevation-m = 15 | koordinates = | majas_lapa = {{URL|https://www.osaka-airport.co.jp/en/}} | r1-number = 14L/32R | r1-length-m = 1828 | r1-surface = [[asfalts]]/[[betons]] | r2-number = 14R/32L | r2-length-m = 3000 | r2-surface = [[asfalts]]/[[betons]] | pasazieru_skaits = 16 287 000 (2025)<ref name="stats">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kansai-airports.co.jp/en/business/in-figures/ |title=Kansai Airports in figures |publisher=Kansai Airports |access-date=2026-09-13 }}</ref> | lidojumu_skaits = 138 052 (2025)<ref name="stats" /> | krava = 92 281 t (2025)<ref name="stats" /> }} '''Osakas starptautiskā lidosta''' ({{val-ja|大阪国際空港|Ōsaka Kokusai Kūkō}}; IATA: '''ITM''', ICAO: '''RJOO'''), plaši pazīstama arī kā '''Itami lidosta''' (伊丹空港, ''Itami Kūkō''), ir lidosta [[Japāna|Japānā]], kas galvenokārt apkalpo [[Osaka]]s aglomerāciju. Lidostas teritorija atrodas [[Tojonaka]]s un [[Ikeda (Osaka)|Ikedas]] pilsētās [[Osakas prefektūra|Osakas prefektūrā]], kā arī [[Itami]] pilsētā [[Hjogo prefektūra|Hjogo prefektūrā]].<ref name="overview">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kansai-airports.co.jp/en/business/airports-itm/ |title=Osaka Itami Airport |publisher=Kansai Airports |access-date=2026-09-13 }}</ref> Neraugoties uz nosaukumu, kopš [[Kansai starptautiskā lidosta|Kansai starptautiskās lidostas]] atklāšanas 1994. gadā Osakas starptautiskā lidosta galvenokārt apkalpo Japānas iekšzemes reisus. Tā ir viena no nozīmīgākajām iekšzemes aviācijas lidostām valstī un gadā apkalpo aptuveni 16—17 miljonus pasažieru.<ref name="overview" /> == Vēsture == Lidosta tika atklāta 1939. gada 17. janvārī.<ref name="overview" /> Otrā pasaules kara beigās lidostu pārņēma [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bruņotie spēki. 1958. gadā tā tika pilnībā atdota Japānas pārvaldībā un ieguva nosaukumu Osakas lidosta.<ref name="history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kansai-airports.co.jp/en/efforts/environment/reports/file/itm_envreport_2017.pdf |title=Outline of Osaka International Airport |publisher=Kansai Airports |access-date=2026-09-13 }}</ref> 1959. gadā lidosta tika pārdēvēta par Osakas starptautisko lidostu, bet 1960. gadā no tās sāka veikt regulārus starptautiskos reisus. 1964. gadā lidostā sāka apkalpot reaktīvās pasažieru lidmašīnas.<ref name="history" /> 1969. gadā tika pabeigts jaunais pasažieru terminālis, savukārt 1970. gadā ekspluatācijā nodeva otro, 3000 metrus garo skrejceļu, lidostai iegūstot tās pašreizējo konfigurāciju.<ref name="history" /> Strauji augot gaisa satiksmei, lidosta kļuva par vienu no noslogotākajām Japānā, tomēr tās atrašanās blīvi apdzīvotā teritorijā radīja problēmas ar lidmašīnu radīto troksni. Tādēļ Osakas reģiona starptautiskās aviācijas vajadzībām Osakas līcī uz mākslīgas salas tika uzbūvēta [[Kansai starptautiskā lidosta]]. Pēc Kansai starptautiskās lidostas atklāšanas 1994. gada 4. septembrī visi regulārie starptautiskie reisi no Osakas starptautiskās lidostas tika pārcelti uz jauno lidostu.<ref name="history" /> Kopš tā laika Itami lidosta galvenokārt apkalpo iekšzemes maršrutus. 2012. gadā Osakas starptautiskās lidostas un Kansai starptautiskās lidostas pārvaldība tika apvienota. Kopš 2016. gada lidostu pārvalda uzņēmums ''Kansai Airports''.<ref name="history" /> == Infrastruktūra == Lidostas kopējā platība ir aptuveni 311 hektāri. Tajā ir divi skrejceļi — 1828 metrus garš skrejceļš A un 3000 metrus garš skrejceļš B.<ref name="overview" /> Pasažieru termināļa ēkas kopējā platība ir vairāk nekā 141 000 m².<ref name="overview" /> Lidosta ir savienota ar Osakas aglomerāciju, izmantojot autoceļus, autobusu satiksmi un [[Osakas viensliežu dzelzceļš|Osakas viensliežu dzelzceļu]], kura stacija pie lidostas tika atklāta 1997. gadā.<ref name="history" /> == Statistika == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pasažieru skaits<ref name="stats" /> ! Izmaiņas |- | 2015 | 14 626 000 | — |- | 2016 | 15 100 000 | {{increase}} 3,2% |- | 2017 | 15 677 000 | {{increase}} 3,8% |- | 2018 | 16 299 000 | {{increase}} 4,0% |- | 2019 | 15 765 000 | {{samazinājās}} 3,3% |- | 2020 | 5 812 000 | {{samazinājās}} 63,1% |- | 2021 | 7 499 000 | {{increase}} 29,0% |- | 2022 | 12 990 000 | {{increase}} 73,2% |- | 2023 | 14 794 000 | {{increase}} 13,9% |- | 2024 | 15 450 000 | {{increase}} 4,4% |- | 2025 | 16 287 000 | {{increase}} 5,4% |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.osaka-airport.co.jp/en/ Osakas starptautiskās lidostas oficiālā tīmekļvietne] {{En ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lidostas Japānā]] [[Kategorija:Transports Osakā]] [[Kategorija:Osakas prefektūra]] [[Kategorija:Hjogo prefektūra]] [[Kategorija:Lidostas, kas dibinātas 1939. gadā]] efgsp6q1sv8tkzcjo1yte5odx9gqzb6 4521932 4521931 2026-09-13T20:53:54Z Votre Provocateur 111653 4521932 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | nosaukums = Osakas starptautiskā lidosta | nosaukums_originalvaloda = ''大阪国際空港'' | attels =Itami_Airport_terminal.jpg | attela-platums = | paraksts = | attels2 = Osaka International Airport Terminal Building.jpg | attela2-platums = | paraksts2 = Lidostas terminālis | IATA = ITM | ICAO = RJOO |lat_deg=34|lat_min=47|lat_sec=05|lat_dir=N |lon_deg=135|lon_min=26|lon_sec=19|lon_dir=E | karte = Japan | kartes_paraksts = Lidostas atrašanās vieta Japānā | paraksta_novietojums = right | FAA = | LID = | coordinates_region = JP | lidostas_tips = Civilā | ipasnieks-operators = ''Kansai Airports'' | ipasnieks = | operators = ''Kansai Airports'' | apkalpo = [[Osaka]] | atrasanas_vieta = [[Tojonaka]], [[Ikeda (Osaka)|Ikeda]] un [[Itami]], [[Japāna]] | uzcelta = | used = | komandieris = | metric-elev = Y | elevation-f = 50 | elevation-m = 15 | koordinates = | majas_lapa = {{URL|https://www.osaka-airport.co.jp/en/}} | r1-number = 14L/32R | r1-length-m = 1828 | r1-surface = [[asfalts]]/[[betons]] | r2-number = 14R/32L | r2-length-m = 3000 | r2-surface = [[asfalts]]/[[betons]] | pasazieru_skaits = 16 287 000 (2025)<ref name="stats">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kansai-airports.co.jp/en/business/in-figures/ |title=Kansai Airports in figures |publisher=Kansai Airports |access-date=2026-09-13 }}</ref> | lidojumu_skaits = 138 052 (2025)<ref name="stats" /> | krava = 92 281 t (2025)<ref name="stats" /> }} '''Osakas starptautiskā lidosta''' ({{val-ja|大阪国際空港|Ōsaka Kokusai Kūkō}}; IATA: '''ITM''', ICAO: '''RJOO'''), plaši pazīstama arī kā '''Itami lidosta''' (伊丹空港, ''Itami Kūkō''), ir lidosta [[Japāna|Japānā]], kas galvenokārt apkalpo [[Osaka]]s aglomerāciju. Lidostas teritorija atrodas [[Tojonaka]]s un [[Ikeda (Osaka)|Ikedas]] pilsētās [[Osakas prefektūra|Osakas prefektūrā]], kā arī [[Itami]] pilsētā [[Hjogo prefektūra|Hjogo prefektūrā]].<ref name="overview">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kansai-airports.co.jp/en/business/airports-itm/ |title=Osaka Itami Airport |publisher=Kansai Airports |access-date=2026-09-13 }}</ref> Neraugoties uz nosaukumu, kopš [[Kansai starptautiskā lidosta|Kansai starptautiskās lidostas]] atklāšanas 1994. gadā Osakas starptautiskā lidosta galvenokārt apkalpo Japānas iekšzemes reisus. Tā ir viena no nozīmīgākajām iekšzemes aviācijas lidostām valstī un gadā apkalpo aptuveni 16—17 miljonus pasažieru.<ref name="overview" /> == Vēsture == Lidosta tika atklāta 1939. gada 17. janvārī.<ref name="overview" /> Otrā pasaules kara beigās lidostu pārņēma [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bruņotie spēki. 1958. gadā tā tika pilnībā atdota Japānas pārvaldībā un ieguva nosaukumu Osakas lidosta.<ref name="history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kansai-airports.co.jp/en/efforts/environment/reports/file/itm_envreport_2017.pdf |title=Outline of Osaka International Airport |publisher=Kansai Airports |access-date=2026-09-13 }}</ref> 1959. gadā lidosta tika pārdēvēta par Osakas starptautisko lidostu, bet 1960. gadā no tās sāka veikt regulārus starptautiskos reisus. 1964. gadā lidostā sāka apkalpot reaktīvās pasažieru lidmašīnas.<ref name="history" /> 1969. gadā tika pabeigts jaunais pasažieru terminālis, savukārt 1970. gadā ekspluatācijā nodeva otro, 3000 metrus garo skrejceļu, lidostai iegūstot tās pašreizējo konfigurāciju.<ref name="history" /> Strauji augot gaisa satiksmei, lidosta kļuva par vienu no noslogotākajām Japānā, tomēr tās atrašanās blīvi apdzīvotā teritorijā radīja problēmas ar lidmašīnu radīto troksni. Tādēļ Osakas reģiona starptautiskās aviācijas vajadzībām Osakas līcī uz mākslīgas salas tika uzbūvēta [[Kansai starptautiskā lidosta]]. Pēc Kansai starptautiskās lidostas atklāšanas 1994. gada 4. septembrī visi regulārie starptautiskie reisi no Osakas starptautiskās lidostas tika pārcelti uz jauno lidostu.<ref name="history" /> Kopš tā laika Itami lidosta galvenokārt apkalpo iekšzemes maršrutus. 2012. gadā Osakas starptautiskās lidostas un Kansai starptautiskās lidostas pārvaldība tika apvienota. Kopš 2016. gada lidostu pārvalda uzņēmums ''Kansai Airports''.<ref name="history" /> == Infrastruktūra == Lidostas kopējā platība ir aptuveni 311 hektāri. Tajā ir divi skrejceļi — 1828 metrus garš skrejceļš A un 3000 metrus garš skrejceļš B.<ref name="overview" /> Pasažieru termināļa ēkas kopējā platība ir vairāk nekā 141 000 m².<ref name="overview" /> Lidosta ir savienota ar Osakas aglomerāciju, izmantojot autoceļus, autobusu satiksmi un [[Osakas viensliežu dzelzceļš|Osakas viensliežu dzelzceļu]], kura stacija pie lidostas tika atklāta 1997. gadā.<ref name="history" /> == Statistika == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pasažieru skaits<ref name="stats" /> ! Izmaiņas |- | 2015 | 14 626 000 | — |- | 2016 | 15 100 000 | {{increase}} 3,2% |- | 2017 | 15 677 000 | {{increase}} 3,8% |- | 2018 | 16 299 000 | {{increase}} 4,0% |- | 2019 | 15 765 000 | {{samazinājās}} 3,3% |- | 2020 | 5 812 000 | {{samazinājās}} 63,1% |- | 2021 | 7 499 000 | {{increase}} 29,0% |- | 2022 | 12 990 000 | {{increase}} 73,2% |- | 2023 | 14 794 000 | {{increase}} 13,9% |- | 2024 | 15 450 000 | {{increase}} 4,4% |- | 2025 | 16 287 000 | {{increase}} 5,4% |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.osaka-airport.co.jp/en/ Osakas starptautiskās lidostas oficiālā tīmekļvietne] {{En ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lidostas Japānā]] [[Kategorija:Transports Osakā]] [[Kategorija:Osakas prefektūra]] [[Kategorija:Hjogo prefektūra]] [[Kategorija:Lidostas, kas dibinātas 1939. gadā]] r526ei60o6iyc2hgqabdixa5hy8tpgr 4521933 4521932 2026-09-13T20:54:07Z Votre Provocateur 111653 4521933 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | nosaukums = Osakas starptautiskā lidosta | nosaukums_originalvaloda = ''大阪国際空港'' | attels =Itami_Airport_terminal.jpg | attela-platums = | paraksts = | attels2 = Osaka International Airport Terminal Building.jpg | attela2-platums = | paraksts2 = Lidostas terminālis | IATA = ITM | ICAO = RJOO |lat_deg=34|lat_min=47|lat_sec=05|lat_dir=N |lon_deg=135|lon_min=26|lon_sec=19|lon_dir=E | karte = Japan | kartes_paraksts = Lidostas atrašanās vieta Japānā | paraksta_novietojums = right | FAA = | LID = | coordinates_region = JP | lidostas_tips = Civilā | ipasnieks-operators = ''Kansai Airports'' | ipasnieks = | operators = ''Kansai Airports'' | apkalpo = [[Osaka]] | atrasanas_vieta = [[Tojonaka]], [[Ikeda (Osaka)|Ikeda]] un [[Itami]], [[Japāna]] | uzcelta = | used = | komandieris = | metric-elev = Y | elevation-f = 50 | elevation-m = 15 | koordinates = | majas_lapa = {{URL|https://www.osaka-airport.co.jp/en/}} | r1-number = 14L/32R | r1-length-m = 1828 | r1-surface = [[asfalts]]/[[betons]] | r2-number = 14R/32L | r2-length-m = 3000 | r2-surface = [[asfalts]]/[[betons]] | pasazieru_skaits = 16 287 000 (2025)<ref name="stats">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kansai-airports.co.jp/en/business/in-figures/ |title=Kansai Airports in figures |publisher=Kansai Airports |access-date=2026-09-13 }}</ref> | lidojumu_skaits = 138 052 (2025)<ref name="stats" /> | krava = 92 281 t (2025)<ref name="stats" /> }} '''Osakas starptautiskā lidosta''' ({{val-ja|大阪国際空港|Ōsaka Kokusai Kūkō}}; IATA: '''ITM''', ICAO: '''RJOO'''), plaši pazīstama arī kā '''Itami lidosta''' (伊丹空港, ''Itami Kūkō''), ir lidosta [[Japāna|Japānā]], kas galvenokārt apkalpo [[Osaka]]s aglomerāciju. Lidostas teritorija atrodas [[Tojonaka]]s un [[Ikeda (Osaka)|Ikedas]] pilsētās [[Osakas prefektūra|Osakas prefektūrā]], kā arī [[Itami]] pilsētā [[Hjogo prefektūra|Hjogo prefektūrā]].<ref name="overview">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kansai-airports.co.jp/en/business/airports-itm/ |title=Osaka Itami Airport |publisher=Kansai Airports |access-date=2026-09-13 }}</ref> Neraugoties uz nosaukumu, kopš [[Kansai starptautiskā lidosta|Kansai starptautiskās lidostas]] atklāšanas 1994. gadā Osakas starptautiskā lidosta galvenokārt apkalpo Japānas iekšzemes reisus. Tā ir viena no nozīmīgākajām iekšzemes aviācijas lidostām valstī un gadā apkalpo aptuveni 16—17 miljonus pasažieru.<ref name="overview" /> == Vēsture == Lidosta tika atklāta 1939. gada 17. janvārī.<ref name="overview" /> Otrā pasaules kara beigās lidostu pārņēma [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bruņotie spēki. 1958. gadā tā tika pilnībā atdota Japānas pārvaldībā un ieguva nosaukumu Osakas lidosta.<ref name="history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kansai-airports.co.jp/en/efforts/environment/reports/file/itm_envreport_2017.pdf |title=Outline of Osaka International Airport |publisher=Kansai Airports |access-date=2026-09-13 }}</ref> 1959. gadā lidosta tika pārdēvēta par Osakas starptautisko lidostu, bet 1960. gadā no tās sāka veikt regulārus starptautiskos reisus. 1964. gadā lidostā sāka apkalpot reaktīvās pasažieru lidmašīnas.<ref name="history" /> 1969. gadā tika pabeigts jaunais pasažieru terminālis, savukārt 1970. gadā ekspluatācijā nodeva otro, 3000 metrus garo skrejceļu, lidostai iegūstot tās pašreizējo konfigurāciju.<ref name="history" /> Strauji augot gaisa satiksmei, lidosta kļuva par vienu no noslogotākajām Japānā, tomēr tās atrašanās blīvi apdzīvotā teritorijā radīja problēmas ar lidmašīnu radīto troksni. Tādēļ Osakas reģiona starptautiskās aviācijas vajadzībām Osakas līcī uz mākslīgas salas tika uzbūvēta [[Kansai starptautiskā lidosta]]. Pēc Kansai starptautiskās lidostas atklāšanas 1994. gada 4. septembrī visi regulārie starptautiskie reisi no Osakas starptautiskās lidostas tika pārcelti uz jauno lidostu.<ref name="history" /> Kopš tā laika Itami lidosta galvenokārt apkalpo iekšzemes maršrutus. 2012. gadā Osakas starptautiskās lidostas un Kansai starptautiskās lidostas pārvaldība tika apvienota. Kopš 2016. gada lidostu pārvalda uzņēmums ''Kansai Airports''.<ref name="history" /> == Infrastruktūra == Lidostas kopējā platība ir aptuveni 311 hektāri. Tajā ir divi skrejceļi — 1828 metrus garš skrejceļš A un 3000 metrus garš skrejceļš B.<ref name="overview" /> Pasažieru termināļa ēkas kopējā platība ir vairāk nekā 141 000 m².<ref name="overview" /> Lidosta ir savienota ar Osakas aglomerāciju, izmantojot autoceļus, autobusu satiksmi un [[Osakas viensliežu dzelzceļš|Osakas viensliežu dzelzceļu]], kura stacija pie lidostas tika atklāta 1997. gadā.<ref name="history" /> == Statistika == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pasažieru skaits<ref name="stats" /> ! Izmaiņas |- | 2015 | 14 626 000 | — |- | 2016 | 15 100 000 | {{increase}} 3,2% |- | 2017 | 15 677 000 | {{increase}} 3,8% |- | 2018 | 16 299 000 | {{increase}} 4,0% |- | 2019 | 15 765 000 | {{samazinājās}} 3,3% |- | 2020 | 5 812 000 | {{samazinājās}} 63,1% |- | 2021 | 7 499 000 | {{increase}} 29,0% |- | 2022 | 12 990 000 | {{increase}} 73,2% |- | 2023 | 14 794 000 | {{increase}} 13,9% |- | 2024 | 15 450 000 | {{increase}} 4,4% |- | 2025 | 16 287 000 | {{increase}} 5,4% |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.osaka-airport.co.jp/en/ Osakas starptautiskās lidostas oficiālā tīmekļvietne] {{En ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:LidostaS]] m9c7ioj7fao4pmev5su4l1005acgkeu 4521934 4521933 2026-09-13T20:54:19Z Votre Provocateur 111653 4521934 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | nosaukums = Osakas starptautiskā lidosta | nosaukums_originalvaloda = ''大阪国際空港'' | attels =Itami_Airport_terminal.jpg | attela-platums = | paraksts = | attels2 = Osaka International Airport Terminal Building.jpg | attela2-platums = | paraksts2 = Lidostas terminālis | IATA = ITM | ICAO = RJOO |lat_deg=34|lat_min=47|lat_sec=05|lat_dir=N |lon_deg=135|lon_min=26|lon_sec=19|lon_dir=E | karte = Japan | kartes_paraksts = Lidostas atrašanās vieta Japānā | paraksta_novietojums = right | FAA = | LID = | coordinates_region = JP | lidostas_tips = Civilā | ipasnieks-operators = ''Kansai Airports'' | ipasnieks = | operators = ''Kansai Airports'' | apkalpo = [[Osaka]] | atrasanas_vieta = [[Tojonaka]], [[Ikeda (Osaka)|Ikeda]] un [[Itami]], [[Japāna]] | uzcelta = | used = | komandieris = | metric-elev = Y | elevation-f = 50 | elevation-m = 15 | koordinates = | majas_lapa = {{URL|https://www.osaka-airport.co.jp/en/}} | r1-number = 14L/32R | r1-length-m = 1828 | r1-surface = [[asfalts]]/[[betons]] | r2-number = 14R/32L | r2-length-m = 3000 | r2-surface = [[asfalts]]/[[betons]] | pasazieru_skaits = 16 287 000 (2025)<ref name="stats">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kansai-airports.co.jp/en/business/in-figures/ |title=Kansai Airports in figures |publisher=Kansai Airports |access-date=2026-09-13 }}</ref> | lidojumu_skaits = 138 052 (2025)<ref name="stats" /> | krava = 92 281 t (2025)<ref name="stats" /> }} '''Osakas starptautiskā lidosta''' ({{val-ja|大阪国際空港|Ōsaka Kokusai Kūkō}}; IATA: '''ITM''', ICAO: '''RJOO'''), plaši pazīstama arī kā '''Itami lidosta''' (伊丹空港, ''Itami Kūkō''), ir lidosta [[Japāna|Japānā]], kas galvenokārt apkalpo [[Osaka]]s aglomerāciju. Lidostas teritorija atrodas [[Tojonaka]]s un [[Ikeda (Osaka)|Ikedas]] pilsētās [[Osakas prefektūra|Osakas prefektūrā]], kā arī [[Itami]] pilsētā [[Hjogo prefektūra|Hjogo prefektūrā]].<ref name="overview">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kansai-airports.co.jp/en/business/airports-itm/ |title=Osaka Itami Airport |publisher=Kansai Airports |access-date=2026-09-13 }}</ref> Neraugoties uz nosaukumu, kopš [[Kansai starptautiskā lidosta|Kansai starptautiskās lidostas]] atklāšanas 1994. gadā Osakas starptautiskā lidosta galvenokārt apkalpo Japānas iekšzemes reisus. Tā ir viena no nozīmīgākajām iekšzemes aviācijas lidostām valstī un gadā apkalpo aptuveni 16—17 miljonus pasažieru.<ref name="overview" /> == Vēsture == Lidosta tika atklāta 1939. gada 17. janvārī.<ref name="overview" /> Otrā pasaules kara beigās lidostu pārņēma [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bruņotie spēki. 1958. gadā tā tika pilnībā atdota Japānas pārvaldībā un ieguva nosaukumu Osakas lidosta.<ref name="history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kansai-airports.co.jp/en/efforts/environment/reports/file/itm_envreport_2017.pdf |title=Outline of Osaka International Airport |publisher=Kansai Airports |access-date=2026-09-13 }}</ref> 1959. gadā lidosta tika pārdēvēta par Osakas starptautisko lidostu, bet 1960. gadā no tās sāka veikt regulārus starptautiskos reisus. 1964. gadā lidostā sāka apkalpot reaktīvās pasažieru lidmašīnas.<ref name="history" /> 1969. gadā tika pabeigts jaunais pasažieru terminālis, savukārt 1970. gadā ekspluatācijā nodeva otro, 3000 metrus garo skrejceļu, lidostai iegūstot tās pašreizējo konfigurāciju.<ref name="history" /> Strauji augot gaisa satiksmei, lidosta kļuva par vienu no noslogotākajām Japānā, tomēr tās atrašanās blīvi apdzīvotā teritorijā radīja problēmas ar lidmašīnu radīto troksni. Tādēļ Osakas reģiona starptautiskās aviācijas vajadzībām Osakas līcī uz mākslīgas salas tika uzbūvēta [[Kansai starptautiskā lidosta]]. Pēc Kansai starptautiskās lidostas atklāšanas 1994. gada 4. septembrī visi regulārie starptautiskie reisi no Osakas starptautiskās lidostas tika pārcelti uz jauno lidostu.<ref name="history" /> Kopš tā laika Itami lidosta galvenokārt apkalpo iekšzemes maršrutus. 2012. gadā Osakas starptautiskās lidostas un Kansai starptautiskās lidostas pārvaldība tika apvienota. Kopš 2016. gada lidostu pārvalda uzņēmums ''Kansai Airports''.<ref name="history" /> == Infrastruktūra == Lidostas kopējā platība ir aptuveni 311 hektāri. Tajā ir divi skrejceļi — 1828 metrus garš skrejceļš A un 3000 metrus garš skrejceļš B.<ref name="overview" /> Pasažieru termināļa ēkas kopējā platība ir vairāk nekā 141 000 m².<ref name="overview" /> Lidosta ir savienota ar Osakas aglomerāciju, izmantojot autoceļus, autobusu satiksmi un [[Osakas viensliežu dzelzceļš|Osakas viensliežu dzelzceļu]], kura stacija pie lidostas tika atklāta 1997. gadā.<ref name="history" /> == Statistika == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pasažieru skaits<ref name="stats" /> ! Izmaiņas |- | 2015 | 14 626 000 | — |- | 2016 | 15 100 000 | {{increase}} 3,2% |- | 2017 | 15 677 000 | {{increase}} 3,8% |- | 2018 | 16 299 000 | {{increase}} 4,0% |- | 2019 | 15 765 000 | {{samazinājās}} 3,3% |- | 2020 | 5 812 000 | {{samazinājās}} 63,1% |- | 2021 | 7 499 000 | {{increase}} 29,0% |- | 2022 | 12 990 000 | {{increase}} 73,2% |- | 2023 | 14 794 000 | {{increase}} 13,9% |- | 2024 | 15 450 000 | {{increase}} 4,4% |- | 2025 | 16 287 000 | {{increase}} 5,4% |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.osaka-airport.co.jp/en/ Osakas starptautiskās lidostas oficiālā tīmekļvietne] {{En ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lidostas]] dtcxl0usq9vr3du26d5f0lcbqoj1brx 4521935 4521934 2026-09-13T20:54:35Z Votre Provocateur 111653 4521935 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | nosaukums = Osakas starptautiskā lidosta | nosaukums_originalvaloda = ''大阪国際空港'' | attels =Itami_Airport_terminal.jpg | attela-platums = | paraksts = | attels2 = | attela2-platums = | paraksts2 = Lidostas terminālis | IATA = ITM | ICAO = RJOO |lat_deg=34|lat_min=47|lat_sec=05|lat_dir=N |lon_deg=135|lon_min=26|lon_sec=19|lon_dir=E | karte = Japan | kartes_paraksts = Lidostas atrašanās vieta Japānā | paraksta_novietojums = right | FAA = | LID = | coordinates_region = JP | lidostas_tips = Civilā | ipasnieks-operators = ''Kansai Airports'' | ipasnieks = | operators = ''Kansai Airports'' | apkalpo = [[Osaka]] | atrasanas_vieta = [[Tojonaka]], [[Ikeda (Osaka)|Ikeda]] un [[Itami]], [[Japāna]] | uzcelta = | used = | komandieris = | metric-elev = Y | elevation-f = 50 | elevation-m = 15 | koordinates = | majas_lapa = {{URL|https://www.osaka-airport.co.jp/en/}} | r1-number = 14L/32R | r1-length-m = 1828 | r1-surface = [[asfalts]]/[[betons]] | r2-number = 14R/32L | r2-length-m = 3000 | r2-surface = [[asfalts]]/[[betons]] | pasazieru_skaits = 16 287 000 (2025)<ref name="stats">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kansai-airports.co.jp/en/business/in-figures/ |title=Kansai Airports in figures |publisher=Kansai Airports |access-date=2026-09-13 }}</ref> | lidojumu_skaits = 138 052 (2025)<ref name="stats" /> | krava = 92 281 t (2025)<ref name="stats" /> }} '''Osakas starptautiskā lidosta''' ({{val-ja|大阪国際空港|Ōsaka Kokusai Kūkō}}; IATA: '''ITM''', ICAO: '''RJOO'''), plaši pazīstama arī kā '''Itami lidosta''' (伊丹空港, ''Itami Kūkō''), ir lidosta [[Japāna|Japānā]], kas galvenokārt apkalpo [[Osaka]]s aglomerāciju. Lidostas teritorija atrodas [[Tojonaka]]s un [[Ikeda (Osaka)|Ikedas]] pilsētās [[Osakas prefektūra|Osakas prefektūrā]], kā arī [[Itami]] pilsētā [[Hjogo prefektūra|Hjogo prefektūrā]].<ref name="overview">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kansai-airports.co.jp/en/business/airports-itm/ |title=Osaka Itami Airport |publisher=Kansai Airports |access-date=2026-09-13 }}</ref> Neraugoties uz nosaukumu, kopš [[Kansai starptautiskā lidosta|Kansai starptautiskās lidostas]] atklāšanas 1994. gadā Osakas starptautiskā lidosta galvenokārt apkalpo Japānas iekšzemes reisus. Tā ir viena no nozīmīgākajām iekšzemes aviācijas lidostām valstī un gadā apkalpo aptuveni 16—17 miljonus pasažieru.<ref name="overview" /> == Vēsture == Lidosta tika atklāta 1939. gada 17. janvārī.<ref name="overview" /> Otrā pasaules kara beigās lidostu pārņēma [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bruņotie spēki. 1958. gadā tā tika pilnībā atdota Japānas pārvaldībā un ieguva nosaukumu Osakas lidosta.<ref name="history">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kansai-airports.co.jp/en/efforts/environment/reports/file/itm_envreport_2017.pdf |title=Outline of Osaka International Airport |publisher=Kansai Airports |access-date=2026-09-13 }}</ref> 1959. gadā lidosta tika pārdēvēta par Osakas starptautisko lidostu, bet 1960. gadā no tās sāka veikt regulārus starptautiskos reisus. 1964. gadā lidostā sāka apkalpot reaktīvās pasažieru lidmašīnas.<ref name="history" /> 1969. gadā tika pabeigts jaunais pasažieru terminālis, savukārt 1970. gadā ekspluatācijā nodeva otro, 3000 metrus garo skrejceļu, lidostai iegūstot tās pašreizējo konfigurāciju.<ref name="history" /> Strauji augot gaisa satiksmei, lidosta kļuva par vienu no noslogotākajām Japānā, tomēr tās atrašanās blīvi apdzīvotā teritorijā radīja problēmas ar lidmašīnu radīto troksni. Tādēļ Osakas reģiona starptautiskās aviācijas vajadzībām Osakas līcī uz mākslīgas salas tika uzbūvēta [[Kansai starptautiskā lidosta]]. Pēc Kansai starptautiskās lidostas atklāšanas 1994. gada 4. septembrī visi regulārie starptautiskie reisi no Osakas starptautiskās lidostas tika pārcelti uz jauno lidostu.<ref name="history" /> Kopš tā laika Itami lidosta galvenokārt apkalpo iekšzemes maršrutus. 2012. gadā Osakas starptautiskās lidostas un Kansai starptautiskās lidostas pārvaldība tika apvienota. Kopš 2016. gada lidostu pārvalda uzņēmums ''Kansai Airports''.<ref name="history" /> == Infrastruktūra == Lidostas kopējā platība ir aptuveni 311 hektāri. Tajā ir divi skrejceļi — 1828 metrus garš skrejceļš A un 3000 metrus garš skrejceļš B.<ref name="overview" /> Pasažieru termināļa ēkas kopējā platība ir vairāk nekā 141 000 m².<ref name="overview" /> Lidosta ir savienota ar Osakas aglomerāciju, izmantojot autoceļus, autobusu satiksmi un [[Osakas viensliežu dzelzceļš|Osakas viensliežu dzelzceļu]], kura stacija pie lidostas tika atklāta 1997. gadā.<ref name="history" /> == Statistika == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pasažieru skaits<ref name="stats" /> ! Izmaiņas |- | 2015 | 14 626 000 | — |- | 2016 | 15 100 000 | {{increase}} 3,2% |- | 2017 | 15 677 000 | {{increase}} 3,8% |- | 2018 | 16 299 000 | {{increase}} 4,0% |- | 2019 | 15 765 000 | {{samazinājās}} 3,3% |- | 2020 | 5 812 000 | {{samazinājās}} 63,1% |- | 2021 | 7 499 000 | {{increase}} 29,0% |- | 2022 | 12 990 000 | {{increase}} 73,2% |- | 2023 | 14 794 000 | {{increase}} 13,9% |- | 2024 | 15 450 000 | {{increase}} 4,4% |- | 2025 | 16 287 000 | {{increase}} 5,4% |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.osaka-airport.co.jp/en/ Osakas starptautiskās lidostas oficiālā tīmekļvietne] {{En ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lidostas]] 5ig501worjl5an2zx2j2jqev356atzh 0 639678 4521937 2026-09-13T20:57:16Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Dabas katastrofas infokaste | nosaukums = Lielā Hanšiņas zemestrīce | attēls = Hanshin-Awaji earthquake 1995 337.jpg | attēla_apraksts = Postījumi Kobē pēc zemestrīces | datums = [[1995]]. gada [[17. janvāris]] | laiks = 05:46 | vieta = [[Hjogo prefektūra]], [[Japāna]] | tips = [[zemestrīce]] | magnitūda = 7,3 | bojāgājušie = 6434 | ievainotie = 43 792 }} '''Lielā Hanšiņas zemestrīce''' ({{val-ja|阪神・淡路大震災|Hanshin-Awaji Daishinsai}}), paz... 4521937 wikitext text/x-wiki {{Dabas katastrofas infokaste | nosaukums = Lielā Hanšiņas zemestrīce | attēls = Hanshin-Awaji earthquake 1995 337.jpg | attēla_apraksts = Postījumi Kobē pēc zemestrīces | datums = [[1995]]. gada [[17. janvāris]] | laiks = 05:46 | vieta = [[Hjogo prefektūra]], [[Japāna]] | tips = [[zemestrīce]] | magnitūda = 7,3 | bojāgājušie = 6434 | ievainotie = 43 792 }} '''Lielā Hanšiņas zemestrīce''' ({{val-ja|阪神・淡路大震災|Hanshin-Awaji Daishinsai}}), pazīstama arī kā '''Lielā Hanšiņas–Avadži zemestrīce''', bija postoša [[zemestrīce]], kas [[Japāna|Japānā]] notika [[1995]]. gada [[17. janvāris|17. janvārī]] plkst. 5.46 pēc vietējā laika. Tās stiprums bija 7,3 magnitūdas, un zemestrīces epicentrs atradās [[Avadži sala]]s ziemeļu daļā, netālu no [[Kobe]]s.<ref name="Cabinet2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/r08/honbun/t1_1s_02_03.html |title=阪神・淡路大震災 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Zemestrīce īpaši smagi skāra [[Kobe|Kobi]] un citas [[Hanšina]]s reģiona pilsētas [[Hjogo prefektūra|Hjogo prefektūrā]], tostarp [[Nišinomija|Nišinomiju]], [[Ašija (Hjogo)|Ašiju]] un [[Takarazuka|Takarazuku]], kā arī Avadži salas ziemeļu daļu. Tā kļuva par vienu no postošākajām dabas katastrofām pēckara Japānas vēsturē un būtiski ietekmēja valsts turpmāko katastrofu pārvaldības un ēku seismiskās drošības politiku.<ref name="Cabinet2026" /> == Zemestrīce == Galvenais grūdiens notika 1995. gada 17. janvārī plkst. 5.46 no rīta. Zemestrīces hipocentrs atradās Avadži salas ziemeļu daļas tuvumā. Tās magnitūda bija 7,3.<ref name="Cabinet2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/r05/honbun/t1_1s_05_02.html |title=阪神・淡路大震災を契機とした政府の初動体制の強化等 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Spēcīgākā seismiskā intensitāte sasniedza Japānas meteoroloģiskās aģentūras skalas augstāko — 7. — pakāpi. Īpaši spēcīgi grūdieni tika konstatēti teritorijā no Kobes līdz Nišinomijai un Takarazukai, kā arī Avadži salas ziemeļos.<ref name="Cabinet2023" /> Zemestrīces svārstības bija jūtamas plašā Japānas teritorijā no [[Tohoku reģions|Tohoku]] ziemeļos līdz [[Kjusju]] dienvidos. Katastrofas smagumu pastiprināja tas, ka zemestrīce notika tieši zem blīvi apdzīvota un industrializēta pilsētu reģiona. Daudzas vecākās ēkas nebija būvētas atbilstoši jaunākajiem Japānas seismiskās drošības standartiem.<ref name="Cabinet2026" /> == Postījumi == [[Attēls:Hanshin-Awaji earthquake 1995 343.jpg|thumb|250px|left|Zemestrīcē sabrukušais [[Hanšiņas ātrgaitas ceļš]]]] Zemestrīcē gāja bojā 6434 cilvēki, trīs tika uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, bet 43 792 cilvēki tika ievainoti.<ref name="damage">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kyoiku/kyokun/hanshin_awaji/earthquake/ |title=阪神・淡路大震災の概要 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Liela daļa upuru gāja bojā, sabrūkot dzīvojamām ēkām. Īpaši augsta mirstība bija rajonos, kuros bija saglabājies liels skaits vecu koka dzīvojamo ēku.<ref name="victims">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kyoiku/kyokun/hanshin_awaji/data/detail/1-1-2.html |title=阪神・淡路大震災教訓情報資料集 — 人的被害 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Pilnībā tika sagrautas 104 906 dzīvojamās ēkas, bet vēl 144 274 tika daļēji sagrautas. Dažādas pakāpes bojājumus kopumā guva vairāk nekā 600 000 ēku.<ref name="damage" /> Pēc zemestrīces izcēlās daudzi ugunsgrēki. Tika reģistrēti 285 ugunsgrēki, kuros nodega vairāk nekā 7400 ēku. Sevišķi smagi ugunsgrēki skāra blīvi apbūvētos Kobes rajonus.<ref name="fires">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/h17/bousai2005/html/honmon/hm120700.htm |title=地震の概要と被害の状況 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Smagi tika bojāta transporta infrastruktūra. Vairākās vietās sabruka [[Hanšiņas ātrgaitas ceļš|Hanšiņas ātrgaitas ceļa]] estakādes, tika bojāti dzelzceļi un tilti, tostarp [[Sanjo Shinkansen]] infrastruktūra. Lielus postījumus piedzīvoja arī [[Kobes osta]], kas pirms katastrofas bija viena no noslogotākajām ostām pasaulē.<ref name="damage" /> Katastrofa izraisīja plašus komunālo pakalpojumu traucējumus. Aptuveni 2,6 miljoni mājsaimniecību palika bez elektrības, aptuveni 1,3 miljoni — bez ūdens, bet aptuveni 860 000 tika pārtraukta dabasgāzes piegāde.<ref name="damage" /> Tiešie ekonomiskie zaudējumi tika lēsti aptuveni 10 triljonu [[Japānas jena|jenu]] apmērā.<ref name="30years">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kohou/kouhoubousai/r06/112/special_01.html |title=阪神・淡路大震災から30年 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Glābšanas darbi == Uzreiz pēc katastrofas tika sākti plaši glābšanas darbi, kuros piedalījās policija, ugunsdzēsēji, [[Japānas Pašaizsardzības spēki]], medicīnas darbinieki un brīvprātīgie. Tomēr bojātie ceļi, sakaru sistēmu darbības traucējumi un katastrofas mērogs sākotnēji ievērojami apgrūtināja palīdzības sniegšanu. Īpaši nozīmīga bija brīvprātīgo iesaiste. Pēc zemestrīces katastrofas skartajos rajonos brīvprātīgajā darbā kopumā piedalījās vairāk nekā 1,3 miljoni cilvēku.<ref name="Cabinet2026" /> Tādēļ 1995. gads Japānā vēlāk tika dēvēts par „brīvprātīgo darbības pirmo gadu” (ボランティア元年, ''borantia gannen''). == Sekas == [[Attēls:Port of Kobe Earthquake Memorial Park.jpg|thumb|250px|Kobes ostas Zemestrīces memoriālais parks]] Pēc zemestrīces sākās plaša Kobes un citu skarto teritoriju atjaunošana. Japānas valdība 1995. gada februārī izveidoja īpašas institūcijas Hanšiņas–Avadži reģiona atjaunošanas koordinēšanai.<ref name="reconstruction">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/h21/bousai2009/html/honbun/1b_2s_5_01.htm |title=阪神・淡路大震災の復興対策 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Katastrofa atklāja būtiskus trūkumus Japānas ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmā. Pēc tās tika pārskatīta valdības sākotnējās reaģēšanas sistēma, pastiprināti ēku seismiskās drošības noteikumi un veicināta vecāku ēku seismiskā nostiprināšana.<ref name="Cabinet2023" /><ref name="Cabinet2026" /> Zemestrīce būtiski ietekmēja arī Japānas sabiedrības attieksmi pret brīvprātīgo darbu un nevalstiskajām organizācijām. 1995. gadā tika grozīts Katastrofu pretpasākumu pamatlikums, bet 1998. gadā pieņemts likums, kas veicināja bezpeļņas organizāciju darbību.<ref name="Cabinet2026" /> Katru gadu 17. janvārī Kobē un citās cietušajās pilsētās notiek zemestrīces upuru piemiņas pasākumi. Katastrofas pieredze joprojām tiek izmantota Japānas civilās aizsardzības, pilsētplānošanas un zemestrīču riska mazināšanas politikā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.bousai.go.jp/kyoiku/kyokun/hanshin_awaji.html Japānas Ministru kabineta biroja materiāli par Lielo Hanšiņas–Avadži zemestrīci] {{Ja ikona}} [[Kategorija:Zemestrīces Japānā]] [[Kategorija:1995. gads Japānā]] [[Kategorija:Kobes vēsture]] [[Kategorija:Hjogo prefektūra]] [[Kategorija:1995. gada zemestrīces]] 80p0vaptolq832eavdh2beo8m4kvk59 4521938 4521937 2026-09-13T20:57:34Z Votre Provocateur 111653 4521938 wikitext text/x-wiki {{Dabas katastrofas infokaste | nosaukums = Lielā Hanšiņas zemestrīce | attēls = Hanshin-Awaji earthquake 1995 337.jpg | attēla_apraksts = Postījumi Kobē pēc zemestrīces | datums = [[1995]]. gada [[17. janvāris]] | laiks = 05:46 | vieta = [[Hjogo prefektūra]], [[Japāna]] | tips = [[zemestrīce]] | magnitūda = 7,3 | bojāgājušie = 6434 | ievainotie = 43 792 }} '''Lielā Hanšiņas zemestrīce''' ({{val-ja|阪神・淡路大震災|Hanshin-Awaji Daishinsai}}), pazīstama arī kā '''Lielā Hanšiņas–Avadži zemestrīce''', bija postoša [[zemestrīce]], kas [[Japāna|Japānā]] notika [[1995]]. gada [[17. janvāris|17. janvārī]] plkst. 5.46 pēc vietējā laika. Tās stiprums bija 7,3 magnitūdas, un zemestrīces epicentrs atradās [[Avadži sala]]s ziemeļu daļā, netālu no [[Kobe]]s.<ref name="Cabinet2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/r08/honbun/t1_1s_02_03.html |title=阪神・淡路大震災 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Zemestrīce īpaši smagi skāra [[Kobe|Kobi]] un citas [[Hanšina]]s reģiona pilsētas [[Hjogo prefektūra|Hjogo prefektūrā]], tostarp [[Nišinomija|Nišinomiju]], [[Ašija (Hjogo)|Ašiju]] un [[Takarazuka|Takarazuku]], kā arī Avadži salas ziemeļu daļu. Tā kļuva par vienu no postošākajām dabas katastrofām pēckara Japānas vēsturē un būtiski ietekmēja valsts turpmāko katastrofu pārvaldības un ēku seismiskās drošības politiku.<ref name="Cabinet2026" /> == Zemestrīce == Galvenais grūdiens notika 1995. gada 17. janvārī plkst. 5.46 no rīta. Zemestrīces hipocentrs atradās Avadži salas ziemeļu daļas tuvumā. Tās magnitūda bija 7,3.<ref name="Cabinet2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/r05/honbun/t1_1s_05_02.html |title=阪神・淡路大震災を契機とした政府の初動体制の強化等 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Spēcīgākā seismiskā intensitāte sasniedza Japānas meteoroloģiskās aģentūras skalas augstāko — 7. — pakāpi. Īpaši spēcīgi grūdieni tika konstatēti teritorijā no Kobes līdz Nišinomijai un Takarazukai, kā arī Avadži salas ziemeļos.<ref name="Cabinet2023" /> Zemestrīces svārstības bija jūtamas plašā Japānas teritorijā no [[Tohoku reģions|Tohoku]] ziemeļos līdz [[Kjusju]] dienvidos. Katastrofas smagumu pastiprināja tas, ka zemestrīce notika tieši zem blīvi apdzīvota un industrializēta pilsētu reģiona. Daudzas vecākās ēkas nebija būvētas atbilstoši jaunākajiem Japānas seismiskās drošības standartiem.<ref name="Cabinet2026" /> == Postījumi == [[Attēls:Hanshin-Awaji earthquake 1995 343.jpg|thumb|250px|left|Zemestrīcē sabrukušais [[Hanšiņas ātrgaitas ceļš]]]] Zemestrīcē gāja bojā 6434 cilvēki, trīs tika uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, bet 43 792 cilvēki tika ievainoti.<ref name="damage">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kyoiku/kyokun/hanshin_awaji/earthquake/ |title=阪神・淡路大震災の概要 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Liela daļa upuru gāja bojā, sabrūkot dzīvojamām ēkām. Īpaši augsta mirstība bija rajonos, kuros bija saglabājies liels skaits vecu koka dzīvojamo ēku.<ref name="victims">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kyoiku/kyokun/hanshin_awaji/data/detail/1-1-2.html |title=阪神・淡路大震災教訓情報資料集 — 人的被害 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Pilnībā tika sagrautas 104 906 dzīvojamās ēkas, bet vēl 144 274 tika daļēji sagrautas. Dažādas pakāpes bojājumus kopumā guva vairāk nekā 600 000 ēku.<ref name="damage" /> Pēc zemestrīces izcēlās daudzi ugunsgrēki. Tika reģistrēti 285 ugunsgrēki, kuros nodega vairāk nekā 7400 ēku. Sevišķi smagi ugunsgrēki skāra blīvi apbūvētos Kobes rajonus.<ref name="fires">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/h17/bousai2005/html/honmon/hm120700.htm |title=地震の概要と被害の状況 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Smagi tika bojāta transporta infrastruktūra. Vairākās vietās sabruka [[Hanšiņas ātrgaitas ceļš|Hanšiņas ātrgaitas ceļa]] estakādes, tika bojāti dzelzceļi un tilti, tostarp [[Sanjo Shinkansen]] infrastruktūra. Lielus postījumus piedzīvoja arī [[Kobes osta]], kas pirms katastrofas bija viena no noslogotākajām ostām pasaulē.<ref name="damage" /> Katastrofa izraisīja plašus komunālo pakalpojumu traucējumus. Aptuveni 2,6 miljoni mājsaimniecību palika bez elektrības, aptuveni 1,3 miljoni — bez ūdens, bet aptuveni 860 000 tika pārtraukta dabasgāzes piegāde.<ref name="damage" /> Tiešie ekonomiskie zaudējumi tika lēsti aptuveni 10 triljonu [[Japānas jena|jenu]] apmērā.<ref name="30years">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kohou/kouhoubousai/r06/112/special_01.html |title=阪神・淡路大震災から30年 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Glābšanas darbi == Uzreiz pēc katastrofas tika sākti plaši glābšanas darbi, kuros piedalījās policija, ugunsdzēsēji, [[Japānas Pašaizsardzības spēki]], medicīnas darbinieki un brīvprātīgie. Tomēr bojātie ceļi, sakaru sistēmu darbības traucējumi un katastrofas mērogs sākotnēji ievērojami apgrūtināja palīdzības sniegšanu. Īpaši nozīmīga bija brīvprātīgo iesaiste. Pēc zemestrīces katastrofas skartajos rajonos brīvprātīgajā darbā kopumā piedalījās vairāk nekā 1,3 miljoni cilvēku.<ref name="Cabinet2026" /> Tādēļ 1995. gads Japānā vēlāk tika dēvēts par „brīvprātīgo darbības pirmo gadu” (ボランティア元年, ''borantia gannen''). == Sekas == [[Attēls:Port of Kobe Earthquake Memorial Park.jpg|thumb|250px|Kobes ostas Zemestrīces memoriālais parks]] Pēc zemestrīces sākās plaša Kobes un citu skarto teritoriju atjaunošana. Japānas valdība 1995. gada februārī izveidoja īpašas institūcijas Hanšiņas–Avadži reģiona atjaunošanas koordinēšanai.<ref name="reconstruction">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/h21/bousai2009/html/honbun/1b_2s_5_01.htm |title=阪神・淡路大震災の復興対策 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Katastrofa atklāja būtiskus trūkumus Japānas ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmā. Pēc tās tika pārskatīta valdības sākotnējās reaģēšanas sistēma, pastiprināti ēku seismiskās drošības noteikumi un veicināta vecāku ēku seismiskā nostiprināšana.<ref name="Cabinet2023" /><ref name="Cabinet2026" /> Zemestrīce būtiski ietekmēja arī Japānas sabiedrības attieksmi pret brīvprātīgo darbu un nevalstiskajām organizācijām. 1995. gadā tika grozīts Katastrofu pretpasākumu pamatlikums, bet 1998. gadā pieņemts likums, kas veicināja bezpeļņas organizāciju darbību.<ref name="Cabinet2026" /> Katru gadu 17. janvārī Kobē un citās cietušajās pilsētās notiek zemestrīces upuru piemiņas pasākumi. Katastrofas pieredze joprojām tiek izmantota Japānas civilās aizsardzības, pilsētplānošanas un zemestrīču riska mazināšanas politikā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.bousai.go.jp/kyoiku/kyokun/hanshin_awaji.html Japānas Ministru kabineta biroja materiāli par Lielo Hanšiņas–Avadži zemestrīci] {{Ja ikona}} 29xb5f680qo2jr084vu6prz5s3v1cju 4521939 4521938 2026-09-13T20:57:55Z Votre Provocateur 111653 4521939 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hanshin-Awaji earthquake 1995 343.jpg|thumb|250px|Zemestrīcē sabrukušais Hanšiņas ātrgaitas ceļš]] '''Lielā Hanšiņas zemestrīce''' ({{val-ja|阪神・淡路大震災|Hanshin-Awaji Daishinsai}}), pazīstama arī kā '''Lielā Hanšiņas–Avadži zemestrīce''', bija postoša [[zemestrīce]], kas [[Japāna|Japānā]] notika [[1995]]. gada [[17. janvāris|17. janvārī]] plkst. 5.46 pēc vietējā laika. Tās stiprums bija 7,3 magnitūdas, un zemestrīces epicentrs atradās [[Avadži sala]]s ziemeļu daļā, netālu no [[Kobe]]s.<ref name="Cabinet2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/r08/honbun/t1_1s_02_03.html |title=阪神・淡路大震災 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Zemestrīce īpaši smagi skāra [[Kobe|Kobi]] un citas [[Hanšina]]s reģiona pilsētas [[Hjogo prefektūra|Hjogo prefektūrā]], tostarp [[Nišinomija|Nišinomiju]], [[Ašija (Hjogo)|Ašiju]] un [[Takarazuka|Takarazuku]], kā arī Avadži salas ziemeļu daļu. Tā kļuva par vienu no postošākajām dabas katastrofām pēckara Japānas vēsturē un būtiski ietekmēja valsts turpmāko katastrofu pārvaldības un ēku seismiskās drošības politiku.<ref name="Cabinet2026" /> == Zemestrīce == Galvenais grūdiens notika 1995. gada 17. janvārī plkst. 5.46 no rīta. Zemestrīces hipocentrs atradās Avadži salas ziemeļu daļas tuvumā. Tās magnitūda bija 7,3.<ref name="Cabinet2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/r05/honbun/t1_1s_05_02.html |title=阪神・淡路大震災を契機とした政府の初動体制の強化等 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Spēcīgākā seismiskā intensitāte sasniedza Japānas meteoroloģiskās aģentūras skalas augstāko — 7. — pakāpi. Īpaši spēcīgi grūdieni tika konstatēti teritorijā no Kobes līdz Nišinomijai un Takarazukai, kā arī Avadži salas ziemeļos.<ref name="Cabinet2023" /> Zemestrīces svārstības bija jūtamas plašā Japānas teritorijā no [[Tohoku reģions|Tohoku]] ziemeļos līdz [[Kjusju]] dienvidos. Katastrofas smagumu pastiprināja tas, ka zemestrīce notika tieši zem blīvi apdzīvota un industrializēta pilsētu reģiona. Daudzas vecākās ēkas nebija būvētas atbilstoši jaunākajiem Japānas seismiskās drošības standartiem.<ref name="Cabinet2026" /> == Postījumi == Zemestrīcē gāja bojā 6434 cilvēki, trīs tika uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, bet 43 792 cilvēki tika ievainoti.<ref name="damage">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kyoiku/kyokun/hanshin_awaji/earthquake/ |title=阪神・淡路大震災の概要 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Liela daļa upuru gāja bojā, sabrūkot dzīvojamām ēkām. Īpaši augsta mirstība bija rajonos, kuros bija saglabājies liels skaits vecu koka dzīvojamo ēku.<ref name="victims">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kyoiku/kyokun/hanshin_awaji/data/detail/1-1-2.html |title=阪神・淡路大震災教訓情報資料集 — 人的被害 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Pilnībā tika sagrautas 104 906 dzīvojamās ēkas, bet vēl 144 274 tika daļēji sagrautas. Dažādas pakāpes bojājumus kopumā guva vairāk nekā 600 000 ēku.<ref name="damage" /> Pēc zemestrīces izcēlās daudzi ugunsgrēki. Tika reģistrēti 285 ugunsgrēki, kuros nodega vairāk nekā 7400 ēku. Sevišķi smagi ugunsgrēki skāra blīvi apbūvētos Kobes rajonus.<ref name="fires">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/h17/bousai2005/html/honmon/hm120700.htm |title=地震の概要と被害の状況 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Smagi tika bojāta transporta infrastruktūra. Vairākās vietās sabruka [[Hanšiņas ātrgaitas ceļš|Hanšiņas ātrgaitas ceļa]] estakādes, tika bojāti dzelzceļi un tilti, tostarp [[Sanjo Shinkansen]] infrastruktūra. Lielus postījumus piedzīvoja arī [[Kobes osta]], kas pirms katastrofas bija viena no noslogotākajām ostām pasaulē.<ref name="damage" /> Katastrofa izraisīja plašus komunālo pakalpojumu traucējumus. Aptuveni 2,6 miljoni mājsaimniecību palika bez elektrības, aptuveni 1,3 miljoni — bez ūdens, bet aptuveni 860 000 tika pārtraukta dabasgāzes piegāde.<ref name="damage" /> Tiešie ekonomiskie zaudējumi tika lēsti aptuveni 10 triljonu [[Japānas jena|jenu]] apmērā.<ref name="30years">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kohou/kouhoubousai/r06/112/special_01.html |title=阪神・淡路大震災から30年 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Glābšanas darbi == Uzreiz pēc katastrofas tika sākti plaši glābšanas darbi, kuros piedalījās policija, ugunsdzēsēji, [[Japānas Pašaizsardzības spēki]], medicīnas darbinieki un brīvprātīgie. Tomēr bojātie ceļi, sakaru sistēmu darbības traucējumi un katastrofas mērogs sākotnēji ievērojami apgrūtināja palīdzības sniegšanu. Īpaši nozīmīga bija brīvprātīgo iesaiste. Pēc zemestrīces katastrofas skartajos rajonos brīvprātīgajā darbā kopumā piedalījās vairāk nekā 1,3 miljoni cilvēku.<ref name="Cabinet2026" /> Tādēļ 1995. gads Japānā vēlāk tika dēvēts par „brīvprātīgo darbības pirmo gadu” (ボランティア元年, ''borantia gannen''). == Sekas == Pēc zemestrīces sākās plaša Kobes un citu skarto teritoriju atjaunošana. Japānas valdība 1995. gada februārī izveidoja īpašas institūcijas Hanšiņas–Avadži reģiona atjaunošanas koordinēšanai.<ref name="reconstruction">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/h21/bousai2009/html/honbun/1b_2s_5_01.htm |title=阪神・淡路大震災の復興対策 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Katastrofa atklāja būtiskus trūkumus Japānas ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmā. Pēc tās tika pārskatīta valdības sākotnējās reaģēšanas sistēma, pastiprināti ēku seismiskās drošības noteikumi un veicināta vecāku ēku seismiskā nostiprināšana.<ref name="Cabinet2023" /><ref name="Cabinet2026" /> Zemestrīce būtiski ietekmēja arī Japānas sabiedrības attieksmi pret brīvprātīgo darbu un nevalstiskajām organizācijām. 1995. gadā tika grozīts Katastrofu pretpasākumu pamatlikums, bet 1998. gadā pieņemts likums, kas veicināja bezpeļņas organizāciju darbību.<ref name="Cabinet2026" /> Katru gadu 17. janvārī Kobē un citās cietušajās pilsētās notiek zemestrīces upuru piemiņas pasākumi. Katastrofas pieredze joprojām tiek izmantota Japānas civilās aizsardzības, pilsētplānošanas un zemestrīču riska mazināšanas politikā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.bousai.go.jp/kyoiku/kyokun/hanshin_awaji.html Japānas Ministru kabineta biroja materiāli par Lielo Hanšiņas–Avadži zemestrīci] {{Ja ikona}} jsl6n7a2a7xomww29kpdrfuif7ecvnx 4521940 4521939 2026-09-13T20:58:41Z Votre Provocateur 111653 4521940 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hanshin-Awaji earthquake 1995 343.jpg|thumb|250px|Zemestrīcē sabrukušais Hanšiņas ātrgaitas ceļš]] '''Lielā Hanšiņas zemestrīce''' ({{val-ja|阪神・淡路大震災|Hanshin-Awaji Daishinsai}}), pazīstama arī kā '''Lielā Hanšiņas–Avadži zemestrīce''', bija postoša [[zemestrīce]], kas [[Japāna|Japānā]] notika [[1995]]. gada [[17. janvāris|17. janvārī]] plkst. 5.46 pēc vietējā laika. Tās stiprums bija 7,3 magnitūdas, un zemestrīces epicentrs atradās [[Avadži sala]]s ziemeļu daļā, netālu no [[Kobe]]s.<ref name="Cabinet2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/r08/honbun/t1_1s_02_03.html |title=阪神・淡路大震災 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Zemestrīce īpaši smagi skāra [[Kobe|Kobi]] un citas [[Hanšina]]s reģiona pilsētas [[Hjogo prefektūra|Hjogo prefektūrā]], tostarp [[Nišinomija|Nišinomiju]], [[Ašija (Hjogo)|Ašiju]] un [[Takarazuka|Takarazuku]], kā arī Avadži salas ziemeļu daļu. Tā kļuva par vienu no postošākajām dabas katastrofām pēckara Japānas vēsturē un būtiski ietekmēja valsts turpmāko katastrofu pārvaldības un ēku seismiskās drošības politiku.<ref name="Cabinet2026" /> == Zemestrīce == Galvenais grūdiens notika 1995. gada 17. janvārī plkst. 5.46 no rīta. Zemestrīces hipocentrs atradās Avadži salas ziemeļu daļas tuvumā. Tās magnitūda bija 7,3.<ref name="Cabinet2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/r05/honbun/t1_1s_05_02.html |title=阪神・淡路大震災を契機とした政府の初動体制の強化等 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Spēcīgākā seismiskā intensitāte sasniedza Japānas meteoroloģiskās aģentūras skalas augstāko — 7. — pakāpi. Īpaši spēcīgi grūdieni tika konstatēti teritorijā no Kobes līdz Nišinomijai un Takarazukai, kā arī Avadži salas ziemeļos.<ref name="Cabinet2023" /> Zemestrīces svārstības bija jūtamas plašā Japānas teritorijā no [[Tohoku reģions|Tohoku]] ziemeļos līdz [[Kjusju]] dienvidos. Katastrofas smagumu pastiprināja tas, ka zemestrīce notika tieši zem blīvi apdzīvota un industrializēta pilsētu reģiona. Daudzas vecākās ēkas nebija būvētas atbilstoši jaunākajiem Japānas seismiskās drošības standartiem.<ref name="Cabinet2026" /> == Postījumi == Zemestrīcē gāja bojā 6434 cilvēki, trīs tika uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, bet 43 792 cilvēki tika ievainoti.<ref name="damage">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kyoiku/kyokun/hanshin_awaji/earthquake/ |title=阪神・淡路大震災の概要 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Liela daļa upuru gāja bojā, sabrūkot dzīvojamām ēkām. Īpaši augsta mirstība bija rajonos, kuros bija saglabājies liels skaits vecu koka dzīvojamo ēku.<ref name="victims">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kyoiku/kyokun/hanshin_awaji/data/detail/1-1-2.html |title=阪神・淡路大震災教訓情報資料集 — 人的被害 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Pilnībā tika sagrautas 104 906 dzīvojamās ēkas, bet vēl 144 274 tika daļēji sagrautas. Dažādas pakāpes bojājumus kopumā guva vairāk nekā 600 000 ēku.<ref name="damage" /> Pēc zemestrīces izcēlās daudzi ugunsgrēki. Tika reģistrēti 285 ugunsgrēki, kuros nodega vairāk nekā 7400 ēku. Sevišķi smagi ugunsgrēki skāra blīvi apbūvētos Kobes rajonus.<ref name="fires">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/h17/bousai2005/html/honmon/hm120700.htm |title=地震の概要と被害の状況 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Smagi tika bojāta transporta infrastruktūra. Vairākās vietās sabruka [[Hanšiņas ātrgaitas ceļš|Hanšiņas ātrgaitas ceļa]] estakādes, tika bojāti dzelzceļi un tilti, tostarp [[Sanjo Shinkansen]] infrastruktūra. Lielus postījumus piedzīvoja arī [[Kobes osta]], kas pirms katastrofas bija viena no noslogotākajām ostām pasaulē.<ref name="damage" /> Katastrofa izraisīja plašus komunālo pakalpojumu traucējumus. Aptuveni 2,6 miljoni mājsaimniecību palika bez elektrības, aptuveni 1,3 miljoni — bez ūdens, bet aptuveni 860 000 tika pārtraukta dabasgāzes piegāde.<ref name="damage" /> Tiešie ekonomiskie zaudējumi tika lēsti aptuveni 10 triljonu [[Japānas jena|jenu]] apmērā.<ref name="30years">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kohou/kouhoubousai/r06/112/special_01.html |title=阪神・淡路大震災から30年 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> == Glābšanas darbi == Uzreiz pēc katastrofas tika sākti plaši glābšanas darbi, kuros piedalījās policija, ugunsdzēsēji, [[Japānas Pašaizsardzības spēki]], medicīnas darbinieki un brīvprātīgie. Tomēr bojātie ceļi, sakaru sistēmu darbības traucējumi un katastrofas mērogs sākotnēji ievērojami apgrūtināja palīdzības sniegšanu. Īpaši nozīmīga bija brīvprātīgo iesaiste. Pēc zemestrīces katastrofas skartajos rajonos brīvprātīgajā darbā kopumā piedalījās vairāk nekā 1,3 miljoni cilvēku.<ref name="Cabinet2026" /> Tādēļ 1995. gads Japānā vēlāk tika dēvēts par „brīvprātīgo darbības pirmo gadu” (ボランティア元年, ''borantia gannen''). == Sekas == Pēc zemestrīces sākās plaša Kobes un citu skarto teritoriju atjaunošana. Japānas valdība 1995. gada februārī izveidoja īpašas institūcijas Hanšiņas–Avadži reģiona atjaunošanas koordinēšanai.<ref name="reconstruction">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bousai.go.jp/kaigirep/hakusho/h21/bousai2009/html/honbun/1b_2s_5_01.htm |title=阪神・淡路大震災の復興対策 |publisher=Japānas Ministru kabineta birojs |access-date=2026-09-13 }}</ref> Katastrofa atklāja būtiskus trūkumus Japānas ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmā. Pēc tās tika pārskatīta valdības sākotnējās reaģēšanas sistēma, pastiprināti ēku seismiskās drošības noteikumi un veicināta vecāku ēku seismiskā nostiprināšana.<ref name="Cabinet2023" /><ref name="Cabinet2026" /> Zemestrīce būtiski ietekmēja arī Japānas sabiedrības attieksmi pret brīvprātīgo darbu un nevalstiskajām organizācijām. 1995. gadā tika grozīts Katastrofu pretpasākumu pamatlikums, bet 1998. gadā pieņemts likums, kas veicināja bezpeļņas organizāciju darbību.<ref name="Cabinet2026" /> Katru gadu 17. janvārī Kobē un citās cietušajās pilsētās notiek zemestrīces upuru piemiņas pasākumi. Katastrofas pieredze joprojām tiek izmantota Japānas civilās aizsardzības, pilsētplānošanas un zemestrīču riska mazināšanas politikā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.bousai.go.jp/kyoiku/kyokun/hanshin_awaji.html Japānas Ministru kabineta biroja materiāli par Lielo Hanšiņas–Avadži zemestrīci] {{Ja ikona}} [[Kategorija:Zemestrīces]] bj4hicjg51wjoeoj4b8efcmqy3i990x 0 639679 4521941 2026-09-13T21:00:45Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Krievijas Federācijas padome]] 4521941 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krievijas Federācijas padome]] 6u44avpu9zcvpafzxsl28agfy43akk3 0 639680 4521942 2026-09-13T21:03:40Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Prostitūcija Latvijā''' ir seksuālu pakalpojumu sniegšana par maksu, ko Latvijā regulē īpaši prostitūcijas ierobežošanas noteikumi, [[Krimināllikums]] un citi normatīvie akti. Latvijā prostitūcija pati par sevi nav pilnībā aizliegta, taču tās praktizēšanai noteikti būtiski ierobežojumi. Aizliegta ir nepilngadīgo iesaistīšana prostitūcijā, personas piespiešana nodarboties ar prostitūciju, sutenerisms, bordeļu uzturēšana un citas trešo personu... 4521942 wikitext text/x-wiki '''Prostitūcija Latvijā''' ir seksuālu pakalpojumu sniegšana par maksu, ko Latvijā regulē īpaši prostitūcijas ierobežošanas noteikumi, [[Krimināllikums]] un citi normatīvie akti. Latvijā prostitūcija pati par sevi nav pilnībā aizliegta, taču tās praktizēšanai noteikti būtiski ierobežojumi. Aizliegta ir nepilngadīgo iesaistīšana prostitūcijā, personas piespiešana nodarboties ar prostitūciju, sutenerisms, bordeļu uzturēšana un citas trešo personu darbības, kas veicina prostitūciju.<ref name="MK32">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/169772-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref><ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/88966-kriminallikums |title=Krimināllikums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Prostitūcijas jautājums Latvijā ir cieši saistīts ar [[cilvēku tirdzniecība]]s, seksuālās ekspluatācijas, sociālās nevienlīdzības un sabiedrības veselības problemātiku. Latvijas institūciju un nevalstisko organizāciju pētījumos īpaša uzmanība pievērsta personu ievainojamībai, vervēšanai internetā un saiknei starp prostitūciju un cilvēku tirdzniecību seksuālās ekspluatācijas nolūkā.<ref name="Kompass">{{Tīmekļa atsauce |url=https://marta.lv/files/research/Drosibas-Kompass_petijums_MARTA.pdf |title=Rekrutēšana cilvēku tirdzniecībai un prostitūcijai: vervēšanas mehānismi un sieviešu ievainojamība |publisher=Centrs MARTA |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Vēsture == Prostitūcija Latvijas teritorijā pastāvējusi dažādos vēsturiskajos periodos. 19. gadsimtā, kad Latvijas teritorija ietilpa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], prostitūcija lielākajās pilsētās, īpaši [[Rīga|Rīgā]], tika pakļauta policijas un medicīniskajai kontrolei. Tāpat kā citviet Krievijas Impērijā, varas iestāžu politika galvenokārt bija vērsta nevis uz prostitūcijas pilnīgu aizliegšanu, bet uz tās uzraudzīšanu un seksuāli transmisīvo slimību izplatības ierobežošanu. Urbanizācija un Rīgas straujā industrializācija 19. gadsimta otrajā pusē veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu un sociālās struktūras pārmaiņas. Prostitūcija bija sastopama galvenokārt lielākajās pilsētās un ostās. Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas 1918. gadā prostitūcijas kontroles jautājumi tika saistīti ar sabiedrības veselības un sociālās politikas pasākumiem. Savukārt pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un iekļaušanas [[Padomju Savienība|PSRS]] oficiālajā padomju ideoloģijā prostitūcija tika uzskatīta par kapitālistiskajai sabiedrībai raksturīgu parādību. Tā nepazuda, bet lielā mērā pastāvēja nelegālā un slēptā formā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā prostitūcija kļuva ievērojami redzamāka. Pāreja uz tirgus ekonomiku, bezdarbs, sociālā nevienlīdzība un ekonomiskā nedrošība radīja vidi, kurā daļa sociāli ievainojamu personu tika iesaistītas prostitūcijā. Vienlaikus Latvija 1990. gados un 21. gadsimta sākumā saskārās ar cilvēku tirdzniecību seksuālās ekspluatācijas nolūkā. 1998. gadā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 427 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”, kas definēja prostitūciju kā seksuālu pakalpojumu par naudu vai cita veida atlīdzību un paredzēja tās kontroli.<ref name="MK1998">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/50642-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2001. gadā tos aizstāja Ministru kabineta noteikumi Nr. 210, bet 2008. gadā tika pieņemti pašreizējā regulējuma pamatā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 32.<ref name="MK2001">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/22190-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref><ref name="MK32" /> == Tiesiskais regulējums == Latvijā prostitūcija nav legalizēta kā parasta komercdarbības nozare, taču pilngadīgas personas veikta seksuālu pakalpojumu sniegšana par maksu pati par sevi nav vispārēji kriminalizēta. Tā vietā valsts izmanto ierobežojošu regulējumu.<ref name="MK32" /> Ministru kabineta noteikumi Nr. 32 definē prostitūciju kā seksuālo pakalpojumu sniegšanu par maksu. Ar prostitūciju aizliegts nodarboties nepilngadīgai personai.<ref name="MK32" /> Seksuālos pakalpojumus par maksu atļauts piedāvāt vai sniegt tikai dzīvojamā telpā, kas pieder pašai personai vai par kuru tā noslēgusi īres līgumu. Ar prostitūciju šādā telpā nedrīkst nodarboties, ja tā atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, ja telpā atrodas nepilngadīgais vai ja pret prostitūciju iebilst citas personas, kas dzīvo attiecīgajā telpā vai mājā.<ref name="MK32" /> Vairākām personām aizliegts apvienoties grupā, lai kopīgi piedāvātu vai sniegtu seksuālos pakalpojumus par maksu vai pieņemtu pasūtījumus šādiem pakalpojumiem. Izklaides un atpūtas iestāžu vadītājiem jānodrošina, lai to vadītajās iestādēs seksuālie pakalpojumi par maksu netiktu piedāvāti, sniegti vai saņemti.<ref name="MK32" /> Noteikumi ierobežo arī seksuālo pakalpojumu reklamēšanu — tos aizliegts piedāvāt un reklamēt internetā, presē un citos plašsaziņas līdzekļos, izņemot erotiska rakstura izdevumus, kā arī izmantojot citu personu starpniecību.<ref name="MK32" /> 2015. gadā noteikumi tika būtiski grozīti. Tostarp tika atcelta agrāk pastāvošā veselības karšu sistēma un noteikts, ka cilvēku tirdzniecības upura un nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošana, kā arī jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju, ir aizliegta.<ref name="grozijumi2015">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/275593 |title=Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 22. janvāra noteikumos Nr. 32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi” |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Kriminālatbildība == Vairākas ar prostitūciju saistītas darbības Latvijā ir krimināli sodāmas. Krimināllikuma 163.¹ pants paredz atbildību par bordeļa izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu. Ar bordeli likuma izpratnē saprot neatļautu prostitūcijas pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas vietu.<ref name="KL" /> Krimināllikuma 164. pants paredz kriminālatbildību par personas iesaistīšanu prostitūcijā. Stingrāks sods paredzēts par piespiešanu nodarboties ar prostitūciju, par personas iesaistīšanu, izmantojot viltu, uzticēšanos, atkarību vai bezpalīdzības stāvokli, kā arī par apzinātu cilvēku tirdzniecības upura prostitūcijas izmantošanu.<ref name="KL" /> Īpaši aizsargātas ir nepilngadīgas personas. Nepilngadīgā pamudināšana, iesaistīšana vai piespiešana nodarboties ar prostitūciju ir krimināli sodāma, tāpat kā nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošana. Par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas iesaistīšanu vai piespiešanu paredzēta vēl smagāka atbildība.<ref name="KL" /> Krimināllikuma 165. pants kriminalizē [[sutenerisms|sutenerismu]] — personas, kura nodarbojas ar prostitūciju, izmantošanu iedzīvošanās nolūkā.<ref name="KL" /> == Prostitūcija un cilvēku tirdzniecība == Prostitūcija juridiski nav automātiski pielīdzināma cilvēku tirdzniecībai. Tomēr piespiedu prostitūcija un personas ekspluatācija prostitūcijā var būt cilvēku tirdzniecības forma. Krimināllikuma 154.² pants cilvēku tirdzniecības ekspluatācijas jēdzienā ietver personas iesaistīšanu prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, ja pastāv cilvēku tirdzniecībai raksturīgie apstākļi, piemēram, vardarbība, draudi, viltus, personas atkarības, ievainojamības vai bezpalīdzības izmantošana.<ref name="KL" /> Latvijas valsts institūcijas cilvēku tirdzniecību uzskata par smagu cilvēktiesību pārkāpumu, un prostitūcija tiek minēta kā viena no iespējamajām ekspluatācijas formām.<ref name="AM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/cilveku-tirdznieciba |title=Cilvēku tirdzniecība |publisher=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |access-date=2026-09-14 }}</ref> Iekšlietu ministrijas pārskatā par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2022. gadā norādīts, ka cilvēku tirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā jāvērtē kopā ar seksuālās izmantošanas un iesaistīšanas prostitūcijā gadījumiem. Pārskatā tika konstatēta tendence Latvijā prostitūcijā iesaistīt sievietes no [[Ukraina]]s, [[Krievija]]s un [[Moldova]]s. Vervēšanā un prostitūcijas organizēšanā arvien lielāka loma bija internetam, tostarp slēgtām sociālo tīklu un ziņapmaiņas platformu grupām.<ref name="IeM2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iem.gov.lv/lv/media/12528/download?attachment= |title=Pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2022. gadā |publisher=Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |access-date=2026-09-14 }}</ref> Iekšlietu ministrija minējusi arī gadījumus, kad sievieti nodarboties ar prostitūciju piespiež viņas partneris.<ref name="IeM2022" /> == Personu vervēšana un interneta nozīme == Interneta un digitālo saziņas platformu attīstība ir mainījusi prostitūcijas organizēšanas un klientu piesaistīšanas mehānismus. Tradicionālo prostitūcijas piedāvāšanu publiskajā telpā daļēji aizstājusi saziņa tīmekļa vietnēs, sociālajos tīklos un ziņapmaiņas lietotnēs.<ref name="IeM2022" /> Centra ''MARTA'' pētījumā par vervēšanu cilvēku tirdzniecībai un prostitūcijai analizēta Latvijas un Igaunijas sieviešu iesaistīšana prostitūcijā Latvijā, Igaunijā un Apvienotajā Karalistē, interneta loma vervēšanā un apstākļi, kas palielina personu ievainojamību.<ref name="Kompass" /> Pētījumā prostitūcijas un seksuālās ekspluatācijas riski analizēti dzimumu nevienlīdzības un sociālās ievainojamības kontekstā. Tajā uzsvērts, ka sievietes dzimums ir būtisks faktors personu vervēšanā seksuālai ekspluatācijai, vienlaikus vervētāji var izmantot ekonomisko nedrošību, personiskās attiecības un citus ievainojamības apstākļus.<ref name="Kompass" /> == Sociālie un veselības aspekti == Prostitūcijas ierobežošanas politika Latvijā tradicionāli bijusi saistīta arī ar sabiedrības veselību. Pašreizējie Ministru kabineta noteikumi aizliedz personai nodarboties ar prostitūciju noteiktu infekcijas slimību ārstēšanas un medicīniskās novērošanas laikā.<ref name="MK32" /> Noteikumos minētas, cita starpā, gonokoku infekcija, sifiliss, hlamīdiju izraisītas seksuāli transmisīvās slimības un anoģenitālā herpes infekcija. Personām, kuru asinīs atklātas antivielas pret [[HIV]] vai kurām noteikta [[AIDS]] diagnoze, noteikumi paredz aizliegumu nodarboties ar prostitūciju.<ref name="MK32" /> Vienlaikus prostitūcijas problemātika tiek skatīta plašāk par infekciju profilaksi. Politikas dokumentos un nevalstisko organizāciju darbā tiek uzsvērta vardarbība, ekonomiskā atkarība, psiholoģiskās sekas, sociālā atstumtība un grūtības izkļūt no ekspluatējošām attiecībām.<ref name="Kompass" /> == Palīdzība un sociālā rehabilitācija == Personām, kuras atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem, Latvijā ir pieejama valsts apmaksāta sociālā rehabilitācija. To nodrošina specializēti pakalpojumu sniedzēji. [[Centrs MARTA]] cilvēku tirdzniecībā cietušajiem nodrošina sociālā darbinieka, psihologa, jurista un citu speciālistu palīdzību. Organizācija norāda, ka cilvēku tirdzniecība var izpausties kā seksuālā ekspluatācija un piespiedu prostitūcija, bet cietušajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojums var tikt nodrošināts līdz 180 dienām, nepieciešamības gadījumā to pagarinot.<ref name="MARTAhelp">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.marta.lv/pakalpojumi/no-cilvektirdzniec%C4%ABbas-cietusajiem |title=Palīdzība cilvēku tirdzniecībā cietušajiem |publisher=Centrs MARTA |access-date=2026-09-14 }}</ref> Valsts cilvēku tirdzniecības novēršanas politikā uzsvērta cietušo agrīna identificēšana, aizsardzība un rehabilitācija, jo ievainojamība un personas atkarība var apgrūtināt gan ekspluatācijas atpazīšanu, gan izkļūšanu no tās.<ref name="AM" /> == Diskusijas par regulējuma reformu == 2010. gadu otrajā pusē Latvijā sākās diskusija par atsevišķa Prostitūcijas ierobežošanas likuma pieņemšanu. Viens no argumentiem bija tas, ka personu pamattiesības būtiski ierobežojošas normas būtu nosakāmas likumā, nevis tikai Ministru kabineta noteikumos.<ref name="LV2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/290645-prostituciju-ierobezos-ar-likumu-2017 |title=Prostitūciju ierobežos ar likumu |author=Linda Balode |publisher=LV portāls |date=2017-10-19 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2017. gadā izstrādātais likumprojekts paredzēja ievērojami mainīt sistēmu. Starp apspriestajiem priekšlikumiem bija minimālā vecuma, no kura atļauts nodarboties ar prostitūciju, paaugstināšana līdz 25 gadiem, valsts finansētas sociālās rehabilitācijas ieviešana personām, kuras vēlas pārtraukt prostitūciju, kā arī uzvedības korekcijas programmas prostitūcijas izmantotājiem.<ref name="LV2017" /> Likumprojekta deklarētais mērķis bija samazināt prostitūciju un cilvēku tirdzniecības riskus, aizsargāt sabiedrības veselību un labklājību, nepieļaut bērnu un jauniešu iesaistīšanos prostitūcijā, samazināt pret prostitūcijā iesaistītajām personām vērstas vardarbības risku un veicināt izkļūšanu no prostitūcijas.<ref name="LV2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/norises/313631-vai-prostitucija-jaaizliedz-vai-jaierobezo-valdiba-nav-vienpratibas-2020 |title=Vai prostitūcija jāaizliedz vai jāierobežo — valdībā nav vienprātības |publisher=LV portāls |date=2020 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Priekšlikumi izraisīja diskusijas par to, kāds prostitūcijas regulēšanas modelis Latvijai būtu piemērotākais. Tika apspriesta gan ierobežojošās sistēmas saglabāšana, gan tā sauktais [[Ziemeļvalstu prostitūcijas modelis|Ziemeļvalstu jeb Zviedrijas modelis]], kurā seksuālo pakalpojumu pārdošana netiek kriminalizēta, bet par to pirkšanu var piemērot sodu. Pret šādu modeli tika izteikti arī iebildumi, tostarp bažas, ka prostitūcija varētu kļūt grūtāk konstatējama un pāriet vēl vairāk slēptajā vidē.<ref name="LV2017" /><ref name="LV2020" /> 2020. gada februārī Ministru kabinets nespēja panākt vienošanos par sagatavotā Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekta virzīšanu uz [[Saeima|Saeimu]].<ref name="LVadmin">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/316369-administrativas-atbildibas-regulejumu-visas-jomas-pienemt-var-ari-nepagut-2020 |title=Administratīvās atbildības regulējumu visās jomās pieņemt var arī nepagūt |publisher=LV portāls |date=2020 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likumprojekts ar identifikatoru 2020-TA-148 saglabājās tiesību aktu projektu sistēmā kā Iekšlietu ministrijas sagatavots projekts.<ref name="TAP">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/d3737db8-9bb4-4813-bb44-7897427e1576 |title=Likumprojekts „Prostitūcijas ierobežošanas likums” |publisher=Tiesību aktu projektu publiskais portāls |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Starptautiskās saistības == Latvijai prostitūcijas un seksuālās ekspluatācijas apkarošanas politika saistīta arī ar starptautiskajām saistībām cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā. Latvijai ir saistoša [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 1949. gada Konvencija par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses apkarošanu. Konvencija paredz sodīt personas, kas vervē vai ekspluatē citas personas prostitūcijā, kā arī personas, kas uztur vai finansē bordeļus.<ref name="UNConvention">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/209443 |title=Konvencija par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses apkarošanu |publisher=Latvijas Vēstnesis |access-date=2026-09-14 }}</ref> Cilvēku tirdzniecības apkarošanu regulē arī [[Eiropas Savienība]]s tiesību akti un [[Eiropas Padome]]s instrumenti. Latvijas Krimināllikuma cilvēku tirdzniecības definīcijā seksuālā ekspluatācija ir viena no ekspluatācijas formām.<ref name="KL" /> 2026. gadā Latvijā tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā paplašināja cilvēku tirdzniecības jēdzienu un pilnveidoja regulējumu attiecībā uz seksuāla rakstura noziedzīgiem nodarījumiem.<ref name="TM2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/saeima-pienem-grozijumus-kriminallikuma-pagarinot-dzimumnoziegumu-noilgumu-un-stiprinot-atbildibu-par-seksualu-vardarbibu-digitalaja-vide |title=Saeima pieņem grozījumus Krimināllikumā, pagarinot dzimumnoziegumu noilgumu un stiprinot atbildību par seksuālu vardarbību digitālajā vidē |publisher=Latvijas Republikas Tieslietu ministrija |date=2026-03-19 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Prostitūcijas apmēra novērtēšanas problēmas == Precīzu prostitūcijā iesaistīto personu skaitu Latvijā noteikt ir sarežģīti. Prostitūcija lielā mērā notiek privātās telpās un digitālajā vidē, turklāt daļa darbību neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem. Tāpēc policijas konstatēto gadījumu, cilvēku tirdzniecības upuru vai sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits neatspoguļo visu prostitūcijas apjomu. Interneta izmantošana ir vēl vairāk apgrūtinājusi statistisku uzskaiti. Iekšlietu ministrijas materiāli norāda uz vervēšanu un prostitūcijas organizēšanu sociālajos tīklos un slēgtās ziņapmaiņas platformu grupās.<ref name="IeM2022" /> Līdz ar to prostitūcijas izplatības novērtējumi jānošķir no oficiāli identificēto cilvēku tirdzniecības vai seksuālās ekspluatācijas gadījumu statistikas. == Sabiedriskā diskusija == Latvijā jautājumā par prostitūcijas regulējumu pastāv atšķirīgas pieejas. Viena pieeja uzsver personas autonomiju un nepieciešamību mazināt riskus personām, kas sniedz seksuālos pakalpojumus. Otra prostitūciju galvenokārt aplūko kā ar dzimumu nevienlīdzību, ekonomisko ievainojamību un vardarbību saistītu parādību un atbalsta pieprasījuma samazināšanu. Nevalstiskās organizācijas, tostarp Centrs ''MARTA'', prostitūcijas problemātiku lielā mērā analizē cilvēku tirdzniecības, vardarbības un seksuālās ekspluatācijas kontekstā.<ref name="Kompass" /> Savukārt diskusijās par normatīvo regulējumu izskanējuši arī argumenti, ka pārmērīga kriminalizācija varētu palielināt prostitūcijas slēpto raksturu un apgrūtināt iesaistīto personu sasniedzamību sociālajiem un veselības aprūpes dienestiem.<ref name="LV2020" /> Tādējādi Latvijas prostitūcijas politika atrodas starp vairākiem mērķiem — prostitūcijas un tās pieprasījuma samazināšanu, cilvēku tirdzniecības apkarošanu, nepilngadīgo aizsardzību, sabiedrības veselības nodrošināšanu un prostitūcijā iesaistīto personu sociālo un cilvēktiesību aizsardzību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/id/169772-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi Ministru kabineta noteikumi Nr. 32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”] * [https://www.iem.gov.lv/lv/cilveku-tirdzniecibas-noversana Iekšlietu ministrijas informācija par cilvēku tirdzniecības novēršanu] * [https://www.marta.lv/ Centrs MARTA] [[Kategorija:Prostitūcija]] [[Kategorija:Sabiedrība Latvijā]] [[Kategorija:Cilvēktiesības Latvijā]] [[Kategorija:Cilvēku tirdzniecība]] [[Kategorija:Seksualitāte Latvijā]] 2gr4o4eaxqd6s87srwe0pw0s4li4owx 4521943 4521942 2026-09-13T21:04:31Z Votre Provocateur 111653 4521943 wikitext text/x-wiki '''Prostitūcija Latvijā''' ir [[Sekss|seksuālu]] pakalpojumu sniegšana par maksu, ko [[Latvija|Latvijā]] regulē īpaši prostitūcijas ierobežošanas noteikumi, Krimināllikums un citi normatīvie akti. Latvijā prostitūcija pati par sevi nav pilnībā aizliegta, taču tās praktizēšanai noteikti būtiski ierobežojumi. Aizliegta ir nepilngadīgo iesaistīšana prostitūcijā, personas piespiešana nodarboties ar prostitūciju, sutenerisms, bordeļu uzturēšana un citas trešo personu darbības, kas veicina prostitūciju.<ref name="MK32">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/169772-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref><ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/88966-kriminallikums |title=Krimināllikums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Vēsture == Prostitūcija Latvijas teritorijā pastāvējusi dažādos vēsturiskajos periodos. 19. gadsimtā, kad Latvijas teritorija ietilpa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], prostitūcija lielākajās pilsētās, īpaši [[Rīga|Rīgā]], tika pakļauta policijas un medicīniskajai kontrolei. Tāpat kā citviet Krievijas Impērijā, varas iestāžu politika galvenokārt bija vērsta nevis uz prostitūcijas pilnīgu aizliegšanu, bet uz tās uzraudzīšanu un seksuāli transmisīvo slimību izplatības ierobežošanu. Urbanizācija un Rīgas straujā industrializācija 19. gadsimta otrajā pusē veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu un sociālās struktūras pārmaiņas. Prostitūcija bija sastopama galvenokārt lielākajās pilsētās un ostās. Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas 1918. gadā prostitūcijas kontroles jautājumi tika saistīti ar sabiedrības veselības un sociālās politikas pasākumiem. Savukārt pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un iekļaušanas [[Padomju Savienība|PSRS]] oficiālajā padomju ideoloģijā prostitūcija tika uzskatīta par kapitālistiskajai sabiedrībai raksturīgu parādību. Tā nepazuda, bet lielā mērā pastāvēja nelegālā un slēptā formā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā prostitūcija kļuva ievērojami redzamāka. Pāreja uz tirgus ekonomiku, bezdarbs, sociālā nevienlīdzība un ekonomiskā nedrošība radīja vidi, kurā daļa sociāli ievainojamu personu tika iesaistītas prostitūcijā. Vienlaikus Latvija 1990. gados un 21. gadsimta sākumā saskārās ar cilvēku tirdzniecību seksuālās ekspluatācijas nolūkā. 1998. gadā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 427 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”, kas definēja prostitūciju kā seksuālu pakalpojumu par naudu vai cita veida atlīdzību un paredzēja tās kontroli.<ref name="MK1998">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/50642-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2001. gadā tos aizstāja Ministru kabineta noteikumi Nr. 210, bet 2008. gadā tika pieņemti pašreizējā regulējuma pamatā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 32.<ref name="MK2001">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/22190-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref><ref name="MK32" /> == Tiesiskais regulējums == Latvijā prostitūcija nav legalizēta kā parasta komercdarbības nozare, taču pilngadīgas personas veikta seksuālu pakalpojumu sniegšana par maksu pati par sevi nav vispārēji kriminalizēta. Tā vietā valsts izmanto ierobežojošu regulējumu.<ref name="MK32" /> Ministru kabineta noteikumi Nr. 32 definē prostitūciju kā seksuālo pakalpojumu sniegšanu par maksu. Ar prostitūciju aizliegts nodarboties nepilngadīgai personai.<ref name="MK32" /> Seksuālos pakalpojumus par maksu atļauts piedāvāt vai sniegt tikai dzīvojamā telpā, kas pieder pašai personai vai par kuru tā noslēgusi īres līgumu. Ar prostitūciju šādā telpā nedrīkst nodarboties, ja tā atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, ja telpā atrodas nepilngadīgais vai ja pret prostitūciju iebilst citas personas, kas dzīvo attiecīgajā telpā vai mājā.<ref name="MK32" /> Vairākām personām aizliegts apvienoties grupā, lai kopīgi piedāvātu vai sniegtu seksuālos pakalpojumus par maksu vai pieņemtu pasūtījumus šādiem pakalpojumiem. Izklaides un atpūtas iestāžu vadītājiem jānodrošina, lai to vadītajās iestādēs seksuālie pakalpojumi par maksu netiktu piedāvāti, sniegti vai saņemti.<ref name="MK32" /> Noteikumi ierobežo arī seksuālo pakalpojumu reklamēšanu — tos aizliegts piedāvāt un reklamēt internetā, presē un citos plašsaziņas līdzekļos, izņemot erotiska rakstura izdevumus, kā arī izmantojot citu personu starpniecību.<ref name="MK32" /> 2015. gadā noteikumi tika būtiski grozīti. Tostarp tika atcelta agrāk pastāvošā veselības karšu sistēma un noteikts, ka cilvēku tirdzniecības upura un nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošana, kā arī jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju, ir aizliegta.<ref name="grozijumi2015">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/275593 |title=Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 22. janvāra noteikumos Nr. 32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi” |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Kriminālatbildība == Vairākas ar prostitūciju saistītas darbības Latvijā ir krimināli sodāmas. Krimināllikuma 163.¹ pants paredz atbildību par bordeļa izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu. Ar bordeli likuma izpratnē saprot neatļautu prostitūcijas pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas vietu.<ref name="KL" /> Krimināllikuma 164. pants paredz kriminālatbildību par personas iesaistīšanu prostitūcijā. Stingrāks sods paredzēts par piespiešanu nodarboties ar prostitūciju, par personas iesaistīšanu, izmantojot viltu, uzticēšanos, atkarību vai bezpalīdzības stāvokli, kā arī par apzinātu cilvēku tirdzniecības upura prostitūcijas izmantošanu.<ref name="KL" /> Īpaši aizsargātas ir nepilngadīgas personas. Nepilngadīgā pamudināšana, iesaistīšana vai piespiešana nodarboties ar prostitūciju ir krimināli sodāma, tāpat kā nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošana. Par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas iesaistīšanu vai piespiešanu paredzēta vēl smagāka atbildība.<ref name="KL" /> Krimināllikuma 165. pants kriminalizē [[sutenerisms|sutenerismu]] — personas, kura nodarbojas ar prostitūciju, izmantošanu iedzīvošanās nolūkā.<ref name="KL" /> == Prostitūcija un cilvēku tirdzniecība == Prostitūcija juridiski nav automātiski pielīdzināma cilvēku tirdzniecībai. Tomēr piespiedu prostitūcija un personas ekspluatācija prostitūcijā var būt cilvēku tirdzniecības forma. Krimināllikuma 154.² pants cilvēku tirdzniecības ekspluatācijas jēdzienā ietver personas iesaistīšanu prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, ja pastāv cilvēku tirdzniecībai raksturīgie apstākļi, piemēram, vardarbība, draudi, viltus, personas atkarības, ievainojamības vai bezpalīdzības izmantošana.<ref name="KL" /> Latvijas valsts institūcijas cilvēku tirdzniecību uzskata par smagu cilvēktiesību pārkāpumu, un prostitūcija tiek minēta kā viena no iespējamajām ekspluatācijas formām.<ref name="AM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/cilveku-tirdznieciba |title=Cilvēku tirdzniecība |publisher=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |access-date=2026-09-14 }}</ref> Iekšlietu ministrijas pārskatā par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2022. gadā norādīts, ka cilvēku tirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā jāvērtē kopā ar seksuālās izmantošanas un iesaistīšanas prostitūcijā gadījumiem. Pārskatā tika konstatēta tendence Latvijā prostitūcijā iesaistīt sievietes no [[Ukraina]]s, [[Krievija]]s un [[Moldova]]s. Vervēšanā un prostitūcijas organizēšanā arvien lielāka loma bija internetam, tostarp slēgtām sociālo tīklu un ziņapmaiņas platformu grupām.<ref name="IeM2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iem.gov.lv/lv/media/12528/download?attachment= |title=Pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2022. gadā |publisher=Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |access-date=2026-09-14 }}</ref> Iekšlietu ministrija minējusi arī gadījumus, kad sievieti nodarboties ar prostitūciju piespiež viņas partneris.<ref name="IeM2022" /> == Personu vervēšana un interneta nozīme == Interneta un digitālo saziņas platformu attīstība ir mainījusi prostitūcijas organizēšanas un klientu piesaistīšanas mehānismus. Tradicionālo prostitūcijas piedāvāšanu publiskajā telpā daļēji aizstājusi saziņa tīmekļa vietnēs, sociālajos tīklos un ziņapmaiņas lietotnēs.<ref name="IeM2022" /> Centra ''MARTA'' pētījumā par vervēšanu cilvēku tirdzniecībai un prostitūcijai analizēta Latvijas un Igaunijas sieviešu iesaistīšana prostitūcijā Latvijā, Igaunijā un Apvienotajā Karalistē, interneta loma vervēšanā un apstākļi, kas palielina personu ievainojamību.<ref name="Kompass">{{Tīmekļa atsauce |url=https://marta.lv/files/research/Drosibas-Kompass_petijums_MARTA.pdf |title=Rekrutēšana cilvēku tirdzniecībai un prostitūcijai: vervēšanas mehānismi un sieviešu ievainojamība |publisher=Centrs MARTA |access-date=2026-09-14 }}</ref> Pētījumā prostitūcijas un seksuālās ekspluatācijas riski analizēti dzimumu nevienlīdzības un sociālās ievainojamības kontekstā. Tajā uzsvērts, ka sievietes dzimums ir būtisks faktors personu vervēšanā seksuālai ekspluatācijai, vienlaikus vervētāji var izmantot ekonomisko nedrošību, personiskās attiecības un citus ievainojamības apstākļus.<ref name="Kompass" /> == Sociālie un veselības aspekti == Prostitūcijas ierobežošanas politika Latvijā tradicionāli bijusi saistīta arī ar sabiedrības veselību. Pašreizējie Ministru kabineta noteikumi aizliedz personai nodarboties ar prostitūciju noteiktu infekcijas slimību ārstēšanas un medicīniskās novērošanas laikā.<ref name="MK32" /> Noteikumos minētas, cita starpā, gonokoku infekcija, sifiliss, hlamīdiju izraisītas seksuāli transmisīvās slimības un anoģenitālā herpes infekcija. Personām, kuru asinīs atklātas antivielas pret [[HIV]] vai kurām noteikta [[AIDS]] diagnoze, noteikumi paredz aizliegumu nodarboties ar prostitūciju.<ref name="MK32" /> Vienlaikus prostitūcijas problemātika tiek skatīta plašāk par infekciju profilaksi. Politikas dokumentos un nevalstisko organizāciju darbā tiek uzsvērta vardarbība, ekonomiskā atkarība, psiholoģiskās sekas, sociālā atstumtība un grūtības izkļūt no ekspluatējošām attiecībām.<ref name="Kompass" /> == Palīdzība un sociālā rehabilitācija == Personām, kuras atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem, Latvijā ir pieejama valsts apmaksāta sociālā rehabilitācija. To nodrošina specializēti pakalpojumu sniedzēji. [[Centrs MARTA]] cilvēku tirdzniecībā cietušajiem nodrošina sociālā darbinieka, psihologa, jurista un citu speciālistu palīdzību. Organizācija norāda, ka cilvēku tirdzniecība var izpausties kā seksuālā ekspluatācija un piespiedu prostitūcija, bet cietušajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojums var tikt nodrošināts līdz 180 dienām, nepieciešamības gadījumā to pagarinot.<ref name="MARTAhelp">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.marta.lv/pakalpojumi/no-cilvektirdzniec%C4%ABbas-cietusajiem |title=Palīdzība cilvēku tirdzniecībā cietušajiem |publisher=Centrs MARTA |access-date=2026-09-14 }}</ref> Valsts cilvēku tirdzniecības novēršanas politikā uzsvērta cietušo agrīna identificēšana, aizsardzība un rehabilitācija, jo ievainojamība un personas atkarība var apgrūtināt gan ekspluatācijas atpazīšanu, gan izkļūšanu no tās.<ref name="AM" /> == Diskusijas par regulējuma reformu == 2010. gadu otrajā pusē Latvijā sākās diskusija par atsevišķa Prostitūcijas ierobežošanas likuma pieņemšanu. Viens no argumentiem bija tas, ka personu pamattiesības būtiski ierobežojošas normas būtu nosakāmas likumā, nevis tikai Ministru kabineta noteikumos.<ref name="LV2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/290645-prostituciju-ierobezos-ar-likumu-2017 |title=Prostitūciju ierobežos ar likumu |author=Linda Balode |publisher=LV portāls |date=2017-10-19 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2017. gadā izstrādātais likumprojekts paredzēja ievērojami mainīt sistēmu. Starp apspriestajiem priekšlikumiem bija minimālā vecuma, no kura atļauts nodarboties ar prostitūciju, paaugstināšana līdz 25 gadiem, valsts finansētas sociālās rehabilitācijas ieviešana personām, kuras vēlas pārtraukt prostitūciju, kā arī uzvedības korekcijas programmas prostitūcijas izmantotājiem.<ref name="LV2017" /> Likumprojekta deklarētais mērķis bija samazināt prostitūciju un cilvēku tirdzniecības riskus, aizsargāt sabiedrības veselību un labklājību, nepieļaut bērnu un jauniešu iesaistīšanos prostitūcijā, samazināt pret prostitūcijā iesaistītajām personām vērstas vardarbības risku un veicināt izkļūšanu no prostitūcijas.<ref name="LV2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/norises/313631-vai-prostitucija-jaaizliedz-vai-jaierobezo-valdiba-nav-vienpratibas-2020 |title=Vai prostitūcija jāaizliedz vai jāierobežo — valdībā nav vienprātības |publisher=LV portāls |date=2020 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Priekšlikumi izraisīja diskusijas par to, kāds prostitūcijas regulēšanas modelis Latvijai būtu piemērotākais. Tika apspriesta gan ierobežojošās sistēmas saglabāšana, gan tā sauktais Ziemeļvalstu jeb Zviedrijas modelis, kurā seksuālo pakalpojumu pārdošana netiek kriminalizēta, bet par to pirkšanu var piemērot sodu. Pret šādu modeli tika izteikti arī iebildumi, tostarp bažas, ka prostitūcija varētu kļūt grūtāk konstatējama un pāriet vēl vairāk slēptajā vidē.<ref name="LV2017" /><ref name="LV2020" /> 2020. gada februārī Ministru kabinets nespēja panākt vienošanos par sagatavotā Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekta virzīšanu uz [[Saeima|Saeimu]].<ref name="LVadmin">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/316369-administrativas-atbildibas-regulejumu-visas-jomas-pienemt-var-ari-nepagut-2020 |title=Administratīvās atbildības regulējumu visās jomās pieņemt var arī nepagūt |publisher=LV portāls |date=2020 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likumprojekts ar identifikatoru 2020-TA-148 saglabājās tiesību aktu projektu sistēmā kā Iekšlietu ministrijas sagatavots projekts.<ref name="TAP">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/d3737db8-9bb4-4813-bb44-7897427e1576 |title=Likumprojekts „Prostitūcijas ierobežošanas likums” |publisher=Tiesību aktu projektu publiskais portāls |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Starptautiskās saistības == Latvijai prostitūcijas un seksuālās ekspluatācijas apkarošanas politika saistīta arī ar starptautiskajām saistībām cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā. Latvijai ir saistoša [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 1949. gada Konvencija par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses apkarošanu. Konvencija paredz sodīt personas, kas vervē vai ekspluatē citas personas prostitūcijā, kā arī personas, kas uztur vai finansē bordeļus.<ref name="UNConvention">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/209443 |title=Konvencija par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses apkarošanu |publisher=Latvijas Vēstnesis |access-date=2026-09-14 }}</ref> Cilvēku tirdzniecības apkarošanu regulē arī [[Eiropas Savienība]]s tiesību akti un [[Eiropas Padome]]s instrumenti. Latvijas Krimināllikuma cilvēku tirdzniecības definīcijā seksuālā ekspluatācija ir viena no ekspluatācijas formām.<ref name="KL" /> 2026. gadā Latvijā tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā paplašināja cilvēku tirdzniecības jēdzienu un pilnveidoja regulējumu attiecībā uz seksuāla rakstura noziedzīgiem nodarījumiem.<ref name="TM2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/saeima-pienem-grozijumus-kriminallikuma-pagarinot-dzimumnoziegumu-noilgumu-un-stiprinot-atbildibu-par-seksualu-vardarbibu-digitalaja-vide |title=Saeima pieņem grozījumus Krimināllikumā, pagarinot dzimumnoziegumu noilgumu un stiprinot atbildību par seksuālu vardarbību digitālajā vidē |publisher=Latvijas Republikas Tieslietu ministrija |date=2026-03-19 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Prostitūcijas apmēra novērtēšanas problēmas == Precīzu prostitūcijā iesaistīto personu skaitu Latvijā noteikt ir sarežģīti. Prostitūcija lielā mērā notiek privātās telpās un digitālajā vidē, turklāt daļa darbību neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem. Tāpēc policijas konstatēto gadījumu, cilvēku tirdzniecības upuru vai sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits neatspoguļo visu prostitūcijas apjomu. Interneta izmantošana ir vēl vairāk apgrūtinājusi statistisku uzskaiti. Iekšlietu ministrijas materiāli norāda uz vervēšanu un prostitūcijas organizēšanu sociālajos tīklos un slēgtās ziņapmaiņas platformu grupās.<ref name="IeM2022" /> Līdz ar to prostitūcijas izplatības novērtējumi jānošķir no oficiāli identificēto cilvēku tirdzniecības vai seksuālās ekspluatācijas gadījumu statistikas. == Sabiedriskā diskusija == Latvijā jautājumā par prostitūcijas regulējumu pastāv atšķirīgas pieejas. Viena pieeja uzsver personas autonomiju un nepieciešamību mazināt riskus personām, kas sniedz seksuālos pakalpojumus. Otra prostitūciju galvenokārt aplūko kā ar dzimumu nevienlīdzību, ekonomisko ievainojamību un vardarbību saistītu parādību un atbalsta pieprasījuma samazināšanu. Nevalstiskās organizācijas, tostarp Centrs ''MARTA'', prostitūcijas problemātiku lielā mērā analizē cilvēku tirdzniecības, vardarbības un seksuālās ekspluatācijas kontekstā.<ref name="Kompass" /> Savukārt diskusijās par normatīvo regulējumu izskanējuši arī argumenti, ka pārmērīga kriminalizācija varētu palielināt prostitūcijas slēpto raksturu un apgrūtināt iesaistīto personu sasniedzamību sociālajiem un veselības aprūpes dienestiem.<ref name="LV2020" /> Tādējādi Latvijas prostitūcijas politika atrodas starp vairākiem mērķiem — prostitūcijas un tās pieprasījuma samazināšanu, cilvēku tirdzniecības apkarošanu, nepilngadīgo aizsardzību, sabiedrības veselības nodrošināšanu un prostitūcijā iesaistīto personu sociālo un cilvēktiesību aizsardzību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/id/169772-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi Ministru kabineta noteikumi Nr. 32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”] * [https://www.iem.gov.lv/lv/cilveku-tirdzniecibas-noversana Iekšlietu ministrijas informācija par cilvēku tirdzniecības novēršanu] * [https://www.marta.lv/ Centrs MARTA] [[Kategorija:Cilvēktiesības Latvijā]] mso67ceh5o3ib67vq6d9ngwtq2vf0xo 4521944 4521943 2026-09-13T21:05:33Z Votre Provocateur 111653 4521944 wikitext text/x-wiki '''Prostitūcija Latvijā''' ir [[Sekss|seksuālu]] pakalpojumu sniegšana par maksu, ko [[Latvija|Latvijā]] regulē īpaši prostitūcijas ierobežošanas noteikumi, LR Krimināllikums un citi normatīvie akti. Latvijā prostitūcija pati par sevi nav pilnībā aizliegta, taču tās praktizēšanai noteikti būtiski ierobežojumi. Aizliegta ir nepilngadīgo iesaistīšana prostitūcijā, personas piespiešana nodarboties ar prostitūciju, sutenerisms, bordeļu uzturēšana un citas trešo personu darbības, kas veicina prostitūciju.<ref name="MK32">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/169772-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref><ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/88966-kriminallikums |title=Krimināllikums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Vēsture == Prostitūcija Latvijas teritorijā pastāvējusi dažādos vēsturiskajos periodos. 19. gadsimtā, kad Latvijas teritorija ietilpa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], prostitūcija lielākajās pilsētās, īpaši [[Rīga|Rīgā]], tika pakļauta policijas un medicīniskajai kontrolei. Tāpat kā citviet Krievijas Impērijā, varas iestāžu politika galvenokārt bija vērsta nevis uz prostitūcijas pilnīgu aizliegšanu, bet uz tās uzraudzīšanu un seksuāli transmisīvo slimību izplatības ierobežošanu. Urbanizācija un Rīgas straujā industrializācija 19. gadsimta otrajā pusē veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu un sociālās struktūras pārmaiņas. Prostitūcija bija sastopama galvenokārt lielākajās pilsētās un ostās. Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas 1918. gadā prostitūcijas kontroles jautājumi tika saistīti ar sabiedrības veselības un sociālās politikas pasākumiem. Savukārt pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un iekļaušanas [[Padomju Savienība|PSRS]] oficiālajā padomju ideoloģijā prostitūcija tika uzskatīta par kapitālistiskajai sabiedrībai raksturīgu parādību. Tā nepazuda, bet lielā mērā pastāvēja nelegālā un slēptā formā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā prostitūcija kļuva ievērojami redzamāka. Pāreja uz tirgus ekonomiku, bezdarbs, sociālā nevienlīdzība un ekonomiskā nedrošība radīja vidi, kurā daļa sociāli ievainojamu personu tika iesaistītas prostitūcijā. Vienlaikus Latvija 1990. gados un 21. gadsimta sākumā saskārās ar cilvēku tirdzniecību seksuālās ekspluatācijas nolūkā. 1998. gadā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 427 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”, kas definēja prostitūciju kā seksuālu pakalpojumu par naudu vai cita veida atlīdzību un paredzēja tās kontroli.<ref name="MK1998">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/50642-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2001. gadā tos aizstāja Ministru kabineta noteikumi Nr. 210, bet 2008. gadā tika pieņemti pašreizējā regulējuma pamatā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 32.<ref name="MK2001">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/22190-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref><ref name="MK32" /> == Tiesiskais regulējums == Latvijā prostitūcija nav legalizēta kā parasta komercdarbības nozare, taču pilngadīgas personas veikta seksuālu pakalpojumu sniegšana par maksu pati par sevi nav vispārēji kriminalizēta. Tā vietā valsts izmanto ierobežojošu regulējumu.<ref name="MK32" /> Ministru kabineta noteikumi Nr. 32 definē prostitūciju kā seksuālo pakalpojumu sniegšanu par maksu. Ar prostitūciju aizliegts nodarboties nepilngadīgai personai.<ref name="MK32" /> Seksuālos pakalpojumus par maksu atļauts piedāvāt vai sniegt tikai dzīvojamā telpā, kas pieder pašai personai vai par kuru tā noslēgusi īres līgumu. Ar prostitūciju šādā telpā nedrīkst nodarboties, ja tā atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, ja telpā atrodas nepilngadīgais vai ja pret prostitūciju iebilst citas personas, kas dzīvo attiecīgajā telpā vai mājā.<ref name="MK32" /> Vairākām personām aizliegts apvienoties grupā, lai kopīgi piedāvātu vai sniegtu seksuālos pakalpojumus par maksu vai pieņemtu pasūtījumus šādiem pakalpojumiem. Izklaides un atpūtas iestāžu vadītājiem jānodrošina, lai to vadītajās iestādēs seksuālie pakalpojumi par maksu netiktu piedāvāti, sniegti vai saņemti.<ref name="MK32" /> Noteikumi ierobežo arī seksuālo pakalpojumu reklamēšanu — tos aizliegts piedāvāt un reklamēt internetā, presē un citos plašsaziņas līdzekļos, izņemot erotiska rakstura izdevumus, kā arī izmantojot citu personu starpniecību.<ref name="MK32" /> 2015. gadā noteikumi tika būtiski grozīti. Tostarp tika atcelta agrāk pastāvošā veselības karšu sistēma un noteikts, ka cilvēku tirdzniecības upura un nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošana, kā arī jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju, ir aizliegta.<ref name="grozijumi2015">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/275593 |title=Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 22. janvāra noteikumos Nr. 32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi” |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Kriminālatbildība == Vairākas ar prostitūciju saistītas darbības Latvijā ir krimināli sodāmas. Krimināllikuma 163.¹ pants paredz atbildību par bordeļa izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu. Ar bordeli likuma izpratnē saprot neatļautu prostitūcijas pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas vietu.<ref name="KL" /> Krimināllikuma 164. pants paredz kriminālatbildību par personas iesaistīšanu prostitūcijā. Stingrāks sods paredzēts par piespiešanu nodarboties ar prostitūciju, par personas iesaistīšanu, izmantojot viltu, uzticēšanos, atkarību vai bezpalīdzības stāvokli, kā arī par apzinātu cilvēku tirdzniecības upura prostitūcijas izmantošanu.<ref name="KL" /> Īpaši aizsargātas ir nepilngadīgas personas. Nepilngadīgā pamudināšana, iesaistīšana vai piespiešana nodarboties ar prostitūciju ir krimināli sodāma, tāpat kā nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošana. Par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas iesaistīšanu vai piespiešanu paredzēta vēl smagāka atbildība.<ref name="KL" /> Krimināllikuma 165. pants kriminalizē [[sutenerisms|sutenerismu]] — personas, kura nodarbojas ar prostitūciju, izmantošanu iedzīvošanās nolūkā.<ref name="KL" /> == Prostitūcija un cilvēku tirdzniecība == Prostitūcija juridiski nav automātiski pielīdzināma cilvēku tirdzniecībai. Tomēr piespiedu prostitūcija un personas ekspluatācija prostitūcijā var būt cilvēku tirdzniecības forma. Krimināllikuma 154.² pants cilvēku tirdzniecības ekspluatācijas jēdzienā ietver personas iesaistīšanu prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, ja pastāv cilvēku tirdzniecībai raksturīgie apstākļi, piemēram, vardarbība, draudi, viltus, personas atkarības, ievainojamības vai bezpalīdzības izmantošana.<ref name="KL" /> Latvijas valsts institūcijas cilvēku tirdzniecību uzskata par smagu cilvēktiesību pārkāpumu, un prostitūcija tiek minēta kā viena no iespējamajām ekspluatācijas formām.<ref name="AM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/cilveku-tirdznieciba |title=Cilvēku tirdzniecība |publisher=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |access-date=2026-09-14 }}</ref> Iekšlietu ministrijas pārskatā par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2022. gadā norādīts, ka cilvēku tirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā jāvērtē kopā ar seksuālās izmantošanas un iesaistīšanas prostitūcijā gadījumiem. Pārskatā tika konstatēta tendence Latvijā prostitūcijā iesaistīt sievietes no [[Ukraina]]s, [[Krievija]]s un [[Moldova]]s. Vervēšanā un prostitūcijas organizēšanā arvien lielāka loma bija internetam, tostarp slēgtām sociālo tīklu un ziņapmaiņas platformu grupām.<ref name="IeM2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iem.gov.lv/lv/media/12528/download?attachment= |title=Pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2022. gadā |publisher=Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |access-date=2026-09-14 }}</ref> Iekšlietu ministrija minējusi arī gadījumus, kad sievieti nodarboties ar prostitūciju piespiež viņas partneris.<ref name="IeM2022" /> == Personu vervēšana un interneta nozīme == Interneta un digitālo saziņas platformu attīstība ir mainījusi prostitūcijas organizēšanas un klientu piesaistīšanas mehānismus. Tradicionālo prostitūcijas piedāvāšanu publiskajā telpā daļēji aizstājusi saziņa tīmekļa vietnēs, sociālajos tīklos un ziņapmaiņas lietotnēs.<ref name="IeM2022" /> Centra ''MARTA'' pētījumā par vervēšanu cilvēku tirdzniecībai un prostitūcijai analizēta Latvijas un Igaunijas sieviešu iesaistīšana prostitūcijā Latvijā, Igaunijā un Apvienotajā Karalistē, interneta loma vervēšanā un apstākļi, kas palielina personu ievainojamību.<ref name="Kompass">{{Tīmekļa atsauce |url=https://marta.lv/files/research/Drosibas-Kompass_petijums_MARTA.pdf |title=Rekrutēšana cilvēku tirdzniecībai un prostitūcijai: vervēšanas mehānismi un sieviešu ievainojamība |publisher=Centrs MARTA |access-date=2026-09-14 }}</ref> Pētījumā prostitūcijas un seksuālās ekspluatācijas riski analizēti dzimumu nevienlīdzības un sociālās ievainojamības kontekstā. Tajā uzsvērts, ka sievietes dzimums ir būtisks faktors personu vervēšanā seksuālai ekspluatācijai, vienlaikus vervētāji var izmantot ekonomisko nedrošību, personiskās attiecības un citus ievainojamības apstākļus.<ref name="Kompass" /> == Sociālie un veselības aspekti == Prostitūcijas ierobežošanas politika Latvijā tradicionāli bijusi saistīta arī ar sabiedrības veselību. Pašreizējie Ministru kabineta noteikumi aizliedz personai nodarboties ar prostitūciju noteiktu infekcijas slimību ārstēšanas un medicīniskās novērošanas laikā.<ref name="MK32" /> Noteikumos minētas, cita starpā, gonokoku infekcija, sifiliss, hlamīdiju izraisītas seksuāli transmisīvās slimības un anoģenitālā herpes infekcija. Personām, kuru asinīs atklātas antivielas pret [[HIV]] vai kurām noteikta [[AIDS]] diagnoze, noteikumi paredz aizliegumu nodarboties ar prostitūciju.<ref name="MK32" /> Vienlaikus prostitūcijas problemātika tiek skatīta plašāk par infekciju profilaksi. Politikas dokumentos un nevalstisko organizāciju darbā tiek uzsvērta vardarbība, ekonomiskā atkarība, psiholoģiskās sekas, sociālā atstumtība un grūtības izkļūt no ekspluatējošām attiecībām.<ref name="Kompass" /> == Palīdzība un sociālā rehabilitācija == Personām, kuras atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem, Latvijā ir pieejama valsts apmaksāta sociālā rehabilitācija. To nodrošina specializēti pakalpojumu sniedzēji. [[Centrs MARTA]] cilvēku tirdzniecībā cietušajiem nodrošina sociālā darbinieka, psihologa, jurista un citu speciālistu palīdzību. Organizācija norāda, ka cilvēku tirdzniecība var izpausties kā seksuālā ekspluatācija un piespiedu prostitūcija, bet cietušajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojums var tikt nodrošināts līdz 180 dienām, nepieciešamības gadījumā to pagarinot.<ref name="MARTAhelp">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.marta.lv/pakalpojumi/no-cilvektirdzniec%C4%ABbas-cietusajiem |title=Palīdzība cilvēku tirdzniecībā cietušajiem |publisher=Centrs MARTA |access-date=2026-09-14 }}</ref> Valsts cilvēku tirdzniecības novēršanas politikā uzsvērta cietušo agrīna identificēšana, aizsardzība un rehabilitācija, jo ievainojamība un personas atkarība var apgrūtināt gan ekspluatācijas atpazīšanu, gan izkļūšanu no tās.<ref name="AM" /> == Diskusijas par regulējuma reformu == 2010. gadu otrajā pusē Latvijā sākās diskusija par atsevišķa Prostitūcijas ierobežošanas likuma pieņemšanu. Viens no argumentiem bija tas, ka personu pamattiesības būtiski ierobežojošas normas būtu nosakāmas likumā, nevis tikai Ministru kabineta noteikumos.<ref name="LV2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/290645-prostituciju-ierobezos-ar-likumu-2017 |title=Prostitūciju ierobežos ar likumu |author=Linda Balode |publisher=LV portāls |date=2017-10-19 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2017. gadā izstrādātais likumprojekts paredzēja ievērojami mainīt sistēmu. Starp apspriestajiem priekšlikumiem bija minimālā vecuma, no kura atļauts nodarboties ar prostitūciju, paaugstināšana līdz 25 gadiem, valsts finansētas sociālās rehabilitācijas ieviešana personām, kuras vēlas pārtraukt prostitūciju, kā arī uzvedības korekcijas programmas prostitūcijas izmantotājiem.<ref name="LV2017" /> Likumprojekta deklarētais mērķis bija samazināt prostitūciju un cilvēku tirdzniecības riskus, aizsargāt sabiedrības veselību un labklājību, nepieļaut bērnu un jauniešu iesaistīšanos prostitūcijā, samazināt pret prostitūcijā iesaistītajām personām vērstas vardarbības risku un veicināt izkļūšanu no prostitūcijas.<ref name="LV2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/norises/313631-vai-prostitucija-jaaizliedz-vai-jaierobezo-valdiba-nav-vienpratibas-2020 |title=Vai prostitūcija jāaizliedz vai jāierobežo — valdībā nav vienprātības |publisher=LV portāls |date=2020 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Priekšlikumi izraisīja diskusijas par to, kāds prostitūcijas regulēšanas modelis Latvijai būtu piemērotākais. Tika apspriesta gan ierobežojošās sistēmas saglabāšana, gan tā sauktais Ziemeļvalstu jeb Zviedrijas modelis, kurā seksuālo pakalpojumu pārdošana netiek kriminalizēta, bet par to pirkšanu var piemērot sodu. Pret šādu modeli tika izteikti arī iebildumi, tostarp bažas, ka prostitūcija varētu kļūt grūtāk konstatējama un pāriet vēl vairāk slēptajā vidē.<ref name="LV2017" /><ref name="LV2020" /> 2020. gada februārī Ministru kabinets nespēja panākt vienošanos par sagatavotā Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekta virzīšanu uz [[Saeima|Saeimu]].<ref name="LVadmin">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/316369-administrativas-atbildibas-regulejumu-visas-jomas-pienemt-var-ari-nepagut-2020 |title=Administratīvās atbildības regulējumu visās jomās pieņemt var arī nepagūt |publisher=LV portāls |date=2020 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likumprojekts ar identifikatoru 2020-TA-148 saglabājās tiesību aktu projektu sistēmā kā Iekšlietu ministrijas sagatavots projekts.<ref name="TAP">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/d3737db8-9bb4-4813-bb44-7897427e1576 |title=Likumprojekts „Prostitūcijas ierobežošanas likums” |publisher=Tiesību aktu projektu publiskais portāls |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Starptautiskās saistības == Latvijai prostitūcijas un seksuālās ekspluatācijas apkarošanas politika saistīta arī ar starptautiskajām saistībām cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā. Latvijai ir saistoša [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 1949. gada Konvencija par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses apkarošanu. Konvencija paredz sodīt personas, kas vervē vai ekspluatē citas personas prostitūcijā, kā arī personas, kas uztur vai finansē bordeļus.<ref name="UNConvention">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/209443 |title=Konvencija par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses apkarošanu |publisher=Latvijas Vēstnesis |access-date=2026-09-14 }}</ref> Cilvēku tirdzniecības apkarošanu regulē arī [[Eiropas Savienība]]s tiesību akti un [[Eiropas Padome]]s instrumenti. Latvijas Krimināllikuma cilvēku tirdzniecības definīcijā seksuālā ekspluatācija ir viena no ekspluatācijas formām.<ref name="KL" /> 2026. gadā Latvijā tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā paplašināja cilvēku tirdzniecības jēdzienu un pilnveidoja regulējumu attiecībā uz seksuāla rakstura noziedzīgiem nodarījumiem.<ref name="TM2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/saeima-pienem-grozijumus-kriminallikuma-pagarinot-dzimumnoziegumu-noilgumu-un-stiprinot-atbildibu-par-seksualu-vardarbibu-digitalaja-vide |title=Saeima pieņem grozījumus Krimināllikumā, pagarinot dzimumnoziegumu noilgumu un stiprinot atbildību par seksuālu vardarbību digitālajā vidē |publisher=Latvijas Republikas Tieslietu ministrija |date=2026-03-19 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Prostitūcijas apmēra novērtēšanas problēmas == Precīzu prostitūcijā iesaistīto personu skaitu Latvijā noteikt ir sarežģīti. Prostitūcija lielā mērā notiek privātās telpās un digitālajā vidē, turklāt daļa darbību neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem. Tāpēc policijas konstatēto gadījumu, cilvēku tirdzniecības upuru vai sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits neatspoguļo visu prostitūcijas apjomu. Interneta izmantošana ir vēl vairāk apgrūtinājusi statistisku uzskaiti. Iekšlietu ministrijas materiāli norāda uz vervēšanu un prostitūcijas organizēšanu sociālajos tīklos un slēgtās ziņapmaiņas platformu grupās.<ref name="IeM2022" /> Līdz ar to prostitūcijas izplatības novērtējumi jānošķir no oficiāli identificēto cilvēku tirdzniecības vai seksuālās ekspluatācijas gadījumu statistikas. == Sabiedriskā diskusija == Latvijā jautājumā par prostitūcijas regulējumu pastāv atšķirīgas pieejas. Viena pieeja uzsver personas autonomiju un nepieciešamību mazināt riskus personām, kas sniedz seksuālos pakalpojumus. Otra prostitūciju galvenokārt aplūko kā ar dzimumu nevienlīdzību, ekonomisko ievainojamību un vardarbību saistītu parādību un atbalsta pieprasījuma samazināšanu. Nevalstiskās organizācijas, tostarp Centrs ''MARTA'', prostitūcijas problemātiku lielā mērā analizē cilvēku tirdzniecības, vardarbības un seksuālās ekspluatācijas kontekstā.<ref name="Kompass" /> Savukārt diskusijās par normatīvo regulējumu izskanējuši arī argumenti, ka pārmērīga kriminalizācija varētu palielināt prostitūcijas slēpto raksturu un apgrūtināt iesaistīto personu sasniedzamību sociālajiem un veselības aprūpes dienestiem.<ref name="LV2020" /> Tādējādi Latvijas prostitūcijas politika atrodas starp vairākiem mērķiem — prostitūcijas un tās pieprasījuma samazināšanu, cilvēku tirdzniecības apkarošanu, nepilngadīgo aizsardzību, sabiedrības veselības nodrošināšanu un prostitūcijā iesaistīto personu sociālo un cilvēktiesību aizsardzību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/id/169772-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi Ministru kabineta noteikumi Nr. 32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”] * [https://www.iem.gov.lv/lv/cilveku-tirdzniecibas-noversana Iekšlietu ministrijas informācija par cilvēku tirdzniecības novēršanu] * [https://www.marta.lv/ Centrs MARTA] [[Kategorija:Cilvēktiesības Latvijā]] gl3thsh5u0b3bl8muib4es4w2b6s2ye 4521945 4521944 2026-09-13T21:05:55Z Votre Provocateur 111653 4521945 wikitext text/x-wiki '''Prostitūcija Latvijā''' ir [[Sekss|seksuālu]] pakalpojumu sniegšana par maksu, ko [[Latvija|Latvijā]] regulē īpaši prostitūcijas ierobežošanas noteikumi, LR Krimināllikums un citi normatīvie akti. Latvijā prostitūcija pati par sevi nav pilnībā aizliegta, taču tās praktizēšanai noteikti būtiski ierobežojumi. Aizliegta ir nepilngadīgo iesaistīšana prostitūcijā, personas piespiešana nodarboties ar prostitūciju, [[Suteners|sutenerisms]], [[Bordelis|bordeļu]] uzturēšana un citas trešo personu darbības, kas veicina prostitūciju.<ref name="MK32">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/169772-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref><ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/88966-kriminallikums |title=Krimināllikums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Vēsture == Prostitūcija Latvijas teritorijā pastāvējusi dažādos vēsturiskajos periodos. 19. gadsimtā, kad Latvijas teritorija ietilpa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], prostitūcija lielākajās pilsētās, īpaši [[Rīga|Rīgā]], tika pakļauta policijas un medicīniskajai kontrolei. Tāpat kā citviet Krievijas Impērijā, varas iestāžu politika galvenokārt bija vērsta nevis uz prostitūcijas pilnīgu aizliegšanu, bet uz tās uzraudzīšanu un seksuāli transmisīvo slimību izplatības ierobežošanu. Urbanizācija un Rīgas straujā industrializācija 19. gadsimta otrajā pusē veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu un sociālās struktūras pārmaiņas. Prostitūcija bija sastopama galvenokārt lielākajās pilsētās un ostās. Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas 1918. gadā prostitūcijas kontroles jautājumi tika saistīti ar sabiedrības veselības un sociālās politikas pasākumiem. Savukārt pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un iekļaušanas [[Padomju Savienība|PSRS]] oficiālajā padomju ideoloģijā prostitūcija tika uzskatīta par kapitālistiskajai sabiedrībai raksturīgu parādību. Tā nepazuda, bet lielā mērā pastāvēja nelegālā un slēptā formā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā prostitūcija kļuva ievērojami redzamāka. Pāreja uz tirgus ekonomiku, bezdarbs, sociālā nevienlīdzība un ekonomiskā nedrošība radīja vidi, kurā daļa sociāli ievainojamu personu tika iesaistītas prostitūcijā. Vienlaikus Latvija 1990. gados un 21. gadsimta sākumā saskārās ar cilvēku tirdzniecību seksuālās ekspluatācijas nolūkā. 1998. gadā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 427 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”, kas definēja prostitūciju kā seksuālu pakalpojumu par naudu vai cita veida atlīdzību un paredzēja tās kontroli.<ref name="MK1998">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/50642-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2001. gadā tos aizstāja Ministru kabineta noteikumi Nr. 210, bet 2008. gadā tika pieņemti pašreizējā regulējuma pamatā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 32.<ref name="MK2001">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/22190-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref><ref name="MK32" /> == Tiesiskais regulējums == Latvijā prostitūcija nav legalizēta kā parasta komercdarbības nozare, taču pilngadīgas personas veikta seksuālu pakalpojumu sniegšana par maksu pati par sevi nav vispārēji kriminalizēta. Tā vietā valsts izmanto ierobežojošu regulējumu.<ref name="MK32" /> Ministru kabineta noteikumi Nr. 32 definē prostitūciju kā seksuālo pakalpojumu sniegšanu par maksu. Ar prostitūciju aizliegts nodarboties nepilngadīgai personai.<ref name="MK32" /> Seksuālos pakalpojumus par maksu atļauts piedāvāt vai sniegt tikai dzīvojamā telpā, kas pieder pašai personai vai par kuru tā noslēgusi īres līgumu. Ar prostitūciju šādā telpā nedrīkst nodarboties, ja tā atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, ja telpā atrodas nepilngadīgais vai ja pret prostitūciju iebilst citas personas, kas dzīvo attiecīgajā telpā vai mājā.<ref name="MK32" /> Vairākām personām aizliegts apvienoties grupā, lai kopīgi piedāvātu vai sniegtu seksuālos pakalpojumus par maksu vai pieņemtu pasūtījumus šādiem pakalpojumiem. Izklaides un atpūtas iestāžu vadītājiem jānodrošina, lai to vadītajās iestādēs seksuālie pakalpojumi par maksu netiktu piedāvāti, sniegti vai saņemti.<ref name="MK32" /> Noteikumi ierobežo arī seksuālo pakalpojumu reklamēšanu — tos aizliegts piedāvāt un reklamēt internetā, presē un citos plašsaziņas līdzekļos, izņemot erotiska rakstura izdevumus, kā arī izmantojot citu personu starpniecību.<ref name="MK32" /> 2015. gadā noteikumi tika būtiski grozīti. Tostarp tika atcelta agrāk pastāvošā veselības karšu sistēma un noteikts, ka cilvēku tirdzniecības upura un nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošana, kā arī jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju, ir aizliegta.<ref name="grozijumi2015">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/275593 |title=Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 22. janvāra noteikumos Nr. 32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi” |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Kriminālatbildība == Vairākas ar prostitūciju saistītas darbības Latvijā ir krimināli sodāmas. Krimināllikuma 163.¹ pants paredz atbildību par bordeļa izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu. Ar bordeli likuma izpratnē saprot neatļautu prostitūcijas pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas vietu.<ref name="KL" /> Krimināllikuma 164. pants paredz kriminālatbildību par personas iesaistīšanu prostitūcijā. Stingrāks sods paredzēts par piespiešanu nodarboties ar prostitūciju, par personas iesaistīšanu, izmantojot viltu, uzticēšanos, atkarību vai bezpalīdzības stāvokli, kā arī par apzinātu cilvēku tirdzniecības upura prostitūcijas izmantošanu.<ref name="KL" /> Īpaši aizsargātas ir nepilngadīgas personas. Nepilngadīgā pamudināšana, iesaistīšana vai piespiešana nodarboties ar prostitūciju ir krimināli sodāma, tāpat kā nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošana. Par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas iesaistīšanu vai piespiešanu paredzēta vēl smagāka atbildība.<ref name="KL" /> Krimināllikuma 165. pants kriminalizē [[sutenerisms|sutenerismu]] — personas, kura nodarbojas ar prostitūciju, izmantošanu iedzīvošanās nolūkā.<ref name="KL" /> == Prostitūcija un cilvēku tirdzniecība == Prostitūcija juridiski nav automātiski pielīdzināma cilvēku tirdzniecībai. Tomēr piespiedu prostitūcija un personas ekspluatācija prostitūcijā var būt cilvēku tirdzniecības forma. Krimināllikuma 154.² pants cilvēku tirdzniecības ekspluatācijas jēdzienā ietver personas iesaistīšanu prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, ja pastāv cilvēku tirdzniecībai raksturīgie apstākļi, piemēram, vardarbība, draudi, viltus, personas atkarības, ievainojamības vai bezpalīdzības izmantošana.<ref name="KL" /> Latvijas valsts institūcijas cilvēku tirdzniecību uzskata par smagu cilvēktiesību pārkāpumu, un prostitūcija tiek minēta kā viena no iespējamajām ekspluatācijas formām.<ref name="AM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/cilveku-tirdznieciba |title=Cilvēku tirdzniecība |publisher=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |access-date=2026-09-14 }}</ref> Iekšlietu ministrijas pārskatā par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2022. gadā norādīts, ka cilvēku tirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā jāvērtē kopā ar seksuālās izmantošanas un iesaistīšanas prostitūcijā gadījumiem. Pārskatā tika konstatēta tendence Latvijā prostitūcijā iesaistīt sievietes no [[Ukraina]]s, [[Krievija]]s un [[Moldova]]s. Vervēšanā un prostitūcijas organizēšanā arvien lielāka loma bija internetam, tostarp slēgtām sociālo tīklu un ziņapmaiņas platformu grupām.<ref name="IeM2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iem.gov.lv/lv/media/12528/download?attachment= |title=Pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2022. gadā |publisher=Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |access-date=2026-09-14 }}</ref> Iekšlietu ministrija minējusi arī gadījumus, kad sievieti nodarboties ar prostitūciju piespiež viņas partneris.<ref name="IeM2022" /> == Personu vervēšana un interneta nozīme == Interneta un digitālo saziņas platformu attīstība ir mainījusi prostitūcijas organizēšanas un klientu piesaistīšanas mehānismus. Tradicionālo prostitūcijas piedāvāšanu publiskajā telpā daļēji aizstājusi saziņa tīmekļa vietnēs, sociālajos tīklos un ziņapmaiņas lietotnēs.<ref name="IeM2022" /> Centra ''MARTA'' pētījumā par vervēšanu cilvēku tirdzniecībai un prostitūcijai analizēta Latvijas un Igaunijas sieviešu iesaistīšana prostitūcijā Latvijā, Igaunijā un Apvienotajā Karalistē, interneta loma vervēšanā un apstākļi, kas palielina personu ievainojamību.<ref name="Kompass">{{Tīmekļa atsauce |url=https://marta.lv/files/research/Drosibas-Kompass_petijums_MARTA.pdf |title=Rekrutēšana cilvēku tirdzniecībai un prostitūcijai: vervēšanas mehānismi un sieviešu ievainojamība |publisher=Centrs MARTA |access-date=2026-09-14 }}</ref> Pētījumā prostitūcijas un seksuālās ekspluatācijas riski analizēti dzimumu nevienlīdzības un sociālās ievainojamības kontekstā. Tajā uzsvērts, ka sievietes dzimums ir būtisks faktors personu vervēšanā seksuālai ekspluatācijai, vienlaikus vervētāji var izmantot ekonomisko nedrošību, personiskās attiecības un citus ievainojamības apstākļus.<ref name="Kompass" /> == Sociālie un veselības aspekti == Prostitūcijas ierobežošanas politika Latvijā tradicionāli bijusi saistīta arī ar sabiedrības veselību. Pašreizējie Ministru kabineta noteikumi aizliedz personai nodarboties ar prostitūciju noteiktu infekcijas slimību ārstēšanas un medicīniskās novērošanas laikā.<ref name="MK32" /> Noteikumos minētas, cita starpā, gonokoku infekcija, sifiliss, hlamīdiju izraisītas seksuāli transmisīvās slimības un anoģenitālā herpes infekcija. Personām, kuru asinīs atklātas antivielas pret [[HIV]] vai kurām noteikta [[AIDS]] diagnoze, noteikumi paredz aizliegumu nodarboties ar prostitūciju.<ref name="MK32" /> Vienlaikus prostitūcijas problemātika tiek skatīta plašāk par infekciju profilaksi. Politikas dokumentos un nevalstisko organizāciju darbā tiek uzsvērta vardarbība, ekonomiskā atkarība, psiholoģiskās sekas, sociālā atstumtība un grūtības izkļūt no ekspluatējošām attiecībām.<ref name="Kompass" /> == Palīdzība un sociālā rehabilitācija == Personām, kuras atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem, Latvijā ir pieejama valsts apmaksāta sociālā rehabilitācija. To nodrošina specializēti pakalpojumu sniedzēji. [[Centrs MARTA]] cilvēku tirdzniecībā cietušajiem nodrošina sociālā darbinieka, psihologa, jurista un citu speciālistu palīdzību. Organizācija norāda, ka cilvēku tirdzniecība var izpausties kā seksuālā ekspluatācija un piespiedu prostitūcija, bet cietušajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojums var tikt nodrošināts līdz 180 dienām, nepieciešamības gadījumā to pagarinot.<ref name="MARTAhelp">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.marta.lv/pakalpojumi/no-cilvektirdzniec%C4%ABbas-cietusajiem |title=Palīdzība cilvēku tirdzniecībā cietušajiem |publisher=Centrs MARTA |access-date=2026-09-14 }}</ref> Valsts cilvēku tirdzniecības novēršanas politikā uzsvērta cietušo agrīna identificēšana, aizsardzība un rehabilitācija, jo ievainojamība un personas atkarība var apgrūtināt gan ekspluatācijas atpazīšanu, gan izkļūšanu no tās.<ref name="AM" /> == Diskusijas par regulējuma reformu == 2010. gadu otrajā pusē Latvijā sākās diskusija par atsevišķa Prostitūcijas ierobežošanas likuma pieņemšanu. Viens no argumentiem bija tas, ka personu pamattiesības būtiski ierobežojošas normas būtu nosakāmas likumā, nevis tikai Ministru kabineta noteikumos.<ref name="LV2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/290645-prostituciju-ierobezos-ar-likumu-2017 |title=Prostitūciju ierobežos ar likumu |author=Linda Balode |publisher=LV portāls |date=2017-10-19 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2017. gadā izstrādātais likumprojekts paredzēja ievērojami mainīt sistēmu. Starp apspriestajiem priekšlikumiem bija minimālā vecuma, no kura atļauts nodarboties ar prostitūciju, paaugstināšana līdz 25 gadiem, valsts finansētas sociālās rehabilitācijas ieviešana personām, kuras vēlas pārtraukt prostitūciju, kā arī uzvedības korekcijas programmas prostitūcijas izmantotājiem.<ref name="LV2017" /> Likumprojekta deklarētais mērķis bija samazināt prostitūciju un cilvēku tirdzniecības riskus, aizsargāt sabiedrības veselību un labklājību, nepieļaut bērnu un jauniešu iesaistīšanos prostitūcijā, samazināt pret prostitūcijā iesaistītajām personām vērstas vardarbības risku un veicināt izkļūšanu no prostitūcijas.<ref name="LV2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/norises/313631-vai-prostitucija-jaaizliedz-vai-jaierobezo-valdiba-nav-vienpratibas-2020 |title=Vai prostitūcija jāaizliedz vai jāierobežo — valdībā nav vienprātības |publisher=LV portāls |date=2020 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Priekšlikumi izraisīja diskusijas par to, kāds prostitūcijas regulēšanas modelis Latvijai būtu piemērotākais. Tika apspriesta gan ierobežojošās sistēmas saglabāšana, gan tā sauktais Ziemeļvalstu jeb Zviedrijas modelis, kurā seksuālo pakalpojumu pārdošana netiek kriminalizēta, bet par to pirkšanu var piemērot sodu. Pret šādu modeli tika izteikti arī iebildumi, tostarp bažas, ka prostitūcija varētu kļūt grūtāk konstatējama un pāriet vēl vairāk slēptajā vidē.<ref name="LV2017" /><ref name="LV2020" /> 2020. gada februārī Ministru kabinets nespēja panākt vienošanos par sagatavotā Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekta virzīšanu uz [[Saeima|Saeimu]].<ref name="LVadmin">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/316369-administrativas-atbildibas-regulejumu-visas-jomas-pienemt-var-ari-nepagut-2020 |title=Administratīvās atbildības regulējumu visās jomās pieņemt var arī nepagūt |publisher=LV portāls |date=2020 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likumprojekts ar identifikatoru 2020-TA-148 saglabājās tiesību aktu projektu sistēmā kā Iekšlietu ministrijas sagatavots projekts.<ref name="TAP">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/d3737db8-9bb4-4813-bb44-7897427e1576 |title=Likumprojekts „Prostitūcijas ierobežošanas likums” |publisher=Tiesību aktu projektu publiskais portāls |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Starptautiskās saistības == Latvijai prostitūcijas un seksuālās ekspluatācijas apkarošanas politika saistīta arī ar starptautiskajām saistībām cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā. Latvijai ir saistoša [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 1949. gada Konvencija par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses apkarošanu. Konvencija paredz sodīt personas, kas vervē vai ekspluatē citas personas prostitūcijā, kā arī personas, kas uztur vai finansē bordeļus.<ref name="UNConvention">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/209443 |title=Konvencija par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses apkarošanu |publisher=Latvijas Vēstnesis |access-date=2026-09-14 }}</ref> Cilvēku tirdzniecības apkarošanu regulē arī [[Eiropas Savienība]]s tiesību akti un [[Eiropas Padome]]s instrumenti. Latvijas Krimināllikuma cilvēku tirdzniecības definīcijā seksuālā ekspluatācija ir viena no ekspluatācijas formām.<ref name="KL" /> 2026. gadā Latvijā tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā paplašināja cilvēku tirdzniecības jēdzienu un pilnveidoja regulējumu attiecībā uz seksuāla rakstura noziedzīgiem nodarījumiem.<ref name="TM2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/saeima-pienem-grozijumus-kriminallikuma-pagarinot-dzimumnoziegumu-noilgumu-un-stiprinot-atbildibu-par-seksualu-vardarbibu-digitalaja-vide |title=Saeima pieņem grozījumus Krimināllikumā, pagarinot dzimumnoziegumu noilgumu un stiprinot atbildību par seksuālu vardarbību digitālajā vidē |publisher=Latvijas Republikas Tieslietu ministrija |date=2026-03-19 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Prostitūcijas apmēra novērtēšanas problēmas == Precīzu prostitūcijā iesaistīto personu skaitu Latvijā noteikt ir sarežģīti. Prostitūcija lielā mērā notiek privātās telpās un digitālajā vidē, turklāt daļa darbību neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem. Tāpēc policijas konstatēto gadījumu, cilvēku tirdzniecības upuru vai sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits neatspoguļo visu prostitūcijas apjomu. Interneta izmantošana ir vēl vairāk apgrūtinājusi statistisku uzskaiti. Iekšlietu ministrijas materiāli norāda uz vervēšanu un prostitūcijas organizēšanu sociālajos tīklos un slēgtās ziņapmaiņas platformu grupās.<ref name="IeM2022" /> Līdz ar to prostitūcijas izplatības novērtējumi jānošķir no oficiāli identificēto cilvēku tirdzniecības vai seksuālās ekspluatācijas gadījumu statistikas. == Sabiedriskā diskusija == Latvijā jautājumā par prostitūcijas regulējumu pastāv atšķirīgas pieejas. Viena pieeja uzsver personas autonomiju un nepieciešamību mazināt riskus personām, kas sniedz seksuālos pakalpojumus. Otra prostitūciju galvenokārt aplūko kā ar dzimumu nevienlīdzību, ekonomisko ievainojamību un vardarbību saistītu parādību un atbalsta pieprasījuma samazināšanu. Nevalstiskās organizācijas, tostarp Centrs ''MARTA'', prostitūcijas problemātiku lielā mērā analizē cilvēku tirdzniecības, vardarbības un seksuālās ekspluatācijas kontekstā.<ref name="Kompass" /> Savukārt diskusijās par normatīvo regulējumu izskanējuši arī argumenti, ka pārmērīga kriminalizācija varētu palielināt prostitūcijas slēpto raksturu un apgrūtināt iesaistīto personu sasniedzamību sociālajiem un veselības aprūpes dienestiem.<ref name="LV2020" /> Tādējādi Latvijas prostitūcijas politika atrodas starp vairākiem mērķiem — prostitūcijas un tās pieprasījuma samazināšanu, cilvēku tirdzniecības apkarošanu, nepilngadīgo aizsardzību, sabiedrības veselības nodrošināšanu un prostitūcijā iesaistīto personu sociālo un cilvēktiesību aizsardzību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/id/169772-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi Ministru kabineta noteikumi Nr. 32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”] * [https://www.iem.gov.lv/lv/cilveku-tirdzniecibas-noversana Iekšlietu ministrijas informācija par cilvēku tirdzniecības novēršanu] * [https://www.marta.lv/ Centrs MARTA] [[Kategorija:Cilvēktiesības Latvijā]] jscujo7i517y1pcemjza7pcc55e4k8g 4521946 4521945 2026-09-13T21:06:13Z Votre Provocateur 111653 4521946 wikitext text/x-wiki '''Prostitūcija Latvijā''' ir [[Sekss|seksuālu]] pakalpojumu sniegšana par maksu, ko [[Latvija|Latvijā]] regulē īpaši [[Prostitūcija|prostitūcijas]] ierobežošanas noteikumi, LR Krimināllikums un citi normatīvie akti. Latvijā prostitūcija pati par sevi nav pilnībā aizliegta, taču tās praktizēšanai noteikti būtiski ierobežojumi. Aizliegta ir nepilngadīgo iesaistīšana prostitūcijā, personas piespiešana nodarboties ar prostitūciju, [[Suteners|sutenerisms]], [[Bordelis|bordeļu]] uzturēšana un citas trešo personu darbības, kas veicina prostitūciju.<ref name="MK32">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/169772-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref><ref name="KL">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/88966-kriminallikums |title=Krimināllikums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Vēsture == Prostitūcija Latvijas teritorijā pastāvējusi dažādos vēsturiskajos periodos. 19. gadsimtā, kad Latvijas teritorija ietilpa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], prostitūcija lielākajās pilsētās, īpaši [[Rīga|Rīgā]], tika pakļauta policijas un medicīniskajai kontrolei. Tāpat kā citviet Krievijas Impērijā, varas iestāžu politika galvenokārt bija vērsta nevis uz prostitūcijas pilnīgu aizliegšanu, bet uz tās uzraudzīšanu un seksuāli transmisīvo slimību izplatības ierobežošanu. Urbanizācija un Rīgas straujā industrializācija 19. gadsimta otrajā pusē veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu un sociālās struktūras pārmaiņas. Prostitūcija bija sastopama galvenokārt lielākajās pilsētās un ostās. Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas 1918. gadā prostitūcijas kontroles jautājumi tika saistīti ar sabiedrības veselības un sociālās politikas pasākumiem. Savukārt pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un iekļaušanas [[Padomju Savienība|PSRS]] oficiālajā padomju ideoloģijā prostitūcija tika uzskatīta par kapitālistiskajai sabiedrībai raksturīgu parādību. Tā nepazuda, bet lielā mērā pastāvēja nelegālā un slēptā formā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā prostitūcija kļuva ievērojami redzamāka. Pāreja uz tirgus ekonomiku, bezdarbs, sociālā nevienlīdzība un ekonomiskā nedrošība radīja vidi, kurā daļa sociāli ievainojamu personu tika iesaistītas prostitūcijā. Vienlaikus Latvija 1990. gados un 21. gadsimta sākumā saskārās ar cilvēku tirdzniecību seksuālās ekspluatācijas nolūkā. 1998. gadā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 427 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”, kas definēja prostitūciju kā seksuālu pakalpojumu par naudu vai cita veida atlīdzību un paredzēja tās kontroli.<ref name="MK1998">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/50642-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2001. gadā tos aizstāja Ministru kabineta noteikumi Nr. 210, bet 2008. gadā tika pieņemti pašreizējā regulējuma pamatā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 32.<ref name="MK2001">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/22190-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi |title=Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref><ref name="MK32" /> == Tiesiskais regulējums == Latvijā prostitūcija nav legalizēta kā parasta komercdarbības nozare, taču pilngadīgas personas veikta seksuālu pakalpojumu sniegšana par maksu pati par sevi nav vispārēji kriminalizēta. Tā vietā valsts izmanto ierobežojošu regulējumu.<ref name="MK32" /> Ministru kabineta noteikumi Nr. 32 definē prostitūciju kā seksuālo pakalpojumu sniegšanu par maksu. Ar prostitūciju aizliegts nodarboties nepilngadīgai personai.<ref name="MK32" /> Seksuālos pakalpojumus par maksu atļauts piedāvāt vai sniegt tikai dzīvojamā telpā, kas pieder pašai personai vai par kuru tā noslēgusi īres līgumu. Ar prostitūciju šādā telpā nedrīkst nodarboties, ja tā atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, ja telpā atrodas nepilngadīgais vai ja pret prostitūciju iebilst citas personas, kas dzīvo attiecīgajā telpā vai mājā.<ref name="MK32" /> Vairākām personām aizliegts apvienoties grupā, lai kopīgi piedāvātu vai sniegtu seksuālos pakalpojumus par maksu vai pieņemtu pasūtījumus šādiem pakalpojumiem. Izklaides un atpūtas iestāžu vadītājiem jānodrošina, lai to vadītajās iestādēs seksuālie pakalpojumi par maksu netiktu piedāvāti, sniegti vai saņemti.<ref name="MK32" /> Noteikumi ierobežo arī seksuālo pakalpojumu reklamēšanu — tos aizliegts piedāvāt un reklamēt internetā, presē un citos plašsaziņas līdzekļos, izņemot erotiska rakstura izdevumus, kā arī izmantojot citu personu starpniecību.<ref name="MK32" /> 2015. gadā noteikumi tika būtiski grozīti. Tostarp tika atcelta agrāk pastāvošā veselības karšu sistēma un noteikts, ka cilvēku tirdzniecības upura un nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošana, kā arī jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju, ir aizliegta.<ref name="grozijumi2015">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/275593 |title=Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 22. janvāra noteikumos Nr. 32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi” |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Kriminālatbildība == Vairākas ar prostitūciju saistītas darbības Latvijā ir krimināli sodāmas. Krimināllikuma 163.¹ pants paredz atbildību par bordeļa izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu. Ar bordeli likuma izpratnē saprot neatļautu prostitūcijas pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas vietu.<ref name="KL" /> Krimināllikuma 164. pants paredz kriminālatbildību par personas iesaistīšanu prostitūcijā. Stingrāks sods paredzēts par piespiešanu nodarboties ar prostitūciju, par personas iesaistīšanu, izmantojot viltu, uzticēšanos, atkarību vai bezpalīdzības stāvokli, kā arī par apzinātu cilvēku tirdzniecības upura prostitūcijas izmantošanu.<ref name="KL" /> Īpaši aizsargātas ir nepilngadīgas personas. Nepilngadīgā pamudināšana, iesaistīšana vai piespiešana nodarboties ar prostitūciju ir krimināli sodāma, tāpat kā nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošana. Par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas iesaistīšanu vai piespiešanu paredzēta vēl smagāka atbildība.<ref name="KL" /> Krimināllikuma 165. pants kriminalizē [[sutenerisms|sutenerismu]] — personas, kura nodarbojas ar prostitūciju, izmantošanu iedzīvošanās nolūkā.<ref name="KL" /> == Prostitūcija un cilvēku tirdzniecība == Prostitūcija juridiski nav automātiski pielīdzināma cilvēku tirdzniecībai. Tomēr piespiedu prostitūcija un personas ekspluatācija prostitūcijā var būt cilvēku tirdzniecības forma. Krimināllikuma 154.² pants cilvēku tirdzniecības ekspluatācijas jēdzienā ietver personas iesaistīšanu prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, ja pastāv cilvēku tirdzniecībai raksturīgie apstākļi, piemēram, vardarbība, draudi, viltus, personas atkarības, ievainojamības vai bezpalīdzības izmantošana.<ref name="KL" /> Latvijas valsts institūcijas cilvēku tirdzniecību uzskata par smagu cilvēktiesību pārkāpumu, un prostitūcija tiek minēta kā viena no iespējamajām ekspluatācijas formām.<ref name="AM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/cilveku-tirdznieciba |title=Cilvēku tirdzniecība |publisher=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |access-date=2026-09-14 }}</ref> Iekšlietu ministrijas pārskatā par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2022. gadā norādīts, ka cilvēku tirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā jāvērtē kopā ar seksuālās izmantošanas un iesaistīšanas prostitūcijā gadījumiem. Pārskatā tika konstatēta tendence Latvijā prostitūcijā iesaistīt sievietes no [[Ukraina]]s, [[Krievija]]s un [[Moldova]]s. Vervēšanā un prostitūcijas organizēšanā arvien lielāka loma bija internetam, tostarp slēgtām sociālo tīklu un ziņapmaiņas platformu grupām.<ref name="IeM2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iem.gov.lv/lv/media/12528/download?attachment= |title=Pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2022. gadā |publisher=Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |access-date=2026-09-14 }}</ref> Iekšlietu ministrija minējusi arī gadījumus, kad sievieti nodarboties ar prostitūciju piespiež viņas partneris.<ref name="IeM2022" /> == Personu vervēšana un interneta nozīme == Interneta un digitālo saziņas platformu attīstība ir mainījusi prostitūcijas organizēšanas un klientu piesaistīšanas mehānismus. Tradicionālo prostitūcijas piedāvāšanu publiskajā telpā daļēji aizstājusi saziņa tīmekļa vietnēs, sociālajos tīklos un ziņapmaiņas lietotnēs.<ref name="IeM2022" /> Centra ''MARTA'' pētījumā par vervēšanu cilvēku tirdzniecībai un prostitūcijai analizēta Latvijas un Igaunijas sieviešu iesaistīšana prostitūcijā Latvijā, Igaunijā un Apvienotajā Karalistē, interneta loma vervēšanā un apstākļi, kas palielina personu ievainojamību.<ref name="Kompass">{{Tīmekļa atsauce |url=https://marta.lv/files/research/Drosibas-Kompass_petijums_MARTA.pdf |title=Rekrutēšana cilvēku tirdzniecībai un prostitūcijai: vervēšanas mehānismi un sieviešu ievainojamība |publisher=Centrs MARTA |access-date=2026-09-14 }}</ref> Pētījumā prostitūcijas un seksuālās ekspluatācijas riski analizēti dzimumu nevienlīdzības un sociālās ievainojamības kontekstā. Tajā uzsvērts, ka sievietes dzimums ir būtisks faktors personu vervēšanā seksuālai ekspluatācijai, vienlaikus vervētāji var izmantot ekonomisko nedrošību, personiskās attiecības un citus ievainojamības apstākļus.<ref name="Kompass" /> == Sociālie un veselības aspekti == Prostitūcijas ierobežošanas politika Latvijā tradicionāli bijusi saistīta arī ar sabiedrības veselību. Pašreizējie Ministru kabineta noteikumi aizliedz personai nodarboties ar prostitūciju noteiktu infekcijas slimību ārstēšanas un medicīniskās novērošanas laikā.<ref name="MK32" /> Noteikumos minētas, cita starpā, gonokoku infekcija, sifiliss, hlamīdiju izraisītas seksuāli transmisīvās slimības un anoģenitālā herpes infekcija. Personām, kuru asinīs atklātas antivielas pret [[HIV]] vai kurām noteikta [[AIDS]] diagnoze, noteikumi paredz aizliegumu nodarboties ar prostitūciju.<ref name="MK32" /> Vienlaikus prostitūcijas problemātika tiek skatīta plašāk par infekciju profilaksi. Politikas dokumentos un nevalstisko organizāciju darbā tiek uzsvērta vardarbība, ekonomiskā atkarība, psiholoģiskās sekas, sociālā atstumtība un grūtības izkļūt no ekspluatējošām attiecībām.<ref name="Kompass" /> == Palīdzība un sociālā rehabilitācija == Personām, kuras atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem, Latvijā ir pieejama valsts apmaksāta sociālā rehabilitācija. To nodrošina specializēti pakalpojumu sniedzēji. [[Centrs MARTA]] cilvēku tirdzniecībā cietušajiem nodrošina sociālā darbinieka, psihologa, jurista un citu speciālistu palīdzību. Organizācija norāda, ka cilvēku tirdzniecība var izpausties kā seksuālā ekspluatācija un piespiedu prostitūcija, bet cietušajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojums var tikt nodrošināts līdz 180 dienām, nepieciešamības gadījumā to pagarinot.<ref name="MARTAhelp">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.marta.lv/pakalpojumi/no-cilvektirdzniec%C4%ABbas-cietusajiem |title=Palīdzība cilvēku tirdzniecībā cietušajiem |publisher=Centrs MARTA |access-date=2026-09-14 }}</ref> Valsts cilvēku tirdzniecības novēršanas politikā uzsvērta cietušo agrīna identificēšana, aizsardzība un rehabilitācija, jo ievainojamība un personas atkarība var apgrūtināt gan ekspluatācijas atpazīšanu, gan izkļūšanu no tās.<ref name="AM" /> == Diskusijas par regulējuma reformu == 2010. gadu otrajā pusē Latvijā sākās diskusija par atsevišķa Prostitūcijas ierobežošanas likuma pieņemšanu. Viens no argumentiem bija tas, ka personu pamattiesības būtiski ierobežojošas normas būtu nosakāmas likumā, nevis tikai Ministru kabineta noteikumos.<ref name="LV2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/290645-prostituciju-ierobezos-ar-likumu-2017 |title=Prostitūciju ierobežos ar likumu |author=Linda Balode |publisher=LV portāls |date=2017-10-19 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2017. gadā izstrādātais likumprojekts paredzēja ievērojami mainīt sistēmu. Starp apspriestajiem priekšlikumiem bija minimālā vecuma, no kura atļauts nodarboties ar prostitūciju, paaugstināšana līdz 25 gadiem, valsts finansētas sociālās rehabilitācijas ieviešana personām, kuras vēlas pārtraukt prostitūciju, kā arī uzvedības korekcijas programmas prostitūcijas izmantotājiem.<ref name="LV2017" /> Likumprojekta deklarētais mērķis bija samazināt prostitūciju un cilvēku tirdzniecības riskus, aizsargāt sabiedrības veselību un labklājību, nepieļaut bērnu un jauniešu iesaistīšanos prostitūcijā, samazināt pret prostitūcijā iesaistītajām personām vērstas vardarbības risku un veicināt izkļūšanu no prostitūcijas.<ref name="LV2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/norises/313631-vai-prostitucija-jaaizliedz-vai-jaierobezo-valdiba-nav-vienpratibas-2020 |title=Vai prostitūcija jāaizliedz vai jāierobežo — valdībā nav vienprātības |publisher=LV portāls |date=2020 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Priekšlikumi izraisīja diskusijas par to, kāds prostitūcijas regulēšanas modelis Latvijai būtu piemērotākais. Tika apspriesta gan ierobežojošās sistēmas saglabāšana, gan tā sauktais Ziemeļvalstu jeb Zviedrijas modelis, kurā seksuālo pakalpojumu pārdošana netiek kriminalizēta, bet par to pirkšanu var piemērot sodu. Pret šādu modeli tika izteikti arī iebildumi, tostarp bažas, ka prostitūcija varētu kļūt grūtāk konstatējama un pāriet vēl vairāk slēptajā vidē.<ref name="LV2017" /><ref name="LV2020" /> 2020. gada februārī Ministru kabinets nespēja panākt vienošanos par sagatavotā Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekta virzīšanu uz [[Saeima|Saeimu]].<ref name="LVadmin">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/316369-administrativas-atbildibas-regulejumu-visas-jomas-pienemt-var-ari-nepagut-2020 |title=Administratīvās atbildības regulējumu visās jomās pieņemt var arī nepagūt |publisher=LV portāls |date=2020 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likumprojekts ar identifikatoru 2020-TA-148 saglabājās tiesību aktu projektu sistēmā kā Iekšlietu ministrijas sagatavots projekts.<ref name="TAP">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/d3737db8-9bb4-4813-bb44-7897427e1576 |title=Likumprojekts „Prostitūcijas ierobežošanas likums” |publisher=Tiesību aktu projektu publiskais portāls |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Starptautiskās saistības == Latvijai prostitūcijas un seksuālās ekspluatācijas apkarošanas politika saistīta arī ar starptautiskajām saistībām cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā. Latvijai ir saistoša [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 1949. gada Konvencija par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses apkarošanu. Konvencija paredz sodīt personas, kas vervē vai ekspluatē citas personas prostitūcijā, kā arī personas, kas uztur vai finansē bordeļus.<ref name="UNConvention">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/209443 |title=Konvencija par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses apkarošanu |publisher=Latvijas Vēstnesis |access-date=2026-09-14 }}</ref> Cilvēku tirdzniecības apkarošanu regulē arī [[Eiropas Savienība]]s tiesību akti un [[Eiropas Padome]]s instrumenti. Latvijas Krimināllikuma cilvēku tirdzniecības definīcijā seksuālā ekspluatācija ir viena no ekspluatācijas formām.<ref name="KL" /> 2026. gadā Latvijā tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā paplašināja cilvēku tirdzniecības jēdzienu un pilnveidoja regulējumu attiecībā uz seksuāla rakstura noziedzīgiem nodarījumiem.<ref name="TM2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/saeima-pienem-grozijumus-kriminallikuma-pagarinot-dzimumnoziegumu-noilgumu-un-stiprinot-atbildibu-par-seksualu-vardarbibu-digitalaja-vide |title=Saeima pieņem grozījumus Krimināllikumā, pagarinot dzimumnoziegumu noilgumu un stiprinot atbildību par seksuālu vardarbību digitālajā vidē |publisher=Latvijas Republikas Tieslietu ministrija |date=2026-03-19 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Prostitūcijas apmēra novērtēšanas problēmas == Precīzu prostitūcijā iesaistīto personu skaitu Latvijā noteikt ir sarežģīti. Prostitūcija lielā mērā notiek privātās telpās un digitālajā vidē, turklāt daļa darbību neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem. Tāpēc policijas konstatēto gadījumu, cilvēku tirdzniecības upuru vai sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits neatspoguļo visu prostitūcijas apjomu. Interneta izmantošana ir vēl vairāk apgrūtinājusi statistisku uzskaiti. Iekšlietu ministrijas materiāli norāda uz vervēšanu un prostitūcijas organizēšanu sociālajos tīklos un slēgtās ziņapmaiņas platformu grupās.<ref name="IeM2022" /> Līdz ar to prostitūcijas izplatības novērtējumi jānošķir no oficiāli identificēto cilvēku tirdzniecības vai seksuālās ekspluatācijas gadījumu statistikas. == Sabiedriskā diskusija == Latvijā jautājumā par prostitūcijas regulējumu pastāv atšķirīgas pieejas. Viena pieeja uzsver personas autonomiju un nepieciešamību mazināt riskus personām, kas sniedz seksuālos pakalpojumus. Otra prostitūciju galvenokārt aplūko kā ar dzimumu nevienlīdzību, ekonomisko ievainojamību un vardarbību saistītu parādību un atbalsta pieprasījuma samazināšanu. Nevalstiskās organizācijas, tostarp Centrs ''MARTA'', prostitūcijas problemātiku lielā mērā analizē cilvēku tirdzniecības, vardarbības un seksuālās ekspluatācijas kontekstā.<ref name="Kompass" /> Savukārt diskusijās par normatīvo regulējumu izskanējuši arī argumenti, ka pārmērīga kriminalizācija varētu palielināt prostitūcijas slēpto raksturu un apgrūtināt iesaistīto personu sasniedzamību sociālajiem un veselības aprūpes dienestiem.<ref name="LV2020" /> Tādējādi Latvijas prostitūcijas politika atrodas starp vairākiem mērķiem — prostitūcijas un tās pieprasījuma samazināšanu, cilvēku tirdzniecības apkarošanu, nepilngadīgo aizsardzību, sabiedrības veselības nodrošināšanu un prostitūcijā iesaistīto personu sociālo un cilvēktiesību aizsardzību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/id/169772-prostitucijas-ierobezosanas-noteikumi Ministru kabineta noteikumi Nr. 32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”] * [https://www.iem.gov.lv/lv/cilveku-tirdzniecibas-noversana Iekšlietu ministrijas informācija par cilvēku tirdzniecības novēršanu] * [https://www.marta.lv/ Centrs MARTA] [[Kategorija:Cilvēktiesības Latvijā]] 1zfu703t7lk3i0yznixet8aetzgpqah 0 639681 4521948 2026-09-13T21:09:06Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Nacionālo bruņoto spēku likums''' ir [[Latvija]]s Republikas likums, kas nosaka [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] (NBS) sastāvu, uzdevumus, vadības sistēmu, finansēšanu un kontroli. Likumu [[Saeima]] pieņēma [[1999]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], tas tika izsludināts 24. novembrī un stājās spēkā 1999. gada 8. decembrī.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-li... 4521948 wikitext text/x-wiki '''Nacionālo bruņoto spēku likums''' ir [[Latvija]]s Republikas likums, kas nosaka [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] (NBS) sastāvu, uzdevumus, vadības sistēmu, finansēšanu un kontroli. Likumu [[Saeima]] pieņēma [[1999]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], tas tika izsludināts 24. novembrī un stājās spēkā 1999. gada 8. decembrī.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums |title=Nacionālo bruņoto spēku likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likums ir viens no galvenajiem Latvijas valsts aizsardzības sistēmu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Tajā noteikts Nacionālo bruņoto spēku tiesiskais statuss un mērķis, spēku sastāvs, NBS komandiera kompetence, militāro vienību uzdevumi, militāro objektu izmantošana un apsardze, kā arī bruņoto spēku darbības kontroles un finansēšanas principi.<ref name="Likums" /> == Vēsture == Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]] valsts aizsardzības sistēmas darbību sākotnēji regulēja vairāki atsevišķi normatīvie akti. 1994. gadā, apvienojot [[Latvijas Republikas Aizsardzības spēki|Aizsardzības spēkus]] un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]], tika izveidoti Nacionālie bruņotie spēki. 1995. gadā tika pieņemts likums „Par valsts aizsardzību”, kas regulēja valsts aizsardzības organizāciju un Nacionālo bruņoto spēku darbību. 1999. gada 4. novembrī Saeima pieņēma atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku likumu, lai detalizētāk noteiktu NBS struktūru, funkcijas un vadības kārtību.<ref name="Vestnesis1999">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums |title=Nacionālo bruņoto spēku likums |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=1999-11-24 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Ar likuma spēkā stāšanos 1999. gada 8. decembrī spēku zaudēja vairākas likuma „Par valsts aizsardzību” normas, kas iepriekš regulēja bruņoto spēku organizāciju.<ref name="Likums" /> Kopš pieņemšanas likums daudzkārt grozīts, pielāgojot to Latvijas aizsardzības sistēmas reformām, dalībai [[NATO]], NBS profesionalizācijai, jaunu militāro struktūru izveidei un drošības situācijas izmaiņām. == Likuma mērķis == Likuma 1. pants nosaka, ka tā mērķis ir regulēt Nacionālo bruņoto spēku sastāvu, uzdevumus, vadības sistēmu, finansēšanu un kontroli.<ref name="Likums" /> Saskaņā ar likumu Nacionālie bruņotie spēki ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. NBS galvenais mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts [[suverenitāte|suverenitāti]], teritoriālo nedalāmību un iedzīvotājus no agresijas.<ref name="Likums" /> == Nacionālo bruņoto spēku sastāvs == Likums nosaka, ka Nacionālos bruņotos spēkus veido: * regulārie spēki; * [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]]; * Nacionālo bruņoto spēku rezerve.<ref name="Likums" /> NBS struktūru un vienību pakļautību apstiprina [[Latvijas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministrs]] pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma. Regulāro spēku struktūrā ietilpst dažādas militārās vienības un institūcijas, tostarp [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]], [[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]], [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]], [[Latvijas Militārā policija|Militārā policija]], [[Speciālo operāciju pavēlniecība]] un citas vienības. Izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā var iekļaut arī [[Valsts robežsardze|Valsts robežsardzi]].<ref name="Likums" /> == Personālsastāvs == Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā ietilpst profesionālā dienesta karavīri, militārie darbinieki, zemessargi, rezerves karavīri un [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienesta]] karavīri. 2023. gadā pēc Valsts aizsardzības dienesta likuma pieņemšanas Nacionālo bruņoto spēku likumā tika īpaši noteikts, ka NBS personālsastāvā ietilpst arī valsts aizsardzības dienesta karavīri.<ref name="VAD2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/341209-grozijums-nacionalo-brunoto-speku-likuma |title=Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā |publisher=Likumi.lv |date=2023-04-18 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi == Nacionālo bruņoto spēku galvenais uzdevums ir valsts militārā aizsardzība. Likums paredz NBS sagatavošanu un izmantošanu, lai novērstu vai atvairītu militāru agresiju un nodrošinātu Latvijas teritorijas, gaisa telpas un teritoriālo ūdeņu aizsardzību.<ref name="Likums" /> NBS piedalās arī: * Latvijas starptautisko saistību izpildē kolektīvās aizsardzības jomā; * starptautiskajās militārajās operācijās; * valsts institūciju atbalstīšanā ārkārtas situācijās; * glābšanas darbos un sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanā; * valsts nozīmes objektu apsardzībā; * meklēšanas un glābšanas operācijās jūrā; * militārās infrastruktūras un valsts aizsardzības spēju uzturēšanā. NBS var sniegt atbalstu arī [[Valsts policija]]i, Valsts robežsardzei un citām valsts institūcijām likumā noteiktajos gadījumos. == Vadība == Valsts bruņoto spēku augstākais vadonis saskaņā ar [[Latvijas Satversme|Latvijas Republikas Satversmi]] ir [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]]. Nacionālo bruņoto spēku ikdienas vadību īsteno [[Nacionālo bruņoto spēku komandieris]], kurš ir augstākā militārā amatpersona NBS. Komandieri pēc aizsardzības ministra priekšlikuma apstiprina Saeima.<ref name="Likums" /> NBS komandieris ir pakļauts aizsardzības ministram un atbild par Nacionālo bruņoto spēku militāro vadību, kaujas gatavību, personāla sagatavošanu un uzdevumu izpildi. Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā NBS komandierim vai viņa pilnvarotai personai ir tiesības piedalīties [[Latvijas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] sēdēs ar padomdevēja tiesībām. Šī norma likumā tika ieviesta 2016. gadā.<ref name="2016">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/280774-grozijumi-nacionalo-brunoto-speku-likuma |title=Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā |publisher=Likumi.lv |date=2016-03-09 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Militārie objekti == Likums regulē arī Nacionālo bruņoto spēku izmantoto militāro objektu statusu. Militārais objekts var būt Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošs nekustamais īpašums, kā arī citas fiziskas vai juridiskas personas īpašums, kas nodots NBS lietošanā.<ref name="2015">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/272705-grozijumi-nacionalo-brunoto-speku-likuma |title=Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā |publisher=Likumi.lv |date=2015-03-10 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Militāro objektu apsardzi var veikt karavīri, zemessargi vai apsardzes komersanti. NBS personālam noteiktos gadījumos ir tiesības pārbaudīt personu dokumentus, mantas un transportlīdzekļus, pārtraukt likumpārkāpumus un aizturēt personas, par kurām pastāv aizdomas par noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.<ref name="2022apsardze">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/329477-grozijumi-nacionalo-brunoto-speku-likuma |title=Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Militārā policija == Likums nosaka [[Latvijas Militārā policija|Militārās policijas]] uzdevumus un tiesības. Militārā policija nodrošina militāro kārtību Nacionālajos bruņotajos spēkos, veic atsevišķu amatpersonu un objektu apsardzi, pavada militārās kolonnas un kravas, kā arī izmeklē tās kompetencē esošos pārkāpumus. Militārās policijas amatpersonām ir tiesības likumā noteiktajos gadījumos apturēt personas un transportlīdzekļus, pārbaudīt dokumentus un veikt citas darbības militārās drošības un kārtības nodrošināšanai.<ref name="Likums" /> == Kiberaizsardzība == 2022. gadā Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi tika papildināti ar tiesībām īstenot '''aktīvās kiberaizsardzības operācijas'''.<ref name="Cyber2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/333445-grozijumi-nacionalo-brunoto-speku-likuma |title=Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā |publisher=Likumi.lv |date=2022-06-22 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Lēmumu par aktīvās kiberaizsardzības operāciju vai NBS speciālo operāciju īstenošanu ārvalstīs pieņem aizsardzības ministrs, izvērtējot valsts drošības un aizsardzības intereses. Šāds lēmums jāsaskaņo ar [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] un ārlietu ministru.<ref name="Cyber2022" /> == Finansēšana un materiāltehniskais nodrošinājums == Nacionālo bruņoto spēku darbība tiek finansēta no valsts budžeta. Likums paredz valsts aizsardzības līdzekļu un militārās infrastruktūras pārvaldības pamatprincipus. 2025. gada grozījumi noteica, ka centralizētos iepirkumus NBS vajadzībām un materiāltehnisko līdzekļu pārvaldību un loģistiku aizsardzības nozarē aizsardzības ministra noteiktajā apjomā īsteno [[Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs]].<ref name="2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/361304-grozijumi-nacionalo-brunoto-speku-likuma |title=Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā |publisher=Likumi.lv |date=2025-06-19 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Ar tiem pašiem grozījumiem Ministru kabinetam tika paredzētas tiesības valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšanu deleģēt valsts kapitālsabiedrībai.<ref name="2025" /> == Kontrole == Nacionālie bruņotie spēki atrodas civilās un demokrātiskās kontroles sistēmā. To darbības politisko kontroli īsteno Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets un aizsardzības ministrs atbilstoši Satversmē un citos likumos noteiktajām pilnvarām. NBS komandieris ir atbildīgs par bruņoto spēku militāro vadību, savukārt aizsardzības ministrs īsteno politisko vadību un pārraudzību. == Administratīvie pārkāpumi == 2019. gadā likums tika papildināts ar nodaļu par administratīvajiem pārkāpumiem valsts aizsardzības jomā.<ref name="Admin2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/310066-grozijumi-nacionalo-brunoto-speku-likuma |title=Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likums paredz administratīvo atbildību, cita starpā, par patvaļīgu iekļūšanu militārajos vai Nacionālo bruņoto spēku apsargājamajos objektos, kā arī militāro objektu aprīkojuma bojāšanu vai iznīcināšanu.<ref name="Admin2019" /> == Grozījumi == Kopš 1999. gada likums grozīts vairākus desmitus reižu. Grozījumi atspoguļojuši gan NBS strukturālās reformas, gan Latvijas drošības politikas attīstību. Starp būtiskākajām izmaiņām ir: * NBS vienību struktūras un pakļautības pārveidošana; * militāro objektu juridiskā regulējuma pilnveidošana; * Militārās policijas kompetences paplašināšana; * administratīvās atbildības noteikšana par pārkāpumiem militārajos objektos; * aktīvās kiberaizsardzības operāciju iekļaušana NBS uzdevumos 2022. gadā;<ref name="Cyber2022" /> * valsts aizsardzības dienesta karavīru iekļaušana NBS personālsastāvā 2023. gadā;<ref name="VAD2023" /> * militārās infrastruktūras, iepirkumu un loģistikas regulējuma precizēšana 2025. gadā.<ref name="2025" /> == Saistītie normatīvie akti == Nacionālo bruņoto spēku likums ir cieši saistīts ar vairākiem citiem Latvijas valsts aizsardzības jomu regulējošiem likumiem, tostarp: * [[Nacionālās drošības likums|Nacionālās drošības likumu]]; * [[Militārā dienesta likums|Militārā dienesta likumu]]; * [[Latvijas Republikas Zemessardzes likums|Latvijas Republikas Zemessardzes likumu]]; * [[Valsts aizsardzības dienesta likums|Valsts aizsardzības dienesta likumu]]; * Mobilizācijas likumu; * likumu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums Nacionālo bruņoto spēku likums] — ''Likumi.lv'' * [https://www.mil.lv/ Nacionālo bruņoto spēku oficiālā tīmekļvietne] * [https://www.mod.gov.lv/ Aizsardzības ministrijas oficiālā tīmekļvietne] [[Kategorija:Latvijas likumi]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:Latvijas valsts aizsardzība]] [[Kategorija:1999. gads Latvijā]] swsyv1l3jiypojbiftrvr2dijdwqes0 4521950 4521948 2026-09-13T21:09:36Z Votre Provocateur 111653 4521950 wikitext text/x-wiki '''Nacionālo bruņoto spēku likums''' ir [[Latvija]]s Republikas likums, kas nosaka [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] (NBS) sastāvu, uzdevumus, vadības sistēmu, finansēšanu un kontroli. Likumu [[Saeima]] pieņēma [[1999]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], tas tika izsludināts 24. novembrī un stājās spēkā 1999. gada 8. decembrī.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums |title=Nacionālo bruņoto spēku likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likums ir viens no galvenajiem Latvijas valsts aizsardzības sistēmu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Tajā noteikts Nacionālo bruņoto spēku tiesiskais statuss un mērķis, spēku sastāvs, NBS komandiera kompetence, militāro vienību uzdevumi, militāro objektu izmantošana un apsardze, kā arī bruņoto spēku darbības kontroles un finansēšanas principi.<ref name="Likums" /> == Vēsture == Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]] valsts aizsardzības sistēmas darbību sākotnēji regulēja vairāki atsevišķi normatīvie akti. 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]], tika izveidoti Nacionālie bruņotie spēki. 1995. gadā tika pieņemts likums „Par valsts aizsardzību”, kas regulēja valsts aizsardzības organizāciju un Nacionālo bruņoto spēku darbību. 1999. gada 4. novembrī Saeima pieņēma atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku likumu, lai detalizētāk noteiktu NBS struktūru, funkcijas un vadības kārtību.<ref name="Vestnesis1999">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums |title=Nacionālo bruņoto spēku likums |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=1999-11-24 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Ar likuma spēkā stāšanos 1999. gada 8. decembrī spēku zaudēja vairākas likuma „Par valsts aizsardzību” normas, kas iepriekš regulēja bruņoto spēku organizāciju.<ref name="Likums" /> Kopš pieņemšanas likums daudzkārt grozīts, pielāgojot to Latvijas aizsardzības sistēmas reformām, dalībai [[NATO]], NBS profesionalizācijai, jaunu militāro struktūru izveidei un drošības situācijas izmaiņām. == Likuma mērķis == Likuma 1. pants nosaka, ka tā mērķis ir regulēt Nacionālo bruņoto spēku sastāvu, uzdevumus, vadības sistēmu, finansēšanu un kontroli.<ref name="Likums" /> Saskaņā ar likumu Nacionālie bruņotie spēki ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. NBS galvenais mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts [[suverenitāte|suverenitāti]], teritoriālo nedalāmību un iedzīvotājus no agresijas.<ref name="Likums" /> == Nacionālo bruņoto spēku sastāvs == Likums nosaka, ka Nacionālos bruņotos spēkus veido: * regulārie spēki; * [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]]; * Nacionālo bruņoto spēku rezerve.<ref name="Likums" /> NBS struktūru un vienību pakļautību apstiprina [[Latvijas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministrs]] pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma. Regulāro spēku struktūrā ietilpst dažādas militārās vienības un institūcijas, tostarp [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]], [[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]], [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]], [[Latvijas Militārā policija|Militārā policija]], [[Speciālo operāciju pavēlniecība]] un citas vienības. Izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā var iekļaut arī [[Valsts robežsardze|Valsts robežsardzi]].<ref name="Likums" /> == Personālsastāvs == Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā ietilpst profesionālā dienesta karavīri, militārie darbinieki, zemessargi, rezerves karavīri un [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienesta]] karavīri. 2023. gadā pēc Valsts aizsardzības dienesta likuma pieņemšanas Nacionālo bruņoto spēku likumā tika īpaši noteikts, ka NBS personālsastāvā ietilpst arī valsts aizsardzības dienesta karavīri.<ref name="VAD2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/341209-grozijums-nacionalo-brunoto-speku-likuma |title=Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā |publisher=Likumi.lv |date=2023-04-18 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi == Nacionālo bruņoto spēku galvenais uzdevums ir valsts militārā aizsardzība. Likums paredz NBS sagatavošanu un izmantošanu, lai novērstu vai atvairītu militāru agresiju un nodrošinātu Latvijas teritorijas, gaisa telpas un teritoriālo ūdeņu aizsardzību.<ref name="Likums" /> NBS piedalās arī: * Latvijas starptautisko saistību izpildē kolektīvās aizsardzības jomā; * starptautiskajās militārajās operācijās; * valsts institūciju atbalstīšanā ārkārtas situācijās; * glābšanas darbos un sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanā; * valsts nozīmes objektu apsardzībā; * meklēšanas un glābšanas operācijās jūrā; * militārās infrastruktūras un valsts aizsardzības spēju uzturēšanā. NBS var sniegt atbalstu arī [[Valsts policija]]i, Valsts robežsardzei un citām valsts institūcijām likumā noteiktajos gadījumos. == Vadība == Valsts bruņoto spēku augstākais vadonis saskaņā ar [[Latvijas Satversme|Latvijas Republikas Satversmi]] ir [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]]. Nacionālo bruņoto spēku ikdienas vadību īsteno Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kurš ir augstākā militārā amatpersona NBS. Komandieri pēc aizsardzības ministra priekšlikuma apstiprina Saeima.<ref name="Likums" /> NBS komandieris ir pakļauts aizsardzības ministram un atbild par Nacionālo bruņoto spēku militāro vadību, kaujas gatavību, personāla sagatavošanu un uzdevumu izpildi. Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā NBS komandierim vai viņa pilnvarotai personai ir tiesības piedalīties [[Latvijas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] sēdēs ar padomdevēja tiesībām. Šī norma likumā tika ieviesta 2016. gadā.<ref name="2016">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/280774-grozijumi-nacionalo-brunoto-speku-likuma |title=Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā |publisher=Likumi.lv |date=2016-03-09 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Militārie objekti == Likums regulē arī Nacionālo bruņoto spēku izmantoto militāro objektu statusu. Militārais objekts var būt Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošs nekustamais īpašums, kā arī citas fiziskas vai juridiskas personas īpašums, kas nodots NBS lietošanā.<ref name="2015">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/272705-grozijumi-nacionalo-brunoto-speku-likuma |title=Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā |publisher=Likumi.lv |date=2015-03-10 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Militāro objektu apsardzi var veikt karavīri, zemessargi vai apsardzes komersanti. NBS personālam noteiktos gadījumos ir tiesības pārbaudīt personu dokumentus, mantas un transportlīdzekļus, pārtraukt likumpārkāpumus un aizturēt personas, par kurām pastāv aizdomas par noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.<ref name="2022apsardze">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/329477-grozijumi-nacionalo-brunoto-speku-likuma |title=Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Militārā policija == Likums nosaka [[Latvijas Militārā policija|Militārās policijas]] uzdevumus un tiesības. Militārā policija nodrošina militāro kārtību Nacionālajos bruņotajos spēkos, veic atsevišķu amatpersonu un objektu apsardzi, pavada militārās kolonnas un kravas, kā arī izmeklē tās kompetencē esošos pārkāpumus. Militārās policijas amatpersonām ir tiesības likumā noteiktajos gadījumos apturēt personas un transportlīdzekļus, pārbaudīt dokumentus un veikt citas darbības militārās drošības un kārtības nodrošināšanai.<ref name="Likums" /> == Kiberaizsardzība == 2022. gadā Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi tika papildināti ar tiesībām īstenot aktīvās kiberaizsardzības operācijas.<ref name="Cyber2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/333445-grozijumi-nacionalo-brunoto-speku-likuma |title=Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā |publisher=Likumi.lv |date=2022-06-22 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Lēmumu par aktīvās kiberaizsardzības operāciju vai NBS speciālo operāciju īstenošanu ārvalstīs pieņem aizsardzības ministrs, izvērtējot valsts drošības un aizsardzības intereses. Šāds lēmums jāsaskaņo ar [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] un ārlietu ministru.<ref name="Cyber2022" /> == Finansēšana un materiāltehniskais nodrošinājums == Nacionālo bruņoto spēku darbība tiek finansēta no valsts budžeta. Likums paredz valsts aizsardzības līdzekļu un militārās infrastruktūras pārvaldības pamatprincipus. 2025. gada grozījumi noteica, ka centralizētos iepirkumus NBS vajadzībām un materiāltehnisko līdzekļu pārvaldību un loģistiku aizsardzības nozarē aizsardzības ministra noteiktajā apjomā īsteno [[Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs]].<ref name="2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/361304-grozijumi-nacionalo-brunoto-speku-likuma |title=Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā |publisher=Likumi.lv |date=2025-06-19 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Ar tiem pašiem grozījumiem Ministru kabinetam tika paredzētas tiesības valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšanu deleģēt valsts kapitālsabiedrībai.<ref name="2025" /> == Kontrole == Nacionālie bruņotie spēki atrodas civilās un demokrātiskās kontroles sistēmā. To darbības politisko kontroli īsteno Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets un aizsardzības ministrs atbilstoši Satversmē un citos likumos noteiktajām pilnvarām. NBS komandieris ir atbildīgs par bruņoto spēku militāro vadību, savukārt aizsardzības ministrs īsteno politisko vadību un pārraudzību. == Administratīvie pārkāpumi == 2019. gadā likums tika papildināts ar nodaļu par administratīvajiem pārkāpumiem valsts aizsardzības jomā.<ref name="Admin2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/310066-grozijumi-nacionalo-brunoto-speku-likuma |title=Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likums paredz administratīvo atbildību, cita starpā, par patvaļīgu iekļūšanu militārajos vai Nacionālo bruņoto spēku apsargājamajos objektos, kā arī militāro objektu aprīkojuma bojāšanu vai iznīcināšanu.<ref name="Admin2019" /> == Grozījumi == Kopš 1999. gada likums grozīts vairākus desmitus reižu. Grozījumi atspoguļojuši gan NBS strukturālās reformas, gan Latvijas drošības politikas attīstību. Starp būtiskākajām izmaiņām ir: * NBS vienību struktūras un pakļautības pārveidošana; * militāro objektu juridiskā regulējuma pilnveidošana; * Militārās policijas kompetences paplašināšana; * administratīvās atbildības noteikšana par pārkāpumiem militārajos objektos; * aktīvās kiberaizsardzības operāciju iekļaušana NBS uzdevumos 2022. gadā;<ref name="Cyber2022" /> * valsts aizsardzības dienesta karavīru iekļaušana NBS personālsastāvā 2023. gadā;<ref name="VAD2023" /> * militārās infrastruktūras, iepirkumu un loģistikas regulējuma precizēšana 2025. gadā.<ref name="2025" /> == Saistītie normatīvie akti == Nacionālo bruņoto spēku likums ir cieši saistīts ar vairākiem citiem Latvijas valsts aizsardzības jomu regulējošiem likumiem, tostarp: * [[Nacionālās drošības likums|Nacionālās drošības likumu]]; * [[Militārā dienesta likums|Militārā dienesta likumu]]; * [[Latvijas Republikas Zemessardzes likums|Latvijas Republikas Zemessardzes likumu]]; * [[Valsts aizsardzības dienesta likums|Valsts aizsardzības dienesta likumu]]; * Mobilizācijas likumu; * likumu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums Nacionālo bruņoto spēku likums] — ''Likumi.lv'' * [https://www.mil.lv/ Nacionālo bruņoto spēku oficiālā tīmekļvietne] * [https://www.mod.gov.lv/ Aizsardzības ministrijas oficiālā tīmekļvietne] [[Kategorija:Latvijas likumi]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:1999. gads Latvijā]] 8ts9fw4zrnpsrtkxw34su2wypcl2cex 0 639682 4521951 2026-09-13T21:10:57Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Latvijas Republikas Zemessardzes likums''' ir [[Latvija]]s Republikas likums, kas nosaka [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Republikas Zemessardzes]] uzdevumus un uzbūvi, tās vietu valsts aizsardzības sistēmā, kā arī zemessargu statusu un dienesta gaitu. Likuma mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzībā.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/210634-latvijas-republikas-zemessardzes-likums |title=Latvijas Republi... 4521951 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Republikas Zemessardzes likums''' ir [[Latvija]]s Republikas likums, kas nosaka [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Republikas Zemessardzes]] uzdevumus un uzbūvi, tās vietu valsts aizsardzības sistēmā, kā arī zemessargu statusu un dienesta gaitu. Likuma mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzībā.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/210634-latvijas-republikas-zemessardzes-likums |title=Latvijas Republikas Zemessardzes likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likumu [[Saeima]] pieņēma [[2010]]. gada [[6. maijs|6. maijā]], [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Valdis Zatlers]] to izsludināja 26. maijā, un tas stājās spēkā 2010. gada [[1. septembris|1. septembrī]].<ref name="Vestnesis">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/210634 |title=Latvijas Republikas Zemessardzes likums |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2010-05-26 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Ar tā spēkā stāšanos tika aizstāts 1993. gada likums „Par Latvijas Republikas Zemessardzi”.<ref name="Vecais">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/60476-par-latvijas-republikas-zemessardzi |title=Par Latvijas Republikas Zemessardzi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Vēsture == Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]] Zemessardze tika izveidota 1991. gadā. Tās darbības tiesiskais pamats sākotnēji bija 1991. gada 23. augusta likums „Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Zemessardzes izveide bija saistīta ar nepieciešamību veidot Latvijas valsts aizsardzības sistēmu un iesaistīt tajā brīvprātīgos Latvijas iedzīvotājus. 1993. gada 6. aprīlī tika pieņemts jauns likums „Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Tas Zemessardzi definēja kā brīvprātīgu militarizētu sabiedrības pašaizsardzības formējumu, kura mērķis bija iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.<ref name="Vecais" /> Pēc [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] izveidošanas 1994. gadā Zemessardze kļuva par NBS sastāvdaļu. Turpmākajos gados tās tiesiskais regulējums tika vairākkārt grozīts, pielāgojot Zemessardzes darbību NBS struktūrai un Latvijas aizsardzības politikai. Latvijas iestāšanās [[NATO]] 2004. gadā un bruņoto spēku profesionalizācija mainīja arī Zemessardzes lomu. Tā saglabāja brīvprātīgas pilsoņu iesaistes principu, vienlaikus kļūstot par būtisku NBS militāro spēju un rezerves sistēmas elementu. 2010. gada 6. maijā Saeima pieņēma jaunu Latvijas Republikas Zemessardzes likumu, kas aizstāja 1993. gada regulējumu. Jaunais likums sistematizēja normas par Zemessardzes uzdevumiem, vadību, zemessarga statusu, uzņemšanu dienestā, apmācību, dienesta izpildi, sociālajām garantijām un atbildību.<ref name="Vestnesis" /> Kopš 2010. gada likums daudzkārt grozīts, tostarp saistībā ar Latvijas aizsardzības spēju palielināšanu pēc Krievijas veiktās [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] 2014. gadā un [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā. == Zemessardzes statuss == Saskaņā ar likuma 2. pantu Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Tā piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē.<ref name="Likums" /> Atšķirībā no profesionālā militārā dienesta Zemessardzes sistēmas pamatā ir pilsoņu brīvprātīga iesaistīšanās valsts aizsardzībā. Persona iegūst zemessarga statusu pēc līguma noslēgšanas par dienestu Zemessardzē, zemessarga zvēresta došanas un dienesta pakāpes piešķiršanas.<ref name="Likums" /> Zemessargs var pildīt dienestu gan Zemessardzes, gan atbilstoši noslēgtajam līgumam Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā.<ref name="Likums" /> == Uzdevumi == Likuma 3. pants nosaka Zemessardzes galvenos uzdevumus. Zemessardze sagatavo Latvijas pilsoņus dienestam un apmāca savu personālsastāvu, kā arī pilda valsts aizsardzības uzdevumus.<ref name="Likums" /> Zemessardze likumos un Latvijas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā var piedalīties starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. Tā piedalās arī uzņēmējvalsts atbalsta nodrošināšanā sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem.<ref name="Likums" /> Zemessardzes uzdevumos ietilpst sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšana un spridzināšanas darbu veikšana, piedalīšanās avāriju, ugunsgrēku un citu ārkārtējo situāciju seku likvidēšanā, kā arī atbalsta sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā un sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā.<ref name="Likums" /> Zemessardze var sniegt atbalstu arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijām un [[Jaunsardzes centrs|Jaunsardzes centram]].<ref name="Likums" /> 2026. gadā Zemessardzes uzdevumi tika papildināti, paredzot tās līdzdalību [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienesta]] karavīru apmācīšanā.<ref name="Groz2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/361440 |title=Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā |publisher=Likumi.lv |year=2026 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Zemessarga statuss == Zemessargs ir persona, kura noslēgusi līgumu par dienestu Zemessardzē, devusi zemessarga zvērestu, kurai piešķirta dienesta pakāpe un kura pilda dienestu Zemessardzē vai NBS regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē.<ref name="Likums" /> Zemessarga statusu persona iegūst pēc līguma noslēgšanas ar Zemessardzes vienības komandieri vai NBS komandiera pilnvarotu komandieri vai priekšnieku. Statuss tiek zaudēts, izbeidzot līgumu par dienestu Zemessardzē.<ref name="Likums" /> Līgums tiek slēgts līdz Zemessardzes dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai. == Zemessarga zvērests == Persona, uzsākot dienestu Zemessardzē, dod zemessarga zvērestu. Ar zvērestu zemessargs apliecina uzticību Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai varai, kā arī apņemas pēc labākās sirdsapziņas pildīt zemessarga pienākumus un aizstāvēt Latvijas valsti.<ref name="Likums" /> Zvēresta došanas kārtību un zemessargu savstarpējo attiecību, dienesta izpildes un vienību iekšējās kārtības noteikumus nosaka aizsardzības ministrs.<ref name="Groz2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/292031 |title=Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā |publisher=Likumi.lv |year=2017 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Uzņemšana Zemessardzē == Likums nosaka prasības personām, kuras vēlas kļūt par zemessargiem. Zemessardzē uzņem Latvijas pilsoņus, kuri atbilst likumā noteiktajām vecuma, veselības, valsts valodas prasmes un citām prasībām.<ref name="Likums" /> Likums paredz arī vairākus ierobežojumus. Zemessardzē nevar uzņemt personas, kuru veselības stāvoklis neatbilst dienestam noteiktajām prasībām, kā arī atsevišķos gadījumos personas, kuras ir sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem vai pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.<ref name="Likums" /> Atsevišķu valsts institūciju amatpersonām un darbiniekiem dienests Zemessardzē var būt ierobežots, lai novērstu dienesta pienākumu vai institucionālo funkciju konfliktu. == Dienesta vecums == Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē ir 60 gadi. Atsevišķos likumā paredzētos gadījumos dienesta turpināšanai var tikt piemērota īpaša kārtība.<ref name="Likums" /> 2021. gada grozījumi precizēja līguma par dienestu Zemessardzē termiņu un noteica 60 gadus kā maksimālo dienesta vecumu.<ref name="Groz2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/323367-grozijumi-latvijas-republikas-zemessardzes-likuma |title=Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā |publisher=Likumi.lv |year=2021 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Dienesta izpilde == Zemessarga dienests ietver militāro apmācību, kaujas gatavības uzturēšanu, Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildi, kā arī piedalīšanos mācībās un citos militāros pasākumos. Zemessargu var iesaistīt uzdevumu izpildē gan miera laikā, gan valsts apdraudējuma gadījumā. Mobilizācijas gadījumā zemessargi var tikt iesaukti aktīvajā dienestā atbilstoši [[Mobilizācijas likums|Mobilizācijas likumam]] un citiem normatīvajiem aktiem. Likums regulē arī zemessarga attaisnotu prombūtni, pārcelšanu citā amatā vai vienībā, atestāciju, dienesta apturēšanu un līguma izbeigšanu.<ref name="Likums" /> == Zemessardzes vadība == Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un atrodas vienotajā NBS komandvadības sistēmā. Zemessardzi vada [[Latvijas Republikas Zemessardzes komandieris|Zemessardzes komandieris]]. Viņš ir atbildīgs par Zemessardzes uzdevumu izpildi, personālsastāva kaujas un mobilizācijas gatavību, militāro apmācību un vienību darbības organizēšanu.<ref name="Likums" /> Zemessardzes komandiera darbību nodrošina [[Latvijas Republikas Zemessardzes štābs|Zemessardzes štābs]]. Likums regulē arī štāba personālsastāva komplektēšanas principus. Zemessardzes vienības ir teritoriāli organizētas, ļaujot nepieciešamības gadījumā izmantot zemessargus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei dažādos Latvijas reģionos. == Zemessarga tiesības un pienākumi == Zemessargam dienesta laikā ir pienākums izpildīt komandieru likumīgās pavēles, ievērot militāro disciplīnu, piedalīties noteiktajās militārajās mācībās un uzturēt dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas un prasmes. Dienesta pienākumu izpildes laikā zemessargam likumā paredzētajos gadījumos ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un dienesta šaujamieroci.<ref name="Likums" /> Šo līdzekļu izmantošanai jāatbilst nepieciešamības un samērīguma principam, un to izmantošanas nosacījumus detalizē likums un citi Nacionālo bruņoto spēku darbību regulējošie normatīvie akti. == Atalgojums un kompensācijas == Par Zemessardzes uzdevumu izpildes un militārās apmācības dienām zemessargam tiek izmaksāta likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētā kompensācija. Valsts nodrošina zemessargu ar dienesta pienākumu veikšanai nepieciešamo ekipējumu, formas tērpu un citiem materiāltehniskajiem līdzekļiem. Normatīvie akti paredz arī noteiktas sociālās garantijas gadījumos, kad zemessargs dienesta pienākumu izpildes laikā guvis veselības bojājumu vai gājis bojā.<ref name="Likums" /> Likums regulē arī izdevumu kompensēšanu un garantijas, kas saistītas ar zemessarga piedalīšanos militārajās mācībās un citu dienesta uzdevumu izpildē. == Darba tiesiskās garantijas == Tā kā lielākajai daļai zemessargu dienests Zemessardzē nav viņu pamatnodarbošanās, likums un citi normatīvie akti paredz mehānismus dienesta savienošanai ar darba tiesiskajām attiecībām. Zemessargu var atbrīvot no darba pienākumu pildīšanas, lai viņš piedalītos militārajās mācībās vai veiktu citus noteiktus Zemessardzes uzdevumus. Šajos gadījumos piemēro Zemessardzes likumā, [[Darba likums|Darba likumā]] un citos normatīvajos aktos noteiktās garantijas. == Dienesta pakāpes == Zemessargiem piešķir militārās dienesta pakāpes. To sistēma ir saistīta ar Nacionālo bruņoto spēku vienoto militāro dienesta pakāpju sistēmu. Dienesta pakāpes piešķiršana un paaugstināšana ir atkarīga no zemessarga amata, izglītības, militārās sagatavotības, izdienas un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem.<ref name="Likums" /> Rezerves karavīram, iestājoties Zemessardzē, zemessarga izdienā ieskaita aktīvajā dienestā pavadīto laiku.<ref name="Groz2017" /> == Atbildība un disciplīna == Zemessargiem ir saistoša militārā disciplīna. Par dienesta pienākumu nepildīšanu vai militārās disciplīnas pārkāpumiem zemessargu var saukt pie disciplinārās atbildības. Atkarībā no pārkāpuma rakstura zemessargam var iestāties arī administratīvā vai kriminālatbildība. Likums nosaka arī apstākļus, kuros līgumu par dienestu Zemessardzē var izbeigt, tostarp pēc zemessarga iniciatīvas, veselības stāvokļa dēļ, sasniedzot maksimālo dienesta vecumu vai ja persona vairs neatbilst likumā noteiktajām prasībām.<ref name="Likums" /> == Zemessardze valsts apdraudējuma gadījumā == Valsts militāra apdraudējuma gadījumā Zemessardze ir daļa no Nacionālo bruņoto spēku kopējās valsts aizsardzības sistēmas. Zemessargus var mobilizēt valsts aizsardzības uzdevumu izpildei. Zemessardzes teritoriālais raksturs nodrošina iespēju izmantot tās vienības konkrētu Latvijas teritoriju, kritiskās infrastruktūras un citu valsts aizsardzībai nozīmīgu objektu aizsardzībā. Likums paredz arī īpašus izņēmumus attiecībā uz atsevišķu zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam, ņemot vērā nepieciešamību valsts apdraudējuma laikā saglabāt citu valstij kritiski svarīgu institūciju darbību.<ref name="Likums" /> == Sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām == Zemessardze savu uzdevumu izpildē sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, privātpersonām un to apvienībām. Īpaša nozīme ir sadarbībai ar [[Valsts policija|Valsts policiju]], [[Valsts robežsardze|Valsts robežsardzi]], [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu]] un pašvaldībām. Zemessardzes personālsastāvu var iesaistīt dabas katastrofu, plašu ugunsgrēku, plūdu, meklēšanas un glābšanas darbu un citu krīžu seku novēršanā, ja nepieciešams Nacionālo bruņoto spēku atbalsts civilajām institūcijām.<ref name="Likums" /> == Politiskās darbības ierobežojumi == Zemessardzes struktūrās nav pieļaujama politisko partiju organizatoriskā darbība. Šis princips ir saistīts ar Nacionālo bruņoto spēku politisko neitralitāti un demokrātisku civilo kontroli. Jau iepriekšējais likums „Par Latvijas Republikas Zemessardzi” noteica politisko partiju darbības aizliegumu Zemessardzes struktūrās.<ref name="Vecais" /> == Likuma grozījumi == Kopš tā stāšanās spēkā Latvijas Republikas Zemessardzes likums ir vairākkārt grozīts. Grozījumi bijuši saistīti ar Zemessardzes personālsastāva palielināšanu, militārās gatavības sistēmas attīstību, sociālajām garantijām, dienesta vecumu un zemessargu izmantošanu Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildē.<ref name="Likums" /> Pēc 2014. gada tika pilnveidots regulējums par Zemessardzes sadarbību ar citām institūcijām un personālsastāva izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu izpildē. 2017. gada grozījumi cita starpā precizēja zemessarga zvēresta un dienesta izpildes regulējumu, kā arī noteica, ka rezerves karavīram, iestājoties Zemessardzē, izdienā ieskaita aktīvajā dienestā pavadīto laiku.<ref name="Groz2017" /> 2021. gada grozījumi būtiski precizēja zemessarga statusu un līguma par dienestu regulējumu, kā arī noteica 60 gadus kā maksimālo vecumu dienestam Zemessardzē.<ref name="Groz2021" /> Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas valsts aizsardzības sistēmā tika turpināta Zemessardzes lomas palielināšana, vienlaikus attīstot visaptverošas valsts aizsardzības un valsts aizsardzības dienesta sistēmu. 2024. un 2026. gadā likums tika grozīts atkārtoti. No 2026. gada 29. maija spēkā esošā redakcija paredz, ka viens no Zemessardzes uzdevumiem ir piedalīties valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācīšanā.<ref name="Likums" /> == Saistītie normatīvie akti == Latvijas Republikas Zemessardzes likums ir cieši saistīts ar citiem Latvijas aizsardzības jomas normatīvajiem aktiem: * [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumu]]; * [[Militārā dienesta likums|Militārā dienesta likumu]]; * [[Nacionālās drošības likums|Nacionālās drošības likumu]]; * [[Valsts aizsardzības dienesta likums|Valsts aizsardzības dienesta likumu]]; * [[Mobilizācijas likums|Mobilizācijas likumu]]; * likumu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/id/210634-latvijas-republikas-zemessardzes-likums Latvijas Republikas Zemessardzes likums] — ''Likumi.lv'' * [https://www.zs.mil.lv/ Latvijas Republikas Zemessardzes oficiālā tīmekļvietne] * [https://www.mil.lv/ Nacionālo bruņoto spēku oficiālā tīmekļvietne] [[Kategorija:Latvijas likumi]] [[Kategorija:Latvijas Republikas Zemessardze]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:Latvijas valsts aizsardzība]] [[Kategorija:2010. gads Latvijā]] rny80di90knndw0rmzy0aoirp2z5czw 4521952 4521951 2026-09-13T21:11:15Z Votre Provocateur 111653 4521952 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Republikas Zemessardzes likums''' ir [[Latvija]]s Republikas likums, kas nosaka [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Republikas Zemessardzes]] uzdevumus un uzbūvi, tās vietu valsts aizsardzības sistēmā, kā arī zemessargu statusu un dienesta gaitu. Likuma mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzībā.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/210634-latvijas-republikas-zemessardzes-likums |title=Latvijas Republikas Zemessardzes likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likumu [[Saeima]] pieņēma [[2010]]. gada [[6. maijs|6. maijā]], [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Valdis Zatlers]] to izsludināja 26. maijā, un tas stājās spēkā 2010. gada [[1. septembris|1. septembrī]].<ref name="Vestnesis">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/210634 |title=Latvijas Republikas Zemessardzes likums |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2010-05-26 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Ar tā spēkā stāšanos tika aizstāts 1993. gada likums „Par Latvijas Republikas Zemessardzi”.<ref name="Vecais">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/60476-par-latvijas-republikas-zemessardzi |title=Par Latvijas Republikas Zemessardzi |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Vēsture == Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]] Zemessardze tika izveidota 1991. gadā. Tās darbības tiesiskais pamats sākotnēji bija 1991. gada 23. augusta likums „Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Zemessardzes izveide bija saistīta ar nepieciešamību veidot Latvijas valsts aizsardzības sistēmu un iesaistīt tajā brīvprātīgos Latvijas iedzīvotājus. 1993. gada 6. aprīlī tika pieņemts jauns likums „Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Tas Zemessardzi definēja kā brīvprātīgu militarizētu sabiedrības pašaizsardzības formējumu, kura mērķis bija iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.<ref name="Vecais" /> Pēc [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] izveidošanas 1994. gadā Zemessardze kļuva par NBS sastāvdaļu. Turpmākajos gados tās tiesiskais regulējums tika vairākkārt grozīts, pielāgojot Zemessardzes darbību NBS struktūrai un Latvijas aizsardzības politikai. Latvijas iestāšanās [[NATO]] 2004. gadā un bruņoto spēku profesionalizācija mainīja arī Zemessardzes lomu. Tā saglabāja brīvprātīgas pilsoņu iesaistes principu, vienlaikus kļūstot par būtisku NBS militāro spēju un rezerves sistēmas elementu. 2010. gada 6. maijā Saeima pieņēma jaunu Latvijas Republikas Zemessardzes likumu, kas aizstāja 1993. gada regulējumu. Jaunais likums sistematizēja normas par Zemessardzes uzdevumiem, vadību, zemessarga statusu, uzņemšanu dienestā, apmācību, dienesta izpildi, sociālajām garantijām un atbildību.<ref name="Vestnesis" /> Kopš 2010. gada likums daudzkārt grozīts, tostarp saistībā ar Latvijas aizsardzības spēju palielināšanu pēc Krievijas veiktās [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] 2014. gadā un [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā. == Zemessardzes statuss == Saskaņā ar likuma 2. pantu Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Tā piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē.<ref name="Likums" /> Atšķirībā no profesionālā militārā dienesta Zemessardzes sistēmas pamatā ir pilsoņu brīvprātīga iesaistīšanās valsts aizsardzībā. Persona iegūst zemessarga statusu pēc līguma noslēgšanas par dienestu Zemessardzē, zemessarga zvēresta došanas un dienesta pakāpes piešķiršanas.<ref name="Likums" /> Zemessargs var pildīt dienestu gan Zemessardzes, gan atbilstoši noslēgtajam līgumam Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā.<ref name="Likums" /> == Uzdevumi == Likuma 3. pants nosaka Zemessardzes galvenos uzdevumus. Zemessardze sagatavo Latvijas pilsoņus dienestam un apmāca savu personālsastāvu, kā arī pilda valsts aizsardzības uzdevumus.<ref name="Likums" /> Zemessardze likumos un Latvijas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā var piedalīties starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. Tā piedalās arī uzņēmējvalsts atbalsta nodrošināšanā sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem.<ref name="Likums" /> Zemessardzes uzdevumos ietilpst sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšana un spridzināšanas darbu veikšana, piedalīšanās avāriju, ugunsgrēku un citu ārkārtējo situāciju seku likvidēšanā, kā arī atbalsta sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā un sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā.<ref name="Likums" /> Zemessardze var sniegt atbalstu arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijām un [[Jaunsardzes centrs|Jaunsardzes centram]].<ref name="Likums" /> 2026. gadā Zemessardzes uzdevumi tika papildināti, paredzot tās līdzdalību [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienesta]] karavīru apmācīšanā.<ref name="Groz2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/361440 |title=Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā |publisher=Likumi.lv |year=2026 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Zemessarga statuss == Zemessargs ir persona, kura noslēgusi līgumu par dienestu Zemessardzē, devusi zemessarga zvērestu, kurai piešķirta dienesta pakāpe un kura pilda dienestu Zemessardzē vai NBS regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē.<ref name="Likums" /> Zemessarga statusu persona iegūst pēc līguma noslēgšanas ar Zemessardzes vienības komandieri vai NBS komandiera pilnvarotu komandieri vai priekšnieku. Statuss tiek zaudēts, izbeidzot līgumu par dienestu Zemessardzē.<ref name="Likums" /> Līgums tiek slēgts līdz Zemessardzes dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai. == Zemessarga zvērests == Persona, uzsākot dienestu Zemessardzē, dod zemessarga zvērestu. Ar zvērestu zemessargs apliecina uzticību Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai varai, kā arī apņemas pēc labākās sirdsapziņas pildīt zemessarga pienākumus un aizstāvēt Latvijas valsti.<ref name="Likums" /> Zvēresta došanas kārtību un zemessargu savstarpējo attiecību, dienesta izpildes un vienību iekšējās kārtības noteikumus nosaka aizsardzības ministrs.<ref name="Groz2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/292031 |title=Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā |publisher=Likumi.lv |year=2017 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Uzņemšana Zemessardzē == Likums nosaka prasības personām, kuras vēlas kļūt par zemessargiem. Zemessardzē uzņem Latvijas pilsoņus, kuri atbilst likumā noteiktajām vecuma, veselības, valsts valodas prasmes un citām prasībām.<ref name="Likums" /> Likums paredz arī vairākus ierobežojumus. Zemessardzē nevar uzņemt personas, kuru veselības stāvoklis neatbilst dienestam noteiktajām prasībām, kā arī atsevišķos gadījumos personas, kuras ir sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem vai pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.<ref name="Likums" /> Atsevišķu valsts institūciju amatpersonām un darbiniekiem dienests Zemessardzē var būt ierobežots, lai novērstu dienesta pienākumu vai institucionālo funkciju konfliktu. == Dienesta vecums == Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē ir 60 gadi. Atsevišķos likumā paredzētos gadījumos dienesta turpināšanai var tikt piemērota īpaša kārtība.<ref name="Likums" /> 2021. gada grozījumi precizēja līguma par dienestu Zemessardzē termiņu un noteica 60 gadus kā maksimālo dienesta vecumu.<ref name="Groz2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/323367-grozijumi-latvijas-republikas-zemessardzes-likuma |title=Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā |publisher=Likumi.lv |year=2021 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Dienesta izpilde == Zemessarga dienests ietver militāro apmācību, kaujas gatavības uzturēšanu, Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildi, kā arī piedalīšanos mācībās un citos militāros pasākumos. Zemessargu var iesaistīt uzdevumu izpildē gan miera laikā, gan valsts apdraudējuma gadījumā. Mobilizācijas gadījumā zemessargi var tikt iesaukti aktīvajā dienestā atbilstoši [[Mobilizācijas likums|Mobilizācijas likumam]] un citiem normatīvajiem aktiem. Likums regulē arī zemessarga attaisnotu prombūtni, pārcelšanu citā amatā vai vienībā, atestāciju, dienesta apturēšanu un līguma izbeigšanu.<ref name="Likums" /> == Zemessardzes vadība == Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un atrodas vienotajā NBS komandvadības sistēmā. Zemessardzi vada [[Latvijas Republikas Zemessardzes komandieris|Zemessardzes komandieris]]. Viņš ir atbildīgs par Zemessardzes uzdevumu izpildi, personālsastāva kaujas un mobilizācijas gatavību, militāro apmācību un vienību darbības organizēšanu.<ref name="Likums" /> Zemessardzes komandiera darbību nodrošina [[Latvijas Republikas Zemessardzes štābs|Zemessardzes štābs]]. Likums regulē arī štāba personālsastāva komplektēšanas principus. Zemessardzes vienības ir teritoriāli organizētas, ļaujot nepieciešamības gadījumā izmantot zemessargus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei dažādos Latvijas reģionos. == Zemessarga tiesības un pienākumi == Zemessargam dienesta laikā ir pienākums izpildīt komandieru likumīgās pavēles, ievērot militāro disciplīnu, piedalīties noteiktajās militārajās mācībās un uzturēt dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas un prasmes. Dienesta pienākumu izpildes laikā zemessargam likumā paredzētajos gadījumos ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un dienesta šaujamieroci.<ref name="Likums" /> Šo līdzekļu izmantošanai jāatbilst nepieciešamības un samērīguma principam, un to izmantošanas nosacījumus detalizē likums un citi Nacionālo bruņoto spēku darbību regulējošie normatīvie akti. == Atalgojums un kompensācijas == Par Zemessardzes uzdevumu izpildes un militārās apmācības dienām zemessargam tiek izmaksāta likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētā kompensācija. Valsts nodrošina zemessargu ar dienesta pienākumu veikšanai nepieciešamo ekipējumu, formas tērpu un citiem materiāltehniskajiem līdzekļiem. Normatīvie akti paredz arī noteiktas sociālās garantijas gadījumos, kad zemessargs dienesta pienākumu izpildes laikā guvis veselības bojājumu vai gājis bojā.<ref name="Likums" /> Likums regulē arī izdevumu kompensēšanu un garantijas, kas saistītas ar zemessarga piedalīšanos militārajās mācībās un citu dienesta uzdevumu izpildē. == Darba tiesiskās garantijas == Tā kā lielākajai daļai zemessargu dienests Zemessardzē nav viņu pamatnodarbošanās, likums un citi normatīvie akti paredz mehānismus dienesta savienošanai ar darba tiesiskajām attiecībām. Zemessargu var atbrīvot no darba pienākumu pildīšanas, lai viņš piedalītos militārajās mācībās vai veiktu citus noteiktus Zemessardzes uzdevumus. Šajos gadījumos piemēro Zemessardzes likumā, [[Darba likums|Darba likumā]] un citos normatīvajos aktos noteiktās garantijas. == Dienesta pakāpes == Zemessargiem piešķir militārās dienesta pakāpes. To sistēma ir saistīta ar Nacionālo bruņoto spēku vienoto militāro dienesta pakāpju sistēmu. Dienesta pakāpes piešķiršana un paaugstināšana ir atkarīga no zemessarga amata, izglītības, militārās sagatavotības, izdienas un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem.<ref name="Likums" /> Rezerves karavīram, iestājoties Zemessardzē, zemessarga izdienā ieskaita aktīvajā dienestā pavadīto laiku.<ref name="Groz2017" /> == Atbildība un disciplīna == Zemessargiem ir saistoša militārā disciplīna. Par dienesta pienākumu nepildīšanu vai militārās disciplīnas pārkāpumiem zemessargu var saukt pie disciplinārās atbildības. Atkarībā no pārkāpuma rakstura zemessargam var iestāties arī administratīvā vai kriminālatbildība. Likums nosaka arī apstākļus, kuros līgumu par dienestu Zemessardzē var izbeigt, tostarp pēc zemessarga iniciatīvas, veselības stāvokļa dēļ, sasniedzot maksimālo dienesta vecumu vai ja persona vairs neatbilst likumā noteiktajām prasībām.<ref name="Likums" /> == Zemessardze valsts apdraudējuma gadījumā == Valsts militāra apdraudējuma gadījumā Zemessardze ir daļa no Nacionālo bruņoto spēku kopējās valsts aizsardzības sistēmas. Zemessargus var mobilizēt valsts aizsardzības uzdevumu izpildei. Zemessardzes teritoriālais raksturs nodrošina iespēju izmantot tās vienības konkrētu Latvijas teritoriju, kritiskās infrastruktūras un citu valsts aizsardzībai nozīmīgu objektu aizsardzībā. Likums paredz arī īpašus izņēmumus attiecībā uz atsevišķu zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam, ņemot vērā nepieciešamību valsts apdraudējuma laikā saglabāt citu valstij kritiski svarīgu institūciju darbību.<ref name="Likums" /> == Sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām == Zemessardze savu uzdevumu izpildē sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, privātpersonām un to apvienībām. Īpaša nozīme ir sadarbībai ar [[Valsts policija|Valsts policiju]], [[Valsts robežsardze|Valsts robežsardzi]], [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu]] un pašvaldībām. Zemessardzes personālsastāvu var iesaistīt dabas katastrofu, plašu ugunsgrēku, plūdu, meklēšanas un glābšanas darbu un citu krīžu seku novēršanā, ja nepieciešams Nacionālo bruņoto spēku atbalsts civilajām institūcijām.<ref name="Likums" /> == Politiskās darbības ierobežojumi == Zemessardzes struktūrās nav pieļaujama politisko partiju organizatoriskā darbība. Šis princips ir saistīts ar Nacionālo bruņoto spēku politisko neitralitāti un demokrātisku civilo kontroli. Jau iepriekšējais likums „Par Latvijas Republikas Zemessardzi” noteica politisko partiju darbības aizliegumu Zemessardzes struktūrās.<ref name="Vecais" /> == Likuma grozījumi == Kopš tā stāšanās spēkā Latvijas Republikas Zemessardzes likums ir vairākkārt grozīts. Grozījumi bijuši saistīti ar Zemessardzes personālsastāva palielināšanu, militārās gatavības sistēmas attīstību, sociālajām garantijām, dienesta vecumu un zemessargu izmantošanu Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildē.<ref name="Likums" /> Pēc 2014. gada tika pilnveidots regulējums par Zemessardzes sadarbību ar citām institūcijām un personālsastāva izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu izpildē. 2017. gada grozījumi cita starpā precizēja zemessarga zvēresta un dienesta izpildes regulējumu, kā arī noteica, ka rezerves karavīram, iestājoties Zemessardzē, izdienā ieskaita aktīvajā dienestā pavadīto laiku.<ref name="Groz2017" /> 2021. gada grozījumi būtiski precizēja zemessarga statusu un līguma par dienestu regulējumu, kā arī noteica 60 gadus kā maksimālo vecumu dienestam Zemessardzē.<ref name="Groz2021" /> Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas valsts aizsardzības sistēmā tika turpināta Zemessardzes lomas palielināšana, vienlaikus attīstot visaptverošas valsts aizsardzības un valsts aizsardzības dienesta sistēmu. 2024. un 2026. gadā likums tika grozīts atkārtoti. No 2026. gada 29. maija spēkā esošā redakcija paredz, ka viens no Zemessardzes uzdevumiem ir piedalīties valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācīšanā.<ref name="Likums" /> == Saistītie normatīvie akti == Latvijas Republikas Zemessardzes likums ir cieši saistīts ar citiem Latvijas aizsardzības jomas normatīvajiem aktiem: * [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumu]]; * [[Militārā dienesta likums|Militārā dienesta likumu]]; * [[Nacionālās drošības likums|Nacionālās drošības likumu]]; * [[Valsts aizsardzības dienesta likums|Valsts aizsardzības dienesta likumu]]; * [[Mobilizācijas likums|Mobilizācijas likumu]]; * likumu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/id/210634-latvijas-republikas-zemessardzes-likums Latvijas Republikas Zemessardzes likums] — ''Likumi.lv'' * [https://www.zs.mil.lv/ Latvijas Republikas Zemessardzes oficiālā tīmekļvietne] * [https://www.mil.lv/ Nacionālo bruņoto spēku oficiālā tīmekļvietne] [[Kategorija:Latvijas likumi]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:2010. gads Latvijā]] dgkta04kk1a3d9pnlpeali8ogw56rtq 0 639683 4521953 2026-09-13T21:12:31Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Mobilizācijas likums''' ir [[Latvija]]s Republikas likums, kas nosaka tiesiskos un organizatoriskos pamatus [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] un valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizācijas sagatavošanai un īstenošanai, kā arī valsts un pašvaldību institūciju, privāto tiesību juridisko personu un fizisko personu pienākumus un atbildību mobilizācijas jautājumos.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://liku... 4521953 wikitext text/x-wiki '''Mobilizācijas likums''' ir [[Latvija]]s Republikas likums, kas nosaka tiesiskos un organizatoriskos pamatus [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] un valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizācijas sagatavošanai un īstenošanai, kā arī valsts un pašvaldību institūciju, privāto tiesību juridisko personu un fizisko personu pienākumus un atbildību mobilizācijas jautājumos.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/63407-mobilizacijas-likums |title=Mobilizācijas likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likumu [[Saeima]] pieņēma [[2002]]. gada [[30. maijs|30. maijā]], tas tika izsludināts 2002. gada 18. jūnijā. Sākotnēji bija paredzēta tā spēkā stāšanās 2003. gadā, taču ar 2003. gada grozījumiem tā tika pārcelta uz [[2005]]. gada [[1. janvāris|1. janvāri]].<ref name="Likums" /><ref name="2003">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/81517-grozijums-mobilizacijas-likuma |title=Grozījums Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |date=2003-11-28 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Mobilizācijas likums ir viens no Latvijas valsts aizsardzības sistēmas pamatlikumiem un ir cieši saistīts ar [[Nacionālās drošības likums|Nacionālās drošības likumu]], [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumu]], [[Militārā dienesta likums|Militārā dienesta likumu]], [[Latvijas Republikas Zemessardzes likums|Latvijas Republikas Zemessardzes likumu]] un [[Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums|Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu]]. == Mobilizācijas jēdziens == Likums mobilizāciju definē kā mērķtiecīgi plānotus un sagatavotus valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumus valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.<ref name="Likums" /> Tādējādi mobilizācija Latvijas tiesību sistēmā neattiecas tikai uz rezerves karavīru iesaukšanu militārajā dienestā. Tā aptver plašāku valsts resursu, institūciju un tautsaimniecības sagatavošanu darbībai valsts apdraudējuma apstākļos. Likums definē arī '''mobilizācijas pieprasījumu''' — dokumentu, kurā noteikts mobilizācijas uzdevums un Nacionālo bruņoto spēku vai valsts civilās aizsardzības sistēmas vajadzības pēc mobilizācijas resursiem.<ref name="Likums" /> Savukārt '''atliktās piegādes''' ir preces, materiāli un pakalpojumi, kuru nepieciešamība tiek iepriekš plānota un par kuru piegādi noslēgti līgumi, bet kuri faktiski tiek saņemti tikai mobilizācijas gadījumā.<ref name="Likums" /> == Likuma mērķis == Mobilizācijas likuma mērķis ir radīt tiesisko sistēmu, kas ļautu valstij apdraudējuma gadījumā savlaicīgi pāriet no ikdienas darbības režīma uz pastiprinātu militārās un civilās aizsardzības režīmu. Likums regulē: * Nacionālo bruņoto spēku mobilizāciju; * valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizāciju; * cilvēkresursu izmantošanu; * materiālo un finanšu resursu izmantošanu; * valsts un pašvaldību institūciju pienākumus; * juridisko un fizisko personu pienākumus; * mobilizācijas pieprasījumu izpildi; * iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm; * energoresursu un citu kritiski svarīgu resursu nodrošināšanu; * mobilizācijas gatavības pārbaudes.<ref name="Likums" /> 2024. gada grozījumos likuma mērķis tika formulēts no jauna, uzsverot NBS un valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizāciju un visu iesaistīto personu pienākumus un atbildību.<ref name="2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/351122-grozijumi-mobilizacijas-likuma |title=Grozījumi Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |date=2024-04-10 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Mobilizācijas veidi == Likums paredz '''vispārēju''' un '''daļēju mobilizāciju'''.<ref name="Likums" /> Vispārēja mobilizācija nozīmē valsts mobilizācijas sistēmas un nepieciešamo resursu izmantošanu valsts apdraudējuma pārvarēšanai pilnā apjomā. Daļēja mobilizācija attiecas tikai uz noteiktu valsts teritoriju, institūcijām, personu grupām vai mobilizācijas resursiem atbilstoši konkrētā apdraudējuma raksturam. Mobilizāciju var izsludināt valsts apdraudējuma gadījumā, ievērojot [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmē]], Nacionālās drošības likumā, Mobilizācijas likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.<ref name="Likums" /> == Mobilizācijas sistēma == Mobilizācijas vadības sistēma ir valsts aizsardzības vadības sistēmas sastāvdaļa. Mobilizācijas sagatavošana notiek jau miera laikā, lai nepieciešamie cilvēku un materiālie resursi būtu identificēti pirms valsts apdraudējuma rašanās.<ref name="Likums" /> Valsts un pašvaldību institūcijās mobilizācijas plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai var izveidot īpašas mobilizācijas struktūrvienības vai norīkot mobilizācijas darbiniekus.<ref name="2004">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/89541-grozijumi-mobilizacijas-likuma |title=Grozījumi Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |year=2004 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Mobilizācijas sistēmā tiek plānota ne tikai militārā personāla iesaukšana, bet arī transporta, energoresursu, pārtikas, medicīnisko resursu, sakaru, materiāltehnisko līdzekļu un citu valsts funkcionēšanai nepieciešamo resursu pieejamība. == Ministru kabineta kompetence == [[Latvijas Ministru kabinets|Ministru kabinetam]] ir centrālā loma mobilizācijas sagatavošanā un īstenošanā. Tas nosaka mobilizācijas plānošanas, sagatavošanas un īstenošanas kārtību, kā arī pieņem lēmumus par konkrētu mobilizācijas pasākumu īstenošanu.<ref name="Likums" /> Ministru kabinets var noteikt kārtību: * Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanai ar mobilizācijas resursiem; * mobilizācijas pieprasījumu sagatavošanai un izpildei; * atlikto piegāžu organizēšanai; * iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm; * energoresursu nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā; * mobilizācijas gatavības pārbaužu organizēšanai.<ref name="Likums" /> == Nacionālo bruņoto spēku mobilizācija == Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas mērķis ir palielināt to personālsastāvu un militārās spējas līdz valsts aizsardzības uzdevumu izpildei nepieciešamajam līmenim. Mobilizācijas gadījumā aktīvajā dienestā var iesaukt Latvijas pilsoņus — rezerves karavīrus un rezervistus. Iesaukšana notiek saskaņā ar Militārā dienesta likumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.<ref name="2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/323578-grozijumi-mobilizacijas-likuma |title=Grozījumi Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |date=2021 |access-date=2026-09-14 }}</ref> [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessargu]] mobilizācija savukārt notiek Latvijas Republikas Zemessardzes likumā noteiktajā kārtībā.<ref name="2021" /> Mobilizācijas sistēma tādējādi ļauj NBS miera laika personālsastāvu papildināt ar iepriekš sagatavotiem valsts aizsardzības resursiem. == Rezerves karavīru un rezervistu pienākumi == Mobilizācijas gadījumā rezerves karavīriem un rezervistiem ir pienākums izpildīt Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienību izsniegtajās pavēstēs noteikto.<ref name="2006">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/147544-grozijumi-mobilizacijas-likuma |title=Grozījumi Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |date=2006-11-09 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Pavēstē var tikt noteikts laiks un vieta, kur personai jāierodas militārā dienesta pienākumu izpildei. Konkrētu pilsoņu iesaukšanas kārtību, veselības pārbaudes, dienesta organizāciju un citus jautājumus papildus Mobilizācijas likumam regulē Militārā dienesta likums un Ministru kabineta noteikumi. == Zemessargu mobilizācija == Zemessardze ir nozīmīga Latvijas mobilizācijas sistēmas sastāvdaļa. Atšķirībā no rezerves karavīriem un rezervistiem zemessargu mobilizācija tiek īstenota saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likumu.<ref name="2021" /> 2022. gadā Mobilizācijas likums tika papildināts, paredzot iespēju pakļaut zemessargus '''paaugstinātas gatavības režīmam'''.<ref name="2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/336535-grozijumi-mobilizacijas-likuma |title=Grozījumi Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |date=2022-10-20 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Šis regulējums ļauj valsts aizsardzības sistēmai paaugstināt Zemessardzes vienību gatavību vēl pirms pilna mobilizācijas mehānisma izmantošanas. == Civilās aizsardzības sistēmas mobilizācija == Mobilizācijas likums aptver ne tikai militāro aizsardzību, bet arī valsts civilās aizsardzības sistēmu. Valsts apdraudējuma gadījumā nepieciešams nodrošināt valsts pārvaldes un sabiedrībai būtisko pakalpojumu nepārtrauktību, iedzīvotāju aizsardzību, glābšanas darbus un kritisko resursu pieejamību. Mobilizācijas plānošanā var tikt iesaistīts [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]], [[Valsts policija]], [[Valsts robežsardze]], [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests]] un citas valsts institūcijas.<ref name="2010">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/218938-grozijums-mobilizacijas-likuma |title=Grozījums Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |date=2010-10-05 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Materiālo resursu mobilizācija == Valsts aizsardzībai nepieciešama ne tikai cilvēku, bet arī materiālo resursu mobilizācija. Mobilizācijas plānos var paredzēt preces, transportlīdzekļus, materiālus, energoresursus un pakalpojumus, kas nepieciešami Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un civilās aizsardzības sistēmai. Šādu resursu nepieciešamība tiek noteikta mobilizācijas pieprasījumos.<ref name="Likums" /> Privāto tiesību juridiskajām personām un fiziskajām personām likumā noteiktajos gadījumos ir pienākums izpildīt mobilizācijas pieprasījumus. Mobilizācijas sistēma tādējādi ļauj valsts apdraudējuma gadījumā valsts aizsardzības vajadzībām izmantot arī privātajā sektorā esošos resursus. == Atliktās piegādes == Svarīgs Mobilizācijas likuma mehānisms ir '''atliktās piegādes'''. Tās ir preces, materiāli un pakalpojumi, kuru nepieciešamība tiek plānota iepriekš un par kuru piegādi tiek noslēgti līgumi, taču faktiskā piegāde notiek tikai mobilizācijas gadījumā.<ref name="Likums" /> Šāds mehānisms ļauj valstij sagatavot nepieciešamo resursu piegādes ķēdes, neuzglabājot visu nepieciešamo preču daudzumu valsts noliktavās. Atliktās piegādes var attiekties, piemēram, uz pārtiku, pirmās nepieciešamības precēm, degvielu un citiem materiālajiem resursiem. == Iedzīvotāju nodrošināšana == Mobilizācijas sistēmas sastāvdaļa ir iedzīvotāju nodrošināšanas plānošana valsts apdraudējuma gadījumā. Likums paredz iespēju noteikt iedzīvotāju normētu nodrošināšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm. Ministru kabinets nosaka attiecīgās paraugnormas un rezervju plānošanas kārtību.<ref name="2004" /> Šie pasākumi paredzēti situācijām, kad militāra konflikta vai cita valsts apdraudējuma dēļ tiek būtiski traucētas ierastās preču piegādes ķēdes. == Mobilizācijas rezerves == Mobilizācijas vajadzībām valsts var veidot pārtikas un pirmās nepieciešamības preču rezerves. 2025. gadā Mobilizācijas likums tika papildināts ar regulējumu par mobilizācijas rezervēs esošo preču izmantošanu citiem uzdevumiem. Ministru kabinets var pieņemt lēmumu mobilizācijas rezervēs esošās pārtikas un pirmās nepieciešamības preces nodot citu uzdevumu izpildei, vienlaikus nosakot rezervju atjaunošanas un atlikto piegāžu finansēšanas avotu.<ref name="2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/360948-grozijums-mobilizacijas-likuma |title=Grozījums Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |date=2025-06-04 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likums ļauj noteiktos termiņos pirms derīguma termiņa beigām pirmās nepieciešamības preces nodot bez atlīdzības kā valstij nevajadzīgu kustamo mantu, tādējādi nodrošinot mobilizācijas rezervju apriti.<ref name="2025" /> == Energoresursu nodrošināšana == Mobilizācijas sagatavošanā būtiska nozīme ir energoresursu pieejamībai. Likums paredz Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības institūciju nodrošināšanu ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā.<ref name="2006a">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/136117-grozijumi-mobilizacijas-likuma |title=Grozījumi Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |year=2006 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Energoresursu mobilizācijas plānošana ir saistīta ar nepieciešamību kara vai citas smagas krīzes apstākļos saglabāt bruņoto spēku, policijas, robežsardzes, glābšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības spēju darboties. == Juridisko un fizisko personu pienākumi == Mobilizācijas likums paredz pienākumus ne tikai valsts institūcijām, bet arī privāto tiesību juridiskajām un fiziskajām personām.<ref name="Likums" /> Mobilizācijas sagatavošanas laikā uzņēmumiem var tikt noteikti mobilizācijas uzdevumi un pieprasīta informācija par to rīcībā esošajiem resursiem. Valsts apdraudējuma gadījumā tiem var rasties pienākums nodrošināt mobilizācijas pieprasījumos noteiktās preces, pakalpojumus vai citus resursus. Šāda sistēma paredz tautsaimniecības resursu iepriekšēju apzināšanu, lai krīzes situācijā tos būtu iespējams izmantot valsts aizsardzības vajadzībām. == Mobilizācijas gatavības pārbaudes == Lai pārbaudītu mobilizācijas sistēmas praktisko gatavību, valsts var organizēt mobilizācijas mācības un pārbaudes. 2022. gada grozījumi paredzēja Ministru kabinetam tiesības izdot rīkojumu par '''72 stundu kaujas gatavības pārbaudi'''. Ministru kabinets nosaka pārbaudes rīkošanas laikposmu, kas nedrīkst pārsniegt 30 dienas.<ref name="2022" /> Šādas pārbaudes ļauj praktiski izvērtēt rezerves karavīru, zemessargu, militāro vienību un mobilizācijas vadības sistēmas gatavību. == Atbildība == Mobilizācijas likuma 18. pants paredz atbildību par mobilizācijas prasību neievērošanu. Par izvairīšanos no mobilizācijas, mobilizācijas darbību tīšu kavēšanu vai mobilizācijas pieprasījumu tīšu neizpildīšanu vainīgās personas sauc pie atbildības saskaņā ar likumu.<ref name="Likums" /> Konkrētais atbildības veids ir atkarīgs no pārkāpuma rakstura un var izrietēt arī no citiem Latvijas normatīvajiem aktiem. == Likuma attīstība == Mobilizācijas likums kopš tā pieņemšanas vairākkārt grozīts, pielāgojot Latvijas mobilizācijas sistēmu valsts aizsardzības struktūras un drošības vides pārmaiņām. 2003. gadā likuma spēkā stāšanās tika pārcelta uz 2005. gada 1. janvāri.<ref name="2003" /> 2004. un 2006. gada grozījumi precizēja mobilizācijas vadības sistēmu, atlikto piegāžu mehānismus, iedzīvotāju apgādi un rezerves karavīru iesaukšanas kārtību.<ref name="2004" /><ref name="2006" /> 2019. gada grozījumi būtiski paplašināja regulējumu, tostarp tolaik ieviešot normas par aizsardzības industriju un piegāžu drošību.<ref name="2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/311717-grozijumi-mobilizacijas-likuma |title=Grozījumi Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |year=2019 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2021. gadā tika precizēta rezerves karavīru, rezervistu un zemessargu mobilizācijas kārtība.<ref name="2021" /> 2022. gadā, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, likums tika papildināts ar zemessargu paaugstinātas gatavības režīmu un 72 stundu kaujas gatavības pārbaudes regulējumu.<ref name="2022" /> 2024. gadā, stājoties spēkā [[Aizsardzības industrijas likums|Aizsardzības industrijas likumam]], no Mobilizācijas likuma tika izslēgta daļa normu par aizsardzības industriju un attiecīgais regulējums tika nodalīts atsevišķā likumā. Vienlaikus jaunā redakcijā tika formulēts Mobilizācijas likuma mērķis.<ref name="2024" /> 2025. gadā likums tika papildināts ar mobilizācijas rezervēs esošo pārtikas un pirmās nepieciešamības preču aprites regulējumu.<ref name="2025" /> == Nozīme valsts aizsardzībā == Mobilizācijas likums veido vienu no tiesiskajiem pamatiem Latvijas pārejai no miera laika valsts pārvaldes uz darbību valsts apdraudējuma apstākļos. Tā regulējums balstās uz principu, ka militāra apdraudējuma pārvarēšana nav tikai Nacionālo bruņoto spēku uzdevums. Mobilizācijas sistēmā tiek iesaistītas valsts un pašvaldību institūcijas, Zemessardze, rezerves karavīri un rezervisti, civilās aizsardzības institūcijas, uzņēmumi un nepieciešamības gadījumā citi sabiedrības resursi.<ref name="Likums" /> Šādā izpratnē Mobilizācijas likums ir viens no Latvijas [[visaptveroša valsts aizsardzība|visaptverošās valsts aizsardzības]] sistēmas tiesiskajiem elementiem. == Saistītie normatīvie akti == Mobilizācijas likuma piemērošana ir cieši saistīta ar vairākiem citiem Latvijas normatīvajiem aktiem: * [[Nacionālās drošības likums|Nacionālās drošības likumu]]; * [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumu]]; * [[Militārā dienesta likums|Militārā dienesta likumu]]; * [[Latvijas Republikas Zemessardzes likums|Latvijas Republikas Zemessardzes likumu]]; * [[Valsts aizsardzības dienesta likums|Valsts aizsardzības dienesta likumu]]; * [[Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums|Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu]]; * [[Aizsardzības industrijas likums|Aizsardzības industrijas likumu]]; * likumu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/id/63407-mobilizacijas-likums Mobilizācijas likums] — ''Likumi.lv'' * [https://www.mod.gov.lv/ Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija] * [https://www.mil.lv/ Latvijas Nacionālie bruņotie spēki] [[Kategorija:Latvijas likumi]] [[Kategorija:Latvijas valsts aizsardzība]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:Mobilizācija]] [[Kategorija:2002. gads Latvijā]] rgl4n2bdf5rgux45ro947t1imqm8gqe 4521954 4521953 2026-09-13T21:12:57Z Votre Provocateur 111653 4521954 wikitext text/x-wiki '''Mobilizācijas likums''' ir [[Latvija]]s Republikas likums, kas nosaka tiesiskos un organizatoriskos pamatus [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] un valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizācijas sagatavošanai un īstenošanai, kā arī valsts un pašvaldību institūciju, privāto tiesību juridisko personu un fizisko personu pienākumus un atbildību mobilizācijas jautājumos.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/63407-mobilizacijas-likums |title=Mobilizācijas likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likumu [[Saeima]] pieņēma [[2002]]. gada [[30. maijs|30. maijā]], tas tika izsludināts 2002. gada 18. jūnijā. Sākotnēji bija paredzēta tā spēkā stāšanās 2003. gadā, taču ar 2003. gada grozījumiem tā tika pārcelta uz [[2005]]. gada [[1. janvāris|1. janvāri]].<ref name="Likums" /><ref name="2003">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/81517-grozijums-mobilizacijas-likuma |title=Grozījums Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |date=2003-11-28 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Mobilizācijas likums ir viens no Latvijas valsts aizsardzības sistēmas pamatlikumiem un ir cieši saistīts ar [[Nacionālās drošības likums|Nacionālās drošības likumu]], [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumu]], [[Militārā dienesta likums|Militārā dienesta likumu]], [[Latvijas Republikas Zemessardzes likums|Latvijas Republikas Zemessardzes likumu]] un [[Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums|Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu]]. == Mobilizācijas jēdziens == Likums mobilizāciju definē kā mērķtiecīgi plānotus un sagatavotus valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumus valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.<ref name="Likums" /> Tādējādi mobilizācija Latvijas tiesību sistēmā neattiecas tikai uz rezerves karavīru iesaukšanu militārajā dienestā. Tā aptver plašāku valsts resursu, institūciju un tautsaimniecības sagatavošanu darbībai valsts apdraudējuma apstākļos. Likums definē arī mobilizācijas pieprasījumu — dokumentu, kurā noteikts mobilizācijas uzdevums un Nacionālo bruņoto spēku vai valsts civilās aizsardzības sistēmas vajadzības pēc mobilizācijas resursiem.<ref name="Likums" /> Savukārt atliktās piegādes ir preces, materiāli un pakalpojumi, kuru nepieciešamība tiek iepriekš plānota un par kuru piegādi noslēgti līgumi, bet kuri faktiski tiek saņemti tikai mobilizācijas gadījumā.<ref name="Likums" /> == Likuma mērķis == Mobilizācijas likuma mērķis ir radīt tiesisko sistēmu, kas ļautu valstij apdraudējuma gadījumā savlaicīgi pāriet no ikdienas darbības režīma uz pastiprinātu militārās un civilās aizsardzības režīmu. Likums regulē: * Nacionālo bruņoto spēku mobilizāciju; * valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizāciju; * cilvēkresursu izmantošanu; * materiālo un finanšu resursu izmantošanu; * valsts un pašvaldību institūciju pienākumus; * juridisko un fizisko personu pienākumus; * mobilizācijas pieprasījumu izpildi; * iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm; * energoresursu un citu kritiski svarīgu resursu nodrošināšanu; * mobilizācijas gatavības pārbaudes.<ref name="Likums" /> 2024. gada grozījumos likuma mērķis tika formulēts no jauna, uzsverot NBS un valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizāciju un visu iesaistīto personu pienākumus un atbildību.<ref name="2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/351122-grozijumi-mobilizacijas-likuma |title=Grozījumi Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |date=2024-04-10 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Mobilizācijas veidi == Likums paredz vispārēju un daļēju mobilizāciju.<ref name="Likums" /> Vispārēja mobilizācija nozīmē valsts mobilizācijas sistēmas un nepieciešamo resursu izmantošanu valsts apdraudējuma pārvarēšanai pilnā apjomā. Daļēja mobilizācija attiecas tikai uz noteiktu valsts teritoriju, institūcijām, personu grupām vai mobilizācijas resursiem atbilstoši konkrētā apdraudējuma raksturam. Mobilizāciju var izsludināt valsts apdraudējuma gadījumā, ievērojot [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmē]], Nacionālās drošības likumā, Mobilizācijas likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.<ref name="Likums" /> == Mobilizācijas sistēma == Mobilizācijas vadības sistēma ir valsts aizsardzības vadības sistēmas sastāvdaļa. Mobilizācijas sagatavošana notiek jau miera laikā, lai nepieciešamie cilvēku un materiālie resursi būtu identificēti pirms valsts apdraudējuma rašanās.<ref name="Likums" /> Valsts un pašvaldību institūcijās mobilizācijas plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai var izveidot īpašas mobilizācijas struktūrvienības vai norīkot mobilizācijas darbiniekus.<ref name="2004">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/89541-grozijumi-mobilizacijas-likuma |title=Grozījumi Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |year=2004 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Mobilizācijas sistēmā tiek plānota ne tikai militārā personāla iesaukšana, bet arī transporta, energoresursu, pārtikas, medicīnisko resursu, sakaru, materiāltehnisko līdzekļu un citu valsts funkcionēšanai nepieciešamo resursu pieejamība. == Ministru kabineta kompetence == [[Latvijas Ministru kabinets|Ministru kabinetam]] ir centrālā loma mobilizācijas sagatavošanā un īstenošanā. Tas nosaka mobilizācijas plānošanas, sagatavošanas un īstenošanas kārtību, kā arī pieņem lēmumus par konkrētu mobilizācijas pasākumu īstenošanu.<ref name="Likums" /> Ministru kabinets var noteikt kārtību: * Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanai ar mobilizācijas resursiem; * mobilizācijas pieprasījumu sagatavošanai un izpildei; * atlikto piegāžu organizēšanai; * iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm; * energoresursu nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā; * mobilizācijas gatavības pārbaužu organizēšanai.<ref name="Likums" /> == Nacionālo bruņoto spēku mobilizācija == Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas mērķis ir palielināt to personālsastāvu un militārās spējas līdz valsts aizsardzības uzdevumu izpildei nepieciešamajam līmenim. Mobilizācijas gadījumā aktīvajā dienestā var iesaukt Latvijas pilsoņus — rezerves karavīrus un rezervistus. Iesaukšana notiek saskaņā ar Militārā dienesta likumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.<ref name="2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/323578-grozijumi-mobilizacijas-likuma |title=Grozījumi Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |date=2021 |access-date=2026-09-14 }}</ref> [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessargu]] mobilizācija savukārt notiek Latvijas Republikas Zemessardzes likumā noteiktajā kārtībā.<ref name="2021" /> Mobilizācijas sistēma tādējādi ļauj NBS miera laika personālsastāvu papildināt ar iepriekš sagatavotiem valsts aizsardzības resursiem. == Rezerves karavīru un rezervistu pienākumi == Mobilizācijas gadījumā rezerves karavīriem un rezervistiem ir pienākums izpildīt Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienību izsniegtajās pavēstēs noteikto.<ref name="2006">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/147544-grozijumi-mobilizacijas-likuma |title=Grozījumi Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |date=2006-11-09 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Pavēstē var tikt noteikts laiks un vieta, kur personai jāierodas militārā dienesta pienākumu izpildei. Konkrētu pilsoņu iesaukšanas kārtību, veselības pārbaudes, dienesta organizāciju un citus jautājumus papildus Mobilizācijas likumam regulē Militārā dienesta likums un Ministru kabineta noteikumi. == Zemessargu mobilizācija == Zemessardze ir nozīmīga Latvijas mobilizācijas sistēmas sastāvdaļa. Atšķirībā no rezerves karavīriem un rezervistiem zemessargu mobilizācija tiek īstenota saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likumu.<ref name="2021" /> 2022. gadā Mobilizācijas likums tika papildināts, paredzot iespēju pakļaut zemessargus paaugstinātas gatavības režīmam.<ref name="2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/336535-grozijumi-mobilizacijas-likuma |title=Grozījumi Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |date=2022-10-20 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Šis regulējums ļauj valsts aizsardzības sistēmai paaugstināt Zemessardzes vienību gatavību vēl pirms pilna mobilizācijas mehānisma izmantošanas. == Civilās aizsardzības sistēmas mobilizācija == Mobilizācijas likums aptver ne tikai militāro aizsardzību, bet arī valsts civilās aizsardzības sistēmu. Valsts apdraudējuma gadījumā nepieciešams nodrošināt valsts pārvaldes un sabiedrībai būtisko pakalpojumu nepārtrauktību, iedzīvotāju aizsardzību, glābšanas darbus un kritisko resursu pieejamību. Mobilizācijas plānošanā var tikt iesaistīts [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]], [[Valsts policija]], [[Valsts robežsardze]], [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests]] un citas valsts institūcijas.<ref name="2010">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/218938-grozijums-mobilizacijas-likuma |title=Grozījums Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |date=2010-10-05 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Materiālo resursu mobilizācija == Valsts aizsardzībai nepieciešama ne tikai cilvēku, bet arī materiālo resursu mobilizācija. Mobilizācijas plānos var paredzēt preces, transportlīdzekļus, materiālus, energoresursus un pakalpojumus, kas nepieciešami Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un civilās aizsardzības sistēmai. Šādu resursu nepieciešamība tiek noteikta mobilizācijas pieprasījumos.<ref name="Likums" /> Privāto tiesību juridiskajām personām un fiziskajām personām likumā noteiktajos gadījumos ir pienākums izpildīt mobilizācijas pieprasījumus. Mobilizācijas sistēma tādējādi ļauj valsts apdraudējuma gadījumā valsts aizsardzības vajadzībām izmantot arī privātajā sektorā esošos resursus. == Atliktās piegādes == Svarīgs Mobilizācijas likuma mehānisms ir atliktās piegādes. Tās ir preces, materiāli un pakalpojumi, kuru nepieciešamība tiek plānota iepriekš un par kuru piegādi tiek noslēgti līgumi, taču faktiskā piegāde notiek tikai mobilizācijas gadījumā.<ref name="Likums" /> Šāds mehānisms ļauj valstij sagatavot nepieciešamo resursu piegādes ķēdes, neuzglabājot visu nepieciešamo preču daudzumu valsts noliktavās. Atliktās piegādes var attiekties, piemēram, uz pārtiku, pirmās nepieciešamības precēm, degvielu un citiem materiālajiem resursiem. == Iedzīvotāju nodrošināšana == Mobilizācijas sistēmas sastāvdaļa ir iedzīvotāju nodrošināšanas plānošana valsts apdraudējuma gadījumā. Likums paredz iespēju noteikt iedzīvotāju normētu nodrošināšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm. Ministru kabinets nosaka attiecīgās paraugnormas un rezervju plānošanas kārtību.<ref name="2004" /> Šie pasākumi paredzēti situācijām, kad militāra konflikta vai cita valsts apdraudējuma dēļ tiek būtiski traucētas ierastās preču piegādes ķēdes. == Mobilizācijas rezerves == Mobilizācijas vajadzībām valsts var veidot pārtikas un pirmās nepieciešamības preču rezerves. 2025. gadā Mobilizācijas likums tika papildināts ar regulējumu par mobilizācijas rezervēs esošo preču izmantošanu citiem uzdevumiem. Ministru kabinets var pieņemt lēmumu mobilizācijas rezervēs esošās pārtikas un pirmās nepieciešamības preces nodot citu uzdevumu izpildei, vienlaikus nosakot rezervju atjaunošanas un atlikto piegāžu finansēšanas avotu.<ref name="2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/360948-grozijums-mobilizacijas-likuma |title=Grozījums Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |date=2025-06-04 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likums ļauj noteiktos termiņos pirms derīguma termiņa beigām pirmās nepieciešamības preces nodot bez atlīdzības kā valstij nevajadzīgu kustamo mantu, tādējādi nodrošinot mobilizācijas rezervju apriti.<ref name="2025" /> == Energoresursu nodrošināšana == Mobilizācijas sagatavošanā būtiska nozīme ir energoresursu pieejamībai. Likums paredz Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības institūciju nodrošināšanu ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā.<ref name="2006a">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/136117-grozijumi-mobilizacijas-likuma |title=Grozījumi Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |year=2006 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Energoresursu mobilizācijas plānošana ir saistīta ar nepieciešamību kara vai citas smagas krīzes apstākļos saglabāt bruņoto spēku, policijas, robežsardzes, glābšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības spēju darboties. == Juridisko un fizisko personu pienākumi == Mobilizācijas likums paredz pienākumus ne tikai valsts institūcijām, bet arī privāto tiesību juridiskajām un fiziskajām personām.<ref name="Likums" /> Mobilizācijas sagatavošanas laikā uzņēmumiem var tikt noteikti mobilizācijas uzdevumi un pieprasīta informācija par to rīcībā esošajiem resursiem. Valsts apdraudējuma gadījumā tiem var rasties pienākums nodrošināt mobilizācijas pieprasījumos noteiktās preces, pakalpojumus vai citus resursus. Šāda sistēma paredz tautsaimniecības resursu iepriekšēju apzināšanu, lai krīzes situācijā tos būtu iespējams izmantot valsts aizsardzības vajadzībām. == Mobilizācijas gatavības pārbaudes == Lai pārbaudītu mobilizācijas sistēmas praktisko gatavību, valsts var organizēt mobilizācijas mācības un pārbaudes. 2022. gada grozījumi paredzēja Ministru kabinetam tiesības izdot rīkojumu par 72 stundu kaujas gatavības pārbaudi. Ministru kabinets nosaka pārbaudes rīkošanas laikposmu, kas nedrīkst pārsniegt 30 dienas.<ref name="2022" /> Šādas pārbaudes ļauj praktiski izvērtēt rezerves karavīru, zemessargu, militāro vienību un mobilizācijas vadības sistēmas gatavību. == Atbildība == Mobilizācijas likuma 18. pants paredz atbildību par mobilizācijas prasību neievērošanu. Par izvairīšanos no mobilizācijas, mobilizācijas darbību tīšu kavēšanu vai mobilizācijas pieprasījumu tīšu neizpildīšanu vainīgās personas sauc pie atbildības saskaņā ar likumu.<ref name="Likums" /> Konkrētais atbildības veids ir atkarīgs no pārkāpuma rakstura un var izrietēt arī no citiem Latvijas normatīvajiem aktiem. == Likuma attīstība == Mobilizācijas likums kopš tā pieņemšanas vairākkārt grozīts, pielāgojot Latvijas mobilizācijas sistēmu valsts aizsardzības struktūras un drošības vides pārmaiņām. 2003. gadā likuma spēkā stāšanās tika pārcelta uz 2005. gada 1. janvāri.<ref name="2003" /> 2004. un 2006. gada grozījumi precizēja mobilizācijas vadības sistēmu, atlikto piegāžu mehānismus, iedzīvotāju apgādi un rezerves karavīru iesaukšanas kārtību.<ref name="2004" /><ref name="2006" /> 2019. gada grozījumi būtiski paplašināja regulējumu, tostarp tolaik ieviešot normas par aizsardzības industriju un piegāžu drošību.<ref name="2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/311717-grozijumi-mobilizacijas-likuma |title=Grozījumi Mobilizācijas likumā |publisher=Likumi.lv |year=2019 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2021. gadā tika precizēta rezerves karavīru, rezervistu un zemessargu mobilizācijas kārtība.<ref name="2021" /> 2022. gadā, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, likums tika papildināts ar zemessargu paaugstinātas gatavības režīmu un 72 stundu kaujas gatavības pārbaudes regulējumu.<ref name="2022" /> 2024. gadā, stājoties spēkā [[Aizsardzības industrijas likums|Aizsardzības industrijas likumam]], no Mobilizācijas likuma tika izslēgta daļa normu par aizsardzības industriju un attiecīgais regulējums tika nodalīts atsevišķā likumā. Vienlaikus jaunā redakcijā tika formulēts Mobilizācijas likuma mērķis.<ref name="2024" /> 2025. gadā likums tika papildināts ar mobilizācijas rezervēs esošo pārtikas un pirmās nepieciešamības preču aprites regulējumu.<ref name="2025" /> == Nozīme valsts aizsardzībā == Mobilizācijas likums veido vienu no tiesiskajiem pamatiem Latvijas pārejai no miera laika valsts pārvaldes uz darbību valsts apdraudējuma apstākļos. Tā regulējums balstās uz principu, ka militāra apdraudējuma pārvarēšana nav tikai Nacionālo bruņoto spēku uzdevums. Mobilizācijas sistēmā tiek iesaistītas valsts un pašvaldību institūcijas, Zemessardze, rezerves karavīri un rezervisti, civilās aizsardzības institūcijas, uzņēmumi un nepieciešamības gadījumā citi sabiedrības resursi.<ref name="Likums" /> Šādā izpratnē Mobilizācijas likums ir viens no Latvijas visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas tiesiskajiem elementiem. == Saistītie normatīvie akti == Mobilizācijas likuma piemērošana ir cieši saistīta ar vairākiem citiem Latvijas normatīvajiem aktiem: * [[Nacionālās drošības likums|Nacionālās drošības likumu]]; * [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumu]]; * [[Militārā dienesta likums|Militārā dienesta likumu]]; * [[Latvijas Republikas Zemessardzes likums|Latvijas Republikas Zemessardzes likumu]]; * [[Valsts aizsardzības dienesta likums|Valsts aizsardzības dienesta likumu]]; * [[Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums|Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu]]; * [[Aizsardzības industrijas likums|Aizsardzības industrijas likumu]]; * likumu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/id/63407-mobilizacijas-likums Mobilizācijas likums] — ''Likumi.lv'' * [https://www.mod.gov.lv/ Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija] * [https://www.mil.lv/ Latvijas Nacionālie bruņotie spēki] [[Kategorija:Latvijas likumi]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:2002. gads Latvijā]] 3rfu7pkwhtndrtoubtx4nsmqs4m69jz 0 639684 4521955 2026-09-13T21:13:48Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Darba likums (Latvija)]] 4521955 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Darba likums (Latvija)]] lzd60xh1xyb7opkimi1ml1669ks8ahb 0 639685 4521958 2026-09-13T21:17:55Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Latvijas Militārā policija''' ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] regulāro spēku kaujas atbalsta vienība, kas nodrošina militāro kārtību un likumību Nacionālajos bruņotajos spēkos, veic personu un objektu apsardzi, pavada militārās kolonnas un kravas, kā arī veic pirmstiesas izmeklēšanu tās kompetencē esošajos kriminālprocesos.<ref name="NBSMP">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/militara-policija... 4521958 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Militārā policija''' ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] regulāro spēku kaujas atbalsta vienība, kas nodrošina militāro kārtību un likumību Nacionālajos bruņotajos spēkos, veic personu un objektu apsardzi, pavada militārās kolonnas un kravas, kā arī veic pirmstiesas izmeklēšanu tās kompetencē esošajos kriminālprocesos.<ref name="NBSMP">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/militara-policija |title=Militārā policija |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki |access-date=2026-09-14 }}</ref> Saskaņā ar [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumu]] Militārā policija darbojas kā izmeklēšanas iestāde un [[operatīvā darbība|operatīvās darbības]] subjekts.<ref name="NBSLikums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums |title=Nacionālo bruņoto spēku likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Militārās policijas galvenā mītne atrodas [[Rīga|Rīgā]], Ezermalas ielā 8.<ref name="NBSMP" /> == Vēsture == Latvijas Militārā policija tika izveidota laikā, kad pēc neatkarības atjaunošanas tika attīstīta Latvijas aizsardzības sistēma un Nacionālo bruņoto spēku organizatoriskā struktūra tika pakāpeniski tuvināta [[NATO]] valstu bruņoto spēku standartiem. Nacionālo bruņoto spēku struktūrā bija nepieciešama specializēta vienība, kura miera laikā veiktu bruņoto spēku atbalsta un militārās kārtības nodrošināšanas uzdevumus, bet kara laikā — kaujas atbalsta funkcijas.<ref name="NBSMP" /> Saskaņā ar aizsardzības ministra pavēli [[1997]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] tika izveidota pirmā NBS Militārās policijas štata vienība — Militārās policijas priekšnieks. Šo datumu uzskata par Latvijas Militārās policijas dibināšanas dienu.<ref name="NBSMP" /><ref name="MP25">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/zinas/militara-policija-atzimes-25-gadadienu |title=Militārā policija atzīmēs 25. gadadienu |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki |date=2022-06-30 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Militārās policijas izveide bija daļa no plašākas Latvijas bruņoto spēku reorganizācijas, kuras gaitā tika veidotas profesionālas komandvadības, loģistikas, militārās drošības un atbalsta struktūras. Turpmāk Militārās policijas kompetence tika pakāpeniski paplašināta. Vienība pārņēma uzdevumus, kas saistīti ar militāro objektu un amatpersonu apsardzi, militāro kolonnu pavadīšanu, militāro transportlīdzekļu kustības kontroli un likumpārkāpumu izmeklēšanu bruņotajos spēkos. Nacionālo bruņoto spēku likumā Militārajai policijai tika nostiprināts izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta statuss.<ref name="NBSLikums" /> Pēc Latvijas iestāšanās NATO 2004. gadā Militārās policijas nozīme pieauga arī starptautisko militāro operāciju, sabiedroto spēku uzņemšanas un starptautisko militāro mācību kontekstā. 2022. gada 1. jūlijā Militārā policija atzīmēja dibināšanas 25. gadadienu. NBS norādīja, ka vienība 25 gadu laikā attīstījusies no vienas štata vienības līdz daudzfunkcionālai kaujas atbalsta vienībai, kas nodrošina gan militāro kārtību, gan izmeklēšanu un augstu amatpersonu apsardzi.<ref name="MP25" /> == Statuss == Militārā policija ir Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku sastāvdaļa. Nacionālo bruņoto spēku likums īpaši nosaka, ka Militārā policija darbojas ar '''izmeklēšanas iestādes''' un '''operatīvās darbības subjekta''' tiesībām.<ref name="NBSLikums" /> Tas Militāro policiju atšķir no lielākās daļas citu NBS vienību, jo tās karavīriem papildus militārajiem uzdevumiem ir piešķirtas arī policijas un kriminālprocesuālās pilnvaras. Militārā policija ir kaujas atbalsta vienība. Tās uzdevumi miera laikā galvenokārt saistīti ar likumības, militārās disciplīnas, apsardzes un drošības nodrošināšanu, savukārt kara un militāra apdraudējuma apstākļos tā veic arī militāro vienību darbībai nepieciešamus kaujas atbalsta uzdevumus.<ref name="NBSMP" /> == Uzdevumi == Militārās policijas uzdevumi noteikti galvenokārt Nacionālo bruņoto spēku likumā. Militārā policija: * nodrošina [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] un viņa ģimenes locekļu aizsardzību; * nodrošina jaunievēlētā Valsts prezidenta aizsardzību laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai; * likumā noteiktajos gadījumos nodrošina bijušā Valsts prezidenta aizsardzību; * nodrošina Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību; * apsargā noteiktas Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas un objektus; * pavada militārās kolonnas; * apsargā militārās kravas; * regulē un kontrolē militāro transportlīdzekļu kustību; * novērš un pārtrauc likumpārkāpumus militārajās vienībās un militārajos objektos; * veic pirmstiesas izmeklēšanu; * meklē un aiztur likumā noteiktas personas; * veic aizturēto personu konvojēšanu; * nodrošina drošību militāro pasākumu norises vietās.<ref name="NBSLikums" /> == Valsts prezidenta apsardze == Viens no Militārās policijas redzamākajiem uzdevumiem ir [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] aizsardzība. Militārā policija Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina prezidenta un viņa ģimenes locekļu apsardzi. Tā apsargā arī jaunievēlēto Valsts prezidentu laikā starp ievēlēšanu un prezidenta amata oficiālu pārņemšanu.<ref name="NBSLikums" /> Militārā policija nodrošina arī [[Latvijas Valsts prezidenta kanceleja|Valsts prezidenta kancelejas]] un Valsts prezidenta rezidences drošību.<ref name="NBSLikums" /> Apsardzes funkciju īstenošanai Militārās policijas struktūrā darbojas specializēta '''Valsts prezidenta apsardzes''' vienība.<ref name="NBSMP" /> == Ārvalstu amatpersonu aizsardzība == Militārā policija aizsargā Valsts prezidenta uzaicinātos ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvjus. Aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā tā var nodrošināt arī [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju apsardzi.<ref name="NBSLikums" /> Veicot amatpersonu apsardzi, Militārajai policijai ir tiesības regulēt transportlīdzekļu kustību apsargājamo personu pārvietošanās maršrutos un citās vietās, kur tas nepieciešams drošības nodrošināšanai.<ref name="NBSLikums" /> == Militārā kārtība == Militārā policija novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus: * militārajās vienībās; * militāro vienību dislokācijas vietās; * Militārās policijas apsargātajos objektos; * apsargājamo personu uzturēšanās vietās; * militāro pasākumu norises vietās.<ref name="NBSLikums" /> Militārās policijas amatpersonām ir tiesības identificēt un aizturēt likumpārkāpējus, pieprasīt dokumentus un paskaidrojumus, pārbaudīt personas, mantas un transportlīdzekļus, kā arī likumā noteiktajos gadījumos ierobežot personu un transportlīdzekļu kustību.<ref name="NBSLikums" /> == Pirmstiesas izmeklēšana == Militārā policija ir viena no Latvijas pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm. [[Kriminālprocesa likums]] nosaka Militārās policijas institucionālo piekritību. Tā izmeklē noziedzīgus nodarījumus militārajā dienestā, kā arī noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās.<ref name="KPL">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/107820-kriminalprocesa-likums |title=Kriminālprocesa likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Tās kompetencē ietilpst arī noziedzīgi nodarījumi, kurus Nacionālo bruņoto spēku personāls izdarījis saistībā ar dienesta vai amata stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi.<ref name="NBSLikums" /> Militārās policijas struktūrā darbojas '''Izmeklēšanas dienests'''.<ref name="NBSMP" /> == Operatīvā darbība == Militārā policija ir arī [[Operatīvās darbības likums|operatīvās darbības]] subjekts.<ref name="NBSLikums" /> Tas ļauj tai savas kompetences ietvaros izmantot likumā paredzētās operatīvās darbības metodes, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus. Operatīvā darbība tiek veikta tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā. == Personu aizturēšana == Militārās policijas amatpersonām savas kompetences ietvaros ir tiesības aizturēt personas, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpuma izdarīšanu. Tās var arī veikt tādu personu meklēšanu, piespiedu atvešanu vai aizturēšanu, kuras izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izpildes vai atrodas bezvēsts prombūtnē.<ref name="NBSLikums" /> Militārajai policijai ir tiesības konvojēt aizturēto personu, ja tās izdarītā noziedzīgā nodarījuma pirmstiesas izmeklēšana atrodas Militārās policijas kompetencē.<ref name="NBSLikums" /> == Militārās satiksmes kontrole == Militārā policija nodrošina militāro transportlīdzekļu un kolonnu kustības organizēšanu. Tā pavada Nacionālo bruņoto spēku militārās kolonnas un apsargā militārās kravas, kā arī regulē NBS transportlīdzekļu kustību un veic to satiksmes uzraudzību.<ref name="NBSLikums" /> Militārās policijas amatpersonām ir tiesības apturēt un pārbaudīt NBS īpašumā, valdījumā vai turējumā esošus transportlīdzekļus un to vadītājus. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis vai tā vadītājs apdraud satiksmes drošību, Militārā policija var aizliegt transportlīdzekļa turpmāku izmantošanu.<ref name="NBSLikums" /> Militāro pasākumu, kolonnu pārvietošanās un amatpersonu apsardzes laikā Militārā policija var regulēt arī civilā transporta kustību. == Militāro objektu apsardze == Militārā policija apsargā aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktos militāros objektus. Militārās policijas amatpersonām šajos objektos ir tiesības pārbaudīt personu identitāti, mantas un transportlīdzekļus, izmantot drošības tehniskās sistēmas un veikt novērošanu.<ref name="NBSLikums" /> Likums paredz iespēju ar tehniskajiem līdzekļiem veikt video un audio fiksāciju militārajos objektos, to aizsargjoslās, militāro pasākumu norises vietās un noteiktos gadījumos arī publiskās vietās.<ref name="NBSLikums" /> == Alkohola un narkotisko vielu pārbaudes == Militārās policijas amatpersonām, veicot normatīvo aktu ievērošanas kontroli, ir tiesības pārbaudīt personas ar portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas ierīcēm. Tām ir arī tiesības iegūt bioloģisko materiālu un izmantot ekspresdiagnostikas testus narkotisko un psihotropo vielu noteikšanai, kā arī nepieciešamības gadījumā nogādāt personu ārstniecības iestādē medicīniskai pārbaudei.<ref name="NBSLikums" /> Šīs pilnvaras tiek izmantotas Militārās policijas kompetences ietvaros, tostarp militārās disciplīnas un drošības nodrošināšanai. == Starptautiskās operācijas == Militārās policijas karavīri var piedalīties Latvijas Nacionālo bruņoto spēku starptautiskajās operācijās un starptautiskajās militārajās mācībās. Militārās policijas funkcijas starptautiskajās operācijās var ietvert militārās satiksmes kontroli, karavīru un objektu apsardzi, militārās kārtības uzturēšanu, aizturēto personu apsardzi, militāro kolonnu pavadīšanu un sadarbību ar sabiedroto militārās policijas vienībām. Latvijas dalība NATO ir veicinājusi Militārās policijas procedūru un apmācības savietojamību ar citu NATO dalībvalstu militārās policijas vienībām. == Struktūra == Militārās policijas struktūrā ietilpst vairākas specializētas vienības. Nacionālie bruņotie spēki 2026. gadā norādīja šādas Militārās policijas struktūrvienības:<ref name="NBSMP" /> * '''Militārās policijas štābs'''; * '''Štāba un atbalsta rota'''; * '''Militāro policistu rota'''; * '''Specializētā militāro policistu rota'''; * '''Valsts prezidenta apsardze'''; * '''Izmeklēšanas dienests'''; * '''Militārās policijas zemessardze'''. Šāda struktūra ļauj vienlaikus nodrošināt militāro kārtību, kriminālizmeklēšanu, amatpersonu aizsardzību, militāro operāciju atbalstu un rezerves spēju attīstību.<ref name="NBSMP" /> == Militārās policijas zemessardze == Militārās policijas struktūrā darbojas arī Zemessardzes elements — '''Militārās policijas zemessardze'''.<ref name="NBSMP" /> Tas ļauj Militārās policijas uzdevumu izpildei nepieciešamības gadījumā izmantot arī militāri apmācītus [[Latvijas Republikas Zemessardze|zemessargus]], palielinot vienības spējas valsts apdraudējuma vai plašu militāro pasākumu laikā. == Komandieris == Militāro policiju vada Militārās policijas komandieris. No 2010. gada 11. janvāra Militārās policijas komandieris bija pulkvedis [[Tālis Majors]].<ref name="MP25" /> 2026. gadā Militārās policijas komandiera amatu ieņem pulkvedis '''Ēvalds Kairišs'''. Militārās policijas virsseržants ir galvenais virsseržants '''Elmārs Priednieks'''.<ref name="NBSMP" /> == Karatiesas == Latvijas tiesību sistēma paredz iespēju kara vai izņēmuma stāvokļa laikā izveidot [[karatiesa|karatiesas]]. Saskaņā ar [[Karatiesu likums|Karatiesu likumu]] karatiesām piekritīgo krimināllietu pirmstiesas izmeklēšanas iestāde ir Militārā policija. Atsevišķos ar valsts drošību saistītos noziedzīgos nodarījumos pirmstiesas izmeklēšanu veic arī [[Valsts drošības dienests]].<ref name="Karatiesas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums |title=Karatiesu likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Simbolika == Militārajai policijai ir sava vienības simbolika un krūšu zīme. Militārās policijas krūšu zīmes piešķiršanas un nēsāšanas kārtība tika noteikta ar aizsardzības ministra 2002. gada 7. novembra pavēli Nr. 271.<ref name="NBSMP" /> Militārās policijas devīze ir '''„Likums. Modrība. Taisnīgums.”'''<ref name="MP25" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mil.lv/lv/militara-policija Militārā policija] — Latvijas Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnē * [https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums Nacionālo bruņoto spēku likums] — ''Likumi.lv'' * [https://www.mil.lv/ Latvijas Nacionālie bruņotie spēki] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:Latvijas tiesībaizsardzības iestādes]] [[Kategorija:Militārā policija]] [[Kategorija:1997. gads Latvijā]] dgvtt4zvljyt0rndkh2jy3yyfbptj24 4521959 4521958 2026-09-13T21:18:49Z Votre Provocateur 111653 4521959 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Militārā policija''' ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] regulāro spēku kaujas atbalsta vienība, kas nodrošina militāro kārtību un likumību Nacionālajos bruņotajos spēkos, veic personu un objektu apsardzi, pavada militārās kolonnas un kravas, kā arī veic pirmstiesas izmeklēšanu tās kompetencē esošajos kriminālprocesos.<ref name="NBSMP">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/militara-policija |title=Militārā policija |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki |access-date=2026-09-14 }}</ref> Saskaņā ar [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumu]] Militārā policija darbojas kā izmeklēšanas iestāde un operatīvās darbības subjekts.<ref name="NBSLikums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums |title=Nacionālo bruņoto spēku likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Militārās policijas galvenā mītne atrodas [[Rīga|Rīgā]], Ezermalas ielā 8.<ref name="NBSMP" /> == Vēsture == Latvijas Militārā policija tika izveidota laikā, kad pēc neatkarības atjaunošanas tika attīstīta Latvijas aizsardzības sistēma un Nacionālo bruņoto spēku organizatoriskā struktūra tika pakāpeniski tuvināta [[NATO]] valstu bruņoto spēku standartiem. Nacionālo bruņoto spēku struktūrā bija nepieciešama specializēta vienība, kura miera laikā veiktu bruņoto spēku atbalsta un militārās kārtības nodrošināšanas uzdevumus, bet kara laikā — kaujas atbalsta funkcijas.<ref name="NBSMP" /> Saskaņā ar aizsardzības ministra pavēli [[1997]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] tika izveidota pirmā NBS Militārās policijas štata vienība — Militārās policijas priekšnieks. Šo datumu uzskata par Latvijas Militārās policijas dibināšanas dienu.<ref name="NBSMP" /><ref name="MP25">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/zinas/militara-policija-atzimes-25-gadadienu |title=Militārā policija atzīmēs 25. gadadienu |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki |date=2022-06-30 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Militārās policijas izveide bija daļa no plašākas Latvijas bruņoto spēku reorganizācijas, kuras gaitā tika veidotas profesionālas komandvadības, loģistikas, militārās drošības un atbalsta struktūras. Turpmāk Militārās policijas kompetence tika pakāpeniski paplašināta. Vienība pārņēma uzdevumus, kas saistīti ar militāro objektu un amatpersonu apsardzi, militāro kolonnu pavadīšanu, militāro transportlīdzekļu kustības kontroli un likumpārkāpumu izmeklēšanu bruņotajos spēkos. Nacionālo bruņoto spēku likumā Militārajai policijai tika nostiprināts izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta statuss.<ref name="NBSLikums" /> Pēc Latvijas iestāšanās NATO 2004. gadā Militārās policijas nozīme pieauga arī starptautisko militāro operāciju, sabiedroto spēku uzņemšanas un starptautisko militāro mācību kontekstā. 2022. gada 1. jūlijā Militārā policija atzīmēja dibināšanas 25. gadadienu. NBS norādīja, ka vienība 25 gadu laikā attīstījusies no vienas štata vienības līdz daudzfunkcionālai kaujas atbalsta vienībai, kas nodrošina gan militāro kārtību, gan izmeklēšanu un augstu amatpersonu apsardzi.<ref name="MP25" /> == Statuss == Militārā policija ir Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku sastāvdaļa. Nacionālo bruņoto spēku likums īpaši nosaka, ka Militārā policija darbojas ar izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām.<ref name="NBSLikums" /> Tas Militāro policiju atšķir no lielākās daļas citu NBS vienību, jo tās karavīriem papildus militārajiem uzdevumiem ir piešķirtas arī policijas un kriminālprocesuālās pilnvaras. Militārā policija ir kaujas atbalsta vienība. Tās uzdevumi miera laikā galvenokārt saistīti ar likumības, militārās disciplīnas, apsardzes un drošības nodrošināšanu, savukārt kara un militāra apdraudējuma apstākļos tā veic arī militāro vienību darbībai nepieciešamus kaujas atbalsta uzdevumus.<ref name="NBSMP" /> == Uzdevumi == Militārās policijas uzdevumi noteikti galvenokārt Nacionālo bruņoto spēku likumā. Militārā policija: * nodrošina [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] un viņa ģimenes locekļu aizsardzību; * nodrošina jaunievēlētā Valsts prezidenta aizsardzību laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai; * likumā noteiktajos gadījumos nodrošina bijušā Valsts prezidenta aizsardzību; * nodrošina Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību; * apsargā noteiktas Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas un objektus; * pavada militārās kolonnas; * apsargā militārās kravas; * regulē un kontrolē militāro transportlīdzekļu kustību; * novērš un pārtrauc likumpārkāpumus militārajās vienībās un militārajos objektos; * veic pirmstiesas izmeklēšanu; * meklē un aiztur likumā noteiktas personas; * veic aizturēto personu konvojēšanu; * nodrošina drošību militāro pasākumu norises vietās.<ref name="NBSLikums" /> == Valsts prezidenta apsardze == Viens no Militārās policijas redzamākajiem uzdevumiem ir [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] aizsardzība. Militārā policija Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina prezidenta un viņa ģimenes locekļu apsardzi. Tā apsargā arī jaunievēlēto Valsts prezidentu laikā starp ievēlēšanu un prezidenta amata oficiālu pārņemšanu.<ref name="NBSLikums" /> Militārā policija nodrošina arī [[Latvijas Valsts prezidenta kanceleja|Valsts prezidenta kancelejas]] un Valsts prezidenta rezidences drošību.<ref name="NBSLikums" /> Apsardzes funkciju īstenošanai Militārās policijas struktūrā darbojas specializēta Valsts prezidenta apsardzes vienība.<ref name="NBSMP" /> == Ārvalstu amatpersonu aizsardzība == Militārā policija aizsargā Valsts prezidenta uzaicinātos ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvjus. Aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā tā var nodrošināt arī [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju apsardzi.<ref name="NBSLikums" /> Veicot amatpersonu apsardzi, Militārajai policijai ir tiesības regulēt transportlīdzekļu kustību apsargājamo personu pārvietošanās maršrutos un citās vietās, kur tas nepieciešams drošības nodrošināšanai.<ref name="NBSLikums" /> == Militārā kārtība == Militārā policija novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus: * militārajās vienībās; * militāro vienību dislokācijas vietās; * Militārās policijas apsargātajos objektos; * apsargājamo personu uzturēšanās vietās; * militāro pasākumu norises vietās.<ref name="NBSLikums" /> Militārās policijas amatpersonām ir tiesības identificēt un aizturēt likumpārkāpējus, pieprasīt dokumentus un paskaidrojumus, pārbaudīt personas, mantas un transportlīdzekļus, kā arī likumā noteiktajos gadījumos ierobežot personu un transportlīdzekļu kustību.<ref name="NBSLikums" /> == Pirmstiesas izmeklēšana == Militārā policija ir viena no Latvijas pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm. Kriminālprocesa likums nosaka Militārās policijas institucionālo piekritību. Tā izmeklē noziedzīgus nodarījumus militārajā dienestā, kā arī noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās.<ref name="KPL">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/107820-kriminalprocesa-likums |title=Kriminālprocesa likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Tās kompetencē ietilpst arī noziedzīgi nodarījumi, kurus Nacionālo bruņoto spēku personāls izdarījis saistībā ar dienesta vai amata stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi.<ref name="NBSLikums" /> Militārās policijas struktūrā darbojas Izmeklēšanas dienests.<ref name="NBSMP" /> == Operatīvā darbība == Militārā policija ir arī operatīvās darbības subjekts.<ref name="NBSLikums" /> Tas ļauj tai savas kompetences ietvaros izmantot likumā paredzētās operatīvās darbības metodes, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus. Operatīvā darbība tiek veikta tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā. == Personu aizturēšana == Militārās policijas amatpersonām savas kompetences ietvaros ir tiesības aizturēt personas, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpuma izdarīšanu. Tās var arī veikt tādu personu meklēšanu, piespiedu atvešanu vai aizturēšanu, kuras izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izpildes vai atrodas bezvēsts prombūtnē.<ref name="NBSLikums" /> Militārajai policijai ir tiesības konvojēt aizturēto personu, ja tās izdarītā noziedzīgā nodarījuma pirmstiesas izmeklēšana atrodas Militārās policijas kompetencē.<ref name="NBSLikums" /> == Militārās satiksmes kontrole == Militārā policija nodrošina militāro transportlīdzekļu un kolonnu kustības organizēšanu. Tā pavada Nacionālo bruņoto spēku militārās kolonnas un apsargā militārās kravas, kā arī regulē NBS transportlīdzekļu kustību un veic to satiksmes uzraudzību.<ref name="NBSLikums" /> Militārās policijas amatpersonām ir tiesības apturēt un pārbaudīt NBS īpašumā, valdījumā vai turējumā esošus transportlīdzekļus un to vadītājus. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis vai tā vadītājs apdraud satiksmes drošību, Militārā policija var aizliegt transportlīdzekļa turpmāku izmantošanu.<ref name="NBSLikums" /> Militāro pasākumu, kolonnu pārvietošanās un amatpersonu apsardzes laikā Militārā policija var regulēt arī civilā transporta kustību. == Militāro objektu apsardze == Militārā policija apsargā aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktos militāros objektus. Militārās policijas amatpersonām šajos objektos ir tiesības pārbaudīt personu identitāti, mantas un transportlīdzekļus, izmantot drošības tehniskās sistēmas un veikt novērošanu.<ref name="NBSLikums" /> Likums paredz iespēju ar tehniskajiem līdzekļiem veikt video un audio fiksāciju militārajos objektos, to aizsargjoslās, militāro pasākumu norises vietās un noteiktos gadījumos arī publiskās vietās.<ref name="NBSLikums" /> == Alkohola un narkotisko vielu pārbaudes == Militārās policijas amatpersonām, veicot normatīvo aktu ievērošanas kontroli, ir tiesības pārbaudīt personas ar portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas ierīcēm. Tām ir arī tiesības iegūt bioloģisko materiālu un izmantot ekspresdiagnostikas testus narkotisko un psihotropo vielu noteikšanai, kā arī nepieciešamības gadījumā nogādāt personu ārstniecības iestādē medicīniskai pārbaudei.<ref name="NBSLikums" /> Šīs pilnvaras tiek izmantotas Militārās policijas kompetences ietvaros, tostarp militārās disciplīnas un drošības nodrošināšanai. == Starptautiskās operācijas == Militārās policijas karavīri var piedalīties Latvijas Nacionālo bruņoto spēku starptautiskajās operācijās un starptautiskajās militārajās mācībās. Militārās policijas funkcijas starptautiskajās operācijās var ietvert militārās satiksmes kontroli, karavīru un objektu apsardzi, militārās kārtības uzturēšanu, aizturēto personu apsardzi, militāro kolonnu pavadīšanu un sadarbību ar sabiedroto militārās policijas vienībām. Latvijas dalība NATO ir veicinājusi Militārās policijas procedūru un apmācības savietojamību ar citu NATO dalībvalstu militārās policijas vienībām. == Struktūra == Militārās policijas struktūrā ietilpst vairākas specializētas vienības. Nacionālie bruņotie spēki 2026. gadā norādīja šādas Militārās policijas struktūrvienības:<ref name="NBSMP" /> * Militārās policijas štābs; * Štāba un atbalsta rota; * Militāro policistu rota; * Specializētā militāro policistu rota; * Valsts prezidenta apsardze; * Izmeklēšanas dienests; * Militārās policijas zemessardze. Šāda struktūra ļauj vienlaikus nodrošināt militāro kārtību, kriminālizmeklēšanu, amatpersonu aizsardzību, militāro operāciju atbalstu un rezerves spēju attīstību.<ref name="NBSMP" /> == Militārās policijas zemessardze == Militārās policijas struktūrā darbojas arī Zemessardzes elements — Militārās policijas zemessardze.<ref name="NBSMP" /> Tas ļauj Militārās policijas uzdevumu izpildei nepieciešamības gadījumā izmantot arī militāri apmācītus [[Latvijas Republikas Zemessardze|zemessargus]], palielinot vienības spējas valsts apdraudējuma vai plašu militāro pasākumu laikā. == Komandieris == Militāro policiju vada Militārās policijas komandieris. No 2010. gada 11. janvāra Militārās policijas komandieris bija pulkvedis [[Tālis Majors]].<ref name="MP25" /> 2026. gadā Militārās policijas komandiera amatu ieņem pulkvedis Ēvalds Kairišs. Militārās policijas virsseržants ir galvenais virsseržants Elmārs Priednieks.<ref name="NBSMP" /> == Karatiesas == Latvijas tiesību sistēma paredz iespēju kara vai izņēmuma stāvokļa laikā izveidot [[karatiesa|karatiesas]]. Saskaņā ar [[Karatiesu likums|Karatiesu likumu]] karatiesām piekritīgo krimināllietu pirmstiesas izmeklēšanas iestāde ir Militārā policija. Atsevišķos ar valsts drošību saistītos noziedzīgos nodarījumos pirmstiesas izmeklēšanu veic arī [[Valsts drošības dienests]].<ref name="Karatiesas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums |title=Karatiesu likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Simbolika == Militārajai policijai ir sava vienības simbolika un krūšu zīme. Militārās policijas krūšu zīmes piešķiršanas un nēsāšanas kārtība tika noteikta ar aizsardzības ministra 2002. gada 7. novembra pavēli Nr. 271.<ref name="NBSMP" /> Militārās policijas devīze ir „Likums. Modrība. Taisnīgums.”<ref name="MP25" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mil.lv/lv/militara-policija Militārā policija] — Latvijas Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnē * [https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums Nacionālo bruņoto spēku likums] — ''Likumi.lv'' * [https://www.mil.lv/ Latvijas Nacionālie bruņotie spēki] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:Latvijas tiesībaizsardzības iestādes]] [[Kategorija:Militārā policija]] [[Kategorija:1997. gads Latvijā]] 0psz0n4vpei6djl4ro9u1qrd2zfypwu 4521960 4521959 2026-09-13T21:19:01Z Votre Provocateur 111653 4521960 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Militārā policija''' ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] regulāro spēku kaujas atbalsta vienība, kas nodrošina militāro kārtību un likumību Nacionālajos bruņotajos spēkos, veic personu un objektu apsardzi, pavada militārās kolonnas un kravas, kā arī veic pirmstiesas izmeklēšanu tās kompetencē esošajos kriminālprocesos.<ref name="NBSMP">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/militara-policija |title=Militārā policija |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki |access-date=2026-09-14 }}</ref> Saskaņā ar [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumu]] Militārā policija darbojas kā izmeklēšanas iestāde un operatīvās darbības subjekts.<ref name="NBSLikums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums |title=Nacionālo bruņoto spēku likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Militārās policijas galvenā mītne atrodas [[Rīga|Rīgā]], Ezermalas ielā 8.<ref name="NBSMP" /> == Vēsture == Latvijas Militārā policija tika izveidota laikā, kad pēc neatkarības atjaunošanas tika attīstīta Latvijas aizsardzības sistēma un Nacionālo bruņoto spēku organizatoriskā struktūra tika pakāpeniski tuvināta [[NATO]] valstu bruņoto spēku standartiem. Nacionālo bruņoto spēku struktūrā bija nepieciešama specializēta vienība, kura miera laikā veiktu bruņoto spēku atbalsta un militārās kārtības nodrošināšanas uzdevumus, bet kara laikā — kaujas atbalsta funkcijas.<ref name="NBSMP" /> Saskaņā ar aizsardzības ministra pavēli [[1997]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] tika izveidota pirmā NBS Militārās policijas štata vienība — Militārās policijas priekšnieks. Šo datumu uzskata par Latvijas Militārās policijas dibināšanas dienu.<ref name="NBSMP" /><ref name="MP25">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/zinas/militara-policija-atzimes-25-gadadienu |title=Militārā policija atzīmēs 25. gadadienu |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki |date=2022-06-30 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Militārās policijas izveide bija daļa no plašākas Latvijas bruņoto spēku reorganizācijas, kuras gaitā tika veidotas profesionālas komandvadības, loģistikas, militārās drošības un atbalsta struktūras. Turpmāk Militārās policijas kompetence tika pakāpeniski paplašināta. Vienība pārņēma uzdevumus, kas saistīti ar militāro objektu un amatpersonu apsardzi, militāro kolonnu pavadīšanu, militāro transportlīdzekļu kustības kontroli un likumpārkāpumu izmeklēšanu bruņotajos spēkos. Nacionālo bruņoto spēku likumā Militārajai policijai tika nostiprināts izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta statuss.<ref name="NBSLikums" /> Pēc Latvijas iestāšanās NATO 2004. gadā Militārās policijas nozīme pieauga arī starptautisko militāro operāciju, sabiedroto spēku uzņemšanas un starptautisko militāro mācību kontekstā. 2022. gada 1. jūlijā Militārā policija atzīmēja dibināšanas 25. gadadienu. NBS norādīja, ka vienība 25 gadu laikā attīstījusies no vienas štata vienības līdz daudzfunkcionālai kaujas atbalsta vienībai, kas nodrošina gan militāro kārtību, gan izmeklēšanu un augstu amatpersonu apsardzi.<ref name="MP25" /> == Statuss == Militārā policija ir Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku sastāvdaļa. Nacionālo bruņoto spēku likums īpaši nosaka, ka Militārā policija darbojas ar izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām.<ref name="NBSLikums" /> Tas Militāro policiju atšķir no lielākās daļas citu NBS vienību, jo tās karavīriem papildus militārajiem uzdevumiem ir piešķirtas arī policijas un kriminālprocesuālās pilnvaras. Militārā policija ir kaujas atbalsta vienība. Tās uzdevumi miera laikā galvenokārt saistīti ar likumības, militārās disciplīnas, apsardzes un drošības nodrošināšanu, savukārt kara un militāra apdraudējuma apstākļos tā veic arī militāro vienību darbībai nepieciešamus kaujas atbalsta uzdevumus.<ref name="NBSMP" /> == Uzdevumi == Militārās policijas uzdevumi noteikti galvenokārt Nacionālo bruņoto spēku likumā. Militārā policija: * nodrošina [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] un viņa ģimenes locekļu aizsardzību; * nodrošina jaunievēlētā Valsts prezidenta aizsardzību laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai; * likumā noteiktajos gadījumos nodrošina bijušā Valsts prezidenta aizsardzību; * nodrošina Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību; * apsargā noteiktas Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas un objektus; * pavada militārās kolonnas; * apsargā militārās kravas; * regulē un kontrolē militāro transportlīdzekļu kustību; * novērš un pārtrauc likumpārkāpumus militārajās vienībās un militārajos objektos; * veic pirmstiesas izmeklēšanu; * meklē un aiztur likumā noteiktas personas; * veic aizturēto personu konvojēšanu; * nodrošina drošību militāro pasākumu norises vietās.<ref name="NBSLikums" /> == Valsts prezidenta apsardze == Viens no Militārās policijas redzamākajiem uzdevumiem ir [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] aizsardzība. Militārā policija Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina prezidenta un viņa ģimenes locekļu apsardzi. Tā apsargā arī jaunievēlēto Valsts prezidentu laikā starp ievēlēšanu un prezidenta amata oficiālu pārņemšanu.<ref name="NBSLikums" /> Militārā policija nodrošina arī [[Latvijas Valsts prezidenta kanceleja|Valsts prezidenta kancelejas]] un Valsts prezidenta rezidences drošību.<ref name="NBSLikums" /> Apsardzes funkciju īstenošanai Militārās policijas struktūrā darbojas specializēta Valsts prezidenta apsardzes vienība.<ref name="NBSMP" /> == Ārvalstu amatpersonu aizsardzība == Militārā policija aizsargā Valsts prezidenta uzaicinātos ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvjus. Aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā tā var nodrošināt arī [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju apsardzi.<ref name="NBSLikums" /> Veicot amatpersonu apsardzi, Militārajai policijai ir tiesības regulēt transportlīdzekļu kustību apsargājamo personu pārvietošanās maršrutos un citās vietās, kur tas nepieciešams drošības nodrošināšanai.<ref name="NBSLikums" /> == Militārā kārtība == Militārā policija novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus: * militārajās vienībās; * militāro vienību dislokācijas vietās; * Militārās policijas apsargātajos objektos; * apsargājamo personu uzturēšanās vietās; * militāro pasākumu norises vietās.<ref name="NBSLikums" /> Militārās policijas amatpersonām ir tiesības identificēt un aizturēt likumpārkāpējus, pieprasīt dokumentus un paskaidrojumus, pārbaudīt personas, mantas un transportlīdzekļus, kā arī likumā noteiktajos gadījumos ierobežot personu un transportlīdzekļu kustību.<ref name="NBSLikums" /> == Pirmstiesas izmeklēšana == Militārā policija ir viena no Latvijas pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm. Kriminālprocesa likums nosaka Militārās policijas institucionālo piekritību. Tā izmeklē noziedzīgus nodarījumus militārajā dienestā, kā arī noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās.<ref name="KPL">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/107820-kriminalprocesa-likums |title=Kriminālprocesa likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Tās kompetencē ietilpst arī noziedzīgi nodarījumi, kurus Nacionālo bruņoto spēku personāls izdarījis saistībā ar dienesta vai amata stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi.<ref name="NBSLikums" /> Militārās policijas struktūrā darbojas Izmeklēšanas dienests.<ref name="NBSMP" /> == Operatīvā darbība == Militārā policija ir arī operatīvās darbības subjekts.<ref name="NBSLikums" /> Tas ļauj tai savas kompetences ietvaros izmantot likumā paredzētās operatīvās darbības metodes, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus. Operatīvā darbība tiek veikta tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā. == Personu aizturēšana == Militārās policijas amatpersonām savas kompetences ietvaros ir tiesības aizturēt personas, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpuma izdarīšanu. Tās var arī veikt tādu personu meklēšanu, piespiedu atvešanu vai aizturēšanu, kuras izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izpildes vai atrodas bezvēsts prombūtnē.<ref name="NBSLikums" /> Militārajai policijai ir tiesības konvojēt aizturēto personu, ja tās izdarītā noziedzīgā nodarījuma pirmstiesas izmeklēšana atrodas Militārās policijas kompetencē.<ref name="NBSLikums" /> == Militārās satiksmes kontrole == Militārā policija nodrošina militāro transportlīdzekļu un kolonnu kustības organizēšanu. Tā pavada Nacionālo bruņoto spēku militārās kolonnas un apsargā militārās kravas, kā arī regulē NBS transportlīdzekļu kustību un veic to satiksmes uzraudzību.<ref name="NBSLikums" /> Militārās policijas amatpersonām ir tiesības apturēt un pārbaudīt NBS īpašumā, valdījumā vai turējumā esošus transportlīdzekļus un to vadītājus. Ja transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis vai tā vadītājs apdraud satiksmes drošību, Militārā policija var aizliegt transportlīdzekļa turpmāku izmantošanu.<ref name="NBSLikums" /> Militāro pasākumu, kolonnu pārvietošanās un amatpersonu apsardzes laikā Militārā policija var regulēt arī civilā transporta kustību. == Militāro objektu apsardze == Militārā policija apsargā aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktos militāros objektus. Militārās policijas amatpersonām šajos objektos ir tiesības pārbaudīt personu identitāti, mantas un transportlīdzekļus, izmantot drošības tehniskās sistēmas un veikt novērošanu.<ref name="NBSLikums" /> Likums paredz iespēju ar tehniskajiem līdzekļiem veikt video un audio fiksāciju militārajos objektos, to aizsargjoslās, militāro pasākumu norises vietās un noteiktos gadījumos arī publiskās vietās.<ref name="NBSLikums" /> == Alkohola un narkotisko vielu pārbaudes == Militārās policijas amatpersonām, veicot normatīvo aktu ievērošanas kontroli, ir tiesības pārbaudīt personas ar portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas ierīcēm. Tām ir arī tiesības iegūt bioloģisko materiālu un izmantot ekspresdiagnostikas testus narkotisko un psihotropo vielu noteikšanai, kā arī nepieciešamības gadījumā nogādāt personu ārstniecības iestādē medicīniskai pārbaudei.<ref name="NBSLikums" /> Šīs pilnvaras tiek izmantotas Militārās policijas kompetences ietvaros, tostarp militārās disciplīnas un drošības nodrošināšanai. == Starptautiskās operācijas == Militārās policijas karavīri var piedalīties Latvijas Nacionālo bruņoto spēku starptautiskajās operācijās un starptautiskajās militārajās mācībās. Militārās policijas funkcijas starptautiskajās operācijās var ietvert militārās satiksmes kontroli, karavīru un objektu apsardzi, militārās kārtības uzturēšanu, aizturēto personu apsardzi, militāro kolonnu pavadīšanu un sadarbību ar sabiedroto militārās policijas vienībām. Latvijas dalība NATO ir veicinājusi Militārās policijas procedūru un apmācības savietojamību ar citu NATO dalībvalstu militārās policijas vienībām. == Struktūra == Militārās policijas struktūrā ietilpst vairākas specializētas vienības. Nacionālie bruņotie spēki 2026. gadā norādīja šādas Militārās policijas struktūrvienības:<ref name="NBSMP" /> * Militārās policijas štābs; * Štāba un atbalsta rota; * Militāro policistu rota; * Specializētā militāro policistu rota; * Valsts prezidenta apsardze; * Izmeklēšanas dienests; * Militārās policijas zemessardze. Šāda struktūra ļauj vienlaikus nodrošināt militāro kārtību, kriminālizmeklēšanu, amatpersonu aizsardzību, militāro operāciju atbalstu un rezerves spēju attīstību.<ref name="NBSMP" /> == Militārās policijas zemessardze == Militārās policijas struktūrā darbojas arī Zemessardzes elements — Militārās policijas zemessardze.<ref name="NBSMP" /> Tas ļauj Militārās policijas uzdevumu izpildei nepieciešamības gadījumā izmantot arī militāri apmācītus [[Latvijas Republikas Zemessardze|zemessargus]], palielinot vienības spējas valsts apdraudējuma vai plašu militāro pasākumu laikā. == Komandieris == Militāro policiju vada Militārās policijas komandieris. No 2010. gada 11. janvāra Militārās policijas komandieris bija pulkvedis [[Tālis Majors]].<ref name="MP25" /> 2026. gadā Militārās policijas komandiera amatu ieņem pulkvedis Ēvalds Kairišs. Militārās policijas virsseržants ir galvenais virsseržants Elmārs Priednieks.<ref name="NBSMP" /> == Karatiesas == Latvijas tiesību sistēma paredz iespēju kara vai izņēmuma stāvokļa laikā izveidot [[karatiesa|karatiesas]]. Saskaņā ar [[Karatiesu likums|Karatiesu likumu]] karatiesām piekritīgo krimināllietu pirmstiesas izmeklēšanas iestāde ir Militārā policija. Atsevišķos ar valsts drošību saistītos noziedzīgos nodarījumos pirmstiesas izmeklēšanu veic arī [[Valsts drošības dienests]].<ref name="Karatiesas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums |title=Karatiesu likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Simbolika == Militārajai policijai ir sava vienības simbolika un krūšu zīme. Militārās policijas krūšu zīmes piešķiršanas un nēsāšanas kārtība tika noteikta ar aizsardzības ministra 2002. gada 7. novembra pavēli Nr. 271.<ref name="NBSMP" /> Militārās policijas devīze ir „Likums. Modrība. Taisnīgums.”<ref name="MP25" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mil.lv/lv/militara-policija Militārā policija] — Latvijas Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnē * [https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums Nacionālo bruņoto spēku likums] — ''Likumi.lv'' * [https://www.mil.lv/ Latvijas Nacionālie bruņotie spēki] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:1997. gads Latvijā]] emtmdb9dp7v0utmo1360o2qlmi0nl79 0 639686 4521961 2026-09-13T21:19:19Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs''' jeb '''NBS Apvienotais štābs''' ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera institūcija, kas nodrošina NBS komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu bruņoto spēku vadību, sagatavo lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, kontrolē komandiera pavēļu un rīkojumu izpildi, kā arī organizē sadarbību kaujas operāciju apstākļos.<... 4521961 wikitext text/x-wiki '''Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs''' jeb '''NBS Apvienotais štābs''' ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera institūcija, kas nodrošina NBS komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu bruņoto spēku vadību, sagatavo lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, kontrolē komandiera pavēļu un rīkojumu izpildi, kā arī organizē sadarbību kaujas operāciju apstākļos.<ref name="NBS">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/nacionalo-brunoto-speku-apvienotais-stabs |title=Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki |access-date=2026-09-14 }}</ref><ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums |title=Nacionālo bruņoto spēku likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Apvienotais štābs ir NBS centrālā militārās vadības institūcija. Tā galvenā mītne atrodas [[Rīga|Rīgā]], Krustabaznīcas ielā 9.<ref name="NBS" /> Apvienotais štābs sevi uzskata par [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas štāba]], kas tika izveidots 1919. gada 10. decembrī, tradīciju mantinieku.<ref name="Vesture">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/vienibas/nacionalo-brunoto-speku-apvienotais-stabs/apvienota-staba-vesture |title=Apvienotā štāba vēsture |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Vēsture == Mūsdienu NBS Apvienotā štāba pirmsākumi saistīti ar Latvijas aizsardzības sistēmas atjaunošanu pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]]. 1992. gada [[31. janvāris|31. janvārī]], vienlaikus ar [[Latvijas Republikas Aizsardzības spēki|Latvijas Republikas Aizsardzības spēku]] izveidošanu, tika izveidots arī '''Aizsardzības spēku štābs'''. Šī institūcija tiek uzskatīta par tiešo mūsdienu NBS Apvienotā štāba priekšteci.<ref name="Vesture" /><ref name="AM30">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/nbs-apvienotajam-stabam-30 |title=NBS Apvienotajam štābam — 30 |publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija |date=2022-01-28 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Pēc [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] izveidošanas 1994. gadā štābs tika iekļauts jaunajā vienotajā bruņoto spēku vadības sistēmā. Tā uzdevumi pakāpeniski paplašinājās, aptverot militāro operāciju plānošanu, personāla, izlūkošanas, loģistikas un sakaru jautājumus, kā arī NBS komandiera lēmumu sagatavošanu. 1999. gadā pieņemtajā [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumā]] tika nostiprināts štāba juridiskais statuss. Likuma 15. pants nosaka, ka NBS Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību un organizē sadarbību kaujas operāciju apstākļos.<ref name="Likums" /> 2000. gadu sākumā štāba attīstība bija cieši saistīta ar Latvijas gatavošanos dalībai [[NATO]]. Tika pārveidota komandvadības sistēma, pilnveidotas operatīvās plānošanas spējas un štāba struktūrā nostiprināts NATO valstīs lietotais funkcionālais dalījums. 2003. gadā NBS štābā darbojās astoņi funkcionālie departamenti, tostarp J-1 Personālsastāva departaments, J-2 Izlūkošanas departaments, J-3 Operatīvās plānošanas departaments, J-4 Nodrošinājuma departaments, J-5 Stratēģiskās plānošanas departaments, J-6 Sakaru un informātikas struktūra un J-8 Finanšu plānošanas struktūra.<ref name="AM2003">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/2003_gadaparskats.pdf |title=Aizsardzības ministrijas 2003. gada publiskais pārskats |publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija |year=2004 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2002. gada maijā tika apstiprināta jaunas štāba un operāciju vadības ēkas būvniecība Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9. Līdz tam štābs atradās Krišjāņa Valdemāra ielā 10/12.<ref name="Vesture" /> 2004. gada decembrī topošās ēkas pamatos tika ielikts pamatakmens. Jaunā mītne bija paredzēta kā NBS centrālais komandvadības objekts, kurā koncentrētu štāba un operāciju vadības funkcijas.<ref name="LV2004">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/98479 |title=Bruņoto spēku kodolam top jauna mītne |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2004-12-24 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2006. gadā štābs pārcēlās uz jauno ēku Krustabaznīcas ielā 9. Tā paša gada 1. janvārī stājās spēkā jauns štāba štata saraksts, un vienība tika oficiāli pārdēvēta par '''Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto štābu'''.<ref name="Vesture" /> 2010. gadā NBS struktūras reformas gaitā no Apvienotā štāba tika nodalīta stratēģiskās plānošanas funkcija, kuru pārņēma [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrija]].<ref name="Vesture" /> Pēc Krievijas veiktās [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] 2014. gadā un drošības situācijas pasliktināšanās Baltijas reģionā Apvienotā štāba nozīme NBS operatīvās vadības un sadarbības ar sabiedroto spēkiem nodrošināšanā pieauga. Latvijā tika palielināta NATO sabiedroto klātbūtne, regulāri organizētas plaša mēroga militārās mācības, un Apvienotais štābs iesaistījās to plānošanā un vadībā. 2022. gada 31. janvārī tika atzīmēta mūsdienu Apvienotā štāba 30. gadadiena. Aizsardzības ministrija to raksturoja kā Nacionālo bruņoto spēku „kodolu”, kas koordinē un nodrošina NBS nepārtrauktu vadību, organizē sadarbību ar Latvijas un ārvalstu partneriem, plāno militārās mācības un NBS karavīru dalību starptautiskajās operācijās.<ref name="AM30" /> == Tradīciju izcelsme == Lai gan mūsdienu Apvienotais štābs tika izveidots 1992. gadā, tas ir 1919. gada 10. decembrī izveidotā Latvijas armijas štāba tradīciju mantinieks.<ref name="Vesture" /> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā armijas štābs nodrošināja Latvijas bruņoto spēku operatīvo vadību, spēku koordināciju, izlūkošanu, sakarus, apgādi un militāro operāciju plānošanu. Pēc neatkarības zaudēšanas 1940. gadā Latvijas armija un tās štābs tika likvidēti, bet militārās vadības tradīcijas tika atjaunotas pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas. == Juridiskais statuss == Nacionālo bruņoto spēku likuma 15. pants nosaka, ka NBS Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija.<ref name="Likums" /> Tas nodrošina NBS komandierim: * iespēju īstenot nepārtrauktu Nacionālo bruņoto spēku vadību; * lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju; * dokumentu un priekšlikumu sagatavošanu; * komandiera pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli; * sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.<ref name="NBS" /> Apvienotais štābs pats nav atsevišķs bruņoto spēku veids, bet gan centrālā NBS komandvadības institūcija. == Uzdevumi == Apvienotā štāba pamatuzdevums ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku komandiera lēmumu sagatavošanu un īstenošanu. Tas piedalās: * militāro operāciju plānošanā; * NBS vienību darbības koordinēšanā; * valsts aizsardzības plānu militārās daļas izstrādē; * NBS kaujas gatavības uzturēšanā; * militāro mācību plānošanā un vadībā; * NBS dalības starptautiskajās operācijās plānošanā; * sadarbībā ar NATO un citu sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem; * NBS personāla, loģistikas, sakaru un informācijas sistēmu koordinēšanā; * izlūkošanas informācijas apkopošanā un militārajā analīzē; * NBS komandiera pavēļu izpildes kontrolē.<ref name="NBS" /><ref name="AM30" /> Oficiālajā NBS tīmekļvietnē starp Apvienotā štāba nodrošinātajām funkcijām minēta arī valsts sauszemes teritorijas aizsardzība.<ref name="NBS" /> == Komandvadība == Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto štābu vada '''NBS Apvienotā štāba priekšnieks'''. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu Apvienotā štāba priekšnieku pēc aizsardzības ministra priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atbrīvo [[Latvijas Ministru kabinets|Ministru kabinets]].<ref name="Likums" /> Apvienotā štāba priekšnieks ir viena no augstākajām militārajām amatpersonām Nacionālajos bruņotajos spēkos un tieši iesaistās NBS kopējās militārās vadības organizēšanā. Apvienotā štāba priekšnieka vietnieki un funkcionālo struktūrvienību vadītāji atbild par konkrētām militārās vadības jomām. == Apvienotā štāba priekšnieki == Dažādos laikposmos Apvienoto štābu vadījušas vairākas Latvijas augstākās militārpersonas. 2004. gada 22. janvārī štāba priekšnieka amatā tika iecelts pulkvedis [[Juris Kiukucāns]].<ref name="Vesture" /> 2007. gada 6. jūnijā viņu nomainīja pulkvedis [[Andis Dilāns]], kurš štābu vadīja līdz 2012. gada decembrim.<ref name="Vesture" /> 2012. gada 21. decembrī Apvienotā štāba priekšnieka amatā stājās brigādes ģenerālis [[Juris Zeibārts]].<ref name="Vesture" /> 2016. gada 28. jūnijā Ministru kabinets Apvienotā štāba priekšnieka amatā apstiprināja brigādes ģenerāli [[Leonīds Kalniņš|Leonīdu Kalniņu]], kurš amatā stājās 26. augustā. 2017. gadā Kalniņš kļuva par Nacionālo bruņoto spēku komandieri.<ref name="Vesture" /> 2017. gada 14. februārī Apvienotā štāba priekšnieka amatā tika apstiprināts brigādes ģenerālis [[Ivo Mogiļnijs]].<ref name="Vesture" /> 2019. gada 12. jūnijā amatā tika apstiprināts brigādes ģenerālis [[Imants Ziediņš]].<ref name="Vesture" /> 2023. gada 1. novembrī Apvienotā štāba priekšnieka amatā atkārtoti stājās ģenerālmajors Andis Dilāns.<ref name="Vesture" /> 2024. gada 1. augustā NBS Apvienotā štāba priekšnieka amatā stājās brigādes ģenerālis '''Georgs Kerlins'''.<ref name="Vesture" /> Vēlāk viņam tika piešķirta ģenerālmajora dienesta pakāpe, un 2026. gadā viņš turpināja ieņemt Apvienotā štāba priekšnieka amatu.<ref name="NBS" /> == Funkcionālā struktūra == Apvienotā štāba organizācija balstās uz NATO bruņotajos spēkos plaši izmantoto štābu funkcionālo principu, kurā dažādas militārās vadības jomas tiek sadalītas specializētās struktūrvienībās. Vēsturiski Apvienotajā štābā izmantoti šādi funkcionālie apzīmējumi: * '''J-1''' — personāla jautājumi; * '''J-2''' — izlūkošana un drošība; * '''J-3''' — operācijas un operatīvā plānošana; * '''J-4''' — loģistika un nodrošinājums; * '''J-5''' — ilgtermiņa un stratēģiskā plānošana; * '''J-6''' — sakari, informācijas un komandvadības sistēmas; * '''J-7''' — apmācība un spēju attīstība; * '''J-8''' — finanšu un resursu plānošana.<ref name="AM2003" /> Konkrētā Apvienotā štāba iekšējā struktūra laika gaitā ir mainīta atbilstoši NBS reformām un drošības politikas vajadzībām. == Operatīvā plānošana == Apvienotais štābs nodrošina NBS operatīvās plānošanas procesu un koordinē bruņoto spēku vienību darbību. Tas sagatavo NBS komandierim militārās situācijas novērtējumus un priekšlikumus par spēku izmantošanu, koordinē dažādu NBS veidu un vienību darbību un nepieciešamības gadījumā organizē sadarbību ar sabiedroto spēkiem. Kaujas operāciju apstākļos Apvienotais štābs nodrošina komandvadības nepārtrauktību un informācijas apriti starp NBS komandieri un pakļautajām vienībām.<ref name="Likums" /> == Militārās mācības == Apvienotais štābs piedalās Latvijas un starptautisko militāro mācību plānošanā, sagatavošanā un vadībā. Tā uzdevums ir koordinēt dažādu NBS vienību iesaisti, nodrošināt mācību operatīvo vadību un sadarbību ar NATO sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem. Aizsardzības ministrija norādījusi, ka Apvienotais štābs organizē un vada militārās mācības, kā arī koordinē NBS karavīru dalību starptautiskajās operācijās.<ref name="AM30" /> == Starptautiskā sadarbība == Pēc Latvijas pievienošanās NATO 2004. gadā Apvienotais štābs kļuva par vienu no galvenajiem NBS sadarbības posmiem ar NATO militārās komandvadības struktūru un sabiedroto bruņotajiem spēkiem. Apvienotais štābs koordinē Latvijas vienību dalību starptautiskajās militārajās operācijās, piedalās daudznacionālu mācību plānošanā un organizē militārās sadarbības jautājumus operatīvajā līmenī. Pēc NATO daudznacionālo spēku izvietošanas Latvijā Apvienotā štāba uzdevumos būtiska nozīme ir arī sabiedroto spēku integrācijai Latvijas aizsardzības plānos. == Pakļautās un saistītās vienības == NBS oficiālajā struktūrā pie Apvienotā štāba norādītas vairākas specializētas vienības un struktūras: * [[Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centrs|Rekrutēšanas un atlases centrs]]; * '''Rezerves personāla uzskaites sektors'''; * [[Nacionālo bruņoto spēku orķestri]].<ref name="NBSvienibas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/NBSvienibas |title=Vienības |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki |access-date=2026-09-14 }}</ref> Šīs struktūras veic personāla piesaistes, rezerves uzskaites un militāro ceremoniju un reprezentācijas uzdevumus. == Mītne == Apvienotā štāba mītne atrodas '''Krustabaznīcas ielā 9, Rīgā'''.<ref name="NBS" /> Lēmums būvēt jauno štāba un operāciju vadības ēku tika pieņemts 2002. gada maijā.<ref name="Vesture" /> 2004. gada 23. decembrī tika ielikts jaunās ēkas pamatakmens. Būvniecības izmaksas tolaik tika lēstas ap 5,2 miljoniem latu.<ref name="LV2004" /> 2006. gadā štābs pārcēlās no līdzšinējām telpām Krišjāņa Valdemāra ielā 10/12 uz jauno komandvadības ēku Krustabaznīcas ielā.<ref name="Vesture" /> Mītnē atrodas Nacionālo bruņoto spēku centrālās komandvadības struktūras un NBS komandiera darba vieta. == Simbolika == NBS Apvienotajam štābam ir sava vienības simbolika un emblēma. Apvienotā štāba devīze ir '''„Kur vienotība, tur uzvara!”'''.<ref name="NBS" /> Devīze atspoguļo štāba galveno funkciju — dažādu Nacionālo bruņoto spēku vienību un spēku veidu darbības koordinēšanu vienotas militārās vadības ietvaros. == Nozīme Nacionālajos bruņotajos spēkos == Apvienotais štābs ir centrālais elements Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandvadības sistēmā. Tas savieno NBS komandieri ar regulāro spēku vienībām, [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]] un citām NBS struktūrām. Aizsardzības ministrija 2022. gadā Apvienoto štābu raksturoja kā Nacionālo bruņoto spēku „kodolu”, jo štāba darbības efektivitāte tieši ietekmē NBS spēju koordinēti īstenot valsts aizsardzības uzdevumus.<ref name="AM30" /> Mūsdienu Latvijas aizsardzības sistēmā štāba nozīme ir saistīta arī ar nepieciešamību nodrošināt Latvijas spēku un valstī izvietoto NATO sabiedroto vienību savstarpēju koordināciju, kopīgu militāro plānošanu un vienotu komandvadību potenciāla militāra apdraudējuma gadījumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mil.lv/lv/nacionalo-brunoto-speku-apvienotais-stabs NBS Apvienotais štābs] — Latvijas Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnē * [https://www.mil.lv/lv/vienibas/nacionalo-brunoto-speku-apvienotais-stabs/apvienota-staba-vesture Apvienotā štāba vēsture] * [https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums Nacionālo bruņoto spēku likums] — ''Likumi.lv'' [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:Latvijas militārās vienības]] [[Kategorija:Militārie štābi]] [[Kategorija:1992. gads Latvijā]] 58ds6fz1894eoepecdw9vt6jgimahku 4521962 4521961 2026-09-13T21:19:42Z Votre Provocateur 111653 4521962 wikitext text/x-wiki '''Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs''' jeb '''NBS Apvienotais štābs''' ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera institūcija, kas nodrošina NBS komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu bruņoto spēku vadību, sagatavo lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, kontrolē komandiera pavēļu un rīkojumu izpildi, kā arī organizē sadarbību kaujas operāciju apstākļos.<ref name="NBS">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/nacionalo-brunoto-speku-apvienotais-stabs |title=Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki |access-date=2026-09-14 }}</ref><ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums |title=Nacionālo bruņoto spēku likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Apvienotais štābs ir NBS centrālā militārās vadības institūcija. Tā galvenā mītne atrodas [[Rīga|Rīgā]], Krustabaznīcas ielā 9.<ref name="NBS" /> Apvienotais štābs sevi uzskata par [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas štāba]], kas tika izveidots 1919. gada 10. decembrī, tradīciju mantinieku.<ref name="Vesture">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/vienibas/nacionalo-brunoto-speku-apvienotais-stabs/apvienota-staba-vesture |title=Apvienotā štāba vēsture |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Vēsture == Mūsdienu NBS Apvienotā štāba pirmsākumi saistīti ar Latvijas aizsardzības sistēmas atjaunošanu pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]]. 1992. gada [[31. janvāris|31. janvārī]], vienlaikus ar [[Latvijas Republikas Aizsardzības spēki|Latvijas Republikas Aizsardzības spēku]] izveidošanu, tika izveidots arī Aizsardzības spēku štābs. Šī institūcija tiek uzskatīta par tiešo mūsdienu NBS Apvienotā štāba priekšteci.<ref name="Vesture" /><ref name="AM30">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/nbs-apvienotajam-stabam-30 |title=NBS Apvienotajam štābam — 30 |publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija |date=2022-01-28 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Pēc [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] izveidošanas 1994. gadā štābs tika iekļauts jaunajā vienotajā bruņoto spēku vadības sistēmā. Tā uzdevumi pakāpeniski paplašinājās, aptverot militāro operāciju plānošanu, personāla, izlūkošanas, loģistikas un sakaru jautājumus, kā arī NBS komandiera lēmumu sagatavošanu. 1999. gadā pieņemtajā [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumā]] tika nostiprināts štāba juridiskais statuss. Likuma 15. pants nosaka, ka NBS Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību un organizē sadarbību kaujas operāciju apstākļos.<ref name="Likums" /> 2000. gadu sākumā štāba attīstība bija cieši saistīta ar Latvijas gatavošanos dalībai [[NATO]]. Tika pārveidota komandvadības sistēma, pilnveidotas operatīvās plānošanas spējas un štāba struktūrā nostiprināts NATO valstīs lietotais funkcionālais dalījums. 2003. gadā NBS štābā darbojās astoņi funkcionālie departamenti, tostarp J-1 Personālsastāva departaments, J-2 Izlūkošanas departaments, J-3 Operatīvās plānošanas departaments, J-4 Nodrošinājuma departaments, J-5 Stratēģiskās plānošanas departaments, J-6 Sakaru un informātikas struktūra un J-8 Finanšu plānošanas struktūra.<ref name="AM2003">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/2003_gadaparskats.pdf |title=Aizsardzības ministrijas 2003. gada publiskais pārskats |publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija |year=2004 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2002. gada maijā tika apstiprināta jaunas štāba un operāciju vadības ēkas būvniecība Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9. Līdz tam štābs atradās Krišjāņa Valdemāra ielā 10/12.<ref name="Vesture" /> 2004. gada decembrī topošās ēkas pamatos tika ielikts pamatakmens. Jaunā mītne bija paredzēta kā NBS centrālais komandvadības objekts, kurā koncentrētu štāba un operāciju vadības funkcijas.<ref name="LV2004">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/98479 |title=Bruņoto spēku kodolam top jauna mītne |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2004-12-24 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2006. gadā štābs pārcēlās uz jauno ēku Krustabaznīcas ielā 9. Tā paša gada 1. janvārī stājās spēkā jauns štāba štata saraksts, un vienība tika oficiāli pārdēvēta par Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto štābu.<ref name="Vesture" /> 2010. gadā NBS struktūras reformas gaitā no Apvienotā štāba tika nodalīta stratēģiskās plānošanas funkcija, kuru pārņēma [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrija]].<ref name="Vesture" /> Pēc Krievijas veiktās [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] 2014. gadā un drošības situācijas pasliktināšanās Baltijas reģionā Apvienotā štāba nozīme NBS operatīvās vadības un sadarbības ar sabiedroto spēkiem nodrošināšanā pieauga. Latvijā tika palielināta NATO sabiedroto klātbūtne, regulāri organizētas plaša mēroga militārās mācības, un Apvienotais štābs iesaistījās to plānošanā un vadībā. 2022. gada 31. janvārī tika atzīmēta mūsdienu Apvienotā štāba 30. gadadiena. Aizsardzības ministrija to raksturoja kā Nacionālo bruņoto spēku „kodolu”, kas koordinē un nodrošina NBS nepārtrauktu vadību, organizē sadarbību ar Latvijas un ārvalstu partneriem, plāno militārās mācības un NBS karavīru dalību starptautiskajās operācijās.<ref name="AM30" /> == Tradīciju izcelsme == Lai gan mūsdienu Apvienotais štābs tika izveidots 1992. gadā, tas ir 1919. gada 10. decembrī izveidotā Latvijas armijas štāba tradīciju mantinieks.<ref name="Vesture" /> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā armijas štābs nodrošināja Latvijas bruņoto spēku operatīvo vadību, spēku koordināciju, izlūkošanu, sakarus, apgādi un militāro operāciju plānošanu. Pēc neatkarības zaudēšanas 1940. gadā Latvijas armija un tās štābs tika likvidēti, bet militārās vadības tradīcijas tika atjaunotas pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas. == Juridiskais statuss == Nacionālo bruņoto spēku likuma 15. pants nosaka, ka NBS Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija.<ref name="Likums" /> Tas nodrošina NBS komandierim: * iespēju īstenot nepārtrauktu Nacionālo bruņoto spēku vadību; * lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju; * dokumentu un priekšlikumu sagatavošanu; * komandiera pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli; * sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.<ref name="NBS" /> Apvienotais štābs pats nav atsevišķs bruņoto spēku veids, bet gan centrālā NBS komandvadības institūcija. == Uzdevumi == Apvienotā štāba pamatuzdevums ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku komandiera lēmumu sagatavošanu un īstenošanu. Tas piedalās: * militāro operāciju plānošanā; * NBS vienību darbības koordinēšanā; * valsts aizsardzības plānu militārās daļas izstrādē; * NBS kaujas gatavības uzturēšanā; * militāro mācību plānošanā un vadībā; * NBS dalības starptautiskajās operācijās plānošanā; * sadarbībā ar NATO un citu sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem; * NBS personāla, loģistikas, sakaru un informācijas sistēmu koordinēšanā; * izlūkošanas informācijas apkopošanā un militārajā analīzē; * NBS komandiera pavēļu izpildes kontrolē.<ref name="NBS" /><ref name="AM30" /> Oficiālajā NBS tīmekļvietnē starp Apvienotā štāba nodrošinātajām funkcijām minēta arī valsts sauszemes teritorijas aizsardzība.<ref name="NBS" /> == Komandvadība == Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto štābu vada NBS Apvienotā štāba priekšnieks. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu Apvienotā štāba priekšnieku pēc aizsardzības ministra priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atbrīvo [[Latvijas Ministru kabinets|Ministru kabinets]].<ref name="Likums" /> Apvienotā štāba priekšnieks ir viena no augstākajām militārajām amatpersonām Nacionālajos bruņotajos spēkos un tieši iesaistās NBS kopējās militārās vadības organizēšanā. Apvienotā štāba priekšnieka vietnieki un funkcionālo struktūrvienību vadītāji atbild par konkrētām militārās vadības jomām. == Apvienotā štāba priekšnieki == Dažādos laikposmos Apvienoto štābu vadījušas vairākas Latvijas augstākās militārpersonas. 2004. gada 22. janvārī štāba priekšnieka amatā tika iecelts pulkvedis [[Juris Kiukucāns]].<ref name="Vesture" /> 2007. gada 6. jūnijā viņu nomainīja pulkvedis [[Andis Dilāns]], kurš štābu vadīja līdz 2012. gada decembrim.<ref name="Vesture" /> 2012. gada 21. decembrī Apvienotā štāba priekšnieka amatā stājās brigādes ģenerālis [[Juris Zeibārts]].<ref name="Vesture" /> 2016. gada 28. jūnijā Ministru kabinets Apvienotā štāba priekšnieka amatā apstiprināja brigādes ģenerāli [[Leonīds Kalniņš|Leonīdu Kalniņu]], kurš amatā stājās 26. augustā. 2017. gadā Kalniņš kļuva par Nacionālo bruņoto spēku komandieri.<ref name="Vesture" /> 2017. gada 14. februārī Apvienotā štāba priekšnieka amatā tika apstiprināts brigādes ģenerālis [[Ivo Mogiļnijs]].<ref name="Vesture" /> 2019. gada 12. jūnijā amatā tika apstiprināts brigādes ģenerālis [[Imants Ziediņš]].<ref name="Vesture" /> 2023. gada 1. novembrī Apvienotā štāba priekšnieka amatā atkārtoti stājās ģenerālmajors Andis Dilāns.<ref name="Vesture" /> 2024. gada 1. augustā NBS Apvienotā štāba priekšnieka amatā stājās brigādes ģenerālis Georgs Kerlins.<ref name="Vesture" /> Vēlāk viņam tika piešķirta ģenerālmajora dienesta pakāpe, un 2026. gadā viņš turpināja ieņemt Apvienotā štāba priekšnieka amatu.<ref name="NBS" /> == Funkcionālā struktūra == Apvienotā štāba organizācija balstās uz NATO bruņotajos spēkos plaši izmantoto štābu funkcionālo principu, kurā dažādas militārās vadības jomas tiek sadalītas specializētās struktūrvienībās. Vēsturiski Apvienotajā štābā izmantoti šādi funkcionālie apzīmējumi: * J-1 — personāla jautājumi; * J-2 — izlūkošana un drošība; * J-3 — operācijas un operatīvā plānošana; * J-4 — loģistika un nodrošinājums; * J-5 — ilgtermiņa un stratēģiskā plānošana; * J-6 — sakari, informācijas un komandvadības sistēmas; * J-7 — apmācība un spēju attīstība; * J-8 — finanšu un resursu plānošana.<ref name="AM2003" /> Konkrētā Apvienotā štāba iekšējā struktūra laika gaitā ir mainīta atbilstoši NBS reformām un drošības politikas vajadzībām. == Operatīvā plānošana == Apvienotais štābs nodrošina NBS operatīvās plānošanas procesu un koordinē bruņoto spēku vienību darbību. Tas sagatavo NBS komandierim militārās situācijas novērtējumus un priekšlikumus par spēku izmantošanu, koordinē dažādu NBS veidu un vienību darbību un nepieciešamības gadījumā organizē sadarbību ar sabiedroto spēkiem. Kaujas operāciju apstākļos Apvienotais štābs nodrošina komandvadības nepārtrauktību un informācijas apriti starp NBS komandieri un pakļautajām vienībām.<ref name="Likums" /> == Militārās mācības == Apvienotais štābs piedalās Latvijas un starptautisko militāro mācību plānošanā, sagatavošanā un vadībā. Tā uzdevums ir koordinēt dažādu NBS vienību iesaisti, nodrošināt mācību operatīvo vadību un sadarbību ar NATO sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem. Aizsardzības ministrija norādījusi, ka Apvienotais štābs organizē un vada militārās mācības, kā arī koordinē NBS karavīru dalību starptautiskajās operācijās.<ref name="AM30" /> == Starptautiskā sadarbība == Pēc Latvijas pievienošanās NATO 2004. gadā Apvienotais štābs kļuva par vienu no galvenajiem NBS sadarbības posmiem ar NATO militārās komandvadības struktūru un sabiedroto bruņotajiem spēkiem. Apvienotais štābs koordinē Latvijas vienību dalību starptautiskajās militārajās operācijās, piedalās daudznacionālu mācību plānošanā un organizē militārās sadarbības jautājumus operatīvajā līmenī. Pēc NATO daudznacionālo spēku izvietošanas Latvijā Apvienotā štāba uzdevumos būtiska nozīme ir arī sabiedroto spēku integrācijai Latvijas aizsardzības plānos. == Pakļautās un saistītās vienības == NBS oficiālajā struktūrā pie Apvienotā štāba norādītas vairākas specializētas vienības un struktūras: * [[Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centrs|Rekrutēšanas un atlases centrs]]; * Rezerves personāla uzskaites sektors; * [[Nacionālo bruņoto spēku orķestri]].<ref name="NBSvienibas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/NBSvienibas |title=Vienības |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki |access-date=2026-09-14 }}</ref> Šīs struktūras veic personāla piesaistes, rezerves uzskaites un militāro ceremoniju un reprezentācijas uzdevumus. == Mītne == Apvienotā štāba mītne atrodas Krustabaznīcas ielā 9, Rīgā.<ref name="NBS" /> Lēmums būvēt jauno štāba un operāciju vadības ēku tika pieņemts 2002. gada maijā.<ref name="Vesture" /> 2004. gada 23. decembrī tika ielikts jaunās ēkas pamatakmens. Būvniecības izmaksas tolaik tika lēstas ap 5,2 miljoniem latu.<ref name="LV2004" /> 2006. gadā štābs pārcēlās no līdzšinējām telpām Krišjāņa Valdemāra ielā 10/12 uz jauno komandvadības ēku Krustabaznīcas ielā.<ref name="Vesture" /> Mītnē atrodas Nacionālo bruņoto spēku centrālās komandvadības struktūras un NBS komandiera darba vieta. == Simbolika == NBS Apvienotajam štābam ir sava vienības simbolika un emblēma. Apvienotā štāba devīze ir „Kur vienotība, tur uzvara!”.<ref name="NBS" /> Devīze atspoguļo štāba galveno funkciju — dažādu Nacionālo bruņoto spēku vienību un spēku veidu darbības koordinēšanu vienotas militārās vadības ietvaros. == Nozīme Nacionālajos bruņotajos spēkos == Apvienotais štābs ir centrālais elements Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandvadības sistēmā. Tas savieno NBS komandieri ar regulāro spēku vienībām, [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]] un citām NBS struktūrām. Aizsardzības ministrija 2022. gadā Apvienoto štābu raksturoja kā Nacionālo bruņoto spēku „kodolu”, jo štāba darbības efektivitāte tieši ietekmē NBS spēju koordinēti īstenot valsts aizsardzības uzdevumus.<ref name="AM30" /> Mūsdienu Latvijas aizsardzības sistēmā štāba nozīme ir saistīta arī ar nepieciešamību nodrošināt Latvijas spēku un valstī izvietoto NATO sabiedroto vienību savstarpēju koordināciju, kopīgu militāro plānošanu un vienotu komandvadību potenciāla militāra apdraudējuma gadījumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mil.lv/lv/nacionalo-brunoto-speku-apvienotais-stabs NBS Apvienotais štābs] — Latvijas Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnē * [https://www.mil.lv/lv/vienibas/nacionalo-brunoto-speku-apvienotais-stabs/apvienota-staba-vesture Apvienotā štāba vēsture] * [https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums Nacionālo bruņoto spēku likums] — ''Likumi.lv'' [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:Latvijas militārās vienības]] [[Kategorija:Militārie štābi]] [[Kategorija:1992. gads Latvijā]] f4ope3muupqw4fn3cff4lnv3xgc7cuh 4521963 4521962 2026-09-13T21:20:04Z Votre Provocateur 111653 4521963 wikitext text/x-wiki '''Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs''' jeb '''NBS Apvienotais štābs''' ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera institūcija, kas nodrošina NBS komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu bruņoto spēku vadību, sagatavo lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, kontrolē komandiera pavēļu un rīkojumu izpildi, kā arī organizē sadarbību kaujas operāciju apstākļos.<ref name="NBS">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/nacionalo-brunoto-speku-apvienotais-stabs |title=Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki |access-date=2026-09-14 }}</ref><ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums |title=Nacionālo bruņoto spēku likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Apvienotais štābs ir NBS centrālā militārās vadības institūcija. Tā galvenā mītne atrodas [[Rīga|Rīgā]], Krustabaznīcas ielā 9.<ref name="NBS" /> Apvienotais štābs sevi uzskata par [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas štāba]], kas tika izveidots 1919. gada 10. decembrī, tradīciju mantinieku.<ref name="Vesture">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/vienibas/nacionalo-brunoto-speku-apvienotais-stabs/apvienota-staba-vesture |title=Apvienotā štāba vēsture |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Vēsture == Mūsdienu NBS Apvienotā štāba pirmsākumi saistīti ar Latvijas aizsardzības sistēmas atjaunošanu pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]]. 1992. gada [[31. janvāris|31. janvārī]], vienlaikus ar [[Latvijas Republikas Aizsardzības spēki|Latvijas Republikas Aizsardzības spēku]] izveidošanu, tika izveidots arī Aizsardzības spēku štābs. Šī institūcija tiek uzskatīta par tiešo mūsdienu NBS Apvienotā štāba priekšteci.<ref name="Vesture" /><ref name="AM30">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/nbs-apvienotajam-stabam-30 |title=NBS Apvienotajam štābam — 30 |publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija |date=2022-01-28 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Pēc [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] izveidošanas 1994. gadā štābs tika iekļauts jaunajā vienotajā bruņoto spēku vadības sistēmā. Tā uzdevumi pakāpeniski paplašinājās, aptverot militāro operāciju plānošanu, personāla, izlūkošanas, loģistikas un sakaru jautājumus, kā arī NBS komandiera lēmumu sagatavošanu. 1999. gadā pieņemtajā [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumā]] tika nostiprināts štāba juridiskais statuss. Likuma 15. pants nosaka, ka NBS Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību un organizē sadarbību kaujas operāciju apstākļos.<ref name="Likums" /> 2000. gadu sākumā štāba attīstība bija cieši saistīta ar Latvijas gatavošanos dalībai [[NATO]]. Tika pārveidota komandvadības sistēma, pilnveidotas operatīvās plānošanas spējas un štāba struktūrā nostiprināts NATO valstīs lietotais funkcionālais dalījums. 2003. gadā NBS štābā darbojās astoņi funkcionālie departamenti, tostarp J-1 Personālsastāva departaments, J-2 Izlūkošanas departaments, J-3 Operatīvās plānošanas departaments, J-4 Nodrošinājuma departaments, J-5 Stratēģiskās plānošanas departaments, J-6 Sakaru un informātikas struktūra un J-8 Finanšu plānošanas struktūra.<ref name="AM2003">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/2003_gadaparskats.pdf |title=Aizsardzības ministrijas 2003. gada publiskais pārskats |publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija |year=2004 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2002. gada maijā tika apstiprināta jaunas štāba un operāciju vadības ēkas būvniecība Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9. Līdz tam štābs atradās Krišjāņa Valdemāra ielā 10/12.<ref name="Vesture" /> 2004. gada decembrī topošās ēkas pamatos tika ielikts pamatakmens. Jaunā mītne bija paredzēta kā NBS centrālais komandvadības objekts, kurā koncentrētu štāba un operāciju vadības funkcijas.<ref name="LV2004">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/98479 |title=Bruņoto spēku kodolam top jauna mītne |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2004-12-24 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2006. gadā štābs pārcēlās uz jauno ēku Krustabaznīcas ielā 9. Tā paša gada 1. janvārī stājās spēkā jauns štāba štata saraksts, un vienība tika oficiāli pārdēvēta par Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto štābu.<ref name="Vesture" /> 2010. gadā NBS struktūras reformas gaitā no Apvienotā štāba tika nodalīta stratēģiskās plānošanas funkcija, kuru pārņēma [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrija]].<ref name="Vesture" /> Pēc Krievijas veiktās [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] 2014. gadā un drošības situācijas pasliktināšanās Baltijas reģionā Apvienotā štāba nozīme NBS operatīvās vadības un sadarbības ar sabiedroto spēkiem nodrošināšanā pieauga. Latvijā tika palielināta NATO sabiedroto klātbūtne, regulāri organizētas plaša mēroga militārās mācības, un Apvienotais štābs iesaistījās to plānošanā un vadībā. 2022. gada 31. janvārī tika atzīmēta mūsdienu Apvienotā štāba 30. gadadiena. Aizsardzības ministrija to raksturoja kā Nacionālo bruņoto spēku „kodolu”, kas koordinē un nodrošina NBS nepārtrauktu vadību, organizē sadarbību ar Latvijas un ārvalstu partneriem, plāno militārās mācības un NBS karavīru dalību starptautiskajās operācijās.<ref name="AM30" /> == Tradīciju izcelsme == Lai gan mūsdienu Apvienotais štābs tika izveidots 1992. gadā, tas ir 1919. gada 10. decembrī izveidotā Latvijas armijas štāba tradīciju mantinieks.<ref name="Vesture" /> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā armijas štābs nodrošināja Latvijas bruņoto spēku operatīvo vadību, spēku koordināciju, izlūkošanu, sakarus, apgādi un militāro operāciju plānošanu. Pēc neatkarības zaudēšanas 1940. gadā Latvijas armija un tās štābs tika likvidēti, bet militārās vadības tradīcijas tika atjaunotas pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas. == Juridiskais statuss == Nacionālo bruņoto spēku likuma 15. pants nosaka, ka NBS Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija.<ref name="Likums" /> Tas nodrošina NBS komandierim: * iespēju īstenot nepārtrauktu Nacionālo bruņoto spēku vadību; * lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju; * dokumentu un priekšlikumu sagatavošanu; * komandiera pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli; * sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.<ref name="NBS" /> Apvienotais štābs pats nav atsevišķs bruņoto spēku veids, bet gan centrālā NBS komandvadības institūcija. == Uzdevumi == Apvienotā štāba pamatuzdevums ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku komandiera lēmumu sagatavošanu un īstenošanu. Tas piedalās: * militāro operāciju plānošanā; * NBS vienību darbības koordinēšanā; * valsts aizsardzības plānu militārās daļas izstrādē; * NBS kaujas gatavības uzturēšanā; * militāro mācību plānošanā un vadībā; * NBS dalības starptautiskajās operācijās plānošanā; * sadarbībā ar NATO un citu sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem; * NBS personāla, loģistikas, sakaru un informācijas sistēmu koordinēšanā; * izlūkošanas informācijas apkopošanā un militārajā analīzē; * NBS komandiera pavēļu izpildes kontrolē.<ref name="NBS" /><ref name="AM30" /> Oficiālajā NBS tīmekļvietnē starp Apvienotā štāba nodrošinātajām funkcijām minēta arī valsts sauszemes teritorijas aizsardzība.<ref name="NBS" /> == Komandvadība == Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto štābu vada NBS Apvienotā štāba priekšnieks. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu Apvienotā štāba priekšnieku pēc aizsardzības ministra priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atbrīvo [[Latvijas Ministru kabinets|Ministru kabinets]].<ref name="Likums" /> Apvienotā štāba priekšnieks ir viena no augstākajām militārajām amatpersonām Nacionālajos bruņotajos spēkos un tieši iesaistās NBS kopējās militārās vadības organizēšanā. Apvienotā štāba priekšnieka vietnieki un funkcionālo struktūrvienību vadītāji atbild par konkrētām militārās vadības jomām. == Apvienotā štāba priekšnieki == Dažādos laikposmos Apvienoto štābu vadījušas vairākas Latvijas augstākās militārpersonas. 2004. gada 22. janvārī štāba priekšnieka amatā tika iecelts pulkvedis [[Juris Kiukucāns]].<ref name="Vesture" /> 2007. gada 6. jūnijā viņu nomainīja pulkvedis [[Andis Dilāns]], kurš štābu vadīja līdz 2012. gada decembrim.<ref name="Vesture" /> 2012. gada 21. decembrī Apvienotā štāba priekšnieka amatā stājās brigādes ģenerālis [[Juris Zeibārts]].<ref name="Vesture" /> 2016. gada 28. jūnijā Ministru kabinets Apvienotā štāba priekšnieka amatā apstiprināja brigādes ģenerāli [[Leonīds Kalniņš|Leonīdu Kalniņu]], kurš amatā stājās 26. augustā. 2017. gadā Kalniņš kļuva par Nacionālo bruņoto spēku komandieri.<ref name="Vesture" /> 2017. gada 14. februārī Apvienotā štāba priekšnieka amatā tika apstiprināts brigādes ģenerālis [[Ivo Mogiļnijs]].<ref name="Vesture" /> 2019. gada 12. jūnijā amatā tika apstiprināts brigādes ģenerālis [[Imants Ziediņš]].<ref name="Vesture" /> 2023. gada 1. novembrī Apvienotā štāba priekšnieka amatā atkārtoti stājās ģenerālmajors Andis Dilāns.<ref name="Vesture" /> 2024. gada 1. augustā NBS Apvienotā štāba priekšnieka amatā stājās brigādes ģenerālis Georgs Kerlins.<ref name="Vesture" /> Vēlāk viņam tika piešķirta ģenerālmajora dienesta pakāpe, un 2026. gadā viņš turpināja ieņemt Apvienotā štāba priekšnieka amatu.<ref name="NBS" /> == Funkcionālā struktūra == Apvienotā štāba organizācija balstās uz NATO bruņotajos spēkos plaši izmantoto štābu funkcionālo principu, kurā dažādas militārās vadības jomas tiek sadalītas specializētās struktūrvienībās. Vēsturiski Apvienotajā štābā izmantoti šādi funkcionālie apzīmējumi: * J-1 — personāla jautājumi; * J-2 — izlūkošana un drošība; * J-3 — operācijas un operatīvā plānošana; * J-4 — loģistika un nodrošinājums; * J-5 — ilgtermiņa un stratēģiskā plānošana; * J-6 — sakari, informācijas un komandvadības sistēmas; * J-7 — apmācība un spēju attīstība; * J-8 — finanšu un resursu plānošana.<ref name="AM2003" /> Konkrētā Apvienotā štāba iekšējā struktūra laika gaitā ir mainīta atbilstoši NBS reformām un drošības politikas vajadzībām. == Operatīvā plānošana == Apvienotais štābs nodrošina NBS operatīvās plānošanas procesu un koordinē bruņoto spēku vienību darbību. Tas sagatavo NBS komandierim militārās situācijas novērtējumus un priekšlikumus par spēku izmantošanu, koordinē dažādu NBS veidu un vienību darbību un nepieciešamības gadījumā organizē sadarbību ar sabiedroto spēkiem. Kaujas operāciju apstākļos Apvienotais štābs nodrošina komandvadības nepārtrauktību un informācijas apriti starp NBS komandieri un pakļautajām vienībām.<ref name="Likums" /> == Militārās mācības == Apvienotais štābs piedalās Latvijas un starptautisko militāro mācību plānošanā, sagatavošanā un vadībā. Tā uzdevums ir koordinēt dažādu NBS vienību iesaisti, nodrošināt mācību operatīvo vadību un sadarbību ar NATO sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem. Aizsardzības ministrija norādījusi, ka Apvienotais štābs organizē un vada militārās mācības, kā arī koordinē NBS karavīru dalību starptautiskajās operācijās.<ref name="AM30" /> == Starptautiskā sadarbība == Pēc Latvijas pievienošanās NATO 2004. gadā Apvienotais štābs kļuva par vienu no galvenajiem NBS sadarbības posmiem ar NATO militārās komandvadības struktūru un sabiedroto bruņotajiem spēkiem. Apvienotais štābs koordinē Latvijas vienību dalību starptautiskajās militārajās operācijās, piedalās daudznacionālu mācību plānošanā un organizē militārās sadarbības jautājumus operatīvajā līmenī. Pēc NATO daudznacionālo spēku izvietošanas Latvijā Apvienotā štāba uzdevumos būtiska nozīme ir arī sabiedroto spēku integrācijai Latvijas aizsardzības plānos. == Pakļautās un saistītās vienības == NBS oficiālajā struktūrā pie Apvienotā štāba norādītas vairākas specializētas vienības un struktūras: * [[Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centrs|Rekrutēšanas un atlases centrs]]; * Rezerves personāla uzskaites sektors; * [[Nacionālo bruņoto spēku orķestri]].<ref name="NBSvienibas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/NBSvienibas |title=Vienības |publisher=Latvijas Nacionālie bruņotie spēki |access-date=2026-09-14 }}</ref> Šīs struktūras veic personāla piesaistes, rezerves uzskaites un militāro ceremoniju un reprezentācijas uzdevumus. == Mītne == Apvienotā štāba mītne atrodas Krustabaznīcas ielā 9, Rīgā.<ref name="NBS" /> Lēmums būvēt jauno štāba un operāciju vadības ēku tika pieņemts 2002. gada maijā.<ref name="Vesture" /> 2004. gada 23. decembrī tika ielikts jaunās ēkas pamatakmens. Būvniecības izmaksas tolaik tika lēstas ap 5,2 miljoniem latu.<ref name="LV2004" /> 2006. gadā štābs pārcēlās no līdzšinējām telpām Krišjāņa Valdemāra ielā 10/12 uz jauno komandvadības ēku Krustabaznīcas ielā.<ref name="Vesture" /> Mītnē atrodas Nacionālo bruņoto spēku centrālās komandvadības struktūras un NBS komandiera darba vieta. == Simbolika == NBS Apvienotajam štābam ir sava vienības simbolika un emblēma. Apvienotā štāba devīze ir „Kur vienotība, tur uzvara!”.<ref name="NBS" /> Devīze atspoguļo štāba galveno funkciju — dažādu Nacionālo bruņoto spēku vienību un spēku veidu darbības koordinēšanu vienotas militārās vadības ietvaros. == Nozīme Nacionālajos bruņotajos spēkos == Apvienotais štābs ir centrālais elements Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandvadības sistēmā. Tas savieno NBS komandieri ar regulāro spēku vienībām, [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]] un citām NBS struktūrām. Aizsardzības ministrija 2022. gadā Apvienoto štābu raksturoja kā Nacionālo bruņoto spēku „kodolu”, jo štāba darbības efektivitāte tieši ietekmē NBS spēju koordinēti īstenot valsts aizsardzības uzdevumus.<ref name="AM30" /> Mūsdienu Latvijas aizsardzības sistēmā štāba nozīme ir saistīta arī ar nepieciešamību nodrošināt Latvijas spēku un valstī izvietoto NATO sabiedroto vienību savstarpēju koordināciju, kopīgu militāro plānošanu un vienotu komandvadību potenciāla militāra apdraudējuma gadījumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mil.lv/lv/nacionalo-brunoto-speku-apvienotais-stabs NBS Apvienotais štābs] — Latvijas Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnē * [https://www.mil.lv/lv/vienibas/nacionalo-brunoto-speku-apvienotais-stabs/apvienota-staba-vesture Apvienotā štāba vēsture] * [https://likumi.lv/ta/id/15836-nacionalo-brunoto-speku-likums Nacionālo bruņoto spēku likums] — ''Likumi.lv'' [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:1992. gads Latvijā]] 49p7r431szofa0dfah0e6m3hvfvhcvd 0 639687 4521964 2026-09-13T21:21:28Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Karatiesu likums''' ir [[Latvija]]s Republikas likums, kas nosaka [[karatiesa|karatiesu]] izveidošanas, darbības un lietu izskatīšanas kārtību kara vai [[izņēmuma stāvoklis|izņēmuma stāvokļa]] laikā. Likuma mērķis ir nodrošināt karatiesām piekritīgu lietu ātru un efektīvu izskatīšanu.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums |title=Karatiesu likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</re... 4521964 wikitext text/x-wiki '''Karatiesu likums''' ir [[Latvija]]s Republikas likums, kas nosaka [[karatiesa|karatiesu]] izveidošanas, darbības un lietu izskatīšanas kārtību kara vai [[izņēmuma stāvoklis|izņēmuma stāvokļa]] laikā. Likuma mērķis ir nodrošināt karatiesām piekritīgu lietu ātru un efektīvu izskatīšanu.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums |title=Karatiesu likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likumu [[Saeima]] pieņēma [[2005]]. gada [[17. marts|17. martā]], tas tika publicēts 1. aprīlī un stājās spēkā [[2005]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] vienlaikus ar [[Kriminālprocesa likums|Kriminālprocesa likumu]].<ref name="Vestnesis">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums |title=Karatiesu likums |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2005-04-01 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Atšķirībā no vispārējās jurisdikcijas tiesām karatiesas Latvijā nepastāv kā pastāvīgi darbojošās tiesas. Tās sāk darboties tikai kara laikā vai gadījumā, kad [[Latvijas Ministru kabinets|Ministru kabinets]], izsludinot izņēmuma stāvokli, ir lēmis par karatiesu darbības uzsākšanu.<ref name="Likums" /> == Vēsture == Militāro tiesu tradīcija Latvijā pastāvēja jau starpkaru periodā, kad militārpersonu izdarītus dienesta noziegumus un atsevišķus ar valsts aizsardzību saistītus noziedzīgus nodarījumus izskatīja kara tiesas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas 1940. gadā]] neatkarīgās Latvijas militārā tiesu sistēma beidza pastāvēt. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]] tika veidota jauna valsts aizsardzības un tiesu sistēma. Atjaunotajā Latvijā netika izveidotas pastāvīgas militārās tiesas, tomēr saglabājās nepieciešamība paredzēt īpašu krimināllietu izskatīšanas mehānismu kara un izņēmuma stāvokļa apstākļiem. 2005. gada 17. martā Saeima pieņēma Karatiesu likumu. Likums tika izstrādāts saistībā ar jauno Kriminālprocesa likumu un paredzēja, ka karatiesas tiek veidotas no vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem, kuri iepriekš īpaši sagatavoti darbam kara apstākļos.<ref name="Vestnesis" /> Sākotnējais likums paredzēja vienu vai vairākas pirmās instances karatiesas un vienu otrās instances karatiesu. Tas noteica arī īpašas tiesnešu, prokuroru un advokātu sagatavošanas sistēmas izveidi. 2008. gadā tika izdarīts pirmais likuma grozījums, precizējot to Krimināllikuma normu loku, par kuru pārkāpumiem civilpersonu lietas var būt piekritīgas karatiesām.<ref name="2008">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/175162 |title=Grozījums Karatiesu likumā |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2008-05-13 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2016. gadā likums tika grozīts, precizējot karatiesu jurisdikciju un pārveidojot advokātu sagatavošanas un uzskaites kārtību. Latvijas Zvērinātu advokātu padomei tika noteikts pienākums sadarbībā ar Aizsardzības ministriju sagatavot advokātus darbam karatiesās un uzturēt attiecīgu advokātu reģistru.<ref name="2016">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/285527-grozijumi-karatiesu-likuma |title=Grozījumi Karatiesu likumā |publisher=Likumi.lv |date=2016-10-20 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Būtiskas izmaiņas tika pieņemtas 2021. gada 16. jūnijā. Tās precizēja karatiesu darbības uzsākšanas mehānismu, paplašināja karatiesu jurisdikciju attiecībā uz personām, kuras iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, kā arī noteica [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienesta]] kompetenci atsevišķu karatiesām piekritīgu noziedzīgu nodarījumu pirmstiesas izmeklēšanā.<ref name="2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/324254-grozijumi-karatiesu-likuma |title=Grozījumi Karatiesu likumā |publisher=Likumi.lv |date=2021-06-28 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Ar 2021. gada grozījumiem tika noteikts arī, ka kara laika iestāšanās gadījumā karatiesu darbības uzsākšanai nav nepieciešams atsevišķs Ministru kabineta lēmums — tieslietu ministram nekavējoties jāizdod attiecīgs rīkojums. Savukārt izņēmuma stāvokļa laikā nepieciešams Ministru kabineta lēmums par karatiesu darbības uzsākšanu.<ref name="2021" /> == Karatiesu izveidošana == Ja iestājies kara laiks vai Ministru kabinets, izsludinot izņēmuma stāvokli, ir pieņēmis lēmumu par karatiesu darbības uzsākšanu, [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] nekavējoties izdod rīkojumu par karatiesu darbības sākšanu.<ref name="Likums" /> Rīkojumā nosaka: * karatiesu izvietojumu; * to darbības teritoriju; * karatiesu sastāvu. Rīkojums publicējams oficiālajā izdevumā ''[[Latvijas Vēstnesis]]''.<ref name="Likums" /> Latvijā šādā situācijā darbojas: * viena vai vairākas '''pirmās instances karatiesas'''; * viena '''otrās instances karatiesa'''.<ref name="Likums" /> Tādējādi likums neparedz pastāvīgu karatiesu institucionālo tīklu miera laikā. Nepieciešamības gadījumā tiesu sistēma tiek aktivizēta, izmantojot iepriekš sagatavotus vispārējās jurisdikcijas tiesnešus. == Lietu piekritība == Karatiesām ir piekritīgas lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti kara vai izņēmuma stāvokļa laikā.<ref name="Likums" /> Karatiesa izskata lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši: * karavīri; * citas personas, kuras iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā; * noteiktos gadījumos civilpersonas; * [[karagūsteknis|karagūstekņi]].<ref name="Likums" /> == Civilpersonu lietas == Karatiesai var būt piekritīga arī civilpersonas krimināllieta. Tas iespējams, ja civilpersona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu: * pret karavīru vai citu personu, kura iekļauta [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] sastāvā; * pret karagūstekni; * pret kustamu vai nekustamu mantu, kuru lieto bruņotie spēki; * tādā veidā, kas citādi apdraud valsts aizsardzības spējas; * kopīgi ar karavīru vai personu, kura iekļauta NBS sastāvā; * saistībā ar citu noziedzīgu nodarījumu, kas ir karatiesas jurisdikcijā, ja kopīga lietu izskatīšana ļauj tās izskatīt ātrāk un objektīvāk.<ref name="Likums" /> Karatiesām ir piekritīgas arī civilpersonu lietas par noteiktiem [[Krimināllikums|Krimināllikuma]] IX, IX¹ un X nodaļā, kā arī 282.¹ un 282.² pantā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem.<ref name="Likums" /> Šīs Krimināllikuma nodaļas galvenokārt aptver noziedzīgus nodarījumus pret cilvēci, mieru, kara noziegumus, genocīdu, noziedzīgus nodarījumus pret valsti un citus valsts drošību apdraudošus nodarījumus. == Karatiesu darbības principi == Karatiesu darbību regulē Karatiesu likums, kā arī Latvijas tiesu iekārtu un kriminālprocesu regulējošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar Karatiesu likuma īpašajām normām.<ref name="Likums" /> Karatiesas piemēro tos Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas ir spēkā izņēmuma stāvokļa vai kara laikā. Arī karatiesu tiesnešiem saglabājas tiesnešu neatkarības princips un likumā noteiktās tiesnešu garantijas. Tādējādi karatiesa ir daļa no Latvijas tiesu varas, nevis [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] komandvadības sistēmas.<ref name="Likums" /> == Karatiesu darbības nodrošināšana == Karatiesas darbību nodrošina tās vispārējās jurisdikcijas tiesas priekšsēdētājs, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā karatiesa.<ref name="Likums" /> Rajona vai pilsētas tiesas priekšsēdētājs uz karatiesas darbības laiku norīko vienu no karatiesas tiesnešiem pildīt izmeklēšanas tiesneša pienākumus. Ja krimināllietā ir valsts noslēpumu saturoši materiāli, lieta jāizskata telpās, kurās iespējams nodrošināt [[valsts noslēpums|valsts noslēpuma]] aizsardzību.<ref name="Likums" /> == Karatiesu tiesneši == Karatiesām nav pastāvīga tiesnešu korpusa. Tiesnešus darbam tajās sagatavo iepriekš no vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu vidus. [[Latvijas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] sadarbībā ar [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministriju]] organizē kvalificētu tiesnešu sagatavošanu darbam karatiesās.<ref name="Likums" /> Apmācības notiek pēc abu ministriju izstrādātas programmas, izmantojot [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas]] materiāltehnisko bāzi. == Karatiesu tiesnešu reģistrs == Tieslietu ministrija uztur īpašu '''karatiesu tiesnešu reģistru'''.<ref name="Likums" /> Reģistrā iekļauj tiesnesi, kurš: * ir izgājis noteikto apmācību; * ir sagatavots darbam karatiesā; * rakstveidā piekritis karatiesas darbības uzsākšanas gadījumā pildīt karatiesas tiesneša pienākumus. Tieslietu ministrijai reģistrs jāaktualizē ne retāk kā reizi divos gados.<ref name="Likums" /> Darbam karatiesās var norīkot tikai šajā reģistrā iekļautus tiesnešus. Otrās instances karatiesā nevar norīkot rajona vai pilsētas tiesas tiesnešus.<ref name="Likums" /> == Prokurori == Darbam ar karatiesām piekritīgām krimināllietām īpaši tiek sagatavoti arī prokurori. [[Latvijas Republikas Prokuratūra|Ģenerālprokuratūra]] sadarbībā ar Aizsardzības ministriju izvēlas un sagatavo kvalificētus prokurorus no prokuratūras struktūrvienību prokuroru vidus.<ref name="Likums" /> Prokuroru apmācība notiek pēc Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādātas programmas, izmantojot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāltehnisko bāzi. Ģenerālprokuratūra uztur '''karatiesu prokuroru reģistru''', kas jāaktualizē ne retāk kā reizi divos gados.<ref name="Likums" /> Reģistrā iekļauj prokurorus, kuri ir attiecīgi sagatavoti un rakstveidā piekrituši karatiesu darbības uzsākšanas gadījumā pildīt prokurora pienākumus. == Advokāti == Līdzīga sagatavošanas sistēma pastāv arī advokātiem. [[Latvijas Zvērinātu advokātu padome]] sadarbībā ar Aizsardzības ministriju sagatavo zvērinātus advokātus darbam ar karatiesām piekritīgām lietām.<ref name="Likums" /> Advokāti tiek apmācīti pēc īpašas programmas Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāltehniskajā bāzē. Latvijas Zvērinātu advokātu padome uztur '''karatiesu advokātu reģistru''', kuru aktualizē vismaz reizi divos gados.<ref name="Likums" /> Reģistrā iekļauj advokātus, kuri ir īpaši sagatavoti un rakstveidā piekrituši nepieciešamības gadījumā pildīt advokāta pienākumus karatiesās. == Pirmstiesas izmeklēšana == Karatiesām piekritīgās krimināllietās galvenā pirmstiesas izmeklēšanas iestāde ir [[Latvijas Militārā policija|Militārā policija]].<ref name="Likums" /> Savukārt par Krimināllikuma IX, IX¹ un X nodaļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pirmstiesas izmeklēšanu veic arī [[Valsts drošības dienests]]. Šī kompetence tika precizēta ar 2021. gada grozījumiem.<ref name="2021" /> Karatiesām piekritīgajā kriminālprocesā likums paredz izmantot konkrētajiem apstākļiem piemērotāko un vienkāršāko procesa veidu, lai kriminālprocesa mērķi sasniegtu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.<ref name="Likums" /> == Pirmās instances karatiesa == Pirmās instances karatiesā krimināllietu izskata viens tiesnesis.<ref name="Likums" /> Lietas izskatīšana jāuzsāk pēc iespējas drīzāk, tomēr ne agrāk kā vienu dienu pēc tam, kad apsūdzētais ir saņēmis lēmuma par pirmstiesas procesa pabeigšanu kopiju. Karatiesas procesa īpatnība ir īpaši īsie pārsūdzības termiņi. Sūdzību par pirmās instances karatiesas nolēmumu var iesniegt '''vienas dienas laikā''' pēc nolēmuma saņemšanas.<ref name="Likums" /> Šāds paātrināts process saistīts ar likuma pamatmērķi — nodrošināt efektīvu tiesvedību kara vai izņēmuma stāvokļa apstākļos. == Otrās instances karatiesa == Otrās instances karatiesa ir apelācijas instance lietām, kuras izskatījusi pirmās instances karatiesa.<ref name="Likums" /> Apelācijas kārtībā pārsūdzētu lietu izskata koleģiāli '''triju tiesnešu sastāvā'''. Otrās instances karatiesas nolēmums ir '''galīgs un nav pārsūdzams'''.<ref name="Likums" /> Tādējādi Karatiesu likums neparedz kasācijas instanci karatiesās izskatītajām lietām. == Karatiesu darbības izbeigšana == Atceļot izņēmuma stāvokli vai izbeidzoties karam, tieslietu ministrs nekavējoties izdod rīkojumu par karatiesu darbības izbeigšanu.<ref name="Likums" /> Rīkojumu publicē oficiālajā izdevumā ''Latvijas Vēstnesis''. Pēc karatiesu darbības izbeigšanas tās lietas, kurās tiesas izmeklēšana vēl nav uzsākta, tiek nodotas attiecīgajām vispārējās jurisdikcijas tiesām.<ref name="Likums" /> Pirmās instances lietas nodod vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesām, bet apelācijas lietas — vispārējās jurisdikcijas otrās instances tiesām. == 2021. gada reforma == 2021. gadā tika veikta līdz šim apjomīgākā Karatiesu likuma reforma.<ref name="2021" /> Ar grozījumiem: * precizēja karatiesu darbības uzsākšanu kara un izņēmuma stāvokļa laikā; * noteica pienākumu tieslietu ministra rīkojumu publicēt ''Latvijas Vēstnesī''; * paplašināja jurisdikciju uz personām, kas iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā; * precizēja civilpersonu lietu piekritību; * noteica regulāru tiesnešu, prokuroru un advokātu reģistru aktualizēšanu; * paredzēja Valsts drošības dienesta kompetenci atsevišķu valsts drošības noziegumu izmeklēšanā; * precizēja kārtību, kādā lietas pēc karatiesu darbības beigām nodod vispārējās jurisdikcijas tiesām.<ref name="2021" /> Reforma bija daļa no plašākas Latvijas valsts institūciju gatavības pilnveidošanas darbam militāra apdraudējuma un izņēmuma stāvokļa apstākļos. == Vieta Latvijas tiesu sistēmā == Karatiesas nav Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības. Tās pieder Latvijas tiesu varas sistēmai, un to tiesneši ir vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesneši.<ref name="Likums" /> Nacionālie bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija piedalās karatiesu sistēmas sagatavošanā galvenokārt ar militāro zināšanu, infrastruktūras un apmācības nodrošināšanu. Savukārt tiesnešu darbību, tiesu neatkarību un procesuālos jautājumus regulē tiesu varas un kriminālprocesa normatīvie akti. Šāda sistēma ļauj kara laikā izveidot specializētu un paātrinātu krimināllietu izskatīšanas mehānismu, vienlaikus saglabājot tiesu neatkarības un profesionālas tiesvedības principus. == Saistītie normatīvie akti == Karatiesu likuma piemērošana ir cieši saistīta ar: * [[Kriminālprocesa likums|Kriminālprocesa likumu]]; * [[Krimināllikums|Krimināllikumu]]; * likumu „[[Par tiesu varu]]”; * [[Nacionālās drošības likums|Nacionālās drošības likumu]]; * [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumu]]; * likumu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums Karatiesu likums] — ''Likumi.lv'' * [https://www.vestnesis.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums Karatiesu likuma oficiālā publikācija] — ''Latvijas Vēstnesis'' * [https://www.tm.gov.lv/ Latvijas Republikas Tieslietu ministrija] [[Kategorija:Latvijas likumi]] [[Kategorija:Latvijas tiesu sistēma]] [[Kategorija:Latvijas valsts aizsardzība]] [[Kategorija:Militārās tiesības]] [[Kategorija:2005. gads Latvijā]] 3h6lvmgnjjywyv443k63jha4xqqs86j 4521965 4521964 2026-09-13T21:22:01Z Votre Provocateur 111653 4521965 wikitext text/x-wiki '''Karatiesu likums''' ir [[Latvija]]s Republikas likums, kas nosaka [[karatiesa|karatiesu]] izveidošanas, darbības un lietu izskatīšanas kārtību kara vai izņēmuma stāvokļa laikā. Likuma mērķis ir nodrošināt karatiesām piekritīgu lietu ātru un efektīvu izskatīšanu.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums |title=Karatiesu likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likumu [[Saeima]] pieņēma [[2005]]. gada [[17. marts|17. martā]], tas tika publicēts 1. aprīlī un stājās spēkā [[2005]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.<ref name="Vestnesis">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums |title=Karatiesu likums |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2005-04-01 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Atšķirībā no vispārējās jurisdikcijas tiesām karatiesas Latvijā nepastāv kā pastāvīgi darbojošās tiesas. Tās sāk darboties tikai kara laikā vai gadījumā, kad [[Latvijas Ministru kabinets|Ministru kabinets]], izsludinot izņēmuma stāvokli, ir lēmis par karatiesu darbības uzsākšanu.<ref name="Likums" /> == Vēsture == Militāro tiesu tradīcija Latvijā pastāvēja jau starpkaru periodā, kad militārpersonu izdarītus dienesta noziegumus un atsevišķus ar valsts aizsardzību saistītus noziedzīgus nodarījumus izskatīja kara tiesas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas 1940. gadā]] neatkarīgās Latvijas militārā tiesu sistēma beidza pastāvēt. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]] tika veidota jauna valsts aizsardzības un tiesu sistēma. Atjaunotajā Latvijā netika izveidotas pastāvīgas militārās tiesas, tomēr saglabājās nepieciešamība paredzēt īpašu krimināllietu izskatīšanas mehānismu kara un izņēmuma stāvokļa apstākļiem. 2005. gada 17. martā Saeima pieņēma Karatiesu likumu. Likums tika izstrādāts saistībā ar jauno Kriminālprocesa likumu un paredzēja, ka karatiesas tiek veidotas no vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem, kuri iepriekš īpaši sagatavoti darbam kara apstākļos.<ref name="Vestnesis" /> Sākotnējais likums paredzēja vienu vai vairākas pirmās instances karatiesas un vienu otrās instances karatiesu. Tas noteica arī īpašas tiesnešu, prokuroru un advokātu sagatavošanas sistēmas izveidi. 2008. gadā tika izdarīts pirmais likuma grozījums, precizējot to Krimināllikuma normu loku, par kuru pārkāpumiem civilpersonu lietas var būt piekritīgas karatiesām.<ref name="2008">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/175162 |title=Grozījums Karatiesu likumā |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2008-05-13 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2016. gadā likums tika grozīts, precizējot karatiesu jurisdikciju un pārveidojot advokātu sagatavošanas un uzskaites kārtību. Latvijas Zvērinātu advokātu padomei tika noteikts pienākums sadarbībā ar Aizsardzības ministriju sagatavot advokātus darbam karatiesās un uzturēt attiecīgu advokātu reģistru.<ref name="2016">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/285527-grozijumi-karatiesu-likuma |title=Grozījumi Karatiesu likumā |publisher=Likumi.lv |date=2016-10-20 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Būtiskas izmaiņas tika pieņemtas 2021. gada 16. jūnijā. Tās precizēja karatiesu darbības uzsākšanas mehānismu, paplašināja karatiesu jurisdikciju attiecībā uz personām, kuras iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, kā arī noteica [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienesta]] kompetenci atsevišķu karatiesām piekritīgu noziedzīgu nodarījumu pirmstiesas izmeklēšanā.<ref name="2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/324254-grozijumi-karatiesu-likuma |title=Grozījumi Karatiesu likumā |publisher=Likumi.lv |date=2021-06-28 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Ar 2021. gada grozījumiem tika noteikts arī, ka kara laika iestāšanās gadījumā karatiesu darbības uzsākšanai nav nepieciešams atsevišķs Ministru kabineta lēmums — tieslietu ministram nekavējoties jāizdod attiecīgs rīkojums. Savukārt izņēmuma stāvokļa laikā nepieciešams Ministru kabineta lēmums par karatiesu darbības uzsākšanu.<ref name="2021" /> == Karatiesu izveidošana == Ja iestājies kara laiks vai Ministru kabinets, izsludinot izņēmuma stāvokli, ir pieņēmis lēmumu par karatiesu darbības uzsākšanu, [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] nekavējoties izdod rīkojumu par karatiesu darbības sākšanu.<ref name="Likums" /> Rīkojumā nosaka: * karatiesu izvietojumu; * to darbības teritoriju; * karatiesu sastāvu. Rīkojums publicējams oficiālajā izdevumā ''[[Latvijas Vēstnesis]]''.<ref name="Likums" /> Latvijā šādā situācijā darbojas: * viena vai vairākas pirmās instances karatiesas; * viena otrās instances karatiesa.<ref name="Likums" /> Tādējādi likums neparedz pastāvīgu karatiesu institucionālo tīklu miera laikā. Nepieciešamības gadījumā tiesu sistēma tiek aktivizēta, izmantojot iepriekš sagatavotus vispārējās jurisdikcijas tiesnešus. == Lietu piekritība == Karatiesām ir piekritīgas lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti kara vai izņēmuma stāvokļa laikā.<ref name="Likums" /> Karatiesa izskata lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši: * karavīri; * citas personas, kuras iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā; * noteiktos gadījumos civilpersonas; * [[karagūsteknis|karagūstekņi]].<ref name="Likums" /> == Civilpersonu lietas == Karatiesai var būt piekritīga arī civilpersonas krimināllieta. Tas iespējams, ja civilpersona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu: * pret karavīru vai citu personu, kura iekļauta [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] sastāvā; * pret karagūstekni; * pret kustamu vai nekustamu mantu, kuru lieto bruņotie spēki; * tādā veidā, kas citādi apdraud valsts aizsardzības spējas; * kopīgi ar karavīru vai personu, kura iekļauta NBS sastāvā; * saistībā ar citu noziedzīgu nodarījumu, kas ir karatiesas jurisdikcijā, ja kopīga lietu izskatīšana ļauj tās izskatīt ātrāk un objektīvāk.<ref name="Likums" /> Karatiesām ir piekritīgas arī civilpersonu lietas par noteiktiem Krimināllikuma IX, IX¹ un X nodaļā, kā arī 282.¹ un 282.² pantā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem.<ref name="Likums" /> Šīs Krimināllikuma nodaļas galvenokārt aptver noziedzīgus nodarījumus pret cilvēci, mieru, kara noziegumus, genocīdu, noziedzīgus nodarījumus pret valsti un citus valsts drošību apdraudošus nodarījumus. == Karatiesu darbības principi == Karatiesu darbību regulē Karatiesu likums, kā arī Latvijas tiesu iekārtu un kriminālprocesu regulējošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar Karatiesu likuma īpašajām normām.<ref name="Likums" /> Karatiesas piemēro tos Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas ir spēkā izņēmuma stāvokļa vai kara laikā. Arī karatiesu tiesnešiem saglabājas tiesnešu neatkarības princips un likumā noteiktās tiesnešu garantijas. Tādējādi karatiesa ir daļa no Latvijas tiesu varas, nevis [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] komandvadības sistēmas.<ref name="Likums" /> == Karatiesu darbības nodrošināšana == Karatiesas darbību nodrošina tās vispārējās jurisdikcijas tiesas priekšsēdētājs, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā karatiesa.<ref name="Likums" /> Rajona vai pilsētas tiesas priekšsēdētājs uz karatiesas darbības laiku norīko vienu no karatiesas tiesnešiem pildīt izmeklēšanas tiesneša pienākumus. Ja krimināllietā ir valsts noslēpumu saturoši materiāli, lieta jāizskata telpās, kurās iespējams nodrošināt [[valsts noslēpums|valsts noslēpuma]] aizsardzību.<ref name="Likums" /> == Karatiesu tiesneši == Karatiesām nav pastāvīga tiesnešu korpusa. Tiesnešus darbam tajās sagatavo iepriekš no vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu vidus. [[Latvijas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] sadarbībā ar [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministriju]] organizē kvalificētu tiesnešu sagatavošanu darbam karatiesās.<ref name="Likums" /> Apmācības notiek pēc abu ministriju izstrādātas programmas, izmantojot [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas]] materiāltehnisko bāzi. == Karatiesu tiesnešu reģistrs == Tieslietu ministrija uztur īpašu karatiesu tiesnešu reģistru.<ref name="Likums" /> Reģistrā iekļauj tiesnesi, kurš: * ir izgājis noteikto apmācību; * ir sagatavots darbam karatiesā; * rakstveidā piekritis karatiesas darbības uzsākšanas gadījumā pildīt karatiesas tiesneša pienākumus. Tieslietu ministrijai reģistrs jāaktualizē ne retāk kā reizi divos gados.<ref name="Likums" /> Darbam karatiesās var norīkot tikai šajā reģistrā iekļautus tiesnešus. Otrās instances karatiesā nevar norīkot rajona vai pilsētas tiesas tiesnešus.<ref name="Likums" /> == Prokurori == Darbam ar karatiesām piekritīgām krimināllietām īpaši tiek sagatavoti arī prokurori. [[Latvijas Republikas Prokuratūra|Ģenerālprokuratūra]] sadarbībā ar Aizsardzības ministriju izvēlas un sagatavo kvalificētus prokurorus no prokuratūras struktūrvienību prokuroru vidus.<ref name="Likums" /> Prokuroru apmācība notiek pēc Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādātas programmas, izmantojot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāltehnisko bāzi. Ģenerālprokuratūra uztur karatiesu prokuroru reģistru, kas jāaktualizē ne retāk kā reizi divos gados.<ref name="Likums" /> Reģistrā iekļauj prokurorus, kuri ir attiecīgi sagatavoti un rakstveidā piekrituši karatiesu darbības uzsākšanas gadījumā pildīt prokurora pienākumus. == Advokāti == Līdzīga sagatavošanas sistēma pastāv arī advokātiem. [[Latvijas Zvērinātu advokātu padome]] sadarbībā ar Aizsardzības ministriju sagatavo zvērinātus advokātus darbam ar karatiesām piekritīgām lietām.<ref name="Likums" /> Advokāti tiek apmācīti pēc īpašas programmas Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāltehniskajā bāzē. Latvijas Zvērinātu advokātu padome uztur karatiesu advokātu reģistru, kuru aktualizē vismaz reizi divos gados.<ref name="Likums" /> Reģistrā iekļauj advokātus, kuri ir īpaši sagatavoti un rakstveidā piekrituši nepieciešamības gadījumā pildīt advokāta pienākumus karatiesās. == Pirmstiesas izmeklēšana == Karatiesām piekritīgās krimināllietās galvenā pirmstiesas izmeklēšanas iestāde ir [[Latvijas Militārā policija|Militārā policija]].<ref name="Likums" /> Savukārt par Krimināllikuma IX, IX¹ un X nodaļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pirmstiesas izmeklēšanu veic arī [[Valsts drošības dienests]]. Šī kompetence tika precizēta ar 2021. gada grozījumiem.<ref name="2021" /> Karatiesām piekritīgajā kriminālprocesā likums paredz izmantot konkrētajiem apstākļiem piemērotāko un vienkāršāko procesa veidu, lai kriminālprocesa mērķi sasniegtu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.<ref name="Likums" /> == Pirmās instances karatiesa == Pirmās instances karatiesā krimināllietu izskata viens tiesnesis.<ref name="Likums" /> Lietas izskatīšana jāuzsāk pēc iespējas drīzāk, tomēr ne agrāk kā vienu dienu pēc tam, kad apsūdzētais ir saņēmis lēmuma par pirmstiesas procesa pabeigšanu kopiju. Karatiesas procesa īpatnība ir īpaši īsie pārsūdzības termiņi. Sūdzību par pirmās instances karatiesas nolēmumu var iesniegt vienas dienas laikā pēc nolēmuma saņemšanas.<ref name="Likums" /> Šāds paātrināts process saistīts ar likuma pamatmērķi — nodrošināt efektīvu tiesvedību kara vai izņēmuma stāvokļa apstākļos. == Otrās instances karatiesa == Otrās instances karatiesa ir apelācijas instance lietām, kuras izskatījusi pirmās instances karatiesa.<ref name="Likums" /> Apelācijas kārtībā pārsūdzētu lietu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā. Otrās instances karatiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.<ref name="Likums" /> Tādējādi Karatiesu likums neparedz kasācijas instanci karatiesās izskatītajām lietām. == Karatiesu darbības izbeigšana == Atceļot izņēmuma stāvokli vai izbeidzoties karam, tieslietu ministrs nekavējoties izdod rīkojumu par karatiesu darbības izbeigšanu.<ref name="Likums" /> Rīkojumu publicē oficiālajā izdevumā ''Latvijas Vēstnesis''. Pēc karatiesu darbības izbeigšanas tās lietas, kurās tiesas izmeklēšana vēl nav uzsākta, tiek nodotas attiecīgajām vispārējās jurisdikcijas tiesām.<ref name="Likums" /> Pirmās instances lietas nodod vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesām, bet apelācijas lietas — vispārējās jurisdikcijas otrās instances tiesām. == 2021. gada reforma == 2021. gadā tika veikta līdz šim apjomīgākā Karatiesu likuma reforma.<ref name="2021" /> Ar grozījumiem: * precizēja karatiesu darbības uzsākšanu kara un izņēmuma stāvokļa laikā; * noteica pienākumu tieslietu ministra rīkojumu publicēt ''Latvijas Vēstnesī''; * paplašināja jurisdikciju uz personām, kas iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā; * precizēja civilpersonu lietu piekritību; * noteica regulāru tiesnešu, prokuroru un advokātu reģistru aktualizēšanu; * paredzēja Valsts drošības dienesta kompetenci atsevišķu valsts drošības noziegumu izmeklēšanā; * precizēja kārtību, kādā lietas pēc karatiesu darbības beigām nodod vispārējās jurisdikcijas tiesām.<ref name="2021" /> Reforma bija daļa no plašākas Latvijas valsts institūciju gatavības pilnveidošanas darbam militāra apdraudējuma un izņēmuma stāvokļa apstākļos. == Vieta Latvijas tiesu sistēmā == Karatiesas nav Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības. Tās pieder Latvijas tiesu varas sistēmai, un to tiesneši ir vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesneši.<ref name="Likums" /> Nacionālie bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija piedalās karatiesu sistēmas sagatavošanā galvenokārt ar militāro zināšanu, infrastruktūras un apmācības nodrošināšanu. Savukārt tiesnešu darbību, tiesu neatkarību un procesuālos jautājumus regulē tiesu varas un kriminālprocesa normatīvie akti. Šāda sistēma ļauj kara laikā izveidot specializētu un paātrinātu krimināllietu izskatīšanas mehānismu, vienlaikus saglabājot tiesu neatkarības un profesionālas tiesvedības principus. == Saistītie normatīvie akti == Karatiesu likuma piemērošana ir cieši saistīta ar: * [[Kriminālprocesa likums|Kriminālprocesa likumu]]; * [[Krimināllikums|Krimināllikumu]]; * likumu „[[Par tiesu varu]]”; * [[Nacionālās drošības likums|Nacionālās drošības likumu]]; * [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumu]]; * likumu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums Karatiesu likums] — ''Likumi.lv'' * [https://www.vestnesis.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums Karatiesu likuma oficiālā publikācija] — ''Latvijas Vēstnesis'' * [https://www.tm.gov.lv/ Latvijas Republikas Tieslietu ministrija] [[Kategorija:Latvijas likumi]] [[Kategorija:2005. gads Latvijā]] tmb1zzbisgm34z3lrayi807lqv4p1bs 4521966 4521965 2026-09-13T21:23:05Z Votre Provocateur 111653 /* Karatiesu darbības izbeigšana */ 4521966 wikitext text/x-wiki '''Karatiesu likums''' ir [[Latvija]]s Republikas likums, kas nosaka [[karatiesa|karatiesu]] izveidošanas, darbības un lietu izskatīšanas kārtību kara vai izņēmuma stāvokļa laikā. Likuma mērķis ir nodrošināt karatiesām piekritīgu lietu ātru un efektīvu izskatīšanu.<ref name="Likums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums |title=Karatiesu likums |publisher=Likumi.lv |access-date=2026-09-14 }}</ref> Likumu [[Saeima]] pieņēma [[2005]]. gada [[17. marts|17. martā]], tas tika publicēts 1. aprīlī un stājās spēkā [[2005]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.<ref name="Vestnesis">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums |title=Karatiesu likums |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2005-04-01 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Atšķirībā no vispārējās jurisdikcijas tiesām karatiesas Latvijā nepastāv kā pastāvīgi darbojošās tiesas. Tās sāk darboties tikai kara laikā vai gadījumā, kad [[Latvijas Ministru kabinets|Ministru kabinets]], izsludinot izņēmuma stāvokli, ir lēmis par karatiesu darbības uzsākšanu.<ref name="Likums" /> == Vēsture == Militāro tiesu tradīcija Latvijā pastāvēja jau starpkaru periodā, kad militārpersonu izdarītus dienesta noziegumus un atsevišķus ar valsts aizsardzību saistītus noziedzīgus nodarījumus izskatīja kara tiesas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas 1940. gadā]] neatkarīgās Latvijas militārā tiesu sistēma beidza pastāvēt. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]] tika veidota jauna valsts aizsardzības un tiesu sistēma. Atjaunotajā Latvijā netika izveidotas pastāvīgas militārās tiesas, tomēr saglabājās nepieciešamība paredzēt īpašu krimināllietu izskatīšanas mehānismu kara un izņēmuma stāvokļa apstākļiem. 2005. gada 17. martā Saeima pieņēma Karatiesu likumu. Likums tika izstrādāts saistībā ar jauno Kriminālprocesa likumu un paredzēja, ka karatiesas tiek veidotas no vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem, kuri iepriekš īpaši sagatavoti darbam kara apstākļos.<ref name="Vestnesis" /> Sākotnējais likums paredzēja vienu vai vairākas pirmās instances karatiesas un vienu otrās instances karatiesu. Tas noteica arī īpašas tiesnešu, prokuroru un advokātu sagatavošanas sistēmas izveidi. 2008. gadā tika izdarīts pirmais likuma grozījums, precizējot to Krimināllikuma normu loku, par kuru pārkāpumiem civilpersonu lietas var būt piekritīgas karatiesām.<ref name="2008">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/175162 |title=Grozījums Karatiesu likumā |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2008-05-13 |access-date=2026-09-14 }}</ref> 2016. gadā likums tika grozīts, precizējot karatiesu jurisdikciju un pārveidojot advokātu sagatavošanas un uzskaites kārtību. Latvijas Zvērinātu advokātu padomei tika noteikts pienākums sadarbībā ar Aizsardzības ministriju sagatavot advokātus darbam karatiesās un uzturēt attiecīgu advokātu reģistru.<ref name="2016">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/285527-grozijumi-karatiesu-likuma |title=Grozījumi Karatiesu likumā |publisher=Likumi.lv |date=2016-10-20 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Būtiskas izmaiņas tika pieņemtas 2021. gada 16. jūnijā. Tās precizēja karatiesu darbības uzsākšanas mehānismu, paplašināja karatiesu jurisdikciju attiecībā uz personām, kuras iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, kā arī noteica [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienesta]] kompetenci atsevišķu karatiesām piekritīgu noziedzīgu nodarījumu pirmstiesas izmeklēšanā.<ref name="2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/324254-grozijumi-karatiesu-likuma |title=Grozījumi Karatiesu likumā |publisher=Likumi.lv |date=2021-06-28 |access-date=2026-09-14 }}</ref> Ar 2021. gada grozījumiem tika noteikts arī, ka kara laika iestāšanās gadījumā karatiesu darbības uzsākšanai nav nepieciešams atsevišķs Ministru kabineta lēmums — tieslietu ministram nekavējoties jāizdod attiecīgs rīkojums. Savukārt izņēmuma stāvokļa laikā nepieciešams Ministru kabineta lēmums par karatiesu darbības uzsākšanu.<ref name="2021" /> == Karatiesu izveidošana == Ja iestājies kara laiks vai Ministru kabinets, izsludinot izņēmuma stāvokli, ir pieņēmis lēmumu par karatiesu darbības uzsākšanu, [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] nekavējoties izdod rīkojumu par karatiesu darbības sākšanu.<ref name="Likums" /> Rīkojumā nosaka: * karatiesu izvietojumu; * to darbības teritoriju; * karatiesu sastāvu. Rīkojums publicējams oficiālajā izdevumā ''[[Latvijas Vēstnesis]]''.<ref name="Likums" /> Latvijā šādā situācijā darbojas: * viena vai vairākas pirmās instances karatiesas; * viena otrās instances karatiesa.<ref name="Likums" /> Tādējādi likums neparedz pastāvīgu karatiesu institucionālo tīklu miera laikā. Nepieciešamības gadījumā tiesu sistēma tiek aktivizēta, izmantojot iepriekš sagatavotus vispārējās jurisdikcijas tiesnešus. == Lietu piekritība == Karatiesām ir piekritīgas lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti kara vai izņēmuma stāvokļa laikā.<ref name="Likums" /> Karatiesa izskata lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši: * karavīri; * citas personas, kuras iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā; * noteiktos gadījumos civilpersonas; * [[karagūsteknis|karagūstekņi]].<ref name="Likums" /> == Civilpersonu lietas == Karatiesai var būt piekritīga arī civilpersonas krimināllieta. Tas iespējams, ja civilpersona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu: * pret karavīru vai citu personu, kura iekļauta [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] sastāvā; * pret karagūstekni; * pret kustamu vai nekustamu mantu, kuru lieto bruņotie spēki; * tādā veidā, kas citādi apdraud valsts aizsardzības spējas; * kopīgi ar karavīru vai personu, kura iekļauta NBS sastāvā; * saistībā ar citu noziedzīgu nodarījumu, kas ir karatiesas jurisdikcijā, ja kopīga lietu izskatīšana ļauj tās izskatīt ātrāk un objektīvāk.<ref name="Likums" /> Karatiesām ir piekritīgas arī civilpersonu lietas par noteiktiem Krimināllikuma IX, IX¹ un X nodaļā, kā arī 282.¹ un 282.² pantā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem.<ref name="Likums" /> Šīs Krimināllikuma nodaļas galvenokārt aptver noziedzīgus nodarījumus pret cilvēci, mieru, kara noziegumus, genocīdu, noziedzīgus nodarījumus pret valsti un citus valsts drošību apdraudošus nodarījumus. == Karatiesu darbības principi == Karatiesu darbību regulē Karatiesu likums, kā arī Latvijas tiesu iekārtu un kriminālprocesu regulējošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar Karatiesu likuma īpašajām normām.<ref name="Likums" /> Karatiesas piemēro tos Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas ir spēkā izņēmuma stāvokļa vai kara laikā. Arī karatiesu tiesnešiem saglabājas tiesnešu neatkarības princips un likumā noteiktās tiesnešu garantijas. Tādējādi karatiesa ir daļa no Latvijas tiesu varas, nevis [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] komandvadības sistēmas.<ref name="Likums" /> == Karatiesu darbības nodrošināšana == Karatiesas darbību nodrošina tās vispārējās jurisdikcijas tiesas priekšsēdētājs, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā karatiesa.<ref name="Likums" /> Rajona vai pilsētas tiesas priekšsēdētājs uz karatiesas darbības laiku norīko vienu no karatiesas tiesnešiem pildīt izmeklēšanas tiesneša pienākumus. Ja krimināllietā ir valsts noslēpumu saturoši materiāli, lieta jāizskata telpās, kurās iespējams nodrošināt [[valsts noslēpums|valsts noslēpuma]] aizsardzību.<ref name="Likums" /> == Karatiesu tiesneši == Karatiesām nav pastāvīga tiesnešu korpusa. Tiesnešus darbam tajās sagatavo iepriekš no vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu vidus. [[Latvijas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] sadarbībā ar [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministriju]] organizē kvalificētu tiesnešu sagatavošanu darbam karatiesās.<ref name="Likums" /> Apmācības notiek pēc abu ministriju izstrādātas programmas, izmantojot [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas]] materiāltehnisko bāzi. == Karatiesu tiesnešu reģistrs == Tieslietu ministrija uztur īpašu karatiesu tiesnešu reģistru.<ref name="Likums" /> Reģistrā iekļauj tiesnesi, kurš: * ir izgājis noteikto apmācību; * ir sagatavots darbam karatiesā; * rakstveidā piekritis karatiesas darbības uzsākšanas gadījumā pildīt karatiesas tiesneša pienākumus. Tieslietu ministrijai reģistrs jāaktualizē ne retāk kā reizi divos gados.<ref name="Likums" /> Darbam karatiesās var norīkot tikai šajā reģistrā iekļautus tiesnešus. Otrās instances karatiesā nevar norīkot rajona vai pilsētas tiesas tiesnešus.<ref name="Likums" /> == Prokurori == Darbam ar karatiesām piekritīgām krimināllietām īpaši tiek sagatavoti arī prokurori. [[Latvijas Republikas Prokuratūra|Ģenerālprokuratūra]] sadarbībā ar Aizsardzības ministriju izvēlas un sagatavo kvalificētus prokurorus no prokuratūras struktūrvienību prokuroru vidus.<ref name="Likums" /> Prokuroru apmācība notiek pēc Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādātas programmas, izmantojot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāltehnisko bāzi. Ģenerālprokuratūra uztur karatiesu prokuroru reģistru, kas jāaktualizē ne retāk kā reizi divos gados.<ref name="Likums" /> Reģistrā iekļauj prokurorus, kuri ir attiecīgi sagatavoti un rakstveidā piekrituši karatiesu darbības uzsākšanas gadījumā pildīt prokurora pienākumus. == Advokāti == Līdzīga sagatavošanas sistēma pastāv arī advokātiem. [[Latvijas Zvērinātu advokātu padome]] sadarbībā ar Aizsardzības ministriju sagatavo zvērinātus advokātus darbam ar karatiesām piekritīgām lietām.<ref name="Likums" /> Advokāti tiek apmācīti pēc īpašas programmas Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāltehniskajā bāzē. Latvijas Zvērinātu advokātu padome uztur karatiesu advokātu reģistru, kuru aktualizē vismaz reizi divos gados.<ref name="Likums" /> Reģistrā iekļauj advokātus, kuri ir īpaši sagatavoti un rakstveidā piekrituši nepieciešamības gadījumā pildīt advokāta pienākumus karatiesās. == Pirmstiesas izmeklēšana == Karatiesām piekritīgās krimināllietās galvenā pirmstiesas izmeklēšanas iestāde ir [[Latvijas Militārā policija|Militārā policija]].<ref name="Likums" /> Savukārt par Krimināllikuma IX, IX¹ un X nodaļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pirmstiesas izmeklēšanu veic arī [[Valsts drošības dienests]]. Šī kompetence tika precizēta ar 2021. gada grozījumiem.<ref name="2021" /> Karatiesām piekritīgajā kriminālprocesā likums paredz izmantot konkrētajiem apstākļiem piemērotāko un vienkāršāko procesa veidu, lai kriminālprocesa mērķi sasniegtu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.<ref name="Likums" /> == Pirmās instances karatiesa == Pirmās instances karatiesā krimināllietu izskata viens tiesnesis.<ref name="Likums" /> Lietas izskatīšana jāuzsāk pēc iespējas drīzāk, tomēr ne agrāk kā vienu dienu pēc tam, kad apsūdzētais ir saņēmis lēmuma par pirmstiesas procesa pabeigšanu kopiju. Karatiesas procesa īpatnība ir īpaši īsie pārsūdzības termiņi. Sūdzību par pirmās instances karatiesas nolēmumu var iesniegt vienas dienas laikā pēc nolēmuma saņemšanas.<ref name="Likums" /> Šāds paātrināts process saistīts ar likuma pamatmērķi — nodrošināt efektīvu tiesvedību kara vai izņēmuma stāvokļa apstākļos. == Otrās instances karatiesa == Otrās instances karatiesa ir apelācijas instance lietām, kuras izskatījusi pirmās instances karatiesa.<ref name="Likums" /> Apelācijas kārtībā pārsūdzētu lietu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā. Otrās instances karatiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.<ref name="Likums" /> Tādējādi Karatiesu likums neparedz kasācijas instanci karatiesās izskatītajām lietām. == Karatiesu darbības izbeigšana == Atceļot izņēmuma stāvokli vai izbeidzoties karam, tieslietu ministrs nekavējoties izdod rīkojumu par karatiesu darbības izbeigšanu.<ref name="Likums" /> Rīkojumu publicē oficiālajā izdevumā ''[[Latvijas Vēstnesis]]''. Pēc karatiesu darbības izbeigšanas tās lietas, kurās tiesas izmeklēšana vēl nav uzsākta, tiek nodotas attiecīgajām vispārējās jurisdikcijas tiesām.<ref name="Likums" /> Pirmās instances lietas nodod vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesām, bet apelācijas lietas — vispārējās jurisdikcijas otrās instances tiesām. == 2021. gada reforma == 2021. gadā tika veikta līdz šim apjomīgākā Karatiesu likuma reforma.<ref name="2021" /> Ar grozījumiem: * precizēja karatiesu darbības uzsākšanu kara un izņēmuma stāvokļa laikā; * noteica pienākumu tieslietu ministra rīkojumu publicēt ''Latvijas Vēstnesī''; * paplašināja jurisdikciju uz personām, kas iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā; * precizēja civilpersonu lietu piekritību; * noteica regulāru tiesnešu, prokuroru un advokātu reģistru aktualizēšanu; * paredzēja Valsts drošības dienesta kompetenci atsevišķu valsts drošības noziegumu izmeklēšanā; * precizēja kārtību, kādā lietas pēc karatiesu darbības beigām nodod vispārējās jurisdikcijas tiesām.<ref name="2021" /> Reforma bija daļa no plašākas Latvijas valsts institūciju gatavības pilnveidošanas darbam militāra apdraudējuma un izņēmuma stāvokļa apstākļos. == Vieta Latvijas tiesu sistēmā == Karatiesas nav Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības. Tās pieder Latvijas tiesu varas sistēmai, un to tiesneši ir vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesneši.<ref name="Likums" /> Nacionālie bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija piedalās karatiesu sistēmas sagatavošanā galvenokārt ar militāro zināšanu, infrastruktūras un apmācības nodrošināšanu. Savukārt tiesnešu darbību, tiesu neatkarību un procesuālos jautājumus regulē tiesu varas un kriminālprocesa normatīvie akti. Šāda sistēma ļauj kara laikā izveidot specializētu un paātrinātu krimināllietu izskatīšanas mehānismu, vienlaikus saglabājot tiesu neatkarības un profesionālas tiesvedības principus. == Saistītie normatīvie akti == Karatiesu likuma piemērošana ir cieši saistīta ar: * [[Kriminālprocesa likums|Kriminālprocesa likumu]]; * [[Krimināllikums|Krimināllikumu]]; * likumu „[[Par tiesu varu]]”; * [[Nacionālās drošības likums|Nacionālās drošības likumu]]; * [[Nacionālo bruņoto spēku likums|Nacionālo bruņoto spēku likumu]]; * likumu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums Karatiesu likums] — ''Likumi.lv'' * [https://www.vestnesis.lv/ta/id/104829-karatiesu-likums Karatiesu likuma oficiālā publikācija] — ''Latvijas Vēstnesis'' * [https://www.tm.gov.lv/ Latvijas Republikas Tieslietu ministrija] [[Kategorija:Latvijas likumi]] [[Kategorija:2005. gads Latvijā]] e4vc7l5m3inonjtmgb5ske7ye0j4fl7 0 639688 4521969 2026-09-13T21:25:09Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Podzolētā augsne''' jeb '''podzolaugsne''' ir [[augsne]]s tips, kura veidošanās procesā nozīmīga ir [[podzolēšanās]] — minerālvielu un organisko savienojumu izskalošanās no augsnes augšējiem horizontiem un to pārvietošanās uz dziļākiem slāņiem. Podzolaugsnēm raksturīga skāba augsnes reakcija, trūdvielu akumulācijas horizonts un podzolēšanās pazīmes.<ref name="LE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/26023-Latvijas-augsne... 4521969 wikitext text/x-wiki '''Podzolētā augsne''' jeb '''podzolaugsne''' ir [[augsne]]s tips, kura veidošanās procesā nozīmīga ir [[podzolēšanās]] — minerālvielu un organisko savienojumu izskalošanās no augsnes augšējiem horizontiem un to pārvietošanās uz dziļākiem slāņiem. Podzolaugsnēm raksturīga skāba augsnes reakcija, trūdvielu akumulācijas horizonts un podzolēšanās pazīmes.<ref name="LE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/26023-Latvijas-augsnes |title=Latvijas augsnes |author=Oļģerts Nikodemus |publisher=Nacionālā enciklopēdija |access-date=2026-09-14 }}</ref> Podzolaugsnes ir viens no izplatītākajiem augšņu tipiem [[Latvija|Latvijā]]. Tās sastopamas gan lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, gan mežos, īpaši teritorijās ar skābiem cilmiežiem un pietiekamu nokrišņu daudzumu.<ref name="LE" /> == Veidošanās == Podzolaugšņu veidošanās ir saistīta ar mitru klimatu, kurā nokrišņu daudzums ir pietiekams, lai notiktu vielu izskalošanās no augsnes augšējiem slāņiem. Latvijā nokrišņu daudzums kopumā pārsniedz iztvaikošanu, tādēļ ūdens kustība caur augsnes profilu veicina minerālo un organisko savienojumu pārvietošanos.<ref name="LE" /> Būtiskākais process ir '''podzolēšanās'''. Augsnes virskārtā sadaloties augu atliekām, veidojas organiskās skābes, kas veicina minerālvielu šķīšanu. No augšējiem horizontiem tiek izskaloti dažādi savienojumi, tostarp dzelzs un alumīnija savienojumi, kas var uzkrāties dziļākajos augsnes horizontos. Podzolēšanos veicina: * mitrs un vēss klimats; * skāba augsnes reakcija; * viegla granulometriskā sastāva cilmieži; * intensīva ūdens filtrācija caur augsni; * skābu organisko atlieku uzkrāšanās; * noteikti meža veģetācijas tipi. Latvijas teritorijā podzolēšanās ir viens no nozīmīgākajiem augsnes veidošanās procesiem līdzās trūdvielu uzkrāšanai, izskalošanai, lesivēšanai, dekalcifikācijai, brunifikācijai un glejošanai.<ref name="LE" /> == Uzbūve == Podzolaugsnes profilā parasti iespējams izšķirt vairākus [[augsnes horizonts|augsnes horizontus]]. Virspusē atrodas organisko vielu un trūdvielu akumulācijas horizonts. Zem tā podzolēšanās rezultātā var izveidoties gaišāks '''eluviālais horizonts (E)''', no kura izskalota daļa minerālo un organisko savienojumu. Dziļāk atrodas '''iluviālais horizonts (B)''', kurā var uzkrāties no augšējiem slāņiem pārvietotās vielas. Zem augsnes ģenētiskajiem horizontiem atrodas relatīvi maz pārveidotais [[cilmiezis]]. Latvijas augšņu klasifikācijā podzolaugsnēm raksturīgs izteikts trūdvielu akumulācijas horizonts (A) un podzolēšanās pazīmes — E horizonta klātbūtne un/vai skāba augsnes reakcija.<ref name="LE" /> == Īpašības == Podzolaugsnēm parasti raksturīga: * skāba augsnes reakcija; * dažādas intensitātes vielu izskalošanās; * salīdzinoši neliels bāzisko elementu daudzums; * podzolēšanās pazīmes augsnes profilā; * trūdvielu akumulācijas horizonta veidošanās; * augsnes auglības atkarība no cilmieža, granulometriskā sastāva un apsaimniekošanas. Podzolaugšņu īpašības var būt ļoti atšķirīgas. Tās ietekmē cilmiezis, mitruma režīms, reljefs, veģetācija un cilvēka saimnieciskā darbība.<ref name="LE" /> == Podzolaugsnes Latvijā == Podzolaugsnes ir viens no Latvijā visplašāk izplatītajiem augšņu tipiem.<ref name="LE" /> Latvijas lauksaimniecības zemēs īpaši nozīmīgas vēsturiski ir bijušas '''velēnu podzolaugsnes'''. Augšņu kartēšanas dati liecina, ka velēnu podzolaugsnes veido ievērojamu daļu Latvijas lauksaimniecībā izmantojamo zemju. Podzolaugsnes sastopamas gan līdzenumos, gan reljefa paaugstinājumos ar optimālu mitruma režīmu. Tās ir izplatītas [[Burtnieka līdzenums|Burtnieka līdzenumā]], Viduslatvijas nolaidenumā, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], [[Austrumkursas augstiene|Austrumkursas augstienē]], [[Rietumkursas augstiene|Rietumkursas augstienē]] un citviet Latvijā.<ref name="LE" /> Lauksaimniecības zemēs podzolaugsnes bieži sastopamas tīrumos, bet tās ir plaši pārstāvētas arī mežos. Mežos tās raksturīgas, piemēram, vēra un damakšņa meža augšanas apstākļu tipiem.<ref name="LE" /> Latvijas augšņu telpisko izplatību būtiski ietekmējis pēdējais [[pleistocēns|pleistocēna]] apledojums. Podzolaugsnes ir veidojušās uz dažādiem kvartāra nogulumiem, tostarp morēnas, glaciofluviāliem un smilšainiem nogulumiem.<ref name="LE" /> == Izmantošana lauksaimniecībā == Podzolaugšņu dabiskā auglība daudzviet ir ierobežota to skābuma un barības elementu izskalošanās dēļ. Tomēr piemērotas apsaimniekošanas rezultātā tās iespējams izmantot lauksaimniecībā. Lauksaimniecības zemēs podzolaugšņu īpašību uzlabošanai izmanto: * [[augsnes kaļķošana|kaļķošanu]]; * organisko un minerālmēslu lietošanu; * piemērotu augseku; * nepieciešamības gadījumā nosusināšanu; * organisko vielu satura uzturēšanu. Kaļķošana samazina pārmērīgu augsnes skābumu, savukārt mēslošana papildina augu barības elementu krājumus. Latvijas augšņu auglību kopumā būtiski ietekmē zemes iekultivēšana, tostarp kaļķošana, nosusināšana un mēslošana.<ref name="LE" /> == Podzolaugsnes un podzoli == Podzolaugsnes nav pilnībā identificējamas ar '''[[podzols|podzoliem]]'''. Latvijas augšņu klasifikācijā tās tiek nodalītas kā atšķirīgi augšņu tipi.<ref name="LE" /> Podzolaugsnēm raksturīgs izteikts trūdvielu akumulācijas horizonts un podzolēšanās pazīmes. Savukārt podzoliem raksturīgs izteikts podzola horizonts, skāba reakcija un vāji izveidots trūdvielu akumulācijas horizonts vai tā trūkums.<ref name="LE" /> Latvijā tipiskie podzoli īpaši izplatīti uz smilšainiem nogulumiem [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienē]], Strenču–Valkas iekšzemes kāpu smiltājos un Taurkalnes līdzenumā. Mežos tie raksturīgi priežu sila, mētrāja un lāna augšanas apstākļu tipiem.<ref name="LE" /> Starptautiskajā [[Pasaules augšņu klasifikācijas sistēma|WRB]] klasifikācijā Latvijas tradicionālās podzolaugšņu klasifikācijas vienības ne vienmēr tieši atbilst starptautiskās klasifikācijas grupai ''Podzols''. Atkarībā no konkrētā augsnes profila diagnostiskajām pazīmēm Latvijas klasifikācijas podzolētās augsnes var atbilst dažādām WRB augšņu grupām.<ref name="Karklins">{{Tīmekļa atsauce |url=https://llufb.llu.lv/conference/lidzsvar_lauksaim/2016/Latvia-lidzsvarota-lauksaimnieciba2016-49-62.pdf |title=Latvijas augšņu klasifikācijas taksonu atbilstība Pasaules augšņu klasifikatoram |publisher=Latvijas Lauksaimniecības universitāte |year=2016 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Podzolētās glejaugsnes == Ja podzolēšanās notiek apstākļos, kuros augsni vienlaikus būtiski ietekmē ilgstošs vai periodisks pārmitrums, var veidoties '''podzolētās glejaugsnes'''. Tām piemīt gan podzolēšanās, gan [[glejošanās]] pazīmes.<ref name="LE" /> Podzolētajām glejaugsnēm raksturīga skāba reakcija un izteiktas gleja vai virsējās glejošanās pazīmes. Latvijā tās sastopamas, piemēram, [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]], Piejūras zemienē un augstieņu starppauguru ieplakās.<ref name="LE" /> Lauksaimniecībā podzolētās glejaugsnes galvenokārt izmanto kā zālājus, savukārt ievērojamas to platības aizņem meži.<ref name="LE" /> == Cilvēka ietekme == Cilvēka saimnieciskā darbība ilgstoši ietekmējusi podzolaugšņu attīstību Latvijā. Vēsturiskā [[līdumu zemkopība]] samazināja organisko vielu un augu barības elementu daudzumu augsnē un varēja paātrināt podzolēšanās, izskalošanās un dekalcifikācijas procesus.<ref name="LE" /> Savukārt pāreja uz pastāvīgu lauksaimniecību, zālāju ierīkošana, mēslošana un kaļķošana daudzviet mainīja augsnes sākotnējās īpašības. Ilgstoši kultivētās podzolaugsnēs dabiskais augsnes horizontu izvietojums var būt ievērojami pārveidots aršanas un citu agrotehnisko pasākumu rezultātā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://enciklopedija.lv/skirklis/26023-Latvijas-augsnes Latvijas augsnes] — ''Nacionālā enciklopēdija'' [[Kategorija:Augsnes]] [[Kategorija:Latvijas daba]] [[Kategorija:Augsnes zinātne]] o1ofi36niyj4nmz79ifcv1pbpvhcy81 4521970 4521969 2026-09-13T21:25:46Z Votre Provocateur 111653 4521970 wikitext text/x-wiki '''Podzolētā augsne''' jeb '''podzolaugsne''' ir [[augsne]]s tips, kura veidošanās procesā nozīmīga ir [[podzolēšanās]] — minerālvielu un organisko savienojumu izskalošanās no augsnes augšējiem horizontiem un to pārvietošanās uz dziļākiem slāņiem. Podzolaugsnēm raksturīga skāba augsnes reakcija, trūdvielu akumulācijas horizonts un podzolēšanās pazīmes.<ref name="LE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/26023-Latvijas-augsnes |title=Latvijas augsnes |author=Oļģerts Nikodemus |publisher=Nacionālā enciklopēdija |access-date=2026-09-14 }}</ref> Podzolaugsnes ir viens no izplatītākajiem augšņu tipiem [[Latvija|Latvijā]]. Tās sastopamas gan lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, gan mežos, īpaši teritorijās ar skābiem cilmiežiem un pietiekamu nokrišņu daudzumu.<ref name="LE" /> == Veidošanās == Podzolaugšņu veidošanās ir saistīta ar mitru klimatu, kurā nokrišņu daudzums ir pietiekams, lai notiktu vielu izskalošanās no augsnes augšējiem slāņiem. Latvijā nokrišņu daudzums kopumā pārsniedz iztvaikošanu, tādēļ ūdens kustība caur augsnes profilu veicina minerālo un organisko savienojumu pārvietošanos.<ref name="LE" /> Būtiskākais process ir podzolēšanās. Augsnes virskārtā sadaloties augu atliekām, veidojas organiskās skābes, kas veicina minerālvielu šķīšanu. No augšējiem horizontiem tiek izskaloti dažādi savienojumi, tostarp dzelzs un alumīnija savienojumi, kas var uzkrāties dziļākajos augsnes horizontos. Podzolēšanos veicina: * mitrs un vēss klimats; * skāba augsnes reakcija; * viegla granulometriskā sastāva cilmieži; * intensīva ūdens filtrācija caur augsni; * skābu organisko atlieku uzkrāšanās; * noteikti meža veģetācijas tipi. Latvijas teritorijā podzolēšanās ir viens no nozīmīgākajiem augsnes veidošanās procesiem līdzās trūdvielu uzkrāšanai, izskalošanai, lesivēšanai, dekalcifikācijai, brunifikācijai un glejošanai.<ref name="LE" /> == Uzbūve == Podzolaugsnes profilā parasti iespējams izšķirt vairākus [[augsnes horizonts|augsnes horizontus]]. Virspusē atrodas organisko vielu un trūdvielu akumulācijas horizonts. Zem tā podzolēšanās rezultātā var izveidoties gaišāks eluviālais horizonts (E), no kura izskalota daļa minerālo un organisko savienojumu. Dziļāk atrodas iluviālais horizonts (B), kurā var uzkrāties no augšējiem slāņiem pārvietotās vielas. Zem augsnes ģenētiskajiem horizontiem atrodas relatīvi maz pārveidotais [[cilmiezis]]. Latvijas augšņu klasifikācijā podzolaugsnēm raksturīgs izteikts trūdvielu akumulācijas horizonts (A) un podzolēšanās pazīmes — E horizonta klātbūtne un/vai skāba augsnes reakcija.<ref name="LE" /> == Īpašības == Podzolaugsnēm parasti raksturīga: * skāba augsnes reakcija; * dažādas intensitātes vielu izskalošanās; * salīdzinoši neliels bāzisko elementu daudzums; * podzolēšanās pazīmes augsnes profilā; * trūdvielu akumulācijas horizonta veidošanās; * augsnes auglības atkarība no cilmieža, granulometriskā sastāva un apsaimniekošanas. Podzolaugšņu īpašības var būt ļoti atšķirīgas. Tās ietekmē cilmiezis, mitruma režīms, reljefs, veģetācija un cilvēka saimnieciskā darbība.<ref name="LE" /> == Podzolaugsnes Latvijā == Podzolaugsnes ir viens no Latvijā visplašāk izplatītajiem augšņu tipiem.<ref name="LE" /> Latvijas lauksaimniecības zemēs īpaši nozīmīgas vēsturiski ir bijušas velēnu podzolaugsnes. Augšņu kartēšanas dati liecina, ka velēnu podzolaugsnes veido ievērojamu daļu Latvijas lauksaimniecībā izmantojamo zemju. Podzolaugsnes sastopamas gan līdzenumos, gan reljefa paaugstinājumos ar optimālu mitruma režīmu. Tās ir izplatītas [[Burtnieka līdzenums|Burtnieka līdzenumā]], Viduslatvijas nolaidenumā, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], [[Austrumkursas augstiene|Austrumkursas augstienē]], [[Rietumkursas augstiene|Rietumkursas augstienē]] un citviet Latvijā.<ref name="LE" /> Lauksaimniecības zemēs podzolaugsnes bieži sastopamas tīrumos, bet tās ir plaši pārstāvētas arī mežos. Mežos tās raksturīgas, piemēram, vēra un damakšņa meža augšanas apstākļu tipiem.<ref name="LE" /> Latvijas augšņu telpisko izplatību būtiski ietekmējis pēdējais [[pleistocēns|pleistocēna]] apledojums. Podzolaugsnes ir veidojušās uz dažādiem kvartāra nogulumiem, tostarp morēnas, glaciofluviāliem un smilšainiem nogulumiem.<ref name="LE" /> == Izmantošana lauksaimniecībā == Podzolaugšņu dabiskā auglība daudzviet ir ierobežota to skābuma un barības elementu izskalošanās dēļ. Tomēr piemērotas apsaimniekošanas rezultātā tās iespējams izmantot lauksaimniecībā. Lauksaimniecības zemēs podzolaugšņu īpašību uzlabošanai izmanto: * [[augsnes kaļķošana|kaļķošanu]]; * organisko un minerālmēslu lietošanu; * piemērotu augseku; * nepieciešamības gadījumā nosusināšanu; * organisko vielu satura uzturēšanu. Kaļķošana samazina pārmērīgu augsnes skābumu, savukārt mēslošana papildina augu barības elementu krājumus. Latvijas augšņu auglību kopumā būtiski ietekmē zemes iekultivēšana, tostarp kaļķošana, nosusināšana un mēslošana.<ref name="LE" /> == Podzolaugsnes un podzoli == Podzolaugsnes nav pilnībā identificējamas ar podzoliem. Latvijas augšņu klasifikācijā tās tiek nodalītas kā atšķirīgi augšņu tipi.<ref name="LE" /> Podzolaugsnēm raksturīgs izteikts trūdvielu akumulācijas horizonts un podzolēšanās pazīmes. Savukārt podzoliem raksturīgs izteikts podzola horizonts, skāba reakcija un vāji izveidots trūdvielu akumulācijas horizonts vai tā trūkums.<ref name="LE" /> Latvijā tipiskie podzoli īpaši izplatīti uz smilšainiem nogulumiem [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienē]], Strenču–Valkas iekšzemes kāpu smiltājos un Taurkalnes līdzenumā. Mežos tie raksturīgi priežu sila, mētrāja un lāna augšanas apstākļu tipiem.<ref name="LE" /> Starptautiskajā [[Pasaules augšņu klasifikācijas sistēma|WRB]] klasifikācijā Latvijas tradicionālās podzolaugšņu klasifikācijas vienības ne vienmēr tieši atbilst starptautiskās klasifikācijas grupai ''Podzols''. Atkarībā no konkrētā augsnes profila diagnostiskajām pazīmēm Latvijas klasifikācijas podzolētās augsnes var atbilst dažādām WRB augšņu grupām.<ref name="Karklins">{{Tīmekļa atsauce |url=https://llufb.llu.lv/conference/lidzsvar_lauksaim/2016/Latvia-lidzsvarota-lauksaimnieciba2016-49-62.pdf |title=Latvijas augšņu klasifikācijas taksonu atbilstība Pasaules augšņu klasifikatoram |publisher=Latvijas Lauksaimniecības universitāte |year=2016 |access-date=2026-09-14 }}</ref> == Podzolētās glejaugsnes == Ja podzolēšanās notiek apstākļos, kuros augsni vienlaikus būtiski ietekmē ilgstošs vai periodisks pārmitrums, var veidoties podzolētās glejaugsnes. Tām piemīt gan podzolēšanās, gan [[glejošanās]] pazīmes.<ref name="LE" /> Podzolētajām glejaugsnēm raksturīga skāba reakcija un izteiktas gleja vai virsējās glejošanās pazīmes. Latvijā tās sastopamas, piemēram, [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]], Piejūras zemienē un augstieņu starppauguru ieplakās.<ref name="LE" /> Lauksaimniecībā podzolētās glejaugsnes galvenokārt izmanto kā zālājus, savukārt ievērojamas to platības aizņem meži.<ref name="LE" /> == Cilvēka ietekme == Cilvēka saimnieciskā darbība ilgstoši ietekmējusi podzolaugšņu attīstību Latvijā. Vēsturiskā [[līdumu zemkopība]] samazināja organisko vielu un augu barības elementu daudzumu augsnē un varēja paātrināt podzolēšanās, izskalošanās un dekalcifikācijas procesus.<ref name="LE" /> Savukārt pāreja uz pastāvīgu lauksaimniecību, zālāju ierīkošana, mēslošana un kaļķošana daudzviet mainīja augsnes sākotnējās īpašības. Ilgstoši kultivētās podzolaugsnēs dabiskais augsnes horizontu izvietojums var būt ievērojami pārveidots aršanas un citu agrotehnisko pasākumu rezultātā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://enciklopedija.lv/skirklis/26023-Latvijas-augsnes Latvijas augsnes] — ''Nacionālā enciklopēdija'' [[Kategorija:Augsnes]] [[Kategorija:Latvijas daba]] j09es9pyf0c4mu45rg5rvdqghpym9ny 0 639689 4522010 2026-09-14T03:39:50Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Merilina Straterna]] 4522010 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Merilina Straterna]] btgjtf1t2vm4na1gku45fl2jp0x870g 0 639690 4522023 2026-09-14T04:51:07Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par Ēģiptes ķīmiķi, Nobela prēmijas laureātu 4522023 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Ahmads Zeveils | vārds_orig = {{ara|أحمد حسن زويل}} | attēls = Ahmed Zewail HD2009 Othmer Gold Medal portrait.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Ahmads Zeveils 2009. gadā | dz_gads = 1946 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Ēģipte|Damanhūra}} | m_gads = 2016 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 2 | m_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Pasadīna}} | pilsonība = {{ubl|{{EGY}}|{{USA}}}} | tautība = ēģiptietis | dzimums = V | dzīvesbiedrs = Dema Fahama | bērni = četri | zinātne = [[ķīmija]], [[fizikālā ķīmija]], [[femtoķīmija]] | grāds = [[filozofijas doktors]] ķīmiskajā fizikā | darba_vietas = {{ubl|[[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]]|[[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]]}} | akad_amats = Linusa Polinga ķīmijas profesors; fizikas profesors | alma_mater = {{ubl|[[Aleksandrijas Universitāte]]|[[Pensilvānijas Universitāte]]}} | zinātniskie_vadītāji = Robins M. Hohštrasers | sasniegumi = [[femtoķīmija]]s pamatlicējs; ķīmisko reakciju pārejas stāvokļu pētījumi ar femtosekunžu spektroskopiju; četrdimensiju elektronu mikroskopijas attīstīšana | apbalvojumi = {{ubl|[[Nobela prēmija ķīmijā]] (1999)|[[Volfa prēmija ķīmijā]] (1993)|[[Deivija medaļa]] (2011)|[[Prīstlija medaļa]] (2011)}} }} '''Ahmads Hasans Zeveils''' ({{val|ar|أحمد حسن زويل}}; dzimis {{dat|1946|2|26}}, miris {{dat|2016|8|2}}) bija [[Ēģipte|ēģiptiešu]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ķīmiķis]] un [[ķīmijas fizika|ķīmijas fiziķis]], viens no nozīmīgākajiem [[ultraātrie procesi|ultraātro procesu]] pētniecības pārstāvjiem. Lielāko daļu savas akadēmiskās karjeras viņš strādāja [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā]] (''Caltech''), kur kļuva par Linusa Polinga ķīmijas profesoru un vadīja ultrātrās zinātnes pētījumus. Zeveils izveidoja un attīstīja [[femtoķīmija|femtoķīmiju]] — [[ķīmiskā reakcija|ķīmisko reakciju]] izpēti [[femtosekunde|femtosekunžu]] laika skalā. Izmantojot ultraīsus [[lāzers|lāzera]] impulsus un [[spektroskopija]]s metodes, viņš parādīja, ka iespējams eksperimentāli sekot [[atoms|atomu]] kustībai reakciju gaitā, pētot [[ķīmiskā saite|ķīmisko saišu]] veidošanos un pārraušanu un reakciju [[pārejas stāvoklis|pārejas stāvokļus]]. Zeveils 1999. gadā vienpersoniski saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] “par ķīmisko reakciju pārejas stāvokļu izpēti, izmantojot femtosekunžu spektroskopiju”. Vēlāk Zeveila pētniecības grupa attīstīja četrdimensiju [[elektronu mikroskopija|elektronu mikroskopiju]], kas apvienoja augstas [[telpiskā izšķirtspēja|telpiskās izšķirtspējas]] attēlošanu ar ļoti augstu [[laika izšķirtspēja|laika izšķirtspēju]], ļaujot novērot vielas struktūras pārmaiņas telpā un laikā. Zeveils bija arī aktīvs [[zinātnes popularizēšana|zinātnes popularizētājs]], [[zinātnes politika]]s veidotājs un starptautiskās zinātniskās sadarbības aizstāvis. Viņš iesaistījās zinātnes un izglītības attīstības veicināšanā Ēģiptē un bija viens no galvenajiem [[Zeveila Zinātnes un tehnoloģiju pilsēta]]s projekta veidotājiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Nobela prēmija ķīmijā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zeveils, Ahmads}} [[Kategorija:Ēģiptes zinātnieki]] [[Kategorija:ASV ķīmiķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]] j0o2g35gpyq91oghd6spgg2fy3yngk6 0 639691 4522024 2026-09-14T04:51:56Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ahmads Zeveils]] 4522024 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ahmads Zeveils]] h2f6u2501dekvd2i8qjgz5xrbnjqpo0 0 639692 4522025 2026-09-14T04:52:12Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ahmads Zeveils]] 4522025 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ahmads Zeveils]] h2f6u2501dekvd2i8qjgz5xrbnjqpo0 0 639693 4522026 2026-09-14T04:52:38Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ahmads Zeveils]] 4522026 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ahmads Zeveils]] h2f6u2501dekvd2i8qjgz5xrbnjqpo0 0 639694 4522027 2026-09-14T04:52:53Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ahmads Zeveils]] 4522027 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ahmads Zeveils]] h2f6u2501dekvd2i8qjgz5xrbnjqpo0 0 639695 4522028 2026-09-14T04:53:24Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ahmads Zeveils]] 4522028 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ahmads Zeveils]] h2f6u2501dekvd2i8qjgz5xrbnjqpo0 0 639696 4522029 2026-09-14T04:53:41Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ahmads Zeveils]] 4522029 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ahmads Zeveils]] h2f6u2501dekvd2i8qjgz5xrbnjqpo0 0 639697 4522030 2026-09-14T04:53:58Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ahmads Zeveils]] 4522030 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ahmads Zeveils]] h2f6u2501dekvd2i8qjgz5xrbnjqpo0 0 639698 4522031 2026-09-14T04:54:12Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ahmads Zeveils]] 4522031 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ahmads Zeveils]] h2f6u2501dekvd2i8qjgz5xrbnjqpo0 14 639699 4522033 2026-09-14T04:56:09Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Ēģiptes cilvēki|Zinātnieki]] [[Kategorija:Ēģiptes zinātne un tehnoloģijas|Zinātnieki]] [[Kategorija:Zinātnieki pēc valsts]] 4522033 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Ēģiptes cilvēki|Zinātnieki]] [[Kategorija:Ēģiptes zinātne un tehnoloģijas|Zinātnieki]] [[Kategorija:Zinātnieki pēc valsts]] 6zdktcgyqnolcb5ng1a7vsrsnttsdpt 0 639700 4522086 2026-09-14T08:06:45Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Usejnu Njangs]] 4522086 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Usejnu Njangs]] 1nzih8w18a8hjorjp35kyafwe8i0lm8 3 639701 4522088 2026-09-14T08:09:12Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4522088 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=An empty bliss beyond}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 11.09 (EEST) peominvm7t6mkbn7qf527rdvdiyxyfp 2 639702 4522098 2026-09-14T08:45:18Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: {{Ielas infokaste | nosaukums = Priedaines iela | attēls = Priedaines iela (2).jpg | attēla paraksts = Priedaines iela | pilsēta lokatīvā = Rīgā | apdz vietas veids = [[iela]] | pilsēta = [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Zolitūde]], [[Mūkupurvs]] | ielas garums = 2,805 km | atklāta = 1934 | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 2 | ielas segums = asfalts | autobuss = [[8. autobuss (Rīga)|8]], [[44. autobuss (Rīga)|44]], 53. aut... 4522098 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Priedaines iela | attēls = Priedaines iela (2).jpg | attēla paraksts = Priedaines iela | pilsēta lokatīvā = Rīgā | apdz vietas veids = [[iela]] | pilsēta = [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Zolitūde]], [[Mūkupurvs]] | ielas garums = 2,805 km | atklāta = 1934 | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 2 | ielas segums = asfalts | autobuss = [[8. autobuss (Rīga)|8]], [[44. autobuss (Rīga)|44]], [[53. autobuss (Rīga)|53]], [[56. autobuss (Rīga)|56]] | cits = [[N4 (Rīgas sabiedriskais transports)|N4]] | commons = Priedaines iela (Riga) }} '''Priedaines iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Zolitūde]]s un [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] apkaimē, [[Zemgales priekšpilsēta]]s teritorijā. Iela sākas pie [[Jāņa Endzelīna iela]]s Zolitūdē, šķērso [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] un Mūkupurva pusē beidzas pie [[Mūkupurva iela]]s. Ielas kopējais garums ir aptuveni 2,8 km.{{Cite web|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielas|publisher=Cita Rīga|access-date=2026-09-14}} Priedaines iela Zolitūdes pusē izveidota 1934. gadā, un tās nosaukums kopš izveides nav mainījies. Ielas nosaukums saistīts ar [[Priedaine|Priedaini]] vai priežu mežu. Vēsturiskā Priedaines iela veda no Zolitūdes hipodroma Mūkupurva meža virzienā.{{Cite web|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielas|publisher=Cita Rīga|access-date=2026-09-14}} == Ielas raksturojums == Priedaines iela galvenokārt šķērso dzīvojamo un komerciālo apbūvi. Zolitūdes daļā pie ielas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, savukārt ielas dienvidrietumu galā atrodas arī tirdzniecības un pakalpojumu objekti. Priedaines ielas 37. numurā atrodas tirdzniecības centrs, kurā darbojas būvmateriālu veikals [[K Senukai]].{{Cite web|url=https://www.lursoft.lv/adrese/priedaines-iela-37-riga-lv-1029/strukturvienibas|title=Priedaines iela 37, Rīga|publisher=Lursoft|access-date=2026-09-14}} Priedaines ielas 20. adresē atrodas teritorija, kurā iepriekš atradās tirdzniecības centrs ar veikalu [[Maxima]]. 2013. gada 21. novembrī šajā vietā notika [[Zolitūdes traģēdija]], kad sabruka veikala ēkas jumta konstrukcijas. Pēc traģēdijas pašvaldība paredzēja šajā vietā izveidot piemiņas vietu.{{Cite web|url=https://id.riga.lv/portfolio/zolitude-maxima-priedaines-iela-20/|title=Zolitūde, Maxima, Priedaines iela 20|publisher=Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments|access-date=2026-09-14}}{{Cite web|url=https://www.riga.lv/lv/iepirkums/buvniecibas-darbi-objektam-zolitudes-tragedijas-pieminas-vietas-izveide-priedaines-iela-20-riga|title=Būvniecības darbi objektam "Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā"|publisher=Rīgas valstspilsētas pašvaldība|date=2025-01-22|access-date=2026-09-14}} == Krustojumi == Priedaines iela ir saistīta ar šādām nozīmīgākajām ielām: [[Jāņa Endzelīna iela]] [[Anniņmuižas iela]] [[Zantes iela]] [[Kārļa Ulmaņa gatve]] [[Mūkupurva iela]] Priedaines ielas apkārtnē atrodas arī [[Paula Lejiņa iela]], [[Jūrkalnes iela]] un citas Zolitūdes ielas. Rīgas pašvaldības dokumentos Priedaines iela minēta arī kā viena no kvartāla robežām starp Paula Lejiņa, Rostokas, Jāņa Endzelīna un Anniņmuižas ielām.{{Cite web|url=https://rdzmpk.lv/aktualitates/dzivojamam-majam-funkcionali-nepieciesama-zemes-gabala-parskatisana/lemumi-par-funkcionali-nepieciesama-zemes-gabala-plana-apstiprinasanu/109.-kvartals-starp-paula-lejina-ielu-rostokas-ielu-jana-endzelina-ielu-priedaines-ielu-un-anninmuizas-ielu|title=109. kvartāls starp Paula Lejiņa ielu, Rostokas ielu, Jāņa Endzelīna ielu, Priedaines ielu un Anniņmuižas ielu|publisher=Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija|access-date=2026-09-14}} == Sabiedriskais transports == Priedaines ielas apkārtnē atrodas sabiedriskā transporta pietura ''Priedaines iela''. To apkalpo [[Rīgas satiksme]]s autobusu maršruti [[8. autobuss (Rīga)|8]], [[44. autobuss (Rīga)|44]], [[53. autobuss (Rīga)|53]] un [[56. autobuss (Rīga)|56]]. Nakts laikā tuvumā kursē arī nakts autobuss [[N4 (Rīgas sabiedriskais transports)|N4]].{{Cite web|url=https://busmaps.com/en/latvia/public_transit-stop-Priedaines-iela-7464615216626487888|title=Priedaines iela — Schedules & Departures|publisher=BusMaps|access-date=2026-09-14}}{{Cite web|url=https://thetimey.com/lv/latvija/riga/rigas-satiksme/pieturas/priedaines-iela|title=Priedaines iela — pietura|publisher=TheTimey|access-date=2026-09-14}} Pietura ''Priedaines iela'' atrodas pie Anniņmuižas ielas un Priedaines ielas krustojuma. Maršruts Nr. 8 savieno Zolitūdi ar [[Rīgas autoosta|Stacijas laukumu]], Nr. 44 kursē starp Ziepniekkalnu un Zolitūdi, Nr. 53 — starp Esplanādi un Zolitūdi, bet Nr. 56 — starp Daugavgrīvu un Ziepniekkalnu.{{Cite web|url=https://busmaps.com/en/latvia/public_transit-stop-Priedaines-iela-7464615216626487888|title=Priedaines iela — Schedules & Departures|publisher=BusMaps|access-date=2026-09-14}} == Vēsture == Priedaines iela Zolitūdes pusē izveidota 1934. gadā. Ielas sākotnējais novietojums bija saistīts ar Zolitūdes hipodroma apkārtni un Mūkupurva mežu. Vēlāk, attīstoties Zolitūdes apbūvei, ielas apkārtne tika pārveidota un tajā izveidojās dzīvojamā un komerciālā apbūve.{{Cite web|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielas|publisher=Cita Rīga|access-date=2026-09-14}} gada Rīgas ielu plānojumā bija paredzēts Priedaines ielas turpinājums dienvidrietumu virzienā, šķērsojot Nīkrāces ielu, Kazeņu ielu un Sieksātes ielu līdz Māllēpju ielai. Tomēr šis ielas pagarinājums dabā nav izbūvēts un kartēs tas atzīmēts kā zemes vai meža ceļš.{{Cite web|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielas|publisher=Cita Rīga|access-date=2026-09-14}} == Skatīt arī == [[Zolitūde]] [[Mūkupurvs]] [[Zolitūdes traģēdija]] [[Kārļa Ulmaņa gatve]] [[Jāņa Endzelīna iela]] == Ārējās saites == [https://www.lursoft.lv/adrese/priedaines-iela-riga/strukturvienibas Priedaines iela — Lursoft adrešu katalogs] [https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Priedaines_iela_(Riga) Priedaines iela] — Wikimedia Commons {{Coord|56|56|33|N|24|00|48|E|type:landmark|display=title}} [[aKategorija:Rīgas ielas]] [[aKategorija:Zolitūde]] [[aKategorija:Mūkupurvs]] [[aKategorija:Zemgales priekšpilsēta]] lbre6csvqd2ooq1mszcqe9q0bg0qt9n 4522106 4522098 2026-09-14T09:41:25Z Meistars Joda 781 4522106 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Priedaines iela | attēls = Priedaines iela (2).jpg | attēla paraksts = Priedaines iela | pilsēta lokatīvā = Rīgā | apdz vietas veids = [[iela]] | pilsēta = [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Zolitūde]], [[Mūkupurvs]] | ielas garums = 2,805 km | atklāta = 1934 | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 2 | ielas segums = asfalts | autobuss = [[8. autobuss (Rīga)|8]], [[44. autobuss (Rīga)|44]], [[53. autobuss (Rīga)|53]], [[56. autobuss (Rīga)|56]] | cits = [[N4 (Rīgas sabiedriskais transports)|N4]] | commons = Priedaines iela (Riga) }} '''Priedaines iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Zolitūde]]s un [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] apkaimē, [[Zemgales priekšpilsēta]]s teritorijā. Iela sākas pie [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna ielas]] Zolitūdē, šķērso [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] un Mūkupurva pusē beidzas pie [[Mūkupurva iela]]s. Ielas kopējais garums ir aptuveni 2,8 km.<ref>{{Cite web|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielas|publisher=Cita Rīga|access-date=2026-09-14}}</ref> Priedaines iela Zolitūdes pusē izveidota 1934. gadā, un tās nosaukums kopš izveides nav mainījies. Ielas nosaukums saistīts ar [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaini]]. Vēsturiskā Priedaines iela veda no Zolitūdes hipodroma Mūkupurva meža virzienā.<ref>{{Cite web|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielas|publisher=Cita Rīga|access-date=2026-09-14}}</ref> == Ielas raksturojums == Priedaines iela galvenokārt šķērso dzīvojamo un komerciālo apbūvi. Zolitūdes daļā pie ielas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, savukārt ielas dienvidrietumu galā atrodas arī tirdzniecības un pakalpojumu objekti. Priedaines ielas 37. numurā atrodas tirdzniecības centrs, kurā darbojas būvmateriālu veikals [[K Senukai]].{{Cite web|url=https://www.lursoft.lv/adrese/priedaines-iela-37-riga-lv-1029/strukturvienibas|title=Priedaines iela 37, Rīga|publisher=Lursoft|access-date=2026-09-14}} Priedaines ielas 20. adresē atrodas teritorija, kurā iepriekš atradās tirdzniecības centrs ar veikalu [[Maxima]]. 2013. gada 21. novembrī šajā vietā notika [[Zolitūdes traģēdija]], kad sabruka veikala ēkas jumta konstrukcijas. Pēc traģēdijas pašvaldība paredzēja šajā vietā izveidot piemiņas vietu.<ref>{{Cite web|url=https://id.riga.lv/portfolio/zolitude-maxima-priedaines-iela-20/|title=Zolitūde, Maxima, Priedaines iela 20|publisher=Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments|access-date=2026-09-14}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.riga.lv/lv/iepirkums/buvniecibas-darbi-objektam-zolitudes-tragedijas-pieminas-vietas-izveide-priedaines-iela-20-riga|title=Būvniecības darbi objektam "Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā"|publisher=Rīgas valstspilsētas pašvaldība|date=2025-01-22|access-date=2026-09-14}}</ref> == Krustojumi == Priedaines iela ir saistīta ar šādām nozīmīgākajām ielām: [[Jāņa Endzelīna iela]] [[Anniņmuižas iela]] [[Zantes iela]] [[Kārļa Ulmaņa gatve]] [[Mūkupurva iela]] Priedaines ielas apkārtnē atrodas arī [[Paula Lejiņa iela]], [[Jūrkalnes iela]] un citas Zolitūdes ielas. Rīgas pašvaldības dokumentos Priedaines iela minēta arī kā viena no kvartāla robežām starp Paula Lejiņa, Rostokas, Jāņa Endzelīna un Anniņmuižas ielām.<ref>{{Cite web|url=https://rdzmpk.lv/aktualitates/dzivojamam-majam-funkcionali-nepieciesama-zemes-gabala-parskatisana/lemumi-par-funkcionali-nepieciesama-zemes-gabala-plana-apstiprinasanu/109.-kvartals-starp-paula-lejina-ielu-rostokas-ielu-jana-endzelina-ielu-priedaines-ielu-un-anninmuizas-ielu|title=109. kvartāls starp Paula Lejiņa ielu, Rostokas ielu, Jāņa Endzelīna ielu, Priedaines ielu un Anniņmuižas ielu|publisher=Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija|access-date=2026-09-14}}</ref> == Sabiedriskais transports == Priedaines ielas apkārtnē atrodas sabiedriskā transporta pietura ''Priedaines iela''. To apkalpo [[Rīgas satiksme]]s autobusu maršruti [[8. autobuss (Rīga)|8]], [[44. autobuss (Rīga)|44]], [[53. autobuss (Rīga)|53]] un [[56. autobuss (Rīga)|56]]. Nakts laikā tuvumā kursē arī nakts autobuss [[N4 (Rīgas sabiedriskais transports)|N4]].<ref>{{Cite web|url=https://busmaps.com/en/latvia/public_transit-stop-Priedaines-iela-7464615216626487888|title=Priedaines iela — Schedules & Departures|publisher=BusMaps|access-date=2026-09-14}}{{Cite web|url=https://thetimey.com/lv/latvija/riga/rigas-satiksme/pieturas/priedaines-iela|title=Priedaines iela — pietura|publisher=TheTimey|access-date=2026-09-14}}</ref> Pietura ''Priedaines iela'' atrodas pie Anniņmuižas ielas un Priedaines ielas krustojuma. Maršruts Nr. 8 savieno Zolitūdi ar [[Rīgas autoosta|Stacijas laukumu]], Nr. 44 kursē starp Ziepniekkalnu un Zolitūdi, Nr. 53 — starp Esplanādi un Zolitūdi, bet Nr. 56 — starp Daugavgrīvu un Ziepniekkalnu.<ref>{{Cite web|url=https://busmaps.com/en/latvia/public_transit-stop-Priedaines-iela-7464615216626487888|title=Priedaines iela — Schedules & Departures|publisher=BusMaps|access-date=2026-09-14}}</ref> == Vēsture == Priedaines iela Zolitūdes pusē izveidota 1934. gadā. Ielas sākotnējais novietojums bija saistīts ar Zolitūdes hipodroma apkārtni un Mūkupurva mežu. Vēlāk, attīstoties Zolitūdes apbūvei, ielas apkārtne tika pārveidota un tajā izveidojās dzīvojamā un komerciālā apbūve.<ref>{{Cite web|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielas|publisher=Cita Rīga|access-date=2026-09-14}}</ref> gada Rīgas ielu plānojumā bija paredzēts Priedaines ielas turpinājums dienvidrietumu virzienā, šķērsojot Nīkrāces ielu, Kazeņu ielu un Sieksātes ielu līdz Māllēpju ielai. Tomēr šis ielas pagarinājums dabā nav izbūvēts un kartēs tas atzīmēts kā zemes vai meža ceļš.<ref>{{Cite web|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielas|publisher=Cita Rīga|access-date=2026-09-14}}</ref> == Skatīt arī == [[Zolitūde]] [[Mūkupurvs]] [[Zolitūdes traģēdija]] [[Kārļa Ulmaņa gatve]] [[Jāņa Endzelīna iela]] == Ārējās saites == * [https://www.lursoft.lv/adrese/priedaines-iela-riga/strukturvienibas Priedaines iela — Lursoft adrešu katalogs] * [https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Priedaines_iela_(Riga) Priedaines iela] — Wikimedia Commons {{Coord|56|56|33|N|24|00|48|E|type:landmark|display=title}} [[aKategorija:Rīgas ielas]] [[aKategorija:Zolitūde]] [[aKategorija:Mūkupurvs]] [[aKategorija:Zemgales priekšpilsēta]] a0had8jeppgygtklebgb9q4sunji4m4 4522114 4522106 2026-09-14T10:38:39Z Meistars Joda 781 4522114 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Priedaines iela | attēls = Priedaines iela (2).jpg | attēla paraksts = Priedaines iela | pilsēta lokatīvā = Rīgā | apdz vietas veids = [[iela]] | pilsēta = [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Zolitūde]], [[Mūkupurvs]] | ielas garums = 2,805 km | atklāta = 1934 | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 2 | ielas segums = asfalts | autobuss = [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] | cits = [[Nakts autobusa maršruts N4|N4]] | commons = Priedaines iela (Riga) }} '''Priedaines iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Zolitūde]]s un [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] apkaimē, [[Zemgales priekšpilsēta]]s teritorijā. Iela sākas pie [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna ielas]] Zolitūdē, šķērso [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] un Mūkupurva pusē beidzas pie [[Mūkupurva iela]]s. Ielas kopējais garums ir aptuveni 2,8 km.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielu katalogs|last=|website=Cita Rīga|access-date=2026-09-14|date=2022-10-26|language=lv}}</ref> Priedaines iela Zolitūdes pusē izveidota 1934. gadā, un tās nosaukums kopš izveides nav mainījies. Ielas nosaukums saistīts ar [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaini]]. Vēsturiskā Priedaines iela veda no [[Zolitūdes hipodroms|Zolitūdes hipodroma]] Mūkupurva meža virzienā.<ref name=":1" /> == Ielas raksturojums == Priedaines iela galvenokārt šķērso dzīvojamo un komerciālo apbūvi. Zolitūdes daļā pie ielas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, savukārt ielas dienvidrietumu galā atrodas arī tirdzniecības un pakalpojumu objekti. Priedaines ielas 37. numurā atrodas [[tirdzniecības centrs]], kurā darbojas [[Būvmateriāli|būvmateriālu]] veikals [[K-Senukai|K Senukai]].<ref>https://www.ksenukai.lv/stores/310</ref> Priedaines ielā 20 (krustojumā ar Anniņmuižas ielu) agrāk atradās tirdzniecības centrs ar veikalu [[Maxima]]. 2013. gada 21. novembrī šajā vietā notika [[Zolitūdes traģēdija]], kad sabruka veikala ēkas jumta konstrukcijas. Pēc traģēdijas pašvaldība paredzēja šajā vietā izveidot piemiņas vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://id.riga.lv/portfolio/zolitude-maxima-priedaines-iela-20/|title=Zolitūde, Maxima, Priedaines iela 20|publisher=|access-date=2026-09-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/iepirkums/buvniecibas-darbi-objektam-zolitudes-tragedijas-pieminas-vietas-izveide-priedaines-iela-20-riga|title=Būvniecības darbi objektam "Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā"|date=2025-01-22|access-date=2026-09-14}}</ref> == Krustojumi == Priedaines iela ir saistīta ar šādām nozīmīgākajām ielām: * [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] * [[Anniņmuižas iela]] * [[Zantes iela]] * [[Kārļa Ulmaņa gatve]] * [[Mūkupurva iela]] Priedaines ielas apkārtnē atrodas arī [[Paula Lejiņa iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]] un citas Zolitūdes ielas. Rīgas pašvaldības dokumentos Priedaines iela minēta arī kā viena no kvartāla robežām starp Paula Lejiņa, [[Rostokas iela|Rostokas]], Jāņa Endzelīna un Anniņmuižas ielām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdzmpk.lv/aktualitates/dzivojamam-majam-funkcionali-nepieciesama-zemes-gabala-parskatisana/lemumi-par-funkcionali-nepieciesama-zemes-gabala-plana-apstiprinasanu/109.-kvartals-starp-paula-lejina-ielu-rostokas-ielu-jana-endzelina-ielu-priedaines-ielu-un-anninmuizas-ielu|title=109. kvartāls starp Paula Lejiņa ielu, Rostokas ielu, Jāņa Endzelīna ielu, Priedaines ielu un Anniņmuižas ielu|publisher=|access-date=2026-09-14}}</ref> == Sabiedriskais transports == Priedaines ielas apkārtnē atrodas [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] [[pietura]] ''Priedaines iela''. To apkalpo [[Rīgas satiksme]]s autobusu maršruti [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] un [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]]. Nakts laikā kursē arī nakts autobuss [[Nakts autobusa maršruts N4|N4]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://busmaps.com/en/latvia/public_transit-stop-Priedaines-iela-7464615216626487888|title=Priedaines iela — Schedules & Departures|publisher=BusMaps|access-date=2026-09-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thetimey.com/lv/latvija/riga/rigas-satiksme/pieturas/priedaines-iela|title=Priedaines iela — pietura|publisher=TheTimey|access-date=2026-09-14}}</ref> Pietura ''Priedaines iela'' atrodas pie Anniņmuižas ielas un Priedaines ielas krustojuma. Maršruts Nr. 8 savieno Zolitūdi ar [[Rīgas autoosta|Stacijas laukumu]], Nr. 44 kursē starp [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnu]] un Zolitūdi, Nr. 53 — starp [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādi]] un Zolitūdi, bet Nr. 56 — starp [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]] un Ziepniekkalnu.<ref name=":2" /> == Vēsture == Priedaines iela izveidota 1934. gadā. Ielas sākotnējais novietojums bija saistīts ar Zolitūdes hipodroma apkārtni un Mūkupurva mežu. Vēlāk, attīstoties Zolitūdes apbūvei, ielas apkārtne tika pārveidota un tajā izveidojās dzīvojamā un komerciālā apbūve.<ref name=":1" /> 2008. gada Rīgas ielu plānojumā bija paredzēts Priedaines ielas turpinājums dienvidrietumu virzienā, šķērsojot Nīkrāces ielu, Kazeņu ielu un Sieksātes ielu līdz Māllēpju ielai. Tomēr šis ielas pagarinājums dabā nav izbūvēts un kartēs tas atzīmēts kā zemes vai meža ceļš.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[aKategorija:Rīgas ielas]] [[aKategorija:Zolitūde]] [[aKategorija:Mūkupurvs]] [[aKategorija:Zemgales priekšpilsēta]] ho3r7pd4782zx3ct1dk7wv8njp3lzdz 4522116 4522114 2026-09-14T11:00:47Z Meistars Joda 781 4522116 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Priedaines iela | attēls = Priedaines iela (2).jpg | attēla paraksts = Priedaines iela | pilsēta lokatīvā = Rīgā |karte = {{maplink |frame=yes |plain=yes |frame-width=250 |frame-height=300 |frame-align=center |type=line |id=Q16363898 |zoom=13 }} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Zolitūde]], [[Mūkupurvs]] | ielas garums = 2,805 km | atklāta = 1934 | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 2 | ielas segums = asfalts | autobuss = [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] | cits = [[Nakts autobusa maršruts N4|N4]] | commons = Priedaines iela (Riga) }} '''Priedaines iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Zolitūde]]s un [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] apkaimē, [[Zemgales priekšpilsēta]]s teritorijā. Iela sākas pie [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna ielas]] Zolitūdē, šķērso [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] un Mūkupurva pusē beidzas pie [[Mūkupurva iela]]s. Ielas kopējais garums ir aptuveni 2,8 km.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielu katalogs|last=|website=Cita Rīga|access-date=2026-09-14|date=2022-10-26|language=lv}}</ref> Priedaines iela Zolitūdes pusē izveidota 1934. gadā, un tās nosaukums kopš izveides nav mainījies. Ielas nosaukums saistīts ar [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaini]]. Vēsturiskā Priedaines iela veda no [[Zolitūdes hipodroms|Zolitūdes hipodroma]] Mūkupurva meža virzienā.<ref name=":1" /> == Ielas raksturojums == Priedaines iela galvenokārt šķērso dzīvojamo un komerciālo apbūvi. Zolitūdes daļā pie ielas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, savukārt ielas dienvidrietumu galā atrodas arī tirdzniecības un pakalpojumu objekti. Priedaines ielas 37. numurā atrodas [[tirdzniecības centrs]], kurā darbojas [[Būvmateriāli|būvmateriālu]] veikals [[K-Senukai|K Senukai]].<ref>https://www.ksenukai.lv/stores/310</ref> Priedaines ielā 20 (krustojumā ar Anniņmuižas ielu) agrāk atradās tirdzniecības centrs ar veikalu [[Maxima]]. 2013. gada 21. novembrī šajā vietā notika [[Zolitūdes traģēdija]], kad sabruka veikala ēkas jumta konstrukcijas. Pēc traģēdijas pašvaldība paredzēja šajā vietā izveidot piemiņas vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://id.riga.lv/portfolio/zolitude-maxima-priedaines-iela-20/|title=Zolitūde, Maxima, Priedaines iela 20|publisher=|access-date=2026-09-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/iepirkums/buvniecibas-darbi-objektam-zolitudes-tragedijas-pieminas-vietas-izveide-priedaines-iela-20-riga|title=Būvniecības darbi objektam "Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā"|date=2025-01-22|access-date=2026-09-14}}</ref> == Krustojumi == Priedaines iela ir saistīta ar šādām nozīmīgākajām ielām: * [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] * [[Anniņmuižas iela]] * [[Zantes iela]] * [[Kārļa Ulmaņa gatve]] * [[Mūkupurva iela]] Priedaines ielas apkārtnē atrodas arī [[Paula Lejiņa iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]] un citas Zolitūdes ielas. Rīgas pašvaldības dokumentos Priedaines iela minēta arī kā viena no kvartāla robežām starp Paula Lejiņa, [[Rostokas iela|Rostokas]], Jāņa Endzelīna un Anniņmuižas ielām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdzmpk.lv/aktualitates/dzivojamam-majam-funkcionali-nepieciesama-zemes-gabala-parskatisana/lemumi-par-funkcionali-nepieciesama-zemes-gabala-plana-apstiprinasanu/109.-kvartals-starp-paula-lejina-ielu-rostokas-ielu-jana-endzelina-ielu-priedaines-ielu-un-anninmuizas-ielu|title=109. kvartāls starp Paula Lejiņa ielu, Rostokas ielu, Jāņa Endzelīna ielu, Priedaines ielu un Anniņmuižas ielu|publisher=|access-date=2026-09-14}}</ref> == Sabiedriskais transports == Priedaines ielas apkārtnē atrodas [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] [[pietura]] ''Priedaines iela''. To apkalpo [[Rīgas satiksme]]s autobusu maršruti [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] un [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]]. Nakts laikā kursē arī nakts autobuss [[Nakts autobusa maršruts N4|N4]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://busmaps.com/en/latvia/public_transit-stop-Priedaines-iela-7464615216626487888|title=Priedaines iela — Schedules & Departures|publisher=BusMaps|access-date=2026-09-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thetimey.com/lv/latvija/riga/rigas-satiksme/pieturas/priedaines-iela|title=Priedaines iela — pietura|publisher=TheTimey|access-date=2026-09-14}}</ref> Pietura ''Priedaines iela'' atrodas pie Anniņmuižas ielas un Priedaines ielas krustojuma. Maršruts Nr. 8 savieno Zolitūdi ar [[Rīgas autoosta|Stacijas laukumu]], Nr. 44 kursē starp [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnu]] un Zolitūdi, Nr. 53 — starp [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādi]] un Zolitūdi, bet Nr. 56 — starp [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]] un Ziepniekkalnu.<ref name=":2" /> == Vēsture == Priedaines iela izveidota 1934. gadā. Ielas sākotnējais novietojums bija saistīts ar Zolitūdes hipodroma apkārtni un Mūkupurva mežu. Vēlāk, attīstoties Zolitūdes apbūvei, ielas apkārtne tika pārveidota un tajā izveidojās dzīvojamā un komerciālā apbūve.<ref name=":1" /> 2008. gada Rīgas ielu plānojumā bija paredzēts Priedaines ielas turpinājums dienvidrietumu virzienā, šķērsojot Nīkrāces ielu, Kazeņu ielu un Sieksātes ielu līdz Māllēpju ielai. Tomēr šis ielas pagarinājums dabā nav izbūvēts un kartēs tas atzīmēts kā zemes vai meža ceļš.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[aKategorija:Rīgas ielas]] [[aKategorija:Zolitūde]] [[aKategorija:Mūkupurvs]] [[aKategorija:Zemgales priekšpilsēta]] 9t0xvyeahk8a2v9mftp7fmns0bgaqtb 4522117 4522116 2026-09-14T11:05:23Z Meistars Joda 781 4522117 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Priedaines iela |attēls = Priedaines iela (2).jpg |attēla paraksts = Priedaines iela |pilsēta lokatīvā = Rīgā |karte = {{maplink |frame=yes |plain=yes |frame-width=250 |frame-height=300 |frame-align=center |type=line |id=Q117381982 |zoom=13 }} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Zolitūde]], [[Mūkupurvs]] |ielas garums = 2,805 km |atklāta = 1934 |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = asfalts |autobuss = [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] |cits = [[Nakts autobusa maršruts N4|N4]] |commons = Priedaines iela (Riga) }} '''Priedaines iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Zolitūde]]s un [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] apkaimē, [[Zemgales priekšpilsēta]]s teritorijā. Iela sākas pie [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna ielas]] Zolitūdē, šķērso [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] un Mūkupurva pusē beidzas pie [[Mūkupurva iela]]s. Ielas kopējais garums ir aptuveni 2,8 km.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielu katalogs|last=|website=Cita Rīga|access-date=2026-09-14|date=2022-10-26|language=lv}}</ref> Priedaines iela Zolitūdes pusē izveidota 1934. gadā, un tās nosaukums kopš izveides nav mainījies. Ielas nosaukums saistīts ar [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaini]]. Vēsturiskā Priedaines iela veda no [[Zolitūdes hipodroms|Zolitūdes hipodroma]] Mūkupurva meža virzienā.<ref name=":1" /> == Ielas raksturojums == Priedaines iela galvenokārt šķērso dzīvojamo un komerciālo apbūvi. Zolitūdes daļā pie ielas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, savukārt ielas dienvidrietumu galā atrodas arī tirdzniecības un pakalpojumu objekti. Priedaines ielas 37. numurā atrodas [[tirdzniecības centrs]], kurā darbojas [[Būvmateriāli|būvmateriālu]] veikals [[K-Senukai|K Senukai]].<ref>https://www.ksenukai.lv/stores/310</ref> Priedaines ielā 20 (krustojumā ar Anniņmuižas ielu) agrāk atradās tirdzniecības centrs ar veikalu [[Maxima]]. 2013. gada 21. novembrī šajā vietā notika [[Zolitūdes traģēdija]], kad sabruka veikala ēkas jumta konstrukcijas. Pēc traģēdijas pašvaldība paredzēja šajā vietā izveidot piemiņas vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://id.riga.lv/portfolio/zolitude-maxima-priedaines-iela-20/|title=Zolitūde, Maxima, Priedaines iela 20|publisher=|access-date=2026-09-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/iepirkums/buvniecibas-darbi-objektam-zolitudes-tragedijas-pieminas-vietas-izveide-priedaines-iela-20-riga|title=Būvniecības darbi objektam "Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā"|date=2025-01-22|access-date=2026-09-14}}</ref> == Krustojumi == Priedaines iela ir saistīta ar šādām nozīmīgākajām ielām: * [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] * [[Anniņmuižas iela]] * [[Zantes iela]] * [[Kārļa Ulmaņa gatve]] * [[Mūkupurva iela]] Priedaines ielas apkārtnē atrodas arī [[Paula Lejiņa iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]] un citas Zolitūdes ielas. Rīgas pašvaldības dokumentos Priedaines iela minēta arī kā viena no kvartāla robežām starp Paula Lejiņa, [[Rostokas iela|Rostokas]], Jāņa Endzelīna un Anniņmuižas ielām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdzmpk.lv/aktualitates/dzivojamam-majam-funkcionali-nepieciesama-zemes-gabala-parskatisana/lemumi-par-funkcionali-nepieciesama-zemes-gabala-plana-apstiprinasanu/109.-kvartals-starp-paula-lejina-ielu-rostokas-ielu-jana-endzelina-ielu-priedaines-ielu-un-anninmuizas-ielu|title=109. kvartāls starp Paula Lejiņa ielu, Rostokas ielu, Jāņa Endzelīna ielu, Priedaines ielu un Anniņmuižas ielu|publisher=|access-date=2026-09-14}}</ref> == Sabiedriskais transports == Priedaines ielas apkārtnē atrodas [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] [[pietura]] ''Priedaines iela''. To apkalpo [[Rīgas satiksme]]s autobusu maršruti [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] un [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]]. Nakts laikā kursē arī nakts autobuss [[Nakts autobusa maršruts N4|N4]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://busmaps.com/en/latvia/public_transit-stop-Priedaines-iela-7464615216626487888|title=Priedaines iela — Schedules & Departures|publisher=BusMaps|access-date=2026-09-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thetimey.com/lv/latvija/riga/rigas-satiksme/pieturas/priedaines-iela|title=Priedaines iela — pietura|publisher=TheTimey|access-date=2026-09-14}}</ref> Pietura ''Priedaines iela'' atrodas pie Anniņmuižas ielas un Priedaines ielas krustojuma. Maršruts Nr. 8 savieno Zolitūdi ar [[Rīgas autoosta|Stacijas laukumu]], Nr. 44 kursē starp [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnu]] un Zolitūdi, Nr. 53 — starp [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādi]] un Zolitūdi, bet Nr. 56 — starp [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]] un Ziepniekkalnu.<ref name=":2" /> == Vēsture == Priedaines iela izveidota 1934. gadā. Ielas sākotnējais novietojums bija saistīts ar Zolitūdes hipodroma apkārtni un Mūkupurva mežu. Vēlāk, attīstoties Zolitūdes apbūvei, ielas apkārtne tika pārveidota un tajā izveidojās dzīvojamā un komerciālā apbūve.<ref name=":1" /> 2008. gada Rīgas ielu plānojumā bija paredzēts Priedaines ielas turpinājums dienvidrietumu virzienā, šķērsojot Nīkrāces ielu, Kazeņu ielu un Sieksātes ielu līdz Māllēpju ielai. Tomēr šis ielas pagarinājums dabā nav izbūvēts un kartēs tas atzīmēts kā zemes vai meža ceļš.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[aKategorija:Rīgas ielas]] [[aKategorija:Zolitūde]] [[aKategorija:Mūkupurvs]] [[aKategorija:Zemgales priekšpilsēta]] 3r5zpt8ni16osm1lpbiythxwzyyonrj 4522118 4522117 2026-09-14T11:10:38Z Meistars Joda 781 4522118 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Priedaines iela |attēls = Priedaines iela (2).jpg |attēla paraksts = Priedaines iela |pilsēta lokatīvā = Rīgā |karte = {{maplink |frame=yes |plain=yes |frame-width=250 |frame-height=300 |frame-align=center |type=line |stroke=#ff0000 |stroke-width=4 |id=Q117381982 |zoom=13 }} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Zolitūde]], [[Mūkupurvs]] |ielas garums = 2,805 km |atklāta = 1934 |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = asfalts |autobuss = [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] |cits = [[Nakts autobusa maršruts N4|N4]] |commons = Priedaines iela (Riga) }} '''Priedaines iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Zolitūde]]s un [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] apkaimē, [[Zemgales priekšpilsēta]]s teritorijā. Iela sākas pie [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna ielas]] Zolitūdē, šķērso [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] un Mūkupurva pusē beidzas pie [[Mūkupurva iela]]s. Ielas kopējais garums ir aptuveni 2,8 km.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielu katalogs|last=|website=Cita Rīga|access-date=2026-09-14|date=2022-10-26|language=lv}}</ref> Priedaines iela Zolitūdes pusē izveidota 1934. gadā, un tās nosaukums kopš izveides nav mainījies. Ielas nosaukums saistīts ar [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaini]]. Vēsturiskā Priedaines iela veda no [[Zolitūdes hipodroms|Zolitūdes hipodroma]] Mūkupurva meža virzienā.<ref name=":1" /> == Ielas raksturojums == Priedaines iela galvenokārt šķērso dzīvojamo un komerciālo apbūvi. Zolitūdes daļā pie ielas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, savukārt ielas dienvidrietumu galā atrodas arī tirdzniecības un pakalpojumu objekti. Priedaines ielas 37. numurā atrodas [[tirdzniecības centrs]], kurā darbojas [[Būvmateriāli|būvmateriālu]] veikals [[K-Senukai|K Senukai]].<ref>https://www.ksenukai.lv/stores/310</ref> Priedaines ielā 20 (krustojumā ar Anniņmuižas ielu) agrāk atradās tirdzniecības centrs ar veikalu [[Maxima]]. 2013. gada 21. novembrī šajā vietā notika [[Zolitūdes traģēdija]], kad sabruka veikala ēkas jumta konstrukcijas. Pēc traģēdijas pašvaldība paredzēja šajā vietā izveidot piemiņas vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://id.riga.lv/portfolio/zolitude-maxima-priedaines-iela-20/|title=Zolitūde, Maxima, Priedaines iela 20|publisher=|access-date=2026-09-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/iepirkums/buvniecibas-darbi-objektam-zolitudes-tragedijas-pieminas-vietas-izveide-priedaines-iela-20-riga|title=Būvniecības darbi objektam "Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā"|date=2025-01-22|access-date=2026-09-14}}</ref> == Krustojumi == Priedaines iela ir saistīta ar šādām nozīmīgākajām ielām: * [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] * [[Anniņmuižas iela]] * [[Zantes iela]] * [[Kārļa Ulmaņa gatve]] * [[Mūkupurva iela]] Priedaines ielas apkārtnē atrodas arī [[Paula Lejiņa iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]] un citas Zolitūdes ielas. Rīgas pašvaldības dokumentos Priedaines iela minēta arī kā viena no kvartāla robežām starp Paula Lejiņa, [[Rostokas iela|Rostokas]], Jāņa Endzelīna un Anniņmuižas ielām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdzmpk.lv/aktualitates/dzivojamam-majam-funkcionali-nepieciesama-zemes-gabala-parskatisana/lemumi-par-funkcionali-nepieciesama-zemes-gabala-plana-apstiprinasanu/109.-kvartals-starp-paula-lejina-ielu-rostokas-ielu-jana-endzelina-ielu-priedaines-ielu-un-anninmuizas-ielu|title=109. kvartāls starp Paula Lejiņa ielu, Rostokas ielu, Jāņa Endzelīna ielu, Priedaines ielu un Anniņmuižas ielu|publisher=|access-date=2026-09-14}}</ref> == Sabiedriskais transports == Priedaines ielas apkārtnē atrodas [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] [[pietura]] ''Priedaines iela''. To apkalpo [[Rīgas satiksme]]s autobusu maršruti [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] un [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]]. Nakts laikā kursē arī nakts autobuss [[Nakts autobusa maršruts N4|N4]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://busmaps.com/en/latvia/public_transit-stop-Priedaines-iela-7464615216626487888|title=Priedaines iela — Schedules & Departures|publisher=BusMaps|access-date=2026-09-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thetimey.com/lv/latvija/riga/rigas-satiksme/pieturas/priedaines-iela|title=Priedaines iela — pietura|publisher=TheTimey|access-date=2026-09-14}}</ref> Pietura ''Priedaines iela'' atrodas pie Anniņmuižas ielas un Priedaines ielas krustojuma. Maršruts Nr. 8 savieno Zolitūdi ar [[Rīgas autoosta|Stacijas laukumu]], Nr. 44 kursē starp [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnu]] un Zolitūdi, Nr. 53 — starp [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādi]] un Zolitūdi, bet Nr. 56 — starp [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]] un Ziepniekkalnu.<ref name=":2" /> == Vēsture == Priedaines iela izveidota 1934. gadā. Ielas sākotnējais novietojums bija saistīts ar Zolitūdes hipodroma apkārtni un Mūkupurva mežu. Vēlāk, attīstoties Zolitūdes apbūvei, ielas apkārtne tika pārveidota un tajā izveidojās dzīvojamā un komerciālā apbūve.<ref name=":1" /> 2008. gada Rīgas ielu plānojumā bija paredzēts Priedaines ielas turpinājums dienvidrietumu virzienā, šķērsojot Nīkrāces ielu, Kazeņu ielu un Sieksātes ielu līdz Māllēpju ielai. Tomēr šis ielas pagarinājums dabā nav izbūvēts un kartēs tas atzīmēts kā zemes vai meža ceļš.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[aKategorija:Rīgas ielas]] [[aKategorija:Zolitūde]] [[aKategorija:Mūkupurvs]] [[aKategorija:Zemgales priekšpilsēta]] jg0rwtx8u9879yd7qjyogkbb2zcg88h 4522120 4522118 2026-09-14T11:23:48Z Meistars Joda 781 Nodzēsa lapu 4522120 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 0 639704 4522119 2026-09-14T11:14:25Z Meistars Joda 781 varbūt kāds var palīdzēt kartē to ielu parādīt ar sarkanu 4522119 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Priedaines iela |attēls = Priedaines iela (2).jpg |attēla paraksts = Priedaines iela |pilsēta lokatīvā = Rīgā |karte = {{maplink |frame=yes |plain=yes |frame-width=250 |frame-height=300 |frame-align=center |type=line |stroke=#ff0000 |stroke-width=4 |id=Q117381982 |zoom=13 }} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Zolitūde]], [[Mūkupurvs]] |ielas garums = 2,805 km |atklāta = 1934 |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = asfalts |autobuss = [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] |cits = [[Nakts autobusa maršruts N4|N4]] |commons = Priedaines iela (Riga) }} '''Priedaines iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Zolitūde]]s un [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] apkaimē, [[Zemgales priekšpilsēta]]s teritorijā. Iela sākas pie [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna ielas]] Zolitūdē, šķērso [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] un Mūkupurva pusē beidzas pie [[Mūkupurva iela]]s. Ielas kopējais garums ir aptuveni 2,8 km.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/|title=Mūkupurva ielu katalogs|last=|website=Cita Rīga|access-date=2026-09-14|date=2022-10-26|language=lv}}</ref> Priedaines iela Zolitūdes pusē izveidota 1934. gadā, un tās nosaukums kopš izveides nav mainījies. Ielas nosaukums saistīts ar [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaini]]. Vēsturiskā Priedaines iela veda no [[Zolitūdes hipodroms|Zolitūdes hipodroma]] Mūkupurva meža virzienā.<ref name=":1" /> == Ielas raksturojums == Priedaines iela galvenokārt šķērso dzīvojamo un komerciālo apbūvi. Zolitūdes daļā pie ielas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, savukārt ielas dienvidrietumu galā atrodas arī tirdzniecības un pakalpojumu objekti. Priedaines ielas 37. numurā atrodas [[tirdzniecības centrs]], kurā darbojas [[Būvmateriāli|būvmateriālu]] veikals [[K-Senukai|K Senukai]].<ref>https://www.ksenukai.lv/stores/310</ref> Priedaines ielā 20 (krustojumā ar Anniņmuižas ielu) agrāk atradās tirdzniecības centrs ar veikalu [[Maxima]]. 2013. gada 21. novembrī šajā vietā notika [[Zolitūdes traģēdija]], kad sabruka veikala ēkas jumta konstrukcijas. Pēc traģēdijas pašvaldība paredzēja šajā vietā izveidot piemiņas vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://id.riga.lv/portfolio/zolitude-maxima-priedaines-iela-20/|title=Zolitūde, Maxima, Priedaines iela 20|publisher=|access-date=2026-09-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/iepirkums/buvniecibas-darbi-objektam-zolitudes-tragedijas-pieminas-vietas-izveide-priedaines-iela-20-riga|title=Būvniecības darbi objektam "Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā"|date=2025-01-22|access-date=2026-09-14}}</ref> == Krustojumi == Priedaines iela ir saistīta ar šādām nozīmīgākajām ielām: * [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] * [[Anniņmuižas iela]] * [[Zantes iela]] * [[Kārļa Ulmaņa gatve]] * [[Mūkupurva iela]] Priedaines ielas apkārtnē atrodas arī [[Paula Lejiņa iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]] un citas Zolitūdes ielas. Rīgas pašvaldības dokumentos Priedaines iela minēta arī kā viena no kvartāla robežām starp Paula Lejiņa, [[Rostokas iela|Rostokas]], Jāņa Endzelīna un Anniņmuižas ielām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdzmpk.lv/aktualitates/dzivojamam-majam-funkcionali-nepieciesama-zemes-gabala-parskatisana/lemumi-par-funkcionali-nepieciesama-zemes-gabala-plana-apstiprinasanu/109.-kvartals-starp-paula-lejina-ielu-rostokas-ielu-jana-endzelina-ielu-priedaines-ielu-un-anninmuizas-ielu|title=109. kvartāls starp Paula Lejiņa ielu, Rostokas ielu, Jāņa Endzelīna ielu, Priedaines ielu un Anniņmuižas ielu|publisher=|access-date=2026-09-14}}</ref> == Sabiedriskais transports == Priedaines ielas apkārtnē atrodas [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] [[pietura]] ''Priedaines iela''. To apkalpo [[Rīgas satiksme]]s autobusu maršruti [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] un [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]]. Nakts laikā kursē arī nakts autobuss [[Nakts autobusa maršruts N4|N4]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://busmaps.com/en/latvia/public_transit-stop-Priedaines-iela-7464615216626487888|title=Priedaines iela — Schedules & Departures|publisher=BusMaps|access-date=2026-09-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thetimey.com/lv/latvija/riga/rigas-satiksme/pieturas/priedaines-iela|title=Priedaines iela — pietura|publisher=TheTimey|access-date=2026-09-14}}</ref> Pietura ''Priedaines iela'' atrodas pie Anniņmuižas ielas un Priedaines ielas krustojuma. Maršruts Nr. 8 savieno Zolitūdi ar [[Rīgas autoosta|Stacijas laukumu]], Nr. 44 kursē starp [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnu]] un Zolitūdi, Nr. 53 — starp [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādi]] un Zolitūdi, bet Nr. 56 — starp [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]] un Ziepniekkalnu.<ref name=":2" /> == Vēsture == Priedaines iela izveidota 1934. gadā. Ielas sākotnējais novietojums bija saistīts ar Zolitūdes hipodroma apkārtni un Mūkupurva mežu. Vēlāk, attīstoties Zolitūdes apbūvei, ielas apkārtne tika pārveidota un tajā izveidojās dzīvojamā un komerciālā apbūve.<ref name=":1" /> 2008. gada Rīgas ielu plānojumā bija paredzēts Priedaines ielas turpinājums dienvidrietumu virzienā, šķērsojot Nīkrāces ielu, Kazeņu ielu un Sieksātes ielu līdz Māllēpju ielai. Tomēr šis ielas pagarinājums dabā nav izbūvēts un kartēs tas atzīmēts kā zemes vai meža ceļš.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rīgas ielas]] [[Kategorija:Zolitūde]] [[Kategorija:Mūkupurvs]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] qxjzoo2v0s5v01cu0lfffhdkvk5iux1